Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.22 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1129 4532598 4532509 2026-10-06T12:08:04Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53609-31|~2026-53609-31]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4468926 wikitext text/x-wiki {{Himna |title = Dievs, svētī Latviju! |image = Dievs, svētī Latviju.jpg |caption = Baumaņu Kārļa rakstītās „Dievs, svētī Latviju” notis |country = {{LVA}} |composer = [[Baumaņu Kārlis]] |music_date = 1872 |author = [[Baumaņu Kārlis]] |lyrics_date = 1872 |adopted = 1920 |until = |sound = Latvian National Anthem.ogg |sound_title = Latvijas valsts himna (instrumentālā versija) }} [[Attēls:Baumanu Karlis.jpg|thumb|250px|Latvijas himnas teksts un notis uz Baumaņu Kārļa piemiņas zīmes Rīgā, [[Viesturdārzs|Viesturdārzā]]]] '''„Dievs, svētī Latviju”''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[valsts himna]], kuras vārdu un mūzikas autors ir [[Baumaņu Kārlis]] (1835—1905). == Skaņdarba rašanās == „Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem 1873. gadā. Oriģināli [[Baumaņu Kārlis]] šo dziesmu sacerējis 1872. gadā ar vārdiem krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski. Himnas pirmatskaņojums notika [[I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|I Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] svinīgajā atklāšanas aktā {{dat|1873|6|26||bez}} [[Rīgas Latviešu biedrība]]s zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra. Pirmo reizi iespiesta tūlīt pēc Pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 1874. gadā iznākušajā K. Baumaņa dziesmu krājumā „Austra”, bet turpmāko krājumu „Līgo”, kurā arī atradās šī himna, krievu valdība konfiscēja.<ref>[[Teodors Zeiferts]]. [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm Latviešu rakstniecības vēsture.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305010713/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.lirika.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Dziesmusvētku kopkorī dziesma pirmoreiz tika dziedāta tikai 1895. gadā [[IV Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētki|IV Dziesmu svētkos]] Jelgavā, kad dziesmas tekstā, bet ne nosaukumā vārdu „Latvija” nomainīja ar „Baltija”:<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940|year=1965|url=http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|pages=46|author=Valentīns Bērzkalns|accessdate=2013-07-24|publisher=Grāmatu draugs|location=Bruklina|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130723165217/http://dziesmusvetki.lndb.lv/berzkalns/|archivedate=2013-07-23}}: [[Rihards Tomsons]] to aprakstīja šādi: „Pēc [[Jānis Baumanis|Baumaņa kunga]] runas tika no Baltijas semināra mācekļiem dziedāta tā no Baumaņu Kārļa, Pēterburgā, sarakstīta un komponierēta Latvju (h)imna.”</ref> <poem> : „Dievs, svētī Baltiju, : Mūs' dārgo tēviju! : Svētī jel Baltiju, : Ak svētī jel to! : Kur latvju meitas zied, : Kur latvju dēli dzied, : Laid mūs tur laimē diet. : Mūs' Baltijā!” </poem> [[Apsīšu Jēkabs]] pēc Jelgavas dziesmu svētkiem rakstīja: „„Dievs, svētī Latviju” vai cienīgi līdzās stāties labākajām „tautu himnām„”; no liela dziedātāju pulka dziedātai, šai dziesmai varens iespaids, kas ar orķestra pavadīšanu top vēl lielāks.” [[1905. gada revolūcija]]s laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja ar „Latviju”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Dziesmu svētku mazā enciklopēdija |year=2004 |publisher=Musica Baltica |location=Rīga ||pages=181 |ISBN=9984-588-30-0}}</ref> Ar laiku „Dievs, svētī Latviju” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna. == Apstiprināšana par Valsts himnu == „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas Republikas himnu tika apstiprināta {{dat|1920|6|7||bez}} [[Latvijas Satversmes sapulce]]s sēdē. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un aneksijas [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, [[1940. gadi|1940.]]—[[1990. gadi|1990. gados]], to aizstāja ar [[Latvijas PSR himna|Latvijas PSR himnu]], taču {{dat|1990|2|15||bez}} [[Latvijas PSR Augstākā Padome]] atjaunoja „Dievs, svētī Latviju” par Latvijas himnu. == Himnas vārdi == {{Listen|type=music|filename=|title=2019. gada vokālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums|description=Himnas versija, kuru izmanto [[Latvijas Televīzija]] plkst 6.00.|filename2=NBS Štāba orķestris - Dievs, svētī Latviju!.ogg|title2=1994. gada instrumentālais „Dievs, svētī Latviju” izpildījums.|description2=Izpilda NBS Štāba orķestris.}} : „Dievs, svētī Latviju, : Mūs' dārgo tēviju, : Svētī jel Latviju, : Ak, svētī jel to! : Kur latvju meitas zied, : Kur latvju dēli dzied, : Laid mums tur laimē diet, : Mūs' Latvijā!” == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas PSR himna]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=47134 Likums „Par Latvijas valsts himnu”]. likumi.lv * [https://himna.lv Latvijas Republikas himna — MP3 versija]{{Novecojusi saite}} * [http://www.youtube.com/watch?v=SCfX2gGohjU 2008. gada Dziesmu svētku kopkora izpildījumā] {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Baumaņu Kārļa dziesmas]] [[Kategorija:Latvijas simboli]] [[Kategorija:Valstu himnas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] pn5t4npt1a4by7hdse9vy3e3qvw97tr 0 3544 4532722 4348156 2026-10-06T19:08:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532722 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Providensa | official_name = ''Providence'' | image_flag = Flag of Providence, Rhode Island.png | image_seal = Seal of Providence, Rhode Island.svg | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = border:1; | caption_align = center | perrow = 1/2/2/1 | image1 = Providence RI skyline.jpg | image2 = Weybosset Street view, Providence, Rhode Island.jpg | image3 = Brown's University Hall in 2007.jpg | image4 = Downtown Providence Rhode Island 2008 (cropped).jpg | image5 = DePasquale Fountain, Providence.jpg | image6 = Rhode Island State House 2.jpg }} | motto = | pushpin_map = ASV#Rodailenda | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | subdivision_type1 = [[Štats]] | settlement_type = Štata galvaspilsēta | subdivision_name1 = [[Rodailenda]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = Providensas | established_title = Apdzīvota no | established_date = 1636. gada | leader_name = Brets Smailijs | leader_title = Pašvaldības vadītājs | leader_party = | area_total_km2 = 53.31 | area_land_km2 = 47.67 | area_water_km2 = 5.64 | population_total = 190934 | population_as_of = 2020 | population_density_km2 = auto | population_urban = 1285806 | population_metro = 1676579 | timezone = [[Eastern Time Zone|EST]] | utc_offset = -5 | utc_offset_DST = -4 | timezone_DST = [[Eastern Time Zone|EDT]] | website = {{URL|www.providenceri.gov}} | latd = 41 | latm = 49 | lats = 25 | latNS = N | longd = 71 | longm = 25 | longs = 20 | longEW = W }} '''Providensa''' ({{val|en|Providence}}) ir [[Rodailenda]]s štata administratīvais centrs, kā arī šī štata visapdzīvotākā pilsēta. Providensa ir viena no pirmajām pilsētām, kuru dibināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | language = angliski | url = http://www.city-data.com/us-cities/The-Northeast/Providence-Introduction.html | publisher = Advameg, Inc. | title = Providence: Introduction | accessdate = 2007-06-05 | archive-date = 2006-05-09 | archive-url = https://web.archive.org/web/20060509132059/http://www.city-data.com/us-cities/The-Northeast/Providence-Introduction.html}}</ref> Tā atrodas [[Providensas apgabals|Providensas apgabalā]] un trešā lielākā pilsēta visā [[Jaunanglija|Jaunanglijā]]. 2020. gadā Providensā dzīvoja 190 934 [[iedzīvotāji]]. Tai ir arī osta [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. Vecs tekstilrūpniecības centrs. [[Naftas pārstrāde]], [[ķīmiskā rūpniecība]]. Juvelierizstrādājumu ražošana. Mācību iestādes — [[Brauna Universitāte]], Rodailendas dizaina skola (''Rhode Island School of Design''). Amerikas Matemātikas biedrība (''American Mathematical Society''). == Vēsture == [[Attēls:Providence skyline2.jpg|175px|left|thumb|Skats uz Providensas centru]] Providensu 1636. gadā dibinājis teologs [[Rodžers Viljamss]], kad savu reliģisko uzskatu dēļ tika patriekts no [[Masačūsetsas Līča kolonija]]s. Viljamss šeit iedibināja kopienu, pamatojoties uz reliģiskās brīvības principiem. No 1675 līdz 1676. gadam pilsētu gandrīz pilnīgi nopostīja t.s. [[karaļa Filipa karš|karaļa Filipa karā]]. Vēlāk Providensa lēnām attīstījās kā tirdzniecības pilsētiņa ar 1446 iedz. 1708.g līdz apm. 4000 iedz. sākoties [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karam]]. Neatkarības karā Providensa necieta. No 1790. gada līdz 1830. gadam pilsētā strauji sāka attīstīties rūpniecība (metālapstrāde, audumu ražošana, juvelierizstrādājumu ražošana). Laiku starp 1868.g un 1899.g var saukt par Providensas zelta gadiem - rūpnieciskās revolūcijas rezultātā pilsētā sāka darbu pasaulē lielākās instrumentu (''Brown and Sharpe''), vīļu (''Nicholson File''), tvaika mašīnu (''Corliss Steam Engine Company''), skrūvju (''American Screw'') un sudraba izstrādājumu (''Gorham'') rūpnīcas - t.s. "Providensas pieci industriālie brīnumi". 1900.g Providensa bija lielākā vilnas audumu ražotāja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], trešā lielākā metālizstrādājumu ražotāja un vispāratzīta juvelierizstrādājumu galvaspilsēta valstī, tomēr pēc šī laika pilsētas rūpniecība pamazām sāka nīkuļot, nespēdama konkurēt ar dienvidu štatiem. Providensa smagi cieta [[lielā depresija ASV|lielās depresijas]] laikā. 1938. gada 21. septembrī spēcīga viesuļvētra izposta jau tā depresīvo pilsētu, nogalinot 311 iedzīvotājus. Ekonomika uz laiku atdzīvojās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad Providensā ražoja preces frontes vajadzībām (kara kuterus, izpletņus, nažus), tomēr arī šobrīt Providensa nav spējusi atgūt savu pagājušā gadsimta sākuma slavu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štatu administratīvie centri}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV pilsētas]] [[Kategorija:Rodailenda]] [[Kategorija:ASV štatu administratīvie centri]] giykyc34hbm2f2smyavcv27qic64ttu 0 4320 4532809 4435759 2026-10-07T07:04:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532809 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Slupska | official_name = ''Słupsk'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Collage of views of Słupsk.jpg | imagesize = | image_caption = Slupska | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | image_seal = {{#property:P158}} | shield_size = 75px | seal_size = 80px | pushpin_map = Poland#Pomožes vojevodiste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1265 | area_total_km2 = 52.72 | population_as_of = 2011 | population_total = 95882 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 27 | lats = 57 | latNS = N | longd = 17 | longm = 01 | longs = 45 | longEW = E | elevation_m = 22 | website = {{url|http://www.slupsk.pl/}} }} '''Slupska''' ({{val|pl|Słupsk}}), vēsturiski arī '''Štolpa''' ({{val|de|Stolp}}<ref>{{Atsauce|title=Chronik der Stadt Stolp|url=http://www.bibliotekacyfrowa.eu/dlibra/show-content/publication/3370/edition/3103/?format_id=2|publisher=Hermann Kölling|date=1861|accessdate=2023-01-28|first=Reinhold|last=Werner|archiveurl=https://web.archive.org/web/20230128090905/http://www.bibliotekacyfrowa.eu/dlibra/show-content/publication/3370/edition/3103/?format_id=2|archivedate=2023-01-28}}</ref>), ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļos, [[Pomerānija|Pomerānijā]], apmēram 17 kilometrus no [[Baltijas jūra]]s, [[Pomožes vojevodiste|Pomožes vojevodistē]]. == Vēsture == Rakstos minēta kā apmetne jau no 9. gadsimta, bet pilsētu dibinājis [[Teitoņu ordenis]] 14. gadsimta sākumā. No 1372. gada līdz 1478. gadam Slupska bija kņazistes centrs. No 1382. gada pilsēta bija [[Hanza|Hanzas savienībā]]. No 1701. līdz 1945. gadam [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]], respektīvi, [[Vācija]]s, sastāvā. No 1802. līdz 1804. gadam Štolpē par mācītāju strādāja [[Frīdrihs Šleiermahers]]. 20. gadsimta sākumā šeit bērnību pavadīja mākslinieks [[Georgs Gross]]. Pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference]]s lēmumiem, pilsēta tika piešķirta Polijai, bet visi [[vācieši|vācu]] iedzīvotāji tika padzīti. Pilsētā atrodas ''[[Scania]]'' autorūpnīca (autobusi, kravas automašīnas). Slupskas apkārtnē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir plānojusi izvietot [[pretraķešu aizsardzības sistēma]]s sistēmas raķetes. Slupskā dzimuši: * [[Ulrihs Beks]] (''Ulrich Beck'', 1944 — 2015 ), vācu sociologs * [[Oto Freindlihs]] (''Otto Freundlich'', 1878 — 1943), ebreju izcelsmes vācu mākslinieks * [[Georgs fon Marvics]] (''Georg von der Marwitz'', 1856 — 1929), prūšu ģenerālis * [[Heinrihs fon Stefans]] (''Heinrich von Stephan'', 1831 — 1897), vācu pasta darbinieks * [[Otto Limans fon Zanderss]] (''Otto Liman von Sanders'', 1855 — 1929), vācu ģenerālis == Apskates objekti == *[[Slupskas pils]] (''Zamek Książąt Pomorskich w Słupsku'') *[[Slupskas rātsnams]] (''Ratusz w Słupsku'') == Galerija == <gallery> Zamek_ksiazat_Pomorskich_w_Slupsku_IMG_4148.jpg|Slupskas pils Collage_of_views_of_Town_hall_in_Słupsk.jpg|Slupskas rātsnams </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas]] [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes apriņķi]] 6jxj7ui80a5cy1o2hq1j9fe0rwckty2 0 5241 4532843 4435931 2026-10-07T08:47:15Z Keta~lvwiki 2507 /* */ Labojums par nosaukumu 4532843 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Baloži (nozīmju atdalīšana)|Baloži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baloži | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Rīgas_iela_Baložos.JPG | imagesize = | image_caption = Rīgas iela Baložos | image_flag = Flag of Baloži.svg‎ | flag_link = Baložu karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Baloži.svg | shield_link = Baložu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ķekavas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 24 | longm = 07 | longs = 09 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ķekavas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1991]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 6.7 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Baloži (pilsēta)}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-2112, LV-2128 | area_code = | website = | footnotes = }} '''Baloži''' ir [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. Tā ir [[Rīga]]s piepilsēta, tikai 12 km attālumā no galvaspilsētas centra un 8 km attālumā no [[Ķekava]]s. Robežojas ar Ķekavas novada [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]], rietumos ar [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagastu]], ziemeļrietumos pavisam nedaudz robežojas ar Rīgas pilsētas teritoriju. == Daba == Baloži atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], virsmas augstums nepārsniedz 10 m [[virs jūras līmeņa]]. Pilsēta izveidota purvainā apvidū, daļu no teritorijas aizņem [[Medema purvs]]. Centrālajā daļā atrodas [[Titurgas ezers]], no tā iztek regulētā [[Titurga]]s upīte. 19. gadsimta 80. gados Baložu apkārtnes mežu [[meliorācija|meliorēšanai]] un koku pludināšanai ierīkoja 6 km garu kanālu, ko nosauca virsmežziņa vārdā par [[Ostvalda kanāls|Ostvalda kanālu]]. Kanāla sākums sakrīt ar mūsdienu Baložu pilsētas dienvidu robežu. == Vēsture == [[Attēls:Titurgas Dome (Titurga municipality) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|thumb|left|Baložu pilsētas pārvaldes ēka Titurgā]] Pilsētas nosaukums cēlies no kādreizējās Baložu mežniecības nosaukuma. 1947. gadā nodibināja Baložu [[kūdra]]s fabriku, ap kuru izveidojās strādnieku ciemats, kas 1958. gadā kļuva par [[pilsētciemats|pilsētciematu]]. Kūdras fabrikas ciemats ir vecākā pilsētas daļa, šeit dominē 1950.-1970. gadu apbūve. 1974. gadā tā teritoriju paplašināja līdz [[Bauska]]s šosejai, iekļaujot vēlāko [[Titurga (Baloži)|Titurgas]] teritoriju. Šī pilsētas daļa uzcelta no jauna 1980. gados kā Ķekavas PMK strādnieku ciemats. Pilsētas tiesības piešķirtas 1991. gada 14. novembrī, vienlaikus iekļaujot pilsētas teritorijā tuvējās dārzkopības sabiedrības.<ref>Baloži. Pilsētas plāns sērijā Latvijas pilsētas. (2003) Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga.</ref> Pēc 2009. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] Baložus iekļāva [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. Kopš 2018. gada darbojas [[Baložu kūdras muzejdzelzceļš]]. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s datiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Baložos bija {{iedzsk|dati|Baloži (pilsēta)|format=yes}} [[iedzīvotāji]].<ref name="iedz skaits" /> 2008. gadā 53% iedzīvotāju bija [[latvieši]], 32,3% — [[krievi]], 4,4% — [[baltkrievi]], 3,0% — [[ukraiņi]].<ref>[http://www.pmlp.lv/lv/statistika/dokuments/2009/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva]{{Novecojusi saite}} PMLP Iedzīvotāju reģistra statistika par 2008. gadu</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1959|1516 |1970|1863 |1979|2676 |1989|4050 |2000|3982 |2011|6015 |2021|6746 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Ķekavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas rajons}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Baloži| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 6cd3vv1j2idwcb3htcbvvyh8g4fi5th 0 5326 4532854 4457678 2026-10-07T09:39:57Z ~2026-53850-21 151530 /* */ 4532854 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuldīga | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Vecpilsēta.jpg |caption1 = Vecpilsēta |image2 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija.jpg |caption2 = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] |image3 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Gājēju iela.jpg |caption3 = Liepājas iela |image4 = Kuldiga Ventas rumba 23.JPG |caption4 = [[Ventas rumba]] |image5 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, vecpilsēta.jpg |caption5 = [[Alekšupīte]] |image6 = Pilsdzirnavas (3).jpg |caption6 = Kuldīgas pils dzirnavas |image7 = Annas baznīca (2).jpg |caption7 = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Kuldīga.svg | flag_link = Kuldīgas karogs | image_shield = Kuldiga_COA.svg | shield_link = Kuldīgas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Kuldīgas novads | pushpin_label_position = | latd =56 | latm =58 | lats =07 | latNS =N | longd =21 | longm =58 | longs =18 | longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Kuldīgas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1378. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Goldingen}} | area_total_km2 = 13 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kuldīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 16 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3301<br />LV-3302 | area_code = | website = {{URL|www.kuldiga.lv}} | footnotes = }} '''Kuldīga''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie [[Venta]]s un [[Ventas rumba]]s, 155 km attālumā no [[Rīga]]s. 16.—17. gadsimtā tā bijusi [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Tā ir bijusi arī [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Kuldīgu joprojām mēdz dēvēt par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|16. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kuldīgu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |work=[[Dienas Bizness]] |url=https://db.lv/zinas/kuldigu-ieklauj-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta-513237 |access-date=2023-09-18}}</ref> [[Ventas tilts (Kuldīga)|Tilts pār Ventu]] ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā, bet Ventas rumba — platākais [[ūdenskritums]] Eiropā. == Nosaukuma izcelsme == <!-- [[Attēls:Sarkanie jumti.jpg|thumb|250px|Kuldīgas sarkanie jumti no Svētās Katrīnas baznīcas torņa 2006.g.]] --> Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais [[kurši|kuršu]] pils nosaukums ir bijis ''Kuldinga''. [[Kuršu valoda|Kuršu valodā]] galotne ''-(i)nga'' ir parasta (piemēram, nosaukumā [[Kretinga]]). Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām bija '''Goldingene''' (''Goldingen''). Kuršu valodas vārds ''Kuld-'' pārtapis par ''Gold-'' [[vācu valoda]]s dēļ, vāciski ''Gold'' nozīmē "[[zelts]]". == Pilsētas simboli == [[Attēls:20010305 15sant Latvia Postage Stamp.jpg|thumb|180px|Pastmarka ar Kuldīgas ģerboni]] Pilsētas oficiālie simboli ir [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]] ar tajā attēloto pilsētas aizgādni [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svēto Katrīnu]] (pieņemts 1938. gadā) un sarkanmelnais [[Kuldīgas karogs|karogs]] ar ratu centrā (pieņemts 1992. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli. |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> Par neoficiālajiem pilsētas simboliem dažkārt tiek uzskatīti [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilts]] un [[Ventas rumba]]. === Ģerbonis === Kuldīgas 1681. gada zīmogā bija attēlota [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]] ar ratu vienā un zobenu otrā rokā. No 1925. līdz 1938. gadam ģerbonis piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. To divās daļās sadalīja viļņota līnija, simbolizējot Ventas upi, kuras abās pusēs ir zivis. Pašreizējais ģerbonis ir līdzīgs 1681. gada versijai. <gallery> Attēls:Coat of arms of Kuldīga, 1681.png|1681. gada zīmogs Attēls:Kuldigas g 1846.PNG|1846. gada ģerbonis Attēls:Kuldigas g 1925 1938.PNG|1925.—1938. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg|thumb|250px|Tilts pār Ventu ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā]] Kuldīga atrodas [[Venta]]s abos krastos 155 km no [[Rīga]]s. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — [[Pārventa (Kuldīga)|Pārventa]]. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus [[Virka]]s atrodas 15 m augstais atsegums [[Melnā Kolka]]. Lejpus [[Ventas rumba]]s upē ir vairākas [[sala]]s un [[sēklis|sēres]]. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas [[Krāčupīte (Ventas pieteka)|Krāčupīte]] un [[Alekšupīte]] ar pieteku [[Kurmāles upīte|Kurmāles upīti]]. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais [[Māras dīķis (Kuldīga)|Māras dīķis]]. [[Venta]]s [[senleja]] no Kuldīgas līdz [[Abava]]s ietekai ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija [[Ventas ielejas dabas liegums]]. Kuldīgas 20. gadsimta ģenerālplāna autors ir pilsētbūvniecības arhitekts [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]]. === Transports === Pilsēta atrodas svarīgu [[Kurzeme]]s autoceļu krustpunktā starp [[Ventspils|Ventspili]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Talsi]]em un [[Saldus|Saldu]]. Pilsētai cauri iet autoceļš [[P108]] (Ventspils—Saldus), kā arī krustojas autoceļi [[P112]] (uz [[Aizpute|Aizputi]]), [[P116]] (uz [[Skrunda|Skrundu]] un [[Embūte|Embūti]]), [[P118]] (Kuldīgas apvedceļš), [[P119]] (uz [[Jūrkalne|Jūrkalni]]), [[P120]] (uz [[Talsi]]em) un [[P121]] (uz [[Tukums|Tukumu]]). == Vēsture == {{Pamatraksts|Kuldīgas vēsture}} [[Attēls:Kuldīga Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|Kuldīgas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1242.—1244. gadā pēc [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)|karagājiena uz Kursu]] [[Livonijas ordenis]] uzcēla ordeņa [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtura]] mūra pili pie [[Ventas rumba]]s, kas sākumā tika saukta par ''Jesusburg'', bet vēlāk par ''Goldingen''. 1355. gadā Kuldīga pirmo reizi nodēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu", bet 1368. gadā Kuldīga minēta [[Hanza|Hanzas savienības]] dokumentos. 1378. gadā Kuldīgai tika piešķirtas [[Rīgas pilsētas tiesības]] (''ius Rigense''). 1561. gadā pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma [[Kuldīgas pils]] kļuva par vienu no Kurzemes hercoga rezidencēm. Kad 1587.—1617. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija sadalīta, Kuldīga bija hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] pārvaldītās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. 1642.—1682. gadā [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzcelta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. [[Attēls:Kuldigas ratsnams.jpg|thumb|250px|Kuldīgas jaunais rātsnams (1860)]] 1795. gadā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] Kuldīga nokļuva [[Krievijas Impērija]]s varā. 1860.—1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, nodibināja vairākas lielas fabrikas. 1874. gadā pāri Ventai uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem [[Eiropa|Eiropā]] (arhitekts [[Oto Dīce|Adrians Pirtnieks]]). 1886. gadā no [[Rīga]]s uz Kuldīgu pārcēla [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] (dibināts 1870. gadā [[Rīga|Rīgā]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1915.—1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās [[Vācija]]s karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli atjaunoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] [[Prūsija]]s pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no [[Vācija]]s. 1935. gadā atklāja šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|dzelzceļa līniju Kuldīga—Alsunga]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941.—1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks. 1944.—1945. gadā netālu no Kuldīgas [[Pelču muiža]]s kungu mājā atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] esošās vācu armijas grupējuma ''Kurland'' štābs. 1945.—1991. gadā Kuldīga bija [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] centrs, kurā kopš [[1960. gadi]]em attīstījās vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzsbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika). == Iedzīvotāji == {{Bar box |title = Kuldīgas iedzīvotāju skaits 1798–2024 |titlebar= #DDD |width = 700px |barwidth= 600px |left1 = Gads |right1 = Iedzīvotāji |bars = {{bar pixel|1797|#0099FF|52||1368}} {{bar pixel|1798|#0099FF|51||1352}} {{bar pixel|1840|#0099FF|155||4100}} {{bar pixel|1856|#0099FF|193||4818}} {{bar pixel|1881|#0099FF|327||8055}} {{bar pixel|1897|#0099FF|395||9720}} {{bar pixel|1913|#0099FF|468||11 700}} {{bar pixel|1920|#0099FF|197||4924}} {{bar pixel|1925|#0099FF|277||6912}} {{bar pixel|1935|#0099FF|288||7180}} {{bar pixel|1939|#0099FF|244||6100}} {{bar pixel|1943|#0099FF|243||6082}} {{bar pixel|1959|#0099FF|419||10 480}} {{bar pixel|1970|#0099FF|493||12 320}} {{bar pixel|1979|#0099FF|552||13 980}} {{bar pixel|1989|#0099FF|570||14 232}} {{bar pixel|2000|#0099FF|547||13 678}} {{bar pixel|2011|#0099FF|470||11 761}} {{bar pixel|2021|#0099FF|404||10 109}} {{bar pixel|2024|#0099FF|400||9940}} |caption = Avoti: Kuldiga.lv, pop-stat.mashke.org<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kuldiga.lv/en/town/history |title=Kuldiga.lv. History |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928195917/https://www.kuldiga.lv/en/town/history }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm |title=pop-stat.mashke.org. Latvia |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303231425/http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm }}</ref> }} == Ievērojamas vietas == {{pamatraksts|Kuldīgas vecpilsēta}} === Kuldīgas pils drupas un skulptūru dārzs === Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks [[Pils iela (Kuldīga)|Pils ielas]] labajā pusē atrodas bijušās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] komtura [[Kuldīgas pils]] vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Pils un nocietinājumu aprises labi izsekojamas parka reljefā. Tagad šeit tēlniece [[Līvija Rezevska]], Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 22 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi. === Pilssarga namiņš === [[Attēls:Bendes namins.jpg|thumb|200px|Pilssarga namiņš, 2007]] Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14.—17. gadsimts), un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz [[Jelgava|Jelgavu]] vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, tika pamesta. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga, pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai pilssarga namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis — kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija [[Kuldīgas Novada muzejs|Kuldīgas Novada muzeja]] lietošanā — sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133516/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Rātslaukums === Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Laukumā atrodas Vecais un Jaunais rātsnams. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "[[Emīla nedarbi]]". Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu [[renesanse]]s stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas [[Kuldīgas novada dome]]. === Pilsētas laukums === [[Kuldīgas pilsētas laukums]] atklāts 1936. gada 26. septembrī kā Kuldīgas jaunais tirgus laukums. === Baznīcas ielas senie nami === [[Attēls:Baznīcas iela 19.JPG|thumb|200px|Viens no Baznīcas ielas namiem, 2006]] Vecais rātsnams atrodas [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas ielā]] 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no [[birģermeistars|birģermeistara]], [[fogts|fogta]], 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska [[vienradzis|vienradža]] tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot [[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā]]. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |title=Dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305211936/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 ir taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, [[manteļskurstenis|manteļskursteni]] un [[mansards|mansarda]] jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |title=Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305212015/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 |title=Pilsdzirnavas ar iekārtu — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528221807/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 }}</ref> === Liepājas iela === [[Attēls:Liepajas iela.jpg|thumb|200px|Liepājas iela, 2007]] [[Liepājas iela (Kuldīga)|Liepājas iela]] ir Kuldīgas centrālā iela, kas organizēta kā gājēju iela. Tās malās atrodas dažādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Ik gadu [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā, valsts gadadienas laikā, [[Ziemas saulgrieži|Ziemas saulgriežos]], [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežos]] un citās svinamās dienās Liepājas iela tiek tematiski izdekorēta, radot pilsētniekiem un pilsētas viesiem svētku noskaņu. Līdz 1941. gadam Liepājas iela bijusi braucama, bet pa to dienā izbraukuši labi ja pāris pajūgi. 1948. gadā Liepājas ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo "tās nolietojušās un traucē pilsētas attīstību". Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991. gadam Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā [[Mucenieku iela (Kuldīga)|Mucenieku iela]].<ref name="autogenerated2" /> Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem. === Sinagoga === Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā ([[1905. gada iela (Kuldīga)|1905. gada ielā]] 6) ir [[sinagoga]]. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas [[Senebreju valoda|senebreju valodā]] apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas [[Kuldīgas novada muzejs|Kuldīgas novada muzejā]]. Tā tika celta Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena bija aktīva kopš apmešanās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri [[Polija|Polijā]] izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā [[Kurzeme]]s ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu [[Holokausts|holokausta]] laikā 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta, un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes. === Kultūras nams === Krustojumā ar Mucenieku ielu labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki [[Leons Paegle]] un [[Linards Laicens]] — Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas — "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983). === Viesnīca "Metropole" === "Metropole" celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reizes. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja, un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam [[Valentīns Kokalis|Valentīnam Kokalim]] piederošā zemnieku saimniecība "Ezernieki" vēsturisko viesnīcu privatizēja.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Sākums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — V. Kokalis iegādājās no Kuldīgas pilsētas pašvaldības, par zemi zem tās samaksājot 2000 [[lats|latu]]. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 [[lats|latu]], no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Kokaļa investīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/ |title=LETA<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200419153622/https://www.leta.lv/ |archivedate={{dat|2020|04|19||bez}} }}</ref> 2006. gadā tika pabeigta "Metropoles" restaurācija, un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un viesnīca Kuldīgas viesiem. === Ventas rumba === [[Attēls:Ventas rumba, 13.05.2012.jpg|thumb|250px|Ventas rumba]] [[Ventas rumba]] ir platākais [[ūdenskritums]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2 m. Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> === Alekšupīte === [[Attēls:Aleksupites udenskritums.jpg|thumb|250px|Alekšupītes ūdenskritums pirms ietekas Ventā]] [[Alekšupīte]] ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilta]] Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir dabīgi un mākslīgi radīti nelieli ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas pēdējais [[Alekšupītes ūdenskritums]], kas ir 4,15 m augsts un 8 m plats, un ir viens no augstākajiem [[Ūdenskritums|ūdenskritumiem]] Latvijā. === Virkas muiža === [[Attēls:Virkas muižas ēka.jpg|thumb|250px|Virkas muižas ēka 20. gadsimta sākumā.]] Virkas muižas (''Firkshof'') kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas neliels 19. gadsimtā izveidots parks. 18. gadsimta beigās Virkas muižā darbojās pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā bija izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils — historisms. Virkas muižas ēka atrodas Virkas ielā 27 un to apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |title=Veckuldīgas pilskalns :: PILIS UN MUIŽAS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033603/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Parki == Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki pilsētas centrā — Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās [[sinagoga]]i, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Baltijas skolotāju semināra ēkai (tagadējam [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums|Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam]]). === 1905. gada parks === [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju beiɡās 1945. gada 8. maijā pēc padomju lidmašīnu nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara izveidoja parku, novācot māju drupas, bet saglabājot vecos dārzus. Parkā novietoja tēlnieces [[Līvija Rezevska|Līvijas Rezevskas]] veidoto pieminekli [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionāriem]] un strūklaku — meiteni ar krūzi jeb Anniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305012516/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 }}</ref> == Kapi == Kuldīgas pilsētas robežās ir izveidoti trīs lieli kapi — Vecie kapi Liepājas ielas galā, Annas kapi netālu no Pils parka un Jāņkalna kapi pie pilsētas dienvidrietumu robežas. Kuldīgas Veco kapu parks aizņem 37 066 m² platību Liepājas ielas galā pie Ēdoles ielas sākuma. Šos kapus sāka veidot 18. gadsimtā. Katrai pilsētas draudzei šajā teritorijā, uz rietumiem no pilsētas, bija ierādīta sava platība un vieta. Tagadējās Liepājas ielas malā vistuvāk Kuldīgai — krievu kapi, tālāk vācu apbedījumi, bet otrpus celiņam, kas tagad savieno Parka un Ēdoles ielu, atradās latviešu kapi, bet uz rietumiem no tiem — ebreju mūžīgās atdusas vietas. Var pieņemt, ka šīs teritorijas ne vienmēr tika strikti ievērotas jaukto laulību gadījumos, bet katrā ziņā šeit visas tautības satika draudzīgi.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas veco kapu parks<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305080153/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Šodien Vecie kapi vairāk līdzinās parkam, nevis kapiem. Gadu gaitā kapu kopiņas ir izzudušas un lielākā daļa pieminekļu pazuduši. Kapsētas krievu un vācu daļā saglabājušies vairāki valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļautie mākslas pieminekļi. Turpat līdzās vēl redzamas dažas sabojātas (arī mākslinieciski augstvērtīga jūgendstila) dzelzs kaluma un čuguna lējuma sētiņas ap apbedījuma vietām. Liepājas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens ārstam, dzejniekam un latviešu valodas pētniekam [[Juris Bārs|Jurim Bāram]] (1808—1879), kura īstā apbedījuma vieta vācu kapos tika nopostīta.<ref name="autogenerated1" /> == Medicīna == Kopš 1827. gada Kuldīgā darbojas slimnīca. 2003. gadā [[Kuldīgas slimnīca]] tika pārcelta no vecajām telpām pilsētas centrā uz jaunuzceltām ēkām un jaunām telpām pilsētas nomalē. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir terapijas, ķirurģijas, bērnu, ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa un 4 operāciju zāles.<br /> Kuldīgā darbojas arī [[SIA "Kuldīgas doktorāts"]], kurā medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz ģimenes ārsti un ginekologi.<br /> Kuldīgā darbojas septiņas zobārstniecības privātprakses. == Izglītība == === Bērnudārzi === Kuldīgā ir četri bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII) un viena Privātā pirmskolas izglītības iestāde (PPII) : * [[PII "Ābelīte"]] * [[PII "Cīrulītis"]] * [[PII "Taurenītis"]] * [[PII "Liepziediņš"]] * PPII "Mazo bērnu skola" === Vispārizglītojošās skolas === Kuldīgā ir četras vispārizglītojošās skolas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=75 |title=Kuldīgas novada izglītības iestādes |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101006112836/http://kuldiga.lv/index.php?cat=75 |archivedate={{dat|2010|10|06||bez}} }}</ref> * [[Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola]] * [[Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola]]<!-- — pašā pirmsākumā 1877. gadā šajās ēkās darbu uzsāka Kuldīgas — Griķu pamatskola. 1928. gadā Kuldīgu un Griķu pagastu apvienoja un skolu pārdēvēja par Kuldīgas pagasta tautskolu. Pēc 1945. gada šeit bija septiņgadīgā skola, bet no 1967. gada — [[Kuldīgas 2. vidusskola]]. Visu šo gadu laikā skolas ēkas ir paplašinātas un pārveidotas.<ref>[http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=25437&Itemid=20]</ref> --> * [[Kuldīgas Centra vidusskola]] * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]] * [[Kuldīgas Kristīgā pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola]], * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]], * [[Kuldīgas novada sporta skola]],<!-- Kuldīgā darbojas [[Kuldīgas rajona sporta skola]], kurā piedāvā apgūt un pilnveidot sevi vieglatlētikas, riteņbraukšanas, galda tenisa, šaha, volejbola, basketbola, dambretes, futbola sporta veidos. --> * [[Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola]]. <!-- Darbojas kopš 1944. gada. Skolā ir iespēja apgūt dažādu klasisko mūzikas instrumentu spēli, kā arī dziedāšanu. Kopš 1968. gada Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā aktīvi darbojas [[koris Cantus]], kas ir kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. --> ==== Kuldīgas vakara vidusskola un RPIVA ==== Līdz 2002. gadam Kuldīgā bija arī [[Kuldīgas vakara vidusskola]]. Taču 2002. gadā to pievienoja [[Kuldīgas 2. vidusskola]]i. Kuldīgā ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību [[Latvijas Universitāte]]s (LU) (līdz 2017. gada septembrim — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola]]s (RPIVA)) Kuldīgas filiālē.<br />[[Kuldīgas vakara vidusskola]] līdz 2002. gadam kopā ar RPIVA Kuldīgas filiāli atradās vienā ēkā Kalna ielā 19, Kuldīgā. Ēkas vēsture stiepjas līdz 1866. gadam, kad Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija un tās vajadzībām tika uzcelta ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas [[Kurzeme]]s. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības atkal noturēt vācu valodā, un no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. 1952. gadā skolu pārcēla uz Liepāju un ēkā tika ierīkota Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola. Pēc tam ēkā darbojās 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada — Kuldīgas vakarskola, no 2002. gada — RPIVA (vēlāk LU) Kuldīgas nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305014846/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 }}</ref> === Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs === Kopš 1999. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs. Ievērojamo divstāvu mūra ēku 1905. gada ielā 10, Kuldīgā, kur šodien atrodas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs, cēlis būvuzņēmējs Jakobsons 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz visu laiku tā bijusi skolas ēka. 1879. gadā pilsētas valde nolēma atpirkt šo namu par 12 500 rubļiem, lai ierīkotu sešklasīgo meiteņu skolu. Piepirka klāt arī blakus esošo zemes gabalu Smilšu un Skārņu ielas stūrī. Skolu vadīja inspektors, mācības notika vācu valodā. Uz laiku meiteņu skolai tomēr bija jāatstāj šī ēka, lai te no Pasta ielas varētu pārcelt pasta kantori. Pasts namā atradās līdz 1910. gada 29. septembrim, tad to pārcēla uz pilsētai piederošu ēku Liepājas ielā. 1911. gadā pēc remonta ēkā atgriezās meiteņu skola. 1920.—1930. gadā namā atradās Kuldīgas II pamatskola. Arī padomju laikā namā bijušas mācību iestādes. 20. gadsimta 70. gadu sākumā ēkā atradās pamatskola. Savukārt 90. gados — [[Kuldīgas 78. arodvidusskola]]s klases un kopmītnes. Toreiz māja bija gandrīz vai avārijas stāvoklī ar sausajām tualetēm. Līdz 1999. gadam trīs gadus ēka bija neapdzīvota, izņemot trīs dzīvokļus trešajā stāvā. Jau tā nolaistās telpas bija kļuvušas vēl nožēlojamākas. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada janvārim ēkā notika triecienremonts. Tagad centrā nodarbības notiek no astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā. Rītos te divās telpās pulcējas pirmsskolas vecuma bērni uz obligātajām mācībām, kas sagatavo skolai. Pārējās telpas tiek izīrētas dažādiem kursiem un semināriem. Centrs piedāvā 21 pulciņu. Teātra studijai nodarbības ir arī svētdienās, kad uz centru iet studējošie jaunieši. Bieži notiek Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centra nodarbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305004051/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 }}</ref> Kopš 1999. gada centru vada tā direktore [[Ruta Orlova]]. == Baznīcas == [[Attēls:Kuldīga, baptistický kostel.jpg|thumb|250px|Kuldīgas baptistu dievnams]] Kuldīgā ir vairāku kristiešu konfesiju dievnami, vecākais no kuriem ir 1252. gadā celtā [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīca]]: * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1252. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1904. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas - katoļu baznīca]], celta 1640. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |title=Sv. Trīsvienības katoļu baznīca — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305220016/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca]], celta 1871. gadā, pareizticīgo baznīca, * [[Kuldīgas Baptistu draudze]], draudze dibināta 1837. gadā. == Kultūra == === Bibliotēka === [[Attēls:Kuldīga sinagogue, now a library.jpg|thumb|250px|Kuldīgas bibliotēka (bijusī sinagoga)]] Kuldīgā [[bibliotēka]] darbojas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Sākotnējā tās atrašanās vieta bija Baznīcas ielā 1, kur šodien atrodas Kuldīgas pilsētas dome. 1934. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārvietoja uz Liepājas ielu 35. 1940. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] masu bibliotēku un to pārvietoja uz citām telpām Baznīcas ielā 3/5. 1945. gadā to pārcēla uz kultūras nama telpām Raiņa ielā 23. Tur bibliotēka atradās līdz 1964. gadam. Tālāk bibliotēku pārvietoja atkal uz Baznīcas ielu 2/4. No 1978. gada Kuldīgas bibliotēka darbojās Baznīcas ielā 1. 1992. gadā šajā namā tika iekārtota Kuldīgas pilsētas dome, bet pilsētas bibliotēku pārcēla uz telpām Vakara ielā 6,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.km.gov.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080907064644/http://www.km.gov.lv/ |archivedate={{dat|2008|09|07||bez}} }}</ref> kur līdz tam atradās bērnudārzs "Sprīdītis". Kopš 2011. gada 16. novembra Kuldīgas Galvenā bibliotēka atrodas 1905. gada ielā 6 (rekonstruētajā bijušās Sinagogas ēkā). === Muzejs === [[Attēls:Muzejs.JPG|thumb|200px|Kuldīgas Novada muzejs 2006]] Kopš 1935. gada Kuldīgā darbojas muzejs. 1940. gadā [[Kuldīgas Novada muzejs]] tika iekārtots tajās telpās, kurās tas atrodas šodien — Bangertu villā, Pils ielā 5 Kuldīgā. Pirmais muzeja eksponāts bija 1851. gadā gleznotā [[Frīdrihs Špērs|Frīdriha Špēra]] glezna „Skats uz Rumbu“. Muzejā glabājas vairāk nekā 85 000 eksponātu. Rakstisko materiālu krājumā ir dokumenti jau no 17. gadsimta Fotoattēlu un fotonegatīvu arhīvs sniedz bagātīgu ieskatu Kuldīgas novada dzīvē no 19. gadsimta beigām līdz mūsu dienām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām [[Vērpjamā vārpsta|vārpstiņu]] kolekcijām [[Latvija|Latvijā]]. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. Kuldīgas Novada muzejam reiz bija filiāle "Kāršu istaba", kas bija vienīgais tāda veida muzejs Baltijas valstīs. Tajā varēja apskatīt 172 kāršu kavas no 32 valstīm, uzzināt kāršu vēsturi un tikties ar to kolekcionāru Jāni Mētru.<ref name="kuldiga.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100909181547/http://www.kuldiga.lv/ |archivedate={{dat|2010|09|09||bez}} }}</ref> Šobrīd daļu no kāršu kolekcijas ir iespējams apskatīt Bangertu villas pamatekspozīcijā.<br /> Muzeja ēka 20. gadsimta sākumā tika atvesta no [[Liepāja]]s, kur to 19. gadsimta beigās projektējis [[Liepāja]]s pilsētas arhitekts [[Pauls Makss Berči]]. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi [[Krievija]]s paviljons izstādē [[Parīze|Parīzē]] 1900. gadā. === Sinagogas ēka === [[Kuldīgas Lielā sinagoga]] celta 1875. gadā,<ref name="kuldiga.lv"/> 1958. gadā agrākās sinagogas telpās izveidoja pilsētas kinoteātri "Kurzeme", kuru slēdza 2003. gadā. 2008. gada 20. oktobrī [[Kuldīgas pilsētas Dome]] nolēma izsludināta būvniecības ieceres publisko apspriešanu — sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku. === Kinofilmas === Kuldīga un tās vecpilsēta ir kļuvusi par pievilcīgu vietu vairāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. Pavisam šeit uzņemtas 29 kinofilmas un vairākas reklāmas.<br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 |title="Latvijas Holivudā" sākas filmēšana {{!}} Ziņas Latvijā, Kurzeme {{!}} BalticTravelnews<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230223103723/https://travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 }}</ref> Daļēji Kuldīgā 1977. gadā uzņemta mākslas filma "Atspulgs ūdenī" (režisors [[Andris Rozenbergs]]), bet 1985. gadā "[[Emīla nedarbi]]" ([[Varis Brasla]]). 2000. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma [[Neuzvaramais (filma)|"Neuzvaramais"]] (režisors — [[Verners Hercogs]]), 2003. gadā — filma "[[Ūdensbumba resnajam runcim]]" (režisors — [[Varis Brasla]]), 2007. gadā — [[Vācija]]s filma [[Tilts (filma)|"Tilts"]] (vācu val. — Die Brücke), 2017. gadā — filma "[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]" (režistors Varis Brasla). === Estrādes === Kuldīgā pašlaik ir vismaz trīs estrādes — Pilsētas estrāde pilsētas estrādes parkā, Pārventas estrāde Pārventā un ilgu laiku pavisam neliela estrāde atradās uz [[Mārtiņsala (Kuldīga)|Mārtiņsalas]]. Pēc Otrā pasaules kara (līdz 70. gadu sākumam) galvenie kultūras pasākumi vasarās notika pils parka estrādē, kura atradās aiz Muzeja teritorijas žoga. Tur bija nojume ar skatuvi, tualetēm un deju grīdu, kur pēc estrādes koncertiem rīkoja dejas. [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā lielākas un mazākas estrādes tiek celtas visā pilsētā. == Sports == Sporta tradīcijas Kuldīgā un Kuldīgas novadā ir [[volejbols|volejbolam]], [[riteņbraukšana]]i, [[vieglatlētika]]i un [[futbols|futbolam]], [[orientēšanās|orientēšanās sportam]], kā arī galda spēlēm — [[šahs|šaham]], [[dambrete]]i. No 1954 līdz 1968 gadam Kuldīgā bija hokeja komanda "Kuldīgas Vulkāns", ko atbalstīja kokapstrādes kombināta "Vulkāns" administrācija un BSB "Vārpa". "Vulkāns" hokeja komanda bija vairākkārtēja sporta biedrības "Vārpa" zonālo čempionātu uzvarētāja, bet pēdējo zonālo sacensību 1967/68 gada sezonā izcīnīja bronzas godalgas. Pēdējā laikā Kuldīgā strauji attīstās tādi sporta veidi kā [[jauktā cīņas māksla]], [[kikbokss]] un [[svarcelšana]]. Kuldīgā kopš 2006. gada notiek [[Kuldīgas pusmaratons]], kura aizsācējs ir kuldīdznieks Ivars Eglītis. Tajā vairākkārt startējusi arī [[Jeļena Prokopčuka]]. Kuldīgā ir savs futbola klubs [[FK Kuldīga]], kurš startē [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Divdesmita gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados [[Kuldīgas "Vulkāns"]] bija viens no vadošajiem klubiem Latvijas futbolā. Tas izveidojās 1930. gadu sākumā kā [[Vulkāns (rūpnīca)|Vulkāna]] rūpnīcas komanda. Pēc dažiem gadiem tas tika likvidēts, bet 1947. gadā komanda tika atjaunota un 1949. gada iekļuva augstākajā līgā. 1964. gadā klubs ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Tomēr pēc tam panākumi izpalika un 1968. gada klubs izkrita no augstakās līgas, lai atgrieztos tikai 1981. gada sezonā, pēc kuras tas vēlreiz izkrita uz zemāku līgu. [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]]. gada Virslīgas sezonā Kuldīgu pārstāvēja skandalozais klubs [[FK Venta]]. Pirms sezonas tas spēja piesaistīt bijušo [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] spēlētāju [[Oļegs Lužnijs|Oļegu Lužniju]], kā arī vairākus [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievijas]], [[Polijas futbola izlase|Polijas]] un [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājus. Klubs bankrotēja jau sezonas gaitā un sezonu pabeidza ar jauniešu sastāvu. Latvijas volejbola čempionātā vairākas sezonas spēlēja klubs [[SK Elvi/Kuldīga]], taču 2009. gadā tas bankrotēja. == Izklaide == Kopš 2008. gada gandrīz visu gadu [[uzņēmums "Zvaigžņu rati"]] piedāvā izbraucienus ratos vai karietē ar zirgiem cauri [[Kuldīgas vecpilsēta]]i. No 2000. līdz 2005. gadam ik vasaru [[Veckuldīgas pilskalns|Veckuldīgas pilskalnā]] (Kuldīgas nomalē) tika rīkots nekomerciāls brīvdabas kultūras vairāku dienu pasākums "Tabūns". To īstenoja nevalstiskā organizācija [[Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs]] ([[NEKAC]]). Pasākumā apvienoja gan izklaidējošas, gan informatīvas un izglītojošas norises — mūziķu uzstāšanos, video un foto mākslinieku priekšnesumus, konferenci un diskusijas, izstādes, kā arī sporta un vizuālās mākslas akcijas. Pasākuma forma — dzīvošana telšu pilsētiņā Veckuldīgas pilskalnā, kur māksliniekiem ir tieša saikne ar savu auditoriju — īstenoja projekta būtību — brīvā gaisotnē, dialogā parādīt savas idejas un talantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nekac.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118210741/http://www.nekac.lv/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> Kopš 1992. gada Kuldīgā ik vasaru tiek svinēti [[Kuldīgas pilsētas svētki]]. Katru gadu šie svētki kļūst arvien krāšņāki, arvien populārāki un arvien skaistāki. Ik gadu mainās svētku nosaukums un moto. Par tradīciju šajos svētkos ir kļuvis svētku gājiens cauri pilsētai. Gājienā piedalās uzņēmumu un iestāžu pārstāvji no Kuldīgas pilsētas, Kuldīgas rajona un citām vietām. Vēl viena tradīcija Kuldīgas pilsētas svētkos ir [["Alekšupītes skrējiens"]]. == Uzņēmējdarbība == Kopš 1992. gada Kuldīgā darbojas [[Zviedrija]]s — [[Latvija]]s kopuzņēmums [[SIA "Kuldīgas tekstils"]]. 1992. gada februārī [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Jersey Vavnader AB'' [[Latvija|Latvijā]] izveidoja meitas uzņēmumu ''Top—print''. Pirms dažiem gadiem ''Top—print'' nosaukumu vadība [[Zviedrija|Zviedrijā]] ieteica nomainīt pret latvisko ''Kuldīgas tekstilu''. Sākumā uzņēmums nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkcijas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam [[Zviedrija|Zviedrijā]], kurš tālāk to izplata [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citās valstīs. No 25 sievietēm, kas sāka strādāt, kad izveidoja uzņēmumu, šodien darbu turpina vien 17.<ref name="autogenerated2" /> 1878. gadā Kuldīgā tika dibināta sērkociņu fabrika "Vulkāns". [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā]] [[A/s "Vulkāns"]] reģistrēta 1994. gada 4. maijā, un šīs sabiedrības galvenais nodarbošanās veids bija kokapstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vestnesis.lv/ |title=Latvijas Vēstnesis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200530014242/https://www.vestnesis.lv/ |archivedate={{dat|2020|05|30||bez}} }}</ref> A/S "Vulkāns" bankrotēja 2002. gadā. Pašlaik Kuldīgā darbojas finiera rūpnīca STIGA RM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stigarm.lv/produkti/|title=Stiga RM|website=www.stigarm.lv|access-date=2020-09-25}}</ref> vairāki kokapstrādes uzņēmumi, tai skaitā SIA Mars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mars-kokapstrade.lv/|title=Kokmateriāli SIA Mars Kuldīga Latvija|website=SIA MARS|access-date=2020-09-25|language=lv}}</ref> un SIA Vēvers.<ref>[http://vevers.eu/mes/ SIA Vēvers mājaslapa]</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == [[Kurzemnieks (laikraksts)|Laikraksts "Kurzemnieks"]] ir vienīgais laikraksts, kas tiek izdots Kuldīgas un Viduskurzemes iedzīvotājiem. Laikraksts ar šādu nosaukumu pirmo reizi tika izdots 1910. gadā. No tā laika Kuldīgā ir izdoti arī citi laikraksti. Mūsdienu laikraksts "Kurzemnieks" bez pārtraukuma iznāk kopš 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Līdz 2005. gadam Kuldīgā un tās rajonā tika raidīta vietējā Kuldīgas TV, ko vadīja SIA "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". 2005. gadā finanšu trūkuma dēļ tā pārtrauca raidīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/48889 |title= Kuldīgas TV aptur darbu |accessdate= 2010-09-16 |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date= 2005-06-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmums mainīja statusu uz BO "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". == Ievērojami cilvēki, kas dzimuši Kuldīgā == * [[hercogs Jēkabs]] (1610—1682), * [[Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers]] (1784—1860), dzejnieks un tulkotājs * [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens]] (1814—1881), mākslinieks * [[Kārlis Davidovs]] (1838—1889), čellists * [[Zēligs Kalmanovičs]] (1885—1944), filologs * [[Sergejs Tretjakovs]] (1892—1937), dzejnieks * [[Maksis Veinreihs]] (1893—1969), lingvists * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993), gleznotājs * [[Gvido Augusts]] (1932), gleznotājs * [[Guntis Veits]] (1954), mūziķis * [[Māris Grīnblats]] (1955—2021), politiķis * [[Edgars Zalāns]] (1967), politiķis * [[Andra Manfelde]] (1973), rakstniece * [[Artis Dvarionas]] (1974), mūziķis * [[Jānis Miņins]] (1980), bobslejists * [[Dana Reizniece-Ozola]] (1981), politiķe * [[Jānis Sproģis]] (1944—2022), latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs * [[Kaspars Markševics]] (1985), mūziķis, radio personība. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="70" perrow="6"> Attēls:Aleksupite.JPG|Alekšupīte Kuldīgas vecpilsētā Attēls:Aleksupites udenskritums ziema.JPG|Alekšupītes ūdenskritums ziemā Attēls:Kuldiga ziema.JPG|Kuldīga ziemā 2006 Attēls:Metropoles setas puse.jpg|Metropole pēc restaurācijas 2008 gadā Attēls:Pagrabins.jpg|Restorāns "Pagrabiņš" 2008 Attēls:Baznīcas iela 20 Kuldīga.jpg|Baznīcas iela 20, ēka kur dzīvoja [[Juris Bārs]] Attēls:Baznīcas iela 23 Kuldīga divritenis.jpg|Sienas gleznojums Baznīcas ielā 23 Attēls:Kurland020.jpg|Ventas rumba Attēls:Dikis pie Kuldigas tiesas.jpg|Dīķis pie Kuldīgas tiesas nama 2006 Attēls:Pa celam uz tiltu.jpg|Pa ceļam uz tiltu 2006 Attēls:Kuldigas venecija.jpg|Kuldīgas venēcija 2008 Attēls:Skatu tornis.jpg|Pārventas skatu tornis 2006 Attēls:Kafejnica stenders.jpg|Kafejnīca "Stenders" 2006 Attēls:Blakus stenderam.jpg|Blakus kafejnīcai "Stenders" 2006 Attēls:Kuldigas setas.jpg|Sētas starp Kuldīgas senajiem namiem 2006 </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Kuldīgas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kuldīgas rajons}} {{Kuldīgas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīga| ]] k1m0r251ujew7l6f7urjdb67ixd2dhl 4532860 4532854 2026-10-07T09:49:36Z Peņpisējs 151531 faktu labojums 4532860 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuldīga | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Vecpilsēta.jpg |caption1 = Vecpilsēta |image2 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija.jpg |caption2 = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] |image3 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Gājēju iela.jpg |caption3 = Liepājas iela |image4 = Kuldiga Ventas rumba 23.JPG |caption4 = [[Ventas rumba]] |image5 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, vecpilsēta.jpg |caption5 = [[Alekšupīte]] |image6 = Pilsdzirnavas (3).jpg |caption6 = Kuldīgas pils dzirnavas |image7 = Annas baznīca (2).jpg |caption7 = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Kuldīga.svg | flag_link = Kuldīgas karogs | image_shield = Kuldiga_COA.svg | shield_link = Kuldīgas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Kuldīgas novads | pushpin_label_position = | latd =56 | latm =58 | lats =07 | latNS =N | longd =21 | longm =58 | longs =18 | longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Kuldīgas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1378. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Goldingen}} | area_total_km2 = 13 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kuldīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 16 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3301<br />LV-3302 | area_code = | website = {{URL|www.kuldiga.lv}} | footnotes = }} '''Kuldīga''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie [[Venta]]s un [[Ventas rumba]]s, 155 km attālumā no [[Rīga]]s. 16.—17. gadsimtā tā bijusi [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Tā ir bijusi arī [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Kuldīgu joprojām mēdz dēvēt par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|16. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kuldīgu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |work=[[Dienas Bizness]] |url=https://db.lv/zinas/kuldigu-ieklauj-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta-513237 |access-date=2023-09-18}}</ref> [[Ventas tilts (Kuldīga)|Tilts pār Ventu]] ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā, bet Ventas rumba — platākais [[ūdenskritums]] Eiropā. == Nosaukuma izcelsme == <!-- [[Attēls:Sarkanie jumti.jpg|thumb|250px|Kuldīgas sarkanie jumti no Svētās Katrīnas baznīcas torņa 2006.g.]] --> Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais [[kurši|kuršu]] pils nosaukums ir bijis ''Kuldinga''. [[Kuršu valoda|Kuršu valodā]] galotne ''-(i)nga'' ir parasta (piemēram, nosaukumā [[Kretinga]]). Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām bija '''Goldingene''' (''Goldingen''). Kuršu valodas vārds ''Kuld-'' pārtapis par ''Gold-'' [[vācu valoda]]s dēļ, vāciski ''Gold'' nozīmē "[[zelts]]". == Pilsētas simboli == [[Attēls:20010305 15sant Latvia Postage Stamp.jpg|thumb|180px|Pastmarka ar Kuldīgas ģerboni]] Pilsētas oficiālie simboli ir [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]] ar tajā attēloto pilsētas aizgādni [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svēto Katrīnu]] (pieņemts 1938. gadā) un sarkanmelnais [[Kuldīgas karogs|karogs]] ar ratu centrā (pieņemts 1992. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli. |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> Par neoficiālajiem pilsētas simboliem dažkārt tiek uzskatīti [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilts]] un [[Ventas rumba]]. === Ģerbonis === Kuldīgas 1681. gada zīmogā bija attēlota [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]] ar ratu vienā un zobenu otrā rokā. No 1925. līdz 1938. gadam ģerbonis piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. To divās daļās sadalīja viļņota līnija, simbolizējot Ventas upi, kuras abās pusēs ir zivis. Pašreizējais ģerbonis ir līdzīgs 1681. gada versijai. <gallery> Attēls:Coat of arms of Kuldīga, 1681.png|1681. gada zīmogs Attēls:Kuldigas g 1846.PNG|1846. gada ģerbonis Attēls:Kuldigas g 1925 1938.PNG|1925.—1938. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg|thumb|250px|Tilts pār Ventu ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā]] Kuldīga atrodas [[Venta]]s abos krastos 167 km no [[Rīga]]s. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — [[Pārventa (Kuldīga)|Pārventa]]. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus [[Virka]]s atrodas 15 m augstais atsegums [[Melnā Kolka]]. Lejpus [[Ventas rumba]]s upē ir vairākas [[sala]]s un [[sēklis|sēres]]. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas [[Krāčupīte (Ventas pieteka)|Krāčupīte]] un [[Alekšupīte]] ar pieteku [[Kurmāles upīte|Kurmāles upīti]]. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais [[Māras dīķis (Kuldīga)|Māras dīķis]]. [[Venta]]s [[senleja]] no Kuldīgas līdz [[Abava]]s ietekai ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija [[Ventas ielejas dabas liegums]]. Kuldīgas 20. gadsimta ģenerālplāna autors ir pilsētbūvniecības arhitekts [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]]. === Transports === Pilsēta atrodas svarīgu [[Kurzeme]]s autoceļu krustpunktā starp [[Ventspils|Ventspili]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Talsi]]em un [[Saldus|Saldu]]. Pilsētai cauri iet autoceļš [[P108]] (Ventspils—Saldus), kā arī krustojas autoceļi [[P112]] (uz [[Aizpute|Aizputi]]), [[P116]] (uz [[Skrunda|Skrundu]] un [[Embūte|Embūti]]), [[P118]] (Kuldīgas apvedceļš), [[P119]] (uz [[Jūrkalne|Jūrkalni]]), [[P120]] (uz [[Talsi]]em) un [[P121]] (uz [[Tukums|Tukumu]]). == Vēsture == {{Pamatraksts|Kuldīgas vēsture}} [[Attēls:Kuldīga Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|Kuldīgas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1242.—1244. gadā pēc [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)|karagājiena uz Kursu]] [[Livonijas ordenis]] uzcēla ordeņa [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtura]] mūra pili pie [[Ventas rumba]]s, kas sākumā tika saukta par ''Jesusburg'', bet vēlāk par ''Goldingen''. 1355. gadā Kuldīga pirmo reizi nodēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu", bet 1368. gadā Kuldīga minēta [[Hanza|Hanzas savienības]] dokumentos. 1378. gadā Kuldīgai tika piešķirtas [[Rīgas pilsētas tiesības]] (''ius Rigense''). 1561. gadā pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma [[Kuldīgas pils]] kļuva par vienu no Kurzemes hercoga rezidencēm. Kad 1587.—1617. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija sadalīta, Kuldīga bija hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] pārvaldītās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. 1642.—1682. gadā [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzcelta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. [[Attēls:Kuldigas ratsnams.jpg|thumb|250px|Kuldīgas jaunais rātsnams (1860)]] 1795. gadā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] Kuldīga nokļuva [[Krievijas Impērija]]s varā. 1860.—1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, nodibināja vairākas lielas fabrikas. 1874. gadā pāri Ventai uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem [[Eiropa|Eiropā]] (arhitekts Rodrigo Frāms pautkasonis III). 1886. gadā no [[Rīga]]s uz Kuldīgu pārcēla [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] (dibināts 1870. gadā [[Rīga|Rīgā]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1915.—1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās [[Vācija]]s karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli atjaunoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] [[Prūsija]]s pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no [[Vācija]]s. 1935. gadā atklāja šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|dzelzceļa līniju Kuldīga—Alsunga]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941.—1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks. 1944.—1945. gadā netālu no Kuldīgas [[Pelču muiža]]s kungu mājā atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] esošās vācu armijas grupējuma ''Kurland'' štābs. 1945.—1991. gadā Kuldīga bija [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] centrs, kurā kopš [[1960. gadi]]em attīstījās vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzsbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika). == Iedzīvotāji == {{Bar box |title = Kuldīgas iedzīvotāju skaits 1798–2024 |titlebar= #DDD |width = 700px |barwidth= 600px |left1 = Gads |right1 = Iedzīvotāji |bars = {{bar pixel|1797|#0099FF|52||1368}} {{bar pixel|1798|#0099FF|51||1352}} {{bar pixel|1840|#0099FF|155||4100}} {{bar pixel|1856|#0099FF|193||4818}} {{bar pixel|1881|#0099FF|327||8055}} {{bar pixel|1897|#0099FF|395||9720}} {{bar pixel|1913|#0099FF|468||11 700}} {{bar pixel|1920|#0099FF|197||4924}} {{bar pixel|1925|#0099FF|277||6912}} {{bar pixel|1935|#0099FF|288||7180}} {{bar pixel|1939|#0099FF|244||6100}} {{bar pixel|1943|#0099FF|243||6082}} {{bar pixel|1959|#0099FF|419||10 480}} {{bar pixel|1970|#0099FF|493||12 320}} {{bar pixel|1979|#0099FF|552||13 980}} {{bar pixel|1989|#0099FF|570||14 232}} {{bar pixel|2000|#0099FF|547||13 678}} {{bar pixel|2011|#0099FF|470||11 761}} {{bar pixel|2021|#0099FF|404||10 109}} {{bar pixel|2024|#0099FF|400||9940}} |caption = Avoti: Kuldiga.lv, pop-stat.mashke.org<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kuldiga.lv/en/town/history |title=Kuldiga.lv. History |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928195917/https://www.kuldiga.lv/en/town/history }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm |title=pop-stat.mashke.org. Latvia |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303231425/http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm }}</ref> }} == Ievērojamas vietas == {{pamatraksts|Kuldīgas vecpilsēta}} === Kuldīgas Peņa drupas un skulptūru dārzs === Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks [[Pils iela (Kuldīga)|Pils ielas]] labajā pusē atrodas bijušās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] komtura [[Kuldīgas pils]] vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Pils un nocietinājumu aprises labi izsekojamas parka reljefā. Tagad šeit tēlniece [[Līvija Rezevska]], Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 22 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi. === Peņsarga namiņš === [[Attēls:Bendes namins.jpg|thumb|200px|Pilssarga namiņš, 2007]] Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14.—17. gadsimts), un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz [[Jelgava|Jelgavu]] vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, tika pamesta. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga, pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai pilssarga namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis — kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija [[Kuldīgas Novada muzejs|Kuldīgas Novada muzeja]] lietošanā — sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133516/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Rātslaukums === Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Laukumā atrodas Vecais un Jaunais rātsnams. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "[[Emīla nedarbi]]". Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu [[renesanse]]s stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas [[Kuldīgas novada dome]]. === Pilsētas laukums === [[Kuldīgas pilsētas laukums]] atklāts 1936. gada 26. septembrī kā Kuldīgas jaunais tirgus laukums. === Baznīcas ielas senie nami === [[Attēls:Baznīcas iela 19.JPG|thumb|200px|Viens no Baznīcas ielas namiem, 2006]] Vecais rātsnams atrodas [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas ielā]] 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no [[birģermeistars|birģermeistara]], [[fogts|fogta]], 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska [[vienradzis|vienradža]] tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot [[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā]]. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |title=Dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305211936/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 ir taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, [[manteļskurstenis|manteļskursteni]] un [[mansards|mansarda]] jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |title=Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305212015/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 |title=Pilsdzirnavas ar iekārtu — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528221807/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 }}</ref> === Liepājas iela === [[Attēls:Liepajas iela.jpg|thumb|200px|Liepājas iela, 2007]] [[Liepājas iela (Kuldīga)|Liepājas iela]] ir Kuldīgas centrālā iela, kas organizēta kā gājēju iela. Tās malās atrodas dažādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Ik gadu [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā, valsts gadadienas laikā, [[Ziemas saulgrieži|Ziemas saulgriežos]], [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežos]] un citās svinamās dienās Liepājas iela tiek tematiski izdekorēta, radot pilsētniekiem un pilsētas viesiem svētku noskaņu. Līdz 1941. gadam Liepājas iela bijusi braucama, bet pa to dienā izbraukuši labi ja pāris pajūgi. 1948. gadā Liepājas ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo "tās nolietojušās un traucē pilsētas attīstību". Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991. gadam Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā [[Mucenieku iela (Kuldīga)|Mucenieku iela]].<ref name="autogenerated2" /> Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem. === Sinagoga === Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā ([[1905. gada iela (Kuldīga)|1905. gada ielā]] 6) ir [[sinagoga]]. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas [[Senebreju valoda|senebreju valodā]] apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas [[Kuldīgas novada muzejs|Kuldīgas novada muzejā]]. Tā tika celta Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena bija aktīva kopš apmešanās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri [[Polija|Polijā]] izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā [[Kurzeme]]s ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu [[Holokausts|holokausta]] laikā 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta, un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes. === Kultūras nams === Krustojumā ar Mucenieku ielu labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki [[Leons Paegle]] un [[Linards Laicens]] — Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas — "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983). === Viesnīca "Metropole" === "Metropole" celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reizes. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja, un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam [[Valentīns Kokalis|Valentīnam Kokalim]] piederošā zemnieku saimniecība "Ezernieki" vēsturisko viesnīcu privatizēja.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Sākums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — V. Kokalis iegādājās no Kuldīgas pilsētas pašvaldības, par zemi zem tās samaksājot 2000 [[lats|latu]]. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 [[lats|latu]], no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Kokaļa investīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/ |title=LETA<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200419153622/https://www.leta.lv/ |archivedate={{dat|2020|04|19||bez}} }}</ref> 2006. gadā tika pabeigta "Metropoles" restaurācija, un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un viesnīca Kuldīgas viesiem. === Ventas rumba === [[Attēls:Ventas rumba, 13.05.2012.jpg|thumb|250px|Ventas rumba]] [[Ventas rumba]] ir platākais [[ūdenskritums]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2 m. Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> === Alekšupīte === [[Attēls:Aleksupites udenskritums.jpg|thumb|250px|Alekšupītes ūdenskritums pirms ietekas Ventā]] [[Alekšupīte]] ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilta]] Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir dabīgi un mākslīgi radīti nelieli ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas pēdējais [[Alekšupītes ūdenskritums]], kas ir 4,15 m augsts un 8 m plats, un ir viens no augstākajiem [[Ūdenskritums|ūdenskritumiem]] Latvijā. === Virkas muiža === [[Attēls:Virkas muižas ēka.jpg|thumb|250px|Virkas muižas ēka 20. gadsimta sākumā.]] Virkas muižas (''Firkshof'') kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas neliels 19. gadsimtā izveidots parks. 18. gadsimta beigās Virkas muižā darbojās pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā bija izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils — historisms. Virkas muižas ēka atrodas Virkas ielā 27 un to apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |title=Veckuldīgas pilskalns :: PILIS UN MUIŽAS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033603/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Parki == Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki pilsētas centrā — Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās [[sinagoga]]i, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Baltijas skolotāju semināra ēkai (tagadējam [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums|Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam]]). === 1905. gada parks === [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju beiɡās 1945. gada 8. maijā pēc padomju lidmašīnu nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara izveidoja parku, novācot māju drupas, bet saglabājot vecos dārzus. Parkā novietoja tēlnieces [[Līvija Rezevska|Līvijas Rezevskas]] veidoto pieminekli [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionāriem]] un strūklaku — meiteni ar krūzi jeb Anniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305012516/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 }}</ref> == Kapi == Kuldīgas pilsētas robežās ir izveidoti trīs lieli kapi — Vecie kapi Liepājas ielas galā, Annas kapi netālu no Pils parka un Jāņkalna kapi pie pilsētas dienvidrietumu robežas. Kuldīgas Veco kapu parks aizņem 37 066 m² platību Liepājas ielas galā pie Ēdoles ielas sākuma. Šos kapus sāka veidot 18. gadsimtā. Katrai pilsētas draudzei šajā teritorijā, uz rietumiem no pilsētas, bija ierādīta sava platība un vieta. Tagadējās Liepājas ielas malā vistuvāk Kuldīgai — krievu kapi, tālāk vācu apbedījumi, bet otrpus celiņam, kas tagad savieno Parka un Ēdoles ielu, atradās latviešu kapi, bet uz rietumiem no tiem — ebreju mūžīgās atdusas vietas. Var pieņemt, ka šīs teritorijas ne vienmēr tika strikti ievērotas jaukto laulību gadījumos, bet katrā ziņā šeit visas tautības satika draudzīgi.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas veco kapu parks<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305080153/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Šodien Vecie kapi vairāk līdzinās parkam, nevis kapiem. Gadu gaitā kapu kopiņas ir izzudušas un lielākā daļa pieminekļu pazuduši. Kapsētas krievu un vācu daļā saglabājušies vairāki valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļautie mākslas pieminekļi. Turpat līdzās vēl redzamas dažas sabojātas (arī mākslinieciski augstvērtīga jūgendstila) dzelzs kaluma un čuguna lējuma sētiņas ap apbedījuma vietām. Liepājas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens ārstam, dzejniekam un latviešu valodas pētniekam [[Juris Bārs|Jurim Bāram]] (1808—1879), kura īstā apbedījuma vieta vācu kapos tika nopostīta.<ref name="autogenerated1" /> == Medicīna == Kopš 1827. gada Kuldīgā darbojas slimnīca. 2003. gadā [[Kuldīgas slimnīca]] tika pārcelta no vecajām telpām pilsētas centrā uz jaunuzceltām ēkām un jaunām telpām pilsētas nomalē. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir terapijas, ķirurģijas, bērnu, ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa un 4 operāciju zāles.<br /> Kuldīgā darbojas arī [[SIA "Kuldīgas doktorāts"]], kurā medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz ģimenes ārsti un ginekologi.<br /> Kuldīgā darbojas septiņas zobārstniecības privātprakses. == Izglītība == === Bērnudārzi === Kuldīgā ir četri bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII) un viena Privātā pirmskolas izglītības iestāde (PPII) : * [[PII "Ābelīte"]] * [[PII "Cīrulītis"]] * [[PII "Taurenītis"]] * [[PII "Liepziediņš"]] * PPII "Mazo bērnu skola" === Vispārizglītojošās skolas === Kuldīgā ir četras vispārizglītojošās skolas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=75 |title=Kuldīgas novada izglītības iestādes |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101006112836/http://kuldiga.lv/index.php?cat=75 |archivedate={{dat|2010|10|06||bez}} }}</ref> * [[Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola]] * [[Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola]]<!-- — pašā pirmsākumā 1877. gadā šajās ēkās darbu uzsāka Kuldīgas — Griķu pamatskola. 1928. gadā Kuldīgu un Griķu pagastu apvienoja un skolu pārdēvēja par Kuldīgas pagasta tautskolu. Pēc 1945. gada šeit bija septiņgadīgā skola, bet no 1967. gada — [[Kuldīgas 2. vidusskola]]. Visu šo gadu laikā skolas ēkas ir paplašinātas un pārveidotas.<ref>[http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=25437&Itemid=20]</ref> --> * [[Kuldīgas Centra vidusskola]] * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]] * [[Kuldīgas Kristīgā pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola]], * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]], * [[Kuldīgas novada sporta skola]],<!-- Kuldīgā darbojas [[Kuldīgas rajona sporta skola]], kurā piedāvā apgūt un pilnveidot sevi vieglatlētikas, riteņbraukšanas, galda tenisa, šaha, volejbola, basketbola, dambretes, futbola sporta veidos. --> * [[Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola]]. <!-- Darbojas kopš 1944. gada. Skolā ir iespēja apgūt dažādu klasisko mūzikas instrumentu spēli, kā arī dziedāšanu. Kopš 1968. gada Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā aktīvi darbojas [[koris Cantus]], kas ir kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. --> ==== Kuldīgas vakara vidusskola un RPIVA ==== Līdz 2002. gadam Kuldīgā bija arī [[Kuldīgas vakara vidusskola]]. Taču 2002. gadā to pievienoja [[Kuldīgas 2. vidusskola]]i. Kuldīgā ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību [[Latvijas Universitāte]]s (LU) (līdz 2017. gada septembrim — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola]]s (RPIVA)) Kuldīgas filiālē.<br />[[Kuldīgas vakara vidusskola]] līdz 2002. gadam kopā ar RPIVA Kuldīgas filiāli atradās vienā ēkā Kalna ielā 19, Kuldīgā. Ēkas vēsture stiepjas līdz 1866. gadam, kad Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija un tās vajadzībām tika uzcelta ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas [[Kurzeme]]s. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības atkal noturēt vācu valodā, un no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. 1952. gadā skolu pārcēla uz Liepāju un ēkā tika ierīkota Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola. Pēc tam ēkā darbojās 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada — Kuldīgas vakarskola, no 2002. gada — RPIVA (vēlāk LU) Kuldīgas nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305014846/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 }}</ref> === Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs === Kopš 1999. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs. Ievērojamo divstāvu mūra ēku 1905. gada ielā 10, Kuldīgā, kur šodien atrodas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs, cēlis būvuzņēmējs Jakobsons 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz visu laiku tā bijusi skolas ēka. 1879. gadā pilsētas valde nolēma atpirkt šo namu par 12 500 rubļiem, lai ierīkotu sešklasīgo meiteņu skolu. Piepirka klāt arī blakus esošo zemes gabalu Smilšu un Skārņu ielas stūrī. Skolu vadīja inspektors, mācības notika vācu valodā. Uz laiku meiteņu skolai tomēr bija jāatstāj šī ēka, lai te no Pasta ielas varētu pārcelt pasta kantori. Pasts namā atradās līdz 1910. gada 29. septembrim, tad to pārcēla uz pilsētai piederošu ēku Liepājas ielā. 1911. gadā pēc remonta ēkā atgriezās meiteņu skola. 1920.—1930. gadā namā atradās Kuldīgas II pamatskola. Arī padomju laikā namā bijušas mācību iestādes. 20. gadsimta 70. gadu sākumā ēkā atradās pamatskola. Savukārt 90. gados — [[Kuldīgas 78. arodvidusskola]]s klases un kopmītnes. Toreiz māja bija gandrīz vai avārijas stāvoklī ar sausajām tualetēm. Līdz 1999. gadam trīs gadus ēka bija neapdzīvota, izņemot trīs dzīvokļus trešajā stāvā. Jau tā nolaistās telpas bija kļuvušas vēl nožēlojamākas. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada janvārim ēkā notika triecienremonts. Tagad centrā nodarbības notiek no astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā. Rītos te divās telpās pulcējas pirmsskolas vecuma bērni uz obligātajām mācībām, kas sagatavo skolai. Pārējās telpas tiek izīrētas dažādiem kursiem un semināriem. Centrs piedāvā 21 pulciņu. Teātra studijai nodarbības ir arī svētdienās, kad uz centru iet studējošie jaunieši. Bieži notiek Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centra nodarbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305004051/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 }}</ref> Kopš 1999. gada centru vada tā direktore [[Ruta Orlova]]. == Baznīcas == [[Attēls:Kuldīga, baptistický kostel.jpg|thumb|250px|Kuldīgas baptistu dievnams]] Kuldīgā ir vairāku kristiešu konfesiju dievnami, vecākais no kuriem ir 1252. gadā celtā [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīca]]: * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1252. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1904. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas - katoļu baznīca]], celta 1640. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |title=Sv. Trīsvienības katoļu baznīca — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305220016/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca]], celta 1871. gadā, pareizticīgo baznīca, * [[Kuldīgas Baptistu draudze]], draudze dibināta 1837. gadā. == Kultūra == === Bibliotēka === [[Attēls:Kuldīga sinagogue, now a library.jpg|thumb|250px|Kuldīgas bibliotēka (bijusī sinagoga)]] Kuldīgā [[bibliotēka]] darbojas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Sākotnējā tās atrašanās vieta bija Baznīcas ielā 1, kur šodien atrodas Kuldīgas pilsētas dome. 1934. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārvietoja uz Liepājas ielu 35. 1940. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] masu bibliotēku un to pārvietoja uz citām telpām Baznīcas ielā 3/5. 1945. gadā to pārcēla uz kultūras nama telpām Raiņa ielā 23. Tur bibliotēka atradās līdz 1964. gadam. Tālāk bibliotēku pārvietoja atkal uz Baznīcas ielu 2/4. No 1978. gada Kuldīgas bibliotēka darbojās Baznīcas ielā 1. 1992. gadā šajā namā tika iekārtota Kuldīgas pilsētas dome, bet pilsētas bibliotēku pārcēla uz telpām Vakara ielā 6,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.km.gov.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080907064644/http://www.km.gov.lv/ |archivedate={{dat|2008|09|07||bez}} }}</ref> kur līdz tam atradās bērnudārzs "Sprīdītis". Kopš 2011. gada 16. novembra Kuldīgas Galvenā bibliotēka atrodas 1905. gada ielā 6 (rekonstruētajā bijušās Sinagogas ēkā). === Muzejs === [[Attēls:Muzejs.JPG|thumb|200px|Kuldīgas Novada muzejs 2006]] Kopš 1935. gada Kuldīgā darbojas muzejs. 1940. gadā [[Kuldīgas Novada muzejs]] tika iekārtots tajās telpās, kurās tas atrodas šodien — Bangertu villā, Pils ielā 5 Kuldīgā. Pirmais muzeja eksponāts bija 1851. gadā gleznotā [[Frīdrihs Špērs|Frīdriha Špēra]] glezna „Skats uz Rumbu“. Muzejā glabājas vairāk nekā 85 000 eksponātu. Rakstisko materiālu krājumā ir dokumenti jau no 17. gadsimta Fotoattēlu un fotonegatīvu arhīvs sniedz bagātīgu ieskatu Kuldīgas novada dzīvē no 19. gadsimta beigām līdz mūsu dienām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām [[Vērpjamā vārpsta|vārpstiņu]] kolekcijām [[Latvija|Latvijā]]. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. Kuldīgas Novada muzejam reiz bija filiāle "Kāršu istaba", kas bija vienīgais tāda veida muzejs Baltijas valstīs. Tajā varēja apskatīt 172 kāršu kavas no 32 valstīm, uzzināt kāršu vēsturi un tikties ar to kolekcionāru Jāni Mētru.<ref name="kuldiga.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100909181547/http://www.kuldiga.lv/ |archivedate={{dat|2010|09|09||bez}} }}</ref> Šobrīd daļu no kāršu kolekcijas ir iespējams apskatīt Bangertu villas pamatekspozīcijā.<br /> Muzeja ēka 20. gadsimta sākumā tika atvesta no [[Liepāja]]s, kur to 19. gadsimta beigās projektējis [[Liepāja]]s pilsētas arhitekts [[Pauls Makss Berči]]. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi [[Krievija]]s paviljons izstādē [[Parīze|Parīzē]] 1900. gadā. === Sinagogas ēka === [[Kuldīgas Lielā sinagoga]] celta 1875. gadā,<ref name="kuldiga.lv"/> 1958. gadā agrākās sinagogas telpās izveidoja pilsētas kinoteātri "Kurzeme", kuru slēdza 2003. gadā. 2008. gada 20. oktobrī [[Kuldīgas pilsētas Dome]] nolēma izsludināta būvniecības ieceres publisko apspriešanu — sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku. === Kinofilmas === Kuldīga un tās vecpilsēta ir kļuvusi par pievilcīgu vietu vairāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. Pavisam šeit uzņemtas 29 kinofilmas un vairākas reklāmas.<br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 |title="Latvijas Holivudā" sākas filmēšana {{!}} Ziņas Latvijā, Kurzeme {{!}} BalticTravelnews<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230223103723/https://travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 }}</ref> Daļēji Kuldīgā 1977. gadā uzņemta mākslas filma "Atspulgs ūdenī" (režisors [[Andris Rozenbergs]]), bet 1985. gadā "[[Emīla nedarbi]]" ([[Varis Brasla]]). 2000. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma [[Neuzvaramais (filma)|"Neuzvaramais"]] (režisors — [[Verners Hercogs]]), 2003. gadā — filma "[[Ūdensbumba resnajam runcim]]" (režisors — [[Varis Brasla]]), 2007. gadā — [[Vācija]]s filma [[Tilts (filma)|"Tilts"]] (vācu val. — Die Brücke), 2017. gadā — filma "[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]" (režistors Varis Brasla). === Estrādes === Kuldīgā pašlaik ir vismaz trīs estrādes — Pilsētas estrāde pilsētas estrādes parkā, Pārventas estrāde Pārventā un ilgu laiku pavisam neliela estrāde atradās uz [[Mārtiņsala (Kuldīga)|Mārtiņsalas]]. Pēc Otrā pasaules kara (līdz 70. gadu sākumam) galvenie kultūras pasākumi vasarās notika pils parka estrādē, kura atradās aiz Muzeja teritorijas žoga. Tur bija nojume ar skatuvi, tualetēm un deju grīdu, kur pēc estrādes koncertiem rīkoja dejas. [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā lielākas un mazākas estrādes tiek celtas visā pilsētā. == Sports == Sporta tradīcijas Kuldīgā un Kuldīgas novadā ir [[volejbols|volejbolam]], [[riteņbraukšana]]i, [[vieglatlētika]]i un [[futbols|futbolam]], [[orientēšanās|orientēšanās sportam]], kā arī galda spēlēm — [[šahs|šaham]], [[dambrete]]i. No 1954 līdz 1968 gadam Kuldīgā bija hokeja komanda "Kuldīgas Vulkāns", ko atbalstīja kokapstrādes kombināta "Vulkāns" administrācija un BSB "Vārpa". "Vulkāns" hokeja komanda bija vairākkārtēja sporta biedrības "Vārpa" zonālo čempionātu uzvarētāja, bet pēdējo zonālo sacensību 1967/68 gada sezonā izcīnīja bronzas godalgas. Pēdējā laikā Kuldīgā strauji attīstās tādi sporta veidi kā [[jauktā cīņas māksla]], [[kikbokss]] un [[svarcelšana]]. Kuldīgā kopš 2006. gada notiek [[Kuldīgas pusmaratons]], kura aizsācējs ir kuldīdznieks Ivars Eglītis. Tajā vairākkārt startējusi arī [[Jeļena Prokopčuka]]. Kuldīgā ir savs futbola klubs [[FK Kuldīga]], kurš startē [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Divdesmita gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados [[Kuldīgas "Vulkāns"]] bija viens no vadošajiem klubiem Latvijas futbolā. Tas izveidojās 1930. gadu sākumā kā [[Vulkāns (rūpnīca)|Vulkāna]] rūpnīcas komanda. Pēc dažiem gadiem tas tika likvidēts, bet 1947. gadā komanda tika atjaunota un 1949. gada iekļuva augstākajā līgā. 1964. gadā klubs ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Tomēr pēc tam panākumi izpalika un 1968. gada klubs izkrita no augstakās līgas, lai atgrieztos tikai 1981. gada sezonā, pēc kuras tas vēlreiz izkrita uz zemāku līgu. [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]]. gada Virslīgas sezonā Kuldīgu pārstāvēja skandalozais klubs [[FK Venta]]. Pirms sezonas tas spēja piesaistīt bijušo [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] spēlētāju [[Oļegs Lužnijs|Oļegu Lužniju]], kā arī vairākus [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievijas]], [[Polijas futbola izlase|Polijas]] un [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājus. Klubs bankrotēja jau sezonas gaitā un sezonu pabeidza ar jauniešu sastāvu. Latvijas volejbola čempionātā vairākas sezonas spēlēja klubs [[SK Elvi/Kuldīga]], taču 2009. gadā tas bankrotēja. == Izklaide == Kopš 2008. gada gandrīz visu gadu [[uzņēmums "Zvaigžņu rati"]] piedāvā izbraucienus ratos vai karietē ar zirgiem cauri [[Kuldīgas vecpilsēta]]i. No 2000. līdz 2005. gadam ik vasaru [[Veckuldīgas pilskalns|Veckuldīgas pilskalnā]] (Kuldīgas nomalē) tika rīkots nekomerciāls brīvdabas kultūras vairāku dienu pasākums "Tabūns". To īstenoja nevalstiskā organizācija [[Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs]] ([[NEKAC]]). Pasākumā apvienoja gan izklaidējošas, gan informatīvas un izglītojošas norises — mūziķu uzstāšanos, video un foto mākslinieku priekšnesumus, konferenci un diskusijas, izstādes, kā arī sporta un vizuālās mākslas akcijas. Pasākuma forma — dzīvošana telšu pilsētiņā Veckuldīgas pilskalnā, kur māksliniekiem ir tieša saikne ar savu auditoriju — īstenoja projekta būtību — brīvā gaisotnē, dialogā parādīt savas idejas un talantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nekac.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118210741/http://www.nekac.lv/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> Kopš 1992. gada Kuldīgā ik vasaru tiek svinēti [[Kuldīgas pilsētas svētki]]. Katru gadu šie svētki kļūst arvien krāšņāki, arvien populārāki un arvien skaistāki. Ik gadu mainās svētku nosaukums un moto. Par tradīciju šajos svētkos ir kļuvis svētku gājiens cauri pilsētai. Gājienā piedalās uzņēmumu un iestāžu pārstāvji no Kuldīgas pilsētas, Kuldīgas rajona un citām vietām. Vēl viena tradīcija Kuldīgas pilsētas svētkos ir [["Alekšupītes skrējiens"]]. == Uzņēmējdarbība == Kopš 1992. gada Kuldīgā darbojas [[Zviedrija]]s — [[Latvija]]s kopuzņēmums [[SIA "Kuldīgas tekstils"]]. 1992. gada februārī [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Jersey Vavnader AB'' [[Latvija|Latvijā]] izveidoja meitas uzņēmumu ''Top—print''. Pirms dažiem gadiem ''Top—print'' nosaukumu vadība [[Zviedrija|Zviedrijā]] ieteica nomainīt pret latvisko ''Kuldīgas tekstilu''. Sākumā uzņēmums nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkcijas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam [[Zviedrija|Zviedrijā]], kurš tālāk to izplata [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citās valstīs. No 25 sievietēm, kas sāka strādāt, kad izveidoja uzņēmumu, šodien darbu turpina vien 17.<ref name="autogenerated2" /> 1878. gadā Kuldīgā tika dibināta sērkociņu fabrika "Vulkāns". [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā]] [[A/s "Vulkāns"]] reģistrēta 1994. gada 4. maijā, un šīs sabiedrības galvenais nodarbošanās veids bija kokapstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vestnesis.lv/ |title=Latvijas Vēstnesis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200530014242/https://www.vestnesis.lv/ |archivedate={{dat|2020|05|30||bez}} }}</ref> A/S "Vulkāns" bankrotēja 2002. gadā. Pašlaik Kuldīgā darbojas finiera rūpnīca STIGA RM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stigarm.lv/produkti/|title=Stiga RM|website=www.stigarm.lv|access-date=2020-09-25}}</ref> vairāki kokapstrādes uzņēmumi, tai skaitā SIA Mars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mars-kokapstrade.lv/|title=Kokmateriāli SIA Mars Kuldīga Latvija|website=SIA MARS|access-date=2020-09-25|language=lv}}</ref> un SIA Vēvers.<ref>[http://vevers.eu/mes/ SIA Vēvers mājaslapa]</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == [[Kurzemnieks (laikraksts)|Laikraksts "Kurzemnieks"]] ir vienīgais laikraksts, kas tiek izdots Kuldīgas un Viduskurzemes iedzīvotājiem. Laikraksts ar šādu nosaukumu pirmo reizi tika izdots 1910. gadā. No tā laika Kuldīgā ir izdoti arī citi laikraksti. Mūsdienu laikraksts "Kurzemnieks" bez pārtraukuma iznāk kopš 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Līdz 2005. gadam Kuldīgā un tās rajonā tika raidīta vietējā Kuldīgas TV, ko vadīja SIA "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". 2005. gadā finanšu trūkuma dēļ tā pārtrauca raidīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/48889 |title= Kuldīgas TV aptur darbu |accessdate= 2010-09-16 |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date= 2005-06-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmums mainīja statusu uz BO "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". == Ievērojami cilvēki, kas dzimuši Kuldīgā == * [[hercogs Jēkabs]] (1610—1682), * [[Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers]] (1784—1860), dzejnieks un tulkotājs * [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens]] (1814—1881), mākslinieks * [[Kārlis Davidovs]] (1838—1889), čellists * [[Zēligs Kalmanovičs]] (1885—1944), filologs * [[Sergejs Tretjakovs]] (1892—1937), dzejnieks * [[Maksis Veinreihs]] (1893—1969), lingvists * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993), gleznotājs * [[Gvido Augusts]] (1932), gleznotājs * [[Guntis Veits]] (1954), mūziķis * [[Māris Grīnblats]] (1955—2021), politiķis * [[Edgars Zalāns]] (1967), politiķis * [[Andra Manfelde]] (1973), rakstniece * [[Artis Dvarionas]] (1974), mūziķis * [[Jānis Miņins]] (1980), bobslejists * [[Dana Reizniece-Ozola]] (1981), politiķe * [[Jānis Sproģis]] (1944—2022), latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs * [[Kaspars Markševics]] (1985), mūziķis, radio personība. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="70" perrow="6"> Attēls:Aleksupite.JPG|Alekšupīte Kuldīgas vecpilsētā Attēls:Aleksupites udenskritums ziema.JPG|Alekšupītes ūdenskritums ziemā Attēls:Kuldiga ziema.JPG|Kuldīga ziemā 2006 Attēls:Metropoles setas puse.jpg|Metropole pēc restaurācijas 2008 gadā Attēls:Pagrabins.jpg|Restorāns "Pagrabiņš" 2008 Attēls:Baznīcas iela 20 Kuldīga.jpg|Baznīcas iela 20, ēka kur dzīvoja [[Juris Bārs]] Attēls:Baznīcas iela 23 Kuldīga divritenis.jpg|Sienas gleznojums Baznīcas ielā 23 Attēls:Kurland020.jpg|Ventas rumba Attēls:Dikis pie Kuldigas tiesas.jpg|Dīķis pie Kuldīgas tiesas nama 2006 Attēls:Pa celam uz tiltu.jpg|Pa ceļam uz tiltu 2006 Attēls:Kuldigas venecija.jpg|Kuldīgas venēcija 2008 Attēls:Skatu tornis.jpg|Pārventas skatu tornis 2006 Attēls:Kafejnica stenders.jpg|Kafejnīca "Stenders" 2006 Attēls:Blakus stenderam.jpg|Blakus kafejnīcai "Stenders" 2006 Attēls:Kuldigas setas.jpg|Sētas starp Kuldīgas senajiem namiem 2006 </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Kuldīgas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kuldīgas rajons}} {{Kuldīgas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīga| ]] c5tvar0et1m323hi5tfveopiecpqxwf 4532864 4532860 2026-10-07T10:22:50Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/Peņpisējs|Peņpisējs]] ([[User talk:Peņpisējs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4532860 4532864 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuldīga | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Vecpilsēta.jpg |caption1 = Vecpilsēta |image2 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija.jpg |caption2 = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] |image3 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Gājēju iela.jpg |caption3 = Liepājas iela |image4 = Kuldiga Ventas rumba 23.JPG |caption4 = [[Ventas rumba]] |image5 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, vecpilsēta.jpg |caption5 = [[Alekšupīte]] |image6 = Pilsdzirnavas (3).jpg |caption6 = Kuldīgas pils dzirnavas |image7 = Annas baznīca (2).jpg |caption7 = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Kuldīga.svg | flag_link = Kuldīgas karogs | image_shield = Kuldiga_COA.svg | shield_link = Kuldīgas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Kuldīgas novads | pushpin_label_position = | latd =56 | latm =58 | lats =07 | latNS =N | longd =21 | longm =58 | longs =18 | longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Kuldīgas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1378. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Goldingen}} | area_total_km2 = 13 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kuldīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 16 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3301<br />LV-3302 | area_code = | website = {{URL|www.kuldiga.lv}} | footnotes = }} '''Kuldīga''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie [[Venta]]s un [[Ventas rumba]]s, 155 km attālumā no [[Rīga]]s. 16.—17. gadsimtā tā bijusi [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Tā ir bijusi arī [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Kuldīgu joprojām mēdz dēvēt par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|16. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kuldīgu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |work=[[Dienas Bizness]] |url=https://db.lv/zinas/kuldigu-ieklauj-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta-513237 |access-date=2023-09-18}}</ref> [[Ventas tilts (Kuldīga)|Tilts pār Ventu]] ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā, bet Ventas rumba — platākais [[ūdenskritums]] Eiropā. == Nosaukuma izcelsme == <!-- [[Attēls:Sarkanie jumti.jpg|thumb|250px|Kuldīgas sarkanie jumti no Svētās Katrīnas baznīcas torņa 2006.g.]] --> Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais [[kurši|kuršu]] pils nosaukums ir bijis ''Kuldinga''. [[Kuršu valoda|Kuršu valodā]] galotne ''-(i)nga'' ir parasta (piemēram, nosaukumā [[Kretinga]]). Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām bija '''Goldingene''' (''Goldingen''). Kuršu valodas vārds ''Kuld-'' pārtapis par ''Gold-'' [[vācu valoda]]s dēļ, vāciski ''Gold'' nozīmē "[[zelts]]". == Pilsētas simboli == [[Attēls:20010305 15sant Latvia Postage Stamp.jpg|thumb|180px|Pastmarka ar Kuldīgas ģerboni]] Pilsētas oficiālie simboli ir [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]] ar tajā attēloto pilsētas aizgādni [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svēto Katrīnu]] (pieņemts 1938. gadā) un sarkanmelnais [[Kuldīgas karogs|karogs]] ar ratu centrā (pieņemts 1992. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli. |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> Par neoficiālajiem pilsētas simboliem dažkārt tiek uzskatīti [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilts]] un [[Ventas rumba]]. === Ģerbonis === Kuldīgas 1681. gada zīmogā bija attēlota [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]] ar ratu vienā un zobenu otrā rokā. No 1925. līdz 1938. gadam ģerbonis piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. To divās daļās sadalīja viļņota līnija, simbolizējot Ventas upi, kuras abās pusēs ir zivis. Pašreizējais ģerbonis ir līdzīgs 1681. gada versijai. <gallery> Attēls:Coat of arms of Kuldīga, 1681.png|1681. gada zīmogs Attēls:Kuldigas g 1846.PNG|1846. gada ģerbonis Attēls:Kuldigas g 1925 1938.PNG|1925.—1938. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg|thumb|250px|Tilts pār Ventu ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā]] Kuldīga atrodas [[Venta]]s abos krastos 155 km no [[Rīga]]s. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — [[Pārventa (Kuldīga)|Pārventa]]. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus [[Virka]]s atrodas 15 m augstais atsegums [[Melnā Kolka]]. Lejpus [[Ventas rumba]]s upē ir vairākas [[sala]]s un [[sēklis|sēres]]. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas [[Krāčupīte (Ventas pieteka)|Krāčupīte]] un [[Alekšupīte]] ar pieteku [[Kurmāles upīte|Kurmāles upīti]]. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais [[Māras dīķis (Kuldīga)|Māras dīķis]]. [[Venta]]s [[senleja]] no Kuldīgas līdz [[Abava]]s ietekai ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija [[Ventas ielejas dabas liegums]]. Kuldīgas 20. gadsimta ģenerālplāna autors ir pilsētbūvniecības arhitekts [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]]. === Transports === Pilsēta atrodas svarīgu [[Kurzeme]]s autoceļu krustpunktā starp [[Ventspils|Ventspili]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Talsi]]em un [[Saldus|Saldu]]. Pilsētai cauri iet autoceļš [[P108]] (Ventspils—Saldus), kā arī krustojas autoceļi [[P112]] (uz [[Aizpute|Aizputi]]), [[P116]] (uz [[Skrunda|Skrundu]] un [[Embūte|Embūti]]), [[P118]] (Kuldīgas apvedceļš), [[P119]] (uz [[Jūrkalne|Jūrkalni]]), [[P120]] (uz [[Talsi]]em) un [[P121]] (uz [[Tukums|Tukumu]]). == Vēsture == {{Pamatraksts|Kuldīgas vēsture}} [[Attēls:Kuldīga Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|Kuldīgas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1242.—1244. gadā pēc [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)|karagājiena uz Kursu]] [[Livonijas ordenis]] uzcēla ordeņa [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtura]] mūra pili pie [[Ventas rumba]]s, kas sākumā tika saukta par ''Jesusburg'', bet vēlāk par ''Goldingen''. 1355. gadā Kuldīga pirmo reizi nodēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu", bet 1368. gadā Kuldīga minēta [[Hanza|Hanzas savienības]] dokumentos. 1378. gadā Kuldīgai tika piešķirtas [[Rīgas pilsētas tiesības]] (''ius Rigense''). 1561. gadā pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma [[Kuldīgas pils]] kļuva par vienu no Kurzemes hercoga rezidencēm. Kad 1587.—1617. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija sadalīta, Kuldīga bija hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] pārvaldītās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. 1642.—1682. gadā [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzcelta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. [[Attēls:Kuldigas ratsnams.jpg|thumb|250px|Kuldīgas jaunais rātsnams (1860)]] 1795. gadā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] Kuldīga nokļuva [[Krievijas Impērija]]s varā. 1860.—1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, nodibināja vairākas lielas fabrikas. 1874. gadā pāri Ventai uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem [[Eiropa|Eiropā]] (arhitekts [[Oto Dīce|Adrians Pirtnieks]]). 1886. gadā no [[Rīga]]s uz Kuldīgu pārcēla [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] (dibināts 1870. gadā [[Rīga|Rīgā]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1915.—1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās [[Vācija]]s karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli atjaunoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] [[Prūsija]]s pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no [[Vācija]]s. 1935. gadā atklāja šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|dzelzceļa līniju Kuldīga—Alsunga]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941.—1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks. 1944.—1945. gadā netālu no Kuldīgas [[Pelču muiža]]s kungu mājā atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] esošās vācu armijas grupējuma ''Kurland'' štābs. 1945.—1991. gadā Kuldīga bija [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] centrs, kurā kopš [[1960. gadi]]em attīstījās vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzsbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika). == Iedzīvotāji == {{Bar box |title = Kuldīgas iedzīvotāju skaits 1798–2024 |titlebar= #DDD |width = 700px |barwidth= 600px |left1 = Gads |right1 = Iedzīvotāji |bars = {{bar pixel|1797|#0099FF|52||1368}} {{bar pixel|1798|#0099FF|51||1352}} {{bar pixel|1840|#0099FF|155||4100}} {{bar pixel|1856|#0099FF|193||4818}} {{bar pixel|1881|#0099FF|327||8055}} {{bar pixel|1897|#0099FF|395||9720}} {{bar pixel|1913|#0099FF|468||11 700}} {{bar pixel|1920|#0099FF|197||4924}} {{bar pixel|1925|#0099FF|277||6912}} {{bar pixel|1935|#0099FF|288||7180}} {{bar pixel|1939|#0099FF|244||6100}} {{bar pixel|1943|#0099FF|243||6082}} {{bar pixel|1959|#0099FF|419||10 480}} {{bar pixel|1970|#0099FF|493||12 320}} {{bar pixel|1979|#0099FF|552||13 980}} {{bar pixel|1989|#0099FF|570||14 232}} {{bar pixel|2000|#0099FF|547||13 678}} {{bar pixel|2011|#0099FF|470||11 761}} {{bar pixel|2021|#0099FF|404||10 109}} {{bar pixel|2024|#0099FF|400||9940}} |caption = Avoti: Kuldiga.lv, pop-stat.mashke.org<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kuldiga.lv/en/town/history |title=Kuldiga.lv. History |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928195917/https://www.kuldiga.lv/en/town/history }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm |title=pop-stat.mashke.org. Latvia |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303231425/http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm }}</ref> }} == Ievērojamas vietas == {{pamatraksts|Kuldīgas vecpilsēta}} === Kuldīgas pils drupas un skulptūru dārzs === Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks [[Pils iela (Kuldīga)|Pils ielas]] labajā pusē atrodas bijušās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] komtura [[Kuldīgas pils]] vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Pils un nocietinājumu aprises labi izsekojamas parka reljefā. Tagad šeit tēlniece [[Līvija Rezevska]], Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 22 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi. === Pilssarga namiņš === [[Attēls:Bendes namins.jpg|thumb|200px|Pilssarga namiņš, 2007]] Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14.—17. gadsimts), un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz [[Jelgava|Jelgavu]] vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, tika pamesta. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga, pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai pilssarga namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis — kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija [[Kuldīgas Novada muzejs|Kuldīgas Novada muzeja]] lietošanā — sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133516/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Rātslaukums === Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Laukumā atrodas Vecais un Jaunais rātsnams. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "[[Emīla nedarbi]]". Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu [[renesanse]]s stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas [[Kuldīgas novada dome]]. === Pilsētas laukums === [[Kuldīgas pilsētas laukums]] atklāts 1936. gada 26. septembrī kā Kuldīgas jaunais tirgus laukums. === Baznīcas ielas senie nami === [[Attēls:Baznīcas iela 19.JPG|thumb|200px|Viens no Baznīcas ielas namiem, 2006]] Vecais rātsnams atrodas [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas ielā]] 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no [[birģermeistars|birģermeistara]], [[fogts|fogta]], 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska [[vienradzis|vienradža]] tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot [[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā]]. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |title=Dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305211936/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 ir taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, [[manteļskurstenis|manteļskursteni]] un [[mansards|mansarda]] jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |title=Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305212015/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 |title=Pilsdzirnavas ar iekārtu — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528221807/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 }}</ref> === Liepājas iela === [[Attēls:Liepajas iela.jpg|thumb|200px|Liepājas iela, 2007]] [[Liepājas iela (Kuldīga)|Liepājas iela]] ir Kuldīgas centrālā iela, kas organizēta kā gājēju iela. Tās malās atrodas dažādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Ik gadu [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā, valsts gadadienas laikā, [[Ziemas saulgrieži|Ziemas saulgriežos]], [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežos]] un citās svinamās dienās Liepājas iela tiek tematiski izdekorēta, radot pilsētniekiem un pilsētas viesiem svētku noskaņu. Līdz 1941. gadam Liepājas iela bijusi braucama, bet pa to dienā izbraukuši labi ja pāris pajūgi. 1948. gadā Liepājas ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo "tās nolietojušās un traucē pilsētas attīstību". Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991. gadam Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā [[Mucenieku iela (Kuldīga)|Mucenieku iela]].<ref name="autogenerated2" /> Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem. === Sinagoga === Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā ([[1905. gada iela (Kuldīga)|1905. gada ielā]] 6) ir [[sinagoga]]. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas [[Senebreju valoda|senebreju valodā]] apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas [[Kuldīgas novada muzejs|Kuldīgas novada muzejā]]. Tā tika celta Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena bija aktīva kopš apmešanās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri [[Polija|Polijā]] izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā [[Kurzeme]]s ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu [[Holokausts|holokausta]] laikā 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta, un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes. === Kultūras nams === Krustojumā ar Mucenieku ielu labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki [[Leons Paegle]] un [[Linards Laicens]] — Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas — "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983). === Viesnīca "Metropole" === "Metropole" celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reizes. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja, un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam [[Valentīns Kokalis|Valentīnam Kokalim]] piederošā zemnieku saimniecība "Ezernieki" vēsturisko viesnīcu privatizēja.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Sākums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — V. Kokalis iegādājās no Kuldīgas pilsētas pašvaldības, par zemi zem tās samaksājot 2000 [[lats|latu]]. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 [[lats|latu]], no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Kokaļa investīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/ |title=LETA<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200419153622/https://www.leta.lv/ |archivedate={{dat|2020|04|19||bez}} }}</ref> 2006. gadā tika pabeigta "Metropoles" restaurācija, un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un viesnīca Kuldīgas viesiem. === Ventas rumba === [[Attēls:Ventas rumba, 13.05.2012.jpg|thumb|250px|Ventas rumba]] [[Ventas rumba]] ir platākais [[ūdenskritums]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2 m. Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> === Alekšupīte === [[Attēls:Aleksupites udenskritums.jpg|thumb|250px|Alekšupītes ūdenskritums pirms ietekas Ventā]] [[Alekšupīte]] ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilta]] Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir dabīgi un mākslīgi radīti nelieli ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas pēdējais [[Alekšupītes ūdenskritums]], kas ir 4,15 m augsts un 8 m plats, un ir viens no augstākajiem [[Ūdenskritums|ūdenskritumiem]] Latvijā. === Virkas muiža === [[Attēls:Virkas muižas ēka.jpg|thumb|250px|Virkas muižas ēka 20. gadsimta sākumā.]] Virkas muižas (''Firkshof'') kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas neliels 19. gadsimtā izveidots parks. 18. gadsimta beigās Virkas muižā darbojās pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā bija izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils — historisms. Virkas muižas ēka atrodas Virkas ielā 27 un to apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |title=Veckuldīgas pilskalns :: PILIS UN MUIŽAS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033603/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Parki == Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki pilsētas centrā — Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās [[sinagoga]]i, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Baltijas skolotāju semināra ēkai (tagadējam [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums|Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam]]). === 1905. gada parks === [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju beiɡās 1945. gada 8. maijā pēc padomju lidmašīnu nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara izveidoja parku, novācot māju drupas, bet saglabājot vecos dārzus. Parkā novietoja tēlnieces [[Līvija Rezevska|Līvijas Rezevskas]] veidoto pieminekli [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionāriem]] un strūklaku — meiteni ar krūzi jeb Anniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305012516/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 }}</ref> == Kapi == Kuldīgas pilsētas robežās ir izveidoti trīs lieli kapi — Vecie kapi Liepājas ielas galā, Annas kapi netālu no Pils parka un Jāņkalna kapi pie pilsētas dienvidrietumu robežas. Kuldīgas Veco kapu parks aizņem 37 066 m² platību Liepājas ielas galā pie Ēdoles ielas sākuma. Šos kapus sāka veidot 18. gadsimtā. Katrai pilsētas draudzei šajā teritorijā, uz rietumiem no pilsētas, bija ierādīta sava platība un vieta. Tagadējās Liepājas ielas malā vistuvāk Kuldīgai — krievu kapi, tālāk vācu apbedījumi, bet otrpus celiņam, kas tagad savieno Parka un Ēdoles ielu, atradās latviešu kapi, bet uz rietumiem no tiem — ebreju mūžīgās atdusas vietas. Var pieņemt, ka šīs teritorijas ne vienmēr tika strikti ievērotas jaukto laulību gadījumos, bet katrā ziņā šeit visas tautības satika draudzīgi.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas veco kapu parks<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305080153/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Šodien Vecie kapi vairāk līdzinās parkam, nevis kapiem. Gadu gaitā kapu kopiņas ir izzudušas un lielākā daļa pieminekļu pazuduši. Kapsētas krievu un vācu daļā saglabājušies vairāki valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļautie mākslas pieminekļi. Turpat līdzās vēl redzamas dažas sabojātas (arī mākslinieciski augstvērtīga jūgendstila) dzelzs kaluma un čuguna lējuma sētiņas ap apbedījuma vietām. Liepājas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens ārstam, dzejniekam un latviešu valodas pētniekam [[Juris Bārs|Jurim Bāram]] (1808—1879), kura īstā apbedījuma vieta vācu kapos tika nopostīta.<ref name="autogenerated1" /> == Medicīna == Kopš 1827. gada Kuldīgā darbojas slimnīca. 2003. gadā [[Kuldīgas slimnīca]] tika pārcelta no vecajām telpām pilsētas centrā uz jaunuzceltām ēkām un jaunām telpām pilsētas nomalē. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir terapijas, ķirurģijas, bērnu, ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa un 4 operāciju zāles.<br /> Kuldīgā darbojas arī [[SIA "Kuldīgas doktorāts"]], kurā medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz ģimenes ārsti un ginekologi.<br /> Kuldīgā darbojas septiņas zobārstniecības privātprakses. == Izglītība == === Bērnudārzi === Kuldīgā ir četri bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII) un viena Privātā pirmskolas izglītības iestāde (PPII) : * [[PII "Ābelīte"]] * [[PII "Cīrulītis"]] * [[PII "Taurenītis"]] * [[PII "Liepziediņš"]] * PPII "Mazo bērnu skola" === Vispārizglītojošās skolas === Kuldīgā ir četras vispārizglītojošās skolas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=75 |title=Kuldīgas novada izglītības iestādes |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101006112836/http://kuldiga.lv/index.php?cat=75 |archivedate={{dat|2010|10|06||bez}} }}</ref> * [[Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola]] * [[Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola]]<!-- — pašā pirmsākumā 1877. gadā šajās ēkās darbu uzsāka Kuldīgas — Griķu pamatskola. 1928. gadā Kuldīgu un Griķu pagastu apvienoja un skolu pārdēvēja par Kuldīgas pagasta tautskolu. Pēc 1945. gada šeit bija septiņgadīgā skola, bet no 1967. gada — [[Kuldīgas 2. vidusskola]]. Visu šo gadu laikā skolas ēkas ir paplašinātas un pārveidotas.<ref>[http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=25437&Itemid=20]</ref> --> * [[Kuldīgas Centra vidusskola]] * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]] * [[Kuldīgas Kristīgā pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola]], * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]], * [[Kuldīgas novada sporta skola]],<!-- Kuldīgā darbojas [[Kuldīgas rajona sporta skola]], kurā piedāvā apgūt un pilnveidot sevi vieglatlētikas, riteņbraukšanas, galda tenisa, šaha, volejbola, basketbola, dambretes, futbola sporta veidos. --> * [[Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola]]. <!-- Darbojas kopš 1944. gada. Skolā ir iespēja apgūt dažādu klasisko mūzikas instrumentu spēli, kā arī dziedāšanu. Kopš 1968. gada Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā aktīvi darbojas [[koris Cantus]], kas ir kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. --> ==== Kuldīgas vakara vidusskola un RPIVA ==== Līdz 2002. gadam Kuldīgā bija arī [[Kuldīgas vakara vidusskola]]. Taču 2002. gadā to pievienoja [[Kuldīgas 2. vidusskola]]i. Kuldīgā ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību [[Latvijas Universitāte]]s (LU) (līdz 2017. gada septembrim — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola]]s (RPIVA)) Kuldīgas filiālē.<br />[[Kuldīgas vakara vidusskola]] līdz 2002. gadam kopā ar RPIVA Kuldīgas filiāli atradās vienā ēkā Kalna ielā 19, Kuldīgā. Ēkas vēsture stiepjas līdz 1866. gadam, kad Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija un tās vajadzībām tika uzcelta ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas [[Kurzeme]]s. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības atkal noturēt vācu valodā, un no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. 1952. gadā skolu pārcēla uz Liepāju un ēkā tika ierīkota Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola. Pēc tam ēkā darbojās 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada — Kuldīgas vakarskola, no 2002. gada — RPIVA (vēlāk LU) Kuldīgas nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305014846/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 }}</ref> === Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs === Kopš 1999. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs. Ievērojamo divstāvu mūra ēku 1905. gada ielā 10, Kuldīgā, kur šodien atrodas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs, cēlis būvuzņēmējs Jakobsons 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz visu laiku tā bijusi skolas ēka. 1879. gadā pilsētas valde nolēma atpirkt šo namu par 12 500 rubļiem, lai ierīkotu sešklasīgo meiteņu skolu. Piepirka klāt arī blakus esošo zemes gabalu Smilšu un Skārņu ielas stūrī. Skolu vadīja inspektors, mācības notika vācu valodā. Uz laiku meiteņu skolai tomēr bija jāatstāj šī ēka, lai te no Pasta ielas varētu pārcelt pasta kantori. Pasts namā atradās līdz 1910. gada 29. septembrim, tad to pārcēla uz pilsētai piederošu ēku Liepājas ielā. 1911. gadā pēc remonta ēkā atgriezās meiteņu skola. 1920.—1930. gadā namā atradās Kuldīgas II pamatskola. Arī padomju laikā namā bijušas mācību iestādes. 20. gadsimta 70. gadu sākumā ēkā atradās pamatskola. Savukārt 90. gados — [[Kuldīgas 78. arodvidusskola]]s klases un kopmītnes. Toreiz māja bija gandrīz vai avārijas stāvoklī ar sausajām tualetēm. Līdz 1999. gadam trīs gadus ēka bija neapdzīvota, izņemot trīs dzīvokļus trešajā stāvā. Jau tā nolaistās telpas bija kļuvušas vēl nožēlojamākas. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada janvārim ēkā notika triecienremonts. Tagad centrā nodarbības notiek no astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā. Rītos te divās telpās pulcējas pirmsskolas vecuma bērni uz obligātajām mācībām, kas sagatavo skolai. Pārējās telpas tiek izīrētas dažādiem kursiem un semināriem. Centrs piedāvā 21 pulciņu. Teātra studijai nodarbības ir arī svētdienās, kad uz centru iet studējošie jaunieši. Bieži notiek Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centra nodarbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305004051/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 }}</ref> Kopš 1999. gada centru vada tā direktore [[Ruta Orlova]]. == Baznīcas == [[Attēls:Kuldīga, baptistický kostel.jpg|thumb|250px|Kuldīgas baptistu dievnams]] Kuldīgā ir vairāku kristiešu konfesiju dievnami, vecākais no kuriem ir 1252. gadā celtā [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīca]]: * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1252. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1904. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas - katoļu baznīca]], celta 1640. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |title=Sv. Trīsvienības katoļu baznīca — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305220016/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca]], celta 1871. gadā, pareizticīgo baznīca, * [[Kuldīgas Baptistu draudze]], draudze dibināta 1837. gadā. == Kultūra == === Bibliotēka === [[Attēls:Kuldīga sinagogue, now a library.jpg|thumb|250px|Kuldīgas bibliotēka (bijusī sinagoga)]] Kuldīgā [[bibliotēka]] darbojas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Sākotnējā tās atrašanās vieta bija Baznīcas ielā 1, kur šodien atrodas Kuldīgas pilsētas dome. 1934. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārvietoja uz Liepājas ielu 35. 1940. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] masu bibliotēku un to pārvietoja uz citām telpām Baznīcas ielā 3/5. 1945. gadā to pārcēla uz kultūras nama telpām Raiņa ielā 23. Tur bibliotēka atradās līdz 1964. gadam. Tālāk bibliotēku pārvietoja atkal uz Baznīcas ielu 2/4. No 1978. gada Kuldīgas bibliotēka darbojās Baznīcas ielā 1. 1992. gadā šajā namā tika iekārtota Kuldīgas pilsētas dome, bet pilsētas bibliotēku pārcēla uz telpām Vakara ielā 6,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.km.gov.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080907064644/http://www.km.gov.lv/ |archivedate={{dat|2008|09|07||bez}} }}</ref> kur līdz tam atradās bērnudārzs "Sprīdītis". Kopš 2011. gada 16. novembra Kuldīgas Galvenā bibliotēka atrodas 1905. gada ielā 6 (rekonstruētajā bijušās Sinagogas ēkā). === Muzejs === [[Attēls:Muzejs.JPG|thumb|200px|Kuldīgas Novada muzejs 2006]] Kopš 1935. gada Kuldīgā darbojas muzejs. 1940. gadā [[Kuldīgas Novada muzejs]] tika iekārtots tajās telpās, kurās tas atrodas šodien — Bangertu villā, Pils ielā 5 Kuldīgā. Pirmais muzeja eksponāts bija 1851. gadā gleznotā [[Frīdrihs Špērs|Frīdriha Špēra]] glezna „Skats uz Rumbu“. Muzejā glabājas vairāk nekā 85 000 eksponātu. Rakstisko materiālu krājumā ir dokumenti jau no 17. gadsimta Fotoattēlu un fotonegatīvu arhīvs sniedz bagātīgu ieskatu Kuldīgas novada dzīvē no 19. gadsimta beigām līdz mūsu dienām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām [[Vērpjamā vārpsta|vārpstiņu]] kolekcijām [[Latvija|Latvijā]]. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. Kuldīgas Novada muzejam reiz bija filiāle "Kāršu istaba", kas bija vienīgais tāda veida muzejs Baltijas valstīs. Tajā varēja apskatīt 172 kāršu kavas no 32 valstīm, uzzināt kāršu vēsturi un tikties ar to kolekcionāru Jāni Mētru.<ref name="kuldiga.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100909181547/http://www.kuldiga.lv/ |archivedate={{dat|2010|09|09||bez}} }}</ref> Šobrīd daļu no kāršu kolekcijas ir iespējams apskatīt Bangertu villas pamatekspozīcijā.<br /> Muzeja ēka 20. gadsimta sākumā tika atvesta no [[Liepāja]]s, kur to 19. gadsimta beigās projektējis [[Liepāja]]s pilsētas arhitekts [[Pauls Makss Berči]]. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi [[Krievija]]s paviljons izstādē [[Parīze|Parīzē]] 1900. gadā. === Sinagogas ēka === [[Kuldīgas Lielā sinagoga]] celta 1875. gadā,<ref name="kuldiga.lv"/> 1958. gadā agrākās sinagogas telpās izveidoja pilsētas kinoteātri "Kurzeme", kuru slēdza 2003. gadā. 2008. gada 20. oktobrī [[Kuldīgas pilsētas Dome]] nolēma izsludināta būvniecības ieceres publisko apspriešanu — sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku. === Kinofilmas === Kuldīga un tās vecpilsēta ir kļuvusi par pievilcīgu vietu vairāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. Pavisam šeit uzņemtas 29 kinofilmas un vairākas reklāmas.<br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 |title="Latvijas Holivudā" sākas filmēšana {{!}} Ziņas Latvijā, Kurzeme {{!}} BalticTravelnews<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230223103723/https://travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 }}</ref> Daļēji Kuldīgā 1977. gadā uzņemta mākslas filma "Atspulgs ūdenī" (režisors [[Andris Rozenbergs]]), bet 1985. gadā "[[Emīla nedarbi]]" ([[Varis Brasla]]). 2000. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma [[Neuzvaramais (filma)|"Neuzvaramais"]] (režisors — [[Verners Hercogs]]), 2003. gadā — filma "[[Ūdensbumba resnajam runcim]]" (režisors — [[Varis Brasla]]), 2007. gadā — [[Vācija]]s filma [[Tilts (filma)|"Tilts"]] (vācu val. — Die Brücke), 2017. gadā — filma "[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]" (režistors Varis Brasla). === Estrādes === Kuldīgā pašlaik ir vismaz trīs estrādes — Pilsētas estrāde pilsētas estrādes parkā, Pārventas estrāde Pārventā un ilgu laiku pavisam neliela estrāde atradās uz [[Mārtiņsala (Kuldīga)|Mārtiņsalas]]. Pēc Otrā pasaules kara (līdz 70. gadu sākumam) galvenie kultūras pasākumi vasarās notika pils parka estrādē, kura atradās aiz Muzeja teritorijas žoga. Tur bija nojume ar skatuvi, tualetēm un deju grīdu, kur pēc estrādes koncertiem rīkoja dejas. [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā lielākas un mazākas estrādes tiek celtas visā pilsētā. == Sports == Sporta tradīcijas Kuldīgā un Kuldīgas novadā ir [[volejbols|volejbolam]], [[riteņbraukšana]]i, [[vieglatlētika]]i un [[futbols|futbolam]], [[orientēšanās|orientēšanās sportam]], kā arī galda spēlēm — [[šahs|šaham]], [[dambrete]]i. No 1954 līdz 1968 gadam Kuldīgā bija hokeja komanda "Kuldīgas Vulkāns", ko atbalstīja kokapstrādes kombināta "Vulkāns" administrācija un BSB "Vārpa". "Vulkāns" hokeja komanda bija vairākkārtēja sporta biedrības "Vārpa" zonālo čempionātu uzvarētāja, bet pēdējo zonālo sacensību 1967/68 gada sezonā izcīnīja bronzas godalgas. Pēdējā laikā Kuldīgā strauji attīstās tādi sporta veidi kā [[jauktā cīņas māksla]], [[kikbokss]] un [[svarcelšana]]. Kuldīgā kopš 2006. gada notiek [[Kuldīgas pusmaratons]], kura aizsācējs ir kuldīdznieks Ivars Eglītis. Tajā vairākkārt startējusi arī [[Jeļena Prokopčuka]]. Kuldīgā ir savs futbola klubs [[FK Kuldīga]], kurš startē [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Divdesmita gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados [[Kuldīgas "Vulkāns"]] bija viens no vadošajiem klubiem Latvijas futbolā. Tas izveidojās 1930. gadu sākumā kā [[Vulkāns (rūpnīca)|Vulkāna]] rūpnīcas komanda. Pēc dažiem gadiem tas tika likvidēts, bet 1947. gadā komanda tika atjaunota un 1949. gada iekļuva augstākajā līgā. 1964. gadā klubs ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Tomēr pēc tam panākumi izpalika un 1968. gada klubs izkrita no augstakās līgas, lai atgrieztos tikai 1981. gada sezonā, pēc kuras tas vēlreiz izkrita uz zemāku līgu. [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]]. gada Virslīgas sezonā Kuldīgu pārstāvēja skandalozais klubs [[FK Venta]]. Pirms sezonas tas spēja piesaistīt bijušo [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] spēlētāju [[Oļegs Lužnijs|Oļegu Lužniju]], kā arī vairākus [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievijas]], [[Polijas futbola izlase|Polijas]] un [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājus. Klubs bankrotēja jau sezonas gaitā un sezonu pabeidza ar jauniešu sastāvu. Latvijas volejbola čempionātā vairākas sezonas spēlēja klubs [[SK Elvi/Kuldīga]], taču 2009. gadā tas bankrotēja. == Izklaide == Kopš 2008. gada gandrīz visu gadu [[uzņēmums "Zvaigžņu rati"]] piedāvā izbraucienus ratos vai karietē ar zirgiem cauri [[Kuldīgas vecpilsēta]]i. No 2000. līdz 2005. gadam ik vasaru [[Veckuldīgas pilskalns|Veckuldīgas pilskalnā]] (Kuldīgas nomalē) tika rīkots nekomerciāls brīvdabas kultūras vairāku dienu pasākums "Tabūns". To īstenoja nevalstiskā organizācija [[Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs]] ([[NEKAC]]). Pasākumā apvienoja gan izklaidējošas, gan informatīvas un izglītojošas norises — mūziķu uzstāšanos, video un foto mākslinieku priekšnesumus, konferenci un diskusijas, izstādes, kā arī sporta un vizuālās mākslas akcijas. Pasākuma forma — dzīvošana telšu pilsētiņā Veckuldīgas pilskalnā, kur māksliniekiem ir tieša saikne ar savu auditoriju — īstenoja projekta būtību — brīvā gaisotnē, dialogā parādīt savas idejas un talantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nekac.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118210741/http://www.nekac.lv/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> Kopš 1992. gada Kuldīgā ik vasaru tiek svinēti [[Kuldīgas pilsētas svētki]]. Katru gadu šie svētki kļūst arvien krāšņāki, arvien populārāki un arvien skaistāki. Ik gadu mainās svētku nosaukums un moto. Par tradīciju šajos svētkos ir kļuvis svētku gājiens cauri pilsētai. Gājienā piedalās uzņēmumu un iestāžu pārstāvji no Kuldīgas pilsētas, Kuldīgas rajona un citām vietām. Vēl viena tradīcija Kuldīgas pilsētas svētkos ir [["Alekšupītes skrējiens"]]. == Uzņēmējdarbība == Kopš 1992. gada Kuldīgā darbojas [[Zviedrija]]s — [[Latvija]]s kopuzņēmums [[SIA "Kuldīgas tekstils"]]. 1992. gada februārī [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Jersey Vavnader AB'' [[Latvija|Latvijā]] izveidoja meitas uzņēmumu ''Top—print''. Pirms dažiem gadiem ''Top—print'' nosaukumu vadība [[Zviedrija|Zviedrijā]] ieteica nomainīt pret latvisko ''Kuldīgas tekstilu''. Sākumā uzņēmums nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkcijas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam [[Zviedrija|Zviedrijā]], kurš tālāk to izplata [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citās valstīs. No 25 sievietēm, kas sāka strādāt, kad izveidoja uzņēmumu, šodien darbu turpina vien 17.<ref name="autogenerated2" /> 1878. gadā Kuldīgā tika dibināta sērkociņu fabrika "Vulkāns". [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā]] [[A/s "Vulkāns"]] reģistrēta 1994. gada 4. maijā, un šīs sabiedrības galvenais nodarbošanās veids bija kokapstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vestnesis.lv/ |title=Latvijas Vēstnesis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200530014242/https://www.vestnesis.lv/ |archivedate={{dat|2020|05|30||bez}} }}</ref> A/S "Vulkāns" bankrotēja 2002. gadā. Pašlaik Kuldīgā darbojas finiera rūpnīca STIGA RM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stigarm.lv/produkti/|title=Stiga RM|website=www.stigarm.lv|access-date=2020-09-25}}</ref> vairāki kokapstrādes uzņēmumi, tai skaitā SIA Mars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mars-kokapstrade.lv/|title=Kokmateriāli SIA Mars Kuldīga Latvija|website=SIA MARS|access-date=2020-09-25|language=lv}}</ref> un SIA Vēvers.<ref>[http://vevers.eu/mes/ SIA Vēvers mājaslapa]</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == [[Kurzemnieks (laikraksts)|Laikraksts "Kurzemnieks"]] ir vienīgais laikraksts, kas tiek izdots Kuldīgas un Viduskurzemes iedzīvotājiem. Laikraksts ar šādu nosaukumu pirmo reizi tika izdots 1910. gadā. No tā laika Kuldīgā ir izdoti arī citi laikraksti. Mūsdienu laikraksts "Kurzemnieks" bez pārtraukuma iznāk kopš 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Līdz 2005. gadam Kuldīgā un tās rajonā tika raidīta vietējā Kuldīgas TV, ko vadīja SIA "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". 2005. gadā finanšu trūkuma dēļ tā pārtrauca raidīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/48889 |title= Kuldīgas TV aptur darbu |accessdate= 2010-09-16 |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date= 2005-06-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmums mainīja statusu uz BO "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". == Ievērojami cilvēki, kas dzimuši Kuldīgā == * [[hercogs Jēkabs]] (1610—1682), * [[Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers]] (1784—1860), dzejnieks un tulkotājs * [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens]] (1814—1881), mākslinieks * [[Kārlis Davidovs]] (1838—1889), čellists * [[Zēligs Kalmanovičs]] (1885—1944), filologs * [[Sergejs Tretjakovs]] (1892—1937), dzejnieks * [[Maksis Veinreihs]] (1893—1969), lingvists * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993), gleznotājs * [[Gvido Augusts]] (1932), gleznotājs * [[Guntis Veits]] (1954), mūziķis * [[Māris Grīnblats]] (1955—2021), politiķis * [[Edgars Zalāns]] (1967), politiķis * [[Andra Manfelde]] (1973), rakstniece * [[Artis Dvarionas]] (1974), mūziķis * [[Jānis Miņins]] (1980), bobslejists * [[Dana Reizniece-Ozola]] (1981), politiķe * [[Jānis Sproģis]] (1944—2022), latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs * [[Kaspars Markševics]] (1985), mūziķis, radio personība. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="70" perrow="6"> Attēls:Aleksupite.JPG|Alekšupīte Kuldīgas vecpilsētā Attēls:Aleksupites udenskritums ziema.JPG|Alekšupītes ūdenskritums ziemā Attēls:Kuldiga ziema.JPG|Kuldīga ziemā 2006 Attēls:Metropoles setas puse.jpg|Metropole pēc restaurācijas 2008 gadā Attēls:Pagrabins.jpg|Restorāns "Pagrabiņš" 2008 Attēls:Baznīcas iela 20 Kuldīga.jpg|Baznīcas iela 20, ēka kur dzīvoja [[Juris Bārs]] Attēls:Baznīcas iela 23 Kuldīga divritenis.jpg|Sienas gleznojums Baznīcas ielā 23 Attēls:Kurland020.jpg|Ventas rumba Attēls:Dikis pie Kuldigas tiesas.jpg|Dīķis pie Kuldīgas tiesas nama 2006 Attēls:Pa celam uz tiltu.jpg|Pa ceļam uz tiltu 2006 Attēls:Kuldigas venecija.jpg|Kuldīgas venēcija 2008 Attēls:Skatu tornis.jpg|Pārventas skatu tornis 2006 Attēls:Kafejnica stenders.jpg|Kafejnīca "Stenders" 2006 Attēls:Blakus stenderam.jpg|Blakus kafejnīcai "Stenders" 2006 Attēls:Kuldigas setas.jpg|Sētas starp Kuldīgas senajiem namiem 2006 </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Kuldīgas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kuldīgas rajons}} {{Kuldīgas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīga| ]] k1m0r251ujew7l6f7urjdb67ixd2dhl 0 5426 4532779 4467132 2026-10-07T02:17:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532779 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rūjiena | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Rujiena-piemineklis-Sejejs.jpg | imagesize = | image_caption = Piemineklis «Sējējs» Rūjienā | image_flag = Flag of Rūjiena.png | flag_link = Rūjienas karogs | image_shield = Rujiena COA.svg | shield_link = Rūjienas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 54 | lats = 0 | latNS = N | longd = 25 | longm = 19 | longs = 18 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1920]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Rujen}} | area_total_km2 = 7.8 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rūjiena}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 55 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4240 | website = {{URL|www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/}} | footnotes = }} '''Rūjiena''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Rūjiena atrodas [[Rūja]]s upes abos krastos, netālu no Latvijas un [[Igaunija]]s robežas 42 km attālumā no novada centra [[Valmiera]]s un 153 km no [[Rīga]]s (caur Valmieru).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lv.toponavi.com/20922-65655 |title=Toponavi.com. Attālumi |access-date={{dat|2022|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220315203025/http://lv.toponavi.com/20922-65655}}</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]],<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> [[Rūja]]s upes abos krastos. Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700-750 mm gadā.<ref name="LGA" /> == Nosaukums == Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās [[Rūja]]s. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (''Ruhijärv'') Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no [[igauņu valoda]]s vārda ''ruhi'' (''sile'', ''vienkoču laiva'').<ref name="buklets" /> == Vēsture == [[Attēls:Ruhja luteriusu kirik.JPG|thumb|260px|[[Rūjienas luterāņu baznīca]]]] {{Pamatraksts|Rūjienas vēsture}} Līdz 14. gadsimta sākumam [[Livonijas ordenis]] Rūjienā uzcēla savu [[Rūjienas pils|mūra pili]] (''hove to Ruyen'') un [[Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca|Sv. Bērtuļa baznīcu]] pie ceļa, kas veda no [[Vīlande]]s pils uz [[Burtnieki]]em. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. [[Rūjienas pils|Rūjienas pilij]] atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]] (1481), [[Krievijas cari]] [[Ivans IV]] (1560) un [[Pēteris I]] (1704). Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[Ternejas muiža]]s teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no [[Ternejas pagasts|Ternejas muižas pagasta]]. 1896. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava]] (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.<ref>{{LKV|XIX.|36 906}}</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses</ref> 1949.-1959. gadā pastāvēja [[Rūjienas rajons]]. 1992. gadā Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar [[Arvīds Strauja|Arvīda Straujas]] darbiem, tēlnieka [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jāņa Zariņa]] skulptūrām un baznīcas grāmatām.<ref name="buklets">Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007</ref> 2009. gadā izveidoja [[Rūjienas novads|Rūjienas novadu]] ar centru Rūjienā. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Iedzīvotāji == 2021. gadā pilsētā bija 2725 iedzīvotāju, no kuriem 95% bija latvieši.<ref name="valm">[https://www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/ Valmieras novads. Rūjienas pilsēta]</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = pagr | align = none | cols = 3 |1881|1709 |1897|2946 |1925|4830 |1935|4337 |1943|4001 |1959|3507 |1979|3804 |1989|3987 |1997|3849 |2011|3342 |2017|2952 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi<ref name="GovStat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm |title=pop-stat.mashke.org |access-date={{dat|2023|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919205518/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm }}</ref><ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/RIG040/ stat.gov.lv]</ref> |- | 1935|| 4337|| 4138 (95%)|| 17 (0%)|| 3 (0%)|| 0 (0%)|| 6 (0%)|| 8 (0%)|| 165 (4%) |- | 1970|| 3622|| 3398 (94%)|| 136 (4%)|| 18 (0%)|| 17 (0%)|| 17 (0%)|| 8 (0%)|| 28 (1%) |- | 1979|| 3701|| 3512 (95%)|| 106 (3%)|| 24 (1%)|| 20 (1%)|| 17 (0%)|| 9 (0%)|| 13 (0%) |- | 1989|| 3982|| 3759 (94%)|| 121 (3%)|| 19 (0%)|| 28 (1%)|| 23 (0%)|| 8 (0%)|| 24 (1%) |- | 2000|| 3721|| 3543 (95%)|| 95 (3%)|| 17 (0%)|| 24 (1%)|| 17 (0%)|| 7 (0%)|| 18 (0%) |- | 2011|| 3162|| 3039 (96%)|| 57 (2%)|| 16 (1%)|| 21 (1%)|| 8 (0%)|| 6 (0%)|| 15 (0%) |- | 2021|| 2683|| 2558 (95%)|| 61 (2%)|| 13 (0%)|| 18 (1%)|| 11 (0%)|| 3 (0%)|| 19 (1%) |} == Administrācija == Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs ir bijušā [[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins ([[Vidzemes partija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=14&l=lv |title=Rūjiena.lv. Rūjienas novada pašvaldības deputāti |access-date={{dat|2021|10|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211007095031/https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=14&l=lv }}</ref> == Izglītība == Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — [[Rūjienas vidusskola]], kas dibināta 1919. gadā, apvienojot Rūjienas tirdzniecības skolu ar komercskolu un sākotnēji tika saukta par Rūjienas pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 2015. gadā skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai, Rūjienas vidusskola ir kļuvusi par novadā vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi. Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.<ref name="buklets" /> Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.<ref name="buklets" /> Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.<ref name="buklets" /> Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skolā var apgūt programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.<ref name="buklets" /> == Uzņēmējdarbība == Kopš [[1988]]. gada [[Rūjienas pienotava|Rūjienas pienotavā]] ražo apmēram 20 veidu Rūjienas [[saldējums|saldējumu]] no dabīgiem produktiem un piena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rujiena.lv/ |title=www.rujiena.lv |access-date={{dat|2005|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2009|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090925111807/http://www.rujiena.lv/ }}</ref> Kopš [[1993]]. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", [[1999]]. gadā tā izveidoja otru ražotni [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastā]], vēlāk arī [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastā]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. === Transports === Galvenie pilsētas autoceļi ir P17 (Valmiera-Rūjiena-Igaunija), P21 (Rūjiena-Mazsalaca) un P22 (Valka-Rūjiena), vietējie ceļi ir V170 (Rūjiena-Virķēni-Igaunija), V175 (Rūjiena-Igaunija) un V171 (Rūjiena-Krogzemji). === Tūrisms === Lai gan galvenā pilsētas atpazīstamība ir [[Rūjienas saldējums]], pilsētas vadība to vērtē vispirms kā mākslas pilsētu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rūjiena|last=Siliņa|first=Līga|publisher=Jumava|isbn=9984-38-116-1|location=Rīga}}</ref> Tūrisma objekti un notikumi pilsētā ir: * [[Rūjienas pils|ordeņa pils]] drupas lībiešu pilskalnā; * Imantas ūdensdzirnavas, kuru dambja celšanai izmantoti ordeņa pils akmeņi; * Jeru parks ar Jeru alu; * Kalnkrogs ceļu krustojumā; * pilsētas izstāžu zāle bijušajā [[Rūjienas muiža|muižas]] stallī; * [[Rūjienas luterāņu baznīca|Luterāņu baznīca]]; * vairāki [[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]], [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jāņa Zariņa]] un [[Andris Vārpa|Andra Vārpas]] veidoti pieminekļi; * pilsētas vecā apbūve; * Ternejas parks; * pilsētas svētki augusta pirmajā svētdienā.<ref name=":0" /> == Sadraudzības pilsētas == Rūjienas sadraudzības pilsētas ir:<ref name="valm" /> * {{flaga|Japāna}} [[Higašikava]], [[Japāna]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Kuvasoja]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Ungārija}} [[Sedligeta]], [[Ungārija]] * {{flaga|Vācija}} [[Šteinhāgena]], [[Vācija]] * {{flaga|Gruzija}} [[Terdžola]], [[Gruzija]] == Ievērojami cilvēki == * [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jānis Bērziņš]] (1993), basketbolists * [[Arturs Alberings]] (1877—1934), agronoms un politiķis, [[Latvijas Ministru prezidents]] (1926) * [[Ādams Alksnis]] (1864—1897), mākslinieks * [[Juris Ādamsons]] (1966), operdziedātājs * [[Dairis Bertāns]] (1989), basketbolists * [[Dāvis Bertāns]] (1992), basketbolists * [[Edvīns Bietags]] (1908—1983), grieķu-romiešu cīkstonis * [[Miervaldis Birze]] (1921—2000), rakstnieks * [[Marta Grimma]] (1901—1983), dzejniece un tulkotāja * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998), aktieris * [[Spricis Paegle]] (1876—1962), politiķis * [[Imants Resnis]] (1949—2026), diriģents * [[Intars Rešetins-Pētersons]] (1980), aktieris * [[Kārlis Reinholds Zariņš]] (1879—1963), diplomāts, [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] un vēstnieks, Latvijas sūtnis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]] (1933—1963) * [[Ivars Zviedris]] (1967), režisors<ref name="valm" /> * [[Imants Zauls]] (1942), inženieris, alpīnists. == Vēsturisko attēlu galerija == <gallery> Rūjienas pils plāns 17. gs.jpg|[[Rūjienas pils]] un dzirnavu plāns (17. gadsimts) Rūjienas pils drupas no austrumu puses (Johans Kristofs Broce; 1790).jpg|Rūjiena 18. gadsimta beigās ([[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] kolekcija) Bm04149am.jpg|Rūjienas baznīca 18. gadsimtā (no [[Broce]]s kolekcijas) Mazbānītis Rūjienas stacijā.jpg|Rūjienas (Rujenas) stacija (pēc 1896) Rūjienas domes ēka 1936.jpg|Rūjienas domes ēka ([[Klinklāvs]], 1936) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Valmieras novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rūjienas novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rūjiena| ]] cz4k3dfemxfuvs421nerlzbm6yr4815 10 15425 4532737 4532484 2026-10-06T19:45:57Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4532737 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[Kultūraugi|kultūraugiem]] un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? rfk0x5dgyq7l5t9ufosant9g5zu7eym 4532778 4532737 2026-10-07T02:10:26Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4532778 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[Kultūraugi|kultūraugiem]] un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 65ke7p4rc4mz1kwmrnis8e9rccchviu 0 18884 4532808 4484452 2026-10-07T07:01:55Z Vitaly P 25520 atjaunots 4532808 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1961. gadā dzimušo politiķi|Kučinskis|Kučinskis|uzvārds}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Māris Kučinskis | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731320192).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Māris Kučinskis 2018. gadā | amats = [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Arvils Ašeradens]] | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|9|15|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = [[Kristaps Eklons]] | pēctecis2 = [[Rihards Kozlovskis]] | amats3 = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | term_sākums3 = {{dat|2016|02|11|N}} | term_beigas3 = {{dat|2019|01|23|N}} | prezidents3 = [[Raimonds Vējonis]] | priekštecis3 = [[Laimdota Straujuma]] | pēctecis3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | amats4 = [[Latvijas Republikas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|2004|12|02|N}} | term_beigas4 = {{dat|2006|11|07|N}} | prezidents4 = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers4 = [[Aigars Kalvītis]] | priekštecis4 = [[Andrejs Radzevičs]] | pēctecis4 = [[Aigars Štokenbergs]] | amats5 = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras domes priekšsēdētājs]] | term_sākums5 = {{dat|1996|||N}} | term_beigas5 = {{dat|1997|||N}} | priekštecis5 = [[Raimonds Muižzemnieks]] | pēctecis5 = [[Kārlis Greiškalns]] | amats6 = | term_sākums6 = {{dat|1998|11|2|N}} | term_beigas6 = {{dat|2003|1|16|N}} | priekštecis6 = [[Kārlis Greiškalns]] | pēctecis6 = [[Inesis Boķis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|11|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbažu rajons|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/87940-maris-kucinskis/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2011)</small><br>[[Liepājas partija]] <small>(kopš 2014)</small> | dzīvesb = Laine Kučinska | bērni = četri dēli<ref>[https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/intervijas/45751/tetis-jauniba-un-brieduma-gados-pieredze-dalas-janis-sipkevics-seniors-politikis-maris-kucinskis-un-biologs-juris-steinbergs Tētis jaunībā un brieduma gados. Pieredzē dalās Jānis Šipkēvics seniors, politiķis Māris Kučinskis un biologs Juris Šteinbergs] Mammām un Tētiem</ref> | profesija = ekonomists, politiķis | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Māris Kučinskis''' (dzimis {{dat|1961|11|28}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[politika|politiķis]], bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] (2016—2019). Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Bijušais [[Valmiera]]s pilsētas domes priekšsēdētājs, [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] un [[Latvijas Republikas iekšlietu ministru uzskaitījums|iekšlietu ministrs]]. M. Kučinskis ir bijis septiņu [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. [[Liepājas partija]]s, agrāk [[Tautas partija]]s, biedrs. Šobrīd [[Latvijas Republikas finanšu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas finanšu ministrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Limbažu novads|Limbažu novadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |title=Biogrāfija |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161011224155/https://mariskucinskis.wordpress.com/biografija/ |archivedate={{dat|2016|10|11||bez}} }}</ref> Mācījās [[Ķirbiži|Ķirbižu]] pamatskolā (1969—1977) un Valmieras 4. vidusskolā (tagadējā [[Valmieras Pārgaujas ģimnāzija|Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā]], 1977—1980).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vpg.edu.lv/absolventi/ |title=VPĢ absolventi |access-date={{dat|2016|04|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160619083517/http://vpg.edu.lv/absolventi }}</ref> Uzsāka strādāt par Valmieras rajona padomes Finanšu nodaļas ekonomistu (1980—1981). Pēc dienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]] strādāja par Ugunsdzēšanas iekārtu rūpnīcas galveno grāmatvedi (1984—1987) un Valmieras rajona dzīvokļu komunālās saimniecības ekonomistu (1987—1991), līdztekus studēdams [[Latvijas Valsts universitāte]]s Vadības un ekonomiskās informācijas fakultātē (1983—1988), ko absolvēja ekonomista specialitātē. Bija SIA "Apgāds" direktora vietnieks (1991—1994) un direktors (1994—1996, 1997—1998). Vecākais dēls no pirmās laulības Gints Kučinskis ir zinātnieks, specializējies fundamentālajā [[fizika|fizikā]], dzīvo un strādā Latvijā.<ref>[http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija Vadošie Latvijas politiķi savus bērnus nav gatavi mudināt atgriezties Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170429134026/http://www.irlv.lv/2016/7/22/vadosie-latvijas-politiki-savus-bernus-nav-gatavi-mudinat-atgriezties-latvija |date={{dat|2017|04|29||bez}} }} ir.lv</ref> Dzīvesbiedre — Laine Kučinska, ar kuru laulībā dzimuši trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/16159-bez-sievas-atbalsta-butu-daudz-grutak-premjers-kucinskis-atklati-par-dzivi-arpus-politikas|title="Bez sievas atbalsta būtu daudz grūtāk" – premjers Kučinskis atklāti par dzīvi ārpus politikas|work=Jauns.lv|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjeram-nedelas-nogale-piedzimis-delins.a300850/|title=Premjeram nedēļas nogalē piedzimis dēliņš|access-date=2018-11-26|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 1994. gadā tika ievēlēts [[Valmiera]]s pilsētas domē, 1996.—1997. bija Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs.<ref name="cv mk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs_lmp.nsf/0/9caac89a4ff02bc7c2257f56002230a9/$FILE/DOC002.PDF|title=Māris Kučinskis|publisher=Saeima.lv|accessdate={{dat|2016|2|11||bez}}}}</ref> 1998. gadā kļuva par [[Tautas partija]]s biedru un nesekmīgi kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]]. Toties pēc partijas biedra [[Kārlis Greiškalns|Kārļa Greiškalna]] ievēlēšanas Saeimā M. Kučinskis ieņēma viņa amatu, jo tika ievēlēts par Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju. Šo amatu viņš saglabāja arī nākamajā pašvaldības sasaukumā līdz 2003. gadam, bet no 1998. līdz 2000. gadam M. Kučinskis bija arī [[Valmieras rajons|Valmieras rajona]] padomes priekšsēdētājs. 2002. gadā viņš piedalījās [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] un, kaut arī sākotnēji netika ievēlēts, nākamajā gadā ieņēma [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] vietu [[8. Saeima|8. Saeimā]], kad tas nolika deputāta mandātu un pameta politiku. 2004. gada 2. decembrī, kad pie varas nāca [[Kalvīša 1. Ministru kabinets|Aigara Kalvīša valdība]], M. Kučinskis kļuva par [[Latvijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs|reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru]]. 2006. gada oktobrī M. Kučinskis tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet līdz 2009. gadam ieņēma arī Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amatu, līdz atkāpās no tā par labu [[Vineta Muižniece|Vinetai Muižniecei]]. Pēc A. Šķēles atgriešanās politikā M. Kučinskis ieņēma vietu partijas valdē, bet 2010. gada pavasarī, kad V. Muižniece tika ievēlēta par [[Satversmes tiesa]]s tiesnesi, atguva arī Saeimas frakcijas vadītāja amatu. 2010. gada okobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Par Labu Latviju]]" saraksta. [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] M. Kučinskis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta, nebūdams to veidojošo partiju biedrs (Tautas partija šajās vēlēšanās vairs nepiedalījās, taču M. Kučinski atbalstīja savienībā ietilpstošā [[Liepājas partija]]), bet netika ievēlēts. No 2011. gada novembra viņš darbojās [[Latvijas Lielo pilsētu asociācija|Latvijas Lielo pilsētu asociācijā]] padomnieka, izpilddirektora vietnieka, pēc tam (no 2013. gada septembra) izpilddirektora statusā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis|title=Māris Kučinskis {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2018-04-10|language=lv|archive-date=2018-04-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180412051745/https://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis}}</ref> kā arī vadīja [[Liepāja|Liepājas pilsētas]] pārstāvniecību. 2014. gada vasarā M. Kučinskis kļuva par [[11. Saeima]]s deputātu pēc tam, kad [[Iveta Grigule]] tika [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]]. 2014. gada [[12. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] M. Kučinskis tika ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju. Pēc ievēlēšanas viņš apliecināja, ka kļūs par šīs partijas biedru.<ref>[http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ Māris Kučinskis turēs solījumu un iestāsies Liepājas partijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160216004515/http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/maris-kucinskis-tures-solijumu-un-iestasies-liepajas-partija/ |date={{dat|2016|02|16||bez}} }} irliepaja.lv</ref> 2016. gada janvārī Latvijas prezidents [[Raimonds Vējonis]] nominēja M. Kučinski [[Latvijas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam. Viņa [[Kučinska valdība|vadītā valdība]] tika apstiprināta {{dat|2016|2|11||bez}} un nostrādāja līdz 2019. gada 23. janvārim, kad jaunā [[13. Saeima]] vienojās par [[Krišjāņa Kariņa valdība]]s apstiprināšanu. M. Kučinska valdība bija tobrīd visilgāk strādājošā demokrātiskās Latvijas vēsturē (1077 dienas), taču vēlāk to pārspēja sekojošā K. Kariņa valdība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karina-valdiba-kluvusi-par-visilgak-stradajoso-ministru-kabinetu-demokratiskas-latvijas-vesture.a437519/|title=Kariņa valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo Ministru kabinetu demokrātiskās Latvijas vēsturē|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 2018. gada rudenī M. Kučinskis tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Saeimā vadīja Nacionālās drošības komisiju. 2022. gada pavasarī Liepājas partija paziņoja par lēmumu izstāties no ZZS, lai kopā ar Latvijas Zaļo partiju, [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] un [[Uldis Pīlēns|Ulda Pīlēna]] veidoto biedrību startētu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. Saistībā ar jaunās apvienības veidošanu 2022. gada jūnijā M. Kučinskis kopā ar [[Raimonds Bergmanis|Raimondu Bergmani]] un [[Edgars Tavars|Edgaru Tavaru]] atstāja ZZS Saeimas frakciju, kļūstot par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Pēc izstāšanās no apvienības un frakcijas M. Kučinskis tika arī atsaukts no Saeimas Nacionālās drošības komisijas, kuras vadītājs viņš bija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zzs-skelsanas-del-kucinskis-zaude-saeimas-nacionalas-drosibas-komisijas-vaditaja-amatu.a461795/|title=ZZS šķelšanās dēļ Kučinskis zaudē Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Rudenī ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "[[Apvienotais saraksts]]". Decembrī apstiprināts par [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Pēc valdības demisijas 2023. gadā atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības "Apvienotais saraksts", taču netika ievēlēts. 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> === Premjera prioritātes === Prezentējot 2017. gada budžetu Saiemā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/pec-stundam-garam-debatem-saeima-pirmaja-lasijuma-apstiprina-valsts-budzetu.a207948/|title=Pēc stundām garām debatēm Saeima pirmajā lasījumā apstiprina valsts budžetu|access-date=2018-04-10|language=lv}}</ref> M. Kučinskis nosauca sociālas problēmas par "trīs māsiņām, kuras bieži ir sauktas par svarīgām, bet allaž ir palikušas [[Bārenis|bāreņos]], tās ir — izglītība, veselības aprūpe un demogrāfija". Viņš iezīmēja ambiciozo mērķi — tuvāko 7 gadu laikā izveidot budžetu, kurā veselības aprūpei tiek paredzēts 1000 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Arī premjers uzsvēra nepieciešamību nodrošināt zemāko darba algas likmi skolotājiem līdz 680 eiro mēnesī un attīstīt profesionālo izglītību, jo "ekonomiskās emigrācijas iespaidā pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ar vidējo profesionālo izglītību ir sarucis par 20%." Lai mazinātu darbaspēka deficītu, profesionālajai izglītībai 2017. gada budžetā ir paredzēti naudas līdzekļi, kas nodrošinās 8800 profesionāli izglītotu speciālistu sagatavošanu. Demogrāfijas politikas ietvaros tika paredzēts papildus finansējums pabalstiem ģimenēm, kurās ir četri un vairāk bērnu, apgādnieku zaudējušiem bērniem, braukšanas maksas atvieglojumi bērniem, kuri nāk no daudzbērnu ģimenēm.<blockquote>"Katrs cilvēks vēlas dzīvot stabilā vidē, sakārtotā vidē un ekonomiski attīstītā, pirmie divi nosacījumi Latvijā jau ir, tāpēc svarīgi, lai arī ekonomiskais aspekts pieaugtu, jo kā pierāda situācijas analīze, Latvijas iedzīvotāji, kas ir devušies uz citām valstīm atgriežas Latvijā, ja te ir labi apmaksāts darbs, to pierāda, kaut vai viena valsts apmaksātā programma par jauniešu darbu valsts pārvaldē. Attīstot valsti ekonomiski, mēs to padarīsim pievilcīgu arī tiem tautiešiem, kas ir Latviju atstājuši ekonomisku apsvērumu dēļ!" M. Kučinskis.<ref>Ludmila Pribiļska. Atgriezīsies tie, kuriem būs darbs. // ''Bizness KLASS, 2016. gada novembris, Nr. 7. — 8.lpp. / ISSN 1691-0362''</ref></blockquote> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis CV Ministru kabineta mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410020705/http://www.mk.gov.lv/lv/amatpersonas/maris-kucinskis |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} * {{tviteris|MarisKucinskis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arvils Ašeradens]] | virsraksts = [[Latvijas finanšu ministrs]] | periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' | pēc = amatā}} {{Amatu secība | pirms = [[Kristaps Eklons]] | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} | pēc = [[Rihards Kozlovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Laimdota Straujuma]] | virsraksts = [[Latvijas Ministru prezidents]] | periods = {{dat|2016|02|11|N}} — {{dat|2019|01|23|N}} | pēc = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Radzevičs]] | virsraksts = [[Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs]] | periods = {{dat|2004|12|02|N}} — {{dat|2006|11|07|N}} | pēc = [[Aigars Štokenbergs]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Raimonds Muižzemnieks]]<br />[[Kārlis Greiškalns]] | virsraksts = [[Valmieras pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Valmieras pašvaldības vadītājs]] | periods = 1996 — 1997<br />1998 — 2002 | pēc = [[Kārlis Greiškalns]]<br />[[Inesis Boķis]]}} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{Latvijas ministru prezidenti}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Kariņa 2. Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Kalvīša 1. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kučinskis, Māris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Limbažu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Liepājas partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Ministru prezidenti]] [[Kategorija:Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas finanšu ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Valmieras pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 7542pft8dbze5rff67pmn9oq99wlp3a 0 24470 4532706 4220419 2026-10-06T18:07:04Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Охотское_море.png", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files found with Автор = Latitude|]]). 4532706 wikitext text/x-wiki {{Jūras infokaste |jūra=Ohotskas jūra |attēls= |attēls_izm = 300 |vietaskarte = Āzija |relief = jā |latd = 55 |latm = |lats = |latNS = N |longd = 150 |longm = |longs = |longEW = E |paraksta_izvietojums = top |alt_karte = | okeāns = Klusais okeāns |platība = 1 603 000 |garums= |platums= |tilpums = 1 316 000 |Max_dziļums = 3916 |Vid_dziļums = 1780 |sāļums = 32 |valstis = {{JPN}}<br />{{RUS}} |pilsētas = [[Magadana]] }} '''Ohotskas jūra''' ({{val|ru|Охотское море}}, {{val|ja|オホーツク海}}, ''Ohōtsuku-kai'') ir [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] piederīga [[malas jūra]].<ref>[http://www.eoearth.org/view/article/51cbeedb7896bb431f69ab9c/ The Encyclopedia of Earth. Sea of Okhotsk]</ref> Nosaukta [[Ohota]]s upes vārdā, kuras nosaukums savukārt cēlies no [[eveni|evenu]] vārda ''okat'' — ‘upe’. == Raksturojums == Jūras vidējais dziļums ir 1780 metri, tilpums — ap {{nobr|1 365 000}} km³. Virsējā ūdens slāņa sāļums — 32‰, temperatūra ziemā ir {{nobr|1,8—2 °С}}, vasarā — {{nobr|1,5—15 °С}}. [[plūdmaiņa|Plūdmaiņu]] augstums Šeļihova līcī sasniedz pat 12 metrus, kamēr pie Sahalīnas krastiem tikai 0,8 metri. Jūras rietumu daļa ir salīdzinoši sekla, atrodas uz [[kontinentālais šelfs|kontinentālā šelfa]]. Dziļākā ir rietumu daļa pie [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]] — [[Kuriļu lielieplaka]]. Lielākā daļa jūras atrodas uz [[kontinentālā tipa Zemes garoza]]s. Vienīgā centrālās daļas sala ir nelielā [[Jonas sala]]. Austrumu daļā ir arī [[Šantaru salas]] kas norobežo nelielo [[Šantaru jūra|Šantaru jūru]], savukārt ziemeļos tālāk sauszemē ietiecas [[Šeļihova līcis]] ar pagarinājumu — [[Penžinas līcis|Penžinas līci]]. Jūrā notiek zvejniecība. Ziemā navigācija apgrūtināta vai neiespējama ledus segas dēļ — lielāko daļu jūras no oktobra līdz maijam klāj ledus. Ohotskas jūra aizsalst tāpēc, ka tās ūdeni mazāk sāļu padara lielā [[Amūra]]s upe un līdz ar to ūdens sasalst pie augstākas temperatūras. Jūrai raksturīgas arī biežas [[migla]]s, vētras. [[aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara flotei vairākkārt izdevās pieslēgties Ohotskas jūrā izvietotajiem sakaru kabeļiem. [[1983]]. gadā [[Padomju Savienība|PSRS]] virs Ohotskas jūras notrieca Dienvidkorejas pasažieru lidmašīnu. == Robeža == Ziemeļos un rietumos atrodas Krievijas teritorija — [[Habarovskas novads]] un [[Magadanas apgabals]]. Austrumos atrodas Krievijai piederošā [[Kamčatka]]s pussala un [[Kuriļu salas]]. Dienvidos — Japānai piederošā [[Hokaido]] sala. Dienvidrietumos — [[Sahalīna]]. Ar dienvidos esošo [[Japāņu jūra|Japāņu jūru]] savieno [[Laperūza šaurums]] starp Sahalīnu un Hokaido, kā arī [[Tatāru šaurums]] starp Sahalīnu un Āziju. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Klusā okeāna jūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūras]] [[Kategorija:Krievijas jūras]] [[Kategorija:Habarovskas novads]] [[Kategorija:Ohotskas jūra| ]] [[Kategorija:Kamčatkas novads]] [[Kategorija:Magadanas apgabals]] [[Kategorija:Sahalīnas apgabals]] [[Kategorija:Japānas jūras]] 5x0r51sivefdqkfihq0idvuk6ofb7vm 0 29556 4532844 3904621 2026-10-07T08:47:45Z Kikos 3705 /* ievads */ 4532844 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Igaunijas salu|Īrijas administratīvo vienību|Keri grāfiste}} {{Salu infokaste |nosaukums = Keri |attēls = Keri rand.JPG |attēla paraksts = Keri piekraste |attēla izmērs = |vietaskarte = Igaunija |reljefa_karte = jā |position = right |map_custom = no |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Somu līcis]] |arhipelāgs = |latd=59|latm=42|lats=0|latNS=N |longd=25|longm=02|longs=0|longEW=E |platība_ha = 3,1 |garums = 0,4 |platums = 0,1 |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |valsts = Igaunija |valsts adm vienības tips = Apriņķis |valsts adm vienība = [[Harju apriņķis]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Keri''' ({{val|et|Keri}}, {{val|sv|Kokskär}}) ir maza, [[Igaunija]]i piederīga [[sala|saliņa]] [[Baltijas jūra]]s [[Somu līcis|Somu līcī]], ziemeļaustrumos no [[Tallina]]s, {{nobr|6 km}} ziemeļos no [[Prangli]], piederīga [[Harju apriņķis|Harju apriņķa]] [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagastam]]. Maza, akmeņaina saliņa, daudz [[kaļķakmens]] bluķu. Sala rakstītos avotos pirmoreiz minēta [[1623]]. gadā. [[1719]]. gadā uz salas ierīkoja [[Keri bāka|bāku]]. Mūsdienās salā esošā bāka celta [[1803]]. gadā, ar metāla karkasu nostiprināta [[1857]]. gadā. Kopš salu [[2003. gads|2003]]. gadā atstāja pēdējais bākas sargs, tā ir neapdzīvota. Netālu no salas jūras dzelmē atrodas pasažieru lidmašīnas ''[[Kaleva (lidmašīna)|Kaleva]]'' vraks — šo lidmašīnu [[1940]]. gadā ar visiem pasažieriem notrieca [[PSRS Gaisa spēki|PSRS gaisa spēki]]. <gallery> Saun Keri saarel.JPG Kaleva huku mälestusmärk Keri saarel.JPG Keri saar (2012).JPG </gallery> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070311021244/http://www.maremark.ee/est/yritus_keri.php attēlu galerija] * [http://www.online.ee/~peeprada/keri/keri.html attēlu galerija, kartes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070721010204/http://www.online.ee/~peeprada/keri/keri.html |date={{dat|2007|07|21||bez}} }} [[Kategorija:Igaunijas salas]] [[Kategorija:Baltijas jūras salas]] [[Kategorija:Somu līcis]] [[Kategorija:Harju apriņķis]] clcic1h8ypc6ctpruftouo3hb59crr0 0 30327 4532865 4103001 2026-10-07T10:23:00Z Keta~lvwiki 2507 /* Biogrāfija */ 4532865 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Bruno Pelletier (Moscow concert 2010).jpg|thumb|Bruno Peletjē]] '''Bruno Peletjē''' (''Bruno Pelletier''; dzimis {{Dat|1962|8|7}}, [[Šarlbūra|Šarlbūrā]], [[Kanāda|Kanādā]]) ir kanādiešu dziedātājs. == Biogrāfija == Bruno jau agrā bērnībā interesējās par [[mūzika|mūziku]]; tēvs uzdāvināja viņam pirmo [[ģitāra|ģitāru]], kad Bruno bija septiņus gadus vecs. Viņš spēlēja vairākus instrumentus. Koledžā Bruno vairākas reizes mainīja specializāciju, mēģinot rast sirdij tuvāko nodarbošanos. Vairākus gadus veltījis darbam ar bērniem un [[karatē]] mākslai, kļūstot par melnās jostas īpašnieku. [[1983]]. gadā Šarlsbūrā viņš ar dažiem draugiem sāka uzstāties angliski dziedošās grupās "Amanite" un "Sneak Preview". Pēc tam, gribēdams uzstāties franciski, viņš nodibināja grupu "Pëll". 23 gadu vecumā Peletjē pārcēlās uz [[Monreāla|Monreālu]], kur uzstājās bāros. [[1989]]. gadā viņš piedalījās roka konkursā "Envol", kur tika apbalvots ar speciālbalvu par savas mūzikas kvalitāti. [[1991]]. gadā viņam piešķīra lomu mūziklā "Skats no augšas" (''Vu d’en haut''). Nākamajā gadā viņš pirmo reizi piedalījās mūziklā "Rokenrola neprāši" (''Les fous du rockn’roll''), kur uzstājās vairāk kā četrdesmit reizes. [[1992]]. gada [[novembris|novembrī]] viņš nospēlēja pusaudža lomu Lika Plamondona un Mišela Beržē rokoperā "Leģenda par Džimiju" (''La Légende de Jimmy''), bet tā paša gada [[oktobris|oktobrī]] izdeva savu pirmo, ne pārāk veiksmīgo, albumu "Bruno Pelletier". Pēc tam, pieņemdams uzaicinājumu spēlēt Džonija Rokfora lomu Lika Plamondona slavenajā rokoperā "Zvaigžņu mānija" (''Starmania''), Peletjē ar to uzstājās [[Parīze|Parīzē]] vairāk nekā sešus mēnešus. Projekts bija tik veiksmīgs, ka [[1994]]. gada [[septembris|septembrī]] Bruno atkal atgriezās Parīzē, lai līdz gada beigām spēlētu "Starmania", kopumā vairāk nekā 500 reizes. Šajā laikā viņš ierakstīja savu otro albumu "Défaire l’amour". [[1997]]. gads bija viens no veiksmīgākajiem Bruno karjerā ar vairākiem koncertiem simfoniskā orķestra pavadībā un daudziem festivāliem. Šī gada pavasarī viņš kļuva pazīstams ar savu trešo studijas albumu "Miserere", kurš tika pārdots vairāk nekā 200 000 eksemplāru apmērā. Pēc Dzukero un Bono komponētās dziesmas "Miserere" izpildīšanas Bruno tika pareģota operdziedātāja karjera. Viņš saņēma Fēliksa balvu kā gada dziedātājs. Tajā pat laikā viņš filmējās Kvebekas TV seriālā "Omertà II". Laikā no [[1998]]. gada [[janvāris|janvārim]] līdz [[augusts|augustam]] Bruno sniedza vairāk nekā 100 koncertus [[Kvebeka|Kvebekā]]. Pēc tam viņš devās uz Parīzi spēlēt Grenguāra lomu Lika Plamondona-Rišāra Kočiantes mūziklā "Parīzes Dievmātes katedrāle" (''Notre-Dame de Paris''), kas viņam atnesa starptautisku slavu. Diemžēl, saspringtais darba grafiks citā kontinentā nelabvēlīgi ietekmēja dziedātāja privāto dzīvi un viņš šķīrās no savas sievas Izabellas. Abiem kopā ir dēls Tjerī (dzimis 1991.g.) [[1999]]. gadā Peletjē izdeva savu ceturto albumu "D’autres rives" vienlaicīgi [[Eiropa|Eiropā]] un [[Kvebeka|Kvebekā]]. Šajā periodā viņš nospēlēja Grenguāru arī “Parīzes Dievmātes katedrāles” angļu versijā [[Londona|Londonā]]. [[2001. gads|2001]]. gadā viņš izdeva savu "dzīvo" albumu "Sur Scène". [[2002]]. gada [[augusts|augustā]] iznāca Peletjē sestais albums "Un monde à l’envers". Šajā laikā viņš sadarbojās ar prestižo Monreālas simfonisko orķestri raidījumam "Les Week-ends pop de l’OSM". Tā kā pasākums guva milzu atzinību, viņš otrreiz tikās ar orķestri [[2002]]. gada [[decembris|decembrī]], ierakstot Ziemassvētku albumu "Concert de Noël". Viens no Bruno projektiem ir mūzikls "Drakula — starp mīlestību un nāvi" (''Dracula — entre l’amour et la mort''}, kur viņš spēlēja titullomu no [[2006. gads|2006]]. gada [[februāris|februārim]] līdz 2009. gadam un ir arī uzveduma mākslinieciskais vadītājs. Mūzikla albums izdots [[2005. gads|2005]]. gada nogalē. No 1997. gada līdz pat 2009. gada sākumam Peletjē pārstāvēja [[Kanāda]]s [[labdarība]]s fondu „Bērnu sapņi”. 2009. gada februārī dienasgaismu ieraudzīja jaunais Bruno Peletjē albums "Microphonium". 2009. gada 5. un 6. novembrī dziedātājs pirmoreiz apmeklēja Krieviju, kur minētajos datumos notika divi koncerti Maskavā. 2010. gada septembrī Bruno apprecējās ar kvebekiešu dejotāju Melāniju, ar kuru iepazinās 2006. gadā. 2021. gadā laulība tika šķirta. 2010. un 2011. gadā dziedātājs ar koncertiem apmeklēja ne tikai Maskavu, bet arī Pēterburgu, kā arī uzstājās Ukrainā un Baltkrievijā. 2010. gada nogalē mūziklu mīļotājus saviļņoja sengaidīts notikums — pēc 12 gadiem Krievijā tika sarīkots ''"Notre-Dame de Paris"'' koncertuzvedums, apvienojoties izpildītāju oriģinālsastāvam, piedaloties arī Bruno Peletjē. Vēl vairāki koncerti notika Parīzē 2011. gada decembrī. 2012. gada 25. septembrī iznāca kārtējais studijas albums "Rendus-la". Šajā gadā Bruno Peletjē kļuva par Kvebekas Vēža fonda "La Fondation québécoise du cancer" runasvīru. 2014. gada rudenī iznāca albums "Musique & Cinéma" sadarbībā ar komponistu un diriģentu Giju Sent-Onžu (Guy St-Onge). Tajā iekļautas mūziķuprāt skaistākās melodijas no kinofilmām. Albumam sekoja arī turneja. 2016. gadā iznāca studijas albums "Regarde autour". 2022. gads ir Peletjē jubilejas gads: 60 dzīves gadi, 40 gadi uz skatuves un 25 gadi kopš singla "Miserere" iznākšanas. To atzīmējot, septembrī iznāca Bruno Peletjē biogrāfija "Il est venu le temps" un albums "Car le temps est venu". Šai gadā notika viņa atgriešanās uz Kvebekas teātru skatuvēm Grenguāra lomā mūziklā "Notre Dame de Paris". No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Bruno atveidoja Eliota Nesa lomu Žana Fēliksa Lalanna (Jean-Félix Lalanne) mūziklā "Al Capone". No 2024. gada marta līdz novembrim viņš devās plašā koncertturnejā pa Kvebeku, atzīmējot albuma "Miserere" 25. gadadienu. Savukārt, 23. augustā Bruno kopā ar saviem kolēģiem no mūzikla "Notre-Dame de Paris" — Danielu Lavuā (Daniel Lavoie), Garu (Garou) un Elēnu Segaru (Hélène Ségara) — piedalījās šovā "Starmania: 45 ans sous les étoiles", atzīmējot mūzikla "Starmania" 45. gadadienu. 2025. gada martā Bruno saņēma ADISQ "Zelta biļetes" balvu par 50 000 pārdotām biļetēm uz turneju, kas veltīta albuma "Miserere" 25. gadadienai. 2026.gadā iznāca Peletjē izdeva mini albumu (6 dziesmas) “L’envie de la vie”, ko viņš veltījis savai māsai Dominikai, kura tā paša gada aprīlī mira pēc ilgas cīņas ar vēzi. Šīs dziesmas iekļautas turnejas “Trois & moi” koncertprogrammā. == Albumi == * Bruno Pelletier ([[1992]]) * Défaire l'amour ([[1995]]) * Miserere ([[1997]]) * D'autres rives ([[1999]]) * Sur scène ([[2001. gads|2001]]) * Un monde à l'envers ([[2002]]) * Concert de Noël ([[2003. gads|2003]]) * Dracula — Entre l'amour et la mort ([[2005. gads|2005]]) * Bruno Pelletier et le GrosZorchestre ([[2007. gads|2007]]) * Microphonium ([[2009. gads|2009]]) * Rendus-la ([[2012]]) * Musique & Cinéma (2014) * Regarde autour (2016) * Soirée Intime au Théâtre Petit Champlain (2018) * Sous influences avec l'Orchestre Symphonique de Longueuil (2019) * ... Car le temps est venu (2022) == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.brunopelletier.com Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110305093611/http://www.brunopelletier.com/ |date={{dat|2011|03|05||bez}} }} {{fr ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Peletje, Bruno}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādiešu dziedātāji]] [[Kategorija:Kvebekā dzimušie]] gk1ujep3ovoossu0aegb5yk7gy7k4vn 0 30332 4532845 4119534 2026-10-07T08:52:21Z Keta~lvwiki 2507 /* Biogrāfija */ 4532845 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dīters Bolens | Attēls = Dieter Bohlen.jpg | Att_izm = 220 px | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|7}} | Vieta = [[Attēls:Flag of Germany.svg|20px|Vācija]] [[Berne (Vācija)|Berne]], [[Vācija]] | Instrumenti = balss, [[ģitāra]] | Nodarbošanās = producents, dziedātājs, dziesmu autors | Žanrs = [[popmūzika|pops]] | Gadi = 1984-pašlaik | Izdevējkompānija = [[Universal Records]] | Darbojies_arī = [[Modern Talking]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Dīters Bolens''' ({{val|de|Dieter Bohlen}}; dzimis {{dat|1954|2|7}}) ir vācu [[mūziķis]], [[komponists]] un [[mūzikas producents|producents]]. == Biogrāfija == Dīters Bolens dzimis 1954. gada 7. februārī [[Berne (Vācija)|Bernē]] pie [[Oldenburga]]s, [[Vācija|Vācijā]], būvuzņēmēja Hansa Bolena un viņa sievas Edītes ģimenē. Viņam ir divus gadus jaunāks brālis Uve. Jau kopš bērnības viņš aizrāvās ar mūziku. Kad Bolenam bija 12 gadi, tēvs viņam nopirka pirmo ģitāru un viņš sāka sacerēt savas pirmās dziesmas. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas Bolens sāka studijas [[Getingene|Getingenē]] Georga Augusta universitātē ekonomikas nozarē, kuras veiksmīgi pabeidza 1978. gadā. 1979. gadā tika pieņemts darbā mūzikas ierakstu kompānijā BMG un izmēģināja spēkus kā solo izpildītājs. 1980. gadā nodibināja projektu „Stīvs Bensons” (''Steve Benson''), kura pirmo singlu sauca ''„Don’t Throw My Love Away”''. Sekoja divi nākamie singli ''„Love Takes Time”'' un ''„You’re A Devil With Angel Blue Eyes”''. Neviens no šiem singliem neiekļuva Top 100, kā rezultātā projekts beidza pastāvēt 1981. gadā. 1983. gadā Dīters Bolens apprecēja savu ilggadīgo draudzeni Ēriku Zauerlandi, ar kuru kopā viņam ir divi dēli Marks (09.07.1985), Marvins Bendžamins (21.12.1988) un meita Marīlina (23.02.1990). 1984. gadā Bolens kopā ar šlāgerdziedātāju Tomasu Andersu (''Thomas Anders'') dibināja duetu ''„[[Modern Talking]]”''. Divus gadus vēlāk ''„Modern Talking”'' sasniedza Eiropas, Āzijas un Āfrikas hitparāžu virsotnes. 1985. un 1986. gadā grupa vācu singlu topā piecreiz pēc kārtas nokļuva 1.vietā ar dziesmām ''„You’re My Heart, You’re My Soul”'', ''„You Can Win If You Want”'', ''„Cheri Cheri Lady”'', ''„Brother Louie”'', ''„Atlantis Is Calling (S.O.S. For Love)"''. 1986. gadā Bolens uzrakstīja dziesmu ''„Midnight Lady”'', ko iedziedāja toreizējais ''„Smokie”'' solists Kriss Normens (''Chris Norman''). Arī šī dziesma kļuva par nr.1 Vācijā. Pēc gada ''„[[Modern Talking]]”'' izjuka nesaskaņu dēļ un Bolens turpināja rakstīt citiem izpildītājiem, starp citu, padarot slavenu dziedātāju Si Si Keču (''C.C.Catch''). Pats turpināja solo karjeru savā grupā ''„Blue System”''. 1989. gadā Bolens satika savu nākamo partneri Nadju abd el Farragu, viņš šķīrās no sievas, lai dzīvotu kopā ar Nadju. Šajā gadā divas Bolena komponētas dziesmas atskanēja [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], pārstāvot Vāciju un [[Austrija|Austriju]]. Vācijas dziedātājs Nino de Andželo ieguva 14. vietu, bet Austrijas izpildītājs Tomass Forstners ieguva 5. vietu. 1992. gadā [[Austrija]] vēlreiz izmēģināja veiksmi Eirovīzijas dziesmu konkursā ar Bolena komponēto dziesmu ''„Zusammen geh’n”'', bet ieguva tikai 10. vietu. 1996. gadā Bolens izšķīrās ar draudzeni Nadju un apprecēja Veronu Feldbušu. Laulība ilga tikai mēnesi un beidzās ar skandālu. Feldbuša apsūdzēja Bolenu varmācībā, taču neguva uzvaru. Bolens atjaunoja attiecības ar Nadju abd el Farragu. 1998. gadā savu atkalapvienošanos svinēja duets ''„Modern Talking”'', tika ierakstīti seši veiksmīgi albumi, bet 2003. gadā ar savstarpējiem apvainojumiem Bolens un Anderss atkal šķīrās. 2001. gadā Bolenu pameta Nadja abd el Farraga un viņš sāka dzīvot kopā ar modeli Stefāniju Ingrīdu Kīsteri (sauktu Estefanija), 2005. gadā piedzima viņu dēliņš Moriss Kasians (07.07.2005), bet 2006. gada jūnijā pāris šķīrās. Viņa autobiogrāfija „Nekas cits kā patiesība” (''„Nichts als die Wahrheit”''), sarakstīta kopā ar žurnālisti Katju Kesleri, 2002. gadā kļuva par bestselleru un nākamajā gadā saņēma balvu „Zelta spalva”. Savu ekstraverto un tiešo runas manieri Bolens turpināja arī tālāk. Autoru dueta Bolens/Keslere otrā grāmata „Aiz kulisēm” (''„Hinter den Kulissen”'') saturēja daudzus provokatīvus apgalvojumus un godu aizskarošus izteicienus par prominentām personām un rezultātā tika cenzēta. Producents [[Frenks Farians]] uz šo izdevumu reaģēja ar savu grāmatu „Šis stulbais Bolens”, kur izklāstīja savus uzskatus par Bolena personību, karjeru, panākumiem utt. 2002. gadā Dīters Bolens kļuva par vienu no šova „Vācija meklē superzvaigzni” (''„Deutschland sucht den Superstar”'') žūrijas locekļiem. 2003. gada sākumā viņš ierakstīja kopā ar 10 šova finālistiem singlu ''„We have a dream”'', kas kļuva par gada pārdotāko hitu Vācijā. Bolena producētais finālistu albums ''„United”'', kā arī sadarbība ar atsevišķiem šova dalībniekiem bija ļoti veiksmīga. 2003. gads ievērojams arī ar to, ka Bolens parakstīja reklāmas līgumus ar tādām kompānijām kā ''„Müller Milch”'', ''„Makro Markt”'', ''„S.Oliver”'' un ''„O2”'' un gada beigās izdeva smaržu sēriju ''„Provocation”''. 2005. gadā televīzijas kanālā [[RTL Group|RTL]] tika demonstrēta satīriska Mihaela Šāka animācijas filma pēc Bolena biogrāfijas motīviem, bet 2006. gadā iznāca Bolena solo albums, kurā bija 12 jaunas dziesmas — starp tām viena līdz tam neizdota ''„Modern Talking”'' dziesma ''„Shooting Star”''. Bolens turpināja darbu arī „Vācija meklē superzvaigzni” žūrijā. 2007. gadā tika rādīta ceturtā sezona un Bolena negatīvie komentāri pret kandidātiem izraisīja asas diskusijas politiķu vidū. Konkursa uzvarētājam Markam Medlokam Bolens uzrakstīja dziesmu ''"Now or never"''. Viņi turpināja sadarbību, kā rezultātā tapa pieci albumi ''"Mr.Lonely"''(2007), ''"Dreamcatcher"''(2007), ''"Cloud dancer"''(2008),''"Club Tropicana"''(2009) un ''"Rainbow's end"''(2010). 2008. gadā iznāca vēl viena Dītera Bolena sarakstīta grāmata "Bolena ceļš" (''"Der Bohlenweg — planieren statt sanieren"''). Kopš 2006. gada Dīters Bolens ir kopā ar Karinu Fatmu Valcu, viņiem ir divi kopīgi bērni — Amēlija (dzimusi 2011. gada martā) un Maksimiliāns (07.09.2013.) 2011. gada maijā Dīters Bolens radīja nelielu sensāciju mūzikas pasaulē — viņa komponētā dziesma ''„Call my name”'' (divu atsevišķu dziedātāju — Pjetro Lombardi un Sāras Engelsas — izpildījumā) ieņēma divas vietas vienlaicīgi Vācijas, Austrijas un Šveices topā, attiecīgi 1. un 2.vietu. 2020. gada sākumā norisinājās šova ''"Vācija meklē superzvaigzni"'' 17. sezona. Paralēli tam, no 2007. gada Dīters ir viens no žūrijas locekļiem šovā "Supertalants" (''"Das Supertalent"''). 2020. gadā tam paredzēta jau 14.sezona. 2018. gadā Dīters Bolens parakstīja reklāmas līgumu ar apģērbu kompāniju "Camp David", bet 2019. gada februārī sadarbībā ar uzņēmumu "Edel Optics" laida klajā savu saulesbriļļu līniju ar saukli "Bigger Better Bohlen". 2018. gadā Dīters Bolens izveidoja kontu [[Instagram]]ā. Viņš ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kuri Instagramā atbild uz savu fanu uzdotajiem jautājumiem. Tieši pateicoties fanu lūgumiem Instagramā, viņš pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezās uz skatuves, paziņojot par tūri Vācijas pilsētās un citās valstīs. 2019. gada 29. novembrī viņš uzstājās arī Latvijā — “[[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]”. 2019. gada 5. jūlijā iznāca jauns albums “Das MEGA album!” ar Modern Talking, Blue System un citu viņa projektu dziesmām, kuras iedziedājis pats mākslinieks. 2021. gadā TV kompānija RTL vairs nepagarināja sadarbības līgumu ar Dīteru Bolenu, taču pēc neveiksmīgās "Vācija meklē superzvaigzni" sezonas, līgums ar Bolenu tika atjaunots un šis raidījums, tāpat kā šovs "Supertalants", tiek turpināts. 2024. gada 7. februārī Berlīnē "''Theater am Potsdamer Platz''" organizēja koncertu, atzīmējot Dītera Bolena 70. dzīves jubileju. 2025. gada nogalē Dīters Bolens apprecas ar savu ilggadējo dzīvesbiedri Karinu Fatmu Valcu (Carina Fatma Walz).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm12362979/bio/|title=}}</ref> == Panākumi == * 156 dziesmas vācu topā * vairāk kā 50 Nr.1 hiti visā pasaulē * vairāk kā 160 miljoni pārdotu ierakstu visā pasaulē * vairāk kā 400 zelta un platīna disku * 54 Top 10 hiti Vācijā * 19 Nr.1 albumi Vācijā ** Modern Talking — The 1st Album (1985) ** Modern Talking — Ready For Romance (1986) ** Modern Talking — In The Middle of Nowhere (1986) ** Modern Talking — Back For Good (1998) ** Modern Talking — Alone (1999) ** Modern Talking — Victory (2002) ** DSDS — United (2003) ** Alexander — Take Your Chance (2003) ** Alexander — Here I Am (2004) ** Mark Medlock — Mr. Lonely (2007) ** Daniel Schuhmacher — The Album (2009) ** Andrea Berg — Schwerelos (2010) ** Pietro Lombardi — Jackpot (2011) ** Andrea Berg — Abenteuer (2011) ** Andrea Berg — Atlantis (2013) ** Fantasy — Freudensprünge (2016) ** Andrea Berg — Seelenbeben (2016) ** Dieter Bohlen — Die Mega Hits (2017) ** Vanessa Mai — Regenbogen (2017) * 23 Nr.1 singli Vācijā: ** You're my heart, you're my soul (Modern Talking, 1985) ** You can win if you want (Modern Talking, 1985) ** Cheri cheri lady (Modern Talking, 1985) ** Brother Louie (Modern Talking, 1986) ** Midnight lady (Chris Norman, 1986) ** Atlantis is calling (SOS for love) (Modern Talking, 1986) ** We have a dream (Deutschland sucht den Superstar, 2003) ** Take me tonight (Alexander, 2003) ** You drive me crazy (Daniel K., 2003) ** Für dich (Yvonne Catterfeld) (Teksts: Lukas Hilbert), 2003 ** Free like the wind (Alexander, 2003) ** Du hast mein Herz gebrochen (Yvonne Catterfeld) (Teksts: Eko Fresh), 2004 ** Now or never (Mark Medlock, 2007) ** You can get it (Mark Medlock & Dieter Bohlen, 2007) ** Summer love (Mark Medlock, 2008) ** Anything but love (Daniel Schuhmacher, 2009) ** Don't believe (Mehrzad Marashi, 2010) ** Call my name (Pietro Lombardi, 2011) ** Don’t think about me (Luca Hänni, 2012) ** Mein Herz (Beatrice Egli, 2013) ** Glücksmoment (Prince Damien, 2016) ** Cherry lady (Capital Bra, 2019) ** Eine Nacht (Ramon Roselly, 2020) == Apbalvojumi == * 1985 zelta [[BRAVO Otto]] — labākā grupa * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu You're My Heart, You're My Soul * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu You Can Win If You Want * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Cheri Cheri Lady * 1985 balva „Zelta kamertonis“ — veiksmīgākais komponists und producents * 1986 sudraba BRAVO Otto — labākā grupa * 1986 balva „Zelta lauva“ — labākā gada grupa * 1986 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Brother Louie * 1986 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Atlantis Is Calling * 1989 apbalvots kā krievu jaunatnes varonis * 1998 balva „VIVA Comet“ — par mūža ieguldījumu mūzikā * 1998 balva „Bambi“- gada atgriešanās * 1998 balva „Zelta Eiropa“- gada atgriešanās * 1999 balva „Zelta kamera“- gada atgriešanās * 1999 ECHO balva — nacionālā rok-popgrupa * 1999 radio „Regenbogen“ balva — gada atgriešanās * 1999 pasaules mūzikas balva — pasaulē visvairāk pārdotā vācu grupa * 1999 balva „Record 99“ — par pārdotajiem ierakstiem * 2001 „Top Of The Pops“ balva — Vācijas top mākslinieks * 2003 balva „Zelta spalva“ * 2003 „Media Control“ balva * 2003 žurnāla „GQ“ balva — gada vīrietis * 2003 balva „Bambi“- nacionālais pop-izpildītājs * 2004 ECHO balva — labākais nacionālais producents * 2004 ECHO balva — gada singls (We have a dream) * 2006 krievu organizācijas Peacemaker miera ordenis * 2008 BRAVO OTTO Platinum — balva par mūža ieguldījumu mūzikā == Literatūra == * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Nichts als die Wahrheit'', München 2002, {{ISBN|3-453-86143-4}} * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Hinter den Kulissen'', München 2003, {{ISBN|3-89830-698-4}} * Dieter Bohlen: ''Meine Hammer-Sprüche'', Heyne 2006, {{ISBN|3-453-60045-2}} * Dieter Bohlen: ''Nur die Harten kommen in den Garten!: der Weg zum Superstar'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-60101-7}} * Dieter Bohlen: ''Der Bohlenweg: planieren statt sanieren'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-15535-0}} * Nadja Abd El Farrag: ''Ungelogen'', München 2003, {{ISBN|3-7766-2339-X}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160103050620/http://www.modern-talking-online.de/ Modern Talking online (vāciski)] * [http://hitparade.ch/showperson.asp?name=Dieter+Bohlen Visu Dītera Bolena komponēto un producēto dziesmu saraksts (vāciski)] * https://www.instagram.com/dieterbohlen/ {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bolens, Diters}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] 23ujzhyx1e87zmypf1tqnb3inudjtvx 0 35259 4532608 4516360 2026-10-06T12:35:47Z Turaids 8965 Pievienoju turciskos nosaukumus. 4532608 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Osmanlı Devletı Genıslemesı.gif|thumb|400px|Osmaņu impērijas izplešanās.]] {{Osmaņu impērijas vēsture|Timeline=Osmaņu impērijas gadu gaita (1450-1687)}} '''Osmaņu impērijas izplešanās''' ({{val|tr|Osmanlı İmparatorluğu yükselme dönemi}}, {{val|la|Pax Ottoman}} — 'Osmaņu miers') jeb '''Klasiskais periods''' ({{val|tr|Klasik Çağ}}) bija [[Osmaņu impērija]]s [[paplašināšanās]] posms no 15. līdz 17. gadsimtam, karojot gan ar [[Eiropa]]s [[kristieši|kristiešu]] valstīm, gan ar [[šiīti|šiītu]] [[Sefevīdi|Sefevīdu impēriju]]. == Bajezids II (1481—1512) == [[Attēls:II Bayezit.jpg|thumb|left|198x198px|Bajezids II]] {{Pamatraksts|Bajezids II}} [[Sultāns|Sultānam]] [[Bajezids II|Bajezidam II]], nokļūstot tronī pēc sava tēva nāves, bija jāsāk cīņa pret savu jaunāko brāli Džemu, kurš bija ieņēmis [[Bursu]] un Inegēlu ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Inegöl'') un pasludinājis sevi par [[Anatolija]]s sultānu. Pēc kaujas pie [[Jenišehira]]s Džems kā zaudētājs aizmuka uz [[Kaira|Kairu]]. Pēc gada viņš atkal atgriezās, iekaroja Anatolijas austrumus, [[Ankara|Ankaru]] un [[Konja|Konju]]. Tad viņu atkal sakāva un viņam nācās atkal bēgt, un viņš devās uz [[Roda]]s salu. 1499. gadā padišahs Bajezids II uzbruka [[Venēcija]]i, un 1503. gada miera līgumā Venēcija zaudēja savus cietokšņus Peloponēsā, kā arī atsevišķus ciemus [[Adrijas jūra]]s piekrastē. 1500. gados [[memluki]] un [[persieši]] [[šahs|šaha]] Ismaila I vadībā apvienojās kopējai cīņai pret osmaņiem. 1511. gadā karš beidzās ar osmaņu uzvaru. Pēc uzvaras pār memlukiem un persiešiem Bajezida II dēls Ahmeds piespieda tēvu atzīt viņu par reģentu. Viņa brālim [[Selims I|Selimam]] Ahmeds lika pārcelties uz [[Krima|Krimu]], bet pirms Ahmeda kronēšanas pasākumu gaitu izjauca [[janičāri]], kas Ahmedu nogalināja un lika Bajezidam II atsaukt atpakaļ Selimu, kuru vēlāk kronēja par jauno padišahu. Bajezids II atteicās no troņa un uzreiz pēc tam mira. === Hronoloģija === * 1481 — [[Mehmeds II|Mehmeda Iekarotāja]] nāve, tronī kāpa [[Bajezids II]]. * 1481 — Naudas reforma — 100 [[drahma]]s nomainīja 400 sudraba [[akče]]s. * 1481 — Šeihs Hamdullahs pārcēlās uz [[Stambula|Konstantinopoli]]. * 1482 — [[Sultāns Džems|Sultāna Džema]] sakāve un bēgšana uz Rodu. * 1483 — [[Morovas karagājiens]], [[Horvātija]]s aneksija. * 1484 — [[Bogdanas karagājiens (1484)|Bogdanas karagājiens]]. * 1484 — Osmaņi iekaroja [[Kilija|Kiliju]] un [[Akirmana|Akirmanu]]. * 1485 — Osmaņu un memluku nesaskaņu rezultātā sākās karš. * 1485 — Šeihs Hamdullahs ieviesa sešu veidu rakstību ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''aklam-ı sitte''). * 1486 — [[Edirne|Edirnē]] atvēra slimnīcu, kurā ārstniecībā lietoja arī mūzikas terapiju (Bajezida II kīlijes ārstniecības iestāde). * 1488 — Atklāja Bajezida Ārstniecības namu ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Dârü'ş-şifası''). * 1489 — Tika apspiesta memluku pretošanās. * 1491 — Osmaņu-memluku miera noslēgšana. * 1492 — Ungārijas karagājiens. * 1492 — No [[Spānija]]s padzītos [[jūdaisms|jūdaistus]] sultāns uzaicināja apmesties [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]]. * 1494 — Piedzima [[Suleimans I]]. * 1495 — Osmaņu-ungāru pamiers; nomira [[Sultāns Džems]]. * 1497 — [[Stambula|Konstantinopolē]] ieradās pirmais [[Maskavija]]s sūtnis. * 1498 — Polijas karagājiens. * 1499 — [[Osmaņu-venēciešu karš (1499-1503)|Osmaņu-venēciešu karš]]. * 1500 — Tika ieņemtas grieķu pilsētas: [[Metoni]] ([[turku valoda|turku]]: ''Modon''), [[Pilosa (pilsēta)|Pilosa]] (''Navarin'') un [[Koroni]] (''Koron''). * 1502 — [[Sapiencas jūras kauja (1499)|Noslēgts miers ar venēciešiem]]. * 1511 — Šahkula Tēva Āža nemieri; faktiski valdīja [[Selims I|Selims Bargais]]. * 1512 — [[Bajezids II]] zaudēja troni; [[Selims I|Selims Bargais]] kāpa tronī. == Selims I (1512—1520) == [[Attēls:I Selim.jpg|thumb|left|227x227px|Selims I]] {{Pamatraksts|Selims I}} [[Selims I]] savā valdīšanas laikā (1512—1520) spēja ievērojami paplašināt impēriju uz dienvidiem. Viņš sakāva [[mameluks|memlukus]] un iekaroja lielāko mūsdienu [[Sīrija]]s daļu, [[Libāna|Libānu]], [[Palestīna|Palestīnu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[Ēģipte|Ēģipti]], tai skaitā arī svēto [[Jeruzaleme]]s pilsētu un [[Kaira|Kairu]], kas bija [[Abāsīdu kalifāts|Abasīdu]] [[kalifs|kalifa]] krēsls. Līdz ar to Selims I varēja sevi saukt par visu ticīgo valdnieku, resp. [[islāms|islāma]] kalifu. Selims I Safavīdu impēriju drīz atkal zaudēja, jo safavīdi atkaroja osmaņiem austrumus un ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. 1514. gadā, Čaldiranas kaujā [[Anatolija]]s austrumos osmaņi sakāva safavīdu karaspēku, nodrošinot savu austrumu robežu uz ilgākiem laikiem. === Hronoloģija === * 1514 — [[Čaldiranas karš]], karaspēks ieņēma Tebrīzu. * 1516 — Ēģiptes karagājiens un [[Merdžidabikas karš]] ([[Sīrija]]). * 1517 — [[Ridanijes karš]], karaspēks ieņēma Kairu. * 1517 — Osmaņi pārņem aizgādnībā islāma svētās pilsētas [[Meka|Meku]] un [[Medīna|Medīnu]]. * 1517 — Ēģiptē [[Piri Reiss]] sultānam [[Selims I|Selimam Bargajam]] izgatavoja pirmo pasaules karti. * 1519 — [[Dželāla sacelšanās]]. * 1519 — Osmaņi ieņēma [[Alžīrija|Alžīriju]]. * 1520 — Miris Selims Bargais, [[Suleimans I]] kāpa tronī. == Suleimans Lieliskais (1520—1566) == [[Attēls:EmperorSuleiman.jpg|thumb|left|211x211px|Suleimans I]] {{Pamatraksts|Suleimans I}} [[Suleimans I|Suleimans Lieliskais]] apspieda [[Damaska]]s gubernatora organizēto sacelšanos, tad 1521. gadā ieņēma [[Belgradu]]. 1526. gada 29. augustā [[Mohāčas kauja|Mohāčas kaujā]] Suleimans I sakāva [[Ungārijas valsts vadītāju uzskaitījums|Ungārijas karali]] [[Lajošs II Jagellons|Lajošu II]]. 1541. gadā Suleimans I bija iekļāvis [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] gandrīz visu no mūsdienu Ungārijas teritoriju un par pārvaldniekiem [[Transilvānija]]s vasaļvalstī iecēla Zapoljas ģimeni. Par impērijas vasaļvalstīm kļuva arī [[Valahija]] un [[Moldāvija]]. [[Svētās Romas impērijas ķeizars]] Ferdinands I pasludināja Ungārijas Karalistes robežu par robežu starp Osmaņu impēriju un Hābsburgu impēriju. [[Attēls:Ottoman empire 1481-1683.jpg|thumb|180px|right|[[Osmaņu impērija]] (1481—1683)]] Suleimans I organizēja trīs karagājienus pret [[Persijas impērija|Persijas impērijā]] valdošo [[Sefevīdi|Sefevīdu dinastiju]]. Pirmajā karagājienā (1534) Suleimans I ieņēma [[Bagdāde|Bagdādi]]. Otrajā karagājienā (1548—1549) tika uz laiku ieņemta [[Tebrīza]] un [[Azerbaidžāna]]. Uz ilgiem laikiem tika ieņemta [[Vana]] un [[Gruzija]]s ostas. Trešajā karagājienā (1555) Suleimanam I neizdevās pilnībā iznīcināt Sefevīdu armiju un tika parakstīts Amasjas līgums, kurā Sefevīdi atzina esošās robežas un atteicās no turpmākas iebrukšanas Osmaņu impērijā. Suleimanam I izdevās pievienot impērijai ļoti plašas teritorijas Āfrikas ziemeļos uz rietumiem no [[Maroka]]s. Par impērijas autonomām administratīvām provincēm kļuva [[Tripolitānija]], [[Tunisija]], [[Alžīrija]] un Maroka. Berberu pirātiskie uzbrukumi Vidusjūrā tika turpināti, lai cīnītos pret [[Spānija|Spāniju]] un osmaņi lielā mērā kontrolēja Vidusjūru. Osmaņi kontrolēja arī [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]] un [[Persijas līcis|Persijas līci]]. [[Attēls:First_Siege_of_Vienna_1529.jpg|thumb|left|180px|Pirmais Vīnes aplenkums (1529).]] 1533. gadā notika vairākas jūras kaujas pret spāņu floti. 1535. gadā Svētās Romas impērijas ķeizaram Kārlim V izdevās izcīnīt uzvaru pret osmaņiem [[Tunisa|Tunisā]], bet jau 1536. gadā pret spāņiem ar osmaņiem apvienojās [[Francijas karalis]] [[Fransuā I]] un 1538. gadā [[Prevezas kauja|Prevezas kaujā]] viņi uzvarēja Kārli V, nodrošinot osmaņu kontroli Vidusjūrā uz 33 gadiem, 1554. gadam osmaņu floti sagrāva [[Portugāle]]. === Hronoloģija === * 1521 — [[Belgrada]]s iekarošana. * 1521 — Piri Reiss sarakstīja dzejoli „Jūras grāmata” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Kitab-ı Bahriye''). * 1522 — Suleimana māte Ajše Hafsa [[Manisa|Manisā]] uzcēla slimnīcu. * 1522 — [[Roda|Rodosas]] iekarošana. * 1524 — Ēģiptē notikq Ahmeda Nodevēja pašā nemieri. * 1525 — [[Stambula|Konstantinopolē]] ieradās pirmais [[Francija]]s sūtnis. * 1525 — Miris islāma šeihs Ali Grozs efendi. * 1526 — [[Mohāčas kauja]]. * 1527 — Pabeigta [[Bosnija]]s iekarošanu. * 1528 — [[Piri Reiss]] izgatavoja otro pasaules karti. * 1529 — [[Pirmais Vīnes aplenkums]]; [[Buda]]s restitūcija; Barbaross Hajredins pašā atgriezās no [[Marseļa]]s. * 1532 — [[Vācijas karagājiens]]. * 1533-1534 — Barbarosa sāka dienēt osmaņu flotē un tika norīkots uz [[Albānija]]s bejliku. * 1534 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555)|Osmaņu-irāniešu karš]]; [[Tebrīza]]as ieņemšana. * 1534 — Miris islāma šeihs Ibni Kemals. * 1536 — Tirgotājiem ar Francijas karogu piešķīra tiesības tirgoties osmaņu ostās. * 1536 — Lielvezīra Ibrahima pašā sodīšana ar nāvi. * 1537 — [[Kērsofas-Avlonjas karagājiens]]. * 1538 — [[Prevezas jūras kauja]]. * 1538 — Sīlejmana Einuha pašā ekspedīcija uz Indiju. * 1541 — [[Buda]]s aneksija un bejlika izveidošana. * 1543 — [[Estergona]]s cietokšņa ieņemšana. * 1547 — [[Osmaņu-Hābsburgu miera līgums]]. * 1547 — Austrijas tirgotājiem piešķīra tiesības tirgoties osmaņu zemās. * 1548 — Turpinājās [[Osmaņu-irāniešu karš (1534-1555)]]. * 1550 — Pabeidza Sīlejmana kīliji ([[turku valoda|turku]]: ''Süleymaniye Külliyesi''). * 1551 — Iekaroja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] ([[turku valoda|turku]]: ''Trablusgarb'', novads mūsdienu [[Lībija|Lībijā]]). * 1553 — Miris [[Piri Reiss]]. * 1553 -1554 — [[Turguts Reiss|Turguta Reisa]] ekspedīcija [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. * 1553 — 1554 — Karagājiens uz [[Nahčivana|Nahčivanu]] ([[turku valoda|turku]]: ''Nahçıvan''). * 1555 — Pirmais osmaņu-irāniešu miera līgums: [[Amasjas līgums]]. * 1557 — Devītā Vidusjūras ekspedīcija; [[Maroka]]s iekarošana. * 1559 — [[Konjas karš]] un [[Šehzade Bajezids|Šehzades Bajezida]] bēgšana uz Irānu. * 1560 — [[Džerba]]s ieņemšana. * 1565 — Izgāzās [[Malta]]s ieņemšana. * 1565 — 100 drahmas atbilst 450 sudraba akčēm. * 1566 — Suleimana Kanoniskā pēdējais karagājiens: [[Sigetvaras karš]] un sultāna nāve; [[Selims II]] kāpa tronī. == Selims II (1566—1574) == [[Attēls:Selim II.jpg|left|250x250px|thumb|Selims II]]{{Pamatraksts|Selims II}} [[Mehmeds Sokolovics pašā]] bija viens no padišaha [[Suleimans I|Suleimana I]] [[lielvezīrs|lielvezīriem]] un pēc viņa nāves ieguva neierobežotu varu. [[Selims II|Selima II]] laikā viņš bija faktiskais [[Osmaņu impērija]]s valdnieks līdz savai nāvei 1579. gadā. === Hronoloģija === * 1566 — [[Suleimans I|Suleimana Kanoniskā]] pēdējais karagājiens: [[Sigetvaras karš]] un sultāna nāve; [[Selims II]] kāpa tronī. * 1567 — [[Jemenas nemieri]]. * 1569 — Astrahaņas karagājiens. * 1569 — Kapteiņa [[Nemirstīgais Kurds bejs|Nemirstīgā Kurda beja]] karagājiens uz [[Sumatra|Sumatru]] (tagad Indonēzijā). * 1571 — [[Lepanto kauja|Lepanto jūras kauja (1571)]], [[Kipra]]s iekarošana. * 1574 — [[Tunisijas iekarošana]]. * 1574 — Miris [[Selims II]] un [[Murads III]] kāpa tronī. == Murads III (1574—1595) == === Hronoloģija === * 1575 — [[Edirne|Edirnē]] arhitekts [[Sināns]] uzbūvēja [[Edirnes Selima mošeja|Selima mošeju]]. * 1577 — [[Takijīdins]] uzbūvēja [[Stambulas observatorija|Stambulas observatotiju]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Daru'r-Rasadü'l-Cedid'de''). * 1578 — Sākās [[Osmaņu-irāniešu karš (1578-1590)]]. * 1580 — [[Stambulas observatorija]]s sagrāve ({{Dat|1580|1|22}}). * 1583 — [[Jezuīti]] atvēra [[Galata|Galatā]] Sv. Benuā baznīcu ({{Dat|1583|11|18}}). * 1583 — [[Mešales karš]]. * 1585 — [[Tebrīza]]s iekarošana. * 1586 — Pirmā naudas reforma. * 1588 — [[Gendžes karagājiens]]. * 1588 — Tika ieviesta osmaņu oficiālā valūta. * 1589 — Otrā naudas reforma. * 1590 — [[Ferhata pašā līgums]]. * 1590 — Izdodot „Rīkojumu par slepkavībām” ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''zarar-ı kassabiye''), tika palielināts sods par 1%, tā apmierinot [[janičāri|janičāru]] iesniegtās prasības. * 1595 — [[Estergona]]s ieņemšana. * 1595 — Miris [[Murads III]], [[Mehmeds III]] kāpa tronī. == Mehmeds III (1595—1603) == === Hronoloģija === * 1596 — [[Egeras cietoksnis|Egeras cietokšņa]] ieņemšana un [[Haovas karš]]. * 1600 — Monētu nomaiņa. * 1601 — [[Kanižes karš]]. * 1601 — Anglijas tirgotājiem samazināja oficiālo nodokli līdz 3%. * 1603 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1603-1611)]]. * 1603 — Miris [[Mehmeds III]]; [[Ahmeds I]] kāpa tronī. == Ahmeds I (1603—1617) == [[Attēls:I Ahmet.jpg|thumb|left|265x265px|Ahmeds I]] {{Pamatraksts|Ahmeds I}} [[AhmedsI|Ahmeda I]] valdīšanas sākumā šķita, ka viņš var pieņemt labus lēmumus, bet vēlākie notikumi liecināja par ko citu. Kari, kuros viņš piedalījās Ungārijā un Persijā, bija impērijai neveiksmīgi un iedragāja tās prestižu ar 1606. gada Sitvatorokas līguma parakstīšanu. Impērijai bija jāatsakās no nodokļiem, kurus tai maksāja Austrija un Persijai nācās cedēt Gruziju un Azerbaidžānu. === Hronoloģija === * 1612 — [[Nasuha pašā līgums]] ar Irānu. * 1615 — [[Erevānas karagājiens]]. * 1617 — [[Osmaņu irāniešu karš (1617-1618)]]. * 1617 — [[Ahmeds I]] zaudēja troni. == Mustafa I (pirmo reizi, 1617—1618) == === Hronoloģija === * 1617 — [[Mustafa I]] kāpa tronī. * 1617 — [[Stambula|Konstantinopolē]] [[Mehmeds āga]] uzcēla [[Sultāna Ahmeda mošeja|Sultāna Ahmeda mošeju]] („Zilā mošeja”). * 1618 — [[Mustafa I]] tika gāzts un [[Osmans II]] kāpa tronī. == Osmans II (1618—1622) == {{Pamatraksts|Osmans II}} Pēc [[Osmaņu impērija]]s austrumu robežas nostiprināšanas līgumā ar safavīdu [[Irāna|Irānu]] [[Osmans II]] pats devās karaspēka priekšgalā uz [[Polija|Poliju]] un pēc Čotinas kaujas (1621) viņu piespieda parakstīt miera līgumu, atgriezās [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], vainodams [[janičāri|janičārus]] un savus valstsvīrus par gļēvumu. === Hronoloģija === * 1618 — Monētu nomaiņa. * 1618 — [[Seravas līgums]] ar Irānu. * 1621 — [[Osmans II]] devās karagājienā uz Poliju ([[Hotinas karagājiens]]). * 1622 — Tika gāzts [[Osmans II]] un [[Mustafa I]] atkal kāpa tronī. == Mustafa I (otro un pēdējo reizi, 1622—1623) == === Hronoloģija === * 1622 — [[Osmaņu-irāniešu karš (1622-1639)]]. * 1623 — No troņa tika gāzts [[Mustafa I]] un tronī kāpa [[Murads IV]]. == Murads IV (1623—1640) == [[Attēls:Murad IV.jpg|thumb|left|269x269px|Murads IV]] {{Pamatraksts|Murads IV}} [[Murads IV]] savā valdīšanas laikā izcēlās ar īpašu nežēlību, ieviešot stingru valsts pārvaldi. Murada IV laiku saista ar karu pret [[Persija|Persiju]], kurā [[Osmaņu impērija]]i izdevās iekarot [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Tebrīza|Tebrīzu]], [[Hamadana|Hamadanu]] un [[Bagdāde|Bagdādi]] (1638). Murads IV personīgi komandēja karagājienu uz Mezopotāmiju un pierādīja savas labās armijas vadoņa spējas. === Hronoloģija === * 1624 — Monētu nomaiņa. * 1629 — [[Jezuīti]] [[Stambula|Konstantinopolē]] atklāja Sv. Jura franču skolu un Sv. Luī zēnu valodas skolu. * 1634 — Tika gāzts islāma šeihs ([[Ahizade Hīsejins efendi]]). * 1635 — Murads IV devās Revanas karagājienā. * 1638 — [[Bagdādes karagājiens]] un [[Bagdāde]]s iekarošana. * 1639 — Osmaņu-irāniešu miera līgums: [[turku valoda|turku]]: ''Kasr-ı Şirin Antlaşması''. * 1640 — Miris [[Murads IV]]; [[Ibrahims I]] kāpa tronī un notika monētu nomaiņa. == Ibrahims I (1640—1648) == [[Attēls:Ibrahim Deli.jpg|thumb|left|324x324px|Ibrahims I]]{{Pamatraksts|Ibrahims I}} === Hronoloģija === * 1645 — [[Krētas karagājiens]] [[Hanija]]s ieņemšana. * 1648 — [[Ibrahims I]] tika gāzts; [[Mehmeds IV]] kāpa tronī. == Mehmeds IV (1648—1687) == [[Attēls:Mehmed IV.jpg|thumb|left|400x400px|Mehmeds IV]]{{Pamatraksts|Mehmeds IV}} === Hronoloģija === * 1648 — [[Kandijas aplenkums]]. * 1656 — Armijas nemieri ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Vaka-i Vakvakiye''). * 1656 — [[Kēprīlī ģimene]]s nākšana pie varas. * 1658 — Miris [[Katips Pieklājīgais]]. * 1660 — Padevās [[Varadas cietoksnis]]. * 1663 — Tika ieņemts [[Ujvara cietoksnis]]. * 1664 — [[Sv. Gotharda karš]] un [[Vašvāras miera līgums]]. * 1669 — [[Kandijas]] padošanās, [[Krēta]] nokļuva tiešā osmaņu pakļautībā. * 1672 — Karagājiens uz Poliju, [[Kamaniče]]s padošanās. * 1672 — [[Budžašas līgums]]. * 1673 — Francijas tirgotājiem samazināja nodokli līdz 3%. * 1676 — Osmaņu-poļu miers: [[Zoravnas līgums]]. * 1678 — [[Čehrinas karagājiens]] Ukrainā. * 1682 — [[Osmaņu-krievu līgums (1682)]]. * 1682 — Miris Ceļojumu hroniku autors [[Evlija Pieklājīgais]]. * 1683 — [[Kauja par Vīni|Vīnes aplenkums (1683)]]; [[Parkani kauja]] un [[Lielais turku karš]]. * 1685 — Osmaņi zaudēja [[Novi Zamki]] ([[osmaņu turku valoda|osmaņu turku]]: ''Uyvar'', pilsēta mūsdienu [[Slovākija|Slovākijā]]). * 1685 — Pils naudas kaltuvē sāka kalt zelta un sudraba monētas. * 1686 — [[Budina]]s krišana (sk. [[Budinas aplenkums (1686)]]) * 1687 — [[Mehmeds IV]] zaudēja troni; [[Suleimans II]] kāpa tronī. == Skatīt arī == * [[Osmaņu impērija]] * [[Osmaņu dinastija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} n5l3qb0x78h9ejat7q092c38zzpfl7y 0 35545 4532877 4350631 2026-10-07T11:50:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532877 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Talsu 2. vidusskola | logo = | seal_image = | image = Secondary school nr2 Talsi.JPG | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Kārļa Mīlenbaha iela 32, [[Talsi]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 57 | latm = 14 | lats = 38 | latNS = N | longd = 22 | longm = 36 | longs = 17 | longEW = E | schooltype = valsts vidusskola | fundingtype = | religion = | denomination = | patron = | established = 1975. gads | approx = | founded = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | superintendent = | session = septembris—maijs | schoolnumber = | director = | headmistress = | headmaster = Oļegs Solovjovs | enrollment_as_of = | pupils = 767 (2022) | avg_class_size = | ratio = | language = latviešu valoda | schedtyp = | alumni = | free_text = | homepage = {{URL|http://www.talsu2vsk.lv}} }} '''Talsu 2. vidusskola''' ir skola Kārļa Mīlenbaha ielā 32 [[Talsi|Talsos]]. Skola darbojas kopš {{Dat|1975|9|1|G}}. Tajā mācās nepilns tūkstotis skolēnu, tādējādi tā ir lielākā skola [[Talsu novads|Talsu novadā]]. == Vēsture == Talsu 2. vidusskola dibināta 1975. gadā. Līdz 1991.—1992. mācību gadam skolēni mācījās latviešu un krievu plūsmā. === Direktori === * Jānis Fedotovs (1975.—1976. gads); * Benito Grošus (1976.—1982. gads); * Lita Vitone (1982.—1983. gads); * Elga Vērdiņa (1983.—2015. gads); * Oļegs Solovjovs (no 2015. gada). === Skolas absolventi === * Antra Grūbe — novadpētniece, grāmatu autore; * Jānis Krievāns — ''Junior Achievement Latvia'' valdes priekšsēdētājs; * [[Toms Liepājnieks]] — aktieris; * Oskars Lepers — televīzijas žurnālists, raidījumu vadītājs; * [[Rihards Lepers]] — aktieris; * Evija Pintāne — scenogrāfe, teātra kostīmu māksliniece; * Iveta Rorbaha — Talsu novada fonda valdes priekšsēdētāja; * [[Edgars Samītis]] — aktieris; * [[Jānis Stībelis]] — mūziķis; * Artūrs Špaks — televīzijas žurnālists; * [[Mārcis Štrobinders]] — šķēpmetējs, treneris; * [[Rolands Štrobinders]] — šķēpmetējs; * Rihards Zaļupe — mūziķis, komponists; * [[Krišjānis Zeļģis]] — dzejnieks; * [[Māris Ziediņš (hokejists)|Māris Ziediņš]] — hokejists. == Izglītības programmas (2016./2017. mācību gads) == * Pamatizglītības programma (programmas kods 21011111); * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (programmas kods 3101101); * Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (programmas kods 31013011). == Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi == Skolā darbojas * 2.—4. klašu koris, * zēnu koris, * 5.—9. klašu koris, * jauktais koris. * ar skolas instrumentālo ansambļa "Instra", literārās studijas, teātra pulciņa, tautas deju kolektīvu, hip-hop deju kolektīvu, aerobikas pulciņu, vizuālās mākslas, kokapstrādes un rokdarbu pulciņu dalībnieku sasniegumiem. * ar izcilajiem rezultātiem sportā. == Tradīcijas == * Zinību diena, Skolotāju diena, Latvijas Valsts svētku dienas, [[Miķeļdiena]]s tirgus, [[Mārtiņdiena]]s karnevāls, [[Lieldienas|Lieldienu]] pasākumi, 10. klašu iesvētības, sporta dienas aktivitātes * Svētku koncerti ([[Ziemassvētki]], [[Mātes diena]], [[Latvijas Valsts svētki]]) * Koru sadraudzības koncerti ar draugu skolām Vācijā (Falkenbergā), Lietuvā (Prieņos), Valkā, Jelgavā, Tukumā, Rīgā * Skolas pasākumi — dažādi tematiskie konkursi (“ Vai pazīsti skolu” 5. klašu skolēniem, par Latviju 4. un 10. klašu skolēniem), vasaras fotogrāfiju konkurss “Mana vasara”, Ziemassvētku balle. * Labdarības akcijas Ziemassvētkos un Dzīvnieku aizsardzības dienā. * Akcija “Nebaidies, mazais!” — visu mācību gadu skolēnu pašpārvaldes sadraudzība ar jaunāko klašu skolēniem. * Klašu ekskursijas un pārgājieni septembra un maija mēnešos. == Dalība starptautiskos projektos == Talsu 2. vidusskolas sadarbības skolas: * Elbas-Elsteres arodizglītības centrs, {{GER}} * [[Bohuma]]s Jaunā ģimnāzija, {{GER}} * Grēves ģimnāzija, {{DEN}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170503041342/http://www.talsu2vsk.lv/ Talsu 2. vidusskolas mājaslapa] {{Talsu novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Talsos]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] khpaamupl9e4o5gh3apk32px1uneew7 0 43425 4532799 4089219 2026-10-07T05:45:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532799 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Silva Bendrāte | attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāte Silva Bendrāte.jpg | apraksts = Silva Bendrāte 2010. gadā | amats = Saeimas deputāte | term_sākums = | term_beigas = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|2|29}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = "[[Jaunais laiks]]" <small>(2002-2011</small>)<br />"[[Vienotība]]" <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = | profesija = [[žurnālistika|žurnāliste]], [[politika|politiķe]] | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Silva Bendrāte''' (agrāk '''Silva Ērmane'''; dzimusi {{dat|1956|2|29}} [[Kuldīga|Kuldīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[radio]] [[žurnālistika|žurnāliste]] un [[politika|politiķe]]. Bijusi trīs [[Saeima|Saeimu]] deputāte, pārstāv [[politiskā partija|partiju]] "[[Vienotība]]" (agrāk "[[Jaunais laiks]]"). == Biogrāfija == 1974. gadā beigusi Kuldīgas 1. vidusskolu, bet 1979. gadā absolvējusi [[Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Valsts universitāti]] žurnālistikas specialitātē.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=87076835331 CVK dati par deputātu kandidātu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315194403/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=87076835331 |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, informācija iegūta 26.05.2008</ref> 2008. gadā [[Latvijas Universitāte]]s [[Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultātē]] ar izcilību ieguva sociālo zinātņu maģistra grādu.<ref>[http://www.vienotiba.lv/silva_bendrate Silvas Bendrātes profils apvienības "Vienotība" mājas lapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101103071507/http://vienotiba.lv/silva_bendrate |date={{dat|2010|11|03||bez}} }}, informācija iegūta 24.10.2010.</ref> S. Bendrātei ir divi bērni. == Darba gaitas == Viņas pirmā darba vieta bija [[Latvijas Radio]]. 1997. gadā izveidojusi [[Kurzemes Radio]] — pirmo novada [[radiostacija|radiostaciju]] Latvijā. Līdz ievēlēšanai [[Saeima|Saeimā]] S. Bendrāte bija tā radošā direktore. S. Bendrāte bijusi arī laikraksta "Dziednieks" galvenā redaktore, grāmatu sērijas "Saulesjosta" literārā redaktore, savulaik publicējusies laikrakstos "[[Lauku Avīze]]" un "Kurzemes Ekspresis". [[Nacionālā Radio un Televīzijas padome]] 1998. gadā S. Bendrāti atzinusi par labāko producentu un labāko programmu vadītāju. Par žurnālistes un pilsonisko aktivitāti un ieguldījumu [[Skrundas radiolokācijas stacija]]s problēmu atspoguļošanā un risināšanā viņa saņēmusi Latvijas [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] Atzinības rakstu.<ref>[http://www.jaunaislaiks.lv/candidates.php?id=2865&action=one_cand&c_id=14 Silva Bendrāte]{{Novecojusi saite}}, biogrāfija JL mājaslapā, informācija iegūta 26.05.2008</ref> {{dat|2010|10|20|L|bez}} portāls ''pietiek.com'' publicēja trasta līguma kopiju starp S. Bendrāti (tolaik Ērmane) un [[Ventspils]] mēru [[Aivars Lembergs|Aivaru Lembergu]] par "[[Kurzemes radio]]" kapitāla daļu iegādi. Saskaņā ar līgumu 1997. gadā S. Bendrāte kapitāla daļas iepriekšminētajā uzņēmumā iegādājusies par A. Lemberga naudu un bijusi viņa pilnvarniece bez tiesībām pati izlemt par radio attīstību. Kopumā S. Bendrāte no A. Lemberga kapitāla daļu iegādei saņēma 2250 latu. S. Bendrāte norādīja, ka līgums vairs nav spēkā saskaņā ar mutisku vienošanos. Naudu no A. Lemberga viņa tolaik pieņēmusi, jo bijuši "pilnīgi citi laiki – pār Lemberga galvu nekādi mākoņi pat nebija savilkušies" un tā bijusi A. Lemberga "vēlēšanās palīdzēt", tāpat arī A. Lembergs neesot izmantojis trasta līgumā minētās tiesības, kā arī neesot ietekmējis saturu.<ref>[http://pietiek.lv/raksti/nekas_nav_uzdavinats_vai_aizdots__viss_ir_atstradats „Nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts...”]{{Novecojusi saite}}, raksts publicēts portālā pietiek.com 20.10.2010., informācija iegūta 24.10.2010.</ref> Portāls ''pietiek.com'' vērsās [[Ģenerālprokuratūra|Ģenerālprokuratūrā]] un [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā]] ar iesniegumu izvērtēt noslēgto trasta līgumu.<ref>[http://www.irir.lv/2010/10/22/knab-un-prokuratura-izverte-iesniegumus-par-bendrati KNAB un prokuratūra izvērtē iesniegumus par Bendrāti] raksts publicēts 22.10.2010. portālā ir.lv, informācija iegūta 24.10.2010.</ref> == Politiskā darbība == Politikā iesaistījusies 2002. gadā, kad iestājusies [[politiskā partija|partijā]] "[[Jaunais laiks]]" un [[8. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[8. Saeima|8. Saeimā]]. 2006. gadā [[9. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[9. Saeima|9. Saeimā]], bet 2009. gadā nesekmīgi kandidēja [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[9. Saeima|9. Saeimā]] viņa bija Sociālo un darba lietu komisijas locekle, kā arī Eiropas lietu komisijas locekle, vadīja Saeimas deputātu grupu [[Tibeta]]s atbalstam.<ref>[http://www.delfi.lv/news/comment/comment/article.php?id=20804185 Silva Bendrāte: Tibeta ir Latvijas sirdsapziņas jautājums], raksts publicēts 23.04.2008 portālā DELFI, informācija iegūta 26.05.2008</ref> Kopš {{dat|2008|2|14|Ģ|bez}} bija "Jaunā laika" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece.<ref>[http://www.saeima.lv/deputati/1deputati.html Silva Bendrāte], dati par deputāti Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 26.05.2008</ref> Bijusi partiju apvienības "[[Vienotība]]" valdes locekle.<ref>[http://www.vienotiba.lv/par-mums/kas-ir-vienotiba/ Vienotības valdes locekļu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101025123024/http://www.vienotiba.lv/par-mums/kas-ir-vienotiba/ |date={{dat|2010|10|25||bez}} }}, informācija iegūta 24.10.2010.</ref> 2010. gada oktobrī [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[10. Saeima|10. Saeimā]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā. [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] 2011. gadā netika ievēlēta parlamentā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Silva Bendrāte}} * [https://web.archive.org/web/20101022033934/http://www.pietiek.com/foto/19102010/silva_bendrate_pirkusi_radio_lemberga_vieta_un_par_lemberga_naudu/mediju_pirksana1 Trasta līgums starp S. Bendrāti un A. Lembergu] pietiek.com {{Navboxes | title = Latvijas parlamenti | list = {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} {{8. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Bendrate, Silva}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Jaunā laika" politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:8. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] f0cgb3urs9cjv1y0wu90wxhxju910xe 0 47898 4532612 4532555 2026-10-06T12:38:40Z Pirags 3757 /* 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4532612 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1918. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 6pec8koeajd790gszc98obnz56j2png 0 48093 4532760 4482803 2026-10-06T21:28:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532760 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|latviešu politiķi|dzintars (nozīmju atdalīšana)|dzintars}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raivis Dzintars | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781398141).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raivis Dzintars 2018. gadā | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|12|4|N|bez}} | term_sākums4 = {{dat|2015|5|28|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5= [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[Latvieši|latvietis]] | partija = * [[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]] <small>(2006-2011)</small> * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(kopš 2011)</small> | dzīvesb = Marta Dzintare | profesija = [[politiķis]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raivis Dzintars''' (dzimis {{Dat|1982|11|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], [[nacionālisms|nacionālistiskās]] jauniešu apvienības "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]" dibinātājs, vēlāk tāda paša nosaukuma [[politiskā partija|partijas]] pirmais priekšsēdētājs un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] viens no tās līdzpriekšsēdētājiem, pēc tam valdes priekšsēdētājs. Bijis ievēlēts vairākos Saeimas sasaukumos, šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1982. ɡadā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolā]]. 2001. gadā sāka studijas [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte|Sociālo zinātņu fakultātes]] [[Politika]]s zinātnes nodaļā, kļuva par latviešu [[studentu korporācijas]] "[[Vendia]]" biedru. 2004. gada rudenī sāka strādāt par [[žurnālistika|žurnālistu]] laikrakstā "Latvijas Avīze", bija "[[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu Latvijā]]" Rīgas [[Ernests Laumanis|Laumaņa]] nodaļas vadītājs. 2010. gadā ieguva sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Publicēja ɡrāmatas "Pozitīvais nacionālisms", "Ceturtā atmoda" un “Dzīvot valstij”. === Politiskā darbība === 2000. gada augustā R. Dzintars izveidoja nacionāli noskaņotu jauniešu grupu ar nosaukumu "[[Visu Latvijai|Visu Latvijai!]]". Kad 2006. gada 14. janvārī "Visu Latvijai!" pārtapa par [[politiskā partija|politisku partiju]], kļuva par tās priekšsēdētāju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |title=Partijas "Visu Latvijai!" dibināšanas kongresā ievēlētās amatpersonas |access-date={{dat|2009|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080521143100/http://visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=669 |archivedate={{dat|2008|05|21||bez}} }}</ref> un pārtrauca darbību žurnālistikā. Viņa politiskās darbības sākumā R. Dzintaram pārmeta sadarbību ar radikāli labējo krievu nacionālistu politiķi [[Jevgēņijs Osipovs|Jevgēņiju Osipovu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/nacionala_apvieniba_ir_latviesu_nacionalisti_si_varda_labakaja_nozime/|title=Pietiek :: Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē|website=m.pietiek.com|access-date=2023-11-13|archive-date=2023-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20231113065851/https://m.pietiek.com/raksti/nacionala_apvieniba_ir_latviesu_nacionalisti_si_varda_labakaja_nozime/}}</ref> . Laikraksta "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" iztaujāts, 2006. gada intervijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/dzintars-par-tiksanos-ar-lndp-lideri-osipovu-pinas-pretrunas-12710980|title=Dzintars par tikšanos ar LNDP līderi Osipovu pinas pretrunās|website=www.diena.lv|access-date=2023-11-17}}</ref> viņš sniedza pretrunīgas atbildes par šo notikumu. 2011. gadā Rīgā uz ielām parādījās plakāti ar fotoattēliem no Dzintara un Osipova tikšanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/riga-paradijusas-plakati-kuros-dzintars-redzams-kopa-ar-osipovu.d?id=41170439|title=Rīgā parādījušās plakāti, kuros Dzintars redzams kopā ar Osipovu|last=DELFI|last2=LETA|website=DELFI|access-date=2023-11-17|date=2011-10-13|language=lv}}</ref> [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja ar pirmo kārtas numuru partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu sarakstā visos vēlēšanu apgabalos (izņemot [[Latgale]]s),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 |title=(kandidāta apraksts) |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120402033148/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.cvkand9.kandid2?NR1=&cbutton=75354631056 }}</ref> taču "Visu Latvijai!" nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Saeimā. Vēlēšanās ieguva 5897 plusiņus un 82 svītrojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 |title=Partijas "Visu Latvijai!" deputātu kandidātu iegūtie plusiņi un svītrojumi 9. Saeimas vēlēšanās |access-date={{dat|2008|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080206163911/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=4 }}</ref> 2007. gada 18. novembrī "Visu Latvijai!" 3. kongresā R. Dzintars nolika partijas priekšsēdētāja pilnvaras un lūdza viņa vietā par partijas priekšsēdētāju ievēlēt [[Imants Parādnieks|Imantu Parādnieku]], bet pats ieņēma partijas Valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>[http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 ""Visu Latvijai!" vadīs Imants Parādnieks"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080121110909/http://www.visulatvijai.lv/index.php?kat=n&id=1156318305 |date={{dat|2008|01|21||bez}} }} — laikraksts "Latvijas Avīze", 2007.11.19.</ref> 2008. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" 4. kongresā viņu ievēlēja par vienu no diviem partijas līdzpriekšsēdētājiem. 2010. gadā viņu [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[10. Saeima]]s deputātu no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta, ko "Visu Latvijai!" izveidoja kopā ar partiju "[[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]]". 2011. gadā abas partijas apvienojās, par jaunās partijas vienu no līdzpriekšsēdētājiem kļuva R. Dzintars. Tā paša gada rudenī [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas velēšanās]] viņu ievēlēja par [[11. Saeima]]s deputātu, bet 2014. gadā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[12. Saeima]]s deputātu. 2014. gada decembrī nolika deputāta mandātu uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, kas beidzās 2015. gada maijā. Kopš 2017. gada R. Dzintars ir partijas "Visu Latvijai — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes priekšsēdētājs — partijas vadītājs bez līdzpriekšsēdētāja, vadīja arī organizācijas Saeimas frakciju. 2018. gada rudenī viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputātu, bet 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par [[14. Saeima]]s deputātu, saņemot visvairāk plusu (9736) Nacionālās apvienības sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> 2024. gada nogalē viņa vietā par Nacionālās apvienības priekšsēdētāju kļuva [[Ilze Indriksone]], bet R. Dzintars saglabāja vietu partijas valdē. 2026. gadā paziņoja, ka pārtrauc aktīvo darbību politikā. == Privātā dzīve == R. Dzintars ir precējies, kopā ar sievu Martu audzina trīs dēlus.<ref>[http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html Raivis Dzintars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140223034342/http://www.visulatvijaidodu.lv/raivis-dzintars.html |date={{dat|2014|02|23||bez}} }} Visulatvijaidodu.lv</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 |title=Raivja Dzintara ģimenē piedzimis dēls |access-date={{dat|2011|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304042156/http://electionsmeter.com/arguments/raivis-dzintars/6947 }}</ref> == Atsauces == {{Commons category|Raivis Dzintars}} {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms= | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] priekšsēdētājs | periods=[[2000. gads|2000]]. gada augusts — {{dat|2007|11|18|N}} | pēc = [[Imants Parādnieks]] }} {{Amatu secība | pirms= [[Imants Parādnieks]] | virsraksts = [[Visu Latvijai|"Visu Latvijai!"]] līdzpriekšsēdētājs<br /><small>(kopā ar [[Imants Parādnieks|I. Parādnieku]])</small> | periods={{dat|2008|12|7|N}} — {{dat|2011|07|23|N}} | pēc = partija iekļāvusies [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālajā apvienībā]]}} {{kastes beigas}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dzintars, Raivis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Visu Latvijai!" politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 777wru65ymhgbbhlmu3pgxrp4xkoiip 0 51202 4532626 4155468 2026-10-06T13:32:41Z Meistars Joda 781 4532626 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Klements Etlijs | vārds_orģ = ''Clement Attlee'' | attēls = Attlee BW cropped.jpg | amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums = {{Dat|1945|06|27|N}} | term_beigas = {{Dat|1951|10|26|N}} | priekštecis = [[Vinstons Čērčils]] | pēctecis = [[Vinstons Čērčils]] | dzim_dati = {{Dat|1883|01|03|N}} | dzim_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | mir_dati = {{Mdv|1967|10|8|1883|1|3}} | mir_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | tautība = | partija = [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = [[ateists]]/[[agnostiķis]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Klements Ričards Etlijs, Pirmais grāfs Etlijs''' ({{val|en|Clement Richard Attlee, 1st Earl Attlee}}; dzimis {{dat|1883|01|03}}; miris {{Dat|1967|10|08}}) bija [[Lielbritānija]]s politiķis. No 1935. līdz 1955. gadam Etlijs bija [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] vadītājs, bet [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija premjerministra [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] vietnieks. Parlamenta vēlēšanās 1945. gada jūlijā Leiboristu partija sakāva Čērčila vadīto [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], Etlijs kļuva par valsts premjerministru un darbojās amatā no 1945. līdz 1951. gadam. Kā Sabiedroto pārstāvis piedalījās [[Potsdamas konference|Potsdamas konferencē]]. Etlijs bija pirmais leiboristu premjerministrs [[Lielbritānijas vēsture|Lielbritānijas vēsturē]], kurš vadīja valsti visu parlamenta sasaukumu, un pirmais leiborists, kuru atbalstīja parlamenta vairākums. Politiski Etlijs bija viens no "pēckara konsensa" un kursa uz [[labklājības valsts|labklājības valsti]] izveidotājiem, un lielā mērā balstījās uz [[Keinsisms|keinsisma]] pamatprincipiem. Tika [[nacionalizācija|nacionalizēti]] svarīgākie [[Smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] (ogļu ieguves un metalurģiskie) un infrastruktūras (elektrības uzņēmumi un dzelzceļš) uzņēmumi. 1951. gadā 20% britu rūpniecības bija valsts īpašumā. Tika radīta sabiedriskā veselības aizsardzības sistēma (''National Health Service''). Kaut arī konservatīvie iesākumā pretojās šiem jaunievedumiem, tomēr vēlāk visas britu politiskās partijas pamatos akceptēja ekonomisko sistēmu, līdz pat [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]] reformām 20. gadsimta 80. gados. Etlijs bija premjers laikā, kad sākās [[Britu impērija|Britu koloniālās impērijas]] sabrukums un neatkarību ieguva [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Mjanma]], [[Šrilanka]], [[Jordānija]] un [[Izraēla]]. Dzimis [[Londona|Londonā]], jurista ģimenē. Studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. Pēc tās beigšanas strādāja strādnieku zēnu klubā Londonas [[Īstenda|Īstendā]], kur, redzēdams nabadzību un grūtos apstākļus, kļuva par leiboristu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]]. Pēc kara pievērsās politikai, un 1922. gadā kļuva par parlamenta deputātu, bet pēc leiboristu smagās sakāves 1931. gada vēlēšanās izvirzījās par vienu no leiboristu partijas līderiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{commonscat|Clement Attlee|Klements Etlijs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Etlijs, Klements}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] iict1janto0rabu1da09zed589kjfwi 4532627 4532626 2026-10-06T13:33:35Z Meistars Joda 781 4532627 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Klements Etlijs | vārds_orģ = ''Clement Attlee'' | attēls = Attlee BW cropped.jpg | amats = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | term_sākums = {{Dat|1945|06|27|N}} | term_beigas = {{Dat|1951|10|26|N}} | priekštecis = [[Vinstons Čērčils]] | pēctecis = [[Vinstons Čērčils]] | dzim_dati = {{Dat|1883|01|03|N}} | dzim_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | mir_dati = {{Mdv|1967|10|8|1883|1|3}} | mir_vieta = [[Londona]], {{GBR}} | tautība = | partija = [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] | dzīvesb = | profesija = [[jurists]], [[politiķis]] | alma_mater = [[Oksfordas Universitāte]] | reliģija = [[ateists]]/[[agnostiķis]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Klements Ričards Etlijs, Pirmais grāfs Etlijs''' ({{val|en|Clement Richard Attlee, 1st Earl Attlee}}; dzimis {{dat|1883|01|03}}; miris {{Dat|1967|10|08}}) bija [[Lielbritānija]]s politiķis. No 1935. līdz 1955. gadam Etlijs bija [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] vadītājs, bet [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija premjerministra [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] vietnieks. Parlamenta vēlēšanās 1945. gada jūlijā Leiboristu partija sakāva Čērčila vadīto [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], Etlijs kļuva par valsts premjerministru un darbojās amatā no 1945. līdz 1951. gadam. Kā Sabiedroto pārstāvis piedalījās [[Potsdamas konference|Potsdamas konferencē]]. Etlijs bija pirmais leiboristu premjerministrs [[Lielbritānijas vēsture|Lielbritānijas vēsturē]], kurš vadīja valsti visu parlamenta sasaukumu, un pirmais leiborists, kuru atbalstīja parlamenta vairākums. Politiski Etlijs bija viens no "pēckara konsensa" un kursa uz [[labklājības valsts|labklājības valsti]] izveidotājiem, un lielā mērā balstījās uz [[Keinsisms|keinsisma]] pamatprincipiem. Tika [[nacionalizācija|nacionalizēti]] svarīgākie [[Smagā rūpniecība|smagās rūpniecības]] (ogļu ieguves un metalurģiskie) un infrastruktūras (elektrības uzņēmumi un dzelzceļš) uzņēmumi. 1951. gadā 20% britu rūpniecības bija valsts īpašumā. Tika radīta sabiedriskā veselības aizsardzības sistēma (''National Health Service''). Kaut arī konservatīvie iesākumā pretojās šiem jaunievedumiem, tomēr vēlāk visas britu politiskās partijas pamatos akceptēja ekonomisko sistēmu, līdz pat [[Mārgarita Tečere|Mārgaritas Tečeres]] reformām 20. gadsimta 80. gados. Etlijs bija premjers laikā, kad sākās [[Britu impērija|Britu koloniālās impērijas]] sabrukums un neatkarību ieguva [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Mjanma]], [[Šrilanka]], [[Jordānija]] un [[Izraēla]]. Dzimis [[Londona|Londonā]], jurista ģimenē. Studēja [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]]. Pēc tās beigšanas strādāja strādnieku zēnu klubā Londonas [[Īstenda|Īstendā]], kur, redzēdams nabadzību un grūtos apstākļus, kļuva par leiboristu. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Galipoli kauja|Galipoli kaujā]]. Pēc kara pievērsās politikai, un 1922. gadā kļuva par parlamenta deputātu, bet pēc leiboristu smagās sakāves 1931. gada vēlēšanās izvirzījās par vienu no leiboristu partijas līderiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Britu premjerministri}} {{commonscat|Clement Attlee|Klements Etlijs}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Etlijs, Klements}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]] [[Kategorija:Londonā mirušie]] jczw5clikjidi1nxpryshbktwfymhn6 0 56208 4532622 3305620 2026-10-06T13:08:26Z Meistars Joda 781 4532622 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Džonijs Bravo | image = Johnny Bravo first logo.png | creator = [[Vans Partibls]] | director = [[Roberts Alvarezs]]<br />[[Kērks Tingblads]]<br />[[Vans Partibls]]<br />[[Rasels Kalabrīzs]]<br />[[Butčs Hartmans]]<br />[[Džons Makintairs]]<br />[[Rūmens Petkovs]]<br />[[Džeimss T. Vokers]]<br />[[Neitans Čevs]]<br />[[Deivids Švarcs]]<br />[[Deivs Breins]]<br />[[Kevins Petrilaks]] | country = {{ASV}} | num_seasons = 4 | num_episodes = 67 | channel = ''[[Cartoon Network]]'' | first_aired = {{dat|1997|7|14|N}} | last_aired = {{dat|2004|8|27|N}} }} '''Džonijs Bravo''' ({{val|en|Johnny Bravo}}) ir [[Vans Partibls|Vana Partibla]] izveidots ASV televīzijas kanāla ''[[Cartoon Network]]'' animācijas seriāls. Stāsts ir par Džoniju Bravo, blondu, īpaši muskuļotu vīrieti ar dīvainu matu sakārtojumu, kurš bieži nonāk dīvainās vai apkaunojošās situācijās. Latvijā šo animācijas seriālu pārraidīja kanāli ''[[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]]'' un ''[[TV5 Latvija|TV5]]''. Pilotsērija tika pārraidīta 1995. gadā, kanālā ''Cartoon Network''. Pēc tam sekoja divas īsfilmas, kuru popularitātes dēļ ''Cartoon Network'' paziņoja par pilnām sērijām un to pirmizrāde bija 1997. gada 14. jūlijā. 1999. gadā tika pasūtīta arī seriāla otrā sezona, kuru veidošanas laikā animācijas seriāla veidotājs pameta sērijas, bet ceturtajā sezonā atgriezās. Sērijas noslēdzās 2004. gada 27. augustā ar 4 sezonām un 67 sērijām. == Galvenie tēli == * Džonijs Bravo (ieskaņojis [[Džefs Benets]]) * Banija Bravo (ieskaņojusi [[Brenda Vakaro]]) * Sūzija (ieskaņojusi [[Mae Vitmane]]) * Karloss "Karls" Krinišvics (ieskaņojis [[Toms Kennijs]]) * Papus (ieskaņojis [[Lerijs Dreiks]]) * Skolotājs Hama (ieskaņojis [[Braiens Toči]]) == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''Pilotsērijas''' | 3 | {{dat|1995|3|26|N|bez}} | {{dat|1997|1|1|N|bez}} |- | '''1''' | 13 | {{dat|1997|7|14|N|bez}} | {{dat|1997|12|15|N|bez}} |- | '''2''' | 22 | {{dat|1999|7|2|N|bez}} | {{dat|1999|10|15|N|bez}} |- | '''3''' | 17 | {{dat|1999|10|22|N|bez}} | {{dat|2001|6|1|N|bez}} |- | '''4''' | 13 | {{dat|2004|2|20|N|bez}} | {{dat|2004|8|27|N|bez}} |- | '''Specizlaidumi''' | 2 | {{dat|2001|12|7|N|bez}} | {{dat|2003|2|14|N|bez}} |- |colspan="2"| '''Filma''' |colspan="2"| {{dat|2011|11|4|N|bez}} |} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{Cartoon Network seriāli}} {{DEFAULTSORT:Bravo, Dzonijs}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] c2tpnidu0wu3xp4ctb3hlb9rsspqr6t 0 56521 4532614 4422289 2026-10-06T12:40:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532614 wikitext text/x-wiki {{mazais burts}} {{Programmatūras infokaste | name = openChrome | logo = [[Attēls:Openchromelogo.png|137px]] | developer = [[openChrome development]] | latest_release_version = 0.2.904 | latest_release_date = [[2009. gads|2009]]. gada [[9. oktobris]] | operating_system = [[Linux]], [[Unix]] | genre = draiveri | license = GPL | website = http://www.openchrome.org/ }} '''openChrome''' ir bezmaksas un atvērtā pirmkoda draiveris [[VIA]] / [[S3 Graphics]] [[UniChrome]], [[UniChrome Pro]] un [[Chrome9]] mikroshēmojumiem Linux operētājsistēmu videi. Openchrome draivera pamatā ir eksperimentālais, testēšanas stadijas [[Unichrome]] draivera kods. openChrome atšķirībā no Unichrome, kas atbalsta tikai Unichrome videokartes, atbalsta arī Chrome9 sērijas kartes, kā arī nodrošina ierobežotu 3D grafikas attēlojumu. Pastāv cerības uz būtisku openChrome draiveru uzlabojumu, jo 2008. gada 8. maijā VIA, kas bija pasludinājusi sadarbību ar atklātā koda kopienu, tai atklāja 16 434 rindas garu savu draiveru specifikāciju.<ref> {{en ikona}} [http://www.phoronix.com/scan.php?page=news_item&px=NjQ2Nw VIA publisko 16 434 rindas garu izejkodu]</ref> 2008. gada jūnijā openChrome izstrādātāju komandas un VIA specifikāciju atklāšanas inciatīvas komandas sadarbība ir apstājusies pie tā, ka VIA vāc idejas no atklātā koda kopienas un nezina, "kādu tieši pirmo soli spert".<ref> {{en ikona}} [http://lists.freedesktop.org/archives/xorg/2008-June/036076.html Statuss sarunās ar VIA]</ref> 2008. gada 24. jūlijā VIA paziņoja, ka ir noalgojusi pazīstamo atvērtā pirmkoda aktīvistu un autortiesību ekspertu [[Haralds Velte|Haraldu Velti]] (''Harald Welte'') par savas atvērtā koda iniciatīvas programmas vadītāju.<ref> {{en ikona}} [http://lwn.net/Articles/291517/ VIA nofraktē Haraldu Velti]</ref> Divas dienas vēlāk VIA publiskoja 800 lappuses lielu<ref> {{en ikona}} [http://www.phoronix.com/scan.php?page=news_item&px=NjYyMg VIA publisko trīs programmēšanas rokasgrāmatas]</ref> [[VIA PadLock|Padlock]] tehnoloģijas, grafisko procesoru CX700 (200 lappuses) un VX800/820 IGP (494 lappuses) tehnisko dokumentāciju. Linux kopiena to uztver kā soli, kas ļaus produktīvi apvienot līdz šim savrupi strādājušo openChrome un Unichrome komandu darbu. Sākot ar 29. augustu openChrome daļai videokaršu (CLE266, CN400 un PM800) atbalsta video dekodēšanu izmantojot [[XvMC]] - procesu, kas padara iespējamu video dekodēšanu veikt izmantojot videokartes sniegtās iespējas, nevis procesoru.<ref>{{en ikona}} [http://wiki.openchrome.org/tikiwiki/tiki-index.php?page=XvMC XvMC] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080914062000/http://wiki.openchrome.org/tikiwiki/tiki-index.php?page=XvMC |date={{dat|2008|09|14||bez}} }}</ref> 3D atbalstu Chrome9 mikroshēmojumiem, kura [[DRM]] draiveris ir kā atvērtais kods nodots OpenChrome kopienai<ref>{{en ikona}} [http://wiki.openchrome.org/pipermail/openchrome-devel/2008-August/000092.html [Openchrome-devel] Chrome9 kernel DRM]{{Novecojusi saite}}</ref>, izstrādātāji neplāno realizēt ne šogad, ne arī nākamā gada beigās. Arī draivera radīšana topošajam [[Linux]] [[OpenGL]] 3 īstenojumam - [[Gallium3D]] - ir atlikts uz nepārskatāmu nākotni cilvēkresursu un laika trūkuma dēļ. Sarakste OpenChrome kopienas vēstkopā liek domāt, ka unichrome tiks likvidēts un tam tiks veidots jauns aizstājējs.<ref>{{en ikona}} [http://wiki.openchrome.org/pipermail/openchrome-devel/2008-September/000100.html [Openchrome-devel] ochr / drm / via-mesa big update]{{Novecojusi saite}}</ref> Visiem citiem Chrome sērijas grafiskajiem kodoliem 3D atbalsts ir realizēts. 2008. gada 20. novembrī [[VIA]] openChrome izstrādātāju kopienai nodeva VIA CX700M un VX800 mikroshēmojumu dokumentāciju, kā arī kadru bufera draivera izejkodu iekļaušanai [[Linux]] kerneļa 2.6.28 versijā. Tāpat [[VIA]] ir solījusi savu atbalstu openChrome komandai daudzmonitoru atbalsta un RandR realizācijai.<ref>{{en ikona}} [http://www.via.com.tw/en/resources/pressroom/pressrelease.jsp?press_release_no=2887 VIA sadarbojas ar openChrome atvērtā pirmkoda draivera izstrādē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081122183639/http://www.via.com.tw/en/resources/pressroom/pressrelease.jsp?press_release_no=2887 |date={{dat|2008|11|22||bez}} }}</ref> Kopsummā publiskotā un Creativs Commons licences ietvaros nodotā dokumentācija satur 100 lapas puses garu VX800/820 kodola un 2D nodrošinājuma dokumentāciju, 157 lapas garu VX800/820 video un 3D nodrošinājuma dokumentāciju, 100 lapas garu CX700/VX700 kodola un 2D nodrošinājuma dokumentāciju, kā arī 91 lappusi garu CX700/VX700 video un 3D nodrošinājuma dokumentāciju.<ref> {{en ikona}} [http://www.phoronix.com/scan.php?page=article&item=via_nov_20&num=1 VIA publisko 2D/3D dokumentāciju, sadarbojas ar openChrome]</ref> Šobrīd OpenChrome komanda saņem vērā ņemamu VIA palīdzību draivera izstrādē, jo pati VIA drīzāk ir gatava palīdzēt uz GNU Linux/BSD sistēmām attīstīt tieši atvērtā pirmkoda draiveri, nevis savu komerciālo un slēgto.<ref>{{en ikona}} [http://wiki.openchrome.org/pipermail/openchrome-devel/2009-June/000355.html Sarakste openchrome izstrādes vēstuļkopā]{{Novecojusi saite}}</ref> Pie jauno mikroshēmojumu (VX800, VX855) 3D atbalsta tiek strādāts, taču to pietiekami ātri realizēt neļauj vairāki faktori: # X.org servera straujā attīstība, kurai "netiek līdzi" mazskaitlīgā OpenChrome izstrādes komanda, # jauna DRM (Direct Rendering Manager) moduļa neesamība, # Mesa vai Gallium3D draivera neesamība. == Atbalstītās iekārtas == Uz 2008. gada 5. novembri dzinis atbalsta sekojošas VIA / S3 integrēto videokaršu kodolus, garantēti nodrošinot 2D attainojuma paātrinājumu, kā arī xV funkcionalitāti video paātrinājumam: * CLE266 * KM400 / KN400 / KM400A / P4M800 * CN400 / PM800 / PN800 / PM880 * K8M800 * CN700 / VM800 / P4M800Pro * CX700 * P4M890 * K8M890 * P4M900 / VN896 * VX800 - sākumatbalsts * VX855 - sākumatbalsts == 3D sākumatbalsts == Lai arī ar 2009. gada 3. maiju OpenChrome komanda uzsāka 3d atbalstam pielīdzināmu funkciju testēšanu<ref>{{en ikona}} [http://www.openchrome.org/trac/wiki/Configuration?version=9 EXA konfigurācija OpenChrome draiverim]{{Novecojusi saite}}</ref>, nodrošinot noteiktus konfigurācijas soļus, ar kuru palīdzību var iespējot darbvirsmas efektu izmantošanu, tas nekādi vēl nenozīmē, ka 3d atbalsts būtu gaidāms tuvākajā laikā. Lai 3D atbalsts kļūtu iespējams, nepieciešams Linux kernela DRM modulis (kura izejkodu VIA ir nodevusi atvērtā pirmkoda kopienai), kā arī Mesa 3D draiveris, kurš, ticamākais, nemaz netiks veidots, tā vietā veidojot daudz perspektīvāku Gallium 3D draiveri. Izstrādes termiņi nav zināmi, jo openChrome mazās komandas brīvprātīgais un bezmaksas darbs tādus neļauj formulēt, toties ir zināms prioritāšu plāns<ref> {{en ikona}} [http://www.phoronix.com/scan.php?page=news_item&px=Njg2OA Publiskojot darba plānu, OpenChrome skaidri iezīmē nākotnes ieceres]</ref> draivera funkcionālajā pilnveidē. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[VIA]] * [[S3 Graphics]] * [[Linux]] == Citi atklātā pirmkoda video draiveri == * [[nv]] * [[nouveau]] * [[Unichrome]] * [[xf86-video-xgi]] * [[R300]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080618014907/http://www.openchrome.org/ openChrome oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20081025015157/http://wiki.openchrome.org/tikiwiki/tiki-lastchanges.php openChrome draivera jaunākās izmaiņas] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080529061532/http://wiki.openchrome.org/tikiwiki/tiki-index.php openChrome vikipēdija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071122022821/http://wiki.openchrome.org/tikiwiki/tiki-view_forum.php?forumId=1 openChrome kopienas forums] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080526040643/http://wiki.openchrome.org/tikiwiki/tiki-index.php?page=Compiling+the+source+code openChrome uzstādīšana (oficiālā instrukcija)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20091010060341/https://help.ubuntu.com/community/OpenChrome openChrome draivera uzstādīšana Ubuntu Linux sistēmā] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160305113612/http://www.compunauta.net/blog/article.php?id=203&catid=44 OpenChrome pirmsrelīzes draivera uzstādīšana (VX800 mikroshēmojumam)] {{es ikona}} * [http://bewareofgeek.livejournal.com/2315.html X.org konfigurācijas piemērs Arch x86_64 instalācijai uz Lenovo S12 ar VIA Nano procesoru un vx800 mikroshēmojumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111114225129/http://bewareofgeek.livejournal.com/2315.html |date={{dat|2011|11|14||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101225230014/http://www.docunext.com/wiki/Openchrome Docunext vikipēdijas openChrome šķirklis] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080518034717/http://dri.freedesktop.org/wiki/DriTroubleshooting DRI problēmu risināšanas padomi - bieži neatsverami, ja openChrome 3D atbalsts nefunkcionē] {{en ikona}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Brīvā un atvērtā pirmkoda programmatūra]] [[Kategorija:Brīvā programmatūra]] r3xxv6cbwz5kbd94ypbe9k4sreyb0v5 0 69586 4532625 4483783 2026-10-06T13:21:25Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Twelve.jpg", jo [[c:User:Wdwd|Wdwd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Sonic screwdriver|]]). 4532625 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Doctor Who | show_name_2 = | image = Doctor who.png | caption = "Doctor Who" tituluzraksts (2024—25) | genre = [[Zinātniskā fantastika]] | format = | creator = * [[Sidnijs Ņūmens]] * [[Donalds Vilsons]] | developer = | writer = * [[Rasels Deiviss]] <small>(2005—09; 2023—25)</small> * [[Stīvens Mofats]] <small>(2010—17<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/entertainment-arts-35388748|title=Writer Steven Moffat to leave Doctor Who|publisher=[[BBC]]|date=2016. gada 22. janvāris|accessdate=2016. gada 31. janvāris}}</ref>)</small> * [[Kriss Čibnals]] <small>(2018—22)</small> | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{UK}} | language = [[Angļu valoda|angļu]] | num_seasons = * 26 <small>(1963—89)</small> * 15 <small>(2005—25)</small> | num_episodes = 892 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = [[Multiple-camera setup|Single/Multi-Camera hybrid]] | runtime = * 25 minūtes <small>(1963—84, 1986—89)</small> * 45 minūtes <small>(1985, 2005—25)</small> | company = | distributor = | channel = * [[BBC One]] <small>(1963–2025)</small> * ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' <small>(1996)</small> * ''[[Disney+]]'' <small>(2023—25)</small> | picture_format = * [[405-line television system|405-line]] [[Black-and-white]] <small>(1963–67)</small> * [[576i|625-line]] Black-and-white <small>(1968–69)</small> * 625-line [[PAL]] <small>(1970–89)</small> * [[480i|525-line]] [[NTSC]] <small>(1996)</small> * [[576i]] [[Aspect ratio (image)|16:9]] [[Digital television|DTV]] <small>(2005–08)</small> * [[1080i]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] <small>(2009–25)</small> | audio_format = * Monaural <small>(1963–87)</small> * Stereo <small>(1988–89; 1996; 2005–08)</small> * [[5.1 Surround Sound]] <small>(2009—25)</small> | first_run = {{dat|1963|11|23|N|bez}} — {{dat|1989|12|6|N|bez}} | first_aired = {{dat|2005|3|26|N|bez}} | last_aired = {{dat|2025|5|31|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = * ''[[K-9 and Company]]'' * ''[[Torchwood]]'' * ''[[The Sarah Jane Adventures]]'' * ''[[K-9 (seriāls)|K-9]]'' * ''[[Class]]'' * ''[[Tales of the TARDIS]]'' * ''[[The War Between the Land and the Sea]]'' | website = http://www.bbc.co.uk/doctorwho/ }} '''''Doctor Who''''' ir [[BBC]] veidots britu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] televīzijas seriāls, kas pirmoreiz pārraidīts 1963. gadā ar [[Viljams Hartnels|Viljamu Hartnelu]] galvenajā lomā. Šajā seriālā stāstīts par noslēpumaina laika ceļotāja — "Doktora" ({{val|en|the Doctor}}), piedzīvojumiem, kurš pārvietojas savā kosmosa kuģī TARDIS. [[TARDIS]] vienlaikus ir arī [[laika mašīna]], kas izskatās pēc parastas divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu [[policijas kabīne]]s (''Police box''), bet iekšpusē tas ir liels kosmosa kuģis. Kopā ar saviem biedriem viņš pēta laiku un telpu, risina dažādas problēmas un cīnās ar briesmoņiem. == Seriāli == === Oriģinālais seriāls === Oriģinālais seriāls (saukts arī par "Klasisko seriālu" ({{val|en|Classic series}})) bija no 1963. gada 23. novembra līdz 1989. gada 6. decembrim pārraidīta BBC programma. Atšķirībā no 2005. gada seriāla, oriģinālajā seriālā katrs stāsts aizņēma vidēji 6 sērijas. Tā autors ir [[Sidnijs Ņūmens]], kurš sākotnēji seriālu bija iecerējis kā izglītojošu, apvienojot zinātnisko fantastiku un vēsturi. Sākot ar 1967. gadu, tas kļuva par zinātniskās fantastikas seriālu. Šobrīd 95 no oriģinālā seriāla sērijām nav pieejamas pilnā formā, jo no 1964. līdz 1973. gadam daudzas no BBC arhīvā uzglabātajām videolentēm, starp kurām bija 253 seriāla ''Doctor Who'' sērijas, tika iznīcinātas, nodzēstas vai arī cieta no sliktiem uzglabāšanas apstākļiem. Laika gaitā seriāla fani, kolekcionāri un entuziasti ir restaurējuši lielāko daļu no šīm sērijām. Visas seriāla sērijas ir pieejamas audio formātā un daļa no tām ir tikušas animētas. === Filma === "[[Doktors X]]" ir 1996. gada televīzijas filma, kas tika veidota kā turpinājums oriģinālajam seriālam. Filma tika veidota kā [[pilotsērija]] seriāla turpinājumam, bet zemo reitingu dēļ seriāls netika uzņemts. 2003. gadā notika vēl viens mēģinājums atjaunot seriālu, šoreiz ''flash'' animācijas stilā — ''Scream of the Shalka''. === 2005. gada seriāls === 2005. gada seriāls ir BBC programma, kas tiek pārraidīta no 2005. gada 26. marta. Atšķirībā no oriģinālā seriāla, 2005. gada seriālā katrs stāsts aizņem vienu vai divas aptuveni 45 minūšu sērijas, lai gan atsevišķas sērijas ir bijušas gan īsākas, gan garākas, līdz pat 75 minūtēm. To sākotnēji veidoja [[Rasels Deiviss]]. Seriāla darbība norisinās vairākus gadus pēc pirmā seriāla notikumiem. Šo gadu laikā Doktors cīnījies "Laika karā" — karā starp Doktora planētu Galifreju un dalekiem, kas beidzās ar daleku iznīcību un Galifrejas pazušanu. 2026. gadā tika paziņots, ka plānotais Ziemassvētku specizlaidums ir atcelts un ''Doctor Who'' turpinājums sekos pēc izsludinātā konkursa noslēguma. Seriāla pēdējā regulārā sērija tika pārraidīta 2025. gada 31. maijā. == Tēli == === Doktors === {{Pamatraksts|Doktors (tēls)}} Seriāla galvenais varonis Doktors ir citplanētietis no planētas Galifreja, viens no Laika pavēlniekiem. Sākotnēji viņa raksturs un izcelsme bija noslēpumaina. Viņš ir apveltīts ar ļoti augstu intelektu. Doktors ir ekscentrisks ceļotājs laikā un telpā, viņš cīnās pret netaisnību [[Visums|Visumā]]. Doktoram piemīt spēja atjaunoties (reģenerēties), ja viņš ir nāvējoši ievainots. Katru reizi, kad Doktors atjaunojas, mainās ne tikai viņa izskats, bet arī raksturs. Kopš seriāla pirmsākumiem 1963. gadā Doktoru ir tēlojuši 14 dažādi aktieri. === Meistars/Misija === {{Pamatraksts|Meistars (tēls)}} Viens no Doktora lielākajiem ienaidniekiem ir Meistars ({{val|en|The Master}}), kurš, tāpat kā Doktors, ir Laika pavēlnieks. Meistars ir Doktora bērnības draugs, kurš laika gaitā kļuvis ļauns. Bijušais Lielbritānijas [[premjerministrs]]. 2014. gada sērijā ''Death in Heaven'' atklājās, ka Meistars ir pieņēmis sievietes veidolu un sauc sevi par Misiju ({{val|en|Missy}}). Epizodiski Meistaru jaunībā ir tēlojis arī Viljams Hjūss. === Daleki === [[Attēls:Dr.WhoDalek.JPG|thumb|110px|Daleku 2005. gada dizains]] {{Pamatraksts|Daleki}} Doktora visu laiku lielākie ienaidnieki ir daleki ({{val|en|Daleks}}), kuru vienīgais mērķis un dzīves jēga ir iznīcināt visu, kas nav pēc viņu uzskatiem "tīrs". Daleki ir citplanētiešu mutanti, kas pārvietojas robotveidīgās kaujas mašīnās, tos radījis Davross, viens no seriāla [[ļaundaris|ļaundariem]]. Jaunākajās sērijās daleki ir mēģinājuši pārvērst par dalekiem arī cilvēkus. Viņu kaujas sauklis ir "Iznīcināt!" ({{val|en|Exterminate!}}) Attiecības starp dalekiem un Doktoru vēl vairāk saasina fakts, ka starp dalekiem un Doktora planētu Galifreju ir noticis karš, kura laikā gāja bojā gandrīz visa daleku rase, kā arī gandrīz visi Galifrejas iedzīvotāji. === Davross === [[Attēls:Davros_Wisher.png|thumb|110px|Davross]] {{Pamatraksts|Davross}} Davross ir Skaro iemītnieks, zinātnieks. Kara laikā starp kalediem un tāliem vienā no uzbrukumiem tiek iznīcināta Davrosa laboratorija, un viņš gūst smagus miesas bojājumus. Davross, eksperimentējot ar karavīriem, pārvērš viņus par dalekiem, likvidē visas viņu emocijas, izņemot naidu, un izveido kaujas mašīnas, kuras ne tikai tur dalekus pie dzīvības, bet arī apbruņo tos. Daleku kaujas mašīnas dizains ir balstīts uz Davrosa dzīvības uzturēšanas sistēmas. === Kibercilvēki === [[Attēls:Cyberman 2013.jpg|thumb|110px|Kibercilvēku 2013. gada dizains]] {{Pamatraksts|Kibercilvēki}} Oriģinālajā seriālā kibercilvēki ({{val|en|Cyberman}}) ir citplanētiešu rase no [[Zeme]]s dvīņu planētas Monda. Mondas iemītnieki, cenšoties pagarināt savu mūža ilgumu, ir nomainījuši savus orgānus pret mehānismiem. Laika gaitā viņi kļuva par kiborgiem, kam nepiemīt emocijas, un sāka iekarot Visumu. 2005. gada seriālā kibercilvēki ir cilvēki no paralēlā Visuma, kuri ir kļuvuši par kiborgiem, kam nav emociju. Kibercilvēki ierodas mūsu Visumā un sāk to iekarot, kā arī pārvērst gan dzīvos, gan mirušos cilvēkus par sev līdzīgiem. === Raudošie eņģeļi === [[Attēls:Weeping Angel 20100821.jpg|thumb|110px|Raudošā eņģeļa akmens forma]] Par raudošajiem eņģeļiem ({{val|en|Weeping Angel}}) sauc citplanētiešu rasi, kas evolūcijas gaitā ir izveidojusi īpatnēju aizsargmehānismu. Kad uz eņģeli noraugās kāda saprātīga būtne, tas sastingst un izskatās pēc parastas statujas. Eņģeļi ir ļoti ātri. Tie ir spējīgi pārvarēt lielu attālumu ātrāk, nekā cilvēks samirkšķina acis, bet tie nespēj pārvietoties, ja uz tiem skatās. Raudošo eņģeļu idejas autors ir [[Stīvens Mofats]]. === Kompanjoni === Seriāla otrā plāna tēlus, kuri ceļo kopā ar Doktoru, mēdz saukt par kompanjoniem. Stīvens Mofats, seriāla galvenais scenārists no 2010. līdz 2017. gadam, ir aprakstījis kompanjonu kā seriāla galveno varoni, jo seriāla stāsts beidzas un atsākas ar katra kompanjona nozušanu vai parādīšanos un viņš parasti savā dzīvē piedzīvo vairāk izmaiņu nekā Doktors.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2012-04-19/steven-moffat-the-companion-is-the-main-character-in-doctor-who-not-the-doctor|title=Steven Moffat: the companion is the main character in Doctor Who, not the Doctor|work=Radio Times|publisher=[[BBC Magazines]]|last=Jones|first=Paul|date=2012. gada 19. aprīlis|accessdate=2013. gada 28. novembris|archive-date=2018. gada 7. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107022008/https://www.radiotimes.com/news/2012-04-19/steven-moffat-the-companion-is-the-main-character-in-doctor-who-not-the-doctor/}}</ref> ==== Sūzena Formane ==== Sūzena Formane ({{val|en|Susan Foreman}}, tēlo [[Karole Anna Forda]]) ir Doktora mazmeita un seriāla pirmā kompanjone. Sūzena tiek atstāta 22. gadsimtā dzīvei kopā ar Deividu Kampbelu (tēlo [[Pīters Frasers]]). ==== Brigadieris Alisters Gordons Letbridžs-Stjuarts ==== Brigadieris Letbridžs-Stjuarts ({{val|en|Brigadier Sir Alistair Gordon Lethbridge-Stewart}}, tēlo [[Nikolass Kortnijs]]) ir organizācijas UNIT vadītājs. UNIT cīnās pret citplanētiešu iebrucējiem. Pēc brigadiera nāves viņu aizvietoja tā meita Keita Stjuarte (tēlo Beverlija Kresmane un [[Džemma Redgreiva]]). == Doktora aprīkojums == === TARDIS === [[Attēls:Tardis BBC Television Center.jpg|thumb|200px|TARDIS 2010. gada dizains]] {{Pamatraksts|TARDIS}} Doktora laika mašīnai TARDIS ('''''T'''ime '''A'''nd '''R'''elative '''D'''imension '''I'''n '''S'''pace'' – 'Laiks un relatīvā dimensija telpā') kādreiz ir piemitis hameleona efekts — sākotnēji tā varēja pieņemt jebkādu izskatu, lai pielāgotos apkārtnei, tomēr kopš seriāla pirmsākumiem kādas kļūmes dēļ tā vairs nespēj mainīt savu ārējo izskatu un vēl joprojām saglabā sešdesmito gadu policijas kabīnes izskatu. Tomēr iekštelpu izskats laika gaitā ir mainījies. === Skaņas skrūvgriezis === {{Pamatraksts|Skaņas skrūvgriezis}} Skaņas skrūvgriezis ({{val|en|Sonic screwdriver}}) ir instruments, kas, izmantojot skaņas viļņus, var skrūvēt skrūves, kā arī aizslēgt vai atslēgt durvis. Doktors laika gaitā savu skrūvgriezi ir uzlabojis, lai tam būtu vēl vairākas funkcijas. === Psihodokuments === {{Pamatraksts|Psihodokuments}} Doktoram ir arī speciāls dokuments, kurš, lai gan īstenībā ir balts, novērotājam var pieņemt jebkādu izskatu. Tas gan nav ideāls, reizēm cilvēki ir spējīgi pamanīt kļūdas. Doktors [[Psihodokuments|psihodokumentu]] ({{val|en|Psychic paper}}) izmanto galvenokārt dokumentu viltošanai un ziņu saņemšanai. == Apbalvojumi == Seriāls ir iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā visilgāk pārraidītais zinātniskās fantastikas seriāls.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.guinnessworldrecords.com/world-records/longest-running-science-fiction-tv-series|title=Longest running science fiction TV series|date=2013. gada 18. maijs|accessdate=2015. gada 24. maijs}}</ref> Tas ir saņēmis arī 8 [[BAFTA televīzijas balva]]s, tai skaitā par labāko dramatisko seriālu, labāko scenāriju un labākajiem vizuālajiem efektiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{Doctor Who}} [[Kategorija:Doctor Who| ]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes zinātniskās fantastikas filmas]] rgslkbdq501vh6wdv2hl9itikn4n9ry 0 71739 4532620 3779831 2026-10-06T13:04:44Z ~2026-53865-29 151475 /* Mainīta bosinga jēdziena etimoloģija no angļu valodas */ 4532620 wikitext text/x-wiki '''Mobings''' ({{val|en|mobbing}}, no ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids. Parasti mobings sākas ar [[konflikts|konfliktu]]. Ja šis konflikts netiek laikus un efektīvi atrisināts, tad tas, kam ir statuss, vara, spēks, citu kolēģu atbalsts, savu oponentu pārvērš mobinga upurī. Ar laiku mobings kļūst apzināts, bet sākums parasti ir spontāns. Mobinga upurim liek noprast, ka ar viņu varētu pārtraukt darba attiecības. Grāmatas „Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā” autore Konstance Halta apstiprina, ka mobings izplatās apbrīnojami ātri. Proti, netiek kritizēta darbinieka rīcība, bet gan pats darbinieks. Notiek arī vispārināšana: „Tu vienmēr kavē, Tu nekad visu neizpildi, kā pienākas” utt. Tas arī var notikt internetā. == Mobinga jēdziens == Pastāv divi psiholoģiskā terora veidi: * Mobings (no angļu ''mobbing'', ''to mob'' — 'nomākt, uzbrukt') ir psiholoģiskā terora veids, kad vairāki darbabiedri sistemātiski naidīgā un neētiskā veidā vēršas pret kādu savu kolēģi. * [[Bosings]] (no ''bossing'', no ''to boss around''— 'dot pavēles, komandēt') darba devēja vadības īstenots psiholoģiskais terors. Mobinga iedalījums: * fiziskais mobings ir saistīts ar [[spēks|spēka]] lietošanu pret otru cilvēku; * verbālais mobings ir vārdiska pazemošana, apsmiešana, izjokošana, aprunāšana, iebiedēšana; * izstumšana jeb slēptais mobings ir, kad cilvēks tiek izstumts no grupas, tiek ignorēts, izolēts, pret viņu izturas tā, it kā viņa nemaz nebūtu.<ref name="autogenerated4">Grāvīte I., Paleja I. Skolas loma darbā ar mobingu. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 11.</ref> Vācu pētniece Konstance Halta saka, ka mobings ir pret kādu darbinieku vērsti nemitīgi apvainojumi un izsmiekls, lai panāktu, ka persona pamet darbu. Savukārt amerikāņu pētnieki Noa Dāvenporte, Ruta Švarca un Geils Eliots apgalvo, ka mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no vadītāja vai darba kolēģu puses, kas var beigties ar izvēlētā upura pilnīgu izolāciju, traumēšanu un tamlīdzīgi. Parasti mobinga mērķis ir padarīt upuri klusējošu un tādu, kas neuzdrošinās runāt pretī, vai arī patiešām panākt, ka viņš aiziet no darba vai nesaņem solīto paaugstinājumu amatā. Mobings var izpausties atklāti un arī slēptā veidā, kad apkārtējie pat nemana, ka viens cilvēks vai cilvēku grupa vēršas pret kādu konkrētu indivīdu.<ref name="autogenerated2">Rožukalne A. Terors darbā, vārdā — mobings. // Santa. — R., 2003. — No 5.</ref> Pastāv mobinga sindroms — vesels darbību kopums. Tā ir darbinieka goda, uzticamības, profesionālās kompetences iedragāšana, aprunāšana, negatīva, aizskaroša, nenovīdīga un kontrolējoša [[saziņa]], tieša vai netieša nodevība, solījumu nepildīšana, nepieaicināšana lēmumu pieņemšanā, neinformēšana par pieņemtajiem lēmumiem. Darbinieku var apzināti neaicināt uz sapulcēm, pārmērīgi kontrolēt. Tā ir sistemātiska, daudzkārtēja upura ietekmēšana. Mobinga upuri padara par vainīgo neveiksmēs, kļūdās, par kurām viņš patiesībā nav vainojams. Mobinga upuri diskreditē, iebaida tik ilgi un daudz, līdz viņš sāk justies pazemots, vainīgs, dzīvo paaugstināta [[stress|stresa]] apstākļos. Galu galā viņu noved tik tālu, ka viņš maina savu amatu uzņēmuma ietvaros vai vispār aiziet no darba. == Mobings darba vietā == 20. gadsimta 80. gados pasaulē parādījās pirmie pētījumi par mobingu darba organizācijās. Patiesībā mobings pastāvējis vienmēr, kopš eksistē darba vietas un darba attiecības, bet nereti emocionāli saspringta [[atmosfēra]] darbavietā ir tik ierasta lieta, ka tā jau tiek pieņemta kā normāla parādība, un problēmas netiek risinātas gadiem.<ref name="autogenerated3">Keiriša D. Cīnīties vai samierināties ar psiholoģisko teroru darbavietā? // Sievietes pasaule. — R., 2004. — No 12.</ref> Vadītāji paši nesaprot, kas notiek, un, ja arī saprot, tad neprot vai negrib to risināt. Daudzi vadītāji mobingu uzskata par dabīgu un nenovēršamu parādību, ar kuru nav jēgas cīnīties, jo izdzīvojot stiprākais, bet vājākajam jāaiziet.<ref name="autogenerated5">Ieviņa I. Uzņēmuma ķirmis — mobings. // Psiholoģijas pasaule. — R., 2005. — No 2.</ref> [[Statistika]] liecina, ka katrā piektajā kolektīvā ir upuris, kuru regulāri tiranizē vadība vai kolēģi. Bieži vien vadītāji ar grūtībām atzīst, ka viņu organizācijā pastāv mobings, tāpēc arī šīs problēmas risināšana īsti nesokas. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas viceprezidente Eva Selga uzskata, ka biznesa vidē mobings nav tik ļoti izteikts, tas varētu vairāk izpausties valsts iestādēs, jo tām nav konkurentu un darbinieki pieraduši visu mūžu rotēt zināmajā [[sistēma|sistēmā]], pārāk neuztraucoties par nākotni. Ja cilvēks nav pietiekami nodarbināts, rodas labvēlīga augsne intrigām un terorizēšanai.<ref name="autogenerated2" /> Mobinga 1. fāzē cilvēks vēl var rehabilitēties savā darbavietā, viņš sākumā terorizēšanu neuztver nopietni, prot atrisināt situāciju ar [[Humors|humoru]] vai arī bez protestiem pakļaujas terorizētāju prasībām, padodas oponentiem konfliktā, lūdz piedošanu, vai arī terorizētāji pārslēdz uzmanību uz citiem upuriem. 2. fāzē, mobingam pastiprinoties, upurim sākas depresija, pieaug stress, viņš mēģina cīnīties, relaksējas, lietojot alkoholu, viņam zūd patika iet uz darbu. Mobinga 3. fāzē rehabilitācija darbā vairs nav iespējama, cilvēks ar sevi vairs netiek galā, pašaizsardzības mehānismi ir izslēgti, un viņam jau nepieciešama profesionāla palīdzība.<ref name="autogenerated3" /> [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s Socioloģijas katedras docente Silva Omārova uzsver, ka psiholoģiskais terors bieži vien tiek veikts, lai apliecinātu savu statusu un varu, tāpēc tas biežāk attiecas uz vadītājiem. Vācu pētnieki ir analizējuši un klasificējuši mobinga gadījumus. Izrādās, ka 40% gadījumu mobinga veicējs ir bijis vadītājs, 13% gadījumu tas ir vadītājs kopā ar kādu kolēģi. Pēc ASV pētījuma datiem, 89% gadījumu, Eiropas pētījumos gan šis skaitlis ir zemāks: 50% psiholoģisko terorizētāju darbavietās ir vadītāji.<ref name="autogenerated1">Nikodemusa Z. Terors darbavietā jeb kas ir mobings un bosings. // Cosmopolitan.- R., 2005.- No 8.</ref> Pētījumu, kas veikti Vācijā un Zviedrijā, dati rāda, ka aptuveni 3% darbinieku ir saskārušies ar mobingu savās darba vietās. 1990. gadā Zviedrijā no 4,4 miljoniem strādājošo iedzīvotāju 154 tūkstoši bija mobinga upuri. ASV mobinga upuru skaits pārsniedz 4 miljonus, bet Lielbritānijā pētnieki ir pieļāvuši iespēju, ka mobinga upuri ir aptuveni 50% no visiem strādājošajiem. Lielākā mediju aģentūra Latvijā OMD Snapshots aptauja liecina, ka 27% vīriešu un 34% sieviešu uzskata, ka savā darba vietā ir sastapušies ar psiholoģisko teroru. Kā vienīgo pētījumu par mobingu Latvijas organizācijās šobrīd var minēt Zanes Šulcas bakalaura darbu „Mobings Latvijas darba organizācijās”. Intervijās ar mobinga upuriem Zanei Šulcai izdevās konstatēt, ka Latvijā darbinieki — vīrieši un darbinieces — sievietes mobinga situācijas piedzīvo gandrīz vienādi bieži, vajātājiem iedragājot, apšaubot gan darbinieku profesionālo kompetenci, gan neētiski apspriežot un ņirgājoties par viņu personīgo dzīvi. Rietumos, kā rāda pētījumi, vīrietim galvenokārt pieņemts uzbrukt, aizskarot viņu tieši profesionālajā jomā, bet sievieti tiranizē par kādiem personīgās dzīves aspektiem.<ref name="autogenerated5" /> == Mobinga upuri == Par mobinga vai [[Bosings|bosinga]] upuri var kļūt ikviens, tomēr krietni biežāk tam tiek pakļautas [[sieviete]]s. 2000. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veiktais pētījumi liecina, ka 84% gadījumu sieviete vajā sievieti, savukārt 69% gadījumu sievieti par savu upuri izvēlas vīrieši. Zviedrijā veiktais pētījums rāda šādus statistiskos datus: 76% gadījumu vīrietis vajā vīrieti un 40% gadījumu sieviete vajā sievieti. Tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši visbiežāk strādā kopā ar vīriešiem un sievietes strādā kopā ar sievietēm. Tikai 3% gadījumu sieviete vajā vīrieti un 30% gadījumu vīrietis vajā sievieti. Iespējams, ka vīrietis, kurš vajā sievieti, ir viņas priekšnieks. 21% gadījumu vīrieti un 30% gadījumu sievieti vajā abi dzimumi. == Mobings skolā == Mobings nav tikai darba organizāciju fenomens, tas var pastāvēt jebkurā kolektīvā: mācību iestādēs, cietumos, militārajā dienestā utt. Ar Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Psiholoģijas, sociālās un speciālās pedagoģijas nodaļas iniciatīvu un atbalstu ir izveidots un izdots metodiskais materiāls „Skolas loma darbā ar mobingu” (2005), kura autori ir Inese Andersone, Dace Beināre un Gunita Ausekle. Pirms šī metodiskā materiāla izdošanas Departaments ir veicis virkni pasākumu, lai noskaidrotu reālo situāciju skolās un risinātu skolēnu emocionālās un fiziskās drošības jautājumus. 2003. gadā Departaments uzsāka projektu „Vai esi drošībā?” ar pētījumu par skolēnu apdraudētību skolā un tās [[teritorija|teritorijā]]. Tika aptaujāti Rīgas 1.—9. klašu skolēni, un pētījuma rezultāti rāda, ka vairums skolēnu ir sastapušies ar vardarbību — jutušies pazemoti, saņēmuši draudus un fiziski ietekmēti skolā vai tās teritorijā. Savukārt kā apdraudētāji visbiežāk tika minēti skolas biedri un nepazīstami vienaudži.<ref name="autogenerated4" /> 2001. gada augustā Zviedrijā sākās kampaņa „Kopā pret mobingu.” Skolās tika izplatītas afišas, brošūras ar [[informācija|informāciju]] par mobingu. Tās mērķis bija vērst [[sabiedrība]]s uzmanību uz šo problēmu. == Mobinga izpausmes == Mobinga izpausmes ir ļoti dažādas: * Darbinieka izpausmes brīvības apdraudējumi: vadītājs vai kolēģi ierobežo iespējas izpausties, darbinieks tiek regulāri pārtraukts, uzkliegšana vai skaļas lamas, pastāvīga kritika darbā, pastāvīga kritika par privāto dzīvi, telefonisks terors, mutiski draudi, rakstiski draudi, kontaktēšanās noliegums ar skatienu vai žestiem, kontaktēšanās noliegums ar pieņēmumiem, bet tieši tos neizsakot. * Sociālo attiecību apdraudējumi: nesarunāšanās ar darbinieku, neļaušana uzrunāt darbinieku, darbinieka telpas novietošana ļoti tālu no kolēģiem, apiešanās ar darbinieku kā ar „tukšu vietu”. * Sociālā stāvokļa apdraudējumi: aprunāšana, baumošana, padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, uzjautrināšanās par kādu fizisku trūkumu, privāto dzīvi, tautību, gaitas, balss vai žestu atdarināšana, lai uzjautrinātos, reliģiskās vai politiskās pārliecības ierobežošana, piespiešana veikt darbu, pārkāpjot darbinieka pašapziņu, darbinieka visu lēmumu apstrīdēšana, seksuāla uzmākšanās vai vārdiski izteikti seksuāli piedāvājumi. * Darba un dzīves situāciju kvalitātes apdraudējumi: neviena darba uzdevuma nedošana, bezjēdzīgu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas ir krietni par vieglu darbinieka prasmēm, pastāvīgi pilnīgi jaunu darba uzdevumu uzdošana, uzdevumu uzdošana, kas krietni pārsniedz darbinieka prasmes un tādējādi diskreditē to citu acīs. * [[Veselība]]s apdraudējumi: pienākums veikt veselībai kaitīgu darbu, fiziska spēka lietošana, seksuāla rakstura "roku palaišana".<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40.</ref> == Mobinga cēloņi == Darba vide ir mainījusies, dzīves [[temps]] kļuvis straujāks, [[konkurence]], stress, dažādas pārmaiņas veicina cilvēku nežēlību un karošanu vienam pret otru. Stresaina darba vide, ilgas darba stundas un liegta iespēja normāli atpūsties veicina savstarpējo attiecību atstāšanu otrajā plānā, un darbinieki kļūst nelojāli, nesaudzīgi viens pret otru. Labā audzināšana un pieklājība kļūst sekundāra. Tādā gadījumā par upuri var kļūt jebkurš, kurš nespēj iekļauties darba straujajā tempā. Otrs variants var būt tieši pretējs. Ja darbs ir monotons, rutīns, katru dienu viens un tas pats, tad cilvēkiem kļūst garlaicīgi darbā. Mobings parādās kā izklaide, spēlēšanās, lai gan, protams, tā ir ļoti sāpīga spēle, bieži ar smagām psiholoģiskām sekām. Šie darbinieki, kas ir ne tik izglītoti un [[Ētika|ētiski]] audzināti, uzjautrinās, ņirgājoties par kādu citu vājāku vai izglītotāku darbinieku. Vadītāja rokās mobings var būt kā instruments, lai neviens darbinieks neuzdrošinātos kritizēt, runāt pretī vai nākt ar kaut kādiem priekšlikumiem, stāstīt kādam par likumpārkāpumiem uzņēmumā, piemēram, [[Ēnu ekonomika|aplokšņu algām]].<ref name="autogenerated5" /> Organizāciju psiholoģe Inese Ešenvalde uzskata, ka galvenie mobinga iemesli ir šādi: # vāja vai ļoti slikta informācijas apmaiņa uzņēmumā; traucēta informācijas apmaiņa no lejas uz augšu, vadība dzīvo neziņā par savu darbinieku motivācijas līmeni un gandarījuma izjūtu; # ilgstošas un saraustītas pārmaiņas, kas darbiniekos nevieš stabilitātes un uzņēmuma nepārtrauktības apziņu, bet gan veicina bailes, trauksmi un neziņu; šie faktori savukārt provocē intrigas, baumas un savstarpējus konfliktus; # neprofesionāli un vāji vadītāji, kuri savu vadības kompetences trūkumu aizvieto ar draudiem, baiļu kultivēšanu un padoto pazemošanu; # objektīvas darba rezultātu novērtēšanas un atalgojuma sistēmas trūkums, kuru aizstāj subjektīva „savējo virzīšana” pa karjeras kāpnēm un atalgojuma palielinājumiem, — tā rezultātā organizācijas talantīgākie darbinieki vai nu nonīkst nenovērtēti un nepamanīti, vai arī atrod citu darbu; # vispārēja vāja vadības prakse uzņēmumā: pastāv nevis, komiteju, valdes vai citu darba grupu noteikta atbildība un procesu novērtēšana, bet gan subjektīva un haotiska savu cilvēku un projektu virzīšana.<ref name="autogenerated2" /> Uz citu kritizēšanu cilvēku var pamudināt vēlme pēc atriebības, skaudība, neapmierinātība ar sevi, paša prasmju trūkums, sakaitinātība, pesimisms, agresivitāte, vēlme aizvainot, vēlme būt noderīgam, mazvērtības komplekss, vēlme novērst uzmanību no savām problēmām, iedomas, ka visu prot labāk nekā pārējie, vēlme novērst uzmanību no saviem trūkumiem, savtība vai problēmas paša dzīvē. Arī tā dēvētie moberi slimo ar kritizēšanas māniju.<ref>Halta K. Veiksmīga karjera vai mobings — psiholoģiskais terors darbā. — Jumava, 2003.</ref> Pastāv viedoklis, ka tie cilvēki, kuri paši bērnībā vai sava darba ceļa sākumposma ir sastapušies ar vardarbību, vēlāk atspēlējas uz kolēģiem. Ir sastopami hroniskie vajātāji, kuri visur — gan darbā, gan privātajā dzīvē — cenšas dominēt un savu amatu izmanto, lai apliecinātos, jo pašos mīt iekšēja neapmierinātība ar sevi. Vēl ir vajātāji, kuri uzliesmo tikai konkurences apstākļos — ja darbā mana konkurenci, viņš izmanto visus līdzekļus, lai otru psiholoģiski pazemotu un aizskartu, lai saglabātu savu statusu, pierādītu savu varēšanu un spēku. Šis cilvēks ārpus darba var būt pat ļoti draudzīgs, bet konkurence viņam izraisa vēlmi karot. Tad ir vajātāji, kuri par tādiem kļūst nejaušības pēc. Viņi nav pārāk taktiski un labi audzināti. Saka, ko domā, un lepojas ar savu tiešumu, līdz ar to neaizdomājas, ko ar savām frāzēm nodara otram. Un vēl ir vajātāji pēc būtības — tās ir ļoti impulsīvas personības, kuras slikti kontrolē savu [[uzvedība|uzvedību]].<ref name="autogenerated1" /> == Mobinga sekas == Psiholoģiskais terors nopietni grauj upura psihisko un fizisko veselību. Viņš nepārtraukti ir stresā, kā rezultātā rodas [[slimība]]s. Mobinga sekas: augsts asinsspiediens, [[sirdsklauves]], [[kuņģis|kuņģa]] un zarnu trakta saslimšanas, čūlas, [[muskuļi|muskuļu]] sasprindzinājumi, stresa izraisītas hroniskas un psihiskas saslimšanas, nespēja uzticēties, gurdenums, dzīvesprieka zudums, depresija, neapmierinātība, skumjas, nervozitāte, nespēja strādāt virsstundas, baiļu lēkmes, kļūdas darbā, koncentrēšanās spēju mazināšanās. Zūdot koncentrēšanās spējai, upuriem pastāv risks ciest nelaimes gadījumos, zūd motivācija strādāt, cilvēks noslēdzas sevī, zaudē draugus un var pat beigt dzīvi [[pašnāvība|pašnāvībā]]. Kā atzīmējis mobinga pētnieks H. Leimans, 15 % pašnāvību iemesls ir mobings.<ref name="autogenerated3" /> Pēc vācu pētnieces B. Meškustates datiem: mobinga dēļ 2/3 terorizēto darbinieku samazinās darba motivācija, vairāk nekā 50% parādās domāšanas blokāde, apmēram pusei — darba kavējumi slimību dēļ. 1/3 darbinieku maina darbu sava uzņēmuma ietvaros, 20% — aiziet no darba, 5% tiek pazemināti amatā, 15% tiek atlaisti no darba. == Cīņa ar mobingu == Psiholoģiskā terora pazīmes var skatīt cilvēka vai organizācijas līmenī. Tas var būt atsevišķs cilvēks, kas sūdzas par nomāktību, stresu vai nespēju laikā paveikt darbu. Uzņēmuma līmenī personāla vadītajiem ir speciāli instrumenti, ar kuru palīdzību viņi var noteikt, vai uzņēmumā ar darbiniekiem viss ir kārtībā. Tie ir dažādi mērījumi — gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi darbinieku [[attieksme]]s un apmierinātības ar darbu pētījumi. Tiek analizēti uzņēmuma statistikas dati, piemēram, darbinieku slimības lapu skaits kādā konkrētā laika periodā, jo darbinieku bieža slimošana arī ir viena no iespējamām mobinga pazīmēm.<ref name="autogenerated5" /> Ir nepieciešams analizēt tos procesus, kas notiek ar uzņēmuma darbiniekiem, jo mobinga gadījumā uzņēmums var zaudēt savu konkurētspēju, cilvēkresursus, laiku, darba produktivitāti. Uzņēmumam ir vērtīgi ieguldīt līdzekļus darbinieku apmācībai konfliktu risināšanā, saskarsmes iemaņu apgūšanā. Cilvēki ne vienmēr prot tikt galā ar tādām asām psiholoģiskām situācijām. Konflikti bieži aiziet pārāk dziļi, jo tos neprot risināt ne darbinieki, ne vadība. Cīņā ar mobingu vislielākās [[investīcija]]s ir jāiegulda tieši dažādu līmeņu vadītāju apmācībā, informēšanā par stresoriem darbā. Otrs virziens — darbinieku [[izglītība|izglītošana]]. Jo vairāk masu mediji par to runās, jo vairāk cilvēki sāks saprast, kas ar viņiem notiek darbavietā, un meklēs veidus kā ar to cīnīties, konsultējoties ar personālvadības speciālistiem, juristiem. Katrs atsevišķs gadījums ir rūpīgi jāizskata, jo mobings tomēr ir kaitējoša kolēģu rīcība ilgstošā laika posmā, vismaz sešu mēnešu garumā. Ja vienu reizi ir izskanējusi aizvainojoša piezīme no kolēģu puses vai cilvēks nav uzaicināts uz sapulci, tas vēl nenozīmē, ka pret viņu ir uzsākts šis emocionālais terors. Mobinga profilakses nolūkos ir svarīgi, lai visiem darbiniekiem būtu skaidra organizācijas struktūra un hierarhijas līmeņi. Organizācijas [[kultūra|kultūrā]] jāstiprina tās ētiskais aspekts. Darba aprakstos jābūt skaidri definētiem darbinieka pienākumiem un atbildībai, kas varētu mazināt domstarpības. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, jāvērš uzmanība ne tikai uz profesionalitāti, bet arī uz viņa emocionālo inteliģences pakāpi un spēju iekļauties kolektīvā. Atklāta, efektīva, laicīga un godīga saskarsme organizācijā mazinās mobinga rašanos.<ref name="autogenerated3" /> == Mobinga aizliegums likumos == Latvijā visbiežāk tiesiskā palīdzība tiek meklēta [[Valsts cilvēktiesību birojs|Valsts cilvēktiesību birojā]], kas aizstāv ikviena [[cilvēktiesības]]. Cilvēktiesību birojā ir kaudzēm iesniegumu par neciešamu atmosfēru un vajāšanu darbavietā, bet diemžēl biroja darbinieki neko nevar palīdzēt, jo [[Latvijas darba likums|Latvijas Darba likumā]] pagaidām nav panta par mobingu, kas apgrūtina cīnīties ar juridiskiem līdzekļiem pret psiholoģisko teroru, arī [[arodbiedrība]]s koplīgumā neiekļauj šādu punktu. Skatot likumu vienīgi no tajā lietoto vārdu gramatiskās izpausmes, tiešām var nonākt pie slēdziena, ka likums ir nepilnīgs. Taču šāda nepilnība ir šķietama, ja tiesību normas skata to sistēmā un par tiesību avotiem izmanto ne tikai [[likums|likumus]], bet arī tiesu judikatūru un [[tiesību zinātne|tiesību zinātni]]. Jāņem vērā, ka ne visas [[tiesības|tiesību]] normas satur tādas pazīmes, kas tieši atbilst dzīves situācijas aprakstam. Tiesību normu pazīmes var būt abstrakti formulētas, vispārīgas, taču tas nenozīmē, ka tiesību normas ir nesaprotamas vai nepiemērojamas. Tā [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 94.panta pirmais teikums nosaka, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas neaizskaramību. Tieši personas neaizskaramība aizliedz darba tiesiskajās attiecībās psiholoģiskā terora pastāvēšanu.<ref>Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā: juridiskie aspekti. // Jurista vārds. — R., 2004. — No 40</ref> Ja darba devēja vadība vai darbinieki savstarpēji īsteno psiholoģisko teroru pret kādu darbinieku, tiek pārkāpta personas neaizskaramība. Darbinieku pret psiholoģisko teroru aizsargā ne tikai Satversme, bet arī Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 28.panta otro daļu darba devēja viens no pienākumiem, ko tas uzņemas ar darba līguma noslēgšanu, ir nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Psiholoģiskais terors darbavietā ir veselībai un drošībai kaitīgs darba apstāklis. Mobinga pieļaušana ir darba līguma pārkāpums, kas rada juridiskas un mantiskas sekas darba devējam. Tādēļ Darba likums piešķir tiesības darba devējam uzteikt darbu darbiniekam (darbiniekiem), kas veic psiholoģiskā terora darbības. Šāds uzteikums būs pamatots ar personas uzvedību. Uzteikuma tiesiskais pamats ir Darba likuma 101.panta pirmās daļas otrais un trešais apakšpunkts, jo psiholoģiskā terora darbību veicējs rīkojas gan prettiesiski, gan arī pretēji labiem tikumiem un psiholoģiskā terora darbības nav savienojamas ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Savukārt, ja darbinieki pieļauj psiholoģisko teroru pret kādu no kolēģiem un darba devējs šo rīcību neaptur un neizskauž, darba devējs pārkāpj ar līgumu uzņemto pamatpienākumu. Pienākuma neizpildīšana rada tiesības darbiniekam nekavējoties pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, neskatoties, cik nozīmīgu amatu darbinieks ieņem. Šādas tiesības darbiniekam piešķir Darba likuma 100.panta piektā daļa, jo psiholoģiskais terors darbavietā ir svarīgs iemesls, lai darba attiecības pārtrauktu. Šāda atziņa ir nostiprināta arī tiesu judikatūrā. Darbiniekam pienākas kompensācija viena mēneša algas apmērā, bet tas neizslēdz darbinieka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību no darba devēja par veselībai un cieņai nodarīto kaitējumu. Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzņēmumā ir jābūt uzticības personām, pie kā var griezties un pārrunāt dažādas konfliktsituācijas, kas arī ir viens mehānisms, ar kura palīdzību darbinieki var sākt runāt par mobinga gadījumiem organizācijas psiholoģiskā klimata kontekstā. Ārzemēs mobinga un [[Bosings|bosinga]] upuri tiesas ceļā no darba vietas saņem milzīgas kompensācijas par nodarījumu. Anglijā psiholoģiskā terora upuri pulcējas atbalsta grupās, bet vairākās Vācijas pilsētās rudenī notika protesta gājieni pret mobingu darba vietās.<ref>Galēja I. Izsmalcinātais terors — mobings. // Una. — R., 2001. — No 2.</ref> Austrijā psiholoģiskā terora upuri raksta mobinga dienasgrāmatas, jo labi noder kā vizītē pie [[Psihoterapija|psihoterapeita]], tā arī tiesas prāvās. Tā dod iespēju no malas paskatīties uz situāciju un ar skaidrākām acīm izvērtēt, kas ir kas. Tajā sīki un smalki jāieraksta, kad konkrēti perona tika psiholoģiski terorizēta, kura persona to darīja, kas konkrēti tika darīts un sacīts. Dienasgrāmatā jāieraksta visi notikumi, kuri personu sāpinājuši, tai skaitā pat šķietami banāli starpgadījumi. Mobingu vistiešāk var pierādīt ar audio ierakstu — jāsaglabā arī diktofons, jo, gadījumā, ja tiesā ierakstu apstrīd, ekspertīzē jāpierāda, ka konkrētā lente bija ierakstīta konkrētajā aparātā. Otrs veids ir ļoti sarežģīts — ļoti labs advokāts meklē cēloņu sakarības un ar katru izteikto frāzi un rīcību pierāda, ka process bijis vērsts pret konkrēto personu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://lvportals.lv/skaidrojumi/323881-mobings-darbavieta-vai-to-var-pieradit-un-ka-piedzit-kaitejuma-atlidzibu-2021 Mobings darbavietā: vai to var pierādīt, un kā piedzīt kaitējuma atlīdzību] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sociālā psiholoģija]] 26kz7660qk0z1e27nkfdui266uur99l 0 73983 4532731 4532493 2026-10-06T19:33:31Z Baisulis 11523 papildināts...... 4532731 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Ford Capri Mk III tehniskās specifikācijas 1978. — 1986. gads''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|Ford Capri: ! style="width:10%;"|1.3 ! style="width:10%;"|1.6 LC ! style="width:10%;"|1.6 HC ! style="width:10%;"|2.0 ! style="width:10%;"|2.0 (V6) ! style="width:10%;"|2.3 ! style="width:10%;"|2.8i ! style="width:10%;"|2.8i Turbo ! style="width:10%;"|3.0 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diam. x gājiens: ||80.98 x 62.99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87.7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90.8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84.6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60.14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68.85 mm||93.67 x 72.42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51.5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW <br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92.2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm <br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm <br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm <br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm <br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9.2:1|| style="text-align:center;"|8.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1|| style="text-align:center;"|8.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.0 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1||9.0:1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1 Downdraft carburettor|| colspan="3" style="text-align:center;"|1 Twin-choke downdraft carburettor|| style="text-align:center;"| Fuel injection (Bosch K-Jetronic)|| style="text-align:center;"| 1 Garrett turbo charger||1 Twin-choke downdraft carburettor |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Valve control: ||(OHV)|| colspan="3" style="text-align:center;"|overhead camshaft (OHC), timing belt || colspan="5" style="text-align:center;"|central camshaft (OHV), bumpers and rockers, timing wheels |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|Ūdens |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|4 ātrumu manuālā<br />(vēlāk 5 ātrumu manuālā vai 3 ātrumu automātiskā (Ford C3)) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|McPherson-balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| Ass ar puseliptisku plākšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| Tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353 — 1400/1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16.3 s|| style="text-align:center;"|16.3 s || style="text-align:center;"|13.8-19 s || style="text-align:center;"|11.1-14.5 s || style="text-align:center;"|13-15.5 s || style="text-align:center;"|10.5-13 s || style="text-align:center;"|8.1-8.5 s || style="text-align:center;"|8 s||8.8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />Litri/100 kilometri: ||9.0|| style="text-align:center;"|11.5 || style="text-align:center;"|11.5-12.5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13.5-14.5 || style="text-align:center;"|13.5-14.5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15.5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada. Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]] 1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts. 1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada. === Dienvidāfrika === Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi. === Austrālija === No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs. Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja. 1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties. ==== ''Ford Capri SA30'' ==== 1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]] Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu. Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos. Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum. No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] dj7dwjziw10b8kj05bwha9tiapx5ale 4532742 4532731 2026-10-06T19:59:08Z Baisulis 11523 /* Otrās paaudzes Ford Capri */ papildināts..... 4532742 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146 km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Ford Capri Mk III tehniskās specifikācijas 1978. — 1986. gads''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|Ford Capri: ! style="width:10%;"|1.3 ! style="width:10%;"|1.6 LC ! style="width:10%;"|1.6 HC ! style="width:10%;"|2.0 ! style="width:10%;"|2.0 (V6) ! style="width:10%;"|2.3 ! style="width:10%;"|2.8i ! style="width:10%;"|2.8i Turbo ! style="width:10%;"|3.0 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diam. x gājiens: ||80.98 x 62.99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87.7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90.8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84.6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60.14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68.85 mm||93.67 x 72.42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51.5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW <br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92.2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm <br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm <br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm <br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm <br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9.2:1|| style="text-align:center;"|8.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1|| style="text-align:center;"|8.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.0 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1|| style="text-align:center;"|9.2 : 1||9.0:1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1 Downdraft carburettor|| colspan="3" style="text-align:center;"|1 Twin-choke downdraft carburettor|| style="text-align:center;"| Fuel injection (Bosch K-Jetronic)|| style="text-align:center;"| 1 Garrett turbo charger||1 Twin-choke downdraft carburettor |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Valve control: ||(OHV)|| colspan="3" style="text-align:center;"|overhead camshaft (OHC), timing belt || colspan="5" style="text-align:center;"|central camshaft (OHV), bumpers and rockers, timing wheels |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|Ūdens |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|4 ātrumu manuālā<br />(vēlāk 5 ātrumu manuālā vai 3 ātrumu automātiskā (Ford C3)) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|McPherson-balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| Ass ar puseliptisku plākšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| Tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353 — 1400/1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16.3 s|| style="text-align:center;"|16.3 s || style="text-align:center;"|13.8-19 s || style="text-align:center;"|11.1-14.5 s || style="text-align:center;"|13-15.5 s || style="text-align:center;"|10.5-13 s || style="text-align:center;"|8.1-8.5 s || style="text-align:center;"|8 s||8.8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />Litri/100 kilometri: ||9.0|| style="text-align:center;"|11.5 || style="text-align:center;"|11.5-12.5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13.5-14.5 || style="text-align:center;"|13.5-14.5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15.5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada. Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]] 1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts. 1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada. === Dienvidāfrika === Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi. === Austrālija === No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs. Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja. 1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties. ==== ''Ford Capri SA30'' ==== 1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]] Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu. Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos. Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum. No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] 7axbkayuj644ti956p7zvljw8j7zonc 4532745 4532742 2026-10-06T20:12:10Z Baisulis 11523 /* Trešās paaudzes specifikācijas */ : 4532745 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146 km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. — 1974. gada Capri un 1976. — 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz dzinēja pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. — 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada. Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L dzinēju sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 dzinēju, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. — 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 dzinēji. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. g. Mercury Capri]] 1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā [[Mercury Capri]] pārdošanu, kas būtībā bija tas pats [[Ford Mustang]]. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru dzinēju. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru dzinēju, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākamajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri — tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā [[Ford Mustang]] spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L dzinējs bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts. 1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk — SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L dzinējs. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada. === Dienvidāfrika === Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi. === Austrālija === No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs. Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja. 1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties. ==== ''Ford Capri SA30'' ==== 1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]] Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu. Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos. Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum. No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] jpknlrmr3f4ubkxzq0yh6g4do7ievoc 4532748 4532745 2026-10-06T20:34:14Z Baisulis 11523 /* Ziemeļamerika */ sakārtots...... 4532748 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146 km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri''.kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā [[Brasil Green Motor]] tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 [[Ford Windsor V8]] dzinēja. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākamajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi. === Austrālija === No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs. Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja. 1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties. ==== ''Ford Capri SA30'' ==== 1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]] Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu. Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos. Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum. No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] 43pusbhnfel24ctf1v7b9237wsm04a7 4532749 4532748 2026-10-06T20:40:07Z Baisulis 11523 /* Dienvidāfrika */ sakārtots...... 4532749 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146 km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri''.kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === [[Dienvidāfrika]]s ''Ford'' ražotnē ''Capri'' montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai ''RS'' versijas. Visizplatītākais dzinējs bija ''Essex V6'', jo to ražoja uz vietas, savukārt ''Pinto'' četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.<ref name=zaCARnov72>{{publikācijas atsauce |magazine=CAR (South Africa) |title=Prices of new cars |editor-last=Wright |editor-first=Cedric |volume=16 |number=10 |date=November 1972 |ref=cotternov |page=100 |publisher=Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd. |location=Cape Town, South Africa}}</ref> Specializētais uzņēmums ''Basil Green Motors'' pārveidoja aptuveni 500 ''Capri'' automobiļus, uzstādot tajos ''Ford Windsor 302'' V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu ''Capri Perana'' un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā. Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja. === Austrālija === No 1969. g. līdz 1972. gadam [[Sidneja]]s pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L [[Ford Kent]] dzinēju. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 dzinēju. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs. Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja. 1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas — pat spējīgas sacensties. ==== ''Ford Capri SA30'' ==== 1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt [[Mazda MX-5]]. Interesanti, ka tas lietoja [[Mazda 323]] dzinēju un mehāniku, kas balstījās uz [[Ford Laser|Laser]]. Virsbūve tam bija veidota no [[Ghia]] ražotāja un interjers — no [[ItalDesign]]. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri]] Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu. Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredzēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos. Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV — palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum. No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] 0jap8zey88xvj7fjxx1jpmvta4ie7cq 4532751 4532749 2026-10-06T20:55:25Z Baisulis 11523 /* Austrālija */ sakārtots...... 4532751 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146 km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri''.kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === [[Dienvidāfrika]]s ''Ford'' ražotnē ''Capri'' montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai ''RS'' versijas. Visizplatītākais dzinējs bija ''Essex V6'', jo to ražoja uz vietas, savukārt ''Pinto'' četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.<ref name=zaCARnov72>{{publikācijas atsauce |magazine=CAR (South Africa) |title=Prices of new cars |editor-last=Wright |editor-first=Cedric |volume=16 |number=10 |date=November 1972 |ref=cotternov |page=100 |publisher=Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd. |location=Cape Town, South Africa}}</ref> Specializētais uzņēmums ''Basil Green Motors'' pārveidoja aptuveni 500 ''Capri'' automobiļus, uzstādot tajos ''Ford Windsor 302'' V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu ''Capri Perana'' un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā. Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja. === Austrālija === ''[[Ford Australia]]'' montēja Eiropā projektēto pirmās paaudzes ''Capri'' savā rūpnīcā [[Sidneja]]s priekšpilsētā [[Houmbuša|Houmbušā]] laikposmā no 1969. gada marta līdz 1972. gada novembrim. Austrālijas tirgū ''Capri'' piedāvāja kopš 1969. gada 3. maija kā ''1600 Deluxe'' un ''1600 GT'' versijas, kas bija aprīkotas ar 1,6 litru ''Kent'' dzinēju. 1970. gada 25. februārī klajā laida ''3000 GT'' modeli ar 3,0 litru ''Essex V6'' dzinēju. Vienlaikus ''1600 GT'' pārdēvēja par ''1600 XL'', savukārt ''1600 Deluxe'' palika nemainīgs. 1972. gada novembrī ''Capri'' ražošanu Austrālijā pārtrauca. Kopumā samontēti {{sk|14638}} automobiļi. 1974. gada jūnijā un jūlijā ''Ford Australia'' importēja piecdesmit ''RS3100'' modeļa eksemplārus. Tāpat ''Ford Australia'' importēja četrus otrās paaudzes ''Capri'' automobiļus, taču tikai demonstrācijas nolūkos. Ne pirmās paaudzes modernizētā versija (izņemot ''RS3100''), ne vēlākos otrās un trešās paaudzes modeļus Austrālijā neražoja un oficiāli nepārdeva (lai gan tie aktīvi piedalījās Austrālijas autosportā un daudzus ieveda privātā kārtā). ''Ford Australia'' savus pārdošanas centienus koncentrēja uz citiem no Apvienotās Karalistes piegādātiem produktiem — proti, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' sedaniem. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|No 1991. līdz 1994. gadam ražotais ''Mercury Capri'']] ==== ''Ford Capri SA30'' ==== No 1989. līdz 1994. gadam ''Ford Australia'' atkārtoti izmantoja ''Capri'' nosaukumu citam, nesaistītam divdurvju sporta [[kabriolets|kabrioletam]] ar rūpnīcas kodu ''SA30'', tā nolūks bija atdzīvināt ''[[Mazda MX-5]]''. Jauno modeli eksportēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur to tirgoja ar nosaukumu ''Mercury Capri''. Nelielu daļu pārdeva pašā Austrālijā. Automobilī izmantoja ''[[Mazda 323]]'' dzinēju un transmisiju, kas bija aizgūta no ''[[Ford Laser|Laser]]''. Virsbūvi veidoja ''Ghia'', bet interjeru ''[[ItalDesign]]''. Piedāvājumā ietilpa modeļi ar standarta 1,6 litru un turbo variants, ar {{nobr|136 ZS}} ({{nobr|100 kW}}) jaudu. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] caxuetrzwm5rdp77md79if5xszbna7x 4532752 4532751 2026-10-06T20:58:53Z Baisulis 11523 -inuse....... 4532752 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tā bija iecerēta kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija tīrs paaudzes: * ''Ford Consul Capri'' — kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri'' — kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri'' — ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]] 1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3 L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5 L ''Taunus'' V4 | 1,6 L ''Kent'' I4 | 1,7 L ''Taunus'' V4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Essex'' V4 | 2,0 L ''Pinto'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,6 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 | 3,1 L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0 L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri'' — līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā no Apvienotās Karalistes rūpnīcas laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. Vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas — elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', kas bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === ''Capri'' pirmajos divos gados pārdoti {{sk|400000}} automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus.Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferis]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā — {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]] 1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3 L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6 L Crossflow I4 | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980. līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146 km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]] 1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3 L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6 L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0 L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0 L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3 L ''Cologne'' V6 | 2,8 L ''Cologne'' V6 | 3,0 L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III'' — ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis (autobūve)|diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis — ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena — aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri''.kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === [[Dienvidāfrika]]s ''Ford'' ražotnē ''Capri'' montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai ''RS'' versijas. Visizplatītākais dzinējs bija ''Essex V6'', jo to ražoja uz vietas, savukārt ''Pinto'' četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.<ref name=zaCARnov72>{{publikācijas atsauce |magazine=CAR (South Africa) |title=Prices of new cars |editor-last=Wright |editor-first=Cedric |volume=16 |number=10 |date=November 1972 |ref=cotternov |page=100 |publisher=Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd. |location=Cape Town, South Africa}}</ref> Specializētais uzņēmums ''Basil Green Motors'' pārveidoja aptuveni 500 ''Capri'' automobiļus, uzstādot tajos ''Ford Windsor 302'' V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu ''Capri Perana'' un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā. Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja. === Austrālija === ''[[Ford Australia]]'' montēja Eiropā projektēto pirmās paaudzes ''Capri'' savā rūpnīcā [[Sidneja]]s priekšpilsētā [[Houmbuša|Houmbušā]] laikposmā no 1969. gada marta līdz 1972. gada novembrim. Austrālijas tirgū ''Capri'' piedāvāja kopš 1969. gada 3. maija kā ''1600 Deluxe'' un ''1600 GT'' versijas, kas bija aprīkotas ar 1,6 litru ''Kent'' dzinēju. 1970. gada 25. februārī klajā laida ''3000 GT'' modeli ar 3,0 litru ''Essex V6'' dzinēju. Vienlaikus ''1600 GT'' pārdēvēja par ''1600 XL'', savukārt ''1600 Deluxe'' palika nemainīgs. 1972. gada novembrī ''Capri'' ražošanu Austrālijā pārtrauca. Kopumā samontēti {{sk|14638}} automobiļi. 1974. gada jūnijā un jūlijā ''Ford Australia'' importēja piecdesmit ''RS3100'' modeļa eksemplārus. Tāpat ''Ford Australia'' importēja četrus otrās paaudzes ''Capri'' automobiļus, taču tikai demonstrācijas nolūkos. Ne pirmās paaudzes modernizētā versija (izņemot ''RS3100''), ne vēlākos otrās un trešās paaudzes modeļus Austrālijā neražoja un oficiāli nepārdeva (lai gan tie aktīvi piedalījās Austrālijas autosportā un daudzus ieveda privātā kārtā). ''Ford Australia'' savus pārdošanas centienus koncentrēja uz citiem no Apvienotās Karalistes piegādātiem produktiem — proti, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' sedaniem. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|No 1991. līdz 1994. gadam ražotais ''Mercury Capri'']] ==== ''Ford Capri SA30'' ==== No 1989. līdz 1994. gadam ''Ford Australia'' atkārtoti izmantoja ''Capri'' nosaukumu citam, nesaistītam divdurvju sporta [[kabriolets|kabrioletam]] ar rūpnīcas kodu ''SA30'', tā nolūks bija atdzīvināt ''[[Mazda MX-5]]''. Jauno modeli eksportēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur to tirgoja ar nosaukumu ''Mercury Capri''. Nelielu daļu pārdeva pašā Austrālijā. Automobilī izmantoja ''[[Mazda 323]]'' dzinēju un transmisiju, kas bija aizgūta no ''[[Ford Laser|Laser]]''. Virsbūvi veidoja ''Ghia'', bet interjeru ''[[ItalDesign]]''. Piedāvājumā ietilpa modeļi ar standarta 1,6 litru un turbo variants, ar {{nobr|136 ZS}} ({{nobr|100 kW}}) jaudu. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu — [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] 2qhqw5akyjz5hez0lbqpw7xsmj7euxe 4532792 4532752 2026-10-07T04:39:04Z Meistars Joda 781 4532792 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tas bija iecerēts kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri''netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija trīs paaudzes: * ''Ford Consul Capri''&nbsp;— kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri''&nbsp;— kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri''&nbsp;— ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]]<br />1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3&nbsp;L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3&nbsp;L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5&nbsp;L ''Taunus'' V4 | 1,6&nbsp;L ''Kent'' I4 | 1,7&nbsp;L ''Taunus'' V4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Essex'' V4 | 2,0&nbsp;L ''Pinto'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 2,6&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6 | 3,1&nbsp;L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0&nbsp;L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri''&nbsp;— līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā Apvienotās Karalistes rūpnīca laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas&nbsp;— elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', automašīna bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === Pirmajos divos gados pārdeva {{sk|400000}} ''Capri'' automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus. Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferus]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā&nbsp;— {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]]<br />1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3&nbsp;L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6&nbsp;L Crossflow I4 | 1,6&nbsp;L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc divām lielām taisnstūra priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980.&nbsp;līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146&nbsp;km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]]<br />1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3&nbsp;L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6&nbsp;L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 2,8&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III''&nbsp;— ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk pārdevās komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk pārdevās, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēgdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču, 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis (autobūve)|diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis&nbsp;— ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena&nbsp;— aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri''.kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === [[Dienvidāfrika]]s ''Ford'' ražotnē ''Capri'' montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai ''RS'' versijas. Visizplatītākais dzinējs bija ''Essex V6'', jo to ražoja uz vietas, savukārt ''Pinto'' četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.<ref name=zaCARnov72>{{publikācijas atsauce |magazine=CAR (South Africa) |title=Prices of new cars |editor-last=Wright |editor-first=Cedric |volume=16 |number=10 |date=November 1972 |ref=cotternov |page=100 |publisher=Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd. |location=Cape Town, South Africa}}</ref> Specializētais uzņēmums ''Basil Green Motors'' pārveidoja aptuveni 500 ''Capri'' automobiļus, uzstādot tajos ''Ford Windsor 302'' V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu ''Capri Perana'' un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā. Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja. === Austrālija === ''[[Ford Australia]]'' montēja Eiropā projektēto pirmās paaudzes ''Capri'' savā rūpnīcā [[Sidneja]]s priekšpilsētā [[Houmbuša|Houmbušā]] laikposmā no 1969. gada marta līdz 1972. gada novembrim. Austrālijas tirgū ''Capri'' piedāvāja kopš 1969. gada 3. maija kā ''1600 Deluxe'' un ''1600 GT'' versijas, kas bija aprīkotas ar 1,6 litru ''Kent'' dzinēju. 1970. gada 25. februārī klajā laida ''3000 GT'' modeli ar 3,0 litru ''Essex V6'' dzinēju. Vienlaikus ''1600 GT'' pārdēvēja par ''1600 XL'', savukārt ''1600 Deluxe'' palika nemainīgs. 1972. gada novembrī ''Capri'' ražošanu Austrālijā pārtrauca. Kopumā samontēti {{sk|14638}} automobiļi. 1974. gada jūnijā un jūlijā ''Ford Australia'' importēja piecdesmit ''RS3100'' modeļa eksemplārus. Tāpat ''Ford Australia'' importēja četrus otrās paaudzes ''Capri'' automobiļus, taču tikai demonstrācijas nolūkos. Ne pirmās paaudzes modernizētā versija (izņemot ''RS3100''), ne vēlākos otrās un trešās paaudzes modeļus Austrālijā neražoja un oficiāli nepārdeva (lai gan tie aktīvi piedalījās Austrālijas autosportā un daudzus ieveda privātā kārtā). ''Ford Australia'' savus pārdošanas centienus koncentrēja uz citiem no Apvienotās Karalistes piegādātiem produktiem — proti, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' sedaniem. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|No 1991. līdz 1994. gadam ražotais ''Mercury Capri'']] ==== ''Ford Capri SA30'' ==== No 1989. līdz 1994. gadam ''Ford Australia'' atkārtoti izmantoja ''Capri'' nosaukumu citam, nesaistītam divdurvju sporta [[kabriolets|kabrioletam]] ar rūpnīcas kodu ''SA30'', tā nolūks bija atdzīvināt ''[[Mazda MX-5]]''. Jauno modeli eksportēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur to tirgoja ar nosaukumu ''Mercury Capri''. Nelielu daļu pārdeva pašā Austrālijā. Automobilī izmantoja ''[[Mazda 323]]'' dzinēju un transmisiju, kas bija aizgūta no ''[[Ford Laser|Laser]]''. Virsbūvi veidoja ''Ghia'', bet interjeru ''[[ItalDesign]]''. Piedāvājumā ietilpa modeļi ar standarta 1,6 litru un turbo variants, ar {{nobr|136 ZS}} ({{nobr|100&nbsp;kW}}) jaudu. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu&nbsp;— [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] ht07myzgovsidl1sjv22803nmqdgk7m 4532795 4532792 2026-10-07T05:01:50Z Meistars Joda 781 4532795 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tas bija iecerēts kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri'' netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija trīs paaudzes: * ''Ford Consul Capri''&nbsp;— kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri''&nbsp;— kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri''&nbsp;— ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]]<br />1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3&nbsp;L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3&nbsp;L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5&nbsp;L ''Taunus'' V4 | 1,6&nbsp;L ''Kent'' I4 | 1,7&nbsp;L ''Taunus'' V4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Essex'' V4 | 2,0&nbsp;L ''Pinto'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 2,6&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6 | 3,1&nbsp;L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0&nbsp;L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri''&nbsp;— līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā Apvienotās Karalistes rūpnīca laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas&nbsp;— elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', automašīna bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === Pirmajos divos gados pārdeva {{sk|400000}} ''Capri'' automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus. Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferus]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā&nbsp;— {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]]<br />1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3&nbsp;L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6&nbsp;L Crossflow I4 | 1,6&nbsp;L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc diviem lieliem taisnstūrveida priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980.&nbsp;līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146&nbsp;km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]]<br />1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3&nbsp;L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6&nbsp;L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 2,8&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III''&nbsp;— ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk tika pārdota komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk tika pārdotas, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis (autobūve)|diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis&nbsp;— ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena&nbsp;— aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri,'' kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === [[Dienvidāfrika]]s ''Ford'' ražotnē ''Capri'' montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai ''RS'' versijas. Visizplatītākais dzinējs bija ''Essex V6'', jo to ražoja uz vietas, savukārt ''Pinto'' četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.<ref name=zaCARnov72>{{publikācijas atsauce |magazine=CAR (South Africa) |title=Prices of new cars |editor-last=Wright |editor-first=Cedric |volume=16 |number=10 |date=November 1972 |ref=cotternov |page=100 |publisher=Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd. |location=Cape Town, South Africa}}</ref> Specializētais uzņēmums ''Basil Green Motors'' pārveidoja aptuveni 500 ''Capri'' automobiļus, uzstādot tajos ''Ford Windsor 302'' V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu ''Capri Perana'' un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā. Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja. === Austrālija === ''[[Ford Australia]]'' montēja Eiropā projektēto pirmās paaudzes ''Capri'' savā rūpnīcā [[Sidneja]]s priekšpilsētā [[Houmbuša|Houmbušā]] laikposmā no 1969. gada marta līdz 1972. gada novembrim. Austrālijas tirgū ''Capri'' piedāvāja kopš 1969. gada 3. maija kā ''1600 Deluxe'' un ''1600 GT'' versijas, kas bija aprīkotas ar 1,6 litru ''Kent'' dzinēju. 1970. gada 25. februārī klajā laida ''3000 GT'' modeli ar 3,0 litru ''Essex V6'' dzinēju. Vienlaikus ''1600 GT'' pārdēvēja par ''1600 XL'', savukārt ''1600 Deluxe'' palika nemainīgs. 1972. gada novembrī ''Capri'' ražošanu Austrālijā pārtrauca. Kopumā samontēti {{sk|14638}} automobiļi. 1974. gada jūnijā un jūlijā ''Ford Australia'' importēja piecdesmit ''RS3100'' modeļa eksemplārus. Tāpat ''Ford Australia'' importēja četrus otrās paaudzes ''Capri'' automobiļus, taču tikai demonstrācijas nolūkos. Ne pirmās paaudzes modernizēto versiju (izņemot ''RS3100''), ne vēlākos otrās un trešās paaudzes modeļus Austrālijā neražoja un oficiāli nepārdeva (lai gan tie aktīvi piedalījās Austrālijas autosportā un daudzus ieveda privātā kārtā). ''Ford Australia'' savus pārdošanas centienus koncentrēja uz citiem no Apvienotās Karalistes piegādātiem produktiem — proti, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' sedaniem. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|No 1991. līdz 1994. gadam ražotais ''Mercury Capri'']] ==== ''Ford Capri SA30'' ==== No 1989. līdz 1994. gadam ''Ford Australia'' atkārtoti izmantoja ''Capri'' nosaukumu citam, nesaistītam divdurvju sporta [[kabriolets|kabrioletam]] ar rūpnīcas kodu ''SA30'', tā nolūks bija atdzīvināt ''[[Mazda MX-5]]''. Jauno modeli eksportēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur to tirgoja ar nosaukumu ''Mercury Capri''. Nelielu daļu pārdeva pašā Austrālijā. Automobilī izmantoja ''[[Mazda 323]]'' dzinēju un transmisiju, kas bija aizgūta no ''[[Ford Laser|Laser]]''. Virsbūvi veidoja ''Ghia'', bet interjeru ''[[ItalDesign]]''. Piedāvājumā ietilpa modeļi ar standarta 1,6 litru un turbo variants ar {{nobr|136 ZS}} ({{nobr|100&nbsp;kW}}) jaudu. == ''Ford Capri'' iespējamā nākotne == Britu izdevums [[Auto Express]] un vācu&nbsp;— [[Stern (Laikraksts)|Stern]] parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz [[Ford Focus]] bāzētu ''Capri'', 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā [[Auto Express]] vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem ''Capri'', izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz [[Ford Focus|Focus ST]] balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford dzinējus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru dzinēju. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz [[Ford Mondeo|Mondeo]], [[Ford S-Max|S-Max]] un [[Ford Galaxy|Galaxy]]. Solīja, ka 2009. gadā par to tiks oficiāli paziņots. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] 9ha9r5blpan0axpqvnwgazln1fq67c6 0 76224 4532603 4506336 2026-10-06T12:31:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532603 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Omid'' | Nosaukums_orig = {{ara|اُمید}} | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = izmēģinājumu | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[Irānas kosmiskā aģentūra]] | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2009 | Starts = {{dat|2009|2|2|SK}} 18:36 ''UTC'' | Nesējs = ''[[Safir (raķete)|Safir-2]]'' | Starta_vieta = [[Irāna]] | Darbības_beigu_gads = 2009 | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums | Beigu_gads = 2009 | Beigu_datums = {{dat|2009|4|25|SK}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2009-004A | Tīmekļa_vietne = | Masa = 27 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = 0,0096999 | Inklinācija = 55,5° | Periods = 90,76 min | Apoapsīda = 375 km | Periapsīda = 245 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''''Omid''''' ({{val|fa|اُمید}}, ''Omīd'' — "cerība") bija [[Irāna]]s pirmais pašu izgatavotais un palaistais [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]]. Pēc ziņām no Irānas valsts televīzijas, tas paredzēts pētījumiem un sakaru pārraidēm.<ref name=Reuters>{{Ziņu atsauce | title = Iran launches first home-made satellite: state TV | url = http://www.reuters.com/article/worldNews/idUSTRE5120NN20090203 | publisher = [[Reuters]] | date = Feb 3, 2009 | accessdate = Feb 3, 2009 | author = Fredrik Dahl and Edmund Blair}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Iran puts Omid data-processing satellite into orbit |publisher = [[IRNA]] |url = http://www5.irna.ir/En/View/FullStory/?NewsId=335409&IdLanguage=3 |date = 2009-02-03 |accessdate = 2009-02-03 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20090206161943/http://www5.irna.ir/En/View/FullStory/?NewsId=335409&IdLanguage=3 |archivedate = 2009-02-06 }}</ref> Pavadonis orbītā tika palaists orbītā {{dat|2009|2|2||bez}} ar raķeti ''[[Safīr (raķete)|Safīr-2]]'' ({{val|fa|سفير}}). Pavadoņa palaišanā piedalījās Irānas prezidents [[Mahmūds Ahmadīnežāds]]. Šis notikums saistīts ar [[Irānas revolūcija]]s 30. gadadienu. Ar savā zemē izgatavota pavadoņa palaišanu ar savu raķeti no savas teritorijas Irāna ir kļuvusi par devīto [[kosmiskā lielvalsts|kosmisko lielvalsti]] (pēc [[Padomju Savienība|PSRS]]/[[Krievija]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Francija]]s, [[Japāna]]s, [[Ķīna]]s, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Indija]]s un [[Izraēla]]s). Drīz pēc starta ASV pavadoņu sekošanas dienests pamanīja Zemes orbītā divus objektus, kas palaisti no Irānas teritorijas. Viens no tiem ir pats pavadonis, otrs — Safir raķetes pēdējā pakāpe. To apstiprināja arī neatkarīgi eksperti. Aprēķini liecināja, ka palaišanas trajektorija gāja uz dienvidaustrumiem virs [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]], lai nešķērsotu kaimiņvalstis.<ref>{{Atsauce | title = Iran puts satellite into Earth orbit | author = Stephen Clark | url = http://spaceflightnow.com/news/n0902/03iran/ | magazine = Spaceflight Now | date = February 3, 2009}}</ref> Orbītas parametri ir 246 x 377 km, periods 90,76 min, slīpums 55,5°.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heavens-above.com/orbit.aspx?satid=33506&lat=0&lng=0&loc=Unspecified&alt=0&tz=CET|title=Omid - Orbit Data|publisher=Heavens Above|accessdate=2009-02-04}}</ref> No pavadoņa tika uztverti radiosignāli.<ref>[http://www.svengrahn.pp.se/trackind/OMID/OMID_signals.htm OMID signals on 465.0 MHz] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100818144155/http://www.svengrahn.pp.se/trackind/OMID/OMID_signals.htm |date={{dat|2010|08|18||bez}} }} Sven Grahn 2009-02-03</ref> [[Attēls:Omid 0651.jpg|left|thumb|150px|Nesējraķete ''Safīr'']] [[Attēls:Omid 0664.jpg|right|thumb|200px|''Omīd'' pavadoņa makets]] Pēc Irānas televīzijas datiem, pavadonis ir kuba formas ar 40 cm platumu, tā masa 27 kg (pēc [[Irānas kosmosa aģentūra]]s datiem — 25 kg). Kosmiskais aparāts nav stabilizēts pēc asīm. Tam ir instrumenti kosmiskās vides pētījumiem, [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] iekārta.<ref name="Jonathan 0">[http://www.planet4589.org/space/jsr/back/news.606 Jonathan's Space Report - Next Issue] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121206084559/http://planet4589.org/space/jsr/back/news.606 |date={{dat|2012|12|06||bez}} }} Iegūts 2009-02-15</ref> Pavadoņa palaišanas vieta netika publiskota. Eksperti ir noteikuši, ka tā atrodas vietā ar koordinātām 35,23 Z 53,92 A, netālu no [[Semnana]]s pilsētas Irānas ziemeļdaļā.<ref name="Jonathan 0" /> Pēc [[ASV Stratēģiskā pavēlniecība|ASV Stratēģiskās pavēlniecības]] datiem, ''Omīd'' iegāja Zemes atmosfērā {{dat|2009|4|25||bez}} 03:42 UTC (±4 h) virs Atlantijas okeāna uz austrumiem no Buenosairesas.<ref>[http://www.spaceweather.com/archive.php?view=1&day=26&month=04&year=2009 Spaceweather.com Time Machine<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> Raķetes fragments, kas orbītā palika pēc starta, iegāja atmosfērā 2009. gada 31. maijā.<ref>[http://nssdc.gsfc.nasa.gov/spacewarn/spx667.html SPACEWARN Bulletin No 667] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090814010940/http://nssdc.gsfc.nasa.gov/spacewarn/spx667.html |date={{dat|2009|08|14||bez}} }} NASA NSSDC, 2009-06-01</ref> ''Omid'' bija otrais Irānas pavadonis, kas ievadīts Zemes orbītā. Pirmais bija ''[[Sina-1]]'', kas startēja 2005. gadā ar Krievijas nesējraķeti. Pirms 2009. gada starta, {{dat|2008|8|16||bez}} notika raķetes ''Safir'' pirmais lidojums. Daži avoti ziņoja, ka tajā atradās pavadonis ''Omīd'' vai tā makets. Nav skaidrs, vai raķete veica plānotu suborbitālu lidojumu vai arī tas bija pavadoņa (vai maketa) ievadīšanas mēģinājums orbītā, kura laikā notika pēdējās pakāpes avārija.<ref name="Jonathan 0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{2009. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Irānas kosmiskie aparāti]] 2uqg4k4j7um3ksv41000zm8kzmnot4o 0 83511 4532689 4298795 2026-10-06T16:32:15Z ~2026-53955-87 151489 daudz kas 4532689 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bananavarieties.jpg|thumbnail|235px|Četru dažādu šķirņu banāni]] '''Banāni''' ir [[pārtika|pārtikā]] plaši lietoti [[auglis|augļi]], kas tiek iegūti no [[banānaugi]]em, parasti no [[nosmailinātais banāns|nosmailinātā banāna]] (''Musa acuminata'') vai ''[[Musa × paradisiaca]]''. Tos iegūst arī no citām banānaugu ģints sugām, piemēram, ''[[Musa balbisiana]]'', ''[[Musa fehi]]'' un ''[[Musa troglodytarum]]''. Par banāniem dēvē arī ''[[Ensete ventricosum]]'' augļus, lai gan strikti ņemot, tas nepieder banānaugu ģintij.<ref name="Morton"/><ref name="Grattan"/> No botāniskā viedokļa banāns ir [[oga]]<ref name="waynesword"/> ar daudzām [[sēkla|sēklām]] un plānu [[miza|mizu]]. Banāni ir aptuveni 15 cm gari un 3—4 cm diametrā. == Banānu kultivēšana == [[Attēls:Bananen tanzania.jpg|thumbnail|175px|Banānu transportēšana uz velosipēda [[Tanzānija|Tanzānijā]]]] Banāni ir vieni no senākajiem [[kultūraugs|kultūraugiem]], un [[tropi|tropu]] valstīs ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas augiem, kā arī svarīga [[eksports|eksporta]] prece. Tie galvenokārt tiek kultivēti zemēs starp 67° Z un 67° D [[ģeogrāfiskais platums|paralēli]]<ref name="Morton"/> un ne augstāk par 2000 metriem virs jūras līmeņa. Vislabākā banānu raža ir tad, ja [[gaisa temperatūra]] dienā ir no +67 līdz +67 °C, bet naktī — no +67 līdz +67 °C.<ref name="texasriviera"/> Arī zemēs, kur ir zemāka gaisa temperatūra, iegūst banānu ražu, bet zemēs, kur tā ilgstošākā laika posmā var būt zem +67 °C, banāni vairs netiek kultivēti. == Banānu raža == Vislielākā banānu raža gada laikā tiek iegūta [[Indija|Indijā]].<ref name="FAOSTAT"/> Tur izaudzēto banānu daudzums veido aptuveni ceturtdaļu no pasaulē izaudzētās ražas. {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! colspan=5 | 10 lielākās banānu audzētājvalstis<ref name="FAOSTAT"/> |- ! style="background:#ddf;" rowspan=2 | Valsts ! style="background:#ddf;" colspan=2 | 2009. gadā ! style="background:#ddf;" colspan=2 | 2012. gadā |- ! style="background:#ddf;" | Novāktā raža ([[tonna]]s) ! style="background:#ddf;" | Procenti no visas<br />pasaules kopējās ražas ! style="background:#ddf;" | Novāktā raža ([[tonna]]s) ! style="background:#ddf;" | Procenti no visas<br />pasaules kopējās ražas |- | align=left | {{IND}} || {{nobr|26 469 500}} || 27,6% || {{nobr|24 869 000}} || 24,4% |- | align=left | {{CHN}} || {{nobr|9 006 450}} || 9,4% || {{nobr|10 845 000}} || 10,6% |- | align=left | {{PHI}} || {{nobr|9 013 190}} || 9,4% || {{nobr|9 225 000}} || 9,0% |- | align=left | {{ECU}} || {{nobr|7 637 320}} || 8,0% || {{nobr|7 012 000}} || 6,9% |- | align=left | {{BRA}} || {{nobr|6 783 480}} || 7,1% || {{nobr|6 902 000}} || 6,8% |- | align=left | {{IDN}} || {{nobr|6 373 530}} || 6,7% || {{nobr|6 189 000}} || 6,1% |- | align=left | {{GTM}} || {{nobr|2 544 240}} || 2,7% || {{nobr|2 700 000}} || 2,6% |- | align=left | {{TZA}} || {{nobr|3 219 000}} || 3,4% || {{nobr|2 524 000}} || 2,5% |- | align=left | {{MEX}} || {{nobr|2 232 360}} || 2,3% || {{nobr|2 204 000}} || 2,2% |- | align=left | {{COL}} || {{nobr|2 020 390}} || 2,1% || {{nobr|1 982 000}} || 1,9% |- ! align=left | {{flag|Pasaule}} || {{nobr|95 816 627}} || 100% || {{nobr|101 993 000}} || 100% |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Morton">{{Grāmatas atsauce |author= Morton, Julia F. |title= Fruits of Warm Climates |url= http://www.hort.purdue.edu/newcrop/morton/banana.html |publisher= Florida Flair Books |year= 1987 |pages= 29–46 |isbn= 978-0961018412}}</ref> <ref name="Grattan">{{Grāmatas atsauce |author= Grattan, F. J. H. |title= An Introduction to Samoan Custom |url= http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-GraIntr-c7.html |location= Apia, Western Samoa |publisher= Samoa Printing & Publishing |year= 1948 |page= 69}}</ref> <ref name="waynesword">{{Tīmekļa atsauce |url=http://waynesword.palomar.edu/fruitid1.htm |title=Fruit Identification Outline |access-date={{dat|2014|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111120221956/http://waynesword.palomar.edu/fruitid1.htm }}</ref> <ref name="texasriviera">{{Tīmekļa atsauce |url= http://texasriviera.com/banana/index.html |title= Musa "Banana" |author= Meiser, G.Gaelen |publisher= texasriviera.com |accessdate= 2012. gada 10. novembrī |archiveurl= https://www.webcitation.org/6C3iLMSTo?url=http://texasriviera.com/banana/index.html |archivedate= 2012. gada 10. Novembris }}</ref> <ref name="FAOSTAT">{{Tīmekļa atsauce |url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx |title= FAOSTAT |accessdate= 2011. gada 23. augustā |language= angliski |archive-date= 2018. gada 26. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20181226063410/http://www.fao.org/faostat/en/ }}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Bananas|banāni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augļi]] [[Kategorija:Ingveraugu rinda]] epa8yji7c1fasdqpfpplb8ltsbln0cx 4532690 4532689 2026-10-06T16:32:36Z Quinlan83 98626 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53955-87|~2026-53955-87]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Votre Provocateur 4298795 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bananavarieties.jpg|thumbnail|235px|Četru dažādu šķirņu banāni]] '''Banāni''' ir [[pārtika|pārtikā]] plaši lietoti [[auglis|augļi]], kas tiek iegūti no [[banānaugi]]em, parasti no [[nosmailinātais banāns|nosmailinātā banāna]] (''Musa acuminata'') vai ''[[Musa × paradisiaca]]''. Tos iegūst arī no citām banānaugu ģints sugām, piemēram, ''[[Musa balbisiana]]'', ''[[Musa fehi]]'' un ''[[Musa troglodytarum]]''. Par banāniem dēvē arī ''[[Ensete ventricosum]]'' augļus, lai gan strikti ņemot, tas nepieder banānaugu ģintij.<ref name="Morton"/><ref name="Grattan"/> No botāniskā viedokļa banāns ir [[oga]]<ref name="waynesword"/> ar daudzām [[sēkla|sēklām]] un plānu [[miza|mizu]]. Banāni ir aptuveni 15 cm gari un 3—4 cm diametrā. == Banānu kultivēšana == [[Attēls:Bananen tanzania.jpg|thumbnail|175px|Banānu transportēšana uz velosipēda [[Tanzānija|Tanzānijā]]]] Banāni ir vieni no senākajiem [[kultūraugs|kultūraugiem]], un [[tropi|tropu]] valstīs ir viens no nozīmīgākajiem pārtikas augiem, kā arī svarīga [[eksports|eksporta]] prece. Tie galvenokārt tiek kultivēti zemēs starp 30° Z un 30° D [[ģeogrāfiskais platums|paralēli]]<ref name="Morton"/> un ne augstāk par 2000 metriem virs jūras līmeņa. Vislabākā banānu raža ir tad, ja [[gaisa temperatūra]] dienā ir no +26 līdz +35 °C, bet naktī — no +22 līdz +28 °C.<ref name="texasriviera"/> Arī zemēs, kur ir zemāka gaisa temperatūra, iegūst banānu ražu, bet zemēs, kur tā ilgstošākā laika posmā var būt zem +10 °C, banāni vairs netiek kultivēti. == Banānu raža == Vislielākā banānu raža gada laikā tiek iegūta [[Indija|Indijā]].<ref name="FAOSTAT"/> Tur izaudzēto banānu daudzums veido aptuveni ceturtdaļu no pasaulē izaudzētās ražas. {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! colspan=5 | 10 lielākās banānu audzētājvalstis<ref name="FAOSTAT"/> |- ! style="background:#ddf;" rowspan=2 | Valsts ! style="background:#ddf;" colspan=2 | 2009. gadā ! style="background:#ddf;" colspan=2 | 2012. gadā |- ! style="background:#ddf;" | Novāktā raža ([[tonna]]s) ! style="background:#ddf;" | Procenti no visas<br />pasaules kopējās ražas ! style="background:#ddf;" | Novāktā raža ([[tonna]]s) ! style="background:#ddf;" | Procenti no visas<br />pasaules kopējās ražas |- | align=left | {{IND}} || {{nobr|26 469 500}} || 27,6% || {{nobr|24 869 000}} || 24,4% |- | align=left | {{CHN}} || {{nobr|9 006 450}} || 9,4% || {{nobr|10 845 000}} || 10,6% |- | align=left | {{PHI}} || {{nobr|9 013 190}} || 9,4% || {{nobr|9 225 000}} || 9,0% |- | align=left | {{ECU}} || {{nobr|7 637 320}} || 8,0% || {{nobr|7 012 000}} || 6,9% |- | align=left | {{BRA}} || {{nobr|6 783 480}} || 7,1% || {{nobr|6 902 000}} || 6,8% |- | align=left | {{IDN}} || {{nobr|6 373 530}} || 6,7% || {{nobr|6 189 000}} || 6,1% |- | align=left | {{GTM}} || {{nobr|2 544 240}} || 2,7% || {{nobr|2 700 000}} || 2,6% |- | align=left | {{TZA}} || {{nobr|3 219 000}} || 3,4% || {{nobr|2 524 000}} || 2,5% |- | align=left | {{MEX}} || {{nobr|2 232 360}} || 2,3% || {{nobr|2 204 000}} || 2,2% |- | align=left | {{COL}} || {{nobr|2 020 390}} || 2,1% || {{nobr|1 982 000}} || 1,9% |- ! align=left | {{flag|Pasaule}} || {{nobr|95 816 627}} || 100% || {{nobr|101 993 000}} || 100% |} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Morton">{{Grāmatas atsauce |author= Morton, Julia F. |title= Fruits of Warm Climates |url= http://www.hort.purdue.edu/newcrop/morton/banana.html |publisher= Florida Flair Books |year= 1987 |pages= 29–46 |isbn= 978-0961018412}}</ref> <ref name="Grattan">{{Grāmatas atsauce |author= Grattan, F. J. H. |title= An Introduction to Samoan Custom |url= http://nzetc.victoria.ac.nz/tm/scholarly/tei-GraIntr-c7.html |location= Apia, Western Samoa |publisher= Samoa Printing & Publishing |year= 1948 |page= 69}}</ref> <ref name="waynesword">{{Tīmekļa atsauce |url=http://waynesword.palomar.edu/fruitid1.htm |title=Fruit Identification Outline |access-date={{dat|2014|12|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111120221956/http://waynesword.palomar.edu/fruitid1.htm }}</ref> <ref name="texasriviera">{{Tīmekļa atsauce |url= http://texasriviera.com/banana/index.html |title= Musa "Banana" |author= Meiser, G.Gaelen |publisher= texasriviera.com |accessdate= 2012. gada 10. novembrī |archiveurl= https://www.webcitation.org/6C3iLMSTo?url=http://texasriviera.com/banana/index.html |archivedate= 2012. gada 10. Novembris }}</ref> <ref name="FAOSTAT">{{Tīmekļa atsauce |url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx |title= FAOSTAT |accessdate= 2011. gada 23. augustā |language= angliski |archive-date= 2018. gada 26. Decembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20181226063410/http://www.fao.org/faostat/en/ }}</ref> }} == Ārējās saites == {{Commonscat-inline|Bananas|banāni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augļi]] [[Kategorija:Ingveraugu rinda]] fj1edjpu3288b1gnyvs5n3080gzwl42 0 86217 4532872 4118631 2026-10-07T11:06:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532872 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:3NorwSamiPresidents-2.jpg|thumb|250px|Sāmi tautas tērpos]] '''Sāmi''' (pašnosaukums: ''samit'' vai ''samek'' — "purva cilvēki"), agrāk saukti arī par '''lapiem''', ir Ziemeļeiropas galējo ziemeļu pamatiedzīvotāji, kas tur mīt jau kopš pēdējā Ledus laikmeta beigām un ir saglabājuši ļoti senus kultūras elementus, kas tos vieno arī ar Latvijas pirmiedzīvotāju kultūru. [[Sāmu valoda]] pieder [[somugru valodas|somugru valodu]] saimei un ir līdzīga arī [[urāliešu valodas|urāliešu valodu]] samodiešu grupas [[ņenci|ņencu]] valodai. == Apdzīvotības areāls == [[Attēls:Sámi local community Siida.jpg|thumb|250px|Sāmu vēsturiski apdzīvotā teritorija ar iedalījumu kopienās (''siida''). Sarkanā krāsā iezīmētas [[Norvēģija]]s, [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s kopienas (16.—17. gadsimts), bet zilā krāsā [[Krievija]]s (19. gadsimta sākuma) sāmu kopienas.]] Sāmu valodas dialektos runājošās etniskās grupas dzīvo [[Norvēģija]]s ziemeļos (ap 40 000), [[Zviedrija]]s ziemeļos (ap 20 000), [[Somija]]s ziemeļos (ap 6500) un [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos [[Kolas pussala]]s teritorijā (ap 2000). Sāmi savu zemi sauc par „Sápmi“ vai „Same Ätnam“. == Izcelsme == [[Attēls:Saami_Family_1900.jpg|thumb|250px|Sāmu ģimene pie savas mītnes 1900. gadā]] Vairums vēsturnieku uzskata, ka sāmu priekšteči bijuši kādā no paleoeiropiešu valodām runājoši [[Fenoskandija]]s pirmiedzīvotāji, kas apmetušies no ledāja atbrīvojušajās tundras zemēs un nodarbojušies ar ziemeļbriežu medībām un zveju. Ziemeļbriežu pieradināšana un lopkopība Ziemeļeiropā ir sākusies laika periodā no 1800. līdz 800. gadam p.m.ē. Sāmu kultūrai raksturīgās azbesta keramikas paraugus atrod jau no apmēram 1500. gada p.m.ē. [[Romas impērija]]s ģeogrāfa [[Tacits|Tacita]] aprakstos pirmo reizi sastopams cilts nosaukums "fenni", ko saista ar sāmiem un somiem. Pēc jaunākiem pētījumiem [[sāmu valoda|sāmu valodās]] runājošās ciltis pēc 300. gada p.m.ē. migrējušas no [[Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezeru apkārtnes. Sākot ar agrīnajiem viduslaikiem uz sāmu apdzīvotajām zemēm migrēja somi un karēļi. == Vēsture == Sāmu apdzīvoto teritoriju kolonizācija sākās [[vikingu laiki|vikingu laikos]] 10. gadsimtā no tagadējās [[Jēvleborjas lēne]]s, kuras dienvidu daļa jeb Jestrika zeme ({{val|la|Gestricia}}, {{val|sv|Gästrikland}}) piederēja [[zviedru ķēniņi|zviedru ķēniņu]] pārvaldītajai [[Svēlande]]i. Uz ziemeļiem no tās atradās Helsingija ({{val|la|Helsingia}}). [[Ādams no Brēmenes]] savā [[Hamburga]]s arhibīskapijas hronikā ("[[Hamburgas baznīcas arhibīskapu darbi]]") pieminējis, ka ap 1060. gadu Helsingijā ieradies katoļu misionārs Stefans ({{val|la|Stephanus}}; {{val|sv|Stenfinn}}), kas vēlāk ieguvis Helsingijas apustuļa vārdu. Pēc [[Somijas krusta kari]]em izceļotāji no Helsingijas apmetās tagadējo [[Helsinki|Helsinku]] apvidū, kas ir to nosaukuma pamatā. 14. gadsimtā radās [[Upsālas arhibīskapija]]s konflikts ar norvēģu Nidarosas ([[Trondheima]]s) arhibīskapiju par tiesībām ievākt sāmu zemē baznīcas nodevas, kas 1336. gadā nonāca līdz par Romas pāvesta kūrijai. 1339. gadā Zviedrijas un Norvēģijas ķēniņš Magnuss IV izlēma piešķirt baznīcas nodevu vākšanas tiesības Upsālas arhibīskapam. [[Norlande]]s nosaukums sāmu zemei rakstos lietots tikai no 15. gadsimta sākuma un sākumā ar "Ziemeļu zemes" vārdu apzīmēja arī tagadējo [[Somija]]s [[Lapzeme|Lapzemi]]. Zviedru ekspansija uz ziemeļiem sākās 17. gadsimtā, 1645. gadā Zviedrija atņēma Dānijas-Norvēģijas karalistei Herjedāleni (''Härjedalen'') un daļu no [[Jemtlande]]s. 1809. gadā [[Krievijas Impērija]] atņēma Zviedrijai Norlandes austrumu daļu, ko pievienoja [[Somijas lielhercogiste]]i. 19. gadsimtā Norlandē sāka celt lielas papīrfabrikas un dzelzs raktuves. == Reliģija == [[Attēls:Shaman.jpg|thumb|250px|Sāmu šamanis ar rituālajām bungām (18. gadsimta attēls)]] Sāmu, tāpat kā visu ziemeļu tautu, sākotnējā reliģija bija [[šamanisms]], kas balstās uz ticību dabas gariem, kas ir ietekmējami ar burvju jeb "[[Šamanis|šamaņu]]" (''noaide'', ''nojd'') palīdzību. Nākotni centās paredzēt ar īpašu burvju bungu palīdzību. Radīšanas dievība ir Saule (''biejve''), kas radījusi zemi kā mātes dievību, vēja dievību (''bieggaolmaj'') un dzīvnieku dievību (''lejbolmej''). Tika pielūgtas arī svētvietas (''sieidi'', ''siejdde'') — alas, izcilas klintis, avoti, kuriem upurēja ziemeļbriežu mazuļus. Svētais dzīvnieks bija [[lāči|lācis]] (''guovža'') kā dievu vēstnesis pie cilvēkiem. Mūsdienās Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā lielākā daļa sāmu ir [[luterticība|luterticīgie]]. 19.—20. gadsimtā bija arī populārs [[lestadianisms]]. == Literatūra == * Halvard Bjørkvik: ''Folketap og Sammenbrudd 1350—1520.'' In: ''Aschehougs Norges Historie'' Bd. 4. Oslo 1996. (norvēģiski) * Sápmelaccat / doammaheaddji: Aage Solbakk. — Guovdageaidnu [u.a.] : Sámi Instituhtta [u.a.], 1993 (sāmu vēstures mācību grāmata), {{ISBN|82-7374-175-3}} (sāmiski) == Ārējās saites == * [http://www.saamicouncil.net Sāmu padome] * [https://web.archive.org/web/20090125040621/http://lieber-lappland.de/shop_musik.html Sāmu mūzika] * [http://biarmia.narod.ru/library/1899_spasskiy.htm Спасский K. Лопари. // Русская земля. Область крайнего севера. № 19, 1899]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Somugri]] q96iydbd3zxlkdheoylbt989bmyzb0s 0 88928 4532753 4526700 2026-10-06T21:04:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532753 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = ''Radisson Blu Hotel Latvija'' |alternat nosaukums = Viesnīca "Latvija", ''Reval Hotel Latvija'' |attēls = Riga Elizabetes iela 2009.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 18| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 04| longEW =E |valsts = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 55, LV-1010 |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |statuss = Pabeigta |celtnieciba = [[1967]]—[[1979]] |pamatakmens = |iecer pabeigt = |pabeigts = |atverts = |ekspluatācijā no = 1979 |rekonstrukcija = [[2001. gads|2001]] |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = Viesnīcas ēka |antena spice = 98,26 |jumts = 85,65 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 27 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = 24 000 |arhitekts = Arturs Reinfelds<br />Aija Grīna<br />Valters Maike<br />Henrijs Lācis (konstr.) |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = Edmunds Valeinis |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = Linstow International |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = 111004 |areja saite = [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga radissonblu.com] }} '''''Radisson Blu Hotel Latvija''''' (agrāk '''Viesnīca "Latvija"''', '''''Reval Hotel Latvija''''') ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē, [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kas pieder viesnīcu ķēdei ''[[Radisson Blu]]''. Ēkas augstums ir 85,65 metri (augstums no grīdas līmeņa līdz jumtam), konstruktīvais ēkas augstums ir 98,26 metri (kopā ar dekoratīvo izbūvi uz jumta).<ref>[https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 Augstākās celtnes Rīgā], la.lv, {{dat|2012|1|6|SK}}</ref> Pēc kopējās platības 24 000 m² ēka ir lielākā viesnīca [[Latvija|Latvijā]].<ref name="autogenerated1">[http://www.skontobuve.lv/?id=356 Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcija un kvartāla apbūves 2. kārta]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Ēka tika pabeigta [[1976]]. gadā, bet tika rekonstruēta [[2001. gads|2001]]. gadā. [[Latvijas PSR|Padomju laikos]] ēkā arī atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija Viesnīca "Latvija". == Vēsture == [[Attēls:Viesnīcas Latvija sākotnējais projekts 1962.jpg|thumb|left|250px|Arhitekta I. Strautmaņa skice "Intūrista" viesnīcai Ļeņina (tagad Brīvības) ielā. [[1962]]. gads]] Pirmās idejas par jaunas viesnīcas būvi parādījās jau [[1960. gadi|1960. gadu]] sākumā, kad arhitekts I. Strautmanis [[1962]]. gadā prezentēja skici "[[Intūrists|Intūrista]]" 10 stāvus augstai viesnīcai restorāna "Esplanāde" un "Piena restorāna" vietā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] (tolaik Ļeņina) un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] (tolaik Kirova) ielu stūrī.<ref>"Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 178. lpp. {{ISBN|5-7966-1191-7}}</ref> Šajā vietā atrodās [[Vērmaņi|Vērmaņu dzimtas]] māja, ko pārdeva pēc tās pēdējā īpašnieka Johana fon Vērmaņa (1850—1893) nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigenser.wordpress.com/2015/03/03/%d1%80%d0%b8%d0%b6%d1%81%d0%ba%d0%b8%d0%b5-%d0%b1%d1%83%d0%b4%d0%b4%d0%b5%d0%bd%d0%b1%d1%80%d0%be%d0%ba%d0%b8-%d1%81%d0%b5%d0%bc%d1%8c%d1%8f-%d0%b2%d0%b5%d1%80%d0%bc%d0%b0%d0%bd/|title=Рижские Будденброки (Семья Верман)|website=Известные рижане и гости Риги|access-date=2021-09-03|date=2015-03-03|language=ru}}</ref> Laika gaitā projekts tika pārstrādāts un ēkas augstums sasniedza 23 stāvus. Par šo tēmu ironiski trāpīgs komentārs [[1968]]. gadā tika publicēts žurnālā "Literatūra un Māksla": ''""Viesnīcas Latvija" 23 stāvi ir daudz spēcīgāks akcents, nekā rekonstrukcijas priekšlikumā iecerētie desmit..."''.<ref>A. Holcmanis. Kā piepildās ieceres pilsētas galvenās maģistrāles izbūvē // Literatūra un Māksla. — 1968. — 2. marts</ref> Lai gan bija pretestība no daļas arhitektu un iedzīvotāju puses par seno ēku nojaukšanu paredzamās augstceltnes būvniecības kvartālā starp Brīvības, Dzirnavu, Baznīcas un Elizabetes ielām, tomēr tas netika ņemts vērā un ēkas tika nojauktas. Saglabāta tika vienīgi ēka Baznīcas ielā 4, kura pēc [[2001. gads|2001]]. gadā veiktās augstceltnes rekonstrukcijas un [[2004]]—[[2006. gads|2006]]. gada rekonstrukcijas otrās kārtas <ref name="autogenerated1" /> vecās viesnīcas izstāžu zāles piebūves nojaukšanas un jaunas piebūves uzbūvēšanas tika renovēta un ieguva trešo vietu konkursā "Gada labākā būve 2008" — nominācijā "Labākā gada rekonstrukcija".<ref>[http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=90549 Latvijas Būvinženieru savienība apbalvo labākos būvinženierus], tvnet.lv, {{dat|2009|5|25}}</ref> Viesnīca "Latvija" bija [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts ārzemju tūrisma komitejas augstākā "B" kategorijas viesnīca, kurā bija 680 istabas. Viesnīcā bija paredzēts apkalpot organizētas ārzemju un padomju tūristu grupas ar tūristu ceļazīmēm. Viesnīcā atradās sanāksmju zāle ar 80 vietām un sinhronās tulkošanas kabīnēm, radioaparātu un videoaparatūru. Augstceltnē bija arī restorānu komplekss ar 876 vietām, suvenīru un avīžu kioski, pasta nodaļa, sadzīves pakalpojumu komplekss, kā arī Valsts bankas valūtas maiņas punkts. Viesnīcas Latvija augšstāvos bijis ierīkots [[Valsts drošības komiteja|VDK]] telefonsarunu noklausīšanās mezgls.<ref>[https://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas Lielā brāļa garās ausis – realitāte un iedomas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160825224701/http://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas |date={{dat|2016|08|25||bez}} }} PIETIEK, S. Metuzāls 06.05.2011.</ref> === Celtniecība === Celtniecības darbi tika uzsākti 1967. gada vidū.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_000_xlak1967n103|issueType:P Top viesnīca "Latvija"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_000_xlak1967n103{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Laiks" Nr. 103, {{dat|1967|12|30|SK}}</ref> 1967. gada 11. decembrī, plkst. 9:30 būvlaukumā ieradās pirmais pašizgāzējs ar betona kravu un uzsākās viesnīcas "Latvija" pamatu betonēšana, kura ilga 5 diennaktis.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1967n289|issueType:P Lielais betons viesnīcas "Latvija" pamatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/riba1967n289{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, {{dat|1967|12|12|SK}}</ref> Spāru svētkus Viesnīcas "Latvija" svinēja 1971. gada decembra beigās,<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302|issueType:P Augstums sasniegts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 302, {{dat|1971|12|29|SK}}</ref> bet būvniecība tika pabeigta [[1976]]. gadā. Savukārt ekspluatācijā tā tika nodota tikai [[1978. gads Latvijā|1978]]. gada [[29. decembris|29. decembrī]]. Augstceltnes arhitekti ir [[Artūrs Reinfelds]], Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei tika izmantots arī kinētisks objekts "Sakta", kura mākslinieks bija Artūrs Riņķis.<ref>Enciklopēdija Rīga. - R., 1988. - 399. lpp.</ref> Pamatos, 760 kvadrātmetru platībā iedzina 220 dzelzsbetona pā|us 8 metru dziļumā. Pēc tam zemē iegula tūkstoš kubikmetru betona, radot viesnīcas monolīto pamatu plāksni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_dzbl1972n09|issueType:P Divdesmitsešstāvīgais "vilnis"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_dzbl1972n09{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 9, {{dat|1972|3|2|SK}}</ref> === Rekonstrukcija === Pēc 20 gadu ilgas ekspluatācijas ēka bija gan fiziski, gan morāli novecojusi, tādēļ [[1998]]. gadā tika pieņemts lēmums augstceltni rekonstruēt. Rekonstrukcija tika sadalīta divās kārtās, no kurām pirmajā kārtā rekonstruēja augstceltni, bet otrajā kārtā ēkas kompleksa piebūvi. Rekonstrukcijas pirmā kārta sākās [[2000. gads|2000]]. gadā, tika pabeigta 10 mēnešu laikā [[2001. gads|2001]]. gada [[Maijs|maijā]]. Lai to paveiktu, darbā tika iesaistīti 26 apakšuzņēmēji. Pirmās kārtas rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas sastādīja 25 miljonus ASV dolāru. Kompleksa otrās kārtas rekonstrukcija notika no [[2004]]. līdz [[2006. gads|2006]]. gadam, bet vecās izstāžu zāles "Latvija" ēkas nojaukšanas darbi sākās jau [[2003. gads|2003]]. gadā. Rekonstrukcijas otrās kārtas rezultātā tika uzbūvēts pilnīgi jauns, 6 stāvus augsts viesnīcas bloks ar 200 jauniem viesnīcas numuriem, vienstāvu stikla veikalu pasāžu, kā arī izveidota liela un daudzfunkcionāla konferenču zāle ar 1000 vietām.<ref>[http://www.skontobuve.lv/?id=125 Viesnīcas Latvija renovācija]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Pēc rekonstrukcijas abu kārtu pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniedza 24 000 m², tādējādi padarot to par lielāko viesnīcu [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas stāvu skaits pieauga no 24 uz 27 stāviem. == Skatīt arī == * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:Viesnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] nbxpa3e74zxrz4mac63wr10bpvqh3qc 4532786 4532753 2026-10-07T03:40:18Z Bai-Bot 60304 wikifikācija using [[Project:AWB|AWB]] 4532786 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = ''Radisson Blu Hotel Latvija'' |alternat nosaukums = Viesnīca "Latvija", ''Reval Hotel Latvija'' |attēls = Riga Elizabetes iela 2009.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 18| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 04| longEW =E |valsts = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 55, LV-1010 |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |statuss = pabeigta |celtnieciba = 1967—1979 |pamatakmens = |iecer pabeigt = |pabeigts = |atverts = |ekspluatācijā no = 1979 |rekonstrukcija = {{dat|2001}} |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = viesnīcas ēka |antena spice = 98,26 |jumts = 85,65 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 27 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = 24 000 |arhitekts = Arturs Reinfelds<br />Aija Grīna<br />Valters Maike<br />Henrijs Lācis (konstr.) |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = Edmunds Valeinis |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = ''Linstow International'' |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = 111004 |areja saite = [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga radissonblu.com] }} '''''Radisson Blu Hotel Latvija''''' (agrāk '''Viesnīca "Latvija"''', '''''Reval Hotel Latvija''''') ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē, [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kas pieder viesnīcu ķēdei ''[[Radisson Blu]]''. Ēkas augstums ir 85,65 metri (augstums no grīdas līmeņa līdz jumtam), konstruktīvais ēkas augstums ir 98,26 metri (kopā ar dekoratīvo izbūvi uz jumta).<ref>[https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 Augstākās celtnes Rīgā], la.lv, {{dat|2012|1|6|SK}}</ref> Pēc kopējās platības {{nobr|{{sk|24000}} m²}} ēka ir lielākā viesnīca [[Latvija|Latvijā]].<ref name="autogenerated1">[http://www.skontobuve.lv/?id=356 Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcija un kvartāla apbūves 2. kārta]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Ēka tika pabeigta 1976. gadā, bet tika rekonstruēta 2001. gadā. [[Latvijas PSR|Padomju laikos]] ēkā arī atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija Viesnīca "Latvija". == Vēsture == [[Attēls:Viesnīcas Latvija sākotnējais projekts 1962.jpg|thumb|left|250px|Arhitekta I. Strautmaņa skice "Intūrista" viesnīcai Ļeņina (tagad Brīvības) ielā. 1962. gads]] Pirmās idejas par jaunas viesnīcas būvi parādījās jau 1960. gadu sākumā, kad arhitekts I. Strautmanis 1962. gadā prezentēja skici "[[Intūrists|Intūrista]]" 10 stāvus augstai viesnīcai restorāna "Esplanāde" un "Piena restorāna" vietā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] (tolaik Ļeņina) un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] (tolaik Kirova) ielu stūrī.<ref>"Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 178. lpp. {{ISBN|5-7966-1191-7}}</ref> Šajā vietā atrodās [[Vērmaņi|Vērmaņu dzimtas]] māja, ko pārdeva pēc tās pēdējā īpašnieka Johana fon Vērmaņa (1850—1893) nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigenser.wordpress.com/2015/03/03/%d1%80%d0%b8%d0%b6%d1%81%d0%ba%d0%b8%d0%b5-%d0%b1%d1%83%d0%b4%d0%b4%d0%b5%d0%bd%d0%b1%d1%80%d0%be%d0%ba%d0%b8-%d1%81%d0%b5%d0%bc%d1%8c%d1%8f-%d0%b2%d0%b5%d1%80%d0%bc%d0%b0%d0%bd/|title=Рижские Будденброки (Семья Верман)|website=Известные рижане и гости Риги|access-date=2021-09-03|date=2015-03-03|language=ru}}</ref> Laika gaitā projekts tika pārstrādāts un ēkas augstums sasniedza 23 stāvus. Par šo tēmu ironiski trāpīgs komentārs 1968. gadā tika publicēts žurnālā "Literatūra un Māksla": ''""Viesnīcas Latvija" 23 stāvi ir daudz spēcīgāks akcents, nekā rekonstrukcijas priekšlikumā iecerētie desmit..."''.<ref>A. Holcmanis. Kā piepildās ieceres pilsētas galvenās maģistrāles izbūvē // Literatūra un Māksla. — 1968. — 2. marts</ref> Lai gan bija pretestība no daļas arhitektu un iedzīvotāju puses par seno ēku nojaukšanu paredzamās augstceltnes būvniecības kvartālā starp Brīvības, Dzirnavu, Baznīcas un Elizabetes ielām, tomēr tas netika ņemts vērā un ēkas tika nojauktas. Saglabāta tika vienīgi ēka Baznīcas ielā 4, kura pēc 2001. gadā veiktās augstceltnes rekonstrukcijas un 2004—2006. gada rekonstrukcijas otrās kārtas <ref name="autogenerated1" /> vecās viesnīcas izstāžu zāles piebūves nojaukšanas un jaunas piebūves uzbūvēšanas tika renovēta un ieguva trešo vietu konkursā "Gada labākā būve 2008" — nominācijā "Labākā gada rekonstrukcija".<ref>[http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=90549 Latvijas Būvinženieru savienība apbalvo labākos būvinženierus], tvnet.lv, {{dat|2009|5|25}}</ref> Viesnīca "Latvija" bija [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts ārzemju tūrisma komitejas augstākā "B" kategorijas viesnīca, kurā bija 680 istabas. Viesnīcā bija paredzēts apkalpot organizētas ārzemju un padomju tūristu grupas ar tūristu ceļazīmēm. Viesnīcā atradās sanāksmju zāle ar 80 vietām un sinhronās tulkošanas kabīnēm, radioaparātu un videoaparatūru. Augstceltnē bija arī restorānu komplekss ar 876 vietām, suvenīru un avīžu kioski, pasta nodaļa, sadzīves pakalpojumu komplekss, kā arī Valsts bankas valūtas maiņas punkts. Viesnīcas Latvija augšstāvos bijis ierīkots [[Valsts drošības komiteja|VDK]] telefonsarunu noklausīšanās mezgls.<ref>[https://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas Lielā brāļa garās ausis – realitāte un iedomas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160825224701/http://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas |date={{dat|2016|08|25||bez}} }} PIETIEK, S. Metuzāls 06.05.2011.</ref> === Celtniecība === Celtniecības darbi tika uzsākti 1967. gada vidū.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_000_xlak1967n103|issueType:P Top viesnīca "Latvija"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_000_xlak1967n103{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Laiks" Nr. 103, {{dat|1967|12|30|SK}}</ref> 1967. gada 11. decembrī, plkst. 9:30 būvlaukumā ieradās pirmais pašizgāzējs ar betona kravu un uzsākās viesnīcas "Latvija" pamatu betonēšana, kura ilga 5 diennaktis.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1967n289|issueType:P Lielais betons viesnīcas "Latvija" pamatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/riba1967n289{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, {{dat|1967|12|12|SK}}</ref> Spāru svētkus Viesnīcas "Latvija" svinēja 1971. gada decembra beigās,<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302|issueType:P Augstums sasniegts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 302, {{dat|1971|12|29|SK}}</ref> bet būvniecība tika pabeigta 1976. gadā. Savukārt ekspluatācijā tā tika nodota tikai 1978. gada 29. decembrī. Augstceltnes arhitekti ir [[Artūrs Reinfelds]], Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei tika izmantots arī kinētisks objekts "Sakta", kura mākslinieks bija Artūrs Riņķis.<ref>Enciklopēdija Rīga. - R., 1988. - 399. lpp.</ref> Pamatos, 760 kvadrātmetru platībā iedzina 220 dzelzsbetona pā|us 8 metru dziļumā. Pēc tam zemē iegula tūkstoš kubikmetru betona, radot viesnīcas monolīto pamatu plāksni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_dzbl1972n09|issueType:P Divdesmitsešstāvīgais "vilnis"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_dzbl1972n09{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 9, {{dat|1972|3|2|SK}}</ref> === Rekonstrukcija === Pēc 20 gadu ilgas ekspluatācijas ēka bija gan fiziski, gan morāli novecojusi, tādēļ 1998. gadā tika pieņemts lēmums augstceltni rekonstruēt. Rekonstrukcija tika sadalīta divās kārtās, no kurām pirmajā kārtā rekonstruēja augstceltni, bet otrajā kārtā ēkas kompleksa piebūvi. Rekonstrukcijas pirmā kārta sākās 2000. gadā, tika pabeigta 10 mēnešu laikā 2001. gada [[Maijs|maijā]]. Lai to paveiktu, darbā tika iesaistīti 26 apakšuzņēmēji. Pirmās kārtas rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas sastādīja 25 miljonus ASV dolāru. Kompleksa otrās kārtas rekonstrukcija notika no 2004. līdz 2006. gadam, bet vecās izstāžu zāles "Latvija" ēkas nojaukšanas darbi sākās jau 2003. gadā. Rekonstrukcijas otrās kārtas rezultātā tika uzbūvēts pilnīgi jauns, 6 stāvus augsts viesnīcas bloks ar 200 jauniem viesnīcas numuriem, vienstāvu stikla veikalu pasāžu, kā arī izveidota liela un daudzfunkcionāla konferenču zāle ar 1000 vietām.<ref>[http://www.skontobuve.lv/?id=125 Viesnīcas Latvija renovācija]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Pēc rekonstrukcijas abu kārtu pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniedza {{nobr|{{sk|24000}} m²}}, tādējādi padarot to par lielāko viesnīcu [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas stāvu skaits pieauga no 24 uz 27 stāviem. == Skatīt arī == * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:Viesnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] h0ya62435tvvva127oncitih1707r68 4532787 4532786 2026-10-07T03:48:36Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4532787 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Augstceltnes infokaste |ekas nosaukums = ''Radisson Blu Hotel Latvija'' |alternat nosaukums = Viesnīca "Latvija", ''Reval Hotel Latvija'' |attēls = Riga Elizabetes iela 2009.jpg |attēla_platums = 250px |attēla_paraksts = |koordinātu karte = Riga 2 |latd = 56| latm = 57| lats = 18| latNS =N |longd = 24| longm = 07| longs = 04| longEW =E |valsts = {{karogs|Latvija}}, [[Rīga]] |adrese = [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 55, LV-1010 |apkaime = [[Centrs (Rīga)|Centrs]] |statuss = pabeigta |celtnieciba = 1967—1979 |pamatakmens = |iecer pabeigt = |pabeigts = |atverts = |ekspluatācijā no = 1979 |rekonstrukcija = {{dat|2001}} |nojaukts = |iznicinats = |pielietojums = viesnīcas ēka |antena spice = 98,26 |jumts = 85,65 |augsej stava = |skatu lauk = |stavu skaits = 27 |liftu skaits = |izmaksas = |platiba = 24 000 |arhitekts = Arturs Reinfelds<br />Aija Grīna<br />Valters Maike<br />Henrijs Lācis (konstr.) |arhit birojs = |projekta vad = |inzinieris = Edmunds Valeinis |buvnieks = |attistitajs = |ipasnieks = ''Linstow International'' |parvaldnieks = |atsauces = |emporis nr = 111004 |areja saite = [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga radissonblu.com] }} '''''Radisson Blu Hotel Latvija''''' (agrāk '''Viesnīca "Latvija"''', '''''Reval Hotel Latvija''''') ir 27 stāvus augsta viesnīcu augstceltne [[Rīga]]s [[Centrs (Rīga)|Centra]] apkaimē, [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kas pieder viesnīcu ķēdei ''[[Radisson Blu]]''. Ēkas augstums ir 85,65 metri (augstums no grīdas līmeņa līdz jumtam), konstruktīvais ēkas augstums ir 98,26 metri (kopā ar dekoratīvo izbūvi uz jumta).<ref>[https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 Augstākās celtnes Rīgā], la.lv, {{dat|2012|1|6|SK}}</ref> Pēc kopējās platības {{nobr|{{sk|24000}} m²}} ēka ir lielākā viesnīca [[Latvija|Latvijā]].<ref name="autogenerated1">[http://www.skontobuve.lv/?id=356 Viesnīcas "Latvija" rekonstrukcija un kvartāla apbūves 2. kārta]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Ēkas būvniecību pabeidza 1976. gadā, bet rekonstrukciju 2001. gadā. [[Latvijas PSR]] laikā ēkā atradās viesnīca un ēkas oficiālais nosaukums bija Viesnīca "Latvija". == Vēsture == [[Attēls:Viesnīcas Latvija sākotnējais projekts 1962.jpg|thumb|left|250px|Arhitekta I. Strautmaņa skice "Intūrista" viesnīcai Ļeņina (tagad Brīvības) ielā. 1962. gads]] Pirmās idejas par jaunas viesnīcas būvi parādījās jau 1960. gadu sākumā, kad arhitekts I. Strautmanis 1962. gadā prezentēja skici "[[Intūrists|Intūrista]]" 10 stāvus augstai viesnīcai restorāna "Esplanāde" un "Piena restorāna" vietā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības]] (tolaik Ļeņina) un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] (tolaik Kirova) ielu stūrī.<ref>"Rīga, kuras nav". - R.: Zinātne, 1998. - 178. lpp. {{ISBN|5-7966-1191-7}}</ref> Šajā vietā atrodās [[Vērmaņi|Vērmaņu dzimtas]] māja, ko pārdeva pēc tās pēdējā īpašnieka Johana fon Vērmaņa (1850—1893) nāves.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigenser.wordpress.com/2015/03/03/%d1%80%d0%b8%d0%b6%d1%81%d0%ba%d0%b8%d0%b5-%d0%b1%d1%83%d0%b4%d0%b4%d0%b5%d0%bd%d0%b1%d1%80%d0%be%d0%ba%d0%b8-%d1%81%d0%b5%d0%bc%d1%8c%d1%8f-%d0%b2%d0%b5%d1%80%d0%bc%d0%b0%d0%bd/|title=Рижские Будденброки (Семья Верман)|website=Известные рижане и гости Риги|access-date=2021-09-03|date=2015-03-03|language=ru}}</ref> Laika gaitā projektu pārstrādāja un ēkas augstums sasniedza 23 stāvus. Par šo tēmu ironiski trāpīgs komentārs 1968. gadā publicēts žurnālā "Literatūra un Māksla": ''""Viesnīcas Latvija" 23 stāvi ir daudz spēcīgāks akcents, nekā rekonstrukcijas priekšlikumā iecerētie desmit..."''.<ref>A. Holcmanis. Kā piepildās ieceres pilsētas galvenās maģistrāles izbūvē // Literatūra un Māksla. — 1968. — 2. marts</ref> Lai gan bija pretestība no daļas arhitektu un iedzīvotāju puses par seno ēku nojaukšanu paredzamās augstceltnes būvniecības kvartālā starp Brīvības, Dzirnavu, Baznīcas un Elizabetes ielām, tomēr to neņēma vērā un ēkas nojauca. Saglabāja vienīgi ēku Baznīcas ielā 4, kura pēc 2001. gadā veiktās augstceltnes rekonstrukcijas un 2004—2006. gada rekonstrukcijas otrās kārtas <ref name="autogenerated1" /> vecās viesnīcas izstāžu zāles piebūves nojaukšanas un jaunas piebūves uzbūvēšanas renovēja un ieguva trešo vietu konkursā "Gada labākā būve 2008" — nominācijā "Labākā gada rekonstrukcija".<ref>[http://www.tvnet.lv/majas/environment/article.php?id=90549 Latvijas Būvinženieru savienība apbalvo labākos būvinženierus], tvnet.lv, {{dat|2009|5|25}}</ref> Viesnīca "Latvija" bija [[Padomju Savienība|PSRS]] Valsts ārzemju tūrisma komitejas augstākā "B" kategorijas viesnīca, kurā bija 680 istabas. Viesnīca apkalpoja organizētas ārzemju un padomju tūristu grupas ar tūristu ceļazīmēm. Viesnīcā atradās sanāksmju zāle ar 80 vietām un sinhronās tulkošanas kabīnēm, radioaparātu un videoaparatūru. Augstceltnē bija arī restorānu komplekss ar 876 vietām, suvenīru un avīžu kioski, pasta nodaļa, sadzīves pakalpojumu komplekss, kā arī Valsts bankas valūtas maiņas punkts. Viesnīcas Latvija augšstāvos bijis ierīkots [[Valsts drošības komiteja|VDK]] telefonsarunu noklausīšanās mezgls.<ref>[https://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas Lielā brāļa garās ausis – realitāte un iedomas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160825224701/http://pietiek.com/raksti/liela_brala_garas_ausis__realitate_un_iedomas |date={{dat|2016|08|25||bez}} }} PIETIEK, S. Metuzāls 06.05.2011.</ref> === Celtniecība === Celtniecības darbus uzsāka 1967. gada vidū.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_000_xlak1967n103|issueType:P Top viesnīca "Latvija"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_000_xlak1967n103{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Laiks" Nr. 103, {{dat|1967|12|30|SK}}</ref> 1967. gada 11. decembrī, plkst. 9:30 būvlaukumā ieradās pirmais pašizgāzējs ar betona kravu un uzsākās viesnīcas "Latvija" pamatu betonēšana, kura ilga 5 diennaktis.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/riba1967n289|issueType:P Lielais betons viesnīcas "Latvija" pamatā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/riba1967n289{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 289, {{dat|1967|12|12|SK}}</ref> Spāru svētkus Viesnīcas "Latvija" svinēja 1971. gada decembra beigās,<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302|issueType:P Augstums sasniegts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/p_001_cina1971n302{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Cīņa" Nr. 302, {{dat|1971|12|29|SK}}</ref> bet būvniecību pabeidza 1976. gadā. Savukārt ekspluatācijā to nodeva tikai 1978. gada 29. decembrī. Augstceltnes arhitekti ir [[Artūrs Reinfelds]], Aija Grīna, Valters Maike, kā arī konstruktors Henrijs Lācis un inženieris Edmunds Valeinis. Oriģinālā dizaina ēka bija 26 stāvus augsta, kuru aptvēra divstāvu piebūve ar ieejas vestibilu, kafejnīcu, restorānu, veikalu, kā arī izstāžu zāli "Latvija". Interjeru veidoja mākslinieku kolektīvs Ojāra Ābola vadībā. Ēkas fasādei izmantoja arī kinētisko objektu "Sakta", kura mākslinieks ir Artūrs Riņķis.<ref>Enciklopēdija Rīga. - R., 1988. - 399. lpp.</ref> Pamatos, 760 kvadrātmetru platībā iedzina 220 dzelzsbetona pā|us 8 metru dziļumā. Pēc tam zemē iegula tūkstoš kubikmetru betona, radot viesnīcas monolīto pamatu plāksni.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_dzbl1972n09|issueType:P Divdesmitsešstāvīgais "vilnis"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_dzbl1972n09{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Dzimtenes Balss" Nr. 9, {{dat|1972|3|2|SK}}</ref> === Rekonstrukcija === Pēc 20 gadu ilgas ekspluatācijas ēka bija gan fiziski, gan morāli novecojusi, tādēļ 1998. gadā pieņemts lēmums augstceltni rekonstruēt. Rekonstrukciju sadalīja divās kārtās, no kurām pirmajā kārtā rekonstruēja augstceltni, bet otrajā kārtā ēkas kompleksa piebūvi. Rekonstrukcijas pirmā kārta sākās 2000. gadā un pabeigta 10 mēnešu laikā 2001. gada maijā. Lai to paveiktu, darbos iesaistīja 26 apakšuzņēmējus. Pirmās kārtas rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas sastādīja 25 miljonus ASV dolāru. Kompleksa otrās kārtas rekonstrukcija notika no 2004. līdz 2006. gadam, bet vecās izstāžu zāles "Latvija" ēkas nojaukšanas darbi sākās jau 2003. gadā. Rekonstrukcijas otrās kārtas rezultātā uzbūvēja pilnīgi jaunu, 6 stāvus augstu viesnīcas bloku ar 200 jauniem viesnīcas numuriem, vienstāvu stikla veikalu pasāžu, kā arī izveidota liela un daudzfunkcionāla konferenču zāle ar 1000 vietām.<ref>[http://www.skontobuve.lv/?id=125 Viesnīcas Latvija renovācija]{{Novecojusi saite}}, skontobuve.lv</ref> Pēc rekonstrukcijas abu kārtu pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniedza {{nobr|{{sk|24000}} m²}}, tādējādi padarot to par lielāko viesnīcu [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas stāvu skaits pieauga no 24 uz 27 stāviem. == Skatīt arī == * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.radissonblu.com/latvijahotel-riga Oficiālā tīmekļa vietne] {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas augstceltnes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Augstceltnes Rīgā]] [[Kategorija:Viesnīcas Rīgā]] [[Kategorija:Brīvības iela]] 73tn0ijmwo802acd3htt962iv9795wo 0 97805 4532754 4530428 2026-10-06T21:10:57Z Baisulis 11523 papildināts...... 4532754 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | name = ''Ford C-Max'' | image = Ford C-Max 1.6 TDCi Trend (II) – Frontansicht (1), 30. Juli 2011, Mettmann.jpg | caption = ''Ford C-Max 1.6 TDCi'' | manufacturer = ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' | production = 2003–2019 | class = kompaktvens | body_style = piecu durvju [[kompaktvens]] | layout = priekšā noviets dzinējs, priekšpiedziņa }} '''''Ford C-Max''''' (stilizēts kā '''''Ford C-MAX'''''; iepriekš saukts par '''''Ford Focus C-Max''''') ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Motor Company]]'' ražoja no 2003. līdz 2019. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://media.ford.com/article_display.cfm?article_id=25711 |title=New Ford C-Max production begins in Saarlouis, Germany |publisher=Media.ford.com |access-date=2010-10-05 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20110525173914/http://media.ford.com/article_display.cfm?article_id=25711 |archive-date=2011-05-25 }}</ref> Tam ir piecu durvju [[kompaktvens|kompaktvena]] virsbūve. ''Ford Grand C-Max'' modelim ir garāka [[riteņu bāze]]. Ford ieviesa ''C-Max'' ASV kā savu pirmo [[hibrīdauto]] sēriju, kurā ietilpst ''C-Max Hybrid'' (laists klajā 2012. gada septembrī) un ''C-Max Energi'' [[uzlādējamais hibrīdauto]] (laists klajā 2012. gada oktobrī). Lai gan sākotnēji ''C-Max'' bija pieejams tikai Eiropā, pirmās paaudzes modelis bija daļēji pieejams arī [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]. Laika posmā no 2017. gada septembra līdz 2018. gada vidum ''C-Max'' ražošanu ASV pārtrauca. 2019. gada jūnijā ''Ford'' pārtrauca šī modeļa ražošanu [[Zārluī]] rūpnīcā Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2019-03-29 |title=FORD TAKES FURTHER ACTIONS TO IMPROVE EUROPEAN BUSINESS; CONFIRMS END OF FORD C-MAX PRODUCTION AT SAARLOUIS |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/feu/at/en/news/2019/03/29/ford-takes-further-actions-to-improve-european-business--confirm.html |website=Ford Media}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{auto-aizmetnis}} {{Ford}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:C-Max}} [[Kategorija:Ford automobiļi]] ept9lhzxf22tjo0xezoachwyxnzwx5f 0 100375 4532606 735495 2026-10-06T12:34:02Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Tonijs Blērs]] 4532606 wikitext text/x-wiki '''Blērs''' var būt: * [[Klaids Blērs]] (''Clyde Blair''; 1881—1953) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair''; 1953) — britu politiķis. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] fp4wuno8f83stdieo71kq8dl701lyxb 4532720 4532606 2026-10-06T18:49:19Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4532720 wikitext text/x-wiki '''Blērs''' (''Blair''; sieviešu dzimtē [[Blēra]]) ir [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu]] izcelsmes skotu, [[angļu valoda|angļu]] [[personvārds]] un [[uzvārds]]. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Klaids Blērs]] (''Clyde Blair''; 1881—1953) — amerikāņu vieglatlēts; * [[Tonijs Blērs]] (''Tony Blair''; 1953) — britu politiķis. == Skatīt arī == * ''[[Blair]]'' {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] fdf58aquj6fa9oj6o54iua5pedze580 0 103840 4532794 4436573 2026-10-07T04:57:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532794 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sentluisa | official_name = ''St. Louis'' | settlement_type = pilsēta | nickname = ''Gateway City, STL, Gateway to the West, Mound City, The Lou'' | image_skyline = {{multiple image | total_width = 280 | border = infobox | perrow = 1,2,2,1 | caption_align = center | image1 = Runner Fountain and Old Courthouse and Arch (5618845531).jpg | image2 = St. Louis Art Museum.JPG | image3 = Busch Pano 2022.jpg | image4 = Climatron - panoramio.jpg | image5 = St. Louis Union Station (17577826564).jpg }} | image_flag = Flag of St. Louis, Missouri.svg | image_seal = Seal of St. Louis, Missouri.svg | pushpin_map = ASV#Misūri | latd = 38 | latm = 37 | lats = 38 | latNS = N | longd = 90 | longm = 11 | longs = 52 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|ASV}}''' | subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] | subdivision_name1 = [[Misūri (štats)|Misūri]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1763. gads|1763. gadā]] | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1809. gads|1809. gada]] | established_title3 = Lielpilsētas statuss | established_date3 = kopš [[1822. gads|1809. gada]] | leader_title = Mērs | leader_name = Lida Krīstone | area_total_km2 = 171.3 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = 160.4 | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 11.0 | elevation_footnotes = <ref name="St. Louis Elevation">{{Tīmekļa atsauce | title = St. Louis City, Missouri - Population Finder - American FactFinder | publisher = [[United States Geological Survey|U.S. Geological Survey]] | url = http://geonames.usgs.gov/pls/gnispublic/f?p=106:3:3712217792123411::NO::P3_FID:765765 | date = 1980-10-24 | accessdate = 2008-12-23}}</ref> | elevation_m = 142 | population_footnotes = <ref name="StL Quick Facts">[http://quickfacts.census.gov/qfd/states/29/29510.html St. Louis city QuickFacts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130912001257/http://quickfacts.census.gov/qfd/states/29/29510.html |date={{dat|2013|09|12||bez}} }}, U.S. [[Census Bureau]] (July 1, 2009)</ref> | population_total = 370900 | population_as_of = {{dat|2008|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = 2850002 | timezone = [[Centrālais laiks|CST]] | utc_offset = -6 | timezone_DST = [[CDT]] | utc_offset_DST = -5 | area_code = 314 | website = {{url|http://stlouis.missouri.org/}} | footnotes = | image_blank_emblem = Logo of St. Louis, Missouri.svg }} '''Sentluisa''' ({{val|fr|Saint-Louis}} vai ''St-Louis''; {{val|en|Saint Louis}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Misūri (štats)|Misūri]] štatā. Pilsētai nosaukumu devuši [[franči|franču]] kolonisti par godu [[Francija]]s karalim [[Luijs IX|Luijam IX]]. Iedzīvotāji: 370 900 (2008). Neoficiālie nosaukumi — "Vārtu pilsēta" un "Kurgānu pilsēta". Sentluisa ir lielākā pilsēta Misūri štatā un 16. lielākā ASV. Senluisā notika [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles]]. == Ģeogrāfija == Pilsēta atrodas [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes rietumu krastā, uz dienvidiem no [[Misūri (upe)|Misūri]] ietekas tajā. Robežojas ar Sentluisas apriņķi, bet apriņķī neietilpst. Apvidus ar paugurainām prērijām un [[Kahokijas uzkalni|Kahokijas]] kaļķakmeņu kurgāniem. === Klimats === Pilsētā pārsvarā ir [[mēreni kontinentāls klimats]], jo pilsētas tuvumā neatrodas ne lieli kalnu masīvi, ne lielas ūdenstilpes. Teritorija ir pakļauta gan aukstajām arktiskajām gaisa masām no [[Kanāda]]s, gan mitrajām tropiskajām gaisa masām no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]]. Vidējā gaisa temperatūra ir 13,5 °C, vidējais nokrišņu daudzums 980 mm. Vasarā temperatūra parasti sasniedz 32 °C, bet ziemā nokrītas līdz −6 °C. Piefiksētā zemākā temperatūra ir −30.0 °C un augstākā 47,2 °C. 1995. un 1999. gadā anomālais karstums kļuva par nāves iemeslu simtiem cilvēku. 40-50 dienas gadā var būt negaiss, kuru dažreiz pavada [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Pie citām dabas katastrofām, kas Sentluisā nav īpaši biežas, pieskaitāmas arī sniega vētras un puteņi. == Vēsture == Sentluisa savu vēsturisko nosaukumu "Kurgānu pilsēta" (''Mound City'') ieguvusi, pateicoties indiāņu Misisipi kultūras būvētajiem kurgāniem pilsētas apkārtnē. Pirmā franču ekspedīcija pa Misisipi upi šeit ieradās 1673. gadā un Renē Robērs Kaveljē de la Sals (''René-Robert Cavelier de La Salle'') 1682. gadā pasludināja visa Misisipi upes baseina pievienošanu [[Francija]]i ar nosaukumu Luiziāna (''La Louisiane''). 1703. gadā tagadējās pilsētas vietā tika nodibināta katoļu misija. Pēc tam, kad franči pēc Parīzes miera līguma 1763. gadā bija spiesti atdot angļiem Misisipi upes kreisā krasta, bet spāņiem labā krasta zemes, šeit nodibināja Augšējās Luiziānas pārvaldes centru ar spāņu nosaukumu Sanluisa (''San Luis'') jeb franču Senluī (''Saint-Louis''). Par pirmo gubernatoru no 1766. līdz 1768. gadam tās iedzīvotāji ievēlēja Luisu Sentanžu de Belrivu (''Louis Saint Ange de Bellerive''), bet vēlākos gubernatorus iecēla spāņu valdība. [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karu laikā [[Spānija]] 1800. gadā atteicās no Luiziānas par labu Francijai, bet 1803. gadā tā Luiziānu par 80 miljoniem franku (15 miljoniem ASV dolāru) pārdeva ASV, noslēdzot "[[Luiziānas pirkums|Luiziānas pirkumu]]". [[Attēls:Courthouse and Arch2.jpg|thumb|left|Sentluisa]] Ap 1800. gadu Sentluisā dzīvoja apmēram 1000 cilvēku un {{dat|1809|11|9||bez}} Sentluisai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1817. gadā pilsētas ostā pietauvojās pirmais upju tvaikonis un pilsēta kļuva par ziemeļu galapunktu lielo kuģu satiksmei augšup pa Misisipi. 1820. gadā nodibināja [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu, bet {{dat|1822|12|9||bez}} Sentluisa tika iekļauta štata sastāvā. 1827. gadā Sentluisā tika uzbūvēts liels [[ASV Armija]]s arsenāls. Kopš 1840. gada Sentluisā sākās liels imigrantu pieplūdums, pārsvarā no [[Vācija]]s, [[Čehija]]s un [[Īrija]]s. Iedzīvotāju skaits pilsētā palielinājās no aptuveni 20 000 cilvēku 1840. gadā līdz 77 860 1850. gadā, bet 1869. gadā šeit dzīvoja jau virs 160 000 iedzīvotājiem. Ap 1850. gadu Sentluisa kļuva par otro lielāko ASV ostu pēc [[Ņujorka]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā pilsēta netika izpostīta, bet uz laiku apstājās tās saimnieciskā izaugsme. Pēc kara pilsētā apmetās daudz brīvlaisto vergu no ASV dienvidu štatiem. 1874. gadā pāri Misisipi upei tika uzbūvēts pirmais dzelzceļa un automašīnu satiksmes tilts. 1891. gadā pēc arhitekta Luisa Salivana projekta pilsētā tika uzbūvēts 11 stāvu augstais Veinraita tornis — viens no pirmajiem debesskrāpjiem vēsturē. 1904. gadā Sentluisā norisinājās [[vasaras olimpiskās spēles]]. {{dat|1963|2|12||bez}} Sentluisā sāka būvēt milzīgo [[Gateway Arch|Vārtu arku]], kas ieguva iesauku "Rietumu vārti" un kļuva par Sentluisas vizītkarti. == Transports == Sentluisu apkalpo trīs lidostas. Sentluisas sabiedriskajā transportā ietilpst [[Sentluisas metropolitēns|metropolitēns]], pilsētas un ārpilsētas [[Autobuss|autobusi]], [[Taksometrs|taksometru]] dienesti. == Pilsētas panorāma == {{Panorāma |image = Attēls:STL Skyline 2007 edit.jpg |height = 250 |caption = Sentluisas panorāma }} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa}} * {{wikivoyage|St._Louis}} * [https://web.archive.org/web/20180102210041/http://www.city-data.com/city/St.-Louis-Missouri.html City Data profils] {{en ikona}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sentluisa| ]] 4pxn9296yih3uo75ag4vm61exst1gm5 0 104364 4532838 4459043 2026-10-07T08:22:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532838 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|radiouztvērēju|Spīdola (nozīmju atdalīšana)|Spīdola}} [[Attēls:Spidola.jpg|thumb|250px|Pirmā modeļa uztvērējs "Spīdola" (pārnēsāšanas rokturis no vēlāka modeļa "VEF-Spīdola 10")]] [[Attēls:VEF Spīdola-10 (ВЭФ Спидола-10).JPG|thumb|250px|"Spīdola-10"]] '''Spīdola''' ir [[VEF]] ražoto pārnēsājamo [[tranzistors|tranzistoru]] [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] marka. Nosaukumu "Spīdola" ieteicis VEF inženieris Jānis Cērps par godu [[Rainis|Raiņa]] lugas [[Uguns un nakts|"Uguns un nakts"]] varonei Spīdolai. ''Spīdola'' bija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] pirmais masveidā ražotais pārnēsājamais radiouztvērējs ar [[radioviļņi|īsviļņu]] diapazonu. == Vēsture == "Spīdolas" tipa uztvērēji tika ražoti, sākot no [[1960]]. gada<ref>[http://oldrussianradios.ukgeeks.co.uk/c1103018.html Transistor radios of the Soviet Union 1961-1996]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref>. Pirmais modelis saucās vienkārši ''Spīdola'' (tehniskais nosaukums ПМП-60), bet [[1962]]. gadā sāka ražot modeli ''VEF-Spīdola'' ar nedaudz atšķirīgu izskatu, savukārt [[1965]]. gadā — ''VEF-Spīdola 10'' "stūrainākā" korpusā. Visu šo uztvērēju shēmas bija samērā līdzīgas. Radiouztvērēju eksporta varianti, kas saucās ''VEF-Transistor'' un ''VEF-Transistor 10'', atšķīrās ar papildus īsviļņu diapazoniem 13, 16 un 19 m viļņu uztveršanai. Radiouztvērējs ātri ieguva lielu popularitāti visā PSRS, neskatoties uz tam laikam samērā augsto cenu. 20. gadsimta 70. gados izstrādāti daudzi modernizēti populārā radiouztvērēja modeļi — ''Spīdola 207'', ''Spīdola 230'', ''Spīdola 232'', ''Spīdola 250'' un citi. == Tehniskie parametri (pirmajam modelim) == ''Spīdola'' ir 2. klases pārnēsājams [[superheterodīns]] ar 10 tranzistoriem shēmā. Garo un vidējo viļņu uztveršanai paredzēta [[magnētiskā antena]], īsviļņiem — teleskopiskā antena ar iespēju pieslēgt atsevišķu ārējo antenu. * Uztveršanas diapazoni: ** garie viļņi 150—410 [[hercs|kHz]] (2000—732 m); ** vidējie viļņi 520—1600 kHz (579—197 m) ** īsviļņi 11,6—12,0 MHz (25 m) ** īsviļņi 9,4—9,9 MHz (31 m) ** īsviļņi 7,0—7,4 MHz (41 m) ** īsviļņi 5,85—6,3 MHz (49 m) ** īsviļņi 4,0—5,8 MHz (52—75 m) Eksporta variantam bija īsviļņu diapazoni 16, 19, 25, 31 un 41 m. * [[Starpfrekvence]] — 465 kHz. * Jutība ar magnētisko antenu — garajos viļņos vismaz 2 mV/m, vidējos viļņos — 1,5 mV/m. Īsviļņos 50 μV/m (ar ārējo antenu) vai 100 μV/m (ar teleskopisko antenu). * [[Selektivitāte]] — 40 [[decibels|dB]] 1 MHz frekvencē. * Barošanas spriegums — 9 [[volts|V]]. * Izmēri — 275x197x90 [[milimetrs|mm]]. * Masa — 2,2 [[kilograms|kg]]. == Interesanti fakti == [[Čukču valoda|Čukču valodā]] vārds ''spidola'' ir sugasvārds, kas apzīmē jebkuru portatīvo tranzistoru radio<ref>http://db.chgk.info/files/spb06.1-a.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090426214140/http://db.chgk.info/files/spb06.1-a.html |date={{dat|2009|04|26||bez}} }} {{ru ikona}}</ref><ref>[http://forum.chukotken.ru/index.php?showtopic=106&st=40 Чукотский язык. - Чукотские форумы] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250916042807/https://forum.chukotken.ru/index.php?showtopic=106&st=40 |date={{dat|2025|09|16||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>. Ir bijuši gadījumi, kad krimināllietu ietvaros pret padomju [[disidents|disidentiem]] "Spīdolas" tikušas konfiscētas kā nozieguma izdarīšanas rīki, jo ar tām varēja klausīties [[Amerikas Balss|"Amerikas Balss"]] pārraides (labās selektivitātes dēļ traucējumstaciju ietekme bija mazāka)<ref>[http://www.memo.ru/history/DISS/chr/XTC33-19.HTM ПРОЦЕССЫ ПРОШЛЫХ ЛЕТ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090729232318/http://www.memo.ru/history/diss/chr/XTC33-19.htm |date={{dat|2009|07|29||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>. == Ārējās saites == * [http://www.radiopagajiba.lv/VEF/spidola/spidola.htm Spīdola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110601212400/http://www.radiopagajiba.lv/VEF/spidola/spidola.htm |date={{dat|2011|06|01||bez}} }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070314182347/http://rw6ase.narod.ru/s/spidola/spidola.html Отечественная радиотехника XX века. Радиоприёмник «Спидола»] {{ru ikona}} * [http://www.nmkk.lv/PubliskaPielikumaDatnesApskate.aspx?pielikumaId=4474&size=0 Uztvērēja "Spīdola" kvalitatīva fotogrāfija] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Radiouztvērēji]] [[Kategorija:Valsts elektrotehniskā fabrika]] epu2yunr8ti1uk1j3kmjlofwj9sj7sm 0 106139 4532653 4388271 2026-10-06T14:06:19Z LieneLiu 151478 pievienoju vēl vienu 1981.gadā dzimušu atpazīstamu cilvēku Latvijā 4532653 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1981|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1981. gads|1981. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[29. janvāris|29.]]—[[30. janvāris]] — notika [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) 23. kongress.<ref name="autogenerated1">{{enc riga|768}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — darbu [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielā]] sāka Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca (vēlāk — Bērnu klīniskā slimnīca "Gaiļezers"). Slimnīca tika celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Jaunas, modernas, sanitāri higiēniskām prasībām atbilstošas bērnu slimnīcas celtniecība Rīgā tika pamatota ar septiņdesmitajos gados visai augsto bērnu mirstību pilsētā un nozokomiālās infekcijas pieaugumu. * [[30. marts]] — piedzīvoti vieni no nopietnākajiem pavasara [[plūdi]]em. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] sasniedza 8,3 metrus. Plūdi sākās pie 6,3 metru atzīmes, parasti ziemā ūdens līmenis ir 2,6 metri. Saimniecības "Kronvaldu" kompleksā noslīka 1 022 govis, Salas putnu fermā 3 000 vistu.<ref>[http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ Leonīds Salcevičs, Hidromeliorācijas speciālists, lauksaimniecības, izglītības un pašvaldību darbinieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200433/http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, gramata21.lv</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un arī [[Latvija|Latvijā]] ieviests [[vasaras laiks]]. * [[21. aprīlis]] — dibināts folkloras ansamblis "[[Iļģi]]".<ref>[http://ilgi.lv/lv_biografija.php Grupas Iļģi biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110915090047/http://ilgi.lv/lv_biografija.php |date={{dat|2011|09|15||bez}} }}, ilgi.lv</ref> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — lidmašīna [[An-2 katastrofa Saldū|An-2 ietriecās Saldus naftas bāzes mazuta rezervuārā]], kas gan nebija pilns un neizraisīja milzīgu ugunsgrēku, jo tvertnē varēja atrasties 2000 tonnas mazuta, bet kopā tādas tvertnes bāzē bija 16. Avārijas iemesls bija dzinēja pēkšņa apstāšanās lidmašīnas pacelšanās laikā.<ref>[http://www.citavesture.lv/2009/12/18/aviokatastrofas-latvija/ Aviokatastrofas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120413231037/http://www.citavesture.lv/2009/12/18/aviokatastrofas-latvija/ |date={{dat|2012|04|13||bez}} }}, citavesture.lv</ref> === Jūlijs === * [[21. jūlijs]] — ekspluatācijā tika nodots [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tilts]] [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819151711/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}, citariga.lv</ref> (pēc citas informācijas [[17. jūlijs|17. jūlijā]]).<ref name="autogenerated1" /> === Nezināms datums === * Rūpnīca [[VEF]] uzsāk retro telefona modeļu "Stella", "Retro" un "Rīga" ražošanu. * [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā "Ekonomiskās ģeogrāfijas terminu vārdnīca". * Arheologa [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadībā pie [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezermītnes]] tiek veikta pirmā seno latgaļu 9. gadsimta koka ēkas rekonstrukcija, izmantojot tā laika metodes un darbarīkus. Tādējādi tiek likti pamati Āraišu arheoloģiskā parka izveidei dažus gadus vēlāk. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Laikmetu griežos]]" (režisors [[Gunārs Piesis]]) * "[[Izmeklēšanā noskaidrots]]" (režisore [[Ada Neretniece]]) * "[[Atcerēties vai aizmirst]]" (režisors [[Jānis Streičs]]) * "[[Spēle (filma)|Spēle]]" (režisors [[Arvīds Krievs]]) * "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) * "[[Rudais terorists]]" (režisore [[Lūcija Ločmele]]) * "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (režisors Jānis Streičs) == Dzimuši == * [[5. janvāris]] — [[Sandra Krūma]], vieglatlēte * [[11. janvāris]] — [[Iveta Pole]], teātra un kino aktrise * [[13. janvāris]] — [[Ieva Melgalve]], rakstniece * [[15. janvāris]] — [[Krišjānis Rēdlihs]], hokejists * [[29. janvāris]] — [[Roberts Mežeckis]], futbolists * [[9. februāris]] — [[Māris Urtāns]], vieglatlēts * [[20. februāris]] — [[Aleksejs Širokovs]], hokejists * [[11. marts]] — [[Linda Nemiera]], rakstniece * [[22. maijs]] — [[Liene Jansone]], basketboliste * [[25. maijs]] — [[Kristians Brekte]], mākslinieks * [[7. jūnijs]] — [[Ģirts Karlsons]], futbolists * [[11. jūnijs]]: ** [[Jana Hermane]], popmūziķe ** [[Georgijs Pujacs]], hokejists * [[12. jūnijs]] — [[Raitis Grafs]], basketbolists * [[2. jūlijs]] — [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[13. jūlijs]] — [[Ineta Radēviča]], vieglatlēte * [[12. augusts]] — [[Gatis Kalniņš]], futbolists * [[15. augusts]] — [[Jānis Skutelis]], komiķis un aktieris * [[25. augusts]] — [[Deniss Sokoļskis]], futbolists * [[29. augusts]] — [[Aleksandrs Golubevs]], futbola tiesnesis * [[8. septembris]] — [[Māris Ļaksa]], basketbolists * [[18. septembris]] — [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps Valters]], basketbolists * 7. oktobris - Ģirts Liuziniks, aktieris<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2016-10-06|title=Kategorija:1981. gadā dzimušie|url=https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kategorija:1981._gad%C4%81_dzimu%C5%A1ie&oldid=2599917|journal=Vikipēdija|language=lv}}</ref> * [[16. oktobris]] — [[Māris Eltermanis]], futbola vārtsargs * [[30. oktobris]] — [[Andrejs Dūda]], peldētājs * [[6. novembris]]: ** [[Kaspars Gorkšs]], futbolists ** [[Dana Reizniece-Ozola]], šahiste un politiķe * [[21. novembris]] — [[Ainārs Kovals]], šķēpmetējs * [[6. decembris]] — [[Dmitrijs Miļkevičs]], vieglatlēts * [[30. decembris]] — [[Vadims Logins]], futbolists == Miruši == * [[1. februāris]] — [[Aleksandra Beļcova]], māksliniece (dzimusi 1892. gadā) * [[2. marts]] — [[Anna Sakse]], rakstniece (dzimusi 1905. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Voldemārs Pūce]], režisors (dzimis 1906. gadā) * [[6. augusts]] — [[Vilis Janums]], virsnieks (dzimis 1894. gadā) * [[30. augusts]] — [[Konrāds Ubāns]], mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[29. septembris]] — [[Teodots Ozoliņš]], diplomāts (dzimis 1899. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Vansu tilts.JPG|<center>Vanšu (Gorkija) tilts.</center> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1981. gads|Latvija]] [[Kategorija:1981. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] r7soiq7nae276wfgp9fgpauixo26ch4 4532715 4532653 2026-10-06T18:18:02Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/LieneLiu|LieneLiu]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4388271 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1981|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1981. gads|1981. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[29. janvāris|29.]]—[[30. janvāris]] — notika [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) 23. kongress.<ref name="autogenerated1">{{enc riga|768}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — darbu [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielā]] sāka Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca (vēlāk — Bērnu klīniskā slimnīca "Gaiļezers"). Slimnīca tika celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Jaunas, modernas, sanitāri higiēniskām prasībām atbilstošas bērnu slimnīcas celtniecība Rīgā tika pamatota ar septiņdesmitajos gados visai augsto bērnu mirstību pilsētā un nozokomiālās infekcijas pieaugumu. * [[30. marts]] — piedzīvoti vieni no nopietnākajiem pavasara [[plūdi]]em. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] sasniedza 8,3 metrus. Plūdi sākās pie 6,3 metru atzīmes, parasti ziemā ūdens līmenis ir 2,6 metri. Saimniecības "Kronvaldu" kompleksā noslīka 1 022 govis, Salas putnu fermā 3 000 vistu.<ref>[http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ Leonīds Salcevičs, Hidromeliorācijas speciālists, lauksaimniecības, izglītības un pašvaldību darbinieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200433/http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, gramata21.lv</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un arī [[Latvija|Latvijā]] ieviests [[vasaras laiks]]. * [[21. aprīlis]] — dibināts folkloras ansamblis "[[Iļģi]]".<ref>[http://ilgi.lv/lv_biografija.php Grupas Iļģi biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110915090047/http://ilgi.lv/lv_biografija.php |date={{dat|2011|09|15||bez}} }}, ilgi.lv</ref> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — lidmašīna [[An-2 katastrofa Saldū|An-2 ietriecās Saldus naftas bāzes mazuta rezervuārā]], kas gan nebija pilns un neizraisīja milzīgu ugunsgrēku, jo tvertnē varēja atrasties 2000 tonnas mazuta, bet kopā tādas tvertnes bāzē bija 16. Avārijas iemesls bija dzinēja pēkšņa apstāšanās lidmašīnas pacelšanās laikā.<ref>[http://www.citavesture.lv/2009/12/18/aviokatastrofas-latvija/ Aviokatastrofas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120413231037/http://www.citavesture.lv/2009/12/18/aviokatastrofas-latvija/ |date={{dat|2012|04|13||bez}} }}, citavesture.lv</ref> === Jūlijs === * [[21. jūlijs]] — ekspluatācijā tika nodots [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tilts]] [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819151711/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}, citariga.lv</ref> (pēc citas informācijas [[17. jūlijs|17. jūlijā]]).<ref name="autogenerated1" /> === Nezināms datums === * Rūpnīca [[VEF]] uzsāk retro telefona modeļu "Stella", "Retro" un "Rīga" ražošanu. * [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā "Ekonomiskās ģeogrāfijas terminu vārdnīca". * Arheologa [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadībā pie [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezermītnes]] tiek veikta pirmā seno latgaļu 9. gadsimta koka ēkas rekonstrukcija, izmantojot tā laika metodes un darbarīkus. Tādējādi tiek likti pamati Āraišu arheoloģiskā parka izveidei dažus gadus vēlāk. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Laikmetu griežos]]" (režisors [[Gunārs Piesis]]) * "[[Izmeklēšanā noskaidrots]]" (režisore [[Ada Neretniece]]) * "[[Atcerēties vai aizmirst]]" (režisors [[Jānis Streičs]]) * "[[Spēle (filma)|Spēle]]" (režisors [[Arvīds Krievs]]) * "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) * "[[Rudais terorists]]" (režisore [[Lūcija Ločmele]]) * "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (režisors Jānis Streičs) == Dzimuši == * [[5. janvāris]] — [[Sandra Krūma]], vieglatlēte * [[11. janvāris]] — [[Iveta Pole]], teātra un kino aktrise * [[13. janvāris]] — [[Ieva Melgalve]], rakstniece * [[15. janvāris]] — [[Krišjānis Rēdlihs]], hokejists * [[29. janvāris]] — [[Roberts Mežeckis]], futbolists * [[9. februāris]] — [[Māris Urtāns]], vieglatlēts * [[20. februāris]] — [[Aleksejs Širokovs]], hokejists * [[11. marts]] — [[Linda Nemiera]], rakstniece * [[22. maijs]] — [[Liene Jansone]], basketboliste * [[25. maijs]] — [[Kristians Brekte]], mākslinieks * [[7. jūnijs]] — [[Ģirts Karlsons]], futbolists * [[11. jūnijs]]: ** [[Jana Hermane]], popmūziķe ** [[Georgijs Pujacs]], hokejists * [[12. jūnijs]] — [[Raitis Grafs]], basketbolists * [[2. jūlijs]] — [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[13. jūlijs]] — [[Ineta Radēviča]], vieglatlēte * [[12. augusts]] — [[Gatis Kalniņš]], futbolists * [[15. augusts]] — [[Jānis Skutelis]], komiķis un aktieris * [[25. augusts]] — [[Deniss Sokoļskis]], futbolists * [[29. augusts]] — [[Aleksandrs Golubevs]], futbola tiesnesis * [[8. septembris]] — [[Māris Ļaksa]], basketbolists * [[18. septembris]] — [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps Valters]], basketbolists * [[16. oktobris]] — [[Māris Eltermanis]], futbola vārtsargs * [[30. oktobris]] — [[Andrejs Dūda]], peldētājs * [[6. novembris]]: ** [[Kaspars Gorkšs]], futbolists ** [[Dana Reizniece-Ozola]], šahiste un politiķe * [[21. novembris]] — [[Ainārs Kovals]], šķēpmetējs * [[6. decembris]] — [[Dmitrijs Miļkevičs]], vieglatlēts * [[30. decembris]] — [[Vadims Logins]], futbolists == Miruši == * [[1. februāris]] — [[Aleksandra Beļcova]], māksliniece (dzimusi 1892. gadā) * [[2. marts]] — [[Anna Sakse]], rakstniece (dzimusi 1905. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Voldemārs Pūce]], režisors (dzimis 1906. gadā) * [[6. augusts]] — [[Vilis Janums]], virsnieks (dzimis 1894. gadā) * [[30. augusts]] — [[Konrāds Ubāns]], mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[29. septembris]] — [[Teodots Ozoliņš]], diplomāts (dzimis 1899. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Vansu tilts.JPG|<center>Vanšu (Gorkija) tilts.</center> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1981. gads|Latvija]] [[Kategorija:1981. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] a6h1efydhn42sy9qq8j4o8bhvoflwsh 4532717 4532715 2026-10-06T18:21:21Z Egilus 27634 Pārsteidzos izdzēst nepareizā noformējuma dēļ, izlaboju 4532717 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|1981|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1981. gads|1981. gada]] notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[29. janvāris|29.]]—[[30. janvāris]] — notika [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] (LKP) 23. kongress.<ref name="autogenerated1">{{enc riga|768}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — darbu [[Juglas iela (Rīga)|Juglas ielā]] sāka Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca (vēlāk — Bērnu klīniskā slimnīca "Gaiļezers"). Slimnīca tika celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Jaunas, modernas, sanitāri higiēniskām prasībām atbilstošas bērnu slimnīcas celtniecība Rīgā tika pamatota ar septiņdesmitajos gados visai augsto bērnu mirstību pilsētā un nozokomiālās infekcijas pieaugumu. * [[30. marts]] — piedzīvoti vieni no nopietnākajiem pavasara [[plūdi]]em. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] sasniedza 8,3 metrus. Plūdi sākās pie 6,3 metru atzīmes, parasti ziemā ūdens līmenis ir 2,6 metri. Saimniecības "Kronvaldu" kompleksā noslīka 1 022 govis, Salas putnu fermā 3 000 vistu.<ref>[http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ Leonīds Salcevičs, Hidromeliorācijas speciālists, lauksaimniecības, izglītības un pašvaldību darbinieks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200433/http://www.gramata21.lv/users/salcevics_leonids/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}, gramata21.lv</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un arī [[Latvija|Latvijā]] ieviests [[vasaras laiks]]. * [[21. aprīlis]] — dibināts folkloras ansamblis "[[Iļģi]]".<ref>[http://ilgi.lv/lv_biografija.php Grupas Iļģi biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110915090047/http://ilgi.lv/lv_biografija.php |date={{dat|2011|09|15||bez}} }}, ilgi.lv</ref> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — lidmašīna [[An-2 katastrofa Saldū|An-2 ietriecās Saldus naftas bāzes mazuta rezervuārā]], kas gan nebija pilns un neizraisīja milzīgu ugunsgrēku, jo tvertnē varēja atrasties 2000 tonnas mazuta, bet kopā tādas tvertnes bāzē bija 16. Avārijas iemesls bija dzinēja pēkšņa apstāšanās lidmašīnas pacelšanās laikā.<ref>[http://www.citavesture.lv/2009/12/18/aviokatastrofas-latvija/ Aviokatastrofas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120413231037/http://www.citavesture.lv/2009/12/18/aviokatastrofas-latvija/ |date={{dat|2012|04|13||bez}} }}, citavesture.lv</ref> === Jūlijs === * [[21. jūlijs]] — ekspluatācijā tika nodots [[Vanšu tilts (Rīga)|Gorkija tilts]] [[Rīga|Rīgā]]<ref>[http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190819151711/http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=15&part=12 |date={{dat|2019|08|19||bez}} }}, citariga.lv</ref> (pēc citas informācijas [[17. jūlijs|17. jūlijā]]).<ref name="autogenerated1" /> === Nezināms datums === * Rūpnīca [[VEF]] uzsāk retro telefona modeļu "Stella", "Retro" un "Rīga" ražošanu. * [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā "Ekonomiskās ģeogrāfijas terminu vārdnīca". * Arheologa [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadībā pie [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezermītnes]] tiek veikta pirmā seno latgaļu 9. gadsimta koka ēkas rekonstrukcija, izmantojot tā laika metodes un darbarīkus. Tādējādi tiek likti pamati Āraišu arheoloģiskā parka izveidei dažus gadus vēlāk. == Kultūra == === Mākslas filmas === * "[[Laikmetu griežos]]" (režisors [[Gunārs Piesis]]) * "[[Izmeklēšanā noskaidrots]]" (režisore [[Ada Neretniece]]) * "[[Atcerēties vai aizmirst]]" (režisors [[Jānis Streičs]]) * "[[Spēle (filma)|Spēle]]" (režisors [[Arvīds Krievs]]) * "[[Ilgais ceļš kāpās]]" (režisors [[Aloizs Brenčs]]) * "[[Rudais terorists]]" (režisore [[Lūcija Ločmele]]) * "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (režisors Jānis Streičs) == Dzimuši == * [[5. janvāris]] — [[Sandra Krūma]], vieglatlēte * [[11. janvāris]] — [[Iveta Pole]], teātra un kino aktrise * [[13. janvāris]] — [[Ieva Melgalve]], rakstniece * [[15. janvāris]] — [[Krišjānis Rēdlihs]], hokejists * [[29. janvāris]] — [[Roberts Mežeckis]], futbolists * [[9. februāris]] — [[Māris Urtāns]], vieglatlēts * [[20. februāris]] — [[Aleksejs Širokovs]], hokejists * [[11. marts]] — [[Linda Nemiera]], rakstniece * [[22. maijs]] — [[Liene Jansone]], basketboliste * [[25. maijs]] — [[Kristians Brekte]], mākslinieks * [[7. jūnijs]] — [[Ģirts Karlsons]], futbolists * [[11. jūnijs]]: ** [[Jana Hermane]], popmūziķe ** [[Georgijs Pujacs]], hokejists * [[12. jūnijs]] — [[Raitis Grafs]], basketbolists * [[2. jūlijs]] — [[Tomass Dukurs]], skeletonists * [[13. jūlijs]] — [[Ineta Radēviča]], vieglatlēte * [[12. augusts]] — [[Gatis Kalniņš]], futbolists * [[15. augusts]] — [[Jānis Skutelis]], komiķis un aktieris * [[25. augusts]] — [[Deniss Sokoļskis]], futbolists * [[29. augusts]] — [[Aleksandrs Golubevs]], futbola tiesnesis * [[8. septembris]] — [[Māris Ļaksa]], basketbolists * [[18. septembris]] — [[Kristaps Valters (basketbolists)|Kristaps Valters]], basketbolists * [[7. oktobris]] — [[Ģirts Liuziniks]], aktieris * [[16. oktobris]] — [[Māris Eltermanis]], futbola vārtsargs * [[30. oktobris]] — [[Andrejs Dūda]], peldētājs * [[6. novembris]]: ** [[Kaspars Gorkšs]], futbolists ** [[Dana Reizniece-Ozola]], šahiste un politiķe * [[21. novembris]] — [[Ainārs Kovals]], šķēpmetējs * [[6. decembris]] — [[Dmitrijs Miļkevičs]], vieglatlēts * [[30. decembris]] — [[Vadims Logins]], futbolists == Miruši == * [[1. februāris]] — [[Aleksandra Beļcova]], māksliniece (dzimusi 1892. gadā) * [[2. marts]] — [[Anna Sakse]], rakstniece (dzimusi 1905. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Voldemārs Pūce]], režisors (dzimis 1906. gadā) * [[6. augusts]] — [[Vilis Janums]], virsnieks (dzimis 1894. gadā) * [[30. augusts]] — [[Konrāds Ubāns]], mākslinieks (dzimis 1893. gadā) * [[29. septembris]] — [[Teodots Ozoliņš]], diplomāts (dzimis 1899. gadā) == Skatīt arī == * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Attēlu galerija == <center><gallery widths="250px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Vansu tilts.JPG|<center>Vanšu (Gorkija) tilts.</center> </gallery></center> == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1981. gads|Latvija]] [[Kategorija:1981. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] fvesy812i6e5gag8e0nhcj7xsv0ojzy 0 112950 4532863 4474261 2026-10-07T10:07:17Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4532863 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Zentenes iela|Zentenes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Zentenes iela |attēls = Riga Zentenes iela 03.2010.jpg |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16356802|zoom=15}} |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |ielas garums = 733 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā Dammesmuižas iela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zentenes iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes]] administratīvā rajona [[Imanta (Rīga)|Imantas]] apkaimē. Zentenes iela sākas krustojumā ar [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāri]] un beidzas krustojumā ar [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]]. Kopējais ielas garums ir 733 metri un tā sastāv no 2 līdz 4 braukšanas joslām. == Ielas raksturojums == Zentenes iela ir 733 metrus gara iela [[Imanta (Rīga)|Imantas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāri]] un virzās rietumu—ziemeļrietumu virzienā. Iela iet cauri daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvam. [[Rīgas 96. vidusskola]]s tuvumā ielai ir savienojumi ar [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu]], [[Auru iela|Auru]] un [[Mazā Krūmu iela (Rīga)|Mazo Krūmu ielu]]. Tālāk iela arī krustojas ar [[Vīksnes iela|Vīksnes ielu]]. Zentenes iela beidzas krustojumā ar [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]]. == Vēsture == Iela iekļauta Rīgas ielu sarakstā kopš 20. gadsimta 20. gadu beigām ar nosaukumu Lielā Dammesmuižas iela (dažās Rīgas kartēs un adrešu grāmatās uzrādīta arī ar nosaukumiem Lieldammes iela, Tammasmuižas iela), ielas nosaukums bija saistīts ar tuvējo Lielo Dammesmuižu (''Gross Dammenhof'') [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] tuvumā. Sākotnēji iela no Slokas ielas līdz Zolitūdes ielai (tag. Kurzemes prospektam) ar trases pārtraukumu neapbūvētajā teritorijā starp Šķēriņu ielu un Paegļu ielas turpinājumu. 1938. gadā pārdēvēta par Zentenes ielu, par godu [[Zentene]]s ciemam mūsdienu Tukuma novadā. Līdz 1940. gadam oficiāla numerācija septiņpadsmit gruntsgabalos. Vācu okupācijas laikā nosaukums ''Sentensche Strasse'' (Zentenes iela). 70. gadu sākumā, uzsākot [[Imanta (Rīga)|Imantas]] daudzstāvu dzīvojamo namu masīva celtniecību, likvidēja ielas posmu starp Slokas ielu un bijušo Paegļu ielu, un nojauca lielāko daļu vecās apbūves. == Ielu savienojumi == Zentenes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Anniņmuižas bulvāris]] (T veida krustojums) * [[Dubultu iela (Rīga)|Dubultu iela]] (T veida krustojums) * [[Auru iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Krūmu iela (Rīga)|Mazā Krūmu iela]] (T veida krustojums) * [[Vīksnes iela]] (T veida krustojums) * [[Kurzemes prospekts]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Visā Zentenes ielas garumā kursē [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41. maršruta autobusi]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] n71s8fapqhc9ccooy3jnq88nrdhggp1 0 117491 4532721 3858888 2026-10-06T18:53:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532721 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = Prisma | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = [[Zviedrijas Kosmosa korporācija]], {{SWE}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 2010 | Starts = {{dat|2010|6|15}} | Nesējs = [[Dnepr (raķete)|Dnepr]] | Starta_vieta = [[Jasnijas raķešu bāze|Jasnija]], {{RUS}} | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 2010-028B | Tīmekļa_vietne = http://www.prismasatellites.se/ | Masa = 190 kg (sausmasa) | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = [[Solārsinhrona Zemes orbīta|HEO]] | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 98,29° | Periods = 99,01 min | Apoapsīda = 729 km | Periapsīda = 694 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''Prisma''' ir [[Zviedrijas Kosmosa korporācija]]s (SSC) [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] projekts. Tā [[orbīta|orbitālā]] daļa sastāv no diviem pavadoņiem, kas paredzēti grupveida lidojuma, tuvošanās operāciju un citiem eksperimentiem. ''Prisma'' tika palaista {{dat|2010|6|15}} ar [[Krievija]]s nesējraķeti [[Dnepr (raķete)|Dnepr]]. Sākotnēji pavadoņu kontroli un vadību nodrošināja Zviedrijas kosmosa korporācija. Saskaņā ar vienošanos, {{dat|2011|3|15||bez}} vadību pārņēma [[Vācijas aerokosmiskais centrs|Vācijas aerokosmiskā centra]] (DLR) [[Vācijas kosmisko lidojumu kontroles centrs|Kosmisko lidojumu kontroles centrs]] [[Oberpfafenhofena|Oberpfafenhofenā]]. DLR būs atbildīgs par misijas operācijām piecus mēnešus.<ref>[http://www.dlr.de/de/desktopdefault.aspx/tabid-1/86_read-29571/ Deutsches Raumfahrtkontrollzentrum GSOC übernimmt Betrieb der schwedischen Satellitenmission PRISMA]{{Novecojusi saite}} [[Vācijas aerokosmiskais centrs|DLR]], 2011-03-15 {{de ikona}} [http://www.dlr.de/en/desktopdefault.aspx/tabid-1/86_read-29571/]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> == Projekta uzdevumi == === Primārie mērķi === Primārais misijas mērķis ir veikt manevrēšanas eksperimentus ar augstu autonomijas līmeni: * autonoms grupveida lidojums, * tuvošanās operācijas, * tuvošanās beigu fāze un atkāpšanās. Šo eksperimentu laikā tiks izmantotas šādas sistēmas un sensori: * [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]], * vizuāli bāzēta sistēma (VBS), kas balstīta uz zveigžņu kameras tehnoloģiju, * radiofrekvences metroloģija (FFRF). === Sekundārie mērķi === Kosmiskajā aparātā tika iekļautas dažādas eksperimentālas tehnoloģijas: * jauna veida netoksiskas degvielas ''High Performance Green Propellant'' (HPGP) raķešdzinējs, kuru izstrādājusi ECAPS; * ''Micro System Technology'' aukstas gāzes dzinēji, kuru izstrādājusi ''NanoSpace AB''; * jaunas borta programmatūras izstrāde, kas balstīta uz [[Matlab]]/[[Simulink]] un autokoda ģenerēšanu; * uzlabotas [[avionika]]s un elektroenerģijas barošanas sistēmas izmēģināšana, kas attīstītas no [[SMART-1]] Mēness zondes projekta; * jaunas zemes vadības sistēmas ''RAMSES'' izmēģināšana, kuru izstrādājusi SSC. == Uzbūve == ''Prisma'' sastāv no manevrējoša kosmiskā aparāta '''Mango''' (sākotnējais nosaukums ''Main'') un pasīvā aparāta '''Tango''' (''Target''). ''Mango'' masa (bez degvielas) ir 150 kg un izmēri 750×750×820 mm. Ar izvērstām [[saules baterija|saules baterijām]] tā platums ir 2600 mm. ''Mango'' ir stabilizēts pēc 3 asīm. Pavadonim ir trīs dzinējsistēmas. Galvenā sastāv no sešiem 1 [[ņūtons|N]] raķešdzinējiem, kas izmanto [[hidrazīns|hidrazīnu]]. Degvielas tvertne satur aptuveni 11 kg hidrazīna. ''High Performance Green Propellant'' raķešdzinēja eksperiments ir jauna dzinējsistēma, kas balstīta uz videi draudzīgu, netoksisku [[amonija dinitramīds|ADN]] degvielu un teorētiski dod 10 % lielāku impulsu un 30 % augstāku blīvumu par hidrazīnu. HPGP sistēma sastāv no diviem 1 N dzinējiem un degvielas tvertnes ar 5 kg degvielas. Pašu degvielu un dzinējus izstrādājusi ECAPS. Mikrodzinēju sistēma ir balstīta uz MEMS (''Micro-ElectroMechanical Systems'') tehnoloģiju. ''Tango'' arī ir stabilizēts pēc 3 asīm, bet ir vienkāršāks. Tam ir magnētiskā stāvokļa kontroles sistēma un nav dzinēju. Tā masa ir 40 kg, izmēri 570×740×295 mm. == Lidojuma gaita == Abi pavadoņi kopā savienoti tika palaisti {{dat|2010|6|15|bez}} ar [[Krievija]]s nesējraķeti [[Dnepr (raķete)|Dnepr]]. Reizē ar tiem orbītā tika ievadīts pavadonis ''PICARD'' un no trešās raķešpakāpes neatdalāms eksperimentālu ierīču konteiners ''BPA-1''.<ref>[http://www.kosmotras.ru/en/news/94/ Successful Launch of PRISMA and PICARD Satellites] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101025133035/http://www.kosmotras.ru/en/news/94/ |date={{dat|2010|10|25||bez}} }} kosmotras.ru, 2010-06-15</ref> {{dat|2010|8|11|bez}} 17:51 UTC ''Mango'' tika atdalīts no ''Tango''.<ref>[http://www.spaceflightnow.com/news/n1008/11prisma/ Sweden's Prisma satellites go their separate ways] STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2010-08-11 {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.prismasatellites.se/?id=9075&cid=17201 The Swedish Prisma satellites have separated] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100814133322/http://www.prismasatellites.se/?id=9075&cid=17201 |date={{dat|2010|08|14||bez}} }} prismasatellites.se, 2010-08-12 {{en ikona}}</ref> Oktobrī sākās tuvošanās eksperimentu fāze. 20. oktobrī tika veikta ''Mango'' pietuvināšanās pie ''Tango'' 7 m attālumā.<ref>[http://ww.space.com/businesstechnology/swedish-satellites-close-approach-101025.html Swedish Satellites Perform a Space Waltz Rendezvous]{{Novecojusi saite}} Mike Wall, space.com, 2010-10-25</ref> Pēc tam turpinājās citi eksperimenti. 17. decembrī ''Mango'' pietuvojās ''Tango'' līdz 2 m. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100526031753/http://www.prismasatellites.se/ Projekta mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.svengrahn.pp.se/trackind/Prisma/Prisma.htm Tracking the Prisma mission] {{Novecojusi saite}}, Sven Grahn, {{en ikona}} {{2010. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Zviedrijas kosmiskie aparāti]] c1g66hsgx7itq2ekw7hhmqleadfg3o5 0 122422 4532873 4109398 2026-10-07T11:33:06Z Szczecinolog 14867 aktualizacija 4532873 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Ščecinā | fona krāsa = #C80404 | logo = | karte = [[Attēls:Map of tram system in Szczecin (Latvian).svg|250px]] | valsts = {{flag|Polija}} | pilsēta = [[Ščecina]] | atklāts = {{dat|1879|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 110 km | līniju skaits = 11 | staciju skaits = | pieturu skaits = 104 | transporta vienīb = 202 | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 56 304 024 (2011) | mājas lapa = http://www.ts.szczecin.pl/ | apakšveidne = {{Ščecinas tramvaja apakšveidne}} }} [[Attēls:Stettin_Berliner_Tor_mit_Oberpostdirektion_a.jpg|thumb|250px|Tramvajs ''Falkenried'']] [[Attēls:Konstal 102Na 626, tram line 3, Szczecin, 2006.jpg|thumb|250px|Tramvajs Konstal 102Na Kristofora Kolumba ielā]] [[Attēls:Moderus Gamma LF 12 AC BD 632, tram line 12, Szczecin, 2026.jpg|thumb|250x250px|12. maršruta tramvajs Atbrīvošanas avēnijā]] '''Tramvaju satiksme Ščecinā''' ir viens no [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Ščecina]]s pilsētas robežās. Kopš [[2009. gads|2009]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]], reorganizējot "MZK Szczecin", pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "Tramwaje Szczecińskie".<ref name="ts">{{Tīmekļa atsauce |url=http://ts.szczecin.pl/firma |title=ts.szczecin.pl |access-date={{dat|2018|03|28||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201018073531/http://ts.szczecin.pl/firma }}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 11 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums 2026. gada 7. [[Oktobris|oktobrī]] sasniedza 110 km<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ts.szczecin.pl/|title=Tramwaje Szczecińskie|website=ts.szczecin.pl|access-date=2026-10-07}}</ref>. 2026. gada 7. oktobrī "Tramwaje Szczecińskie" rīcībā atradās 202 tramvaju vagoni.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mkm.szczecin.pl/tabor|title=Księga taborowa|last=KOMIS|first=Serwis|website=Serwis KOMIS|access-date=2021-02-19|language=pl}}</ref> Ščecinā atrodas 2 tramvaju depo. Tramvaja sliežu platums ir 1435 mm. Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami [[1879. gads|1879]]. gada [[23. augusts|23. augustā]], kad Ščecinas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji.<ref name="ts"/> Nepilnus 15 gadus vēlāk, 1896. gadā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Sākot ar [[2011. gads|2011]]. gada [[1. februāris|1. februāri]] pasažierus [[7. tramvaju maršruts (Ščecina)|7. tramvaju maršrutā]] sāka pārvadāt pirmais [[Polija|Polijā]] ražotais zemās grīdas tramvajs [[Pesa Swing|Pesa 120NaS]].<ref name="ŚK 4/2011">{{Publikācijas atsauce |author= Pieńkowski Paweł |title= Debiuty niskich, odejście wysokich|journal= Świat Kolei|volume= 4/2011 |pages= 8-9|issn=1234-5962}}</ref> Līdz 2014. gada martam Ščecinai tika piegādāti 6 zemās grīdas tramvaji ar 5 posmiem, sastāva garums 31,82 m, kā arī 22 šī paša modeļa tramvaji ar 5 posmiem, sastāva garums 30,12 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.24kurier.pl/Aktualnosci/Szczecin/Ostatni-taki-swing-zajechal | title = Ostatni taki Swing zajechał (galeria, filmy) | author = MIR | date = 2014-03-29 | publisher = 24kurier.pl | accessdate = 2014-03-30 | archive-date = 2014-04-05 | archive-url = https://web.archive.org/web/20140405070204/http://www.24kurier.pl/Aktualnosci/Szczecin/Ostatni-taki-swing-zajechal }}</ref> == Tramvaju modeļi == === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref name=":0" /> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=3|Konstal |- |105Ng/2015 |[[2000. gads|2000]] — [[2001. gads|2001]] |[[2000. gads|2000]] — pašlaik |12 |align=left|Tramvaju [[Konstal 105Na]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |105N2k/2000 |[[2001. gads|2001]], [[2007. gads|2007]] |[[2001. gads|2001]] — pašlaik |20 |align=left|Tramvaju [[Konstal 105Na]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=2|ČKD Tatra |[[Tatra KT4|KT4DtM]] |[[1985. gads|1985]] — [[1987. gads|1987]] |[[2006. gads|2006]] — pašlaik |72 |align=left|Tika piegādāti lietoti no Berlīnes Vācijā. |- |T6A2D |[[1988. gads|1988]] — [[1991. gads|1991]] |[[2007. gads|2007]] — pašlaik |34 |align=left|Tika piegādāti lietoti no Berlīnes Vācijā. |- | rowspan="4" |Modertrans Poznań |Alfa HF 09 |[[2008. gads|2008]] |[[2008. gads|2008]] — pašlaik |2 |align=left| |- |Alfa HF 10 AC |[[2011. gads|2011]] — [[2013. gads|2013]] |[[2011. gads|2011]] — pašlaik |12 |align=left| |- |Beta MF 15 AC/MF 25 AC/MF 29 AC BD |[[2014. gads|2014]] — [[2023. gads|2023]] |[[2014. gads|2014]] — pašlaik |10 |align=left|Triju sekciju sakabinātais vagons. |- |Gamma LF 12 AC BD |[[2026]] |[[2026. gads|2026]] — pašlaik |12 | align="left" |Zemās grīdas tramvaji. |- |rowspan=2|Pesa |120NaS |[[2010. gads|2010]] — [[2011. gads|2011]] |[[2011. gads|2011]] — pašlaik |6 |align=left|Zemās grīdas tramvaji. |- |120NaS2 |[[2013. gads|2013]] — [[2014. gads|2014]] |[[2013. gads|2013]] — pašlaik |22 |align=left|Zemās grīdas tramvaji. |} === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref name="mkm">[http://www.mkm.szczecin.pl/encyklopedia/03tram Tramvaju modeļi - mkm.szczecin.pl]</ref><ref>[http://phototrans.eu/24,7926,0.html Miejski Zakład Komunikacyjny w Szczecinie - phototrans.eu]</ref><ref>[http://phototrans.eu/24,49,2.html Tramwaje Szczecińskie sp. z o.o. - phototrans.eu]</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- | rowspan="10" |Konstal |N |[[1955. gads|1955]] — ? |[[1955. gads|1955]] — [[1996. gads|1996]] | |align=left|Divasu vagoni. |- |ND |[[1955. gads|1955]] — [[1975. gads|1975]] |[[1955. gads|1955]] — [[1996. gads|1996]] |78 |align=left|Divasu piekabe. |- |4N | | | |align=left|Divasu vagoni. |- |4N_J |1957 |[[1966. gads|1966]] — [[1996. gads|1996]] |1 | align="left" | |- |4ND | | | |align=left|Divasu piekabe. |- |102Na |[[1971. gads|1971]] — [[1972. gads|1972]], [[1994. gads|1994]] — [[1995. gads|1995]] |[[1971. gads|1971]] — [[2007. gads|2007]] |37 |align=left| |- |105N |[[1975. gads|1975]] — [[1979. gads|1979]] |[[1975. gads|1975]] — [[2014. gads|2014]] |98 |align=left| |- |105Np |[[1994. gads|1994]] |[[1994. gads|1994]] — [[2013. gads|2013]] |2 |align=left| |- |105Na |[[1981. gads|1981]] — [[1992. gads|1992]] |[[1981. gads|1981]] — [[2020]] |74 | |- |106Na |[[1991. gads|1991]] |[[1991. gads|1991]] — [[2001]] |2 | |- |LOWA |EB 50 |1954 |1954 — 1983 |16 | align="left" |Divasu piekabe. |- | rowspan="3" |Düwag |GT6 |[[1996. gads|1996]] |[[1996. gads|1996]] — [[2009. gads|2009]] |31 | align="left" |Tika piegādāti lietoti no [[Diseldorfa|Diseldorfas]] [[Vācija|Vācijā]]. |- |B4 |[[1996. gads|1996]] — [[1997. gads|1997]] |[[1996. gads|1996]] — [[2001. gads|2001]] |11 | align="left" |Četrasu piekabe. Tika piegādāti lietoti no Diseldorfas Vācijā. |- |B4 (l) |[[1997. gads|1997]] |[[1997. gads|1997]] — [[2002. gads|2002]] |4 | align="left" |Četrasu piekabe. Tika piegādāti lietoti no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes pie Mainas]] Vācijā. |} == Tramvaju maršruti == === Esošie tramvaju maršruti === Mūsdienās Ščecinā ir 12 tramvaju maršruti.<ref name="linie">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zditm.szczecin.pl/pl/pasazer/linie?setlang=pl |title=Linie tramwajowe dzienne zwykłe |publisher=ZDiTM Szczecin|accessdate=2019-12-01}}</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)|1]] | Osiedle Zavadzkego | Potulicka |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Ščecina)|2]] | Dvožec Ņiebuševo | Turkusova |- | align="center" | [[3. tramvaju maršruts (Ščecina)|3]] | Osiedle Zavadzkego | Pomožani |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Ščecina)|5]] | Osiedle Zavadzkego | Stočņia Ščeciņska |- | align="center" | [[6. tramvaju maršruts (Ščecina)|6]] | Goclav | Pomožani |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Ščecina)|7]] | Osiedle Zavadzkego | Turkusova |- | align="center" | [[8. tramvaju maršruts (Ščecina)|8]] | Gumieņce | Turkusova |- | align="center" | [[9. tramvaju maršruts (Ščecina)|9]] | Glemboke | Potulicka |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Ščecina)|10]] | Gumieņce | Glemboke (Las Arkoņski) |- | align="center" | [[11. tramvaju maršruts (Ščecina)|11]] | Ludova | Pomožani |- | align="center" | [[12. tramvaju maršruts (Ščecina)|12]] | Dvožec Ņiebuševo | Pomožani |} == Tramvaju depo == === Golęcin === * Adrese: Wiszesława 18 * Apkalpo maršrutus: 5, 6, 8, 11, 12. === Pogodno === * Adrese: Wojska Polskiego 200 * Apkalpo maršrutus: 1, 2, 3, 5, 7, 8, 9, 12 == Attēlu galerija == <center><gallery widths="140px" heights="112px" perrow="4"> Pesa_120NaS2_in_Szczecin,_2017.jpg|Zemās grīdas Pesa 120NaS, 5. tramvaju maršruts Moderus_Alfa_HF_10_AC_in_Szczecin,_2017.jpg|Tramvajs Moderus Alfa HF10AC, 12. tramvaju maršruts Szczecin--stettin-sl-2-711440.jpg|Tramvajs Tatra T6A2D, 2. tramvaju maršruts Konstal 105N2k2000 1055+1056, tram line 11, Szczecin, 2013.jpg|Tramvajs Konstal 105N2k/2000, 11. tramvaju maršruts Trams_in_Szczecin,_2015_(cropped).png|12. maršruta tramvajs Atbrīvošanas alejā Pesa_120NaS_Swing_in_Szczecin,_2015.jpg|Tramvajs 120NaS šķērso Ādama Mickēviča ielu T6a2d_stocznia_szczecinska.JPG|5. maršruta tramvaja galapunkts Nordwaggon_Bremen_(1).jpg|Retro tramvajs </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Ščecina]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Trams in Szczecin}} * [http://ts.szczecin.pl "Tramwaje Szczecińskie" mājaslapa] * [https://www.mkm.szczecin.pl/zdjecia/kategoria/1/tramwaje Ščecinas tramvaja fotogrāfijas] {{tramvajs-aizmetnis}} {{Polija-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Ščecina}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Ščecinā| ]] 6kea9pmzct9c4nwqd8ax5sxc9rf9iwj 0 129093 4532747 4365303 2026-10-06T20:33:28Z ~2026-54027-38 151504 /* Kuba salikšanas rekordi */ 4532747 wikitext text/x-wiki {{Rotaļlietas Infokaste | vārds = Rubika kubs | attēls = [[Attēls:Rubik's cube.svg|220px]] | citi nosaukumi = Burvju kubs | izgudrotājs = [[Ernē Rubiks]] | valsts = [[Ungārija]] | kompānija = ''[[Ideal Toy Company|Ideal Toys]]'' | mājaslapa = http://www.rubiks.com/ }} [[Attēls:Rubik's cube, variations 2×2×2 - 7×7×7.jpg|thumb|Dažāda izmēra (2×2×2—7×7×7) Rubika kubi]] '''Rubika kubs''' ir telpiska matemātiskā rotaļlieta [[kubs|kuba]] formā, ko [[1974]]. gadā<ref name="sporting">{{Grāmatas atsauce|author=Vilijams Fozeringhems |title=Fotheringham's Sporting Pastimes |url=https://archive.org/details/fotheringhamsext0000foth |publisher=Anova Books |year=2007. gads |pages= [https://archive.org/details/fotheringhamsext0000foth/page/50 50] |isbn=1-86105-953-1}}</ref> izgudroja [[Ungārija]]s arhitektūras profesors un tēlnieks [[Ernē Rubiks]]. Sākumā tas tika saukts par "Burvju kubu".<ref>[http://www.dailymail.co.uk/news/article-1112396/Driven-mad-Rubiks-nut-weeps-solving-cube--26-years-trying.html 'Driven mad' Rubik's nut weeps on solving cube... after 26 years of trying], Daily Mail Reporter, January 12, 2009. gada 12. janvāris {{en ikona}}</ref> To licencējis Rubiks, [[1980]]. gadā tas tika pārdots kompānijai ''[[Ideal Toy Company|Ideal Toys]]''. Līdz [[2009. gads|2009]]. gada janvārim visā pasaulē bija pārdoti 350 miljoni Rubika kubu.<ref>{{ziņu atsauce|author=Viljamss Lī Ādams|title=The Rubik's Cube: A Puzzling Success|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1874509,00.html|work=[[TIME]]|date=2009-01-28|accessdate=2009-02-05|archive-date=2013-08-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20130826200145/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,1874509,00.html}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|author=Alastair Jamieson|title=Rubika Kuba izgudrotājs atgriežas ar Rubika 360|url=http://www.telegraph.co.uk/lifestyle/4412176/Rubiks-Cube-inventor-is-back-with-Rubiks-360.html {{en ikona}}|work=[[The Daily Telegraph]]|date=2009-01-31|accessdate=2009-02-05 | location=Londona}}</ref> Klasiskajā Rubika kubā katra no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar deviņām uzlīmēm kādā no sešām krāsām (tradicionāli [[Baltā krāsa|balta]], [[Sarkanā krāsa|sarkana]], zila, oranža, zaļa un dzeltena). Rotācijas mehānisms ļauj katru skaldni pagriezt neatkarīgi no citām, tā sajaucot krāsas. Lai šo mīklu atrisinātu, katrai skaldnei jābūt vienā krāsā. Līdzīgas mīklas pašlaik tiek ražotas ar dažādiem uzlīmju skaitiem un ne tikai kuba formā. == Kuba izmēri == Standarta Rubika kuba izmēri ir 3×3×3 kubiņi, taču tiek ražoti arī citu izmēru kubi. Vismazākie izmēri ir 2×2×2, tas ir visvienkāršākais grozāmais kubs. Vēl ir 4×4×4, 5×5×5, 6×6×6, 7×7×7, 9×9×9 un pat 11×11×11. Kubiem, kas lielāki par 7×7×7 (ieskaitot) skaldnes vairs netiek izgatavotas plakanas, bet gan izliektas uz āru. Arī to rotācijas mehānismā ir dažādas īpatnības, lai šāds kubs spētu darboties pareizi. == Kuba salikšanas rekordi == Pasaulē ātrākais Rubika kuba salikšanas rekords pieder ķīnietim Genam Šuaņi. 3x3x3 kubu viņš ir salicis 2,51 sekundēs. Labākais vidējais rezultāts piecās likšanas reizēs pieder ķīnietim Vanam Jihenam (3,51 sekundes).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldcubeassociation.org/results/regions.php?regionId=&eventId=333&years=&mixed=Mixed |title=World Cube Association — World |access-date={{dat|2018|05|06||bez}} |archive-date={{dat|2018|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180708162640/https://www.worldcubeassociation.org/results/regions.php?regionId=&eventId=333&years=&mixed=Mixed }}</ref> Latvijā ātrākais Rubika kuba licējs ir Roberts Dreijers, kurš 3x3 kubu ir salicis 6,04 sekundēs. Savukārt labākais vidējais rezultāts piecās likšanas reizēs pieder Mikum Lembergam (7, 84 sekundes).<ref>[https://www.worldcubeassociation.org/results/regions.php?regionId=Latvia&eventId=333&years=&mixed=Mixed World Cube Association — Latvia]{{Novecojusi saite}}</ref> == Kuba matemātika == Kuba 3x3x3 visu iespējamo dažādo stāvokļu skaits ir aprēķināms kā (8! × 38−1) × (12! × 212−1)/2 = 43 252 003 274 489 856 000. Šajos aprēķinos netiek ņemts vērā centrālo kvadrātu novietojums. 2010. gadā [[Paloalto]] programmētājs Tomass Rokiki, matemātikas skolotājs Gerberts Kocemba, matemātiķis Morli Devidsons un ''[[Google Inc.]]'' inženieris Džons Detridžs pierādīja, ka jebkuru Rubika kuba konfigurāciju iespējams atrisināt ne vairāk kā ar 20 gājieniem. Par gājienu tika uzskatīts jebkuras skaldnes viens pagrieziens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cube20.org/|title=God's Number is 20|accessdate={{dat|2014|9|4||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en icon}} * {{YouTube|y9aSNevnq3o|Kā salikt rubika kubu}} {{lv icon}} * {{YouTube|R07JiT0PlcE|Pasaules rekords 4.73 sek}} {{en icon}} {{spēle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Prāta spēles]] [[Kategorija:Rotaļlietas]] 7b05xz3gwsrpt8uvxmd63o7owdgk92z 0 129109 4532798 4399774 2026-10-07T05:27:49Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4532798 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Zolitūdes iela |attēls = Zolitūdes iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20580391|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] <br /> [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Zolitūde]], [[Pleskodāle]] |ielas garums = 3081 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]] [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]] [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]] [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zolitūdes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s administratīvajos rajonos, [[Imanta (Rīga)|Imantas]], [[Zolitūde]]s un [[Pleskodāle]]s apkaimēs. Zolitūdes iela sākas [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospekta]] un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā un beidzas [[Volguntes iela]]s un [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielas]] krustojumā. Kopējais ielas garums ir 3081 metrs<ref name="opendata-riga" /> un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Pa Zolitūdes ielu kursē [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8.]], [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44.]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]], [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53.]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] maršruta autobusi. == Ielu savienojumi == Zolitūdes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kurzemes prospekts]] * [[Jūrmalas gatve]] * [[Akāciju iela (Rīga)|Akāciju iela]] (T veida krustojums) * [[Pureņu iela (Rīga)|Pureņu iela]] * [[Attēls:Latvia road sign 134.svg|22px]] [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II]] * [[Čuguna iela (Rīga)|Čuguna iela]] (T veida krustojums) * [[Rostokas iela]] (T veida krustojums) * [[Ruses iela]] (T veida krustojums) * [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] (T veida krustojums) * [[Rikšotāju iela]] (T veida krustojums) * [[Gramzdas iela]] * [[Priedaines iela (Rīga)|Priedaines iela]] * [[Valtaiķu iela]] (T veida krustojums) * [[Zebrenes iela]] * [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes iela]] (zem viadukta) * [[Šampētera iela]] * [[Zalves iela]] (T veida krustojums) * [[Volguntes iela]] * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uzkartes.lv/?lang=1&id=100090023&unid=1097&query1=Zolit%FBdes%20iela&show=1&obj=street Zolitūdes iela] portālā UzKartes.lv {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Ielas Zolitūdē]] [[Kategorija:Ielas Pleskodālē]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] 2583m9034mvf2zrl9os770a5b6zpy90 0 151525 4532837 4513064 2026-10-07T08:20:04Z Kleivas 2704 4532837 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada oktobris}} '''Hanters''' var būt: == Personas ar šādu uzvārdu: == * [[Brendons Hanters]] (''Brandon Hunter''; 1980) — amerikāņu basketbolists; * [[Edvīns Hanters]] (''Edwin Hunter''; 1874—1935) — amerikāņu golferis un tenisists; * [[Normans Hanters]] (''Norman Hunter''; 1943―2020) ― angļu futbolists un futbola treneris; * [[Viljams Hanters]] (''William Hunter''; 1883—1966) — amerikāņu vieglatlēts. == Personas ar šādu vārdu: == * [[Hanters Baidens]] (''Robert Hunter Biden''; 1970) — amerikāņu jurists; * [[Hanters Šinkaruks]] (''Hunter Shinkaruk''; 1994) ― kanādas hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] oa6o05lv7gv7t8skwnf59gsgeai2a5k 0 157279 4532744 4473251 2026-10-06T20:08:33Z ZANDMANIS 91184 4532744 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jacques Louis David - Serment de l'armée fait à l'Empereur après la distribution des aigles, 5 décembre 1804 - Google Art Project.jpg|thumb|right|400px|Imperators armijai piešķir simboliskos ērgļus, 1804. gada 5. decembris]] [[Attēls:La bataille d'Austerlitz. 2 decembre 1805 (François Gérard).jpg|thumb|400px|[[Austerlicas kauja]]]] '''Napoleona kari''' bija globālu karu sērija pēc [[Franču revolūcija]]s [[Napoleons|Napoleona]] vadībā starp [[Francija|Franciju]] un tās sabiedrotajiem pret vairākām citu [[Napoleona karu koalīcijas spēki|valstu koalīcijām]]. Hronoloģiski karagājienus Napoleona vadībā vēsturnieki nosacīti iedala [[Franču revolucionārie kari|Franču revolucionārajos karos]] (Pirmās un Otrās koalīcijas kari, 1792—1802) un kampaņās pēc Napoleona kļūšanas par [[imperators|imperatoru]] (Trešās, Ceturtās, Piektās, Sestās un Septītās koalīcijas kari, 1803—1815). Reizēm Napoleona kariem pieskaita arī citus šī laikmeta militāros konfliktus, piemēram, [[Krievu—turku karš (1806—1812)|Krievu—turku karu (1806—1812)]]. == Norise == Karu rezultātā Francija pamazām ieguva kontroli pār Eiropas kontinentu, sakaudama vairākas valstu koalīcijas. Tomēr Napoleona vara ātri sabruka pēc frančiem katastrofālā [[Napoleona iebrukums Krievijā|iebrukuma Krievijā]] 1812. gadā. Pēc Napoleona sakāves Francijā tika [[Burbonu restaurācija|restaurēta monarhija]]. Napoleona kari beidzās līdz ar Napoleona sakāvi [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] un [[1815. gada Parīzes līgums|1815. gada Parīzes līguma]] noslēgšanu. == Sekas == Napoleona karu rezultātā izzuda [[Svētā Romas impērija]]. Radās modernais vācu un itāļu [[nacionālisms]], kas radīja priekšnoteikumus [[Vācija]]s un [[Itālija]]s apvienošanai. Napoleona iebrukuma rezultātā novājinājās [[Spānijas Impērija|Spānijas impērija]], kas noveda pie [[Spāņu koloniju Amerikā neatkarības kari]]em, Spānijas impērijas sabrukuma un jaunu valstu rašanās [[Latīņamerika|Latīņamerikā]]. Karu rezultātā par dominējošo valsti pasaules jūrās kļuva [[Lielbritānija]]. == Napoleona karu statistika 1800.—1815. gads == {| class="wikitable" style="text-align: right" |- !width=20% style="text-align:center;" | Karojošās valstis !width=20% style="text-align:center;" | Iedzīvotāju skaits <br>(1800. gadā) !width=20% style="text-align:center;" | Mobilizētie <br> karavīri !width=20% style="text-align:center;" | Kara zaudējumi<ref>[http://users.erols.com/mwhite28/wars19c.htm Statistics of Wars, Oppressions and Atrocities of the Nineteenth Century (the 1800s)] {{Wayback|url=http://users.erols.com/mwhite28/wars19c.htm |date=20110220144705 }}{{ref|en}}</ref>. |- |align=left|'''[[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]'''<ref>[http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/british.htm Population of the British Isles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141002121808/http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/british.htm |date={{dat|2014|10|02||bez}} }} {{Wayback|url=http://www.tacitus.nu/historical-atlas/population/british.htm |date=20141002121808 }}{{ref|en}}</ref> ||9 200 000 || 589 067 ||219 000 |- |align=left|'''[[Prūsijas Karaliste|Prūsija]]''' ||9 700 000 ||600 000||400 000+ |- |align=left|'''[[Austrijas Impērija|Austrija]]''' ||20 598 700||1 298 000||376 000 |- |align=left|'''[[Krievijas Impērija|Krievija]]''' ||37 540 400<ref name=t8>Население указанно в границах соответствующего года учёта (Россия: Энциклопедический словарь. — {{Л.}}, 1991.)</ref>||2 340 000||450 000 |- |align=left|'''[[Zviedrija]]''' ||3 349 900 || || |- |align=left|'''[[Portugāles Karaliste|Portugāle]]''' ||3 400 000 ||25 000 || |- |align=left|'''[[Spānija]]''' ||10 500 000||600 000||300 000+ |- |align=left|'''[[Ēģiptes ejālets|Ēģipte]]''' ||3 854 000 || || |- |align=left|'''[[Osmaņu Impērija]]''' ||23 000 000||10 000 || |- !align=left|Kopā ||'''114 680 400'''|| ||'''1 800 000—2 000 000''' |- |align=left|'''[[Francijas Pirmā impērija|Francija]]''' ||27 349 000||1 800 000||1 200 000—1 700 000 |- |align=left|'''[[Itālija]]''' ||17 237 000||900 000||120 000 |- |align=left|'''[[Dānija]]''' ||929 000 || || |- |align=left|'''[[Norvēģija]]''' ||883 600 || || |- |align=left|'''[[Varšavas hercogiste]]''' ||2 500 000 || 95 000 || |- |align=left|'''[[Batāvijas Republika|Nīderlande]]''' ||1 982 000 || || |- |align=left|'''[[Beļģija]]''' ||4 035 000 || || |- |align=left|'''[[Bavārijas Karaliste|Bavārija]]''' ||3 100 000 ||24 000 || |- |align=left|'''[[Saksijas Karaliste|Saksija]]''' ||1 100 000 ||20 000 || |- |align=left|'''[[Virtembergas hercogiste|Virtemberga]]''' ||1 200 000 || || |- |align=left|'''[[Vestfālenes Karaliste|Vestfālene]]''' ||700 000 || 17 000 || |- !align=left|Kopā ||'''61 015 600'''|| ||'''1 400 000—1 800 000''' |- |} == Svarīgākie notikumi == * [[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)]] ** [[Karagājiens uz Itāliju (1796—1797)]] * [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)]] ** [[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)]] * [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)]] ** [[Trafalgaras kauja]] 1805. gada 21. oktobrī ** [[Austerlicas kauja]] 1805. gada 2. decembrī * [[Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)]] ** [[Frīdlandes kauja]]<ref>{{Cite web|url=https://www.frenchempire.net/battles/friedland/|title=Battle of Friedland|website=www.frenchempire.net}}</ref> 1807. gada 14. jūnijā * [[Piektās koalīcijas karš (1809)]] ** [[Vagramas kauja]]<ref>{{Cite web|url=https://www.napoleon.org/en/history-of-the-two-empires/articles/the-battle-of-wagram/|title=The Battle of Wagram|website=napoleon.org}}</ref> 1809. gada 5.-6. jūlijā * [[Pireneju karš]] (1808—1814) **[[Vitorijas kauja]] 1813. gada 21. jūnijā *[[Napoleona iebrukums Krievijas impērijā]] (1812) **[[Iecavas kauja]] 1812. gada 19. jūlijā **[[Ķekavas kauja (1812)|Ķekavas kauja]] 1812. gada 22.–23. augustā **[[Borodinas kauja]] 1812. gada 7. septembrī **[[Mežotnes kauja (1812)|Mežotnes kauja]] 1812. gada 29. septembrī **[[Berezinas kauja]] 1812. gada 26. – 29. novembrī * [[Sestās koalīcijas karš (1813–1814)]] **[[Leipcigas kauja]] 1813. gada oktobrī * [[Septītās koalīcijas karš (1815)]] **[[Vaterlo kauja]] 1815. gada 18. jūnijā == Skatīt arī == * [[1812. gada karš]] * [[Ķekavas kauja]] (1812) * [[Iecavas kauja]] (1812) * [[Mežotnes kauja]] (1812) * [[Rīgas aplenkums (1812)|Rīgas aplenkums]] (1812) * [[Koalīcija]] == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{commonscat|Napoleonic Wars|Napoleona kari}} * [http://www.theeuropeanlibrary.org/exhibition/napoleonic_wars/index.html Napoleona kari ''The European Library''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140427124019/http://www.theeuropeanlibrary.org/exhibition/napoleonic_wars/index.html |date={{dat|2014|04|27||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.militaryheritage.com/napoleon.htm Napoleona karu virtuāla izstāde] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari| ]] [[Kategorija:Kari ar Franciju]] 7yqh1ufk7c95rt4kn1j8g4b32a3ndan 0 160995 4532826 4530958 2026-10-07T07:29:25Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4532826 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Ireland.svg|250px|thumbnail|[[Īrija]]s novietojums]] '''[[Īrija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''3 pilsētas''' ({{val|en|cities}}) un '''26 grāfistes''' ({{val|en|counties}}). Īriju veido arī 4 vēsturiskās provinces == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 3 pilsētas,<br />26 grāfistes || 2 metropoļu distrikti,<br />4 pilsētu distrikti,<br />89 pašvaldību distrikti |} == Vēsturiskās provinces == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Vēsturiskā province !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census">{{Tīmekļa atsauce |title=Population of each County and City, 2011 |work=Census 2011 |publisher=[[Central Statistics Office (Ireland)|Central Statistics Office]] |year=2011 |url=http://www.cso.ie/multiquicktables/quickTables.aspx?id=cna23 |accessdate=29 March 2015 }}</ref> !! Grāfistu<br />skaits!! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Connacht in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Connacht.svg|70px]] || '''[[Konahta]]''' || ''Connacht'' || {{nts|17788}} || {{nts|542547}} || 5 || IE-C |- | [[Attēls:Leinster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Leinster.svg|70px]] || '''[[Lenstera]]''' || ''Leinster'' || {{nts|19800}} || {{nts|2504814}} || 14 || IE-L |- | [[Attēls:Munster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Munster.svg|70px]] || '''[[Manstera]]''' || ''Munster'' || {{nts|24675}} || {{nts|1246088}} || 6 || IE-M |- | [[Attēls:Ulster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ulster.svg|70px]] || '''[[Olstera]]''' || ''Ulster'' || {{nts|21552}} || {{nts|2105666}} || 3/6 || IE-U |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=400px align=center |- | {{Image label begin|image=Ireland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1 — Danliera-Ratdauna]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.23|scale=400|text=[[Dienviddublina|2 — Dienviddublina]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.26|scale=400|text=[[Fingala|3 — Fingala]]}} {{Image label small|x=1.01|y=0.84|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1]]}} {{Image label small|x=0.96|y=0.83|scale=400|text=[[Dienviddublina|2]]}} {{Image label small|x=0.99|y=0.76|scale=400|text=[[Fingala|3]]}} {{Image label small|x=0.60|y=0.26|scale=400|text=[[Donegolas grāfiste|Donegolas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.99|y=0.80|scale=400|text=[[Dublina]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.79|scale=400|text=[[Golvejas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.83|scale=400|text=[[Golveja]]}} {{Image label small|x=0.83|y=1.02|scale=400|text=[[Kārlovas grāfiste|Kārlovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.23|y=1.22|scale=400|text=[[Kerri grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.58|scale=400|text=[[Kevanas grāfiste|Kevanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.98|scale=400|text=[[Klēras grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.42|y=1.26|scale=400|text=[[Korkas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=1.32|scale=400|text=[[Korka]]}} {{Image label small|x=0.84|y=0.84|scale=400|text=[[Kildēras grāfiste|Kildēras<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.76|y=1.08|scale=400|text=[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.92|scale=400|text=[[Līšas grāfiste|Līšas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.51|scale=400|text=[[Lītrimas grāfiste|Lītrimas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.43|y=1.08|scale=400|text=[[Limerikas grāfiste|Limerikas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.67|scale=400|text=[[Longfordas grāfiste|Longfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.92|y=0.59|scale=400|text=[[Lautas grāfiste|Lautas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.31|y=0.6|scale=400|text=[[Mejo grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.7|scale=400|text=[[Mītas grāfiste|Mītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.51|scale=400|text=[[Monahanas grāfiste|Monahanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.83|scale=400|text=[[Ofali grāfiste|Ofali<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.64|scale=400|text=[[Roskomonas grāfiste|Roskomonas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.47|y=0.51|scale=400|text=[[Slaigo grāfiste|Slaigo<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.61|y=1.06|scale=400|text=[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.88|y=1.1|scale=400|text=[[Veksfordas grāfiste|Veksfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.74|scale=400|text=[[Vestmītas grāfiste|Vestmītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.93|y=0.91|scale=400|text=[[Viklovas grāfiste|Viklovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.66|y=1.2|scale=400|text=[[Voterfordas grāfiste|Voterfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label|x=0.77|y=0.79|scale=400|text='''[[Lenstera]]'''}} {{Image label|x=0.4|y=0.72|scale=400|text='''[[Konahta]]'''}} {{Image label|x=0.4|y=1.17|scale=400|text='''[[Manstera]]'''}} {{Image label|x=0.7|y=0.35|scale=400|text='''[[Olstera]]'''}} {{Image label end}} |} === Pilsētas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census" /> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Dublin City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Coat-of-arms-of-Dublin.svg|50px]] || '''[[Dublina]]''' || ''Dublin'' || {{nts|114.99}} || {{nts|527612}} || |- | [[Attēls:Galway City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Galway CoA.svg|50px]] || '''[[Golveja]]''' || ''Galway'' || {{nts|50.6}} || {{nts|75530}} || |- | [[Attēls:Cork City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Corkcitycouncil.png|50px]] || '''[[Korka]]''' || ''Cork'' || {{nts|37.3}} || {{nts|119230}} || |} === Grāfistes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census" /> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Dun Laoghaire-Rathdown in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Dún Laoghaire-Rathdown COA.svg|50px]] || '''[[Danliera-Ratdauna|Danlīri-Retdauna]]''' || ''Dún Laoghaire—Rathdown'' || [[Danliera|Danlīri]] || {{nts|127.31}} || {{nts|206261}} || |- | [[Attēls:South Dublin in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:South Dublin Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Dienviddublina]]''' || ''South Dublin'' || [[Tala (Īrija)|Tela]] || {{nts|222.74}} || {{nts|265205}} || |- | [[Attēls:Donegal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Donegalcocologo.png|50px]] || '''[[Donegolas grāfiste]]''' || ''County Donegal'' || [[Liforda]] || {{nts|4861}} || {{nts|161137}} || IE-DL |- | [[Attēls:Fingal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Fingala|Fingola]]''' || ''Fingal'' || [[Sordsa|Svordsa]] || {{nts|454.60}} || {{nts|273051}} || |- | [[Attēls:Galway in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]] || '''[[Golvejas grāfiste]]''' || ''County Galway'' || [[Golveja]] || {{nts|6149}} || {{nts|250541}} || IE-G |- | [[Attēls:Carlow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]] || '''[[Kārlovas grāfiste]]''' || ''County Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|54612}} || IE-CW |- | [[Attēls:Kerry in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]] || '''[[Kerri grāfiste|Keri grāfiste]]''' || ''County Kerry'' || [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|145502}} || IE-KY |- | [[Attēls:Cavan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Cavan crest.svg|50px]] || '''[[Kevanas grāfiste]]''' || ''County Cavan'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|73183}} || IE-CN |- | [[Attēls:Kildare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]] || '''[[Kildēras grāfiste]]''' || ''County Kildare'' || [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|210312}} || IE-KE |- | [[Attēls:Kilkenny in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]] || '''[[Kilkeni grāfiste]]''' || ''County Kilkenny'' || [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|95419}} || IE-KK |- | [[Attēls:Clare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Clare Crest.svg|50px]] || '''[[Klēras grāfiste]]''' || ''County Clare'' || [[Enisa (īrija)|Enisa]] || {{nts|3450}} || {{nts|117196}} || IE-CE |- | [[Attēls:Cork in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Cork arms.png|50px]] || '''[[Korkas grāfiste]]''' || ''County Cork'' || [[Korka]] || {{nts|7500}} || {{nts|518128}} || IE-CO |- | [[Attēls:Louth in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Lautas grāfiste]]''' || ''County Louth'' || [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|122897}} || IE-LH |- | [[Attēls:Limerick in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Limerick county arms.png|50px]] || '''[[Limerikas grāfiste]]''' || ''County Limerick'' || [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|191809}} || IE-LK |- | [[Attēls:Leitrim in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] || '''[[Lītrimas grāfiste]]''' || ''County Leitrim'' || [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1590}} || {{nts|31798}} || IE-LM |- | [[Attēls:Laois in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]] || '''[[Līšas grāfiste]]''' || ''County Laois'' || [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|80559}} || IE-LS |- | [[Attēls:Longford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Longford county arms.png|50px]] || '''[[Longfordas grāfiste]]''' || ''County Longford'' || [[Longforda]] || {{nts|1091}} || {{nts|38970}} || IE-LD |- | [[Attēls:Mayo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]] || '''[[Mejo grāfiste]]''' || ''County Mayo'' || [[Kāslbāra]] || {{nts|5586}} || {{nts|130638}} || IE-MO |- | [[Attēls:Meath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Meath coa.svg|50px]] || '''[[Mītas grāfiste]]''' || ''County Meath'' || [[Navana]] || {{nts|2342}} || {{nts|184135}} || IE-MH |- | [[Attēls:Monaghan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]] || '''[[Monahanas grāfiste]]''' || ''County Monaghan'' || [[Monahana]] || {{nts|1295}} || {{nts|60483}} || IE-MN |- | [[Attēls:Offaly in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]] || '''[[Ofali grāfiste]]''' || ''County Offaly'' || [[Tulamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|76687}} || IE-OY |- | [[Attēls:Roscommon in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]] || '''[[Roskomonas grāfiste]]''' || ''County Roscommon'' || [[Roskomona]] || {{nts|2548}} || {{nts|64065}} || IE-RN |- | [[Attēls:Sligo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Sligococo.png|50px]] || '''[[Slaigo grāfiste]]''' || ''County Sligo'' || [[Slaigo]] || {{nts|1838}} || {{nts|65393}} || IE-SO |- | [[Attēls:Tipperary in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]] || '''[[Tiperēri grāfiste]]''' || ''County Tipperary'' || [[Klonmela]]/[[Nīna (pilsēta)|Nīna]] || {{nts|4305}} || {{nts|158652}} || IE-TA |- | [[Attēls:Wexford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:IRL COA County Wexford 3D.svg|50px]] || '''[[Veksfordas grāfiste]]''' || ''County Wexford'' || [[Veksforda]] || {{nts|2365}} || {{nts|145273}} || IE-WX |- | [[Attēls:Wicklow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]] || '''[[Viklovas grāfiste]]''' || ''County Wicklow'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|136448}} || IE-WW |- | [[Attēls:Westmeath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Vestmītas grāfiste]]''' || ''County Westmeath'' || [[Malingara]] || {{nts|1840}} || {{nts|86164}} || IE-WH |- | [[Attēls:Waterford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste]]''' || ''County Waterford'' || [[Voterforda]] || {{nts|1857}} || {{nts|113795}} || IE-WD |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] n0xcla15fry4wh4my5t3k2aplgby4sb 0 164082 4532814 4530870 2026-10-07T07:09:37Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4532814 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Rejs Jūrijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Raymond "Ray" Clarence Ewry'' | attēls = Ray Ewry 1908b.jpg | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Reimonds "Rejs" Klerenss Jūrijs | dz_dat = {{dat|1873|10|14}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Lafajete}} | mir_dat = {{dat|1937|9|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka|Longailenda}} | tautība = amerikānis | garums = 1.85 m | svars = 79 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = augstlēkšana, tāllēkšana un trīssoļlēkšana no vietas <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|''1906 (neof.)'']] | os_medaļas = 8 zelta + ''2 zelta (1906 (neof.))'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[ASV Olimpiskā slavas zāle]] <br/> [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} {{MedalGold | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} }} '''Reimonds "Rejs" Klerenss Jūrijs''' ({{val|en|Raymond "Ray" Clarence Ewry}}; dzimis {{dat|1873|10|14}}, miris {{dat|1937|9|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], kurš [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] no 1900. līdz 1908. gadam ir izcīnījis 8 zelta medaļas un [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja divas zelta medaļas. Ar astoņām zelta medaļām viņš ir viens no [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums|veiksmīgākajiem olimpiskajiem medaļniekiem]] un otrajā vietā aiz [[Maikls Felpss|Maikla Felpsa]] izcīnīto zelta medaļu ziņā individuālajās disciplīnās. == Personīgā dzīve un agrīnā karjera == Jūrijs dzimis [[Indiāna]]s štata [[Lafajete]]s pilsētā. Jaunībā viņš slimoja ar [[poliomielīts|poliomielītu]]. Bērnībā viņš bieži izmantoja [[ratiņkrēsls|ratiņkrēslu]],<ref>{{cite web|title=RAY EWRY MEDALS|url=http://www.olympic.org/ray-ewry|website=Official website of the Olympic Movement|accessdate=23 June 2015}}</ref> un bija bažas, ka var tikt paralizēts uz mūžu. Tomēr Jūrijs, veicot treniņus un dažādus vingrinājumus, pārvarēja savu slimību. No 1890. līdz 1897. gadam Jūrijs mācījās [[Pedrū universitāte|Pedrū universitātē]], kur viņš bija [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis, spēlēja [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] un kļuva par [[Sigma Nu]] brālības biedru. Pēc maģistra grāda iegūšanas mašīnbūvē Pedrū universitātē viņš pārcēlās uz dzīvi [[Ņujorka|Ņujorkā]], kur strādāja par hidraulikas inženieri un kļuva par [[Ņujorkas Sporta klubs|Ņujorkas sporta kluba]] biedru. Viņš specializējās pašlaik neaktīvās vieglatlētikas disciplīnās — [[augstlēkšana no vietas|augstlēkšanā no vietas]], [[tāllēkšana no vietas|tāllēkšanā no vietas]] un [[trīsoļlēkšana no vietas|trīssoļlēkšanā no vietas]]. Šīs disciplīnas ir līdzīgas mūsdienu, parastajām versijām, taču sportists lēca bez ieskrējiena.<ref>{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|title=Ray Ewry|website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html|archive-date=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sportiskā karjera == Jūrijs izrādījās labākais stāvlēcējs pasaulē. Savās pirmajās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzē 1900. gadā]], viņš izcīnīja zelta medaļas visās trijās lēkšanas no vietas disciplīnās. Visas šīs disciplīnas notika vienā dienā — 1900. gada 16. jūlijā. [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.655 metri,<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.21 metri,<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.58 metri.<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš aizstāvēja visus trīs čempiona titulus un ieguva vēl trīs olimpiskās zelta medaļas. Šoreiz viņa rezultāti disciplīnās bija: [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] viņa rezultāts bija 1.60 metri,<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/high-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.47 metri,<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/long-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]] — 10.54 metri.<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/triple-jump-standing-men|title=St Louis 1904 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Pēc šīm olimpiskajām spēlēm trīssoļlēkšana no vietas tika izņemta no oficiālās programmas. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš ieguva abās divās lēkšanas disciplīnās no vietas zelta medaļas. Viņa rezultāts [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] bija 1.560 metri,<ref>{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing High Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050117/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-high-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}</ref> bet [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] bija 3.30 metri.<ref>{{Cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Standing Long Jump |website=Sports-Reference.com|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-standing-long-jump.html |archive-date=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Tā kā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik oficiāli neatzīst šīs spēles,<ref>{{cite news|last=Rohde|first=John|title=Phelps is clearly No. 1 in career golds; Ewry should be No. 2|work=The Oklahoman|date=August 13, 2008|url=http://newsok.com/phelps-is-clearly-no.-1-in-career-golds-ewry-should-be-no.-2/article/3282724|accessdate=October 26, 2017}}{{Novecojusi saite}}</ref> tad Jūrija iegūtās medaļas pašlaik netiek ieskaitītas olimpisko medaļu komplektā. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]] bija noslēdzošās olimpiskās spēles, kurās startēja Jūrijs. Arī šajās spēlēs viņš izcīnīja zelta medaļas abās lēkšanas disciplīnās no vietas. [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā no vietas]] šoreiz viņa rezultāts bija 1.57 metri,<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/high-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|tāllēkšanā no vietas]] — 3.33 metri.<ref>{{cite web|url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/long-jump-standing-men|title=London 1908 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> Šīs bija pēdējās olimpiskās spēles, kad šīs abas divas vieglatlētikas disciplīnas bija iekļautas programmā. Pasaules rekords tāllēkšanā no vietas (3,48 m) viņam piederēja arī brīdī, kad šī disciplīna tika izņemta no starptautisko sacensību aprites 1930. gados. 1974. gadā viņš tika uzņemts [[ASV Olimpiskā slavas zāle|ASV olimpiskajā slavas zālē]] un 1983. gadā [[Nacionālā vieglatlētikas slavas zāle|Nacionālajā vieglatlētikas slavas zālē]].<ref name=r2>[http://www.usatf.org/halloffame/TF/showBio.asp?HOFIDs=52 Ray Ewry]. usatf.org</ref> == Rezultāti == '''OR''' — olimpiskais rekords; <br/> '''WR''' — pasaules rekords {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna !! Rezultāts !! Vieta !! Piezīmes |- ! rowspan=3 align=left|{{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] | rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.655 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.21 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.58 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- ! rowspan=3 align=left|{{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] | rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.60 m || {{gold1}} || |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.47 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || 10.54 m || {{gold1}} || |- ! rowspan=2 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 Atēnas<br/>(neof.)]] | rowspan=2 align=left| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|22px]] [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]] || align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.560 m || {{gold1}} || |- | align=left|[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.30 m || {{gold1}} || |- ! rowspan=2 align=left|{{flaga|GBR}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] | rowspan=2 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1908|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || 1.57 m || {{gold1}} || |- | align=left|[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || 3.33 m || {{gold1}} || |} == Skatīt arī == * [[Daudzkārtējo olimpisko zelta medaļnieku uzskaitījums]] == Atsauces == {{commons category|Ray Ewry|Rejs Jūrijs}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/ray-ewry Rejs Jūrijs (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/78385 Rejs Jūrijs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417051718/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ew/ray-ewry-1.html Rejs Jūrijs (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — lēkšana no vietas vīriešiem}} {{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Jūrijs, Rejs}} [[Kategorija:1873. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Augstlēcēji]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] lecwnb9u4wcfiz5py6fsgu0u7nm0c1x 0 166918 4532831 4475198 2026-10-07T08:09:04Z Vitaly P 25520 atjaunots 4532831 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rihards Kozlovskis | vārds_orģ = | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Rihards Kozlovskis 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]] | term_sākums = {{dat|2026|5|28|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Atis Švinka]] | pēctecis = | amats2 = [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] | term_sākums2 = {{dat|2011|10|25|N}} | term_beigas2 = {{dat|2019|1|23|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers2 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | priekštecis2 = [[Linda Mūrniece]] | pēctecis2 = [[Sandis Ģirģens]] | term_sākums3 = {{dat|2023|09|15|N}} | term_beigas3 = {{dat|2026|05|28|N}} | prezidents3 = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers3 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis3 = [[Māris Kučinskis]] | pēctecis3 = [[Jānis Dombrava]] | amats4 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers4 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2019|2|7|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = | amats6 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas6 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | viceprezidents6 = | vicepremjers6 = | prezidents6 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis6 = | pēctecis6 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|5|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/78180-rihards-kozlovskis/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]] {{small|(2011—2014)}} * [[Vienotība]] {{small|(2014—pašlaik)}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = * [[LSPA]] * [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Rihards Kozlovskis''' (dzimis {{dat|1969|5|26}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="diena-int">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/par-drosibu-tiem-kas-rupejas-par-citu-drosibu-13965629|title=Par drošību tiem, kas rūpējas par citu drošību|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2012|9|28||bez}}}}<!-- Garāka intervija — www.diena.lv/latvija/viedokli/kozlovskis-politiskais-uzstadijums-ir-radariem-ir-jabut-13965683 --></ref> ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], iekšlietu un apsardzes darbinieks un [[politiķis]], [[Latvijas satiksmes ministrs]]. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]", iepriekš bijis [[Latvijas iekšlietu ministrs]] un "[[Zatlera Reformu partija|Reformu partijas]]" biedrs, bija arī partijas valdes loceklis.<ref>[http://kandidatiuzdelnas.lv/kandidati-un-partijas/447-rihards-kozlovskis/ Rihards Kozlovskis]{{Novecojusi saite}}</ref> Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijis arī divu iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts. Saņēmis [[Viestura ordenis|Viestura ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2191&art_id=11112 |title=Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa |access-date={{dat|2011|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201171149/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=2191&art_id=11112 |archivedate={{dat|2014|02|01||bez}} }}</ref> == Biogrāfija == Vidējo izglītību ieguva [[Rīgas 69. vidusskola|Rīgas 69. vidusskolā]] (pirmās desmit klases), kur mācījās no 1976. līdz 1986. gadam, un [[Murjāņu sporta internātskola]]s Dubultu filiālē, ko absolvēja 1987. gadā, no 1987. līdz 1993. gadam studēja sporta pedagoģiju [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā]]. 1991. gada februārī ķļuva par [[Latvijas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] pirmā policijas bataljona jaunāko inspektoru, līdz 1993. gadam strādāja par inspektoru Valdības apsardzes dienestā, no 1995. līdz 2005. gadam studēja [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], kur ieguva jurista kvalifikāciju. No 1994. līdz 1996. gadam pildīja vecākā inspektora amata pienākumus Valsts Ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamentā. 1996. gadā sāka strādāt [[Valsts drošības dienests|Drošības policijā]], kur līdz 2005. gadam R. Kozlovskis bija policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, policijas pulkvežleitnants. Pēc tam strādājis [[Latvijas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijā]] par padomnieku (2005—2007), vadījis NATO valstu un valdības vadītāju Rīgas sanāksmes organizācijas biroja Drošības pasākumu sagatavošanas un norises koordinācijas nodaļu. Vēlāk bijis jurists uzņēmumā ''BBF Consulting'' (2007—2011). === Politiskā darbība === 2011. gadā R. Kozlovskis kandidēja no [[ZRP|Zatlera Reformu partijas]] [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] Vidzemes apgabalā, taču netika ievēlēts. {{dat|2011|10|25||bez}} viņš kļuva par [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeima-izsaka-uzticibu-dombrovska-tresajai-valdibai.d?id=41366711 Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai], delfi.lv</ref> Amatu saglabājis arī [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. 2014. gada maijā pārgājis uz partiju "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> 2014. gadā ticis [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. Iekšlietu ministra amatu saglabājis arī [[Straujumas 2. Ministru kabinets|L. Straujumas otrajā valdībā]] un [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. L. Straujumas valdības beigu posmā, bija arī [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] pienākumu izpildītājs. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta, taču netika ievēlēts. 2019. gada februārī kļuva par Saeimas deputātu valdībā darbu sākušā partijas biedra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] vietā. 2022. gadā [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[14. Saeima|14. Saeimā]] no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta. 2023. gada 15. septembrī ievēlēts par [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc tam, kad no amata atkāpās [[Inga Bērziņa]], īslaicīgi bija arī [[Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs|Latvijas Republikas viedās administrācijas un reģonālās attīstības ministra]] pienākumu izpildīājs.<ref>https://www.mk.gov.lv/lv/darbinieks/viedas-administracijas-un-regionalas-attistibas-ministrs</ref> 2026. gada 28. maijā viņu apstiprināja [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=78170731623 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314022947/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=78170731623 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150316052736/http://mk.gov.lv/lv/amatpersonas/rihards-kozlovskis CV Ministru kabineta mājaslapā] * [https://web.archive.org/web/20121114222415/http://www.iem.gov.lv/lat/ministrija/Ministrs Riharda Kozlovska CV] * [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396833-iekslietu_ministra_amata_kandidata_riharda_kozlovska_biografija Iekšlietu ministra amata kandidāta Riharda Kozlovska biogrāfija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111028040016/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/396833-iekslietu_ministra_amata_kandidata_riharda_kozlovska_biografija |date={{dat|2011|10|28||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas satiksmes ministrs]] | periods = {{dat|2026|05|28|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Atis Švinka]] | pēc = ''amatā'' }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pirms = [[Māris Kučinskis]] | pēc = [[Jānis Dombrava]] }} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas iekšlietu ministrs]] | periods = {{dat|2011|10|25|N}} — {{dat|2019|1|23|N}} | pirms = [[Linda Mūrniece]] | pēc = [[Sandis Ģirģens]] }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Ministru kabinets |list= {{Siliņas Ministru kabinets}} {{Kučinska Ministru kabinets}} {{Straujumas 2. Ministru kabinets}} {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Dombrovska 3. Ministru kabinets}} }} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Kozlovskis, Rihards}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas iekšlietu ministri]] [[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Viestura ordeņa virsnieki]] oncnz6euq4kug8dku6cs2850dt7348m 0 171166 4532647 4270095 2026-10-06T14:01:17Z Bendžamins 76862 4532647 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Igors Akinfejevs | image = Igor Akinfeev 2020.jpg | fullname = | height = 186 | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1986|4|8}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Vidnoje}} | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[PFK CSKA Maskava]] | clubnumber = 35 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Krievija}} [[PFK CSKA Maskava]] | years1 = 2003— | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[PFK CSKA Maskava]] | caps1 = 615 | goals1 = 0 | nationalyears1 = 2004—2018 | nationalteam1 = {{fb|RUS}} | nationalcaps1 = 111 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | caption = Igors Akinfejevs 2020. gadā | birth_date = | birth_place = }} '''Igors Akinfejevs''' ({{val|ru|Игорь Владимирович Акинфеев}}; dzimis {{dat|1986|4|8}}) ir profesionāls [[krievi|krievu]] [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, bijušais Krievijas izlases dalībnieks. Kopš 2003. gada pārstāv Krievijas Premjerlīgas klubu [[PFK CSKA Maskava]], kurā aizvadījis visu profesionāļa karjeru. CSKA sastāvā izcīnījis trīs Krievijas čempiontitulus, četras reizes izcīnījis Krievijas superkausu un piecas reizes — kausu. 2005. gadā izcīnīja arī [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausā]]. Krievijas izlases sastāvā spēlējis četros [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātu]] finālturnīros ([[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004]], [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012]], [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016]]). 2008. gadā tika izcīnīta trešā vieta. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2003, 2005, 2006, 2012—13, 2013—14, 2015—16 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2004—05, 2005—06, 2007—08, 2008—09, 2010—11, 2012—13, 2022—23, 2024—25 * [[Krievijas Superkauss]]: 2004, 2006, 2007, 2009, 2013, 2014, 2018, 2025 * [[UEFA kauss]]: 2004—05 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] gada labākais spēlētājs: 2012—13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20090215170506/http://igorakinfeev.ru/ Mājaslapa] {{en ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Akinfejevs, Igors}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] 281xfji2tgymxun4djcsgnbi5ins6od 0 175118 4532686 4404819 2026-10-06T15:25:46Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Nikos_Kazantzakis.jpg", jo [[c:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Nikos Kazantzakis|]]). 4532686 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Niks Kazandzakis''' ({{val|gr|Νίκος Καζαντζάκης}}; dzimis {{dat|1883|2|18}}, miris {{dat|1957|10|26}}) bija [[Grieķija|grieķu]] [[rakstnieks]], [[romāns|romānu]], stāstu, memuāru, [[eseja|eseju]], [[poēma|poēmu]] un ceļojumu aprakstu autors. Viens no reģiona pazīstamākajiem rakstniekiem, visvairāk popularitātes guvis ar filozofisko darbu "Aleksis Zorba" (''Βίος και πολιτεία του Αλέξη Ζορμπά''), kas stāsta par dzīves, nāves un sociālām problēmām, dzimumu emocionālām attiecībām, nacionāliem konfliktiem, īstenas dzīves definējumu un citām mūsdienīgām tēmām. == Biogrāfija == Niks Kazandzakis dzimis [[Krēta|Krētā]]. Studējis tiesībzinātnes un [[filozofija|filozofiju]]. Ilgu dzīves laiku bijis komunisma atbalstītājs, darbojies arī nekomunistiskā [[Sociālisms|sociālistu]] kustība Grieķijā, neesot valdošajā elitē. Viens no slavenākiem "nekristīgiem" reģiona rakstniekiem. Viņa darbus spēcīgi kritizēja [[kristīgā baznīca|baznīca]]. Konfliktu ar baznīcu pēc tās kritikas viņš komentēja lakoniski un spēcīgi, runājot latīniski "Es sevi nododu Tavās rokās, Tēvs". Piedzīvojis arī posmus, kad nācies saspringti cīnīties par iztiku. Tulkojis tekstus no [[Vācu valoda|vācu]], [[Franču valoda|franču]] un citām valodām, pat pievērsies grieķu [[sākumskola|sākumskolu]] tekstiem. Kazandzaka biogrāfijas aprakstījuši vairāki pazīstami autori, piemēram, [[Pīters Bjens]] un īpaši šie darbi ir slaveni arī rietumu [[literatūra]]s tradīcijā un pat [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], jo [[Mārtins Skorsēze]] tieši pēc Kazandzaka darba "[[Pēdējās Kristus kārdināšanas]]" motīviem uzņēmis tāda paša nosaukuma mākslas filmu, kas ir visai kontroversāla, jo bija pretrunā ar baznīcas oficiāliem uzskatiem. 1947. gadā Kazandzakis tika izvirzīts [[Nobela prēmija]]i literatūrā kopā ar [[Angeloss Sikelianoss|Angelosu Sikelianosu]], 1957. gadā viņš zaudēja prēmiju [[Albērs Kamī|Albēram Kamī]], kurš teica, ka Kazandzakis to pelnot daudz vairāk, kas vien liecina, ka "mazās nācijas literāts" bija atzīts vadošajās literārās aprindās. Apbedīts pie Heraklionas ([[Iraklija]]) pilsētas (mira Freiburgā, [[Rietumvācija|VFR]]), jo ortodoksālā baznīca pretojās tam, ka viņu guldītu tās teritorijā. Uz viņa kapa rakstīti autora sev piedēvēti vārdi: "Nekā nebīstos. Ne uz ko neceru. Esmu brīvs".<ref>[http://ekathimerini.com/4dcgi/_w_articles_wsite4_1_16/03/2011_383287 Nikos Kazantzakis Museum looks ahead]</ref> Viņam ir izveidots piemiņas muzejs Heraklionā. Muzejs izveidots 1983. gadā un aizvien diezgan nopietni nodarbojas ar apkārtējās [[kultūrvēsture]]s pētniecību, tai skaitā ar Kazandzaka [[personība]]s atainojumu un jaunu dzīves liecību meklējumiem, kas apliecina, ka [[autors]] ir kļuvis diezgan mūsdienīgs. Iznākušas arī rakstniekam veltītas [[piemiņas monēta]]s (modelētas 2007. gadā). Viņš ir autors arī izciliem darbiem, kas stāsta par grieķu kultūru un par kristīgiem aspektiem: "Kapteinis Mihalis", "Odiseja: modernā versija", tulkojis un rakstījis ceļojumu grāmatas, arī par eksotiskiem reģioniem. Izdotas arī viņa darbu [[antoloģija]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Nikos Kazantzakis|Niks Kazandzakis}} * [https://web.archive.org/web/20110618100029/http://www.kazantzakis-museum.gr/ Muzeja mājaslapa] {{el ikona}} * [http://www.interkriti.org/culture/kazantzakis Nikos Kazantzakis]{{en ikona}} * [http://www.alpha-omegaonline.com/Kazanzakis.html Nikos Kazantzakis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110822135926/http://www.alpha-omegaonline.com/Kazanzakis.html |date={{dat|2011|08|22||bez}} }}{{fr ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kazandzakis, Niks}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:Grieķu rakstnieki]] [[Kategorija:Sociālisti]] [[Kategorija:Grieķijas žurnālisti]] [[Kategorija:Grieķijas dzejnieki]] j9xk9w5iab338a4ky0mslr929p4u7xl 0 179748 4532801 4531822 2026-10-07T06:29:27Z Vitaly P 25520 atjaunots 4532801 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viktors Valainis | vārds_orģ = | attēls = Diskusija “Dalītā īpašuma izbeigšanas problemātika” (33471200768).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Viktors Valainis 2019. gadā | amats = [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]] | term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Ilze Indriksone]] | pēctecis = | amats2 = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2015|4|30|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = | pēctecis5 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|8|9}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/83870-viktors-valainis/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011)</small><br />[[Jēkabpils partija]] <small>(2014-2018)</small><br>[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(kopš 2018)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = uzņēmējs, bārmenis, ēku pārvaldnieks, politiķis | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Viktors Valainis''' (dzimis {{dat|1986|8|9}})<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=27265833093|title=CVK profils|publisher=CVK.lv|accessdate={{dat|2012|2|20||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111018131249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=27265833093|archivedate={{dat|2011|10|18||bez}}}}</ref> ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Partijas [[Latvijas Zemnieku savienība]] biedrs un kopš 2023. gada tās valdes priekšsēdētājs. Bijis [[14. Saeima]]s deputāts. Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs]], ievēlēts no [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienības]]. Iepriekš pārstāvējis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]] un [[Jēkabpils partija|Jēkabpils partiju]], bijis vairāku iepriekšējo [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. == Biogrāfija == Izglītību ieguvis [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas Valsts ģimnāzijā]] un [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]], studiju programmā Būvuzņēmējdarbība un nekustamā īpašuma vadība.<ref>[http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/ka-tikt-gala-ar-maju-706542 Kā tikt galā ar māju] Diena</ref><ref name="lsm">{{ziņu atsauce |last1=Kincis |first1=Jānis |title=Ko Rīgai sola ZZS un Viktors Valainis? |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ko-rigai-sola-zzs-un-viktors-valainis.a370157/ |accessdate={{dat|2020|8|12||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|12||bez}}}}</ref> Darbojies uzņēmējdarbībā, atverot mūzikas klubu "Post Club" Jelgavā, kur pats strādājis par bārmeni.<ref>[https://nra.lv/politika/162097-ekonomikas-ministra-amatam-ticis-apspriests-kadreizejais-barmenis.htm Ekonomikas ministra amatam ticis apspriests kādreizējais bārmenis?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191017064223/https://nra.lv/politika/162097-ekonomikas-ministra-amatam-ticis-apspriests-kadreizejais-barmenis.htm |date={{dat|2019|10|17||bez}} }} NRA</ref> Strādājis [[Jelgava]]s nekustamo īpašumu pārvaldē par ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieku, bijis valdes loceklis uzņēmumā "VOE aģentūra" un [[nodibinājums|nodibinājumā]] "Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde". === Politiskā darbība === 2011. gadā iestājās [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijā]] (ZRP). No šīs partijas saraksta kandidēja [[11. Saeima]]s [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]], ievēlēts no Zemgales vēlēšanu apgabala.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|22||bez}}|author= |date= |publisher= [[Centrālā vēlēšanu komisija]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}</ref> {{dat|2011|10|16||bez}} kopā ar pieciem citiem ZRP biedriem pameta partiju, tādējādi protestējot pret nedemokrātisko lēmumu pieņemšanu ZRP iekšienē.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/dienu-pirms-11saeimas-sanaksanas-saskelas-zrp-frakcija.d?id=41208231 Dienu pirms 11. Saeimas sanākšanas sašķeļas ZRP frakcija]</ref> 2013. gada martā kļuvis par [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/zinas/valainis-iecelts-par-sm-parlamentaro-sekretaru-13996320|title=Valainis iecelts par SM parlamentāro sekretāru|date={{dat|2013|3|1||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2013|3|1||bez}}}}</ref> [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] V. Valainis kandidēja no partijas "[[Vienotība]]" saraksta, kurā to virzīja viņa pārstāvētā [[Jēkabpils partija]],<ref>[http://www.radio1.lv/jekabpili/sabiedribas-zinas/item/12924-viktors-valainis-ka-jekabpils-regionalas-partijas-parstavis-piedalisies-saeimas-velesanas-no-vienotibas-saraksta.html Viktors Valainis kā Jēkabpils reģionālās partijas pārstāvis piedalīsies Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta] {{Webarchive|url=https://archive.today/20141222102304/http://www.radio1.lv/jekabpili/sabiedribas-zinas/item/12924-viktors-valainis-ka-jekabpils-regionalas-partijas-parstavis-piedalisies-saeimas-velesanas-no-vienotibas-saraksta.html |date={{dat|2014|12|22||bez}} }} radio1.lv</ref> taču netika ievēlēts. 2015. gada aprīlī saņēma mandātu uz laiku, kamēr [[Jānis Reirs]] pildīja finanšu ministra pienākumus, pēc tam, kad [[Vjačeslavs Dombrovskis]] nolika deputāta mandātu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/deputata-mandatu-uz-laiku-iegust-valainis.d?id=45905235|title=Deputāta mandātu uz laiku iegūst Valainis|first=Zanda|last=Zablovska|date={{dat|2015|04|30||bez}}|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|accessdate={{dat|2015|04|30||bez}}}}</ref> 2016. gadā V. Valainis kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekrtetāru]], bet aprīlī arī par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru (iepriekš šajā amatā darbojās [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Māris Kučinskis]]). 2018. gada sākumā izstājās no "Vienotības" Saeimas frakcijas pēc balsojumiem pretēji kopējai frakcijas nostājai. Pēc tam paziņoja par izstāšanos arī no Jēkabpils partijas. Paziņoja, ka politisko nākotni saskata [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (ZZS) sastāvā. No tās saraksta viņu [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[13. Saeima]]s deputātu Zemgales vēlēšanu apgabalā. Pirms vēlēšanām iestājās apvienību veidojošajā [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]].<ref>[https://www.la.lv/valaina-ievelesana-lautu-brigmanim-atgriezties Valaiņa ievēlēšana ļautu Brigmanim atgriezties] la.lv</ref> V. Valaiņa veiksmīgā individuālā priekšvēlēšanu kampaņa atstāja ārpus Saeimas vienu no saraksta līderiem [[Latvijas Zemnieku savienība]]s vadītāju [[Augusts Brigmanis|Augustu Brigmani]]. 2019. gadā V. Valainis kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārpuskārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Valainis kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta ar pirmo numuru kā apvienības Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai būtu pārstāvēts Rīgas domē. 2021. gada oktobrī pret V. Valaini uzsāka kriminālprocesu par kukuļdošanu, iesaistoties amatu sadalē [[Dobeles novads|Dobeles novada]] domes vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomigopolitisko-tirgosanos-par-amatiem-dobele-politiki-sauc-par-ikdieniskam-sarunam.a424859/|title=Aizdomīgo «politisko tirgošanos» par amatiem Dobelē politiķi sauc par ikdienišķām sarunām|last=LSM}}</ref> Gada nogalē kriminālprocess tika izbeigts. 2022. gadā Valaini [[14. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] par [[14. Saeima]]s deputātu no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-14-saeimas-velesanas-nopelnijis-visvairak-plusu-daudz-svitrojumu--sadurskim-un-barcai.a476189/|title=Rinkēvičs 14. Saeimas vēlēšanās nopelnījis visvairāk plusu; daudz svītrojumu – Šadurskim un Barčai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-13|language=lv}}</ref> 2023. gada aprīlī V. Valainis tika ievēlēts par Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāju, stājoties [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā. 2023. gada 15. septembrī viņu ievēlēja par [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Pēc [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] aizturēšanas "kokrūpnieku lietā" uz laiku pārņēma arī [[Latvijas zemkopības ministrs|Zemkopības ministra]] pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-15|language=lv}}</ref> 2026. ɡada 28. maijā, kad Saeima apstiprināja [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdību]], viņš saglabāja ekonomikas ministra amatu arī [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdībā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Viktors Valainis}} * [https://web.archive.org/web/20111018131249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=27265833093 CVK profils] * {{Twitter|viktorsvalainis}} * [http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/viktors-valainis.html Deputāti uz delnas profils]{{Novecojusi saite}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Ilze Indriksone]] | virsraksts = [[Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2023|9|15|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā''}} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{14. Saeima}} {{navboxes |title=Latvijas Republikas Saeima |list= {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} }} {{DEFAULTSORT:Valainis, Viktors}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] dvgnpwheivryjfmnvc222nbmdemoh2s 0 185095 4532683 4394841 2026-10-06T15:12:19Z Meistars Joda 781 4532683 wikitext text/x-wiki {{Infobox Christian leader | type = priest | honorific-prefix = | name = Juris Rubenis | honorific-suffix = | title = | image = Cicerona balvas pasniegšana (6418064309).jpg | image_size = | caption = Juris Rubenis (no kreisās) un [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] 2011. gadā | church = [[LELB]] | archdiocese = | province = | metropolis = | diocese = | ordination = 1982 | ordained_by = | consecration = | consecrated_by = | birth_date = {{ddv|1961|12|20}} | birth_place = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga}} (tagad {{LAT}}) | death_date = | death_place = | buried = | nationality = [[Latvieši|latvietis]] | religion = | residence = | occupation = mācītājs, garīdznieks, rakstnieks | profession = | education = | alma_mater = }} '''Juris Rubenis''' (dzimis {{dat|1961|12|20}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/archive/20-decembris-dibinata-padomju-ceka.d?id=28818911|title=20. decembris: Dibināta padomju čeka|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] kontemplācijas skolotājs, garīdznieks un rakstnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|12|20}} Rīgā. Mācījās [[Rīgas 31. vidusskola|Rīgas 31. vidusskolā]] un [[Tirdzniecības tehnikums|Tirdzniecības tehnikuma]] Pārtikas prečzinības nodaļā. 1980.─1983. gadā mācījās [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] (LELB) Teoloģijas seminārā,<ref name="cv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elijasnams.lv/index.php?m=9|title=J. Rubeņa CV|publisher=Elijasnams.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}</ref> 1982. gadā viņu ordinēja par LELB mācītāju, kalpoja [[Liepāja]]s Lutera draudzē (1982–1989). 1982. gadā viņš kā septītais pievienojās sešu luterāņu mācītāju (Aivara Beimaņa, Erberta Bikšes, Andreja Kavača, [[Modris Plāte|Modra Plātes]], Ata Vaickovska un Jēkaba Dzeguzes) grupai, kas nostājās opozīcijā tālaika LELB vadībai,<ref>[http://www.svetdienasrits.lv/2014/11/29/opozicijas-kustiba-lelb-1982-1984-gada-un-tas-izstradatais-satversmes-projekts/ Opozīcijas kustība LELB 1982.-1984. gadā un tās izstrādātais Satversmes projekts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180331073008/http://www.svetdienasrits.lv/2014/11/29/opozicijas-kustiba-lelb-1982-1984-gada-un-tas-izstradatais-satversmes-projekts/ |date={{dat|2018|03|31||bez}} }} Linards Rozentāls ''svetdienasrits.lv'', 2014 gada 29. novembrī</ref> 1987. gadā bija viens no kustības "[[Atdzimšana un atjaunošanās]]" dibinātājiem. 1989. gadā bija iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> 1989. gadā Juris Rubenis kļuva par [[Rīgas Lutera baznīca|Rīgas Lutera draudzes]] mācītāju,<ref name="cv" /> viņš bija viens no [[Latvijas Tautas fronte]]s dibinātājiem un tās pirmās valdes loceklis. 1990. gadā piedalījās [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte]]s atjaunošanā, bija LU Teoloģijas fakultātes dekāna vietnieks, vadīja [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] katedru. 1992. gadā aizstāvēja teoloģijas zinātņu doktora grādu, bija [[Latvijas Zinātnes padome]]s eksperts teoloģijā. 2002. gadā viņu ievēlēja par [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s goda locekli. 2009. gadā viņš nodibināja [[meditācija]]s centru "Elijas nams" [[Lūžņa]]s ciema "Krūmkalnos".<ref>[https://www.elijasnams.lv/index.php?m=5 Meditācijas nams]</ref> 2011. gadā [[Cīrihe|Cīrihē]] absolvēja Lassala Kontemplācijas skolu ''Via integralis'' un tika ordinēts par [[kontemplācija]]s/[[meditācija]]s skolotāju. 2012. gadā Juris Rubenis beidza kalpošanu Lutera draudzē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irir.lv/2012/4/3/macitajam-rubenim-pedejais-dievkalpojums|title=Mācītājam Rubenim pēdējais dievkalpojums Lutera draudzē|publisher=Ir.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> un 2018. gada februārī iesniedza atlūgumu un atstāja mācītāja darbu Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. 2019. gadā J. Rubeni iecēla par trešās (augstākās) pakāpes kontemplācijas skolotāju, viņš ir Integrālās izglītības institūta dibinātājs un direktors.<ref>[https://www.elijasnams.lv/index.php?m=9 elijasnams.lv]</ref> Kopš 2020. gada viņš vada [[Garīgo prakšu centrs Stacija|garīgo prakšu centru "Stacija"]] [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Lūžņa|Lūžņā]].<ref>[https://www.stacija.lv/par-mums/garigo-praksu-centrs-stacija/ Garīgo prakšu centrs Stacija]</ref> == Darbi == Vairāk nekā 20 grāmatu autors,<ref name="cv" /> dažas no tām ir arī ierindojušās gada pirktāko grāmatu top 50. * Juris Rubenis. Starp divām bezgalībām. Vairāk nekā simts iedarbīgas prakses apziņas paplašināšanai. (2021) *Juris Rubenis. Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss (2016) * Lorenss Frīmens, Juris Rubenis. Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla (2010) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Lūgšana "Mūsu Tēvs" (2011) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Līdzi Baznīcas gadam (2010) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Lūgšanas un meditācijas. Es ticu Dievs, ka Tu mani saproti (2009) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Gaisma tumsā (2009) * Juris Rubenis. Ievads kristīgajā meditācijā (2008) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Domas un līdzības (2007), ''Finding God in a Tangled World'' (angliski, 2007), ''Мысли и аллегории'' (krieviski) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Mazā Ziemassvētku grāmata (2006) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Lieldienas! Cauri nāvei dzīvībā (2004) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Pieminekļi neattaisno cerības (2004) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Debesu ainavas (2003) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Desmit baušļi (2003, 2007) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Domu teātris (2003) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Eņģeļu pasaule (2002) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Dievs ir. Es - arī (2001) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Es ticu, Dievs, ka tu mani saproti (2000, 2005, 2009) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Dīvainā karaļvalsts (1999) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Viņš un viņa. Stāsti par mīlestību (1998) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Astotā diena (1998, 2006) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Zīmējumi upē (1998) * Juris Rubenis, Māris Subačs. 365 pasakas katrai gada dienai. Ceļš uz Emavu (1998, 2004, 2008), ''365 сказок на каждый день. Путь в Эммус'' (krieviski, 2007) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Paskaties! (1997) * Juris Rubenis, Māris Subačs. Dievs ir tepat (1997) * Juris Rubenis. Sirds zemestrīce (1994, 2001) * Juris Rubenis. Vai migla klīdīs? (1990, 1992) === Rakstu apkopojumi === * "Teoloģija: Teorija un prakse, Mūsdienu latviešu teologu raksti 1". Sastādījis Juris Rubenis (2006) * "Iesākumā Dievs, 1. Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2005) * "Iesākumā Dievs, 2. Mūsdienu Latvijas luterāņu mācītāju sprediķi par Veco Derību". Sakārtojis Juris Rubenis (2003) * "Iesākumā Dievs, 3. Modra Plātes sprediķi". Sakārtojis Juris Rubenis (2003). == Apbalvojumi == 1994. gadā saņēmis [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] IV šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gramata21.lv/old-data/3zvg1.htm?language=lv#b0|title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotās personas|publisher=Gramata21.lv|accessdate={{dat|2012|4|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120207000628/http://www.gramata21.lv/old-data/3zvg1.htm?language=lv#b0|archivedate={{dat|2012|02|07||bez}}}}</ref> {{dat|2021|8|21||bez}} pirmais saņēma biedrības "4. maija Deklarācijas kluba" iedibināto [[Valstiskuma balva|Valstiskuma balvu]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Pirmo Valstiskuma balvu saņem luterāņu garīdznieks Rubenis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmo-valstiskuma-balvu-sanem-luteranu-garidznieks-rubenis.a417912/ |accessdate={{dat|2021|8|23||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2021|8|21||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rubenis, Juris}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] m23svg57mfr3zo24b5rrxzwdxbzg2jr 0 190354 4532662 4242338 2026-10-06T14:15:29Z Bendžamins 76862 4532662 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Marats Izmailovs | image = Spartak-Krasnodar (3).jpg | caption = | fullname = Marats Izmailovs | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|21}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Padomju Savienība|Maskava}} | height = 170 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 2000 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Maskavas "Lokomotiv"]] B | caps1 = 18 | goals1 = 1 | years2 = 2001—2008 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Maskavas "Lokomotiv"]] | caps2 = 124 | goals2 = 20 | years3 = 2007—2008 | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} {{Īre}} [[Lisabonas "Sporting"]] | caps3 = 23 | goals3 = 4 | years4 = 2008—2013 | clubs4 = {{flaga|Portugāle}} [[Lisabonas "Sporting"]] | caps4 = 59 | goals4 = 9 | nationalyears1 = 2001—2012 | nationalteam1 = {{fb|RUS}} | nationalcaps1 = 35 | nationalgoals1 = 2 | name = | birth_date = | birth_place = | caps5 = 13 | caps6 = 14 | caps7 = 22 | caps8 = 7 | caps9 = 4 | clubs5 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto]] | clubs7 = {{flaga|Azerbaidžāna}} {{īre}} [[Gabala FK|Gabala]] | clubs8 = {{flaga|Krievija}} {{īre}} [[FC Krasnodar|Krasnodar]] | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Ararat Moscow|Ararat Moscow]] | goals5 = 1 | goals6 = 1 | goals7 = 1 | goals8 = 1 | goals9 = 2 | years5 = 2013—2015 | years6 = 2014 | years7 = 2014—2015 | years8 = 2016—2017 | years9 = 2017 | totalcaps = 294 | totalgoals = 40 }} '''Marats Izmailovs''' ({{val|ru|Марат Наилевич Измайлов}}; dzimis 1982. gada 21. septembrī [[Maskava|Maskavā]]) ir bijušias [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], kurš spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. == Sasniegumi == '''Lokomotiv Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2002, 2004 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2000—01, 2006—07 * [[Krievijas Superkauss]]: 2003, 2005 '''Sporting CP''' * [[Portugāles kauss futbolā]]: 2007—08 '''Porto''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2012—13 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Izmailovs, Marats}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FC Porto spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Gabala FK spēlētāji]] ere4gz4zcfbph2uvzxpcohsyhdvc080 0 196946 4532849 4230409 2026-10-07T09:06:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532849 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Stefans Cveigs | vārds_orig = ''Stefan Zweig'' | attēls = Stefan Zweig2.png | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1881 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 28 | dz_vieta = [[Vīne]], [[Austroungārija]] (tagad [[Austrija]]) | m_dat_alt = | m_gads = 1942 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Petropole]], [[Brazīlija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Stefan Zweig Signature 1927.svg | pseidonīms = | nodarbošanās = | rakstīšanas valoda = | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Stefans Cveigs''' ({{val|de|Stefan Zweig}}; dzimis {{dat|1881|11|28}}, miris {{dat|1942|2|22}}) bija austriešu [[rakstnieks]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1881. gadā Vīnē turīga ebreju uzņēmēja Morica Cveiga (1845–1926) un viņa sievas Idas Bretaueres (1854–1938) ģimenē. Pēc mācībām Vīnes ''Wasagasse'' ģimnāzijā viņš sāka filozofijas studijas Vīnes Universitātē, 1901. gadā publicēja pirmo dzejas krājumu, 1904. gadā pirmo noveli "Ērikas Ēvaldes mīlestība" (''Die Liebe der Erika Ewald''). Tajā pašā gadā aizstāvēja ''Dr. phil.'' grādu, līdztekus rakstniecībai darbojās kā žurnālists un tulkotājs no [[franču valoda]]s. Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Cīrihē, pēc kara beigām 1919. gadā atgriezās Austrijā, nopirka pili Zalcburgā, 1920. gadā apprecējās ar žurnālisti Frīderiki fon Vinternicu (Burgeri) un adoptēja viņas divas meitas. 1934. gadā viņš emigrēja uz Londonu, kur 1939. gadā otrreiz apprecējās ar Šarloti Altmani. Pēc Otrā pasaules kara sākuma 1940. gadā Cveigs devās uz Brazīliju, kur cieta no [[depresija]]s 1942. gadā kopā ar sievu izdarīja pašnāvību, pārdozējot miegazāles. <gallery> Stefan-Zweig-Geburtshaus- Schottenring.jpeg|Cveiga dzimtā māja Vīnē Stefan Zweig 1900 cropped.jpg|Filozofijas students Stefans Cveigs ap 1900. gadu PaschingerSchlössl.jpg|Pašingera pils Zalcburgā, kur Cveiga ģimene dzīvoja no 1919. līdz 1934. gadam Casa Stefan Zweig in Petropolis.jpg|Cveiga pēdējā dzīvesvieta Brazīlijā </gallery> == Darbi == Savas literāta karjeras virsotnē, 1920. un 1930. gados, bija viens no populārākajiem rakstniekiem pasaulē.<ref name="secretsuperstar">[http://moreintelligentlife.com/story/stefan-zweig-secret-superstar STEFAN ZWEIG: THE SECRET SUPERSTAR | More Intelligent Life<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> Pazīstams ar savām novelēm, romāniem un biogrāfijām. Sarakstījis biogrāfiskus romānus par [[Žozefs Fušē|Žozefu Fušē]] (1929), [[Marija I Stjuarte|Mariju Stjuarti]] (1935) un [[Marija Antuanete|Mariju Antuaneti]] (1932). Starp Cveiga pazīstamākajiem darbiem ir noveles "[[Kādas nezināmās vēstule]]" (1922), "[[Amoks (novele)|Amoks]]" (1922), "[[Bailes (novele)|Bailes]]" (1925), "[[Jūtu mulsums]]" (1927), "[[Divdesmit četras stundas kādas sievietes dzīvē]]" (1927), "[[Šaha novele]]" (1941) un romāns "[[Sirds nepacietība]]" (1939). Pēc Cveiga darbu motīviem tapušas daudzas filmas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0959003/?ref_=fn_al_nm_1|title=Stefan Zweig|publisher=IMDB}}</ref> tai skaitā, pēc viņa sarakstītā romāna par Mariju Antuaneti 1938. gadā tika uzņemta filma [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]. Tāpat Cveigs sarakstīja [[librets|libretu]] [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] operai ''Die schweigsame Frau''. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160109174915/http://www.stefanzweig.de/ StefanZweig.de] {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cveigs, Stefans}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Austriešu rakstnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Pašnāvnieki]] [[Kategorija:Vīnē dzimušie]] l63byxcct3aly5efbe8886rta6ou59i 0 200362 4532592 4532590 2026-10-06T12:00:10Z ~2026-53754-92 151469 4532592 wikitext text/x-wiki {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieki]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Uztura uzvedība]] j1z2yljcy81pmjsmtvyxhh5sdtpblsm 4532593 4532592 2026-10-06T12:01:15Z ~2026-53754-92 151469 4532593 wikitext text/x-wiki janis ir gaļedais{{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieki]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Uztura uzvedība]] jm4ohi6l6uduuu3j3woe5o76m9sxt0c 4532594 4532593 2026-10-06T12:01:36Z ~2026-53754-92 151469 4532594 wikitext text/x-wiki {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieki]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Uztura uzvedība]] kxvtqjnsbzqc668b3a50htrc5gl4x7x 4532596 4532594 2026-10-06T12:05:05Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53754-92|~2026-53754-92]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4215128 wikitext text/x-wiki [[Attēls:White-tailed deer (Odocoileus virginianus) grazing - 20050809.jpg|thumbnail|235px|[[Baltastes briedis|Baltastes brieži]] ir tipiski zālēdāji]] '''Zālēdāji''' ir [[organisms|organismi]], kas anatomiski un fizioloģiski ir pielāgoti uzturā lietot [[augi|augu]] pasaules [[barība|barību]]. Šo terminu visbiežāk attiecina uz [[dzīvnieki]]em. Zālēdāji var būt dažādi dzīvnieki, sākot ar [[kukaiņi]]em un beidzot ar tādiem lieliem zīdītājiem kā [[ziloņi]]em. Zālēdājus sauc arī par '''fitofāgiem''' ({{val-el|φυτόν}}, ''phuton'' — ‘augs’; {{gree|φαγεῖν}}, ''phagein'' — ‘ēst’). [[Barības ķēde|Barības ķēdē]] zālēdāji atrodas zem [[visēdāji]]em un [[gaļēdāji]]em. {{bioloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dzīvnieki]] [[Kategorija:Ekoloģija]] [[Kategorija:Uztura uzvedība]] ir85cg350sbyba3yoegri4hob6yz25d 0 203240 4532780 4487575 2026-10-07T02:19:30Z Stephan1000000 83884 num_seasons = 24 | num_episodes = 508 4532780 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ASV televīzijas seriālu|NCIS|NCIS}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = NCIS | image = NCIS title.jpg | genre = detektīvs | creator = * [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] * Dons Makgils | starring = * [[Marks Hermons]] * [[Saša Aleksandere]] * [[Maikls Veterlijs]] * [[Pauley Perrette|Polija Perete]] * [[Deivids Makellums]] * [[Sean Murray|Šons Marijs]] * [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]] * [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]] * [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] * [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]] | theme_music_composer = Numeriklab | opentheme = ''NCIS Theme'' | endtheme = ''NCIS Theme'' | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 24 | num_episodes = 508 | location = Santa Klarita, Kalifornija | runtime = 39—44 minūtes | company = * ''[[Belisarius Productions]]'' * ''[[Paramount Television]]'' (2003–2006) * ''[[CBS Paramount Television]]'' (2006–2009) * ''[[CBS Television Studios]]'' (2009–2020) * ''[[CBS Studios]]'' (2020–pašlaik) | network = [[CBS]] | picture_format = * [[480i]] ([[SDTV]]) * [[1080i]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | first_aired = {{dat|2003|9|23|N|bez}} | last_aired = pašlaik | related = * ''[[JAG]]'' * "[[NCIS: Losandželosa]]" * ''[[NCIS: New Orleans]]'' * ''[[NCIS: Hawaiʻi]]'' * ''[[NCIS: Sydney]]'' * ''[[NCIS: Origins]]'' * ''[[NCIS: Tony & Ziva]]'' | website = https://www.cbs.com/shows/ncis/ }} '''"NCIS: izmeklēšanas dienests"''' (NCIS, iepriekš zināms arī kā ''NCIS: Naval Criminal Investigative Service''), arī '''"NCIS: militārās izmeklēšanas dienests"''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] detektīvseriāls, kura autori ir [[Donald Bellisario|Donalds Bellisario]] un Dons Makgils. Seriālu kopš {{dat|2003|9|23|ģ|bez}} ASV pārraida [[CBS]] televīzijas kanāls. Pašlaik seriālam ir izdotas 474 sērijas (21 sezona). Seriāls ir par izdomātu [[ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienests|ASV Jūras spēku Kriminālizmeklēšanas dienesta]] noziegumu izmeklēšanas komandu, kas izmeklē ar [[ASV Jūras kara flote|ASV Jūras kara floti]] un [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusu]] saistītus noziegumus. Komandas štābs atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], ASV galvaspilsētā. Galvenās lomas seriālā atveidojuši [[Marks Hermons]], [[Saša Aleksandere]], [[Maikls Veterlijs]], [[Pauley Perrette|Polija Perete]], [[Deivids Makellums]], [[Sean Murray|Šons Marijs]], [[Cote de Pablo|Kote de Pablo]], [[Lauren Holly|Lorēna Hollija]], [[Rocky Carroll|Rokijs Kerols]] un [[Brian Dietzen|Braiens Dīcens]]. 2011. gadā NCIS atzina par amerikāņu iemīļotāko TV seriālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686|title='NCIS' Voted America's All-Time Favorite TV Show; 'Two and a Half Men,' 'Bones,' 'House,' Several Current Shows Rank|last=Seidman|first=Robert|date=May 5, 2011|accessdate=May 5, 2011|archive-date={{dat|2011|05|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110508213936/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2011/05/05/ncis-voted-americas-all-time-favorite-tv-show-two-and-a-half-men-bones-house-several-current-shows-rank/91686}}</ref> tāpat tas ir viens no skatītākajiem TV seriāliem ASV, 2011.—2012. gada ASV televīzijas sezonā tas ierindojās pirmajā vietā ar vidēji 19,49 miljoniem skatītāju vienai sērijai,<ref name="NCIS">{{Tīmekļa atsauce|url=http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/|title=Complete List Of 2011–12 Season TV Show Viewership: 'Sunday Night Football' Tops, Followed By 'American Idol,' 'NCIS' & 'Dancing With The Stars'|work=TV by the Numbers|last=Gormam|first=Bill|date=May 24, 2012|accessdate=May 25, 2012|archive-date={{dat|2012|05|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120530044746/http://tvbythenumbers.zap2it.com/2012/05/24/complete-list-of-2011-12-season-tv-show-viewership-sunday-night-football-tops-followed-by-american-idol-ncis-dancing-with-the-stars/135785/}}</ref> savukārt 2012.—2013. gada televīzijas sezonā tas bija skatītākais raidījums ASV (vidēji 21,34 miljoni skatītāju).<ref name="rating2013">{{Tīmekļa atsauce|last=Patten|first=Dominic|title=Full 2012–2013 TV Season Series Rankings|url=http://www.deadline.com/2013/05/tv-season-series-rankings-2013-full-list/|work=Deadline|accessdate=May 23, 2013|date=May 23, 2013}}</ref> 2024. gada 9. aprīlī tika izziņota NCIS 22. sezonas gatavošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2024/04/ncis-the-neighborhood-renewed-cbs-2024-25-season-1235879688/|title=‘NCIS’ & ‘The Neighborhood’ Renewed For Next Season At CBS|last=Rice|first=Lynette|website=Deadline|access-date=2024-05-10|date=2024-04-09|language=en-US}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''Intro''' |2 |2003. gada 22. aprīlis |2003. gada 29. aprīlis |- |'''1''' |23 |2003. gada 23. septembris |2004. gada 25. maijs |- |'''2''' |23 |2004. gada 28. septembris |2005. gada 24. maijs |- |'''3''' |24 |2005. gada 20. septembris |2006. gada 16. maijs |- |'''4''' |24 |2006. gada 19. septembris |2007. gada 22. maijs |- |'''5''' |19 |2007. gada 25. septembris |2008. gada 20. maijs |- |'''6''' |25 |2008. gada 23. septembris |2009. gada 19. maijs |- |'''7''' |24 |2009. gada 22. septembris |2010. gada 25. maijs |- |'''8''' |24 |2010. gada 21. septembris |2011. gada 17. maijs |- |'''9''' |24 |2011. gada 20. septembris |2012. gada 15. maijs |- |'''10''' |24 |2012. gada 25. septembris |2013. gada 14. maijs |- |'''11''' |24 |2013. gada 24. septembris |2014. gada 13. maijs |- |'''12''' |24 |2014. gada 23. septembris |2015. gada 12. maijs |- |'''13''' |24 |2015. gada 22. septembris |2016. gada 17. maijs |- |'''14''' |24 |2016. gada 20. septembris |2017. gada 16. maijs |- |'''15''' |24 |2017. gada 26. septembris |2018. gada 22. maijs |- |'''16''' |24 |2018. gada 25. septembris |2019. gada 21. maijs |- |'''17''' |20 |2019. gada 24. septembris |2020. gada 14. aprīlis |- |'''18''' |16 |2020. gada 17. novembris |2021. gada 25. maijs |- |'''19''' |21 |2021. gada 20. septembris |2022. gada 23. maijs |- |'''20''' |22 |2022. gada 19. septembris |2023. gada 22. maijs |- |'''21''' |10 |2024. gada 12. februāris |2024. gada 6. maijs |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] 4exf081a402kihrk09znt2qpunkgp2o 0 222241 4532609 4514598 2026-10-06T12:36:19Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4532609 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Borhu dzimtas ģerbonis.jpg|thumb|150px|Borhu dzimtas ģerbonis]] [[Attēls:Borch-Lubeschützi suguvõsa krahvivapp.jpg|thumb|150px|Grāfu Borhu dzimtas ģerbonis]] [[Attēls:Varakļānu pils 2000-07-22.jpg|thumb|150px|Varakļānu muižas kungu māja (1789)]] [[Attēls:Mortuary of von Borch family in Preiļi, Latvia.jpg|thumb|150px|[[Preiļu muiža]]s kapela (1817) ar Borhu dzimtas kapenēm zem tās]] [[Attēls:Preili2.jpg|thumb|150px|Preiļu muižas kungu māja pirms atjaunošanas (2007)]] '''Borhi''' ({{val|de|von der Borch}}, {{val|pl|Borchowie}}) ir [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kuras priekšteči [[Livonija|Livonijā]] izsekojami līdz 15. gadsimtam. Kopš 16. gadsimta pārpoļotā Borhu dzimta izplatījās arī tagadējā [[Lietuva|Lietuvā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]]. == Vēsture == Livonijas Borhu dzimtas priekšteči cēlušies no [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņiniekiem. Dzimtas leģenda vēsta, ka vēl agrāk tās priekšteči 13. gadsimtā no pārcēlušies no [[Sicīlija]]s karalistes uz [[Vestfālene|Vestfāleni]], no turienes izceļojuši uz [[Pomerānija]]s un [[Livonija]]s zemēm. Par Livonijā pirmo nocietināto Borhu dzimtas pili dokumentos vēsta jau 1383. gadā. Vēlāk, Livonijas kara laikā, to nopostījuši lvana Bargā kara pū|i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:458611&#124;article:DIVL848&#124;|title=Par Jersikas valsts gravitāciju un starojumu|last=Dr. phil. Zeile|first=Pēteris|publisher=Latvijas Vēstnesis, Nr.114|date=2003}}</ref> [[Bernds fon der Borhs]] (''Bernd von der Borch'') 1471. gadā bija [[Alūksnes komturi|Alūksnes komturs]], bet no 1472. līdz 1483. gadam [[Livonijas ordeņa mestrs]]. 1480. gadā mestrs Bernds vadīja iebrukumu [[Pleskava]]s zemē, ieņēma [[Augšpils|Augšpili]], aplenca [[Izborska]]s un [[Pleskava]]s cietokšņus, tomēr nespēja tos ieņemt. Tajā laikā viņa brālēns Simons fon der Borhs (''Simon von der Borch'') bija [[Tallina]]s bīskaps (1477-1492). Kopīgiem spēkiem viņi uzsāka karu pret Rīgas arhibīskapu [[Stefans Grūbe|Stefanu Grūbi]]. Rīgas pilsoņi kopā ar virsbīskapa karavīriem sekmīgi izturēja ilgstošu pilsētas aplenkumu, pēc kura pārgāja pretuzbrukumā un nopostīja ordenim piederošo [[Rīgas pils|Rīgas pili]] un ieņēma [[Daugavgrīvas viduslaiku pils|Daugavgrīvas cietoksni]]. Pirmo reizi Livonijas ordeņa vēsturē Romas pāvests [[Siksts IV]] 1483. gadā uzlika tam lāstu un atcēla ordeņa mestru Berndu fon der Borhu no amata. Pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sadalīšanas Borhi kalpoja [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] valdniekiem. Pēc [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas un Livonijas ordeņa likvidēšanas 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā īpašumā [[Varkas pilsnovads|Varakļānu pilsnovadu]], tas dokumentos dēvēts par "Varkas zemi" (''Warkland''). [[Jans Andrejs Borhs]] (1715-1780) bija [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivads]] (1775) un [[Ludzas trakta stārasts]]. Arī viņa dēls [[Mihaels Jans Borhs]] (1753-1811) bija Ludzas trakta stārasts. Kad karaļa [[Staņislavs Poņatovskis|Staņislava Poņatovska]] pretinieki 1771. gadā mēģināja viņu sagūstīt un piespiest atteikties no troņa, Lietuvas kājnieku gvardes kapteinis M. Borhs varonīgi viņu aizstāvēja un tika ievainots. 1776. gadā karalis M. Borhu paaugstināja par huzāru pulkvedi un uzdeva veikt diplomātisku misiju Itālijā un Maltā. Veicot diplomāta misiju Itālijā, viņš sīki izpētīja un aprakstīja [[Sicīlija]]s salas minerālus un iežus, par ko publicēja vairākus zinātniskus traktātus. 1783. gada 17. martā Mihaelam Johanam Borham uz viņa tiešajiem pēcnācējiem piešķīra [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] grāfa titulu.<ref>Ernst Heinrich Kneschke. Neues allgemeines deutsches Adels-Lexicon. Band. 1, Leipzig 1859, S.564.</ref> Grāfs Mihaels Jans fon der Borhs 1783.—1789. gadā pēc itāļu arhitekta Vinčento Mazoti projekta Varakļānos uzcēla mūra pili un pie tās ierīkoja plašu un krāšņu parku. 1790. gadā grāfs M. Borhs atteicās no sabiedriskās darbības un apmetās uz dzīvi Varakļānu muižā, kur pēdējos divdesmit dzīves gadus veltīja savu īpašumu apsaimniekošanai un rakstniecībai. Viņam piederēja zemes tagadējo [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]], [[Galēnu pagasts|Galēnu]], [[Stirnienes pagasts|Stirnienes]], [[Atašienes pagasts|Atašienes]] un [[Barkavas pagasts|Barkavas pagastos]].<ref>[http://www.pirtslietas.lv/web/?id=401033&printDocument=true Grāfs Mihaels Borhs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305165834/http://www.pirtslietas.lv/web/?id=401033&printDocument=true |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Pēc tam, kad Krievijas imperators [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] 1797. gadā noslēdza līgumu ar [[Maltas ordenis|Maltas ordeni]] par šī ordeņa dibināšanu Krievijas Impērijā, Varakļānu muižas īpašnieks Mihaels Jans Borhs līdzdarbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas īpašnieks Jozefs Heinrihs Borhs bija Maltas ordeņa komandors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/en/museums/preilji-museum-of-history-and-applied-arts/must-see/borhu-vestite/ |title=Borhu vestīte |access-date={{dat|2013|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305064436/http://www.muzeji.lv/en/museums/preilji-museum-of-history-and-applied-arts/must-see/borhu-vestite/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 19. gadsimta sākumā grāfu Borhu dzimta sāka būvēt [[Preiļu muiža]]s pili (''Prely''). 1817. gadā grāfs Jozefs Heinrihs Borhs (1779-1835) uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja kapenes ģimenes locekļu apbedīšanai. 1860. gados pabeidza Preiļu muižas kungu mājas (pils) ēkas celtniecību, kā arī [[Anspoku muižas pils|Anspoku (Anspaku) medību pils]] pārbūvi Tjūdoru neogotikas stilā. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] 1924. gadā Preiļu pilī atvēra divgadīgu lauksaimniecības skolu, kuru 1939. gadā pārveidoja par lauksaimniecības un mājturības skolu. [[Latvijas PSR|LPSR]] laikā bijušajā muižas pilī atradās dažādas iestādes, bet 1978. gadā ēkas nodega un pili sāka atjaunot tikai 2017. gadā. [[Šķaune]]s vecajos kapos (ciema centrā) atrodas Borhu dzimtas kapakmens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eseju.lv/pierobeza-un-ludza-02-11-2017/|title=Pierobeža un Ludza (02.11.2017)|website=Piedzīvojumu dienasgrāmata|access-date=2021-11-19|date=2017-12-04|language=lv-LV|archive-date=2021-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20211119112519/https://eseju.lv/pierobeza-un-ludza-02-11-2017/}}</ref> === Borhi–Lubešici === 1495. gadā [[Maksimiliāns I Hābsburgs]] piešķīra Lubešicas (''Lubeschütz'') īpašniekam Imbertam fon der Borham reihsgrāfa Borha-Lubešica, Borhlandes barona (''Graf von der Borch-Lubeschütz, Baron von Borchland'') titulu. Polijas karalis [[Sigismunds II Augusts]] dzimtai piešķīra Borhhofas (''Borchowie'') grāfu titulu. 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā īpašumā [[Varkas pilsnovads|Varakļānu pilsnovadu]], tas dokumentos dēvēts par "Varkas zemi" (''Warkland''). 1783. ɡadā ķeizars [[Jozefs II]] oficiāli apstiprināja [[Varakļānu muiža]]s īpašniekam [[Mihaels Johans fon der Borhs-Lubešics un Borhofs|Mihaelam fon der Borham]] un viņa pēctečiem titulu ''Reichsgraf Michael Johann von der Borch-Lubeschütz, Baron von Borchland''. == Slaveni Borhi == * [[Bernds fon der Borhs]] (miris 1488), [[Alūksnes komturi|Alūksnes komturs]] (1471, 1483), [[Livonijas ordeņa mestrs]] (1472-1483). * [[Johans fon der Borhs]] (1715-1780), [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivads]] (1775) un Ludzas trakta stārasts, Polijas-Lietuvas seima deputāts (1735, 1758, 1760, 1761, 1762, 1764). * [[Mihaels Jans Borhs]] (''Michał Jan Borch'', 1753-1811), Ludzas trakta stārasts, vēlāk [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] diplomāts, dabaszinātnieks un literāts, Varakļānu muižas īpašnieks * [[Mihaels Jozefs fon der Borhs]] (vācu: ''Michael Josef von der Borch'', poļu: ''Michał Borch''; 1806-1881), Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks. Pirmais veicis izrakumus [[Jersikas pilskalns|Jersikas pilskalnā]] * [[Aleksandrs fon der Borhs]] (''Alexander von der Borch/Александр Михайлович Борх'', 1804—1867), Krievijas diplomāts un teātra darbinieks <gallery> Attēls:Jan Andrzej Borch.PNG|Johans fon der Borhs (1715–1780) Attēls:Ludwig Guttenbrunn 01.jpg|Mihaels Jans Borhs Itālijā (1753–1811) Denier A.M. Borch.jpg|Aleksandrs Borhs (1804–1867) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latgales dižciltīgo dzimtas}} {{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}} [[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]] 3g70obppqlibsntdn869nx3h46qhh9x 0 227850 4532727 4405853 2026-10-06T19:27:40Z Biafra 13794 4532727 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Ventspils}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ventspils | tips = stacija | attēls = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats.jpg | attēla_apraksts = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats (2016) | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] | atvērta = 1901 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Vindava, ''Windau (Kurland)''<ref>Latvijas dzelzceļu virsvaldes 20. rīkojums 1942. g. 27. janvārī</ref>, Ventspils I, Ventspils-1, Ventspils-Ziemeļu | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = daudz (pie pasažieru ēkas 5 ceļi,<br> neskaitot strupceļus) | adrese = Dzelzceļnieku 1, Ventspils, LV-3602 | latd = 57| latm = 23| lats = 29.99| latNS = N | longd =21 | longm = 35| longs = 36.57| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ventspils II]] (5 km) <br /> [[Ventspils Austrumu parks]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Puze (stacija)|Puze]] (23 km) | attālums_līdz_Rīgai = 176 }} '''Ventspils''' (arī '''Ventspils I''') ir ārpusklases kravas un agrākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Ventspils|Ventspilī]]. Ventspils pieskaitāma pie strupceļa stacijām, jo kādreizējā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|līnija uz Liepāju]] slēgta [[1996]]. gadā. Ventspils ir arī mezgla stacija<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 |title=Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai — B kategorijas atļauja Nr. VE12IB0020 |access-date={{dat|2013|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305003249/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 }}</ref>, jo tās sastāvā ietilpst vairākas citas stacijas, kas gredzenveidā savienotas savā starpā ar sliežu ceļiem ([[Ventspils II]], [[Ventspils Naftas parks|Naftas parks]], [[Ventspils Jūras parks|Jūras parks]], [[Ventspils Austrumu parks|Austrumu parks]]). Stacija var apkalpot līdz 5000 vagonu sastāvu gadā, bet 2011. gadā apkalpo 2674 vagonu sastāvus jeb 1 555 378 vagonus. Līdz 2010. gada 15. februārim no Rīgas līdz Ventspilij kursēja pasažieru dīzeļvilciens "Kurzeme".<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]</ref><ref>[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga — Ventspils vairs nekursēs]</ref> == Vēsture == Ventspils staciju atklāja kā [[1901]]. gadā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspilsgāja bojā kavalērijas ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]Maskavas līnijas]] pagaidu galastaciju (sākotnējā projektā bija paredzēts galastaciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 90. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[1923]]. gadā stacijai pieslēdza [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils šaursliežu dzelzceļu]], bet Otrā pasaules kara laikā 1944. gada decembrī vācu karaspēks uzbūvēja normālplatuma [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|dzelzceļa līniju Liepāja—Ventspils]] ar galastaciju [[Ventspils—Dienvidi]] (''Windau-Süd'', tagad Dienvidu parks) Ventas kreisajā krastā. Ventspils staciju pārdēvēja par '''Ventspils—Ziemeļi''' (''Windau-Nord''). [[Latvijas PSR]] laikā [[1960. gadi|1960. gados]] staciju modernizēja, mazbānīša ceļus nojauca, izbūvēja preču vagonu parkus. Stacijā atradās restorāns, divas biļešu kases un liela uzgaidāmā telpa, bet tualete bija ārpusē. <gallery> Ventspils dzelzceļa stacija.jpg|Stendes—Ventspils mazbānītis (pēc 1923) Ventspils stacija pirms 1940.jpg|Ventspils stacija (pirms 1940) Ventspils stacija 28.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 22.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 15.jpg|Stacijas peroni un sliežu ceļi (2011) </gallery> === Ēku atjaunošana === Kopš {{dat|2013|03|05|Ģ}} Ventspils stacijas pasažieru ēka un ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Nr. 8895.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/jautajumi/pilseta/3102-kas-bus-dzelzcela-stacijas-eka-kuru-tagad-remonte-telefoniski-sazinajos-ar-arhitekturas-un Jautājums, kas uzdots laikrakstā "Ventas Balss"]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2008. līdz 2010. gadam notika stacijas remonts, biļetes varēja nopirkt vagoniņā pie stacijas. [[2012]]. un [[2013]]. gadā notika stacijas pasažieru ēkas 1. kārtas atjaunošanas darbi<ref>[http://nra.lv/latvija/86186-ventspili-atjauno-cariskas-krievijas-arhitekturas-paraugu.htm Ventspilī atjauno cariskās Krievijas arhitektūras paraugu]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ |title=Pabeigta Ventspils dzelzceļa stacijas ēkas 1. kārtas rekonstrukcija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126060458/https://rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ }}</ref> ar biļešu kasēm un uzgaidāmo telpu. [[2016]]. un [[2017]]. gadā daļu no ēkas telpām pielāgoja biroju vajadzībām. Stacijas zālē restaurēja podiņu krāsni, sienas dekorēja ar trafareta ornamentiem, labiekārtoja ēkas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ |title=SIA ''LVS Building'' |access-date={{dat|2025|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250209103203/https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ }}</ref> <gallery> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas galvenā ēka 02.jpg|<center><small>Atjaunotā stacijas ēka no Dzelzceļnieku ielas puses (2016)</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacija skats uz centru.jpg|thumb|<center><small>Dzelzceļa stacija atjaunotā izskatā skats uz centru</small></center> Attēls:Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju.jpg|thumb|<center><small>Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene.jpg|thumb<center><small>|Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē</small></center> </gallery> == Stacijas parki == * '''A parks''' ir stacijas daļa, kas atrodas pie pasažieru ēkas. Tas paredzēts Rīgas un Jelgavas pasažieru un kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai (tiek maz izmantots). * '''B parks''' ir pieņemšanas-nosūtīšanas parks, tas paredzēts kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai. * '''C parks''' ir šķirošanas parks ar 16 ceļiem, tas paredzēts vagonu šķirošanai un manevriem, vilcienu formēšanai un izformēšanai, kā arī vilcienu nosūtīšanai uz Rīgu un Jelgavu. * '''D parks''' sastāv no 4 pieņemšanas-nosūtīšanas ceļiem, tas paredzēts pienākošo kravu vilcienu apstrādei, pieņemšanai un pienākušo sastāvu uzstumšanai šķirošanas uzkalnā. * '''Pieostas parks''' paredzēts dažādu ostas uzņēmumu vagonu apstrādei, manevru sastāvu pieņemšanai un nosūtīšanai no B, C un Jūras parkiem, kā arī vagonu šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai. Tajā ir 8 caurbraucamie ceļi un 2 strupceļi. * '''Dienvidu parks''' jeb [[Ventspils-Dienvidi]] atrodas otrā pusē [[Venta]]i, sliežu ceļš, kas ved uz to, ir bijušās Liepājas līnijas daļa. Parks paredzēts manevru sastāvu pieņemšanai—nosūtīšanai. Tajā nav ēku un apkalpojošā personāla, tas beidzas ar strupceļu Liepājas virzienā (bijusī tālākā līnija nojaukta [[2009]]. gadā). == Attēlu galerija == <gallery perrow="6"> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis</small></center> Attēls:Ventspils stacija 16.jpg|<center><small>Stacijas tualete</small></center> Attēls:Ventspils stacija 29.jpg|<center><small>Ventspils stacijas perons ar soliņu</small></center> Attēls:Ventspils stacija 36.jpg|<center><small>Strupceļš pie kravas rampas</small></center> Attēls:Ventspils stacija 46.jpg|<center><small>Ventspils stacija (C parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 26.jpg|<center><small>Ventspils stacija (A parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 42.jpg|<center><small>Skats no strupceļa Ventspils II virzienā</small></center> Attēls:Skats no otra perona Ventspils stacijā.jpg|thumb|<center><small>Skats no otra perona Ventspils stacijā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ventspils railway station|Ventspils stacija}} * [http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg Mazbānītis Ventspils stacijā (foto)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222051/http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19836/ Ventspils stacija 20. gadsimta sākumā (foto)] * [http://www.youtube.com/watch?v=bURdwfkdsCU Atjauno Ventspils dzelzceļa staciju (video)] {{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ventspils]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Ventspilī]] k1mmrk0zqmjm45r1b2ok89h1cr2r5rx 4532728 4532727 2026-10-06T19:29:39Z Biafra 13794 4532728 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Ventspils}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ventspils | tips = stacija | attēls = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats.jpg | attēla_apraksts = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats (2016) | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] | atvērta = 1901 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Vindava, ''Windau (Kurland)''<ref>Latvijas dzelzceļu virsvaldes 20. rīkojums 1942. g. 27. janvārī</ref>, Ventspils I, Ventspils-1, Ventspils-Ziemeļu | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = daudz (pie pasažieru ēkas 5 ceļi,<br> neskaitot strupceļus) | adrese = Dzelzceļnieku 1, Ventspils, LV-3602 | latd = 57| latm = 23| lats = 29.99| latNS = N | longd =21 | longm = 35| longs = 36.57| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ventspils II]] (5 km) <br /> [[Ventspils Austrumu parks]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Puze (stacija)|Puze]] (23 km) | attālums_līdz_Rīgai = 176 }} '''Ventspils''' (arī '''Ventspils I''') ir ārpusklases kravas un agrākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Ventspils|Ventspilī]]. Ventspils pieskaitāma pie strupceļa stacijām, jo kādreizējā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|līnija uz Liepāju]] slēgta 1996. gadā. Ventspils ir arī mezgla stacija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 |title=Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai — B kategorijas atļauja Nr. VE12IB0020 |access-date={{dat|2013|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305003249/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 }}</ref> jo tās sastāvā ietilpst vairākas citas stacijas, kas gredzenveidā savienotas savā starpā ar sliežu ceļiem ([[Ventspils II]], [[Ventspils Naftas parks|Naftas parks]], [[Ventspils Jūras parks|Jūras parks]], [[Ventspils Austrumu parks|Austrumu parks]]). Stacija var apkalpot līdz 5000 vagonu sastāvu gadā, bet 2011. gadā apkalpoja 2674 vagonu sastāvus jeb 1 555 378 vagonus. Līdz 2010. gada 15. februārim no Rīgas līdz Ventspilij kursēja pasažieru dīzeļvilciens "Kurzeme".<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]</ref><ref>[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga — Ventspils vairs nekursēs]</ref> == Vēsture == Ventspils staciju atklāja kā 1901. gadā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Maskavas līnijas]] pagaidu galastaciju (sākotnējā projektā bija paredzēts galastaciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 90. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[1923]]. gadā stacijai pieslēdza [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils šaursliežu dzelzceļu]], bet Otrā pasaules kara laikā 1944. gada decembrī vācu karaspēks uzbūvēja normālplatuma [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|dzelzceļa līniju Liepāja—Ventspils]] ar galastaciju [[Ventspils—Dienvidi]] (''Windau-Süd'', tagad Dienvidu parks) Ventas kreisajā krastā. Ventspils staciju pārdēvēja par '''Ventspils—Ziemeļi''' (''Windau-Nord''). [[Latvijas PSR]] laikā [[1960. gadi|1960. gados]] staciju modernizēja, mazbānīša ceļus nojauca, izbūvēja preču vagonu parkus. Stacijā atradās restorāns, divas biļešu kases un liela uzgaidāmā telpa, bet tualete bija ārpusē. <gallery> Ventspils dzelzceļa stacija.jpg|Stendes—Ventspils mazbānītis (pēc 1923) Ventspils stacija pirms 1940.jpg|Ventspils stacija (pirms 1940) Ventspils stacija 28.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 22.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 15.jpg|Stacijas peroni un sliežu ceļi (2011) </gallery> === Ēku atjaunošana === Kopš {{dat|2013|03|05|Ģ}} Ventspils stacijas pasažieru ēka un ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Nr. 8895.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/jautajumi/pilseta/3102-kas-bus-dzelzcela-stacijas-eka-kuru-tagad-remonte-telefoniski-sazinajos-ar-arhitekturas-un Jautājums, kas uzdots laikrakstā "Ventas Balss"]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2008. līdz 2010. gadam notika stacijas remonts, biļetes varēja nopirkt vagoniņā pie stacijas. [[2012]]. un [[2013]]. gadā notika stacijas pasažieru ēkas 1. kārtas atjaunošanas darbi<ref>[http://nra.lv/latvija/86186-ventspili-atjauno-cariskas-krievijas-arhitekturas-paraugu.htm Ventspilī atjauno cariskās Krievijas arhitektūras paraugu]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ |title=Pabeigta Ventspils dzelzceļa stacijas ēkas 1. kārtas rekonstrukcija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126060458/https://rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ }}</ref> ar biļešu kasēm un uzgaidāmo telpu. [[2016]]. un [[2017]]. gadā daļu no ēkas telpām pielāgoja biroju vajadzībām. Stacijas zālē restaurēja podiņu krāsni, sienas dekorēja ar trafareta ornamentiem, labiekārtoja ēkas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ |title=SIA ''LVS Building'' |access-date={{dat|2025|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250209103203/https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ }}</ref> <gallery> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas galvenā ēka 02.jpg|<center><small>Atjaunotā stacijas ēka no Dzelzceļnieku ielas puses (2016)</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacija skats uz centru.jpg|thumb|<center><small>Dzelzceļa stacija atjaunotā izskatā skats uz centru</small></center> Attēls:Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju.jpg|thumb|<center><small>Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene.jpg|thumb<center><small>|Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē</small></center> </gallery> == Stacijas parki == * '''A parks''' ir stacijas daļa, kas atrodas pie pasažieru ēkas. Tas paredzēts Rīgas un Jelgavas pasažieru un kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai (tiek maz izmantots). * '''B parks''' ir pieņemšanas-nosūtīšanas parks, tas paredzēts kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai. * '''C parks''' ir šķirošanas parks ar 16 ceļiem, tas paredzēts vagonu šķirošanai un manevriem, vilcienu formēšanai un izformēšanai, kā arī vilcienu nosūtīšanai uz Rīgu un Jelgavu. * '''D parks''' sastāv no 4 pieņemšanas-nosūtīšanas ceļiem, tas paredzēts pienākošo kravu vilcienu apstrādei, pieņemšanai un pienākušo sastāvu uzstumšanai šķirošanas uzkalnā. * '''Pieostas parks''' paredzēts dažādu ostas uzņēmumu vagonu apstrādei, manevru sastāvu pieņemšanai un nosūtīšanai no B, C un Jūras parkiem, kā arī vagonu šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai. Tajā ir 8 caurbraucamie ceļi un 2 strupceļi. * '''Dienvidu parks''' jeb [[Ventspils-Dienvidi]] atrodas otrā pusē [[Venta]]i, sliežu ceļš, kas ved uz to, ir bijušās Liepājas līnijas daļa. Parks paredzēts manevru sastāvu pieņemšanai—nosūtīšanai. Tajā nav ēku un apkalpojošā personāla, tas beidzas ar strupceļu Liepājas virzienā (bijusī tālākā līnija nojaukta [[2009]]. gadā). == Attēlu galerija == <gallery perrow="6"> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis</small></center> Attēls:Ventspils stacija 16.jpg|<center><small>Stacijas tualete</small></center> Attēls:Ventspils stacija 29.jpg|<center><small>Ventspils stacijas perons ar soliņu</small></center> Attēls:Ventspils stacija 36.jpg|<center><small>Strupceļš pie kravas rampas</small></center> Attēls:Ventspils stacija 46.jpg|<center><small>Ventspils stacija (C parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 26.jpg|<center><small>Ventspils stacija (A parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 42.jpg|<center><small>Skats no strupceļa Ventspils II virzienā</small></center> Attēls:Skats no otra perona Ventspils stacijā.jpg|thumb|<center><small>Skats no otra perona Ventspils stacijā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ventspils railway station|Ventspils stacija}} * [http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg Mazbānītis Ventspils stacijā (foto)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222051/http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19836/ Ventspils stacija 20. gadsimta sākumā (foto)] * [http://www.youtube.com/watch?v=bURdwfkdsCU Atjauno Ventspils dzelzceļa staciju (video)] {{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ventspils]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Ventspilī]] rh84f7sa4u6819zd40dq3rhz2af9ieo 4532730 4532728 2026-10-06T19:30:52Z Biafra 13794 4532730 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Ventspils}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ventspils | tips = stacija | attēls = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats.jpg | attēla_apraksts = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats (2016) | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] | atvērta = 1901 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Vindava, ''Windau (Kurland)''<ref>Latvijas dzelzceļu virsvaldes 20. rīkojums 1942. g. 27. janvārī</ref>, Ventspils I, Ventspils-1, Ventspils-Ziemeļu | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = daudz (pie pasažieru ēkas 5 ceļi,<br> neskaitot strupceļus) | adrese = Dzelzceļnieku 1, Ventspils, LV-3602 | latd = 57| latm = 23| lats = 29.99| latNS = N | longd =21 | longm = 35| longs = 36.57| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ventspils II]] (5 km) <br /> [[Ventspils Austrumu parks]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Puze (stacija)|Puze]] (23 km) | attālums_līdz_Rīgai = 176 }} '''Ventspils''' (arī '''Ventspils I''') ir ārpusklases kravas un agrākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Ventspils|Ventspilī]]. Ventspils pieskaitāma pie strupceļa stacijām, jo kādreizējā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|līnija uz Liepāju]] slēgta 1996. gadā. Ventspils ir arī mezgla stacija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 |title=Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai — B kategorijas atļauja Nr. VE12IB0020 |access-date={{dat|2013|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305003249/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 }}</ref> jo tās sastāvā ietilpst vairākas citas stacijas, kas gredzenveidā savienotas savā starpā ar sliežu ceļiem ([[Ventspils II]], [[Ventspils Naftas parks|Naftas parks]], [[Ventspils Jūras parks|Jūras parks]], [[Ventspils Austrumu parks|Austrumu parks]]). Stacija var apkalpot līdz 5000 vagonu sastāvu gadā, bet 2011. gadā apkalpoja 2674 vagonu sastāvus jeb 1 555 378 vagonus. Līdz 2010. gada 15. februārim no Rīgas līdz Ventspilij kursēja pasažieru dīzeļvilciens "Kurzeme".<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]</ref><ref>[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga — Ventspils vairs nekursēs]</ref> == Vēsture == Ventspils staciju atklāja kā 1901. gadā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskavas līnijas]] pagaidu galastaciju (sākotnējā projektā bija paredzēts galastaciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 90. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> [[1923]]. gadā stacijai pieslēdza [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils šaursliežu dzelzceļu]], bet Otrā pasaules kara laikā 1944. gada decembrī vācu karaspēks uzbūvēja normālplatuma [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|dzelzceļa līniju Liepāja—Ventspils]] ar galastaciju [[Ventspils—Dienvidi]] (''Windau-Süd'', tagad Dienvidu parks) Ventas kreisajā krastā. Ventspils staciju pārdēvēja par '''Ventspils—Ziemeļi''' (''Windau-Nord''). [[Latvijas PSR]] laikā [[1960. gadi|1960. gados]] staciju modernizēja, mazbānīša ceļus nojauca, izbūvēja preču vagonu parkus. Stacijā atradās restorāns, divas biļešu kases un liela uzgaidāmā telpa, bet tualete bija ārpusē. <gallery> Ventspils dzelzceļa stacija.jpg|Stendes—Ventspils mazbānītis (pēc 1923) Ventspils stacija pirms 1940.jpg|Ventspils stacija (pirms 1940) Ventspils stacija 28.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 22.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 15.jpg|Stacijas peroni un sliežu ceļi (2011) </gallery> === Ēku atjaunošana === Kopš {{dat|2013|03|05|Ģ}} Ventspils stacijas pasažieru ēka un ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Nr. 8895.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/jautajumi/pilseta/3102-kas-bus-dzelzcela-stacijas-eka-kuru-tagad-remonte-telefoniski-sazinajos-ar-arhitekturas-un Jautājums, kas uzdots laikrakstā "Ventas Balss"]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2008. līdz 2010. gadam notika stacijas remonts, biļetes varēja nopirkt vagoniņā pie stacijas. [[2012]]. un [[2013]]. gadā notika stacijas pasažieru ēkas 1. kārtas atjaunošanas darbi<ref>[http://nra.lv/latvija/86186-ventspili-atjauno-cariskas-krievijas-arhitekturas-paraugu.htm Ventspilī atjauno cariskās Krievijas arhitektūras paraugu]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ |title=Pabeigta Ventspils dzelzceļa stacijas ēkas 1. kārtas rekonstrukcija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126060458/https://rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ }}</ref> ar biļešu kasēm un uzgaidāmo telpu. [[2016]]. un [[2017]]. gadā daļu no ēkas telpām pielāgoja biroju vajadzībām. Stacijas zālē restaurēja podiņu krāsni, sienas dekorēja ar trafareta ornamentiem, labiekārtoja ēkas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ |title=SIA ''LVS Building'' |access-date={{dat|2025|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250209103203/https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ }}</ref> <gallery> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas galvenā ēka 02.jpg|<center><small>Atjaunotā stacijas ēka no Dzelzceļnieku ielas puses (2016)</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacija skats uz centru.jpg|thumb|<center><small>Dzelzceļa stacija atjaunotā izskatā skats uz centru</small></center> Attēls:Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju.jpg|thumb|<center><small>Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene.jpg|thumb<center><small>|Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē</small></center> </gallery> == Stacijas parki == * '''A parks''' ir stacijas daļa, kas atrodas pie pasažieru ēkas. Tas paredzēts Rīgas un Jelgavas pasažieru un kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai (tiek maz izmantots). * '''B parks''' ir pieņemšanas-nosūtīšanas parks, tas paredzēts kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai. * '''C parks''' ir šķirošanas parks ar 16 ceļiem, tas paredzēts vagonu šķirošanai un manevriem, vilcienu formēšanai un izformēšanai, kā arī vilcienu nosūtīšanai uz Rīgu un Jelgavu. * '''D parks''' sastāv no 4 pieņemšanas-nosūtīšanas ceļiem, tas paredzēts pienākošo kravu vilcienu apstrādei, pieņemšanai un pienākušo sastāvu uzstumšanai šķirošanas uzkalnā. * '''Pieostas parks''' paredzēts dažādu ostas uzņēmumu vagonu apstrādei, manevru sastāvu pieņemšanai un nosūtīšanai no B, C un Jūras parkiem, kā arī vagonu šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai. Tajā ir 8 caurbraucamie ceļi un 2 strupceļi. * '''Dienvidu parks''' jeb [[Ventspils-Dienvidi]] atrodas otrā pusē [[Venta]]i, sliežu ceļš, kas ved uz to, ir bijušās Liepājas līnijas daļa. Parks paredzēts manevru sastāvu pieņemšanai—nosūtīšanai. Tajā nav ēku un apkalpojošā personāla, tas beidzas ar strupceļu Liepājas virzienā (bijusī tālākā līnija nojaukta [[2009]]. gadā). == Attēlu galerija == <gallery perrow="6"> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis</small></center> Attēls:Ventspils stacija 16.jpg|<center><small>Stacijas tualete</small></center> Attēls:Ventspils stacija 29.jpg|<center><small>Ventspils stacijas perons ar soliņu</small></center> Attēls:Ventspils stacija 36.jpg|<center><small>Strupceļš pie kravas rampas</small></center> Attēls:Ventspils stacija 46.jpg|<center><small>Ventspils stacija (C parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 26.jpg|<center><small>Ventspils stacija (A parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 42.jpg|<center><small>Skats no strupceļa Ventspils II virzienā</small></center> Attēls:Skats no otra perona Ventspils stacijā.jpg|thumb|<center><small>Skats no otra perona Ventspils stacijā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ventspils railway station|Ventspils stacija}} * [http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg Mazbānītis Ventspils stacijā (foto)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222051/http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19836/ Ventspils stacija 20. gadsimta sākumā (foto)] * [http://www.youtube.com/watch?v=bURdwfkdsCU Atjauno Ventspils dzelzceļa staciju (video)] {{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ventspils]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Ventspilī]] ekj0r0nqd8onxqrx9iw1coqy1ueshk3 4532732 4532730 2026-10-06T19:33:52Z Biafra 13794 4532732 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Ventspils}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Ventspils | tips = stacija | attēls = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats.jpg | attēla_apraksts = Ventspils dzelzceļa stacijas priekšskats (2016) | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] | atvērta = 1901 | slēgta = <!-- tikai, ja tika slēgta --> | citi_nosaukumi = Vindava, ''Windau (Kurland)''<ref>Latvijas dzelzceļu virsvaldes 20. rīkojums 1942. g. 27. janvārī</ref>, Ventspils I, Ventspils-1, Ventspils—Ziemeļu | stacijas_tips = pasažieru, kravas | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = | sliežu_ceļi = daudz (pie pasažieru ēkas 5 ceļi,<br> neskaitot strupceļus) | adrese = Dzelzceļnieku 1, Ventspils, LV-3602 | latd = 57| latm = 23| lats = 29.99| latNS = N | longd =21 | longm = 35| longs = 36.57| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Ventspils II]] (5 km) <br /> [[Ventspils Austrumu parks]] (5 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Puze (stacija)|Puze]] (23 km) | attālums_līdz_Rīgai = 176 }} '''Ventspils''' (arī '''Ventspils I''') ir ārpusklases kravas un agrākā pasažieru [[dzelzceļa stacija]] [[Ventspils|Ventspilī]]. Ventspils pieskaitāma pie strupceļa stacijām, jo kādreizējā [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|līnija uz Liepāju]] slēgta 1996. gadā. Ventspils ir arī mezgla stacija,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 |title=Atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai — B kategorijas atļauja Nr. VE12IB0020 |access-date={{dat|2013|06|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305003249/http://www.vpvb.gov.lv/lv/piesarnojums/a-b-atlaujas/?download=3081 }}</ref> jo tās sastāvā ietilpst vairākas citas stacijas, kas gredzenveidā savienotas savā starpā ar sliežu ceļiem ([[Ventspils II]], [[Ventspils Naftas parks|Naftas parks]], [[Ventspils Jūras parks|Jūras parks]], [[Ventspils Austrumu parks|Austrumu parks]]). Stacija var apkalpot līdz 5000 vagonu sastāvu gadā, bet 2011. gadā apkalpoja 2674 vagonu sastāvus jeb 1 555 378 vagonus. Līdz 2010. gada 15. februārim no Rīgas līdz Ventspilij kursēja pasažieru dīzeļvilciens "Kurzeme".<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/uz-ventspili-un-rengi-vilciens-vairs-nekurses-716906 Uz Ventspili un Reņģi vilciens vairs nekursēs]</ref><ref>[https://www.ventspilnieki.lv/zinas/citas_aktualitates/04022010_vilciens_riga__ventspils_vairs_nekurses Vilciens Rīga — Ventspils vairs nekursēs]</ref> == Vēsture == Ventspils staciju atklāja kā 1901. gadā uzbūvētās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskavas līnijas]] pagaidu galastaciju (sākotnējā projektā bija paredzēts galastaciju izvietot [[Venta]]s kreisajā krastā).<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 90. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> 1923. gadā stacijai pieslēdza [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|Stendes—Ventspils šaursliežu dzelzceļu]], bet [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gada decembrī vācu karaspēks uzbūvēja normālplatuma [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|dzelzceļa līniju Liepāja—Ventspils]] ar galastaciju [[Ventspils—Dienvidi]] (''Windau-Süd'', tagad Dienvidu parks) Ventas kreisajā krastā. Ventspils staciju pārdēvēja par '''Ventspils—Ziemeļi''' (''Windau-Nord''). [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados staciju modernizēja, mazbānīša ceļus nojauca, izbūvēja preču vagonu parkus. Stacijā atradās restorāns, divas biļešu kases un liela uzgaidāmā telpa, bet tualete bija ārpusē. <gallery> Ventspils dzelzceļa stacija.jpg|Stendes—Ventspils mazbānītis (pēc 1923) Ventspils stacija pirms 1940.jpg|Ventspils stacija (pirms 1940) Ventspils stacija 28.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 22.jpg|Stacijas ēka pirms atjaunošanas (2011) Ventspils stacija 15.jpg|Stacijas peroni un sliežu ceļi (2011) </gallery> === Ēku atjaunošana === Kopš {{dat|2013|03|05|Ģ|bez}} Ventspils stacijas pasažieru ēka un ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Nr. 8895.<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/jautajumi/pilseta/3102-kas-bus-dzelzcela-stacijas-eka-kuru-tagad-remonte-telefoniski-sazinajos-ar-arhitekturas-un Jautājums, kas uzdots laikrakstā "Ventas Balss"]{{Novecojusi saite}}</ref> No 2008. līdz 2010. gadam notika stacijas remonts, biļetes varēja nopirkt vagoniņā pie stacijas. 2012. un 2013. gadā notika stacijas pasažieru ēkas 1. kārtas atjaunošanas darbi<ref>[http://nra.lv/latvija/86186-ventspili-atjauno-cariskas-krievijas-arhitekturas-paraugu.htm Ventspilī atjauno cariskās Krievijas arhitektūras paraugu]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ |title=Pabeigta Ventspils dzelzceļa stacijas ēkas 1. kārtas rekonstrukcija |access-date={{dat|2013|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201126060458/https://rbsskals.lv/lat/maijs-2013/622-pabeigta-ventspils-dzelzcela-stacijas-ekas-1-kartas-rekonstrukcija/ }}</ref> ar biļešu kasēm un uzgaidāmo telpu. 2016. un 2017. gadā daļu no ēkas telpām pielāgoja biroju vajadzībām. Stacijas zālē restaurēja podiņu krāsni, sienas dekorēja ar trafareta ornamentiem, labiekārtoja ēkas apkārtni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ |title=SIA ''LVS Building'' |access-date={{dat|2025|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250209103203/https://www.lvsbuilding.lv/project_post/dzelzcela-stacijas-ekas-atjaunosana-ventspili/ }}</ref> <gallery> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas galvenā ēka 02.jpg|<center><small>Atjaunotā stacijas ēka no Dzelzceļnieku ielas puses (2016)</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacija skats uz centru.jpg|thumb|<center><small>Dzelzceļa stacija atjaunotā izskatā skats uz centru</small></center> Attēls:Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju.jpg|thumb|<center><small>Skats no Z uz Ventspils dzelzceļa staciju</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas skats uz Ventspils II</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene.jpg|thumb<center><small>|Ventspils dzelzceļa stacijas iekšiene</small></center> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas iekšienē</small></center> </gallery> == Stacijas parki == * '''A parks''' ir stacijas daļa, kas atrodas pie pasažieru ēkas. Tas paredzēts Rīgas un Jelgavas pasažieru un kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai (tiek maz izmantots). * '''B parks''' ir pieņemšanas-nosūtīšanas parks, tas paredzēts kravu vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai. * '''C parks''' ir šķirošanas parks ar 16 ceļiem, tas paredzēts vagonu šķirošanai un manevriem, vilcienu formēšanai un izformēšanai, kā arī vilcienu nosūtīšanai uz Rīgu un Jelgavu. * '''D parks''' sastāv no 4 pieņemšanas-nosūtīšanas ceļiem, tas paredzēts pienākošo kravu vilcienu apstrādei, pieņemšanai un pienākušo sastāvu uzstumšanai šķirošanas uzkalnā. * '''Pieostas parks''' paredzēts dažādu ostas uzņēmumu vagonu apstrādei, manevru sastāvu pieņemšanai un nosūtīšanai no B, C un Jūras parkiem, kā arī vagonu šķirošanai un īslaicīgai uzglabāšanai. Tajā ir 8 caurbraucamie ceļi un 2 strupceļi. * '''Dienvidu parks''' jeb [[Ventspils-Dienvidi]] atrodas otrā pusē [[Venta]]i, sliežu ceļš, kas ved uz to, ir bijušās Liepājas līnijas daļa. Parks paredzēts manevru sastāvu pieņemšanai—nosūtīšanai. Tajā nav ēku un apkalpojošā personāla, tas beidzas ar strupceļu Liepājas virzienā (bijusī tālākā līnija nojaukta [[2009]]. gadā). == Attēlu galerija == <gallery perrow="6"> Attēls:Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis.jpg|thumb|<center><small>Ventspils dzelzceļa stacijas ūdenstornis</small></center> Attēls:Ventspils stacija 16.jpg|<center><small>Stacijas tualete</small></center> Attēls:Ventspils stacija 29.jpg|<center><small>Ventspils stacijas perons ar soliņu</small></center> Attēls:Ventspils stacija 36.jpg|<center><small>Strupceļš pie kravas rampas</small></center> Attēls:Ventspils stacija 46.jpg|<center><small>Ventspils stacija (C parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 26.jpg|<center><small>Ventspils stacija (A parks)</small></center> Attēls:Ventspils stacija 42.jpg|<center><small>Skats no strupceļa Ventspils II virzienā</small></center> Attēls:Skats no otra perona Ventspils stacijā.jpg|thumb|<center><small>Skats no otra perona Ventspils stacijā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Ventspils railway station|Ventspils stacija}} * [http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg Mazbānītis Ventspils stacijā (foto)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304222051/http://muzejs.ventspils.lv/wp-content/gallery/mazbanitis/ventspils-stacija.jpg |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} * [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19836/ Ventspils stacija 20. gadsimta sākumā (foto)] * [http://www.youtube.com/watch?v=bURdwfkdsCU Atjauno Ventspils dzelzceļa staciju (video)] {{Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ventspils]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Ventspilī]] sm9yczdarmfc8tyh08704vv3eyv8lu2 0 244189 4532858 4531258 2026-10-07T09:46:45Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4532858 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Eleja<br/>Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircavas pagasts<br/>Vircava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] nbfa6mhw8omx7h06n1ydkih1llv145n 0 244222 4532857 4531257 2026-10-07T09:46:42Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4532857 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97232589}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566020 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97232589 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55165660 | label = ''[[:d:Q55165660|Asticu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Asticu viduslaiku kapsēta | municipality = Astici | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291957932345 | long = 27.504625552896 | p625 = {{Coord|56.291958|27.504626|display=inline}} | vaid = 2003 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Astici }} {{monument | qid = Q55164173 | label = [[Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta]] | name = Audriņu ciema iedzīvotāju piemiņas vieta | municipality = Audriņi | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.590624264936 | long = 27.24399845765 | p625 = {{Coord|56.590624|27.243998|display=inline}} | commonscat = Audriņi Memorial | vaid = 50 | wikipediauri = Audri%C5%86u_ciema_iedz%C4%ABvot%C4%81ju_piemi%C5%86as_vieta | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Audri%C5%86i }} {{monument | qid = Q55164167 | label = [[Puderovas vecticībnieku lūgšanu nams|Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Puderovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Audriņu pagasts | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Puderovā | lat = 56.605697075028 | long = 27.212182190433 | p625 = {{Coord|56.605697|27.212182|display=inline}} | image = Puderovas%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca.jpg | vaid = 5798 | wikipediauri = Puderovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Audri%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55166141 | label = ''[[:d:Q55166141|Babru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Babru senkapi (Kara kapi) | municipality = Babri | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas ezera R krastā | lat = 56.22630516979 | long = 27.190286711507 | p625 = {{Coord|56.226305|27.190287|display=inline}} | vaid = 2044 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166150 | label = ''[[:d:Q55166150|Babru muižas kungu māja]]'' | name = Babru muižas kungu māja | municipality = Babri | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = "Babri" | vaid = 9193 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Babri_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165664 | label = ''[[:d:Q55165664|Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi)]]'' | name = Batņu senkapi (Kapu kalns, Kara kapi) | municipality = Batņi | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.351807955078 | long = 27.551283098749 | p625 = {{Coord|56.351808|27.551283|display=inline}} | vaid = 2004 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bat%C5%86i }} {{monument | qid = Q15218678 | label = [[Bikovas katoļu baznīca|Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Bikovas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Bikava | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.7375 | long = 27.0675 | p625 = {{Coord|56.7375|27.0675|display=inline}} | image = Gaigalavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Bikava | vaid = 5808 | wikipediauri = Bikovas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1850. 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bikava }} {{monument | qid = Q55165807 | label = [[Bondaru pilskalns|Bondaru pilskalns ar apmetni]] | name = Bondaru pilskalns ar apmetni | municipality = Bondari | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291910347987 | long = 27.338863862917 | p625 = {{Coord|56.29191|27.338864|display=inline}} | vaid = 2014 | wikipediauri = Bondaru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165812 | label = [[Smagaņu pilskalns|Smaganu pilskalns]] | name = Smaganu pilskalns | municipality = Bondari | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Martušovkā) | lat = 56.295582582146 | long = 27.329980158787 | p625 = {{Coord|56.295583|27.32998|display=inline}} | vaid = 2015 | wikipediauri = Smaga%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bondari_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166057 | label = ''[[:d:Q55166057|Brožagala senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Brožagala senkapi (Kara kapi) | municipality = Brožgola | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.706719129124 | long = 27.271283288383 | p625 = {{Coord|56.706719|27.271283|display=inline}} | vaid = 1553 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bro%C5%BEgola }} {{monument | qid = Q15218763 | label = [[Bērzgales Annas baznīca|Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca]] | name = Bērzgales Svētās Annas Romas katoļu baznīca | municipality = Bērzgale | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.6325 | long = 27.5125 | p625 = {{Coord|56.6325|27.5125|display=inline}} | image = B%C4%93rzgales%20bazn%C4%ABca%202001-08-12.jpg | commonscat = Saint Anne church in Bērzgale | vaid = 5799 | wikipediauri = B%C4%93rzgales_Annas_bazn%C4%ABca | year = 1770. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = B%C4%93rzgale }} {{monument | qid = Q55164189 | label = ''[[:d:Q55164189|Bērzgales muižas kungu māja]]'' | name = Bērzgales muižas kungu māja | municipality = Bērzgale | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.626628998238 | long = 27.516612873363 | p625 = {{Coord|56.626629|27.516613|display=inline}} | vaid = 5800 | year = 1878. 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bērzgales muiža]] | munwiki = B%C4%93rzgale }} {{monument | qid = Q55443901 | label = ''[[:d:Q55443901|Cakulu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Cakulu senkapi (Kara kapi) | municipality = Cakuli | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Malmutas upes kreisajā krastā | lat = 56.63158860556 | long = 26.788038845581 | p625 = {{Coord|56.631589|26.788039|display=inline}} | vaid = 1965 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cakuli }} {{monument | qid = Q15218790 | label = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.49222222 | long = 27.13583333 | p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}} | image = Cisk%C4%81du%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Cisk%C4%81di%2C%20Sakstagala%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Ciskādi | vaid = 5862 | wikipediauri = Cisk%C4%81du_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1900. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55166394 | label = ''[[:d:Q55166394|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ciskādu katoļu baznīcā | lat = 56.49222222 | long = 27.13583333 | p625 = {{Coord|56.492222|27.135833|display=inline}} | vaid = 4176 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ciskādu katoļu baznīca|Ciskādu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55166405 | label = ''[[:d:Q55166405|Ciskādu (Vītolu) skola]]'' | name = Ciskādu (Vītolu) skola | municipality = Ciskādi | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.490598050979 | long = 27.133346859772 | p625 = {{Coord|56.490598|27.133347|display=inline}} | vaid = 5861 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Cisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55165593 | label = ''[[:d:Q55165593|Danču senkapi]]'' | name = Danču senkapi | municipality = Danči | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.662597572984 | long = 27.370335865705 | p625 = {{Coord|56.662598|27.370336|display=inline}} | vaid = 1995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dan%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55443885 | label = ''[[:d:Q55443885|Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Zviedru skansts (Jumpravas kalns, Kuces kalns) - viduslaiku nocietinājums | municipality = Dekšāres pagasts | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Staros | lat = 56.62159855373 | long = 26.786026073366 | p625 = {{Coord|56.621599|26.786026|display=inline}} | vaid = 1967 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts }} {{monument | qid = Q15218840 | label = [[Dricānu baznīca|Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca]] | name = Dricānu Svēto apustuļu Simeona un Jūdas Romas katoļu baznīca | municipality = Dricāni | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.64972222 | long = 27.18777778 | p625 = {{Coord|56.649722|27.187778|display=inline}} | image = 15423%20Dryca%C5%84ski%20ko%C5%9Bci%C3%B3%C5%82%20parafialny%20pod%20wezwaniem%20%C5%9B%C5%9B.%20Ap.%20Szymona%20i%20Judy.%201859..jpg | commonscat = Saints Simon and Jude church in Dricāni | vaid = 5801 | wikipediauri = Dric%C4%81nu_bazn%C4%ABca | year = 1859. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dric%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165373 | label = ''[[:d:Q55165373|Zemnieku sēta (bij. skola) "Osīši"]]'' | name = Zemnieku sēta (bij. skola) "Osīši" | municipality = Dricānu pagasts | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.669648272037 | long = 27.290108201849 | p625 = {{Coord|56.669648|27.290108|display=inline}} | vaid = 8900 | year = 19.gs./20.gs. s., 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dric%C4%81nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55165820 | label = ''[[:d:Q55165820|Dvarču senkapi (Dvarču kalns)]]'' | name = Dvarču senkapi (Dvarču kalns) | municipality = Dvarči | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.306414532615 | long = 27.421175856083 | p625 = {{Coord|56.306415|27.421176|display=inline}} | vaid = 2016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvar%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55165548 | label = ''[[:d:Q55165548|Dziļāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dziļāru viduslaiku kapsēta | municipality = Dziļāri | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.716040283622 | long = 27.112271208169 | p625 = {{Coord|56.71604|27.112271|display=inline}} | vaid = 1987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dzi%C4%BC%C4%81ri }} {{monument | qid = Q55165539 | label = ''[[:d:Q55165539|Dervanienas senkapi]]'' | name = Dervanienas senkapi | municipality = Dērvaniene | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.720386413313 | long = 27.029146108479 | p625 = {{Coord|56.720386|27.029146|display=inline}} | vaid = 1986 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = D%C4%93rvaniene }} {{monument | qid = Q55165426 | label = ''[[:d:Q55165426|Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ezergailīšu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Ezergailīši | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.292446990175 | long = 27.037834543737 | p625 = {{Coord|56.292447|27.037835|display=inline}} | vaid = 1979 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165430 | label = ''[[:d:Q55165430|Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns)]]'' | name = Ezergailīšu senkapi (Priedes kalns) | municipality = Ezergailīši | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu ezera Z krastā | lat = 56.284173985053 | long = 27.027191537733 | p625 = {{Coord|56.284174|27.027192|display=inline}} | vaid = 1980 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezergail%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q15218908 | label = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | image = Feima%C5%86u%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20Krist%C4%ABt%C4%81ja%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Saint John the Baptist church in Feimaņi | vaid = 5805 | wikipediauri = Feima%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1756. -1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165436 | label = ''[[:d:Q55165436|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | vaid = 4144 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165442 | label = ''[[:d:Q55165442|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26777778 | long = 27.03777778 | p625 = {{Coord|56.267778|27.037778|display=inline}} | vaid = 4154 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165448 | label = ''[[:d:Q55165448|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Freimaņu katoļu baznīcā | lat = 56.26767986931 | long = 27.037838707774 | p625 = {{Coord|56.26768|27.037839|display=inline}} | vaid = 4157 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Feimaņu baznīca|Feimaņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165456 | label = ''[[:d:Q55165456|Feimaņu muižas parks]]'' | name = Feimaņu muižas parks | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.272040972868 | long = 27.036473282947 | p625 = {{Coord|56.272041|27.036473|display=inline}} | vaid = 5806 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165462 | label = ''[[:d:Q55165462|Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis]]'' | name = Feimaņu katoļu baznīcas zvanu tornis | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.267756056889 | long = 27.037285208262 | p625 = {{Coord|56.267756|27.037285|display=inline}} | vaid = 5807 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165468 | label = ''[[:d:Q55165468|Kapela]]'' | name = Kapela | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | vaid = 9090 | year = 1806. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165474 | label = ''[[:d:Q55165474|Krucifiksa nojume]]'' | name = Krucifiksa nojume | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.658394320765 | long = 26.959443513387 | p625 = {{Coord|56.658394|26.959444|display=inline}} | vaid = 9091 | year = 18.gs.b./19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165478 | label = ''[[:d:Q55165478|Obelisks "Krusta nesējs"]]'' | name = Obelisks "Krusta nesējs" | municipality = Feimaņi | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | vaid = 9092 | year = 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Feima%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165413 | label = ''[[:d:Q55165413|Feimaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Feimaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Feimaņu pagasts | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Feimaņu skolas | lat = 56.270609669176 | long = 27.03819250259 | p625 = {{Coord|56.27061|27.038193|display=inline}} | vaid = 1985 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Feima%C5%86u_pagasts }} {{monument | qid = Q55166078 | label = ''[[:d:Q55166078|Gaiduļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Gaiduļu viduslaiku kapsēta | municipality = Gaiduļi | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gaiduļu ezera Z krastā | lat = 56.434469116032 | long = 27.304783755217 | p625 = {{Coord|56.434469|27.304784|display=inline}} | vaid = 2041 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaidu%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165502 | label = ''[[:d:Q55165502|Kvāpānu senkapi I]]'' | name = Kvāpānu senkapi I | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kvāpānos, Rēzeknes upes labajā krastā | lat = 56.761306032872 | long = 26.978142565529 | p625 = {{Coord|56.761306|26.978143|display=inline}} | vaid = 1990 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165510 | label = ''[[:d:Q55165510|Kvāpānu senkapi II]]'' | name = Kvāpānu senkapi II | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kvāpānos, uz ZA no Kvāpānu senkapiem I | lat = 56.761709864506 | long = 26.981169581538 | p625 = {{Coord|56.76171|26.98117|display=inline}} | vaid = 1991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165515 | label = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | name = Bikavas muižas apbūve | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.735834853293 | long = 27.065430030378 | p625 = {{Coord|56.735835|27.06543|display=inline}} | vaid = 5809 | year = 19. gs. 1.p. 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623033|Bikavas muiža]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165523 | label = ''[[:d:Q55165523|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.734676899357 | long = 27.065629291944 | p625 = {{Coord|56.734677|27.065629|display=inline}} | vaid = 5810 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165529 | label = ''[[:d:Q55165529|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Gaigalavas pagasts | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Bikavas muižā | lat = 56.735930974862 | long = 27.065427917667 | p625 = {{Coord|56.735931|27.065428|display=inline}} | vaid = 5811 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165515|Bikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Gaigalavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55443913 | label = ''[[:d:Q55443913|Garanču apmetne]]'' | name = Garanču apmetne | municipality = Garanči | district = Dekšāres pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.666562514389 | long = 26.777653163189 | p625 = {{Coord|56.666563|26.777653|display=inline}} | vaid = 1966 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Garan%C4%8Di_(Dek%C5%A1%C4%81res_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166489 | label = ''[[:d:Q55166489|Gerardovas senkapi]]'' | name = Gerardovas senkapi | municipality = Gerardova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (bij. Rozenmuižā) | lat = 56.43869936031 | long = 27.503034429926 | p625 = {{Coord|56.438699|27.503034|display=inline}} | vaid = 2057 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gerardova }} {{monument | qid = Q55165826 | label = ''[[:d:Q55165826|Giņēviču senkapi]]'' | name = Giņēviču senkapi | municipality = Gineviči | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.323726302815 | long = 27.370857484197 | p625 = {{Coord|56.323726|27.370857|display=inline}} | vaid = 2018 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ginevi%C4%8Di }} {{monument | qid = Q15218957 | label = [[Gribuļu pilskalns]] | name = Gribuļu pilskalns | municipality = Gribuļi | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.58861111 | long = 27.36833333 | p625 = {{Coord|56.588611|27.368333|display=inline}} | vaid = 2060 | wikipediauri = Gribu%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gribu%C4%BCi_(V%C4%93r%C4%93mu_pagasts) }} {{monument | qid = Q16358017 | label = [[Ilzeskalna pareizticīgo baznīca]] | name = Ilzeskalna pareizticīgo baznīca | municipality = Ilzeskalns | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.645 | long = 27.3915708 | p625 = {{Coord|56.645|27.391571|display=inline}} | image = Ku%C4%BC%C5%86eva%20bazn%C4%ABca%20Ilzeskaln%C4%81%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Our Lady of Sorrows Orthodox church in Ilzeskalns | vaid = 5814 | wikipediauri = Ilzeskalna_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = 1832. 1863. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ilzeskalns }} {{monument | qid = Q55165597 | label = ''[[:d:Q55165597|Ikonostass]]'' | name = Ikonostass | municipality = Ilzeskalns | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ilzeskalna (Kuļņevas) pareizticīgo baznīcā - kapličā | lat = 56.645061867935 | long = 27.391124288872 | p625 = {{Coord|56.645062|27.391124|display=inline}} | vaid = 4160 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Ilzeskalns }} {{monument | qid = Q55165737 | label = [[Ismeru vecticībnieku lūgšanu nams|Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju]] | name = Ismeru vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ar draudzes māju | municipality = Ismeri | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.386937261082 | long = 27.328551273256 | p625 = {{Coord|56.386937|27.328551|display=inline}} | image = Ismeru%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20L%C5%ABznavas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 5818 | wikipediauri = Ismeru_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1812. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ismeri }} {{monument | qid = Q55165579 | label = ''[[:d:Q55165579|Janopoles senkapi]]'' | name = Janopoles senkapi | municipality = Janopole | district = Griškānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.466110576023 | long = 27.377058881811 | p625 = {{Coord|56.466111|27.377059|display=inline}} | vaid = 1993 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Janopole }} {{monument | qid = Q55165584 | label = ''[[:d:Q55165584|Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta]]'' | name = Janopoles Upuru vīksna - kulta vieta | municipality = Janopole | district = Griškānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.457752821326 | long = 27.384583025891 | p625 = {{Coord|56.457753|27.384583|display=inline}} | vaid = 1994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Janopole }} {{monument | qid = Q55165833 | label = ''[[:d:Q55165833|Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Jaunstašuļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Jaunstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.294534223929 | long = 27.389729230255 | p625 = {{Coord|56.294534|27.389729|display=inline}} | vaid = 2019 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165838 | label = ''[[:d:Q55165838|Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta]]'' | name = Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta | municipality = Jaunstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.286579271828 | long = 27.383118343052 | p625 = {{Coord|56.286579|27.383118|display=inline}} | vaid = 2020 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165386 | label = ''[[:d:Q55165386|Kakarviešu pilskalns]]'' | name = Kakarviešu pilskalns | municipality = Kakarvīši | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.636650900277 | long = 27.155535300292 | p625 = {{Coord|56.636651|27.155535|display=inline}} | vaid = 1968 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165389 | label = ''[[:d:Q55165389|Kakarviešu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Kakarviešu senkapi (Kara kapi) | municipality = Kakarvīši | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.640941030784 | long = 27.159169662526 | p625 = {{Coord|56.640941|27.15917|display=inline}} | vaid = 1969 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kakarv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55165613 | label = [[Kantinieku pilskalns]] | name = Kantinieku pilskalns | municipality = Kantinīki | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.574241305702 | long = 27.154583512025 | p625 = {{Coord|56.574241|27.154584|display=inline}} | vaid = 2000 | wikipediauri = Kantinieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kantin%C4%ABki }} {{monument | qid = Q55165617 | label = ''[[:d:Q55165617|Kantinieku senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Kantinieku senkapi (Kara kapi) | municipality = Kantinīki | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.578634243182 | long = 27.13394758654 | p625 = {{Coord|56.578634|27.133948|display=inline}} | vaid = 2001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kantin%C4%ABki }} {{monument | qid = Q55165554 | label = ''[[:d:Q55165554|Karitonu senkapi]]'' | name = Karitonu senkapi | municipality = Karitoni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.737213192 | long = 27.172608266137 | p625 = {{Coord|56.737213|27.172608|display=inline}} | vaid = 1988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Karitoni }} {{monument | qid = Q15219116 | label = [[Kaunatas baznīca|Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]] | name = Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | municipality = Kaunata | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.33194444 | long = 27.54722222 | p625 = {{Coord|56.331944|27.547222|display=inline}} | image = Kaunatas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202002-08-10.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Kaunata | vaid = 5815 | wikipediauri = Kaunatas_bazn%C4%ABca | year = 1852. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaunata }} {{monument | qid = Q55165669 | label = ''[[:d:Q55165669|Kaunatas senkapi]]'' | name = Kaunatas senkapi | municipality = Kaunata | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie slimnīcas | lat = 56.330218423268 | long = 27.539986987421 | p625 = {{Coord|56.330218|27.539987|display=inline}} | vaid = 2006 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunata }} {{monument | qid = Q55165650 | label = ''[[:d:Q55165650|Antropovas senkapi (Zaļais kalns)]]'' | name = Antropovas senkapi (Zaļais kalns) | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Antropovu un Gališevku | lat = 56.284476714464 | long = 27.553569693858 | p625 = {{Coord|56.284477|27.55357|display=inline}} | vaid = 2008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165656 | label = ''[[:d:Q55165656|Veresovkas senkapi]]'' | name = Veresovkas senkapi | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Veresovkā | lat = 56.310687033068 | long = 27.513994315314 | p625 = {{Coord|56.310687|27.513994|display=inline}} | vaid = 2011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q130467607 | label = [[Dzirkaļu (Gorku) pilskalns|Dzirkaļu pilskalns]] | name = Dzirkaļu pilskalns | municipality = Kaunatas pagasts | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gorkos | lat = 56.271805555556 | long = 27.64225 | p625 = {{Coord|56.271806|27.64225|display=inline}} | vaid = 2005 | wikipediauri = Dzirka%C4%BCu_(Gorku)_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaunatas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166386 | label = ''[[:d:Q55166386|Kaļvu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kaļvu viduslaiku kapsēta | municipality = Kaļvi | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.627199488713 | long = 27.024380584007 | p625 = {{Coord|56.627199|27.024381|display=inline}} | vaid = 2053 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%BCvi_(Rikavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165482 | label = ''[[:d:Q55165482|Kavališķu senkapi (Krievu kapi)]]'' | name = Kavališķu senkapi (Krievu kapi) | municipality = Kovališki | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.269380832169 | long = 27.078813094936 | p625 = {{Coord|56.269381|27.078813|display=inline}} | vaid = 1981 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165486 | label = ''[[:d:Q55165486|Vinmines pilskalns]]'' | name = Vinmines pilskalns | municipality = Kovališki | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.273111232445 | long = 27.067193440087 | p625 = {{Coord|56.273111|27.067193|display=inline}} | vaid = 1982 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kovali%C5%A1ki_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165689 | label = ''[[:d:Q55165689|Križanu senkapi (Moku saliņa)]]'' | name = Križanu senkapi (Moku saliņa) | municipality = Križini | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.570270537688 | long = 27.542304416101 | p625 = {{Coord|56.570271|27.542304|display=inline}} | vaid = 2012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kri%C5%BEini }} {{monument | qid = Q55165490 | label = ''[[:d:Q55165490|Krupenišķu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Krupenišķu senkapi (Kara kapi) | municipality = Krupeniški | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zalvu ezera A krastā | lat = 56.230239917389 | long = 27.0230123171 | p625 = {{Coord|56.23024|27.023012|display=inline}} | vaid = 1983 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Krupeni%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55164178 | label = ''[[:d:Q55164178|Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi)]]'' | name = Kuciņu senkapi (Kara kapi, Zviedru kapi) | municipality = Kuciņi | district = Audriņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.540523058929 | long = 27.214099492977 | p625 = {{Coord|56.540523|27.214099|display=inline}} | vaid = 1961 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuci%C5%86i }} {{monument | qid = Q55165557 | label = ''[[:d:Q55165557|Kuderu senkapi]]'' | name = Kuderu senkapi | municipality = Kuderi | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Ičas upes kreisajā krastā | lat = 56.789025991478 | long = 27.21574010369 | p625 = {{Coord|56.789026|27.21574|display=inline}} | vaid = 1989 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kuderi }} {{monument | qid = Q55165675 | label = ''[[:d:Q55165675|Kušneru senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Kušneru senkapi (Kapu kalns) | municipality = Kušneri | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.340990327804 | long = 27.59451235055 | p625 = {{Coord|56.34099|27.594512|display=inline}} | vaid = 2007 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ku%C5%A1neri_(Kaunatas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165394 | label = ''[[:d:Q55165394|Kūzmu senkapi]]'' | name = Kūzmu senkapi | municipality = Kūzmi | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.652013144613 | long = 27.170646987798 | p625 = {{Coord|56.652013|27.170647|display=inline}} | vaid = 1970 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = K%C5%ABzmi }} {{monument | qid = Q55165884 | label = ''[[:d:Q55165884|Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns]]'' | name = Lopatišķu Karņecka kalns - pilskalns | municipality = Lapatiški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.269076923884 | long = 27.149341277808 | p625 = {{Coord|56.269077|27.149341|display=inline}} | vaid = 2034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lapati%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55165888 | label = [[Leimanišku pilskalns|Leimanišķu pilskalns]] | name = Leimanišķu pilskalns | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.315774160739 | long = 27.224898475852 | p625 = {{Coord|56.315774|27.224898|display=inline}} | vaid = 2031 | wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165890 | label = ''[[:d:Q55165890|Leimanišķu apmetne]]'' | name = Leimanišķu apmetne | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.321481825914 | long = 27.223578741179 | p625 = {{Coord|56.321482|27.223579|display=inline}} | vaid = 2032 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165893 | label = [[Leimanišku Baterijas kalns|Leimanišķu Baterijas kalns]] | name = Leimanišķu Baterijas kalns | municipality = Leimaniški | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.312840902927 | long = 27.215341579146 | p625 = {{Coord|56.312841|27.215342|display=inline}} | vaid = 2033 | wikipediauri = Leimani%C5%A1ku_Baterijas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leimani%C5%A1ki_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165622 | label = ''[[:d:Q55165622|Leimanišķu krucifikss]]'' | name = Leimanišķu krucifikss | municipality = Leimaņi | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Leimanišķos) | lat = 56.559368260066 | long = 27.140894110676 | p625 = {{Coord|56.559368|27.140894|display=inline}} | vaid = 6131 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Leima%C5%86i_(Kantinieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165495 | label = ''[[:d:Q55165495|Leiņukalna senkapi]]'' | name = Leiņukalna senkapi | municipality = Leinakolns | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Feimankas upītes labajā krastā | lat = 56.309287485364 | long = 26.954123165102 | p625 = {{Coord|56.309287|26.954123|display=inline}} | vaid = 1984 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Leinakolns }} {{monument | qid = Q55165842 | label = [[Lipušku vecticībnieku lūgšanu nams|Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Lipušku vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Lipuški | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.291160840791 | long = 27.435120893812 | p625 = {{Coord|56.291161|27.435121|display=inline}} | image = %C4%BBipu%C5%A1ku%20Vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Lipu%C5%A1ki%2C%20M%C4%81ko%C5%86kalna%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old Believers church in Lipuški | vaid = 5830 | wikipediauri = Lipu%C5%A1ku_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lipu%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q55166158 | label = ''[[:d:Q55166158|Livku senkapi (Moskaļu kapi)]]'' | name = Livku senkapi (Moskaļu kapi) | municipality = Liuki | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.218472915183 | long = 27.276331511941 | p625 = {{Coord|56.218473|27.276332|display=inline}} | vaid = 2045 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liuki }} {{monument | qid = Q55166455 | label = [[Lošu pilskalns]] | name = Lošu pilskalns | municipality = Losa | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.425052233793 | long = 27.153550299635 | p625 = {{Coord|56.425052|27.15355|display=inline}} | vaid = 2056 | wikipediauri = Lo%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Losa }} {{monument | qid = Q55165703 | label = ''[[:d:Q55165703|Kungu māja (Jaunā pils)]]'' | name = Kungu māja (Jaunā pils) | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.357757076928 | long = 27.260394932041 | p625 = {{Coord|56.357757|27.260395|display=inline}} | image = L%C5%ABznava%20Manor%202015.JPG | commonscat = Lūznava manor house | vaid = 5820 | year = 1905. -1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165713 | label = ''[[:d:Q55165713|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.359496269033 | long = 27.261399105934 | p625 = {{Coord|56.359496|27.261399|display=inline}} | image = L%C5%ABznavas%20mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5821 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165720 | label = ''[[:d:Q55165720|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.358998377059 | long = 27.26353617425 | p625 = {{Coord|56.358998|27.263536|display=inline}} | vaid = 5822 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165729 | label = ''[[:d:Q55165729|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lūznavas muižā | lat = 56.356628001328 | long = 27.258095742277 | p625 = {{Coord|56.356628|27.258096|display=inline}} | vaid = 5823 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lūznavas muiža]] | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q138501200 | label = ''[[:d:Q138501200|Lūznavas muižas apbūve]]'' | name = Lūznavas muižas apbūve | municipality = Lūznavas pagasts | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.357096742837 | long = 27.258547805914 | p625 = {{Coord|56.357097|27.258548|display=inline}} | vaid = 5819 | year = 19. gs. b. 1905. -1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lūznavas muiža]] | munwiki = L%C5%ABznavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219650 | label = [[Rozentovas baznīca|Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Rozentovas Svētā Krusta pagodināšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Rozentovas iela 4 | lat = 56.34138889 | long = 27.18361111 | p625 = {{Coord|56.341389|27.183611|display=inline}} | image = %D0%9A%D0%B0%D1%82%D0%BE%D0%BB%D0%B8%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Holy Cross church in Malta, Latvia | vaid = 5836 | wikipediauri = Rozentovas_bazn%C4%ABca | year = 1780. -1782. 1842. 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165899 | label = ''[[:d:Q55165899|Maltas zirgu pasta stacija]]'' | name = Maltas zirgu pasta stacija | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = 1. maija iela 44 | lat = 56.3439296 | long = 27.1597844 | p625 = {{Coord|56.34393|27.159784|display=inline}} | image = Malta%2C%20Maltas%20pagasts%2C%20LV-4630%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Malta, Latvia | vaid = 5835 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165907 | label = ''[[:d:Q55165907|Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Maltas (Borovkas) vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.344826964984 | long = 27.168507450362 | p625 = {{Coord|56.344827|27.168507|display=inline}} | image = %D0%A1%D1%82%D0%B0%D1%80%D0%BE%D0%BE%D0%B1%D1%80%D1%8F%D0%B4%D1%87%D0%B5%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%86%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%2C%20%D0%9C%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B0%20%281%29%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old believers church in Malta, Latvia | vaid = 5833 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165912 | label = ''[[:d:Q55165912|Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca]]'' | name = Maltas (Rozentovas) Visusvēto pareizticīgo baznīca | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.345957897213 | long = 27.186313786923 | p625 = {{Coord|56.345958|27.186314|display=inline}} | image = Maltas%20Vissv%C4%93to%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca.JPG | commonscat = All Saints church in Malta, Latvia | vaid = 5834 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165925 | label = ''[[:d:Q55165925|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Malta | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Rozentovas iela 4 | lat = 56.3406109 | long = 27.1844038 | p625 = {{Coord|56.340611|27.184404|display=inline}} | vaid = 5837 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Malta_(Maltas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165847 | label = ''[[:d:Q55165847|Malūkstu senkapi]]'' | name = Malūkstu senkapi | municipality = Malukšta | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.283169514886 | long = 27.497522252824 | p625 = {{Coord|56.28317|27.497522|display=inline}} | vaid = 2021 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maluk%C5%A1ta }} {{monument | qid = Q55164195 | label = ''[[:d:Q55164195|Meirānu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Meirānu viduslaiku kapsēta | municipality = Meirāni | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.639100581734 | long = 27.539000744393 | p625 = {{Coord|56.639101|27.539001|display=inline}} | vaid = 1962 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Meir%C4%81ni_(B%C4%93rzgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51125778 | label = ''[[:d:Q51125778|Dunduru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Dunduru senkapi (Kara kapi) | municipality = Bērzgales pagasts | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Kapenīšu ezera | lat = 56.63664426178 | long = 27.557337307565 | p625 = {{Coord|56.636644|27.557337|display=inline}} | vaid = 1550 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%93rzgales_pagasts }} {{monument | qid = Q15219134 | label = [[Kirkas kalns]] | name = Kirkas kalns | municipality = Micāni | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.6325 | long = 27.50527778 | p625 = {{Coord|56.6325|27.505278|display=inline}} | vaid = 1963 | wikipediauri = Kirkas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Mic%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165853 | label = [[Milkas pilskalns]] | name = Milkas pilskalns | municipality = Milka | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Viraudas un Salāju ezeriem | lat = 56.211539830285 | long = 27.383130662832 | p625 = {{Coord|56.21154|27.383131|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Milkas%20pilskalnu.jpg | vaid = 2022 | wikipediauri = Milkas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Milka }} {{monument | qid = Q6111995 | label = [[Volkenbergas pils]] | name = Volkenbergas pils | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem | lat = 56.2791818 | long = 27.4132118 | p625 = {{Coord|56.279182|27.413212|display=inline}} | image = Volkenbergas%20pils%20drupas.M.Str%C4%AB%C4%B7is.45569286.jpg | commonscat = Volkenberga Castle ruins | vaid = 5832 | wikipediauri = Volkenbergas_pils | year = 1250. -1252. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165789 | label = [[Balbīte]] | name = Balbīte | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera salā | lat = 56.334245559907 | long = 27.365185824863 | p625 = {{Coord|56.334246|27.365186|display=inline}} | vaid = 2023 | wikipediauri = Balb%C4%ABte | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165794 | label = ''[[:d:Q55165794|Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils]]'' | name = Padebešu kalna (Mākoņkalna, Volkenbergas) viduslaiku pils | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ļipuškiem un Vēveriem | lat = 56.278187314068 | long = 27.412424642334 | p625 = {{Coord|56.278187|27.412425|display=inline}} | vaid = 2024 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q55165798 | label = ''[[:d:Q55165798|Zundu senkapi]]'' | name = Zundu senkapi | municipality = Mākoņkalna pagasts | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Zundiem un Kazulišķiem | lat = 56.253678638897 | long = 27.457739729942 | p625 = {{Coord|56.253679|27.45774|display=inline}} | vaid = 2025 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts }} {{monument | qid = Q15219417 | label = [[Nagļu baznīca|Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | name = Nagļu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.68388889 | long = 26.92916667 | p625 = {{Coord|56.683889|26.929167|display=inline}} | image = Nag%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202000-07-28.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Nagļi | vaid = 5839 | wikipediauri = Nag%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1863. 1919. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165950 | label = ''[[:d:Q55165950|Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns)]]'' | name = Lazdavnieku senkapi (Kundziņkalns) | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = (Lazdavniekos) | lat = 56.681944223224 | long = 26.935430995654 | p625 = {{Coord|56.681944|26.935431|display=inline}} | vaid = 2038 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165964 | label = ''[[:d:Q55165964|Kapu vārti]]'' | name = Kapu vārti | municipality = Nagļi | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.683962330216 | long = 26.928594409358 | p625 = {{Coord|56.683962|26.928594|display=inline}} | vaid = 5838 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165938 | label = ''[[:d:Q55165938|Sūļagala apmetne]]'' | name = Sūļagala apmetne | municipality = Nagļu pagasts | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Sūļagalā, Suļkas upītes krastā | lat = 56.689756194901 | long = 26.819976426163 | p625 = {{Coord|56.689756|26.819976|display=inline}} | vaid = 2039 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nag%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166020 | label = ''[[:d:Q55166020|Lielpujātu senkapi]]'' | name = Lielpujātu senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Lielpujātos, Mazezera D galā | lat = 56.685278703926 | long = 27.34875811135 | p625 = {{Coord|56.685279|27.348758|display=inline}} | vaid = 1554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166024 | label = ''[[:d:Q55166024|Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis)]]'' | name = Mazpujātu senkapi (Akmens klēpis) | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Mazpujātos | lat = 56.695620602115 | long = 27.317926519662 | p625 = {{Coord|56.695621|27.317927|display=inline}} | vaid = 1555 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166031 | label = ''[[:d:Q55166031|Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns]]'' | name = Rasnupļu (Opinku, Žogotu) pilskalns | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Opinkiem | lat = 56.705123618891 | long = 27.36485713924 | p625 = {{Coord|56.705124|27.364857|display=inline}} | vaid = 1556 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166039 | label = ''[[:d:Q55166039|Smiltaine - senkapi]]'' | name = Smiltaine - senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Laiziņiem (Laizāniem) un Zušiem | lat = 56.718136683372 | long = 27.339596915061 | p625 = {{Coord|56.718137|27.339597|display=inline}} | vaid = 1557 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166048 | label = ''[[:d:Q55166048|Salenieku senkapi]]'' | name = Salenieku senkapi | municipality = Nautrēnu pagasts | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Saleniekiem un Obermaņiem, Obermaņu mežā | lat = 56.715585352142 | long = 27.299430055625 | p625 = {{Coord|56.715585|27.29943|display=inline}} | vaid = 1558 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nautr%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166071 | label = [[Kampišķu vecticībnieku lūgšanu nams|Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Kampišķu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Ozolaines pagasts | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kampišķos | lat = 56.444171677986 | long = 27.230980155149 | p625 = {{Coord|56.444172|27.23098|display=inline}} | image = Kampi%C5%A1%C4%B7u%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2C%20Ozolaines%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Old Believers church in Kampišķi | vaid = 5840 | wikipediauri = Kampi%C5%A1%C4%B7u_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolaines_pagasts }} {{monument | qid = Q113483768 | label = ''[[:d:Q113483768|Kiuku pilskalns]]'' | name = Kiuku pilskalns | municipality = Ozolaines pagasts | district = Ozolaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Kiuku ezera D krastā pie Marimonta | vaid = 9245 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ozolaines_pagasts }} {{monument | qid = Q15219475 | label = [[Ozolmuižas baznīca|Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Ozolmuižas Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.49083333 | long = 27.22861111 | p625 = {{Coord|56.490833|27.228611|display=inline}} | image = Ozolmui%C5%BEas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05.jpg | commonscat = Saints Peter and Paul church in Ozolmuiža | vaid = 5842 | wikipediauri = Ozolmui%C5%BEas_bazn%C4%ABca | year = 1820. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166088 | label = ''[[:d:Q55166088|Ozolmuižas kapliča]]'' | name = Ozolmuižas kapliča | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.492288152311 | long = 27.218548927074 | p625 = {{Coord|56.492288|27.218549|display=inline}} | vaid = 5841 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166101 | label = ''[[:d:Q55166101|Zvanu tornis un vārti]]'' | name = Zvanu tornis un vārti | municipality = Ozolmuiža | district = Ozolaines pagasts<br/>Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.490678065383 | long = 27.228545303016 | p625 = {{Coord|56.490678|27.228545|display=inline}} | vaid = 5843 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolmui%C5%BEa_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166165 | label = ''[[:d:Q55166165|Patmaļnieku senkapi]]'' | name = Patmaļnieku senkapi | municipality = Patmaļnīki | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.210078918428 | long = 27.311291117158 | p625 = {{Coord|56.210079|27.311291|display=inline}} | vaid = 2046 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Patma%C4%BCn%C4%ABki_(Pu%C5%A1as_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165630 | label = ''[[:d:Q55165630|Pauru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pauru viduslaiku kapsēta | municipality = Pauri | district = Kantinieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.58631707393 | long = 27.130977738623 | p625 = {{Coord|56.586317|27.130978|display=inline}} | vaid = 2002 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pauri_(Kantinieku_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166173 | label = ''[[:d:Q55166173|Pīrāgu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Pīrāgu viduslaiku kapsēta | municipality = Peirāgi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.258172348688 | long = 27.22850612573 | p625 = {{Coord|56.258172|27.228506|display=inline}} | vaid = 2047 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Peir%C4%81gi }} {{monument | qid = Q55166110 | label = [[Pilskalnes Spriņģu pilskalns]] | name = Pilskalnes Spriņģu pilskalns | municipality = Pilskalns | district = Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.519854285481 | long = 27.288025464271 | p625 = {{Coord|56.519854|27.288025|display=inline}} | vaid = 2042 | wikipediauri = Pilskalnes_Spri%C5%86%C4%A3u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalns_(Ozolmui%C5%BEas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55443973 | label = [[Piziču pilskalns|Piziču pilskalna apmetne]] | name = Piziču pilskalna apmetne | municipality = Piziči | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.592858571062 | long = 26.922016964919 | p625 = {{Coord|56.592859|26.922017|display=inline}} | vaid = 2067 | wikipediauri = Pizi%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pizi%C4%8Di }} {{monument | qid = Q15219523 | label = [[Pilcenes baznīca|Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca]] | name = Pilcenes Svētā Antona Romas katoļu baznīca | municipality = Piļcine | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.66388889 | long = 27.26777778 | p625 = {{Coord|56.663889|27.267778|display=inline}} | image = Pilcenes%20Sv.%20Antona%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pi%C4%BCcine%2C%20Dric%C4%81nu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pilcene church | vaid = 5802 | wikipediauri = Pilcenes_bazn%C4%ABca | year = 1670. 1772. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pi%C4%BCcine }} {{monument | qid = Q55166576 | label = ''[[:d:Q55166576|Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Plikpurmaļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Plikpūrmaļi | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Adamovas ezera Z krastā | lat = 56.562811029657 | long = 27.404937542834 | p625 = {{Coord|56.562811|27.404938|display=inline}} | vaid = 2064 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Plikp%C5%ABrma%C4%BCi }} {{monument | qid = Q15219554 | label = [[Prezmas baznīca|Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca]] | name = Prezmas Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas Romas katoļu baznīca | municipality = Prezma | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.40138889 | long = 27.13361111 | p625 = {{Coord|56.401389|27.133611|display=inline}} | image = Prezmas%20Sv.%20Apustu%C4%BCu%20S%C4%ABma%C5%86a%20un%20J%C5%ABdas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Prezma%2C%20Silmalas%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Prezma | vaid = 5866 | wikipediauri = Prezmas_bazn%C4%ABca | year = 1856. -1859. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Prezma }} {{monument | qid = Q55165358 | label = ''[[:d:Q55165358|Puncuļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Puncuļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Puncuļi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.376428365488 | long = 27.412680359211 | p625 = {{Coord|56.376428|27.41268|display=inline}} | vaid = 1975 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Puncu%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219586 | label = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | name = Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | image = Pu%C5%A1as%20Vissv%C4%93t%C4%81s%20Tr%C4%ABsvien%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Pu%C5%A1as%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is.jpg | commonscat = Holy Trinity Roman Catholic church in Puša | vaid = 5847 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1743. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166179 | label = [[Pušas pilskalns I]] | name = Pušas pilskalns I | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.238860331124 | long = 27.232856505051 | p625 = {{Coord|56.23886|27.232857|display=inline}} | vaid = 2048 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_I | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166185 | label = [[Pušas pilskalns II]] | name = Pušas pilskalns II | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.238709480833 | long = 27.228614134245 | p625 = {{Coord|56.238709|27.228614|display=inline}} | vaid = 2049 | wikipediauri = Pu%C5%A1as_pilskalns_II | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166193 | label = ''[[:d:Q55166193|Altāris ar gleznu]]'' | name = Altāris ar gleznu | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4169 | year = 18.gs.v. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166210 | label = ''[[:d:Q55166210|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4170 | year = 20.gs.Ic. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166224 | label = ''[[:d:Q55166224|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcā | lat = 56.23444444 | long = 27.23083333 | p625 = {{Coord|56.234444|27.230833|display=inline}} | vaid = 4174 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Pušas katoļu baznīca|Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166239 | label = ''[[:d:Q55166239|Baldas ūdensdzirnavas]]'' | name = Baldas ūdensdzirnavas | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.273470236474 | long = 27.212277629014 | p625 = {{Coord|56.27347|27.212278|display=inline}} | vaid = 5844 | year = 19. gs. 1.p. 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166251 | label = ''[[:d:Q55166251|Pušas muižas kapella]]'' | name = Pušas muižas kapella | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.242277126198 | long = 27.211119433273 | p625 = {{Coord|56.242277|27.211119|display=inline}} | commonscat = Puša Manor chapel | vaid = 5845 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pušas muiža]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166263 | label = ''[[:d:Q55166263|Pušas muižas parks]]'' | name = Pušas muižas parks | municipality = Puša | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.242879396217 | long = 27.210555036011 | p625 = {{Coord|56.242879|27.210555|display=inline}} | vaid = 5846 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Pušas muiža]] | munwiki = Pu%C5%A1a }} {{monument | qid = Q55166121 | label = ''[[:d:Q55166121|Ošuru senkapi]]'' | name = Ošuru senkapi | municipality = Pušas pagasts | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = ZR no Ošuru ezera | lat = 56.25699507851 | long = 27.156838210237 | p625 = {{Coord|56.256995|27.156838|display=inline}} | vaid = 2051 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts }} {{monument | qid = Q55166133 | label = ''[[:d:Q55166133|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Pušas pagasts | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Pušas katoļu baznīcas terit. | lat = 56.234252497262 | long = 27.230577815218 | p625 = {{Coord|56.234252|27.230578|display=inline}} | vaid = 5848 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pu%C5%A1as_pagasts }} {{monument | qid = Q55165403 | label = ''[[:d:Q55165403|Raibu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Raibu senkapi (Kara kapi) | municipality = Raibie | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.664564188385 | long = 27.190638496523 | p625 = {{Coord|56.664564|27.190638|display=inline}} | vaid = 1971 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raibie }} {{monument | qid = Q55165362 | label = [[Rečinas vecticībnieku lūgšanu nams|Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Rečinas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Rečeņi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.4232074 | long = 27.4035942 | p625 = {{Coord|56.423207|27.403594|display=inline}} | image = Re%C4%8Denu%20vectic%C4%ABbnieku%20bazn%C4%ABca%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5804 | wikipediauri = Re%C4%8Dinas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Re%C4%8De%C5%86i }} {{monument | qid = Q15219640 | label = [[Rikavas baznīca|Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca]] | name = Rikavas Dieva apredzības Romas katoļu baznīca | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.625 | long = 27.04222222 | p625 = {{Coord|56.625|27.042222|display=inline}} | image = Rikavas%20Dieva%20Apredz%C4%ABbas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Providence of God church in Rikava | vaid = 5860 | wikipediauri = Rikavas_bazn%C4%ABca | year = 1822. 1829. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166301 | label = [[Pleskavas pilskalns]] | name = Pleskavas pilskalns | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Pilskalni un Pleskavu (Pļuskavu) | lat = 56.623416352069 | long = 26.956377652711 | p625 = {{Coord|56.623416|26.956378|display=inline}} | vaid = 2054 | wikipediauri = Pleskavas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166314 | label = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]'' | name = Rikavas muižas apbūve | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621548870239 | long = 27.045828812001 | p625 = {{Coord|56.621549|27.045829|display=inline}} | vaid = 5856 | year = 19. gs. s. 19. gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7334014|Rikavas muiža]]'' | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166327 | label = ''[[:d:Q55166327|Rikavas muižas kungu māja]]'' | name = Rikavas muižas kungu māja | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621408494084 | long = 27.045958405441 | p625 = {{Coord|56.621408|27.045958|display=inline}} | image = Rikavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-14.jpg | vaid = 5857 | year = 19. gs.70.g. 1926. -1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55166314|Rikavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166344 | label = ''[[:d:Q55166344|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621094292708 | long = 27.046312151325 | p625 = {{Coord|56.621094|27.046312|display=inline}} | vaid = 5858 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166356 | label = ''[[:d:Q55166356|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Vecrikavā | lat = 56.621333341516 | long = 27.048421108274 | p625 = {{Coord|56.621333|27.048421|display=inline}} | vaid = 5859 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166376 | label = ''[[:d:Q55166376|Riku dzimtas kapliča]]'' | name = Riku dzimtas kapliča | municipality = Rikavas pagasts | district = Rikavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rikavas kapos | lat = 56.623421482652 | long = 27.045343804965 | p625 = {{Coord|56.623421|27.045344|display=inline}} | vaid = 9186 | year = 19. gs. I p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rikavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166065 | label = ''[[:d:Q55166065|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rogovka | district = Nautrēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rogovkas katoļu baznīcā | lat = 56.707591000138 | long = 27.415497000001 | p625 = {{Coord|56.707591|27.415497|display=inline}} | vaid = 4000 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Rogovka }} {{monument | qid = Q55165934 | label = ''[[:d:Q55165934|Rozentovas senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rozentovas senkapi (Kara kapi) | municipality = Rozentova | district = Maltas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.332906882196 | long = 27.191718240252 | p625 = {{Coord|56.332907|27.191718|display=inline}} | vaid = 2035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozentova }} {{monument | qid = Q55166501 | label = ''[[:d:Q55166501|Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]'' | name = Rudzātu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi) | municipality = Rudzāti | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.38670162445 | long = 27.604059595301 | p625 = {{Coord|56.386702|27.60406|display=inline}} | vaid = 2058 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rudz%C4%81ti_(Sto%C4%BCerovas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166586 | label = ''[[:d:Q55166586|Rūdžu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rūdžu senkapi (Kara kapi) | municipality = Rūdzes | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.557512187632 | long = 27.436003107762 | p625 = {{Coord|56.557512|27.436003|display=inline}} | vaid = 2065 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = R%C5%ABdzes }} {{monument | qid = Q55166425 | label = ''[[:d:Q55166425|Franča Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta"]]'' | name = Franča Trasuna dzīves vieta "Kolnasāta" | municipality = Sakstagals | district = Sakstagals<br/>Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.533411191558 | long = 27.149079508179 | p625 = {{Coord|56.533411|27.14908|display=inline}} | image = Franca%20Trasuna%20muzejs%20Konasata%208.jpg | vaid = 2612 | year = 1864. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Sakstagals }} {{monument | qid = Q15219715 | label = [[Sarkaņu baznīca|Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Sarkaņi | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.5625 | long = 27.56472222 | p625 = {{Coord|56.5625|27.564722|display=inline}} | image = Sarka%C5%86u%20Jaunavas%20Marijas%20Bezvain%C4%ABg%C4%81s%20Ie%C5%86em%C5%A1anas%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%20Sarka%C5%86i%2C%20Lend%C5%BEu%20pagasts%2C%20R%C4%93zeknes%20novads%2C%20Latvia%20-%20M.Str%C4%AB%C4%B7is%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Sarkaņi | vaid = 5816 | wikipediauri = Sarka%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165695 | label = ''[[:d:Q55165695|Zvanu tornis - kapliča]]'' | name = Zvanu tornis - kapliča | municipality = Sarkaņi | district = Lendžu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.562925652923 | long = 27.56437410449 | p625 = {{Coord|56.562926|27.564374|display=inline}} | vaid = 5817 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Lend%C5%BEu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166445 | label = ''[[:d:Q55166445|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Silmalas pagasts | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Prezmas muižā | lat = 56.398985957282 | long = 27.125825655249 | p625 = {{Coord|56.398986|27.125826|display=inline}} | vaid = 5867 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Silmalas_pagasts }} {{monument | qid = Q55166282 | label = ''[[:d:Q55166282|Silgaļu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Silgaļu senkapi (Kara kapi) | municipality = Siugaļi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.255345818395 | long = 27.199246001924 | p625 = {{Coord|56.255346|27.199246|display=inline}} | vaid = 2050 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Siuga%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55166594 | label = ''[[:d:Q55166594|Sondaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Sondaru viduslaiku kapsēta | municipality = Sondori | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Šķeņevu ezera Z krastā | lat = 56.569503721963 | long = 27.365005373966 | p625 = {{Coord|56.569504|27.365005|display=inline}} | vaid = 2066 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sondori }} {{monument | qid = Q55165864 | label = ''[[:d:Q55165864|Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi)]]'' | name = Stikutu senkapi (Zviedru, Kara kapi) | municipality = Stikuti | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.236483947649 | long = 27.326343674973 | p625 = {{Coord|56.236484|27.326344|display=inline}} | vaid = 2026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stikuti }} {{monument | qid = Q55166506 | label = ''[[:d:Q55166506|Stoļerovas katoļu kapela]]'' | name = Stoļerovas katoļu kapela | municipality = Stoļerova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.429984707793 | long = 27.556428644334 | p625 = {{Coord|56.429985|27.556429|display=inline}} | vaid = 5871 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerova }} {{monument | qid = Q55166513 | label = ''[[:d:Q55166513|Žogs ar vārtiem]]'' | name = Žogs ar vārtiem | municipality = Stoļerova | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.429936573723 | long = 27.556517294894 | p625 = {{Coord|56.429937|27.556517|display=inline}} | vaid = 5872 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerova }} {{monument | qid = Q55166477 | label = ''[[:d:Q55166477|Rikopoles senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Rikopoles senkapi (Kara kapi) | municipality = Stoļerovas pagasts | district = Stoļerovas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Rikopoli un Zatišji | lat = 56.37500291375 | long = 27.636382803554 | p625 = {{Coord|56.375003|27.636383|display=inline}} | vaid = 2059 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sto%C4%BCerovas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165564 | label = ''[[:d:Q55165564|Stružānu luterāņu baznīca]]'' | name = Stružānu luterāņu baznīca | municipality = Strūžāni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.74447198108 | long = 27.186162817266 | p625 = {{Coord|56.744472|27.186163|display=inline}} | vaid = 5812 | year = 1873. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165569 | label = ''[[:d:Q55165569|Stružānu muižas parks]]'' | name = Stružānu muižas parks | municipality = Strūžāni | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.745442269755 | long = 27.182749830443 | p625 = {{Coord|56.745442|27.18275|display=inline}} | vaid = 5813 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Str%C5%AB%C5%BE%C4%81ni_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55166431 | label = ''[[:d:Q55166431|Subinaites senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Subinaites senkapi (Kara kapi) | municipality = Subinaite | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.563711890039 | long = 27.052626418562 | p625 = {{Coord|56.563712|27.052626|display=inline}} | vaid = 2055 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Subinaite }} {{monument | qid = Q55166469 | label = ''[[:d:Q55166469|Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]'' | name = Tiskādu vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Tiskādi | district = Silmalas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.456820615588 | long = 27.0693857229 | p625 = {{Coord|56.456821|27.069386|display=inline}} | vaid = 5870 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tisk%C4%81di }} {{monument | qid = Q55443983 | label = [[Trūpu Velna akmens|Trūpu Velna akmens - kulta vieta]] | name = Trūpu Velna akmens - kulta vieta | municipality = Trūpi | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.578908350524 | long = 26.930254216168 | p625 = {{Coord|56.578908|26.930254|display=inline}} | vaid = 2068 | wikipediauri = Tr%C5%ABpu_Velna_akmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55443994 | label = ''[[:d:Q55443994|Trūpu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Trūpu viduslaiku kapsēta | municipality = Trūpi | district = Viļānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.573856412622 | long = 26.925214011766 | p625 = {{Coord|56.573856|26.925214|display=inline}} | vaid = 2069 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tr%C5%ABpi_(Vi%C4%BC%C4%81nu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165868 | label = ''[[:d:Q55165868|Ubagovas Velna akmens - kulta vieta]]'' | name = Ubagovas Velna akmens - kulta vieta | municipality = Ubogova | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.257959219039 | long = 27.422761995576 | p625 = {{Coord|56.257959|27.422762|display=inline}} | vaid = 2027 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ubogova_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55164208 | label = ''[[:d:Q55164208|Uļjanovas senkapi]]'' | name = Uļjanovas senkapi | municipality = Uļinova | district = Bērzgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Strodiem un Pekšiem | lat = 56.610514569663 | long = 27.511574264343 | p625 = {{Coord|56.610515|27.511574|display=inline}} | vaid = 1964 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = U%C4%BCinova }} {{monument | qid = Q55166439 | label = [[Uļjanovas vecticībnieku lūgšanu nams|Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] | name = Uļjanovas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams | municipality = Uļjanova | district = Sakstagala pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.546137184072 | long = 27.063018085154 | p625 = {{Coord|56.546137|27.063018|display=inline}} | image = U%C4%BCjanovas%20vectic%C4%ABbnieku%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams.jpg | commonscat = Old Believers church in Uļjanova | vaid = 5863 | wikipediauri = U%C4%BCjanovas_vectic%C4%ABbnieku_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = U%C4%BCjanova_(Sakstagala_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165367 | label = ''[[:d:Q55165367|Vagaļu senkapi]]'' | name = Vagaļu senkapi | municipality = Vagaļi | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.418849048445 | long = 27.488019626342 | p625 = {{Coord|56.418849|27.48802|display=inline}} | vaid = 1977 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaga%C4%BCi_(%C4%8Cornajas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165680 | label = [[Vecslobodas pilskalns]] | name = Vecslobodas pilskalns | municipality = Vecsloboda | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.342466912717 | long = 27.578270626884 | p625 = {{Coord|56.342467|27.578271|display=inline}} | vaid = 2009 | wikipediauri = Vecslobodas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsloboda }} {{monument | qid = Q55165685 | label = ''[[:d:Q55165685|Barku senkapi]]'' | name = Barku senkapi | municipality = Vecsloboda | district = Kaunatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie Barku kapsētas | lat = 56.339968499713 | long = 27.571674058268 | p625 = {{Coord|56.339968|27.571674|display=inline}} | vaid = 2010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsloboda }} {{monument | qid = Q55165872 | label = ''[[:d:Q55165872|Vecstašuļu senkapi]]'' | name = Vecstašuļu senkapi | municipality = Vecstašuļi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera DR krastā | lat = 56.310846167948 | long = 27.412403957186 | p625 = {{Coord|56.310846|27.412404|display=inline}} | vaid = 2028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsta%C5%A1u%C4%BCi }} {{monument | qid = Q55165743 | label = ''[[:d:Q55165743|Sanatorija "Rāzna"]]'' | name = Sanatorija "Rāzna" | municipality = Veczosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.334006302878 | long = 27.307496447243 | p625 = {{Coord|56.334006|27.307496|display=inline}} | vaid = 5824 | year = 1909. 1939. -1942. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Veczosna }} {{monument | qid = Q15220043 | label = [[Viļānu katoļu baznīca|Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.5525 | long = 26.92305556 | p625 = {{Coord|56.5525|26.923056|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20Sv%C4%93t%C4%81%20Erce%C5%86%C4%A3e%C4%BCa%20Mi%C4%B7e%C4%BCa%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%201.jpg | commonscat = Church of the Holy Archangel Michael in Viļāni | vaid = 5877 | wikipediauri = Vi%C4%BC%C4%81nu_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1772. -1777. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443926 | label = ''[[:d:Q55443926|Viļānu muižas kungu māja]]'' | name = Viļānu muižas kungu māja | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Brīvības iela 34 | lat = 56.5402699 | long = 26.924522 | p625 = {{Coord|56.54027|26.924522|display=inline}} | image = Vi%C4%BC%C4%81nu%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-22.jpg | vaid = 9178 | year = 18.gs., 19.gs., 20.gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Viļānu muiža]] | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443938 | label = ''[[:d:Q55443938|Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve]]'' | name = Viļānu katoļu baznīcas un klostera apbūve | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552234 | long = 26.922637 | p625 = {{Coord|56.552234|26.922637|display=inline}} | vaid = 5875 | year = 18. gs. v. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443945 | label = ''[[:d:Q55443945|Klosteris]]'' | name = Klosteris | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552309 | long = 26.923412 | p625 = {{Coord|56.552309|26.923412|display=inline}} | vaid = 5876 | year = 1750. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55443954 | label = ''[[:d:Q55443954|Žogs un vārti]]'' | name = Žogs un vārti | municipality = Viļāni | district = Viļāni | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | address = Kultūras laukums 6 | lat = 56.552461 | long = 26.922235 | p625 = {{Coord|56.552461|26.922235|display=inline}} | vaid = 5878 | year = 18. gs. b. 1924. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vi%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165748 | label = ''[[:d:Q55165748|Višķeru senkapi]]'' | name = Višķeru senkapi | municipality = Višķeri | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera R krastā | lat = 56.344504324851 | long = 27.349708147497 | p625 = {{Coord|56.344504|27.349708|display=inline}} | vaid = 2013 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7eri }} {{monument | qid = Q55166115 | label = ''[[:d:Q55166115|Voronovas senkapi]]'' | name = Voronovas senkapi | municipality = Voronova | district = Ozolmuižas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.53191463461 | long = 27.225050119641 | p625 = {{Coord|56.531915|27.22505|display=inline}} | vaid = 2043 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Voronova_(ciems) }} {{monument | qid = Q4680194 | label = ''[[:d:Q4680194|Adamovas muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Adamovas muižas dzīvojamā ēka | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Adamovas muižā | lat = 56.561280555556 | long = 27.369252777778 | p625 = {{Coord|56.561281|27.369253|display=inline}} | image = Adamovas%20mui%C5%BEa%202004-08-05.jpg | vaid = 5850 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Adamovas muiža]] | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166522 | label = ''[[:d:Q55166522|Krieviņu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Krieviņu senkapi (Kara kapi) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Krieviņos | lat = 56.559404909762 | long = 27.356866737497 | p625 = {{Coord|56.559405|27.356867|display=inline}} | vaid = 2061 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166531 | label = ''[[:d:Q55166531|Lobvoržu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Lobvoržu senkapi (Kara kapi) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Labvāržos (Lobvoržos) | lat = 56.571149493373 | long = 27.416688193642 | p625 = {{Coord|56.571149|27.416688|display=inline}} | vaid = 2062 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166539 | label = ''[[:d:Q55166539|Greivuļu senkapi (Kapu sils)]]'' | name = Greivuļu senkapi (Kapu sils) | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Makarovkā (Greivuļos) | lat = 56.532745570775 | long = 27.313115019584 | p625 = {{Coord|56.532746|27.313115|display=inline}} | vaid = 2063 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55166559 | label = ''[[:d:Q55166559|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vērēmu pagasts | district = Vērēmu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Labvāržos (Lobvoržos), Loboržu muižā | lat = 56.578351745116 | long = 27.41348260372 | p625 = {{Coord|56.578352|27.413483|display=inline}} | vaid = 5855 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93r%C4%93mu_pagasts }} {{monument | qid = Q55165877 | label = [[Zelenpoles Karātavu kalns|Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns]] | name = Zeļenopoles Karātavu kalns (Viseļņica) - pilskalns | municipality = Zelenpole | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rāznas ezera D krastā | lat = 56.268756161286 | long = 27.498487583118 | p625 = {{Coord|56.268756|27.498488|display=inline}} | vaid = 2029 | wikipediauri = Zelenpoles_Kar%C4%81tavu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zelenpole }} {{monument | qid = Q55165880 | label = ''[[:d:Q55165880|Zeļonku senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zeļonku senkapi (Kapu kalns) | municipality = Zeļonki | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Viraudas ezera A krastā | lat = 56.223710361164 | long = 27.405490085675 | p625 = {{Coord|56.22371|27.40549|display=inline}} | vaid = 2030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ze%C4%BConki }} {{monument | qid = Q15220118 | label = [[Zosnas katoļu baznīca|Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca]] | name = Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.33083333 | long = 27.33944444 | p625 = {{Coord|56.330833|27.339444|display=inline}} | image = Zosnas%20bazn%C4%ABca%202000-10-14.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Zosna | vaid = 5825 | wikipediauri = Zosnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1800.(?) 1825. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165758 | label = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | name = Zosnas muižas apbūve | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331647 | long = 27.34268 | p625 = {{Coord|56.331647|27.34268|display=inline}} | vaid = 5826 | year = 19. gs. s. 1870. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4194089|Zosnas muiža]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165765 | label = ''[[:d:Q55165765|Zosnas muižas kungu māja]]'' | name = Zosnas muižas kungu māja | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.33174463589 | long = 27.342390603564 | p625 = {{Coord|56.331745|27.342391|display=inline}} | image = %D0%A3%D1%81%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0%20%28le%20manoir%20de%20Zosna%29%20-%20Bontrager%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 5827 | year = 1870. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165772 | label = ''[[:d:Q55165772|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331063362073 | long = 27.340947351614 | p625 = {{Coord|56.331063|27.340947|display=inline}} | vaid = 5828 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165778 | label = ''[[:d:Q55165778|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Zosnas muižā | lat = 56.331692970261 | long = 27.341825660074 | p625 = {{Coord|56.331693|27.341826|display=inline}} | vaid = 5829 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55165758|Zosnas muižas apbūve]]'' | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165787 | label = ''[[:d:Q55165787|Zvanu tornis un vārti]]'' | name = Zvanu tornis un vārti | municipality = Zosna | district = Lūznavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.330924286573 | long = 27.339408372909 | p625 = {{Coord|56.330924|27.339408|display=inline}} | vaid = 8325 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Zosna }} {{monument | qid = Q55165407 | label = ''[[:d:Q55165407|Zuiču senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Zuiču senkapi (Kara kapi) | municipality = Zuiči | district = Dricānu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.684574155075 | long = 27.226061244388 | p625 = {{Coord|56.684574|27.226061|display=inline}} | vaid = 1972 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zui%C4%8Di }} {{monument | qid = Q55166010 | label = ''[[:d:Q55166010|Zvejsalu apmetne]]'' | name = Zvejsalu apmetne | municipality = Zvejsola | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.702059041438 | long = 26.883584794533 | p625 = {{Coord|56.702059|26.883585|display=inline}} | vaid = 2040 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zvejsola }} {{monument | qid = Q55165422 | label = ''[[:d:Q55165422|Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov)]]'' | name = Jāņsalu senkapi (Ivanov ostrov) | municipality = Černoste | district = Feimaņu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Černostes ezera R krastā | lat = 56.278611933178 | long = 27.130115046791 | p625 = {{Coord|56.278612|27.130115|display=inline}} | vaid = 1978 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cernoste_(Feima%C5%86u_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218853 | label = [[Dukstigala katoļu baznīca|Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca]] | name = Dukstigala Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Dukstigalā | lat = 56.37944444 | long = 27.41555556 | p625 = {{Coord|56.379444|27.415556|display=inline}} | image = %C4%8Cornajas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%202004-08-05%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Roman Catholic church in Čornaja | vaid = 5803 | wikipediauri = Dukstigala_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1776. 1947. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165334 | label = [[Balteņu pilskalns]] | name = Balteņu pilskalns | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Balteņos | lat = 56.390060488495 | long = 27.479046901087 | p625 = {{Coord|56.39006|27.479047|display=inline}} | vaid = 1973 | wikipediauri = Balte%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165340 | label = ''[[:d:Q55165340|Balteņu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Balteņu senkapi (Kara kapi) | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Balteņos | lat = 56.387472470043 | long = 27.465239678825 | p625 = {{Coord|56.387472|27.46524|display=inline}} | vaid = 1974 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165347 | label = [[Ladušu pilskalns|Ladušu pilskalns (Gorodok)]] | name = Ladušu pilskalns (Gorodok) | municipality = Čornajas pagasts | district = Čornajas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = starp Ladušiem un Lociem | lat = 56.370944918585 | long = 27.376438576938 | p625 = {{Coord|56.370945|27.376439|display=inline}} | vaid = 1976 | wikipediauri = Ladu%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cornajas_pagasts }} {{monument | qid = Q55165588 | label = ''[[:d:Q55165588|Čudarānu senkapi]]'' | name = Čudarānu senkapi | municipality = Čudarāni | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = uz Z no Čudarānu ezera | lat = 56.668359618973 | long = 27.409158526719 | p625 = {{Coord|56.66836|27.409159|display=inline}} | vaid = 1996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%8Cudar%C4%81ni }} {{monument | qid = Q55165943 | label = ''[[:d:Q55165943|Ašu sila apmetne]]'' | name = Ašu sila apmetne | municipality = Īdeņa | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.7343673325 | long = 26.933889326475 | p625 = {{Coord|56.734367|26.933889|display=inline}} | vaid = 2036 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAde%C5%86a }} {{monument | qid = Q55165946 | label = [[Īdeņas pilskalns|Ideņu pilskalns]] | name = Ideņu pilskalns | municipality = Īdeņa | district = Nagļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.747990740079 | long = 26.944766793052 | p625 = {{Coord|56.747991|26.944767|display=inline}} | vaid = 2037 | wikipediauri = %C4%AAde%C5%86as_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%AAde%C5%86a }} {{monument | qid = Q55165601 | label = ''[[:d:Q55165601|Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns)]]'' | name = Ivānu senkapi (Zviedru kapi, Kara kalns) | municipality = Īvoni | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.619200331208 | long = 27.317736800874 | p625 = {{Coord|56.6192|27.317737|display=inline}} | vaid = 1997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ivoni }} {{monument | qid = Q55165860 | label = ''[[:d:Q55165860|Škrabu senkapi I,II]]'' | name = Škrabu senkapi I,II | municipality = Škrjabi | district = Mākoņkalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.281009706954 | long = 27.477606448087 | p625 = {{Coord|56.28101|27.477606|display=inline}} | vaid = 2017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0krjabi_(M%C4%81ko%C5%86kalna_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165573 | label = ''[[:d:Q55165573|Žagatu senkapi]]'' | name = Žagatu senkapi | municipality = Žogotas | district = Gaigalavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Rēzeknes upes labajā krastā | lat = 56.675419382014 | long = 27.013452150842 | p625 = {{Coord|56.675419|27.013452|display=inline}} | vaid = 1992 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogotas_(Gaigalavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q55165604 | label = ''[[:d:Q55165604|Žagatu senkapi II]]'' | name = Žagatu senkapi II | municipality = Žogoti | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = pie kapsētas | lat = 56.676958360281 | long = 27.433065680316 | p625 = {{Coord|56.676958|27.433066|display=inline}} | vaid = 1998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogoti }} {{monument | qid = Q55165609 | label = ''[[:d:Q55165609|Žagatu senkapi I]]'' | name = Žagatu senkapi I | municipality = Žogoti | district = Ilzeskalna pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | locality = Gailumu ezera A krastā | lat = 56.676786020964 | long = 27.433288040718 | p625 = {{Coord|56.676786|27.433288|display=inline}} | vaid = 1999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDogoti }} {{monument | qid = Q55166294 | label = ''[[:d:Q55166294|Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi)]]'' | name = Žerkļu viduslaiku kapsēta (Vecie kapi) | municipality = Žērkļi | district = Pušas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-077 | lat = 56.214495982647 | long = 27.222920007437 | p625 = {{Coord|56.214496|27.22292|display=inline}} | vaid = 2052 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDierk%C4%BCi }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Rēzekne Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Rēzeknes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rēzeknes novads]] ntdu0nxwi7sc20w7izmv2zko14eomcy 0 251658 4532740 4516120 2026-10-06T19:50:00Z Pirags 3757 /* Migrantu krīze */ pap 4532740 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Asvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Robežnieku pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoɡa izbūves (2019).]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts Pāternieki—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Pāternieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Pāternieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. ɡadā strauji pieauɡa migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Pāternieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> Valsts robežsardze 5. oktobrī novērsa 59 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu, vismaz 20 nelegālo migrantu grupa maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja šķērsot valsts robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga novērošanas kameras. Līdz 2026. ɡada okrobrim no robežas šķēršošanas bija atturēti 11 925 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2026-agresivi-un-brunoti-pavadoni-no-baltkrievijas-meginajusi-iespiest-latvija-nelegalo-migrantu-grupu.a666462/ Agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši «iespiest» Latvijā nelegālo migrantu grupu] lsm.lv 06.10.2026</ref> === Pazemes tuneļu atklāšana === 11. auɡustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā robežsargi [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]s robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu ar sūnām maskētu pazemes eju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{pamatraksts|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] szh6qdujlgg95ld5vp9zxh694lvk271 4532741 4532740 2026-10-06T19:51:23Z Pirags 3757 /* Migrantu krīze */ 4532741 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir 173 km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija 105 km gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Asvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Robežnieku pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoɡa izbūves (2019).]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009).]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Pāternieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts Pāternieki—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Pāternieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir 172,912 km, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Pāternieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Pāternieki|Pāternieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra 149,7 km garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni 82 km. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai 67,1 km žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla 30,5 km garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni 16,7 km garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Pāternieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā (16,7 km) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Pāternieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. ɡadā strauji pieauɡa migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. ɡada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Pāternieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> Valsts robežsardze 5. oktobrī novērsa 59 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu, vismaz 20 nelegālo migrantu grupa maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja šķērsot valsts robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga novērošanas kameras. Līdz 2026. ɡada oktobrim no robežas šķēršošanas bija atturēti 11 925 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2026-agresivi-un-brunoti-pavadoni-no-baltkrievijas-meginajusi-iespiest-latvija-nelegalo-migrantu-grupu.a666462/ Agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši «iespiest» Latvijā nelegālo migrantu grupu] lsm.lv 06.10.2026</ref> === Pazemes tuneļu atklāšana === 11. auɡustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā robežsargi [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]s robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu ar sūnām maskētu pazemes eju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{pamatraksts|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram 100 km attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Dauɡavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus miɡrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] proɡnozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. ɡada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas ɡaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] nue616drqjfaj44nawhrf68zr7e8073 4532783 4532741 2026-10-07T03:34:31Z Bai-Bot 60304 wikifikācija using [[Project:AWB|AWB]] 4532783 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir {{nobr|173}} km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija {{nobr|105 km}} gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Asvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Robežnieku pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoga izbūves (2019)]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009)]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Patarnieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts Patarnieki—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Patarnieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir {{nobr|172,912 km}}, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni {{nobr|0,1 km}} uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Patarnieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Patarnieki|Patarnieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra {{nobr|149,7 km}} garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni {{nobr|82 km}}. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai {{nobr|67,1 km}} žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla {{nobr|30,5 km}} garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni {{nobr|16,7 km}} garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Patarnieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā ({{nobr|16,7 km}}) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Patarnieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. gadā strauji pieauga migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. gada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Patarnieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> Valsts robežsardze 5. oktobrī novērsa 59 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu, vismaz 20 nelegālo migrantu grupa maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja šķērsot valsts robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga novērošanas kameras. Līdz 2026. gada oktobrim no robežas šķēršošanas bija atturēti {{sk|11925}} cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2026-agresivi-un-brunoti-pavadoni-no-baltkrievijas-meginajusi-iespiest-latvija-nelegalo-migrantu-grupu.a666462/ Agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši «iespiest» Latvijā nelegālo migrantu grupu] lsm.lv 06.10.2026</ref> === Pazemes tuneļu atklāšana === 11. augustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā robežsargi [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]s robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu ar sūnām maskētu pazemes eju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{pamatraksts|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram {{nobr|100 km}} attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Daugavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus migrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] prognozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. gada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas gaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] 3v71q19worbdmm0j4eu1gtrkom1dpu0 4532784 4532783 2026-10-07T03:35:23Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4532784 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Krāslavas novadā (2023)]] '''Latvijas—Baltkrievijas robeža''' ir {{nobr|173}} km gara [[Eiropas Savienība]]s ārējā robeža, kas atdala [[Latvija|Latviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Mūsdienu robeža ietver agrāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]], kas bija {{nobr|105 km}} gara, un agrākās [[Latvijas—PSRS robeža]]s dienvidu daļu. == Vēsture == {{pamatraksts|Latvijas—Polijas robeža}} [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 1919. gada oktobrī Polijas armija [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] ieņēma [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] pilsētu, Bornes, Borovkas (Silenes), Demenes, Kalkūnu, Salienas un Skrudalienas pagastus (agrāko [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadu]]), ko vēlāk administratīvi iekļāva tolaik Polijai piederošajā [[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķī]]. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā poļu karaspēks 1920. gada janvārī šķērsoja Daugavu un ieņēma arī [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] dienvidu daļu un [[Drisas apriņķis|Drisas apriņķa]] daļu līdz [[Asvejas ezers|Osvejas ezeram]]. 1920. gada 30. janvāra [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas pamiera līgumā]] noteica demarkācijas līniju uz 1. februāri, kas sakrita ar latviešu apdzīvotā [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķa]] austrumu robežu. 1920. gada martā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]] nomainīja poļu daļas frontes iecirknī Drisas apriņķī no Proškiem līdz Osvejas ezeram un tālāk līdz [[Daugava]]s labajam krastam. Pēc 11. augustā Rīgā noslēgtā Latvijas-Krievijas miera līguma nosacījumiem Latvijas Bruņotie spēki atkāpās no [[Vjerhņadzvinska|Drisas]], vienīgi [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] un [[Robežnieku pagasts|Pustiņas (Robežnieku) pagastus]] iekļāva Latvijas teritorijā.<ref>Krišs Kapenieks. Latvijas Bruņoto spēku darbība Drisas apriņķī 1920. gadā (www.karamuzejs.lv/lejupielade/08kapenieks.doc)</ref> Pēc poļu karaspēka atkāpšanās 1920. gada jūlijā Ilūkstes apriņķa austrumu daļu ieņēma Latvijas Bruņotie spēki. Starptautiskā robežkomisija 1921. gada martā visu Ilūkstes apriņķi piešķīra Latvijai, 1929. gada februārī Rīgā noslēdza Latvijas un Polijas protokolu par robežas jautājumu noregulēšanu. == Mūsdienu robeža == [[Attēls:Border Triangle Belarus Latvia Russia - View from Latvia to Belarus.jpg|thumb|250px|Latvijas–Baltkrievijas robeža pie "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]" pirms žoga izbūves (2019)]] [[Attēls:BYLVLT Tripoint.jpg|thumb|250px|Latvijas–Lietuvas—Baltkrievijas robežpunkts starp [[Riču ezers|Riču]] un [[Drūkšu ezers|Drūkšu ezeriem]] (2009)]] [[Attēls:Интересно, какое гос-во оплачивало средний столбик-пенёк - panoramio.jpg|thumb|250px|Robežpunkts [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (2009)]] [[Attēls:Daiga Mieriņa vizītē apmeklē valsts pierobežu 2024.gada 12.aprīlis - Daiga Mierina border visit, Latvia, 12 April 2024 - 35.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts [[Patarnieki]]—Hriharouščina (2024)]] [[Attēls:Пункт пропуска Григоровщина border belarus-latvia.jpg|thumb|250px|Robežšķērsošanas punkts Patarnieki—Hriharouščina (2017)]] 1994. gada 27. oktobrī pieņēma “Latvijas Republikas valsts robežas likumu”, bet 1996. gada 2. jūlijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] noteica, ka uz valsts robežas ar Baltkrieviju darbojas autoceļu robežkontroles un robežpārejas punkti Kaplava, Meikšāni, Patarnieki, Piedruja, Silene, Vorzova, kā arī dzelzceļa robežkontroles punkts Indra.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/63846-noteikumi-par-valsts-robezas-skersosanas-vietu-noteiksanu-un-robezkontroles-punktu-un-robezparejas-punktu-izvietojumu-uz-latvij... Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas] "Latvijas Vēstnesis" 10.07.1996., Nr. 117</ref> Latvijas—Baltkrievijas robežas demarkāciju sāka 1997. gadā un pabeidza 2008. gada 6. novembrī Rīgā, parakstot noslēguma protokolu. Robežas garums ir {{nobr|172,912 km}}, un tā iezīmēta ar 417 robežstabiem, ieskaitot 17 bojas robežezeros. Valsts robeža sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes upes un tajā ietekošās Ņevericas upes aptuveni {{nobr|0,1 km}} uz dienvidiem no "[[Draudzības kurgāns|Draudzības kurgāna]]". Latvijas—Baltkrievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas valsts robežu saskares punktu. 2006. gada vienošanās noteica septiņus robežkontroles punktus, no kuriem četri pārtrauca darboties pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās. {| class="wikitable sortable" |- ! Nr. ! Latvijas—Baltkrievijas robeža ! robežkontroles veids ! pašreizējais statuss |- |1. |[[Indra]]—[[Bihosava]] (''Бігосава'') |dzelzceļš |darbojas |- |2. |[[Patarnieki]]—Hriharouščina (''Грыгароўшчына'') |autoceļš |darbojas |- |3. |[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]—Urbāni (''Урбаны'') |autoceļš |slēgts |- |4. |[[Meikšāni]]—Hauriļina (''Гаўрыліна'') |pāreja | slēgts |- |5. |[[Piedruja]]—[[Druja]] (''Друя'') |pāreja (pārceltuve) |slēgts |- |6. |[[Vorzova (Ķepovas pagasts)|Vorzova]]—Ļipauka (''Ліпаўка'') |pāreja |slēgts |- |7. |[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]—Pļusi (''Плюсы'') |pāreja |slēgts |} == Robežas infrastruktūras izbūve == [[Attēls:Государственная граница - panoramio.jpg|thumb|250px|Latvijas-Baltkrievijas robeža Silenes pagastā pirms žoga būves (2009)]] Latvijas un Lietuvas valdības atkārtoti pauda oficiālu atbalstu [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas iedzīvotāju masu protestiem]] sakarā ar apšaubāmo [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] pārvēlēšanu [[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]. Reaģējot uz Eiropas Savienības Baltkrievijai noteiktajām sankcijām, Lukašenka 2021. gada 22. jūnijā paziņoja, ka vairs nekavēšot kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai.<ref>[https://www.sargs.lv/lv/arvalstis/2021-06-23/lukasenko-baltkrievija-neaizsargas-eiropu-no-nelegalajiem-migrantiem Lukašenko: Baltkrievija neaizsargās Eiropu no nelegālajiem migrantiem] [[sargs.lv]]. [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. 2021. gada 23. jūnijs</ref> Gatavojoties līdzīgi straujam nelikumīgo robežšķērsotāju skaita pieaugumam kā Lietuvas—Baltkrievijas robežā, 2. jūlijā uz Latvijas robežu ar Baltkrieviju tika izsaukta Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūra "Frontex".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pastiprina-apsardzi-uz-latvijas-robezas-ar-baltkrieviju.a411389/ Pastiprina apsardzi uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 2. jūnijā</ref> 3. augustā Valsts robežsardze ziņoja, ka pastiprināta robežas uzraudzība, piesaistot robežsardzes papildu resursus un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]], bet situācija uz robežas esot mierīga.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-mieriga-robezsargi-bridina--tas-var-mainities.a415429 Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas mierīga, robežsargi brīdina — tas var mainīties] lsm.lv 2021. gada 3. augustā</ref> 2021. gada 10. augustā klajā nākušajā Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā bija aprēķināts, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūras neizbūvētās daļas pabeigšanai no valsts budžeta nepieciešami 29 563 142 eiro. Lai mazinātu valsts robežas nelikumīgo šķērsošanu, tika piedāvāta iespēja uzstādīt pagaidu dzeloņstiepļu [[Žogs|žogu]] 18 dažādos valsts robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 37 kilometri, kura indikatīvās izmaksas varētu būt 1 729 421 eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-baltkrievijas-robezas-infrastrukturas-izbuve-varetu-izmaksat-aptuveni-30-miljonus-eiro.a416377/ Latvijas — Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> [[Nodrošinājuma valsts aģentūra]] (NVA) 10. septembrī parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Brief", kas apņēmās piegādāt 111 kilometrus dzeloņstieples žoga izveidei robežas kritiskajās vietās. Tā kā uzņēmums pasūtījumu nespēja izpildīt, NVA izsludināja atkārtotu cenu aptauju par dzeloņstiepļu iegādi 2,4 miljonu eiro vērtībā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvei.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uznemums-termina-nepiegada-dzelonstieplu-zogu-latvijasbaltkrievijas-robezai-riko-atkarotu-iepirkumu.a422762/ Uzņēmums termiņā nepiegādā dzeloņstiepļu žogu Latvijas—Baltkrievijas robežai; rīko atkārotu iepirkumu] lsm.lv 2021. gada 24. septembrī</ref> Kad 19. oktobrī Ministru kabinets pagarināja ārkārtējo situāciju uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju līdz 2022. gada 10. februārim, uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija uzstādīta trešdaļa no plānotā pagaidu žoga.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/333751-arkarteja-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-pagarinata-lidz-2022-gada-10-februarim-2021 Ārkārtējā situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim] Iekšlietu ministrija 2021. gada 19. oktobrī</ref> 8. novembrī [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka uz Latvijas—Baltkrievijas robežas uzstādīta vairāk nekā puse pagaidu dzeloņstiepļu žoga. Saeimā bija iesniegts Ministru kabineta atbalstītais “Ārējās sauszemes robežas izbūves likums” robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/334480-iekslietu-ministre-m-golubeva-situacija-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas-tiek-kontroleta-esam-gatavi-dazadiem-scenarijiem-2021 Iekšlietu ministre M. Golubeva: situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tiek kontrolēta, esam gatavi dažādiem scenārijiem] Iekšlietu ministrija 2021. gada 8. novembrī</ref> 26. novembrī Nodrošinājuma valsts aģentūra paziņoja, ka pabeigta plānotā robežas pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūve gandrīz 37 kilometru garumā. Tomēr Iekšlietu ministrija paziņoja, ka būtu nepieciešama papildu pagaidu žoga izbūve vēl 22,8 kilometru garumā.<ref>[https://nra.lv/latvija/364748-tiks-pabeigta-pagaidu-zoga-buvnieciba-uz-robezas-ar-baltkrieviju.htm Tiks pabeigta pagaidu žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju] nra.lv LETA 2021. gada 26. novembrī</ref> 2022. gada 22. maijā kļuva zināms, ka noslēgusies 5,9 miljonu eiro vērtā [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] un [[Patarnieki|Patarnieku]] robežpunktu modernizācija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ar-iekavesanos-pabeigta-silenes-un-paternieku-robezpunktu-modernizacija.a457876/ Ar iekavēšanos pabeigta Silenes un Pāternieku robežpunktu modernizācija] lsm 2022. gada 22. maijā</ref> 30. augustā valsts SIA "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros top Latvijas—Baltkrievijas robežas infrastruktūra {{nobr|149,7 km}} garumā, no kuras kopumā jāatmežo aptuveni {{nobr|82 km}}. Uzbūvēti četri tilti pār Asūnīcas, Rosicas un Sarjankas upēm. 2022. gada septembrī plānoja uzbūvēt aptuveni trīs kilometrus žoga nedēļā, bet oktobrī izbūves ātrumu kāpināt. Tāpat plānoja izbūvēt sešus torņus, patruļceļus, laipas un citu nepieciešamo infrastruktūru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-latvijasbaltkrievijas-robezas-izbuve-pirmos-pastaviga-zoga-kilometrus.a471532/ Uz Latvijas—Baltkrievijas robežas izbūvē pirmos pastāvīgā žoga kilometrus] lsm 2022. gada 30. augustā</ref> Žoga pirmo kārtu 85,8 kilometru garumā būvniecības SIA ''Citrus Solutions'' plānoja pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā — līdz 2024. gada pavasarim. Līdz ar žogu uz robežas būvēja arī robežsargu ceļu un laipas. Tomēr pirmā posma būvdarbu pabeigšanu 52 kilometru garumā nācās atlikt līdz 2023. gada vasarai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2023-purvos-atlikta-latvijas-baltkrievijas-robezas-zoga-buvnieciba-buvnieki-iekaveto-sola-atgut-vasara.a502621/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Purvos atlikta Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga būvniecība; būvnieki iekavēto sola atgūt vasarā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Tomēr līdz 2023. gada 24. jūlijam pirmajā darbu kārtā bija izbūvēti tikai {{nobr|67,1 km}} žoga, bet otrajā darbu kārtā bija atmežota robežas josla {{nobr|30,5 km}} garumā. Savukārt trešajā jeb Daugavas darbu kārtā aptuveni {{nobr|16,7 km}} garumā bija sākusies sešu sakaru torņu projektēšana. Žoga izbūves pirmo kārtu solīja pabeigt līdz 2023. gada rudenim, bet otro un trešo kārtu — līdz 2024. gada beigām. Pirmo divu robežas izbūves kārtu būvniecības izmaksas sasniedza 102,7 miljoni eiro, sešu sakaru torņu izmaksas apmēram 3,6 miljonu eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-rasti-risinajumi-latvijas-baltkrievijas-robezzoga-izbuves-paatrinasanai.a517701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Rasti risinājumi Latvijas—Baltkrievijas robežžoga izbūves paātrināšanai] lsm.lv 2023. gada 25. jūlijā </ref> Ministru Kabinets 5. martā apstiprināja Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto Baltkrievijas un Krievijas robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. [[Piedruja]]s robežapsardzības nodaļā nogādāja no metāla sieta un izturīga auduma veidotos "''Hesco''" bastionus, kurus piepildot ar smiltīm vai granti, iespējams izveidot šāviņu un šķembu drošus dažāda lieluma aizsegus. Tikmēr Patarnieku robežapsardzības punktā nogādāja betona blokus, kurus var ātri izvietot robežšķērsošanas vietās, lai apturētu pretinieku iekļūšanu mūsu valstī. 2023. gada 19. septembrī šādi masīvi betona bloki bija izmantoti slēgtā Silenes robežkontroles punkta bloķēšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.09.2023-nelegalas-migracijas-spiediena-del-latvija-sledz-silenes-robezpunktu-uz-robezas-ar-baltkrieviju.a524502/ Nelegālās migrācijas spiediena dēļ Latvija slēdz Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju] lsm.lv 2024. gada 8. martā</ref> 2024. gada 31. jūlijā "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Latvijas—Baltkrievijas robežas žoga izbūve pabeigta gandrīz 145 kilometru garumā, bet turpinājās infrastruktūras izbūve Daugavas posmā ({{nobr|16,7 km}}) un posmā ap Riču ezeru, kur būvēja [[rokādes ceļš|rokādes ceļu]]. Robežas izbūves izmaksas sasniedza 125 miljonus eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2024-pabeigta-zoga-izbuve-uz-latvijas-baltkrievijas-robezas.a563362/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 13. septembrī "Valsts nekustamie īpašumi" informēja, ka Daugavas posmā pie Latvijas–Baltkrievijas robežas uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2024-latvijas-baltkrievijas-robezas-noverosanai-daugavas-posma-uzstada-4-tornus.a568673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Latvijas–Baltkrievijas robežas novērošanai Daugavas posmā uzstāda 4 torņus] lsm.lv 2024. gada 13. septembrī</ref> == Migrantu krīze == [[Attēls:2021 Belarus-EU border crisis - general map.png|thumb|250px|Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā)]] {{Pamatraksts|Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām}} 2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagastā]] aizturēja pirmās 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 [[Irāka]]s pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti [[Piedrujas pagasts|Piedrujas pagastā]]. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "[[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]]". No 7. līdz 9. augustam bija aizturēti jau 213 robežpārkāpēji.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aiztur-vel-140-robezparkapejus-ministre-ierosina-izsludinat-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a416193/ Aiztur vēl 140 robežpārkāpējus; ministre ierosina izsludināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm.lv 2021. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 10. augustu tika aizturēti vēl 65 robežpārkāpēji, tāpēc Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā ([[Ludzas novads|Ludzas]], [[Krāslavas novads|Krāslavas]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-izsludina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju.a416344/ Latvija izsludina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju] lsm.lv 2021. gada 10. augustā</ref> Saskaņā ar Latvijas Valsts robežsardzes datiem, no 2021. gada augusta, kad izsludināja ārkārtas situāciju, līdz 2022. gada marta vidum robežsardze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas bija novērsusi vairāk nekā 6500 nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/kars/latvijas-baltkrievijas-robezas-izbuve-sadardzinasies-par-15-miljoniem-izsludinata-jauna-cenu-aptauja/|title=Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem; izsludināta jauna cenu aptauja|website=Puaro.lv|access-date=2022-03-24|date=2022-03-16|language=lv}}</ref> Lai gan 2022. gada 1. februārī Ministru kabinets vēlreiz pagarināja ārkārtas situāciju līdz 2022. gada 10. maijam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-pagarina-arkartejo-situaciju-pierobeza-ar-baltkrieviju-lidz-maijam.a441499/|title=Latvija pagarina ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju līdz maijam|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-24|language=lv}}</ref> marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā]] radīto bēgļu krīzi Polijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/robezsardzes-prieksnieks-samazinajies-migrantu-skaits-uz-latvijasbaltkrievijas-robezas.a447251/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme LSM. Robežsardzes priekšnieks: Samazinājies migrantu skaits uz Latvijas–Baltkrievijas robežas]</ref> 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā [[Kaplavas pagasts|Kaplava]]s robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2023-foto-parkniebjot-zogu-latvija-no-baltkrievijas-nelikumigi-ievesti-cetri-viriesi.a519203/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular FOTO. Pārkniebjot žogu, Latvijā no Baltkrievijas nelikumīgi ievesti četri vīrieši] lsm.lv 2023. gada 6. augustā</ref> Pēc oficiāli paustajiem datiem 2021. gadā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēja 4045 personas, 2022. gadā 5286 personas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.05.2023-nelegalas-migracijas-del-septito-reizi-pagarina-arkartejo-situaciju-baltkrievijas-pierobeza.a507107/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Nelegālās migrācijas dēļ septīto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā] lsm 2023. gada 2. maijā</ref> bet 2023. gadā 13 863 personas. Pēc nelegālas robežas šķērsošanas aizturēto migrantu skaits pieauga no 217 personām 2022. gadā līdz 491 personai 2023. gadā.<ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/318788/robezsardze-izverte-aizvadito-gadu Robežsardze izvērtē aizvadīto gadu]{{Novecojusi saite}} lsm.lv 2024. gada 9. februārī</ref> Pabeigtajā žoga daļā 2024. gadā konstatēja vairāk nekā 220 žoga bojājumu gadījumu, pārsvarā vietās ar ērtāko piebraukšanu robežai no Baltkrievijas puses.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.01.2025-zogs-uz-robezas-neatrisina-visas-problemas-tacu-tas-lauj-robezsargiem-vieglak-fikset-parkapumus.a583977/ Žogs uz robežas neatrisina visas problēmas, taču tas ļauj robežsargiem vieglāk fiksēt pārkāpumus] lsm.lv 2025. gada 17. janvārī</ref> 2025. gada 18. martā Latvijas valdība nolēma no 19. marta uz nenoteiktu laiku slēgt Latvijas–Baltkrievijas robežpunktu "Patarnieki", ļaujot ieceļot vienīgi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2025-no-tresdienas-krievijas-un-baltkrievijas-robezu-laus-skersot-tikai-ar-automasinam.a591964/ No trešdienas Krievijas un Baltkrievijas robežu ļaus šķērsot tikai ar automašīnām] lsm.lv 2025. gada 18. martā</ref> 2026. gadā strauji pieauga migrantu skaits, kas no Baltkrievijas mēģināja šķērsot robežu, līdz jūlijam Valsts robežsardze no nelikumīgas robežas šķērsošanas atturēja apmēram 7600 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2026-robezsardzes-prieksnieks-latvija-ir-baltkrievijas-izversta-hibridkara-primarais-merkis.a654553/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Robežsardzes priekšnieks: Latvija ir Baltkrievijas izvērstā hibrīdkara primārais mērķis] lsm.lv 09.07.2026</ref> 2026. gada 15. jūlijā Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesu par Baltkrievijas robežsardzes amatpersonu darbībām, organizējot nelegālo migrāciju uz Latviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-latvija-izmekle-baltkrievijas-robezsargu-lomu-nelegalas-migracijas-organizesana.a655196/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Latvija izmeklē Baltkrievijas robežsargu lomu nelegālās migrācijas organizēšanā] lsm.lv 15.07.2026</ref> 31. jūlijā iekšlietu ministrs [[Jānis Dombrava]] paziņoja, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas–Baltkrievijas robeža ir slēgta,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.07.2026-slegta-latvijas-un-baltkrievijas-robeza.a657108/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Slēgta Latvijas un Baltkrievijas robeža] lsm.lv 31.07.2026</ref> tomēr 4. augustā robežas šķērsošanu Patarnieku robežkontroles punktā atjaunoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2026-latvijas-baltkrievijas-robezu-tomer-nesledz-paterniekos-atjauno-robezkontroli.a657407/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas–Baltkrievijas robežu tomēr neslēdz; «Pāterniekos» atjauno robežkontroli] lsm.lv 04.08.2026</ref> Valsts robežsardze 5. oktobrī novērsa 59 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu, vismaz 20 nelegālo migrantu grupa maskās tērptu pavadoņu vadībā mēģināja šķērsot valsts robežu. Nelegālo migrantu pavadoņi bija bruņoti, izteica draudus NBS karavīriem, kā arī aktīvi mudināja un dzina migrantu grupu Latvijas virzienā. Vairākas stundas pēc šī konflikta maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga novērošanas kameras. Līdz 2026. gada oktobrim no robežas šķēršošanas bija atturēti {{sk|11925}} cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.10.2026-agresivi-un-brunoti-pavadoni-no-baltkrievijas-meginajusi-iespiest-latvija-nelegalo-migrantu-grupu.a666462/ Agresīvi un bruņoti pavadoņi no Baltkrievijas mēģinājuši «iespiest» Latvijā nelegālo migrantu grupu] lsm.lv 06.10.2026</ref> === Pazemes tuneļu atklāšana === 11. augustā iekšlietu ministrs Jānis Dombrava paziņoja, ka [[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silenes]] robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā atrasts pazemes tunelis, caur kuru migranti nelegāli iekļuvuši Latvijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.08.2026-pie-silenes-atrod-pirmo-tuneli-migrantu-nelegalai-ieklusanai-latvija.a658293/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Pie Silenes atrod pirmo tuneli migrantu nelegālai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 11.08.2026</ref> 20. augustā robežsargi [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]s robežapsardzības nodaļas atbildības teritorijā, 20 metru attālumā no robežas atrada vēl vienu ar sūnām maskētu pazemes eju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-atrod-otru-pazemes-tuneli-migrantu-nelikumigai-ieklusanai-latvija.a659741/ Atrod otru pazemes tuneli migrantu nelikumīgai iekļūšanai Latvijā] lsm.lv 21.08.2026</ref> == Militārie droni un kontrabanda == {{pamatraksts|Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā}} 2024. gada 7. septembrī Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja Krievijas militārais [[bezpilota lidaparāts]] un piezemējās apmēram {{nobr|100 km}} attālumā no robežas neapdzīvotā vietā pie [[Cīmotas Foļvarka|Foļvarkas ciema]] [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Gaigalavas pagasts|Gaigalavas pagastā]],<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.09.2024-foto-krievijas-sahed-kaujas-drona-atrasanas-vieta-rezeknes-novada.a568204/ FOTO: Krievijas «Šahed» kaujas drona atrašanas vieta Rēzeknes novadā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.09.2024-rezeknes-novada-sestdien-nokritis-krievijas-bezpilota-lidaparats-nacionalie-brunotie-speki-veic-izmeklesanu.a567948/|title=Rēzeknes novadā sestdien nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts; Nacionālie bruņotie spēki veic izmeklēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> pārlidojot pāri [[Audriņu lokators|Audriņu lokatoram]].<ref>[https://www.la.lv/drons-lidoja-netalu-no-audrinu-lokatora-nato-kas-tiek-noklusets-soctiklotaju-vidu-nerimst-runas-par-latgale-nokrituso-krievu-dronu “Drons lidoja netālu no Audriņu lokatora (NATO). Kas tiek noklusēts?” Soctīklotāju vidū nerimst runas par Latgalē nokritušo krievu dronu] la.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> 9. septembrī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji precizēja, ka tas bijis ar sprāgstvielu aprīkots ''[[Shahed]]'' tipa drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.09.2024-nbs-rezeknes-novada-nokritusais-krievijas-sahed-drons-bija-aprikots-ar-spragstvielu.a568086/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2025. gadā pāri Latvijas—Baltkrievijas robežai 12 reizes Latvijā ielidoja meteoroloģiskie baloni, bet vienu reizi drons ar kontrabandas kravu. Sešas reizes kontrabandas kravu iepludināja pa Daugavu. Valsts robežsardze novērsa arī 12 tūkstošus migrantu nelegālās robežšķērsošanas gadījumu. Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]] prognozēja jauna veida hibrīduzbrukumu turpināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.02.2026-valsts-robezsardze-pern-noversa-12-000-nelegalas-robezskersosanas-gadijumu-nevares-atslabt-ari-turpmak.a634579/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Valsts robežsardze pērn novērsa 12 000 nelegālās robežšķērsošanas gadījumu; nevarēs atslābt arī turpmāk] lsm.lv 13.02.2026</ref> 2026. gada naktī uz 25. martu Latvijas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons, kas pēc mazāk nekā pusstundas aizlidojis Krievijas gaisa telpā. [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Apvienotā štāba pārstāvis pauda uzskatu, ka drons visdrīzāk nomaldījies vai pārvirzīts ar elektromagnētiskās karadarbības līdzekļiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.03.2026-latvija-no-krievijas-ielidojis-un-nokritis-ukrainas-drons.a640307/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijā no Krievijas ielidojis un nokritis Ukrainas drons] lsm.lv 25.03.2026</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] * [https://web.archive.org/web/20140815080211/http://www.historia.lv/publikacijas/konf/daugp/012/1dala/jekabson.htm Jēkabsons, Ē. Latvijas un Polijas robeža 1919.-1939. gadā. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture. VI sējums, I daļa. Daugavpils: Daugavpils Universitātes izdevniecība Saule, 2003. 132 lpp.>69.-79.lpp.] {{Latvijas robežas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas robežas]] [[Kategorija:Baltkrievijas robežas]] ilqtmjdt55084gt1p0lrny8plx5lckk 0 266276 4532772 4072913 2026-10-06T23:57:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532772 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} '''Ekoloģijas, tehnoloģiju un kodolenerģētikas uzraudzības federālais dienests''' ({{val|ru|Федеральная служба по экологическому, технологическому и атомному надзору}}) jeb '''''Rostehnadzor''''' (''Ростехнадзор'') ir [[Krievijas Federācija]]s izpildvaras iestāde, kas veic [[kodolenerģija]]s izmantošanas un rūpnieciskās drošības kontroli, kā arī [[enerģētika]]s, [[celtniecība]]s un [[kalnrūpniecība]]s nozares uzraudzību. Dienests nodarbojas arī ar valsts politikas un normatīvi tiesiskā regulējuma izstrādi norādītajā darbības jomā. == Vēsture == ''Rostehnadzor'' izveidots 2004. gadā, [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] izdodot dekrētu par Tehnoloģiju uzraudzības federālā dienesta un Kodolenerģētikas uzraudzības federālā dienesta apvienošanu, jaunizveidotajam dienestam nododot arī Ekoloģijas un dabassaimniecības uzraudzības federālā dienesta pārziņā esošo ekoloģijas uzraudzības funkciju. == Funkcijas == Saskaņā ar Krievijas Federācijas valdības 2004. gada 30. jūlija lēmumu Nr. 401 "Par Ekoloģijas, tehnoloģiju un kodolenerģētikas uzraudzības federālo dienestu" ''Rostehnadzor'' veic šādas funkcijas: * regulē kodolenerģijas izmantošanas drošību; * regulē rūpniecisko drošību; * kontrolē drošību darbā ar zemes dzīlēm; * ir valsts enerģētikas uzraudzības institūcija; * kontrolē būvdarbu drošību; * regulē lietotās [[kodoldegviela]]s un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību; * ir Krievijas Federācijas kompetentā iestāde saskaņā ar grozījumu Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijā. Federālie likumi, kas regulē "Rostehnadzor" darbību<ref>Ростехнадзор. Нормативные правовые и правовые акты, регламентирующие деятельность Ростехнадзора http://www.gosnadzor.ru/about_gosnadzor/legal/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141214042646/http://www.gosnadzor.ru/about_gosnadzor/legal/ |date={{dat|2014|12|14||bez}} }}</ref> * 1997. gada 21. jūlija federālais likums Nr. 116-FZ "Par bīstamu ražošanas objektu rūpniecisko drošību" * 2008. gada 28. decembra federālais likums Nr. 294-FZ "Par juridisko personu un individuālo uzņēmēju tiesību aizsardzību, īstenojot valsts uzraudzību (kontroli) un pašvaldību kontroli" * 1995. gada 21. novembra federālais likums Nr. 170-FZ "Par kodolenerģijas izmantošanu" * 1997. gada 21. jūlija federālais likums Nr. 117-FZ "Par hidrotehnisko būvju drošību" * 2002. gada 27. decembra federālais likums Nr. 184-FZ "Par tehnisko regulējumu" * 2011. gada 4. maija federālais likums Nr. 99-FZ "Par atsevišķu darbības veidu licencēšanu" * 2010. gada 27. jūlija federālais likums Nr. 225-FZ "Par bīstama objekta īpašnieka obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu par bīstama objekta avārijas nodarīto kaitējumu" * 1992. gada 21. februāra Krievijas Federācijas likums Nr. 2395-1 "Par dzīlēm" * 1996. gada 9. janvāra federālais likums Nr. 3-FZ "Par iedzīvotāju radiācijas drošību" * 2010. gada 27. jūlija federālais likums Nr. 190-FZ "Par siltumapgādi" * 2003. gada 26. marta federālais likums Nr. 35-FZ "Par elektroenerģētiku" * 2004. gada 27. jūlija federālais likums Nr. 79-FZ "Par valsts civildienestu" * 2006. gada 27. jūlija federālais likums Nr. 152-FZ "Par personas datiem" * 2009. gada 9. februāra federālais likums Nr. 8-FZ "Par piekļuves nodrošināšanu informācijai par valsts un vietējās pašpārvaldes institūciju darbību" * 1994. gada 21. decembra federālais likums Nr. 69-FZ "Par ugunsdrošību" * 2009. gada 23. novembra federālais likums Nr. 261-FZ "Par enerģijas taupīšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un par grozījumu ieviešanu dažos Krievijas Federācijas tiesību aktos" * 2008. gada 25. decembra federālais likums Nr. 273-FZ "Par korupcijas apkarošanu" * 2007. gada 1. decembra federālais likums Nr. 315-FZ "Par pašregulējošām organizācijām" * 2010. gada 27. jūlija federālais likums Nr. 210-FZ "Par valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanas organizāciju" * 2009. gada 30. decembra federālais likums Nr. 384-FZ "Tehniskais reglaments par ēku un būvju drošību" * 2008. gada 22. jūlija federālais likums Nr. 123-FZ "Tehniskais reglaments par ugunsdrošības prasībām" * 2011. gada 11. jūlija federālais likums Nr. 190-FZ "Par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumu ieviešanu dažos Krievijas Federācijas tiesību aktos" == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304205946/http://rostestlatvia.com/ru/rostechnadzor/ ''Rostehnadzor''] * [http://www.gosnadzor.ru/ Ekoloģijas, tehnoloģiju un kodolenerģētikas uzraudzības federālā dienesta tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141217103022/http://gosnadzor.ru/ |date={{dat|2014|12|17||bez}} }} [[Kategorija:Krievija]] [[Kategorija:Krievijas politika]] sf323a1qjngkafrht1su5s5petzdvoi 0 266285 4532771 3973294 2026-10-06T23:56:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532771 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|jāsalabo saišu formatējums; jāizņem saites uz ārējiem resursiem tekstā}} {{atsauces+}} {{Infobox Government agency |agency_name = Rospotrebnadzor |logo = Emblem of the Federal Service for the Oversight of Consumer Protection and Welfare.svg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = |picture_width = |picture_caption = |type2 = Ministrijas |formed = 2004. gadā |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = |employees = |budget = |minister1_name = |minister1_pfo = |chief2_name = Anna Popova |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|www.rospotrebnadzor.ru}} |footnotes = }} Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības uzraudzības federālais dienests (Роспотребнадзор, "Rospotrebnadzor") ir [[Krievijas Federācija]]s izpildvaras pilnvarota federālā institūcija, kas īsteno iedzīvotāju sanitāri epidemioloģiskās labklājības nodrošināšanas, kā arī patērētāju tiesību aizsardzības patēriņa tirgū kontroli un uzraudzību. == Vēsture == [[1993.]] gadā tika izveidota Tirdzniecības, preču kvalitātes un patērētāju tiesību aizsardzības valsts inspekcija ("Gostorginspekcija"). Kopš tā laika šī iestāde ir bijusi dažādu resoru pakļautībā. Tieši "Rospotrebnadzor" tika izveidots saskaņā ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] [[2004.]] gada [[9. marta]] dekrētu Nr. 314 "[http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&nd=102085390 Par federālās izpildvaras institūciju sistēmu un struktūru]". Tam tika nodota daļa [[Krievijas Federācijas Veselības aizsardzības ministrija|Veselības aizsardzības ministrijas]], [[Krievijas Federācijas Ekonomiskās attīstības ministrija|Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrijas]], kā arī Pretmonopola politikas ministrijas funkciju. == Normatīvie akti == Galvenais dokuments, kas nosaka "Rospotrebnadzor" darbību, ir [http://base.consultant.ru/cons/cgi/online.cgi?req=doc;base=LAW;n=154196;fld=134;from=60465-32;rnd=0.3181374980313767 2004. gada 30. jūnija valdības lēmums Nr. 322 (ar 2013. gada 2. novembra grozījumiem)]. Tāpat "Rospotrebnadzor" darbību regulē federālie likumi [http://www.consultant.ru/document/cons_doc_LAW_164608/ "Par iedzīvotāju sanitāri epidemioloģisko labklājību"], "[http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&nd=102014215 Par patērētāju tiesību aizsardzību]" un citi Krievijas Federācijas normatīvie tiesību akti. == Funkcijas == * Uzņēmumu un citu subjektu sanitāri epidemioloģiskā kontrole attiecībā uz valsts noteikto normu ievērošanu noteiktā jomā. * Patērētāju tiesības regulējošo likumu prasību izpildes valsts kontrole. * Noteiktu preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas noteikumu ievērošanas valsts kontrole. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304214430/http://rostestlatvia.com/ru/rospotrebnadzor/ "Rospotrebnadzor"] * [http://rospotrebnadzor.ru/ Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēka labklājības uzraudzības federālā dienesta tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220710195913/http://rospotrebnadzor.ru/ |date={{dat|2022|07|10||bez}} }} [[Kategorija:Krievija]] [[Kategorija:Krievijas politika]] cotbg4xxfqhzp6p7d4irtx6eapus0yi 0 273131 4532756 4257848 2026-10-06T21:24:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532756 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Raitis Puriņš''' (dzimis 1988. gada 20. maijā<ref>{{Cite web|url=https://celtnieks.com/komandas/handbola-komanda-celtnieks-riga/raitis-purins/|title=Raitis Puriņš}}</ref>) ir Latvijas [[Handbols|handbolists]], kas spēlē vārtsarga pozīcijā. [[Latvijas rokasbumbas izlase|Latvijas izlases]] dalībnieks. Viņa pamatdarbs ir globālās izaugsmes direktors uzņēmumā “[[Mapon|Mapon"]], bijis handbola [[žurnālists]] portālā [[Sportacentrs.com]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/handbols/ec_2020/08012020-blogs_no_handbola_apskatnieka_lidz_izlase|title=Blogs: no eSports.lv handbola apskatnieka līdz izlasei un EČ finālturnīram|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-01-09|date=2020-01-08|language=lv}}</ref> == Handbolista karjera == No 2005./2006. gada sezonas līdz 2014./2015. gada sezonai spēlētājs Latvijas Virslīgas čempionātā pārstāvēja LSPA komandu, bet 2015./2016. gadā pievienojās "Celtnieks" vienībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celtnieks.com/komandas/handbola-komanda-celtnieks-riga/raitis-purins/|title=Raitis Puriņš|website=Handbola klubs Celtnieks|access-date=2020-01-09|language=lv-LV}}</ref> 2020./2021. gada sezonā Puriņš pievienojās "ASK Zemessaredze/LSPA" komandai. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://handball.lv/league/252/teams/276|title=Latvijas Handbola Federācija|website=Latvijas Handbola Federācija|access-date=2021-12-09|archive-date=2021-12-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20211209144101/https://handball.lv/league/252/teams/276}}</ref> Kopā ar LSPA un "Celtnieks" izcīnījis trīs Latvijas Virslīgas čempionu titulus (2009./2010<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/handbols/24032010-lspa_klust_par_latvijas_cempioni_handbola|title=LSPA kļūst par Latvijas čempioni handbolā|date=2010. gada 24. marts|website=Sportacentrs.com}}</ref>., 2010./2011<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/handbols/19032011-tenax_zaude_lspa_handbolisti_nosarga_cemp|title=LSPA handbolisti nosargā čempionu titulu|date=2011. gada 19. marts|website=Sportacentrs.com}}</ref>. un 2016./2017.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celtnieks.com/2017/05/celtnieks-riga-latvijas-cempioni-2017-video/|title=Celtnieks Rīga - Latvijas čempioni 2017 (+video)|website=Handbola klubs Celtnieks|access-date=2020-09-15|date=2017-05-15|language=lv-LV}}</ref> gada sezonā). Latvijas valstsvienībā aizvadījis 49 spēles, bijis Latvijas U-18 un U-20 izlases vārtsargs. Puriņa pirmais handbola treneris bija Jānis Žīdens. 2020. gada janvārī tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā tās vēsturē pirmajai dalībai [[Eiropas čempionāts handbolā|Eiropas čempionātā handbolā]].<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|raitispurins}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Puriņš, Raitis}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas handbolisti]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] pf7q306beukpwtam8p1xss4if1y02rp 0 275350 4532773 2311582 2026-10-06T23:59:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532773 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2015. gada aprīlī,}} {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Rostest''''' ({{val-ru|Ростест}}) ir [[Krievija|Krievijas Federācijas]] lielākā praktiskās [[metroloģija]]s un [[sertifikācija]]s organizācija. ''Rostest'' galvenais pienākums ir metroloģijas valsts uzraudzība, lai nodrošinātu un uzturētu vienotu mērījumu sistēmu [[Rūpniecība|rūpniecībā]], [[veselība]]s aprūpē, [[Sakari|sakaru]] sistēmās, [[Tirdzniecība|tirdzniecībā]], [[Militārisms|militārajā]] aizsardzībā, resursu uzskaites procesā, kā arī [[dabas aizsardzība|dabas aizsardzībā]] un citu veidu saimnieciskajā darbībā. == Darbība == ''Rostest'' speciālisti veic dažādu mērīšanas līdzekļu pārbaudes, kalibrēšanu un testēšanu, lai apstiprinātu to veidus un testēšanas iekārtu, kā arī mērījumu izpildes metožu lietošanu. == Sertifikācija Krievijā == Lai importētu un pārdotu preces Krievijā, ir jāsaņem atļaujas dokumenti. Šos dokumentus izsniedz [[Akreditācija|akreditētā]] centrā [[Rīga|Rīgā]]. Tie ietver atbilstības sertifikātus, atbilstības deklarācijas un atbrīvojuma vēstules. ''Rostest'' galvenais uzdevums ir atļaujošo sertifikācijas dokumentu sagatavošana. Institūcijas, kas sadarbojas ar ''Rostest'' Krievijā, ir [[Tehniskās regulēšanas un metroloģijas federālā aģentūra]], Ārkārtas situāciju ministrija, [[Rospotrebnadzor|Patērētāju tiesību aizsardzības un cilvēku labklājības federālais uzraudzības dienests]], [[Viskrievijas sertifikācijas zinātniskās pētniecības institūts]]. Saņemot vajadzīgos Krievijas sertifikātus, ārvalstu ražotāji iegūst priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ražotājiem: viņi var nodrošināt savas piedāvātās preces ar vajadzīgajiem dokumentiem, tādējādi ietaupot izplatītāju naudu. Agrāk ārzemju produkcijas izplatītāji un pircēji Krievijā paši sagatavoja sertifikācijas dokumentus, bet tagad vairums klientu Krievijā vēlas iegādāties preces, kam jau ir visi vajadzīgie Krievijas sertifikāti. ''Rostest'' sertifikācijas centrs sadarbojas tieši ar ražotājiem un sagatavo sertifikātus saskaņā ar dažādām sertifikācijas shēmām. Viena no tām ir dokumentu izstrāde produkcijas sērijai. Šī shēma ļauj nodot sertifikāta kopiju jebkuram pircējam vai izplatītājam Krievijā. == Funkcijas == Viena no pirmajām preču, pakalpojumu un kvalitātes sistēmu sertifikācijas institūcijām obligātās sertifikācijas sistēmas ietvaros uz ''Rostest'' bāzes [[Maskava|Maskavā]] tika izveidota 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Sertifikācija obligātajā sertifikācijas sistēmā apstiprina preču un pakalpojumu drošumu cilvēkiem un videi. Šāda veida sertifikācija ir nepieciešama, lai importētu un pārdotu savus ražojumus Krievijas Federācijas teritorijā. Turklāt ''Rostest'' pieder viens no Eiropā lielākajiem testēšanas centriem, kur tas var testēt produktu, sadzīves tehnikas un patēriņa preču lietderības un kvalitātes atbilstību Krievijas, kā arī starptautisko standartu prasībām. == Iespējas == ''Rostest'' pieder mūsdienīga testēšanas bāze un visjaunākais aprīkojums. ''Rostest'' aktīvi sadarbojas ar ievērojamiem testēšanas centriem un laboratorijām Krievijā un ārvalstīs. ''Rostest'' laboratorijās tiek veikti gan obligātās, gan brīvprātīgās sertifikācijas testi, lai apstiprinātu ražojumu drošuma un kvalitātes atbilstību normatīvajiem dokumentiem. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites== * [http://www.rostest.ru/ ''Rostest'' oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150228073818/http://rostestlatvia.com/ ''Rostest'' oficiālā tīmekļa vietne Latvijā] {{lv ikona}}/{{ru ikona}}/{{en ikona}} [[Kategorija:Krievijas organizācijas]] i8i4n4ow45vp9h5z73cmwto7y74imdq 3 279147 4532705 4532384 2026-10-06T18:04:27Z EdgarsBot 50781 New error 4532705 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) lh8uowt7k50bbipl7g4wslnahgkqjrq 10 286204 4532777 4532452 2026-10-07T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4532777 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> dvt9pjvdtu7vaplr9m6mgm1fhz58swg 4 300196 4532758 4531107 2026-10-06T21:27:28Z Icodense 55713 Reporting [[Special:Contributions/~2026-53859-92|~2026-53859-92]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1c) 4532758 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) eqghdnblkc9mgvczdoe1g5a8zhazwco 0 304949 4532765 3806921 2026-10-06T21:40:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532765 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Umblija | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = Ramona Umblija 2007. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] | term_sākums = {{dat|1997|8|7|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1998|11|26|N|bez}} | prezidents = | premjers = [[Guntars Krasts]] | priekštecis = [[Rihards Pīks]] | pēctecis = [[Kārina Pētersone]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{ddv|1950|9|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[PSKP]] <small>(1976—?)</small><br />[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]<br />[[Latvijai un Ventspilij]] <small>(kopš 2001)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Valsts mākslas akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ramona Umblija''' (dzimusi {{dat|1950|9|24}}) ir [[latvieši|latviešu]] mākslas zinātniece, valsts un sabiedriska darbiniece, politiķe. [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] priekšsēdētāja (1993), [[Latvijas kultūras ministre]] (1997—1998). [[Ventspils Augstskola]]s, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas institūta docētāja. == Dzīves gājums == 1975. gadā absolvēja [[Latvijas Valsts mākslas akadēmija]]s Mākslas vēstures un teorijas nodaļu.<ref name="lat">{{LAT e|5|585}}</ref> Strādāja žurnālā "Māksla" par redaktori no 1973. līdz 1986. gadam, bija [[Latvijas Televīzija]]s ārštata korespondente no 1979. līdz 1987. gadam. Kopš 1981. gada [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedre. Iesaistījās [[Trešā Atmoda|Atmodas]] kustībā, 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.<ref>No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts [http://www.delfi.lv/news/national/politics/izolejami-x-stunda-slepens-dokuments-ar-arestejamiem-atmodas-laika-latviesiem.d?id=45918127 Izolējami 'X stundā' — slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem] delfi.lv 2015. gada 5. maijā</ref> 1993. gadā kļuva par [[Latvijas Kultūras fonds|Latvijas Kultūras fonda]] priekšsēdētāju. == Politiskā darbība == Padomju laikā bijusi [[PSKP]] biedre (no 1976. gada).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/zivs_pust_no_galvas_jeb_kolaboranti_malu_malas/|title=Pietiek :: Zivs pūst no galvas jeb kolaboranti malu malās|website=pietiek.com|access-date=2023-03-15|archive-date=2023-03-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20230315213916/https://pietiek.com/raksti/zivs_pust_no_galvas_jeb_kolaboranti_malu_malas/}}</ref> Bija [[Latvijas kultūras ministre]] [[Guntars Krasts|Guntara Krasta]] [[Krasta Ministru kabinets|valdībā]] no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim. Kandidēja [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, taču netika ievēlēta. Kopš 1998. gada ir Valsts heraldikas komisijas locekle.<ref name="lat" /> No 1999. līdz 2000. gadam R. Umblija ieņēma [[Ventspils dome]]s izpilddirektores amatu. 2001. gadā iestājās partijā "[[Latvijai un Ventspilij]]". 2005. gadā nesekmīgi kandidēja [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. == Apbalvojumi == 2001. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="lat" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Umblija, Ramona}} [[Kategorija:1950. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Ventspils Augstskolas darbinieki]] tregsgn1hakh39p6ldxetkzj49w2dfk 0 316991 4532855 4362266 2026-10-07T09:40:18Z Agrizzz 56954 /* Tulkojumi */ 4532855 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Dens Dimiņš | attēls = Dens.dimins.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = [[Rīga]] | nodarbošanās = tulkotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | apbalvojumi = [[Literatūras gada balva]] (2008, 2015) | kategorijas = nē | tautība = latvietis | dzimums = V }} '''Dens Dimiņš''' (dzimis 1974. gada 25. decembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu [[tulkotājs]]. == Biogrāfija == Dimiņš dzimis [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Studējis klasisko filoloģiju un franču valodu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], vēlāk apguvis islandiešu valodu Islandes Universitātē [[Reikjavika|Reikjavikā]]. Strādājis par pasniedzēju Latvijas Universitātē un [[Latvijas Kultūras akadēmija|Kultūras akadēmijā]], mācījis latīņu, franču un islandiešu valodu. Strādājis arī [[Eiropas Savienība]]s tiesā par sinhrono tulku.<ref>[http://www.diena.lv/kd/literatura/literaturas-gada-balva/nominacija-labakais-tulkojums-dens-dimins-karte-un-teritorija-misels-velbeks-13942638 Nominācija Labākais tulkojums — Dens Dimiņš. Karte un teritorija]. Diena, 2012. gada 17. aprīlis.</ref> Tulko daiļliteratūru no franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, nīderlandiešu, vācu, krievu un albāņu valodas. Tulkojis romānus: Mena Kumandareja "Arfas brālība" (2002), [[Mišels Velbeks|Mišela Velbeka]] "Elementārdaļiņas" (2003), "Platforma" (2004), "Varbūt ir sala" (2008), "Karte un teritorija" (2011) "Pakļaušanās" (2016), Halgrīma Helgasona "Reikjavīka 101" (2007), Georga Gospodinova "Dabiskais romāns" (2008), Roberto Saviano "Gomora" (2010), Vladislava Todorova "Dzifts" (2013), Džonatana Litela "Labvēlīgās" (2015), Selīna "Ceļojums līdz nakts galam" (2016) un daudzus citus. Saņēmis [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] par M. Velbeka "Varbūt ir sala" un G. Gospodinova "Dabiskā romāna" tulkojumu (2008), kā arī par Dž. Litela romāna "Labvēlīgās" tulkojumu (2015).<ref>"[http://www.laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2016/labveligas Labvēlīgās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160917201307/http://laligaba.lv/index.php/lv/tulkojumi-2016/labveligas |date={{dat|2016|09|17||bez}} }}". LaLiGaBa</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dimiņš, Dens}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas tulkotāji]] [[Kategorija:Latviešu tulkotāji]] [[Kategorija:Tulkotāji uz latviešu valodu]] 7hejln9vz5x1cim84ddsw08gx7ybsnx 0 321288 4532649 4270268 2026-10-06T14:02:38Z Bendžamins 76862 4532649 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Vasilijs Berezuckis | image = Vasili Berezutski 2014.jpg | image_size = 280px | caption = Berezuckis [[Krievijas futbola izlase]]s formā 2014. gadā | fullname = Vasilijs Berezuckis | height = 189 | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|6|20}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | currentclub = | position = [[aizsargs (futbols)|aizsargs]] | youthyears1 = | youthclubs1 = {{flaga|Krievija}} BJSS Smena | years1 = 1999—2001 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Moskva|Torpedo-ZIL]] | caps1 = 29 | goals1 = 0 | years2 = 2002—2018 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Maskava]] | caps2 = 376 | goals2 = 9 | nationalyears1 = 2003—2016 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] | nationalcaps1 = 101 | nationalgoals1 = 5 | ntupdate = | totalcaps = 405 | totalgoals = 9 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] (trenera asistents) | managerclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] (trenera asistents) | manageryears1 = 2019 | manageryears2 = 2020—2021 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar|Krasnodar]] (trenera asistents) | manageryears3 = 2021—2022 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|CSKA Moscow]] (trenera asistents) | manageryears4 = 2022 | managerclubs5 = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Sabah FC|Sabah]] | manageryears5 = 2024—2025 | manageryears6 = 2025—2026 | managerclubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Ural Yekaterinburg|Ural Yekaterinburg]] }} '''Vasilijs Berezuckis''' ({{val|ru|Василий Владимирович Березуцкий}}; dzimis {{dat|1982|1|20}} [[Maskava|Maskavā]]) ir bijušais [[Krievi|krievu]] futbolists, [[Maskavas CSKA (futbols)|PFK CSKA Maskava]] un [[Krievijas futbola izlase]]s bijušais spēlētājs. Spēlēja [[aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bet varēja spēlēt arī [[pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=Sportbox.ru|script-title=Березуцкий Василий Владимирович|url=http://stats.sportbox.ru/player.php?sp=fb&turnir=204&club=1108367121&player=1106205003&pitem=1|language=Ru|accessdate=8 July 2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> Berezuckis ir seškārtējs Krievijas čempions, septiņkārtējs Krievijas kausa ieguvējs, sešas reizes izcīnījis Krievijas Superkausu, 2004./2005. gada [[UEFA]] kausa ieguvējs un [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionāta]] bronzas medaļas ieguvējs. Futbolu sācis spēlēt [[Maskava]]s bērnu un jaunatnes sporta skolā ''Smena''. Profesionālo karjeru sācis klubā ''[[FK Moskva|Torpedo-ZIL]]'', bet kopš 2002. gada spēlē ''PFK CSKA Maskava''. Krievijas izlasē debitējis 2003. gadā, bijis komandas kapteinis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|publisher=Krievijas Futbola savienība|url=http://rfs.ru/main/news/79322.html|title=Состав национальной сборной России на ЧМ-2014|date=2 June 2014|language=ru|access-date={{dat|2016|06|15||bez}}|archive-date={{dat|2018|01|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180117085207/http://www.rfs.ru/main/news/79322.html}}</ref> Vasilijam ir dvīņubrālis [[Aleksejs Berezuckis|Aleksejs]], kas arī ir futbolists un spēlē Krievijas izlasē. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2003, 2005, 2006, 2012—13, 2013—14, 2015—16 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2001—02, 2004—05, 2005—06, 2007—08, 2008—09, 2010—11, 2012—13 * [[Krievijas Superkauss]]: 2004, 2006, 2007, 2009, 2013 * [[UEFA kauss]]: 2004—05 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Berezuckis, Vasilijs}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:FK Moskva spēlētāji]] 9c60pw20u2ujd1ilesd1brzcevgb5mh 0 321781 4532660 4270302 2026-10-06T14:14:07Z Bendžamins 76862 4532660 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Deniss Glušakovs | image = Denis Glushakov in 2020.jpg | image_size = 250px | caption = | fullname = | birth_date = {{Birth date and age|1987|1|27|df=y}} | birth_place = [[Millerova]], [[Padomju Savienība|PSRS]] | height = 182 | currentclub = | clubnumber = | position = [[pussargs]] | youthyears1 = 1998—1999 | youthclubs1 = {{flaga|Krievija}} [[PFK CSKA Maskava|PFC CSKA Moscow]] | youthyears2 = 1999—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Nika Moskva]] | years1 = 2005 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Nika Moscow|Nika Moskva]] | caps1 = 13 | goals1 = 0 | years2 = 2005—2013 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moskva]] | caps2 = 142 | goals2 = 20 | years3 = 2006 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} {{īre}} [[FC SKA Rostov-on-Don|SKA Rostov-na-Donu]] | caps3 = 16 | goals3 = 6 | years4 = 2007 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} {{īre}} [[FC Zvezda Irkutsk]] | caps4 = 34 | goals4 = 8 | years5 = 2013—2019 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moskva]] | caps5 = 147 | goals5 = 22 | nationalyears1 = 2008 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U-21 | nationalcaps1 = 3 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2011—2018 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas futbola izlase|Krievija]] | nationalcaps2 = 57 | nationalgoals2 = 5 | caps6 = 24 | caps7 = 56 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FK Himki]] | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"]] | goals6 = 4 | goals7 = 13 | years6 = 2019—2020 | years7 = 2020—2023 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Pari Nizhny Novgorod|Pari Nizhny Novgorod]] | years8 = 2023 | caps8 = 7 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Kostroma|Spartak Kostroma]] | years9 = 2023 | caps9 = 7 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Armēnija}} [[FC Urartu|Urartu]] | years10 = 2024 | caps10 = 10 | goals10 = 0 | clubs11 = {{flaga|Krievija}} [[FK Himki]] | caps11 = 5 | years11 = 2024—2025 | goals11 = 0 }} '''Deniss Glušakovs''' ({{val|ru|Денис Борисович Глушаков}}, dzimis {{dat|1987|1|27}} [[Millerova|Millerovā]], [[Krievija|Krievijā]]) ir [[krievi|krievu]] bijušais futbolists un [[Krievijas futbola izlase]]s spēlētājs. Dzimis [[Millerova]]s pilsētā [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]]. Pēc sava tēvoča, bijušā futbolista Valērija Glušakova ieteikuma 1998. gadā sācis trenēties Maskavas CSKA sporta skolā, vēlāk pārgājis uz kluba ''Nika'' jauniešu komandu. Kopš 2007. gada Maskavas klubā ''[[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv]]'', kas Glušakovu uz laiku izīrēja [[Rostova]]s un [[Irkutska]]s klubiem. Kopš 2013. gada - Maskavas ''[[FC Spartak Moscow|Spartak]]'' sastāvā. Glušakovs spēlējis Krievijas U-21 izlasē. Pieaugušo izlasē debitējis 2011. gada martā pārbaudes spēlē pret [[Kataras futbola izlase|Kataru]]. Spēlējis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] gada Eiropas čempionāta finālturnīros, kā arī [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] finālturnīrā. == Sasniegumi == '''Spartak Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2016—17 * [[Krievijas Superkauss]]: 2017 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Glušakovs, Deniss}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Rostovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Groznijas "Akhmat" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Himki spēlētāji]] [[Kategorija:Rostovas SKA spēlētāji]] [[Kategorija:FC Urartu spēlētāji]] ts7pzdwdybxjooj6v4jegcxdwcs47z6 0 341205 4532667 4231492 2026-10-06T14:32:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532667 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste |name = ''Pan European Game Information'' |image = PEGI logo.svg |image_border = |size = |alt = |caption = PEGI logotips |abbreviation = PEGI |motto = |formation = {{dat|2003|4|9}} |extinction = |type = |status = |purpose = videospēļu klasifikācija |headquarters = |location = |coords = |region_served = Eiropa, Kanāda (tikai Kvebeka), Izraēla |membership = |language = |leader_title = |leader_name = |main_organ = |parent_organization = [[Eiropas interaktīvās programmatūras federācija]] |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{URL|www.pegi.info}} |remarks = }} '''''Pan European Game Information''''' (saīsināti '''PEGI''') ir Eiropas [[videospēļu satura novērtēšanas sistēma]], kas izveidota, lai palīdzētu patērētājiem Eiropā pieņemt apzinātus lēmumus, pērkot videospēles vai programmas, izmantojot vecuma ieteikumus un satura apzīmējumus. Šo sistēmu 2003. gada aprīlī izveidoja [[Eiropas interaktīvās programmatūras federācija]] (''Interactive Software Federation of Europe'', saīsināti ISFE), un tā apvienoja vairākas reģionālās vecuma ierobežojumu sistēmas vienā kopīgā sistēmā. PEGI sistēmu mūsdienās izmanto vairāk kā trīsdesmit valstīs, un tā ir balstīta uz noteiktu kodeksu — noteikumu kopumu, kas ļauj katram izdevējam izmantot PEGI sistēmu. PEGI sistēma iedalās piecās vecuma grupās un astoņos satura raksturojumos, kas vēsta par piemērotību un spēles saturu noteiktai patērētāju vecuma grupai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pegi.info/en/ |title=PEGI Website |publisher=Pegi.info |date= |accessdate=29 June 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110728144723/http://www.pegi.info/en/ |archivedate={{dat|2011|07|28||bez}} }}</ref> Vecuma ierobežojums nenorāda spēles grūtības pakāpi, kā arī nepieciešamās iemaņas tās spēlēšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pegi.info/en/index/id/33 |title=PEGI Pan European Game Information – What do the labels mean? |publisher=Pegi.info |date= |accessdate=29 June 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110807040750/http://www.pegi.info/en/index/id/33 |archivedate={{dat|2011|08|07||bez}} }}</ref> == Vecuma ierobežojumi == PEGI sistēmā ir pieci vecuma ierobežojumi. {| class="wikitable" |- | [[Attēls:PEGI 3.svg|60px]] | [[Attēls:PEGI 7.svg|60px]] | [[Attēls:PEGI 12.svg|60px]] | [[Attēls:PEGI 16.svg|60px]] | [[Attēls:PEGI 18.svg|60px]] |} * <span style="color:green;">'''3'''</span>: piemērota visām vecuma grupām. Var saturēt ļoti vieglu vardarbību un saturs ir vairāk piemērots jaunākiem bērniem. Nav atļauta nenormatīva leksika un biedējošs saturs. * <span style="color:green;">'''7'''</span>: piemērots personām no 7 gadu vecuma un vecākiem. Var saturēt vieglu vai nereālu vardarbību (piemēram, vardarbība karikatūru izskatā), kā arī elementus, kas var sabiedēt jaunākus bērnus. * <span style="color:orange;">'''12'''</span>: piemērots personām no 12 gadu vecuma un vecākiem. Var saturēt vardarbību jebkurā fantāzijas kontekstā vai sporta darbībās, [[Lamāšanās|lamāšanos]], vieglas seksuālas atsauces vai mājienus un azartspēļu simulāciju. * <span style="color:orange;">'''16'''</span>: piemērots personām no 16 gadu vecuma un vecākiem. Var saturēt patiesi reālistisku vardarbību, nenormatīvu leksiku, seksuālas atsauces vai saturu, azartspēļu simulāciju un narkotisku vielu attēlojumu. * <span style="color:red;">'''18'''</span>: nav piemērots personām jaunākām par 18 gadiem. Var saturēt maksimāli reālistisku vai grafisku vardarbību, ieskaitot "vardarbību pret neaizsargātiem cilvēkiem" un "vairākkārtēju nogalināšanu bez iemesla", nenormatīvu leksiku, seksuālu saturu, azartspēļu simulāciju, narkotiku slavināšanu un diskrimināciju, kas "stereotipiem" var izraisīt naidu. === Raksturojums === PEGI sistēmā ir astoņi satura raksturojumi: {| class="wikitable" |- ! Ikona ! Satura raksturojums ! Izskaidrojums ! Atbilstošs vecuma reitings |- | | [[Vardarbība]] | Atkarībā no vecuma kategorijas, spēle var saturēt ainas, kurās cilvēki tiek ievainoti vai mirst, pārsvarā izmantojot ieročus, ainas var būt gan reālas, gan fantastiskas vai kariķētas. Var saturēt arī asinis vai asinsizliešanu. | [[Attēls:PEGI 7.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 12.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 16.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |- | | [[Nenormatīva leksika]] | Var saturēt nenormatīvu leksiku un visa veida aizvainojumus. | [[Attēls:PEGI 12.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 16.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |- | | [[Bailes]] / [[Šausmu literatūra|Šausmas]] | Var saturēt pārlieku spraigas vai biedējošas ainas jaunākiem/jutīgiem spēlētājiem (PEGI 7), vai šausminošu saturu bez vardarbības (PEGI 12). | [[Attēls:PEGI 7.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 12.svg|20px]] |- | | [[Sekss]] | Atkarībā no vecuma kategorijas, spēle var saturēt kailumu (piedauzīgu vai dabisku), seksuālo pozēšanu vai dzimumakta ainas. | [[Attēls:PEGI 12.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 16.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |- | | [[Narkotikas]] | Atkarībā no vecuma kategorijas, spēle var saturēt atsauces uz alkoholu, tabaku vai narkotikām, kā arī izdomātām vielām, kas ir līdzīgas reālās dzīvē sastopamajām narkotikām. | [[Attēls:PEGI 16.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |- | | [[Azartspēles]] | Var saturēt elementus, kas veicina azartspēļu atkarību, kā arī apmāca azartspēļu noteikumus. | [[Attēls:PEGI 12.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 16.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |- | | [[Diskriminācija]] | Var saturēt ainas, uzvedību, vai atsauces uz nežēlību un uzmākšanos grupai vai konkrētiem cilvēkiem (piemēram, rases, reliģijas, tautības, dzimuma, spēju vai seksuālo orientācijas dēļ). | [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |- | | [[Tiešsaistes spēle|Tiešsaiste]] | Raksturojošā ikona PEGI sistēmā netiek izmanto kopš 2015. gada, jo lielākajai daļai mūsdienu spēlēm un visām konsolēm ir pieejams tiešsaistes spēļu režīms. Spēlēm, kas klasificētas līdz 2015. gada jūlijam, joprojām tiek izmantota šī ikona. | [[Attēls:PEGI 3.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 7.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 12.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 16.svg|20px]] [[Attēls:PEGI 18.svg|20px]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20190212065232/https://www.pegionline.eu/ Tiešsaistes spēļu oficiālā mājaslapa] * [http://www.isfe.eu/ ISFE mājaslapa] [[Kategorija:Eiropa]] [[Kategorija:Videospēļu satura novērtēšanas sistēma]] [[Kategorija:Organizācijas]] [[Kategorija:Cenzūra]] sm8ztyxh9nycbadssm4vnma92caja0v 0 343170 4532829 3235504 2026-10-07T07:56:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532829 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = RhodeusAmarusBitterlingMale1.JPG | att_nosaukums = [[Spidiļķis]] (''Rhodeus amarus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kohorta = Otomorpha | kohorta_lv = Kaulpūšļu kohorta | kārta = Cypriniformes | kārta_lv = Karpveidīgās | apakškārta = Cyprinoidei | apakškārta_lv = Karpu apakškārta | dzimta = Acheilognathidae | dzimta_lv = Spidiļķu dzimta | binomial = Acheilognathidae <small>([[Pieter Bleeker|Bleeker]], 1863)</small> | kategorijas = nē }} '''Spidiļķu dzimta''' (''Acheilognathidae'') ir viena no [[Karpveidīgās|karpveidīgo kārtas]] (''Cypriniformes'') dzimtām,<ref name=phy>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bmcevolbiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12862-017-0958-3 |title=Phylogenetic classification of bony fishes, 2016 |access-date={{dat|2019|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190322032046/https://bmcevolbiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12862-017-0958-3 |archivedate={{dat|2019|03|22||bez}} }}</ref> kas apvieno 72 [[saldūdens]] zivju sugas un kas tiek iedalītas 6 ģintīs.<ref name=fish>[http://www.fishbase.org/identification/SpeciesList.php?class=Actinopterygii&order=Cypriniformes&famcode=122&subfamily=Acheilognathinae&areacode=&c_code=&spines=&fins=&resultPage=1&sortby=species FishBase: Subfamily: Acheilognathinae]</ref><ref name=zoo/><ref name=cata/> Lielākā daļa sugu mājo [[Āzija|Āzijā]], un tikai divas sugas sastopamas [[Eiropa|Eiropā]] ([[spidiļķis]] un [[dienvidu spidiļķis]]).<ref name=fish/> == Latvijā == [[Latvija|Latvijā]] mājo viena spidiļķu dzimtas suga — [[spidiļķis]] (''Rhodeus amarus''),<ref name=lat>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/cyprinidae/ |title=Latvijas daba: Karpu dzimta |access-date={{dat|2017|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160708033928/http://www.latvijasdaba.lv/zivis/sistematiskais-raditajs/cyprinidae |archivedate={{dat|2016|07|08||bez}} }}</ref> kas sastopams daudzās [[upe|upēs]] un [[ezers|ezeros]]. Līdz šim nav informācijas par spidiļķa sastopamību Austrumlatvijā.<ref>[https://www.latvijasdaba.lv/zivis/rhodeus-sericeus-bloch/ Latvijas Daba: Spidiļķis]</ref> == Sistemātikas izmaiņas == Līdz ar [[ģenētika|ģenētisko]] pētījumu attīstību, dzimta piedzīvojusi vairākkārtējas izmaiņas. Piemēram, Latvijā sastopamais [[spidiļķis]] ir izdalīts kā atsevišķa Eiropā dzīvojoša suga, bet vecais zinātniskais nosaukums tiek lietots kādreizējās Āzijas populācijas (nominālpasugas) spidiļķim jeb [[Amūras spidiļķis|Amūras spidiļķim]] (''Rhodeus sericeus'').<ref name=fish/> Trīs spidiļķu ģintis no sešām ir [[monotipisks|monotipiskas]]: [[dzeloņainie spidiļķi]] (''Acanthorhodeus''), [[Taivānas spidiļķi]] (''Paratanakia'') un [[Tokijas spidiļķi]] (''Pseudorhodeus''). Tās izdalītas kā atsevišķas ģintis nesenā pagātnē.<ref name=fish/><ref name=zoo/><ref name=cata/> Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta spidiļķu dzimta.<ref name=phy/> Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā [[karpu dzimta]]s apakšdzimta. == Sistemātika == *'''Spidiļķu dzimta''' (''Acheilognathidae'')<ref name=fish/> **ģints: [[Austrumāzijas spidiļķi]] (''Tanakia'') **ģints: [[Āzijas spidiļķi]] (''Acheilognathus'') **ģints: [[Dzeloņainie spidiļķi]] (''Acanthorhodeus'') **ģints: [[Spidiļķi]] (''Rhodeus'') **ģints: [[Taivānas spidiļķi]] (''Paratanakia'')<ref name=zoo>[https://zoologicalstudies.springeropen.com/articles/10.1186/s40555-015-0121-z Differentiation of visual spectra and nuptial colorations of two Paratanakia himantegus subspecies (Cyprinoidea: Acheilognathidae) in response to the distinct photic conditions of their habitats]</ref> **ģints: [[Tokijas spidiļķi]] (''Pseudorhodeus'')<ref name=cata>[http://researcharchive.calacademy.org/research/ichthyology/catalog/fishcatget.asp?spid=53157 Catalog of Fishes] {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Karpu dzimta]] kyydaumvx7qhd6fzpmsxgagfm16mc98 0 346939 4532840 4137598 2026-10-07T08:28:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532840 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Stalbes pamatskola |logo = |seal_image = |image = Stalbes vidusskola 2002-06-01.jpg |image size = |alt = |motto = |location = {{vieta|Latvija|Cēsu novads|Stalbe}} |postcode = |map_type = |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 57 | latm = 22 | lats = 27.3252 | latNS = N | longd = 25 | longm = 1 | longs = 54.3354 | longEW = E |schooltype = Vispārizglītojošā mācību iestāde |fundingtype = |religion = |denomination = |patron = |established = 1988. gadā |approx = |founded = |founder = |status = Slēgta |closed = 2024. gadā |c_approx = |locale = |sister_school = |schoolboard = |superintendent = |schoolnumber = |school code = |president = |chair = |chairman = |chairperson = |director = |headmistress = Jolanta Dzene |headmaster = |head_teacher = |executive_headteacher = |acting_headteacher = |custodian = |staff = |employees = |key_people = |grades = |years = |gender = |lower_age = |upper_age = |age range = |enrolment = |enrollment = |enrollment_as_of = |pupils = 182 (2022) |grade1 = |grade2 = |grade3 = |grade4 = |grade5 = |grade6 = |grade7 = |grade8 = |grade9 = |grade10 = |grade11 = |grade12 = |International_Students = |classes = |avg_class_size = |ratio |free_label = <!-- Skolas himna --> |free_text = |homepage = {{URL|http://stalbe.edu.lv}} }} '''Stalbes pamatskola''' bija 1988. gada 1. septembrī dibināta izglītības iestādes, kas atradās [[Stalbe|Stalbē]] un bija [[Cēsu novads|Cēsu novada]] pakļautības iestāde. 1998. gadā ekspluatācijā nodota skolas sporta zāle. 1999. gadā uzsākta 5 un 6 gadīgo bērnu apmācība. 2011. gada 1. oktobrī iestādei pievienotas bērnudārza grupas, reorganizējot pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”. Ar 2012. gada 1. septembri Stalbes vidusskolai pievienota [[Raiskuma pamatskola]], kā skolas struktūrvienība. 2024. gadā skola tika slēgta.<ref>[https://www.izm.gov.lv/lv/izm-saskanotie-pasvaldibu-lemumi-2024gada Saskaņotie pašvaldību lēmumi 2024. gadā]</ref> == Skolas direktori == * Auseklis Ķibilds (1988—1990) * Jānis Bērziņš (1990—1993) * Ilga Smeltere (1993—2000) * Jolanta Dzene (no 2000) == Skolas īpašie piedāvājumi == * Izglītības programmas ietvaros notiek projektu nedēļas norise, zinātniski pētniecisko darbu izstrāde, iespēja piedalīties mācību priekšmetu olimpiādēs, mācību ekskursijās, izglītojošos un radošos konkursos, sporta sacensībās. * Skolā darbojas pagarinātās dienas grupas 1. — 4. klašu skolēniem, brīvajā laikā skolēni var izmantot skolas bibliotēku un lasītavu. * Skolā ir iespēja izkopt spējas, talantus, radošo potenciālu, darbojoties interešu izglītības un fakultatīvajās nodarbībās. * No 2005.gada skola strādā ar elektronisko datu bāzi — e-klase. * Interneta tīkls visā skolā izveidots 2007.gadā, bezvadu internets no 2010.gada. * No 2009.gada skola ir Cēsu pulka skolnieku rotas karoga piemiņas tradīciju turpinātāju kustības dalībskola. * No 2010.gada septembra skola ir dalībskola Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas kustībā “Draudzīga skola”. * No 2011. gada skola ir iesaistījusies starptautiskajā Ekoskolu kustībā. 2012. gadā skolai tika piešķirts Ekoskolas nosaukums. No 2013.gada pie skolas plīvo starptautiskais Ekoskolu zaļais karogs. * 2015.gada oktobrī skola saņēma Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrības apliecinājumu “Pedagogiem draudzīgākā izglītības iestāde 2015”. * No 2015./2016.m.g. SPKC Nacionālās Veselību veicinošo skolu tīkla dalībskola “Veselību veicinoša izglītības iestāde”. * Sadarbībā ar Pārgaujas novada biedrību „RIKA” izveidotas divas keramikas darbnīcas — viena Stalbes vidusskolā (projekta nosaukums „Stalbes mūžizglītības centra keramikas aprīkojums”), otra skolas struktūrvienībā. * Sadarbībā ar biedrību “Sporta klubs „Pārgauja”” 2013.gada jūnijā īstenots projekts un izveidots skeitparks pie Stalbes vidusskolas (projekta nosaukums “Skeitparka izveide Pārgaujas novadā”). * Skola iesaistās ES un valsts atbalsta programmā “Skolas auglis” un “Skolas piens”. == Stalbes vidusskolā īstenotās mācību programmas == * Pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111), * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem (01015611), * Speciālās pirmsskolas izglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (01015811), * Pamatizglītības programma (kods 21011111), * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (kods 21015611), * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811). == Kultūrizglītības programmas == * floristika, * vokālais ansamblis, * koris, * tautas dejas, * mūsdienu dejas, * vizuālā māksla, * teātra pulciņš * novadpētniecības pulciņš, keramika. == Vides izglītības programmas == * vides izglītība “Dzīvo zaļi”. * Sporta programmas: volejbols, florbols, sporta pulciņš “Komandu spēles”, “Sporto visa klase”. == Citas izglītības programmas == * jaunsargu apmācība, * matemātikas pulciņš * 5.-6.kl., datorika == Skolas tradīcijas == * Zinību diena. * Olimpiskā diena. * Skolotāju diena. * Mārtiņdienas tirgus. * Starptautiskā Ekoskolu rīcības diena. * Adventes svecītes iedegšana. * Ziemassvētku koncerts. * Lieldienas. * Popiela. * Ģimenes dienas koncerts. * Talantu konkurss. * Valodu dienas. * Ābecīšu svētki. * Lāčplēša dienas pasākumi — piedalīšanās skrējienā, lāpu gājiens. * Latvijas valsts dzimšanas dienas svinības. * Barikāžu aizstāvju atceres diena. * Skolas dzimšanas dienas pasākumi — absolventu salidojumi. Vecāku dienas. * Pēdējā zvana pasākums un izlaidums (9. un 12.klases skolēniem). == Dalība starptautiskajos projektos == * Comenius 2013- 2015 “Through Small Steps to Giant Leaps- my contribution to a United Europe” * Nordplus projekts 2015- 2016 : „Neighbouring Experience Developing Cultyraal, Linguistic and Key Competences” ar Šauliai proģimnāziju “Romuvos” * Nordplus projekts 2016- 2017 “Through family and national history we get to know each other” ar Vester Skerninge friskole Dānijā * Sadarbība ar Stansdorfas jauniešu un ģimeņu centru * Piedalīšanās starptautiskajā festivālā Youthropefestival 2016 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170609051047/http://stalbe.edu.lv/ Stalbes vidusskolas mājas lapa] * [https://facebook.com/Stalbesvidusskola2016// Stalbes vidusskolas Facebook lapa]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20170322045222/http://avize@pargaujasnovads.lv/ Pārgaujas novada mājas lapa] {{Cēsu novada skolas}} [[Kategorija:Stalbe]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Slēgtās skolas Latvijā]] cijadrruvac4qz7uj8sb5hxxbo17197 0 353959 4532776 4302786 2026-10-07T01:54:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 3 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532776 wikitext text/x-wiki [[Attēls: Rigas_kugis_muzejaa.jpg|300px|thumb|Rīgas kuģis [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]]]] '''Rīgas kuģis''' ir nosaukums ar [[12. gadsimts|12. gadsimta]] beigām datētam vācu tirgotāju kuģim, kura atliekas tika atsegtas 1939. gadā [[Vecrīga|Vecrīgā]], senās Rīgas ostas akvatorijā. Kuģis ir bijis klinkera (pārlaidu) tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu. Tam ir bijis viens masts un rāja. Korpusa un ārējā apšuvumā bija izmantots [[parastais ozols|ozols]], savukārt iekšējais apšuvums bija darināts no [[parastā priede|priedes]] un [[bērzi|bērza]]. Dēļi bija apstrādāti ar cirvi. Kuģa garums bija 14,4 metri, platums 4,9 metri, borta augstums 2,4 metri, [[priekšvadnis|priekšvadņa]] borta augstums 2,8 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Sabiedriskā labuma organizācija “Rīgas Kuģis”. Senie kuģi Latvijā. Rīgas kuģis | url= http://www.rigaskugis.lv/lv/senie-kugi-latvija/rigas-kugis/// | accessdate= 2017. gada 1. jūlijā}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Kuģa atrašana == [[Attēls: Kuģa_vraks_1938._gadā.jpg|200px|thumb|Rīgas kuģis 1938. gada arheoloģiskajos izrakumos.]][[Attēls: Rigas kuga skersgriezuma rekonstrukcija.jpg|200px|thumb|Rīgas kuģa šķērsgriezuma rekonstrukcija.]] [[Attēls: A.E.Zalsters Rīgas kuģis.jpg|200px|thumb|[[Arturs Eižens Zalsters]]. Rīgas kuģa zīmējums.]] [[Attēls: Rigas_kuga_modelis.jpg|200px|thumb|Rīgas kuģa modelis mērogā 1:10. Autori: [[Arturs Eižens Zalsters]], Viesturs Selga, Uldis Bikše, Leonīds Grīnbergs. Atrodas [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]]]] 1937. gadā aizbērtās [[Rīdzene (bijusī upe)|Rīdzenes]] upes gultnē tika organizēta arheoloģiskā izpēte, jo bija ieplānots Rīgas vecpilsētā sākt būvēt četras lielas sabiedriskās ēkas. Atrastajiem kuģiem Rīdzenes upē deva vārdu “Rīgas kuģis”. 1938. gada vasarā tika atrasts viens no “Rīgas kuģiem” pie pašas [[Rīdzenes iela]]s. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no šī kuģa detaļām. Pēc arheologu domām atrastā kuģa vraks varēja būt viens no daudzajiem vācu tirgotāju kuģiem – pirmajām [[koge|kogēm]], kas no [[Lībeka]]s vai [[Visbija]]s 13. gadsimtā apmeklēja Rīgas ostu. 1938. gada vasarā sākās plašāki arheoloģiskie izrakumi. Nākamais “Rīgas kuģa” vraks tika atrasts netālu no senās upes kreisā krasta, kas gāja starp Rīdzenes, Vaļņu un 13. janvāra ielām, daļēji zem 15.—16. gadsimtā celtajiem krastmalas nostiprinājumiem. 1939. gadā sākās šī kuģa izcelšanas darbi. 1941. gadā, [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|sākoties karadarbībai Latvijā]], Rīgā tika nodedzināti vairāki nami un vienā no tiem [[Ķemerejas iela|Ķemerejas ielā]] sadega arī daļa “Rīgas kuģa” arheoloģiskajos izrakumos atrasto koka detaļu. Izglābās kuģa priekšgals un pakaļgals, [[Kuģa ķīlis|ķīlis]] un dažas [[branga]]s, jo tās bija nodotas laboratorijā ķīmiskai apstrādei. 1944. gadā Rīgas muzeju vērtības evakuēja uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara saglabājušās muzeju vērtības atveda atpakaļ uz Rīgu. == Kuģa apraksts == “Rīgas kuģim” bijušas 19 galvenās brangas, kas bija sastādītas no vairākām daļām un 2 papildu viengabala brangas. Tās brangas, kas balstīja airētāju klāja sijas, bija V-veida, bet augšējās brangas līdzinājās burtam U. “Rīgas kuģa” korpuss bija veidots pārlaidu ([[Klinkera paņēmiens|klinkera]]) tehnikā — dēļi visā garumā viens otru nedaudz pārsedza. Pārsedzes vietās tie bija sakniedēti ar dzelzs kniedēm. Kopumā kuģa sastiprinājumiem izlietotas 1460 dzelzs [[kniede]]s un vairāk nekā 400 kaltas [[nagla]]s un 480 ozolkoka tapas. [[Bura]] bijusi taisnstūra formas un tās laukums pārsniedzis 40 m². Pats kuģis svēris 4,3 tonnas, bet tā [[kravnesība]] varēja pārsniegt 30 tonnas. == Kuģa rekonstrukcija == Ir izveidoti 2 "Rīgas kuģa" modeļi. 1985. gadā izgatavotā "Rīgas kuģa" modeļa mērogā 1:10 autori ir inženieris un vēsturnieks [[Arturs Eižens Zalsters]], būvmeistars Viesturs Selga, buras un takelāžas autors Uldis Bikše, Leonīds Grīnbergs. Kuģa modelis atrodas [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā]]. 2014. gadā "Rīgas kuģa" modeli mērogā 1:15 izveidoja [[Edgars Zvejnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Rīgas kuģa modelis mērogā 1:15. Autors: Edgars Zvejnieks | url= http://www.rigaskugis.lv/lv/senie-kugi-latvija/rigas-kugis/ | accessdate= 2017. gada 30. jūnijā}} {{Novecojusi saite}}</ref> 2013. gada pavasarī dibinātās biedrības/sabiedriskā labuma organizācijas “Rīgas Kuģis” mērķis ir uzbūvēt vēsturiskā “Rīgas kuģa” pilna izmēra rekonstrukciju, kura būvniecība un turpmākā ekspluatācija kalpotu kā turpinājums Latvijas arheologu, vēsturnieku un citu speciālistu iepriekš veiktajiem izpētes darbiem par vēsturiskajiem kuģiem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title= Viesturs Sprūde. “Grib atjaunot seno Rīgas kuģi”. | url= http://news.lv/Latvijas_Avize/2010/04/16/grib-atjaunot-seno-rigas-kugi | accessdate= 2017. gada 1. jūlijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/cer-rekonstruet-12-gadsimta-tapusu-rigas-kugi//|title=Cer rekonstruēt 12. gadsimtā tapušu Rīgas kuģi.|website=[[LA.LV]]|accessdate=2017. gada 1. jūlijā|date=2016. gada 31. augustā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rigaskugis.lv/lv/par-mums/merkis-un-uzdevumi|title=Sabiedriskā labuma organizācija “Rīgas Kuģis”. Mērķis un uzdevumi.|accessdate=2017. gada 30. jūnijā}} {{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada nogalē mira biedrības dibinātājs [[Viktors Saulītis]]. == Literatūra == # Andris Caune. “Pati Rīga ūdenī”. Rīga, 1992. 69. – 71.lpp. # “Kāds izskatījies Rīgas kuģis”. Tava labākā grāmata par Latviju. Rīga, 1998. 105. – 106.lpp. # Arturs Eižens Zalsters. “Kas un kad būvējis Rīgas kuģi”. Laikraksts “Jūras vēstis”. Rīga, 1995. gada 26. oktobris, 10.lpp. # Jānis Skolis. “Senais Rīgas kuģis”. Par tehnikas vēsturi (6.laidums). Rīga,1964. 97. – 100.lpp. # Kārlis Apinis. “Jauni atradumi Rīgas senajā ostā”. Laikraksts “Jaunākas ziņas”. Rīga, 1939. gada 26. augusts. # Ole Crumlin-Pedersen. “Schiffe und Seehandelsrouten im Ostseeraum”. 230 lpp. # Latvijas jūrniecības gadagrāmata 1989/1990. Rīga, 39. – 41.lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Rīgas kuģis}} [[Kategorija:Jūrniecība]] [[Kategorija:Viduslaiki]] [[Kategorija:Vecrīga]] 8n5aiwc0oarr6ujjnd970r21ung9bcn 0 357321 4532671 4270327 2026-10-06T14:57:41Z Bendžamins 76862 4532671 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|3|19}} | caps1 = 114 | caps2 = 0 | caps3 = 57 | caps4 = 62 | caption = Kokorins 2020. gadā | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Mahačkalas "Anži"]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga|Zenit]] | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Valujki}} | goals1 = 19 | goals2 = 0 | goals3 = 22 | goals4 = 17 | height = 183 | image = Aleksandr Kokorin Sochi.jpg | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 17 | nationalcaps3 = 48 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 8 | nationalgoals3 = 12 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalteam3 = {{fb|Krievija}} | nationalyears1 = 2010 | nationalyears2 = 2009—2011 | nationalyears3 = 2011—2017 | playername = Aleksandrs Kokorins | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2008—2013 | years2 = 2013 | years3 = 2013—2016 | years4 = 2016—2020 | years6 = 2020—2021 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years5 = 2020 | goals7 = 0 | goals6 = 2 | goals5 = 7 | birth_place = | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Spartak Maskava]] | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Sochi]] | caps7 = 10 | caps6 = 8 | caps5 = 10 | name = | years7 = 2021—2024 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} [[Aris Limassol FC|Aris Limassol]] | years8 = 2022—2023 | caps8 = 29 | goals8 = 13 | clubs9 = {{īre}} {{flaga|Kipra}} [[Aris Limassol FC|Aris Limassol]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 24 | goals9 = 7 | clubs10 = {{flaga|Kipra}} [[Aris Limassol FC|Aris Limassol]] | years10 = 2024—2026 | caps10 = 46 | goals10 = 11 | totalcaps = 360 | totalgoals = 98 }} '''Aleksandrs Kokorins''' ({{Val|ru|Алекса́ндр Коко́рин}}; dzimis {{Dat|1991|3|19}}) ir [[Krievija]]s bijušais [[futbolists]]. == Karjera == Kokorins karjeru sāka [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. Vēlāk pārgāja uz [[Mahačkalas "Anži"]], bet neaizvadīja nevienu spēli un pārgāja atpakaļ uz Maskavas "Dinamo". 2016. gadā pievienojās [[FK Zenit Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas "Zenit"]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=25 August 2017|date=30 January 2016|publisher=fc-zenit.ru|title=Зенит и Динамо достигли договоренности о трансфере Жиркова и Кокорина|url=http://fc-zenit.ru/news/2016-01-30-zenit-i-dinamo-dostigli-dogovorennosti-o-transfere-zhirkova-i-kokorina.htm}}</ref> Vēlāk spēlējis ''[[FC Sochi]]'' un [[Maskavas "Spartak" (futbols)|Maskavas "Spartak"]] Kopš 2021. gada spēlē ''[[ACF Fiorentina]]''. [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasē]] spēlējis [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. == Sasniegumi == '''Zenit''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2018—19 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2015—16 * [[Krievijas Superkauss]]: 2016 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kokorins, Aleksandrs}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Belgorodas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Mahačkalas "Anži" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:FK Soči spēlētāji]] b503mn4nqbe03zipx9o67vvvvjratx3 0 359870 4532628 4035943 2026-10-06T13:36:26Z Bendžamins 76862 4532628 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|12|10}} | caps1 = | caps2 = 14 | caps3 = 59 | caps4 = 65 | caps5 = 54 | caps6 = 36 | caps7 = 10 | caption = Bonijs 2013. gadā | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Issia Wazy]] | clubs2 = {{flaga|Čehija}} {{īre}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague B]] | clubs3 = {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | clubs5 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | clubs7 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Bingervila}} | goals1 = | goals2 = 2 | goals3 = 22 | goals4 = 46 | goals5 = 26 | goals6 = 6 | goals7 = 2 | height = 182 | image = [[Attēls:Wilfried Bony (2013).JPG|220px]] | nationalcaps1 = 56 | nationalgoals1 = 16 | nationalteam1 = {{fb|Kotdivuāra}} | nationalyears1 = 2010—2019 | pcupdate = | playername = Vilfrīds Bonijs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2006—2008 | years2 = 2007—2008 | years3 = 2008—2011 | years4 = 2011—2013 | years5 = 2013—2015 | years6 = 2015—2017 | years7 = 2016—2017 | name = | birth_place = | caps8 = 22 | caps9 = 7 | clubs8 = {{flaga|Velsa}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | clubs9 = {{flaga|Katara}} {{īre}} [[Al-Arabi SC|Al-Arabi]] | goals8 = 3 | goals9 = 5 | years8 = 2017—2019 | years9 = 2019 | caps10 = 10 | clubs10 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Ittihad Club]] | goals10 = 5 | years10 = 2020 | clubs11 = {{flaga|Nīderlande}} [[NEC Nijmegen]] | years11 = 2022 | caps11 = 1 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Bolīvija}} [[Club Always Ready|Always Ready]] | years12 = 2023 | caps12 = 2 | goals12 = 0 | totalcaps = 278 | totalgoals = 116 }} '''Vilfrīds Bonijs''' ({{Val|fr|Wilfried Bony}}; dzimis {{Dat|1988|12|10}}) ir [[Kotdivuāra]]s bijušais [[futbolists]], [[Kotdivuāras futbola izlase]]s uzbrucējs. == Karjera == Profesionālo karjeru sāka Čehijas klubā [[AC Sparta Prague]]. 2011. gadā Bonijs pievienojās [[Eredivisie]] klubam [[SBV Vitesse]].<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=28 August 2017|date=30 January 2011|publisher=skysports.com|title=Vitesse snap up Wilfried|url=http://www.skysports.com/football/news/11923/6711358/vitesse-snap-up-wilfried}}</ref> [[2016.—2017. gada Eredivisie sezona|2016.—2017. gada sezonā]] Bonijs bija labākais līgas vārtu guvējs un tika atzīts par [[Nīderlande]]s gada futbolistu.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|accessdate=28 August 2017|date=11 July 2013|publisher=bbc.com|title=Wilfried Bony: Swansea complete club-record £12m signing|url=http://www.bbc.com/sport/football/23224017}}</ref> 2013. gadā parakstīja četru gadu līgumu ar [[Swansea City A.F.C.]]<ref name=":0" /> 2015. gadā pievienojās [[Manchester City F.C.]] par 28 miljoniem [[Sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]], tādējādi kļūstot par dārgāko Āfrikas futbolistu.<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=28 August 2017|date=14 January 2015|publisher=bbc.com|title=Wilfried Bony: Man City complete signing of Swansea striker|url=http://www.bbc.com/sport/football/30817037}}</ref> Uz [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016.—2017. gada sezonu]] tika izīrēts [[Stoke City F.C.]]<ref>{{Ziņu atsauce|accessdate=28 August 2017|date=31 August 2017|publisher=stokecityfc.com|url=http://www.stokecityfc.com/news/potters-pounce-for-bony|title=POTTERS POUNCE FOR BONY}}</ref> [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasē]] spēlējis [[2010. gada Āfrikas Nāciju kauss|2010. gada Āfrikas Nāciju kausā]], [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausā]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Sparta Prague''' * [[Čehijas futbola 1. līga|Čehijas 1. līga]]: 2009—10 '''Manchester City''' * [[Anglijas Līgas kauss]]: 2015—16 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2012—13 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bonijs, Vilfrīds}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Swansea City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:NEC Nijmegen spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Arabi SC spēlētāji]] [[Kategorija:Al-Ittihad Club spēlētāji]] fnsm554awgp0mv8u2slheg9cnet7q9z 0 361692 4532624 4523957 2026-10-06T13:20:04Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "The_Twelfth_Doctor's_Sonic_Screwdriver.jpg", jo [[c:User:Wdwd|Wdwd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Sonic screwdriver|]]). 4532624 wikitext text/x-wiki {{Artefakta infokaste | krasa = | teksta_krasa = | nosaukums = Skaņas skrūvgriezis | attels = | attela_paraksts = Divpadsmitā Doktora skaņas skrūvgriezis | filma = | serials = [[Doctor Who]] | pirma_paradisanas = Fury from the Deep (1968) | pedeja_paradisanas = | autors = * [[Sidnijs Ņūmens]] * [[Donalds Vilsons]] * [[Sesils Vēbers]] | dizains = | zanrs = [[Zinātniskā fantastika]] | izdevejs = [[BBC]] | planeta = Galifreja | tips = Rokas instruments | funkcijas = Dažādas, skat. [[#Funkcijas|Funkcijas]] | ipasas_iezimes = | energijas_avots = | ekipaza = | raditajs = | izmanto = * [[Doktors (tēls)|Doktors]] }} '''Skaņas skrūvgriezis''' ({{val|en|sonic screwdriver}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rosbalt.ru/style/2017/04/18/1608721.html |title=В Оксфордский словарь включили словосочетание «звуковая отвертка» из «Доктора Кто» |access-date={{dat|2017|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170627015414/http://www.rosbalt.ru/style/2017/04/18/1608721.html }}</ref>) ir izdomāts daudzfunkciju instruments,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tellmenothing.com/2017/03/28/sonic-screwdriver-uses-device-doctor/|title=Sonic Screwdriver: 50 Uses Of This Device From Doctor Who|last=Malankar|first=Nikhil|date=2017-03-28|website=Tell Me Nothing|access-date=2017-08-09|archive-date=2017-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20170809171553/http://tellmenothing.com/2017/03/28/sonic-screwdriver-uses-device-doctor/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lookatme.ru/mag/live/inspiration-lists/202801-sci-fi-gadget |title=Световой меч, покебол и ещё 8 гаджетов из научной фантастики. Звуковая отвёртка |access-date={{dat|2017|09|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140528014537/http://www.lookatme.ru/mag/live/inspiration-lists/202801-sci-fi-gadget }}</ref> ko [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriālā ''[[Doctor Who]]'' izmanto tā galvenais varonis [[Doktors (tēls)|Doktors]]. Līdzīgi kā [[TARDIS]], tas ir kļuvis par vienu no seriāla atpazīstamiem elementiem. Arī seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājumos]], kā ''The Sarah Jane Adventures'' un ''Torchwood'' tiek pielietoti priekšmeti ar līdzīgām funkcijām: skaņas lūpukrāsa, skaņas blasters, skaņas zonde un skaņas [[modulators]]. Pirmoreiz skaņas skrūvgriezis seriālā parādījās 1968. gada sērijā ''Furry from the Deep'', kur to lietoja otrais Doktors. To bieži izmantojis arī trešais un ceturtais Doktors. No 1982. līdz 1996. gadam tas netika parādīts, bet tad atgriezās seriāla turpinājumā 2005. gadā. Seriāla laikā skaņas skrūvgriezis piedzīvojis daudz dažādu pārmaiņu, jo Doktors to nepārtraukti uzlabo. Vairākos gadījumos tas ticis sabojāts, kas noveda pie nākamā modeļa ieviešanas. Divpadsmitais Doktors savu skaņas skrūvgriezi zaudē, jo pamet to [[daleki|daleku]] radītājam [[Davross|Davrosam]], kad tas kā bērns ir iekļuvis "roku mīnu" laukā. Neskatoties uz Doktora apgalvojumu, ka skrūvgriezis nevienam netiks dots, viņš tomēr vairākas reizes to ir iedevis saviem kompanjoniem. == Funkcijas == Skaņas skrūvgriezis darbojas ar [[skaņa]]s viļņu, [[starojums|radiācijas]] un [[elektromagnētisms|elektromagnētisma]] palīdzību, raidot dažādas [[frekvence]]s un [[viļņa garums|viļņa garuma]] signālus. Ar to var kontrolēt jebkura laikmeta [[tehnoloģija]]s, tās aktivizēt, [[atspējošana|atspējot]], [[hakeris|uzlauzt]] un citādi ietekmēt. Ar to var attālināti kontrolēt dažādas [[elektronika|elektroniskas]] sistēmas, mehānismus un [[dators|datorus]], atvērt [[slēdzene]]s, detonēt [[sprāgstvielas]]. Tas var izraisīt dažādas [[ķīmiskā reakcija|ķīmiskās reakcijas]], reiz skaņas skrūvgriezis palīdzēja Doktoram mainīt savu [[acs|acu]] [[radzene]]s krāsu, padarot to tumšu kā saulesbrillēm. Vienā no sērijām skrūvgriezis tika lietots, lai atjaunotu sarautas dzeloņstieples. Skrūvgriezis spēj arī noteikt, pastiprināt un kontrolēt noteiktu [[enerģija|enerģiju]], skaņas, signālus, frekvences un viļņus, ļaujot doktoram pārtvert [[teleportācija|teleportējošos]] personu un nosūtīt to tur, kur viņš vēlas, skenēt un identificēt materiālus, nodibināt sakarus, uzlabot skaņas, signālus un frekvences, darboties kā [[katalizators]] vai enerģētikas kanāls. Ar skrūvgriezi var veikt aprēķinus, kā arī izveidot [[spēka lauks|spēka lauku]], lai aizsargātos no dalekiem. Specifiskas skaņas skrūvgrieža funkcijas: * [[Durvis|Durvju]] atvēršana vai bloķēšana; * Jebkādas vielas [[degšana|dedzināšana]] vai griešana; * Attālināta [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] [[detonēšana]]; * Skaņas viļņu vai [[rentgenstari|rentgena staru]] jaudas pastiprināšana; * [[ierocis|Ieroču]] un [[rlektronika|elektronisko]] iekārtu iznīcināšana; * [[lukturis|Luktura]] funkcijas; * [[Teleportācija]]s pārtveršana un vadīšana; * Iespēja iegūt skaidru naudu no [[bankas automāts|bankomāta]]; * Iespēja mainīt [[acs]] radzenes krāsu; * [[mikrofons|Mikrofona]] funkcijas; * Iespēja noteikt un [[interpretācija|interpretēt]] signālus; * Iespēja veikt medicīnisko skenēšanu; * Iespēja bloķēt TARDIS [[koordinātas]]; * Iespēja izsekot [[ārpuszemes dzīvība|citplanētiešus]]; * Iespēja nelielā mērogā kontrolēt [[atoms|atomu]] un [[molekula|molekulu]] īpašības; * Darbināt cilvēku vai citplanētiešu datorus; * Noteikt ģeogrāfisko atrašanās vietu; * Radīt spēka lauku, lai fiziski atvairītu dalekus; * Modificēt [[mobilais telefons|mobilo tālruni]]; * Atklāt un deaktivizēt maskēšanos; * Deaktivizēt [[robots|robotus]]; * Skenēt lietas; * Sašķaidīt stiklu; * Runāt ar kādu no attāluma, izveidojot "akustisko koridoru"; * [[paralīze|Paralizēt]] dzīvas būtnes [[nervu sistēma|nervu]] centrus; * Pievilkt vai atskrūvēt skrūves; * Lejupielādēt un pārsūtīt uz datora [[cietais disks|cieto disku]] personas [[apziņa|apziņu]]. Skaņas skrūvgriezi var izmantot un uzskatīt arī par [[humānisms|humānu]] aizsardzības ieroci, kas dzīvās būtnes nenogalina un neievaino, taču izraisa sāpes, radot spalgas skaņas vai enerģijas strūklas. Kādu laiku Doktors lieto arī skaņas saulesbrilles, jo viņam vairs nav skrūvgrieža. Šķiet, tām ir tādas pašas funkcijas kā skaņas skrūvgriezim, klāt nākušas dažas jaunas, kā [[hologrāfija|hologrammu]] veidošana, [[E-pasts|E-pasta]] un [[internets|interneta]] informācijas lasīšana, saziņa ar Galifrejas kaujas kreiseriem, citplanētiešu iekodētas [[informācija]]s dzēšana no cilvēka [[smadzenes|smadzenēm]]. Doktora pārejošā [[aklums|akluma]] periodā tās palīdzēja viņam gūt informāciju par apkārtni, nosūtot to tieši uz viņa smadzenēm. Sērijā ''Hell Bent'' TARDIS Doktoram piešķir pavisam jaunu skaņas skrūvgriezi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.paratime.ca/v_and_v/pics/sonicsc.jpg Sonic screwdriver diagram] {{en ikona}} * [http://nzdwfc.tetrap.com/archive/tsv31/sonicscrewdriver.html List of appearances and functions in the classic series] {{en ikona}} * [http://www.sfx.co.uk/page/sfx?entry=the_sonic_swiss_army_knife List of appearances and functions in the 2005–2009 series] at SFX {{en ikona}} * [http://downloads.bbc.co.uk/doctorwho/sounds/sonicscrewdriver.mp3 Sonic screwdriver sound effect from the current series] ([[.mp3|MP3]]) {{en ikona}} * [http://tardis.wikia.com/wiki/Sonic_screwdriver Sonic Screwdriver article on the TARDIS Wiki] {{en ikona}} {{Doctor Who}} {{DEFAULTSORT:Skaņas skrūvgriezis}} [[Kategorija:Zinātniskā fantastika]] [[Kategorija:Doctor Who]] nv5d7tlwu0s102phnk1jg7ap41p6f9u 0 362079 4532663 4316563 2026-10-06T14:17:31Z Bendžamins 76862 4532663 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Ivans Jeņins | image = Ivan Yenin 2022 (1).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|6}} | cityofbirth = [[Hersona]] | countryofbirth = [[Ukraina]] | height = 180 | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[Tulas "Arsenal"]] | clubnumber = 35 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2016 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Vityaz Podolsk]] | caps1 = 100 | goals1 = 2 | years2 = 2016 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | caps2 = 15 | goals2 = 0 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | caps3 = 59 | caps4 = 28 | caps5 = 28 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | clubs4 = {{flaga|BIH}} [[NK Široki Brijeg|Široki Brijeg]] | clubs5 = {{flaga|BIH}} [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] | goals3 = 0 | goals4 = 2 | goals5 = 1 | years3 = 2017—2018 | years4 = 2018—2020 | years5 = 2020—2021 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] | years6 = 2021—2023 | caps6 = 66 | goals6 = 2 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Chernomorets Novorossiysk|Chernomorets Novorossiysk]] | years7 = 2024—2025 | caps7 = 42 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Kostroma|Spartak Kostroma]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 33 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[Tulas "Arsenal"]] | years9 = 2026— | caps9 = 0 | goals9 = 0 }} '''Ivans Jeņins''' ({{Val|ru|Иван Владимирович Енин}}; dzimis {{dat|1994|2|6}}) ir [[Krievija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2026. gada spēlē Krievijas kluba [[Tulas "Arsenal"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Riga''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]] * [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]: [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Jeņins, Ivans}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Riga FC spēlētāji]] [[Kategorija:Hersonā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:HŠK Zrinjski Mostar spēlētāji]] [[Kategorija:NK Široki Brijeg spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] 9ixdvr22iyj1krvdjdaaowe51l0oq7l 0 362276 4532678 4270335 2026-10-06T15:04:06Z Bendžamins 76862 4532678 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Jevgeņijs Kozlovs | image = Yevgeni Kozlov 2014.jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1995|2|4}} | cityofbirth = [[Sergijevposada]] | countryofbirth = [[Krievija]] | height = 173 | currentclub = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Abdysh-Ata|Abdysh-Ata]] | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2013-2014 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Ņižņijnovgorodas „Volga”]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2016 | clubs2 = {{flaga|Somija}} [[Lahti]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 2016—2017 | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps3 = 50 | goals3 = 15 | years4 = 2018—2019 | clubs4 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Saļihorskas "Šahtjor" (futbols)|Saļihorskas "Šahtjor"]] | caps4 = 6 | goals4 = 0 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U18 | nationalcaps1 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 6 | nationalgoals3 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | clubs5 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] | years5 = 2020—2021 | caps5 = 26 | goals5 = 11 | clubs6 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Akzhayik|Akzhayik]] | years6 = 2021 | caps6 = 22 | goals6 = 3 | clubs7 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Kyzylzhar|Kyzylzhar]] | years7 = 2022 | caps7 = 22 | goals7 = 1 | clubs8 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Atyrau|Atyrau]] | years8 = 2023 | caps8 = 26 | goals8 = 8 | clubs9 = {{flaga|Indija}} [[Mohammedan SC|Mohammedan]] | years9 = 2024 | caps9 = 10 | goals9 = 1 | clubs10 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Shakhter Karagandy|Shakhter Karagandy]] | years10 = 2024 | caps10 = 12 | goals10 = 1 | clubs11 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Atyrau|Atyrau]] | years11 = 2025 | caps11 = 8 | goals11 = 0 | clubs12 = {{flaga|Kazahstāna}} [[FC Abdysh-Ata|Abdysh-Ata]] | years12 = 2025— | caps12 = 0 | goals12 = 0 }} '''Jevgeņijs Kozlovs''' ({{Val|ru|Евгений Евгеньевич Козлов}}; dzimis {{dat|1995|2|4}}) ir [[Krievija]]s futbolists, uzbrucējs. Kopš 2025. gada spēlē Kazahstānas kluba [[FC Abdysh-Ata|Abdysh-Ata]] sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{Latvijas futbola Virslīgas rezultatīvākie spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Kozlovs, Jevgeņijs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]] [[Kategorija:Saļihorskas "Šahtjor" spēlētāji]] 3nf3t5285906k8ziklw31etsmuxab54 0 362321 4532716 3904083 2026-10-06T18:19:22Z Egilus 27634 4532716 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ģirts Liuziniks | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = Ģirts Liuziniks | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1981|10|7}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris]] | darbības gadi = 2008–pašlaik | dzīvesbiedrs = * Meta Liuzinika (2008—2016)<ref name="jauns.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=Aktieris Ģirts Liuziniks šķir laulību un ir kopā ar kolēģi |date=2016. gada 29. marts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/8013-aktieris-girts-liuziniks-skir-laulibu-un-ir-kopa-ar-kolegi-foto |accessdate={{dat|2017|10|10||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Izjukusi seriālu zvaigznes Liuzinika laulība |date=2016. gada 29. marts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/izjukusi-serialu-zvaigznes-liuzinika-lauliba.d?id=47217577 |accessdate={{dat|2017|10|10||bez}}}}</ref> * Liene Sebre (2016—pašlaik)<ref name="jauns.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Apprecējies aktieru pāris Liene Sebre un Ģirts Liuziniks |date=2022. gada 12. augusts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/apprecejies-aktieru-paris-liene-sebre-un-girts-liuziniks.d?id=54620948 |accessdate={{dat|2023|5|21||bez}}}}</ref> | bērni = Everts, Knuts | paraksts = | mājaslapa = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Ģirts Liuziniks''' (dzimis {{dat|1981|10|7}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 2008. gadā sāka strādāt par [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieri. Par Fredija lomu izrādē "Dziļā skumjā jūra" un Jāņa Bērziņa lomu izradē "Arī vaļiem ir bail" bija nominēts [[Spēlmaņu nakts 2017/2018]] balvai kategorijā "Gada aktieris".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Paziņoti Spēlmaņu nakts 2017/2018 nominanti |publisher=[[Spēlmaņu nakts]] |url=https://old.spelmanunakts.lv/2018/06/19/pazinoti-spelmanu-nakts-20172018-nominanti/ |accessdate={{dat|2023|5|21||bez}}}}</ref> 2020. gadā Liuziniks pametu darbu Latvijas Nacionālā teātrī un uzsāka studijas [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības inženierzinātņu fakultātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Aktieris Ģirts Liuziniks aiziet no teātra un maina dzīvi |date=2020. gada 2. augusts |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/aktieri/aktieris-girts-liuziniks-aiziet-no-teatra-un-maina-dzivi.d?id=52490331 |accessdate={{dat|2023|5|21||bez}}}}</ref> Bez teātra lomām pazīstams arī ar Denisa lomu seriālā "[[UgunsGrēks]]" un Mārtiņa lomu seriālā "[[Viņas melo labāk]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/girts-liuziniks|title=Ģirts Liuziniks|publisher=Latvijas Nacionālais teātris|access-date={{dat|2017|10|10||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210927213321/https://teatris.lv/makslinieki/aktieri/girts-liuziniks}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Liuziniks, Ģirts}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] lyvese9uuqmouo2vw0pamthllqzt88v 0 365275 4532674 4270329 2026-10-06T14:59:56Z Bendžamins 76862 4532674 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{Birth date and age|1987|1|22|df=y}} | birth_place = [[Maskava]], [[PSRS]] | caps1 = 132 | caps2 = 226 | caption = | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Spartak" (futbols)|Maskavas "Spartak"]] | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Nizhny Novgorod|Nizhny Novgorod]] (trenera palīgs) | goals1 = 12 | goals2 = 21 | height = 182 | image = [[Attēls:CSKA-Spartak (4).jpg|220px]] | nationalcaps1 = 13 | nationalcaps2 = 47 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalteam2 = {{fb|RUS}} | nationalyears1 = 2007—2008 | nationalyears2 = 2012—2018 | playername = Dmitrijs Kombarovs | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2006—2010 | years2 = 2010—2019 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Samaras "Krylia Sovetov"]] | caps3 = 50 | goals3 = 0 | years3 = 2019—2021 | managerclubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zvezda Saint Petersburg|Zvezda Saint Petersburg]] | manageryears1 = 2022—2024 | totalcaps = 408 | totalgoals = 33 | managerclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak-2 Moscow|Spartak-2 Moscow]] | manageryears2 = 2024—2025 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FC Chayka Peschanokopskoye|Chayka Peschanokopskoye]] | manageryears3 = 2025—2026 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Nizhny Novgorod|Nizhny Novgorod]] | manageryears4 = 2026— }} '''Dmitrijs Kombarovs''' ({{Val-ru|Дми́трий Влади́мирович Комба́ров}}; dzimis {{Dat|1987|1|22}}) ir bijušais [[Krievija]]s [[futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], pārstāvējis [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasi]]. Karjeru Kombarovs sāka [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] līdz 2010. gadā pievienojās ''Spartak.'' [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasē]] spēlējis [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]], un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Spartak Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2016—17 * [[Krievijas Superkauss]]: 2017 == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kombarovs, Dmitrijs}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Samaras "Krylia Sovetov" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] kyhocmvjrkr4xph4z54lwzrdzw8w84w 0 370075 4532665 4005317 2026-10-06T14:23:13Z Bendžamins 76862 4532665 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Maksims Kanuņņikovs | image = Spar-Rub15 (8).jpg | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|14}} | cityofbirth = [[Ņižņijtagila]] | countryofbirth = [[Krievija]] | height = 183 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga]] | caps1 = 32 | goals1 = 2 | years2 = 2011 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Tomskas „Tom”]] | caps2 = 28 | goals2 = 5 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Amkar"]] | caps3 = 35 | goals3 = 5 | years4 = 2014—2018 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Kazaņas "Rubin"]] | caps4 = 93 | goals4 = 18 | nationalyears1 = 2010 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2010—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals2 = 3 | nationalyears3 = 2014—2017 | nationalteam3 = {{fb|RUS}} | nationalcaps3 = 11 | nationalgoals3 = 0 | pcupdate = | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps5 = 9 | caps6 = 38 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC SKA-Khabarovsk|SKA-Khabarovsk]] | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[PFC Krylia Sovetov Samara|Krylia Sovetov Samara]] | goals5 = 0 | goals6 = 6 | years5 = 2018 | years6 = 2018—2022 }} '''Maksims Kanuņņikovs''' ({{val|ru|Максим Сергеевич Канунников}}; dzimis {{dat|1991|7|14}}) ir [[Krievija]]s bijušais futbolists, uzbrucējs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kanuņņikovs, Maksims}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Sverdlovskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Samaras "Krylia Sovetov" spēlētāji]] [[Kategorija:Permas "Amkar" spēlētāji]] 9k7t2wvpadjr3dkv3eu8lj9pzmiap09 0 370542 4532698 4081747 2026-10-06T17:03:12Z Meistars Joda 781 4532698 wikitext text/x-wiki [[Attēls: Commonwealth of Nations.svg|thumb|Lai gan britu izveidotā [[Nāciju Sadraudzība]] (tumši zilā krāsā) vairāk skaitās kā [[starpvaldību organizācija]], tajā tik un tā var novērot "konfederatīvas attiecības"]] '''Konfederācija''' (no {{val|la|confoederatio}}&nbsp;— ‘līgums’, ‘vienošanās’), arī '''valstu savienība''' vai '''līga''', ir suverēnu [[valsts|valstu]] apvienošanās kopīgā savienībā uz [[starptautisks līgums|starptautiska līguma]] pamata, kurā centrālā (konfederālā) vara ir relatīvi vāja ar visai nelielām pilnvarām.<ref name="lv oxford">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.oxforddictionaries.com/definition/konfederacija|title=Konfederācija|work=lv.oxforddictionaries.com|publisher=Latvian Oxford Living Dictionary|accessdate=1 February 2018}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name="politika">{{Grāmatas atsauce|title=Politika un tiesības|author=Vilnis Purēns|place=Rīga|publisher=RaKa|year=2011|page=83}}</ref><ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/confederation-politics|title=Confederation|work=britannica.com|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate=27 January 2018}}</ref><ref name="bussines">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.businessdictionary.com/definition/confederation.html|title=Confederation|work=businessdictionary.com|publisher=Business Dictionary|accessdate=27 January 2018|archive-date={{dat|2018|02|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180201065529/http://www.businessdictionary.com/definition/confederation.html}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180201065529/http://www.businessdictionary.com/definition/confederation.html |date={{dat|2018|02|01||bez}} }}</ref> Līdz ar to tās būtība paredz, ka valstis konfederācijas ietvaros nekļūst par pavalstīm kā [[federācija (valsts)|federatīvā]] valsts iekārtā, bet drīzāk par ''dalībvalstīm'' brīvprātīgā savienībā, kur politiskās pilnvaras galvenokārt tiek nodotas no dalībvalstu varas iestādēm uz centrālo valdību.<ref name="bussines"/><ref name="Diffen">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.diffen.com/difference/Confederation_vs_Federation|title=Confederation vs. Federation|work=diffen.com|publisher=Diffen|accessdate=27 January 2018}}</ref> Mūsdienās vienas no lielākajām valstu apvienībām, kurās var novērot konfederatīvas attiecības, ir [[Nāciju Sadraudzība]] un [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]].<ref name="politika"/> Šāda veida konfederācijas jeb valstu savienības parasti tiek veidotas, lai realizētu kādu konkrētu mērķi, piemēram, īstenotu kopīgu aizsardzību ([[militāra savienība|militāru savienību]]), [[ārpolitika|ārpolitiku]], [[ekonomika|ekonomiku]] vai [[imigrācija]]s politiku, kur centrālās valdības galvenais uzdevums ir palīdzēt organizēt šos attiecīgos procesus dalībvalstu interesēs.<ref name="Diffen"/><ref name="cis britannica">{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.britannica.com/topic/Commonwealth-of-Independent-States|title=Commonwealth of Independent States|work=britannica.com|publisher= Encyclopædia Britannica|accessdate=28 January 2018}}</ref> Pretstats konfederācijām ir federāla un [[unitāra valsts]], kur federatīva valsts iekārta paredz visas politiskās pilnvaras kopīgi sadalīt starp centrālo (federālo) un vietējo pavalstu varām ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), kamēr unitārā valsts iekārtā ir tikai viena centrālā valsts vara, no kuras pilnvarām pilnībā ir atkarīgas visas vietējās valsts varas iestādes ([[Latvija]]). == Raksturojums == Nav konkrēta definīcija, pēc kuras kritērijiem būtu iespējams noteikt vispārīgu konfederatīvu iekārtas modeli. Vēsturiski ir pastāvējušas vairākas konfederācijas jeb valstu savienības, kurās varas attiecības starp savienības dalībvalstīm un centrālo valdību ir bijušas dažādas. Atsevišķas konfederācijas ar "ciešāku" centrālo varu ir vairāk līdzinājušās [[federācija (valsts)|federācijām]] ([[Amerikas Valstu Konfederācija]]), kamēr citas valstu savienības ar "vaļīgāku" centrālo varu ir vairāk atgādinājušas [[starpvaldību organizācija]]s ([[Tautu Savienība]]). Konfederācijas uzbūves pazīmes dažādām valstu savienībām var būt stipri atšķirīgas, kur tās sevī var daļēji ietvert kā federatīvas valsts iekārtas, tā arī starpvaldību organizācijas uzbūves elementus. === Centrālā vara === Viena no izteiktākajām konfederācijas pazīmēm, kas to ļauj atšķirt no federatīvas valsts iekārtas, ir tāda, ka to pārsvarā veido [[suverenitāte|suverēnas]] valstis, kas uz [[starptautisks līgums|starptautiska līguma]] pamata nolemj apvienoties kopīgā valstu savienībā kā neatkarīgas ''dalībvalstis'',<ref name="lv oxford"/> nevis pavalstis, kā tas būtu federācijas gadījumā, kur daļa no suverenitātes būtu jādala ar centrālo (federālo) valdību.<ref name="Diffen"/> Līdz ar to konfederācijas struktūra paredz relatīvi vāju centrālo varu, kur politiskās pilnvaras tai tiek deleģētas no dalībvalstu valdību puses,<ref name="Diffen"/><ref name="EU"/> kas tādējādi tiesiski ļauj ikvienai dalībvalstij jebkurā brīdī arī brīvi izstāties no visas savienības, kas federatīvas valsts iekārtas gadījumā būtu ievērojami sarežģītāk. Šī iemesla dēļ svarīgs konfederācijas aspekts ir dalībvalstu tiesības uz [[atdalīšanās|atdalīšanos]]. Parasti konfederācijas ietvaros dalībvalstu valdības centrālajai varai ir gatavas nodot tikai tās pilnvaras, kuras uzskata par nepieciešamām, lai tādējādi saglabātu pēc iespējas lielāku suverenitāti savienības sastāvā.<ref name="EU"/> Līdz ar to parasti dalībvalstu valdības konfederācijas ietvaros ir pilntiesīgas emitēt savu nacionālo [[valūta|valūtu]], veidot [[diplomātija|diplomātiskās]] attiecības ar citām valstīm ārpus savienības robežām, īstenot savu neatkarīgo [[nodokļu politika|nodokļu politiku]] utt.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= https://www.enotes.com/homework-help/what-difference-between-confederation-unitary-575169|title= What is the difference between a confederation and a unitary government?|work=enotes.com|publisher=enotes|accessdate=1 February 2018}}</ref> Konfederācijas centrālās varas relatīvo vājumu skaidri parāda piemēri ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] periodā un laika posmā no 1781. līdz 1789. gadam, kad [[Konfederācijas statūti (ASV)|Konfederācijas statūtu]] (''Articles of Confederation'') rezultātā tā skaitījās kā konfederatīva valsts,<ref name="EU"/> un [[Vācu Savienība|Vācu Savienību]] laika posmā no 1815. līdz 1866. gadam, kad pēc [[Napoleona kari]]em vācu zemes nolēma izveidot salīdzinoši vaļēju valstu savienību uz konfederācijas principiem.<ref name="german con brit"/> [[ASV federālā valdība|Amerikas Savienoto Valstu centrālā]] valdība šajā laika posmā saskaņā ar Konfederācijas statūtiem bija tiesīga pasludināt [[karš|karu]], emitēt [[nauda|naudu]] un slēgt starptautiskus līgumus, taču tai nebija pilnvaru iekasēt [[nodoklis|nodokļus]] vai regulēt dalībvalstu savstarpējo [[tirdzniecība|tirdzniecību]].<ref name="EU">{{Grāmatas atsauce|title=Understanding the European Union: A Concise Introduction|url=https://archive.org/details/understandingeur00mcco|first=John|last=McCormick|place=Houndmills|publisher=Palgrave|edition=2.|year=2002|page=23.-25}}</ref> Tāpat, lai veiktu labojumus Konfederācijas statūtos, centrālajai varai bija nepieciešama visu 13 dalībvalstu piekrišana.<ref name="EU"/> Savukārt, lai noslēgtu starptautiskus līgumus, centrālajai varai bija nepieciešama 2/3 jeb 9 no 13 dalībvalstu piekrišana, kas apgrūtināja lēmumu pieņemšanu.<ref name="EU"/> Līdzīgi arī Vācu Savienības gadījumā centrālajai varai nebija nekādu pilnvaru pār dalībvalstu savstarpējo tirdzniecības politiku, kā arī galvenokārt mazāko dalībvalstu dēļ konfederācijai tā arī neizdevās izveidot kopīgus [[karaspēks|bruņotos spēkus]].<ref name="EU"/> Turklāt, tāpat kā tas bija Amerikas Savienoto Valstu gadījumā, arī Vācu Savienības centrālajai varai, lai veiktu labojumus [[konstitūcija|konstitūcijā]], bija nepieciešama teju vai visu dalībvalstu piekrišana, kā arī, lai noslēgtu starptautiskus līgumus, tai bija vajadzīgs 2/3 dalībvalstu piekrišana.<ref name="EU"/> == Piemēri == === Vēsturiskie === [[Attēls:Frankfurter Fürstentag 1863 Abschlußphoto.jpg|thumb|[[Vācu Savienība]]s dalībvalstu monarhi [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]], 1863. gads]] Vēsturiskās konfederācijas jeb valstu savienības, kuras galvenokārt pastāvēja pirms 20. gadsimta, var stipri atšķirties no mūsdienu izpratnes par to, kā [[politikas zinātne|politikas zinātnē]] tiek skaidrota konfederatīva valsts iekārtas sistēma (valstis savos oficiālajos nosaukumos varēja saturēt terminu "konfederācija", taču pēc mūsdienu standartiem vairāk atgādināt [[federācija (valsts)|federatīvu]] valsts iekārtu, un otrādi). Šī iemesla dēļ aptvert pilnībā visas vēsturiskās konfederācijas ir diezgan problemātiski. Daži vēsturiskie konfederācijas piemēri ir šādi: * [[Amerikas Savienotās Valstis]] (1781—1789),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.dictionary.com/browse/confederation|title=Confederation|work=dictionary.com|publisher=Dictionary|accessdate=28 January 2018}}</ref> * [[Amerikas Valstu Konfederācija]] (1861—1865), * [[Arābu Federācija]] (1958) * [[Argentīnas Konfederācija]] (1831—1861), * [[Livonijas Konfederācija]] (1243—1561), * [[Tautu Savienība]] (1920—1946), * [[Vācu Savienība]] (1815—1866).<ref name="german con brit">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/German-Confederation|title=German Confederation|work=britannica.com|publisher= Encyclopædia Britannica|accessdate=28 January 2018}}</ref> === Mūsdienu === Ne visas mūsdienu valstu politiskās savienības var uzskatīt par oficiālām konfederācijām, jo paralēli tām pastāv arī vairākas [[starpvaldību organizācija]]s un citas starpvalstu politiski ekonomiskās apvienības, kuru uzbūve bieži vien var būt samērā līdzīga konfederatīvai valsts iekārtas sistēmai. Tomēr par spīti tam daļai no šīm valstu apvienībām neapšaubāmi piemīt vairākas konfederatīvo attiecību pazīmes. Daži mūsdienu konfederācijas piemēri ir šādi: * [[Arābu valstu līga|Arābu līga]] * [[Eiropas Savienība]], * [[Nāciju Sadraudzība]], * [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]. Valstis vai valstu savienības, kuru nosaukumos vēl joprojām parādās termins "konfederācija", taču pēc mūsdienu standartiem vairāk atgādina federatīvu valsts iekārtas sistēmu: * [[Šveice|Šveices Konfederācija]] === Citi === Konfederācijas var pastāvēt un veidot ne tikai politiskajā, bet arī [[bizness|biznesa]] un [[sports|sporta]] līmenī: * [[FIFA Konfederāciju kauss|''FIFA'' Konfederāciju kauss]] * [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lddk.lv/lapa/par-lddk/|title=Latvijas Darba devēju konfederācija|work=lddk.lv|publisher=Latvijas Darba devēju konfederācija|accessdate=1 February 2018|archive-date={{dat|2017|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170205044945/http://www.lddk.lv/lapa/par-lddk/}}</ref> == Skatīt arī == * [[Federācija (valsts)|Federāla valsts]] * [[Unitāra valsts]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{britannica|new=biography/Confederation-(politics)}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]] [[Kategorija:Politiskās sistēmas]] 05o6zq0nc4jpotoxd2th3jl8dzk2st8 0 371134 4532866 3869795 2026-10-07T10:23:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532866 wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}} '''Suntažu Kangari''' ir apmēram 3-4 km gara [[oss|osu]] vaļņveida pauguru virkne. Tie atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Suntažu pagasts|Suntažu pagastā]], atsevišķi pauguri jau sākas apmēram 1 km austrumu virzienā no [[Jugla (Suntažu pagasts) |Juglas ciema]] centra, bet beidzas Irbīšu māju tuvumā pie [[Suntaži|Suntažiem]]. Tomēr Suntažu Kangaru galvenā grēda, jeb tas, kas no tās ir atlicis, stiepjas no Zīlniekiem līdz Uceniem<ref>SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", Ogres novads, Rīga 2008 {{ISBN|978-9984-07-531-0}}</ref>. Šo osu pauguru virkni rietumu daļā starp Bērzkalniņu un Bebru kalnu šķērso [[Levenstrauts|Levenstrauts (Lēvenurga)]], kurš gar Lapsu kalnu un tālāk Juglas ciemā gar [[Annaskalns|Annaskalnu]] ieplūst [[Mazā Jugla|Mazajā Juglā]]. == Ģeogrāfija == Ja fizioģeogrāfiskajā kartē restaurētu visus padomju laikos noraktos osu paugurus, ar nelieliem pārrāvumiem izveidotos apmēram 15—18 km gara, vaļņveida osu jeb pauguru virkne no Uceniem pie Suntažiem caur Juglu līdz Vāverkrogam.<ref> Latvijas autoceļu atlants, Rīga,2002, SIA " Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 62.,63.lpp {{ISBN|9984-07-267-3}} </ref> Faktiski gandrīz noraktie Suntažu Kangari, Annaskalns, noraktie Gretes un Jurbalšu osi, [[Ķoderu pilskalns|Lielā Vīra gultas (Ķoderu)]] oss un [[Lielie Kangari]] ir viena pēdējā apledojuma kušanas ūdeņu veidota pauguru ķēde.<ref>Aigars Kuzmins "Ogres novads", Rīga,1996, apgāds Mācību grāmata, 13.karte 21.,97.lpp {{ISBN|9984-523-86-1}} </ref> Jau padomju laikos Suntažu Kangaros dažādu ceļu remontiem un būvniecības dēļ tika uzsākta smilts un grants ieguve, kas intensīvi norisinās arī mūsdienās. Tā rezultātā var lēst, ka lielākā daļa no osu pauguru virknes mūsdienās ir jau norakta. Daudzviet pēc pauguriem radušos līdzenumu vietā ir atsākusies tālāka, dziļāka būvmateriālu ieguve, karjeros radot pazeminājumus, bedres, ieplakas, kas nereti ir piepildītas ar ūdeņiem, radot, savdabīgus karjerezeriņus. Izstrādājot plānu un veicot Suntažu Kangaru apkārtnes rekultivāciju<ref>[http://onecrm.lv/lps/meetingsearch/displaydocument.aspx?committeename=Re%BBion%E0l%E0s%20att%EFst%EFbas%20un%20sadarb%EFbas%20komiteja&itemid=12635960539624335145&meetingid=1604001K%20%20%20%20%20%20%20&filename=Karjeru%20rekultiv%E0cija.pdf&cc=Document Karjeru rekultivācija (Tukuma novada piemērs)]{{Novecojusi saite}}</ref>, šo degradēto teritoriju<ref>[http://www.lps.lv/uploads/docs_module/5_Priekšlikumi%20degradēto%20teritoriju%20klasifikācijai%20zemes%20degradācijas%20kontekstā.pdf Degradēto teritoriju klasifikācija (LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra)] {{Novecojusi saite}}</ref> varētu vēlāk visai veiksmīgi labiekārtot un perspektīvā izveidot pat gleznainu pagasta un visa novada mēroga rekreatīvu zonu<ref>[http://www.ogresnovads.lv/files/lemumi/2015/15%20oktobris/pielikumi/pielikums_nr_17_15_10_2015_4_paragfrafs.doc Ogres un Ikšķiles novadu Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa ZILIE KALNI attīstības aģentūra (rekreācijas zonas piemērs)]{{Novecojusi saite}}</ref>, kuru ieskauj plaši mežu masīvi. == Galerija == <gallery> Attēls:Lapsu kalni Suntažu Kangaros pie Juglas.jpg|Lapsu kalns Juglas ciema tuvumā Attēls:Bērzkalniņā pie Levenstrauta mitrāja.jpg|Bērzkalniņā pie Levenstrauta mitrāja Attēls:Suntažu Kangaru Bērzkalniņš.jpg|Bērzkalniņš no mitrāja puses Attēls:IMG 0075(1) Suntažu Kangaru R galā.jpg|Pāri Lēvenurgas polderu mitrājam tālumā redzams Bebrkalniņš Attēls:Suntažu Kangaros -1.jpg|Ceļš Jugla-Uceni Suntažu Kangaros Attēls:IMG 0005(1) Suntažu Kangaros.jpg|Pirmais karjers galvenās grēdas R galā Attēls:IMG 0014(1)Suntažu Kangaros.jpg|Pirmais karjers Suntažu Kangaros Attēls:IMG 0015(1)Suntažu Kangaros.jpg|Laukakmeņu atlase smilts un grants ieguvē Attēls:IMG 0019(1)Suntažu Kangaros.jpg|Nogāžu atliekas liecina par bijušu osu Attēls:IMG 0020(1)Suntažu Kangaros.jpg|Skats no R gala vēl nenorakta kalna Attēls:IMG 0023(1)Suntažu Kangaros.jpg|Zemākajās vietās uzkrājas ūdeņi Attēls:IMG 0024(1)Suntažu Kangaros.jpg|Šādu karjerezeriņu Suntažu Kangaros ir daudz Attēls:IMG 0026(1)Suntažu Kangaros.jpg|Viena no daudzajām padomju laiku ieguves vietām Attēls:IMG 0028(1)Suntažu Kangaros.jpg|Osu vietā aizaudzis neauglīgs lauks Attēls:IMG 0029(1)Suntažu Kangaros.jpg|Paliels grants karjera ezers, iecienīta vietējā atpūtas vieta Attēls:IMG 0031(1)Suntažu Kangaros.jpg|Karjera ezers Suntažu Kangaros Attēls:IMG 0032(1) Suntažu Kangaros.jpg|Salas karjeru ezeros Attēls:IMG 0033(1) Suntažu Kangaros.jpg|Ceļš kangaru vidusdaļā Attēls:IMG 0034(1) Suntažu Kangaros.jpg|Suntažu Kangaru vidusdaļas karjera malas atsegums Attēls:IMG 0035(1) Suntažu Kangaros.jpg|Skats no vidusdaļas daļēji noraktā paugura Attēls:IMG 0037(1) Suntažu Kangaros.jpg|Kārtējais karjers Attēls:IMG 0038(1) Suntažu Kangaros.jpg|Karjers Suntažu Kangaru A daļā, Ucenos Attēls:IMG 0039(1) Suntažu Kangaros.jpg|Ucenu karjers Attēls:IMG 0044(1) Suntažu Kangaros.jpg|Vērienīga resursu ieguve 2017.gadā. Attēls:IMG 0047(1) Suntažu Kangaros.jpg|Ieguves tehnika Attēls:IMG 0048(1) Suntažu Kangaros.jpg|Zīme norāda karjeru piederību Attēls:IMG 0050(1) Suntažu Kangaros.jpg|Iežu slāni Attēls:IMG 0052(1) Suntažu Kangaros.jpg|Ceļš aiz Uceniem uz Suntažiem Attēls:IMG 0053(1) Suntažu Kangaros.jpg|Ieguves tehnika Attēls:IMG 0056(1) Suntažu Kangaros.jpg|Suntažu Kangaros tika ņemta grants Ogres-Tīnūžu ceļa pārbūvei 2017. gadā. Attēls:IMG 0062(1) Suntažu Kangaros.jpg|Ieguvei potenciālais smilšu un grants paugurs Attēls:IMG 0060(1) Suntažu Kangaros.jpg|Atmežota kārtējā smilšu paugura virsma pirms ieguves Attēls:IMG 0058(1) Suntažu Kangaros.jpg|Pēc [[Atmežošana|atmežošanas]], tiek nostumta zemes sakņainā virskārta Attēls:IMG 0059(1) Suntažu Kangaros.jpg|Pēc virskārtas nošķūrēšanas atsedzas ieguvei derīgie iežu resursi Attēls:IMG 0065(1) Suntažu Kangaros.jpg|Suntažu Kangaru pats galējais A karjers Attēls:IMG 0067(1) Suntažu Kangaros.jpg|Galējais A karjers netālu no Irbīšu mājām pie Suntažiem </gallery> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Latvijas reljefs]] t0oeju3a1gkr98dl2tefx5v711ntqux 0 379157 4532673 4472787 2026-10-06T14:58:40Z ~2026-53705-90 151486 /* */ 4532673 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krista Burāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = teātra un kino režisore<br />fotogrāfe<br />dramaturģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = [[Ints Burāns]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Krista Burāne ''' (dzimusi {{dat|1971|07|18}}) ir [[Teātris|teātra]] un [[kino]] režisore, [[Fotogrāfs|fotogrāfe]] un [[Dramaturgs|dramaturģe]].<ref name="daudzviet">[http://nra.lv/kultura/personibas/227644-daudzviet-latvija-skatama-kristas-buranes-jaunaka-filma-pasaka-par-tukso-telpu.htm Daudzviet latvijā skatāma Kristas Buranes jaunakā filma — Pasaka par tukšo telpu]</ref> Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane |title=Urban Heat, Artists, Krista Burāne |access-date={{dat|2018|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175638/http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane }}</ref> Burāne 2017. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pasaka par tukšo telpu".<ref name="daudzviet" /> Kopumā Burānes filmas "Pasaka par tukšo telpu", "Piektais Hamlets" un "Māra" saņēmušas 12 nominācijas balvai "Lielais Kristaps". Kristas Burānes tēvs ir aktieris [[Ints Burāns]], vīrs režisors — [[Mārtiņš Eihe]], bijušais vīrs — [[Ilmārs Šlāpins]]. 2026.g 15.Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Apbalvojumi un nominācijas == * 2007 — Latvijas nacionālā fotogrāfijas balva par darbu "Sapņotāji"; * 2009 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Piektais Hamlets" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākā debija"; * 2009 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Kauja pie…" kategorijā "Labākā izrāde jauniešiem"; * 2010 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Vasaras sala" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2012 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par projektu "Atmiņu istabas"; * 2014 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Māra" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors"; * 2014 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par dokumentālo filmu "Māra"; * 2014 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Ziemas māja" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2016 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par izrādi "Robežas"; * 2017 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais scenārists", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais montāžas režisors". "Lielā Kristapa" godalga kategorijā "Labākā dokumentālās filmas režisore. * 2019 Zonta kluba apbalvojums “Sudraba roze” * 2020 Spēlmaņu nakts balvas izrādei “Netikumīgie” — Labākā izrāde pusaudžiem, Labākā orģināldramaturģija. Nominācijas — labākā režiju, labākais video un labākā mūzika * 2020 Lielā Kristapa nominācija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes” par labāko animācijas mākslinieku darbu * 2021 Spēlmaņu nakts balva izrādei “Mans kaimiņš ebrejs” == Filmogrāfija == * 2021 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Brīnusmkapis”, VFS * 2020 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes”, VFS * 2019 Scenārija un režijas līdzautore topošajai filmai “Dzīves tango”, B&B Itālija, VFS * 2018 Scenārija autore, režisore, montāžas režija dok. filma “Oligarhu Dziesmusvētki” filmu ciklā “Latvijas hronika. 2018”, VFS * 2018 Scenārijs, režija, montāžas režija mūzikas klipam “Tu atvēri mani ar nazīti”, grupa Instrumenti * 2018 Scenārija un montāžas konsultante dok.filmai “Turpinājums”, rež. I. Seleckis, Mistrus Media * 2017 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Pasaka par tukšo telpu”, VFS * 2015 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Domāt skola”, ELM Media * 2014 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok. filmai «Māra», Nomadi * 2011 Režisore, scenāriste, montāžas režisore dok. filmai «Nākotne ir pagātnes tagadne», Nomadi * 2008 Scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Bēgums», rež. I. Zviedris, AVE * 2008 Režisore kopā ar M. Eihi, scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Piektais Hamlets», Nomadi. == Izrādes == * Visi putni skaisti dzied (2023), dramaturģe un režisore, Dirty Deal Teatro * Mans kaimiņš ebrejs (2021), dramaturģe, teātris Joriks * Pasaules gals un citas blēņas (2021) dramaturģe un režisore, Valmieras vasaras festivāls * No tā laika koki vairs nerunā (2020), dramaturģe un režisore, festivāls Homo Novus * 2020 soļi (2020), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Netikumīgie (2019), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Noktirne (2018), režisore un dramaturģe kopā ar Andy Field, festivāli LIFT, Homo Novus, LOKAL (Londonā, Rīgā, Reikjavikā) * Cietoksnis (2017), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Rīga (2016), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Cēsis (2016), režisore * Lasītava (2015), festivāls Homo Novus, idejas autore un dalībniece * Ceļu kartes (2014), Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, atklāšanas izrāde, režisore * Ziemas māja (2013), Nomadi, dramaturģe * Bez vēsts pazudušie (2013), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Tiešraide (2011), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Dullais (2011), Dailes teātris, dramaturģe * Vasaras sala (2010), Nomadi, dramaturģe un režisore kopā ar M. Eihi * Kauja pie…(2009), dramaturģe, Liepājas teātris * Mazais cilveks (2006), Nomadi, festivāls Homo Novus == Starpdisciplināri projekti == 2019 Autore starpdisciplinārai izstādei "Latvijas kultūras alfabēts", Parīze, Rīga, Sigulda, UNESCO, KM 2013 Interaktīva instalācija “Bezvēsts pazudušie” (kopā ar M. Eihi) , producē festivāls Homo Novus 2012 Starpnozaru mākslas projekta «Atmiņu istabas» māksliniece (kopā ar M. Eihi), idejas autore, producente, Nomadi, KKC 2010 Starpdisciplinārā performatīva mākslas projekta «Pelēkā asfalta stāsti» autore un producente, Laikmetīgās mākslas festivālā Survival kit 2 2008 Izstādes / izrādes «Rīgas Raganas» autore un producente, Mencendorfa nams, Cēsu Jaunā pils, Venstpils viduslaiku pils 2007 Izstādes / performances «Pasakas par bezmiegu» autore, producē LLC, izstāžu zāle “Ednīca” Andrejsalā 2006 Izstādes «Sniegavīru rendez-vous» autore un producente, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LNB == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kristaburane.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220419142254/http://kristaburane.com/ |date={{dat|2022|04|19||bez}} }} * [https://www.filmas.lv/person/3065/ Filmas.lv] * [http://www.makslinieki.lv/profile/3315/ Makslinieki.lv] * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ lr1.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922181529/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }} * [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ klasika.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180325201423/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ |date={{dat|2018|03|25||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/krista-burane-7884 Krista Burāne] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burāne, Krista}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] 5bp0l48lvrrm6nltkepwcfepo0n5c4i 4532713 4532673 2026-10-06T18:16:23Z Egilus 27634 4532713 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krista Burāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = teātra un kino režisore<br />fotogrāfe<br />dramaturģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = [[Ints Burāns]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Krista Burāne ''' (dzimusi {{dat|1971|07|18}}) ir [[Teātris|teātra]] un [[kino]] režisore, [[Fotogrāfs|fotogrāfe]] un [[Dramaturgs|dramaturģe]].<ref name="daudzviet">[http://nra.lv/kultura/personibas/227644-daudzviet-latvija-skatama-kristas-buranes-jaunaka-filma-pasaka-par-tukso-telpu.htm Daudzviet latvijā skatāma Kristas Buranes jaunakā filma — Pasaka par tukšo telpu]</ref> Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane |title=Urban Heat, Artists, Krista Burāne |access-date={{dat|2018|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175638/http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane }}</ref> Burāne 2017. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pasaka par tukšo telpu".<ref name="daudzviet" /> Kopumā Burānes filmas "Pasaka par tukšo telpu", "Piektais Hamlets" un "Māra" saņēmušas 12 nominācijas balvai "Lielais Kristaps". Kristas Burānes tēvs ir aktieris [[Ints Burāns]], vīrs režisors — [[Mārtiņš Eihe]], bijušais vīrs — [[Ilmārs Šlāpins]]. 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta un tika ievēlēta. == Apbalvojumi un nominācijas == * 2007 — Latvijas nacionālā fotogrāfijas balva par darbu "Sapņotāji"; * 2009 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Piektais Hamlets" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākā debija"; * 2009 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Kauja pie…" kategorijā "Labākā izrāde jauniešiem"; * 2010 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Vasaras sala" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2012 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par projektu "Atmiņu istabas"; * 2014 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Māra" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors"; * 2014 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par dokumentālo filmu "Māra"; * 2014 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Ziemas māja" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2016 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par izrādi "Robežas"; * 2017 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais scenārists", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais montāžas režisors". "Lielā Kristapa" godalga kategorijā "Labākā dokumentālās filmas režisore. * 2019 Zonta kluba apbalvojums “Sudraba roze” * 2020 Spēlmaņu nakts balvas izrādei “Netikumīgie” — Labākā izrāde pusaudžiem, Labākā orģināldramaturģija. Nominācijas — labākā režiju, labākais video un labākā mūzika * 2020 Lielā Kristapa nominācija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes” par labāko animācijas mākslinieku darbu * 2021 Spēlmaņu nakts balva izrādei “Mans kaimiņš ebrejs” == Filmogrāfija == * 2021 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Brīnusmkapis”, VFS * 2020 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes”, VFS * 2019 Scenārija un režijas līdzautore topošajai filmai “Dzīves tango”, B&B Itālija, VFS * 2018 Scenārija autore, režisore, montāžas režija dok. filma “Oligarhu Dziesmusvētki” filmu ciklā “Latvijas hronika. 2018”, VFS * 2018 Scenārijs, režija, montāžas režija mūzikas klipam “Tu atvēri mani ar nazīti”, grupa Instrumenti * 2018 Scenārija un montāžas konsultante dok.filmai “Turpinājums”, rež. I. Seleckis, Mistrus Media * 2017 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Pasaka par tukšo telpu”, VFS * 2015 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Domāt skola”, ELM Media * 2014 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok. filmai «Māra», Nomadi * 2011 Režisore, scenāriste, montāžas režisore dok. filmai «Nākotne ir pagātnes tagadne», Nomadi * 2008 Scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Bēgums», rež. I. Zviedris, AVE * 2008 Režisore kopā ar M. Eihi, scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Piektais Hamlets», Nomadi. == Izrādes == * Visi putni skaisti dzied (2023), dramaturģe un režisore, Dirty Deal Teatro * Mans kaimiņš ebrejs (2021), dramaturģe, teātris Joriks * Pasaules gals un citas blēņas (2021) dramaturģe un režisore, Valmieras vasaras festivāls * No tā laika koki vairs nerunā (2020), dramaturģe un režisore, festivāls Homo Novus * 2020 soļi (2020), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Netikumīgie (2019), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Noktirne (2018), režisore un dramaturģe kopā ar Andy Field, festivāli LIFT, Homo Novus, LOKAL (Londonā, Rīgā, Reikjavikā) * Cietoksnis (2017), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Rīga (2016), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Cēsis (2016), režisore * Lasītava (2015), festivāls Homo Novus, idejas autore un dalībniece * Ceļu kartes (2014), Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, atklāšanas izrāde, režisore * Ziemas māja (2013), Nomadi, dramaturģe * Bez vēsts pazudušie (2013), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Tiešraide (2011), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Dullais (2011), Dailes teātris, dramaturģe * Vasaras sala (2010), Nomadi, dramaturģe un režisore kopā ar M. Eihi * Kauja pie…(2009), dramaturģe, Liepājas teātris * Mazais cilveks (2006), Nomadi, festivāls Homo Novus == Starpdisciplināri projekti == 2019 Autore starpdisciplinārai izstādei "Latvijas kultūras alfabēts", Parīze, Rīga, Sigulda, UNESCO, KM 2013 Interaktīva instalācija “Bezvēsts pazudušie” (kopā ar M. Eihi) , producē festivāls Homo Novus 2012 Starpnozaru mākslas projekta «Atmiņu istabas» māksliniece (kopā ar M. Eihi), idejas autore, producente, Nomadi, KKC 2010 Starpdisciplinārā performatīva mākslas projekta «Pelēkā asfalta stāsti» autore un producente, Laikmetīgās mākslas festivālā Survival kit 2 2008 Izstādes / izrādes «Rīgas Raganas» autore un producente, Mencendorfa nams, Cēsu Jaunā pils, Venstpils viduslaiku pils 2007 Izstādes / performances «Pasakas par bezmiegu» autore, producē LLC, izstāžu zāle “Ednīca” Andrejsalā 2006 Izstādes «Sniegavīru rendez-vous» autore un producente, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LNB == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kristaburane.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220419142254/http://kristaburane.com/ |date={{dat|2022|04|19||bez}} }} * [https://www.filmas.lv/person/3065/ Filmas.lv] * [http://www.makslinieki.lv/profile/3315/ Makslinieki.lv] * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ lr1.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922181529/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }} * [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ klasika.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180325201423/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ |date={{dat|2018|03|25||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/krista-burane-7884 Krista Burāne] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burāne, Krista}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] che800xcci8qqtwwdxqbae3m830ke71 4532755 4532713 2026-10-06T21:15:56Z ~2026-53705-90 151486 /* */ 4532755 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krista Burāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = teātra un kino režisore<br />fotogrāfe<br />dramaturģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = [[Ints Burāns]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Krista Burāne ''' (dzimusi {{dat|1971|07|18}}) ir [[Teātris|teātra]] un [[kino]] režisore, [[Fotogrāfs|fotogrāfe]] un [[Dramaturgs|dramaturģe]].<ref name="daudzviet">[http://nra.lv/kultura/personibas/227644-daudzviet-latvija-skatama-kristas-buranes-jaunaka-filma-pasaka-par-tukso-telpu.htm Daudzviet latvijā skatāma Kristas Buranes jaunakā filma — Pasaka par tukšo telpu]</ref> Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane |title=Urban Heat, Artists, Krista Burāne |access-date={{dat|2018|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175638/http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane }}</ref> Burāne 2017. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pasaka par tukšo telpu".<ref name="daudzviet" /> Kopumā Burānes filmas "Pasaka par tukšo telpu", "Piektais Hamlets" un "Māra" saņēmušas 12 nominācijas balvai "Lielais Kristaps". Kristas Burānes tēvs ir aktieris [[Ints Burāns]], vīrs režisors — [[Mārtiņš Eihe]], bijušais vīrs — [[Ilmārs Šlāpins]]. 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Apbalvojumi un nominācijas == * 2007 — Latvijas nacionālā fotogrāfijas balva par darbu "Sapņotāji"; * 2009 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Piektais Hamlets" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākā debija"; * 2009 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Kauja pie…" kategorijā "Labākā izrāde jauniešiem"; * 2010 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Vasaras sala" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2012 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par projektu "Atmiņu istabas"; * 2014 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Māra" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors"; * 2014 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par dokumentālo filmu "Māra"; * 2014 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Ziemas māja" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2016 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par izrādi "Robežas"; * 2017 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais scenārists", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais montāžas režisors". "Lielā Kristapa" godalga kategorijā "Labākā dokumentālās filmas režisore. * 2019 Zonta kluba apbalvojums “Sudraba roze” * 2020 Spēlmaņu nakts balvas izrādei “Netikumīgie” — Labākā izrāde pusaudžiem, Labākā orģināldramaturģija. Nominācijas — labākā režiju, labākais video un labākā mūzika * 2020 Lielā Kristapa nominācija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes” par labāko animācijas mākslinieku darbu * 2021 Spēlmaņu nakts balva izrādei “Mans kaimiņš ebrejs” == Filmogrāfija == * 2021 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Brīnusmkapis”, VFS * 2020 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes”, VFS * 2019 Scenārija un režijas līdzautore topošajai filmai “Dzīves tango”, B&B Itālija, VFS * 2018 Scenārija autore, režisore, montāžas režija dok. filma “Oligarhu Dziesmusvētki” filmu ciklā “Latvijas hronika. 2018”, VFS * 2018 Scenārijs, režija, montāžas režija mūzikas klipam “Tu atvēri mani ar nazīti”, grupa Instrumenti * 2018 Scenārija un montāžas konsultante dok.filmai “Turpinājums”, rež. I. Seleckis, Mistrus Media * 2017 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Pasaka par tukšo telpu”, VFS * 2015 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Domāt skola”, ELM Media * 2014 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok. filmai «Māra», Nomadi * 2011 Režisore, scenāriste, montāžas režisore dok. filmai «Nākotne ir pagātnes tagadne», Nomadi * 2008 Scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Bēgums», rež. I. Zviedris, AVE * 2008 Režisore kopā ar M. Eihi, scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Piektais Hamlets», Nomadi. == Izrādes == * Visi putni skaisti dzied (2023), dramaturģe un režisore, Dirty Deal Teatro * Mans kaimiņš ebrejs (2021), dramaturģe, teātris Joriks * Pasaules gals un citas blēņas (2021) dramaturģe un režisore, Valmieras vasaras festivāls * No tā laika koki vairs nerunā (2020), dramaturģe un režisore, festivāls Homo Novus * 2020 soļi (2020), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Netikumīgie (2019), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Noktirne (2018), režisore un dramaturģe kopā ar Andy Field, festivāli LIFT, Homo Novus, LOKAL (Londonā, Rīgā, Reikjavikā) * Cietoksnis (2017), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Rīga (2016), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Cēsis (2016), režisore * Lasītava (2015), festivāls Homo Novus, idejas autore un dalībniece * Ceļu kartes (2014), Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, atklāšanas izrāde, režisore * Ziemas māja (2013), Nomadi, dramaturģe * Bez vēsts pazudušie (2013), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Tiešraide (2011), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Dullais (2011), Dailes teātris, dramaturģe * Vasaras sala (2010), Nomadi, dramaturģe un režisore kopā ar M. Eihi * Kauja pie…(2009), dramaturģe, Liepājas teātris * Mazais cilveks (2006), Nomadi, festivāls Homo Novus == Starpdisciplināri projekti == 2019 Autore starpdisciplinārai izstādei "Latvijas kultūras alfabēts", Parīze, Rīga, Sigulda, UNESCO, KM 2013 Interaktīva instalācija “Bezvēsts pazudušie” (kopā ar M. Eihi) , producē festivāls Homo Novus 2012 Starpnozaru mākslas projekta «Atmiņu istabas» māksliniece (kopā ar M. Eihi), idejas autore, producente, Nomadi, KKC 2010 Starpdisciplinārā performatīva mākslas projekta «Pelēkā asfalta stāsti» autore un producente, Laikmetīgās mākslas festivālā Survival kit 2 2008 Izstādes / izrādes «Rīgas Raganas» autore un producente, Mencendorfa nams, Cēsu Jaunā pils, Venstpils viduslaiku pils 2007 Izstādes / performances «Pasakas par bezmiegu» autore, producē LLC, izstāžu zāle “Ednīca” Andrejsalā 2006 Izstādes «Sniegavīru rendez-vous» autore un producente, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LNB == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kristaburane.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220419142254/http://kristaburane.com/ |date={{dat|2022|04|19||bez}} }} * [https://www.filmas.lv/person/3065/ Filmas.lv] * [http://www.makslinieki.lv/profile/3315/ Makslinieki.lv] * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ lr1.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922181529/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }} * [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ klasika.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180325201423/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ |date={{dat|2018|03|25||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/krista-burane-7884 Krista Burāne] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burāne, Krista}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] lqmir71md8m9vstamu93395ak402c4z 4532788 4532755 2026-10-07T03:50:25Z Bai-Bot 60304 typo, replaced: , → ,, orģināl → oriģināl using [[Project:AWB|AWB]] 4532788 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krista Burāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = teātra un kino režisore<br />fotogrāfe<br />dramaturģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = [[Ints Burāns]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Krista Burāne ''' (dzimusi {{dat|1971|07|18}}) ir [[Teātris|teātra]] un [[kino]] režisore, [[Fotogrāfs|fotogrāfe]] un [[Dramaturgs|dramaturģe]].<ref name="daudzviet">[http://nra.lv/kultura/personibas/227644-daudzviet-latvija-skatama-kristas-buranes-jaunaka-filma-pasaka-par-tukso-telpu.htm Daudzviet latvijā skatāma Kristas Buranes jaunakā filma — Pasaka par tukšo telpu]</ref> Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane |title=Urban Heat, Artists, Krista Burāne |access-date={{dat|2018|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175638/http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane }}</ref> Burāne 2017. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pasaka par tukšo telpu".<ref name="daudzviet" /> Kopumā Burānes filmas "Pasaka par tukšo telpu", "Piektais Hamlets" un "Māra" saņēmušas 12 nominācijas balvai "Lielais Kristaps". Kristas Burānes tēvs ir aktieris [[Ints Burāns]], vīrs režisors — [[Mārtiņš Eihe]], bijušais vīrs — [[Ilmārs Šlāpins]]. 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Apbalvojumi un nominācijas == * 2007 — Latvijas nacionālā fotogrāfijas balva par darbu "Sapņotāji"; * 2009 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Piektais Hamlets" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākā debija"; * 2009 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Kauja pie…" kategorijā "Labākā izrāde jauniešiem"; * 2010 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Vasaras sala" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2012 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par projektu "Atmiņu istabas"; * 2014 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Māra" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors"; * 2014 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par dokumentālo filmu "Māra"; * 2014 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Ziemas māja" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2016 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par izrādi "Robežas"; * 2017 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais scenārists", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais montāžas režisors". "Lielā Kristapa" godalga kategorijā "Labākā dokumentālās filmas režisore. * 2019 Zonta kluba apbalvojums “Sudraba roze” * 2020 Spēlmaņu nakts balvas izrādei “Netikumīgie” — Labākā izrāde pusaudžiem, Labākā oriģināldramaturģija. Nominācijas — labākā režiju, labākais video un labākā mūzika * 2020 Lielā Kristapa nominācija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes” par labāko animācijas mākslinieku darbu * 2021 Spēlmaņu nakts balva izrādei “Mans kaimiņš ebrejs” == Filmogrāfija == * 2021 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Brīnusmkapis”, VFS * 2020 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes”, VFS * 2019 Scenārija un režijas līdzautore topošajai filmai “Dzīves tango”, B&B Itālija, VFS * 2018 Scenārija autore, režisore, montāžas režija dok. filma “Oligarhu Dziesmusvētki” filmu ciklā “Latvijas hronika. 2018”, VFS * 2018 Scenārijs, režija, montāžas režija mūzikas klipam “Tu atvēri mani ar nazīti”, grupa Instrumenti * 2018 Scenārija un montāžas konsultante dok.filmai “Turpinājums”, rež. I. Seleckis, Mistrus Media * 2017 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Pasaka par tukšo telpu”, VFS * 2015 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Domāt skola”, ELM Media * 2014 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok. filmai «Māra», Nomadi * 2011 Režisore, scenāriste, montāžas režisore dok. filmai «Nākotne ir pagātnes tagadne», Nomadi * 2008 Scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Bēgums», rež. I. Zviedris, AVE * 2008 Režisore kopā ar M. Eihi, scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Piektais Hamlets», Nomadi. == Izrādes == * Visi putni skaisti dzied (2023), dramaturģe un režisore, Dirty Deal Teatro * Mans kaimiņš ebrejs (2021), dramaturģe, teātris Joriks * Pasaules gals un citas blēņas (2021) dramaturģe un režisore, Valmieras vasaras festivāls * No tā laika koki vairs nerunā (2020), dramaturģe un režisore, festivāls Homo Novus * 2020 soļi (2020), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Netikumīgie (2019), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Noktirne (2018), režisore un dramaturģe kopā ar Andy Field, festivāli LIFT, Homo Novus, LOKAL (Londonā, Rīgā, Reikjavikā) * Cietoksnis (2017), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Rīga (2016), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Cēsis (2016), režisore * Lasītava (2015), festivāls Homo Novus, idejas autore un dalībniece * Ceļu kartes (2014), Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, atklāšanas izrāde, režisore * Ziemas māja (2013), Nomadi, dramaturģe * Bez vēsts pazudušie (2013), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Tiešraide (2011), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Dullais (2011), Dailes teātris, dramaturģe * Vasaras sala (2010), Nomadi, dramaturģe un režisore kopā ar M. Eihi * Kauja pie…(2009), dramaturģe, Liepājas teātris * Mazais cilveks (2006), Nomadi, festivāls Homo Novus == Starpdisciplināri projekti == 2019 Autore starpdisciplinārai izstādei "Latvijas kultūras alfabēts", Parīze, Rīga, Sigulda, UNESCO, KM 2013 Interaktīva instalācija “Bezvēsts pazudušie” (kopā ar M. Eihi), producē festivāls Homo Novus 2012 Starpnozaru mākslas projekta «Atmiņu istabas» māksliniece (kopā ar M. Eihi), idejas autore, producente, Nomadi, KKC 2010 Starpdisciplinārā performatīva mākslas projekta «Pelēkā asfalta stāsti» autore un producente, Laikmetīgās mākslas festivālā Survival kit 2 2008 Izstādes / izrādes «Rīgas Raganas» autore un producente, Mencendorfa nams, Cēsu Jaunā pils, Venstpils viduslaiku pils 2007 Izstādes / performances «Pasakas par bezmiegu» autore, producē LLC, izstāžu zāle “Ednīca” Andrejsalā 2006 Izstādes «Sniegavīru rendez-vous» autore un producente, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LNB == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kristaburane.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220419142254/http://kristaburane.com/ |date={{dat|2022|04|19||bez}} }} * [https://www.filmas.lv/person/3065/ Filmas.lv] * [http://www.makslinieki.lv/profile/3315/ Makslinieki.lv] * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ lr1.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922181529/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }} * [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ klasika.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180325201423/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ |date={{dat|2018|03|25||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/krista-burane-7884 Krista Burāne] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burāne, Krista}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] fwpgju0cbibwb0gc0o4k43g4v8lijnt 4532789 4532788 2026-10-07T03:52:13Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4532789 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krista Burāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = teātra un kino režisore<br />fotogrāfe<br />dramaturģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = [[Ints Burāns]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Krista Burāne ''' (dzimusi {{dat|1971|07|18}}) ir [[Teātris|teātra]] un [[kino]] režisore, [[Fotogrāfs|fotogrāfe]] un [[Dramaturgs|dramaturģe]].<ref name="daudzviet">[http://nra.lv/kultura/personibas/227644-daudzviet-latvija-skatama-kristas-buranes-jaunaka-filma-pasaka-par-tukso-telpu.htm Daudzviet latvijā skatāma Kristas Buranes jaunakā filma — Pasaka par tukšo telpu]</ref> Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane |title=Urban Heat, Artists, Krista Burāne |access-date={{dat|2018|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175638/http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane }}</ref> Burāne 2017. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pasaka par tukšo telpu".<ref name="daudzviet" /> Kopumā Burānes filmas "Pasaka par tukšo telpu", "Piektais Hamlets" un "Māra" saņēmušas 12 nominācijas balvai "Lielais Kristaps". Kristas Burānes tēvs ir aktieris [[Ints Burāns]], vīrs režisors — [[Mārtiņš Eihe]], bijušais vīrs — [[Ilmārs Šlāpins]]. 2026. gadā kandidēja [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Apbalvojumi un nominācijas == * 2007 — Latvijas nacionālā fotogrāfijas balva par darbu "Sapņotāji"; * 2009 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Piektais Hamlets" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākā debija"; * 2009 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Kauja pie…" kategorijā "Labākā izrāde jauniešiem"; * 2010 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Vasaras sala" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2012 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par projektu "Atmiņu istabas"; * 2014 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Māra" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors"; * 2014 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par dokumentālo filmu "Māra"; * 2014 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Ziemas māja" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2016 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par izrādi "Robežas"; * 2017 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais scenārists", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais montāžas režisors". "Lielā Kristapa" godalga kategorijā "Labākā dokumentālās filmas režisore. * 2019 Zonta kluba apbalvojums “Sudraba roze” * 2020 Spēlmaņu nakts balvas izrādei “Netikumīgie” — Labākā izrāde pusaudžiem, Labākā oriģināldramaturģija. Nominācijas — labākā režiju, labākais video un labākā mūzika * 2020 Lielā Kristapa nominācija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes” par labāko animācijas mākslinieku darbu * 2021 Spēlmaņu nakts balva izrādei “Mans kaimiņš ebrejs” == Filmogrāfija == * 2021 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Brīnusmkapis”, VFS * 2020 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes”, VFS * 2019 Scenārija un režijas līdzautore topošajai filmai “Dzīves tango”, B&B Itālija, VFS * 2018 Scenārija autore, režisore, montāžas režija dok. filma “Oligarhu Dziesmusvētki” filmu ciklā “Latvijas hronika. 2018”, VFS * 2018 Scenārijs, režija, montāžas režija mūzikas klipam “Tu atvēri mani ar nazīti”, grupa Instrumenti * 2018 Scenārija un montāžas konsultante dok.filmai “Turpinājums”, rež. I. Seleckis, Mistrus Media * 2017 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Pasaka par tukšo telpu”, VFS * 2015 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Domāt skola”, ELM Media * 2014 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok. filmai «Māra», Nomadi * 2011 Režisore, scenāriste, montāžas režisore dok. filmai «Nākotne ir pagātnes tagadne», Nomadi * 2008 Scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Bēgums», rež. I. Zviedris, AVE * 2008 Režisore kopā ar M. Eihi, scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Piektais Hamlets», Nomadi. == Izrādes == * Visi putni skaisti dzied (2023), dramaturģe un režisore, Dirty Deal Teatro * Mans kaimiņš ebrejs (2021), dramaturģe, teātris Joriks * Pasaules gals un citas blēņas (2021) dramaturģe un režisore, Valmieras vasaras festivāls * No tā laika koki vairs nerunā (2020), dramaturģe un režisore, festivāls Homo Novus * 2020 soļi (2020), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Netikumīgie (2019), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Noktirne (2018), režisore un dramaturģe kopā ar Andy Field, festivāli LIFT, Homo Novus, LOKAL (Londonā, Rīgā, Reikjavikā) * Cietoksnis (2017), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Rīga (2016), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Cēsis (2016), režisore * Lasītava (2015), festivāls Homo Novus, idejas autore un dalībniece * Ceļu kartes (2014), Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, atklāšanas izrāde, režisore * Ziemas māja (2013), Nomadi, dramaturģe * Bez vēsts pazudušie (2013), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Tiešraide (2011), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Dullais (2011), Dailes teātris, dramaturģe * Vasaras sala (2010), Nomadi, dramaturģe un režisore kopā ar M. Eihi * Kauja pie…(2009), dramaturģe, Liepājas teātris * Mazais cilveks (2006), Nomadi, festivāls Homo Novus == Starpdisciplināri projekti == 2019 Autore starpdisciplinārai izstādei "Latvijas kultūras alfabēts", Parīze, Rīga, Sigulda, UNESCO, KM 2013 Interaktīva instalācija “Bezvēsts pazudušie” (kopā ar M. Eihi), producē festivāls Homo Novus 2012 Starpnozaru mākslas projekta «Atmiņu istabas» māksliniece (kopā ar M. Eihi), idejas autore, producente, Nomadi, KKC 2010 Starpdisciplinārā performatīva mākslas projekta «Pelēkā asfalta stāsti» autore un producente, Laikmetīgās mākslas festivālā Survival kit 2 2008 Izstādes / izrādes «Rīgas Raganas» autore un producente, Mencendorfa nams, Cēsu Jaunā pils, Venstpils viduslaiku pils 2007 Izstādes / performances «Pasakas par bezmiegu» autore, producē LLC, izstāžu zāle “Ednīca” Andrejsalā 2006 Izstādes «Sniegavīru rendez-vous» autore un producente, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LNB == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kristaburane.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220419142254/http://kristaburane.com/ |date={{dat|2022|04|19||bez}} }} * [https://www.filmas.lv/person/3065/ Filmas.lv] * [http://www.makslinieki.lv/profile/3315/ Makslinieki.lv] * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ lr1.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922181529/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }} * [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ klasika.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180325201423/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ |date={{dat|2018|03|25||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/krista-burane-7884 Krista Burāne] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burāne, Krista}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] olyyvztqu5oyvscg1vmh08i27dwlir4 0 382273 4532655 4270282 2026-10-06T14:07:58Z Bendžamins 76862 4532655 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Oļegs Dmitrijevs | image = Oleg Dmitriyev (footballer, born 1995) 2022.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|18}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Vjazma}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Volgar Astrakhan|Volgar Astrakhan]] | clubnumber = 34 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2015 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Oryol]] | caps1 = 6 | goals1 = 0 | years2 = 2015—2017 | clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Klaipēdas "Atlantas"]] | caps2 = 46 | goals2 = 6 | years3 = 2017 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Kaļiņingradas „Baltika”]] | caps3 = 19 | goals3 = 0 | years4 = 2018 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps4 = 15 | goals4 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | caps5 = 12 | caps6 = 111 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Urozhay Krasnodar]] | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Voroņežas "Fakel"]] | goals5 = 2 | goals6 = 9 | years5 = 2019 | years6 = 2019—2022 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rodina Moscow|Rodina Moscow]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 41 | goals7 = 0 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[Tulas "Arsenal"|Arsenal Tula]] | years8 = 2024 | caps8 = 7 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Volgar Astrakhan|Volgar Astrakhan]] | years9 = 2025— | caps9 = 49 | goals9 = 3 }} '''Oļegs Dmitrijevs''' (dzimis {{dat|1995|11|18}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]]. Kopš 2025. gada spēlē Krievijas kluba [[FC Volgar Astrakhan|Volgar Astrakhan]] sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dmitrijevs, Oļegs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:Voroņežas "Fakel" spēlētāji]] [[Kategorija:Klaipēdas "Atlantas" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Palanga spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] 1pqd1b7apjv39skrwd8ge3deojqc9cr 0 385510 4532699 3718840 2026-10-06T17:03:42Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Safavid_Flag.svg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files uploaded by ConflictFan|]]). 4532699 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Timurīdu lielvalsts |nosaukums_latv_val = {{ara|تیموریان}} |sugasvārds = | |kontinents = Āzija |reģions = |valsts = {{IRN}}, {{AFG}}, {{AZE}}, {{ARM}}, {{GEO}}, {{IRQ}}, {{UZB}} |laikmets = [[viduslaiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = [[emirāts]] | |gads_sākums = 1370. gads |gads_beigas = 1507. gads | |p1 = Čagataju haniste |flag_p1 = |p2 = Džalairīdu sultanāts |flag_p2 = |p3 = Kartīdi |flag_p3 = |p4 = Muzaffarīdi |flag_p4 = |p5 = Serbedari |flag_p5 = |s1 = Buhāras haniste |flag_s1 = War flag of Khanate of Bukhara.svg |s2 = Sefevīdi |flag_s2 = |s3 = Hivas haniste |flag_s3 = Flag of the Khanate of Khiva.svg |s4 = Karakojunlu turkmēņu valsts |flag_s4 = |s5 = Akojunlu turkmēņu valsts |flag_s5 = |s6 = Mogulu impērija |flag_s6 = | |image_flag = Timurid.svg |flag = |flag_type = | |image_coat = |symbol = |symbol_type = | |image_map = Timurid Empire Map.png |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Samarkanda]] (1370–1405)<br />[[Herāta]] (1405–1507) |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[persiešu valoda]] |reliģija = [[sunnītu islāms]] |nauda = | |leader1 = |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = |deputy1 = |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = | |legislature = |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |stat_year1 = |stat_platība1 = |stat_pop1 = |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Timurīdu lielvalsts''' ({{val|fa|تیموریان}}, ''Timuriyān''), pašnosaukums '''Gurkāni''' ({{ara|گورکانیان}}, ''Gurkāniyān''), bija [[tjurki|tjurku]] un [[mongoļi|mongoļu]] [[lielvalsts]] mūsdienu [[Irāna]]s, [[Kaukāzs|Kaukāza]] un [[Centrālāzija]]s teritorijās, kas pastāvēja no 1370. līdz 1507. gadam. Lielvalsti izveidoja tjurku valdnieks [[Timurs]], pēc kura nāves to pārvaldīja [[Timurīdu dinastija]]. Sākotnēji valsts galvaspilsēta bija [[Samarkanda]], bet no 1405. gada [[Herāta]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{Impērijas Vidusāzijā}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irānas vēsture]] [[Kategorija:Uzbekistānas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Centrālāzijā]] [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Herātas vilajets]] 8dsvu4oewtrhft52c2poipqgpvf1vm9 0 396036 4532681 4270342 2026-10-06T15:09:21Z Bendžamins 76862 4532681 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Dalers Kuzjajevs | image = Daler Kuzyaev in 2024.png | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|1|15}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Naberežnije Čelni}} | height = 177 | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]] | clubnumber = 14 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2012—2013 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Karelia Petrozavodsk]] | caps1 = 22 | goals1 = 0 | years2 = 2013 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Neftekhimik Nizhnekamsk]] | caps2 = 15 | goals2 = 0 | years3 = 2014—2017 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"]] | caps3 = 70 | goals3 = 0 | years4 = 2017—2023 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga]] | caps4 = 130 | goals4 = 16 | nationalyears1 = 2017—2024 | nationalteam1 = {{fb|RUS}} | nationalcaps1 = 51 | nationalgoals1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | caption = Dalers Kuzjajevs 2024. gadā | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[Le Havre AC|Le Havre]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 42 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Rubin Kazan|Rubin Kazan]] | years6 = 2025—2026 | caps6 = 16 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]] | years7 = 2026— | caps7 = 0 | goals7 = 0 }} '''Dalers Kuzjajevs''' (dzimis {{dat|1993|1|15}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2026. gada spēlē [[Krievijas Premjerlīga]]s kluba ''[[FC Dynamo Makhachkala|Dynamo Makhachkala]]'' sastāvā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kuzjajevs, Dalers}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Tatarstānā dzimušie]] [[Kategorija:Groznijas "Akhmat" spēlētāji]] [[Kategorija:Le Havre AC spēlētāji]] [[Kategorija:Kazaņas "Rubin" spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] ezvvdr0pfxw1afqjtsr8g9h4gvwv9tn 0 397872 4532656 4403401 2026-10-06T14:09:29Z Bendžamins 76862 4532656 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Artjoms Dzjuba | image = Dzyuba in 2021.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|22}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | height = 196<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fc-zenit.ru/zenit/players/12055/ |title=АРТЁМ ДЗЮБА |accessdate=2019-10-18 |work= |publisher=fc-zenit.ru |date= }}</ref> | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2006—2015 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps1 = 126 | goals1 = 26 | years2 = 2009 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Tom Tomsk|Tomskas "Tom"]] | caps2 = 10 | goals2 = 3 | years3 = 2010 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Tom Tomsk|Tomskas "Tom"]] | caps3 = 24 | goals3 = 10 | years4 = 2013—2014 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} ''[[FK Rostov]]'' | caps4 = 28 | goals4 = 17 | years5 = 2015 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} ''[[FK Rostov]]'' | caps5 = 12 | goals5 = 1 | years6 = 2015—2022 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Zenit Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas "Zenit"]] | caps6 = 181 | goals6 = 85 | years7 = 2018 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[Tulas "Arsenal"]] | caps7 = 10 | goals7 = 6 | nationalyears1 = 2006—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps1 = 22 | nationalgoals1 = 15 | nationalyears2 = 2007—2010 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2011—2021 | nationalteam3 = {{fb|RUS}} | nationalcaps3 = 55 | nationalgoals3 = 30 | caption = Artjoms Dzjuba 2021. gadā | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Adana Demirspor]] | years8 = 2022 | caps8 = 4 | goals8 = 1 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | years9 = 2023—2024 | caps9 = 32 | goals9 = 12 | clubs10 = {{flaga|Krievija}} [[FC Akron Tolyatti|Akron Tolyatti]] | years10 = 2024—2026 | caps10 = 48 | goals10 = 17 | totalcaps = 474 | totalgoals = 178 }} '''Artjoms Dzjuba''' ({{val|ru|Артём Сергеевич Дзюба}}; dzimis {{dat|1988|8|22}} [[Maskava|Maskavā]]) ir [[Krievija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Klubu karjera == === Maskavas "Spartak" === Dzjuba kopš astoņu gadu vecuma bija [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartaka"]] akadēmijā. 2005. gadā sāka pārstāvēt "Spartaka" dublieru komandu. Kluba galvenās komandas sastāvā debitēja 2006. gadā [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kausa]] spēlē pret [[Jekaterinburgas "Ural"]], 85. minūtē nomainot [[Romans Pavļučenko|Romanu Pavļučenko]]. [[Krievijas futbola Premjerlīga]] debitējis 12. kārtas spēlē 1:1 neizšķirtā pret [[Ramenskas "Saturn"]], nākot laukumā 71. minūtē, nomainot [[Ņikita Baženovs|Ņikitu Baženovu]]. Kopumā 2006. gada sezonā Dzjuba "Spartaka" sastāvā aizvadīja 8 spēles, vārtus neguva. 2007. gada sezonā Dzjuba sāka kļūt par stabilu "Spartaka" pirmā sastāva spēlētāju. 2007. gada 22. februārī debitēja [[UEFA Eiropas līga|UEFA Kausā]], aizvadot 2. puslaiku 1:2 zaudējumā izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pret [[Bigo "Celta"]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaleague/match/85539--celta-vs-spartak-moskva/?referrer=%2fuefaeuropaleague%2fseason%3d2006%2fmatches%2fround%3d2366%2fmatch%3d85539%2f|title=Celta-Spartak Moskva 2006 History &#124; UEFA Europa League|website=UEFA.com}}</ref> Pirmos vārtus "Spartaka" sastāvā Dzjuba guva 15. aprīlī 5. kārtas spēlē pret [[Tomskas "Tom"]]. Pirmos vārtus "Eirokausos" Dzjuba guva 19. decembra spēlē pret ''[[Toulouse FC]]''. Kopumā 2007. gada sezonā Dzjuba aizvadīja 27 spēles (16 līgā) un guva 5 vārtus (no tiem līgā vienus). 2008. gada sezonu Dzjuba pavadīja rezervista lomā. Līgā aizvadīja 16 spēles, nevienā no tām nenospēlēja visas 90 minutēs, kā arī guva vienus vārtus — 23. augusta spēlē pret [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. Dzjuba guva divus vārtus Krievijas kausa spēlē pret [[Brjanskas "Dinamo"]]. UEFA Kausa grupu turnīra noslēdzošanā spēlē pret ''[[Tottenham Hotspur F.C.]]'' Dzjuba guva divus vārtus, tomēr [[Anglija]]s komanda spēja atspēlēties un spēle beidzās neizšķirti 2—2. 2009. gada sezonu Dzjuba sāka "Spartaka" sastāvā, pirmajā aplī aizvadot 8 spēles un gūstot 2 vārtus. Tajā sezonā Dzjubas kluba biedram [[Vladimirs Bistrovs|Vladimiram Bistrovam]] treniņnometnes [[Austrija|Austrijā]] laikā no viesnīcas numuriņa nozaga 23 tūkstošus [[Krievijas rublis|rubļus]]. Bistrovs šo naudas summu atrada Dzjubas kabatā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://clubspartak.ru/team/pid56/page8|title=Дзюба Артем Сергеевич - 8 35|website=Футбольный Клуб Спартак Москва|accessdate=2018-06-17|archive-date=2018-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20180617165817/http://clubspartak.ru/team/pid56/page8}}</ref> Pats Dzjuba apgalvoja, ka viņš ir ticis iegāzts.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://soccerland.ru/news/72778.html|title=Артем Дзюба: с изделием № 23 меня подставили|website=Футбольная страна|date=2009-11-23|accessdate=2018-06-17}}</ref> Klubs šajā konfliktā nostājās Bistrova pusē un atveva Dzjubu īrē uz [[Tomskas "Tom"]]. === Īre uz "Tom" === Pirmos vārtus [[Tomska]]s kluba sastāvā Dzjuba guva 3. oktobrī, izceļoties ar "dubi" spēlē pret "Saturn". Kopumā viņš 2009. gada sezonā "Tom" sastāvā aizvadīja 10. spēles, gūstot 3 vārtus. Arī nākamo, 2010. gada sezonu, Dzjuba pavadīja īrē Tomskas "Tom". Sezona viņam izdevās veiksmīga, viņš kļuva par komandas pamata uzbrucēju. Krievijas Premjerlīgā aizvadīja 24 spēles, gūstot 10 vārtus. Sezonas beigās Dzjuba atgriezās "Spartaka" sastāvā. === Atgriešanās "Spartak" === Par atgriešanās spēli Dzjubam kļuva [[2010.—2011. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgas]] spēle pret ''[[FC Basel]]''. Spartaks uzvarēja ar 3—2, vienus vārtus gūstot arī Dzjubam. Atbildes spēlē Dzjuba izcēlās ar rezultatīvu piespēli [[Aidens Makgīdijs|Aidena Makgīdija]] vārtu guvumā, izraujot 1—1 neizšķirtu, tādējādi Spartaks ar rezultātu 4—3 divu spēļu summā tika Eiropas līgas astotdaļfinālā. Ceturtdaļfināla atbildes spēlē pret ''[[FC Porto]]'' Dzjuba guva vārtus un izdarīja rezultatīvu piespēli, tomēr komanda zaudēja ar 2—5, tādējādi nekvalificējoties pusfinālam. Kopumā 2011.—2012. gada sezonā Dzjuba Krievijas Premjerlīgā guva 11 vārtus, ieskaitot "dubli" pret [[FK Krasnodar]]. Komanda līgā sasniedza 2. vietu, kvalificējoties [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgai]]. Pirmos vārtus 2012.—2013. gada sezonā Dzjuba guva 29. septembrī spēlē pret [[Permas "Amkar"]]. Sezonu viņš sāka pamatsastāvā, tomēr laika gaitā zaudēja vietu [[Emanuels Emenike|Emanuelam Emenikem]]. 2012. gada 25. novembrī pēc 1—5 zaudējuma [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] Dzjuba intervijā nosauca "Spartaka" galveno treneri [[Ūnajs Emerijs|Ūnaju Emeriju]] par "trenerīti".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports.ru/football/144969328.html |title=Последний день Эмери в «Спартаке» |accessdate=2019-10-18 |work= |publisher=sports.ru |date={{dat|2012|11|25}} }}</ref> Tajā pašā dienā Emerijs tika atlaists un par komandas galveno treneri kļuva [[Valērijs Karpins]]. Dzjuba atguva vietu pamatastāvā, tomēr viņa rezultativitāte neuzlabojās, kopumā sezonā Premjerlīgā 25 spēlēs gūstot 4 vārtus. === Īre uz "Rostov" === 2013.—2014. gada sezonā Dzjubam tika paredzēta rezervista loma "Spartakā", tāpēc viņš tika atdots īrē uz ''[[FK Rostov]]''. Debijas spēlē klubā 15. jūlijā pret [[Groznijas "Akhmat"|Groznijas "Terek"]] viņš guva divus vārtus, palīdzot izcīnīt uzvaru ar rezultātu 2—1. 27. jūlijā Dzjuba guva trīs vārtus pret savu bijušo klubu [[Tomskas "Tom"]]. Kopā ar 17 vārtiem 28 spēlēs viņš kļuva par Krievijas Premjerlīgas otro labāko vārtu guvēju, piekāpjoties vienīgi [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]] uzbrucējam [[Seidū Dumbija]]m. Tāpat ar komandu Dzjuba kļuva par [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kausa]] ieguvēju. === 2014.—2015. gada sezona === Pēc veiksmīgās sezonas Dzjuba atgriezās "Spartaka" sastāvā. Viņš izcēlās jau sezonas pirmajā spēlē, gūstot divus vārtus pret [[Kazaņas "Rubin"]]. Tāpat Dzjuba guva divus vārtus arī nākamajā čempionāta spēlē pret [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]], izraujot uzvaru ar 2—1. Piektās kārtas spēlē, 2—1 uzvarā pār ''[[FK Ufa]]'' viņš atkal izcēlās ar "dubli". Pēc spilgtā sākuma Dzjubas sniegums kritās un nākamos vārtus viņš spēja gūt vien novembrī spēlē pret ''[[FK Mordovia]]''. 2014. gada oktobrī parādījas ziņas, ka Dzjuba esot atteicis "Spartaka" līguma piedāvājumam un ka viņa esošais līgums beidzas 2015. gada jūnijā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Футболист "Спартака" Артем Дзюба отклонил первое предложение клуба о продлении контракта|url=http://tass.ru/sport/1515960|work=ТАСС|date=2014-10-17|accessdate=2018-06-17}}</ref> 2015. gada 6. februāri tika paziņots, ja Dzjuba noslēdzis 5 gadu līgumu ar [[FK Zenit Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas "Zenit"]], komandai pievienojoties 1. jūlijā. Līgumā atrunātā alga bija 3,3 miljoni [[eiro]] gadā.<ref>{{ziņu atsauce|title="Зенит" предложил Дзюбе пятилетний контракт|url=http://news.sport-express.ru/2015-01-28/779065/|work=Спорт-Экспресс|date=2015-01-28|archiveurl=https://archive.today/20150128103238/http://news.sport-express.ru/2015-01-28/779065/|archivedate=2015-01-28|dead-url=yes}}</ref> Piedāvājumus uz atlikušo sezonas daļu iegūt Dzjubu īrē izteica gan [[Tulas "Arsenal"]], gan pats "Zenit", tomēr pāreju perioda beigās "Spartaks" atdeva viņu īrē uz ''[[FK Rostov]]'' par 1 miljona eiro kompensāciju.<ref>{{ziņu atsauce|title=Дзюба вернулся в «Ростов»|url=http://www.gazeta.ru/sport/2015/02/27/a_6429701.shtml|work=Газета.Ru|date=2015-02-27|accessdate=2018-06-17}}</ref> Atgriešanās [[Rostova]]s kluba sastāvā Dzjubam neizvērtās tik veiksmīga, viņš līgā aizvadīja 12 spēles un guva vienus vārtus. === Sanktpēterburgas "Zenit" === Jaunajā komandā Dzjuba debitēja 2015. gada 19. jūlijā spēlē pret [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. Viņš nopelnīja [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]], kuru realizēja [[Hulki]]. Pirmos vārtus Dzjuba guva pēc nedēļas spēlē pret [[Jekaterinburgas "Ural"]]. 1. augustā spēlē pret [[Groznijas "Akhmat"|Groznijas "Terek"]] Dzjuba iedzīvojās deguna lūzumā pēc divcīņas ar [[Adilsons|Adilsonu]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports.ru/tribuna/blogs/foot_su/812825.html|title=Артем Дзюба заявил, что Адилсон специально ударил его локтем и сломал нос(видео)|website=Sports.ru|date=2015-08-01}}</ref> [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|Čempionu līgā]] Dzjubam sezona padevās izcila, viņš 8 spēlēs guva 6 vārtus. 2016. gada 9. aprīlī spēlē pret [[Permas "Amkar"]] Dzjuba guva 100. vārtus karjerā.<ref>{{ziņu atsauce|title=Нападающий сборной России по футболу Артем Дзюба забил 100-й гол в карьере|url=http://tass.ru/sport/3190581|work=ТАСС|date=2016-04-09|accessdate=2018-06-17}}</ref> Kopumā līgā Dzjuba 30 spēlēs guva 15 vārtus. 2017. gada sākumā Dzjuba kļuva par komandas kapteini.<ref>{{ziņu atsauce|title=Дзюба стал капитаном «Зенита»|url=https://www.sports.ru/football/1048082421.html|work=Sports.ru|date=2017-02-02|accessdate=2018-06-17}}</ref> 2017. gada 19. novembrī pret ''[[FC Tosno]]'' aizvadīja 100. spēli "Zenit" sastāvā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://fc-zenit.ru/news/2017-11-19-artem-dzyuba-provodit-sotyy-match-za-zenit.htm|title=Артем Дзюба проводит сотый матч за «Зенит»|website=ФК Зенит|date=2017-11-19|accessdate=2018-06-17}}</ref> Kopumā sezonā Dzjuba aizvadīja 24 spēles un guva 2 vārtus. === Īre uz Tulas "Arsenal" === Sezonas gaitā Dzjuba zaudēja vietu "Zenit" sastāvā, tāpēc 2018. gada 31. janvārī tika atdots īrē uz [[Tulas "Arsenal"]]. 9. martā guva pirmos vārtus jaunajā komandā spēlē pret Permas "Amkar". 22. aprīlī Dzjuba aizvadīja spēli pret "Zenit", pret klubu, kuram viņš pieder, izceļoties ar gūtiem vārtiem un rezultatīvu piespēli 3—3 neizšķirtā. Kopumā "Dzjuba" "Arsenal" sastāvā aizvadīja 10 spēles, guva 6 vārtus. === 2018.—2019. gada sezona === Pēc īres Dzjuba atgriezās "Zenit" sastāvā. Par viņu izrādīja interesi tādi klubi kā [[Bordo "Girondins"]]<ref>{{ziņu atsauce|title=Шестикратный чемпион Франции претендует на Дзюбу|url=https://matchtv.ru/football/matchtvnews_NI880842_Shestikratnyj_chempion_Francii_pretendujet_na_Dzubu|accessdate=2018-08-10|language=ru-RU}}</ref> un [[Stambulas "Galatasaray"]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Первые переговоры о переходе Дзюбы в «Галатасарай» прошли успешно‍|url=https://www.gazeta.ru/sport/news/2018/08/13/n_11901973.shtml|work=Газета.Ru|accessdate=2018-08-13}}</ref> 16. augustā [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] kvalifikācijas spēlē pret [[Minskas "Dinamo" (futbols)|Minskas "Dinamo"]] izcīnot uzvaru papildlaikā ar 8—1 pēc tam, kad pirmo spēli zaudēja ar rezultātu 0—4. 25. kārtas spēlē pret Maskavas "Dinamo" Dzjuba iesita savus 100. vārtus Krievijas Premjerlīgā. Šajā sezonā Dzjuba ar "Zenit" pirmoreiz karjerā kļuva par Krievijas čempionu. == Karjera izlasē == Lai gan Dzjuba varēja pārstāvēt [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainu]] (viņa tēva dzimteni), tomēr viņš izlašu līmenī izvēlējās pārstāvēt [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]]. Viņš ir spēlējis dažādu vecumu Krievijas jauniešu izlasēs, U21 izlasē aizvadot 9 spēles un gūstot 4 vārtus. 2011. gada novembrī Dzjuba pirmo reizi tika izsaukts uz Krievijas pieaugušo izlasi, kad arī debitēja tajā 11. novembrī, aizvadot pirmo puslaiku pārbaudes spēlē pret [[Grieķijas futbola izlase|Grieķiju]]. Viņš tika iekļauts kandidātu sarakstā [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012. gada Eiropas čempionātam]], tomēr netika iekļauts galīgajā 23 vīru sastāvā. Izlases galvenais treneris [[Diks Advokāts]] Dzjubas neiekļaušanu paskaidroja ar to, ka viņš neiederējās taktiskajā zīmējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sport-express.ru/newspaper/2012-05-30/2_1/ |title=Дик АДВОКАТ: "ПОЛАГАЮ, РЕШЕНИЕ ПО МОЕМУ КОНТРАКТУ ПРИНИМАЛ НЕ ФУРСЕНКО" |accessdate=2019-11-17 |work=sport-express.ru |publisher= |date={{dat|2012|5|30||bez}} }}</ref> [[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā]] Dzjuba piedalījās vienā spēlē, {{dat|2013|8|14||bez}} nākot uz maiņu 0—1 zaudējumā pret [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]]. Viņš tika iekļauts paplašinātājā kandidātu sarakstā Pasaules kausam, tomēr [[Fabio Kapello]] uz to beigās izvēlējās citus uzbrucējus, kā [[Aleksandrs Kokorins|Aleksandru Kokorinu]] un [[Aleksandrs Keržakovs|Aleksandru Keržakovu]]. Pēc Pasaules kausa Dzjuba atguva vietu izlases sastāvā. {{dat|2014|9|8||bez}} [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinu]] viņš guva savus pirmos vārtus izlases sastāvā. {{dat|2015|9|8||bez}} atbildes spēlē pret Lihtenšteinu viņš guva 4 vārtus graujošā 7—0 uzvarā. Kopumā šajā atlases ciklā viņš 8 spēlēs guva 8 vārtus. Dzjuba tika iekļauts izlases sastāvā [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātam]]. Krievijas izlase izstājās grupu turnīrā, Dzjuba aizvadīja visas spēles, vārtus neguva. Dzjuba iekļuva sastāvā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausam]], kas norisinājās Krievijā. Atklāšanas spēlē pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] viņš nāca uz maiņu 70. minūtē, jau pēc minūtes gūstot vārtus 5—0 uzvarā. Turnīra otrajā spēlē pret [[Ēģiptes futbola . izlase|Ēģipti]] Dzjuba tika iekļauts sākumsastāvā un atkal guva vārtus. Krievija uzvarēja 3—1, pirmo reizi vēsturē izkļūstot no grupu turnīra Pasaules kausā. Astotdaļfināla spēlē pret [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]] Dzjuba 41. minūtē realizēja [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]], panākot izlīdzinājumu. Viņš tika nomainīts otrajā puslaikā, Krievijas izlase uzvarēja 11 metru sitienu sērijā, iekļūstot ceturtdaļfinālā, kur Krievija 11 metru sitienu sērijā zaudēja [[Horvātijas futbola izlase|Horvātijai]]. Pēc Pasaules kausa beidzot karjeru izlasē [[Igors Akinfejevs|Igoram Akinfejevam]], Dzjuba tika izvēlēts par Krievijas izlases kapteini.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://tass.com/sport/1023813|title=Dzyuba to lead Russia’s national football squad after Akinfeyev’s decision to quit|publisher=Russian News Agency|date=1 October 2018|accessdate=9 June 2019|archive-date={{dat|2019|06|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190609090024/http://tass.com/sport/1023813}}</ref> {{dat|2019|6|8||bez}} [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas]] spēlē pret [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]] viņš guva 4 vārtus 9—0 uzvarā, kas bija graujošākā uzvara Krievijas izlases vēsturē. == Privātā dzīve == Tēvs nāk no [[Ukraina]]s, [[Poltava]]s, strādājis par [[policists|policistu]], māte — no [[Čuvašija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports.ru/tribuna/blogs/smonline/416028.html |title=Дзюба: «Когда-то у нас с Карпиным была мини-война» |accessdate=2019-10-18 |work= |publisher=sports.ru |date={{dat|2013|1|29||bez}} }}</ref> Dzjubam ir arī māsa Olga. Dzjubam ir sieva Kristīna un dēls Ņikita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports.ru/football/1027149505.html |title=Василий Уткин: «Приношу Дзюбе извинения за свои слова — я не знал, что у него есть семья» |accessdate=2019-11-17 |work= |publisher=sports.ru |date= }}</ref> == Karjeras statistika == {{updated|2019. gada 19. oktobrī}} {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !rowspan="2"|Klubs !rowspan="2"|Sezona !colspan="2"|Līga !colspan="2"|Kauss !colspan="2"|[[UEFA|Eiropa]] !colspan="2"|Citi !colspan="2"|Kopā |- !Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti!!Spēles!!Vārti! |- | rowspan="9" style="vertical-align:center;"|'''[[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]]''' ||2006 ||5||0||2||0||1||0||colspan=2|—||8||0 |- ||2007 ||16||1||4||2||6||2||1<ref group="lower-alpha" name="RUS">Spēle [[Krievijas superkauss|Krievijas superkausā]]</ref>||0||27||5 |- ||2008 ||16||1||1||2||5||3||colspan=2|—||22||6 |- ||2009 ||8||2||1||0||colspan=2|—||colspan=2|—||9||2 |- ||2010 ||2||0||colspan=2|—||colspan=2|—||colspan=2|—||2||0 |- ||2011—2012 ||41||11||3||1||8||2||colspan=2|—||52||14 |- ||2012—2013 ||25||4||1||0||6||0||colspan=2|—||32||4 |- ||2014—2015 ||13||7||1||0||colspan=2|—||colspan=2|—||14||7 |- !Kopā!!126!!26!!13!!5!!26!!7!!1!!0!!166!!38 |- | rowspan="3" style="vertical-align:center;"|'''[[FC Tom Tomsk|Tomskas "Tom"]]''' (īre) |2009 |10||3||colspan=2|—||colspan=2|—||colspan=2|—||10||3 |- |2010 |24||10||1||1||colspan=2|—||colspan=2|—||25||11 |- !Total!!34!!13!!1!!1!!0!!0!!0!!0!!35!!14 |- |rowspan="3" valign="center"|'''''[[FK Rostov]]''''' (īre) |2013—2014 |28||17||3||2||colspan=2|—||colspan=2|—||31||19 |- |2014—2015 |12<ref group="lower-alpha">Viena spēle izslēgšanas pārspēlēs</ref>||1||colspan=2|—||colspan=2|—||colspan=2|—||12||1 |- !Total!!40!!18!!3!!2!!0!!0!!0!!0!!43!!20 |- |rowspan="6" style="vertical-align:center;"|'''[[FK Zenit Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas "Zenit"]]''' |2015—2016 |30||15||5||2||8||6||1<ref group="lower-alpha" name="RUS"/>||0||44||23 |- |2016—2017 |26||13||1||0||6||1||1<ref group="lower-alpha" name="RUS"/>||0||34||14 |- |2017—2018 |15||1||1||0||8||1||colspan=2|—||24||2 |- |2018—2019 |27||8||1||0||9||5||colspan=2|—||37||13 |- |- |2019—2020 |13||8||0||0||2||1||1||0||16||9 |- !Kopā!!111!!45!!8!!2!!32!!13!!3!!0!!154!!61 |- |'''[[Tulas "Arsenal"]]''' (īre) |2017—2018 |10||6||colspan=2|—||colspan=2|—||colspan=2|—||10||6 |- !colspan="2"|Kopā karjerā !321!!108!!24!!11!!58!!20!!4!!0!!408!!139 |} {{Reflist|group=lower-alpha}} === Izlasē === {{updated|2019. gada 13. oktobrī}} {| class="wikitable" style="text-align:center" |- !colspan=3|[[Krievijas futbola izlase|Krievija]] |- !Gads!!Spēles!!Vārti |- |2011||1||0 |- |2012||1||0 |- |2013||1||0 |- |2014||5||2 |- |2015||7||6 |- |2016||7||3 |- |2017||0||0 |- |2018||10||4 |- |2019||8||9 |- !Total||40||24 |} === Vārti izlasē === :''Rezultātos Krievijas vārtu skaits tiek uzrādīts vispirms''<ref name="NFT">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.national-football-teams.com/player/45610/Artem_Dzyuba.html|title=Dzyuba, Artem|publisher=National Football Teams|accessdate=10 October 2019}}</ref> {| class="wikitable" ! Nr. p. k. !! Datums !! Vieta !! Spēle izlasē !! Pretinieks !! Panāca !! Rezultāts !! Sacensības |- | 1. || {{dat|2014|9|8||bez}} || ''[[Arena Khimki]]'', [[Himki]], Krievija || align=center | 4 || {{fb|LIE}} || align=center | '''4'''–0 || align=center | 4—0 || rowspan=8 | [[2016. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2016. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |- | 2. || {{dat|2014|10|12||bez}} || ''[[Otkrytiye Arena]]'', [[Maskava]], Krievija|| align=center | 6 || {{fb|MDA}} || align=center | '''1'''–0 || align=center | 1—1 |- | 3. || {{dat|2015|9|5||bez}} || ''Otkrytiye Arena'', Maskava, Krievija || align=center | 10 || {{fb|Zviedrija}} || align=center | '''1'''–0 || align=center | 1—0 |- | 4. || rowspan=4 | {{dat|2015|9|8||bez}} || rowspan=4 | [[Rheinpark stadions|''Rheinpark'' stadions]], [[Vaduca]], Lihtenšteina || align=center rowspan=4| 11 || rowspan=4 | {{fb|LIE}} || align=center | '''1'''–0 ||rowspan=4 align=center | 7—0 |- | 5. || align=center | '''3'''–0 |- | 6. || align=center | '''4'''–0 |- | 7. || align=center | '''7'''–0 |- | 8. || {{dat|2015|10|9||bez}} || [[Zimbru stadions]], [[Kišiņeva]], Moldova || align=center | 12 || {{fb|MDA}} || align=center | '''2'''–0 || align=center | 2—1 |- | 9. || {{dat|2016|6|5||bez}} || [[Luija II stadions]], Monako || align=center | 18 || {{fb|SRB}} || align=center | '''1'''–0 || align=center | 1—1 || rowspan=3|Pārbaudes spēle |- | 10. || rowspan=2 | {{dat|2016|10|9||bez}} || rowspan=2 | [[Krasnodaras stadions]], [[Krasnodara]], Krievija || align=center rowspan=2| 22 || rowspan=2 | {{fb|CRC}} || align=center | '''2'''–3 ||rowspan=2 align=center | 3—4 |- | 11. || align=center | '''3'''–3 |- | 12. || {{dat|2018|6|14||bez}} || [[Lužņiku stadions]], Maskava, Krievija || align=center | 24 || {{fb|KSA}} || align=center | '''3'''–0 || align=center | 5—0 || rowspan="3" | [[2018. gada FIFA Pasaules kauss]] |- || 13. || {{dat|2018|6|19||bez}} || [[Sanktpēterburgas stadions]], [[Sanktpēterburga]], Krievija || align=center | 25 || {{fb|EGY}} || align=center | '''3'''–0 || style="text-align:center"| 3—1 |- | 14. || {{dat|2018|7|1||bez}} || Lužņiku stadions, Maskava, Krievija || align=center | 27 || {{fb|ESP}} || align=center | '''1'''–1 ||align=center | 1—1 |- | 15. || {{dat|2018|9|7||bez}} || [[Šenola Gineša stadions]], [[Trabzona]], Turcija || align=center | 29 || {{fb|TUR}} || align=center | '''2'''–1 || align=center | 2—1 || [[2018.—2019. gada UEFA Nāciju līga]] |- | 16. || {{dat|2019|3|24||bez}} || ''[[Astana Arena]]'', [[Astana|Nursultana]], Kazahstāna || align=center | 34 || {{Fb|KAZ}} || align=center |'''3'''–0 || align=center |4—0 || rowspan=9 | [[2020. gada Eiropas čempionāta futbolā kvalifikācija|2020. gada Eiropas čempionāta kvalifikācija]] |- | 17. || rowspan=4 | {{dat|2019|6|8||bez}} || rowspan=4 | [[Mordvijas arēna]], [[Mordvija]], Krievija || align=center rowspan=4| 35 || rowspan=4 | {{fb|SMR}} || align=center | '''2'''–0 ||rowspan=4 align=center | 9—0 |- | 18. || align=center | '''5'''–0 |- | 19. || align=center | '''6'''–0 |- | 20. || align=center | '''9'''–0 |- | 21. || {{dat|2019|9|6||bez}} || ''[[Hampden Park]]'', [[Glāzgova]], Skotija || align=center | 37 || {{fb|SCO}} || align=center | '''1'''–1 || align=center | 2—1 |- | 22. || rowspan=2 | {{dat|2019|10|10||bez}}|| rowspan=2 | Lužņiku stadions, Maskava, Krievija || align=center rowspan=2| 39 || rowspan=2 | {{fb|SCO}} || align=center | '''1'''–0 ||rowspan=2 align=center | 4—0 |- | 23. || align=center | '''3'''–0 |- | 24. || {{dat|2019|10|13||bez}} || [[GSP stadions]], [[Nikosija]], Kipra || align=center | 40 || {{fb|CYP}} || align=center | '''3'''–0 || align=center | 5—0 |} == Sasniegumi == ;''FK Rostov'' *[[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2013—14 ;Sanktpēterburgas "Zenit" *[[Krievijas premjerlīga]]: 2018—19, 2019—20, 2020—21, 2021—22 *[[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2013—14, 2015—16, 2019—20 *[[Krievijas superkauss]]: 2015, 2016, 2020, 2021 === Individuālie === * Krievijas premjerlīgas mēneša spēlētājs: 2013. gada jūlijs, 2014. gada augusts, 2015. gada jūlijs, 2018. gada augusts, 2019. gada aprīlis<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.championat.com/football/article-3210541-artjom-dzjuba--mvp-premer-ligi-v-ijule.html|title=Чудо-Дзюба!|first=Олег|last=Лысенко|website=www.championat.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.championat.com/football/article-3243619-artjom-dzjuba--mvp-premer-ligi-v-avguste.html|title=Натхо — герой тура, а Дзюба — всего месяца!|first=Олег|last=Лысенко|website=www.championat.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://premium.premierliga.ru/news-and-media/novosti-i-media_26.html|title=Новости и медиа|website=premium.premierliga.ru}}</ref> * FC Rostov Fans' Player of the Year: 2013—14<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://161.ru/text/gorod/2014/05/14/57889541/|title=Артем Дзюба признан лучшим футболистом сезона по версии фанатов|date=2014. gada 14. maijs|website=161.ru}}</ref> * Krievijas gada futbolists žurnāla ''Futbol'' versijā: 2018<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ftbl.ru/news/artem-dzyuba-nazvan-luchshim-igrokom-2018-goda-po-oprosu-ezhenedelnika-futbol/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|11|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190609033440/https://www.ftbl.ru/news/artem-dzyuba-nazvan-luchshim-igrokom-2018-goda-po-oprosu-ezhenedelnika-futbol/ |archivedate={{dat|2019|06|09||bez}} }}</ref> * Krievijas Futbola savienības gada futbolists: 2018—2019<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sport-express.ru/football/rfpl/news/sport-ekspress-i-rfs-vruchili-dzyube-zolotoy-myach-priz-luchshemu-igroku-rossii-2018-1538495/|title="Спорт-Экспресс" и РФС вручили Дзюбе золотой мяч — приз лучшему игроку России-2018|date=2019. gada 24. apr.|website=sport-express.ru}}</ref> * Krievijas gada futbolists žurnāla ''[[Sport-Ekspress]]'' versijā: 2018—19<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports.ru/tribuna/blogs/festival/2504147.html|title=Артем Дзюба признан лучшим игроком РПЛ по версии Sports.ru|website=Sports.ru}}</ref> * Krievijas premerlīgas labākais piespēlētājs: 2018—2019 (10 rezultatīvas piespēles)<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.championat.com/football/_russiapl/tournament/2599/statistic/player/assistent/|title=Статистика игроков, Передачи - Чемпионат России по футболу (РФПЛ) 2018-2019 - Футбол|website=www.championat.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dzjuba, Artjoms}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Rostov spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Tulas "Arsenal" spēlētāji]] e7qjbgd5zq5butmg2ghxokf7kzqlzqq 0 397922 4532651 4301849 2026-10-06T14:04:54Z Bendžamins 76862 4532651 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Staņislavs Čerčesovs | image = Stanislav Cherchesov 2025.jpg | image_size = 220px | caption = Staņislavs Čerčesovs 2025. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1963|9|2}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Alagira|td=Krievija}} | height = 183 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = | years1 = 1981—1984 | clubs1 = {{flaga|PSRS}} [[Vladikaukāzas "Spartak"|Ordžonikidzes "Spartak"]] | caps1 = 5 | goals1 = 0 | years2 = 1984—1987 | clubs2 = {{flaga|PSRS}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps2 = 13 | goals2 = 0 | years3 = 1988 | clubs3 = {{flaga|PSRS}} [[Maskavas "Lokomotiv"]] | caps3 = 30 | goals3 = 0 | years4 = 1989—1993 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps4 = 121 | goals4 = 0 | years5 = 1993—1995 | clubs5 = {{flaga|Vācija}} [[Dynamo Dresden]] | caps5 = 57 | goals5 = 0 | years6 = 1995 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps6 = 8 | goals6 = 0 | years7 = 1996—2002 | clubs7 = {{flaga|Austrija}} [[Tirol Innsbruck]] | caps7 = 182 | goals7 = 0 | years8 = 2002 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | caps8 = 7 | goals8 = 0 | totalcaps = 423 | totalgoals = 0 | nationalyears1 = 1990—1991 | nationalteam1 = {{fb|URS}} | nationalcaps1 = 8 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 1992 | nationalteam2 = {{fb|CIS}} | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 1992—2000 | nationalteam3 = {{fb|RUS}} | nationalcaps3 = 39 | nationalgoals3 = 0 | manageryears1 = 2004 | managerclubs1 = {{flaga|Austrija}} [[FC Kufstein|Kufstein]] | manageryears2 = 2004—2006 | managerclubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Wacker Tirol|Wacker Tirol]] | manageryears3 = 2007—2008 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] | manageryears4 = 2010—2011 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Soču "Žemčužina"]] | manageryears5 = 2011—2013 | managerclubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"|Groznijas "Terek"]] | manageryears6 = 2013—2014 | managerclubs6 = {{flaga|Krievija}} [[Permas "Amkar"]] | manageryears7 = 2014—2015 | managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | manageryears8 = 2015—2016 | managerclubs8 = {{flaga|Polija}} [[Varšavas "Legia"]] | manageryears9 = 2016—2021 | managerclubs9 = {{fb|RUS}} | manageryears10 = 2021—2023 | managerclubs10 = {{flaga|Ungārija}} [[Ferencvárosi TC|Ferencváros]] | manageryears11 = 2024—2025 | managerclubs11 = {{fb|KAZ}} | managerclubs12 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"]] | manageryears12 = 2025— }} '''Staņislavs Čerčesovs''' ({{val|ru|Станислав Саламович Черчесов}}, {{val|os|Черчесты Саламы фырт Станислав}}; dzimis {{dat|1963|9|2}} [[Alagira|Alagirā]]) ir [[osetīni|osetīnu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā. No 2016. līdz 2021. gadam bija [[Krievijas futbola izlase]]s galvenais treneris. No 2024. gada jūnija līdz 2025. gada janvārim bija [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas izlases]] galvenais treneris. Kopš 2025. gada viņš ir [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas futbola Premjerlīgas]] komandas [[Groznijas "Akhmat"]] galvenais treneris. == Futbolista karjera == Karjeru sāka Ordžonikidzes (tagad — [[Vladikaukāza]]) "Spartak". 1984. gadā pievienojās [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]], kurā pēc tam vairākas reizes atgriezās. "Spartak" sastāvā divreiz kļuva par PSRS un divreiz par Krievijas čempionu. Spēlējis arī [[Maskavas "Lokomotiv"]], [[Vācija|Vācijas]] klubā [[Drēzdenes "Dynamo"]] un [[Insbrukas "Tirol"]] [[Austrija|Austrijā]]. "Tirol" sastāvā trīsreiz kļuva par Austrijas čempionu. 1990. gada novembrī aizvadīja pirmo spēli [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasē]] pret [[Trinidādas un Tobāgo futbola izlase|Trinidādu un Tobāgo]]. Bija iekļauts [[NVS futbola izlase]]s sastāvā [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]], taču laukumā neizgāja. Vēlāk sargāja vārtus [[Krievijas futbola izlase|Krievijas izlasē]], bija iekļauts izlases sastāvā [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa]] turnīros un [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]. Kopumā izlasē nospēlējis 49 spēles (8 spēles PSRS, 2 — NVS, 39 — Krievijas izlasē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=3472 |title=Stanislav Cherchesov - national football team player |language=en |accessdate={{dat|2018|6|9||bez}} |website=eu-football.info}}</ref> == Trenera karjera == Trenera karjeru sāka 2004. gadā Austrijas pēc spēka trešās līgas klubā ''Kufstein''. Tajā pašā gadā kļuva par [[Austrijas futbola Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] kluba ''[[FC Wacker Tirol|Wacker Tirol]]'' galveno treneri. 2006. gada jūnijā sāka strādāt par [[FK Spartak Maskava|Maskavas "Spartak"]] sporta direktoru. 2007. gadā kļuva par ''Spartak'' galveno treneri. Karjeras turpinājumā vadīja arī citus Krievijas klubus: [[Soču "Žemčužina"]], [[Groznijas "Akhmat"|Groznijas "Terek"]], [[Permas "Amkar"]] un [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]]. 2015. gada oktobrī kļuva par Polijas ''[[Ekstraklasa]]'' kluba [[Varšavas "Legia"]] galveno treneri. 2015.—2016. gada sezonā uzvarēja ar komandu gan līgā, gan [[Polijas kauss futbolā|Polijas kausa]] izcīņā. {{dat|2016|6|1||bez}} pēc abpusējas vienošanās līgums ar Polijas klubu tika lauzts. 2016. gada augustā Čerčesovs tika apstiprināts par [[Krievijas futbola izlase]]s galveno treneri, lai sagatavotu komandu mājinieku statusā [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/cercesovu-apstiprina-par-krievijas-futbola-izlases-galveno-treneri-14150601 |title=Čerčesovu apstiprina par Krievijas futbola izlases galveno treneri |date={{dat|2016|8|11||bez}} |accessdate={{dat|2018|6|9||bez}} |website=diena.lv}}</ref> Pasaules kausa finālturnīrā aizveda Krievijas izlasi līdz ceturtdaļfinālam. 2018. gada jūlijā parakstīja jaunu līgumu par darbu Krievijas izlases galvenā trenera amatā. [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātā]] Krievijas izlase ieņēma pēdējo vietu grupā, nekvalificējoties izslēgšanas spēlēm. {{dat|2021|7|8||bez}} [[Krievijas Futbola savienība]] atbrīvoja Čerčesovu no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/08072021-pec_neveiksmiga_euro2020_no_krievijas_gal |title=Pēc neveiksmīgā ''Euro2020'' no Krievijas galvenā trenera amata atlaiž Čerčesovu |date={{dat|2021|7|8||bez}} |accessdate={{dat|2021|7|14||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> No 2021. līdz 2023. gadam vadīja [[Ungārija]]s klubu ''[[Ferencvárosi TC|Ferencváros]]''. {{dat|2024|6|3||bez}} Čerčesovs tika apstiprināts par [[Kazahstānas futbola izlase|Kazahstānas izlases]] galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kff.kz/en/news/25862 |title=Kazakhstan appoints Stanislav Cherchesov as new head coach |date={{dat|2024|6|3||bez}} |accessdate={{dat|2024|8|31||bez}} |website=kff.kz|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čerčesovs, Staņislavs}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:PSRS izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:1994. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] [[Kategorija:Krievijas futbola izlases treneri]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa treneri]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ziemeļosetijā-Alānijā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]] [[Kategorija:Kazahstānas futbola izlases treneri]] 9asidvz7ipz7bqtldqptvdxror5il29 0 398009 4532661 4283558 2026-10-06T14:14:33Z Bendžamins 76862 4532661 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Aleksandrs Golovins | image = Aleksandr Golovin.jpg | caption = | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|30}} | birth_place = {{vieta|Krievija}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | clubnumber = 10 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2014—2018 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]] | caps1 = 81 | goals1 = 9 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]] | years2 = 2018— | caps2 = 211 | goals2 = 36 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 15 | nationalgoals1 = 1 | nationalyears2 = 2014—2015 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 15 | nationalgoals2 = 4 | nationalyears3 = 2015 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2015— | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalcaps4 = 53 | nationalgoals4 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} }} '''Aleksandrs Golovins''' ({{val|ru|Алекса́ндр Серге́евич Голови́н}}; dzimis {{dat|1996|5|30}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2018. gada spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas futbola 1. līgas]] kluba [[AS Monaco FC|AS Monaco]] sastāvā. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2015—16 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Golovins, Vārds}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Kemerovas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] 09i8489ygdazb1top4a9i45hbnf5435 0 398197 4532652 4270277 2026-10-06T14:06:11Z Bendžamins 76862 4532652 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Deniss Čeriševs | image = Cheryshev Denis.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|12|26}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Ņižņijnovgoroda}} | height = 179 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2009—2013 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid Castilla]] | caps1 = 109 | goals1 = 22 | years2 = 2012—2016 | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] | caps2 = 2 | goals2 = 0 | years3 = 2013—2014 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Sevilla FC]] | caps3 = 4 | goals3 = 0 | years4 = 2014—2015 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | caps4 = 26 | goals4 = 4 | years5 = 2016 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | caps5 = 7 | goals5 = 3 | years6 = 2016—2019 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF]] | caps6 = 35 | goals6 = 2 | nationalyears1 = 2005—2007 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 6 | nationalgoals1 = 5 | nationalyears2 = 2008—2013 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps2 = 18 | nationalgoals2 = 7 | nationalyears3 = 2012—2021 | nationalteam3 = {{fb|RUS}} | nationalcaps3 = 33 | nationalgoals3 = 12 | caption = | caps7 = 27 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | goals7 = 2 | years7 = 2018—2019 | caps8 = 62 | clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF]] | goals8 = 1 | years8 = 2019—2022 | clubs9 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | years9 = 2022—2024 | caps9 = 32 | goals9 = 4 | clubs10 = {{flaga|Grieķija}} [[Atēnu "Panionios"|Panionios]] | years10 = 2024—2025 | caps10 = 21 | goals10 = 2 | clubs11 = {{flaga|Kipra}} [[Krasava ENY Ypsonas FC|Krasava ENY Ypsonas]] | years11 = 2026 | caps11 = 13 | goals11 = 2 | totalcaps = 333 | totalgoals = 42 }} '''Deniss Čeriševs''' ({{val|ru|Дени́с Дми́триевич Че́рышев}}; dzimis {{dat|1990|12|26}}) ir [[Krievija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Real Madrid''' * [[UEFA Čempionu līga]]: [[2015.—2016. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2015—16]] '''Sevilla''' * [[UEFA Eiropas līga]]: 2013—14 '''Valencia''' * [[Copa del Rey]]: 2018—19 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Čeriševs, Deniss}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:Sevilla FC spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ņižņijnovgorodas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Atēnu "Panionios" spēlētāji]] 22wugk0j1524s92ft6y06r3ir4up7s8 0 398198 4532682 4270350 2026-10-06T15:10:43Z Bendžamins 76862 4532682 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Aleksejs Mirančuks | image = Aleksei Miranchuk Red Bull Atlanta 5.31.25-105 (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|10|17}} | birth_place = {{vieta|Krievija}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Atlanta United FC|Atlanta United]] | clubnumber = 59 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2020 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Lokomotiv"]] | caps1 = 178 | goals1 = 32 | nationalyears1 = 2012 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2013 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 3 | nationalgoals2 = 1 | nationalyears3 = 2013—2016 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 20 | nationalgoals3 = 1 | nationalyears4 = 2015— | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalcaps4 = 55 | nationalgoals4 = 11 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | caption = Aleksejs Mirančuks 2025. gadā | caps2 = 71 | clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Bergamo "Atalanta"]] | goals2 = 9 | years2 = 2020—2024 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | years3 = 2022—2023 | caps3 = 29 | goals3 = 4 | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Atlanta United FC|Atlanta United]] | years4 = 2024— | caps4 = 67 | goals4 = 15 }} '''Aleksejs Mirančuks''' (dzimis {{dat|1995|10|17}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada spēlē [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] kluba ''[[Atlanta United FC|Atlanta United]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Lokomotiv Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2017—18 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2014—15, 2016—17, 2018—19 * [[Krievijas Superkauss]]: 2019 '''Atalanta''' * [[UEFA Eiropas līga]]: [[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023—24]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/22052024-lukmenam_i_hat_trick_i_atalanta_partrauc_</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mirančuks, Aleksejs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "United" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] t1osc8u14kgxg094jnxmio4jdc43slv 0 398260 4532659 4270299 2026-10-06T14:13:28Z Bendžamins 76862 4532659 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Jurijs Gazinskis | image = Russia-Aizer (2).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1989|7|20}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Komsomoļska pie Amūras}} | height = 184 | currentclub = | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2007—2010 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Smena Komsomolsk-na-Amure]] | caps1 = 70 | goals1 = 10 | years2 = 2010—2012 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FC Luch-Energiya Vladivostok]] | caps2 = 51 | goals2 = 3 | years3 = 2012—2013 | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] | caps3 = 29 | goals3 = 3 | years4 = 2013—2022 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]] | caps4 = 209 | goals4 = 11 | nationalyears1 = 2016—2020 | nationalteam1 = {{fb|RUS}} | nationalcaps1 = 21 | nationalgoals1 = 1 | caption = | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[Jekaterinburgas "Ural"]] | years5 = 2022—2024 | caps5 = 21 | goals5 = 3 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 3 | goals6 = 1 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FK Krasnodar]] II | years7 = 2024 | caps7 = 2 | goals7 = 0 | totalcaps = 385 | totalgoals = 30 }} '''Jurijs Gazinskis''' (dzimis {{dat|1989|7|20}}) ir [[Krievija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gazinskis, Jurijs}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Krasnodar spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Habarovskas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Jekaterinburgas "Ural" spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Torpedo" spēlētāji]] f79s5nybj1u4uzhq3858vse5lb9cf05 0 398862 4532684 4270353 2026-10-06T15:12:27Z Bendžamins 76862 4532684 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Antons Mirančuks | image = 1351490 sPICT (cropped).jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|10|17}} | birth_place = {{vieta|Krievija}} | height = 182 | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | clubnumber = 21 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2013—2024 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Lokomotiv"]] | caps1 = 164 | goals1 = 37 | years2 = 2016 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Igaunija}} [[FCI Levadia]] | caps2 = 30 | goals2 = 14 | nationalyears1 = 2013 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps1 = 10 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2016 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2017— | nationalteam3 = {{fb|RUS}} | nationalcaps3 = 37 | nationalgoals3 = 7 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | clubs3 = {{flaga|Šveice}} [[FC Sion|Sion]] | years3 = 2024—2025 | caps3 = 25 | goals3 = 2 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] | years4 = 2025— | caps4 = 20 | goals4 = 3 }} '''Antons Mirančuks''' (dzimis {{dat|1995|10|17}}) ir [[Krievija]]s [[futbols|futbolists]], [[Pussargs (futbols)|pussargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Krievijas Premjerlīga]]s kluba [[Maskavas "Dinamo" (futbols)|Maskavas "Dinamo"]] sastāvā. == Sasniegumi == '''Lokomotiv Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2017—18 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2018—19, 2020—21 * [[Krievijas Superkauss]]: 2019 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Mirančuks, Antons}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krasnodaras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:FCI Levadia spēlētāji]] [[Kategorija:FC Sion spēlētāji]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" (futbols) spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] abu6r1jnbzmz5b9qnaq2ztn4q8ol2cw 0 398864 4532679 4270341 2026-10-06T15:04:44Z Bendžamins 76862 4532679 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Iļja Kutepovs | image = Ilya Kutepov 2022.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|29}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Stavropole}} | height = 192 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2010—2012 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Akademiya Tolyatti]] | caps1 = 24 | goals1 = 0 | years2 = 2012—2022 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava]] | caps2 = 93 | goals2 = 1 | years3 = 2013—2017 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava]] 2 | caps3 = 70 | goals3 = 6 | nationalyears1 = 2009—2010 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 11 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2011 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2011—2013 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 3 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2016—2020 | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalcaps4 = 13 | nationalgoals4 = 0 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] | years4 = 2022—2023 | caps4 = 9 | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Veles Moscow|Veles Moscow]] | years5 = 2023—2025 | caps5 = 42 | goals5 = 3 | caption = Iļja Kutepovs 2022. gadā }} '''Iļja Kutepovs''' (dzimis {{dat|1993|7|29}}) ir [[Krievija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''Spartak Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2016—17 * [[Krievijas Superkauss]]: 2017 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kutepovs, Iļja}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Stavropoles novadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas "Torpedo" spēlētāji]] hy0di3srbh0zliw304w2k7x0158ysvi 0 398865 4532658 4270295 2026-10-06T14:12:16Z Bendžamins 76862 4532658 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Mariu Fernandess | image = Mário Fernandes 2022.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1990|9|19}} | birth_place = {{vieta|Brazīlija}} | height = 187 | currentclub = | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2009—2012 | clubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Portualegri "Grêmio"]] | caps1 = 54 | goals1 = 1 | years2 = 2012—2022 | clubs2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (futbols)|Maskavas CSKA]] | caps2 = 259 | goals2 = 9 | nationalyears1 = 2014 | nationalteam1 = {{fb|BRA}} | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2021 | nationalteam2 = {{fb|RUS}} | nationalcaps2 = 33 | nationalgoals2 = 5 | caption = Mariu Fernandess 2022. gadā | clubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[SC Internacional|Internacional]] | years3 = 2023 | caps3 = 5 | goals3 = 0 | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[Sanktpēterburgas "Zenit"]] | years4 = 2023—2024 | caps4 = 12 | goals4 = 0 | totalcaps = 363 | totalgoals = 12 }} '''Mariu Fernandess''' ({{val|pt|Mário Figueira Fernandes}}; dzimis {{dat|1990|9|19}}) ir brazīliešu izcelsmes [[Krievija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]], [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2012—13, 2013—14, 2015—16 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2012—13 * [[Krievijas Superkauss]]: 2014, 2018 '''Zenit Saint Petersburg''' * Krievijas Premjerlīga: 2023—24 * Krievijas kauss: 2023—24 '''Individuālie sasniegumi''' * [[PFC CSKA Moscow|''CSKA Moscow'']] gada labākais spēlētājs: 2018—19 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Fernandess, Mariu}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Portualegri "Grêmio" spēlētāji]] [[Kategorija:SC Internacional spēlētāji]] 9eu123bap7siueyjj742dzfvlvuiek7 0 399029 4532852 4500049 2026-10-07T09:26:58Z ~2026-53943-32 151527 4532852 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas 64. vidusskola | native_name = | latin_name = | logo = | seal_image = | image = 64. vidusskola (1).jpg | image size = 250 | imagewikilink = | alt = | caption = | motto = | motto_translation = | location = [[Ūnijas iela]] 93, [[Rīga]], {{LAT}} | streetaddress = | region = | city = | state = | province = | county = | postcode = | postalcode = | zipcode = | country = | country1 = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 39 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 6 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | schooltype = vidusskola | fundingtype = | type = | religious_affiliation = | religion = | denomination = | patron = | established = | approx = | founded = 1971. gadā | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | locale = | sister_school = | schoolboard = | district = | us_nces_district_id = | LEA = | authority = | category = | category_label = | oversight = | oversight_label = | authorizer = | superintendent = | trustee = | specialist = | session = septembris — maijs | schoolnumber = | school code = | MOE = | ofsted = | ceeb = | us_nces_school_id = | president = | chair = | chairman = | chairperson = | dean = | administrator = | rector = | director = | principal = | principal_label = | principal1 = | principal2 = | principal3 = | principal4 = | viceprincipal = | viceprincipal_label = | viceprincipal1 = | viceprincipal2 = | viceprincipal3 = | viceprincipal4 = | asst principal = | assistant_principals = | campus director = | headmistress = | headmaster = Edgars Zīverts | head of school = | head_teacher = | executive_headteacher = | acting_headteacher = | head = | head_label = | chaplain = | custodian = | staff = | faculty = | teaching_staff = 89 | employees = | key_people = | grades = 1. — 12. klase | years = | gender = | lower_age = | upper_age = | age range = | enrolment = | enrollment = | enrollment_as_of = | students = 1383 (2025) | sixth_form_students = | pupils = | gradeK = | grade1 = | grade2 = | grade3 = | grade4 = | grade5 = | grade6 = | grade7 = | grade8 = | grade9 = | grade10 = | grade11 = | grade12 = | grade13 = | other = | other_grade_enrollment = | other_grade_label = | International_Students = | classes = | avg_class_size = | ratio = | system = | classes offered = | medium = | language = latviešu | schedtyp = | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | campuses = | campus = | campus size = | area = | campus type = | campus_Bound = | houses = | colours = | colors = | slogan = | song = | fightsong = | athletics = | conference = | sports = | mascot = | mascot image = | nickname = | team_name = | rival = | vision = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | testname = | testaverage = | SAT = | ACT = | year = | bar pass rate = | roll = | decile = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | tuition = | revenue = | communities = | feeders = | main feeder school for = | graduates = | affiliations = | alumni = | nobel_laureates = | information = | free_label = | free_text = | free_label1 = | free_text1 = | free_label2 = | free_text2 = | free_label3 = | free_text3 = | free_label4 = | free_text4 = | free_label5 = | free_text5 = | homepage = | url = {{URL|www.r64vsk.lv/}} | website = | footnotes = | picture = | image_caption = | picture2 = | image_caption2 = }} [[Attēls:Rīgas 64. sākumskola.jpg|thumb|Sākumskola Burtnieku ielā]] '''Rīgas 64. vidusskola''' ir skola [[Purvciems (Rīga)|Purvciemā]], kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā atrodas [[Ūnijas iela|Ūnijas ielā]] 93 un [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielā]] 4, bet sākumskolas klases atrodas [[Burtnieku iela (Rīga)|Burtnieku ielā]] 34. == Izglītības programmas == 1.—9. klasēs realizē licencētu Vispārējo pamatizglītības programmu (kods 2101 11 11), bet 10.—12. klasēs realizē licencētu Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu (kods 3101 10 11).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r64vsk.lv/dokumenti |title=Dokumentācija |access-date={{dat|2020|03|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191120032018/http://r64vsk.lv/dokumenti |archivedate={{dat|2019|11|20||bez}} }}</ref> == Vēsture == Skola dibināta 1971. gadā. 1973. gadā tajā atvēra klasi ar teātra novirzienu. 2010. gadā skola ieguva Draudzīgā aicinājuma balvu par sasniegumiem mācību olimpiādēs. To vadījuši direktori Egons Mauriņš (1971—1978), Edgars Krūmiņš (1978—1987), Dace Lāce (1987—2016), Ernests Sviklis (2017 - 2022), Edgars Zīverts (kopš 2023).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.r64vsk.lv/skola/skolas-vesture |title=Skolas vēstures lappuses |access-date={{dat|2018|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180625234853/http://www.r64vsk.lv/skola/skolas-vesture |archivedate={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> No 2026. gada 1. septembra skolai pievienotas [[Rīgas 74. pamatskola|Rīgas 74. pamatskolas]] klases. Skola ieguva trešo ēku [[Induļa iela (Rīga)|Induļa ielā]] 4.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/izglitibas-iestazu-tikla-pilnveide-riga-laus-sniegt-kvalitativaku-pirmsskolu-un-visparizglitojoso-skolu-pakalpojumu-un-nodrosinas-efektivaku-resursu-izmantosanu-0|title=Izglītības iestāžu tīkla pilnveide Rīgā ļaus sniegt kvalitatīvāku pirmsskolu un vispārizglītojošo skolu pakalpojumu un nodrošinās efektīvāku resursu izmantošanu {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> === Ievērojami audzēkņi === * [[Ivars Auziņš]] (1969), aktieris * [[Andris Biedriņš]] (1986), basketbolists * [[Uga Dumpis]] (1967), ārsts infektologs, [[Latvijas Universitāte|LU]] profesors * [[Ieva Florence-Vīksne]] (1992), aktrise * [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]] (1971), jurists un politiķis * [[Mārtiņš Gailītis]] (1982), mūziķis * [[Rihards Jakovels]] (1988), aktieris * [[Ināra Kolmane]] (1961), režisore un producente * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014), teātra un kino kritiķis * [[Armands Reinfelds]] (1965—2021), aktieris * [[Ligita Skujiņa]] (1958), aktrise * [[Gvido Straube]] (1959), vēsturnieks * [[Ivars Vanags]] (1966), aktieris == Atsauces == {{atsauces}} {{izglītība-aizmetnis}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] t391g3b8krip0grppn3q5siz22onmar 0 399162 4532654 4016074 2026-10-06T14:07:32Z Bendžamins 76862 4532654 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Deniss Davidovs | image = Denis davidov in cska 2019.jpg | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|3|22}} | birth_place = {{vieta|Krievija|Maskava}} | height = 175 | currentclub = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2019 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava]] | caps1 = 33 | goals1 = 1 | years2 = 2013—2018 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FK Spartak Maskava]] II | caps2 = 90 | goals2 = 33 | years3 = 2016 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Mladá Boleslav]] | caps3 = 0 | goals3 = 0 | years4 = 2018 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | caps4 = 12 | goals4 = 2 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievija U17 | nationalcaps1 = 17 | nationalgoals1 = 3 | nationalyears2 = 2013—2014 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievija U19 | nationalcaps2 = 20 | nationalgoals2 = 21 | nationalyears3 = 2013—2015 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievija U21 | nationalcaps3 = 13 | nationalgoals3 = 4 | nationalyears4 = 2015 | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalcaps4 = 1 | nationalgoals4 = 0 | caps5 = 7 | caps6 = 3 | caps7 = 17 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Nizhny Novgorod|Nizhny Novgorod]] | clubs6 = {{flaga|Bulgārija}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Tom Tomsk|Tom Tomsk]] | goals5 = 1 | goals6 = 0 | goals7 = 2 | years5 = 2019 | years6 = 2019—2020 | years7 = 2020—2021 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Znamya Truda Orekhovo-Zuyevo|Znamya Truda]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 21 | goals8 = 9 | clubs9 = {{flaga|Krievija}} [[FC Khimki|Khimki]] | years9 = 2022—2023 | caps9 = 0 | goals9 = 0 | clubs10 = {{flaga|Krievija}} [[FC Khimki-M|Khimki-M]] | years10 = 2022—2023 | caps10 = 6 | goals10 = 0 }} '''Deniss Davidovs''' ({{val|ru|Денис Алексеевич Давыдов}}, dzimis {{dat|1995|3|22}}) ir [[Krievija]]s bijušais [[futbols|futbolists]], [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{īss-aizmetnis}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Davidovs, Deniss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] [[Kategorija:FK Himki spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:FK Mladá Boleslav spēlētāji]] iq41jxqku1lgt46et3h3fil5qhagdlv 0 399400 4532702 4399770 2026-10-06T17:40:39Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4532702 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Zirgu iela|Zirgu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Zirgu iela |attēls = [[Attēls:Zirgu iela 2.JPG|250px]] |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=270|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q18409745|zoom=16}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] |apkaime = [[Vecrīga]] |ielas garums = 260 m |atklāta = 13.gs |vēst nosaukumi = * Klibā Skrodera iela * Lielā Zirgu iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zirgu iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajonā]], [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Zirgu iela sākas krustojumā ar [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielu]] un beidzas [[Doma laukums|Doma laukumā]]. Ielas garums ir 260 metri. == Vēsture == Zirgu iela ir viena no vecākajām Rīgas ielām, kas pirmo reizi minēta 1334. gadā kā Klibā Skrodera iela. 1440. gadā tā pieminēta kā Zirgu iela, jo šajā laikā uz ielas atradās [[zirgi|zirgu]] staļļi. 16. gadsimtā to pārdēvēja par Lielo Zirgu ielu, bet Vecrīgas pārbūves laikā 1939. gadā par Zirgu ielu.<ref>[https://web.archive.org/web/20190228181132/http://www.citariga.lv/lat/vecriga/ielas/p-z/ Vecrīgas ielas Citariga.lv]</ref> == Ielu savienojumi == Zirgu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu iela]] * [[Ķēniņu iela (Rīga)|Ķēniņu iela]] * [[Meistaru iela (Rīga)|Meistaru iela]] * [[Doma laukums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Vecrīgā]] [[Kategorija:Centra rajons]] idrkh3rvyvpdugsr43pfy5sqw529nyn 0 403994 4532807 4531904 2026-10-07T06:56:39Z Vitaly P 25520 Dzīvesvieta 4532807 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Arigo Toro | attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg | att_izm = | apraksts = Arigo Toro (toreiz Aldis Gobzems) 2018. gadā | amats = 13. Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Spānija|Sevilja}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/709264-aldis-gobzems-kurs-mainijis-vardu-uz-arigo-toro-pazino-par-atgriesanos-latvijas-politika|title=Aldis Gobzems, kurš mainījis vārdu uz Arigo Toro, paziņo par atgriešanos Latvijas politikā|publisher=jauns.lv|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Sabiedrība citai politikai]]<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630 Diena]</ref> <small>(2008—2009)</small> * [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] <small>(2018—2019)</small> * [[Katram un katrai]]<ref name="gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai.a476218/|title=Gobzems pamet partiju «Katram un katrai»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}</ref> <small>(2021—2022)</small> * [[Gobzema saraksts]] <small>(2026—pašlaik)</small> | dzīvesb = Krista Gobzema<ref name="kj"/> <small>(2015—2021)</small> | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]], [[advokāts]] | tautība = [[latvieši|latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Arigo Toro''' (līdz 2024. gadam '''Aldis Gobzems'''; dzimis {{dat|1978|10|10}}<ref name="knab"/> [[Kuldīga|Kuldīgā]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], [[politiķis]] un [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas [[KPV LV]]. Pēc izslēgšanas no tās pārstāvēja paša izveidoto partiju "[[Katram un katrai]]". 2026. gadā atgriezies politikā un plāno kandidēt [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kā paša vadītās partijas "[[Gobzema saraksts]]" līderis. 2025. gada sākumā [[Valsts ieņēmumu dienests|VID]] ziņoja, ka A. Gobzems oficiāli mainījis vārdu uz Arigo Toro ({{val|es|Arigo Toro}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/479468-vid-vies-skaidribu-par-aldi-gobzemu-un-arigo-toro.htm|title=VID vieš skaidrību par Aldi Gobzemu un Arigo Toro|website=nra.lv|access-date=2025-01-12|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Absolvējis [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridisko fakultāti]]. No 2004. līdz 2005. gadam A. Gobzems bija [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/skaisti-runaja-cilveki-ticeja-biedribas-zolitude-21-11-parstave-vaino-gobzemu-cietuso-pamesana/|title=“Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā|website=tv3.lv|access-date=2022-10-02|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzema-neierasanas-del-izbeidz-zolitudes-tragedijas-civillietu.a292414/ Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu] LSM</ref> == Politiskā darbība == Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija "[[Sabiedrība citai politikai]]", kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50338061|title=Premjera amata kandidāta dosjē: 'KPV LV' Gobzems|last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-10-02|date=2018-08-29|language=lv}}</ref> 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].<ref name="lsm" /> 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}</ref> Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais Ministru prezidenta kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}</ref> Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}</ref> 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}</ref> un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}</ref> 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}</ref> Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju "Neatkarīgie", un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}</ref> Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}</ref> Tā paša gada 15. septembrī tas notika jau ceturto reizi, kam par iemeslu kļuva deputāta konflikts ar kolēģi [[Sandis Riekstiņš|Sandi Riekstiņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-atkal-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a473737/|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu atkal izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-15|language=lv}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] partijas "Katram un katrai" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]], bet tās līderis A. Gobzems, uzņemoties atbildību par slikto rezultātu, paziņoja par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata un izstāšanos no partijas.<ref name="gobzems-pamet-partiju-katram-un-katrai" /> Pēc neveiksmes vēlēšanās politiķis arī pameta Latviju un pārcēlās dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas "[[Apvienība Jaunlatvieši]]", taču netika ievēlēts (saraksts guva tikai 2,13% vēlētāju atbalstu, nepārvarot 5% barjeru). Pirms [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]] 2026. gadā Aldis Gobzems atgriezās Latvijā, politikā un partijas "[[Platforma 21]]" vadībā, un partija mainīja nosaukumu uz "Gobzema saraksts".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-platforma-21-mainijusi-nosaukumu-uz-gobzema-saraksts.a650653/|title=«Platforma 21» mainījusi nosaukumu uz «Gobzema saraksts»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == A. Gobzema audžutēvs ir "Latvijas Valsts ceļu" valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis "Latvijas Valsts ceļu" valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv</ref> 2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita<ref name="kj" /> un dēls.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv</ref> 2021. gadā laulība tika šķirta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}</ref> tomēr pāris turpināja dzīvot kopā. 2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}</ref> Pēc 14. Saeimas vēlēšanām pametis Latviju un dzīvo [[Spānija|Spānijā]] kopā ar ģimeni. == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="kj">{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}</ref> <ref name="knab">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=}}</ref> <ref name="lsm">{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}</ref> }} == Ārējās saites == * {{twitter|AldisGobzems}} * {{facebook|gobzems}} * [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Youtube kanāls] {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] cdbp7pxrs6rsh4aptr9v42knnxic37v 0 404543 4532802 4525690 2026-10-07T06:35:50Z Vitaly P 25520 atjaunots 4532802 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Reinis Uzulnieks | vārds_orģ = | attēls = Reinis Uzulnieks - 2025.jpg | att_izm = | apraksts = Reinis Uzulnieks 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | amats = [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] | term_sākums = {{dat|2025|3|6|N}} | term_beigas = {{dat|2026|9|13|N}} | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Uldis Augulis]] | pēctecis = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|7|28}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/83840-reinis-uzulnieks/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] <small>(2012—2026)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = * [[Latvijas Policijas akadēmija|Policijas akadēmijā]] * [[Biznesa augstskola "Turība"|BA Turība]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Reinis Uzulnieks''' (dzimis {{dat|1986|7|28}} [[Talsi|Talsos]]) ir [[Latvija]]s [[jurists]], valsts pārvaldes darbinieks un [[politiķis]]. Pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Bijis [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas Labklājības ministrs]] un [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]]. == Biogrāfija == Dzimis 1986. gadā Talsos. Mācījās [[Talsu Valsts ģimnāzija|Talsu Valsts ģimnāzijā]]. Skolas laikā aktīvi nodarbojies ar sportu. Startējot skolas [[Basketbols|basketbola]] komandā, 2001. gadā ieguva zelta medaļu vidusskolas grupā, bet 2000. gadā kļuva par [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s čempionu, pārstāvot [[Talsu sporta skola|Talsu sporta skolu]]. Arī turpmākajos gados guvis godalgotas vietas valsts mēroga sacensībās futbolā, volejbolā, florbolā, badmintonā u.c. sporta veidos. Studēja [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]] (absolvēja 2009. gadā) un [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] (absolvēja 2012. gadā). Bijis [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novada]] Uzņēmēju padomes<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|title=Ķekavas novada uzņēmēju padomei jauna Valde - Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|work=Ķekavas Novada Uzņēmēju Padome|access-date=2018-08-22|date=2018-04-10|language=lv-LV|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180822114439/http://knup.lv/kekavas-novada-uznemeju-padomei-jauna-valde/|archivedate=2018-08-22}}</ref> loceklis. === Politiķa karjera === 2012. gadā iestājās [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]] (LZS). Vairākus gadus vadīja LZS Jaunatnes nodaļu, divas reizes ievēlēts LZS valdē. 2014. gadā R. Uzulnieks nesekmīgi kandidēja [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s. 2015. gadā kļuva par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]], bet 2016. gadā — par [[Satiksmes ministrija|Satiksmes ministra]] [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] padomnieku ceļu infrastruktūras<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti|title=Talsi - Talsu novadā – jau divi elektromobiļu ātrās uzlādes punkti|website=www.talsi.lv|access-date=2018-08-22|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://www.talsi.lv/aktualitates/talsu_novada___jau_divi_elektromobilu_atras_uzlades_punkti}}</ref> un [[Pašvaldība|pašvaldību]] jautājumos. 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības. Pēc tam kandidēja, bet netika ievēlēts arī Ķekavas novada domes vēlēšanās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanu]] ietvaros, kur pārstāvēja LZS sarakstu, un [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā no Zaļo un Zemnieku savienības. 2023. gadā R. Uzulnieks vēlreiz kļuva par Labklājības ministrijas parlamentāro seketāru. 2024. gadā atkal kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, bet netika ievēlēts. Strādājot Labklājības ministrijā, sekmēja un virzīja Brīvprātīgā darba likuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija|title=LJP piedalās paneļdiskusijā "Aktualitātes brīvprātīgā darba likumā Latvijā" {{!}} LJP|website=ljp.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607112508/http://ljp.lv/ljp-piedalas-paneldiskusija-aktualitates-brivpratiga-darba-likuma-latvija}}</ref> pieņemšanu Saeimā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1|title=Latvijas Republikas 12.Saeimas ziemas sesijas… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2018-08-22|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607015551/https://www.vestnesis.lv/op/2015/45.1}}</ref> 2016. gadā. Pirms nominācijas uz ministra posteni [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]] R. Uzulnieks bija Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Būdams kā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienība]]s (ES) Padomē pārstāvis [[Ņujorka|Ņujorkā]] (ASV) piedalījās [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālās Asamblejas]] Prezidenta organizētajās augsta līmeņa tematiskajās debatēs par dzimumu līdztiesības veicināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015|title=Mārīte Seile vadīs Latvijas delegāciju Ņujorkā notiekošajā ikgadējā ANO Sieviešu statusa komisijas sesijā - LV portāls|access-date=2018-08-22|last=lvportals.lv|language=lv|archive-date=2019-06-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607170218/https://lvportals.lv/dienaskartiba/269461-marite-seile-vadis-latvijas-delegaciju-nujorka-notiekosaja-ikgadeja-ano-sieviesu-statusa-komisijas-sesija-2015}}</ref> 2025. gada 6. martā R. Uzulnieku apstiprināja [[Latvijas Labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministra]] amatā [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/120063754/ministru-amatos-stajas-uzulnieks-melbarde-un-svinka Ministru amatos stājas Uzulnieks, Melbārde un Švinka]</ref> Kā savas prioritātes viņš nosauca drošību, demogrāfijas jautājumus, atbalstu ģimenēm ar bērniem<ref>{{Atsauce|title=Intervija ar labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS) - REplay.lv|url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay|date=2025-03-11|accessdate=2025-03-17|language=lv|archivedate=2025-03-11|archiveurl=https://web.archive.org/web/20250311194545/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/351099/intervija-ar-labklajibas-ministru-reini-uzulnieku-zzs?utm_source=new&utm_medium=front&utm_campaign=replay}}</ref>, arī nodarbinātību. 2026. gada 28. maijā, kad Saeima apstirpināja [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdību]], R. Uzulnieks tajā saglabāja labklājības ministra amatu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti — Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026</ref> 2026. gada 13. septembrī Zaļo un Zemnieku savienības valde ārkārtas sēdē nolēma atsaukt R. Uzulnieku no labklājības ministra amata un izslēgt no partijas, jo viņu pieķēra pie stūres alkohola reibumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> Vienlaikus [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Andris Kulbergs]] paziņoja, ka atbrīvo ministru no amata. == Privātā dzīve == R. Uzulnieks ir precējies, viņa sieva Fatima Cgojeva-Uzulniece ir ārste-endokrinoloģe. Ģimenē aug trīs dēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/pg/uzulnieksreinis Reinis Uzulnieks — Facebook] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Uldis Augulis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2025|03|6|N}} — {{dat|2026|09|13|N}} | pēc = [[Uldis Augulis]]<br><small>(pienākumu izpildītājs)</small> }} {{kastes beigas}} {{Kulberga Ministru kabinets}} {{Siliņas Ministru kabinets}} {{DEFAULTSORT:Uzulnieks, Reinis}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] cyg8ikjb8ox9nmgiatyd2xu2tqq4k6m 0 412916 4532700 4399778 2026-10-06T17:22:22Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4532700 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Zvejas iela|Zvejas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Zvejas iela |attēls = File:RigaZvejasIela.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=270|frame-height=200|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q60434087|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Vecāķi]] |ielas garums = 983 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = {{dat|1980}} |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Zvejas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], [[Vecāķi|Vecāķos]]. Tā sākas krustojumā ar [[Vecāķu prospekts|Vecāķu prospektu]] un beidzas krustojumā ar [[Mangaļu prospekts|Mangaļu prospektu]]. Ielas garums ir 983 metri.<ref name="opendata-riga"/> Izveidota 1980. gadā un kopš tā laika tās nosaukums netika mainīts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāķu ielu katalogs |url=https://www.citariga.lv/lat/vecaki/ielas/2/ |website=citariga.lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Zvejas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Vecāķu prospekts]] * [[Attekas iela (Rīga)|Attekas iela]] * [[Ipalas iela (Rīga)|Ipalas iela]] * [[Tilaudu iela (Rīga)|Tilaudu iela]] * [[Vabu iela (Rīga)|Vabu iela]] * [[Āmu iela (Rīga)|Āmu iela]] * [[Ciņu iela (Rīga)|Ciņu iela]] * [[Mangaļu prospekts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu Z}} [[Kategorija:Ielas Vecāķos]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] f4j3ag0ildgyq39pftktoj88e9e6vr3 10 413574 4532704 4532382 2026-10-06T18:01:26Z EdgarsBot 50781 upd 4532704 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-06 18:01:25{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 14 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}</nowiki> || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026) |- | {{page-multi|page=Anastastija (1997)|t|h|d}} || 2026-09-30 22:02:05 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 5 (10.10.2026) |- | {{page-multi|page=Leninade|t|h|d}} || 2026-09-30 23:01:46 || 5 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 5 (10.10.2026) |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 5 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Piksāru skola|t|h|d}} || 2026-10-04 16:21:02 || 2 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Pretrunīgs un nesaprotams teksts || 15 (19.10.2026) |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 1 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> bc5fq2tzxhr93lzge07vahom63ovay8 0 414080 4532710 4523932 2026-10-06T18:14:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532710 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''Pornhub'' | logo_attēls = Pornhub-logo.svg | lapas_attēls = | veids = [[interneta pornogrāfija]]s tīmekļa vietne | valsts = | īpašnieks = ''[[Aylo]]'' | darbību_uzsāka = | valodas = vairākas | komerciāla = | reģistrācija = nav obligāta | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = }} '''''Pornhub''''' ir [[Interneta pornogrāfija|pornogrāfijas]] [[tīmekļa vietne]], kas sniedz bezmaksas pieeju [[pornogrāfija|pornogrāfiskiem materiāliem]] internetā. ''Pornhub'' uzsāka darbību 2007. gada 24. maijā [[Monreāla|Monreālā]]. No 2010. gada ''Pornhub'' pieder kompānijai ''[[MindGeek]]'', kas tagad saucas ''[[Aylo]]''. ''Pornhub'' ir viena no populārākajām tīmekļa vietnēm pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.alexa.com/topsites|title=Alexa Top 500 Global Sites|publisher=// Alexa Internet|language=en|accessdate=2018-12-01|archive-date=2021-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20210203120227/https://www.alexa.com/topsites}}</ref> == Vēsture == ''Pornhub'' izveidoja 2007. gadā kā [[Pornofilma|pornogrāfisku]] videomateriālu koplietošanas vietni. Tā darbības modelis līdzinājās citām tā laika video koplietošanas platformām — lietotāji varēja bez maksas skatīties un augšupielādēt videomateriālus. Šādu bezmaksas video platformu straujā izplatība 2000. gadu beigās būtiski mainīja pornogrāfijas industriju un samazināja tradicionālo maksas vietņu un fizisko datu nesēju nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2012/jun/05/how-internet-killed-porn|title=How the internet killed porn|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-05|language=en}}</ref> 2010. gadu sākumā ''Pornhub'' nonāca uzņēmuma ''Manwin'' kontrolē; uzņēmumu vēlāk pārdēvēja par ''MindGeek''. Tā pārvaldībā atradās arī vairākas citas lielas pieaugušajiem paredzēta satura vietnes. 2010. gados ''Pornhub'' kļuva par vienu no pasaulē visvairāk apmeklētajām pornogrāfiskā satura platformām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2012/jun/07/porn-rude-health-louis-theroux|title=Porn is in rude health|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2012-06-07|language=en}}</ref> 2016. gadā vietne ziņoja par aptuveni 60 miljoniem apmeklējumu dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/culture/2016/jun/15/pornhub-launches-porn-blind-described-video|title=Pornhub launches explicit audio for the visually impaired|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-06-15|language=en}}</ref> 2018. gadā attīstīta platforma ''Modelhub'', kas satura veidotājiem deva iespēju publicēt un monetizēt savu saturu. Šis solis bija daļa no plašākām pārmaiņām uzņēmuma darbības modelī, kurā līdzās reklāmas ieņēmumiem arvien lielāku nozīmi ieguva verificētu satura veidotāju publicētais saturs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2023/mar/15/pornhub-netflix-documentary|title=‘The story is really complicated’: inside the controversial world of Pornhub|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2023-03-15|language=en}}</ref> 2020. gadā ''Pornhub'' nonāca plašas sabiedrības uzmanības centrā saistībā ar apsūdzībām par nepilngadīgo seksuālu izmantošanu attēlojoša un bez iesaistīto personu piekrišanas publicēta satura pieejamību platformā. Pēc tam ''Visa'', ''Mastercard'' un ''Discover'' ierobežoja maksājumu apstrādi vietnē. ''Pornhub'' mainīja satura publicēšanas noteikumus, liedzot neverificētiem lietotājiem augšupielādēt videomateriālus, un 2020. gada decembrī no vietnes izņēma vairākus miljonus iepriekš augšupielādētu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/technology/2020/dec/14/pornhub-purge-removes-unverified-videos-investigation-child-abuse|title=Pornhub removes millions of videos after investigation finds child abuse content|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2020-12-14|language=en}}</ref> Turpmākajos gados pret ''Pornhub'' mātesuzņēmumu ierosinātas vairākas tiesvedības saistībā ar platformā publicētu materiālu. Uzņēmums apsūdzības par atbildību par lietotāju nelikumīgi publicēto saturu ir apstrīdējis un norādījis uz ieviestajiem satura moderācijas pasākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/legal/transactional/lawsuits-claim-pornhub-visa-hedge-funds-profited-child-abuse-2024-06-14/|title=Lawsuits claim PornHub, Visa and hedge funds profited from child abuse|publisher=Reuters|access-date=2026-09-16|date=2024-06-14|language=en}}</ref> === Nepornogrāfisks saturs === Lai gan ''Pornhub'' galvenokārt ir pornogrāfiska satura platforma, tajā un ar tās zīmolu ir publicēts arī saturs, kura galvenais mērķis nav pornogrāfija. Platforma dažādos periodos īstenojusi izglītojošus, mākslas un sabiedrisko attiecību projektus. 2021. gada jūlijā ''Pornhub'' izveidoja projektu ''Classic Nudes'', kas bija veidots kā interaktīvs ceļvedis pa kailuma attēlojumu klasiskajā mākslā. Tajā aplūkoti darbi no tādiem muzejiem kā [[Luvra]], [[Orsē muzejs]], [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Prado muzejs]], [[Ufici|Ufici galerija]] un [[Nacionālā galerija (Apvienotā Karaliste)|Nacionālā galerija Londonā]]. Projektā bija iekļauti mākslas darbu apraksti, audio komentāri un muzeju kartes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theartnewspaper.com/2021/07/14/not-safe-for-art-work-pornhub-creates-classic-nudes-tours-of-museum-collections|title=Not Safe For (Art) Work: Pornhub creates 'Classic Nudes' tours of museum collections|publisher=The Art Newspaper|access-date=2026-09-16|date=2021-07-14|language=en}}</ref> ''Classic Nudes'' pozicionēts kā veids, lai pievērstu uzmanību kailuma un seksualitātes attēlojumam mākslas vēsturē un veicināt muzeju apmeklēšanu pēc [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisītajiem ierobežojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/culture/article/2021/07/26/sur-pornhub-un-musee-interdit-aux-moins-de-18-ans_6089516_3246.html|title=Sur Pornhub, un musée interdit aux moins de 18 ans|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2021-07-26|language=fr}}</ref> Tomēr vairāki projektā minētie muzeji nebija devuši atļauju savu nosaukumu un kolekciju izmantošanai. Pēc muzeju iebildumiem un iespējamas tiesvedības draudiem daļa ar Luvru, Prado muzeju un Ufici galeriju saistītā satura tika izņemta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elpais.com/revista-de-verano/2021-08-21/la-guerra-de-los-museos-contra-la-plataforma-pornografica-pornhub.html|title=La guerra de los museos contra la plataforma pornográfica Pornhub|publisher=El País|access-date=2026-09-16|date=2021-08-21|language=es}}</ref> == Meklēšanas tendences == ''Pornhub'' regulāri publicē apkopotus datus par vietnes lietotāju meklēšanas un apmeklējuma tendencēm sadaļā ''Pornhub Insights''. Tajā tiek analizēti populārākie meklēšanas vaicājumi un satura kategorijas, apmeklējuma ilgums, izmantotās ierīces, kā arī atšķirības starp valstīm un citiem ģeogrāfiskiem reģioniem. Kopš 2013. gada platforma publicē arī ikgadējus ''Year in Review'' pārskatus par lietotāju aktivitāti attiecīgajā gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> Pārskatos tiek salīdzinātas arī meklēšanas tendences pēc lietotāju atrašanās vietas, vecuma un dzimuma, kā arī analizētas izmaiņas, kas saistītas ar sabiedriskiem un kultūras notikumiem, svētkiem un sporta sacensībām. Laika gaitā publicēto datu apjoms ir palielinājies — līdzās populārākajiem meklējumiem tajos sāka iekļaut detalizētāku informāciju par valstīm, ASV štatiem un dažādām lietotāju grupām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/14614448261453296|title=The celebration of exploitation: A case study in platform promotion of users’ data|author=Isabelle Higgins; Graham Meikle|publisher=New Media & Society|access-date=2026-09-16|date=2026-06-11|language=en}}</ref> ''Pornhub Insights'' dati izmantoti arī akadēmiskos pētījumos. Piemēram, pētot [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] ietekmi uz pornogrāfijas patēriņu, pētnieki konstatēja ''Pornhub'' apmeklējuma pieaugumu pandēmijas un sociālās distancēšanās periodā. 2020. gada marta beigās vietnes globālā datplūsma atsevišķos periodos bija aptuveni par 25% lielāka nekā salīdzināmajā bāzes periodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0260386|title=Impact of COVID-19 on pornography use: Evidence from big data analyses|publisher=PLOS ONE|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Vienlaikus ''Pornhub Insights'' publicētie dati nav uzskatāmi par reprezentatīvu visas sabiedrības seksuālo interešu pētījumu, jo tie galvenokārt atspoguļo konkrētās platformas lietotāju uzvedību. Pētnieki ir analizējuši arī to, kā uzņēmums izmanto šos apkopotos lietotāju datus savā publiskajā komunikācijā un platformas popularizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://orca.cardiff.ac.uk/id/eprint/180146/|title=Big data on Pornhub Insights: Datafication and the making of a new sexual culture|author=Rebecca Saunders|publisher=Convergence: The International Journal of Research into New Media Technologies|access-date=2026-09-16|date=2025|language=en}}</ref> == Lietošanas statistika == ''Pornhub'' ir viena no visvairāk apmeklētajām pieaugušajiem paredzētā satura vietnēm pasaulē. Saskaņā ar uzņēmuma publicēto statistiku 2019. gadā vietne saņēma vairāk nekā 42 miljardus apmeklējumu jeb vidēji aptuveni 115 miljonus apmeklējumu dienā. Tajā pašā gadā lietotāji veica aptuveni 39 miljardus meklējumu un vietnē augšupielādēja vairāk nekā 6,8 miljonus jaunu videomateriālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/curtissilver/2019/12/11/pornhub-2019-year-in-review-report-more-porn-more-often/|title=Pornhub 2019 Year In Review Report: More Porn, More Often|publisher=Forbes|access-date=2026-09-16|date=2019-12-11|language=en}}</ref> 2019. gadā aptuveni 76% vietnes apmeklējumu veikti no mobilajiem tālruņiem, kas atspoguļoja pornogrāfiskā satura patēriņa pāreju no personālajiem datoriem uz mobilajām ierīcēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mysanantonio.com/lifestyle/article/Pornhub-by-the-numbers-for-2019-14906822.php|title=Pornhub by the numbers for 2019|publisher=San Antonio Express-News|access-date=2026-09-16|date=2019-12-15|language=en}}</ref> [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] sākumā novērots ievērojams vietnes apmeklējuma pieaugums. 2020. gada 17. martā globālā datplūsma bija par aptuveni 11,6% lielāka nekā vidēji pirms pandēmijas. Atsevišķās valstīs pieaugums bija vēl izteiktāks, īpaši periodos, kad ''Pornhub'' uz laiku piedāvāja bezmaksas piekļuvi savam maksas pakalpojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC8939420/|title=Pornography use in the setting of the COVID-19 pandemic|publisher=PubMed Central|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> Saskaņā ar ''Similarweb'' datiem par periodu no 2022. gada decembra līdz 2023. gada novembrim ''Pornhub'' vidēji saņēma aptuveni 2,45 miljardus apmeklējumu mēnesī un aptuveni 342 miljonus unikālo apmeklētāju mēnesī. Vidējais viena apmeklējuma ilgums bija aptuveni 8 minūtes un 30 sekundes. Šajā periodā ''Pornhub'' bija 12. visvairāk apmeklētā tīmekļa vietne pasaulē pēc ''Similarweb'' klasifikācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://datareportal.com/reports/digital-2024-global-overview-report|title=Digital 2024: Global Overview Report|publisher=DataReportal|access-date=2026-09-16|date=2024|language=en}}</ref> Apmeklējumu skaits un citi tīmekļa auditorijas rādītāji dažādos avotos var atšķirties, jo analītikas uzņēmumi izmanto atšķirīgas datplūsmas novērtēšanas metodes, savukārt ''Pornhub'' publicētā statistika balstās uz pašas platformas datiem. == Bloķēšana un piekļuves ierobežojumi == ''Pornhub'' darbība vairākās valstīs un teritorijās tikusi ierobežota vai bloķēta. Ierobežojumu iemesli dažādās valstīs atšķiras un ietver pornogrāfiska satura regulējumu, nepilngadīgo aizsardzību un prasības pārbaudīt lietotāju vecumu. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2020. gadu pirmajā pusē vairākos štatos pieņemti likumi, kas pornogrāfiska satura vietnēm nosaka pienākumu pārbaudīt apmeklētāju vecumu. ''Pornhub'' operators ''Aylo'' iebilda pret vietņu līmenī veiktu personas vecuma pārbaudi, norādot uz privātuma riskiem un dodot priekšroku vecuma pārbaudei lietotāja ierīces līmenī. Reaģējot uz šiem likumiem, uzņēmums pārtrauca pilnvērtīgu piekļuvi ''Pornhub'' vairākos štatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/age-verification-in-the-news|title=Age Verification in the US|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|date=2026-07-20|language=en}}</ref> Līdz 2025. gada vidum šādi ierobežojumi bija ieviesti vairāk nekā 20 ASV štatos, tostarp [[Teksasa|Teksasā]], [[Florida|Floridā]], [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], [[Jūta|Jūtā]], [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]] un [[Indiāna|Indiānā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/age-verification-in-the-news|title=Age Verification in the US|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|language=en}}</ref> 2025. gada jūnijā ''Pornhub'', ''YouPorn'' un ''RedTube'' īpašnieks ''Aylo'' uz laiku apturēja piekļuvi savām platformām [[Francija|Francijā]], protestējot pret Francijas prasībām pornogrāfiska satura vietnēm ieviest lietotāju vecuma pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/pixels/article/2025/06/04/why-pornhub-is-suspending-access-in-france_6742005_13.html|title=Why Pornhub is suspending access in France|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2025-06-04|language=en}}</ref> Francijas valdība savukārt argumentēja, ka vecuma pārbaudes prasības nepieciešamas, lai ierobežotu nepilngadīgo piekļuvi pornogrāfijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://presse.economie.gouv.fr/protection-des-mineurs-en-ligne-la-france-repond-aux-tentatives-dintimidation/|title=Protection des mineurs en ligne : la France répond aux tentatives d’intimidation|publisher=Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija|access-date=2026-09-16|date=2025-06-04|language=fr}}</ref> Pēc Parīzes administratīvās tiesas lēmuma attiecīgā regulējuma piemērošanu uz laiku apturēja, un 2025. gada 20. jūnijā ''Pornhub'' atjaunoja piekļuvi Francijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lemonde.fr/pixels/article/2025/06/20/les-sites-pornographiques-pornhub-youporn-et-redtube-de-nouveau-accessibles-en-france_6614783_4408996.html|title=Les sites pornographiques Pornhub, YouPorn et RedTube de nouveau accessibles en France|publisher=Le Monde|access-date=2026-09-16|date=2025-06-20|language=fr}}</ref> Tomēr 2025. gada 15. jūlijā Francijas Valsts padome atcēla šo pagaidu lēmumu, tādējādi atjaunojot vecuma pārbaudes prasību piemērošanu attiecīgajām vietnēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://presse.economie.gouv.fr/les-sites-pornographiques-pornhub-youporn-et-redtube-de-nouveau-soumis-a-lobligation-de-mettre-en-place-un-controle-de-lage/|title=Les sites pornographiques Pornhub, YouPorn et RedTube de nouveau soumis à l’obligation de mettre en place un contrôle de l’âge|publisher=Francijas Ekonomikas un finanšu ministrija|access-date=2026-09-16|date=2025-07-15|language=fr}}</ref> 2026. gadā ''Pornhub'' daļā reģionu, kuros piekļuve pornogrāfiskajam saturam bija ierobežota vecuma pārbaudes likumu dēļ, ieviesa nepornogrāfisku jeb SFW ({{val|en|safe for work}}) sākumlapu. Tajā pieejams saturs bez kailuma, bet piekļuve vietnes pornogrāfiskajam saturam šajos reģionos joprojām ir ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pornhub.codes/blog/were-kinda-back-in-previously-blocked-regions-with-safe-for-work-content|title=We’re Kinda Back in Previously Blocked Regions with Safe-For-Work Content|publisher=Pornhub|access-date=2026-09-16|date=2026-06-12|language=en}}</ref> == Populārajā kultūrā == ''Pornhub'' zīmols ir parādījies dažādos populārās kultūras darbos. Īpaši nozīmīga loma tam bija 2013. gada amerikāņu romantiskajā komēdijā "[[Dons Džons]]" (''Don Jon''), kuras scenārija autors, režisors un galvenās lomas atveidotājs bija [[Džozefs Gordons-Levits]]. Filmā galvenā varoņa pornogrāfijas lietošana ir viena no sižeta centrālajām tēmām, un vairākās ainās redzama ''Pornhub'' vietne. Filmas producenti saņēma uzņēmuma atļauju izmantot ''Pornhub'' zīmolu, un uzņēmums palīdzēja filmas veidotājiem iegūt videomateriālus montāžas ainām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedailybeast.com/how-one-of-the-biggest-porn-websites-helped-joseph-gordon-levitt-make-don-jon/|title=How One of the Biggest Porn Websites Helped Joseph Gordon-Levitt Make “Don Jon”|author=Asawin Suebsaeng|publisher=The Daily Beast|access-date=2026-09-16|date=2013-09-27|language=en}}</ref> ''Pornhub'' ir veidojis saikni arī ar populāro mūziku. 2010. gadu vidū platformā pirmizrādīti vairāku mūziķu videoklipi; 2016. gadā tajā publicēts amerikāņu repera ''Mykki Blanco'' dziesmas ''Loner'' videoklips. Šādi projekti raksturoti kā daļa no ''Pornhub'' centieniem paplašināt zīmola klātbūtni ārpus pornogrāfijas industrijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/musicblog/2016/nov/22/pornhub-music-industry-pornography-mykki-blanco-music-videos|title=Can porn sites find success in the mainstream music industry?|author=Harriet Gibsone|publisher=The Guardian|access-date=2026-09-16|date=2016-11-22|language=en}}</ref> Plaši atpazīstams interneta kultūrā kļuvis arī īsais ''Pornhub Community'' ievada skaņas signāls. Tas izplatījās kā [[interneta mīms]], un sociālajos tīklos publicēti videomateriāli, kuros skaņu atskaņoja publiskās vietās, lai fiksētu to cilvēku reakciju, kuri to atpazīst. 2020. gadā plašu ievērību internetā guva video, kurā skolēns šo melodiju nospēlēja skolas pasākumā, bet 2021. gadā līdzīga tendence izplatījās platformā ''[[TikTok]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://melmagazine.com/en-us/story/pornhub-intro-meme|title=High Schoolers Turned Pornhub’s Infamous Drum Riff into a Meme Worth Detention|author=Ian Lecklitner|publisher=MEL Magazine|access-date=2026-09-16|date=2020-04-04|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pornogrāfiska satura tīmekļa vietnes]] 7f5nwrudih4lltlx4hesbumprntk2or 4 415707 4532703 4532381 2026-10-06T18:01:13Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4532703 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|06||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200333}}] | {{formatnum:1684}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13746}}] | 2009-02-13 | 2026-10-06 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175867}}] | {{formatnum:9779}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8121}}] | 2007-12-03 | 2026-10-06 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116320}}] | {{formatnum:10479}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}] | 2009-10-02 | 2026-10-06 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115500}}] | {{formatnum:8137}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9993}}] | 2007-11-24 | 2026-10-06 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89567}}] | {{formatnum:8271}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6806}}] | 2005-10-30 | 2026-10-05 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73618}}] | {{formatnum:9801}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2188}}] | 2009-05-24 | 2026-10-06 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68996}}] | {{formatnum:1598}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3277}}] | 2005-07-26 | 2026-10-05 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58857}}] | {{formatnum:512}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53790}}] | {{formatnum:7488}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6592}}] | 2018-06-22 | 2026-10-06 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50411}}] | {{formatnum:5789}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:398}}] | 2007-01-07 | 2026-10-06 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50103}}] | {{formatnum:5989}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3197}}] | 2007-04-26 | 2026-10-06 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49371}}] | {{formatnum:1397}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3552}}] | 2006-05-03 | 2026-10-02 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45518}}] | {{formatnum:5809}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42458}}] | {{formatnum:1491}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-06 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39410}}] | {{formatnum:3933}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}] | 2013-03-30 | 2026-10-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32951}}] | {{formatnum:10226}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5180}}] | 2023-01-18 | 2026-10-06 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32623}}] | {{formatnum:4016}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:689}}] | 2020-05-10 | 2026-10-06 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27311}}] | {{formatnum:4681}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:938}}] | 2015-08-30 | 2026-10-06 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16068}}] | {{formatnum:1356}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-06 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15638}}] | {{formatnum:3116}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-06 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15242}}] | {{formatnum:2378}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2011}}] | 2005-07-30 | 2026-10-06 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14611}}] | {{formatnum:511}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-06 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14258}}] | {{formatnum:557}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13495}}] | {{formatnum:869}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11048}}] | {{formatnum:1772}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:428}}] | 2021-07-27 | 2026-10-05 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10657}}] | {{formatnum:270}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10235}}] | {{formatnum:341}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-09-30 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}] | {{formatnum:196}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}] | {{formatnum:244}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-03 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:480}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5611}}] | {{formatnum:83}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-04 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}] | {{formatnum:157}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}] | 2013-04-16 | 2026-09-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 66. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 0tumnctok6pm0jh652fcn8vz7ycxz0s 0 416811 4532764 4483147 2026-10-06T21:38:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532764 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ramona Petraviča | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781581701).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ramona Petraviča 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2021|6|8|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents2 = * [[Egils Levits]] | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2021|1|28|N|bez}} | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents3 = [[Egils Levits]] | amats4 = [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas Republikas labklājības ministre]] | term_sākums4 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2021|6|3|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks3 = | prezidents4 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers4 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis4 = [[Jānis Reirs]] | pēctecis4 = [[Gatis Eglītis]] | dzim_dati = {{ddv|1967|09|25|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Auce|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2022)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | dzīvesb = Aleksandrs Petravičs | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] (1992) | profesija = ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste | tautība = [[latviete]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ramona Petraviča''' (dzimusi {{dat|1967|09|25||bez}} [[Auce|Aucē]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/336258-ministre-ramona-petravica-par-labklajibu-liecinas-smaids Ministre Ramona Petraviča: "Par labklājību liecinās smaids"] jauns.lv</ref>) ir latviešu ķīmiķe, uzņēmēja, finansiste un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas labklājības ministre]] un [[13. Saeima]]s deputāte (ievēlēta no [[KPV LV]] saraksta). Šobrīd partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" biedre, no kuras saraksta ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 1992. gadā pabeigusi [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]] ar bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmisko tehnoloģiju specialitāti. Pirms ievēlēšanas Saeimā bija uzņēmēja, SIA "Monēta" finanšu vadītāja. == Politiskā darbība == [[2017. gada Saldus novada domes vēlēšanas|2017. gada Saldus novada domes vēlēšanās]] kandidēja no [[KPV LV]] saraksta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/CandidateLists/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==|title=Kandidāti —Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> un tika ievēlēta novada domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=FzgyoPoORxQ6//sSsUoxbw==&locationId=bAzwL/1PXPgzjusWEvd3Vg==|title=Rezultāti — Saldus novads|last=|first=|website=pv2017.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> Kandidējusi [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ar otro numuru politiskās partijas KPV LV sarakstā Kurzemes vēlēšanu apgabalā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==|title=Kandidātu saraksti - 15. Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults/CandidateList?id=QLJENGRVkbtrYj5tiLLyAQ==&locationId=cWhUANL58dDrG1BuYgatEA==|title=Rezultāti - Politiskā partija "KPV LV"|last=|first=|website=sv2018.cvk.lv|access-date=2019-01-10|date=}}</ref> 2019. gadā R. Petraviča kļuva par [[Latvijas labklājības ministrs|Latvijas labklājības ministri]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]], saglabājot arī Saeimas deputātes mandātu (kā vienīgā no ministriem). 2021. gada janvārī nolika Saeimas deputātes mandātu uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku. Labklājības ministres amatu zaudēja 2021. gada 3. jūnijā, kad "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV) ministri K. Kariņa valdībā tika aizstāti ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputātes mandātu. 2022. gada janvārī paziņoja par izstāšanos no partijas, saglabājot Saeimas deputātes amatu un darbojoties frakcijā "Neatkarīgie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petravica-izstajas-no-partijas-par-cilvecigu-latviju.a437656/|title=Petraviča izstājas no partijas «Par cilvēcīgu Latviju»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-06|language=lv}}</ref> 2022. gadā pievienojusies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702084003/https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/}}</ref> 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] R. Petraviča tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Reirs]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas labklājības ministru uzskaitījums|Latvijas labklājības ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2021|6|3|N}} | pēc = [[Gatis Eglītis]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Petraviča, Ramona}} [[Kategorija:1967. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aucē dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Latvija pirmajā vietā" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] ru9uo4sclzlnkgkhup2mw53dg3kcc17 0 417734 4532763 4211186 2026-10-06T21:36:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532763 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ralfs Nemiro | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841624427).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ralfs Nemiro 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------>| = | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2020|3|20|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = * [[Egils Levits]] <!------ Otrais amats ------>| | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | premjers2 = | prezidents2 = <!------ Trešais amats ------>| | amats3 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_sākums3 = {{dat|2019|1|23|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2020|3|16|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = [[Arvils Ašeradens]] | pēctecis3 = [[Jānis Vitenbergs]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{ddv|1981|2|9|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017-2020)</small> * [[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ralfs Nemiro''' (dzimis {{dat|1981|02|09||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], uzņēmējs un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] un [[13. Saeima]]s deputāts. Pārstāvējis partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-ar-61-balsi-apstiprina-karina-valdibu.a306979/|title=Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību|last=LSM.lv ziņu redakcija|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2019-01-23|date=|language=lv}}</ref> un partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]". == Dzīvesgājums == Mācījies [[Rīgas 94. vidusskola|Rīgas 94. vidusskolā]], ieguvis maģistra grādus [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]] un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ralfs Nemiro |url=https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=hI7nzj3DCoBTPxzpGtSbUQ%3D%3D |website=sv2018.cvk.lv |accessdate={{dat|2019|1|21||bez}}}}</ref> Nemiro strādāja par juristu [[Nodarbinātības valsts aģentūra|Nodarbinātības valsts aģentūrā]] (2001—2002), [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]] (2002—2003), SIA "Darts Gard" (2003—2004), zvērinātā notāra Luda Saknes birojā (2004—2015) un ZAB "Rebenoks & Vilders" (kopš 2006).<ref>[https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/ralfs_nemiro/ Ralfa Nemiro dzīvesgājuma apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190510232823/https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/ralfs_nemiro/ |date={{dat|2019|05|10||bez}} }} Ekonomikas ministrijas mājas lapā em.gov.lv, skatīts 2019. gada 9. jūlijā</ref> == Politiskā darbība == Partijas [[KPV LV]] sastāvā [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domē. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts 13. Saeimā]]. No 2019. līdz 2020. gadam bijis [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministrs]] [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. 2019. gada 19. jūnijā R. Nemiro pieņēma lēmumu atcelt valsts [[Latvenergo|AS "Latvenergo"]] padomi. Izveidoto pagaidu padomi vadīja viņa padomnieks un bijušais darba partneris [[Pāvels Rebenoks]], taču pagaidu padome drīz vien pati atkāpās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/potencialo-latvenergo-padomes-loceklu-vertesanai-bus-menesis-laika.a324635/ Potenciālo «Latvenergo» padomes locekļu vērtēšanai būs mēnesis laika] lsm.lv 2019. gada 4. jūlijā</ref> 2020. gada 16. martā R. Nemiro atkāpās no ekonomikas ministra amata<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-ekonomikas-ministra-amatam-virza-jani-vitenbergu.a351921/|title=«KPV LV» ekonomikas ministra amatam virza Jāni Vitenbergu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-09|language=lv}}</ref> pēc [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] lēmuma anulēt pielaidi valsts noslēpumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51963477|title='Uz izvēles dakšas' – Nemiro dēļ 'KPV LV' var aiziet no valdības; vaino žurnālisti (plkst.20:25)|last=Upleja|first=Sanita|website=delfi.lv|access-date=2020-09-09|date=2020-03-13|language=lv}}</ref> Drīz pēc tam atjaunoja Saeimas deputāta mandātu. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] R. Nemiro bija partijas [[KPV LV]] saraksta līderis, tomēr saraksts nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu un Rīgas domē neiekļuva. 2020. gada nogalē R. Nemiro no partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV) izslēdza. 2021. gada oktobrī pret R. Nemiro tika uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu, iesaistoties amatu sadalē [[Dobeles novads|Dobeles novada]] domes vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizdomigopolitisko-tirgosanos-par-amatiem-dobele-politiki-sauc-par-ikdieniskam-sarunam.a424859/|title=Aizdomīgo «politisko tirgošanos» par amatiem Dobelē politiķi sauc par ikdienišķām sarunām|last=LSM}}</ref> Gada nogalē kriminālprocess tika izbeigts. 2022. gadā pievienojies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/|title=Pietiek :: Pie Šlesera pārcēlušies arī Nemiro un Petraviča|website=m.pietiek.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220702084003/https://m.pietiek.com/raksti/pie_slesera_parcelusies_ari_nemiro_un_petravica/}}</ref> no kuras saraksta kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču netika ievēlēts. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/ralfs_nemiro/ Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190510232823/https://www.em.gov.lv/lv/par_ministriju/ralfs_nemiro/ |date={{dat|2019|05|10||bez}} }} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Arvils Ašeradens]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] | periods = {{dat|2019|1|23|N}} — {{dat|2020|3|16|N}} | pēc = [[Jānis Vitenbergs]] }} {{kastes beigas}} {{Kariņa Ministru kabinets}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Nemiro, Ralfs}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 9ldw05wvm1q1qdwr1y13uptso8t0orx 0 421710 4532862 3825171 2026-10-07T10:06:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532862 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada marts}} '''Subordinētais aizdevums''' ir [[aizdevums]], kurš paredz līdzekļu nodošanu uz laiku [[Banka|bankas]] īpašumā; pēc norunātā laika posma banka atgriež līdzekļus tādā pašā apjomā un izmaksāt procentus, ja tādi ir atrunāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rietumu.com/lv/document/documents-subordinated#|title=Rietumu Banka - banka lieliem uzņēmumiem un turīgām privātpersonām.|website=www.rietumu.com|access-date=2023-04-10|archive-date=2023-04-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230410095754/https://www.rietumu.com/lv/document/documents-subordinated}}</ref> Izšķir divus veidus subordinētiem aizdevumiem: # Subordinātais aizdevums [[Kredītiestāde|kredītiestādēm]] — naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par septiņiem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms [[Akcionārs|akcionāru]] prasību apmierināšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kredītiestāžu likums |url=https://likumi.lv/doc.php?id=37426&version_date=24.10.1995 |website=www.likumi.lv |publisher=LR Saeima |accessdate=02.03.2019}}</ref> # Subordinētais aizdevums uzņēmumiem — juridiski noformēts [[aizdevums]], kas liedz aizdevuma atmaksu pirms saistībām,kurām par labu ir nodefinēta subordinācija.<ref name="investopedia.com">{{tīmekļa atsauce |title=Subordination Agreement |url=https://www.investopedia.com/terms/s/subordination-agreement.asp |website=www.investopedia.com |publisher=Investopedia |accessdate=02.03.2019}}</ref> Abos gadījumos aizdevuma būtība ir, ka aizdevuma atgriešana iespējama pēc primāro saistību segšanas. Subordinācija maina prioritizāciju aizdevuma atgriešanai.<ref name="investopedia.com"/> == Pielietojums == Subordinācijas līgumu var noslēgt dažādās situācijās. Kredītiestādes parasti pieprasa noslēgt subordinācijas līgumu šādās situācijās: * [[Investīcija|Investīciju]] projektā, kad uzņēmumu īpašnieki nav gatavi patstāvīgi palielināt pašu kapitālu, bet ir gatavi daļēji atbalstīt investīciju projektu aizdevuma veidā; * [[Investīcija|Investīciju]] projektā, kad ir atrasts investors, kurš nav īpašnieks un gatavs daļēji atbalstīt investīciju projektu; * Uzņēmuma [[pašu kapitāls]] ir mazāks nekā esošo kredītu nosacījumos minētā prasība par [[Pašu kapitāla koeficients|pašu kapitāla koeficientu]], bet eksistē īpašnieka/investora aizdevumi. Lai kontrolētu naudas plūsmas iziešanu no uzņēmuma pirms kredītiestādes aizdevuma dzēšanas, tiek slēgts līgums, par to, ka uzņēmuma īpašnieki/investori apņemas nepieprasīt aizdevuma atmaksu konkrētā periodā vai līdz brīdim, kad pilnībā segts primārais aizdevums.<ref name="investopedia.com"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Finanses]] aob0kf6u078ju6ems5ocll4q9quenc3 0 424348 4532875 4187212 2026-10-07T11:37:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532875 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Taha Akgils | piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Cīņas sports | vārds_orig = ''Taha Akgül'' | attēls = 2016 Summer Olympics, Men's Freestyle Wrestling 125 kg final 17.jpg | att_izm = | paraksts = Taha Akgils 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1990|11|22}} | dz_viet = {{vieta|Turcija|Sivasa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[Turki|turks]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērv|cm=192}} | svars = {{mērv|kg=125}} | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{TUR}} | sporta veids = [[Cīņas sports]] | klubs = Aski Spor Kulübü, Ankara<ref name=SR>[https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ak/taha-akgul-1.html Taha Akgül] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121216114821/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ak/taha-akgul-1.html |date={{dat|2012|12|16||bez}} }}. sports-reference.com</ref> | disciplīna = [[Brīvā cīņa]] | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | trenē = | partneris = | klubs_sadaļa = | karj spēles = | karj cīņas = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ({{oss|V=2012}}, {{oss|V=2016}}, {{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | os_medaļas = 3 (1 zelta, 2 bronzas) | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|TUR}} [[Turcija]] (TUR)}} {{MedalSport | [[Attēls:Wrestling pictogram.svg|20px]] [[Cīņas sports]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalGold | [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016]] | [[Cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 125 kilogramiem vīriešiem|Brīvā cīņa, 125 kg]]}} {{MedalBronze | [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]] | [[Cīņas sports 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 125 kilogramiem vīriešiem|Brīvā cīņa, 125 kg]]}} {{MedalBronze | [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 2024]] | [[Cīņas sports 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — brīvā cīņa līdz 125 kilogramiem vīriešiem|Brīvā cīņa, 125 kg]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts cīņas sportā|Pasaules čempionāti]]}} {{Medal|Bronze|[[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2013]]| līdz 120 kg}} {{Medal|Gold|[[2014. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Taškenta 2014]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2015. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Lasvegasa 2015]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Silver|[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Parīze 2017]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Silver|[[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Nursultana 2019]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Bronze|[[2021. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Oslo 2021]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2022. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Belgrada 2022]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Bronze|[[2023. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|Belgrada 2023]]| līdz 125 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}} {{Medal|Gold|[[2015. gada Eiropas spēles|Baku 2015]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}} {{Medal|Gold|[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Belgrada 2012]] | līdz 120 kg}} {{Medal|Gold|[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Tbilisi 2013]] | līdz 120 kg}} {{Medal|Gold|[[2014. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Vantā 2014]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2017. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Novisada 2017]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Kaspijska 2018]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Bukareste 2019]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Varšava 2021]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2022. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Budapešta 2022]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2023. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Zagreba 2023]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Gold|[[2024. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Bikareste 2024]] | līdz 125 kg}} {{Medal|Competition|[[Universiāde]]}} {{Medal|Gold|[[2013. gada vasaras universiāde|Kazaņa 2013]] | līdz 120 kg}} }} '''Taha Akgils''' ({{val|tr|Taha Akgül}}; dzimis {{dat|1990|11|22}}) ir [[Turki|turku]] [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], olimpiskais, pasaules un [[Eiropa]]s čempions. == Biogrāfija == 2003. gadā Akgils, tāpat kā tēvs un brālis, pievērsās [[Cīņas sports|cīņas sportam]]. Pirmās uzvaras galvenajos starptautiskajos turnīros tika gūtas 2012. gadā. Viņš uzvarēja savā svara kategorijā 40. [[Jašars Dogu|Jašara Dogu]] turnīrā un [[Belgrada|Belgradā]] notikušajā [[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionātā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.hurriyet.com.tr/spor/digersporlar/20085611.asp |newspaper=Hürriyet Spor |title=Taha Akgül Avrupa Şampiyonu oldu |date=2012-03-09 |language=tr |accessdate=2019-03-28 |archive-date=2015-09-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924144451/http://www.hurriyet.com.tr/spor/digersporlar/20085611.asp}}</ref> Viņš kvalificējās arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.haber7.com/haber/20120421/Taha-Akgul-olimpiyat-vizesi-aldi.php |newspaper=Haber 7 |title=Taha Akgül, olimpiyat vizesi aldı |date=2012-04-21 |language=Turkish |accessdate=2019-03-28 }}</ref> Tajās astotdaļfinālā viņš zaudēja Krievijas cīkstonim [[Biļals Mahovs|Biļalam Mahovam]] un ceturtdaļfinālā neiekļuva. Pēc tam [[2012. gada Pasaules studentu čempionāts cīņas sportā|2012. gada Pasaules studentu čempionātā]], kas notika [[Kuortane|Kuortanē]], Somijā, viņš ieguva zelta medaļu savā svara klasē.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.trtspor.com.tr/Haber.aspx?id=34917 |newspaper=TRT Spor |title=ASKİ Spor'dan 3 madalya |date=2012-10-08 |language=Turkish |accessdate=2019-03-22 |deadurl=yes |archiveurl=https://archive.today/20130418181642/http://www.trtspor.com.tr/Haber.aspx?id=34917 |archivedate=2013-04-18 |df= }}</ref> [[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2013. gada Eiropas cīņas sporta čempionātā]] [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] Taha Akgils sekmīgi aizstāvēja savu iepriekšējā gadā iegūto Eiropas čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.sabah.com.tr/SabahSpor/TumSporlar/2013/03/21/taha-akgul-avrupa-sampiyonu |newspaper=Sabah Spor |title=Taha Akgül Avrupa Şampiyonu |date=2013-03-21 |language=Turkish |accessdate=2019-03-22 }}</ref> Viņš ieguva arī bronzas medaļu [[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|2013. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] un zelta medaļu [[2013. gada Vasaras Universiāde|universiādē]] [[Kazaņa|Kazaņā]]. 2014. un 2015. gadā viņš ieguva pasaules čempiona titulu svara kategorijā līdz 125 kg. 2014. gadā Turcijas cīņas sporta federācija izvēlēja viņu par gada labāko cīkstoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eurolympic.org/turkey-olympic-gold-wrestler-taha-akgul-appointed-chair-of-athletes-commission/ |title=TURKEY – OLYMPIC GOLD WRESTLER TAHA AKGÜL APPOINTED CHAIR OF ATHLETES COMMISSION |accessdate=2019-03-29 |work= |publisher=eurolympic.org |date=9 June 2017 |language=en }}</ref> 2015. gadā viņš izcīnīja zelta medaļu [[2015. gada Eiropas spēles|Eiropas spēlēs]] [[Baku]]. [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Riodežaneiro viņš finālcīņā uzvarēja [[Komeils Gasemi|Komeilu Gasemi]] un kļuva par olimpisko čempionu.<ref name="SR" /> 2017. gadā viņš ieguva sudraba medaļu [[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā|pasaules čempionātā]], kā arī uzvarēja [[2017. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2017.]], [[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2018.]] un [[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2019. gada Eiropas čempionātā]]. == Rezultāti starptautiskajās sacensībās == === Starti olimpiskajās spēlēs === {|class = "wikitable" !Sacensības!!Komanda!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[2012. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{FlagIOC|TUR|2012. gada vasaras}} || brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{center|8}} |- |[[2016. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{FlagIOC|TUR|2016. gada vasaras}} || brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{FlagIOC|TUR|2020. gada vasaras}} || brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |[[2024. gada vasaras olimpiskās spēles]] || {{FlagIOC|TUR|2024. gada vasaras}} || brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |} === Starti pasaules čempionātos === {|class = "wikitable" !Sacensības!!Komanda!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[2013. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |[[2014. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2015. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2017. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |[[2018. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Center|7}} |- |[[2019. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |[[2021. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |[[2022. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2023. gada pasaules čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |} === Starti Eiropas čempionātos === {|class = "wikitable" !Sacensības!!Komanda!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2013. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2014. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2016. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Center|10}} |- |[[2017. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2018. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2019. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2022. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2023. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2024. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |} === Starti Eiropas spēlēs === {|class = "wikitable" !Sacensības!!Komanda!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[2015. gada Eiropas spēles]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |} === Starti pasaules kausā === {|class = "wikitable" !Sacensības!!Komanda!! Svara kategorija!! Vieta |- |[[2013. gada pasaules kauss cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2016. gada pasaules kauss cīņas sportā]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Center|7}} |- |} === Starti citās sacensībās === {|class = "wikitable" !Sacensības!!Komanda!! Svara kategorija!! Vieta |- |2010. gada Vidusjūras zemju čempionāts cīņas sportā ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |2011. gada Jašara Dogu turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |2011. gada ''Golden Grand Prix'' (Baku) ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2011. gada FILA testa turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Bronzas medaļa}} |- |2012. gada Jašara Dogu turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2012. gada olimpiskais kvalifikācijas turnīrs cīņas sportā (Sofija) ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |2012. gada Vaclava Ciolkovska memoriāls ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |2012. gada Pasaules studentu čempionāts cīņas sportā ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2012. gada ''Огни Москвы'' ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Sudraba medaļa}} |- |2013. gada Jašara Dogu turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2013. gada Vidusjūras zemju čempionāts cīņas sportā ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |[[2013. gada Vasaras Universiāde|2013. gada vasaras universiāde]] ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2013. gada ''Огни Москвы'' ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 120 kg || {{center|4}} |- |2014. gada Jašara Dogu turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2015. gada Jašara Dogu turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |2016. gada Jašara Dogu turnīrs ||{{TUR}}|| brīvā cīņa, līdz 125 kg || {{Zelta medaļa}} |- |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Akgils, Taha}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sivasas ilā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas cīkstoņi]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Turcijas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Pasaules čempioni brīvajā cīņā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki cīņas sportā]] [[Kategorija:Turcijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] bljv2d8glxqaifhlu40yz1w7kj7y0x1 0 427314 4532770 4410388 2026-10-06T23:01:01Z Turaids 8965 Nomainīju uz strādājošām saitēm. 4532770 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jelgavā|Vecpilsētas iela|Vecpilsētas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Vecpilsētas iela |attēls = Jelgava Vecpilsetas iela.JPG |attēla paraksts = Skats uz Vecpilsētas ielu no krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu (2020) |pilsēta lokatīvā = [[Jelgava|Jelgavā]] | karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 |pilsēta = {{Jelgava}} |priekšpilsēta = |apkaime = |ielas garums = |atklāta = 17. gadsimtā |vēst nosaukumi = Lielā iela, Staļina iela (1940—1941), Hermaņa Gēringa iela (1941—1944) |joslu skaits = |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Vecpilsētas iela''' ir senās [[Jelgava]]s [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās ielas]] daļa, kas saglabājusies lielā mērā neskarta pēc [[kauja par Jelgavu (1944)|pilsētas sagraušanas 1944. gadā]]. Gandrīz visa ielas apbūve šodien ir iekļauta aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 18. gadsimta beigās celtā ēka Vecpilsētas ielā 14 ir uzskatāma par vecāko saglabājušos koka ēku Jelgavā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FOTO ⟩ Kā no grausta Jelgavā augšāmcēlās koka nams |date=2021. gada 10. janvāris |website=[[tvnet.lv]] |url=https://sejas.tvnet.lv/7151147/foto-ka-no-grausta-jelgava-augsamcelas-koka-nams |accessdate=2025. gada 26. aprīlī |quote=Ēka Vecpilsētas ielā 14 ir vecākā saglabājusies koka būve Jelgavā. (...) Restaurācijas projekta gaitā notika dendroloģiskā datēšana, un viens no izvilktajiem gadskaitļiem ir 1790. gads – tātad ēkas būvniecības laiks saistāms vismaz ar 18. gadsimta beigām.}}</ref> Kopš 2013. gada ielā 12. septembrī katru gadu notiek Vecpilsētas ielas svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jelgavā svin Vecpilsētas ielas svētkus (FOTO) |author=Inga Karlinska |date=2020. gada 12. septembris |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/kultura-un-izklaide/jelgava-svin-vecpilsetas-ielas-svetkus-foto/ |access-date=2025. gada 26. aprīlī}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Vecpilsētas iela Jelgavā kā Lielās ielas nobeigums 1917.jpg|thumb|left|270px|Vecpilsētas iela kā Lielās ielas (''Grosse Strasse'') nobeigums 1917. gada kartē.]] Tagadējā Vecpilsētas iela ir senās [[Lielā iela (Jelgava)|Lielās ielas]] ({{val|de|Grosse Straße}}) nobeigums pie Dobeles vārtiem, tā atrodama jau 17. gadsimta Jelgavas kartēs. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] Lielā iela bija pārdēvēta par Vadoņa ielu, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 2. augustā par Staļina ielu, 1941. gada 14. jūlijā par Hermaņa Gēringa ielu (''Hermann-Göring-Straße''). Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Lielo ielu iztaisnoja un 1960. gada 6. aprīlī pārdēvēja par Ļeņina prospektu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1960. gada 8. aprīlis |title=Lielā iela sauksies Ļeņina vārdā |journal=Zemgales Komunists |issue=Nr. 56 |pages=1 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:386370%7carticle:DIVL55 |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> bet ielas noslēguma posmam saglabāja Lielās ielas nosaukumu. [[Trešā Atmoda|Trešās Atmodas]] laikā Jelgavas Tautas deputātu padome ielai 1990. gada 26. aprīlī piešķīra Vecpilsētas ielas nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1990. gada 4. maijs |title=Jelgavas ielu atjaunotie un jaunie nosaukumi |journal=Jelgavas Ziņotājs |issue=Nr. 69 |pages=1 |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:1008475%7carticle:DIVL55 |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> 2007. gada 3. marta naktī Vecpilsētas ielā 13 izcēlās ugunsgrēks, kurā vienā no mājas dzīvokļiem gāja bojā divi cilvēki. Daļēji nodegušo māju atzina par nojaucamu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nodegušo māju nojauks |author=Inga Karlinska |date=2007. gada 21. augusts |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/nodeguso-maju-nojauks/ |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> bet ugunsgrēka izraisītājam piesprieda 30 mēnešu cietumsodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par divu cilvēku nāvi - 30 mēneši cietumā |author=Inga Karlinska |date=2007. gada 23. oktobris |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://arhivs.zz.lv/raksts/32955 |access-date=2019. gada 22. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2008. gadā Jelgavas pašvaldības būvinspekcijas uzskaitē par bīstamiem graustiem atzina četras Vecpilsētas ielas mājas — 2, 10, 13 un 14.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Kas atbildēs? Laika zobs? |author=Inga Karlinska |date=2008. gada 4. marts |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/kas-atbildes-laika-zobs/ |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> === Atjaunošana === 2009. gada oktobrī, īstenojot projektu „Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai”, par 47 027 latu pabeigta Vecpilsētas ielas labiekārtošana, ielas abās pusēs izbruģējot ietvi, ierīkojot sakaru kabeļu cauruļvadu sistēmu un izvietojot 13 laternas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pabeigta Vecpilsētas ielas sakārtošana |author=Jānis Stundiņš |date=2009. gada 15. oktobris |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/pabeigta-vecpilsetas-ielas-sakartosana/ |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> 2008. gada decembrī ielas krustojumā ar Dobeles ielu uzstādīja tēlnieka Ronalda Jaunzema veidoto pieminekli 17. gadsimta pilsētas nocietinājumos bijušajiem Dobeles vārtiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Uzstāda pirmos vēsturiskās Jelgavas vārtus |author=Edgars Kupčs |date=2008. gada 22. decembris |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/uzstada-pirmos-vesturiskas-jelgavas-vartus/ |accessdate={{dat|2019|03|22||bez}}}}</ref> 2015. gadā [[Jelgavas dome]] par 18 000 eiro iegādājās koka ēku Vecpilsētas ielā 14,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Glābs arhitektūras pieminekli |author=Sabīne Kirkiže |date=2015. gada 15. jūlijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://arhivs.zz.lv/raksts/200796 |access-date=2019. gada 22. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> un 2018. gadā sāka tās [[restaurācija|restaurāciju]] ar nolūku tajā un blakus esošajā namā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|Krišjāņa Barona ielā]] 50 ierīkot Zemgales Restaurācijas centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Uzsākti darbi topošajā Zemgales Restaurācijas centrā |date=2018. gada 28. maijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/jelgava/uzsakti-darbi-toposaja-zemgales-restauracijas-centra/ |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> 2018. gada jūlijā Jelgavas dome par 3500 eiro iegādājās arī ēku Vecpilsētas ielā 12.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pašvaldība iegādāsies vēl vienu īpašumu Jelgavas vecpilsētā |date=2018. gada 3. jūlijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |agency=[[LETA]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/pasvaldiba-iegadasies-vel-vienu-ipasumu-jelgavas-vecpilseta/ |access-date=2019. gada 22. aprīlī}}</ref> 2021. gada 29. jūlijā māju Vecpilsētas ielā 14 atvēra apmeklētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Māja Jelgavā, Vecpilsētas 14 atvērta apmeklētājiem |date=2021. gada 31. jūlijs |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |agency=[[LETA]] |url=https://zz.lv/kultura-un-izklaide/maja-jelgava-vecpilsetas-14-atverta-apmekletajiem/ |access-date=2025. gada 26. aprīlī}}</ref> Par vides pieejamības risinājumiem māja Vecpilsētas ielā 14 Jelgavas pašvaldība saņēma konferences „Iekļaujoša dizaina izaicinājumi pilsētvidē” rīkotāju atzinības rakstu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jelgava saņem atzinību par iekļaujošas un piekļūstamas vides izveidi Vecpilsētas ielā 14 |date=2021. gada 8. decembris |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://zz.lv/vietejas-zinas/jelgava-sanem-atzinibu-par-ieklaujosas-un-pieklustamas-vides-izveidi-vecpilsetas-iela-14-2/ |access-date=2025. gada 26. aprīlī}}</ref> bet konkursā „Latvijas būvniecības gada balva 2019” — 1. vietu nominācijā „Restaurācija”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būvniecības Gada balva – diviem Jelgavas objektiem |date=2020. gada 11. marts |newspaper=[[Zemgales Ziņas]] |url=https://arhivs.zz.lv/raksts/247329 |access-date=2025. gada 26. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Ievērojamas celtnes == <gallery> Krišjāņa Barona iela, Jelgava - panoramio.jpg|Nami pie krustojuma ar Krišjāņa Barona ielu Vecpilsētas iela, Jelgava - panoramio (1).jpg|kafejnīca "Pie Mednieka" Vecpilsētas iela, Jelgava - panoramio (3).jpg|Vecpilsētas iela 11 Jelgava Vecpilsētas iela 13 (3).jpg|Vecpilsētas iela 13 Jelgava Vecpilsētas iela 9.jpg|Vecpilsētas iela 9 Jelgava Vecpilsētas iela 5(1).jpg|Vecpilsētas iela 5 Jelgava Vecpilsētas iela 2.jpg|Vecpilsētas iela 2 Jelgava Vecpilsētas iela 6.jpg|Vecpilsētas iela 6 Jelgava Vecpilsētas iela 8.jpg|Vecpilsētas iela 8 Jelgava Vecpilsetas iela 14.JPG|Vecpilsētas iela 14 </gallery> == Ielu savienojumi == Vecpilsētas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|Krišjāņa Barona iela]] * [[Dobeles iela (Jelgava)|Dobeles iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jelgava-aizmetnis}} {{coord|56|39|4|N|23|43|10|E|display=title|type:landmark}} {{Jelgavas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu V}} [[Kategorija:Ielas Jelgavā]] 6ybulbzmnpbjptl3sdyuibo9e7f3ik9 0 435848 4532650 4411480 2026-10-06T14:03:31Z Bendžamins 76862 4532650 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|10}} | birth_place = | caps1 = 199 | clubnumber = 9 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|Maskavas "CSKA"]] | countryofbirth = {{vieta|Krievija|Maskava}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]] | goals1 = 76 | height = 180 | image = Fyodor Chalov 2020.jpg | caption = Čalovs 2020. gadā | nationalcaps2 = 5 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U15 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U17 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2013 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = | name = | playername = Fjodors Čalovs | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2016—2024 | nationalcaps3 = 12 | nationalcaps4 = 6 | nationalcaps5 = 23 | nationalcaps6 = 8 | nationalgoals3 = 4 | nationalgoals4 = 3 | nationalgoals5 = 11 | nationalgoals6 = 3 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U21 | nationalteam6 = {{fb|RUS}} | nationalyears3 = 2015—2016 | nationalyears4 = 2016 | nationalyears5 = 2017—2021 | nationalyears6 = 2019—2024 | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]] | years2 = 2022 | caps2 = 14 | goals2 = 4 | clubs3 = {{flaga|Grieķija}} [[PAOK F.C.|PAOK]] | caps3 = 36 | goals3 = 4 | years3 = 2024— | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Kayserispor]] | years4 = 2026 | caps4 = 8 | goals4 = 0 }}'''Fjodors Čalovs''' ({{Val|ru|Фёдор Чалов}}, dzimis {{Dat|1998|4|10}}) ir [[Krievi|krievu]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Čalovs pārstāv [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] komandu ''[[PAOK F.C.|PAOK]]''. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas Superkauss]]: 2018 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] labākais vārtu guvējs: 2018—19 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Čalovs, Fjodors}} [[Kategorija:FC Basel spēlētāji]] [[Kategorija:Saloniku PAOK spēlētāji]] [[Kategorija:Kayserispor spēlētāji]] p4dh5aver0gd24r8tv18w7o1f7veaua 0 438443 4532641 4498034 2026-10-06T13:56:48Z Bendžamins 76862 4532641 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|29}} | birth_place = | caps1 = 9 | caps2 = 41 | caps3 = 40 | caps4 = 29 | clubnumber = 19 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Poitevin FC|Stade Poitevin]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers II]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Angers SCO|Angers]] | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[US Orléans|Orléans]] | countryofbirth = {{flaga|Francija}} Mantes-la-Jolie | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | goals1 = 2 | goals2 = 9 | goals3 = 3 | goals4 = 7 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[OSC Lille|Lille]] | years5 = 2017—2019 | caps5 = 74 | goals5 = 35 | height = 183 | image = Nicolas Pepe Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-30.jpg | caption = Pepē 2026. gadā | nationalgoals1 = 14 | nationalteam1 = {{fb|Kotdivuāra}} | nationalyears1 = 2016— | nationalcaps1 = 60 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Nikolā Pepē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2013 | years2 = 2013—2015 | years3 = 2013—2017 | years4 = 2015—2016 | caps6 = 80 | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | goals6 = 16 | years6 = 2019—2023 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years7 = 2022—2023 | caps7 = 19 | goals7 = 6 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years8 = 2023—2024 | caps8 = 19 | goals8 = 5 | clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[Villarreal CF|Villarreal]] | years9 = 2024— | caps9 = 65 | goals9 = 12 }}'''Nikolā Pepē''' ({{Val|fr|Nicolas Pépé}}, dzimis {{Dat|1995|5|29}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Pepē spēlē Spānijas ''[[La Liga]]'' komandā ''[[Villarreal CF|Villarreal]]''. == Karjera == Savu karjeru Pepē sāka Francijas amatieru līgas komandā [[Poitiers FC]]. 2013. gadā pievienojās [[Angers SCO]]. 2017. gadā Pepē par 10 miljoniem [[€]] pievienojās [[Lille OSC]]. [[2018.—2019. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2018.—2019. gada sezonā]] Pepē bija līgas otrs labākais vārtu guvējs, atpaliekot tikai no [[Kilians Mbapē|Kiliana Mbapē]]. {{Dat|2019|8|1||bez}} Pepē pievienojās [[Arsenal FC]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/nicolas-pepe-becomes-record-signing|title=#PepeIsHere {{!}} Nicolas Pepe becomes record signing|website=www.arsenal.com|access-date=2019-08-02|language=en}}</ref> [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] sastāvā debitēja {{Dat|2016|11|15||bez}} spēlē pret [[Francijas futbola izlase|Franciju]]. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Arsenal''' * [[FA kauss]]: 2019—20 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[Lille OSC]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2018—19 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Angers SCO spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Pepē, Nikolā}} [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:Villarreal CF spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jn85xdcabytne3zcs0yi323jtykvewu 0 439632 4532640 4451061 2026-10-06T13:56:01Z Bendžamins 76862 4532640 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1992|12|24}} | birth_place = | caps1 = 40 | caps2 = 72 | caps3 = 14 | caps4 = 43 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[RC Lens|Lens]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Paris Saint-Germain F.C.|Paris Saint-Germain]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Ouragahio}} | currentclub = | goals1 = 0 | goals2 = 8 | goals3 = 0 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years5 = 2017—2021 | caps5 = 77 | goals5 = 5 | clubs6 = {{flaga|ESP}} [[Villarreal CF]] | years6 = 2021—2022 | caps6 = 19 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|ENG}} [[Notingemas "Forest"]] | years7 = 2022—2024 | caps7 = 36 | goals7 = 1 | height = 176 | image = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3707 by Stepro (cropped).jpg | caption = Orjē 2020. gadā | nationalgoals1 = 4 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2013—2024 | nationalcaps1 = 93 | name = | playername = Seržs Orjē | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2009—2012 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2014—2015 | years4 = 2015—2017 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | years8 = 2024 | caps8 = 4 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Irāna}} [[FK Persepolis|Persepolis]] | years9 = 2025 | caps9 = 5 | goals9 = 0 }}'''Seržs Orjē''' ({{Val|fr|Serge Aurier}}, dzimis {{Dat|1992|12|24}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras izlases]] sastāvā Orjē debitēja {{Dat|2013|6|8|5=bez}} pret [[Gambijas futbola izlase|Gambiju]]. Orjē ir piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada]], [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada]] un [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Viņš uzvarēja 2015. un 2023. gada izdevumos. == Sasniegumi == '''Paris Saint-Germain''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]: 2014—15, [[2015.—2016. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2015—16]] * [[Coupe de France]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17 * [[Coupe de la Ligue]]: 2014—15, 2015—16, 2016—17 * [[Trophée des Champions]]: 2014, 2015, 2016 '''Tottenham Hotspur''' *[[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[ 2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018—19]]<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/48368443 |title=Tottenham Hotspur 0—2 Liverpool |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=1 June 2019 |access-date=2 June 2019}}</ref> *[[EFL Cup]] finālists: [[2020—21]]<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/56790307 |title=Manchester City 1—0 Tottenham Hotspur |first=Phil |last=McNulty |website=BBC Sport |date=25 April 2021 |access-date=25 April 2021}}</ref> '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2023—24 * [[Turcijas Superkauss]]: 2023 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:Parīzes "Saint-Germain" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:RC Lens spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Orjē, Seržs}} <references /> [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] g2biv9gnmuvpfgz10bxpg8684ig94v3 0 450146 4532709 4402676 2026-10-06T18:13:26Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Commander_Islands_Map_-_Russian.png", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/Files found with Автор = Latitude|]]). 4532709 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Hydrodamalis_gigas_skeleton_-_Finnish_Museum_of_Natural_History_-_DSC04529.JPG | att_nosaukums = Stellera jūrasgovs skelets | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Sirenia | kārta_lv = Sirēnas | kārta_r = Sirēnas (zīdītāji) | dzimta = Dugongidae | dzimta_lv = Jūrasgovju dzimta | apakšdzimta = Hydrodamalinae | apakšdzimta_lv = Klusā okeāna jūrasgovju apakšdzimta | ģints = Hydrodamalis | ģints_lv = Klusā okeāna jūrasgovis | suga = Hydrodamalis gigas | suga_lv = Stellera jūrasgovs | binomial = †Hydrodamalis gigas <small>([[Eberhard August Wilhelm von Zimmermann|Zimmermann]], 1780)</small> | kategorijas = nē | izplatība = <br>[[Komandora salas]] (uz austrumiem no [[Kamčatkas pussala]]s) }} '''Stellera jūrasgovs''' (''Hydrodamalis gigas'') ir izmiris [[jūrasgovju dzimta]]s (''Dugongidae'') [[jūras zīdītāji|jūras zīdītājs]], kas bija sastopams [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļā, [[Beringa jūra|Beringa jūrā]] [[Komandora salas|Komandora salu]] tuvumā. [[Pleistocēns|Pleistocēna]] epohas laikā tās izplatības areāls bija daudz lielāks. Radniecīgi tuvākais mūsdienās dzīvojošais jūras zīdītājs ir [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] sastopamā [[jūrasgovs]] (''Dugong dugon''). Stellera jūrasgovi atklāja 1741. gadā, bet jau 1768. gadā pārmērīgu medību ietekmē suga bija izmirusi.<ref name=iuc/><ref>[https://www.nkj.ru/archive/articles/31242/ Где паслась стеллерова корова?]</ref> == Izplatība == Laikā, kad tika atklāta Stellera jūrasgovs, tās izplatības areāls aptvēra seklās jūras piekrastes ap Komandora salām (ap [[Beringa sala|Beringa]] un [[Mednija]]s salu).<ref name=hydro/><ref name=mattioli>Mattioli, Stefano; Domning, Daryl P. (2006). "An Annotated List of Extant Skeletal Material of Steller's Sea Cow (Hydrodamalis gigas) (Sirenia: Dugongidae) from the Commander Islands". Aquatic Mammals. 32 (3): 273—288. doi:10.1578/AM.32.3.2006.273</ref><ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4261872/ Rewriting the history of an extinction—was a population of Steller's sea cows (Hydrodamalis gigas) at St Lawrence Island also driven to extinction?]</ref> Komandora salas bija neapdzīvotas līdz 1825. gadam, kad [[Krievijas-Amerikas kompānija]] tajās nomitināja [[Aleuti|aleutus]] no [[Atka]]s un [[Atu]] salām.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC379174/ Analysis of Mitochondrial DNA Diversity in the Aleuts of the Commander Islands and Its Implications for the Genetic History of Beringia]</ref> Pleistocēna laika [[fosilijas]] ārpus Komandoru salām atklātas [[Amčitka|Amčitkas salā]],<ref name=alaska/> [[Monterejas līcis|Monterejas līcī]] pie [[Kalifornija]]s un [[Japāna]]i piederošajā [[Honsju]] salā, kas liecina, ka aizvēsturiskajos laikos Stellera jūrasgovs izplatība bija daudz plašāka nekā mūsdienu laikmetā. Tomēr nevar izslēgt, ka atrastās fosilijas pieder kādai citai aizvēsturiskai [[Klusā okeāna jūrasgovis|Klusā okeāna jūrasgovju]] sugai.<ref name=mattioli/><ref>Anderson, Paul K. (July 1995). "Competition, Predation, and the Evolution and Extinction of Steller's Sea Cow, Hydrodamalis gigas". Marine Mammal Science. 11 (3): 391—394. doi:10.1111/j.1748-7692.1995.tb00294.x</ref> Toties vairākās [[Aleutu salas|Aleutu salu]] rietumdaļas salās atklāti 1000—2000 gadus veci Stellera jūrasgovs [[Kauls|kauli]].<ref>Domning, Daryl P.; Thomason, James; Corbett, Debra G. (2007). "Steller's sea cow in the Aleutian Islands". Marine Mammal Science. 23 (4): 976—983. doi:10.1111/j.1748-7692.2007.00153.x</ref><ref>Savinetsky, A. B.; Kiseleva, N. K.; Khassanov, B. F. (2004). "Dynamics of sea mammaland bird populations of the Bering Sea region over the last several millennia". Palaeogeography, Palaeoclimatology, Palaeoecology. 209 (1—4): 335—352. doi:10.1016/j.palaeo.2004.02.009</ref> == Izskats == [[Attēls:Em_-_Hydrodamalis_gigas_model.jpg|thumb|left|240px|Stellera jūrasgovs modelis (atrodas Londonas Dabas muzejā)]] [[Attēls:Rhytinae_Stelleri_dentes.jpg|thumb|left|240px|Stellera jūrasgovij zobu vietā mutē bija divas rievotas [[Keratīns|keratīna]] plātnes]] Stellera jūrasgovs bija lielākā visā [[Sirēnas (zīdītāji)|sirēnu kārtā]] un daudz lielāka nekā mūsdienās dzīvojošās sirēnu sugas. Ķermenis bija 8—10 [[metrs|m]] garš, svars 8—10 [[tonna|t]].<ref name=marsh>Marsh, Helene; O'Shea, Thomas J.; Reynolds III, John E. (2011). "Steller's sea cow: discovery, biology and exploitation of a relict giant sirenian". Ecology and Conservation of the Sirenia: Dugongs and Manatees. New York, New York: Cambridge University Press. pp. 18—35. {{ISBN|978-0-521-88828-8}}. OCLC 778803577</ref><ref name=rus>[https://age-of-mammals.ucoz.ru/index/hydrodamalis/0-28 Гидродамалисы — Hydrodamalis]</ref> Tādējādi Stellera jūrasgovs kopā ar [[vaļi]]em bija viens no lielākajiem [[zīdītāji]]em, kas dzīvoja [[holocēns|holocēna]] epohā.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1617197/ Modelling the extinction of Steller's sea cow]</ref> Stellera jūrasgovij bija masīvs, torpēdveida ķermenis ar proporcionāli mazu galvu un īsām priekškājām jeb airkājām (apmēram 67 cm garas<ref name=hydro/>). [[Aste]]s galā plakaniska, šķelta astes spura. Deguns kopā ar kustīgo, plato augšlūpu veidoja kaut ko līdzīgu īsam, uz leju vērstam gaļīgam snuķim, ar kura palīdzību jūrasgovs plūca [[jūras zāle]]s un bāza mutē. Stellera jūrasgovij nebija [[zobi|zobu]]. To vietā, lai sakošļātu barību, bija divas rievotas [[keratīns|keratīna]] plātnes — viena uz [[aukslējas|aukslējām]], otra uz [[apakšžoklis|apakšžokļa]].<ref name=rus/><ref name=hydro/> Nāsis bija platas un apmēram 5 cm garas. [[acs|Acis]] mazas un melnas, acs āboli kustīgi. Skropstu nebija, bet acis no traumām pasargāja kustīga, caurspīdīga membrāna, kas pārklāja acis, kad dzīvnieks zem ūdens barojās. [[Mēle]] bija īsa un atradās [[mute]]s dziļumā, neaizsniedzot gremošanas plātnes.<ref name=hydro/><ref name=alaska/> Atšķirībā no citām sirēnām Stellera jūrasgovs nespēja iegrimt līdz jūras gultnei, jo ķermenis bija pludiņam līdzīgs un viegli cēlās augšup. Tai bija ļoti bieza [[āda]], apmēram 2,5 cm, kas aizsargāja dzīvnieku no ārējiem ievainojumiem, piemēram, no asiem akmeņiem, ledus, iespējams, aizsargāja arī no pārmērīgs izžūšanas, kad dzīvnieks nebija iegremdējies ūdenī.<ref name=marsh/><ref>[https://www.researchgate.net/publication/250020407 An Annotated List of Extant Skeletal Material of Steller's Sea Cow (Hydrodamalis gigas) (Sirenia: Dugongidae) from the Commander Islands]</ref> [[trāns|Trāna]] biezums sasniedza 8—10 cm, pasargājot jūrasgovi no atdzišanas aukstajā ūdenī.<ref>Berta, Annalisa (2012). Return to the Sea: The Life and Evolutionary Times of Marine Mammals. Berkeley, California: University of California Press. p. 131. {{ISBN|978-0-520-27057-2}}. OCLC 757476446</ref> Āda bija tumši melnibrūna, bet dažiem īpatņiem bija [[baltā krāsa|balti]] plankumi. Uz muguras tā bija gluda, bez uz sāniem raupja ar krāteriem līdzīgiem padziļinājumiem, visticamākais to izraisīja kādi ādas [[parazīti]]. Ķermeņa matojums bija rets un izkliedēts, toties priekškāju iekšpuses sedza asi sari (apmēram 3,8 cm gari), ar kuru palīdzību varēja raut jūras augus un saturēt barību. Arī uz augšlūpas bija balti sari (apmēram 10—13 cm gari).<ref name=hydro>[https://web.archive.org/web/20161020122625/http://www.science.smith.edu/msi/pdf/i0076-3519-165-01-0001.pdf Hydrodamalis gigas]</ref><ref name=alaska>[https://pubs.usgs.gov/pp/1036/report.pdf Steller's Sea Cow (Hydrodamalis gigas) of Late Pleistocene Age from Amchitka, Aleutian Islands, Alaska]</ref> [[Sirds]] Stellera jūrasgovij svēra 16 [[kilograms|kg]], [[kuņģis]] bija 1,8 m garš un 1,5 m plats, zarnu kopējais garums bija 151 m, un tēviņa [[dzimumloceklis]] sasniedza 80 cm garumu.<ref name=hydro/> == Uzvedība un barība == [[Attēls:Rhytine_boréal.jpg|thumb|240px|Stellera jūrasgovs ģimenes zīmējums, 1898. gads]] [[Attēls:T2JB367_-_illustration.jpg|thumb|240px|Stellera jūrasgovs ģimenes zīmējums, 1895. gads]] Nav zināms, vai Stellera jūrasgovij bija kādi dabīgie ienaidnieki, vai nē, bet, iespējams, to medīja [[zobenvalis|zobenvaļi]] un [[haizivis]]. Tomēr zobenvalim noslīcināt (pavilkt zem ūdens) milzīgo Stellera jūrasgovi noteikti nebija viegli, jo tās ķermenis cēlās uz augšu kā pludiņš, toties pret haizivīm lielo dzīvnieku sargāja [[brūnaļģes|brūnaļģu]] audzes, kurās jūrasgovs uzturējās, bet haizivis mēdza iepeldēt reti. Mazuļus un jaunos dzīvniekus turklāt pieaugušie aizsargāja.<ref name=marsh/> Līdzīgi kā citas sirēnas, Stellera jūrasgovs bija [[Zālēdāji|zālēdāja]]. Lielāko daļu dienas tā pavadīja, iegremdējusies zem ūdens un barojoties. Ik pēc 4—5 min. dzīvnieks pacēla galvu, lai ieelpotu.<ref name=hydro/> Stellera jūrasgovs galvenokārt barojās ar brūnaļģēm, piemēram, ''[[Agarum]] spp'', ''[[Alaria]] spp'', ''[[Analipus]] spp'', ''[[Nereocystis]] spp'', ''[[Thalassiophyllum]] spp'' un [[cukura brūnaļģēm]] (''Saccharina latissima''). Ēšanai tika izmantotas tikai aļģu mīkstās daļas. Stellera jūrasgovs barojās arī ar [[jūras zāle|jūras zāli]], bet tās pieejamība bija ierobežota. Vairāku sugu jūraszāles (''[[Phyllospadix]] spp'', [[parastā jūraszāle]] (''Zostera marina'')) aug tik dziļi, ka Stellera jūrasgovij tās praktiski bija nesasniedzamas, jo pludiņam līdzīgais ķermenis neļāva ienirt dziļāk par 1 metru.<ref name=marsh/><ref>Anderson, P. K.; Domning, D. P. (2008). Perrin, William F.; Wursig, Bernd; Thewissen, J. G. M. (eds.). Encyclopedia of Marine Mammals (2nd ed.). San Diego, California: Academic Press. pp. 1104—1106. ISBN 978-0-12-373553-9. OCLC 262718627</ref><ref name=estes/> Bargās ziemās, trūkstot barībai, Stellera jūrasgovs zaudēja savu masu.<ref name="estes">Estes, James A.; Burdin, Alexander; Doak, Daniel F. (2016). "Sea otters, kelp forests, and the extinction of Steller's sea cow". Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America. 113 (4): 880—885. Bibcode:2016PNAS..113..880E. doi:10.1073/pnas.1502552112. PMC 4743786. PMID 26504217</ref> Stellera jūrasgovis bija sabiedriski un draudzīgi dzīvnieki. Veidoja monogāmus pārus un uzturējās nelielās ģimenes grupās, kas aizsargāja savējos un palīdzēja ievainotiem grupas locekļiem. Pārošanās sezona notika agri pavasarī, grūsnības periods ilga nedaudz vairāk kā vienu gadu, mazuļiem dzimstot rudenī. Mātītēm bija tikai viens zīdekļu pāris, tādēļ, visticamākais, ka vienā reizē dzima tikai viens mazulis.<ref name=hydro/> Stellera jūrasgovs priekškājas lietoja peldēšanai, iešanai pa seklu ūdeni, aizsardzībai, barības iegūšanai un partnera satveršanai pārošanās laikā.<ref name=hydro/> Ar priekškājām jūrasgovs arī stingri pieķērās pie grunts, lai spēcīgās piekrastes jūras straumes to neaiznestu projām.<ref name=marsh/> Barojoties jūrasgovs pārvietojās lēnām, kustinot savu asti sāniski no vienas puses uz otru, bet, lai kustība būtu strauja, aste tika spēcīgi kustināta vertikālā virzienā no augšas uz leju. Pēc barošanās jūrasgovis mēdza pagulēt uz sāniem.<ref name=hydro/> == Atklāšana un izmiršana == [[Attēls:Steller's sea cow skull.jpg|thumb|240px|Stellera jūrasgovs galvaskauss]] Stellera jūrasgovi 1741. gadā atklāja [[Georg Wilhelm Steller|Džordžs Viljams Stellers]], tādējādi dzīvniekam vēlākos gados tika dots atklājēja vārds. Stellers līdz šim nezināmās jūrasgovis kopā ar [[kalāns|kalāniem]], [[ziemeļu lauvronis|ziemeļu lauvroņiem]] un [[Ziemeļu kotiks|ziemeļu kotikiem]] novēroja [[Beringa sala|Beringa salā]], uz kuras atradās apmēram gadu pēc [[kuģis|kuģa]] avārijas.<ref> Steller, G. W. (1988). Frost, O. W. (ed.). Journal of a Voyage with Bering, 1741—1742. Translated by Engel, M. A.; Frost, O. W. Stanford, California: Stanford University Press. ISBN 978-0-8047-2181-3. OCLC 877954975</ref> Tā kā kuģa komanda dzīvniekus medīja, lai izdzīvotu, Stelleram bija iespēja tos aprakstīt ļoti detalizēti. Viņa apraksts un pētījumi tika izdoti grāmatā "Jūras zvēri" ({{val|en|The Beasts of the Sea}}), kas tika publicēta 1751. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. 1780. gadā Stellera jūrasgovi formāli aprakstīja zoologs [[Eberhard von Zimmermann|Eberhards fon Cimmermanis]], dodot tam zinātnisko nosaukumu ''Manati gigas''. Biologs [[Anders Jahan Retzius|Anders Retcis]] 1794. gadā jaunatklāto jūrasgovi sistematizēja [[Klusā okeāna jūrasgovis|Klusā okeāna jūrasgovju ģintī]] (''Hydrodamalis''), par godu atklājējam dodot tai vārdu — Stellera jūrasgovs (''Hydrodamalis stelleri'').<ref>[http://digitalcommons.unl.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1482&context=usdaarsfacpub The Earliest Name for Steller's Sea Cow and Dugong]</ref> Zinātnisko nosaukumu ''Hydrodamalis gigas'' dzīvnieks ieguva 1895. gadā.<ref name=hydro/> Stellera jūrasgovs kļuva par ļoti populāru medījumu. Roņu mednieki, lai iegūtu gaļu, ādu, taukus, 27 gadu laikā to izmedīja pilnībā un 1768. gadā Stellera jūrasgovis bija izmirušas.<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/10303/43792683 IUCN: Steller's Sea Cow</ref><ref>Haycox, Stephen W. (2002). Alaska: An American Colony. Seattle, Washington: University of Washington Press. pp. 55, 144. ISBN 978-0-295-98249-6. OCLC 49225731</ref> 1887. gadā dabas zinātnieki aprēķināja, ka brīdī, kad dzīvnieki tika atklāti, to populācijā bija apmēram 1500 īpatņu. Jau atklāšanas gadā sugas izdzīvošana bija sasniegusi kritisko robežu.<ref name=iuc/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.delfi.lv/izklaide/skats/vesture/sos-zverus-mes-nekad-vairs-neredzesim-15-izmirusas-sugas.d?id=46253553 Šos zvērus mēs nekad vairs neredzēsim: 15 izmirušas sugas] * [https://animaldiversity.org/site/accounts/information/Hydrodamalis_gigas.html ADW: Hydrodamalis gigas] * [https://www.sealifebase.ca/summary/Hydrodamalis-gigas.html Sea Life Base: Hydrodamalis gigas (Zimmermann, 1780)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200127165431/https://www.sealifebase.ca/summary/Hydrodamalis-gigas.html |date={{dat|2020|01|27||bez}} }} [[Kategorija:Sirēnas]] [[Kategorija:Izmirušie zīdītāji]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] jfm0oy40zw63li4iy5mh4sjw8odww08 0 462846 4532878 4532262 2026-10-07T11:56:24Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4532878 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ellerijs Klārks | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Ellery Clark'' | attēls = Elleryclark.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Ellerijs Hārdings Klārks | dz_dat = {{dat|1874|3|13}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Vestroksberija}} | mir_dat = {{dat|1949|7|27}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Hinghema}} | tautība = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|ASV|1891}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] | [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} {{MedalGold | [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 1896]] | [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} }} '''Ellerijs Hārdings Klārks''' ({{val|en|Ellery Harding Clark}}; dzimis {{dat|1874|3|13}}, miris {{dat|1949|7|27}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]] un rakstnieks. Pirmais mūsdienu [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] čempions [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] un [[tāllēkšana|tāllēkšanā]].<ref>[https://www.olympedia.org/athletes/78231 Ellery Clark] ''Olympedia.org''</ref> == Olimpiskās spēles == [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Klārks startēja trijās [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|vieglatlētikas]] disciplīnās. No tām viņš [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]] izcīnīja zelta medaļas. Viņa rezultāts augstlēkšanā bija 1,81 metrs,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's High Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417172753/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417172753/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-high-jump.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}</ref> bet tāllēkšanā — 6,35 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |title=Athletics at the 1896 Athens Summer Games: Men's Long Jump |work=sports-reference.com |access-date={{dat|2020|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417174724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |archivedate={{dat|2020|04|17||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417174724/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1896/ATH/mens-long-jump.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}</ref> Saukārt [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]] viņa iegūtais rezultāts nav zināms. Klārks startēja arī pēc astoņiem gadiem [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]], piedaloties [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, daudzcīņa|daudzcīņas]] sacensībās. Viņš veica 5 no 9 daudzcīņas discipīnām un izstājās kārtslēkšanā, turpmāko cīņu neturpinot.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-date=17 April 2020 |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |publisher=Sports Reference LLC |accessdate=21 July 2015 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |date={{dat|2020|04|17||bez}} }}</ref> === Rezultāti === '''OR''' — olimpiskais rekords {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Spēles !! Sporta veids !! Disciplīna !! Rezultāts !! Vieta !! Piezīmes |- ! rowspan=3 align=left|{{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] | rowspan=3 align=left|{{osv|Vieglatlētika|1896|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || 1.81 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || 6.11 m || {{gold1}} || '''[[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|OR]]''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || ''Nav zināms'' || {{gold1}} || |- ! align=left|{{flaga|ASV|}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] | align=left|{{osv|Vieglatlētika|1904|Vasaras|image=yes}} || align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || ''Nefinišēja'' || — || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/ellery-clark Ellerijs Klārks (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/78231 Ellerijs Klārks (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161203011745/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cl/ellery-clark-1.html Ellerijs Klārks (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{ASV medaļnieki 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{ASV sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — augstlēkšana vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klārks, Ellerijs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Augstlēcēji]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:ASV sportisti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1896. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] t33o2bbzwu22dfcoi6s86ztk60mktkn 10 463672 4532868 4114185 2026-10-07T10:34:26Z Kleivas 2704 4532868 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Athletics pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | image = | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spēles | list1 = * [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896]] * [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * ''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] | group2 = Sportisti | list2 = * [[Sportistu uzskaitījums 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs#Vieglatlētika|1896]] * [[Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * [[Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904]] * ''[[Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]'' * [[Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * [[Vieglatlēti 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1912]] * [[Vieglatlēti 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Vieglatlēti 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * [[Vieglatlēti 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1928]] * [[Vieglatlēti 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1932]] * [[Vieglatlēti 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * [[Vieglatlēti 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1948]] * [[Vieglatlēti 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1952]] * [[Vieglatlēti 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1956]] * [[Vieglatlēti 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960]] * [[Vieglatlēti 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1964]] * [[Vieglatlēti 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1968]] * [[Vieglatlēti 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1972]] * [[Vieglatlēti 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1976]] * [[Vieglatlēti 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1980]] * [[Vieglatlēti 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1984]] * [[Vieglatlēti 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1988]] * [[Vieglatlēti 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1992]] * [[Vieglatlēti 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1996]] * [[Vieglatlēti 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2000]] * [[Vieglatlēti 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2004]] * [[Vieglatlēti 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]] * [[Vieglatlēti 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012]] * [[Vieglatlēti 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]] * [[Vieglatlēti 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] * [[Vieglatlēti 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] | group3 = Disciplīnas <br/> (pašreizējā <br/> programmā) | list3 = {{Navbox subgroup | groupstyle = background: #D5E6FF | group1 = Skriešanas | list1 = * [[100 metri olimpiskajās spēlēs|100 metri]] * [[200 metri olimpiskajās spēlēs|200 metri]] * [[400 metri olimpiskajās spēlēs|400 metri]] * [[800 metri olimpiskajās spēlēs|800 metri]] * [[1500 metri olimpiskajās spēlēs|1500 metri]] * [[5000 metri olimpiskajās spēlēs|5000 metri]] * [[10000 metri olimpiskajās spēlēs|10 000 metri]] * [[4 x 100 metru stafete olimpiskajās spēlēs|4 x 100 metru stafete]] * [[4 x 400 metru stafete olimpiskajās spēlēs|4 x 400 metru stafete]] * [[Barjerskrējiens olimpiskajās spēlēs|Barjerskrējiens]] * [[400 metru barjerskrējiens olimpiskajās spēlēs|400 metru barjerskrējiens]] * [[šķēršļu skrējiens olimpiskajās spēlēs|Šķēršļu skrējiens]] | group2 = Laukuma | list2 = * [[augstlēkšana olimpiskajās spēlēs|Augstlēkšana]] * [[tāllēkšana olimpiskajās spēlēs|Tāllēkšana]] * [[trīssoļlēkšana olimpiskajās spēlēs|Trīssoļlēkšana]] * [[kārtslēkšana olimpiskajās spēlēs|Kārtslēkšana]] * [[diska mešana olimpiskajās spēlēs|Diska mešana]] * [[lodes grūšana olimpiskajās spēlēs|Lodes grūšana]] * [[šķēpa mešana olimpiskajās spēlēs|Šķēpa mešana]] * [[vesera mešana olimpiskajās spēlēs|Vesera mešana]] | group3 = Citas | list3 = * [[kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs|Kombinētās disciplīnas]] * [[maratons olimpiskajās spēlēs|Maratons]] * [[soļošana olimpiskajās spēlēs|Soļošana]] }} | group4 = Saistītie raksti | list4 = * [[Vieglatlētika]] * Medaļnieku uzskaitījums ([[Olimpisku medaļnieku uzskaitījums vieglatlētikā (vīrieši)|vīrieši]] un [[Olimpisku medaļnieku uzskaitījums vieglatlētikā (sievietes)|Sievietes]]) * [[Olimpisko norišu vietu uzskaitījums vieglatlētikā|Norises vietas]] * [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|Olimpiskie rekordi]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|*]] </noinclude> fo6yvik2jqsoj0lqhs7nz1io85xejxn 0 464475 4532775 4089729 2026-10-07T00:21:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532775 wikitext text/x-wiki {{Līdzīgs|Vārdu mākonis}} [[Attēls:Comic balloons 4 types 1x4.svg|thumb|Četri visbiežāk izmantotie burbuļu veidi, no augšas uz leju: runas, čukstu, domu, kliedziena burbuļi.]] '''Runas burbulis''' jeb '''sarunas mākonis'''<ref name="Bahs">{{Tīmekļa atsauce |title= Komiksa žanrs |author= Bruno Bahs |url= http://www.esipats.lv/system/spagefiles/attachments/000/000/041/original/komikss.pdf?1409046772#page=7 |accessdate= 2020. gada 31. jūlijā}} {{Novecojusi saite}}</ref> ir [[komikss|komiksos]] un [[karikatūra|karikatūrās]] lietots tēlu teiktā vārdisks (vai retāk — attēlveida) apzīmējums. Burbuli, kas parāda domas, attēlo citādāk un sauc par '''domu burbuli''' jeb '''domu mākoni'''.<ref name="Bahs"/> == Vēsture == [[Attēls:Strigel 1506-detail.jpg|thumb|Pirms 20. gadsimta runa tika attēlota ar lentītēm, karodziņiem, rituļiem vai papīra loksnēm.<ref>[http://bugpowder.com/andy/e.speechballoons.evolution.html Evolution of speech balloons]. Retrieved on August 24, 2006. {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20060714153706/http://bugpowder.com/andy/e.speechballoons.evolution.html |date=July 14, 2006 }}</ref>]] [[Attēls:Boston1775.jpg|thumb|1775. gadā Bostonā iespiesta karikatūra]] [[Attēls:A-Block-for-the-Wigs-Gillray.jpeg|thumb|1783. gada [[Džeimss Gilrejs|Džeimsa Gilreja]] karikatūra]] [[Attēls:Ograbme.jpg|thumb|Šajā 1807. gada politiskajā karikatūrā, kas iebilda pret [[Džefersona embargo]], sarunas mākoņu forma un funkcija jau ir līdzīga mūsdienām.]] Viens no senākajiem mūsdienu runas burbuļa priekštečiem bija tā sauktās "[[runas lentes]]" — šauras līnijas, kas savienoja teikto ar runātāju mutēm —, ko lietoja [[Vidusamerika]]s mākslā no mūsu ēras 600. līdz 900. gadiem.<ref>{{publikācijas atsauce| author=Hull, Kerry Michael| title=Verbal Art and Performance in Ch’orti’ and Maya Hieroglyphic Writing| year=2003| url=http://www.lib.utexas.edu/etd/d/2003/hullkm039/hullkm039.pdf| dead-url=yes| archiveurl=https://web.archive.org/web/20061012021647/http://www.lib.utexas.edu/etd/d/2003/hullkm039/hullkm039.pdf| archivedate=2006-10-12}}</ref> Agrāk gleznojumi, kuros attēloti stāsti nākamajos kadros, izmantojot runas burbulim līdzīgu aprakstošu tekstu tika izmantoti sienas gleznojumos. Viens šāds piemērs ir saglabājies [[grieķu valoda|grieķu valodā]], kas datēts ar [[2. gadsimts|2. gadsimtu]] un atrasts [[Kapitolija|Kapitolijā]], mūsdienu [[Jordānija|Jordānijā]].<ref>https://www.smithsonianmag.com/smart-news/ancient-comics-line-roman-era-tomb-jordan-180970400/</ref> Rietumu grafiskajā mākslā teksts, kas parāda redzamā tēla sacīto, sastopams jau vismaz no 13. gadsimta. To Eiropā plaši sāka izmantot 16. gadsimta sākumā. Runas burbuļi parādījās 18. gadsimtā iespiedizdevumos, un tos bieži izmantoja politiskās karikatūras par [[Amerikāņu revolūcija|Amerikāņu revolūciju]] (ieskaitot dažas, ko publicēja [[Bendžamins Franklins]]), tāpat kā to darīja karikatūrists [[Džeimss Gilrejs]] Atlantijas okeāna otrā pusē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.nhc.rtp.nc.us/tserve/eighteen/ekeyinfo/erelrev.htm|title=Religion and the American Revolution, Divining America, TeacherServe®, National Humanities Center|work=rtp.nc.us|access-date={{dat|2020|07|31||bez}}|archive-date={{dat|2007|07|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070705210106/http://www.nhc.rtp.nc.us/tserve/eighteen/ekeyinfo/erelrev.htm}}</ref><ref>''[http://xroads.virginia.edu/~MA04/wood/ykid/illustrated.htm The Yellow Kid on paper and stage, Contemporary illustrations] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180302114128/http://xroads.virginia.edu/~ma04/wood/ykid/illustrated.htm |date={{dat|2018|03|02||bez}} }}''. Retrieved October 17, 2007</ref> Vēlāk tie izgāja no modes, bet 1904. gadā savu popularitāti atguva, lai gan tos vēl aizvien uzskatīja par [[jaunievedums|jaunievedumu]].<ref name=ArtOfCaricature>[https://archive.org/stream/artofcaricature00wrig#page/134/mode/2up/ The Art of Caricature], p. 134, by Grant Wright; published September 1904, by Baker & Taylor Publishing</ref> Līdz ar [[komikss|komiksu]] nozares attīstību 20. gadsimtā runas burbuļu lietojums kļuva arvien standartizētāks, tomēr ir sastopamas būtiskas atšķirības, kas ir veidojušās dažādās kultūrās (piemēram, ASV un Japānā). [[Ričards Autkolts|Ričarda Autkolta]] [[Dzeltenais mazulis]] tiek uzskatīts par pirmo amerikāņu komiksu tēlu. Viņa teiktie vārdi sākotnēji tika attēloti uz tēla dzeltenā krekla, bet runas burbuļi, kas ir ļoti līdzīgi mūsdienās lietotajiem, pievienoti 1896. gadā. 20. gadsimta sākumā runas burbuļi jau bija izplatīti; kopš tā laika tikai daži amerikāņu komiksi un komiksu grāmatas ir izmantojušas parakstus, piemēram, [[Hals Fosters|Hala Fostera]] "[[Princis Valiants]]" (''Prince Valiant'') un trīsdesmito gadu sākumā izdotajos [[Tarzāns|Tarzāna]] komiksos. Eiropā, kur [[teksta komikss|teksta komiksi]] bija izplatītāki, runas burbuļi ieviesās lēnāk, labi zināmi piemēri ir [[Alāns Setogāns|Alāna Setogāna]] ''[[Zig et Puce]]'' (1925), [[Žoržs Remī|Eržē]] "[[Tintiņa piedzīvojumi]]" (1929) un [[Rob-Vels|Rob-Vela]] ''[[Spirou]]'' (1938). == Izplatītākie veidi == === Runas burbuļi === Visizplatītākais ir runas burbulis. Tas tiek izmantots divās formās raksturojot apstākļus: ar runas burbuli pie tēla vai bez tā. Tēla (tādam, kas ir pilnībā vai lielākoties redzams komiksu joslas panelī, ko redz lasītājs) teksta burbulim izmanto tā saukto "asti", kas sākas vai beidzas pie runātāja. Ja vienam tēlam panelī ir vairāki burbuļi, aste parasti ir tikai tam, kas atrodas vistuvāk tēla galvai, bet pārējie ar to ir savienoti pēc kārtas, ar šaurām joslām. Šo stilu bieži izmanto žurnālā ''[[Mad Magazine]]'' izmantojot dialogos veidotajās karikatūrās. Komiksa panelī neredzamo (komiksu grāmatās tā saukto "ārpus kadra") tēlu runas burbulim ir vairāki varianti, no kuriem daži ir diezgan netradicionāli. Pirmais ir standarta runas burbulis ar asti, kas vērsta tēla virzienā. Otrais variants, kura izcelsme ir [[manga]], ir ar asti, kuras šaurākais gals ved uz burbuli, nevis uz āru (šī aste joprojām norāda uz runātāju). Trešajā variantā aste aizvietotu ar tādu kā šauru joslu, kas savienota ar paneļa sānu. Šāds variants redzams [[Maržāna Satrapi|Maržānas Satrapi]] ("[[Persepole (komikss)|Persepole]]" autore) darbos. Amerikāņu komiksos burbulis bez astes nozīmē, ka runātājs ir ne tikai ārpus lasītāju redzesloka, bet bieži vien tas ir nekonkretizēts pūļa loceklis. No komiksa panelī attēlotās darbības vietas tālu (telpā vai laikā) esošo tēlu runa tiek iezīmēta četrstūrainos burbuļos bez astes; šis lietojums, kas ir līdzvērtīgs balsij filmā, nav nekas neparasts amerikāņu komiksos par dramatisku kontrastu. Šādu mākoņu stūri nekad nesakrīt ar paneļu stūriem; tālākai atdalīšanai tiem bieži ir dubulta kontūra, atšķirīga fona krāsa vai [[pēdiņas]]. === Domu burbuļi === Domu burbuļiem ir divi veidi: ķēdes domu burbulis un pūkainais burbulis. Ķēdes domu burbulis ir gandrīz universāls simbols domu attēlošanai karikatūrās. To veido liels mākonis, kas ietver domu tekstu, un ar mazāki burbulīši, kas ved uz tēlu. Daži mākslinieki mākoņa formas vietā izmanto arī eliptisku burbuli. Bieži vien tādi dzīvnieku varoņi kā [[Snūpijs]] un [[Gārfīlds (tēls)|Gārfīlds]] "sarunājas", izmantojot domu burbuļus. Tos var izmantot arī apstākļos, kad tēlam ir aizbāzta mute vai tas kādu citu iemeslu dēļ nespēj runāt. Vēl viens mazāk sastopams domu burbuļu veids ir "pūkainais" domu burbulis. To izmanto mangā (piemēram [[Kens Akamatsu]]), pūkainais burbulis pārsvarā ir apļveida formas, bet burbuļa mala ir nevis taisna līnija, bet gan ļoti tuvu viena otrai uzzīmēta dzeloņu rinda, veidojot pūkainības efektu. Pūkainajiem domu burbuļiem nezīmē astes un tie tiek novietoti netālu no tēla, kurš domā. Rakstnieki un mākslinieki mēdz neizmantot domu burbuļus, paužot tēla domas ar runas baloniem un zīmēšanas palīdzību; dažkārt tie tiek uzskatīti par neefektīvu domu attēlošanas paņēmienu, jo ir piesaistīti tieši domātāja galvai, atšķirībā no tādām metodēm kā paraksta kastes, ko var izmantot gan kā domas un stāstījuma izpausmi, kamēr tie atrodas pavisam citā panelī no tēla domāšanas. Tomēr tas ierobežo tēla skatu punktu. Piemērs ir [[Alans Mūrs|Alana Mūra]] un [[Deivids Loids|Deivida Loida]] "[[V ir Vendeta]]", kurā vienas nodaļas laikā monologs, kas attēlots ilustrāciju paraksta kastēs, kalpo ne tikai, lai paustu tēla domas, bet arī pārējo trīs cilvēku noskaņojumu, statusu un rīcību. === Citas formas === Burbuļu formas var arī izmantot, lai lasītājam nododu papildu informāciju. Izplatītākie burbuļu formas veidi: * Kliedziena burbuļi — norāda, ka tēls bļauj vai kliedz. Tiem parasti ir robainu kontūra vai biezāka līnija, kas var būt krāsaina. Teksts tajos ir lielāks un ar biezākiem burtiem nekā parasti. * Apraides jeb radio burbuļi — tiem var būt robaina, zibens formai līdzīga aste, bet pašam mākonim ir četrstūraina vai robaina kontūra. Dažreiz burti tiek rakstīti slīprakstā, neizmantojot treknrakstu. Apraides burbuļi norāda, ka runātājs sazinās elektroniski, piemēram, ar radio vai televizoru, vai ir robotizēts. * Čukstu burbuļi — parasti tiek zīmēti ar pārtrauktu līniju, mazāku burtu izmēru vai pelēkā krāsā, lai norādītu, ka runas tonis ir maigāks, jo lielākā daļa runas tiek drukāta melnā krāsā. Cita forma, kas dažkārt sastopama mangā, izskatās pēc rietumos izmantojamā domu burbuļa. * Krāsainie burbuļi — tiek izmantoti, lai parādītu ar runu saistītās emocijas, piemēram, sarkanu — dusmām vai zaļu — skaudībai. Šis stils mūsdienu komiksos tiek izmantots reti. Alternatīvi (īpaši internetā publicētos komiksos) krāsas var izmantot, lai sniegtu papildu norādes par to, kas runā. Galvenajiem varoņiem bieži vien ir atsevišķas tematiskas krāsas, un viņu runas burbuļi bieži tiek iekrāsoti; it īpaši gadījumos, kad nav norāžu par to, kurš runā. == Ilustrāciju paraksti == Ilustrāciju parakstus parasti izmanto stāstījuma nolūkā, piemēram, lai parādītu atrašanās vietu un laiku vai sniegtu redakcionālus komentārus. Tie parasti ir [[taisnstūris|taisnstūrveida]] formas un atrodas paneļa malas tuvumā. Bieži tie ir arī krāsaini, lai norādītu uz atšķirību starp sevi un tēlu izmantotajiem runas burbuļiem, kas gandrīz vienmēr ir [[baltā krāsa|balti]]. Arvien biežāk mūsdienu komiksos ilustrāciju paraksti tiek izmantoti, lai nodotu iekšējo monologu vai tipisku runu.<ref name=Piekos>Piekos, Nate. [http://www.blambot.com/articles_grammar.shtml "Comic Book Grammar & Tradition" (Updated 2015)], Blambot website. Accessed Jan. 8, 2017.</ref> == Mākslinieku variācijas == [[Attēls:YellowKid.jpeg|thumb|left|[[Dzeltenais mazulis|Dzeltenā mazuļa]] sacītais ir atspoguļots uz viņa krekla]] Dažiem komiksu tēliem tiek izmantotas diezgan netradicionālas saziņas metodes. Ievērojamākais ir [[Dzeltenais mazulis]], agrīns [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[komiksu sleja|komiksu sleju]] tēls. Viņa (bet ne citu varoņu) vārdi tika atspoguļoti uz viņa lielā, izstaipītā krekla. Neilgu laiku astoņdesmito gadu sākumā amerikāņu televīzijas animācijas seriāls izmantoja šo pašu metodi. Mainīgās frāzes uz T-krekliem atspoguļoja dzīvnieku tēlu domas. Vērā ņemami ir arī [[Deivs Sims|Deiva Sima]] veidotie daudzie tēlu teiktā teksta formu varianti viņa veidotajai komiksu sērijai ''[[Cerebus the Aardvark]]''. Atkarībā no burbuļa formas, lieluma un novietojuma, kā arī burtu tekstūras un formas, Sims sniedza lielu informācijas daudzumu par runātāju. Tas attiecās uz dažādiem tēla saprāta stāvokļiem (dzērumu utt.), atbalsīm un īpašu burbuļu klasi vienam peldošam radījumam. Agrīns pionieris, kas eksperimentēja ar daudziem dažādu veidu runas burbuļiem un fontiem atšķirīgiem runas veidiem, bija [[Volts Kellijs]] savās komiksu slejās "[[Pogo]]". Dīkona Mušrata runa attēlota [[gotiskais raksts|gotiskā rakstā]], P.T. Bridžportas runa — cirka plakātos, Sarkofāga Makaibra runa — līdzjūtības kartītēs. Slavenajā franču komiksu sērijā "[[Asterikss]]", [[Renē Gosīnī|Gosīnī]] un [[Albērs Uderzo|Uderzo]] izmanto burbuļus bez astes, lai norādītu uz tālu vai neredzamu runātāju. Viņi arī eksperimentēja ar dažādu burtu veidu izmantošanu dažādu tautību personāžiem, lai norādītu, ka viņi runā citā valodā, ko Asterikss var nesaprast; gotu runa attēlota gotu rakstā, grieķu — ar stūrainu burtu rakstību (lai gan to vienmēr saprot galvenie gallu varoņi, tādēļ tas vairāk ir akcents nekā valoda), norvēģi — ''Nørdiskā åkcentā'', ēģiptieši — izdomātiem [[Ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifiem]] (attēloti kā [[rēbuss]]). Vēl viens eksperiments ar runas burbuļiem bija sastopams tikai grāmatā ''[[La Zizanie]]''. Minētais aģents ir zemisks manipulators, kas rada nesaskaņas cilvēku grupā ar vienu nevainīgu frāzi. Viņa upuri sāk ķildoties un galu galā cīnās viens pret otru, vienlaikus runājot zaļas krāsas runas burbuļos. Fonta variants komiksos ir bieži sastopama taktika. Komiksu sērijā ''[[The Sandman]]'', ko sarakstījis [[Nīls Geimens]] un burtus rakstījis [[Tods Kleins]], attēloti daudzi personāži, kuru runas burbuļi rakstīti ar fontiem, kas ir īpaši tikai šiem tēliem. Piemēram, galvenā varoņa, drūmā [[Sapnis (tēls)|Sapņa]], runa attēlota melnos viļņainos sarunas mākoņos ar līdzīgi viļņainiem baltiem burtiem. Viņa māsas Delīrijas runa attēlota daudzkrāsainos runas burbuļos ar nelīdzeniem burtiem, savukārt Krauklim Metjū — drebošā, stūrainā burbulī ar saskrāpētiem burtiem. Citiem personāžiem, piemēram, Džonam Dī, arī ir īpašas runas burbuļu forma.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= http://goodcomics.comicbookresources.com/2013/01/07/comics-you-should-own-sandman/|title= Comics You Should Own – ''Sandman''|first= Greg|last= Burgas|date= January 7, 2013|website= [[Comic Book Resources]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20140410022316/http://goodcomics.comicbookresources.com/2013/01/07/comics-you-should-own-sandman/|archivedate= April 10, 2014}}</ref> Žurnāla ''[[Mad]]'' komiksā ''Monro'' daži vārdi tiek rakstīti lielāki vai neparastā fontā, lai tos uzsvērtu. [[Manga|Mangā]] ir tendence iekļaut stāstam nepieciešamo vēstījumu runu burbuļos, savukārt mazi uzraksti ārpus burbuļiem pievieno sānu komentārus, ko bieži izmanto ironijai vai, lai parādītu, ka tie tiek teikti klusāk. Satsuki Jotsuba mangas sērijā ''[[Negima]]'' ir zīmīga ar to, ka viņas runa pārsvarā tiek attēlota ārpus runas burbuļiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Komiksi]] 9rjhjavo3i7nllmoy66fueis2r3ve0c 0 465434 4532676 4012014 2026-10-06T15:00:47Z Bendžamins 76862 4532676 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1966|3|23}} | goals9 = 9 | managerclubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[FC Metalurh Zaporizhya|Metalurh Zaporizhya]] (trenera asistents) | managerclubs2 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Minskas "Lokomotiv"]] (trenera asistents) | managerclubs1 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Minskas "Torpedo"]] (trenera asistents) | years9 = 1998—1999 | years8 = 1996—1997 | years7 = 1995 | goals7 = 0 | managerclubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[Ļvivas "Karpati"]] | goals8 = 3 | clubs9 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Minskas "Torpedo"]] | clubs8 = {{flaga|Baltkrievija}} [[Novopolockas "Naftan"]] | clubs7 = {{flaga|Polija}} [[Ruch Chorzów]] | caps9 = 30 | caps8 = 59 | managerclubs4 = {{flaga|Moldova}} [[FC Sheriff Tiraspol|Sheriff Tiraspol]] (trenera asistents) | managerclubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[PFC Sevastopol|Sevastopol]] | years6 = 1994 | manageryears4 = 2005—2008 | manageryears10 = 2018—2019 | manageryears9 = 2018 | manageryears8 = 2017 | manageryears7 = 2013—2016 | manageryears6 = 2012—2013 | manageryears5 = 2008—2011 | manageryears3 = 2004 | managerclubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Krasnodar|Krasnodar]] | manageryears2 = 2003 | manageryears1 = 2001—2002 | managerclubs11 = {{flaga|Latvija}} [[Riga FC]] | managerclubs10 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Maskavas "Spartak"]] | managerclubs9 = {{flaga|Krievija}} [[Tulas "Arsenal"]] | managerclubs8 = {{flaga|Krievija}} [[Groznijas "Akhmat"]] | caps7 = 3 | goals6 = 0 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Ukraina}} [[Luhanskas "Zorya"|Zarya Voroshilovgrad]] | goals3 = 0 | goals2 = 8 | goals1 = 0 | currentclub = | countryofbirth = {{vieta|Krievijas PFSR|Kurska}} | clubs4 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Vitebsk|KIM Vitebsk]] | clubs2 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Dnepr Mogilev|Dnepr Mogilev]] | clubs5 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Lokomotiv Vitebsk|Lokomotiv Vitebsk]] | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Iskra Smolensk|Iskra Smolensk]] | caps4 = 101 | caps3 = 8 | caps2 = 70 | caps1 = 0 | goals4 = 9 | years5 = 1993—1994 | clubs6 = {{flaga|Baltkrievija}} [[FC Vitebsk|Dvina Vitebsk]] | playername = Oļegs Kononovs | caps6 = 11 | years4 = 1989—1992 | years3 = 1989 | years2 = 1986—1988 | years1 = 1983—1985 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | name = | caps5 = 14 | caption = Konovons 2018. gadā | image = Oleg Kononov 2018.jpg | height = 183 | goals5 = 2 | manageryears11 = 2020 | managerclubs12 = {{flaga|Krievija}} [[FC Arsenal Tula|Arsenal Tula]] | manageryears12 = 2022 | managerclubs13 = {{flaga|Krievija}} [[FC Leon Saturn Ramenskoye|Leon Saturn Ramenskoye]] | manageryears13 = 2023 | managerclubs14 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] | manageryears14 = 2024—2025 | managerclubs15 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Torpedo"]] | manageryears15 = 2025—2026 }}'''Oļegs Kononovs''' ({{Val|ru|Олег Кононов}}, dzimis {{Dat|1966|3|23}}) ir bijušais [[Krievi|krievu]] [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pašlaik futbola treneris. 2020. gadā Kononovs bija [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandas [[Riga FC]] galvenais treneris. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kononovs, Oļegs}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:PSRS futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] [[Kategorija:Kurskas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Hožovas "Ruch" spēlētāji]] [[Kategorija:Luhanskas "Zorya" spēlētāji]] [[Kategorija:Novopolockas "Naftan" spēlētāji]] [[Kategorija:Minskas "Torpedo" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Vicebsk spēlētāji]] 5oryz4h3cjdc7efiwofxdrrbfg6rl71 0 465491 4532636 4330951 2026-10-06T13:47:15Z Bendžamins 76862 4532636 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1996|9|27}} | nationalgoals5 = 1 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2012—2014 | years2 = 2012—2015 | years3 = 2015—2021 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 17 | nationalcaps5 = 2 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals3 = 2 | nationalgoals4 = 8 | nationalgoals6 = 1 | name = | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam5 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam6 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalyears3 = 2013—2014 | nationalyears4 = 2013—2015 | nationalyears5 = 2015 | nationalyears6 = 2015—2016 | nationalcaps7 = 31 | nationalyears7 = 2017— | nationalgoals7 = 6 | playername = Maksvels Kornē | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | birth_place = | goals2 = 1 | caps1 = 21 | caps2 = 23 | caps3 = 184 | clubnumber = 22 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz II]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[FC Metz|Metz]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Bregbo}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | goals1 = 6 | goals3 = 31 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | height = 179 | image = Cornet West Ham.jpeg | caption = Kornē 2022. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalgoals1 = 5 | nationalgoals2 = 7 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U16 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U17 | nationalyears2 = 2012—2013 | nationalyears1 = 2011—2012 | nationalcaps1 = 15 | nationalteam7 = {{fb|CIV}} | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Burnley FC|Burnley]] | years4 = 2021—2022 | caps4 = 26 | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Ham United FC|West Ham United]] | caps5 = 21 | goals5 = 1 | years5 = 2022— | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Southampton FC|Southampton]] | years6 = 2024—2025 | caps6 = 2 | goals6 = 0 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | years7 = 2025 | caps7 = 7 | goals7 = 2 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Genoa C.F.C.|Genoa]] | years8 = 2025—2026 | caps8 = 15 | goals8 = 2 }} '''Maksvels Kornē''' ({{Val|fr|Maxwel Cornet}}, dzimis {{Dat|1996|9|27}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2022. gada Kornē pārstāv [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionāta]] komandu [[West Ham United FC|''West Ham United'']]. [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] sastāvā Kornē ir spēlējis [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''West Ham United''' * [[UEFA Eiropas konferences līga]]: [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022—23]]<ref>https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/08062023-west_ham_pedeja_minute_triumfe_eiropas_ko</ref> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Metz spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Kornē, Maksvels}} [[Kategorija:Burnley FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Ham United F.C. spēlētāji]] <references /> [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] 9yhh9ql9r2gtjlpgmwwc6v5hj1ja998 0 466560 4532847 4530877 2026-10-07T08:59:13Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ 4532847 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1900. gada vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs|Kruakatelāns}} | dates = 1900. gada 14. — 22. jūlijs | num_events = 23 (visas vīriešu) | competitors = 118 (visi vīrieši) | nations = 15 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1896 Atēnas]]''' | next = '''[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1904 Sentluisa]]''' }} {{Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Vieglatlētika]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Vieglatlētikā kopā startēja 118 [[vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sportisti]] no 15 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija ([[Bastīlijas diena]]) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija [[Kruakatelāns]], [[Buloņas mežs|Buloņas meža]] teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 7. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games|accessdate=2020. gada 7. septembris}}</ref> Salīdzinot ar [[Vieglatlētika 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām]] šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem. Medaļas tika sadalītas 23 dažādās [[vieglatlētika]]s disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs]]. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: [[60 metri|60 metru]] un [[200 metri|200 metru]] skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: [[augstlēkšana|augstlēkšanā]], [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] un [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] no vietas un [[vesera mešana|vesera mešanā]]. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana. No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 12 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējienā]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|augstlēkšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|trīssoļlēkšanā no vietas]], [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]], bet [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējienā]] visas medaļas izcīnīja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Bohēmijas]], [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Dānijas]], [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Indijas]], [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Norvēģijas]] un [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Zviedrijas]] sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārija]] izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti [[Ērvings Baksters]] un [[Volters Tjūksberijs]], katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis [[Alvins Krencleins]] bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas. Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskie rekordi]]. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins. == Sacensību kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības; {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! Disciplīna !! 14. jūlijs <br /> (Sest.) !! 15. jūlijs <br /> (Svēt.) !! 16. jūlijs <br /> (Pirm.) !! 17. jūlijs <br /> (Otr.) !! 18. jūlijs <br /> (Treš.) !! 19. jūlijs <br /> (Ceturt.) !! 20. jūlijs <br />(Piekt.) !! 21. jūlijs <br /> (Sest.) !! 22. jūlijs <br /> (Svēt.) |- ! colspan=30| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || || || || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|4000 metru šķēršļu skrējiens]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem|5000 metru komandu skrējiens]] || || || || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=30| Šosejas disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || || || || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || |- ! colspan=30| Laukuma disciplīnas |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || || |- | align=left| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || || || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| || || || || || |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === [[Attēls:800m final 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru]] fināla skrējiena.]] [[Attēls:2500 meters steeplechase finish at the 1900 Olympic Games.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiena]] fināla.]] [[Attēls:Marathon 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] skrējiena.]] [[Attēls:Irving Baxter, champion olympique de saut en hauteur en 1900 (1m90).jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|augstlēkšanas]] sacensībām.]] [[Attēls:Meredith Colket, deuxième du saut à la perche aux JO 1900.jpg|200px|thumb|Skats no [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|kārtslēkšanas]] sacensībām.]] ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/60m-men|title=Paris 1900 Athletics — 60m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/100m-men|title=Paris 1900 Athletics — 100m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Stens Roulijs]]|AUS|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Holands]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Šulcs]]|DEN|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfrēds Tisē]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Kregans]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/800m-men|title=Paris 1900 Athletics — 800m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Deložs]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Brejs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/1500m-men|title=Paris 1900 Athletics — 1500m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Maklīns]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Molonijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/110m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 110m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Normens Pričards]]|IND|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/200m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 200m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Anrī Tozēns]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/400m-hurdles-men|title=Paris 1900 Athletics — 400m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''2500 metru šķēršļu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Žans Šastanjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/3000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 2500m (3000m) hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''4000 metru šķēršļu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/4000m-steeplechase-men|title=Paris 1900 Athletics — 4000m hurdles men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''5000 metru komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 5000 metru komandu skrējiens vīriešiem}} | {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras}} <br> [[Čārlzs Benets]] <br> [[Džons Rimmers]] <br> [[Sidnijs Robinsons]] <br> [[Alfrēds Tisē]] <br/> [[Stens Roulijs]]<ref>Lai gan Stens Roulijs citās vieglatlētikas disciplīnās startēja kā Austrālijas sportists, komandu skrējienā viņš tiek ieskaitīts Lielbritānijas komandā.</ref> | {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras}} <br> [[Anrī Deložs]] <br> [[Gastons Rageno]] <br> [[Žans Šastanjē]] <br> [[Andrē Kastaņē]]<br> [[Albērs Šampudrī]] | ''Netika pasniegta'' |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/5000m-team-men|title=Paris 1900 Athletics — 5000m team men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Mišels Teato]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Šampions]]|FRA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ernsts Fasts]]|SWE|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} !! Atsauce |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lajošs Genči]]|HUN|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Patriks Līhijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Konolijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Luiss Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/high-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — high jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Toršbēfs]]|FRA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/long-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/triple-jump-standing-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump standing men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Meredits Kolkets]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Karls Alberts Andersens]]|NOR|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/pole-vault-men|title=Paris 1900 Athletics — pole vault men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Františeks Janda-Suks]]|BOH|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/discus-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — discus throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Garets]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/shot-put-men|title=Paris 1900 Athletics — shot put men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1900. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džosija Makrakens]]|USA|1900. gada vasaras}} |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> |} === Sportisti ar vairākām medaļām === [[Attēls:Kraenzlein Hurdling.jpg|200px|thumb|[[Alvins Krencleins]] bija vienīgais no sportistiem, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 4 zelta medaļas vieglatlētikā.]] {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Sportists !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | align=left| [[Alvins Krencleins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 4 || — || — || 4 |- | align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 3 || — || — || 3 |- | align=left| [[Ērvings Baksters]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 3 || — || 5 |- | align=left| [[Volters Tjūksberijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 2 || 2 || 1 || 5 |- | align=left| [[Čārlzs Benets]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 2 || — || 1 || 3 |- | align=left| [[Sidnijs Robinsons]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || 3 |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || 2 |- | align=left| [[Stens Roulijs]] || align=left| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 3 || 4 |- | align=left| [[Džordžs Ortons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Ričards Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 1 || — || 1 || 2 |- | align=left| [[Anrī Deložs]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Normens Pričards]] || align=left| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || 2 || — || 2 |- | align=left| [[Patriks Līhijs]] || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Džosija Makrakens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Žans Šastanjē]] || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || 2 |- | align=left| [[Roberts Garets]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2 |- | align=left| [[Luiss Šeldons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || — || — || 2 || 2 |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left| {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} || 17 || 13 || 11 || '''41''' |- | 2 || align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|4 || 3 || 2 || '''9''' |- | 3 || align=left| {{ValstsOS|HUN|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || 1 || '''2''' |- | 4 || align=left| {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || 4 || 2 || '''7''' |- | 5 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|IND|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2''' |- | 6 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|BOH|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|2 || — || '''2''' |- | 7 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|AUS|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|3 || '''3''' |- | rowspan=3| 8/10 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|DEN|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|NOR|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|SWE|1900. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- class="sortbottom" ! colspan=2| Kopā (10 valstis): || 23 || 23 || 22 || 68 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) |- | 60 metri || align=center|'''7.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 100 metri || align=center|'''10.8''' || {{Valsts OS sportists|[[Frenks Džerviss]]|USA|1900. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 200 metri || align=center|'''22.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 400 metri || align=center|'''49.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Maksvels Longs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 800 metri || align=center|'''1:59.0''' || {{Valsts OS sportists|[[Deivids Hols]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 1500 metri || align=center|'''4:06.2''' || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Benets]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | 110 metru barjerskrējiens || align=center|'''15.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 200 metru barjerskrējiens || align=center|'''25.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 400 metru barjerskrējiens || align=center|'''57.6''' || {{Valsts OS sportists|[[Volters Tjūksberijs]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 2500 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''7:34.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džordžs Ortons]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | 4000 metru šķēršļu skrējiens || align=center|'''12:58.4''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Rimmers]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Augstlēkšana || align=center|'''1.90 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Tāllēkšana || align=center|'''7.185 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Alvins Krencleins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Trīssoļlēkšana || align=center|'''14.47 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Augstlēkšana no vietas || align=center|'''1.655 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Tāllēkšana no vietas || align=center|'''3.21 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Trīssoļlēkšana no vietas || align=center|'''10.58 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} |- | Kārtslēkšana || align=center|'''3.30 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hoits]]|USA|1896. gada vasaras}} / {{Valsts OS sportists|[[Ērvings Baksters]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Diska mešana || align=center|'''36.04 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Rūdolfs Bauers]]|HUN|1900. gada vasaras}} |- | Lodes grūšana || align=center|'''14.10 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Ričards Šeldons]]|USA|1900. gada vasaras}} |- | Vesera mešana || align=center|'''51.01 m''' || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1900. gada vasaras}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{main|Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 15 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|4}} * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|43}} * {{flagIOC|AUS|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|AUT|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|BOH|1900. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|DEN|1900. gada vasaras|4}} * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|22}} * {{flagIOC|GRE|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|IND|1900. gada vasaras|1}} * {{flagIOC|ITA|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|CAN|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|NOR|1900. gada vasaras|2}} * {{flagIOC|HUN|1900. gada vasaras|9}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|6}} * {{flagIOC|SWE|1900. gada vasaras|8}} {{colend}} == Atsauces == {{Commons category|Athletics at the 1900 Summer Olympics|Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050328/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/ Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/ATH Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/athletics Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Athletics 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060211154257/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/ath1900.html |date={{dat|2006|02|11||bez}} }}. * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1900]] 347cdlvmrvknbb7sjic39ag5y6j6zu4 0 466665 4532874 4461387 2026-10-07T11:36:32Z Ivario 51458 /* Politiskā darbība */ 4532874 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ēriks Pucens | vārds_orģ = | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841682067).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ēriks Pucens 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{ddv|1986|9|19|bez}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Kuldīgas novads|Priedaine|3s=Priedaine (Kurmāles pagasts)}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Par cilvēcīgu Latviju]] <small>(2017—2021)</small> * [[Republika (partija)|Republika]] {{small|(2021—2026)}} * [[Mēs mainām noteikumus]] {{small|(2026—''pašlaik'')}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = nav augstākās izglītības | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Ēriks Pucens''' (dzimis {{dat|1986|9|19||bez}}) ir [[latvieši|latviešu]] zemnieks un politiķis. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts un pārstāvējis partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV). Pārstāv partiju "[[Mēs mainām noteikumus]]" (iepriekš partija "[[Republika (partija)|Republika]]" un ir tās vakldes loceklis). Šobrīd E. Pucens ir arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domes deputāts. == Dzīvesgājums == 2003. gadā pabeidza [[Laidu pamatskola|Laidu pamatskolu]], bet 2006. gadā — Kuldīgas 78. arodviduskolu. Ē. Pucens ir iesācis studijas [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|Latvijas Lauksaimniecības universitātē]] studiju programmā "Būvniecības inženieris". Dzīvo [[Priedaine (Kurmāles pagasts)|Priedainē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagastā]], bet saimnieko savā zemnieku saimniecībā "Kalna Rinkas", kas atrodas [[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagastā]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].<ref>[https://www.kurzemnieks.lv/politika/9150-nolemu-nestavet-mala/ „Nolēmu nestāvēt malā”] Kurzemnieks</ref> == Politiskā darbība == 2017. gadā Ēriks Pucens iestājās politiskajā partijā [[KPV LV]] un no šīs partijas saraksta [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|ievēlēts]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] domē. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Ēriks Pucens bijis partijas "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs un partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks. 2021. gada augustā Ē. Pucens pameta partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (agrākā KPV LV), lai pievienotos brāļu [[Sandis Ģirģens|Sanda]] un [[Kaspars Ģirģens|Kaspara]] Ģirģenu vaidotajai jaunajai partijai. Dalību KPV LV Saeimas frakcijā politiķis gan nepārtrauca. Mēneša beigās viņš bija partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" dibinātāju skaitā, bet septembra sākumā pameta Saeimas frakciju "Neatkarīgie" (agrākā KPV LV). 2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], taču partijas "Republika" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. 2024. gadā Ē. Pucens kļuva par partijas "Republika" vadītāju, stājoties [[Sandis Ģirģens|Sanda Ģirģena]] vietā. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts Kuldīgas novada domē no šīs partijas veidotā saraksta. Turpināja darbu partijā arī 2026. gadā, kad tā tika pārveidota par "[[Mēs mainām noteikumus]]", ir partijas valdes loceklis. == Atsauces == {{Atsauces}} {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Pucens, Ēriks}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Republikas" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] l7xdqu8pubqdsis5ap0m5ov6sxfbjxn 0 467410 4532643 4498021 2026-10-06T13:57:53Z Bendžamins 76862 4532643 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1991|7|19}} | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 4 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2015—2026 | nationalyears1 = 2011 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | caption = Seri 2026. gadā | playername = Žans Mikaēls Seri | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2010—2013 | years2 = 2012—2013 | years3 = 2013—2015 | years4 = 2015—2018 | caps6 = 27 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"]] | goals6 = 2 | nationalcaps2 = 66 | image = Jean-Michael Seri Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-62.jpg | birth_place = | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | caps1 = 16 | caps2 = 19 | caps3 = 54 | caps4 = 103 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[ASEC Mimosas]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[FC Porto|Porto B]] | clubs3 = {{flaga|Portugāle}} [[FC Paços de Ferreira|Paços de Ferreira]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Grandberebī}} | height = 168 | currentclub = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | goals1 = 1 | goals2 = 1 | goals3 = 2 | goals4 = 12 | clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[Fulham FC|Fulham]] | years5 = 2018—2022 | caps5 = 65 | goals5 = 2 | years6 = 2019—2020 | caps7 = 12 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Bordo "Girondins"]] | goals7 = 0 | years7 = 2021 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] | years8 = 2022—2024 | caps8 = 76 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al-Orobah FC|Al-Orobah]] | caps9 = 5 | goals9 = 1 | years9 = 2024—2025 | clubs10 = {{flaga|Slovēnija}} [[NK Maribor|Maribor]] | caps10 = 12 | years10 = 2025— | goals10 = 0 }} '''Žans Mikaēls Seri''' ({{Val|fr|Jean Michaël Seri}}, dzimis {{Dat|1991|7|19}}) ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2025. gada spēlē [[Slovēnijas futbola Pirmā līga|Slovēnijas Pirmās līgas]] kluba ''[[NK Maribor|Maribor]]'' sastāvā. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superkauss]]: 2019 '''Individuālie sasniegumi''' * ''[[OGC Nice]]'' gada labākais spēlētājs: 2017 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Fulham FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:Bordo "Girondins" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Seri, Žans Mikaēls}} [[Kategorija:Hull City A.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:FC Paços de Ferreira spēlētāji]] [[Kategorija:NK Maribor spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] qm28avtgxaagc4ca0gvbxqxx7y2rro9 0 468159 4532803 4523705 2026-10-07T06:39:07Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4532803 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Flenegens | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''John Flanagan'' | attēls = John Flanagan.jpg | att_izm = 250 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Džozefs Flenegens | dz_dat = {{dat|1868|1|28}} | dz_viet = {{vieta|Īrija|Ballinvrēna}} | mir_dat = {{dat|1938|6|3}} | mir_viet = {{vieta|Īrija|Kilmalloka}} | tautība = | garums = 178 cm | svars = 95 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]], [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]] un [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) | os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} {{MedalGold | [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 1908]] | [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara bumbas mešana vīriešiem|Svara bumbas mešana]]}} }} '''Džons Džozefs Flenegens''' ({{val|en|John Joseph Flanagan}}; dzimis {{dat|1868|1|28}}, miris {{dat|1938|6|3}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], trīskārtējs olimpiskais čempions [[vesera mešana|vesera mešanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fl/john-flanagan-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417115449/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fl/john-flanagan-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 6. oktobris |title=John Flanagan |accessdate=2020. gada 6. oktobris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417115449/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fl/john-flanagan-1.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref> Džons Flenegens ir dzimis Kilbrīdīstā, netālu no Martinstaunas, [[Limerikas grāfiste|Limerikas grāfistē]], [[Īrija|Īrijā]]. 1896. gada viņš emigrēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Jau tajā laikā viņam piederēja [[pasaules rekords vieglatlētikā|pasaules rekords]] [[vesera mešana|vesera mešanā]]. Viņš startēja gan [[Ņujorkas sporta klubs|Ņujorkas sporta klubā]], gan [[Īrijas amerikāņu sporta klubs|Īrijas amerikāņu sporta klubā]] un bija daļa no Īrijas—Amerikas sportistu grupas, kas bija pazīstama kā "[[Īrijas vaļi]]" (''Irish Whales''). 1900. gadā Flenegens startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]], kā [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] pārstāvis, kur viņš startēja divās [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešanā]] ar rezultātu 51,01 metrs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> viņš ieguva zelta medaļu, tādējādi kļūstot par vienīgo amerikāni, kurš kā ne—koledžu sportists izcīnījis olimpisko medaļu šajā olimpiādē. Viņš startēja arī [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]], kur kvalifikācijas kārtā disku aizmeta 33,00 metru attālumā, iegūstot 7. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html|work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Discus Throw|accessdate=2020. gada 16. septembris}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |date=2020. gada 17. Aprīlis }}</ref> 1903. gadā Flenegens pievienotājs [[Ņujorkas policijas departaments|Ņujorkas policijas departamentam]] un viņa pirmais darbs bija Licenču birojā. Šajā laikā viņš vesera mešanā kļuva par vienu no trīs apgriezienu tehnikas meistariem. 1904. gadā viņš piedalījās [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisas olimpiskajās spēlēs]], kur arī startēja trijās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Viņš atkārtoti izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]] ar rezultātu 51,23 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/hammer-throw-men |title=St Louis 1904 Athletics — hammer throw men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2020. gada 6. oktobris}}</ref> Sudraba medaļu ar rezultātu 10,16 metri viņš izcīnīja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svara bumbas mešana vīriešiem|56 mārciņu svara bumbas mešanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/56lb-weight-throw-254kg-men |title=St Louis 1904 Athletics — 56lb weight throw 254kg men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2020. gada 6. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā viņš piekāpās tikai [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]] sportistam [[Etjēns Demarto|Etjēnam Demarto]]. Savukārt [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] viņš ieguva 4. vietu, ar rezultātu 36,14 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/discus-throw-men |title=St Louis 1904 Athletics — discus throw men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2020. gada 6. oktobris}}</ref> 1905. gadā, būdams piesaistīts 37. iecirknim, Flenegens piedalījās Policijas vieglatlētikas asociācijas spēlēs [[Ņujorka]]s Ķeltu parkā. Šajās spēlēs viņš uzvarēja četrās svara mešanas disciplīnās. [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskās spēles]] bija Flenegena trešās un noslēdzošās olimpiskās spēles. Viņš trešo reizi pēc kārtas izcīnīja olimpisko čempiona titulu [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]]. Šoreiz viņa rezultāts bija 51,92, kas reizē bija arī jauns [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpiskais rekords]] šajā disciplīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/hammer-throw-men |title=London 1908 Athletics — hammer throw men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2020. gada 6. oktobris}}</ref> Savukārt [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] viņš 42 sportistu konkurencē, ar rezultātu 37,80 metri, izcīnīja 9. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/london-1908/athletics/discus-throw-men |title=London 1908 Athletics — discus throw men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2020. gada 6. oktobris}}</ref> Flenegens šajās olimpiskajās spēlēs startēja arī [[virves vilkšana 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|virves vilkšanas]] sacensībās, kur pārstāvēja [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] komandu. 1909. gada 24. jūlijā, 41 gada vecumā, Flanagans ar 56,18 metru tālu metienu uzstādīja savu pēdējo pasaules rekordu vesera mešanā. 1910. gadā Flenegens izstājās no policijas spēkiem. 1911. gadā viņš atgriezās savās mājās [[Limerika|Limerikā]], Īrijā un pēc tēva nāves, 1912. gadā, pārņēma ģimenes saimniecību. Viņš turpināja sacensties Īrijā un uzvarēja savā pēdējā starptautiskajās sacensībās 1911. gadā. 1911. un 1912. gadā viņš bija Īrijas vesera mešanas čempionāta uzvarētājs. Pēc aiziešanas pensijā viņš trenēja vairākus sportistus, tostarp [[Patriks O'Kallahans|Patriku O'Kallahanu]], kurš [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada Amsterdamas]] un [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs]] ieguva divas olimpiskās zelta medaļas vesera mešanā. Flenegens nomira 70 gadu vecumā, 1938. gada 3. jūnijā, savās mājās Limerikā. 2001. gadā blakus Martinstaunas baznīcai Limerikā tika izveidota piemiņas statuja viņam. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/john-flanagan Džons Flenegens (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417115449/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/fl/john-flanagan-1.html Džons Flenegens (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — vesera mešana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Flenegens, Džons}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Virves vilcēji 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1908. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Vesera metēji]] [[Kategorija:Diska metēji]] 9adjk4gfqv7oljzi9d8ks4p4q2eqb7j 0 468245 4532816 4523713 2026-10-07T07:10:43Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4532816 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Trakstans Heirs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Football pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Futbols | vārds_orig = ''Truxtun Hare'' | attēls = Truxton Hare.jpg | att_izm = 250 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Trakstans Heirs | dz_dat = {{dat|1878|10|12}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | mir_dat = {{dat|1933|6|2}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Radnora}} | tautība = amerikānis | garums = 185 cm | svars = 90 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] un [[futbols]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 sudraba un 1 bronza | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Trakstans Heirs''' ({{val|en|Thomas Truxtun Hare}}; dzimis {{dat|1878|10|12}}, miris {{dat|1933|6|2}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], kurš startēja [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[vesera mešana]]s un [[daudzcīņa]]s disciplīnās, kur izcīnīja sudraba un bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203073822/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Truxtun Hare |accessdate=2020. gada 8. oktobris}}</ref> Viņš bija arī koledžas futbolists [[Pensilvānijas Universitāte]]s ''Penn Quakers'' amerikāņu futbola komandā no 1897. līdz 1900. gadam. == Biogrāfija == Heirs ieguva sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Viņa rezultāts bija 46.26 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās savam tautietim [[Džons Flenegens|Džonam Flenegenam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Bez šīs disciplīnas viņš 1900. gada olimpiskajās spēlēs startēja arī [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]]. Diska mešanā viņš palika bez rezultāta kvalifikācijas kārtā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Discus Throw|accessdate=2020. gada 16. septembris}}</ref> bet lodes grūšanā ieguva 8. vietu ar rezultātu 10.92 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417052232/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 15. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Shot Put|accessdate=2020. gada 15. septembris}}</ref> Četrus gadus vēlāk viņš piedalījās arī [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]], kur startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|daudzcīņas]] disciplīnā. Šajā disciplīnā desmit atsevišķu disciplīnu kopsumma, kur viņš ieguva 5813 punktus un bronzas medaļu, piekāpjoties saviem tautietim, sudraba medaļas ieguvējam, [[Ādams Gans|Ādamam Ganam]] un [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportistam [[Toms Kīlijs|Tomam Kīlijam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/decathlon-men |title=St Louis 1904 Athletics — decathlon men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Heirs no visām 10 daudzcīņā ietilpstošajām disciplīnām uzvarēja: tāllēkšanā un 1 jūdzes skrējienā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610074912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 8. oktobris}}</ref> Vēlāk viņš praktizēja juristus Filadelfijā, izcili darbojās kā gleznotājs un bija divu grāmatu sēriju autors. Pirmā grāmatu sērija bija ''Kent of Malvern'', bet otrā grāmatu sērija — ''The Graduate Coach''. Viņš un viņa sieva Ketrīna Sargenta Hare dzīvoja Radnorā zemnieku saimniecībā, kas pazīstama kā ''Lime House'', un viņiem bija četri bērni. Viņa vecākais dēls, Trakstans Heirs Juniors, bija arī vis-amerikāņu futbolists [[Jēla|Jēlā]], 1933. gadā. 1951. gadā tika iekļauts [[Koledžas futbola slavas zāle|Koledžas futbola slavas zālē]]. Mēģinot nosaukt [[Heismana trofeja]]s uzvarētājus ar atpakaļejošu spēku pirms pirmās piešķiršanas 1935. gadā, Heirs tika apbalvots ar ''mītisko'' 1900. gada trofeju.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/college-football/2008/12/12/early-heisman|title=Who would have won the Heisman from 1900-1934}}</ref> Trakstans dienēja Jūras spēkos un CIP un no 1957. līdz 1970. gadam bija Pensilvānijas slimnīcas prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/truxtun-hare Trakstans Heirs (SOK profils)] {{en ikona}} * [http://www.olympedia.org/athletes/78514 Trakstans Heirs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161203073822/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html Trakstans Heirs (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Heirs, Trakstans}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Vesera metēji]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] e5jw3chlwm64z2fdcynsugslxlsbj51 4532817 4532816 2026-10-07T07:11:02Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4532817 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Trakstans Heirs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Football pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Futbols | vārds_orig = ''Truxtun Hare'' | attēls = Truxton Hare.jpg | att_izm = 250 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Trakstans Heirs | dz_dat = {{dat|1878|10|12}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | mir_dat = {{dat|1933|6|2}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Radnora}} | tautība = amerikānis | garums = 185 cm | svars = 90 kg <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] un [[futbols]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 sudraba un 1 bronza | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} {{MedalBronze | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Trakstans Heirs''' ({{val|en|Thomas Truxtun Hare}}; dzimis {{dat|1878|10|12}}, miris {{dat|1933|6|2}}) bija amerikāņu [[vieglatlēts]], kurš startēja [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] [[vesera mešana]]s un [[daudzcīņa]]s disciplīnās, kur izcīnīja sudraba un bronzas medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203073822/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Truxtun Hare |accessdate=2020. gada 8. oktobris}}</ref> Viņš bija arī koledžas futbolists [[Pensilvānijas Universitāte]]s ''Penn Quakers'' amerikāņu futbola komandā no 1897. līdz 1900. gadam. == Biogrāfija == Heirs ieguva sudraba medaļu [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|vesera mešanā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]. Viņa rezultāts bija 46.26 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās savam tautietim [[Džons Flenegens|Džonam Flenegenam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/hammer-throw-men|title=Paris 1900 Athletics — hammer throw men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Bez šīs disciplīnas viņš 1900. gada olimpiskajās spēlēs startēja arī [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] un [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|lodes grūšanā]]. Diska mešanā viņš palika bez rezultāta kvalifikācijas kārtā,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417172818/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-discus-throw.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 16. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Discus Throw|accessdate=2020. gada 16. septembris}}</ref> bet lodes grūšanā ieguva 8. vietu ar rezultātu 10.92 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417052232/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-shot-put.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 15. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Shot Put|accessdate=2020. gada 15. septembris}}</ref> Četrus gadus vēlāk viņš piedalījās arī [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]], kur startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|daudzcīņas]] disciplīnā. Šajā disciplīnā desmit atsevišķu disciplīnu kopsumma, kur viņš ieguva 5813 punktus un bronzas medaļu, piekāpjoties saviem tautietim, sudraba medaļas ieguvējam, [[Ādams Gans|Ādamam Ganam]] un [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportistam [[Toms Kīlijs|Tomam Kīlijam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/decathlon-men |title=St Louis 1904 Athletics — decathlon men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Heirs no visām 10 daudzcīņā ietilpstošajām disciplīnām uzvarēja: tāllēkšanā un 1 jūdzes skrējienā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610074912/http://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference |archive-date=2020. gada 8. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 8. oktobris}}</ref> Vēlāk viņš praktizēja juristus Filadelfijā, izcili darbojās kā gleznotājs un bija divu grāmatu sēriju autors. Pirmā grāmatu sērija bija ''Kent of Malvern'', bet otrā grāmatu sērija — ''The Graduate Coach''. Viņš un viņa sieva Ketrīna Sargenta Hare dzīvoja Radnorā zemnieku saimniecībā, kas pazīstama kā ''Lime House'', un viņiem bija četri bērni. Viņa vecākais dēls, Trakstans Heirs Juniors, bija arī vis-amerikāņu futbolists [[Jēla|Jēlā]], 1933. gadā. 1951. gadā tika iekļauts [[Koledžas futbola slavas zāle|Koledžas futbola slavas zālē]]. Mēģinot nosaukt [[Heismana trofeja]]s uzvarētājus ar atpakaļejošu spēku pirms pirmās piešķiršanas 1935. gadā, Heirs tika apbalvots ar ''mītisko'' 1900. gada trofeju.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/college-football/2008/12/12/early-heisman|title=Who would have won the Heisman from 1900-1934}}</ref> Trakstans dienēja Jūras spēkos un CIP un no 1957. līdz 1970. gadam bija Pensilvānijas slimnīcas prezidents. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.olympic.org/truxtun-hare Trakstans Heirs (SOK profils)] {{en ikona}} * [http://www.olympedia.org/athletes/78514 Trakstans Heirs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161203073822/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ha/truxtun-hare-1.html Trakstans Heirs (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Heirs, Trakstans}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1933. gadā mirušie]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:Vesera metēji]] [[Kategorija:Desmitcīņnieki]] [[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] 6r1bpq9wlrj0rhzcenao54pffmd1x0e 0 468770 4532815 4530733 2026-10-07T07:10:16Z Kleivas 2704 /* Ārējās saites */ 4532815 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Maiers Prinšteins | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Myer Prinstein'' | attēls = Prinstein cropped.jpg | att_izm = 200 | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1878|12|22}} | dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija|Ščučina|td=Polija|2s=Ščučina (Polija)}} | mir_dat = {{dat|1925|3|10}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = | garums = | svars = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta veids = [[vieglatlētika]] | disciplīna = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]] un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 4 (3 zelta un 1 sudraba) + ''1 zelta (1906 (neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā ebreju sporta slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} {{MedalSilver | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} {{MedalCompetition | Neoficiālās olimpiskās spēles}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] | [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} }} '''Maiers Prinšteins''' (dzimis kā '''Meiers Prinšteins'''; {{val|en|Myer Prinstein}}, {{val|pl|Mejer Prinsztejn}}; dzimis {{dat|1878|12|22}}, miris {{dat|1925|3|10}}) bija [[Polija]]s [[Ebreji|ebreju]] izcelsmes amerikāņu [[vieglatlēts]], divkārtējs olimpiskais čempions [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] un olimpiskais čempions [[tāllēkšana|tāllēkšanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/meyer-prinstein-1.html |title=Meyer Prinstein |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203202011/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/meyer-prinstein-1.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}</ref> == Bērnība un jaunība == Prinšteins bija [[ebrejs]], dzimis tajā laikā [[Krievijas Impērija|Krievijas]] kontrolētajā [[Polija]]s pilsētā [[Ščučina (Polija)|Ščučinā]].<ref name=Taylor>Paul Taylor, [https://books.google.com/books?id=t0KzECrIQDQC&pg=PA239#v=onepage&q&f=false Jews and the Olympic Games: The Clash Between Sport and Politics], Sussex Academic Press, 2004, {{ISBN|1903900883}}, pp. 239-40</ref> Viņa vecāki bija Džeikobs un Džūlija Prinšteini (dzimuši kā Jankiels Prinšteins un Džūda Rubinšteina). 1870. gadā emigrēja uz [[Ņujorka|Ņujorku]]. 1883. gadā viņi pārcēlās uz dzīvi [[Sirakūzas|Sirakūzās]], kur tika audzināts Maiers. Viņiem bija piecas meitas un četri dēli; Džeikobs bija pārtikas preču tirgotājs un maiznieks. Maiers bija viņu trešais bērns. Prinšteins bija Sirakūzu Universitātes [[vieglatlētika]]s komandas kapteinis un šo universitāti absolvēja ar jurista grādu. == Pasaules rekords == Maiers Prinšteins 1898. gada 11. jūnijā [[Ņujorka|Ņujorkā]] uzstādīja jaunu [[pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[tāllēkšana|tāllēkšanā]] — 7,235 metri. Tomēr viņa rekordu drīz pārspēja, vispirms Īrijas pārstāvis [[Viljams Ņūbērns]] 1898. gada 18. jūnijā un pēc tam [[Alvins Krencleins]] 1899. gada 26. maijā. 1900. gada 28. aprīlī Prinšteins uzstādīja jaunu rekordu tāllēkšanā, tas bija 7,50 metri.<ref name=Taylor/> Četrus mēnešus vēlāk, 1900. gada 29. augustā, šo rekordu pārspēja īru sportists [[Pīters O'Konors]]. == Olimpiskās spēles == [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] Prinšteins startēja divās [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Abās disciplīnās viņš ieguva arī olimpiskās medaļas. Zelta medaļu, ar rezultātu 14,47 metri, viņš ieguva [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/triple-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Viņa uzstādītais rezultāts kļuva par jauno [[olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]] šajā disciplīnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050640/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/ATH/mens-triple-jump.html |work=Sports Reference|archive-date=2020. gada 19. septembris|title=Athletics at the 1900 Paris Summer Games: Men's Triple Jump|accessdate=2020. gada 19. septembris}}</ref> Savukārt sudraba medaļu viņš ieguva [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]], kur viņa rezultāts bija 7,175 metri. Šajā disciplīnā viņš piekāpās [[Alvins Krencleins|Alvinam Krencleinam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/long-jump-men|title=Paris 1900 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}</ref> Pēc četriem gadiem Prinšteins startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] atkal vairākās [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja divas zelta medaļas. Viņš šajās olimpiskajās spēlēs aizstāvēja savu iegūto olimpiskā čempiona titulu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]]. Šoreiz viņa rezultāts bija 14,35 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/triple-jump-men|title=St Louis 1904 Athletics — triple jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}</ref> Otru zelta medaļu viņš izcīnīja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanā]]. Šeit viņa rezultāts bija 7,34 metri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/long-jump-men|title=St Louis 1904 Athletics — long jump men|publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}</ref> kas kļuva arī par jauno olimpisko rekordu. Šajās olimpiskajās spēlēs viņš startēja arī trijās vieglatlētikas skriešanas disciplīnās, kur labākos rezultātus viņš ieguva [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] skriešanas distancēs. Šajās abās disciplīnās viņš fināla kārtā izcīnīja 5. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/60m-men|title=St Louis 1904 Athletics — 60m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/st-louis-1904/athletics/400m-men|title=St Louis 1904 Athletics — 400m men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 17. oktobris}}</ref> Viņš startēja arī [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] disciplīnā. Taču šajā disciplīnā viņš startēja tikai priekšskrējienā. [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] viņš startēja trijās [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. Šoreiz viņš zelta medaļu izcīnīja tikai [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|tāllēkšanas]] disciplīnā, kur viņa iegūtais rezultāts bija 7,20 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-long-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Long Jump |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050116/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-long-jump.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}</ref> Savukārt [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|trīssoļlēkšanā]] šajās spēlēs viņš ieguva tikai 11. vietu, ar rezultātu 12,270 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-triple-jump.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's Triple Jump |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-triple-jump.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}</ref> Viņš startēja arī [[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] skriešanas disciplīnā. Šajā disciplīnā viņš piedalījās gan pirmās kārtas, gan arī pusfināla skrējienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-100-metres.html |title=Athletics at the 1906 Athina Summer Games: Men's 100 metres |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050115/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1906/ATH/mens-100-metres.html |archive-date=2020. gada 17. oktobris}}</ref> == Vēlākā dzīve == Pēc 1906. gada neoficiālajām olimpiskajām spēlēm Prinšteins vairs nestartēja starptautiskās sacensībās. Viņš praktizējās kā advokāts [[Ņujorka]]s rajonā [[Kvīnsa|Kvīnsā]], vēlāk kļuva arī par uzņēmēju. Prinšteins mira 1925. gada 10. martā, 46 gadu vecumā, no sirdskaites [[Sīnaja kalna slimnīca|Sīnaja kalna slimnīcā]] Ņujorkā. 1982. gadā viņš tika iekļauts [[Starptautiskā ebreju sporta slavas zāle|Starptautiskajā ebreju sporta slavas zālē]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://www.olympic.org/meyer-prinstein Maiers Prinšteins (SOK profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161203202011/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/pr/meyer-prinstein-1.html Maiers Prinšteins (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — trīssoļlēkšana vīriešiem}} {{ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Prinšteins, Maiers}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1925. gadā mirušie]] [[Kategorija:Podlases vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas ebreji]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Trīssoļlēcēji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:ASV sportisti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] biqwhvpozh3bnz6vk4gyazgped1s82z 0 470261 4532793 4245422 2026-10-07T04:51:14Z ZANDMANIS 91184 4532793 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Septītās koalīcijas karš (1815) | partof = [[Napoleona kari]]em un [[Koalīcijas kari]]em |image= <div style="display:inline-block;"> <!-- NOTE: The rect statements are in sync with the original photo size of 1,854 × 1,539=693+846--> <imagemap> File:The battles of Napoleon's hundred days.jpg|300px|hundred days rect 0 0 926 692 [[Kauja pie Kvatrebrā]] rect 927 0 1853 692 [[Kauja pie Linjī]] rect 0 691 1853 1538 [[Vaterlo kauja]] desc bottom-right </imagemap> </div> | caption= Noklikšķiniet uz attēla, lai ielādētu ilustrāciju.<br />No kreisās uz labo, no augšas uz leju:<br /> [[Kvatrebrā kauja]], [[Liņjī kauja|Linjī kauja]], [[Vaterlo kauja]] | date = 1815. gada 20. marts–8. jūlijs (110 dienas) | place = [[Francija]], [[Nīderlande]] | coordinates = | map_type = | map_relief = | map_size = | map_caption = | result = Koalīcijas uzvara * [[Otrais Parīzes līgums (1815)]] * [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigas * [[Napoleons I|Napoleona I]] otrā trimda (uz [[Svētās Helēnas sala|Svētās Helēnas salu]]) un [[Burbonu restaurācija]] | territory = | combatant1 = {{plainlist| * {{flaga|GBR}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienotā Karaliste]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Prussia_(1803-1892).svg|20px]] [[Prūsijas Karaliste]] * [[Attēls:Flag of the Habsburg Monarchy.svg|20px]] [[Austrijas Impērija]] * [[Attēls:Flag of France (1814–1830).svg|20px]] [[Burbonu restaurācija|Francijas Karaliste]] * [[Attēls:Flag_of_the_Netherlands.svg|20px]] [[Nīderlandes Karaliste]] * [[Attēls:Flagge_Herzogtum_Braunschweig_(1814-1830).svg|20px]] [[Braunšveiga]] * [[Attēls:Flag_of_Hanover_1837-1866.svg|20px]] [[Hannovere]] * [[Attēls:Flagge_Herzogtum_Nassau_(1806-1866).svg|20px]] [[Nasava]] * [[Attēls:Flagge_Königreich_Württemberg.svg|20px]] [[Virtemberga]] * [[Attēls:Flag_of_the_Grand_Duchy_of_Tuscany_with_Great_Coat_of_arms.svg|20px]] [[Toskāna]] * [[Attēls:Flag_of_Russia.svg|20px]] [[Krievijas Impērija]] * [[Attēls:Banner of Baden (3^2).svg|20px]] [[Bādene]] * [[Attēls:Flag_of_Bavaria_(striped).svg|20px]] [[Bavārija]] * {{flagicon|Denmark}} [[Dānija]] * [[Attēls:Flag of Liechtenstein (1719–1852).svg|20px]] [[Lihtenšteina]] * [[Attēls:Flag_of_the_United_Kingdom_of_Portugal,_Brazil,_and_Algarves.svg|20px]] [[Portugāle]] * [[Attēls:Civil_Flag_and_Civil_Ensign_of_the_Kingdom_of_Sardinia_(1816-1848).svg|20px]] [[Sardīnija]] * [[Attēls:Flagge_Königreich_Sachsen_(1815-1918).svg|20px]] [[Saksija]] * [[Attēls:Bandiera_del_Regno_di_Sicilia_4.svg|20px]] [[Sicīlija]] * [[Attēls:Flag of Spain (1785–1873, 1875–1931).svg|20px]] [[Spānija]] * {{flaga|SWE}} [[Zviedrija]] * [[Attēls:Swiss flag Bachmann 1815.png|20px]] [[Šveice]] }} | combatant2 = {{plainlist| * {{flaga|FRA}} [[Francijas Pirmā impērija]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Naples_(1811).svg|20px]] [[Neapoles Karaliste]]}} | commander1 = {{plainlist| * {{flaga|GBR}} [[Velingtonas hercogs]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Prussia_(1803-1892).svg|20px]] [[Gebhards Līberehts fon Blihers]] * {{flagicon|Austrian Empire}} [[Karls fon Švarcenbergs]] * [[Attēls:Flag of France (1814–1830).svg|20px]] [[Anguilemas hercogs]] * [[Attēls:Flag of the Netherlands.svg|20px]] [[Orānas princis]] }} | commander2 = {{plainlist| * {{flaga|FRA}} [[Napoleons I]] (sagūstīts) * {{flaga|FRA}} [[Luijs Nikolā Davū]] * {{flaga|FRA}} [[Mišels Nejs]] * [[Attēls:Flag_of_the_Kingdom_of_Naples_(1811).svg|20px]] [[Joahims Mirats]] (sodīts ar nāvi) }} | strength1 = 800 000–1 000 000{{sfn|Chandler|1966|p=1015}} | strength2 = 280 000{{sfn|Chandler|1966|p=1015}} | casualties1 = | casualties2 = }} '''Septītās koalīcijas karš''' jeb '''Simts dienas''' ({{val|fr|les Cent-Jours}}) bija daļa no Eiropas valstu koalīcijas kariem pret [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impēriju]] no Napoleona atgriešanās no nometinājuma [[Elba (sala)|Elbas salā]] 1815. gada 1. martā līdz sakāvei [[Vaterlo kauja|Vaterlo kaujā]] 22. jūnijā. Septītajā koalīcijā pret [[Napoleons|Napoleona]] vadīto armiju 1815. gadā iesaistījās [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Krievijas Impērija]], [[Portugāles Karaliste]], [[Spānijas Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]], [[Sardīnijas Karaliste]], [[Dānijas Karaliste]] un [[Zviedrijas Karaliste]], kā arī bijušās [[Reinas konfederācija]]s valstis. Francijas impērijas pusē karoja tās vasaļvalsts [[Neapoles Karaliste]]. 1. martā Napoleons ieradās [[Antiba|Antibā]] un pa t.s. Napoleona ceļu (''Route Napoléon'') šķērsoja Alpu priekškalnes un drīz sasniedza [[Grenoble]]s pilsētu, kurā viņa pusē pārgāja viss garnizons. Pēc [[Liona]]s ieņemšanas Napoleons sevi atkal pasludināja par Francijas ķeizaru. 1815. gada 25. martā [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] [[Apvienotā Karaliste]], [[Austrijas Impērija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Krievijas Impērija]] noslēdza jaunu koalīciju pret Napoleonu. 15. jūnijā Napoleons pārgāja Francijas robežu un iegāja tālaika [[Nīderlandes Karaliste]]s teritorijā, kur bija sapulcināta liela britu-nīderlandiešu armija hercoga [[Velingtons|Velingtona]] vadībā un prūšu armija ģenerālfeldmašala fon Blihera (''Gebhard Leberecht von Blücher'') vadībā. [[Vaterlo kauja]]s laukā 1815. gada 18. jūnijā Napoleons uzbruka Velingtona armijai, kas izturēja franču uzbrukumu līdz prūšu armijas pienākšanai. Austriešu un krievu armijas ieradās jau pēc Napoleona sakāves. 22. jūnijā Napoleons Parīzē atteicās no troņa par labu savam dēlam [[Napoleons II|Napoleonam II]] un 29. jūnijā ieradās [[Rošfora]]s ostā, kur viņu apcietināja britu kara flote un nometināja [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]], kur viņš mira 1821. gadā. [[Attēls:De Slag bij Waterloo Rijksmuseum SK-A-1115.jpeg|thumb|330px|Hercogs [[Velingtons]] [[Vaterlo kauja]]s laukā 1815. gada 18. jūnijā.]] == Skatīt arī == * [[Pirmās koalīcijas karš (1792–1797)]] * [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)]] * [[Trešās koalīcijas karš (1803—1806)]] * [[Ceturtās koalīcijas karš (1806–1807)]] * [[Piektās koalīcijas karš (1809)]] * [[Sestās koalīcijas karš (1813–1814)]] == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |last=Abbot |first=John S.C. |title=Makers of History: Joseph Bonaparte |publisher=Harper & Brothers |year=1902 |location=New York and London |pages=320–324 |chapter=Chapter XI: Life in Exile, 1815–1832 |chapter-url=http://www.ajhw.co.uk/books/book71/book71c1/book71c1.html#Page_319}} * {{grāmatas atsauce |last=Alexander |first=Robert S. |title=Bonapartism and Revolutionary Tradition in France: The Federes of 1815 |url=https://archive.org/details/bonapartismrevol0000alex |publisher=[[Cambridge University Press]] |year=1991}} * {{grāmatas atsauce |last=Bowden |first=Scott |title=Armies at Waterloo: a detailed analysis of the armies that fought history's greatest Battle |publisher=Empire Games Press |year=1983 |isbn=978-0-913037-02-7}} * {{grāmatas atsauce |last=Gurwood |first=Lt. Colonel |title=The Dispatches of Field Marshal the Duke of Wellington |publisher=J. Murray |year=1838 |volume=12}} * {{grāmatas atsauce |last=Hofschroer |first=Peter |title=1815 The Waterloo Campaign: The German victory, from Waterloo to the fall of Napoleon |publisher=Greenhill Books |year=1999 |isbn=978-1-85367-368-9 |volume=2}} * {{grāmatas atsauce |last=Mackenzie |first=Norman |title=The Escape from Elba |publisher=[[Oxford University Press]] |year=1984}} * {{publikācijas atsauce |last=Lucas |first=F.L. |author-link=F. L. Lucas |year=1965 |title='Long Lives the Emperor', an essay on The Hundred Days |url=https://archive.org/details/sim_historical-journal_1965_8_1/page/126 |journal=[[The Historical Journal]] |volume=8 |pages=126–135 |doi=10.1017/S0018246X00026868 |jstor=3020309 |number=1|s2cid=159765354 }} * {{grāmatas atsauce |last=Schom |first=Alan |title=One Hundred Days: Napoleon's road to Waterloo |publisher=Atheneum |year=1992 |location=New York |pages=[https://books.google.com/books?id=i60QdE3qPRMC&pg=PA19 19], 152}} == Atsauces == {{atsauces}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Napoleona kari| ]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Lielbritānijas vēsture]] 72i54ft2rq974bzt44ecrva2fjg0hcr 0 471003 4532657 4270292 2026-10-06T14:11:27Z Bendžamins 76862 4532657 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1993|11|21}} | name = | caption = Džikija 2021. gadā | nationalgoals1 = 2 | nationalteam1 = {{fb|RUS}} | nationalyears1 = 2017— | nationalcaps1 = 44 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | playername = Georgijs Džikija | height = 188 | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2011—2013 | years2 = 2011—2013 | years3 = 2014 | years4 = 2014—2015 | caps6 = 164 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Spartak Moscow|Spartak Moscow]] | goals6 = 5 | image = Georgi Dzhikiya 2021 Russia.jpg | goals5 = 3 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[PFC Spartak Nalchik|Spartak Nalchik]] | caps1 = 0 | caps2 = 64 | caps3 = 8 | caps4 = 31 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Kazanka Moscow|Kazanka Moscow]] | clubs4 = {{flaga|Krievija}} [[FC Khimik Dzerzhinsk|Khimik Dzerzhinsk]] | caps5 = 38 | countryofbirth = {{vieta|Krievija|Maskava}} | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 0 | goals4 = 2 | clubs5 = {{flaga|Krievija}} [[FC Amkar Perm|Amkar Perm]] | years5 = 2015—2016 | years6 = 2017—2024 | clubs7 = {{flaga|Krievija}} [[FC Khimki|Khimki]] | years7 = 2024—2026 | caps7 = 15 | goals7 = 2 | clubs8 = {{flaga|Krievija}} [[FC Lokomotiv Moscow|Lokomotiv Moscow]] | years8 = 2026— | caps8 = 4 | goals8 = 0 }}'''Georgijs Džikija''' ({{Val|ru|Георгий Джикия}}, dzimis {{Dat|1993|11|21}}) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Krievija|Krievijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2026. gada Džijika pārstāv [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandu [[Maskavas "Lokomotiv"]]. [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlases]] sastāvā Džikija ir spēlējis [[2017. gada FIFA Konfederāciju kauss|2017. gada FIFA Konfederāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Spartak Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2016—17 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2021—22 * [[Krievijas Superkauss]]: 2017 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Maskavas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartak Maskava spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Permas "Amkar" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Džikija, Georgijs}} [[Kategorija:FK Himki spēlētāji]] tj6ij8z9gt3vjt0vfe9a8ucipylcn88 0 471008 4532666 4270316 2026-10-06T14:28:12Z Bendžamins 76862 4532666 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|5|20}} | years3 = 2015—2016 | nationalyears2 = 2011—2012 | nationalyears1 = 2010—2011 | nationalcaps1 = 8 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Vjačeslavs Karavajevs | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2013—2016 | years2 = 2014—2015 | years4 = 2016—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U17 | caps6 = 127 | clubs6 = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]] | goals6 = 4 | years6 = 2019— | nationalcaps3 = 20 | nationalcaps4 = 26 | nationalgoals3 = 1 | nationalgoals4 = 2 | nationalteam3 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U21 | nationalteam4 = {{fb|RUS}} | nationalyears3 = 2014—2016 | nationalteam2 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U19 | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | currentclub = {{flaga|Krievija}} [[FC Zenit Saint Petersburg|Zenit St. Petersburg]] | caps1 = 2 | caps2 = 29 | caps3 = 29 | caps4 = 30 | clubnumber = 15 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Dukla Prague|Dukla Prague]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Čehija}} [[FK Jablonec|Jablonec]] | clubs4 = {{flaga|Čehija}} [[AC Sparta Prague|Sparta Prague]] | countryofbirth = {{vieta|Krievija|Maskava}} | goals1 = 0 | nationalgoals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | goals4 = 3 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] | years5 = 2018—2019 | caps5 = 57 | goals5 = 2 | height = 175 | image = Vyacheslav Karavayev 2021 Rostov v Zenit.jpg | caption = Karavajevs 2021. gadā | nationalcaps2 = 9 | nationalyears4 = 2019— }}'''Vjačeslavs Karavajevs''' ({{Val|ru|Вячеслав Караваев}}, dzimis {{Dat|1995|5|20}}) ir [[Krievija|Krievijas]] [[futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā [[Krievijas futbola izlase|Krievijas futbola izlases]] dalībnieks. Kopš 2019. gada Karavajevs pārstāv [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīgas]] komandu [[Sanktpēterburgas "Zenit"|Sanktpēterburgas "''Zenit''"]]. == Sasniegumi == '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2013—14 '''Zenit''' * Krievijas Premjerlīga: 2019—20, 2020—21, 2021—22, 2022—23, 2023—24, 2025—26 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2019—20, 2023—24 * [[Krievijas Superkauss]]: 2020, 2021, 2023, 2024, 2026 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:Sanktpēterburgas "Zenit" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:SBV Vitesse spēlētāji]] [[Kategorija:FK Jablonec spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Dukla" spēlētāji]] [[Kategorija:Prāgas "Sparta" spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Karavajevs, Vjačeslavs}} 2x79yfqfdlau4ws2sl43trq2ydyds1z 0 474301 4532646 4342740 2026-10-06T14:00:16Z Bendžamins 76862 4532646 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1987|5|27}} | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2007—2021 | nationalyears1 = | nationalcaps1 = | pcupdate = | name = | playername = Žervinjo | years1 = 2005—2007 | nationalgoals1 = | years2 = 2007—2009 | years3 = 2009—2011 | years4 = 2011—2013 | caps6 = 29 | clubs6 = {{flaga|Ķīna}} [[Hebei China Fortune F.C.|Hebei China Fortune]] | goals6 = 4 | years6 = 2016—2018 | caps7 = 88 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]] | goals7 = 23 | nationalgoals2 = 23 | nationalcaps2 = 88 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | caps1 = 61 | caps2 = 59 | caps3 = 67 | caps4 = 46 | clubnumber = | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.S.K. Beveren|Beveren]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]] | currentclub = | caption = Žervinjo 2014. gadā | goals1 = 14 | goals2 = 8 | goals3 = 28 | goals4 = 9 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[AS Roma|Roma]] | years5 = 2013—2016 | caps5 = 71 | goals5 = 17 | height = 179 | image = Colombia and Ivory Coast match at the FIFA World Cup 2014-06-19 (15).jpg | years7 = 2018—2021 | clubs8 = {{flaga|Turcija}} [[Trabzonspor]] | years8 = 2021—2022 | caps8 = 9 | goals8 = 2 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] | years9 = 2022—2023 | caps9 = 11 | goals9 = 1 | totalcaps = 441 | totalgoals = 107 }}'''Žervē Jao Kuasi''' ({{Val|fr|Gervais Yao Kouassi}}, dzimis {{Dat|1987|5|27}}), zināms arī kā '''Žervinjo''' (''Gervinho''), ir [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Savus jauniešu gadus Žervinjo pavadīja [[Kotdivuāra|Kotdivuāras]] komandās, bet 2004. gadā pārcēlās uz [[Beļģija|Beļģiju]] un pievienojās [[K.S.K. Beveren|''Beveren'']]. Vēlāk Žervinjo spēlēja ''[[Ligue 1]]'' komandās [[Le Mans FC|''Le Mans'']] un ''[[Lille OSC]]''. Savā pēdējā sezonā ar [[Lille|Lilles]] komandu Žervinjo izcīnīja [[Francija|Francijas]] čempionu titulu. Pēc tam viņš tika pārdots uz [[Arsenal FC|''Arsenal'']] komandu, bet 2013. gadā uz [[Itālija|Itālijas]] komandu [[AS Roma|''Roma'']]. 2016. gada janvārī viņš pārcēlās uz [[Ķīna|Ķīnas]] komandu [[Hebei China Fortune F.C.|''Hebei China Fortune'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en-us/news/69/transfer-zone/2016/01/27/19736212/gervinho-completes-18m-hebei-move|title=Roma's Gervinho completes €18m Hebei move {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2020-12-31}}</ref> 2018. gada augustā Žervinjo atgriezās Itālijā un pievienojās [[Parma Calcio 1913|''Parma'']].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45227105|title=Gervinho joins Serie A newcomers Parma|work=BBC Sport|access-date=2020-12-31|language=en-GB}}</ref> [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlases]] sastāvā Žervinjo ir spēlējis piecos [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausos]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Ligue 1]]: 2010—11 * [[Coupe de France]]: 2010—11 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]] [[Kategorija:AS Roma spēlētāji]] [[Kategorija:Parma Calcio 1913 spēlētāji]] [[Kategorija:Trabzonspor spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] smmdeonnkos72e9tmwt3fi4ztz042k1 0 479449 4532672 4297439 2026-10-06T14:57:53Z ~2026-53705-90 151486 /* Politiskā darbība */ 4532672 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mairita Lūse | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Mairita Lūse (cropped).jpg | apraksts = Mairita Lūse 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2023|9|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 ={{dat|2023|9|20|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]], [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]], [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Alesandro Di Macio | bērni = | profesija = vides aizsardzības speciāliste | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Mursijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mairita Lūse''' (dzimusi {{dat|1986|11|20}} [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvija]]s [[ekonomiste]], vides aktīviste, vides aizsardzības speciāliste un politiķe. Šobrīd ir [[Rīgas dome]]s deputāte, bijusi [[14. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". M. Lūse nāk no [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vaduguns.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6217:dots-devejam-atdodas-18-09-2020&Itemid=844|title=“Dots devējam atdodas” (18.09.2020.)|last=Vaduguns|website=Vaduguns|access-date=2024-11-13|language=lv-lv}}</ref> 2009. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot bakalaura grādu somugru studijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/mairita-luse|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-12-15}}</ref> Tāpat viņai ir maģistra grāds ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā, kas iegūts [[Mursijas Universitāte|Mursijas Universitātē]] [[Spānija|Spānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/mairita-luse|title=Deputāte/Mairita Lūse|work=''Rīga.lv''|access-date=2021-3-6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pasvaldiba-izveido-cetras-darba-grupas-majoklu-un-vides-jautajumu-risinasanai.d?id=52714609|title=Rīgas pašvaldībā izveido četras darba grupas mājokļu un vides jautājumu risināšanai|work=''Delfi''|access-date=2021-3-6|date=2020-12-1}}</ref> Studiju laikā iepazinusies ar itāļu biologu un veterinārārstu Alesandro Di Macio, kurš ir kļuvis par viņas dzīvesbiedru, ģimene dzīvo [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/351112-alesandro-no-italijas-iemil-latvijas-meiteni-un-dabu|title=Alesandro no Itālijas iemīl Latvijas meiteni un dabu|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-13|date=2019-09-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/|title=19. jūnija raidījums “Vērtību pamats – ģimene”|website=Radio Skonto|access-date=2024-11-13|date=2021-06-19|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727223338/https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/}}</ref> M. Lūse ir bijusi biedrības ''[[Zero Waste Latvija]]'' valdes locekle. == Politiskā darbība == [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Domē darbojās Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā, kā arī vadija par atkritumu samazināšanu atbildīgu darba grupu. 2022. gadā, kandidējusi [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada 21. septembrī viņai apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētais [[Andris Sprūds]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta par pašvaldības deputāti, kā rezultātā zaudēja vietu Saeimā (viņas vietā stājās [[Selma Levrence]]). 2026.g 15.Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|mairitaluse}} * {{Facebook|MairitaLusePRO}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Lūse, Mairita}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] r4ljxmkifyg0kwhdseuuhdghqmgurdz 4532677 4532672 2026-10-06T15:01:05Z ~2026-53705-90 151486 /* Politiskā darbība */ 4532677 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mairita Lūse | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Mairita Lūse (cropped).jpg | apraksts = Mairita Lūse 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2023|9|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 ={{dat|2023|9|20|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]], [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]], [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Alesandro Di Macio | bērni = | profesija = vides aizsardzības speciāliste | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Mursijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mairita Lūse''' (dzimusi {{dat|1986|11|20}} [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvija]]s [[ekonomiste]], vides aktīviste, vides aizsardzības speciāliste un politiķe. Šobrīd ir [[Rīgas dome]]s deputāte, bijusi [[14. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". M. Lūse nāk no [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vaduguns.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6217:dots-devejam-atdodas-18-09-2020&Itemid=844|title=“Dots devējam atdodas” (18.09.2020.)|last=Vaduguns|website=Vaduguns|access-date=2024-11-13|language=lv-lv}}</ref> 2009. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot bakalaura grādu somugru studijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/mairita-luse|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-12-15}}</ref> Tāpat viņai ir maģistra grāds ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā, kas iegūts [[Mursijas Universitāte|Mursijas Universitātē]] [[Spānija|Spānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/mairita-luse|title=Deputāte/Mairita Lūse|work=''Rīga.lv''|access-date=2021-3-6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pasvaldiba-izveido-cetras-darba-grupas-majoklu-un-vides-jautajumu-risinasanai.d?id=52714609|title=Rīgas pašvaldībā izveido četras darba grupas mājokļu un vides jautājumu risināšanai|work=''Delfi''|access-date=2021-3-6|date=2020-12-1}}</ref> Studiju laikā iepazinusies ar itāļu biologu un veterinārārstu Alesandro Di Macio, kurš ir kļuvis par viņas dzīvesbiedru, ģimene dzīvo [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/351112-alesandro-no-italijas-iemil-latvijas-meiteni-un-dabu|title=Alesandro no Itālijas iemīl Latvijas meiteni un dabu|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-13|date=2019-09-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/|title=19. jūnija raidījums “Vērtību pamats – ģimene”|website=Radio Skonto|access-date=2024-11-13|date=2021-06-19|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727223338/https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/}}</ref> M. Lūse ir bijusi biedrības ''[[Zero Waste Latvija]]'' valdes locekle. == Politiskā darbība == [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Domē darbojās Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā, kā arī vadija par atkritumu samazināšanu atbildīgu darba grupu. 2022. gadā, kandidējusi [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada 21. septembrī viņai apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētais [[Andris Sprūds]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta par pašvaldības deputāti, kā rezultātā zaudēja vietu Saeimā (viņas vietā stājās [[Selma Levrence]]). 2026.g 15.Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|mairitaluse}} * {{Facebook|MairitaLusePRO}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Lūse, Mairita}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 4shraj8o5r6y7hicokvydm64e2a7bnh 4532708 4532677 2026-10-06T18:13:06Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53705-90|~2026-53705-90]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4297439 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mairita Lūse | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Mairita Lūse (cropped).jpg | apraksts = Mairita Lūse 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2023|9|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 ={{dat|2023|9|20|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]], [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]], [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Alesandro Di Macio | bērni = | profesija = vides aizsardzības speciāliste | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Mursijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mairita Lūse''' (dzimusi {{dat|1986|11|20}} [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvija]]s [[ekonomiste]], vides aktīviste, vides aizsardzības speciāliste un politiķe. Šobrīd ir [[Rīgas dome]]s deputāte, bijusi [[14. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". M. Lūse nāk no [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vaduguns.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6217:dots-devejam-atdodas-18-09-2020&Itemid=844|title=“Dots devējam atdodas” (18.09.2020.)|last=Vaduguns|website=Vaduguns|access-date=2024-11-13|language=lv-lv}}</ref> 2009. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot bakalaura grādu somugru studijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/mairita-luse|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-12-15}}</ref> Tāpat viņai ir maģistra grāds ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā, kas iegūts [[Mursijas Universitāte|Mursijas Universitātē]] [[Spānija|Spānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/mairita-luse|title=Deputāte/Mairita Lūse|work=''Rīga.lv''|access-date=2021-3-6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pasvaldiba-izveido-cetras-darba-grupas-majoklu-un-vides-jautajumu-risinasanai.d?id=52714609|title=Rīgas pašvaldībā izveido četras darba grupas mājokļu un vides jautājumu risināšanai|work=''Delfi''|access-date=2021-3-6|date=2020-12-1}}</ref> Studiju laikā iepazinusies ar itāļu biologu un veterinārārstu Alesandro Di Macio, kurš ir kļuvis par viņas dzīvesbiedru, ģimene dzīvo [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/351112-alesandro-no-italijas-iemil-latvijas-meiteni-un-dabu|title=Alesandro no Itālijas iemīl Latvijas meiteni un dabu|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-13|date=2019-09-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/|title=19. jūnija raidījums “Vērtību pamats – ģimene”|website=Radio Skonto|access-date=2024-11-13|date=2021-06-19|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727223338/https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/}}</ref> M. Lūse ir bijusi biedrības ''[[Zero Waste Latvija]]'' valdes locekle. == Politiskā darbība == [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Domē darbojās Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā, kā arī vadija par atkritumu samazināšanu atbildīgu darba grupu. 2022. gadā, kandidējusi [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada 21. septembrī viņai apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētais [[Andris Sprūds]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta par pašvaldības deputāti, kā rezultātā zaudēja vietu Saeimā (viņas vietā stājās [[Selma Levrence]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|mairitaluse}} * {{Facebook|MairitaLusePRO}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Lūse, Mairita}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 34l5b3jqhs8be5ub4s3kg27gyhzp21c 4532711 4532708 2026-10-06T18:14:30Z Egilus 27634 4532711 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mairita Lūse | attēls = Saeimas 21. septembra sēde - Mairita Lūse (cropped).jpg | apraksts = Mairita Lūse 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2023|9|21|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|10|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 ={{dat|2023|9|20|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = [[Egils Levits]], [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]], [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|11|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Balvi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Alesandro Di Macio | bērni = | profesija = vides aizsardzības speciāliste | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Mursijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Mairita Lūse''' (dzimusi {{dat|1986|11|20}} [[Balvi|Balvos]]) ir [[Latvija]]s [[ekonomiste]], vides aktīviste, vides aizsardzības speciāliste un politiķe. Šobrīd ir [[Rīgas dome]]s deputāte, bijusi [[14. Saeima]]s deputāte. Pārstāv partiju "[[Progresīvie]]". M. Lūse nāk no [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna pagasta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vaduguns.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6217:dots-devejam-atdodas-18-09-2020&Itemid=844|title=“Dots devējam atdodas” (18.09.2020.)|last=Vaduguns|website=Vaduguns|access-date=2024-11-13|language=lv-lv}}</ref> 2009. gadā absolvējusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitāti]], iegūstot bakalaura grādu somugru studijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/mairita-luse|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2023-12-15}}</ref> Tāpat viņai ir maģistra grāds ekonomiskajā attīstībā un sadarbībā, kas iegūts [[Mursijas Universitāte|Mursijas Universitātē]] [[Spānija|Spānijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/mairita-luse|title=Deputāte/Mairita Lūse|work=''Rīga.lv''|access-date=2021-3-6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-pasvaldiba-izveido-cetras-darba-grupas-majoklu-un-vides-jautajumu-risinasanai.d?id=52714609|title=Rīgas pašvaldībā izveido četras darba grupas mājokļu un vides jautājumu risināšanai|work=''Delfi''|access-date=2021-3-6|date=2020-12-1}}</ref> Studiju laikā iepazinusies ar itāļu biologu un veterinārārstu Alesandro Di Macio, kurš ir kļuvis par viņas dzīvesbiedru, ģimene dzīvo [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/351112-alesandro-no-italijas-iemil-latvijas-meiteni-un-dabu|title=Alesandro no Itālijas iemīl Latvijas meiteni un dabu|website=https://jauns.lv|access-date=2024-11-13|date=2019-09-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/|title=19. jūnija raidījums “Vērtību pamats – ģimene”|website=Radio Skonto|access-date=2024-11-13|date=2021-06-19|language=lv|archive-date=2021-07-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210727223338/https://radioskonto.lv/19-junija-raidijums-vertibu-pamats-gimene/}}</ref> M. Lūse ir bijusi biedrības ''[[Zero Waste Latvija]]'' valdes locekle. == Politiskā darbība == [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta. Domē darbojās Sociālo jautājumu un Mājokļu un vides komitejā, kā arī vadija par atkritumu samazināšanu atbildīgu darba grupu. 2022. gadā, kandidējusi [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta, taču netika ievēlēta. 2023. gada 21. septembrī viņai apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, pēc tam, kad no tā paša saraksta ievēlētais [[Andris Sprūds]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55957754/bijusie-as-un-na-ministri-atgriezas-darba-saeima Bijušie AS un NA ministri atgriežas darbā Saeimā] delfi.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta par pašvaldības deputāti, kā rezultātā zaudēja vietu Saeimā (viņas vietā stājās [[Selma Levrence]]). 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Twitter|mairitaluse}} * {{Facebook|MairitaLusePRO}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Lūse, Mairita}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 5ekv1ear7qkikln0aebxm83hl7auffd 0 494617 4532648 4270097 2026-10-06T14:01:59Z Bendžamins 76862 4532648 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1982|6|20}} | years2 = 2001 | nationalyears2 = 2003—2016 | nationalyears1 = 2001—2003 | nationalcaps1 = 7 | name = | playername = Aleksejs Berezuckis | position = [[Aizsargs (futbols)|Centra aizsargs]] | years1 = 1999—2000 | years3 = 2001—2018 | nationalteam1 = {{flaga|Krievija}} Krievijas U21 | totalcaps = 357 | totalgoals = 9 | managerclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[SBV Vitesse|Vitesse]] (asistents) | manageryears1 = 2019 | managerclubs2 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] (asistents) | manageryears2 = 2021 | managerclubs3 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] | nationalteam2 = {{fb|RUS}} | nationalgoals2 = 0 | birth_place = | countryofbirth = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}} | caps1 = 2 | caps2 = 14 | caps3 = 341 | clubs1 = {{flaga|Krievija}} [[FC Torpedo Moscow|Torpedo Moscow]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Krievija}} [[FC Chernomorets Novorossiysk|Chernomorets Novorossiysk]] | clubs3 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] | currentclub = | nationalgoals1 = 0 | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 8 | height = 190 | image = Aleksei Berezutski 2021.jpg | caption = Berezuckis 2021. gadā | nationalcaps2 = 58 | manageryears3 = 2021—2022 | managerclubs4 = {{flaga|Krievija}} [[PFC CSKA Moscow|CSKA Moscow]] (asistents) | manageryears4 = 2024—2026 }} '''Aleksejs Berezuckis''' ({{val|ru|Алексей Березуцкий}}, dzimis {{Dat|1982|6|20}}) ir [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, bijis [[Krievijas futbola izlase]]s dalībnieks. Alekseja dvīņu brālis [[Vasilijs Berezuckis|Vasilijs]] arī ir futbolists. == Karjera == === Spēlētāja karjera === Savu lielāko daļu spēlētāja karjeru Berezuckis pavadīja [[PFC CSKA Moscow|''CSKA Moscow'']] komandā, iegūstot sešus līgas titulus, septiņus [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kausu]], piecus [[Krievijas Superkauss|Krievijas Superkausus]] un vienu [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. [[Krievijas futbola izlase]]s sastāvā Berezuckis debitēja 2003. gadā. Piedalījies [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008.]], [[2012. gada Eiropas čempionāts futbolā|2012.]] un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]]. === Trenera karjera === Savu trenera karjeru Berezuckis iesāka kā trenera asistents [[Leonīds Sluckis|Leonīda Slucka]] asistents [[Nīderlande]]s komandā ''[[SBV Vitesse]]''. 2021. gada februārī viņš kļuva par ''CSKA Moscow'' trenera asistentu, bet tā gada jūnijā jau par galveno treneri. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''CSKA Moscow''' * [[Krievijas futbola Premjerlīga|Krievijas Premjerlīga]]: 2003, 2005, 2006, 2012—13, 2013—14, 2015—16 * [[Krievijas kauss futbolā|Krievijas kauss]]: 2001—02, 2004—05, 2005—06, 2007—08, 2008—09, 2010—11, 2012—13 * [[Krievijas Superkauss]]: 2004, 2006, 2007, 2009, 2013 * [[UEFA kauss]]: 2004—05 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Krievijas futbola treneri]] [[Kategorija:PFC CSKA Moscow spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:FK Moskva spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Berezuckis, Aleksejs}} 4vpk0xzww8c4d9wquh3pnebq6dfudmd 10 496860 4532804 4530868 2026-10-07T06:39:35Z Kleivas 2704 4532804 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Airēšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Lūiss Ābels]] * [[Harijs Debeks]] * [[Džeimss Džuvenals]] * [[Džons Ekslijs]] * [[Džons Geigers]] * [[Edvīns Hedlijs]] * [[Viljams Karrs]] * [[Rosko Lokvuds]] * [[Edvards Māršs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = Vīrieši | list1 = * [[Čārlzs Sendss]] | group2 = Sievietes | list2 = * [[Margareta Ebota]] }} | group3 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Ērvings Baksters]] * [[Frenks Džerviss]] * [[Rejs Jūrijs]] * [[Džons Flenegens]] * [[Alvins Krencleins]] * [[Maksvels Longs]] * [[Džordžs Ortons]] * [[Maiers Prinšteins]] * [[Ričards Šeldons]] * [[Volters Tjūksberijs]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Polīna Vitjēra]] | group2 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Ērvings Baksters]] * [[Trakstans Heirs]] * [[Viljams Holands]] * [[Meredits Kolkets]] * [[Džeimss Konolijs]] * [[Džons Kregans]] * [[Džosija Makrakens]] * [[Džons Maklīns]] * [[Maiers Prinšteins]] * [[Volters Tjūksberijs]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Burāšana|1900|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Harijs Van Bergens]] * [[H. Makhenrijs]] | group2 = {{osv|Golfs|1900|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Darja Preta]] | group3 = {{osv|Riteņbraukšana|1900|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Džons Henrijs Leiks]] | group4 = {{osv|Teniss|1900|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Meriona Džonsa Farkuara]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1900|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Brejs]] * [[Roberts Garets]] * [[Deivids Hols]] * [[Džosija Makrakens]] * [[Frederiks Molonijs]] * [[Džordžs Ortons]] * [[Luiss Šeldons]] * [[Ričards Šeldons]] * [[Volters Tjūksberijs]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|*]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1900]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1900]] </noinclude> cxrxdiem62m819nncrmtfl0g8fun28k 0 498722 4532769 4326220 2026-10-06T22:14:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532769 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Remote Desktop Protocol''''' ('''RDP''') ir ''[[Microsoft]]'' izstrādāts patentēts protokols, kas nodrošina lietotājam [[Grafiskā lietotāja saskarne|grafisku saskarni]], lai izveidotu savienojumu ar citu datoru, izmantojot tīkla savienojumu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://docs.microsoft.com/en-us/troubleshoot/windows-server/remote/understanding-remote-desktop-protocol|title=Understanding Remote Desktop Protocol (RDP) – Windows Server|last=Deland-Han|website=docs.microsoft.com|access-date=2020-10-12|language=en-us}}</ref> Lietotājs šim nolūkam izmanto RDP klienta programmatūru, bet otrā datorā ir jādarbina RDP servera [[programmatūra]]. Klienti pastāv lielākajai daļai ''[[Microsoft Windows]]'' versiju (tostarp ''Windows Mobile''), ''[[GNU/Linux|Linux]], [[Unix]], [[macOS]], [[iOS]], [[Android]]'' un citām [[Operētājsistēma|operētājsistēmām]]. RDP serveri ir iebūvēti ''Windows'' operētājsistēmās; pastāv arī RDP serveris ''Unix'' un OS X operētājsistēmām. Pēc [[Noklusējuma vārteja|noklusējuma]] serveris izmanto [[TCP]] 3389. [[Ports (TCP/IP)|portu]]<ref name="MSKBDefaultPort">{{Tīmekļa atsauce|url=http://support.microsoft.com/kb/306759|title=How to change the listening port for Remote Desktop|publisher=Microsoft|access-date=November 2, 2007|date=January 31, 2007}} Microsoft KB article 306759, revision 2.2.</ref> un [[Lietotāja datogrammu protokols|UDP]] 3389. portu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iana.org/assignments/service-names-port-numbers/service-names-port-numbers.xhtml?&page=64|title=Service Name and Transport Protocol Port Number Registry|publisher=Internet Assigned Numbers Authority|access-date=January 13, 2015|date=January 9, 2015}}</ref> ''Microsoft'' pašlaik savu oficiālo RDP klienta programmatūru dēvē par ''Remote Desktop Connection'', agrāk ''Terminal Services Client''. Protokols ir ITU-T T.128 lietojumprogrammu koplietošanas protokola paplašinājums. ''Microsoft'' savā vietnē publiskojis dažas specifikācijas.<ref name="rdesktop">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rdesktop.org/#docs|title=rdesktop: A Remote Desktop Protocol Client|website=www.rdesktop.org|access-date=November 29, 2008}}</ref> == Vēsture == Katrā ''Microsoft Windows'' versijā, sākot no ''Windows XP'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://windows.microsoft.com/en-GB/windows-vista/Connect-to-another-computer-using-Remote-Desktop-Connection|title=Connecting to another computer Remote Desktop Connection|last=Microsoft|access-date=2012-12-22}}</ref> ir uzstādīts attālās darbvirsmas savienojuma (RDC) (''Terminal Services'') klients (mstsc.exe), kura versiju nosaka operētājsistēmas versija vai pēdējā lietotā ''Windows'' servisa pakotne. ''Terminal Services'' serveris tiek atbalstīts kā oficiāls līdzeklis operētājsistēmā ''Windows NT 4.0 Terminal Server Edition'', kas izlaista 1998. gadā, ''[[Windows 2000|Windows 2000 Server]]'', visos ''[[Windows XP]]'' izdevumos izņemot ''Windows XP Home Edition, [[Windows Server 2003]], [[Windows Home Server]]'', operētājsistēmā ''Windows Fundamentals for Legacy PCs, [[Windows Vista]] Ultimate, Enterprise'' un ''Business'' izdevumos, ''Windows Server 2008'' un ''Windows Server 2008 R2'', kā arī operētājsistēmā ''Windows 7 Professional'' un jaunākās versijās. ''Microsoft'' nodrošina klientu, kas nepieciešams, lai izveidotu savienojumu ar jaunākām RDP versijām vecākām operētājsistēmām. Tā kā servera uzlabojumi nav pieejami vecākām operētājsistēmām, funkcijas, kas tiek ieviestas ar jaunākām RDP versijām darbojās uz vecākām operētājsistēmām tikai gadījumos, kad tiek veidots savienojums ar jaunākas versijas RDP, taču ne tad, kad uz datora ar vecāku operētājsistēmu tiek izmantota RDP servera programmatūra. === Versija 4.0 === Pamatojoties uz ITU-T T.128 lietojumprogrammu koplietošanas protokolu (projektēšanas laikā bija zināms arī kā "T.share") no T.120 ieteikumu sērijas, Microsoft ieviesa pirmo RDP versiju (nosaukta versija 4.0) ar "Terminal Services", kas ir daļa no [[Windows NT]] 4.0 Server, Terminal Server Edition.<ref name=":0"/> NT 4.0 Terminal Services Edition izdevums balstījās uz Citrix MultiWin tehnoloģiju, kas iepriekš tika nodrošināta kā Citrix WinFrame daļa operētājsistēmā Windows NT 3.51, lai vienlaikus atbalstītu vairākus lietotājus un pieteikšanās sesijas. Microsoft pieprasīja, lai Citrix licencētu savu MultiWin tehnoloģiju korporācijai Microsoft, lai varētu turpināt piedāvāt savu termināļa pakalpojumu produktu ar nosaukumu Citrix MetaFrame papildus Windows NT 4.0. Citrix nodrošinātajiem DLL, kas iekļauti operētājsistēmā Windows NT 4.0 Terminal Services Edition, joprojām ir Citrix autortiesības, nevis Microsoft autortiesības. Vēlākās Windows versijās nepieciešamais atbalsts tika integrēts. T.128 lietojumprogrammu koplietošanas tehnoloģiju Microsoft iegādājās no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] programmatūras izstrādātāja Data Connection Limited .<ref>Implementing Collaboration Technologies in Industry, Bjørn Erik Munkvold, 2003; Chapter 7</ref> === Versija 5.0 === Šī versija tika ieviesta ar [[Windows 2000|Windows 2000 Server]], pievienojot atbalstu vairākām funkcijām, tostarp drukāšanai uz vietējiem printeriem, un tās mērķis bija uzlabot tīkla joslas platuma lietojumu. === Versija 5.1 === Šī versija tika ieviesta [[Windows XP|operētājsistēmā Windows XP]] Professional un ietvēra 24 bitu krāsu un skaņas atbalstu. Klients ir pieejams [[Windows 2000|operētājsistēmām Windows 2000]], [[Windows 9x]], Windows NT 4.0 .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.microsoft.com/downloads/details.aspx?familyid=80111f21-d48d-426e-96c2-08aa2bd23a49&displaylang=en|title=Windows XP Remote Desktop Connection software [XPSP2 5.1.2600.2180&#93;|publisher=Microsoft.com|access-date=2014-03-11|date=2012-08-27}}</ref> Izmantojot šo versiju, klienta nosaukums tika mainīts no ''Terminal Services Client'' uz ''Remote Desktop Connection,'' taču Terminal Services Client mantojums ir saglabājies līdz mūsdienām, jo pamatā esošā izpildāmā faila nosaukums joprojām ir mstsc.exe. === Versija 5.2 === Šī versija tika ieviesta ar [[Windows Server 2003]], ietvēra atbalstu konsoles režīma savienojumiem, sesijas direktoriju un vietējo resursu kartēšanu. Tas arī ievieš transporta slāņa drošību (TLS) 1.0 servera autentifikācijai un termināļa servera sakaru šifrēšanai.<ref name="WS2003SP1TLS">{{Tīmekļa atsauce|url=https://technet.microsoft.com/en-us/library/cc782610.aspx|title=Configuring authentication and encryption|access-date=March 30, 2009|date=January 21, 2005}} Microsoft Technet article</ref> Šī versija ir iebūvēta operētājsistēmās Windows XP Professional x64 izdevumā un Windows Server 2003 x64 un x86 izdevumos. === Versija 6.0 === Šī versija tika ieviesta [[Windows Vista|operētājsistēmā Windows Vista,]] un tajā bija iekļauts atbalsts Windows Presentation Foundation lietojumprogrammām, tīkla līmeņa autentifikācija, vairāku monitoru un lielas darbvirsmas atbalsts, kā arī [[Transporta slāņa drošība|TLS 1.0]] savienojumi.<ref name="MSKBv6NewFeatures">{{Tīmekļa atsauce|url=http://support.microsoft.com/default.aspx/kb/925876|title=Remote Desktop Connection (Terminal Services Client 6.0)|access-date=June 20, 2007|date=June 8, 2007}} Microsoft KB article 925876, revision 7.0.</ref> Klienta versija 6.0 ir pieejama operētājsistēmai Windows XP SP2, Windows Server 2003 SP1/SP2 (x86 un x64 izdevumos) un Windows XP Professional x64 izdevumā. Microsoft Remote Desktop Connection Client operētājsistēmai Macintosh OS X ir pieejams arī ar atbalstu [[Intel]] un [[PowerPC]] Mac OS versijām 10.4.9, kā arī jaunākām versijām. === Versija 6.1 === Šī versija tika izlaista 2008. gada februārī un ir iekļauta operētājsistēmā Windows Server 2008, kā arī Windows Vista Service Pack 1. Klients ir iekļauts Windows XP SP3.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://support.microsoft.com/kb/952155|title=Description of the Remote Desktop Connection 6.1 client update for Terminal Services in Windows XP Service Pack 2|publisher=microsoft|access-date=2014-03-11}}</ref> Papildus izmaiņām, kas saistītas ar to, kā attālais administrators izveido savienojumu ar "konsoli",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/ts/archive/2007/12/17/changes-to-remote-administration-in-windows-server-2008.aspx|title=Changes to Remote Administration in Windows Server 2008|publisher=Microsoft|website=Terminal Services Team Blog|access-date=February 10, 2008|date=December 17, 2007|archive-date={{dat|2009|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090305054514/http://blogs.msdn.com/ts/archive/2007/12/17/changes-to-remote-administration-in-windows-server-2008.aspx}}</ref> šai versijai ir jauna funkcionalitāte, kas ieviesta sistēmā Windows Server 2008, tai skaitā attālināta savienojuma izveide ar atsevišķām programmām un jauna klienta puses printera novirzīšanas sistēma, kas nodrošina klienta drukas iespējas, kas pieejamas serverī strādājošām lietojumprogrammām, bez nepieciešamības uz servera instalēt drukas dziņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://technet2.microsoft.com/windowsserver2008/en/library/484d57e7-feb4-4dcc-9d13-152c053516471033.mspx?pf=true|title=Terminal Services Printing|publisher=Agozik-Microsoft|website=TechNet&nbsp;– Windows Server 2008 Technical Library|access-date=February 10, 2008|date=January 10, 2008|archive-date={{dat|2014|01|21||bez}}|archive-url=http://webarchive.loc.gov/all/20140121002246/http://technet2.microsoft.com/windowsserver2008/en/library/484d57e7-feb4-4dcc-9d13-152c053516471033.mspx?pf=true}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/b/rds/archive/2007/04/26/introducing-terminal-services-easy-print-part-1.aspx|title=Introducing Terminal Services Easy Print: Part 1 – Remote Desktop Services (Terminal Services) Team Blog – Site Home – MSDN Blogs|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-02-13}}</ref> Attālais administrators var brīvi instalēt, pievienot/noņemt jebkuru programmatūru vai iestatījumu klienta pusē. Tomēr, lai sāktu attālās administrēšanas sesiju, ir jābūt administratoru grupas dalībniekam serverī, ar kuru tiek mēģināts izveidot savienojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://security.berkeley.edu/education-awareness/best-practices-how-tos/system-application-security/securing-remote-desktop-rdp|title=Securing Remote Desktop (RDP) for System Administrators {{!}} Information Security Office|website=security.berkeley.edu|access-date=2020-10-12|archive-date=2020-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20201012115849/https://security.berkeley.edu/education-awareness/best-practices-how-tos/system-application-security/securing-remote-desktop-rdp}}</ref> === Versija 7.0 === Šī versija tika izlaista 2009. gada jūlijā un ir iekļauta operētājsistēmā Windows Server 2008 R2, kā arī [[Windows 7|operētājsistēmā Windows 7]] .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/08/21/remote-desktop-connection-7-for-windows-7-windows-xp-windows-vista.aspx|title=Remote Desktop Connection 7 for Windows 7, Windows XP & Windows Vista|publisher=Microsoft|website=Terminal Services Team Blog|access-date=August 21, 2009|date=August 21, 2009|archive-date={{dat|2009|08|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090827093910/http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/08/21/remote-desktop-connection-7-for-windows-7-windows-xp-windows-vista.aspx}}</ref> Ar šo izdevumu, nosaukums tika mainīts no ''Terminal Services'' uz ''Remote Desktop Services''. Šai versijai ir jaunas funkcijas — Windows Media Player novirzīšana, divvirzienu audio, vairāku monitoru atbalsts, Aero Glass atbalsts, uzlabots bitkartēšanas paātrinājums, Easy Print novirzīšana,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/09/28/using-remote-desktop-easy-print-in-windows-7-and-windows-server-2008-r2.aspx|title=Using Remote Desktop Easy Print in Windows 7 and Windows Server 2008 R2|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-03-11|archive-date=2010-05-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20100508111114/http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/09/28/using-remote-desktop-easy-print-in-windows-7-and-windows-server-2008-r2.aspx}}</ref> valodu joslas piesaistīšana rīkjoslai. RDP 7.0 klients ir pieejams operētājsistēmās Windows XP SP3 un Windows Vista SP1/SP2 līdz atjauninājumam KB969084.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/10/28/announcing-the-availability-of-remote-desktop-connection-7-0-for-windows-xp-sp3-windows-vista-sp1-and-windows-vista-sp2.aspx|title=Announcing the availability of Remote Desktop Connection 7.0 for Windows XP SP3, Windows Vista SP1, and Windows Vista SP2|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-03-11|archive-date=2010-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20100308114249/http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/10/28/announcing-the-availability-of-remote-desktop-connection-7-0-for-windows-xp-sp3-windows-vista-sp1-and-windows-vista-sp2.aspx}}</ref> RDP 7.0 klients netiek oficiāli atbalstīts operētājsistēmās Windows Server 2003 x86 un Windows Server 2003/Windows XP Professional x64 izdevumos. Lielākā daļa RDP 7.0 līdzekļu, piemēram, Aero Glass attālā izmantošana, divvirzienu audio, Windows Media Player novirzīšana, vairāku monitoru atbalsts un Remote Desktop Easy Print ir pieejami tikai Windows 7 Enterprise vai Ultimate izdevumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/06/23/aero-glass-remoting-in-windows-server-2008-r2.aspx#9861892|title=Aero Glass Remoting in Windows Server 2008 R2|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-03-11|archive-date=2009-06-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090627094235/http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/06/23/aero-glass-remoting-in-windows-server-2008-r2.aspx#9861892}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/08/21/remote-desktop-connection-7-for-windows-7-windows-xp-windows-vista.aspx#9902608|title=Remote Desktop Connection 7 for Windows 7, Windows XP & Windows Vista|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-03-11|archive-date=2009-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20090827093910/http://blogs.msdn.com/rds/archive/2009/08/21/remote-desktop-connection-7-for-windows-7-windows-xp-windows-vista.aspx#9902608}}</ref> === Versija 7.1 === RDP 7.1 izdevums tika iekļauts Windows 7 Service Pack 1 un Windows Server 2008 R2 SP1 2010. gadā. Tas ieviesa RemoteFX, kas nodrošina virtualizētu grafiskā procesora atbalstu un resursdatora puses kodējumu. === Versija 8.0 === Šī versija tika izlaista [[Windows 8|operētājsistēmās Windows 8]] un Windows Server 2012 . Šai versijai ir jaunas funkcijas — adaptīvā grafika (progresīvā renderēšana un ar to saistītās metodes), automātiska TCP vai UDP kā transporta protokola izvēle, vairāku pieskārienu atbalsts, DirectX 11 atbalsts vGPU, USB novirzīšana, kas tiek atbalstīta neatkarīgi no vGPU atbalsta utt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.technet.com/b/windowsserver/archive/2012/05/09/windows-server-2012-remote-desktop-services-rds.aspx|title=Windows Server 2012 Remote Desktop Services (RDS) – Windows Server Blog – Site Home – TechNet Blogs|publisher=Blogs.technet.com|access-date=2014-02-13|date=May 8, 2012|archive-date=2013-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20131005022811/http://blogs.technet.com/b/windowsserver/archive/2012/05/09/windows-server-2012-remote-desktop-services-rds.aspx}}</ref><ref name="tech80">{{Tīmekļa atsauce|url=http://searchvirtualdesktop.techtarget.com/tip/How-Microsoft-RDP-80-addresses-WAN-graphics-shortcomings|title=How Microsoft RDP 8.0 addresses WAN, graphics shortcomings|publisher=Searchvirtualdesktop.techtarget.com|access-date=2014-02-13}}</ref> RDP klienta savienojuma joslā RDP 8.0 savienojumiem tiek parādīta poga "Savienojuma kvalitāte"; noklikšķinot uz tā, tiek sniegta papildu informācija par savienojumu, tostarp par to, vai UDP tiek izmantots vai nē.<ref name="kb2592687">{{Tīmekļa atsauce|url=http://support.microsoft.com/kb/2592687|title=Remote Desktop Protocol (RDP) 8.0 update for Windows 7 and Windows Server 2008 R2|publisher=Support.microsoft.com|access-date=2014-02-13}}</ref> RDP 8.0 klienta un servera komponentes ir pieejamas arī kā Windows 7 SP1 papildinājums. RDP 8.0 klients ir pieejams arī operētājsistēmai Windows Server 2008 R2 SP1, taču servera komponentes nav pieejamas. Lai nodrošinātu šī papildinājuma darbību, ir jāuzstāda DTLS protokols.<ref name="kb2592687"/> Pēc atjauninājumu instalēšanas, lai starp Windows 7 iekārtām būtu iespējots protokols RDP 8.0, ir jāveic papildu konfigurācija, izmantojot grupas politikas redaktoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/b/rds/archive/2013/04/09/get-the-best-rdp-8-0-experience-when-connecting-to-windows-7-what-you-need-to-know.aspx|title=Get the best RDP 8.0 experience when connecting to Windows 7: What you need to know – Remote Desktop Services (Terminal Services) Team Blog – Site Home – MSDN Blogs|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-02-13}}</ref> Jauna funkcija iekš RDP 8.0 ir ierobežots atbalsts RDP sesijas ligzdošanai; tā darbojas tikai operētājsistēmās Windows 8 un Server 2012. Windows 7 un Server 2008 R2 (pat ar RDP 8.0 atjauninājumu) šo līdzekli neatbalsta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://support.microsoft.com/kb/2754550|title=Running a Remote Desktop Connection session within another Remote Desktop Connection session is supported with Remote Desktop Protocol 8.0 for specific scenarios|publisher=Support.microsoft.com|access-date=2014-02-13|date=2012-11-02}}</ref> RDP 7 “ēnas” funkcija, kas ļāva administratoram uzraudzīt (snoop) RDP savienojumu, RDP 8 ir noņemta. RDP 8 ir noņemta arī Aero Glass tālvadības funkcija (piemērojama Windows 7 iekārtām, kas savieno viena ar otru).<ref name="tech80"/><ref name="kb2592687"/> === Versija 8.1 === Šī versija tika izlaista ar operētājsistēmām Windows 8.1 un Windows Server 2012 R2 . RDP 8.1 klienta atjauninājums pastāv arī operētājsistēmai Windows 7 SP1, taču atšķirībā no RDP 8.0 atjauninājuma operētājsistēmai Windows 7, tas nepievieno RDP 8.1 servera komponenti sistēmai Windows 7. Turklāt, ja operētājsistēmā Windows 7 ir nepieciešama RDP 8.0 servera funkcija, pirms RDP 8.1 atjauninājuma instalēšanas ir jāinstalē atjauninājums KB 2592687 (RDP 8.0 klienta un servera komponentes).<ref name="kb2830477">{{Tīmekļa atsauce|url=http://support.microsoft.com/kb/2830477|title=Update for RemoteApp and Desktop Connections feature is available for Windows|publisher=Support.microsoft.com|access-date=2014-03-11|date=2014-02-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/b/rds/archive/2013/11/12/remote-desktop-protocol-8-1-update-for-windows-7-sp1-released-to-web.aspx|title=Remote Desktop Protocol 8.1 Update for Windows 7 SP1 released to web – Remote Desktop Services (Terminal Services) Team Blog – Site Home – MSDN Blogs|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2014-02-13}}</ref> Sesiju ēnošanas atbalsts tika pievienots jau RDP versijā 8.1. Šī versija arī novērš dažus vizuālus traucējumus programmā [[Microsoft Office]] 2013, kad tā darbojas kā RemoteApp .<ref name="kb2830477"/> RDP versija 8.1 nodrošina arī "ierobežotā administratora" režīmu. Lai pieteiktos šajā režīmā, ir jāzina tikai jauktā parole, nevis tās vienkāršais teksts, tādējādi padarot iespējamu jaukšanas uzbrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://labs.portcullis.co.uk/blog/new-restricted-admin-feature-of-rdp-8-1-allows-pass-the-hash/|title=New "Restricted Admin" feature of RDP 8.1 allows pass-the-hash|publisher=Labs.portcullis.co.uk|access-date=2014-03-11|date=2013-10-20}}</ref> Microsoft ir izlaidusi 82 lappušu garu dokumentu, kurā paskaidrots, kā mazināt šāda veida uzbrukumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.microsoft.com/en-gb/download/details.aspx?id=36036|title=Mitigating Pass-the-Hash (PtH) Attacks and Other Credential Theft Techniques|publisher=Microsoft.com|access-date=2014-03-11}}</ref> === Versija 10.0 === RDP versijā 10.0 ir iekļautas šādas jaunas funkcijas: AutoSize tālummaiņa (noderīga HiDPI klientiem). Turklāt tika iekļauti grafikas saspiešanas uzlabojumi, izmantojot H.264/AVC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.technet.microsoft.com/enterprisemobility/2016/01/11/remote-desktop-protocol-rdp-10-avch-264-improvements-in-windows-10-and-windows-server-2016-technical-preview/|title=Remote Desktop Protocol (RDP) 10 AVC/H.264 improvements in Windows 10 and Windows Server 2016 Technical Preview|publisher=Microsoft.com|access-date=2016-01-12}}</ref> == Iespējas == * 32 bitu krāsu gammas atbalsts. Tiek atbalstītas arī 8, 15, 16 un 24 bitu krāsu gammas. * 128 bitu šifrēšana izmantojot RC4 šifrēšanas algoritmu, sākot ar 6. versiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://msdn.microsoft.com/en-us/library/aa383015(VS.85).aspx|title=Remote Desktop Protocol|publisher=Microsoft|access-date=March 30, 2009}}</ref> TLS atbalsts kopš versijas 5.2. * Audio novirzīšana ļauj lietotājiem apstrādāt audio uz attālās darbvirsmas un novirzīt skaņu uz lietotāja datoru. * Failu sistēmas novirzīšana ļauj lietotājiem termināļa sesijas laikā izmantot savus lokālos failus attālajā darbvirsmā. * Printera novirzīšana ļauj lietotājiem termināļa sesijā izmantot savu vietējo printeri tāpat kā lokāli vai tīklā koplietotu printeri. * Portu novirzīšana ļauj lietojumprogrammām, kas darbojas termināļa sesijā, piekļūt vietējiem seriālajiem un paralēlajiem portiem. * Attālais dators un lokālais dators var koplietot starpliktuvi. Microsoft ieviesa šādus līdzekļus, izlaižot RDP 6.0 2006. gadā: * Seamless Windows: attālās lietojumprogrammas var darboties klienta datorā, ko apkalpo attālās darbvirsmas savienojums. Tas ir pieejams kopš RDP 6.<ref name="MSRDPERP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://msdn.microsoft.com/en-us/library/cc242568(v=prot.10).aspx|title=[MS-RDPERP&#93;: Remote Desktop Protocol: Remote Programs Virtual Channel Extension|publisher=Msdn.microsoft.com|access-date=2014-02-13}}</ref> * Attālās programmas: lietojumprogrammu publicēšana ar klienta puses failu tipu asociācijām. * Termināļa pakalpojumu vārteja: nodrošina iespēju izmantot priekšgala IIS serveri, lai pieņemtu savienojumus (caur [[HTTPS|443. portu]]) aizmugures termināļa pakalpojumu serveriem, izmantojot [[https]] savienojumu, līdzīgi kā [[RPC]], izmantojot https, ļauj Outlook klientiem izveidot savienojumu ar aizmugures Exchange 2003 serveri. Nepieciešama Windows Server 2008 operētājsistēma. * Tīkla līmeņa autentifikācija * Atbalsts attālinātai Aero Glass tēmai (vai Composed Desktop), tostarp ClearType fontu izlīdzināšanas tehnoloģijai. * Atbalsts attālinātām Windows Presentation Foundation lietojumprogrammām: saderīgi klienti, kuriem ir .NET Framework 3.0 atbalsts var parādīt visus Windows Presentation Foundation efektus vietējā datorā. * Ierīces novirzīšanas pārrakstīšana, lai tā būtu vispārīgāka, ļaujot piekļūt lielākam ierīču dažādībai. * RDP pilnībā konfigurējams un skriptējams, izmantojot Windows Management Instrumentation . * Uzlabota joslas platuma regulēšana RDP klientiem. * [[Transporta slāņa drošība]]s (TLS) 1.0 atbalsts gan serverī, gan klientā (var vienoties, ja abas puses piekrīt, taču tas nav obligāts jebkuras Windows versijas noklusējuma konfigurācijā). * Vairāku monitoru atbalsts, kas ļauj vienā sesijā izmantot vairākus klienta monitorus (atspējo darbvirsmas kompozīciju) RDP 7.1. izlaidumā 2010. gadā tika ieviesta šāda funkcija: * RemoteFX : RemoteFX nodrošina virtualizētu GPU atbalstu un resursdatora puses kodējumu; tas tiek piegādāts kā daļa no Windows Server 2008 R2 SP1. == Drošības jautājumi == RDP versija 5.2 tās noklusējuma konfigurācijā ir neaizsargāta pret starpnieka uzbrukumu . Administratori var iespējot [[Transporta slāņa drošība|transporta slāņa šifrēšanu,]] lai mazinātu šo risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://web.nvd.nist.gov/view/vuln/detail?vulnId=CVE-2005-1794|title=National Vulnerability Database (NVD) National Vulnerability Database (CVE-2005-1794)|publisher=Web.nvd.nist.gov|access-date=2014-02-13|date=2011-07-19|archive-date=2011-09-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110914061346/http://web.nvd.nist.gov/view/vuln/detail?vulnId=CVE-2005-1794}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.msdn.com/b/rds/archive/2008/07/21/configuring-terminal-servers-for-server-authentication-to-prevent-man-in-the-middle-attacks.aspx|title=Configuring Terminal Servers for Server Authentication to Prevent "Man in the Middle" Attacks|publisher=Microsoft|access-date=November 9, 2011|date=July 12, 2008}}</ref> RDP sesijas ir pakļautas arī akreditācijas datu iegūšanai atmiņā, ko var izmantot, lai uzsāktu jaucējuzbrukumus .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sentinelone.com/blog/mimikatz-windows-rdp-attack-case-study/|title=Mimikatz and Windows RDP: An Attack Case Study|website=SentinelOne|access-date=2020-10-12|date=2019-06-06}}</ref> 2012. gada martā Microsoft izlaida atjauninājumu kritiskai RDP drošības ievainojamībai. Ievainojamība ļāva Windows datorus apdraudēt neautentificētiem klientiem un datoru tārpiem .<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://technet.microsoft.com/en-us/security/bulletin/ms12-020|title=Microsoft Security Bulletin MS12-020 – Critical|publisher=[[Microsoft]]|access-date=16 March 2012|date=13 March 2012}}</ref> RDP klienta versiju 6.1 var izmantot, lai atklātu visu RDP servera lietotāju vārdus un attēlus (neatkarīgi no tā, kura Windows versija), lai izvēlētos vienu, ja RDP savienojumam nav norādīts [[lietotājvārds]]. 2018. gada martā Microsoft izlaida ielāpu priekš CVE-2018-0886, attālā koda izpildes ievainojamībai iekš CredSSP, kas ir drošības atbalsta devējs iekļauts Microsoft Remote Desktop un Windows Remote Management programmatūrās. To atklāja Preempt.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://portal.msrc.microsoft.com/en-us/security-guidance/advisory/CVE-2018-0886|title=CVE-2018-0886 – CredSSP Remote Code Execution Vulnerability|website=microsoft.com|access-date=2018-03-23|language=en|archive-date=March 23, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180323155339/https://portal.msrc.microsoft.com/en-us/security-guidance/advisory/CVE-2018-0886|dead-url=no}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://blog.preempt.com/how-we-exploited-the-authentication-in-ms-rdp|title=From Public Key to Exploitation: How We Exploited the Authentication in MS-RDP|access-date=2018-03-23|last=Karni|first=Eyal|language=en-us|archive-date=March 23, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180323160028/https://blog.preempt.com/how-we-exploited-the-authentication-in-ms-rdp|dead-url=no}}</ref> 2019. gada maijā Microsoft izdeva drošības ielāpu priekš CVE-2019-0708 ("BlueKeep"), ievainojamība, kas pieļauj iespēju attālināti izpildīt kodu un par kuru Microsoft brīdināja, ka tā ir "tārpojama", kas var izraisīt plašus traucējumus. Šoreiz ielāpi bija pieejami arī vairākām Windows versijām, kurām vairs nebija oficiāla atbalsta, piemēram, [[Windows XP]]. Tūlītēja ļaunprātīga izmantošana nesekoja, taču eksperti bija vienisprātis, ka tas ir iespējams un var radīt plašu kaitējumu, pamatojoties uz to sistēmu skaitu, kuras šķietami bija palikušas atklātas un neizlabotas.<ref name="zdnet">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zdnet.com/article/even-the-nsa-is-urging-windows-users-to-patch-bluekeep-cve-2019-0708/|title=Even the NSA is urging Windows users to patch BlueKeep (CVE-2019-0708)|last=Cimpanu|first=Catalin|website=ZDNet|access-date=2019-06-20}}</ref><ref name="AT-20190531">{{Ziņu atsauce|url=https://arstechnica.com/information-technology/2019/05/microsoft-says-its-confident-an-exploit-exists-for-wormable-bluekeep-flaw/|title=Microsoft practically begs Windows users to fix wormable BlueKeep flaw|work=[[Ars Technica]]|access-date=31 May 2019|date=31 May 2019|last=Goodin|first=Dan}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2019/5/14/18623565/microsoft-windows-xp-remote-desktop-services-worm-security-patches|title=Microsoft warns of major WannaCry-like Windows security exploit, releases XP patches|last=Warren|first=Tom|website=The Verge|access-date=2019-06-20|date=2019-05-14}}</ref> 2019. gada jūlijā Microsoft izdeva drošības ielāpu priekš CVE-2019-0887, RDP ievainojamība, kas ietekmē Hyper-V.<ref name="BC-20190807">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bleepingcomputer.com/news/security/microsoft-ignored-rdp-vulnerability-until-it-affected-hyper-v/|title=Microsoft Ignored RDP Vulnerability Until it Affected Hyper-V|last=Ilascu|first=Ionut|website=[[Bleeping Computer]]|access-date=August 8, 2019|date=August 7, 2019}}</ref> == Īstenojumi, kas nav Microsoft izstrādāti == Ir daudz citu ražotāju RDP klientu un serveru implementāciju, kas ievieš Microsoft funkcionalitātes apakškopas. Piemēram, atvērtā pirmkoda komandrindas klients rdesktop ir pieejams operētājsistēmām Linux/Unix un Microsoft Windows. Ir daudzi GUI klienti, piemēram, tsclient un KRDC, kas ir izveidoti uz rdesktop bāzes.<ref name="rdesktop"/> 2009. gadā rdesktop tika pārveidots par FreeRDP — jauns projekts, kura mērķis ir modularizēt kodu, risināt dažādas problēmas un ieviest jaunas funkcijas. FreeRDP ir aprīkots ar savu komandrindas klientu xfreerdp, kas atbalsta Seamless Windows iekš RDP6.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.com/FreeRDP/FreeRDP-old|title=FreeRDP-old README|website=GitHub|access-date=February 27, 2020|date=2010|language=en}}</ref> Aptuveni 2011. gadā projekts tika pārrakstīts ar [[Apache licence|Apache licenci]], pievienojot citas funkcijas, piemēram, RemoteFX, RemoteApp un NTLMv2.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://github.com/FreeRDP/FreeRDP|title=FreeRDP/FreeRDP|publisher=FreeRDP|website=GitHub|access-date=February 27, 2020|date=27 February 2020}}</ref> Komerciāla produkta ar nosaukumu Thincast izplatīšana tika sākta 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.freerdp.com/2019/02/20/hi-thincast-workstation|title=Hi! – The Thincast Workstation|website=www.freerdp.com|access-date=February 27, 2020}}</ref> 2020. gada vasarā tika izveidots vairāku platformu klients, kura pamatā ir FreeRDP, tostarp Vulkan/H.264 atbalsts. Ir arī GTK lietojumprogramma ar nosaukumu Remmina. Remmina arī ir balstīta uz FreeRDP. Atvērtā pirmkoda RDP serveri iekš Unix ietver FreeRDP, ogon project un xrdp. Lai izveidotu savienojumu ar šādu serveri, var izmantot Windows Remote Desktop Connection klientu. Patentēti RDP klientu risinājumi, piemēram, rdpclient, ir pieejami kā atsevišķa lietojumprogramma vai iestatīti pēc noklusējuma klienta aparatūrā. Jauna piekļuves paradigma — pārlūkprogrammu atbalstīta piekļuve — ir ļāvusi lietotājiem piekļūt Windows galddatoriem un lietojumprogrammām jebkurā RDP resursdatorā, piemēram, Microsoft Remote Desktop (RDS) sesiju resursdatoros (Terminal Services) un virtuālajos galddatoros, kā arī attālos fiziskajos datoros. Ir arī VirtualBox Remote Display Protocol (VRDP), [[Oracle Corporation|ko Oracle]] izmanto VirtualBox virtuālo mašīnu ieviešanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virtualbox.org/manual/UserManual.html#vrde|title=VirtualBox Manual: 7.1. Remote Display (VRDP Support)|website=VirtualBox|access-date=27 February 2020}}</ref> Šis protokols ir saderīgs ar visiem RDP klientiem, tai skaitā arī ar Windows nodrošināto, taču atšķirībā no sākotnējā RDP to var konfigurēt, lai pieņemtu nešifrētus un ar paroli neaizsargātus savienojumus, kas var būt noderīgi drošos un uzticamos tīklos, piemēram, mājas vai biroja [[Lokālais tīkls|LAN]]. Pēc noklusējuma Microsoft RDP serveris atsakās izveidot savienojumus ar lietotāju kontiem ar tukšām parolēm (bet to var mainīt ar grupas politikas redaktoru<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://jellebens.blogspot.ru/2010/01/windows-7-rdp-with-blank-password.html|title=Jelle Bens: Windows 7 RDP with blank password|last=Bens|first=Jelle|publisher=Jellebens.blogspot.ru|access-date=2014-03-11|date=2010-01-31}}</ref>). VRDP nodrošina arī ārējās un viesu autorizācijas iespējas. Nav svarīgi, kura operētājsistēma ir instalēta kā viesis, jo VRDP tiek ieviests virtuālās mašīnas (resursdatora) līmenī, nevis viesu sistēmā. Nepieciešama [[Slēgtais kods|patentēta]] VirtualBox paplašinājuma pakotne. == Patenti == Microsoft pieprasa trešo pušu izmantošanas gadījumiem licencēt attiecīgos RDP patentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cloudblogs.microsoft.com/enterprisemobility/2013/12/11/remote-desktop-protocol-licensing-available-for-rdp-8/|title=Remote Desktop Protocol Licensing Available for RDP 8|publisher=Blogs.msdn.com|access-date=2018-02-08|date=2014-12-11}}</ref> Kopš 2014. gada februāra joprojām nav zināms, cik lielā mērā atvērtā pirmkoda klienti atbilst šai prasībai. == Izmantošana kibernoziegumos == Drošības pētnieki ir ziņojuši, ka kibernoziedznieki pārdod apdraudētus RDP serverus mazzināmos forumos, kā arī specializētos nelegālos RDP veikalos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://securelist.com/xdedic-the-shady-world-of-hacked-servers-for-sale/75027/|title=xDedic – the shady world of hacked servers for sale|last=GReAT|website=SecureList|access-date=2018-12-15|date=June 15, 2016}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flashpoint-intel.com/blog/uas-shop-international-rdp-servers/|title="Ultimate Anonymity Services" Shop Offers Cybercriminals International RDP Servers|last=Kremez|first=Vitali|last2=Rowley|first2=Liv|access-date=2018-12-15|date=2017-10-24|language=en-US}}</ref> Šos apdraudētos RDP var izmantot kā “īstenošanas vietu” cita veida krāpšanai vai piekļuvei sensitīviem personas vai uzņēmuma datiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://securityintelligence.com/news/dark-web-rdp-shops-offer-access-to-vulnerable-systems-for-as-little-as-3/|title=Dark Web 'RDP Shops' Offer Access to Vulnerable Systems for as Little as $3|last=Bisson|first=David|website=Security Intelligence|access-date=2018-12-15|date=19 July 2018|language=en-US}}</ref> Pētnieki arī ziņo par gadījumiem, kad kibernoziedznieki izmanto RDP, lai tiešā ceļā ievietotu datoros ļaunprātīgu programmatūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csoonline.com/article/3291617/security/samsam-infected-thousands-of-labcorp-systems-via-brute-force-rdp.html|title=Samsam infected thousands of LabCorp systems via brute force RDP|last=Ragan|first=Steve|website=CSO Online|access-date=2018-12-15|date=2018-07-19|language=en|archive-date=2018-12-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20181215122835/https://www.csoonline.com/article/3291617/security/samsam-infected-thousands-of-labcorp-systems-via-brute-force-rdp.html}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * [http://msdn2.microsoft.com/en-us/library/aa383015.aspx Attālās darbvirsmas protokols] — no Microsoft izstrādātāju tīkla * [https://support.microsoft.com/en-us/kb/186607 Izpratne par attālās darbvirsmas protokolu] — no support.microsoft.com * [http://msdn.microsoft.com/en-us/library/cc240445(PROT.10).aspx MS-RDPBCGR: attālās darbvirsmas protokols: pamata savienojamības un grafikas attālinātās specifikācijas] — no Microsoft izstrādātāju tīkla [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] [[Kategorija:Tīkla protokoli]] 5fugsry3mffnehc3aa3dy3p7grytfvg 0 508406 4532785 4330130 2026-10-07T03:39:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532785 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Saljut-1'' | Nosaukums_orig = ''Салют-1'' | Attēls = RP1357 p64 Salyut 1.svg | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = ''Saljut'' ar kosmosa kuģi ''Sojuz'' | Programma = ''[[Saljut]]'' | KA_veids = [[Orbitālā stacija]] | Bāzes platforma = | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = {{USSR}} | Lielākie_izgatavotāji = | Starta_gads = 1971 | Starts = {{dat|1971|4|19|SK}} 01:40:00 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Proton-K]]'' | Starta_vieta = [[Baikonuras kosmodroms|Baikonura]], {{USSR}} | Palaists_kopā_ar = | Starta_laukums = 81 / 24 | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = 1971 | Beigu_datums = {{dat|1971|10|11|SK}} | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | NSSDC_ID 2 = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 18 425 kg | Sausmasa = | Pilna_masa = | Zinātnisko_instr_masa = | Enerģija = | Raidītāji = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = ''[[DOS-2]]''{{br}}''[[Saljut-2]]'' }} '''''Saljut-1''''' ({{val|ru|Салют-1}}) jeb ''DOS-1'' bija [[Padomju Savienība|PSRS]] ''DOS'' sērijas [[orbitālā stacija]], pirmā kosmosa stacija pasaulē. Tās paziņotais mērķis bija pārbaudīt orbitālās stacijas sistēmu elementus un veikt zinātniskus pētījumus un eksperimentus. Stacijā varēja uzturēties trīs cilvēku apkalpe. Stacija orbītā tika palaista {{dat|1971|4|19||bez}}. To apmeklēja kosmosa kuģi ''[[Sojuz-10]]'' un ''[[Sojuz-11]]''. Pirmajam kuģim neizdevās saslēgties ar ''Saljut-1''. ''Sojuz-11'' veiksmīgi saslēdzās, un tā apkalpe stacijā pavadīja 23 dienas, bet, atgriežoties uz zemes, nolaižamais aparāts priekšlaicīgi dehermetizējās un apkalpe gāja bojā. Stacija {{dat|1971|10|11||bez}} tika novadīta no orbītas, kosmosā pavadot 175 dienas. == Priekšvēsture == 1960. gadu vidū [[Čelomeja konstruktoru birojs]] sāka izstrādāt militārās nozīmes staciju kā atbildi uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] plānoto militāro orbitālo staciju ''[[Manned Orbiting Laboratory]]''. Darbs pie ''[[Almaz]]'' projekta tomēr ritēja lēni, radās aizkave ar dzīvības nodrošināšanas sistēmām un dzinējiekārtām. Pēc tam, kad kļuva zināms, ka ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' strādā pie civilās orbitālās stacijas ''Orbital Workshop'' (vēlāk zināma kā ''[[Skylab]]''), [[Konstantīns Feoktistovs]], kas strādāja konstruktoru birojā ''[[RKK Energija|OKB-1]]'', ierosināja Čelomeja KB stacijai uzstādīt sistēmas un agregātus no kosmosa kuģa ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'', tādējādi PSRS pirmajai pasaulē izdotos izveidot orbitālo staciju. Ideju atbalstīja [[PSKP CK politbirojs]], un vairāki nepabeigtie stacijas korpusi no Čelomeja KB tika nodoti ''OKB-1''.<ref name="kratkaya-istoriya" /> [[Vladimirs Čelomejs]] vēlāk to nosauca kā "pirātu uzbrukumu viņa salai". Civilās padomju kosmosa stacijas projekts tika saukts par ''DOS'' (no {{val|ru|Долговременная орбитальная станция}}, "Ilglaicīgā orbitālā stacija"). Stacijai bija plānots piešķirt nosaukumu ''Zarja'' ("ausma"), taču neilgi pirms palaišanas vadība attapās, ka līdzīgs nosaukums jau ir Ķīnas mākslīgajam pavadonim (''[[Dong Fang Hong I]]'' — "Austrumi sārtojas"). ''[[TASS]]'' ziņojumā stacija tika saukta par ''Saljut'' ("[[salūts]]"), lai gan lidoja ar uzrakstu ''Zarja'' uz korpusa. Turpmāk ''Saljut'' nosaukums tika izmantots arī nākamajām stacijām, to skaitā militārajām ''Almaz''. == Izgatavošana un sagatavošanās startam == ''Saljut'' izgatavošana sākās 1970. gada sākumā. Stacija tika paredzēta vismaz divām pastāvīgām ekspedīcijām. Kosmonautu treniņi ''Saljut'' programmai sākās 1970. gada vasarā. Pēc gandrīz gada stacija tika nosūtīta uz [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodromu]]. Vēl bija jāveic atlikusī montāža, un tā tika pabeigta palaišanas centrā. ''Saljut'' programmu uzraudzīja ''Sojuz'' lidojumu valsts komisijas priekšsēdētājs [[Kerims Kerimovs]]. Starts tika plānots 1971. gada 12. aprīlī, lai tas sakristu ar ''[[Vostok-1]]'' [[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] lidojuma 10. gadadienu, bet tehniskas problēmas to aizkavēja līdz 19. aprīlim. == Lidojuma gaita == ''Saljut'' tika palaista {{dat|1971|4|19||bez}} 01:40:00 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Proton-K]]'' no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]]. Pēc atdalīšanās no raķetes stacija bija orbītā 177 × 211 km 51,6° slīpumā. Pēc ''Saljut'' dzinēju iedarbināšanas stacija sasniedza orbītu 200 × 210 km. Pirmā ekspedīcija uz staciju ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz-10]]'' startēja 22. aprīlī (apkalpe: [[Vladimirs Šatalovs]], [[Aleksejs Jeļisejevs]], [[Nikolajs Rukavišņikovs]]). 24. aprīlī kuģis saslēdzās ar staciju, bet neizdevās abu kosmisko aparātu cieša savienošana, tāpēc apkalpe nespēja iekļūt stacijā. Arī atvienoties kuģim ar pirmo reizi neizdevās. Pēc norādījumiem no zemes pēc 5,5 stundu kopēja lidojuma atvienošanās izdevās, un ''Sojuz-10'' veica nolaišanos. Nākamā ekspedīcija uz staciju tika nokomplektēta no ''Sojuz-10'' rezerves apkalpes: [[Georgijs Dobrovoļskis]], [[Vladislavs Volkovs]], [[Viktors Pacajevs]]. Tā startēja 6. jūnijā ar kuģi ''[[Sojuz-11]]'' un 7. jūnijā veiksmīgi saslēdzās ar ''Saljut''. Iekļūstot stacijā, apkalpe atklāja, ka gaiss ir stipri piedūmots; pēc ventilācijas sistēmas remonta kosmonauti nākamo diennakti pavadīja nolaižamajā aparātā, gaidot gaisa atjaunošanos. 22 dienas trīs apkalpes locekļi, neskatoties uz dažām ārkārtas situācijām (stacijā notika vismaz viens ugunsgrēks, ko kosmonauti likvidēja), veiksmīgi izpildīja lidojuma programmu. 29. jūnijā notika atvienošanās no stacijas, un ''Sojuz'' sāka nolaišanos. Lielā augstumā retinātā atmosfērā negaidīti notika nolaižamā aparāta dehermetizācija, un apkalpe gāja bojā nolaišanās posmā. Pēc šīs katastrofas tika apturēti visi kosmiskie lidojumi, kamēr tika modificēts kosmosa kuģis ''Sojuz''. Stacijai 1971. gada augustā beidzās resursi. ''Saljut'' ar saviem dzinējiem periodiski paaugstināja orbītas augstumu, bet 11. oktobrī stacija kontrolēti tika novadīta no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. Nesadegušās daļas aptuveni 04:00 ''UTC'' iekrita Klusajā okeānā.<ref name="Shayler|Hall|2003|p=179" /> == Uzbūve == Orbitālā stacija bija 20 m gara, ar 4 m maksimālo diametru un 99 m³ plašām iekštelpām, tās sausmasa orbītā bija {{sk|18425|kg}}. Stacija bija sadalīta vairākos nodalījumos, no kuriem trīs bija hermētiski (kopā 100 m³), un divos varēja uzturēties apkalpe. ''Saljut-1'' [[atmosfēra]]s gāzes sastāvs bija tuvs Zemes atmosfērai, tika uzturēts normāls spiediens un temperatūra. [[Oglekļa dioksīds]], kas veidojās, kosmonautiem elpojot, tika absorbēts reģeneratīvajās patronās, kas ķīmiskā reakcijā izdalīja skābekli. === Darba nodalījums === Stacijas vidusdaļā atradās galvenais (darba) nodalījums, kas sastāvēja no maza diametra cilindra (2,9 m diametrā un 3,5 m garumā) un liela diametra cilindra (4,15 m diametrā un 2,7 m garumā). Iekšienē bija rāmja konstrukcija, pie kuras bija piestiprinātas iekārtas un nosegtas ar paneļiem. Rāmja iekšējā daļā, kas šķērsgriezumā veidoja kvadrātu, varēja brīvi pārvietoties apkalpe. Stacijas iekšējie paneļi bija dažādās krāsās (gaiši un tumši pelēkā, ābolu zaļā, gaiši dzeltenā), lai kosmonautiem palīdzētu orientēties bezsvara stāvoklī. Mazā diametra cilindrā bija izvietots centrālais stacijas vadības postenis, atpūtas zona, vietas pārtikas uzglabāšanai un pieņemšanai, guļvietas. Lielā diametra cilindrā bija izvietotas zinātniskās iekārtas, sporta trenažieri, dušas iekārta, atsevišķā izolētā nodalījumā — kosmiskā tualete. Lielā diametra cilindra vidū bija konusa veida nehermētisks zinātniskās aparatūras nodalījums. Tajā bija saules teleskops ''OST-1'' (izstrādāts Krimas astrofizikas observatorijā), rentgena teleskops ''RT-2'', infrasarkanais teleskops spektrometrs ''ITS-K'' (izstrādāts ''FIAN'') un cita aparatūra. === Pārejas nodalījums === Pārejas nodalījums atradās mazā diametra cilindra galā. Tā diametrs bija 2 m, garums ar saslēgšanās mezglu bija 3 m. Starp pārejas un darba nodalījumu bija lūka ar hermētisku vāku. Pārejas nodalījuma priekšējā galā bija pasīvais saslēgšanās mezgls ar hermētisku vāku, lai varētu pāriet uz kosmosa kuģi ''Sojuz''. Nodalījuma ārpusē bija uzstādīti divi negrozāmi ''Sojuz'' tipa [[saules baterija|saules bateriju]] paneļi, kas palaišanas laikā bija salocīti. Pārejas nodalījumā atradās arī zinātniskās ierīces. Pārejas nodalījuma īpašā sfēriskā nišā bija uzstādīta ''Orion-1'' kosmiskā observatorija, kas nodrošināja [[Ultravioletais starojums|UV]] spektrometriju ar Mersenna (''Mersenne'') sistēmas spoguļa teleskopu un ''Wadsworth'' sistēmas spektrogrāfu, izmantojot filmu, kas jutīga pret ultravioleto spektru. Teleskopu izgatavoja [[Bjurakanas observatorija]]s Kosmisko pētījumu filiālē [[Grigors Gurzadjans|Grigora Gurzadjana]] vadībā. === Agregātu nodalījums === Agregātu nodalījums bija piestiprināts pie lielā diametra cilindra aizmugurējā gala. Apkalpe tajā iekļūt nevarēja. Nodalījumā bija izvietota koriģējošā dzinējiekārta ar degvielas tvertnēm, orientācijas sistēmas dzinēji un to degvielas tvertnes. Agregātu nodalījuma sistēmas tika ņemtas no kosmosa kuģa ''Sojuz'', divkārt palielinot degvielas tvertņu tilpumu. Arī šim nodalījumam ārpusē bija saules baterijas. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shayler|Hall|2003|p=179">{{grāmatas atsauce |url=https://books.google.com/books?id=dbGchpi1HP8C&pg=PA172 |first1=David J. |last1=Shayler |first2=Rex D. |last2=Hall |title=Soyuz: A Universal Spacecraft |series=Springer-Praxis Books in Astronomy and Space Sciences |publisher=Springer Science+Business Media |year=2003 |isbn=1-85233-657-9 }}</ref> <ref name="kratkaya-istoriya">[https://vc.ru/future/70939-kratkaya-istoriya-sovetskih-kosmicheskih-stanciy-ot-salyuta-1-do-mira Краткая история советских космических станций: от «Салюта-1» до «Мира»] Глава из книги «Изобретено в СССР: История изобретательской мысли с 1917 по 1991 год» Тима Скоренко</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.zarya.info/Diaries/StationsDOS/Salyut1.php The DOS Space Stations] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110709084947/http://www.zarya.info/Diaries/StationsDOS/Salyut1.php |date={{dat|2011|07|09||bez}} }} zarya.info * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/salyut-1.htm Salyut 1, (2) / DOS 1, 2] Krebs, Gunter D * [http://salyut-1.narod.ru/ Орбитальная станция "Салют-1" (ДОС, 17К)] narod.ru * [http://garni-cosmos.com/node/158 ОРИОН-1: ОРБИТАЛЬНАЯ ОБСЕРВАТОРИЯ НА ПЕРВОЙ КОСМИЧЕСКОЙ СТАНЦИИ “САЛЮТ”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220512190054/http://garni-cosmos.com/node/158 |date={{dat|2022|05|12||bez}} }} Garni Kosmiskās astronomijas institūta muzejs * [https://web.archive.org/web/20231128133453/http://www.svengrahn.pp.se/trackind/salyut1/salyut1.html Salyut-1, its origin, flights to it and radio tracking thereof] Sven Grahn {{1971. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Orbitālās stacijas]] pc4xoq64ajw3f4v59me9b87728qjwuf 0 509421 4532635 4270038 2026-10-06T13:46:06Z Bendžamins 76862 4532635 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Makss Gradēls | nationalgoals2 = 1 | goals6 = 1 | years7 = 2017—2018 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | caps7 = 29 | goals7 = 8 | nationalyears1 = 2011—2024 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalcaps1 = 113 | nationalgoals1 = 18 | nationalyears2 = 2021 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras olimpiskā izlase | nationalcaps2 = 2 | pcupdate = {{dat|2025|04|30|SK|bez}} | clubs6 = {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | name = | caption = Gradēls 2012. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | years8 = 2018—2020 | caps8 = 57 | goals8 = 14 | clubs9 = {{flaga|Turcija}} [[Sivasspor]] | years9 = 2020—2023 | caps9 = 100 | caps6 = 25 | years6 = 2015—2018 | image = Max Gradel 9292.JPG | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1987|11|30}} | cityofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | height = 177 | currentclub = | clubnumber = | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2006—2010 | clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City FC|Leicester City]] | caps1 = 27 | goals1 = 1 | years2 = 2007—2008 | caps2 = 34 | goals5 = 31 | goals2 = 9 | years3 = 2009—2010 | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | caps3 = 14 | goals3 = 3 | years4 = 2010—2011 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leeds United FC|Leeds United]] | caps4 = 63 | goals4 = 22 | years5 = 2011—2015 | clubs5 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | caps5 = 101 | goals9 = 21 | clubs10 = {{flaga|Turcija}} [[Gaziantep FK|Gaziantep]] | years10 = 2023—2024 | caps10 = 29 | goals10 = 1 | clubs11 = {{flaga|Turcija}} [[Sakaryaspor]] | years11 = 2024 | caps11 = 2 | goals11 = 1 | clubs12 = {{flaga|Turcija}} [[Amedspor]] | years12 = 2024—2025 | caps12 = 16 | goals12 = 1 }}'''Makss Alēns Gradēls''' ({{Val|fr|Max-Alain Gradel}}, dzimis {{Dat|1987|11|30}}) ir [[Kotdivuāra]]s bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāvēja [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]s. Savu karjeru sācis [[Anglija|Anglijā]], kur spēlējis [[Leicester City FC|''Leicester City'']], [[AFC Bournemouth|''Bournemouth'']] un [[Leeds United FC|''Leeds United'']]. 2011. gadā pievienojies ''[[Ligue 1]]'' komandai [[AS Saint-Étienne|''Saint-Étienne'']]. 2014—15. gada sezonā bijis komandas labākais vārtu guvējs. Vēlāk atgriezies ''Bournemouth'' un spēlējis Francijas komandā [[Toulouse FC|''Toulouse'']]. 2020. gadā pievienojies [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandai ''[[Sivasspor]]''. Kotdivuāras futbola izlases sastāvā debitējis 2011. gadā. Piedalījies [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] un [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Ar izlasi uzvarējis [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Leicester City''' * [[Anglijas futbola Pirmā līga|Anglijas Pirmā līga]]: 2008—09 '''Saint-Étienne''' * [[Coupe de la Ligue]]: 2012—13 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]], [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Gradēls, Makss}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Leicester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:A.F.C. Bournemouth spēlētāji]] [[Kategorija:Leeds United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Gaziantep FK spēlētāji]] [[Kategorija:Sivasspor spēlētāji]] rwaebfkzxtr92ztl3jj1xbn379omumn 0 509804 4532696 4044324 2026-10-06T16:55:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532696 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''UAB Pigu'' | native_name = | logo = Pigu.lt logotipas.png | logo_size = 200px | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2007. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Viļņa]] | location_country = {{LTU}} | location = | locations = | area_served = {{LTU}}, {{LAT}}, {{EST}} | key_people = | industry = [[tirdzniecība]] | products = | services = mazumtirdzniecība | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[PHH Group]]'', {{FIN}} | divisions = | subsid = SIA ''Pigu Latvia'' (''[[220.lv]]'')<br /> ''DLB Trading OÜ'' (''kaup24.ee'') | homepage = [https://pigu.lt pigu.lt] | footnotes = | intl = }} '''''UAB Pigu''''' ir [[Lietuva]]s tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmums. Tā mātes uzņēmums ir [[Somija|Somijā]] reģistrēta pārvaldītājsabiedrība ''[[PHH Group|PHH Group Oy]]'', ko pārvalda investīciju uzņēmums ''Mid Europa''. Uzņēmums dibināts 2007. gadā. Tā galvenais birojs ir [[Viļņa|Viļņā]]. ''UAB Pigu'' pārvalda interneta veikalu ''pigu.lt'' Lietuvā. Tam ir meitas uzņēmums Latvijā SIA ''Pigu Latvia'' (interneta veikals ''[[220.lv]]'') un Igaunijā ''DLB Trading OÜ'' (interneta veikals ''kaup24.ee''). == Vēsture == 2007. gada jūnijā Lietuvā tika dibināts uzņēmums ''UAB Pigu''. 2008. gadā tika palaists interneta veikals ''pigu.lt''. 2011. gadā ''UAB Pigu'' iegādājās arī vienu no lielākajiem un vecākajiem interneta veikaliem Latvijā ''[[220.lv]]''. 2013. gadā ''Pigu'' grupa ieguva Igaunijas elektroniskās tirdzniecības uzņēmuma ''Dlb Trading OÜ'' kontrolpaketi, kas pārvaldīja interneta veikalu ''dlb.ee'' Igaunijā (tagad ''kaup24.ee'') un ''dlb.fi'' Somijā. 2014. gads tika iegādāts Lietuvas uzņēmums ''UAB Sau.lt'', kas pārvaldīja sieviešu preču interneta veikalu, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas parfimērijas, kosmētikas, bērnu preču un apģērbu jomā. 2015. gads maijā ''Pigu'' grupas kontrolpaketi (51 % kapitāldaļu) iegādājās Polijas grupas ''MCI'' meitas uzņēmuma ''Private Equity Managers'' (''PEManagers Group'') pārvaldītais fonds ''MCI.TechVentures 1.0''.<ref name=delfi2 /> 2016. gada novembrī ''Pigu'' Viļņas apkaimē Žverīnā blakus savai 650 m² lielajai noliktavai atvēra 350 m² plašu veikalu. Vēlāk tika atvērti veikali Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Šauļos un Panevēžā. 2018. gada novembrī tika paziņots, ka ''Pigu'' grupa apvienosies ar Polijas tiešsaistes tirgotāju ''[[Morele.net]]'',<ref name="db 2018.11.14" /> kurus kontrolēja Polijas grupa ''MCI''. Apvienotie uzņēmumi paziņoja, ka attīstīs stratēģisku partnerību, bet turpinās darboties kā atsevišķi uzņēmumi, saglabājot atsevišķu [[Korporatīvā identitāte|korporatīvo identitāti]]. 2019. gadā ''Pigu'' izveidoja tirdzniecības platformu ''Marketplace'' ar noliktavu un loģistikas pakalpojumiem mazumtirdzniecības partneriem un piegādātājiem visās trīs Baltijas valstīs. 2021. gada 31. martā tika paziņots, ka ''MCI'' grupas fondi par 37 miljoniem eiro pārdos ''Pigu'' grupu Luksemburgā reģistrētajam fondam ''MEP Shelfco VIII'', ko kontrolē Centrāleiropas ieguldījumu fondu pārvaldnieks ''Mid Europa V Management Limited''.<ref name="crn.pl 2021.03.31" /> Turklāt ''Mid Europa'' bija vienojusies ar ''MCI.Euroventures'' un ''Pigu'' un Igaunijas ''Hobby Hall Group OÜ'' īpašniekiem par ''Pigu'' un ''Hobby Hall Group'' apvienošanu.<ref name="mideuropa 2021.03.31" /> Pēc konkurences institūciju atļaujas saņemšanas darījums tika pabeigts 2021. gada 17. jūnijā, un ''Mid Europa'' kļuva par grupas vairākuma akcionāru. Uzņēmumu ''UAB Pigu'' un ''Hobby Hall Group OÜ'' pārvaldīšanai tika reģistrēts Somijas uzņēmums ''[[PHH Group|PHH Group Oy]]''. == Atsauces == {{atsauces| refs= <ref name=delfi2>{{tīmekļa atsauce|author1=BNS|title=KP atļauj Polijas investīciju kompānijai MCI iegūt izšķirošu ietekmi 'Pigu Latvia'|url=http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kp-atlauj-polijas-investiciju-kompanijai-mci-iegut-izskirosu-ietekmi-pigu-latvia.d?id=46238605|website=delfi.lv|accessdate={{dat|2016|9|28||bez}}|date={{dat|2015|7|21||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="db 2018.11.14">[https://www.db.lv/zinas/220lv-matesuznemums-apvienojas-ar-polijas-ekomercijas-lideri-481239 220.lv mātesuzņēmums apvienojas ar Polijas e-komercijas līderi] Zane Atlāce - Bistere, Dienas Bizness, 2018. gada 14. novembris</ref> <ref name="crn.pl 2021.03.31">[https://crn.pl/aktualnosci/mci-sprzedaje-firme-e-commerce-za-ponad-170-mln-zl/ MCI sprzedaje firmę e-commerce za ponad 170 mln zł] {{Novecojusi saite}} Krzysztof Pasławski, crn.pl, 2021-03-31</ref> <ref name="mideuropa 2021.03.31">[https://mideuropa.com/news/mideuropa-invests-in-the-leading-baltics-e-commerce-platform/ Mid Europa Invests in the Leading Baltics E-Commerce Platform] Mid Europa, 31 March 2021</ref> }} == Ārējās saites == * [https://pigu.lt pigu.lt] [[Kategorija:Lietuvas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tiešsaistes mazumtirdzniecības vietnes]] 9rvk54hkkd2j5xej131cjk4h1untbvv 0 518886 4532856 4531256 2026-10-07T09:46:28Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4532856 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] 41eglamgvz0zn3jv5yus7bolyixwgyf 0 522275 4532617 4152704 2026-10-06T12:44:18Z Kikos 3705 4532617 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Kerri grāfiste |official_name=''Contae Chiarraí''<br/>''County Kerry'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Kerrycocologo.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Tralī]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Kerry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=4807 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=1039 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-09-27|language=en}}</ref> |population_total=156458 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{URL|https://www.kerrycoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-KY |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=ap 1300. gadu}} '''Kerri grāfiste''' ({{Val|en|County Kerry}}, {{Val|ga|Contae Chiarraí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija]]s dienvidrietumos, [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā un robežojas austrumos ar [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Limerikas grāfiste|Limerikas]] grāfistēm, bet ziemeļos pa [[Šenona|Šenonas]] estuāru – ar [[Klēras grāfiste|Klēras]] grāfisti. Kerri grāfistes administratīvais centrs in lielākā pilsēta ir [[Tralī]] ({{Sk|26079}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir [[Kilārni]] ({{Sk|14412}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] kz5t0ydjn7qvqurnwkn4rtq5pnjk16p 4532619 4532617 2026-10-06T12:45:59Z Kikos 3705 4532619 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Kerri grāfiste |official_name=''Contae Chiarraí''<br/>''County Kerry'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Kerrycocologo.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Tralī]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Kerry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=4807 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=1039 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-09-27|language=en}}</ref> |population_total=156458 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{URL|https://www.kerrycoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-KY |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=ap 1300. gadu }} '''Kerri grāfiste''' ({{Val|en|County Kerry}}, {{Val|ga|Contae Chiarraí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija]]s dienvidrietumos, [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā un robežojas austrumos ar [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Limerikas grāfiste|Limerikas]] grāfistēm, bet ziemeļos pa [[Šenona|Šenonas]] estuāru – ar [[Klēras grāfiste|Klēras]] grāfisti. Kerri grāfistes administratīvais centrs in lielākā pilsēta ir [[Tralī]] ({{Sk|26079}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir [[Kilārni]] ({{Sk|14412}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] igned909gjcli2kr5r47orvcst6znse 4532821 4532619 2026-10-07T07:20:30Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kerri grāfiste]] uz [[Keri grāfiste]]: atveidošana (LPE un PZT) 4532619 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Kerri grāfiste |official_name=''Contae Chiarraí''<br/>''County Kerry'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Kerrycocologo.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Tralī]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Kerry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=4807 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=1039 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-09-27|language=en}}</ref> |population_total=156458 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{URL|https://www.kerrycoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-KY |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=ap 1300. gadu }} '''Kerri grāfiste''' ({{Val|en|County Kerry}}, {{Val|ga|Contae Chiarraí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija]]s dienvidrietumos, [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā un robežojas austrumos ar [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Limerikas grāfiste|Limerikas]] grāfistēm, bet ziemeļos pa [[Šenona|Šenonas]] estuāru – ar [[Klēras grāfiste|Klēras]] grāfisti. Kerri grāfistes administratīvais centrs in lielākā pilsēta ir [[Tralī]] ({{Sk|26079}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir [[Kilārni]] ({{Sk|14412}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] igned909gjcli2kr5r47orvcst6znse 4532823 4532821 2026-10-07T07:21:17Z Kikos 3705 4532823 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Keri grāfiste |official_name=''Contae Chiarraí''<br/>''County Kerry'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Kerrycocologo.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Tralī]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Kerry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=4807 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=1039 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-09-27|language=en}}</ref> |population_total=156458 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{URL|https://www.kerrycoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-KY |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=ap 1300. gadu }} '''Keri grāfiste''' ({{Val|en|County Kerry}}, {{Val|ga|Contae Chiarraí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija]]s dienvidrietumos, [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā un robežojas austrumos ar [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Limerikas grāfiste|Limerikas]] grāfistēm, bet ziemeļos pa [[Šenona|Šenonas]] estuāru – ar [[Klēras grāfiste|Klēras]] grāfisti. Keri grāfistes administratīvais centrs in lielākā pilsēta ir [[Tralī]] ({{Sk|26079}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir [[Kilārni]] ({{Sk|14412}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] lu5x853fmx65lo4hcv70pqzrz3f2eel 4532842 4532823 2026-10-07T08:45:45Z Kikos 3705 4532842 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Keri grāfiste |official_name=''Contae Chiarraí''<br/>''County Kerry'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Kerrycocologo.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Tralī]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Kerry.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=4807 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=1039 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpr/censusofpopulation2022-preliminaryresults/geographicchanges/|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|website=www.cso.ie|access-date=2022-09-27|language=en}}</ref> |population_total=156458 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{URL|https://www.kerrycoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-KY |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=ap 1300. gadu }} '''Keri grāfiste''' ({{Val|en|County Kerry}}, {{Val|ga|Contae Chiarraí}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija]]s dienvidrietumos, [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā un robežojas austrumos ar [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Limerikas grāfiste|Limerikas]] grāfistēm, bet ziemeļos pa [[Šenona|Šenonas]] estuāru – ar [[Klēras grāfiste|Klēras]] grāfisti. Keri grāfistes administratīvais centrs in lielākā pilsēta ir [[Tralī]] ({{Sk|26079}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir [[Kilārni]] ({{Sk|14412}} iedzīvotāji). Grāfistes nosaukums radies no šajā apvidū dzīvojušās gēlu kjarī (''Chiarraí)'' cilts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] 92vn6rz9zdar8wc040t80g96yqy3cv7 0 522735 4532746 4531893 2026-10-06T20:23:20Z Pirags 3757 4532746 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 15. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | flag_image = Flag_of_Latvia.svg | type = parliamentary | ongoing = no | previous_election = 14. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2022 | next_election = 16. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2030 | election_date = {{dat|2026|10|03}} | seats_for_election = Ievēlēja 100 deputātus<br />Vairākumam nepieciešama 51 vieta | turnout = 806 641 (51,79%)<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07 </ref> | party_name = yes | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- AS --> | image1 = [[Attēls:Andris Kulbergs 2026.png|150x150px]] | colour1 = ffa800 | leader1 = [[Andris Kulbergs]] | party1 = [[Apvienotais saraksts]] | last_election1 = 15 (11,05%) | seats_before1 = 14 | seats_after1 = '''41''' | seat_change1 = {{increase}} 27 | popular_vote1 = 283 892 | percentage1 = 35,288% | swing1 = <!-- LPV --> | image2 = [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|150x150px]] | colour2 = A8343C | leader2 = [[Ainārs Šlesers]] | party2 = [[Latvija pirmajā vietā]] | last_election2 = 9 (6,22%) | seats_before2 = 8 | seats_after2 = '''17''' | seat_change2 = {{increase}} 9 | popular_vote2 = 105 198 | percentage2 = 13,076% | swing2 = <!-- SV/AJ --> | image3 = [[Attēls:Jūlija Stepaņenko October 2019 (cropped).jpg|150x150px]] | colour3 = 6767ad | leader3 = [[Jūlija Stepaņenko]] | party3 = [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | last_election3 = 0 (3,24%) | seats_before3 = 0 | seats_after3 = '''15''' | seat_change3 = {{increase}} 15 | popular_vote3 = 94 211 | percentage3 = 11,710% | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:Ilze Indriksone 일제 인드릭소네 20230713.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Ilze Indriksone]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (9,31%) | seats_before4 = 12 | seats_after4 = '''10''' | seat_change4 = {{decrease}} 2 | popular_vote4 = 71 579 | percentage4 = 8,897% | swing4 = <!-- P --> | image5 = [[Attēls:Andris Šuvajevs (cropped).jpg|150x150px]] | colour5 = E64632 | leader5 = [[Andris Šuvajevs]] | party5 = [[Progresīvie]] | last_election5 = 10 (6,14%) | seats_before5 = 9 | seats_after5 = '''10''' | seat_change5 = {{increase}} 1 | popular_vote5 = 63 382 | percentage5 = 7,878% | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arvils Ašeradens]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 26 (18,94%) | seats_before6 = 25 | seats_after6 = '''7''' | seat_change6 = {{decrease}} 18 | popular_vote6 = 51 183 | percentage6 = 6,362% | swing6 = | map_image = | map_caption = | before_election = [[Andris Kulbergs]] | before_party = [[Apvienotais saraksts]] | title = [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[15. Saeima]]s vēlēšanas''' [[Latvija|Latvijā]] notika {{dat|2026|10|3}}. Vēlēšanas norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos: Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē. Saeimas vēlēšanās piedalījās 14 partiju un partiju apvienību kandidātu saraksti ar 1433 deputātu kandidātiem. Saeimā ievēlēja 100 deputātus. == Balsošanas sistēma == {{pamatraksts|Vebstera—Senlagē metode}} [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoni]], kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-rigas-apgabala-saeimas-velesanas-sogad-bus-par-2-vietam-vairak-latgale-un-kurzeme-skaits-sarucis.a646088/|title=Rīgas apgabalā Saeimas vēlēšanās šogad būs par 2 vietām vairāk; Latgalē un Kurzemē skaits sarucis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] |38 |{{increase}} 2 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] |26 |{{steady}} |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] |13 |{{steady}} |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] |12 |{{samazinājās}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] |11 |{{samazinājās}} 1 |} == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1433 kandidāti — 945 (65,9%) vīrieši un 488 (34,1%) sievietes 14 sarakstos. Augstākā izglītība ir 1128 (78,7%) kandidātiem, vidējā izglītība — 281 (19,6%), pamatizglītība — 24 (1,7%). Vēlēšanās piedalīsies kandidāti ar dubultpilsonību: pa diviem kandidātiem ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Austrālija]]s, [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s pilsonība, pa vienam — [[Libāna]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s pavalstniecība.<ref name="sv2026.cvk.lv">[https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 15. Saeimas vēlēšanas 2026]</ref> Starp pašvaldībām visvairāk —[[Rīga|Rīgā]] — dzīvojoši bija 541 jeb 37,7% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Ventspils novads|Ventspils novadā]] — četri. === Ģimenes stāvoklis === 22,8% jeb 327 kandidāti savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 764 jeb 53,4% norādīja, ka precējušies, 130 jeb 9,1%, ka šķīrušies, 190 jeb 13,3%, ka neprecējušies, bet 22 jeb 1,5% ir atraitņi.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> === Tautība === 1065 (74,3%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 108 (7,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 14 (1,0%) [[Latvijas poļi|poļi]], 7 (0,5%) [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 6 (0,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 5 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (0,3%), 4 (0,3%) [[Latvijas vācieši|vācieši]], 2 [[tatāri]], kā arī viens [[Latvijas ebreji|ebrejs]], [[krimas tatāri|Krimas tatārs]], [[Libāna|libānietis]] un [[lībieši|lībietis (līvs)]]. 217 (15,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="sv2026.cvk.lv"/> == Vēlēšanu rezultāti == {{15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} == Norise == 2025. gada oktobrī [[Centrālā vēlēšanu komisija]] lēsa, ka vēlēšanu norise izmaksās aptuveni 10 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2025-nakama-gada-saeimas-velesanu-izmaksas-les-ap-10-miljoniem-eiro.a620317/|title=Nākamā gada Saeimas vēlēšanu izmaksas lēš ap 10 miljoniem eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2025-10-31|language=lv}}</ref> Cilvēkiem, kas nevarēja balsot vēlēšanu dienā, bija iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28.09.2026. līdz piektdienai 02.10.2026. šādos laikos: pirmdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; otrdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 8.00 līdz 11.00; piektdien — no pulksten 12.00 līdz 15.00. Lai gan CVK plānoja, ka balsu skaitīšana sāksies sestdien pulksten 22.00, to par vairāk nekā divām stundām aizkavēja nepieciešamība pārbaudīt un anulēt to balsotāju vēlēšanu zīmes, kas bija atkārtoti nodevuši tās glabāšanā vai ieradušies vēlreiz balsot vēlēšanu dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.10.2026-cvk-balsu-skaitisanu-kaveja-atkartoti-nodoto-balsu-izkersana.a666005/ CVK: Balsu skaitīšanu kavēja atkārtoti nodoto balsu «izķeršana»] lsm.lv 04.10.2026</ref> {| class="wikitable" style="text-align:right; margin: 1em 1em 1em 0; font-size:95%;" | colspan="16" style="text-align:center; background-color:#CCCCCC;"| '''Nobalsojušo skaits<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 14:03</ref>''' |- |style="width:100px; text-align:center;"| Vēlēšanu apgabals |style="width:140px; text-align:center;"| Balsstiesīgo skaits |style="width:140px;"| Nobalsojušo skaits |style="width:140px; text-align:center;"| Vēlētāju aktivitāte |- |style="text-align:left;"| Rīga | 399 790 (Rīga)<br />199 452 (ārzemes) | 255 051 (Rīga) <br />23 627 (ārzemes) | 63,80% (Rīga) <br />11,85% (ārzemes) |- |style="text-align:left;"| Vidzeme | 400 969 | 236 783 | 59,05% |- |style="text-align:left;"| Zemgale | 199 469 | 108 676 | 54,48% |- |style="text-align:left;"| Latgale | 183 759 | 86 685 | 47,17% |- |style="text-align:left;"| Kurzeme | 174 176 | 96 250 | 55,26% |- style="background-color:#CCCCCC; font-weight:bold;" |style="text-align:left;"| Kopā | 1 557 615 | 807 072 | 51,81% |} === IT iepirkumu skandāls un balsu skaitīšana === 2026. gada 17. martā [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] [[Eiropas Prokuratūra]]s (EPPO) uzsāktā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju iepirkumu krāpšanas lietu aizturēja 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.03.2026-aizdomas-par-15-miljonu-eiro-vertu-it-iepirkumu-krapsanas-lietu-aiztur-21-personu-ari-valsts-amatpersonas.a639357/|title=Aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu aiztur 21 personu, arī valsts amatpersonas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Aizturēto vidū bija bijušais [[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]s direktors Jorens Liopa un vairāki vietējo IT uzņēmumu vadītāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.03.2026-liopas-acite-kuri-vel-tika-aiztureti-it-iepirkumu-krapsanas-lieta.a639923/|title=Liopas «acīte»: kuri vēl tika aizturēti IT iepirkumu krāpšanas lietā?|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs [[Raimonds Čudars]] atstādināja ministrijas valsts sekretāru [[Edvīns Balševics|Edvīnu Balševicu]] no amata pienākumu pildīšanas, tika atstādinātas vēl vairākas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-it-iepirkumu-krapsanas-lieta-uz-laiku-atstadina-varam-valsts-sekretaru-balsevicu-un-sm-iepirkumu-specialistu-bideru.a640015/|title=IT iepirkumu krāpšanas lieta: uz laiku atstādina VARAM valsts sekretāru Balševicu un SM iepirkumu speciālistu Bideru|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] sabiedrības uzticības nodrošināšanai ierosināja balsu skaitīšanu veikt manuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.03.2026-rinkevics-sogad-saeimas-velesanas-balsis-jaskaita-manuali.a640003/|title=Rinkēvičs: Šogad Saeimas vēlēšanās balsis jāskaita manuāli|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> CVK vadītājs [[Māris Zviedris]] norādīja, ka tas varētu sadārdzināt vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.03.2026-cvk-vaditajs-zviedris-balsu-skaitisana-manuali-varetu-nedaudz-sadardzinat-velesanas.a640136/|title=CVK vadītājs Zviedris: Balsu skaitīšana manuāli varētu nedaudz sadārdzināt vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-24|language=lv}}</ref> Lai mazinātu riskus un stiprinātu sabiedrības uzticību, [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] lauza līgumu ar vēlēšanu sistēmu izstrādātāju [[RIX Technologies]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.04.2026-varam-lauz-ligumu-ar-velesanu-platformas-izstradataju-rosina-darbus-nodot-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a643876/|title=VARAM lauž līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju; rosina darbus nodot LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> un izstrāde tika nodota valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem – [[Latvijas Mobilais Telefons|Latvijas Mobilajam telefonam]], [[Tet]] un [[Latvijas valsts meži|Latvijas Valsts mežiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.04.2026-velesanu-sistemu-izstradi-nodod-lmt-tet-un-latvijas-valsts-meziem.a644907/|title=Vēlēšanu sistēmu izstrādi nodod LMT, «Tet» un «Latvijas valsts mežiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-29|language=lv}}</ref> === Kavēšanās sākt balsu skaitīšanu === Nepilnas trīs stundas pēc vēlēšanu beigām joprojām nebija sākta balsu skaitīšana, jo turpinājās datu pārbaude Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (ETVR). Tikai pēc tam iecirkņos sāka pārbaudīt, kuri balsi glabāšanā nodevušie bija mainījuši savu izvēli.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-cvk-atlauj-sakt-skaitit-velesanu-diena-3-oktobri-nodotas-balsis-riga-lidz-pusnaktij-neviena-aploksne-nebija-atverta.a665999/ CVK atļauj sākt skaitīt vēlēšanu dienā 3. oktobrī nodotās balsis; Rīgā līdz pusnaktij neviena aploksne nebija atvērta ] lsm.lv 03.10.2026</ref> === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainārs Šlesers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.09.2025-slesers-tomer-kandides-saeimas-velesanas-bus-latvija-pirmaja-vieta-premjera-amata-kandidats.a615427/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Šlesers tomēr kandidēs Saeimas vēlēšanās; būs «Latvija pirmajā vietā» premjera amata kandidāts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-23|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Ilze Indriksone]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120098988/gatavi-jaunam-darba-celienam-na-premjera-kandidate-bus-ilze-indriksone|title="Gatavi jaunam darba cēlienam" – NA premjera kandidāte būs Ilze Indriksone |website=www.delfi.lv|access-date=2025-12-13|language=lv}}</ref> |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Viktors Valainis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.03.2026-latvijas-zemnieku-savienibas-premjera-amata-kandidats-bus-valainis.a640865/|title=Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidāts būs Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-28|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Andris Šuvajevs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title=«Progresīvo» premjera amata kandidāts – Saeimas frakcijas vadītājs Šuvajevs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-13|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Andris Kulbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.04.2026-progresivo-premjera-amata-kandidats-saeimas-frakcijas-vaditajs-suvajevs.a642646/|title="Apvienotais saraksts" premjera amatam virza Andri Kulbergu|website=www.lasi.lv|access-date=2026-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Austošā Saule Latvijai]] |[[Raivis Zeltīts|Raivis Zeltītis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8485076/partijas-austosa-saule-latvijai-premjera-amata-kandidats-bus-raivis-zeltits|title=Partijas "Austošā saule Latvijai" premjera amata kandidāts būs Raivis Zeltīts|website=Latvijā|access-date=2026-06-08|date=2026-06-05|language=lv}}</ref> |- |[[Latvijas attīstībai]] |[[Ivars Ijabs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.06.2026-partijas-latvijas-attistibai-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-ijabs.a650420/|title=Partijas «Latvijas attīstībai» premjera amata kandidāts būs Ivars Ijabs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-08|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā konservatīvā partija]] |[[Jānis Citskovskis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2026-jkp-premjera-amata-kandidats-bus-kadreizejais-valsts-kancelejas-direktors-janis-citskovskis.a650945/|title=JKP premjera amata kandidāts būs kādreizējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-10|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arvils Ašeradens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120124456/jv-premjera-amata-kandidats-bus-aseradens|title=JV premjera amata kandidāts būs Ašeradens|website=Delfi|access-date=2026-06-29|date=2026-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Mēs mainām noteikumus]] |[[Alvis Hermanis]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2026-mes-mainam-noteikumus-sarakstos-lidzas-premjera-kandidatam-hermanim-ari-kadreizejie-kpv-lv-un-saskanas-cilveki.a653844/|title=«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki|website=lsm.lv|access-date=2026-07-05|date=2026-07-04|language=lv}}</ref> |- |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |[[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Atsauce|title=16 tūkst. skatījumi · 476 reakcijas {{!}} Premjeru debates Lampā un jautājums- vai atstāsiet spēkā Stambulas konvenciju. NA atbilde “mums ir cits risinājums” un Kulberga “jā” ļoti nepatīkami pārsteidza. Plastilīna politiķi {{!}} Julija Stepanenko|url=https://www.facebook.com/reel/2088326278787676/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!|Stabilitātei]] |[[Svetlana Čulkova]]<ref>{{Atsauce|title=5,5 tūkst. skatījumi · 209 reakcijas {{!}} Доброе утро! Я в #розыске, но 4 октября я возвращаюсь домой 🇱🇻 Всё в ваших руках. Со мной вернутся перемены и сила! #Roslikovs #Čulkova {{!}} Stabilitātei - Jā|url=https://www.facebook.com/reel/2131557904062207/|accessdate=2026-07-13|language=lv}}</ref> |} === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||06|20|G|bez}} līdz {{dat||7|5|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|20|SK}} |- | [[Austošā Saule Latvijai]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|25|SK}} |- | [[Stabilitātei!]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|29|SK}} |- | [[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align:center;" | {{dat||06|30|SK}} |- | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|01|SK}} |- | [[Saskaņas Centrs]] | style="text-align:center;" rowspan="2" | {{dat||07|02|SK}} |- | [[Jaunā Vienotība]] |- | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align:center;" rowspan="3" | {{dat||07|03|SK}} |- | [[Apvienotais saraksts]] |- | [[Gobzema saraksts]] |- | [[Mēs mainām noteikumus]] | style="text-align:center;" rowspan="4" | {{dat||07|04|SK}} |- | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |- | [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |- | [[Latvijas attīstībai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Edgars Dārznieks]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !2 |[[Mēs mainām noteikumus]] |<small>[[Jāzeps Baško (uzņēmējs)|Jāzeps Baško]]</small> |<small>[[Alvis Hermanis]]</small> |<small>[[Ainars Mielavs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Edvarts Krusts]]</small> |- !3 |[[Saskaņas Centrs]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Kārlis Krēsliņš (virsnieks)|Kārlis Krēsliņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Irina Dolgova]]</small> |- !4 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |<small>[[Daiga Mieriņa]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Reinis Uzulnieks]]</small> |- !5 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Jānis Dombrava]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Artūrs Butāns]]</small> |<small>[[Jānis Vitenbergs]]</small> |- !6 |[[Gobzema saraksts]] |<small>[[Arigo Toro]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Nipers]]</small> |<small>[[Daniels Balika]]</small> |<small>[[Ilze Kalniņa]]</small> |- !7 |[[Apvienotais saraksts]] |<small>[[Andris Kulbergs]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !8 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Aleksandrs Bartaševičs]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !9 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Baiba Braže]]</small> |<small>[[Evika Siliņa]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Inga Bērziņa]]</small> |<small>[[Edmunds Jurēvics]]</small> |- !10 |[[Jaunā konservatīvā partija]] |<small>[[Jānis Citskovskis]]</small> |<small>[[Guntis Bībers]]</small> |<small>[[Pēteris Aglonietis]]</small> |<small>[[Daiga Pirogova]]</small> |<small>[[Mārtiņš Štāls]]</small> |- !11 |[[Latvijas attīstībai]] |<small>[[Iveta Ratinīka]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Andris Vaivods]]</small> |<small>[[Edgars Jaunups]]</small> |<small>[[Leons Līdums]]</small> |- !12 |[[Austošā Saule Latvijai]] |<small>[[Raivis Zeltīts]]</small> |<small>[[Dace Lindberga]]</small> |<small>[[Aiva Zālīte]]</small> |<small>[[Jānis Zalāns]]</small> |<small>[[Gatis Ilgža]]</small> |- !13 |[[Stabilitātei!]] |<small>[[Svetlana Čulkova]]</small> |<small>[[Pāvels Kuzmins]]</small> |<small>[[Nataļja Marčenko-Jodko]]</small> |<small>[[Ludmila Rjazanova]]</small> |<small>[[Igors Orlovs]]</small> |- !14 |[[Progresīvie]] |<small>[[Andris Šuvajevs]]</small> |<small>[[Andris Sprūds]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Agnese Lāce]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2026.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums]] ==== 2026. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! rowspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|ST!]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! colspan="2" |[[Progresīvie (partija)|PRO]] ! rowspan="2" |[[Latvijas attīstībai|LA]] ! rowspan="2" |[[Saskaņas Centrs|SC]] ![[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|SV/AJ]] ! rowspan="2" |[[Austošā Saule Latvijai|ASL]] ![[Mēs mainām noteikumus|MMN]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] !SV !R |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E1D32; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |''Exit poll'' |SKDS/LTV/RSU<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.10.2026-veletaju-aptauja-5-barjeru-ieklusanai-15-saeima-varetu-but-parvarejusi-6-speki-lielakais-atbalsts-apvienotajam-sarakstam.a665232/|title=Vēlētāju aptauja: 5% barjeru iekļūšanai 15. Saeimā varētu būt pārvarējuši 6 spēki, lielākais atbalsts - «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-03|language=lv}}</ref> |6500 |'''6,7''' |3,7 |style="background: #f7bd4d" |'''35,6''' |'''8,7''' |1,7 |'''11,3''' | colspan="2" |'''11,1''' |3,1 |0,6 |'''10,8''' |1,3 |3,0 |2,4 |style="background: #f7bd4d" |24,3 |- |septembris <small>(publicēts 23. septembrī)</small> |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianfacts.lv/Politiska-izvele09|title=Politiskā izvēle Septembris, 2026|website=www.latvianfacts.lv|access-date=2026-09-23}}</ref> |1018 |'''6,2''' |'''10,6''' |style="background: #f7bd4d" |'''23,8''' |'''8,9''' |3,2 |'''12,9''' | colspan="2" |'''12,4''' |3,3 |2,6 |'''8,7''' |1,5 |3,2 |2,7 |style="background: #f7bd4d" |10,9 |- |4.–16. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-partiju-reitingi-septembri-saruk-atbalsts-progresivajiem-un-suverenajai-varaiapvienibai-jaunlatviesi-aug-zzs-popularitate-precizets.a664770/|title=Partiju reitingi septembrī: sarūk atbalsts «Progresīvajiem» un «Suverēnajai varai/Apvienībai Jaunlatvieši»; aug ZZS popularitāte (precizēts)|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> |2035 |'''6,8''' |'''6,5''' |style="background: #f7bd4d" |'''22,7''' |'''8,7''' |3,1 |'''13,3''' | colspan="2" |'''10,2''' |3,7 |2,4 |'''14,1''' |2,0 |3,7 |2,8 |style="background: #f7bd4d" |8,6 |- |21.–31. augusts |Latvijas Fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/726941-diezgan-atskiriga-aina-jaunas-aptaujas-dati-liecina-ka-15-saeima-varetu-ieklut-septinas-partijas|title=Diezgan atšķirīga aina - jaunas aptaujas dati liecina, ka 15. Saeimā varētu iekļūt septiņas partijas|website=www.jauns.lv|access-date=2026-09-04|language=lv}}</ref> |1054 |'''8,9''' |'''10,4''' | style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''11,0''' |2,5 |'''12,6''' | colspan="2" |'''10,7''' |2,5 |1,7 |'''9,6''' |1,2 |3,3 |2 | style="background: #f7bd4d" |11,0 |- |13.–19. augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.08.2026-partiju-reitingi-augusta-aug-atbalsts-premjera-partijai-virs-2-pakapjas-stabilitatei-un-latvijas-attistibai.a660469/|title=Partiju reitingi augustā: Aug atbalsts premjera partijai, virs 2 % pakāpjas «Stabilitātei!» un «Latvijas attīstībai»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-27|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,0''' |3,8 |style="background: #f7bd4d" |'''23,6''' |'''6,7''' |3,3 |'''12,2''' | colspan="2" |'''14,1''' |4,1 |2,1 |'''17,1''' |1,3 |2,5 |2 |style="background: #f7bd4d" |6,5 |- |10.–15. jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi jūlijā: Premjera partija līderpozīcijā; ZZS pakļuvusi zem 5 % barjeras|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.08.2026-partiju-reitingi-julija-premjera-partija-liderpozicija-zzs-pakluvusi-zem-5-barjeras.a657151/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120128745/jaunakie-partiju-reitingi-rada-divus-izteiktakus-favoritus|title=Jaunākie partiju reitingi rāda divus izteiktākus favorītus|last=Bagātais|first=Jānis|website=Delfi|access-date=2026-08-05|date=2026-08-01|language=lv}}</ref> |1205 |'''7,2''' |4,2 |style="background: #f7bd4d" |'''19,2''' |'''8,7''' |2,5 |'''14,8''' |colspan="2"|'''14,3''' |3,0 |1,9 |'''17,1''' |1,9 |3,6 |2,6 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.07.2026-partiju-reitingi-aug-apvienota-saraksta-un-suverenas-varasjaunlatviesu-popularitate.a653602/|access-date=2026-07-02|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1832 |'''7,3''' |'''6,9''' |style="background: #f7bd4d" |'''17,1''' |'''9,5''' |2,9 |'''15,0''' |'''12,1''' |0,5 |2,0 |2,8 |'''13,8''' |1,7 |4,5 |3,9 |style="background: #f7bd4d" |2,1 |- |aprīlis – maijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Partiju reitingi: Līderos «Latvija pirmajā vietā» un «Progresīvie»; izteiktākais atbalsta kritums – Nacionālajai apvienībai|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.05.2026-partiju-reitingi-lideros-latvija-pirmaja-vieta-un-progresivie-izteiktakais-atbalsta-kritums-nacionalajai-apvienibai.a648131/|access-date=2026-05-21|website=www.lsm.lv|language=lv}}</ref> |1126 |'''11,3''' |'''8,7''' |'''11,5''' |'''8,2''' |3,6 | style="background:#d87e85" |'''14,9''' | style="background:#eb7263" |'''14,9''' |0,6 |2,7 |2,2 |'''10,0''' |2 |'''5,2''' |2,6 |– |- |31. marts – 7. aprīlis |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-04-14|language=en}}</ref> |1538 |'''9,4''' |'''5,2''' |'''8,2''' |'''8,4''' |2,2 | style="background:#d87e85" |'''14,3''' |'''14,1''' |0,9 |3,9 |2,9 |'''6,1''' |1,9 |'''8,1''' |11,9 | style="background:#d87e85" |0,2 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.04.2026-partiju-reitingi-lideros-joprojam-latvija-pirmaja-vieta-jaunajai-vienotibai-liels-atbalsta-kritums.a641509/|title=Partiju reitingi: Līderos joprojām «Latvija pirmajā vietā»; «Jaunajai Vienotībai» liels atbalsta kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-03|language=lv}}</ref> |1809 |'''11,0''' |'''7,4''' |'''10,6''' |'''11,8''' |4,5 | style="background:#d87e85" |'''14,6''' |'''12,6''' |1,5 |2,0 |3,4 |'''10,6''' |1,8 |3,7 |4,5 | style="background:#d87e85" |2,0 |- |24. februāris – 2. marts |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/lpv-izvirzijusies-politisko-partiju-lideros-premjera-kandidaturai-izvele-par-labu-sleseram/|title=LPV izvirzījusies politisko partiju līderos, premjera kandidatūrai izvēle par labu Šleseram|website=gemius.com|access-date=2026-09-25|language=en}}</ref> |1168 |style="background:#A0D78E;|'''15,1''' |4,1 |'''6,9''' |'''8,9''' |2,8 |'''8,4''' |'''13,2''' |0,4 |2,2 |4,2 |'''5,3''' |3,4 |'''7,3''' |12,4 |style="background:#A0D78E;|1,9 |} ==== 2025. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ![[Bez partijām|BP]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00FFFF; width:30px;" | |- |16.– 26. decembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-nacionala-apvieniba-politisko-partiju-lideros/|title=Gemius aptauja: Nacionālā apvienība politisko partiju līderos|website=gemius.com|access-date=2026-01-01|language=en}}</ref> |1423 |'''11,3''' |3,8 |'''9,6''' | style="background:#f99696" |'''16,5''' |2,4 |'''15,5''' |'''11,0''' |1,9 |2,1 |1,0 |'''5,6''' |– |— |19,3 | style="background:#f99696" |1,0 |- |21. novembris – 3. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.12.2025-partiju-reitingi-novembri-lideri-nemainas-pieaug-neizlemuso-veletaju-skaits-precizets.a626054/|title=Partiju reitingi: Novembrī līderi nemainās; pieaug neizlēmušo vēlētāju skaits (precizēts)|website=lsm.lv|access-date=2025-12-11|language=lv}}</ref> |1819 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''9,2''' |'''9,9''' |'''10,3''' |'''5,4''' |'''13,9''' |'''13,1''' |1,1 |2,2 |2,6 |'''8,2''' |– |— |4,6 | style="background:#A0D78E" |2,1 |- |31. oktobris – 6. novembris |Gemius<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gemius.com/lv/blogs/gemius-aptauja-no-iespejamajiem-premjerministra-amata-kandidatiem-lideros-ierindojas-slesers/|title=Gemius aptauja: No iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem līderos ierindojas Šlesers|website=gemius.com|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1410 |'''13,6''' |'''5,1''' |'''7,2''' | style="background:#f99696" |'''15,3''' |1,3 |'''10,7''' |'''12,7''' |1,7 |2,3 |3,8 |4,4 |– |'''8,8''' |13,1 | style="background:#f99696" |1,7 |- |25. oktobris – 4. novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.11.2025-partiju-reitingi-latvija-pirmaja-vieta-atgriezas-lideros-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a622644/|title=Partiju reitingi: «Latvija pirmajā vietā» atgriežas līderos; lielākais kritums – Nacionālajai apvienībai|website=lsm.lv|access-date=2025-11-14|language=lv}}</ref> |1815 |style="background:#A0D78E;|'''16,5''' |'''8,1''' |'''10,5''' |'''11,1''' |'''5,2''' |'''14,8''' |'''11,8''' |1,6 |3,2 |3,0 |'''6,8''' |– |— |8,3 |style="background:#A0D78E;|1,7 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2025-partiju-reitingi-nacionala-apvieniba-atgriezas-lideros-lielakais-kapums-progresivajiem.a609154/|title=Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-08-05|language=lv}}</ref> |1824 |'''11,5''' |'''10,4''' |'''10,6''' | style="background:#f99696" |'''15,4''' |'''5,1''' |'''14,0''' |'''11,6''' |1,8 |2,5 |4,0 |'''7,3''' |– | rowspan="6" style="background:#d3d3d3;" |''nav'' |5,8 | style="background:#f99696" |1,4 |- |aprīlis <small>(publicēts 23. aprīlī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-partiju-reitingos-lideru-maina-latvija-pirmaja-vieta-apsteidz-nacionalo-apvienibu.a596448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Partiju reitingos līderu maiņa – «Latvija pirmajā vietā» apsteidz Nacionālo apvienību|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-24|language=lv}}</ref> |1813 |'''12,8''' |'''9,7''' |'''9,5''' |'''16,0''' |'''7,3''' | style="background:#d87e85" |'''16,5''' |'''8,8''' |1,4 |2,5 |'''5,1''' |4,5 |– |5,9 | style="background:#d87e85" |0,5 |- |14.–24. marts | rowspan="3" |Latvijas fakti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/_latvijas-fakti_-ja-saeimas-velesanas-notiktu-marta-5-barjeru-parvaretu-tikai-cetras-partijas-14334160|title=Latvijas fakti: Ja Saeimas vēlēšanas notiktu martā, 5% barjeru pārvarētu tikai četras partijas|website=www.diena.lv|access-date=2025-04-10}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/648775-partiju-reitingi-marta-lideru-vidu-saglabajas-latvija-pirmaja-vieta-un-nacionala-apvieniba|title=Partiju reitingi martā: līderu vidū saglabājas "Latvija pirmajā vietā" un "Nacionālā apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-10|date=2025-04-08|language=lv}}</ref> |1003 |'''13,2''' |'''16,1''' |4,6 |'''18,1''' |'''5,3''' | style="background:#d87e85" |'''18,9''' |'''8,9''' |1,4 |3,5 |4,2 |2,1 |– |3,7 | style="background:#d87e85" |0,8 |- |februāris | rowspan="2" |''Nepārrēķināts'' |'''5,7''' |'''7,3''' |— |'''7,4''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,5''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,1 |- | rowspan="2" |janvāris |'''6,9''' |4,5 |— |'''7,0''' |— | style="background:#d87e85" |'''7,4''' |— |— |— |— |— |– |— | style="background:#d87e85" |0,4 |- |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-partiju-reitingi-janvari-lideru-trijniekam-atbalsta-kritums-bet-pozicijas-saglabatas.a588174/|title=Partiju reitingi: Janvārī līderu trijniekam atbalsta kritums, bet pozīcijas saglabātas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-17|language=lv}}</ref> |1791 |'''11,4''' |'''9,5''' |'''9,1''' | style="background:#f99696" |'''18,1''' |'''7,7''' |'''14,2''' |'''10,6''' |1,7 |2,4 |'''5,4''' |4,0 |– |5,8 | style="background:#f99696" |3,9 |} ==== 2024. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |30. novembris – 9. decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.12.2024-partiju-reitingi-ari-decembri-popularaka-partija-nacionala-apvieniba.a581280/|title=Partiju reitingi: Arī decembrī populārākā partija – Nacionālā apvienība|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-22|language=lv}}</ref> |1739 |'''12,5''' |'''7,6''' |'''8,4''' | style="background:#f99696" | '''18,0''' |'''6,7''' |'''14,6''' |'''11,2''' |1,3 |3,4 |'''6,1''' |4,6 |– |5,6 | style="background:#f99696" | 3,4 |- |novembris</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.12.2024-partiju-reitingi-novembri-nacionala-apvieniba-klust-par-lideri-lielakais-kapums-partijai-latvija-pirmaja-vieta.a578973/|title=Partiju reitingi novembrī: Nacionālā apvienība kļūst par līderi, lielākais kāpums – partijai «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-12-04|language=lv}}</ref> |1823 |'''14,0''' |'''8,9''' |'''8,1''' | style="background:#f99696" | '''16,2''' |'''8,0''' |'''14,2''' |'''11,5''' |1,1 |3,8 |'''6,1''' |3,5 |– |4,5 | style="background:#f99696" | 2,0 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.10.2024-oktobri-reitingu-lideros-atgriezas-jauna-vienotiba-lielakais-kritums-nacionalajai-apvienibai.a574448/|title=Oktobrī reitingu līderos atgriežas «Jaunā Vienotība»; lielākais kritums Nacionālajai apvienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-30|language=lv}}</ref> |1807 | style="background:#A0D78E" | '''15,9''' |'''9,1''' |'''9,1''' |'''15,2''' |'''7,0''' |'''11,5''' |'''11,1''' |1,5 |2,6 |'''7,6''' |4,0 |– |5,4 | style="background:#A0D78E" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.09.2024-daudzas-partijas-augusta-piedzivojusas-reitingu-kritumu-vislielako-jauna-vienotiba.a567668/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Daudzas partijas augustā piedzīvojušas reitingu kritumu; vislielāko – «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-08|language=lv}}</ref> |1789 |'''15,5''' |'''7,9''' |'''7,6''' | style="background:#f99696" | '''16,1''' |'''7,5''' |'''11,8''' |'''11,2''' |1,6 |3,7 |'''7,3''' |3,6 |– |6,2 | style="background:#f99696" | 0,6 |- |8.–18. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2024-junija-pieaudzis-jaunas-vienotibas-reitings-saeima-ieklutu-8-speki.a560547/|title=Jūnijā pieaudzis «Jaunās Vienotības» reitings; Saeimā iekļūtu 8 spēki|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-07|language=lv}}</ref> |1818 | style="background:#A0D78E" | '''18,4''' |'''7,2''' |'''7,9''' |'''16,1''' |'''6,0''' |'''10,7''' |'''10,6''' |1,6 |3,9 |'''8,5''' |2,9 |– |6,4 | style="background:#A0D78E" | 2,3 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2024-partiju-reitingi-aprili-atbalsts-ieklusanai-saeima-butu-8-partijam-lideros-na-un-zzs.a554035/|title=Partiju reitingi aprīlī: Atbalsts iekļūšanai Saeimā būtu 8 partijām; līderos – NA un ZZS|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-14|language=lv}}</ref> |1806 |'''12,7''' |'''11,6''' |'''8,5''' | style="background:#f99696" | '''14,5''' |'''6,5''' |'''10,2''' |'''11,5''' |2,4 |2,1 |'''8,7''' |4,1 |– |11,7 | style="background:#f99696" | 1,8 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi martā: Saeimas vēlēšanās līderi būtu NA un «Progresīvie», JV zaudē līderpozīcijas |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.04.2024-partiju-reitingi-marta-saeimas-velesanas-lideri-butu-na-un-progresivie-jv-zaude-liderpozicijas.a549417/ |access-date=2024-04-06 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1785 |'''13,6''' |'''10,3''' |'''8,2''' | style="background:#f99696" | '''13,9''' |'''8,4''' |'''11,1''' |'''13,6''' |2,5 |3,1 |'''7,3''' |2,9 |– |5,2 | style="background:#f99696" |0,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi janvārī: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, lielākais kritums ZZS |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.02.2024-partiju-reitingi-janvari-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-lielakais-kritums-zzs.a541521/ |access-date=2024-02-04 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1799 | style="background:#A0D78E" |'''16,0''' |'''10,1''' |'''8,4''' |'''13,0''' |'''8,2''' |'''11,1''' |'''13,3''' |2,5 |2,7 |'''5,9''' |2,9 |– |6,1 | style="background:#A0D78E" |2,7 |} ==== 2023. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Kustība Par!|PAR]] ![[Latvijas attīstībai|LA]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#Fff200; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFDE00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris <small>(publicēts 23. decembrī)</small> |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi decembrī: «Jaunā Vienotība» piedzīvo kritumu, Saeimā iekļūtu 7 spēki |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.12.2023-partiju-reitingi-decembri-jauna-vienotiba-piedzivo-kritumu-saeima-ieklutu-7-speki.a536577/ |access-date=2023-12-23 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1808 | style="background:#A0D78E" |'''14,4''' |'''12,0''' |'''8,9''' |'''13,1''' |'''9,1''' |'''11,3''' |'''12,0''' |2,0 |3,3 |3,6 |2,2 |– |8,2 | style="background:#A0D78E" |1,3 |- |novembris |SKDS/LTV |{{efn|Novembra aptauju LTV nepublicēja. Tas bija redakcionāls lēmums jo aptauja veikta laikā, kad izcēlās skandāls ar bijušā premjera [[Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] privātajiem lidojumiem, tādējādi rezultāti var būt neprecīzi. Skaitļi šajā rindā tika saskaitīti manuāli, izmantojot LTV sniegto informāciju par novembra aptauju.}} | style="background:#A0D78E" |'''18,0''' |'''13,2''' |'''7,6''' |'''10,1''' |'''9,6''' |'''11,5''' |'''11,2''' |2,8 |2,0 |'''7,2''' |2,2 |– |0,4 | style="background:#A0D78E" |3,6 |- |oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.10.2023-partiju-reitingi-jauna-vienotiba-atgriezas-liderpozicija-atbalsts-kapj-ari-zzs-progresivajiem-kritums.a529886/|title=Partiju reitingi: «Jaunā Vienotība» atgriežas līderpozīcijā, atbalsts kāpj arī ZZS, «Progresīvajiem» kritums|website=www.lsm.lv|access-date=2023-10-31|language=lv}}</ref> |1793 | style="background:#a0d78e" | '''17,3''' |'''13,7''' |'''8,2''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''11,6''' |'''11,0''' |2,3 |2,1 |4,5 |2,3 |– |5,4 | style="background:#a0d78e" | 3,6 |- |9.–18. septembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.09.2023-partiju-reitingi-septembri-jauna-vienotiba-liderpoziciju-atdod-zalo-un-zemnieku-savienibai.a525994/|title=Partiju reitingi septembrī: «Jaunā Vienotība» līderpozīciju atdod Zaļo un Zemnieku savienībai|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-30|language=lv}}</ref> |1801 | style="background:#a0d78e" | '''14,5''' |'''12,9''' |'''8,7''' |'''12,0''' |'''8,1''' |'''11,9''' |'''13,8''' |2,6 |1,7 |'''5,1''' |2,5 |– |6,2 | style="background:#a0d78e" | 0,7 |- |augusts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.09.2023-partiju-reitingi-augusta-lideros-jauna-vienotiba-zzs-un-slesera-partija.a523708/|title=Partiju reitingi augustā: līderos «Jaunā Vienotība», ZZS un Šlesera partija|website=www.lsm.lv|access-date=2023-09-14|language=lv}}</ref> |1787 | style="background:#a0d78e" | '''18,1''' |'''12,7''' |'''9,3''' |'''8,7''' |'''9,3''' |'''11,9''' |'''13,0''' |2,8 |2,1 |'''5,3''' |1,7 |– |4,0 | style="background:#a0d78e" | 5,1 |- |jūlijs |SKDS/LTV<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Partiju reitingi jūlijā: «Jaunā Vienotība» saglabā līderpozīcijas, ZZS izvirzās otrajā vietā |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.08.2023-partiju-reitingi-julija-jauna-vienotiba-saglaba-liderpozicijas-zzs-izvirzas-otraja-vieta.a519439/ |access-date=2023-08-08 |website=www.lsm.lv |language=lv}}</ref> |1805 | style="background:#a0d78e" |'''22,3''' |'''11,8''' |'''7,5''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''11,4''' |'''14,0''' |2,5 |2,0 |4,9 |2,1 |– |4,7 | style="background:#a0d78e" |8,3 |- |jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.06.2023-partiju-reitingi-lideros-jauna-vienotiba-latvija-pirmaja-vieta-izvirzas-otraja-vieta.a514988/|title=Partiju reitingi: līderos – «Jaunā Vienotība», «Latvija pirmajā vietā» izvirzās otrajā vietā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-30|language=lv}}</ref> |1797 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''11,1''' |'''8,9''' |'''10,2''' |'''6,6''' |'''14,1''' |'''14,7''' |1,5 |2,1 |'''5,6''' |2,0 |– |4,3 | style="background:#a0d78e" |4,2 |- |7.–11. jūnijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/21.06.2023-aptauja-rinkevica-ievelesanu-prezidenta-amata-pozitivi-verte-teju-puse-vertejumus-maina-vecums-ienakumi-un-sarunvaloda.a513819/|title=Aptauja: Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā pozitīvi vērtē teju puse, vērtējumus maina vecums, ienākumi un sarunvaloda|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-26|language=lv}}</ref> |922 | style="background:#a0d78e" |'''18,5''' |'''8,6''' |'''7,5''' |'''8,3''' |'''7,6''' |'''15,9''' |'''18,4''' |1,3 |2,1 |3,7 |2,4 |– |5,7 | style="background:#a0d78e" |0,1 |- |maijs |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.06.2023-partiju-reitingi-maija-lielakais-kritums-apvienotajam-sarakstam.a511872/|title=Partiju reitingi: maijā lielākais kritums – «Apvienotajam sarakstam»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-07|language=lv}}</ref> |1777 | style="background:#a0d78e" |'''18,9''' |'''12,8''' |'''9,1''' |'''10,6''' |'''7,8''' |'''13,5''' |'''10,8''' |1,6 |1,2 |'''5,5''' |2,1 |– |6,1 | style="background:#a0d78e" |5,4 |- |aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.05.2023-partiju-reitingi-aprili-lielakais-kapums-latvija-pirmaja-vieta.a508415/|title=Partiju reitingi: aprīlī lielākais kāpums – «Latvija pirmajā vietā»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-13|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''19,0''' |'''12,7''' |'''11,7''' |'''10,0''' |'''7,8''' |'''11,7''' |'''11,3''' |2,9 |— |4,7 |— |– |8,2 | style="background:#a0d78e" |6,3 |- |17.–21. aprīlis |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/27.04.2023-aptauja-pilens-pamatigi-apsteidz-levitu-tomer-36-prieksroku-dod-citam-valsts-prezidenta-amata-kandidatam.a506537/|title=Aptauja: Pīlēns pamatīgi apsteidz Levitu, tomēr 36% priekšroku dod citam Valsts prezidenta amata kandidātam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-27|language=lv}}</ref> |1005 | style="background:#a0d78e" |'''19,1''' |'''11,9''' |'''10,7''' |'''9,1''' |'''8,5''' |'''11,0''' |'''13,4''' |2,1 |1,3 |3,5 |1,8 |– |7,6 | style="background:#a0d78e" |5,7 |- |marts |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingā lielākais kritums – «Jaunajai Vienotībai»; vadošais piecinieks – nemainīgs|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-11|language=lv}}</ref> |1060 | style="background:#a0d78e" |'''17,7''' |'''14,4''' |'''9,7''' |'''10,9''' |'''8,8''' |'''9,0''' |'''12,8''' |1,9 |1,2 |4,5 |2,4 |– |6,7 | style="background:#a0d78e" |3,3 |- |janvāris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.04.2023-partiju-reitinga-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-vadosais-piecinieks-nemainigs.a504469/|title=Partiju reitingos līderpozīcijas saglabā «Jaunā Vienotība»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-14|language=lv}}</ref> |1792 | style="background:#a0d78e" |'''21,3''' |'''14,1''' |'''10,3''' |'''10,4''' |'''7,2''' |'''7,8''' |'''10,9''' |2,5 |1,7 |4,5 |2,4 |– |6,9 | style="background:#a0d78e" |7,2 |} ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="2" |Aptaujas laiks ! rowspan="2" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="2" |Aptaujāto skaits ![[Jaunā Vienotība|JV]] ![[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ![[Apvienotais saraksts|AS]] ![[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ![[Stabilitātei!|ST!]] ![[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ![[Progresīvie (partija)|PRO]] ![[Attīstībai/Par!|AP!]] ![[Saskaņa|S]] ![[Suverēnā vara|SV]] ![[Mēs mainām noteikumus|R]] ! rowspan="2" |Citi saraksti ! rowspan="2" |Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#F9FF00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#6767ad; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#000000; width:30px;" | |- |decembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-lielakais-kritums-jaunajai-vienotibai-kapums--zzs-un-stabilitatei.a490304/|title=Partiju reitingi: decembrī lielākais kritums «Jaunajai Vienotībai», kāpums – ZZS un «Stabilitātei»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-05|language=lv}}</ref> |1785 | style="background:#a0d78e" |'''18,8''' |'''15,1''' |'''8,9''' |'''11,1''' |'''8,0''' |'''5,8''' |'''11,7''' |'''5,3''' |4,4 |1,5 |– |9,4 | style="background:#a0d78e" |3,7 |- |novembris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-arvien-drosa-lidere-partiju-reitingos-konkurenti-mazliet-pietuvojusies.a486413/|title=«Jaunā Vienotība» arvien droša līdere partiju reitingos, konkurenti mazliet pietuvojušies|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-11|language=lv}}</ref> |1795 | style="background:#a0d78e" |'''22,5''' |'''11,6''' |'''11,0''' |'''12,1''' |'''5,8''' |'''5,9''' |'''12,3''' |'''5,1''' |4,4 |1,5 |– |7,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- |7.–19. oktobris |SKDS/LTV<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-14-saeimas-velesanam-reitings-kapis-visam-parlamenta-iekluvusajam-partijam.a480974/|title=Pēc 14. Saeimas vēlēšanām reitings kāpis visām parlamentā iekļuvušajām partijām|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-04|language=lv}}</ref> |1821 | style="background:#a0d78e" |'''23,9''' |'''13,7''' |'''9,7''' |'''10,5''' |'''6,2''' |'''5,5''' |'''9,6''' |4,6 |3,0 |1,9 |1,6 |9,8 | style="background:#a0d78e" |10,2 |- ! colspan="3" | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | style="background:#a0d78e" |'''18,94''' |'''12,52''' |'''11,05''' |'''9,31''' |'''6,78''' |'''6,22''' |'''6,14''' |4,97 |4,81 |3,24 |1,76 |14,26 | style="background:#a0d78e" |6,42 |} == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 35eoury010p2axlanu9nhnw4yv0trc3 0 522828 4532687 4531658 2026-10-06T15:33:41Z ~2026-53973-55 151487 /* */ 4532687 wikitext text/x-wiki 4532688 4532687 2026-10-06T15:49:42Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53973-55|~2026-53973-55]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4531658 wikitext text/x-wiki '''[[Azartspēles]] Latvijā''', kā likmju veikšana pret potenciālu atlīdzību vai zaudējumu, ir atļautas tikai [[Latvija|Latvijā]] licenzētajos [[kazino]] un sporta likmju pieņemšanas punktos. Vislielāko apgrozījumu starp azartspēļu veidiem Latvijā veido tieši [[Spēļu automāts|spēļu automātu]] zāles,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/azartspelu-biznesa-lielako-naudu-latvija-genere-spelu-automati.a277397/|title=Azartspēļu biznesā lielāko naudu Latvijā ģenerē spēļu automāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> tomēr pēdējos gados strauji izplatījušās arī [[Interaktīvās azartspēles|interaktīvās azartspēļu]] vietnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/operativie-statistikas-dati|title=Operatīvie statistikas dati {{!}} Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas|website=www.iaui.gov.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> Tieši šiem azartspēļu veidiem Latvijā ir visaugstākais [[Azartspēļu atkarība|no azartspēlēm atkarīgo]] skaits. == Vēsture == === Pirmā pasaules kara periods === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā vērā ņemama ietekme kazino paplašinātai invāzijai tagadējās Latvijas, toreizējās [[Krievijas Impērija]]s teritorijā, bija vācu virsnieku un karavīru kultūras ietekmei. Oficiāli [[Vācu impērija|Vācu Impērijā]] azartspēles bija aizliegtas, taču industrija balstījās uz slepenām izklaides vietām ar nelegāliem kazino. Tā kā industrija bija nelegāla, šādu izklaides vietu dibināšanu bieži vien uzņēmās lielie vācu noziedznieki, izveidojot tā dēvētos ringa klubus (vācu val.: ''Ringvereine''), kuros, līdzās azartspēlēm, klientiem tika piedāvāta arī tabaka un alkohols, prostitūtu pakalpojumi, vēlāk arī narkotiku kontrabanda. Šādi pagrīdē izveidojās mafija, kuras mahinācijas uzplauka Pirmā pasaules kara laikā un arī vēlākos periodos. Valdības un policijas ietekme bija ierobežota, jo, pirmkārt, ringu klubu biedri augstu vērtēja lojalitāti, kas nodrošināja slepenību, un, otrkārt, visos varas līmeņos pastāvēja salīdzinoši augsts korupcijas līmenis, ko ringa klubu īpašnieki izmantoja, atvēlot plašus līdzekļus kukuļdošanas vajadzībām.<ref>https://gluecksspiel.uni-hohenheim.de/fileadmin/einrichtungen/gluecksspiel/Forschungsarbeiten/2016_MA_LMunzel.pdf</ref> Šādu izklaides vietu prakse turpinājās arī Pirmā pasaules kara laikā okupētajās teritorijās, taču nu jau bez tik stingras nepieciešamības tās slēpt. Tās dokumentētas arī Latvijā, piemēram, vācu virsnieku izklaides vietas ar kazino darbojās gan okupētajā [[Mītava|Mītavā]] (Jelgavā),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/268421|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> gan [[Liepāja|Liepājā]], Avotu ielā 10 — ar nosaukumu ''Musse'' (tulk. no vācu valodas: atpūta).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/37333/|title=Zudusī Latvija - Liepāja. Virsnieku kazino "Musse" Avotu ielā|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> === Pirmās neatkarīgās Latvijas periods === ==== Kazino Rīgas Jūrmalas Bulduru viesnīcā ==== Neatkarīgajā Latvijā azartspēles bija aizliegtas kopš 1919. gada 5. decembra, kad [[Tautas padome]] piemēroja tiesību kontinuitātes principu attiecībā uz agrākās [[Krievijas Impērija]]s likumiem [[Latvija]]s teritorijā. Tomēr aizliegums ilgi neturpinājās. 1921. gadā 27. jūnijā kāds Kārlis Bērziņš iesniedza lūgumu iekšlietu ministram [[Alberts Kviesis|Albertam Kviesim]], izsakot vēlēšanos kopā ar Vācijas pavalstnieku [[Hermans Helts|Hermanu Heltu]], [[Gdaņska|Dancigas]] kūrmājas ''Kazino Coppot'' līdzīpašnieku, [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalā]] ierīkot kazino. Lai arī K. Bērziņš saņēma noraidošu atbildi, jo toreizējā likumdošana azartspēles aizliedza, viņš atkārtoja prasījumu tā paša gada 3. septembrī. Izskatot prasījumu, Rīgas Jūrmalas pilsētas dome nolēma līdzekļus karā nopostītās pilsētas attīstībai iegūt ar kazino palīdzību un 12. oktobrī noslēdza līgumu ar K. Bērziņa pārstāvēto [[Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrība|Rīgas jūrmalas tirdzniecības, banku un sporta sabiedrību]] un virzīja jautājumu valdībā, ko pārstāvēja [[Meierovica 1. Ministru kabinets]]. Pirmais mēģinājums iegūt valdības akceptu 1922. gada 31. martā bija nesekmīgs, bet pēc valdības maiņas 20. jūlijā, [[Meierovica 2. Ministru kabinets]] pret kazino vairs neiebilda, un 3. augustā valdība grozīja likumu. Vienlaikus, tika noteikts, ka spēlēt kazino drīkstēja tikai tie Latvijas pilsoņi, kuru gada ienākums pārsniedza 12 000 latu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/226/download|title=Deviņu vīru spēks: Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918 - 1940|date=2016}}</ref> Kazino atklāja Bulduru viesnīcā 1922. gada 17. novembrī. Tiesa, jaunā iestāde plašākā sabiedrībā un medijos atzinību neguva, par ko liecina vairāki raksti tā laika periodikā. Kā rakstīja laikraksta "Svari" 1922. gada 24. novembra izdevumā par iestādes atklāšanu:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:219571%7Carticle:DIVL18%7C|title=Spēļu elle|website=periodika.lv|access-date=2022-10-03}}</ref><blockquote>''Un nu mums ir sava spēļu elle! Bulduros svinīgi, ar ekstra vilcienu, šampanieti un runām ir atklāts kabatas tukšošanas kazino! Jau pirmā vakarā daži no viesiem paspēlējuši tur dažu labu avansiņu. Liela svētība Latvijai tagad plūdīs tagad no Bulduriem. (...) Latvju mātes, dzemdējat un audzinat savus dēlus priekš Bulduru kazino!''</blockquote>Darbības pirmā pusgada laikā, no 1922. gada 17. novembra līdz 1923. gada 22. maijam, Bulduru viesnīcas kazino izdeva 486 ieejas kartes, no kurām lielākā daļa jeb 408 tika izdotas ārvalstu pilsoņiem, bet vien 78 — Latvijas pilsoņiem. Viņu vidū bija arī Ministru prezidents, ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīda Annas Meierovics]] un viņa kundze A. Meierovica, finanšu viceministrs [[Voldemārs Āboltiņš]], advokāts [[Fricis Gailīts]], notārs Andrejs Meike, rūpnieki Otto Grobiņš ar kundzi Annu, Ludvigs Upenieks un citi uzņēmēji.<ref name=":0" /> Bulduru viesnīcas kazino darbojās līdz 1925. gada 24. novembrim,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14300/|title=Zudusī Latvija - Viesnīcas un kazino ēka Bulduros|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> neilgi pēc direktora Nahmaņa nozušanas Vācijas-Austrijas virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:263734%7Carticle:DIVL46%7C|title=Kā aizbēga Jūrmalas Kazino direktors Nachmanis|website=periodika.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Kazino ēka gāja bojā 1990. gados, kad tā tika nodedzināta, taču tā tikusi fiksēta vairākās fotogrāfijās, kas saglabājušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/36935/|title=Zudusī Latvija - Spēļu klubs Rīgas jurmalā|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> === Atjaunotās Latvijas periods === ==== Kazino Vecrīgā, Kaļķu ielā 24 ==== Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, pirmo kazino, lai arī mini versijā, atvēra 1990. gada jūlijā, viesnīcas "Rīga" pagrabā, [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 22. To realizēja biijušais bārmenis, vēlāk — uzņēmējs un politiķis [[Ivars Bārdiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:219266%7Carticle:DIVL301%7C|title=Rīga|last=Brīvā Latvija|website=periodika.lv|access-date=2022-11-08|date=1996}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:239399&#124;article:DIVL118|title=Vai uz parādiem var būvēt Rīgas labklājību?|last=Grostiņš|first=Normunds|publisher=Diena, Nr.103|access-date=10.11.2024|date=04.05.1995}}</ref> Daudz nopietnāks jau bija 1990. gada 10. augustā, [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Kaļķu iela (Rīga)|Kaļķu ielā]] 24 atklātais kazino ar nosaukumu "Casino Riga",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartspēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}</ref> bijušā kinoteātra "Komjaunietis" telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:112783%7Carticle:DIVL45%7C|title=Azartstpēļu ēra ir klāt!|last=Latvijas jaunatne|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1990}}</ref> Ieejas maksa jaunatvērtajā izklaides iestādē bija 6 ASV dolāri, ieskaitot maksu par iesaistīšanos spēlē, kā arī par kādu dzērienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/uzzini-vai-atceries-kada-bija-dzive-latvija-1990. gada-731195|title=Uzzini vai atceries, kāda bija dzīve Latvijā 1990. gadā|website=www.diena.lv|access-date=2022-11-07}}</ref> Kazino atklāšanā tika īpaši uzsvērts, ka par drošību tajā gādās ne tikai milicijas, bet arī [[Valsts drošības komiteja]]s darbinieki. Plāns darbojās — nekādi krimināla rakstura incidenti kazino darbības pirmos mēnešus neapēnoja. Pirmais patiešām nepatīkamais starpgadījums tika fiksēts vien gadu vēlāk, un arī tad nevis Rīgā, bet [[Liepāja|Liepājā]], kur tobrīd darbojās firmas "Latshop" spēļu zāle. Jau tās pirmajā darba nedēļā kāds [[Liepājas osta]]s strādnieks nospēlēja aizņemtos 1000 ASV dolārus (tiem laikiem iespaidīgu summu) un, nespējot pārdzīvot zaudējumu, pakārās.<ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/no_loterijas_lidz_pirmajiem_kazino/|title=Pietiek :: No loterijas līdz pirmajiem kazino|website=www.pietiek.com|access-date=2022-11-07}} {{Novecojusi saite}}</ref> "Casino Riga" (vēlāk — "Casino Latvia") izcelsme saistīta ar [[Latvijas PSR]] laikos pastāvējušo [[Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs "Forums"|Rīgas eksperimentālo jaunatnes centru "Forums"]] (REJC "Forums"). No komjaunatnes centra 1980. gadu beigās gados izveidojās daudznozaru kooperatīvs "Forums". Tieši [[komjaunatne]] kooperatīvu kustības pirmsākumos bija viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem privātuzņēmēju aizsegiem, jo komjaunatnes organizācijām bija atļauts savā paspārnē veidot jaunatnes nodarbinātības centrus, uzraugošajai komitejai vien aizskaitot 10% peļņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4775573/4-serija-kooperativi-un-komunisti|title=4. sērija. Kooperatīvi un komunisti|website=Brīvbrīdis|access-date=2022-11-08|date=2006-11-23|language=lv}}</ref> Šādi kooperatīvs "Forums" eksperimentēja ar jaunuzņēmumu darbību dažādās jomās, tostarp izklaides, ēdināšanas, autosporta, mākslas, datortehnikas, banku un citās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/ka_paradijas_pasmaju_oligarhi_un_ko_vini_nespeja_sadalit/|title=Pietiek :: Kā parādījās pašmāju oligarhi un ko viņi nespēja sadalīt|website=pietiek.com|access-date=2022-11-07}} {{Novecojusi saite}}</ref> Viens no šādiem eksperimentiem bija arī pirmā kazino atvēršana atjaunotajā Latvijā, kas izrādījās visai pelnošs projekts. Proti, tīrā peļņa šī kazino realizētājam — REJC "Forums" un austriešu kompānijas "Casinos Austria International" kopuzņēmumam "Casinos Latvia" — 1990. gadu sākumā bija ap 1,5 miljoniem ASV dolāru gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:304847%7Carticle:DIVL179%7C|title=Šodienas Latvija un LNNK tajā|last=Laiks|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=1994-06-08}}</ref> Arī visi kopuzņēmuma Latvijas vadības pusē iesaistītie ātri vien kļuva par miljonāriem, tostarp tā valdes priekšsēdētājs un reizē arī REJC "Forums" ģenerāldirektors [[Gunārs Slavinskis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:558536%7Carticle:DIVL99%7C|title=Aizdodiet 6 dolārus! Spēļu ellīte ir klāt - Casinos Latvia|last=Rīgas Balss|website=periodika.lv|access-date=2022-11-07|date=2022-13-08}}</ref> direktors [[Jānis Zuzāns]], kā arī pārvaldnieks [[Jānis Dāvis (uzņēmējs)|Jānis Dāvis]].<ref name=":10" /> "Casino Latvia" vēlāk pārtapa par spēļu zāli ar zīmolu "[[Fenikss (azartspēļu zīmols)|Fenikss]]", ko attīstīja arī citviet Latvijā, ķēdei kļūstot par Latvijā lielāko azartspēļu nozares līderi — [[Jānis Zuzāns|Jānim Zuzānam]] piederošo "[[Alfor grupa|Alfor grupu]]". Tomēr grupas holdinga uzņēmumam joprojām ir saglabājies nosaukums ar atsauci uz tā izcelsmi, proti, SIA "Foroms". == Nozares regulējums un attīstība == === Tiesiskais regulējums === Azartspēļu pakalpojumu sniegšanu Latvijā regulē 2005. gadā pieņemtais [[Azartspēļu un izložu likums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=122941|title=Azartspēļu un izložu likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> Tajā cita starpā noteikts sekojošais: * Azartspēles un izlozes drīkst organizēt tikai pēc attiecīgo azartspēļu vai izložu licenču saņemšanas (3. pants). Tos drīkst organizēt tikai sekojošās vietās (20. pants): ** Kazino; ** Spēļu zāle; ** Bingo zāle; ** Totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vieta. * Azartspēļu automātus drīkst uzstādīt un ekspluatēt tikai kazino un spēļu zālēs. Turklāt, kopš 2019. gada, azartspēļu automātus drīkst ekspluatēt tikai saslēgtus tīklā vienotā Azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā (AKUS), nodrošinot tiešsaistes datu apmaiņu ar [[Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija|Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju]] (24. pants). AKUS dati arhivētā formā tiek uzglabāti tikai 3 gadus pēc datu ievadīšanas datuma; * Fiziskajai personai ir tiesības rakstveidā pieprasīt, lai tai tiktu noteikts azartspēļu liegums, to iekļaujot Pašatteikušos personu reģistrā (PIPARS).<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/pasatteikusos-personu-registrs|title=Pašatteikušos personu reģistrs {{!}} Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas|website=www.iaui.gov.lv|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> PIPARS īstenošanu regulē No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi (MK noteikumi nr. 333).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=308241|title=No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> * Fiziskai personai, kas nepilda vecāka pienākumus un ir uzturlīdzekļu parādnieks, ir aizliegts spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. To kopš 2021. gada nosaka Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=287534|title=Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> === Nodokļi === Latvijā licencētajem azartspēļu organizētājiem ir pienākums maksāt īpašu nodokli, kam izšķir divus veidus:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/izlozu-un-azartspelu-nodoklis|title=Izložu un azartspēļu nodoklis {{!}} Valsts ieņēmumu dienests|website=www.vid.gov.lv|access-date=2022-10-10}}</ref> * Izlozēm apliekamais nodoklis. Izložu nodokļa likmes izlozēm un momentloterijām ir 10 procenti no biļešu realizācijas ieņēmumiem; * Azarstpēļu objektiem apliekamais nodoklis. Azartspēļu nodokļa likmes ir atšķirīgas — tās noteiktas atkarībā no azartspēles veida. 2021. gadā Latvijā noteiktās likmes azartspēļu objektiem bija sekojošas:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vid.gov.lv/lv/izlozu-un-azartspelu-nodokla-likmes|title=Izložu un azartspēļu nodokļa likmes {{!}} Valsts ieņēmumu dienests|website=www.vid.gov.lv|access-date=2022-10-10}}</ref> ** Rulete (cilindriskā spēle) — par katru ruletes rotējošai iekārtai pievienotu spēļu galdu — 28 080 eiro; ** Kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu — 28 080 eiro; ** Azartspēļu automāti — par katra automāta katru spēles vietu — 5172 eiro; ** Veiksmes spēle pa tālruni — 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; ** Totalizators un derības — 15% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; ** Bingo — 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem; ** Azartspēles, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida — 10% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem. === Attīstības plānošana === Azartspēļu industrijas attīstības pamatnostādnes vidējam termiņam izklāstītas Azartspēļu un izložu pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam ([[Latvijas Republikas Ministru kabinets|MK]] rīkojums nr.509).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=324799|title=Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-10-04|language=lv}}</ref> Par pamatnostādņu īstenošanas koordinēšanu atbildīgā institūcija ir [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]. == Fiziskā infrastruktūra == 2020. gada janvārī Latvijā bija ekspluatētas sekojošas azartspēļu pakalpojumu sniegšanas vietas:<ref name=":4">https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1058/download</ref> * 305 spēļu zāles; * 71 totalizatora punkti; * 5 kazino; * 1 bingo zāle. {| class="wikitable sortable" |+Azartspēļu iekārtu skaits pēc to atrašanās vietas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__AZ__AZA/AZA020m|title=AZA020m. Azartspēļu iekārtu skaits pēc to atrašanās vietas 2021M07 - 2023M10|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-11-12}}</ref> ! ! colspan="2" |Spēļu zāles, kurās notiek azartspēļu automātu spēles ! colspan="2" |Azartspēļu automāti ! colspan="2" |Kazino ! colspan="2" |Kazino esošās iekārtas (spēļu galdi un azartspēļu automāti) |- !Pilsēta !2022 !2023 !2022 !2023 !2022 !2023 !2022 !2023 |- |[[Rīga]] |78 |86 |2013 |2273 |2 |2 |55 |62 |- |[[Daugavpils]] |9 |10 |192 |232 |0 |0 |0 |0 |- |[[Jelgava]] |8 |11 |188 |275 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Jūrmala]] |6 |6 |123 |136 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Liepāja]] |9 |10 |205 |236 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Rēzekne]] |6 |8 |130 |185 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Ventspils]] |6 |8 |120 |167 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Jēkabpils]] |5 |5 |105 |107 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Ogre]] |3 |3 |69 |69 |0 |0 |0 |0 |- | rowspan="1" |[[Valmiera]] |5 |6 |108 |139 |0 |0 |0 |0 |- |[[Latvija|Visā Latvijā]] |177 |206 |4121 |5028 |2 |2 |55 |62 |} Savukārt ekspluatētās azartspēļu ierīces 2020. gadā bija sekojošas:<ref name=":4" /> * 8595 spēļu automāti; * 51 kāršu galdi; * 16 ruletes galdi. == Apgrozījums un ieņēmumi == Uz 2022. gada oktobri licencētie azartspēļu organizētāji Latvijā bija 19 uzņēmumi,<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/licencetie-azartspelu-organizetaji|title=Licencētie azartspēļu organizētaji|last=Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija}}</ref> kuru kopējais apgrozījums 2020. gadā bija 160 miljoni eiro, un kopējais darbinieku skaits — ap 3200:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/licencetie-azartspelu-organizetaji|title=Licencētie azartspēļu organizētāji {{!}} Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas|website=www.iaui.gov.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref> 2020. gadā no kopējā organizētāju apgrozījuma azartspēles veidoja 96%, pārējo apgrozījumu veidojot citiem pakalpojumiem un precēm, piemēram, spēļu zālēs iegādātajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt vislielāko apgrozījuma īpatsvaru no dažādiem azartspēļu veidiem veido tieši spēļu automātu zāles.<ref name=":2" /> 2020. gadā apgrozījums no spēļu automātiem veidoja 60% no kopējā azartspēļu pakalpojumu apgrozījuma, bet interaktīvās [[Interneta azartspēles|azartspēles interneta]] platformās — 36% no apgrozījuma. Tomēr 2021. gadā fiksētas būtiskas izmaiņas azartspēļu apgrozījuma struktūrā. Proti, 2021. gadā apgrozījums no spēļu automātiem jau veidoja vien 13% no azartspēļu apgrozījuma, bet no interaktīvajām azartspēlēm — jau 85%.<ref name=":4" /> Izmaiņas notikušas galvenokārt [[Covid-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ, kuru rezultātā klātienes azartspēļu iestādes darbojās vien 1/3 daļu no gad, proti, 4 mēnešus. Tomēr, iespējams, mainītie klientu paradumo daļēji saglabāsies arī turpmāk. Azartspēļu automāti, iespējams, ir viens no ienesīgākajiem azartspēļu objektiem. 2020. gadā ieņēmumi no azartspēļu automātiem, kad spēkā bija [[Covid-19]] ierobežojumi, bija 95 788 tūkstoši eiro, vidēji gadā veidojot ieņēmumus 11,1 tūkstošu eiro apmērā uz 1 ekspluatēto spēļu automātu, bet pēc nodokļa apmaksas — 6 tūkstošu eiro apmērā. 2019. gadā, nozarei darbības ierobežojumu nebija, ieņēmumi uz 1 spēļu automātu bija 27 tūkstošu eiro apmērā, bet pēc nodokļa apmaksas — 22 tūkstošu eiro apmērā uz 1 spēļu automātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/media/552/download|title=Azartspēļu nozare 2020. gadā|last=Izložu un azartspēļu uzraudzības direkcija|date=2021}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Neto ieņēmumi no azartspēlēm Latvijā (milj. eiro)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__AZ__AZA/AZA010/|title=AZA010. Neto ieņēmumi no azartspēlēm (milj. eiro) 2007 - 2022|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-11-12}}</ref> | colspan="1" rowspan="1" | ! colspan="1" |2007 ! colspan="1" |2008 ! colspan="1" |2009 ! colspan="1" |2010 ! colspan="1" |2011 ! colspan="1" |2012 ! colspan="1" |2013 ! colspan="1" |2014 ! colspan="1" |2015 ! colspan="1" |2016 ! colspan="1" |2017 ! colspan="1" |2018 ! colspan="1" |2019 ! colspan="1" |2020 ! colspan="1" |2021 ! colspan="1" |2022 |- ! rowspan="1" |Azartspēļu automāti |214,269 |184,514 |101,205 |100,762 |118,251 |134,826 |142,045 |152,502 |173,897 |182,060 |196,315 |216,923 |231,596 |95,788 |17,271 |131,129 |- ! rowspan="1" |Azartspēļu kazino galdi |21,249 |17,483 |9,966 |9,730 |10,891 |11,993 |11,574 |12,657 |14,173 |16,009 |17,121 |16,649 |17,315 |5,323 |1,569 |8,201 |- ! rowspan="1" |Bingo spēles |1,921 |1,786 |0,946 |0,707 |0,717 |0,464 |0,343 |0,374 |0,355 |0,333 |0,283 |0,215 |0,232 |0,121 | -0,002 |0,080 |- ! rowspan="1" |Totalizatori |11,749 |14,468 |1,143 |1,481 |2,060 |2,937 |1,504 |1,598 |1,875 |2,125 |2,378 |2,759 |3,223 |1,561 |0,245 |1,377 |- ! rowspan="1" |Interaktīvās azartspēles |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |2,097 |5,757 |11,456 |18,320 |28,126 |41,155 |54,684 |56,854 |109,054 |123,988 |- ! rowspan="1" |Veiksmes spēles pa tālruni |0,894 |2,159 |4,313 |1,202 |0,480 |0,114 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |0,000 |- ! rowspan="1" |KOPĀ |250,081 |220,409 |117,572 |113,882 |132,398 |150,334 |157,563 |172,888 |201,755 |218,847 |244,222 |277,701 |307,051 |159,647 |128,137 |264,775 |} == Tirgus dalībnieki == Lielākie azartspēļu tirgus dalībnieki Latvijā pēc 2020. gada apgrozījuma ir: * [[Alfor grupa]], tai skaitā SIA Alfor un SIA Admirāļu klubs, ar spēļu zāļu ķēdēm Fēnikss un Admirāļu klubs — 50,01 miljoni eiro; * [[Optibet Latvija|SIA Optibet]], SIA Klondaika un SIA Laimz, ar azartspēļu platformām internetā, kā arī spēļu zāļu ķēdi Klondaika (kops 2022. gada sākuma<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/azartspelu-operators-optibet-klust-par-zimola-klondaika-spelu-zalu-tikla-ipasnieku.a438343/|title=Azartspēļu operators «Optibet» kļūst par zīmola «Klondaika» spēļu zāļu tīkla īpašnieku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-03|language=lv}}</ref>) — 36,46 miljoni eiro; * [[Olympic Casino Latvia|SIA Olympic Casino Latvia]] un SIA Olybet Latvia, ar azartspēļu platformām internetā, ka arī kazino ķēdi Olympic Casino (ietver bijušo SIA Garkalns spēļu zāļu ķēdi ar nosaukumu [[Vulkan (azartspēles)|Vulkan]]) — 32,63 miljoni eiro; * [[Joker (azartspēles)|SIA Joker LTD]] un SIA Joker.lv, ar azartspēļu platformām internetā, ka arī spēļu zāļu ķēdi Joker — 20,46 miljoni eiro. === Licencētie azartspēļu organizētāji === Pavisam kopā uz 2022. gada oktobri Latvijā bija 19 licencēti azartspēļu organizētāji (neieskaitot VAS [[Latvijas Loto]], jo tas nav azartspēļu organizētājs):<ref name=":9" /> {| class="wikitable sortable" |+ !'''Nosaukums''' !'''Reģ. nr.''' !'''Tīmekļvietne''' !'''Apgrozījums 2020.g.milj. €‎''' !'''Akciju īpašnieki Latvijā''' !'''Patiesā labuma guvējiLatvijā''' |- |SIA Alfor |40003512913 |www.feniksscasino.lv |38.78 | rowspan="2" |SIA Alfor, SIA Admirāļu klubs (Alfor grupa) | rowspan="2" |[[Jānis Zuzāns]], [[Johans Grafs]] |- |SIA Admirāļu klubs |40003249010 |www.fenibet.lv |11.23 |- |SIA Optibet |40003462947 |www.optibet.lv |24.44 | rowspan="3" |SIA Optibet | |- |SIA Klondaika |40003171152 |www.klondaika.lv |10.90 | |- |SIA LAIMZ |40003053300 |www.laimz.lv |1.12 | |- |SIA Olympic Casino Latvia |40003264397 |www.olympic-casino.lv |31.44 | rowspan="2" |SIA Olympic Casino Latvia, SIA Olybet Latvia |Līdz 2016.g. [[Ainārs Gulbis]] |- |SIA Olybet Latvia |44103143645 |www.olybet.lv |1.19 | |- |SIA Joker LTD |40003266078 |www.synottip.lv |20.46 | rowspan="2" |SIA Joker LTD | |- |SIA Joker.lv |40203343365 |www.joker.lv |0.00 | |- |SIA William Hill Latvia |40103553212 |www.williamhill.lv |6.18 | rowspan="2" |SIA William Hill Latvia | |- |SIA Mr Green Latvia |50203212671 |www.mrgreen.lv |0.00 | |- |SIA DLV |40003227719 |www.winguru.lv |5.69 |Mihails Volokotkins | |- |SIA Latsson Licensing |40103940885 |www.betsafe.lv |3.71 |SIA Latsson Licensing | |- |SIA Niks |40003029864 |www.spelet.lv |3.33 |[[Karina Sirotkina]] ([[Boriss Baums]] laulātā) |Karina Sirotkina (Boriss Baums laulātā) |- |SIA Baltent |40203068277 |www.spins.lv |0.93 |SIA SF2 | |- |SIA PAF Latvija |40203073973 |www.pafbet.lv |0.74 |SIA Latvija PAF | |- |SIA NB |40003003193 |www.casino777.lv |0.39 |Garijs Magids |Garijs Magids |- |SIA LVBet |50203083121 |www.lvbet.lv |0.31 |SIA LVBET | |- |SIA Tonybet |40203301183 |www.tonybet.lv |0.00 |SIA Tonybet | |- |SIA Luckybet.lv |40103938486 |www.luckybet.lv |0.00 |SIA Luckybet.lv | |} == Azartspēļu atkarība == 2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā (ar uzsvaru uz azartspēlēm un datorspēlēm), secināts, ka [[azartspēļu atkarība]] (tostarp attiecināma ne tikai uz spēļu automātiem, bet arī uz interaktīvajām azartspēlēm, bingo un momentloterijām) varētu skart 6,4% respondentu (līdzvērtīgi 85,4 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā 2019. gadā vecumā no 18-74 gadiem), bet vissmagākajā pakāpē — 1,3% respondentu (līdzvērtīgi 17,4 tūkstošiem iedzīvotāju). Pētījuma dati balstīti uz 4912 klātienē veiktām mājsaimniecību aptaujām.<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf|title=Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo mediju, datorspēļu atkarība)|date=2019|access-date={{dat|2022|10|06||bez}}|archive-date={{dat|2022|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20221006155641/https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf}}</ref> Jāpiezīmē, ka uz 2022. gada 1. augustu, Latvijā bija 33,6 tūkstoši unikālu fizisko personu, kuras lūgušas aizliegt sev piekļuvi dažāda veida azartspēlēm.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaui.gov.lv/lv/media/1151/download|title=Azartspēļu kapitālsabiedrību finansiālās darbības rezultāti 2022. gada 6 mēnešos|date=2022}}</ref> Starp dažāda veida azartspēlēm, īpaši smaga ietekme ir spēļu automātiem. Tajā pašā 2019. gada pētījumā konstatēts, ka [[Spēļu automāts|spēļu automātus]] klātienē vismaz reizi mēnesī spēlē ap 3% aptaujāto respondentu (līdzvērtīgi 40 tūkstošiem iedzīvotāju), bet biežāk nekā reizi mēnesī — nedaudz virs 1% (līdzvērtīgi 13,4 tūkstošiem iedzīvotāju). No tiem respondentiem, kas spēļu automātus spēlējuši reizi mēnesī pēdējā gada laikā, tikai 24% norādījuši, ka tie sevi neidentificē ar problēmātisku spēlēšanu, bet 76% norādījuši, ka tie sevi identificē ar zema, vidēja vai smaga līmeņa problēmātisku spēlēšanu ar konstatētām negatīvām sekām. No tā izriet, ka absolūtajam vairākumam no regulārajiem spēļu automātu zāļu apmeklētājiem ir vieglākas vai smagākas pakāpes azartspēļu atkarība. Būtiski biežāk [[Spēļu automāts|spēļu automātus]] spēlē vīrieši.<ref name=":8" /> === Azartspēļu atkarības ietekme === ==== Finanšu zaudējumi un parādsaistības ==== Jau minētajā 2019. gadā veiktajā pētījumā, finanšu zaudējumi un parādsaistības tika uzsvērti kā galvenais ar azartspēļu atkarību saistītais kaitējums ne tikai atkarīgajai personai, bet visai tās ģimenei, jo sevišķi, ja personai ir nepilngadīgi bērni. No azartspēlēm atkarīgās personas nereti iekļūst milzīgos parādu jūgos, ko cenšas risināt ar aizņemšanos no draugiem, paziņām, darba devēja, kā arī kredītsaistību uzņemšanos, bet vēlāk arī ar zādzībām, tādā veidā reizēm zaudējot arī darbu. Būtiska problēma ir valsts institūciju nespēja piekļūt datiem par finanšu zaudējumu ietekmes apjomu, kas ir tikai azarstpēļu organizētāju rīcībā. Ar aptauju palīdzību šādi finanšu zaudējumi nav tieši atklājami.<ref name=":8" /> ==== Vielu atkarības un psiholoģiska rakstura traucējumi ==== Atkarīgo personu un tās ģimeni nereti skar arī atkarīgo [[Alkoholisms|aizraušanās ar alkoholu]] vai citām [[Narkotikas|narkotiskajām]] un [[Psihotropā viela|psihotropajām vielām]], ar ko, savukārt, saistīta arī tam sekojošā atkarīgā ilgtermiņa uzvedības maiņa un psiholoģiska rakstura traucējumi, tostarp ģeneralizēta trauksmes sajūta un depresija. Procesu atkarību smagums bieži ir cieši saistīts ar vielu atkarību līmeni. Piemēram, alkohola devu apjoms un lietošanas biežums statistiski tieši korelē ar spēļu automātu spēlēšanas biežumu. Tāpat arī, piemēram, kad spēļu zālēs tika ieviests daļējs smēķēšanas aizliegums, paši spēlētāji novērojuši, ka aizliegums mazinājis spēlētāju skaitu, skaidrojot, ka pauzes smēķēšanai liek pārtraukt spēli, iziet laukā un pamanīt, ka spēlēšanai patērēts neparedzēti ilgs laiks, tādējādi pārtraucot spēlēšanas plūsmu.<ref name=":8" /> ==== Tuvinieku līdzatkarība ==== Latvijas sabiedrībā mazāk zināms, taču būtisks posts no azartspēļu atkarības ietekmes ir arī tuvinieku līdzatkarība (no angļu val.: ''codependency''). Līdzatkarību raksturo nelīdzsvarotas attiecības, kurās viens cilvēks veicina cita cilvēka pašiznīcinošu uzvedību, piemēram, atkarību no azartspēlēm. Līdzatkarību raksturo viena vai vairākas no sekojošām pazīmēm:<ref name=":8" /> * Vainas apziņa par notiekošo, tajā skaitā attiecībā uz savām domām, jūtām un rīcību; * Pienākuma apziņa palīdzēt atkarīgajam cilvēkam risināt viņa problēmas; * Centieni kontrolēt notiekošo situāciju, atkarīgā un citu cilvēku uzvedību; * Savu emociju (izmisuma, dusmju, skumju), kā arī depresijas slēpšana, izliekoties par laimīgu; * Centieni nedomāt par sāpīgiem jautājumiem un savu pieredzi. Iegūtie dati 2019. gadā veiktajā pētījumā par procesu atkarību Latvijā, liecina, ka gan atkarīgās personas, gan viņu tuvinieki ir gatavi ieguldīt būtiskus finanšu un psihoemocionālos resursus, lai palīdzētu atkarīgajam, taču bieži šādā veidā negatīvi ietekmējot savu dzīvi.<ref name=":8" /> === No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzība === No azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzības prakse Latvijā tika ieviesta tikai 2019. gadā, kad tika izveidots Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS). Tomēr PIPARS nodrošinātā aizsardzība balstīta vienīgi uz pašu azartspēļu atkarīgo personīgajiem lēmumiem, pamatojoties uz savu izpratni un sajūtām. Tomēr šim aizsardzības modelim ir būtisks trūkums — atzīt savu atkarību un uzsākt cīņu ar to, atkarīgie nereti spēj tikai, nonākot ļoti smagās situācijās un parādu gūstos, kad bieži posts jau ir nodarīts. Ņemot to vērā, 2021. gadā Latvijā tika sperts nākamais solis no azartspēlēm atkarīgo personu aizsardzībā. Proti, 2021. gada maijā uzturlīdzekļu parādniekiem stājās aizliegums spēlēt azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Savukārt azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai parādniekam tiktu liegta piekļuve azartspēļu pakalpojumam gan klātienē, gan interneta platformās.<ref name=":5" /> Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu sav pieejamos finansiālos līdzekļus. Zināms, ka Latvijā vidēji katrs septītais bērns vecumā līdz 18 gadiem nesaņem uzturlīdzekļu atbalstu no sava vecāka.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uzturlidzeklu-paradniekiem-liegs-spelet-azartspeles.a399715/|title=Uzturlīdzekļu parādniekiem liegs spēlēt azartspēles|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> Tomēt pašiem azartspēļu un izložu organizētājiem Latvijā nav noteikts pienākums starp saviem klientiem identificēt no azartspēlēm atkarīgās personas un liegt tām iesaistīties azartspēlēs. ==== Pašatteikušos personu reģistrs ==== [[Pašatteikušos personu reģistrs (azartspēles)|Pašatteikušos personu reģistrs (PIPARS)]] Latvijā izveidots 2019. gadā, ar mērķi aizsargāt sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas tieksmes uz azartspēļu spēlēšanu. PIPARS iekļauj fiziskas personas, kurām, pamatojoties uz pašu izteiktajiem pieprasījumiem, tiek noteikts liegums Latvijas Republikā spēlēt azartspēles, tai skaitā interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties izlozēs. Lieguma minimālais termiņš ir 12 mēneši, taču maksimālo termiņu likums neierobežo. Reģistra turētājs ir [[Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija]].<ref name=":3" /><ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/307047-pateikt-ne-izveidots-no-azartspelem-pasatteikusos-personu-vienotais-registrs-2019|title=Pateikt|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> Jau pirms reģistra izveides, vairāki tūkstoši no azartspēlēm atkarīgie, kas vēlas cīnīties ar savu atkarību, ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā vai pie spēļu organizētājiem ar lūgumu liegt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām, tostarp interaktīvo azartspēļu vietnēm. Interaktīvo azartspēļu vietnēs, kurās spēlētājs vienmēr tiek identificēts, spēlētājiem ir iespēja pašam atzīmēt aizliegumu spēlēt uz 12 mēnešiem, taču azartspēļu atkarīgajam šādā veidā ir jāizdara atzīme visās interaktīvajās spēļu vietnēs — katrā pakalpojuma sniedzēja azartspēļu vietnē individuāli. Šāds process būtiski samazina aizlieguma noteikšanas efektivitāti praksē attiecībā uz interaktīvajām vietnēm. Tāpat arī no klātienes azartspēlēm atkarīgie spēlētāji līdz vienotās sistēmas ieviešanai bieži norādījuši, ka liegumu spēļu zāles praksē bieži neievēro.<ref>{{Atsauce|title=Neievēro spēlētāju lūgumus nelaist viņus azartspēļu zālēs|url=https://www.youtube.com/watch?v=J3sdj4SFMDM|accessdate=2022-10-10|language=lv}}</ref> Tomēr, kopš reģistrs darbojas arī vienotajā sistēmā [[Azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma|AKUS]] no 2020. gada, likumdošana nosaka, ka klātienes azartspēļu organizētājiem ir obligāti apmeklētājiem jālūdz uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, un pārbaudīt, vai šī persona nav reģistrēta PIPARS.<ref name=":6" /> PIPARS iekļauto personu skaits kopš tā izveidošanas audzis ik gadu. Uz 2022. gada 1. augustu, mazāk nekā 3 gadus pēc PIPARS izveides, reģistrā pēc pašu atkarīgo personu pieteikuma iekļautas 33 631 personas, no kurām aktīva aizlieguma statuss bija 22 199 personām. Tas savukārt nozīmē, ka vairāk nekā 10 000 no azartspēlēm atkarīgajām personām, kuras sevi bija iekļāvušas reģistrā, lieguma termiņš ir beidzies un tām ir brīva piekļuve azartspēlēm.<ref name=":7" /> Taču jāņem vērā, ka ne visas no azartspēlēm atkarīgās personas spēj pašpietiekami pieņemt lēmumu reģistrēties. Kā 2019. gada pētījumā par procesu atkarību izplatību Latvijā minēja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta pārstāve Līga Timša:<ref name=":8" /><blockquote>''Paši cilvēki palīdzību atkarību jautājumos meklē diezgan kusli, un tā nav unikāla situācija Latvijā, tas ir visur pasaulē, jo viņi neatzīst, ka viņiem ir problēma. Tie līdzcilvēki varbūt tajā mirklī, ja uz alkoholu tas ir daudz pamanāmāk, tad uz procesu atkarībās šis process ir daudz slēptāks. Tam cilvēkam varbūt ir sarkanas acis, bet nav no alkohola drebošas rokas, ne paģiras. Tīri fizioloģiski viņi izpaužas ne tik ļoti. Paiet laiks, kamēr ģimene konstatē, ka viņiem rodas finansiālas problēmas. Tas ir ilgstošāks process.''</blockquote>2020. gadā publiskajā telpā tika rosināts paplašināt atkarīgo cilvēku tuvinieku tiesības. Proti, piešķirot tiem tiesības pieprasīt ar atkarībām diagnosticētu cilvēku iekļaušanu [[Pašatteikušos personu reģistrs (azartspēles)|PIPARS]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/332016-aicina-spelu-zalem-noteikt-darba-laiku-ierobezot-smekesanu-un-alkohola-lietosanu.htm|title=Aicina spēļu zālēm noteikt darba laiku, ierobežot smēķēšanu un alkohola lietošanu|website=nra.lv|access-date=2022-10-06|language=lv}}</ref> Uz 2022. gadu atkarīgo tuviniekiem šādas tiesības nav tikušas piešķirtas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvija]] [[Kategorija:Latvijas saimniecība]] [[Kategorija:Azartspēles]] 9klt3a1rtysq9ypmnw5i8dsybihypmi 10 524416 4532825 4521799 2026-10-07T07:21:55Z Kikos 3705 4532825 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Īrijas grāfistes |title = [[Īrijas grāfistes]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Attēls:Coat of arms of Ulster.svg|15px]] [[Olstera]] |list1 = * [[Entrima (grāfiste)|Entrima]] * [[Ārmā (grāfiste)|Ārmā]] * [[Dauna]] * [[Londonderi (grāfiste)|Londonderi]] * [[Donegolas grāfiste|Donegola]] * [[Fermena]] * [[Kevanas grāfiste|Kevana]] * [[Monahanas grāfiste|Monahana]] * [[Tirona]] |group2 = [[Attēls:Coat of arms of Connacht.svg|15px]] [[Konahta]] |list2 = * [[Golvejas grāfiste|Golveja]] * [[Lītrimas grāfiste|Lītrima]] * [[Mejo grāfiste|Mejo]] * [[Roskomonas grāfiste|Roskomona]] * [[Slaigo grāfiste|Slaigo]] |group3 = [[Attēls:Coat of arms of Leinster.svg|15px]] [[Lenstera]] |list3 = * [[Dublinas grāfiste|Dublina]] * [[Kārlovas grāfiste|Kārlova]] * [[Kildēras grāfiste|Kildēra]] * [[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]] * [[Lautas grāfiste|Lauta]] * [[Līšas grāfiste|Līša]] * [[Longfordas grāfiste|Longforda]] * [[Mītas grāfiste|Mīta]] * [[Ofali grāfiste|Ofali]] * [[Veksfordas grāfiste|Veksforda]] * [[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]] * [[Viklovas grāfiste|Viklova]] |group4 = [[Attēls:Coat of arms of Munster.svg|15px]] [[Manstera]] |list4 = * [[Klēras grāfiste|Klēra]] * [[Keri grāfiste|Keri]] * [[Korkas grāfiste|Korka]] * [[Limerikas grāfiste|Limerika]] * [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] * [[Voterfordas grāfiste|Voterforda]] |below = }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Īrijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] </includeonly> 65z88splotra4zi42rpqg2alfihfeh8 0 529008 4532833 4508949 2026-10-07T08:11:10Z Vitaly P 25520 atjaunots 4532833 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Edmunds Jurēvics | vārds_orģ = | attēls = Evikas Siliņas valdības apstiprināšana Saeimas ārkārtas sēdē - Edmunds Jurēvics.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Edmunds Jurēvics 2023. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[14. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2022|12|15|N|bez}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|26}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Tukums}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Tukuma novads}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidati/78860-edmunds-jurevics/|title=2026. gada Saeimas vēlēšanu CVK profils|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2026|10|07||bez}}}}</ref> | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Vienotība]] | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Edmunds Jurēvics''' (dzimis {{dat|1992|11|26}} [[Tukums|Tukumā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]], pārstāv partiju "[[Vienotība]]". Šobrīd viņš ir [[14. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" saraksta. Kopš 2025. gada septembra viņš ir partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājs. == Dzīvesgājums == E. Jurēvics ir dzimis 1992. gadā [[Tukums|Tukumā]]. Mācījās [[Tukuma 2. vidusskola|Tukuma 2. vidusskolā]] (1999—2011). 2020. gadā absolvēja publiskās politikas un pārvaldes studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. == Politiskā darbība == 2012. gadā E. Jurēvics kļuva par [[11. Saeima]]s deputāta [[Jānis Ozoliņš (politiķis)|Jāņa Ozoliņa]] palīgu. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] nesekmīgi kandidēja uz vietu Rīgas domē no partijas "[[Vienotība]]" saraksta. Tāpat ievēlēšanai pietiekošu balsu skaitu nesaņēma 2018. gada [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]. Bijis partijas "Vienotība" valdes loceklis un Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks. 2020. gadā notikušajās [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta, taču netika ievēlēts. No 2020. līdz 2022. gadam E. Jurēvics bija [[Rīgas dome]]s priekšsēdētāja vietnieka [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] padomnieks, bet pēc [[Ints Ķuzis|Inta Ķuža]] nāves 2022. gada augustā kļuva par Rīgas domes deputātu viņa vietā. 2022. gada rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] E. Jurēvics kandidēja no "Jaunās Vienotības" saraksta,<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/edmunds-jurevics 14. Saeimas kandidāti]</ref> bet sākotnēji arī šoreiz netika ievēlēts. 15. decembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta pilnvaras, jo partijas biedrs [[Edgars Rinkēvičs]] savu mandātu nolika uz laiku, kamēr darbojas [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> Pēc tam, kad E. Rinkēvičs kļuva par [[Valsts prezidents (Latvija)|Valsts prezidentu]], E. Jurēvics ieguva pastāvīgo Saeimas deputāta mandātu. 2025. gada septembrī E. Jurēvics tika ievēlēts par partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētāju, stājoties [[Arvils Ašeradens|Arvila Ašeradena]] vietā. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Jurēvics, Edmunds}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] shb2d2i5mpl1wfkkqj1nph0kiouz9c0 0 537773 4532841 4517812 2026-10-07T08:40:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532841 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Intermarium.png|thumb|235px|Pilsudska pēc Pirmā pasaules kara izstrādātā ''Intermarium'' koncepcija stiepjas no Baltijas jūras ziemeļos līdz Vidusjūrai un Melnajai jūrai dienvidos.]] [[Attēls:Intermarium Polish-Lithuanian Commonwealth.png|thumb|235px|Pilsudska sākotnējais ''Intermarium'' plāns: atjaunota [[Polijas—Lietuvas ūnija]].]] '''Starpjūru konfederācija''' ([[Poļu valoda|poļu]]: ''Międzymorze'', [[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Intermarium'') bija [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] iecerēts ģeopolitisks plāns, kura mērķis bija apvienot bijušās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] zemes vienotā federatīvā valstī. Plāns piedzīvoja vairākas versijas, no kurām dažas paredzēja iekļaut arī citas kaimiņvalstis. Ierosinātais daudznacionālais valstiskais veidojums būtu ietvēris teritorijas, kas atradās starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Melnā jūra|Melno]] un [[Adrijas jūra|Adrijas jūru]]. Pēc Pirmā pasaules kara iespējamajā [[Centrālā un Austrumeiropa|Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu]] federācijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://czasopisma.uwm.edu.pl/index.php/pw/article/view/12117|title=The concept of Intermarium from the Russian perspective. Outline of the topic|author=Malina Kaszuba|publisher=Przegląd Wschodnioeuropejski|access-date=2026-08-29|doi=10.31648/pw.12117|language=en|year=2025}}</ref> pēc Pilsudska iecerētās idejas bija paredzēta [[Lietuva]]s, [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s, [[Somija]]s,<ref name=":0" /> [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Ungārijas Karaliste (1920—1946)|Ungārijas]], [[Rumānijas Karaliste|Rumānijas]], [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas]] un [[Čehoslovākija]]s<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> iesaistīšana. Ierosinātā federācija bija iecerēta kā pēctece Polijas—Lietuvas kopvalstij, kas stiepās no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] līdz [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]] un no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta beigām apvienoja [[Polijas kroņa zemes]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielhercogisti]]. Starpjūru konfederācijas ideja papildināja otru Pilsudska ģeopolitisko vīziju, [[Prometejisms|prometejismu]], kuras mērķis bija [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] sadalīšana un tās teritoriālo īpašumu atsavināšana.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Ar vēsturisko Starpjūru koncepciju bieži tiek salīdzināta [[Trīs jūru iniciatīva]] (''Three Seas Initiative'', 3SI). To 2015. gadā ierosināja Polija un [[Horvātija]], bet pirmā valstu vadītāju sanāksme notika 2016. gadā Dubrovnikā. Iniciatīvas galvenais mērķis ir attīstīt transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru ziemeļu—dienvidu virzienā starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Adrijas jūra|Adrijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.pl/web/dyplomacja/inicjatywa-trojmorza2|title=Inicjatywa Trójmorza|publisher=Polijas Republikas Ārlietu ministrija|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> 2026. gadā Triju jūru iniciatīvā ietilpa 13 [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalstis — [[Austrija]], [[Bulgārija]], [[Horvātija]], [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Grieķija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]]. [[Ukraina]], [[Moldova]], [[Albānija]] un [[Melnkalne]] bija asociētās dalībvalstis.<ref name=":0" /> == Koncepcija == Starpjūru konfederācijas koncepcijas pamatā bija [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] pārliecība, ka pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izveidojušās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atsevišķi būs pārāk vājas, lai ilgtermiņā pretotos divu lielāko reģiona lielvaru — [[Vācija|Vācijas]] un [[Padomju Krievija|Padomju Krievijas]] — politiskajam un militārajam spiedienam. Tādēļ Pilsudskis centās izveidot federatīvu vai konfederatīvu valstu sistēmu starp Baltijas un Melno jūru, kuras kodolu veidotu [[Polija]], [[Lietuva]], [[Baltkrievija]] un neatkarīga [[Ukraina]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Koncepcija daļēji balstījās uz [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] vēsturisko pieredzi. Pilsudskis neuzskatīja, ka pēc 1918. gada būtu iespējams vienkārši atjaunot agrāko kopvalsti tās vēsturiskajās robežās. Viņa pieeja paredzēja jaunu politisku sistēmu, kurā vairākas Austrumeiropas tautas veidotu savas valstis, bet tās savstarpēji saistītu federatīvas vai ciešas militāri politiskas attiecības. Šādi bija paredzēts vienlaikus ierobežot gan Krievijas ietekmi reģionā, gan Vācijas iespējas dominēt Centrāleiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Pilsudska sākotnējā federācijas projekta centrā atradās Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas savienība. Tai bija jākļūst par pamatu plašākai Austrumeiropas valstu sistēmai. Īpaši nozīmīga loma tika piešķirta neatkarīgai Ukrainai, jo Pilsudska skatījumā Ukrainas atdalīšanās no Krievijas būtiski vājinātu Krievijas spēju atjaunot impērisku dominēšanu Austrumeiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kmhj.ukma.edu.ua/article/view/106720|title=Ukrainian Attempts at State Building in 1917–1921 and the Idea of Intermarium: A Historiographical and Archival Note|author=Viktoria Boyko|publisher=Kyiv-Mohyla Humanities Journal|access-date=2026-08-29|doi=10.18523/kmhj106720.2017-4.95-100|language=en|year=2017}}</ref> Plašākās koncepcijas versijās iespējamā savienība varēja ietvert arī [[Latvija|Latviju]], [[Igaunija|Igauniju]], [[Somija|Somiju]], [[Rumānija|Rumāniju]], [[Ungārija|Ungāriju]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]]. Tādējādi teorētiski veidotos valstu josla no Baltijas jūras ziemeļos līdz Melnajai un Adrijas jūrai dienvidos. Dažādos Pilsudska politiskās darbības posmos šo valstu paredzamā loma un savienības institucionalizācijas pakāpe atšķīrās, tāpēc Starpjūru projektu nevar uzskatīt par vienu precīzi izstrādātu konstitucionālu plānu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.uzhnu.edu.ua/items/8ed8d724-e4fc-4a5f-91a6-08e9e512ea92|title=Становлення та розвиток концепції інтермаріуму в геополітичних ідеях Польщі та України ХІХ-ХХ століття|author=Надобко О. О.|publisher=Видавничий дім «Гельветика»|access-date=2026-08-29|language=uk|year=2022}}</ref> === Federālisms === Starpjūru koncepcija bija cieši saistīta ar Pilsudska pārstāvēto [[Federālisms|federālisma]] ideju. Tā bija alternatīva [[Romans Dmovskis|Romana Dmovska]] un [[Nacionālā demokrātija (Polija)|nacionāldemokrātu]] atbalstītajai inkorporācijas koncepcijai. Dmovskis priekšroku deva etniski un politiski centralizētākai Polijas valstij, kurā daļa bijušās Polijas—Lietuvas kopvalsts austrumu teritoriju tiktu tieši iekļautas Polijas sastāvā. Savukārt Pilsudska federālisti paredzēja Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas valstiskuma saglabāšanu vai izveidošanu, sasaistot šīs valstis ar Poliju kopējā politiskā sistēmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1016568|title=Koncepcje federacyjne w II Rzeczypospolitej|author=Jan Pisuliński|publisher=Instytut Historii im. Tadeusza Manteuffla Polskiej Akademii Nauk|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Federālistiskā pieeja bija saistīta arī ar pārmaiņām reģiona tautu nacionālajā pašapziņā. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā lietuviešu, baltkrievu un ukraiņu nacionālās kustības bija kļuvušas pietiekami spēcīgas, lai agrākās Polijas—Lietuvas kopvalsts vienkārša atjaunošana vairs nebūtu politiski iespējama. Tādēļ daļa poļu federālistu uzskatīja, ka jaunai reģionālajai sistēmai jābalstās uz atsevišķu tautu politiskās subjektivitātes atzīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1016568|title=Koncepcje federacyjne w II Rzeczypospolitej|author=Jan Pisuliński|publisher=Instytut Historii im. Tadeusza Manteuffla Polskiej Akademii Nauk|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Pilsudska federālisms tomēr nebija pilnīgi viennozīmīgs. Vēsturnieki norāda, ka dažādos periodos viņa priekšstati mainījās atkarībā no militārās un diplomātiskās situācijas. Dažkārt tika apsvērta cieša federācija, citkārt — neatkarīgu valstu alianse vai politiski militārs bloks. Līdz ar to jēdziens ''Międzymorze'' vēlāk historiogrāfijā kļuva par plašāku apzīmējumu vairākiem savstarpēji saistītiem Pilsudska Austrumeiropas politikas projektiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66|title=Intermarium – a vision, an illusion, or ... a reason of state? From the history of Polish political thought and practice|publisher=Łódź University Press|access-date=2026-08-29|language=en|archive-date=2026-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260812230911/https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66}}</ref> === Ģeopolitiskais pamatojums === Pilsudska koncepcijā Centrāleiropas un Austrumeiropas ģeopolitisko stāvokli noteica atrašanās starp Vāciju rietumos un Krieviju austrumos. Viņa skatījumā abas lielvaras vēsturiski tiecās paplašināt savu ietekmi reģionā, tādēļ neatkarīga Polija nevarēja ilgtermiņā balstīt drošību tikai uz saviem resursiem. Federācijas vai valstu bloka izveidei bija jārada tā sauktais '''trešais spēka centrs''' Eiropā — reģionāla valstu sistēma, kas nebūtu pakļauta ne Berlīnei, ne Maskavai. Polija sava iedzīvotāju skaita, militārā potenciāla un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ šajā sistēmā būtu ieņēmusi centrālo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Pēc [[Krievijas revolūcija (1917)|1917. gada Krievijas revolūcijas]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Pilsudskis uzskatīja, ka Krievijas impērijas sabrukums radījis unikālu iespēju izveidot neatkarīgas valstis tās rietumu perifērijā. Ja Ukraina, Baltkrievija un Baltijas valstis spētu nostiprināt savu neatkarību, Krievijas robeža tiktu atvirzīta tālāk uz austrumiem un Polijai nebūtu tiešas robežas ar spēcīgu Krievijas valsti lielākajā daļā tās austrumu teritorijas. Šajā ziņā Starpjūru koncepcija bija cieši saistīta ar [[Prometeisms|prometeisma]] ideju. Prometeisma mērķis bija atbalstīt Krievijas Impērijas un vēlāk Padomju Savienības nekrievu tautu nacionālās kustības, lai veicinātu to politisko neatkarību un tādējādi vājinātu Maskavas kontrolēto valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://researchportal.port.ac.uk/en/publications/the-intermarium-or-the-pivotal-geopolitical-buzzword/|title=The Intermarium or the pivotal geopolitical buzzword|author=Ostap Kushnir|publisher=University of Portsmouth|access-date=2026-08-29|language=en}}</ref> === Ukrainas nozīme === Neatkarīgai Ukrainai Pilsudska projektā bija īpaša stratēģiska nozīme. Polijas politiskās elites daļā pastāvēja uzskats, ka Krievijas lielvalsts statusu lielā mērā nodrošina Ukrainas teritorija, iedzīvotāji, lauksaimniecības resursi un ekonomiskais potenciāls. Tādēļ neatkarīgas Ukrainas izveidošana tiktu uzskatīta par vienu no efektīvākajiem līdzekļiem Krievijas ietekmes ierobežošanai Austrumeiropā. Šīs politikas praktiskā izpausme bija Pilsudska sadarbība ar [[Ukrainas Tautas Republika|Ukrainas Tautas Republikas]] vadītāju [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]]. 1920. gada aprīlī tika noslēgta Polijas un Ukrainas vienošanās, kurā Polija atzina Petļuras vadīto Ukrainas Tautas Republiku, bet Ukrainas puse piekrita Polijas teritoriālajām prasībām uz daļu bijušo Krievijas Impērijas rietumu teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kmhj.ukma.edu.ua/article/view/106720|title=Ukrainian Attempts at State Building in 1917–1921 and the Idea of Intermarium: A Historiographical and Archival Note|author=Viktoria Boyko|publisher=Kyiv-Mohyla Humanities Journal|access-date=2026-08-29|doi=10.18523/kmhj106720.2017-4.95-100|language=en|year=2017}}</ref> Pēc tam Polijas un Ukrainas karaspēks sāka kopīgu ofensīvu pret boļševikiem un 1920. gada maijā ieņēma [[Kijiva|Kijivu]]. Tomēr Sarkanās armijas pretuzbrukuma rezultātā sabiedrotie bija spiesti atkāpties. Ukrainas Tautas Republikas neatkarību nostiprināt neizdevās, un pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā lielākā daļa Ukrainas teritorijas palika [[Ukrainas PSR]] sastāvā. Ukrainas valstiskuma sakāve būtiski mazināja iespējas īstenot Pilsudska sākotnējo federācijas projektu, jo bez neatkarīgas Ukrainas Starpjūru dienvidaustrumu daļai trūka viena no tās galvenajiem paredzētajiem balstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> === Lietuvas un Baltkrievijas jautājums === Otrs būtisks Starpjūru projekta elements bija attiecības ar [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]]. Sākotnējās federācijas iecerēs Polijai, Lietuvai un Baltkrievijai bija jāveido savienības centrālā daļa, kas zināmā mērā atgādinātu vēsturisko Polijas—Lietuvas kopvalsti. Tomēr Lietuvas politiskā elite noraidīja šādu projektu. Pēc neatkarības atjaunošanas Lietuvas valdība centās veidot nacionālu valsti un baidījās, ka federācijā ar daudz lielāko Poliju Lietuva faktiski nonāktu Polijas politiskajā dominancē. Attiecības vēl vairāk pasliktināja konflikts par [[Viļņa|Viļņu]], kuru par savu galvaspilsētu uzskatīja gan Polija, gan Lietuva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> 1920. gada oktobrī ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] vadītās Polijas vienības ieņēma Viļņu un tās apkārtni, izveidojot [[Viduslietuva|Viduslietuvas Republiku]]. 1922. gadā šī teritorija tika pievienota Polijai. Tas praktiski izslēdza iespēju izveidot Polijas un Lietuvas federāciju uz Pilsudska sākotnēji iecerētajiem principiem. Arī neatkarīgas Baltkrievijas valsts izveide neizdevās. [[Baltkrievijas Tautas Republika]], kas neatkarību pasludināja 1918. gadā, nespēja nostiprināt efektīvu kontroli pār teritoriju. Pēc Polijas—Padomju kara Baltkrievijas zemes tika sadalītas starp Poliju un [[Baltkrievijas PSR]]. Tādējādi vēl viens paredzētās federācijas pamatelements nepastāvēja kā neatkarīga valsts. === Baltijas valstu iesaiste === Pēc sākotnējā Polijas—Lietuvas—Baltkrievijas federācijas projekta neveiksmēm Pilsudska politiskajā vidē tika apsvērta ciešāka sadarbība ar citām Baltijas valstīm. [[Latvija]], [[Igaunija]] un [[Somija]] tika uzskatītas par potenciāliem Polijas partneriem, jo arī tām bija bažas par Padomju Krievijas iespējamo ekspansiju. 1922. gada martā Polija, Latvija, Igaunija un Somija parakstīja [[Varšavas vienošanās (1922)|Varšavas vienošanos]], kuras mērķis bija stiprināt politisko sadarbību un perspektīvā izveidot plašāku reģionālās drošības sistēmu. Tomēr līgums nestājās spēkā, jo Somijas parlaments to neratificēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Tas parādīja vienu no Starpjūru koncepcijas pamatproblēmām — potenciālajām dalībvalstīm bija atšķirīgas drošības intereses un ārpolitiskās prioritātes. Daļa valstu baidījās no Krievijas, citas vairāk uztraucās par Vāciju vai nevēlējās pārāk cieši saistīties ar Poliju. === Koncepcijas neveiksmes cēloņi === Starpjūru projekta īstenošanu kavēja vairāki savstarpēji saistīti faktori. Lietuva kategoriski nevēlējās federāciju ar Poliju, Ukrainas un Baltkrievijas neatkarības projekti tika sakauti, bet Baltijas valstu gatavība izveidot ciešu militāri politisku savienību bija ierobežota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=257601|title=Józefa Piłsudskiego idea federacyjnego związku państw wschodniej Europy (1918–1922)|author=Zbigniew Zaporowski|publisher=Przegląd Humanistyczny|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Papildu šķērslis bija Polijas teritoriālie konflikti ar vairākām potenciālajām federācijas dalībniecēm. Polijai bija strīdi ar Lietuvu par Viļņas reģionu, ar Ukrainas politiskajiem spēkiem — par Austrumgalīciju un Volīniju, bet ar [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] — par [[Ciešinas Silēzija|Ciešinas Silēziju]]. Šo konfliktu dēļ daļa kaimiņvalstu Poliju uztvēra nevis kā potenciālu vienlīdzīgu partneri, bet kā reģionālu lielvaru ar savām teritoriālajām ambīcijām. Arī starptautiskā situācija nebija labvēlīga. [[Francija]] Centrāleiropā veidoja savu alianses sistēmu un atbalstīja [[Mazā Antante|Mazo Antanti]], savukārt Lielbritānija nebija ieinteresēta iesaistīties plašā Polijas vadītā Austrumeiropas federācijas projektā. Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] 1921. gadā Polijas austrumu robeža tika noteikta, sadalot Ukrainas un Baltkrievijas zemes starp Poliju un Padomju Krievijas kontrolētajām republikām. Šis risinājums faktiski nozīmēja Pilsudska sākotnējās federācijas ieceres sakāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ceeol.com/search/article-detail?id=1016568|title=Koncepcje federacyjne w II Rzeczypospolitej|author=Jan Pisuliński|publisher=Instytut Historii im. Tadeusza Manteuffla Polskiej Akademii Nauk|access-date=2026-08-29|language=pl}}</ref> Tomēr pati ideja par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ciešu sadarbību nepazuda. Starpkaru periodā tās atsevišķi elementi parādījās dažādos Polijas ārpolitikas projektos, bet pēc Otrā pasaules kara Starpjūru ideja turpināja pastāvēt poļu politiskās emigrācijas un vēlāk Centrāleiropas ģeopolitiskās domas ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.press.uni.lodz.pl/index.php/wul/en/catalog/book/66|title=Intermarium – a vision, an illusion, or ... a reason of state? From the history of Polish political thought and practice|publisher=Łódź University Press|access-date=2026-08-29|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Mūsdienās == Pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un īpaši 21. gadsimtā Starpjūru (''Międzymorze'') ideja atkal parādījās Polijas politiskajās un akadēmiskajās diskusijās. Mūsdienās ar šo jēdzienu parasti vairs nesaprot Juzefa Pilsudska iecerēto vienotu federāciju, bet gan dažādus Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības modeļus drošības, enerģētikas, transporta un ārpolitikas jomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> Starpjūru koncepcijas aktualitāte pieauga pēc [[Krimas aneksija|Krievijas veiktās Krimas aneksijas]] 2014. gadā un [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. Šie notikumi pastiprināja diskusijas par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ciešāku sadarbību, īpaši aizsardzības, enerģētiskās neatkarības un infrastruktūras jomā. Pētījumos norādīts, ka Starpjūru jēdziens mūsdienu Polijas ārpolitikas diskursā bieži tiek izmantots, lai pamatotu nepieciešamību stiprināt reģiona valstu politisko lomu un veidot kopīgu pretsvaru Krievijas ietekmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://czasopisma.uwm.edu.pl/index.php/pw/article/view/12117|title=The concept of Intermarium from the Russian perspective. Outline of the topic|author=Malina Kaszuba|publisher=Przegląd Wschodnioeuropejski|access-date=2026-08-29|doi=10.31648/pw.12117|language=en|year=2025}}</ref> === Trīs jūru iniciatīva === Ar vēsturisko Starpjūru koncepciju bieži tiek salīdzināta [[Trīs jūru iniciatīva]] (''Three Seas Initiative'', 3SI). To 2015. gadā ierosināja Polija un [[Horvātija]], bet pirmā valstu vadītāju sanāksme notika 2016. gadā Dubrovnikā. Iniciatīvas galvenais mērķis ir attīstīt transporta, enerģētikas un digitālo infrastruktūru ziemeļu—dienvidu virzienā starp [[Baltijas jūra|Baltijas]], [[Adrijas jūra|Adrijas]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]].<ref name=":0" /> 2026. gadā Trīs jūru iniciatīvā ietilpa 13 [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] dalībvalstis — [[Austrija]], [[Bulgārija]], [[Horvātija]], [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Grieķija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Polija]], [[Rumānija]], [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]]. [[Ukraina]], [[Moldova]], [[Albānija]] un [[Melnkalne]] bija asociētās dalībvalstis.<ref name=":0" /> Lai gan Trīs jūru iniciatīvu dažkārt raksturo kā Pilsudska Starpjūru koncepcijas mūsdienu formu, starp abiem projektiem pastāv būtiskas atšķirības. Pilsudska plāns paredzēja iespējamu politisku un militāru federāciju, savukārt Trīs jūru iniciatīva ir starpvaldību sadarbības platforma, kuras oficiālie mērķi galvenokārt saistīti ar infrastruktūru, ekonomisko attīstību, enerģētisko drošību un Eiropas Savienības iekšējās kohēzijas stiprināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> === Polija un Ukraina === Mūsdienu diskusijās par Starpjūru īpaša vieta tiek piešķirta Polijas un Ukrainas sadarbībai. Līdzīgi kā Pilsudska koncepcijā 20. gadsimta sākumā, arī mūsdienu ģeopolitiskajās interpretācijās neatkarīga un ar Rietumiem cieši saistīta Ukraina tiek uzskatīta par nozīmīgu Centrāleiropas un Austrumeiropas drošības elementu. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Polija kļuva par vienu no galvenajām Ukrainas politiskā un militārā atbalsta valstīm Eiropā. Vienlaikus Ukraina arvien aktīvāk tika iesaistīta reģionālajos sadarbības formātos. 2022. gadā tai tika piešķirts īpašs partnerības statuss Triju jūru iniciatīvā, bet vēlāk tā kļuva par iniciatīvas asociēto dalībvalsti.<ref name=":0" /> Ukrainas iesaiste piešķīra iniciatīvai arī izteiktāku ģeopolitisko un drošības dimensiju. Ukrainas pēckara atjaunošana, transporta savienojumu paplašināšana ziemeļu—dienvidu virzienā un enerģētiskās infrastruktūras integrācija ar Centrāleiropu tiek uzskatītas par potenciāli svarīgiem reģionālās sadarbības virzieniem. === Drošības dimensija === Atšķirībā no vēsturiskās Starpjūru koncepcijas mūsdienu reģionālā sadarbība galvenokārt notiek jau pastāvošo starptautisko institūciju — [[NATO]] un [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] — ietvaros. Tādēļ mūsdienu Starpjūru idejas atbalstītāji parasti nerunā par šo organizāciju aizstāšanu, bet gan par Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu koordinācijas stiprināšanu to ietvaros. Īpaši nozīmīga kļuvusi militārā sadarbība starp NATO austrumu flanga valstīm. Polija, Baltijas valstis un Rumānija ir konsekventi atbalstījušas NATO militārās klātbūtnes nostiprināšanu reģionā un stingrāku politiku pret Krieviju. Līdzīgas funkcijas pilda arī [[Bukarestes devītnieks]], kas apvieno deviņas NATO austrumu flanga valstis. Mūsdienu Polijas ārpolitikas diskursā Starpjūru ideja tādējādi bieži tiek saistīta ar trim galvenajiem virzieniem — reģionālās aizsardzības stiprināšanu, enerģētiskās atkarības no Krievijas mazināšanu un Centrāleiropas valstu politiskās ietekmes palielināšanu Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/25739638.2025.2572106|title=Intermarium in the current Polish foreign policy debate|author=Alicja McGarrigle|publisher=Taylor & Francis|access-date=2026-08-29|doi=10.1080/25739638.2025.2572106|language=en|year=2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Atsauces == {{atsauces}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Polijas politika]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Latvijas politika]] f06q6tuud2qazzo7a85t5ja1gh41pdp 0 543579 4532618 4532163 2026-10-06T12:44:24Z Turaids 8965 Atstāju tikai tos paplašināšanās piemērus, par kuriem ir atsevišķs raksts. 4532618 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Growth of Russia 1547-1725.png|thumb|300px|[[Krievijas cariste]]s paplašināšanās no 1547. līdz 1725. gadam]] '''Paplašināšanās''', '''izplešanās''' jeb '''ekspansija''' (no {{val|la|expansio}} — 'izplatīšanās, izplešanās') ir kādas [[tauta]]s, [[valsts]], [[kultūra]]s [[teritorija|teritoriāla]], ģeogrāfiska vai cita veida [[ietekmes zona]]s palielināšana. Tā var notikt gan miermīlīgi, gan [[vardarbība|vardarbīgi]], atkarībā no izmantotajām metodēm. Paplašināšanās ir bieži vien saistīta ar [[Resurss|resursu]] iegūšanu, ekonomiskās ietekmes palielināšanu vai militāro pārākumu. Būtisks paplašināšanās paņēmiens ir [[kolonizēšana]], kad kāda valsts vai tauta pārņem kontroli pār citām teritorijām un tajās izveido savas apmetnes vai pārvaldes struktūras. Kolonizēšana var veicināt valsts teritorijas, politiskās varas, ekonomiskās ietekmes un kultūras izplatības palielināšanos. Tā bieži ir saistīta ar vietējo iedzīvotāju pakļaušanu, resursu izmantošanu un jaunas politiskās vai [[sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] ieviešanu. Paplašināšanās var arī izraisīt [[konflikts|konfliktus]], pretestību vai pat [[karš|karus]], ja tā notiek uz citu tautu vai valstu rēķina. == Paplašināšanās piemēri == * [[Arābu iekarojumi]]; * [[Sibīrijas iekarošana]]; * [[Kaukāza karš]]; * [[Osmaņu impērijas izplešanās]]; * [[Amerikas kolonizēšana]]; * [[Āfrikas kolonizācija]]; * [[Baltijas valstu okupācija]]. {{autoritatīvā vadība}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Ģeopolitika]] [[Kategorija:Politika]] [[Kategorija:Koloniālisms]] hmpvt37nnws1sl27c721jpu0fkyzaqw 0 543968 4532827 4386087 2026-10-07T07:29:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532827 wikitext text/x-wiki '''AS "Software House Rīga"''' (arī pazīstams kā "'''SWH Rīga'''", "Software House Riga") bija uzņēmēja [[Ainārs Gulbis|Aināra Gulbja]] dibināts Latvijas tehnoloģiju uzņēmums 1990. gadu sākumā un beigās. Uzņēmumu šobrīd galvenokārt atminas ar tā darbību datoru tirdzniecības un programmatūras izstrādes jomās, kā arī saista ar Latvijas pirmās komerciālās radiostacijas "[[Radio SWH]]" izveidi. Taču AS "Software House Rīga" ietekme neatkarīgās Latvijas attīstībā bija krietni plašāka, jo tā bija dīglis daudzprofila '''"SWH grupas"''' attīstībai, kas ieņēma būtisku lomu dažādās ekonomikas un politikas norisēs atjaunotās Latvijas pirmsākumos. AS "Software House Rīga" galvenais dibinātājs bija Ainārs Gulbis, citu vidū bija arī [[Andris Tālbergs]] un [[Valdis Lokenbahs]], kā arī vēlāk tiem pievienojās [[Aivars Borovkovs]] un [[Māris Forsts]]. Taču uzņēmumam bija arī piesaistīts plašs un daudzveidīgs citu vadītāju un partneru loks. To vidū bija gan Latvijā labi zināmi politiķi — [[Ojārs Rubenis]] un [[Ivars Godmanis]], gan augsta ranga datorzinātņu un citi speciālisti, tostarp Vācijā pazīstamais informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Infologistik GmbH" vadītājs [[Jānis Gobiņš]]. Daļa no AS "Software House Rīga" dibinātājiem un vadītājiem bija biedri augsta līmeņa amatpersonu organizācijā [["Klubs 21"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/muslaiku_vesture_ka_sakas_runas_par_oligarhiju/|title=Pietiek :: Mūslaiku vēsture: kā sākās runas par oligarhiju|website=pietiek.com|access-date=2023-06-20|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064152/https://pietiek.com/raksti/muslaiku_vesture_ka_sakas_runas_par_oligarhiju/}}</ref> == Juridiskā pamatinformācija == Uzņēmums ar nosaukumu AS "Software House Rīga" tika dibināts 1990. gada 13. novembrī. Uzņēmuma statūtos kā darbības pamatvirzieni minēta zinātniski-tehnisko un ekonomisko pētījumu, projektu un produkcijas izstrāde un realizācija, programmu sistēmu izstrāde un tirdzniecība, izdevējdarbības veikšana, autotransporta uzņēmuma veidošana, tūrisma un atpūtas industrijas attīstība, celtniecības pakalpojumu sniegšana, kā arī citas jomas. Statūtu fonds sākotnēji tika noteikts 200 tūkstošu [[Rublis|rubļu]] apmērā, ko veidoja dibinātāju iemaksas un nodotais īpašums.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40003000055|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2023-06-20}}</ref> [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|LR Uzņēmumu reģistrā]] AS "Software House Rīga" reģistrēts 1991. gada 24. janvārī.<ref name=":0" /> Vēlākajos gados uzņēmums vairākkārt mainīja nosaukumu, tostarp tiekot pārdēvēts kā AS "ALTEKS INVEST", AS "Chinese-European Ecological Zone (Baltic)", taču šobrīd zināms kā AS "ROYAL INVESTMENT GROUP".<ref name=":0" /> Zīmīgi, ka ar līdzīgu nosaukumu — "Chinese-European Ecological Zone (Balkan)" — 2016. gadā uzņēmumu Bulgārijā nodibināja Dopiro Jurijs Vasiļjevičs (no krievu val. ''Допиро Юрий Васильевич''), kurš 1990. gadu sākumā dibināja [[:ru:Федеральная_служба_контрразведки_Российской_Федерации|Krievijas Federālo pretizlūkošanas fondu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.whoiswho.ru/yearman/yearmen2004/|title=Люди года - 2004 - Русский биографический институт|website=www.whoiswho.ru|access-date=2023-06-20}}</ref> savukārt šobrīd ir [[Krievija]]s metalurģijas rūpniecības grupas [["Novostal-M"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.novostal-m.ru/en/|title=Novostal-M — Metallurgical holding|website=www.novostal-m.ru|access-date=2023-06-20}}</ref> priekšsēdētājs. 2021. gadā uzņēmuma kopējais aktīvu apjoms bija virs 52 miljoniem eiro.<ref name=":0" /> == Vēsture == AS "Software House Rīga" bija pēctecis valsts kooperatīvam "Biržas sabiedrība", ko 1980. gadu beigās, Latvijas PSR pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja Ainārs Gulbis, lai realizētu datortehnikas tirdzniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:454326%7Carticle:DIVL71%7C|title=Laiks rīkoties droši|publisher=Darba Balss|website=periodika.lv|access-date=2023-06-20}}</ref> Vēlāk, 1990. gadā, Ainārs Gulbis nodibināja nu jau privātu uzņēmumu ar nosaukumu AS "Software House Rīga". Uzņēmums tika dibināts sadarbībā ar diviem citiem latviešu vadītiem tehnoloģiju uzņēmumiem ārvalstīs — [["Infologistik GmbH"]] (Vāciia) un [["Trans-Global Management Systems Inc."]] (ASV). "Infologistik GmbH" dibinātāji un vadītāji bija [[Andris Padegs]] un [[Jānis Gobiņš]], bet "Trans-Global Management Systems Inc." — [[Ivars Avots]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:21081&#124;article:DIVL605&#124;query:Software%20House%20|title=Ko dara Infologistik GmbH|publisher=Laiks|access-date=2023-06-20|date=1991-07-24}}</ref> Uzņēmuma "Software House Riga" darbība bija sevišķi cieši saistīta tieši ar "Infologistik GmbH", kopīgi strādājot pie grafiskās sistēmu modelēšanas valodas [[GRAPES-BM]] rīku kopas izstrādes ar nosaukumu [[GRADE]], kas vēlāk guva nozīmīgus starptautiskus panākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title='Esmu strādājis ar gaišiem, jauniem cilvēkiem' - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> 1991. gadā uzņēmumam "Software House Riga" bija jau ap 100 darbinieku. Kā vēstīts tā laika medijos, uzņēmuma darbinieki Rīgā tolaik izmitināti daudzās īrētās mājās.{{Nepieciešama atsauce}} 1991. gadā uzņēmums no [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] par 80 000 rubļu iegādājas [[Senču Sila velotreks|Senču Sila velotreku]] [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalnē]], pie [[Baltezers (Garkalnes pagasts)|Baltezera]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:210760%7Carticle:DIVL223%7Cquery:Software%20House|title=Sports. Aiz Austrālijas krastiem|publisher=Austrālijas Latvietis|website=periodika.lv|access-date=2023-06-19|date=1991-05-24}}</ref> ar nolūku uzbūvēt ēku uzņēmuma darbībai.<ref name=":1" /> 1991. gada oktobrī AS "Software House Rīga" iegādājās akcijas savulaik Latvijas PSR laikā dibinātajā valsts ārējās tirdzniecības apvienībā [[AS "Interlatvija"|"Interlatvija"]], ko finanšu skandāla dēļ pārveidoja par AS. Citi akcionāri pārveidotajā AS bija arī Latvijas valsts — 40%, [["Nordex GmbH"]] (Austrija) ar 20% un [[agrofirma "Ādaži"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:86620%7Carticle:DIVL232%7C|title=Interlatvija pārorganizējas|publisher=Laiks|website=periodika.lv|access-date=2023-06-20|date=1991-11-06}}</ref> ==== Iesaiste naftas tranzītbiznesā ==== 1992. gada 25. decembrī, AS "Software House Rīga", kopā ar [[LR Rūpniecības un enerģētikas ministrija|LR Rūpniecības un enerģētikas ministriju]], SIA [["LatWestEast"]] un diviem Krievijas uzņēmumiem, parakstīja [[AS "LaSam"]] (Ventspils — Samāra) dibināšanas līgumu, kura mērķis bija atjaunot Latvijas naftas cauruļvadu ekspluatāciju pēc to pārtraukšanas oktobrī, taču tas neizdevās.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ventspils-naftas-liktenis-knab-rokas-11645510|title=Ventspils naftas liktenis - KNAB rokās|website=www.diena.lv|access-date=2023-06-20}}</ref> 1994. gada 25. februārī, Maskavā tika parakstīts protokols par naftas tranzīta kopuzņēmuma izveidi ar Latviju, par tā dalībnieku no Latvijas puses nosakot iepriekš dibināto, valstij piederošo AS "LaSam". AS "Software House Rīga" un SIA "LatWestEast" bija vienīgie piesaistītie privātie akcionāri. Katram no tiem bija jāiegulda LaSam [[Pamatkapitāls|pamatkapitālā]] 3,94 miljonus latu, lai katrs iegūtu 5% AS "LaSam" akciju.<ref name=":2" /> Vēlāk, 1994. gada martā, Latvija un Krievija vienojās par kopuzņēmuma [[SIA "LatRosTrans"]] dibināšanu, ko pārstāvēja AS "LaSaM".<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/advokata-tihonova-atzinums-bufernafta-pieder-latrostrans.d?id=38215965|title=Advokāta Tihonova atzinums: bufernafta pieder 'LatRosTrans'|last=Delfi|website=www.delfi.lv|access-date=2023-06-20|date=2011-04-28|language=lv}}</ref> 1995. gada 14. oktobrī, AS "Software House Rīga", kopā ar [[AS "Ventbunkers"]], [[SIA "Skonto nafta"]], [[SIA "Man Tess"]] un SIA "LatWestEast" nodibināja [[AS "Latvijas naftas tranzīts".]]<ref name=":2" /> 1997. gada oktobrī, AS "LaSaM" akcionāri, tostarp AS "Software House Rīga", apstiprināja AS pievienošanu [[Ventspils nafta|"Ventspils Naftai"]].<ref name=":3" /> == Saistītie uzņēmumi == ==== Ar SWH grupu saistītie uzņēmumi ==== {| class="wikitable" !Nosaukums !Profils !Saistība !Reģistrācijas nr. LR UR !Reģistrācijas datums LR UR !Dibināšanas datums |- |AS "Software House Rīga" (tagad — AS "ROYAL INVESTMENT GROUP") |Programmatūras izstrādes uzņēmums |Galvenais grupas izcelsmes uzņēmums |40003000055<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/?#/legal-entity/40003000055|title=UR informācijas portāls|website=info.ur.gov.lv|access-date=2023-06-20}}</ref> |24.01.1991. |13.11.1990. |- |[[AS "Interlatvija"]] |Valsts ārējās tirdzniecības apvienība |AS "Software House Rīga" bija viens no galvenajiem AS "Interlatvija" akcionāriem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:86620%7Carticle:DIVL232|title=Interlatvija pārorganizējas|publisher=Laiks|website=periodika.lv|access-date=2023-06-19|date=1991-11-06}}</ref> |40003037486<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003037486|title=Uzņēmums / organizācija / iestāde|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-06-19|date=1991-11-12|language=lv|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064150/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003037486}}</ref> |12.11.1991<ref name=":4" /> | |- |AS "Software House Riga" komerccentrs (tagad — [[SIA "Dati Group"]]) |Programmatūras izplatīšanas uzņēmums |AS "Software House Rīga" struktūrvienība |40003115371<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003115371|title=Uzņēmums / organizācija / iestāde|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-06-20|date=1993-02-12|language=lv|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064152/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003115371}}</ref> |12.02.1993<ref name=":5" /> |15.11.1991<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.datigroup.com/news/dati-group-turns-30|title="DATI Group" turns 30|website=www.datigroup.com|access-date=2023-06-20}}</ref> |- |[[AS "Dambis"]] |Elektronisko iekārtu, metālapstrādes un metāla konstrukciju ražošanas uzņēmums |AS "Software House Rīga", AS "Interlatvija" un [[VU "Komuttors"]] bija AS "Dambis" dibinātāji un galvenie akcionāri<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dambis.com/lv/par-mums/as-dambis-vesture|title=AS Dambis vēsture|website=www.dambis.com|access-date=2023-06-20|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064153/https://www.dambis.com/lv/par-mums/as-dambis-vesture}}</ref> |40003081075<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003081075|title=Uzņēmums / organizācija / iestāde|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-06-20|date=1992-06-30|language=lv|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064151/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003081075}}</ref> |30.06.1992<ref name=":6" /> | |- |AS "LaSam" |Valsts AS ar ārvalstu kapitālu darbībai naftas tranzītbiznesā; Latvijas puses pārstāve Latvijas — Krievijas naftas tranzīta kopuzņēmumā |AS "Software House Rīga" piederēja 5% AS "LaSam" akciju<ref name=":2" /> |50003116701<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=50003116701|title=Uzņēmums / organizācija / iestāde|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-06-20|date=1993-02-22|language=lv|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064156/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=50003116701}}</ref> |22.02.1993<ref name=":7" /> |25.12.1992<ref name=":2" /> |- |AS "RADIO SWH" |Pirmā komerciālā radiostacija Latvijā |AS "Software House Rīga" dibināta radiostacija |40003125825<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003125825|title=Uzņēmums / organizācija / iestāde|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-06-20|date=1993-04-20|language=lv|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064155/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40003125825}}</ref> |20.04.1993<ref name=":8" /> |1992.g. |- |AS "Software House Rīga" uzņēmums — bezpeļņas organizācija "SWH TEHNOLOĢISKAIS INSTITŪTS" |Programmatūras izstrādes uzņēmums |AS "Software House Rīga" bija organizācijas dibinātājs |000317896<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=000317896|title=Uzņēmums / organizācija / iestāde|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-06-19|date=1994-02-09|language=lv|archive-date=2023-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230620064154/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=000317896}}</ref> |09.02.1994<ref name=":9" /> |- |AS "Rīgas gaisa līnijas" |Aviokompānija, kas darbojās ar zīmolu "Riga Airlines" (RIAIR) | |40003106400 |15.12.1992. | |} == Saistītās personas == ==== Ar SWH grupu saistītās personas ==== {| class="wikitable" !Vārds, uzvārds !Profils (pirms saistības ar AS "Software House Rīga") !Saistība !Saistības laiks |- |Ainārs Gulbis |Bārmenis; datortehnikas tirdzniecības kooperatīva [["Biržas sabiedrība"]] dibinātājs |AS "Software House Rīga" galvenais dibinātājs, prezidents (51% akciju) |1990 — ... |- |Andris Tālbergs | - |AS "Software House Rīga" dibinātājs (35% akciju), viceprezidents |1990 — ... |- |Valdis Lokenbahs | - |AS "Software House Rīga" dibinātājs (25% akciju), viceprezidents |1990 — ... |- |Aivars Borovkovs |Jurists; Latvijas Juristu biedrības viceprezidents |AS "Software House Rīga" viceprezidents |1990 — ... |- |Māris Forsts |Universitātes komjaunatnes komitejas sekretāra vietnieks; Republikas Ļeņina komjaunatnes stipendiāts; ārējās tirdzniecības firmas [["Adažimpeks"]] / [[Agrofirma "Ādaži"|agrofirmas "Ādaži"]] direktors |AS "Software House Rīga" viceprezidents |1990 — ... |- |Ojārs Rubenis |Žurnālists |AS "Software House Rīga" preses sekretārs |1993 — 1995 |- |Ivars Godmanis |Politiķis ([[Latvijas Tautas Fronte]]); pirmais atjaunotās Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs |AS "Software House Rīga" viceprezidents |1994 — 1995 |} == Mārketings == Programmatūras izstrādes jomā uzņēmumam bija interesanti mārketinga paņēmieni, tostarp 1991. gadā avīzē "Liesma" reklamējot stacionāro datoru ar zīdaini, datoru pozicionējot kā "Mamma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:217719&#124;article:DIVL453&#124;query:Software%20House%20|title=Software House Riga (reklāma)|publisher=Liesma|access-date=2023-06-20|date=1991-01-01}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 1xy1h5hj7l29rdj3cw5z6lzubik5wiv 0 548834 4532629 4498030 2026-10-06T13:37:35Z Bendžamins 76862 4532629 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|7|11}} | birth_place = | caps1 = 4 | caps2 = 70 | caps3 = 10 | clubnumber = 16 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Skotija}} [[Rangers F.C.|Rangers]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Manchester United FC|Manchester United]] | goals1 = 1 | goals2 = 11 | goals3 = 3 | height = 173 | image = Amad Diallo Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-256 (cropped 2).jpg | caption = Amads Dialo 2026. gadā | nationalcaps2 = 23 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 8 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{Fb|CIV}} | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2021 | nationalcaps1 = 4 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Amads Dialo | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2019—2021 | years2 = 2021— | years3 = 2022 | years4 = 2022—2023 | caps4 = 37 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Sunderland AFC|Sunderland]] | goals4 = 13 }}'''Amads Diallo''' ({{Val|fr|Amad Diallo}}; dzimis {{Dat|2002|7|11}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2021. gada Diallo pārstāv [[Anglijas Premjerlīga]]s komandu [[Manchester United FC|''Manchester United'']]. Iepriekš Diallo ir spēlējis Itālijas komandā [[Atalanta B.C.|''Atalanta'']], Skotijas komandā [[Rangers F.C.|''Rangers'']] un Anglijas komandā [[Sunderland AFC|''Sunderland'']]. Kotdivuāras futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā. Piedalījies [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausā]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Rangers''' * [[Skotijas kauss futbolā|Skotijas kauss]]: 2021—22 '''Manchester United''' * [[FA kauss]]: 2023—24<ref>https://sportacentrs.com/futbols/anglija/25052024-iesit_devinpadsmitgadnieki_united_revanse</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Diallo, Amads}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester United F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Sunderland AFC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] cnlhcn5loo1yaw2e80rpctsuorl33cw 0 553746 4532633 4492966 2026-10-06T13:42:36Z Meistars Joda 781 4532633 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2023. gada oktobris}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Žanrs = indie roks, post panks | Gadi = 2003—2014 | Izdevējkompānija = ''Rough Trade'' (2004—2006)<br />''Regal/Parlophone/EMI'' (2007—2010)<br />''Parlophone'' (2013) | Dalībnieki = Pīts Dohertijs<br />Miks Vitnels<br />Drū Makkonels<br />Ādams Fičeks | Vārds = ''Babyshambles'' | Attēls = Babyshambles_im_Schlachthof_Wiesbaden_2014.png | Vieta = [[Londona]],<br />[[Apvienotā Karaliste]] | Bij_dalībnieki = Džemma Klārka<br />Patriks Valdens<br />Ādams Folkners<br />Denijs Gofijs<br />Džeimijs Morisons }} '''''Babyshambles''''' ir [[Lielbritānijas rokmūzika|britu roka]] grupa, kas dibināta 2004. gadā [[Londona|Londonā]]. Grupas sākotnējā sastāvā — Pīts Dohertijs (vokāls un ģitāra), Patriks Valdens (ģitāra), Drū Makkonels (basģitāra), Džemma Klārka (bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eventseeker.com/artist/647-babyshambles|title=Babyshambles Concerts, Tour Dates & Tickets, eventseeker|website=eventseeker.com|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> Nosaukums ''Babyshambles'' cēlies no [[Segvārds|segvārda]] ko Dohertijam (''Babyshambles'') un Karlam Baratam ("Papashingles") piešķīrušas dīdžeju duo ''Queens of Noize''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.neoseeker.com/forums/75/t853972-babyshambles-pete-doherty-bio/|title=Babyshambles &amp; Pete Doherty Bio - Music|website=Neoseeker|access-date=2023-10-23}}</ref> ''Babyshambles'' ir izdevuši trīs [[Mūzikas albums|albumus]] ''Down in Albion'' (2005), ''Shotter's Nation'' (2007) un ''Sequel to the Prequel'' (2013), trīs EPs un vairākus [[Singls|singlus]]. == Vēsture == === 2003—2005 === 2003. gada vidū Pītam Dohertijam tika aizliegts spēlēt ar grupu ''the Libertines'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nme.com/news/109000.htm|title=NME.COM - News - LIBS CONTINUE WITHOUT PETE|website=web.archive.org|access-date=2023-10-23|date=2006-02-20|archive-date=2006-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20060220023012/http://www.nme.com/news/109000.htm}}</ref> kamēr viņš nepārvarēs savas atkarības problēmas. Drīz vien Dohertijs izveidoja alternatīvu grupu ''Babyshambles''. 2004. gada rudenī grupai klājās samērā labi — notika izpārdota [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] turneja un tika izdots otrais [[singls]] ''Killamangiro'' grupas ''The Libertines'' bijušajā izdevniecībā ''Rough Trade Records''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upthealbion.com/bandinfo.php?b=1|title=UptheAlbion.com|website=upthealbion.com|access-date=2023-10-23}}</ref> Taču līdz decembrim grupai bieži bija jāatceļ vai jāpārtrauc [[Koncerts|koncerti]], jo Dohertijs nevarēja uzstāties. Viena no šīm pēkšņajām uzstāšanās atcelšanām izraisīja nemierus Londonas ''Astoria''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nme.com/news/110874.htm|title=Babyshambles tour ends in chaos - NME.COM|website=web.archive.org|access-date=2023-10-23|date=2004-12-30|archive-date=2004-12-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20041230000709/http://www.nme.com/news/110874.htm}}</ref> Džemma grupu pameta 2005. gada sākumā, minot nesaskaņas ar [[Menedžments|menedžmentu]], kas, viņas ieskatā, nerisināja Dohertija acīmredzamās [[Narkotikas|narkotiku]] lietošanas problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.contactmusic.com/news-article/doherty.s-drummer-quit-over-.management-issues.|title=Doherty&#039;s Drummer Quit Over &#039;Management Issues&#039;|website=Contactmusic.com|access-date=2023-10-23|date=2005-01-28|archive-date=2013-06-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20130620075537/http://www.contactmusic.com/news-article/doherty.s-drummer-quit-over-.management-issues.}}</ref> Bundzinieces vietā grupā stājās Adams Fičeks. Tika apgalvots, ka Dohertijs [[Londona|Londonas]] viesnīcā uzbrucis dokumentālo filmu veidotājam Maksam Kārlisam, taču mūziķis apsūdzības noliedza. Kārliss bija uzņēmis [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]] par Dohertiju, kuras materiāli tika izmantoti kanāla 4 veidotajā filmā “''Stalking Pete Doherty''”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4231585.stm|title=Doherty arrested after 'assault'|access-date=2023-10-23|date=2005-02-03|language=en}}</ref> === ''Down in Albion'' === Sadarbojoties ar bijušo ''the Libertines'' producentu Miku Džounsu, grupa strādāja pie sava pirmā [[Mūzikas albums|albuma]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.last.fm/music/Mick+Jones/+wiki|title=Mick Jones biography|website=Last.fm|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> un 2005. gada vasarā izdeva singlu ''Fuck Forever'', sasniedzot 4.vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Singls|singlu]] topos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upthealbion.com/songs.php?s=2|title=UptheAlbion.com|website=upthealbion.com|access-date=2023-10-23}}</ref> ''Down in Albion'' tika izdots tā paša gada rudenī, sasniedzot 10.vietu [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] Radio 1 topā. Populārā [[Britu roks|britu rokgrupa]] ''[[Oasis]]'' deva iespēju ''Babyshambles'' atbalstīt viņus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] turnejā 2005. gada jūlijā. Taču Dohertijs kopā ar [[Keita Mosa|Keitu Mosu]] devās uz modes dizaineres Hedijas Slimanes dzimšanas dienas svinībām un nevarēja noorganizēt transportu atpakaļ uz [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] pirms pirmā grupas koncerta. Rezultātā ''[[Oasis]]'' pārtrauca sadarbību ar ''Babyshambles'' uz visu atlikušo turneju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/4659279.stm|title=Babyshambles cancel Oasis support|access-date=2023-10-23|date=2005-07-07|language=en}}</ref> Dohertija nepastāvīgā uzvedība turpinājās, neskaitāmi likuma pārkāpumi, tostarp viņa turēšana aizdomās par automašīnas zādzību un narkotiku glabāšanu 2006. gada sākumā, padarīja ''Babyshambles'' eksistenci neparedzamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.standard.co.uk/showbiz/pete-arrested-for-car-theft-7264764.html|title=Pete arrested for 'car theft'|website=Evening Standard|access-date=2023-10-23|date=2012-04-11|language=en}}</ref> === 2006—2007 === 2006. gada janvārī ''Babyshambles'' paziņoja par četriem maziem klubu šoviem [[Londona|Londonā]], [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Šefīlda|Šefīldā]] un Stokā. Viņu [[Fans|faniem]] par pārsteigumu grupa uzstājās bez ģitārista Patrika Valdena, viņa vietā Dohertijs spēlēja ģitāru. Valdens atgriezās uz koncertu [[Kembridža|Kembridžā]] 23. janvārī un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] turnejā februārī. Savu pēdējo koncertu kopā ar grupu viņš nospēlēja 2006. gada aprīlī, un kopš tā laika kopā ar ''Babyshambles'' ir uzstājies tikai vienu reizi: 2009. gada piemiņas koncertā Džonijam Sedasī, grupas draugam, kurš aizgāja mūžībā tā gada sākumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/babyshambles-88-1337375|title=Ex-Babyshambles guitarist breaks silence on Pete Doherty and co|last=NME|website=NME|access-date=2023-10-23|date=2008-01-21|language=en}}</ref> 2006. gada februārī ''Babyshambles'' ieguva Naomi balvu par sliktāko dzīvo uzstāšanos<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/4713642.stm|title=Westlife win 'worst' music award|access-date=2023-10-23|date=2006-02-14|language=en}}</ref> un tika nominēta vairākām NME balvām. Grupa izpildīja ''Down in Albion'' NME balvu šovā un Dohertijs ieguva balvu "Seksīgākais vīrietis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/babyshambles-341-1353171|title=Pete Doherty voted as Sexiest Male|last=NME|website=NME|access-date=2023-10-23|date=2006-02-23|language=en}}</ref> 2006. gada augustā ''Babyshambles'' parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''[[Parlophone]]'' par EP izdošanu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/babyshambles-211-1354858|title=Babyshambles speak about new deal|last=NME|website=NME|access-date=2023-10-23|date=2006-09-15|language=en}}</ref> un kļuva par [[Festivāls|festivāla]] ''Get Loaded in the Park'' hedlaineri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/babyshambles-237-1357973|title=Babyshambles headline Get Loaded In The Park|last=NME|website=NME|access-date=2023-10-23|date=2006-08-28|language=en}}</ref> Grupa izdeva ierobežotas tirāžas [[Singls|singlu]] ''Beg, Steal or Borrow'', kas bija pieejams tikai tiem, kas bija apmeklējuši [[Festivāls|festivālu]].<ref>{{Atsauce|title=BabyShambles - Beg, Steal And Borrow|url=https://www.discogs.com/release/3029797-BabyShambles-Beg-Steal-And-Borrow|date=2006|accessdate=2023-10-23|language=en}}</ref> Bezmaksas ''The Blinding'' kopija tika izlaista ielu [[Žurnāls|žurnālā]] ''The Big Issue''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.musictory.com/music/Babyshambles/Biography|title=Babyshambles Biography - Musictory|website=www.musictory.com|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> 2006. gada 4. decembrī tika izlaists ''The Blinding EP''. [[Singls|Singlu]] iznākšana tika reklamēta ar mūzikas videoklipiem dziesmām ''The Blinding'' un ''I Love You But You're Green''. EP nebija piemērots singlu topam, jo tajā bija pārāk daudz dziesmu; tomēr grupa savā ''[[MySpace]]'' lapā apgalvoja, ka tā būtu ieņēmusi ceturto vietu 2006. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] topā, ja tā būtu bijusi piemērota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upthealbion.com/session.php?s=4|title=UptheAlbion.com|website=upthealbion.com|access-date=2023-10-23}}</ref> 2007. gada 18. janvārī tika paziņots, ka grupa ir parakstījusi ilgtermiņa ierakstu līgumu ar ''[[Parlophone]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/babyshambles-145-1348101|title=Babyshambles sign long term record deal|last=NME|website=NME|access-date=2023-10-23|date=2007-01-18|language=en}}</ref> 2007. gada vasarā ''Babyshambles'' uzstājās dažādos [[Festivāls|festivālos]], kā — ''Oxygen, Glastonbury, V, T in the Park'' un ''Paredes de Coura''. === ''Shotter’s Nation'' === 2007. gada 1. oktobrī ''Babyshambles'' izdeva savu otro albumu ''Shotter's Nation''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.news.launch.yahoo.com/dyna/article.html?a=/070809/340/hf477.html&e=l_news_dm|title=Doherty addresses "Shotter's Nation" - LAUNCH, Music on Yahoo! is now Yahoo! Music UK & Ireland|website=web.archive.org|access-date=2023-10-23|date=2011-09-27|archive-date=2011-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20110927165220/http://uk.news.launch.yahoo.com/dyna/article.html?a=/070809/340/hf477.html&e=l_news_dm}}</ref> Adams Fičeks komentēja, ka ''Shotter's Nation'' ir "glancēts attēls" par to, kur šajā dzīves posmā grupa atrodas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailymusicguide.com/Interviews/babyshambles_interview_drummer_adam_ficek.aspx|title=Daily Music Guide {{!}} Interviews {{!}} Adam Ficek of Babyshambles|website=web.archive.org|access-date=2023-10-23|date=2008-06-09|archive-date=2008-06-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20080609021421/http://www.dailymusicguide.com/Interviews/babyshambles_interview_drummer_adam_ficek.aspx}}</ref> Pirmais [[singls]] no [[Mūzikas albums|albuma]] — ''Delivery,'' tika izdots 2007. gada 17. septembrī, sasniedzot sesto vietu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Singls|singlu]] topā pēc pirmās nedēļas vispārējā pārdošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/entertainment/7009525.stm|title=Kingston clings on to UK top spot|access-date=2023-10-23|date=2007-09-24|language=en}}</ref> Jaunais [[Mūzikas albums|albums]] tika uzņemts daudz labāk nekā iepriekšējie ''Babyshambles'' izdevumi. AMG vērtējums — 3,5 zvaigznes (salīdzinājumā ar 2,5 zvaigznēm par ''Down in Albion'' un 3 zvaigznēm [[Mūzikas albums|albumam]] ''The Blinding EP''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upthealbion.com/session.php?s=2|title=UptheAlbion.com|website=upthealbion.com|access-date=2023-10-23}}</ref> 2007. gada novembrī grupa ''Babyshambles'' aizvadīja savu pirmo arēnu turneju, uzstājoties tādās koncertvietās kā [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslas]] Metro Radio arēnā, MEN arēnā [[Mančestra|Mančestrā]], [[Notingema]]s arēnā, [[Bornmuta]]s starptautiskajā centrā, [[Vemblija stadions|Londonas Vemblija stadionā]] un [[Birmingema]]s Nacionālajā iekštelpu arēnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nme.com/news/music/babyshambles-136-1347291|title=Babyshambles announce arena tour|last=NME|website=NME|access-date=2023-10-23|date=2007-03-16|language=en}}</ref> Otrais [[singls]] no ''Shotter's Nation “You Talk”'' tika izdots 2007. gada 3. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upthealbion.com/songs.php?s=37|title=UptheAlbion.com|website=upthealbion.com|access-date=2023-10-23}}</ref> === 2008—2010 === 2008. gada janvārī un februārī ''Babyshambles'' aizvadīja savu līdz šim lielāko [[Eiropas Savienība|Eiropas]] turneju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://upthealbion.com/stuff.php?s=43|title=UptheAlbion.com|website=upthealbion.com|access-date=2023-10-23}}</ref> 2008. gada 8. aprīlī tika paziņots, ka ''Babyshambles'' 2. jūnijā izdos dzīvās uzstāšanās [[Kompaktdisks|CD]]/[[DVD]] ar nosaukumu "''Oh, What a Lovely Tour!''".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/reviews/albums/12004-oh-what-a-lovely-tour/|title=Babyshambles: Oh What a Lovely Tour!|last=Nast|first=Condé|website=Pitchfork|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> 2008. gada 22. maijā ''Babyshambles'' uzstājās ''Saturday Night Fiber'', jaunās mūzikas [[Festivāls|festivālā]] [[Madride|Madridē]] un [[Spānija|Spānijā]] kopā ar citiem māksliniekiem, piemēram, ''[[Morisijs (dziedātājs)|Morisey]]''. 2010. gadā gadā ''the Libertines'' atkal apvienojās virknei labi novērtētu šovu, tostarp koncertiem tā gada [[Redinga|Readingas]] un [[Līdsa]]s [[Festivāls|festivālos]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/musicblog/2010/aug/28/libertines-leeds-festival-2010|title=The Libertines rekindle the good old days at Leeds festival 2010|work=The Guardian|access-date=2023-10-23|date=2010-08-28|last=Wolfson|first=Sam|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Bundzinieks un dažu dziesmu autors Adams Fičeks pameta grupu, lai koncentrētos uz savu projektu ''Roses Kings Castles''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://list.co.uk/news/31913/exposure-roses-kings-castles|title=Exposure: Roses Kings Castles {{!}} News & Features - The List|website=list.co.uk|access-date=2023-10-23|language=en}}</ref> Pieaicinot ''Stereophonics'' bundzinieku Džeimiju Morisonu, grupa 2013. gada septembrī izdeva savu trešo [[Mūzikas albums|studijas albumu]] ''Sequel to the Prequel''.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2023-10-18|title=Sequel to the Prequel|url=https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=Sequel_to_the_Prequel&oldid=1180755332|journal=Wikipedia|language=en}}</ref> Tikmēr ''the Libertines'' atkal apvienojās 2014. gadā, spēlējot izpārdotus koncertus Londonas Haidparkā un Aleksandras pilī. Koncerti lika aizdomāties grupai par jaunu [[Mūzikas albums|albumu]], kas iznāca 2015. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2015/aug/27/the-libertines-it-was-a-row-that-took-10-years-to-get-over-also-i-stopped-taking-heroin-all-day-every-day|title=The Libertines: 'It was a row that took 10 years to get over. Also, I stopped taking heroin all day, every day'|work=The Guardian|access-date=2023-10-23|date=2015-08-27|last=Lynskey|first=Dorian|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[:en:Down in Albion|Down in Albion]]'' (2005) * ''[[:en:Shotter's Nation|Shotter's Nation]]'' (2007) * ''[[:en:Sequel to the Prequel|Sequel to the Prequel]]'' (2013) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Anglijas rokgrupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] q949tsdd8n8al51nlb9i24ozpu906pc 0 562631 4532630 4270031 2026-10-06T13:38:00Z Bendžamins 76862 4532630 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|7}} | countryofbirth = {{flag|Kotdivuāra}} | currentclub = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | clubnumber = 7 | birth_place = | caps1 = ? | caps2 = 72 | caps3 = 2 | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[Academie de Foot Amadou Diallo|AFAD Djékanou]] | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[RFS]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Slovākija}} [[FK Pohronie|Pohronie]] | goals1 = ? | goals2 = 29 | goals3 = 0 | height = | image = | caption = | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Ismaēls Diomandē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = | years2 = 2022— | years3 = 2022 | years4 = 2023 | caps4 = 9 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Latvija}} [[BFC Daugavpils]] | goals4 = 4 }}'''Ismaēls Diomandē''' ({{Val|fr|Ismaël Diomandé}}; dzimis {{Dat|2003|12|7}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā. Kopš 2022. gada Diomandē spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]]. 2023. gadā Diomandē no RFS tika izīrēts [[BFC Daugavpils]] komandai. == Sasniegumi == '''RFS''' * [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]: [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Diomandē, Ismaēls}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:FK RFS spēlētāji]] [[Kategorija:BFC Daugavpils spēlētāji]] [[Kategorija:FK Pohronie spēlētāji]] lsoqkiulh8bx5la2mu9mttte934lbg3 0 573797 4532701 4532546 2026-10-06T17:29:40Z Biafra 13794 /* Politiskā darbība */ 4532701 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Agnese Lāce | amats = [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] | term_sākums = {{dat|2024|06|20}} | term_beigas = {{dat|2026|05|28}} | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Agnese Logina]] | pēctecis = [[Nauris Puntulis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1987|08|23}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | partija = [[Progresīvie]] <small>(kopš 2023)</small> | attēls = Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg | att_izm = | apraksts = Agnese Lāce 2024. gadā | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Amsterdamas Universitāte]] }} '''Agnese Lāce''' (dzimusi {{dat|1987|08|23}} [[Talsi|Talsos]]) ir Latvijas pētniece, sabiedrisko organizāciju darbiniece un politiķe. Bijusi [[Latvijas Republikas kultūras ministre]] (2024—2026). == Dzīvesgājums == Dzimusi 1987. gadā [[Talsi|Talsos]].<ref name="saeima cv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/EBF3A118EBEBAE2BC2258B42001FB71B?OpenDocument|title=Agnese Lāce - Curriculum Vitae|publisher=Saeima|accessdate={{dat|2024|6|21||bez}}}}</ref> Mācību laikā vidusskolā vienu gadu mācījās apmaiņas programmā [[Sentluisa|Sentluisā]] ASV. Studēja [[Latvijas Universitāte]]s bakalaura un maģistra programmās politikas zinātnē, kā arī 2013. gadā ieguva Eiropas vienoto maģistra grādu socioloģijā ar specializāciju migrācijas studijās [[Amsterdamas Universitāte|Amsterdamas]], [[Deusto Universitāte|Deusto]] un Osnabrikas universitātēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2024.cvk.lv/kandidatu-saraksti/progresivie/7-agnese-lace|title=EPV2024 - Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024|website=epv2024.cvk.lv|access-date=2024-06-17}}</ref> Doktora grāda kandidāte [[Koča Universitāte|Koča Universitātē]] [[Turcija|Turcijā]]. Karjeru sāka [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], stažējās [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija|Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā]] (EDSO) [[Hāga|Hāgā]], Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos birojā, kura direktore tolaik bija [[Ilze Brands-Kehris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/agneselace/details/experience/|title=LinkedIn, Agnese Lāce|access-date=17.06.2024.}}</ref> Pēc tam studēja doktorantūras programmā un strādāja migrācijas pētniecības institūtā [[Stambula|Stambulā]]. Darbojās kā pētniece un konsultante dažādās organizācijās, tostarp ANO Bēgļu aģentūrā, Latvijas Universitātē un Sabiedrības integrācijas fondā. No 2016. līdz 2023. gadam strādāja [[Providus]], pētot dažādus ar migrāciju un integrāciju saistītus jautājumus. Sākoties [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā]], A. Lāce iesaistījās [[Ukraina]]s civiliedzīvotāju uzņemšanas un atbalsta koordinēšanā Latvijā, darbojoties biedrībā "[[Gribu palīdzēt bēgļiem]]". No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim viņa bija biedrības valdes locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/biedriba-gribu-palidzet-begliem-uz-latviju-esam-atvedusi-ap-800-ukrainu-beglu/|title=Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem": Uz Latviju esam atveduši ap 800 ukraiņu bēgļu|access-date={{dat|2026|06|03||bez}}|archive-date={{dat|2026|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260603140535/https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/biedriba-gribu-palidzet-begliem-uz-latviju-esam-atvedusi-ap-800-ukrainu-beglu/}}</ref> == Politiskā darbība == 2023. gada oktobrī, līdz ar [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|parlamentārās sekretāres]] pienākumu uzņemšanos, iestājās politiskajā partijā "Progresīvie". 2024. gadā kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no partijas "Progresīvie", taču netika ievēlēta, saņemot piekto lielāko vēlētāju atbalstu starp šī saraksta kandidātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://epv2024.cvk.lv/velesanu-rezultati/saraksti/progresivie|title=EPV2024 - Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024|website=epv2024.cvk.lv|access-date=2024-06-17}}</ref> 2024. gada 17. jūnijā, pēc [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas, izvirzīta [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] amatam [[Evikas Siliņas valdība|Evikas Siliņas valdībā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.06.2024-progresivie-kulturas-ministra-amatam-virza-agnesi-laci.a558292/|title=«Progresīvie» kultūras ministra amatam virza Agnesi Lāci|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> 20. jūnijā apstiprināta amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.06.2024-saeima-apstiprina-agnesi-laci-kulturas-ministra-amata.a558661/|title=Saeima apstiprina Agnesi Lāci kultūras ministra amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-20|language=lv}}</ref> Pēc apstiprināšanas amatā Lāce kā darba prioritātes nosauca kultūras darbinieku sociālo aizsardzību un labklājību, latviešu valodas stiprināšanu un sabiedrības saliedētību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/21.06.2024-kadas-bus-jaunas-kulturas-ministres-prioritates-intervija-ar-agnesi-laci.a558943/ |title=Kādas būs jaunās kultūras ministres prioritātes? Intervija ar Agnesi Lāci |website=LSM.lv |publisher=Latvijas Sabiedriskie mediji |date=2024-06-21 |access-date=2026-10-06 |language=lv}}</ref> 2026. gada martā pēc Lāces iniciatīvas Eiropas valstu kultūras un ārlietu ministri parakstīja kopīgu aicinājumu [[Venēcijas biennāle|Venēcijas biennāles]] rīkotājiem pārskatīt [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijas]] dalību 61. Starptautiskajā mākslas izstādē. Aicinājums bija saistīts ar Krievijas atgriešanos starptautiskos kultūras pasākumos pēc tās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/en/article/ministers-22-countries-urge-venice-biennale-reconsider-russias-participation |title=Ministers from 22 countries urge Venice Biennale to reconsider Russia's participation |website=Kultūras ministrija |date=2026-03-10 |access-date=2026-10-06 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.reuters.com/lifestyle/venice-biennale-not-court-president-says-after-readmitting-russia-2026-05-06/ |title=Venice Biennale 'not a court', president says after readmitting Russia |website=Reuters |date=2026-05-06 |access-date=2026-10-06 |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Agnese Logina]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas kultūras ministrs|Latvijas Republikas kultūras ministre]] | periods = {{dat|2024|06|20|N}} — {{dat|2026|05|28|N}} | pēc = [[Nauris Puntulis]] }} {{kastes beigas}} {{Siliņas Ministru kabinets}} [[Kategorija:1987. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas kultūras ministri]] gae280fh25a7rahmlchzwuytk0g7u0i 0 576661 4532623 4532561 2026-10-06T13:15:31Z JB82 5605 4532623 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UnitedNationsconference.jpg|thumb|ASV prezidents [[Harijs S. Trumens|Harijs S. Trumans]]]] '''Sanfrancisko konference''', oficiāli '''Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par starptautisko organizāciju''', bija starptautiska sanāksme, kas notika 1945. gada aprīlī un jūnijā [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šīs konferences mērķis bija izveidot starptautisku organizāciju, kas veicinātu mieru un drošību pasaulē. Konferences rezultātā tika izstrādāta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) Harta, kas oficiāli izveidoja šo organizāciju. Šajā konferencē piedalījās pārstāvji no 50 valstīm, un tās laikā tika diskutēts un vienots par dažādiem jautājumiem, tostarp starptautiskās sadarbības veidiem, cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskās tiesiskuma principiem. Rezultātā tika izveidota ANO, kas oficiāli sāka darbību 1945. gada 24. oktobrī, pēc tam, kad ANO Hartu ratificēja [[Ķīna]], [[Francija]], [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un lielākā daļa pārējo dibinātājvalstu. == Dalībvalstis == * {{flaga|USA|1912}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] ** {{flaga|Filipīnas|1936}} [[Filipīnas]] * {{vieta|Austrālija}} * {{vieta|Beļģija}} * {{vieta|Bolīvija}} * {{flaga|Brazīlija|1889}} [[Brazīlija]] * {{vieta|Čehoslovākija}} * {{vieta|Čīle}} * {{vieta|Dānija}} * {{vieta|Dominikāna}} * {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Dienvidāfrika]] * {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Dienvidslāvija]] * {{flaga|Ēģipte|1922}} [[Ēģipte]] * {{flaga|Ekvadora|1900}} [[Ekvadora]] * {{flaga|Etiopija|1897}} [[Etiopija]] * {{vieta|Francija}} * {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] * {{vieta|Gvatemala}} * {{vieta|Haiti}} * {{vieta|Hondurasa}} * {{flaga|Irāka|1924}} [[Irāka]] * {{flaga|Irāna|1925}} [[Irāna]] * {{vieta|Jaunzēlande}} * {{flaga|Kanāda|1921}} [[Kanāda]] * {{flaga|Ķīna|1928}} [[Ķīna]] * {{vieta|Kolumbija}} * {{vieta|Kostarika}} * {{vieta|Kuba}} * {{flaga|Libāna}} [[Libāna]] * {{vieta|Libērija}} * {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ** {{flaga|Indija|britu}} [[Indija]] * {{vieta|Luksemburga}} * {{flaga|Meksika|1934}} [[Meksika]] * {{vieta|Nīderlande}} * {{vieta|Nikaragva}} * {{vieta|Norvēģija}} * {{flaga|PSRS}} [[Padmoju Savieniba]] ** {{vieta|Baltkrievijas PSR}} ** {{vieta|Ukrainas PSR}} * {{vieta|Panama}} * {{vieta|Paragvaja}} * {{vieta|Peru}} * {{vieta|Salvadora}} * {{vieta|Saūda Arābija}} * {{flaga|Sīrija|1932}} [[Sīrija|Sīrijas Republika]] * {{flaga|Somija}} [[Somija]] * {{vieta|Turcija}} * {{vieta|Urugvaja}} * {{flaga|Venecuēla|1930}} [[Venecuēla]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO]] [[Kategorija:ASV vēsture]] tqsopl9ykotjdatagi8engkqbnxzg95 4532871 4532623 2026-10-07T11:00:49Z JB82 5605 4532871 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UnitedNationsconference.jpg|thumb|ASV prezidents [[Harijs S. Trumens|Harijs S. Trumans]]]] '''Sanfrancisko konference''', oficiāli '''Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par starptautisko organizāciju''', bija starptautiska sanāksme, kas notika 1945. gada aprīlī un jūnijā [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šīs konferences mērķis bija izveidot starptautisku organizāciju, kas veicinātu mieru un drošību pasaulē. Konferences rezultātā tika izstrādāta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) Harta, kas oficiāli izveidoja šo organizāciju. Šajā konferencē piedalījās pārstāvji no 50 valstīm, un tās laikā tika diskutēts un vienots par dažādiem jautājumiem, tostarp starptautiskās sadarbības veidiem, cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskās tiesiskuma principiem. Rezultātā tika izveidota ANO, kas oficiāli sāka darbību 1945. gada 24. oktobrī, pēc tam, kad ANO Hartu ratificēja [[Ķīna]], [[Francija]], [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un lielākā daļa pārējo dibinātājvalstu. == Dalībvalstis == * {{flaga|USA|1912}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] ** {{flaga|Filipīnas|1936}} [[Filipīnas]] * {{vieta|Austrālija}} * {{vieta|Beļģija}} * {{vieta|Bolīvija}} * {{flaga|Brazīlija|1889}} [[Brazīlija]] * {{vieta|Čehoslovākija}} * {{vieta|Čīle}} * {{vieta|Dānija}} * {{vieta|Dominikāna}} * {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Dienvidāfrika]] * {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Dienvidslāvija]] * {{flaga|Ēģipte|1922}} [[Ēģipte]] * {{flaga|Ekvadora|1900}} [[Ekvadora]] * {{flaga|Etiopija|1897}} [[Etiopija]] * {{flaga|Francija}} [[Francijas Pagaidu valdība]] * {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] * {{vieta|Gvatemala}} * {{vieta|Haiti}} * {{vieta|Hondurasa}} * {{flaga|Irāka|1924}} [[Irāka]] * {{flaga|Irāna|1925}} [[Irāna]] * {{vieta|Jaunzēlande}} * {{flaga|Kanāda|1921}} [[Kanāda]] * {{flaga|Ķīna|1928}} [[Ķīna]] * {{vieta|Kolumbija}} * {{vieta|Kostarika}} * {{vieta|Kuba}} * {{flaga|Libāna}} [[Libāna]] * {{vieta|Libērija}} * {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ** {{flaga|Indija|britu}} [[Indija]] * {{vieta|Luksemburga}} * {{flaga|Meksika|1934}} [[Meksika]] * {{vieta|Nīderlande}} * {{vieta|Nikaragva}} * {{vieta|Norvēģija}} * {{flaga|PSRS}} [[Padmoju Savieniba]] ** {{vieta|Baltkrievijas PSR}} ** {{vieta|Ukrainas PSR}} * {{vieta|Panama}} * {{vieta|Paragvaja}} * {{vieta|Peru}} * {{vieta|Salvadora}} * {{vieta|Saūda Arābija}} * {{flaga|Sīrija|1932}} [[Sīrija|Sīrijas Republika]] * {{flaga|Somija}} [[Somija]] * {{vieta|Turcija}} * {{vieta|Urugvaja}} * {{flaga|Venecuēla|1930}} [[Venecuēla]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO]] [[Kategorija:ASV vēsture]] ss0f114mw79m8zlahpnirw0man7zzey 0 581706 4532642 4498033 2026-10-06T13:57:20Z Bendžamins 76862 4532642 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|2}} | birth_place = | caps1 = 16 | caps2 = 80 | caps3 = 89 | clubnumber = 6 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] B | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Toulouse FC|Toulouse]] | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Kumasi|2s=Kumasi (Kotdivuāra)}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 9 | height = 191 | image = Ibrahim Sangare Piero Hincapie Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-245 (Ibrahim Sangare).jpg | caption = Ibrahims Sangarē 2026. gadā | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U20 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U23 | nationalyears2 = 2015 | nationalyears1 = 2015 | nationalcaps1 = 3 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Ibrahims Sangarē | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2016—2017 | years2 = 2016—2020 | years3 = 2020—2023 | nationalcaps3 = 61 | nationalgoals3 = 12 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2015— | years4 = 2023— | caps4 = 61 | clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Nottingham Forest]] | goals4 = 2 | caps5 = 12 }} '''Ibrahims Sangarē''' ({{Val|fr|Ibrahim Sangaré}}, dzimis {{Dat|1997|12|2}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Sangarē spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Nottingham Forest]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandā ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'' un Nīderlandes komandā ''[[PSV Eindhoven]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis izlasi arī [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''PSV''' * [[Nīderlandes kauss futbolā|Nīderlandes kauss]]: 2021—22, 2022—23 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2021, 2022, 2023 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Sangarē, Ibrahims}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Toulouse FC spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Nottingham Forest F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] gpp7tex2f9ogwzlajgsf3v41rbxtynu 0 582193 4532637 4498024 2026-10-06T13:48:07Z Bendžamins 76862 4532637 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2001|1|4}} | birth_place = | caps1 = 9 | caps2 = 40 | caps3 = 73 | clubnumber = 3 | clubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Hammarby Fotboll|Hammarby]] | clubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[Club Brugge KV|Club Brugge]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[Bayer Leverkusen]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | goals1 = 0 | goals2 = 1 | goals3 = 1 | height = 191 | image = Odilon Kossounou Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-57.jpg | caption = Odilons Kosunu 2026. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2020— | nationalcaps1 = 40 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Odilons Kosunu | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2019 | years2 = 2019—2021 | years3 = 2021—2025 | years4 = 2024—2025 | caps4 = 18 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Atalanta B.C.|Atalanta]] | years5 = 2025— | caps5 = 19 | goals5 = 1 }} '''Kuaku Odilons Dorželess Kosunu''' ({{Val|fr|Kouakou Odilon Dorgeless Kossounou}}, dzimis {{Dat|2001|1|4}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2025. gada Kosunu spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]s komandā [[Bergamo "Atalanta"]]. Iepriekš spēlējis Zviedrijas komandā ''[[Hammarby IF|Hammarby]]'', Beļģijas komandā ''[[Club Brugge KV|Club Brugge]]'' un Vācijas komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2020. gadā. Uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis izlasi [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Club Brugge''' * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2019—20, 2020—21 * [[Beļģijas Superkauss]]: 2021 '''Bayer Leverkusen''' * [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]]: [[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023—24]] * [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]: 2023—24 * [[Vācijas Superkauss]]: 2024 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kosunu, Odilons}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Hammarby IF spēlētāji]] [[Kategorija:Club Brugge KV spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:Bergamo "Atalanta" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] jvkrc5ukor40ynsijxveleztw704tfd 0 582536 4532685 4494571 2026-10-06T15:24:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532685 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo|Raksts pilns ar reklāmas stilu}} {{Salu infokaste |nosaukums = Pasta sala |attēls = Jelgava winter.jpg |attēla paraksts = Pasta sala ziemā 2023. gadā |attēla izmērs = |vietaskarte = Jelgava |reljefa_karte = |map_custom = |vietējais nosaukums = |izvietojums = [[Lielupe]], [[Driksa]] |arhipelāgs = |latd=56|latm=38|lats=59|latNS=N |longd=23|longm=44|longs=8|longEW=E |platība = 0,08-0,09 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = |augstums = |valsts = Latvija |valsts adm vienības tips = Valstspilsēta |valsts adm vienība = [[Jelgava]] |iedzīvotāji = |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts ciems = |piezīme = }}'''Pasta sala''' ir sala [[Jelgava|Jelgavā]], [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas [[Lielupe]]s un [[Driksa]]s upju satecē. Sala tiek izmantota kā publiskā atpūtas zona. [[Attēls:ISSF Jelgava 2019 (2).jpg|thumb|300px|13. starptautiskais smilšu skulptūru festivāls]] Pasta sala aptver 9 hektārus. Salā ierīkoti pastaigu un velo celiņi, bērnu rotaļu laukumi, āra trenažieri un atpūtas vietas. Salā regulāri notiek kultūras pasākumi, piemēram, [[Starptautiskais Smilšu skulptūru festivāls]], kas notiek kopš 2007. gada, un [[Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls]], kas Pastā salā aizsākās 2015. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.jelgava.lv/vesture-ledus-skulpturas/#:~:text=2015.%20GADA%20XVII%20STARPTAUTISKAIS%20LEDUS%20SKULPT%C5%AARU%20FESTIV%C4%80LS|title=Vēsture ledus skulptūras – Jelgavas kultūras nams|access-date=2025-02-24|language=lv}}</ref>, kā arī dažādiem koncertiem un citiem pilsētas festivāliem. Papildus kultūras pasākumiem Pasta salā norisinās arī ''Tehnikas un inovāciju festivāls “Mehatrons”'', kas veltīts tehnoloģijām un [[Inženierzinātne|inženierzinātnēm]]. Ziemas mēnešos Pasta salā darbojas publiskā slidotava, savukārt vasarā tā tiek izmantota skrituļslidošanai. Salā atrodas arī peldvieta ar ģērbtuvēm. == Vēsture == [[Attēls:Jelgava Aerial View - panoramio - Igors Jefimovs (1).jpg|thumb|300px|Pasta sala 2008. gadā]] Pasta sala agrāk bija neapdzīvota, tāpēc tai nebija oficiāla nosaukuma – to dēvēja vienkārši par salu. Agrāk par salu uzskatīja vietu, kur šobrīd izvietots stāvlaukums ar balto vāzi un tējas namiņš. Salas galā bija muitas punkts, kur mija zirgus, un pasta ēka. Laika gaitā, kad tika izbūvēta [[Rīgas iela (Jelgava)|Rīgas iela]] un tilts pār Lielupi, Pasta sala tika pievienota Pils salai, jo viens no kanāliem, kas apjoza pili, tika aizbērts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/13-fakti-par-jelgavu-1/|title=13 fakti par Jelgavu|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|date=2017-07-02|language=lv}}</ref> [[Attēls:Jelgava - panoramio (36).jpg|thumb|300px|Mīlestības koki]] 2014. gada augustā Pasta salā tika uzstādīti pirmie trīs metāla Mīlestības koki, kuros jaunlaulātie kāzu dienā var piestiprināt atslēgas, simboliski saslēdzot divu cilvēku dzīves kopā. 2018. gada 9. janvārī metālmākslinieks Aldis Sproģis uzdāvināja pilsētai vēl divus Mīlestības kokus, kuru veidošanā piedalījās visa viņa ģimene. No 2024. gada 1. oktobra, pamatojoties uz pašvaldības saistošo noteikumu grozījumiem, Pasta salā ir atļauts uzturēties arī suņu saimniekiem ar saviem mājdzīvniekiem. Saskaņā ar noteikumiem suņiem jāatrodas pavadā, un saimniekiem ir pienākums savākt mājdzīvnieku ekskrementus, izmantojot tam paredzētās speciālās urnas, kas izvietotas salas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/pasta-salu-vares-apmeklet-ar-suniem/|title=Pasta salu var apmeklēt ar suņiem|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2025-02-24|date=2024-09-30|language=lv}}</ref> === Labiekārtošanas projekti === No 2011. līdz 2015. gadam Pasta salā tika īstenoti vairāki apjomīgi labiekārtošanas darbi, ko finansēja [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds]] (ERAF). Projekti "Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā" un "Vides izpratnes veicināšana Jelgavas un Šauļu pilsētās" ietvēra krastu nostiprināšanu, infrastruktūras izveidi, gājēju un veloceliņus, soliņus, apgaismojumu, labierīcības un pasākumu laukumus. Projekta rezultātā tika izveidota arī brīvdabas estrāde, kas šodien pazīstama kā [[brīvdabas koncertzāle "Mītava"]], bērnu rotaļu laukums un āra trenažieru laukums. Projekta mērķis bija labiekārtot Pasta salu kā daudzfunkcionālu atpūtas, kultūras un sabiedrisko aktivitāšu vietu, veidojot Lielupi un Driksu kā tūrisma un aktīvās atpūtas produktus, kā arī veicinot mūsdienīgas un pievilcīgas dzīves vides attīstību Jelgavas pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/dokumenti/projekti/2012-gads/pasta-salas-labiekartosana-un-upju-ka-turisma-un-aktivas-atputas-produkta-veidosana-jelgava/|title=Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/42114214/jelgavas-pasta-salu-parveidos-par-atputas-un-izklaides-vietu|title=Jelgavas Pasta salu pārveidos par atpūtas un izklaides vietu|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-20|language=lv}}</ref> Kopumā labiekārtošanā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro. Projekta autors bija arhitekts Vents Grietēns, kurš salu veidoja kā vienotu objektu ansamblī ar [[Gājēju tilts "Mītava"|Mītavas tiltu]] pār [[Driksa|Driksu]], Čakstes bulvāra promenādi un pilsētas panorāmu, izmantojot dabīgos materiālus – koku, akmeni, smiltis, ūdeni un gaismu.<ref name="jv14">{{Ziņu atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/9719313.pdf|title=Pasta salas labiekārtošana – tuvu finišam|publisher=[[Jelgavas Vēstnesis]]|work=Pasta salas labiekārtošana tuvu finišam|date=Ceturtdiena, 2014. gada 25. septembris nr.38 (376)|page=4}}</ref> Pastaigu parkā izvietoti 14 koka soliņi ar akmens balstiem laivas formā<!--, kas īpaši projektēti šim objektam un izgatavoti Līvbērzes firmā "Opus Wood"-->. Salas tālākajā galā ierīkots trīslīmeņu skatu laukums, veidots no gabioniem un klāts ar klinkera bruģakmeni. Aiz estrādes paredzēta vieta smilšu skulptūru parkam ar aptuveni 50 000 kubikmetru lielu smilšu krātuvi, ko ziemā izmanto arī šļūkšanai. Pie tiltiņa pār kanālu, kas savieno Driksu un Lielupi, izvietots tējas namiņš. == Ievērojamas vietas == * [[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"]] * [[Gājēju tilts "Mītava"]] * Jelgavas publiskā slidotava * "Pasta salas peldvieta" * Šamota skulptūru parks * Tējas namiņš "Silva" === Šamota skulptūru parks === '''Šamota skulptūru parks''' ir mākslas parks Pasta salā, kur apskatāmas vairāk kā 20 šamota skulptūras. Tas ir vienīgais šamota skulptūru parks Latvijā. Parks tika izveidots 2013. gadā, kad mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Djačenko vadībā norisinājās pirmais lielformāta šamota skulptūru simpozijs. Šamota skulptūras ir izgatavotas no īpaši karstumnoturīga materiāla, kas satur mālu un sīkas apdedzināta māla daļiņas. Kopš 2014. gada simpozijs ir ieguvis starptautisku raksturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/21.06.2024-jelgava-samota-skulpturu-simpozija-darbus-vieno-dvesele.a558969/|title=Jelgavā šamota skulptūru simpozijā darbus vieno dvēsele|website=www.lsm.lv|access-date=2024-10-20|language=lv}}</ref> Simpozija māksliniecisko kvalitāti noteica starptautiski pazīstamā Latvijas keramiķa [[Pēteris Martinsons|Pētera Martinsona]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnmm.gov.lv/dekorativas-makslas-un-dizaina-muzejs/izstades/peteris-martinsons-linija-un-forma-83|title=Pēteris Martinsons. Līnija un forma - Mākslas muzeji|website=lnmm.gov.lv|access-date=2026-03-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lmsmuzejs.lms.lv/lms-muzeja-makslinieki/peteris-martinsons/|title=PĒTERIS MARTINSONS {{!}} Latvijas Mākslinieku savienības muzejs|access-date=2026-03-01|date=2021-11-04|language=lv}}</ref> piedalīšanās, kā arī Jelgavas keramiķu, tostarp Aleksandra Djačenko, Mārītes Djačenko un Ilzes Emses-Grīnbergas, darbs. Katru gadu simpozijam tiek izvēlēta jauna brīva tēma. Simpozija laikā mākslinieki veido savas skulptūras uz speciāli celtiem šamota ķieģeļu krāsnīm, un tās tiek apdedzinātas 1100 grādu temperatūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/dabas-parki/item/4789-samota-skulpturu-parks-pasta-sala|title=Šamota skulptūru parks Pasta salā - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā|website=visit.jelgava.lv|access-date=2024-10-20|language=lv-lv|archive-date=2024-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240721124308/https://visit.jelgava.lv/lv/apskates-objekti/dabas-parki/item/4789-samota-skulpturu-parks-pasta-sala}}</ref> {|class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" style="width: 500px" |+ Šamota skulptūru gada tēmas !Gads !Tēma !Skulptūra !Autori |- |rowspan="2"|2014 |rowspan="2"|Kino |Zvaigžņu putekļi |A. Djačenko, M. Djačenko |- |Lomu maiņa |K. Vīnerte |- |rowspan="3"|2015 |rowspan="3"|Pilsēta Izaugsmei |Atbalss |A. Djačenko, M. Djačenko |- |Vēja stabule |I. Emse – Grīnberga |- |Mazā Prinča ceļš |K. Vīnerte |- |rowspan="3"|2016 |rowspan="3"|Saulgrieži |Ugunszeme |K. Djačenko |- |Naktsvijole |I. Emse – Grīnberga |- |Pretī saulei |K. Vīnerte |- |rowspan="4"|2018 |rowspan="4"|Baltu diena |Attīstība |A. Djačenko, M. Djačenko |- |Saulesmeita |S. Ābelīte |- |Mūsu jūra |I. Šliuželiene |- |Mantojums |V. Šliuželis |- |rowspan="4"|2019 |rowspan="4"|Antīkā pasaule |Dzintara ceļš |J. Leimanis |- |Variācija par Trojas zirgu |K. Vīnerte |- |Akants |I. Šliuželiene |- |Ideja |V. Šliuželis |- |rowspan="4"|2020 |rowspan="4"|Baltu uguns |Nakts karaliene |V. Kurtinaitiene |- |Paradīze |A. Raudoja |- |Riti |E. Titāne |- |Ugunskrūms |A. Djačenko, M. Djačenko |- |rowspan="1"|2021 |rowspan="1" colspan="3"|- |- |rowspan="4"|2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/taps-jaunas-samota-skulpturas/|title=jelgavniekiem.lv|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2025-02-19|language=lv|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220030740/https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/taps-jaunas-samota-skulpturas/}}</ref> |rowspan="4"|Zīmes un nozīmes |Madonna |{{flaga|Lietuva}} Vilius Šliuželis un Irēna Šliuželiene |- |Totēms |{{flaga|Gruzija}} Nato Eristavi |- |Trusīt, bēdz |{{flaga|Latvija}} Ilze Emse-Grīnberga |- |Uguns burtniecība |{{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} Jānis Leimanis |- |rowspan="4"|2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/saulgriezu-nakti-pasta-sala-kvelo-samota-skulpturas-2/|title=Saulgriežu naktī Pasta salā kvēlo šamota skulptūras|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2023-06-22|language=lv}}</ref> |rowspan="4"|Sasaukšanās |Sadziedam(i) trīs māsiņas |{{flaga|Latvija}} Ilze Emse-Grīnberga |- |Tango |{{flaga|Lietuva}} Vilius Šliuželis un Irēna Šliuželiene |- |Satikšanās zem jumta |{{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} Tīna Kaljuste |- |Kopā |{{flaga|ASV}} Una Mjurka |- |rowspan="4"|2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/kultura/pasta-sala-makslinieki-pabeidz-darbu-pie-samota-skulpturam/|title=jelgavniekiem.lv|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2025-02-19|language=lv|archive-date=2025-02-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220005108/https://www.jelgavniekiem.lv/kultura/pasta-sala-makslinieki-pabeidz-darbu-pie-samota-skulpturam/}}</ref> |rowspan="4"|Anima |Gars un māls |{{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} Jānis Leimanis |- |Rasas svētki |{{flaga|Lietuva}} Vilius Šliuželis un Irēna Šliuželiene |- |Drako |{{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} Ieva Jurka |- |Skudras ceļš savas esības apzināšanā |{{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} Guntis Svikulis |} Šamota skulptūru simpozijs Jelgavā notiek kopš 2013. gada, un tā mākslinieciskā vadītājs līdz aiziešanai mūžībā bija mākslinieks Aleksandrs Djačenko (12.06.1949.–23.01.2021.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devies-keramikis-aleksandrs-djacenko.a390295/|title=Mūžībā devies keramiķis Aleksandrs Djačenko|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-19|language=lv}}</ref> 2021. gadā, simpozija vadību pārņēma Jānis Leimanis. Lielformāta skulptūras radīja mākslinieki no Latvijas Ilze Emse-Grīnberga, Mārīte Margareta Djačenko kopā ar Kristīni Djačenko un Jānis Leimanis, ka arī lietuviešus tēlniekus Viļus Šļuzeļa un Irenas Šļuzelienes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-jau-devito-reizi-kvelo-samota-skulpturas/|title=Jelgavā jau devīto reizi kvēlo šamota skulptūras|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2021-06-22|language=lv}}</ref> No 2022. gada simpozija vadītāja ir māksliniece Ilze Emse-Grīnberga. Iepriekšējos gados mākslinieki savu darbu tēmas saskaņoja ar smilšu skulptūru festivāla tēmu, bet 2021. gadā skulptūrās iekļauti dabas un folkloras motīvi, bet galvenais, ka tās radītas kā pateicība A. Djačenko. === Peldvieta === {{Reljefa formas infokaste | name = Lielupes kreisā krasta peldvietas „Pasta sala” | photo = | photo_caption = | location = {{vieta|Latvija|Jelgava|Pasta sala 1|3s=Pasta sala}} | range = <!--|latd=56|latm=38|lats=58.56|latNS=N |longd=23|longm=44|longs=11.652|longEW=E--> | length = 270 m | width = | area = | topo = | type = }} <!--Maksimālais peldētāju skaits sezonas laikā (dienā): 200--> '''Pasta sala''' ir viena no divām oficiālajām peldvietām Jelgavā, kas izvietotas Lielupē. Oficiāli tika atklāta 2015. gadā. Tās atrašanās vieta ir Pasta sala 1, posmā no dzelzceļa tilta līdz Pilssalas ielai. Peldvieta ir aprīkota ar informācijas stendiem, tualetēm, atkritumu tvertnēm, ģērbtuves, soliņiem, laipu, glābšanas dienestu, velonovietni, volejbola laukumu un bērnu rotaļu laukumiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Lielupes labā krasta peldvietas Jelgavā un Lielupes kreisā krasta peldvietas „Pasta salas peldvieta” ūdens apraksts.|publisher=Veselības inspekcija|year=2020|location=Rīga|url=https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/media_file/lielupes-laba-krasta-peldvietas-jelgava-un-lielupes-kreisa-krasta-peldvietas-pasta-salas-peldvieta-udens-apraksts.pdf|access-date={{dat|2024|10|20||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241225031032/https://www.vi.gov.lv/sites/vi/files/media_file/lielupes-laba-krasta-peldvietas-jelgava-un-lielupes-kreisa-krasta-peldvietas-pasta-salas-peldvieta-udens-apraksts.pdf}}</ref> Peldvietas apsaimniekošanas un higiēnas prasības ir noteiktas Jelgavas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.11-14 „Jelgavas pilsētas pašvaldības peldvietu lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 692 „Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība”. === Jelgavas publiskā slidotava === {{Ēkas infokaste | name = Jelgavas publiskā slidotava | native_name = | former_names = | alternate_names = Pasta salas publiskā slidotava | building_type = slidotava | location = [[Pasta sala]] | address = Pasta sala 1 | location_town = [[Jelgava]] | location_country = {{karogs|Latvija}} | owner = [[Zemgales Olimpiskais centrs]] | start_date = 2018. gada janvārī (jumta izbūve) | completion_date = 2018. gada 9. augustā (ar jumtu izbūvi ekspluatācijā) | opened_date = 2018. gada 1. septembrī (ar jumtu izbūvi apmeklētājiem) | seating_type = Skatītāju tribīnes | seating_capacity = 100 | architect = | architecture_firm = SIA “Igate Būve”, piegādātāju apvienības “IBK” vadošā dalībniece<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gadabuve.lv/index.php/atklatas-publiskas-slidotavas-segta-jumta-izbuve-pasta-sala-jelgava/|title=Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta izbūve Pasta salā Jelgavā – Gada labākā būve Latvijā|access-date=2025-02-19|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> | civil_engineer = Arturs Strižnovs | awards = 1 | designations = | url = [https://zoc.lv/vasaras-sezona/ Slidotava Pasta Salā] | embedded = | references = }}'''Jelgavas publiskā slidotava''' ir pilsētas pārvaldīta ledus sporta un atpūtas objekts. Tā ir aprīkota ar daudzfunkcionālu segumu, kas nodrošina iespēju uzturēt ledus laukumu arī gada siltākajos mēnešos. Segums ļauj izmantot laukumu arī skrituļslidošanai, [[Inline hokejs|inline hokejam]], [[Florbols|florbolam]] un [[Strītbols|strītbolam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zoc.lv/ziemas-sezona-2/|title=Slidotava Pasta Salā – ZOC|access-date=2025-02-19|language=en-US}}</ref> Slidotavā pieejams inventāra nomas pakalpojums, kas ietver skrituļslidas un inline hokeja aprīkojumu, kā arī aprīkojumu citu sporta veidu nodarbībām. Slidotava tiek izmantota gan individuālai sportošanai, gan kolektīvu brīvā laika aktivitāšu organizēšanai. Tiek organizēti arī seansi ar hokeja nūjām. Kā svarīgs elements Jelgavas sporta infrastruktūrā, publiskā slidotava kalpo gan kā vieta brīvā laika pavadīšanai, gan kā platforma organizētu turnīru un citu pasākumu rīkošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zoc.lv/notikumi/pilsetas-publiska-slidotava/|title=Pilsētas publiskā slidotava – ZOC|access-date=2025-02-19|language=en-US}}</ref> ====Jumta izbūve==== 2017. gada sākumā Jelgavas pašvaldība paziņoja par projektu, kura ietvaros plānots izbūvēt jumtu gan publiskajai slidotavai, gan [[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"|estrādei]]. Projekta mērķis bija pagarināt slidošanas sezonu un uzlabot brīvdabas pasākumu norisi, nodrošinot papildu aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. <!--Pašvaldība jau agrāk bija konstatējusi abu objektu funkcionālo ierobežojumus, kad ārējie laikapstākļi – sniegs, lietus vai vēji – negatīvi ietekmēja to darbību.-->Pēc valsts budžeta līdzekļu piesaistes 850 000 eiro apmērā un pašvaldības līdzfinansējuma, tika izstrādātas abu objektu jumtu skices un izsludināts projektēšanas un būvniecības konkurss. <!-- Plānots bija izsludināt projektēšanas un būvniecības konkursu, lai reālo būvniecību uzsāktu pēc 2017. gada Jelgavas pilsētas svētkiem.--> Jaunais jumts paredzēts tā, lai slidotava varētu darboties, ja arī ārā temperatūra sasniedz ap +5 °C<!--, ja vien ledus virsma netiek pakļauta nokrišņu ietekmei.--> Papildus slidotavai tiks integrētas sānsienas ziemeļu un ziemeļrietumu pusēs, kas nodrošinās aizsardzību pret spēcīgiem vējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/pasta-sala-estradei-un-slidotavai-izbuves-jumtu/|title=Pasta salā estrādei un slidotavai izbūvēs jumtu|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2017-01-25|language=lv}}</ref> 2018. gada nogalē tika uzsākta slidotavas jumta pamatu izbūve. Projektā paredzēts, ka jumta konstrukcija segs ne tikai slidotavu un blakus esošās dzesēšanas iekārtas, bet arī nodrošinās segtu pārvietojamo skatītāju tribīnu zonu ar apbūves platību aptuveni 1163,7 m², kas nodrošinās apmēram 100 skatītāju vietas. Tika veikti sagatavošanas darbi un uzsākta rakšana 86 urbpāļu izbūvei, pēc kā uzstādīja 23 monolīta betona stabveida kolonnas, uz kurām vēlāk montēja līmētās koksnes sijas ar metāla savienojumiem konstrukcijas. Jumts ir aprīkots ar caurspīdīgu tenta aizsargsegumu, lai pasargātu ledu no nokrišņiem un vēja. Kopumā pamatu izbūve ilga aptuveni četras nedēļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sak-buvet-slidotavas-jumtu/|title=Sāk būvēt slidotavas jumtu|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2018-01-18|language=lv}}</ref> 2018. gada 9. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/slidotavu-apmekletajiem-plano-atvert-septembri/|title=Slidotavu apmeklētājiem plāno atvērt septembrī|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2018-08-09|language=lv}}</ref> slidotavas jumts tika nodots ekspluatācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ekspluatacija-nodots-publiskas-slidotavas-jumts/|title=Ekspluatācijā nodots publiskās slidotavas jumts|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2018-08-10|language=lv}}</ref> 2018. gada 1. septembrī slidotava tika atvērta apmeklētājiem bez maksas, ar aicinājumu skrituļot un piedalīties dažādās aktivitātēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/slidotavu-apmekletajiem-atvers-1-septembri/|title=Slidotavu apmeklētājiem atvērs 1. septembrī|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2018-08-29|language=lv}}</ref> Slidotavas jumts būvniecībā izmantotas liekti līmētās koksnes konstrukcijas – tērauda elementi izmantoti vien savienojuma vietās un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Koka konstrukciju apjoms objektā sasniedz 112 kubikmetrus, bet tērauda detaļas – 11,33 tonnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/top-slidotavas-jumts/|title=Top slidotavas jumts|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2018-05-16|language=lv}}</ref> Līdz šim slidotavas darba laiku tieši ietekmēja laikapstākļi – saule, lietus un slapjš sniegs kausēja ledu, liedzot to izmantot slidotavas apmeklētājiem. Turklāt speciāls segums Mītavas tilta pusē slidotavu aizsargās no vēja, padarot slidošanu patīkamāku.<ref name="jlvs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/sestdien-darbu-saks-slidotava-pasta-sala/|title=Sestdien darbu sāks slidotava Pasta salā|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2025-02-19|date=2018-11-15|language=lv}}</ref> [[Zemgales Olimpiskais centrs|Zemgales Olimpiskā centra]] projektu vadītāja menedžmenta jautājumos Evita Brakše norādīja, ka pirms ziemas sezonas veikta slidotavas saldēšanas iekārtas tehniskā apkope, kā arī atjaunots elektrības pieslēgums. Ledus liešana iespējama tikai pie noteiktas gaisa temperatūras – no +5 līdz +7 grādiem.<ref name="jlvs"/> Slidotavas jumts ieguva balvu būvniecības konkursā. Apbalvošanas ceremonija norisinājās 7. martā [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļblāzma (kultūras pils)|kultūras pilī "Ziemeļblāzma"]], kur balva tika pasniegta objekta pasūtītājam – Jelgavas pilsētas pašvaldībai – un būvniekiem ar projektētājiem. Meža un koksnes produktu pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins uzsver, ka koka konstrukciju izmantošana ne tikai tehniski uzlabo slidotavas funkcionalitāti, novēršot kondensāta rašanos uz ledus, bet arī rada patīkamu siltuma sajūtu apmeklētājiem.<!-- Šī inovācija demonstrē koka priekšrocības "aukstu" vietu apjumšanā un piedāvā ilgtspējīgu risinājumu publiskajām ārtelpu slidotavām.--><ref name="jelgavniekiem-pss">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/pasta-salas-slidotavas-koka-nojume-uzvar-konkursa/|title=jelgavniekiem.lv|website=jelgavniekiem.lv|access-date=2025-02-19|language=lv|archive-date=2026-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260111073940/https://www.jelgavniekiem.lv/zinas/jelgavas-zinas/pasta-salas-slidotavas-koka-nojume-uzvar-konkursa/}}</ref> === Tējas namiņš === '''Tējas namiņš "Silva"''' atrodas pie tiltiņa pār kanālu, kas savieno Driksu un Lielupi. Tā ir privātuzņēmuma iniciatīva, kas nav saistīta ar pašvaldības īstenotajiem labiekārtošanas projektiem. Namiņš pirmo reizi minēts 2012. gada ziemā, kad arī uzsākta tā darbība. Būvniecībā izmantoti Latvijas materiāli – piemēram, siltināšanā izmantotas Jelgavas linu pārstrādes uzņēmuma "Larelini" pakulas, bet iekštelpas un interjers veidoti no vietējiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/silvas-tejas-namins-darbu-saks-pavasari/|title=«Silvas» tējas namiņš darbu sāks pavasarī|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-02-28|date=2013-10-31|language=lv}}</ref> Pasta salas projekta autors arhitekts Vents Grietēns norādījis, ka namiņš ainaviski iederas salas vidē, kurā dominē dabīgie materiāli.<ref name="jv14"/> == Apbalvojumi == 2019. gadā konkursa «Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā» ietvaros Pasta sala ieguva 2. vietu nominācijā «Ilgtspējīgākā publiskā ārtelpa».<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/pasvaldibas/5090-noskaidrotas-vertigakas-latvijas-buves|title=Noskaidrotas vērtīgākās Latvijas būves|website=LPS|access-date=2026-03-01|date=2026-01-28|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas domes priekšsēdētājs]] [[Andris Rāviņš]] izteica gandarījumu par šo atzinību, norādot, ka Pasta sala ir radīta, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu izbaudīt atpūtas, kultūras un sporta iespējas Jelgavā. Gunita Jansone, Biedrības «Building Design and Construction Council» vadītāja, uzsvēra, ka Pasta salas ilgtspējība un pārdomātā infrastruktūra padara to par ievērojamu pilsētas centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/pasta-sala-atzita-par-vienu-no-vertigakajiem-latvijas-objektiem/|title=Pasta sala atzīta par vienu no vērtīgākajiem Latvijas objektiem|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2024-10-20|date=2019-09-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas salas]] 7os8ghwpwdomc3hl9jyjyv8ab596o7j 0 584532 4532644 4498022 2026-10-06T13:58:49Z Bendžamins 76862 4532644 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2000|12|25}} | birth_place = | caps1 = 98 | caps2 = 52 | clubnumber = 90 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[Torino FC|Torino]] | clubs2 = {{flaga|Monako}} [[AS Monaco]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Uragajo}} | currentclub = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | goals1 = 7 | goals2 = 2 | height = 190 | image = Wilfried Singo Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-18.jpg | caption = Vilfrīds Singo 2026. gadā | nationalcaps2 = 4 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra U20 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras olimpiskā izlase | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2018 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Vilfrīds Singo | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2023—2025 | nationalcaps3 = 36 | nationalgoals3 = 1 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2021— | clubs3 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Galatasaray"|Galatasaray]] | years3 = 2025— | caps3 = 19 | goals3 = 2 }} '''Vilfrīds Stefans Singo''' ({{Val|fr|Wilfried Stephane Singo}}, dzimis {{Dat|2000|12|25}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Singo spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgas]] komandā [[Stambulas "Galatasaray"]]. Iepriekš spēlējis [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s komandā ''[[Torino FC|Torino]]'' un [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līga]]s komandā ''[[AS Monaco FC|Monaco]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kā arī uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Galatasaray''' * [[Turcijas Superlīga]]: 2025—26 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Singo, Vilfrīds}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]] [[Kategorija:Stambulas "Galatasaray" spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] rdmlyqo963qqpjp6tq1ldasnxvlsbtd 0 589566 4532790 4511483 2026-10-07T04:10:48Z ZANDMANIS 91184 /* Kara hronoloģija */ 4532790 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict | conflict = Jūtas karš | partof = [[Mormoņu kari|Mormoņu kariem]] | image = Interior of an Officer's Tent - Utah Expedition (Gen. Albert Johnston's Exped.) LCCN99614184.jpg | caption = ASV Armijas virsnieki Jūtas kara laikā | date = 1857. gada 29. jūnijs–1858. gada 12. aprīlis | place = [[Jūtas teritorija]]<br>(mūsdienās [[Jūta]] un [[Vaiominga]]) | casus belli = Reports of [[Mormons|Mormon]] rebellion in the Utah Territory | territory = | result = neizšķirts<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.churchofjesuschrist.org/study/history/topics/utah-war?lang=eng | title=Utah War }}</ref><br />[[Jūtas kara miera komisija]] * [[Brigams Jangs]] atcelts no Jūtas teritorijas gubernatora amata * Pilnīga amnestija par apsūdzībām dumpja izraisīšanā un valsts nodevībā, ko Jūtas apgabala pilsoņiem izteicis prezidents Džeimss Bjūkenens, ja viņi atzīs ASV federālo varu | combatant1 = {{flaga|United States|1851}} [[ASV]] | combatant2 = [[Attēls:Alleged Mormon flag 1877.svg|22px]] [[Deseretas štats|Desereta]] / [[Jūtas teritorija|Jūta]]<br />[[Amerikas pamatiedzīvotāji|Indiāņu]] sabiedrotie | commander1 = {{ubl|Prezidents [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]]|Gubernators [[Alfrēds Kamings]]|Ģenerālis [[Alberts Džonstons]]}} | commander2 = {{ubl|Gub. [[Brigams Jangs]]|Ģen. [[Daniels Vells]]|Kapt. [[Lots Smits]]}} | strength1 = 2500–3000 | strength2 = 1000 | casualties1 = 38 | casualties2 = nav zināms | casualties3 = '''Civiliedzīvotāji:''' 150 nogalināti (120 [[Slaktiņš Mauntinmedovā|slaktiņā Mauntinmedovā]]){{sfn|MacKinnon|2007|pp=43, 60}} | notes = | units2 = [[Navū Leģions]]<br />Bruņoti [[Mormoņi|mormoņi]] | units1 = [[ASV Armija]] * [[5. kājnieku pulks (ASV)|5. pulks]]<ref name="Utah">{{Tīmekļa atsauce |title=Utah War: U.S. Government Versus Mormon Settlers |first=Donna G. |last=Ramos |website=Historynet |date=June 12, 2006 |location=Vienna, Virginia |url=https://www.historynet.com/utah-war-us-government-versus-mormon-settlers.htm}}</ref> * [[10. kājnieku pulks (ASV)|10. pulks]]<ref name="Utah"/> * [[4. lauka artilērijas pulks|4. pulka B Baterija (''Phelps'')]]<ref name="Utah"/> * [[2. kavalērijas pulks (ASV)|2. Dragūnu pulks]]<ref name="Utah"/> }} '''Jūtas karš''' ({{val|en|Utah War}}) (1857—1858), bija militārs konflikts, kas pazīstams arī kā '''Jūtas ekspedīcija''',<ref>{{cite book |last1=Hafen |first1=Le Roy Reuben |url=https://books.google.com/books?id=7_IbAQAAMAAJ |title=The Utah Expedition, 1857–1858: A Documentary Account of the United States Military Movement under Colonel Albert Sidney Johnston, and the Resistance by Brigham Young and the Mormon Nauvoo Legion |last2=Hafen |first2=Ann Woodbury |publisher=A. H. Clark |year=1958 |isbn=9780870620355 |access-date=14 May 2012}}</ref> '''Jūtas kampaņa''',<ref>{{cite book |author1=William Preston Johnston |url=https://archive.org/details/lifeofgenalberts028942mbp |title=The Life of Gen. Albert Sidney Johnston |author2=Albert Sidney Johnston |publisher=D. Appleton |year=1878 |page=[https://archive.org/details/lifeofgenalberts028942mbp/page/n236 207] |access-date=14 May 2012}}</ref> '''Bjūkenena kļūda''', '''Mormoņu karš'''<ref>{{Ziņu atsauce |date=19 May 1858 |title=The Mormon War |url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1858/05/19/78535961.pdf |newspaper=[[The New York Times]]}}</ref> vai '''Mormoņu sacelšanās''', kas norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūtas teritorija|Jūtas teritorijā]] un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]]. Karš ilga no 1857. gada maija līdz 1858. gada jūlijam. Konfliktā galvenokārt bija iesaistīti mormoņu kolonisti un federālais karaspēks, kas cīnījās par Jūtas teritorijas pārvaldi un teritorijas autonomiju. Kara rezultātā gāja bojā galvenokārt civiliedzīvotāji, kas arī nepārstāvēja [[Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca|mormoņu baznīcu]]. Lai gan karā nebija nozīmīgu militāru kauju, tā sākumā notika [[slaktiņš Mauntinmedovā]], kura laikā mormoņu milicijas locekļi no Navū leģiona atbruņoja un nogalināja apmēram 120 [[Mormoņu pionieri|kolonistus]], kas devās uz [[Kalifornija|Kaliforniju]]. Jūtas karš tika atrisināts sarunu ceļā, kā rezultātā federālais karaspēks iegājā Jūtas teritorijā apmaiņā pret prezidenta apžēlošanu, kas tika piešķirta mormoņu kolonistiem par dumpošanos pret federālo valdību. Šis izlīgums ievērojami samazināja spriedzi un ļāva atjaunot federālo varu pār teritoriju, vienlaikus lielā mērā saglabājot mormoņu intereses un autonomiju. == Kara hronoloģija == * 1857. gada marts: [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] stājas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā un nolemj rīkoties. * 1857. gada aprīlis: prese ASV austrumu daļā sāk spekulēt par to, kurš tiks iecelts gubernatora amatā Brigama Janga vietā. * 1857. gada 29. jūnijs: ASV prezidents Džeimss Bjūkenens pasludina Jūtu par sadumpojušos pret ASV valdību un mobilizē ASV armijas pulku, pulkveža Edmunda Aleksandra vadībā. * 1857. gada 5. jūlijs: Gubernators Brigams Jangs sprediķa laikā atsaucas uz "baumām" par to, ka ASV sūta 1500–2000 karavīru uz [[Jūtas teritorija|Jūtas teritoriju]]. * 1857. gada 13. jūlijs: prezidents Bjūkenans ieceļ [[Alfrēds Kamings|Alfrēdu Kamingu]] par Jūtas gubernatoru un liek viņam pavadīt militāros spēkus Jūtā. * 1857. gada 18. jūlijs: pulkvedis Aleksandrs un viņa karaspēks sāk maršu uz Jūtu, tajā pašā laikā mormoņi [[Porters Rokvels]] un Ābrahams Ovens Smūts uzzina, ka armija ir devusies uz Jūtu. * 1857. gada 23. jūlijs: Rokvels un Smūts ierodas [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]] un informē Brigamu Jangu par valdības plāniem. * 1857. gada 28. augusts: pulkvedim Džonstonam tiek pavēlēts nomainīt ģenerāli Hārniju ASV karaspēka komandiera amatā. * 1857. gada 7.—11. septembris: [[Mauntinmedova|Mauntinmedovā]] emigrantu furgonu karavānai uzbrūk mormoņu milicija ([[Navū leģions]]), kas pārģērbušies par [[Dienvidu paijuti|Paijutu]] cilts indiāņiem. Pēc vairāku dienu aplenkuma mormoņu grupa [[Džons D. Lī|Džona D. Lī]] vadībā, ar viltu atbruņo kolonistus apsolot viņus nogādāt drošībā, bet vēlāk nogalina gandrīz visus. Šis notikums vēlāk kļūst zināms kā [[Slaktiņš Mauntinmedovā]] * 1857. gada 15. septembris: Brigams Jangs izsludina karastāvokli teritorijā, aizliedzot "visiem jebkāda veida bruņotajiem spēkiem ierasties šajā teritorijā ar jebkādu aizbildinājumu". * 1857. gada 18. septembris: ASV karaspēks atstāj [[Līvenvortas forts|Līvenvortas fortu]], [[Kanzasa|Kanzasā]] un dodas uz [[Jūtas teritoriju|Jūtu]]. * 1857. gada 5. oktobris: Kapteinis [[Lots Smits]] vada Navū leģionu [[partizānu karš|partizānu]] stila uzbrukumā [[ASV Armija|Amerikas Savienoto Valstu armija]]s apgādes furgoniem Tiek nodedzināti piecdesmit divi armijas furgoni. * 1857. gada 3. novembris: pulkvedis [[Alberts Džonstons]] ierodas pie pulkveža Aleksandra un nomaina viņu komandiera amatā. Džonstons pavēl pulkam pārziemot [[Bridžera forts|Bridžera fortā]] un atlikt reidu uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]] līdz nākamajam pavasarim. * 1858. gada februāris: Tomass Keins, mormoņu atbalstītājs, ierodas Soltleiksitijā, lai darbotos kā sarunu vedējs starp mormoņiem un tuvojošos armiju. * 1858. gada marts: Keins apmeklē ''Skota nometni'' un pārliecina gubernatoru Kamingsu doties uz Soltleiksitiju bez pavadošā militārā eskorta, garantējot gubernatoram drošību pilsētā. * 1858. gada 23. marts: [[Brigams Jangs]] īsteno [[izdedzinātās zemes]] politiku. Mormoņi pamet Soltleiksitiju, un lielākā daļa to pārceļas uz apmetnēm uz dienvidiem no Soltleikas ielejas. * 1858. gada 6. aprīlis: Prezidents [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimss Bjūkenens]] pasludina Proklamāciju par nemieriem Jūtā. ("bezmaksas apžēlošana par dumpjiem un nodevībām, ko mormoņi līdz šim bija pastrādājuši") * 1858. gada 12. aprīlis: gubernators Kamingss ierodas Jūtā un tiek iecelts amatā. * 1858. gada jūnijs: Džonstona armija ierodas Jūtā, ieejot brīvajā Soltleiksitijas pilsētā. * 1861. gads: [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] sākumā Floida nometne tiek pamesta. == Galerija == <gallery> Utah Territory with Deseret Border, vector image - 2011.svg|thumb|Jūtas teritorija (zilā krāsā ar melnu kontūru) un plānotais Deseretas štats (punktēta līnija). Mūsdienu karte, pievienota salīdzinājumam. Brigham Young.jpg|thumb|Gubernators [[Brigams Jangs]], kuru iecēla amatā prezidents [[Milards Filmors]] 1850. gadā Albert S Johnston.jpg|thumb|Pulkvedis [[Alberts Džonstons]] vadīja Jūtas ekspedīciju, lai apspiestu mormoņu sacelšanos pret federālo valdību. Vēlāk Pilsoņu karā viņš kļuva par augsta ranga ģenerāli Konfederācijas armijā un tika nogalināts [[Šailo kauja|Šailo kaujā]] 1862. gada 6. aprīlī. Alfred Cumming.jpg|[[Alfrēds Kamings]], Jūtas teritorijas gubernators no 1857-1861. Third Regiment of Nauvoo Legion.PNG|thumb|Navū leģiona virsnieki un karavīri. James Buchanan.jpg|thumb|Prezidents Džeimss Bjūkenens tika inaugurēts amatā 1857. gada martā. 1856. gada prezidenta vēlēšanu kampaņā Jūtā tika plaši kritizēta [[poligāmija|daudzsievība]] un mormoņu pārvalde Jūtā. Mountain Meadows Massacre Monument 03.jpg|thumb|[[Slaktiņš Mauntinmedovā|Mauntinmedovas slaktiņa]] piemiņas vieta 2016. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book|ref=none |author-link=Leonard J. Arrington |last=Arrington |first=Leonard J. |title=Great Basin Kingdom: An Economic History of the Latter-day Saints, 1830–1900 |url=https://archive.org/details/greatbasinkingdo0000arri_q8o0 |location=Cambridge |publisher=[[Harvard University Press]] |year=1958}} Reprinted by [[University of Illinois Press]], October 2004. {{ISBN|0-252-02972-0}}. * David L. Bigler, Will Bagley: ''The Mormon Rebellion: America's First Civil War, 1857—1858.'' University of Oklahoma Press, Norman 2012, ISBN 978-0-8061-4315-6. == Ārējās saites == * [https://www.smithsonianmag.com/history/the-brink-of-war-48447228/ Smithsonian Magazine: The Brink of War] * [https://www.uen.org/utah_history_encyclopedia/u/UTAH_WAR.shtml Utah War — Utah History Encyclopedia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241007110042/https://www.uen.org/utah_history_encyclopedia/u/UTAH_WAR.shtml |date={{dat|2024|10|07||bez}} }} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:Pēdējo dienu svēto kustība]] [[Kategorija:ASV vēsture]] r9asd6daqzuzp8wegyq2vfm2lnqz4hg 0 603486 4532670 4517102 2026-10-06T14:57:09Z ~2026-53705-90 151486 /* Politiskā darbība */ 4532670 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Selma Levrence | vārds_orģ = | attēls = Saeimas_30.oktobra_s%C4%93de.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Selma Levrence 2025. gada 30. oktobra Saeimas sēdē | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] <small>(2019—2024; 2025—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aleksis Zoldners | bērni = | profesija = [[politoloģe]] | alma_mater = [[Bar-Ilana Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Selma Teodora Levrence''' (dzimusi {{dat|2000|10|25}}) ir latviešu [[politoloģe]] un politiķe. Bijusi [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Progresīvie]]". == Biogrāfija == S. Levrence mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]] un ieguvusi [[Bakalaura grāds|bakalaura]] grādu komunikācijas zinātnē un politikas zinātnē [[Bar-Ilana Universitāte|Bar-Ilana Universitātē]]. 2024. gadā uzsākusi [[Maģistra grāds|maģistrantūras]] studijas [[Londonas Universitāte]]s SOAS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/898-selma-teodora-levrence|title=Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref><ref name="PROdep">{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/jaunumi/saeima-levrence|title=Mairitai Lūsei tiekot ievēlētai Rīgas domē, Progresīvie Saeimas frakcijai pievienosies Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2026. gada augustā S. Levrence apprecējās ar žurnālistu Aleksi Zoldneru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/apprecejusies-praida-gajienu-organizatore-bijusi-saeimas-deputate-levrence-84863/|title=Apprecējusies praida gājienu organizatore, bijusī Saeimas deputāte Levrence|website=www.santa.lv|access-date=2026-08-22|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == No 2019. līdz 2022. gadam vadījusi [[Jaunatnes organizācija "Protests"|jaunatnes organizāciju "Protests"]], kur nodarbojusies ar cilvēktiesību un vides aktīvismu. Šajā laikā "Protests" piedalījās [[Klimats|klimata]] gājienu rīkošanā, organizēja jauniešu vasaras nometni par klimatu, akcijas [[LGBT tiesības Latvijā|LGBT+ tiesību]] atbalstam, dažādus solidaritātes pasākumus ar [[Baltkrievija]]s demokrātisko opozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2021. gadā kļuvusi par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta, taču netika ievēlēta. 2024. gada septembrī "Progresīvie" publiski paziņoja, ka nepiekrīt, ka [[Izraēla]] savu [[Izraēlas—Hamās karš|pastrādāto noziegumu Gazā]] dēļ uzskatāma par teroristisku valsti. Pēc šī notikuma S. Levrence apturēja darbību partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2025. gada 12. jūnijā S. Levrence kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti, jo [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un S. Levrence ieņēma viņas vietu kā nākamā kandidātu sarakstā. Viņa pievienojās "Progresīvie" Saeimas frakcijai<ref name="PROdep" /> un kopš 19. jūnija bija arī frakcijas priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DDACA030FD413471C22588E0002AE420?OpenDocument&lang=LV|title=Selma Teodora Levrence |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> S. Levrence kandidēja arī [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2026. gada 14. maijā zaudēja Saeimas deputātes mandātu, kad parlamentā atgriezās bijušais ministrs [[Andris Sprūds]]. 2026.g 15.Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas "Progresīvie saraksta" un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levrence, Selma Teodora}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] 6hppyzeeelihf7miuof4p296587zhtj 4532675 4532670 2026-10-06T15:00:32Z ~2026-53705-90 151486 /* Politiskā darbība */ 4532675 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Selma Levrence | vārds_orģ = | attēls = Saeimas_30.oktobra_s%C4%93de.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Selma Levrence 2025. gada 30. oktobra Saeimas sēdē | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] <small>(2019—2024; 2025—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aleksis Zoldners | bērni = | profesija = [[politoloģe]] | alma_mater = [[Bar-Ilana Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Selma Teodora Levrence''' (dzimusi {{dat|2000|10|25}}) ir latviešu [[politoloģe]] un politiķe. Bijusi [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Progresīvie]]". == Biogrāfija == S. Levrence mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]] un ieguvusi [[Bakalaura grāds|bakalaura]] grādu komunikācijas zinātnē un politikas zinātnē [[Bar-Ilana Universitāte|Bar-Ilana Universitātē]]. 2024. gadā uzsākusi [[Maģistra grāds|maģistrantūras]] studijas [[Londonas Universitāte]]s SOAS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/898-selma-teodora-levrence|title=Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref><ref name="PROdep">{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/jaunumi/saeima-levrence|title=Mairitai Lūsei tiekot ievēlētai Rīgas domē, Progresīvie Saeimas frakcijai pievienosies Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2026. gada augustā S. Levrence apprecējās ar žurnālistu Aleksi Zoldneru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/apprecejusies-praida-gajienu-organizatore-bijusi-saeimas-deputate-levrence-84863/|title=Apprecējusies praida gājienu organizatore, bijusī Saeimas deputāte Levrence|website=www.santa.lv|access-date=2026-08-22|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == No 2019. līdz 2022. gadam vadījusi [[Jaunatnes organizācija "Protests"|jaunatnes organizāciju "Protests"]], kur nodarbojusies ar cilvēktiesību un vides aktīvismu. Šajā laikā "Protests" piedalījās [[Klimats|klimata]] gājienu rīkošanā, organizēja jauniešu vasaras nometni par klimatu, akcijas [[LGBT tiesības Latvijā|LGBT+ tiesību]] atbalstam, dažādus solidaritātes pasākumus ar [[Baltkrievija]]s demokrātisko opozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2021. gadā kļuvusi par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta, taču netika ievēlēta. 2024. gada septembrī "Progresīvie" publiski paziņoja, ka nepiekrīt, ka [[Izraēla]] savu [[Izraēlas—Hamās karš|pastrādāto noziegumu Gazā]] dēļ uzskatāma par teroristisku valsti. Pēc šī notikuma S. Levrence apturēja darbību partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2025. gada 12. jūnijā S. Levrence kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti, jo [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un S. Levrence ieņēma viņas vietu kā nākamā kandidātu sarakstā. Viņa pievienojās "Progresīvie" Saeimas frakcijai<ref name="PROdep" /> un kopš 19. jūnija bija arī frakcijas priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DDACA030FD413471C22588E0002AE420?OpenDocument&lang=LV|title=Selma Teodora Levrence |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> S. Levrence kandidēja arī [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2026. gada 14. maijā zaudēja Saeimas deputātes mandātu, kad parlamentā atgriezās bijušais ministrs [[Andris Sprūds]]. 2026.g 15.Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levrence, Selma Teodora}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] cud3m8g2e2o961hzs1kvwczribmipzx 4532712 4532675 2026-10-06T18:15:32Z Egilus 27634 4532712 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Selma Levrence | vārds_orģ = | attēls = Saeimas_30.oktobra_s%C4%93de.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Selma Levrence 2025. gada 30. oktobra Saeimas sēdē | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] <small>(2019—2024; 2025—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aleksis Zoldners | bērni = | profesija = [[politoloģe]] | alma_mater = [[Bar-Ilana Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Selma Teodora Levrence''' (dzimusi {{dat|2000|10|25}}) ir latviešu [[politoloģe]] un politiķe. Bijusi [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Progresīvie]]". == Biogrāfija == S. Levrence mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]] un ieguvusi [[Bakalaura grāds|bakalaura]] grādu komunikācijas zinātnē un politikas zinātnē [[Bar-Ilana Universitāte|Bar-Ilana Universitātē]]. 2024. gadā uzsākusi [[Maģistra grāds|maģistrantūras]] studijas [[Londonas Universitāte]]s SOAS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/898-selma-teodora-levrence|title=Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref><ref name="PROdep">{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/jaunumi/saeima-levrence|title=Mairitai Lūsei tiekot ievēlētai Rīgas domē, Progresīvie Saeimas frakcijai pievienosies Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2026. gada augustā S. Levrence apprecējās ar žurnālistu Aleksi Zoldneru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/apprecejusies-praida-gajienu-organizatore-bijusi-saeimas-deputate-levrence-84863/|title=Apprecējusies praida gājienu organizatore, bijusī Saeimas deputāte Levrence|website=www.santa.lv|access-date=2026-08-22|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == No 2019. līdz 2022. gadam vadījusi [[Jaunatnes organizācija "Protests"|jaunatnes organizāciju "Protests"]], kur nodarbojusies ar cilvēktiesību un vides aktīvismu. Šajā laikā "Protests" piedalījās [[Klimats|klimata]] gājienu rīkošanā, organizēja jauniešu vasaras nometni par klimatu, akcijas [[LGBT tiesības Latvijā|LGBT+ tiesību]] atbalstam, dažādus solidaritātes pasākumus ar [[Baltkrievija]]s demokrātisko opozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2021. gadā kļuvusi par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta, taču netika ievēlēta. 2024. gada septembrī "Progresīvie" publiski paziņoja, ka nepiekrīt, ka [[Izraēla]] savu [[Izraēlas—Hamās karš|pastrādāto noziegumu Gazā]] dēļ uzskatāma par teroristisku valsti. Pēc šī notikuma S. Levrence apturēja darbību partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2025. gada 12. jūnijā S. Levrence kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti, jo [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un S. Levrence ieņēma viņas vietu kā nākamā kandidātu sarakstā. Viņa pievienojās "Progresīvie" Saeimas frakcijai<ref name="PROdep" /> un kopš 19. jūnija bija arī frakcijas priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DDACA030FD413471C22588E0002AE420?OpenDocument&lang=LV|title=Selma Teodora Levrence |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> S. Levrence kandidēja arī [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2026. gada 14. maijā zaudēja Saeimas deputātes mandātu, kad parlamentā atgriezās bijušais ministrs [[Andris Sprūds]]. 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levrence, Selma Teodora}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] oy9kvmzllq25jy29rfev7m4od62k45c 4532718 4532712 2026-10-06T18:34:46Z Biafra 13794 /* Politiskā darbība */ 4532718 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Selma Levrence | vārds_orģ = | attēls = Saeimas_30.oktobra_s%C4%93de.jpg | att_izm = 275px | apraksts = Selma Levrence 2025. gada 30. oktobra Saeimas sēdē | mazs_att = | amats = [[14. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2025|06|12|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2026|05|14|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] <small>(2019—2024; 2025—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aleksis Zoldners | bērni = | profesija = [[politoloģe]] | alma_mater = [[Bar-Ilana Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Selma Teodora Levrence''' (dzimusi {{dat|2000|10|25}}) ir latviešu [[politoloģe]] un politiķe. Bijusi [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Progresīvie]]". == Biogrāfija == S. Levrence mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]] un ieguvusi [[Bakalaura grāds|bakalaura]] grādu komunikācijas zinātnē un politikas zinātnē [[Bar-Ilana Universitāte|Bar-Ilana Universitātē]]. 2024. gadā uzsākusi [[Maģistra grāds|maģistrantūras]] studijas [[Londonas Universitāte]]s SOAS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/898-selma-teodora-levrence|title=Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref><ref name="PROdep">{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/jaunumi/saeima-levrence|title=Mairitai Lūsei tiekot ievēlētai Rīgas domē, Progresīvie Saeimas frakcijai pievienosies Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2026. gada augustā S. Levrence apprecējās ar žurnālistu Aleksi Zoldneru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/apprecejusies-praida-gajienu-organizatore-bijusi-saeimas-deputate-levrence-84863/|title=Apprecējusies praida gājienu organizatore, bijusī Saeimas deputāte Levrence|website=www.santa.lv|access-date=2026-08-22|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == No 2019. līdz 2022. gadam vadījusi [[Jaunatnes organizācija "Protests"|jaunatnes organizāciju "Protests"]], kur nodarbojusies ar cilvēktiesību un vides aktīvismu. Šajā laikā "Protests" piedalījās [[Klimats|klimata]] gājienu rīkošanā, organizēja jauniešu vasaras nometni par klimatu, akcijas [[LGBT tiesības Latvijā|LGBT+ tiesību]] atbalstam, dažādus solidaritātes pasākumus ar [[Baltkrievija]]s demokrātisko opozīciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2021. gadā kļuvusi par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta, taču netika ievēlēta. 2024. gada septembrī "Progresīvie" publiski paziņoja, ka nepiekrīt, ka [[Izraēla]] savu [[Izraēlas—Hamās karš|pastrādāto noziegumu Gazā]] dēļ uzskatāma par teroristisku valsti. Pēc šī notikuma S. Levrence apturēja darbību partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> 2025. gada 12. jūnijā S. Levrence kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti, jo [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un S. Levrence ieņēma viņas vietu kā nākamā kandidātu sarakstā. Viņa pievienojās "Progresīvie" Saeimas frakcijai<ref name="PROdep" /> un kopš 19. jūnija bija arī frakcijas priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DDACA030FD413471C22588E0002AE420?OpenDocument&lang=LV|title=Selma Teodora Levrence |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}</ref> S. Levrence kandidēja arī [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēta. 2026. gada 14. maijā zaudēja Saeimas deputātes mandātu, kad parlamentā atgriezās bijušais ministrs [[Andris Sprūds]]. 2026. gada [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no partijas "Progresīvie" saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{14. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Levrence, Selma Teodora}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:14. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] skuvh6x97sswoc9ldpb3wf5p795ukzh 0 606199 4532782 4518742 2026-10-07T03:30:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532782 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Salacgrīvas vidusskola |logo = | logo_size = 100px |seal_image = |image = |image size = |caption = Salacgrīvas vidusskola |location = [[Pērnavas iela (Salacgrīva)|Pērnavas iela]] 31, [[Salacgrīva]] {{LAT}} |fundingtype = |type = |map_type = Latvija |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 57 | latm = 45 | lats = 59 | latNS = N | longd = 24 | longm = 21 | longs = 15 | longEW = E |established = 1921 (1876) |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |schooltype = vidusskola |grades = |years = |students = |language = latviešu |revenue = |homepage = {{URL|https://www.salacgrivasvsk.lv/}} }} '''Salacgrīvas vidusskola''' ir vispārējās izglītības iestāde [[Salacgrīva|Salacgrīvā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. == Vēsture == Salacgrīvas vidusskolas pirmssākumi izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams [[Krasta iela (Salacgrīva)|Krasta ielā]] celts 1876. gadā. 1921. gada rudenī draudzes skolas telpās Krasta ielā 12 (tagad 44) Salacgrīvā atvēra vidusskolu ar reālskolas programmu. Skolotājs Hermanis Eidemanis par skolas pārzini strādāja no 1921. līdz 1928. gadam. Viņa iesākto darbu turpināja Artūrs Eglīte, 1929. gadā Salacgrīvas vidusskola kļuva par ģimnāziju. 1934. gadā skolēnu trūkuma dēļ ģimnāziju slēdza, turpināja darboties pamatskola. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] skolēni mācījās Krasta ielā 12, [[Vidzemes iela (Salacgrīva)|Vidzemes ielā]] 2, Pērnavas ielā 5 un 7, [[Baznīcas iela (Salacgrīva)|Baznīcas ielā]] 10. 1970. gada 4. decembrī nodeva ekspluatācijā jauno skolas ēku [[Pērnavas iela (Salacgrīva)|Pērnavas ielā]] 31. Skolā darbojas klubi “Dzintariņš”, “9. vilnis”, skolēni piedalās konkursos “Vai tu mīli jūru?”, “Mēs tavi saimnieki, zeme”, TV konkursos “Aicinām piedalīties”, “Ko tu proti?”, militārajā spēlē “Kāvi”, ierindas skatēs, sporta tērpu skatēs, sanitāro posteņu sacensībās, vasarā skolēni strādāja LOTOS vienībās, septembra mēnesī palīdzēja apkārtējām saimniecībām novākt ražu, tradicionāli notika lāpu gājiens, pārgājieni “Pretī zelta rudenim” un “Pretī pavasarim”, Jaungada karnevāli , skrējiens “Janvāra kilometri” u.c. pasākumi. 1981. gadā notika pirmais skrējiens “Trīs tilti”. 1989. gadā skola iesaistījās Baltijas jūras projektā sadarbībā ar skolām Zviedrijā — Timras ģimnāziju un Nīčepingas pamatskolu. 1990. gadā mācības uzsāka 1. jūrniecības koledžklase ar 15 audzēkņiem. 2002. gadā uzsāka projektu „Uzņēmējdarbības klase” sadarbībā ar Tessin ģimnāziju Zviedrijā. 2002. gadā skolā veica renovāciju Valsts investīciju projekta ietvaros. No 2004. līdz 2007. gadam skolas sadarbības partneri trīsgadīgā Eiropas izglītības programmas ''SOCRATES'' akcijas ''Comenius 1'' projektā bija Handevitas skolu centrs Vācijā un Šaukēnu vidusskola Lietuvā. Sadarbībā ar Dānijas Hoerupas pamatskolu 2008.—2010. gadā skola piedalījās projektā ''Nordplus Junior''. <gallery> Salacgrīvas vidusskola pirms 1934.jpg|Salacgrīvas vidusskolas skolotāji un skolēni (pirms 1934) Salacgrīvas sešklasīgā pmatskola pirms 1940.jpg|Salacgrīvas sešklasīgā pamatskola (pirms 1940) </gallery> == Aktivitātes == Skolā darbojas 14 interešu izglītības pulciņi, tai skaitā tautisko deju pulciņi piecās vecuma grupās. Katru gadu pavasarī notiek pulciņu atskaites koncerts Kultūras namā. Tradicionāli pasākumi ir Skolotāju diena, Popiela, Ziemassvētku svētrīts, Ziemassvētku balles, Raibā nedēļa. Kopš 2011.—2012. mācību gada pavasarī tiek organizēts 5.—12.klašu dziesmu koncerts. Skolēni aktīvi iesaistās Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatu lasīšanas aktivitātēs, ZZ čempionātā. Sākumskolas klases mācību gada garumā svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus. Tradicionāls ir Mārtiņdienas tirdziņš, Ziemassvētki, Lieldienas, vasaras Saulgrieži jeb vasaras ielīgošana. Sadarbībā ar Dabas izglītības centru “Ziemeļvidzeme” — Zaļā diena skolā .Regulāri iznāk sākumskolas avīze “ Gliemežvāks”. 2013. gadā pirmo reizi notika pasākums “Mēs lepojamies”, kurā godināja olimpiāžu, konkursu dalībniekus.<ref>[https://www.salacgrivasvsk.lv/par-skolu/skolas-vesture/ Skolas vēsture] {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20250803131656/https://www.salacgrivasvsk.lv/ skolas mājaslapa] {{Limbažu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 3gmmttaqdk587wdovi47v81f3f1ignh 0 609322 4532725 4532466 2026-10-06T19:24:29Z Biafra 13794 4532725 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Mazās Bighornas kauja | partof = [[Lielais Siu karš|Lielā Siu kara]] | image = Custer Massacre At Big Horn, Montana June 25 1876.jpg | caption = 1899. gada hromolitogrāfija no ''Werner Company'' Akronā, Ohaio štatā, ar nosaukumu "Kastera slaktiņš Bighornā, Montānā — 1876. gada 25. jūnijs". | date = 1876. gada 25.–26. jūnijs | place = netālu no Mazās Bighornas upes, Krou indiāņu rezervāts, Bighornas apgabals, [[Montāna]] | coordinates = {{Coord|45|33|54|N|107|25|44|W}} | result = Lakotu, Ziemeļu Šaienu un Arapaho cilšu indiāņu uzvara | territory = | combatant1 = {{plainlist| * [[Attēls:Pine Ridge Flag Oglala Lakota Nation.gif|25px]] Lakotas indiāņi * Dakota indiāņi * Ziemeļu šaieni * [[Attēls:Flag of Arapaho Nation.svg|25px]] Arapaho indiāņi }} | combatant2 = {{plainlist| * {{USA}} * [[Krou skauti]] * [[Arikara skauti]] }} | commander1 = {{plainlist| * [[Sēdošais Bizons]] * [[Trakais Zirgs]] * Žults * Klibais baltais vīrs * Divi mēneši }} | commander2 = {{plainlist| * [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]] {{kritis kaujā}} * Markuss Reno * Frederiks Bentīns * Mailss Keo {{kritis kaujā}} * Džeimss Kelouns {{kritis kaujā}} }} | units1 = Līdzenuma cilšu konfederācija | units2 = [[Attēls:7th Cavalry Regiment (USA).png|25px]] [[7. ASV Kavalērijas pulks]] | strength1 = 1100–2500 karotāji | strength2 = apmēram 700 kavalēristi un [[ASV Armijas indiāņu skauti|skauti]] | casualties1 = 31–100 nogalināti apmēram 160 ievainoti 10 ar karadarbību nesaistīti upuri | casualties2 = 268 nogalināti 55 ievainoti (6 vēlāk no ievainojumiem miruši) | map_type = | map_relief = | map_size = | image_size = 290 }} '''Mazās Bighornas kauja''' ({{val|en|Battle of the Little Bighorn}}), ko parasti dēvē par '''Kastera pēdējo cīņu''' (''Custer's Last Stand''), bija bruņota sadursme starp apvienotajiem [[Lakoti|lakotu]] [[siu]], ziemeļu [[Šaieni|šaienu]] un [[arapaho]] cilšu spēkiem un [[ASV Armija|Amerikas Savienoto Valstu Armijas]] 7. kavalērijas pulku. Tā notika 1876. gada 25. un 26. jūnijā gar Mazās Bighornas upi Krou indiāņu rezervātā [[Montāna]]s teritorijas dienvidaustrumos. Kauja, kurā ASV spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja 1876. gada Lielā Siu kara laikā.<ref>Kappler, Charles J (1904): ''Indian Affairs. Laws and Treaties''. Vol. 2. Washington, pp. 1008—1011.</ref> Tajā gāja bojā kavalērijas ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]. Lielākā daļa kauju Lielajā Siu karā, tostarp Mazās Bighornas kauja, notika zemēs, ko karā iesaistītās [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] ciltis bija atņēmuši citām ciltīm kopš 1851. gada.<ref>Ewers, John C.: "Intertribal Warfare as a Precursor of Indian-White Warfare on the Northern Great Plains". ''Western Historical Quarterly'', Vol. 6, No. 4 (Oct. 1975), pp. 397—410 [408].</ref><ref>Stands In Timber, John and Margot Liberty (1972): ''Cheyenne Memories''. Lincoln and London. p. 170, note 13.</ref><ref>Calloway, Colin G.: "The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850", ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].</ref><ref>White, Richard: "The Winning of the West: The Expansion of the Western Sioux in the Eighteenth and Nineteenth Centuries", ''The Journal of American History'', Vo. 65, No. 2 (Sep. 1987), pp. 319—343 [342].</ref> Lakotu indiāņi tur atradās bez vietējās [[Apsaroki|krou]] cilts piekrišanas, kurai bija līgums par šo teritoriju. Jau 1873. gadā krou vadonis Melnā kāja bija aicinājis ASV veikt militāras darbības pret iebrucējiem. Pastāvīgie lakotu iebrukumi līguma zemēs, kas piederēja mazākām ciltīm, bija tiešs rezultāts to pārvietošanai no [[Larami forts|Larami forta]] apkārtnes, kā arī reakcija uz balto iebrukumu [[Melnie kalni|Melnajos kalnos]], kurus lakoti uzskatīja par svētiem.<ref>Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. pp. 64—5, 84.</ref> Šis iepriekš pastāvošais indiāņu konflikts nodrošināja noderīgu ķīli kolonizācijai un nodrošināja Amerikas Savienotu Valstu valdībai stingru aliansi ar arikari un krou cilšu pārstāvjiem Lakotu karu laikā.<ref>Calloway, Colin G.: "The Inter-tribal Balance of Power on the Great Plains, 1760—1850". ''Journal of American Studies'', Vol. 16, No. 1 (April 1982), pp. 25—47 [46].</ref><ref>Dunlay, Thomas W. (1982). ''Wolves for the Blue Soldiers: Indian Scouts and Auxiliaries with the United States Army, 1860—90''. Lincoln and London. pp. 112—114.</ref><ref>Medicine Crow, Joseph (1992): ''From the Heart of the Crow Country: The Crow Indians' Own Stories''. New York. p. xi.</ref> == Priekšvēsture == Pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām kolonisti pārcēlās uz kontinenta rietumiem, kas izraisīja karus ar tur dzīvojošajām [[siu]] ciltīm. Pēc kara ar dienvidiem ASV karaspēks bija pārguris un tika sakauts cīņās ar indiāņiem, tādēļ 1868. gadā tika parakstīts līgums, kas slēdza ceļu, kas veda cauri indiāņu zemēm, un gar to uzceltie forti tika iznīcināti. Gatavojoties jaunam karam, 1876. gada februārī ASV ģenerāļu Alfrēda Terija un Džordža Kruka karaspēks atkal iebruka indiāņu zemēs.<ref>Gray, John S., Centennial Campaign The Sioux War of 1876, 1988, University of Oklahoma Press</ref> Siu bija spiesti pamest savas zemes un atkāpties tālāk citu cilšu zemēs. Jūnijā ģenerāļa Terija kolonna, virzoties gar [[Jeloustona (upe)|Jeloustonas upes]] dienvidu krastu, uzdūrās nesen pamestām ganībām. Sapulcinājis padomi, Terijs nolēma virzīties uz dienvidiem, kur bija devušies indiāņi, ar kājniekiem un artilēriju, vienlaikus sūtot kavalēriju uz Mazās Bighornas upes augšteci, lai bloķētu siu atkāpšanos. 22. jūnijā Kastera vadībā devās ceļā visas 12 7. kavalērijas pulka rotas, [[ASV Armijas indiāņu skauti|indiāņu izlūku]] vienība un 175 [[mūlis|mūļi]] ar 15 dienu pārtikas krājumiem. 24. jūnijā Kasters atklāja lielas indiāņu nometnes liecības un nolēma doties nakts gājienā, lai neļautu indiāņiem aizbēgt. Pulks ieradās vietā 25. jūnijā plkst. 2:00 un pēc tam ierīkoja nometni. Plkst. 10:00 Kasters uzkāpa kalnā telts priekšā, no kurienes viņam bija skats uz ienaidnieka nometnes malu. Viņam tika paziņots, ka neliela indiāņu vienība ir uzbrukusi atpalikušajiem, un, lai saglabātu pārsteiguma elementu, Kasters nolēma uzbrukt tajā pašā dienā.<ref>Andrist, Ralph K., ''The Long Death: The Last Days of the Plains Indian'', Editorial Galaxia, 2001, p. 272.</ref> Viņš sadalīja pulku trīs daļās: viņš pats vadīja rotu "C" (Toms Kasters), "E" (Eldžernons Smits), "F" (Džordžs Jeitss), "I" (Mailss Keo) un "L" (Džeimss Kelouns); Majors Reno saņēma "A", "G" un "M"; kapteinim Bentīnam tika piešķirtas rotas "D", "H" un "K"; ratu aizsardzībai uzņēmās rota "B" un karavīri no vairākām citām rotām kapteiņa Makdugala apvienotajā vadībā. Bentīnam tika pavēlēts nogriezties pa kreisi un izpētīt nelīdzeno reljefu, uzbrūkot atrastajiem indiāņiem; meklējamo prombūtnes laikā viņam bija jāpanāk galvenie spēki. Reno bija jāvirzās uz priekšu pa upes kreiso krastu, kur bija apmetušies indiāņi, bet pašam Kasteram — pa labo krastu. == Kauja == [[Attēls:Custer.gif|thumb|7. kavalērijas pulka virzība A: Kasters B: Reno C: Bentīns D: Jeitss E: Veirs|left]] 25. jūnijā pulksten 15:00 Reno apturēja savu kolonnu dažus simtus metru no nometnes, pavēlot tai nokāpt no zirgiem un atklāt uguni.<ref>''Battle of the Little Bighorn Timeline,'' [http://www.seedwiki.com/wiki/lbha/timeline?wikiPageId=576395] based on time tables developed Gray, John S. ''Custer’s Last Campaign''.</ref> Ienaidnieka parādīšanās [[Sēdošais Bizons|Sēdošā Bizona]] nometnē radīja apjukumu: sievietes satvēra savus bērnus un skrēja uz ziemeļiem, vīrieši pameta savus darbus, satvēra savus ieročus un metās ienaidnieka virzienā. Sastopoties ar daudzkārt pārāku spēku, Reno pavēlēja atkāpties uz koku birzi pie upes.<ref>''Perrett, Bryan.'' Last Stand: Famous Battles Against the Odds. London: Arms & Armour, 1993; p. 8.</ref>. [[Trakais Zirgs]] vadīja indiāņus uzbrukumā, un viņi apgāja no flangiem amerikāņu aizmugurē. Reno nolēma izlauzties līdz kalnam upes pretējā pusē (tagad saukts par Reno kalnu), un viņa rota atkāpšanās laikā cieta ievērojamus zaudējumus: 46 cilvēki tika nogalināti, un vēl aptuveni divi desmiti nespēja izlauzties līdz kalnam, slēpjoties krūmājos. Rotas ieņēma aizsardzības pozīcijas kalnā, un lielākā daļa indiāņu devās uz ziemeļiem, no kurienes bija dzirdamas arī kaujas skaņas. Kopš kaujas sākuma bija pagājušas apmēram četrdesmit piecas minūtes. {{ārējie resursi|float=right|headerimage=[[Attēls:Chief Gall ca1880s.jpg|210px]] [[Gall (Native American leader)|Gall]]|video1=[https://www.youtube.com/watch?v=q2UzKRUgzJ0 C-SPAN Cities Tour – Billings: Battle of the Little Bighorn], 38:44, [[C-SPAN]]<ref name="cspan">{{Tīmekļa atsauce|title=Battle of Little Bighorn|publisher=[[C-SPAN]]|date=September 12, 2013|url=https://www.c-span.org/video/?315349-1/battle-little-bighorn|access-date=May 24, 2017|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20170612134900/https://www.c-span.org/video/?315349-1%2Fbattle-little-bighorn|archive-date=June 12, 2017}}</ref> Park Ranger Steve Adelson describes the battle on-site}} Kasters, virzoties uz ziemeļiem, sasniedza Reno kalnu, kad Reno rota nokāpa no zirgiem, lai dotos uzbrukumā. Redzot indiāņu nometnes patieso lielumu, viņš nosūtīja kurjeru pie Makdugala ar norādījumiem ātri piegādāt munīciju. Rota turpināja ceļu gar upi, sasniedzot kalnu pretī nometnei (vēlāk pazīstamu kā Kelouna kalns), kur Kasters nolēma pāriet [[brasls|braslu]]. Tomēr ducis indiāņu jau bija šķērsojuši upi un atklājuši uguni ar šautenēm. Kasters, iespējams, baidoties no liela indiāņu slazda, pavēlēja atkāpties. Viņš nosūtīja taurētāju (tie armijā tika izmantoti arī kurjeru amatā) Mārtinu uz dienvidiem, lai atrastu un atvestu atpakaļ Bentīna rotas. Mārtins bija pēdējais amerikānis, kurš redzēja Kastera kolonnas karavīrus dzīvus. [[Attēls:Edgar Samuel Paxson - Custer's Last Stand.jpg|thumb|Kastera pēdējā cīņa, autors Edgars Samuels Paksons|alt=Custer's Last Stand by Edgar Samuel Paxson]] Bentīns kalnos neatrada nevienu indiāni un, pievienojoties apgādes ratiem, devās uz ziemeļiem, kad saņēma ziņojumus no pirmā kurjera un Mārtina. Paātrinot gaitu un atstājot ratus aiz muguras, viņa vienības šķērsoja Mazo Bighornu un ieraudzīja Reno karavīrus kāpjam kalnā, kurus vajāja gandrīz tūkstotis indiāņu. Pievienojies Reno kalnā, Reno, ņemot vērā savus smagos zaudējumus, lūdza Bentīnu palikt, kam viņš piekrita, izvietojot savas rotas. Indiāņi apņēma kalnu brīvā ielenkumā un nosūtīja galvenos spēkus uz ziemeļiem, no kurienes kaujas skaņas sāka sasniegt aplenktos. Pulksten 16:50 Kastera draugs, "D" rotas kapteinis Veirs, zaudēja drosmi un bez atļaujas atdalījās no savām pozīcijām un devās lejup pa straumi. Ratu karavāna sasniedza kalnu 20 minūtes vēlāk. Saņēmis munīciju, Bentīns vadīja "H", "K" un "M" rotas sekojot Veiram. Sasniedzot Veira raga virsotni, karaspēks virs Kelounas kalna ieraudzīja šaujampulvera dūmu mākoni, no kura simtiem indiāņu steidzās tiem pretī, tad Bentīns ar kauju atkāpās uz Reno kalnu. Pēc Mārtina aiziešanas Kastera tālāko rīcību nevar droši aprakstīt, lai gan indiāņu liecības un arheoloģiskās ekspedīcijas sniedz zināmu ieskatu tajā, kas notika tālāk. Tiek uzskatīts, ka Kasters atkal sadalīja savus spēkus: atstājot divas aizsardzības līnijas Kelouna kalnā, viņš devās izlūkošanas misijā uz ziemeļiem. Tur viņš ieraudzīja tūkstošiem indiāņu bēgļu, un Kasters, kurš sākumā vēlējās viņus sagūstīt, lai izdarītu spiedienu uz ienaidnieku, nolēma pagaidīt Bentīnu. Kauja Kelouna kalnā, kurai bija raksturīgas sadursmes un neauglīgi uzbrukumi no abām pusēm, saņēma jaunu dzirksti, kad ieradās četru šaienu pašnāvnieku (Mazais viesulis, Pārgrieztais vēders, Savilkta roka un Trokšņainā iešana) vienība. Viņi uzbruka amerikāņu līnijai un, lai gan visi tika nogalināti, deva saviem biedriem iespēju ar otro vilni ielauzties amerikāņu pozīcijās, pirms amerikāņiem bija laiks pārlādēt ieročus. Kapteinis Kelouns atvilka dažus karavīrus no citām pozīcijām uz kritisko punktu, kas ļāva indiāņiem, iedvesmojoties no pašnāvnieku uzbrukuma, ielauzties viņa rotas retinātajās rindās. Ienaidnieka skaitliskais pārsvars tuvcīņā noveda pie Kelouna vienību iznīcināšanas. Daži izdzīvojušie uzkāpa kalna virsotnē, kur pēdējo aizsardzības līniju noturēja kapteiņa Keo "I" rota, kuras karavīri pēc dažām minūtēm tuvcīņas atkāpās uz ziemeļiem uz Kastera kalnu. Kastera piecu rotu paliekas sapulcējās kalnā, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā (pazīstams arī kā "Kastera pēdējā pozīcija"), pakļautas uzbrukumiem no divdesmit reizes lielāka karavīru skaita. Indiāņi atzīmēja nolemto vīru nepieredzēto drosmi, ko viņi nebija gaidījuši no baltajiem. "E" rotas karavīri mēģināja izlauzties cauri ielenkumam, bet tika pilnībā iznīcināti. Kastera kalna virsotnē amerikāņi individuāli saskārās ar tuvojošajiem indiāņiem tuvcīņā. Dažu minūšu laikā kalnā nebija palicis dzīvs vairs neviens amerikānis.<ref>''Miller, David Humphreys.'' Custer’s Fall, Lincoln, Nebraska: University of Nebraska Press, 1985, pg 158</ref> No visiem 7. kavalērijas piecu rotu pēdējās cīņas dalībniekiem izdzīvoja tikai Komančs — Keo zirgs, kas vēlāk kļuva arī par pulka talismanu. Ienaidnieku ķermeņu skalpēšana, kas bija sākusies jau kaujas laikā, pēc sakāves nodarbināja visus indiāņu karotājus. Daudzi ķermeņi tika sagraizīti arī ar nažiem, un viņu iekšas un dzimumorgāni tika izrauti. [[Attēls:ComancheeCuster-GrabillLR.jpg|thumb|Zirgs Komančs 1887. gadā]] Blakus Kastera ķermenim, kurš bija guvis divas šautas brūces, tika atrastas 17 izlietotas patronas no viņa Remingtona ieroča. Kasteram skalpēšana netika veikta, jo neviens nevēlējās atzīties viņa nogalināšanā savas drošības labad — 17. jūlijā indiāņu vajāšana beidzās ar šaienu karotāja Dzeltenie mati nāvi, kuru nogalināja un noskalpēja slavenais izlūks [[Bizonu Bills]] ar saucienu: "Pirmais skalps par Kasteru!" Vēlāk karotājs Lietus Sejā pastāstīja par savu Kastera slepkavību, taču pat indiāņi domāja, ka viņš iedomas pasniedz kā realitāti: Lietus Sejā iepriekš bija publiski apvainojis Kasters. Pēc Kastera sagrāves indiāņu galvenie spēki devās uz dienvidiem uz Reno kalnu. Reno un Bentīna rotas nestāvēja dīkā — viņi raka [[tranšeja]]s ar bļodām un nažiem. Pašnāvnieku neesamība nedeva indiāņiem iespēju veikt izšķirošu uzbrukumu, un viņi aprobežojās ar šaušanu no šautenēm un lokiem, kas bija efektīvāki bultu paraboliskās trajektorijas dēļ. 7 rotas ieņēma apļveida aizsardzību, ciešot slāpes — gājieni uz upi pēc ūdens bija neveiksmīgi. Informācijas trūkums par Kastera vienību radīja versijas par viņa likteni, virsnieki uzskatīja, ka viņš atkāpās uz ziemeļiem pie ģenerāļa Terija. Viņi atcerējās Vašitas kauju, kad Kasters "aizmirsa" majora Eliota vienību, ko šaieni bija pilnībā noslaktējuši. Arī tad karavīri jutās pamesti. Naktī 17 cilvēki ielauzās uz kalnu, dienas laikā nespējot atkāpties no krūmiem. 26. jūnija rītā indiāņu uzbrukumi turpinājās. Bentīns, rotas "H" priekšgalā, veica reidu uz dienvidiem pret indiāņiem, kas bija pārāk cieši nocietinājušies tuvumā. Aplenkto slāpes tikai pieauga, un visbeidzot 17 brīvprātīgie pieteicās doties pēc ūdens, ko viņi arī izdarīja: četri ar šautenēm (visi vācieši) piesedza pārējos, kuri piepildīja savus traukus ar upes ūdeni. Uzzinājis, ka Terija kājnieki tuvojas no ziemeļiem, Sēdošais Bizons pavēlēja saviem cīnītājiem atkāpties. Reno kalna kauju laikā amerikāņu pulks zaudēja vēl 6 kritušos vīrus un 48 ievainotos. == Kaujas sekas == 27. jūnijā Terija kājnieki ieradās kaujas vietā, uzmanīgi pārvietojoties pēc izdzīvojušo izlūku brīdinājumiem. Ziņas par Kastera sakāvi ātri izplatījās prērijās, un dažas indiāņu ciltis pameta savus rezervātus, lai pievienotos Sēdošā Bizona armijai. Pārējo 1876. un visu 1877. gadu amerikāņi pavadīja, dzenoties pakaļ indiāņiem, no kuriem lielākā daļa galu galā tika sagūstīti. Karš beidzās ar ASV uzvaru, un visi indiāņi tika spiesti apmesties rezervātos. Kastera sakāve izraisīja milzīgu rezonansi ASV, ko eiropieši maz saprata kaujas vietējā mēroga dēļ. Sabiedrība pieprasīja sodīt vainīgos. Tika izvirzītas daudzas hipotēzes, no kurām lielāko daļu var atspēkot. Piemēram, Kasters tika apsūdzēts spēku šķelšanā, taču viņš to jau iepriekš bija veiksmīgi izmantojis. Paļaujoties uz indiāņu nespēju aizstāvēties, Kasters tiek apsūdzēts par veltīgu atteikšanos šķērsot upi pie Kelouna kalna, pēc kā viņš būtu varējis šķērsot indiāņu apmetni. Tāpat tiek aizmirsts, ka kādā brīdī divsimt karavīriem būtu nācies stāties pretī Reno kalnā izvietotās indiāņu galvenās vienības uzbrukumam. Kastera agresīvā stila cienītāji apsūdzēja Reno un Bentīnu par kavēšanos un pat gļēvulībā. Bet, kad Bentīns sasniedza Veirpointu, piecu rotu paliekas jau bija sagrautas, un uzbrukums pirms piegādes ratu ierašanās, tas ir, bez munīcijas, varēja novest pie vēl postošāka kaujas iznākuma. Vienīgais neapstrīdamais fakts ir tas, ka Kasters neievēroja pavēli "bloķēt atkāpšanās ceļu", bet nolēma uzbrukt tūkstošiem indiāņu, negaidot galveno spēku ierašanos. [[Attēls:Little Bighorn memorial obelisk.jpg|thumb|Obelisks ASV karavīru pārapbedīšanas vietā]] Mūsdienās kaujas vietā ir uzcelts memoriāls. Kritušie Kastera kolonnas karavīri Amerikas Savienotajās Valstīs tiek uzskatīti par varoņiem. Par kauju ir sarakstītas daudzas grāmatas, iestudētas daudzas lugas un uzņemtas daudzas filmas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 Account of Custer's fight on Little Bighorn, MSS SC 860] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240818012748/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/3650 |date={{dat|2024|08|18||bez}} }} at L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, [[Brigham Young University]] * [https://web.archive.org/web/20180704113147/http://www.custermuseum.org/ Custer Battlefield Museum, Garryowen, Montana] * [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112519013/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part III.] * [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112752414/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part IV. Indians.] * [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112632373/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part V.] * [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112687093/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VI.] * [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/13112744393/sizes/o/in/photostream/ Map of Battle of Little Bighorn, Part VII. Custer's Last Stand.] * [https://www.flickr.com/photos/lakota_sioux_and_comanche_indians/12445642425/sizes/o/in/photostream/ Map of Indian battles and skirmishes after the Battle of Little Bighorn. 1876—1881.] * Battle field related ** [https://www.nps.gov/libi/index.htm Little Bighorn Battlefield National Monument] ** [http://www.friendslittlebighorn.com/ Friends of the Little Bighorn Battlefield] * Portals ** [http://www.lbha.org/ The Little Big Horn Associates] — includes a bibliography and articles, as well as many general and commercial links ** [http://www.custerwest.org/ custerwest.org] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070107230811/http://www.custerwest.org/ |date={{dat|2007|01|07||bez}} }} — site for traditional scholarship with sources and videos * First-person accounts ** [https://web.archive.org/web/20160812132028/http://www.pbs.org/weta/thewest/resources/archives/six/bighorn.htm The Battle of Little Bighorn:] An Eyewitness Account by the Lakota Chief Red Horse ** An [https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1881/05/07/98555099.pdf eyewitness account] by Tantanka Iyotake (Lakota Chief Sitting Bull), ''New York Times'' archive PDF. ** [http://digicoll.library.wisc.edu/cgi-bin/History/History-idx?type=goto&id=History.Reno&isize=M&submit=Go+to+page&page=1 Complete transcript] of the Reno Court of Inquiry ** [http://www.astonisher.com/archives/museum/index.html 100 Voices:] Sioux, Cheyenne, Arapaho, Crow, Arikara and American eyewitness accounts of the Battle of the Little Bighorn * Lists of participants ** [http://www.friendslittlebighorn.com/Soldiers-Warriors.htm Friends Of The Little Bighorn Battlefield] — Battle information, including names of 7th Cavalry soldiers and warriors who fought in the battle. ** [https://web.archive.org/web/20050427062829/http://freepages.folklore.rootsweb.com/~pickensarchive/custer.html Muster Rolls of 7th U.S. Cavalry, June 25, 1876] * [https://web.archive.org/web/20080110071723/http://www.cbhma.org/ Custer Battlefield Historical and Museum Association] * [https://web.archive.org/web/20130514172105/http://library.uww.edu/special-collections/special-collections/hammer-collection Kenneth M. Hammer Collection on Custer and the Battle of the Little Bighorn] (Harold G. Andersen Library, University of Wisconsin-Whitewater) * [http://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 Charles Kuhlman collection on the Battle of the Little Big Horn, MSS 1401] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240913195509/https://archives.lib.byu.edu/repositories/14/resources/1449 |date={{dat|2024|09|13||bez}} }} in the L. Tom Perry Special Collections, Harold B. Lee Library, Brigham Young University * [http://video.pbs.org/video/2186572157 "Custer's Last Stand"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130527131734/http://video.pbs.org/video/2186572157|date=May 27, 2013}} — An ''American Experience'' Documentary * [http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf Verdict at the Little Bighorn] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170204170010/http://www.amerisurv.com/PDF/TheAmericanSurveyor_Michelsen-VerdictAtLittleBighorn_October2009.pdf|date=February 4, 2017}} — ''The American Surveyor'' (October 2009) <!--The following links appear to be useful as references, but are violations of [[wp:ELNO]] #1. Please remove them after they are no longer needed here. * [http://www.equinenet.org/heroes/comanche.html Comanche:] A horse billed as the only survivor of the battle of the Little Big Horn --> * [https://books.google.com/books?id=9Hh0AAAAMAAJ&q=Cyclorama%20 Cyclorama of Custer's Last Stand] {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:1876. gads]] [[Kategorija:Indiāņu kari]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Siu]] csluwpv6kea6mcu1ceg2o7v52i4p0az 0 609402 4532726 4532468 2026-10-06T19:26:17Z Biafra 13794 4532726 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dzelzceļa tilts pār Ventu Ventspilī.JPG|thumb|250px|Dzelzceļa tilts pār Ventu ved uz bijušo staciju Ventspils—Dienvidi]] '''Ventspils Dienvidu stacija''' jeb '''Ventspils—Dienvidi''' bija [[Dzelzceļa stacija|dzelzcļa stacija]] [[Ventspils|Ventspilī]], [[Venta]]s kreisajā pusē, sliežu ceļš, kas pāri dzelzs tiltam ved uz to, bija 2009. gadā nojauktās [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|dzelzceļa līnijas Liepāja—Ventspils]] daļa. Dzelzcela parks bija paredzēts manevru sastāvu pieņemšanai—nosūtīšanai, bet tajā nebija dzelzceļa ēku un apkalpojošā personāla. Pēc 2011. gada sliežu ceļus uz Dienvidu parku demontēja. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gada decembrī vācu karaspēks pabeidza būvēt normālplatuma rokādes dzelzceļu no [[Liepāja]]s ar galastaciju Ventspils—Dienvidi (''Windau-Süd'') Ventas kreisajā krastā. [[Ventspils (stacija)|Ventspils staciju]] tolaik pārdēvēja par Ventspils—Ziemeļi (''Windau-Nord''). {{coord|57|21|34|N|21|34|24|E|display=title|type:landmark}} {{Dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils}} [[Kategorija:Ventspils vēsture|D]] g5ri6almuu3bwgpxfzx6x9mqi0egk85 0 609403 4532876 4333362 2026-10-07T11:43:17Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Ventspils-Dienvidi]] to [[Ventspils—Dienvidi]] 4532876 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventspils—Dienvidi]] d8czluietadiz8pvrmw32t41k8p7q1x 0 609539 4532733 4532480 2026-10-06T19:37:00Z Biafra 13794 4532733 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Čārlzs Džeimss Kērks | vārds_orig = ''Charles James Kirk'' | attēls = Charlie Kirk in Tampa July 2025 (cropped).jpg | att_nosaukums = Kērks 2025. gada jūlijā | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 14 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Ārlingtonhaitsa}} | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 10 | m_vieta = {{vieta|ASV|Jūta|Orēma}} | pilsonība = Amerikas Savienotās Valstis | nodarbošanās = politiskais aktīvists | darbības_gadi = 2012—2025 | dzīvesbiedrs = Ērika Francve (precējušies 2021) | bērni = 2 | paraksts = Charlie kirk.svg | citas daļas = }} '''Čārlzs Džeimss Kērks''' ({{val|en|Charles James Kirk}}, dzimis 1993. gada 14. oktobrī, miris 2025. gada 10. septembrī) bija [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība. Viņš 2012. gadā dibināja konservatīvo organizāciju ''Turning Point USA'' (TPUSA) un bija tās izpilddirektors. Kērks bija arī ''Turning Point Action'' (TPAction) izpilddirektors un ''Council for National Policy'' (CNP) biedrs. Vēlākajos gados ''[[The Washington Post]]'' viņu raksturoja kā “vienu no ievērojamākajām [[labēja politika|labējo]] balsīm”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/nation/2025/09/10/charlie-kirk-shot-utah-valley/|title=Conservative activist Charlie Kirk shot and killed in Utah; manhunt for shooter ongoing|work=The Washington Post|access-date=2025-09-11|date=2025-09-10|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref> == Dzīvesgājums == Kērks piedzima [[Čikāga]]s priekšpilsētā Ārlingtonhaitsā (''Arlington Heights''), [[Ilinoisas štats|Ilinoisas štatā]].<ref name="NYT Obit">{{Tīmekļa atsauce |last=Risen |first=Clay |date=September 10, 2025 |title=Charlie Kirk, Right-Wing Force and a Close Trump Ally, Dies at 31 |url=https://www.nytimes.com/2025/09/10/us/politics/charlie-kirk-dead.html |work=[[The New York Times]]}}</ref> bet uzauga netālu esošajā Prospekthaitsā (''Prospect Heights''). Vidusskolā viņš aktīvi iesaistījās politikā, atbalstot [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātu Marku Kērku (nav radniecības) viņa kampaņā uz [[ASV Senāts|ASV Senātu]]. Kērks uzsāka mācības Hārpera koledžā, bet tās pārtrauca,<ref name="NYT Obit" /> lai pievērstos politiskajam aktīvismam, uz ko viņu iedrošināja tā laika [[Tējas partija]]s kustības atbalstītais kandidāts Bills Montgomerijs.<ref name="atlantic" /> 2012. gadā Kērks nodibināja TPUSA, konservatīvu studentu organizāciju, kas ātri auga ar tādu donoru kā Fostera Frīsa atbalstu.<ref name="atlantic">{{Laikraksta atsauce |last=Nelson |first=Rebecca |date=March 25, 2015 |title=The 21-Year-Old Becoming a Major Player in Conservative Politics |url=https://www.theatlantic.com/politics/archive/2015/03/the-21-year-old-becoming-a-major-player-in-conservative-politics/451110/ |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20170808135151/https://www.theatlantic.com/politics/archive/2015/03/the-21-year-old-becoming-a-major-player-in-conservative-politics/451110/ |archive-date=August 8, 2017 |access-date=September 25, 2020 |magazine=[[The Atlantic]]}}</ref> 2019. gadā Kērks dibināja politiskās aizstāvības organizāciju ''Turning Point Action'', bet vēlāk kopā ar [[pentakosti|pentakostu]] mācītāju Robu Makkoju izveidoja ''Turning Point Faith'', kas bija vērsta uz reliģisko kopienu mobilizēšanu konservatīvos jautājumos. Kērks vadīja konservatīvu sarunu radio raidījumu ''The Charlie Kirk Show''. Viņš atbalstīja [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] politiku un veicināja tās popularitāti. 2025. gada 10. septembrī 31 gada vecumā Kērks tika [[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]], uzstājoties TPUSA pasākumā Jūtas ielejas universitātes (UVU) teritorijā, kas bija daļa no viņa ilgstošajām publisko diskusiju sērijas augstākās izglītības iestādēs visā ASV. Kērka nāve piesaistīja starptautisku uzmanību un izraisīja nosodījumu politiskajai vardarbībai. Dienu pēc Kērka nāves, 2025. gada 11. septembrī, [[Donalds Tramps]] paziņoja, ka Kērkam pēc nāves tiks piešķirta [[Prezidenta brīvības medaļa]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Hutzler |first1=Alexandra |date=September 11, 2025 |title=Trump announces he will posthumously award Charlie Kirk the Presidential Medal of Freedom |url=https://abcnews.go.com/Politics/trump-announces-posthumously-award-charlie-kirk-presidential-medal/story?id=125474603 |access-date=September 11, 2025 |work=ABC News |language=en}}</ref> 12. septembrī Vašingtonā, [[Jutas štats|Jūtas štatā]], varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu. Četras dienas vēlāk, 16. septembrī, viņam tika izvirzītas apsūdzības par [[Slepkavība|slepkavību]] sevišķi smagos apstākļos un citiem pārkāpumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Čārlija Kērka slepkavība]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kērks, Čārlijs}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:2025. gadā mirušie]] [[Kategorija:Aktīvisti]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] p6j59u3zpe4rk2eiv53yctwd4v46cbl 0 609555 4532734 4488796 2026-10-06T19:39:47Z Biafra 13794 4532734 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Īzaks Rašals''' (dzimis {{dat|1947|6|29}}) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[biologs]], [[LU Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūta]] Augu ģenētikas laboratorijas vadītājs. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis]] (2001), Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents. == Dzīvesgājums == Dzimis 1947. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Mācījās [[Rīgas Elektromehāniskais tehnikums|Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā]], tad studēja bioloģiju Latvijas Valsts universitātē, 1972. gadā absolvēja līdzdiploma studijas. Strādāja [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|LZA Bioloģijas institūtā]] (LZA BI), 1976. gadā PSRS Zinātņu akadēmijas Vispārējās ģenētikas institūtā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju. 1986. gadā kļuva par LZA BI Augu ģenētikas laboratorijas vadītāju. Kopš 1996. gada vada žurnāla ''Proceedings of the Latvian Academy of Sciences'' ("LZA Vēstis") eksakto un dabas zinātņu (B) daļas redaktoru padomi.<ref>[http://ww3.lza.lv/scientists/RashalI.htm Latvian Scientists]{{Novecojusi saite}}</ref> Emeritētais zinātnieks kopš 2017. gada. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rašals, Īzaks}} [[Kategorija:1947. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]] ghossolc8macs6uhz26szhoo0kelgz6 0 609564 4532735 4334718 2026-10-06T19:42:08Z Biafra 13794 4532735 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Orobanchaceae | dzimta_lv = Brūnkāšu dzimta | binomial = Orobanche pallidiflora | sinonīmi = ''Orobanche reticulata ssp. pallidiflora'' <small>(Wimm. et Grab.) Hayek</small> | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = Wimm. et Grab. | ģints_lv = Brūnkātes | ģints = Orobanche | suga = Orobanche pallidiflora | suga_lv = Bālziedu brūnkāte }} '''Bālziedu brūnkāte''' (''Orobanche pallidiflora'') ir [[Brūnkātes|brūnkāšu]] suga, kuru daži autori uzskata par ''Orobanche'' ''reticulata'' pasugu''.'' Tā ir sastopama [[Eiropa]]s austrumu daļā, tostarp, gandrīz visā [[Latvija]]s teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/orobanche-pallidiflora-wimm-et-grab/|title=bālziedu brūnkāte - Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-11}}</ref> Parasti grupas aug [[Kūdra|kūdrainās]], atklātās vai pusatklātās vietās mitrās [[Pļava|pļavās]] un krūmājos. Parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] (''Cirsium palustre'') vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s (''Cirsium'' oleraceum). Vienīgā ģints suga Latvijā, kas aug mitrās, dūksnainās vietās. Izzūd pļavu hidromeliorācijas un vēlākas rekultivācijas dēļ. Līdzīgi citām brūnkātēm spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu. Ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Brūnkātes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Parazītiskie augi]] qpk8ntuyjqygk7sao2oslbdqiepm2ln 4532736 4532735 2026-10-06T19:43:03Z Biafra 13794 4532736 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Orobanchaceae | dzimta_lv = Brūnkāšu dzimta | binomial = Orobanche pallidiflora | sinonīmi = ''Orobanche reticulata ssp. pallidiflora'' <small>(Wimm. et Grab.) Hayek</small> | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | autors = Wimm. et Grab. | ģints_lv = Brūnkātes | ģints = Orobanche | suga = Orobanche pallidiflora | suga_lv = Bālziedu brūnkāte }} '''Bālziedu brūnkāte''' (''Orobanche pallidiflora'') ir [[Brūnkātes|brūnkāšu]] suga, kuru daži autori uzskata par ''Orobanche'' ''reticulata'' pasugu''.'' Tā ir sastopama [[Eiropa]]s austrumu daļā, tostarp, gandrīz visā [[Latvija]]s teritorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/orobanche-pallidiflora-wimm-et-grab/|title=bālziedu brūnkāte - Orobanche pallidiflora Wimm. et Grab. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-09-11}}</ref> Parasti grupas aug [[Kūdra|kūdrainās]], atklātās vai pusatklātās vietās mitrās [[Pļava|pļavās]] un krūmājos. Parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] (''Cirsium palustre'') vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s (''Cirsium oleraceum''). Vienīgā ģints suga Latvijā, kas aug mitrās, dūksnainās vietās. Izzūd pļavu hidromeliorācijas un vēlākas rekultivācijas dēļ. Līdzīgi citām brūnkātēm spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu. Ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2.kategorijā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Brūnkātes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Parazītiskie augi]] feh6wk4t0bnu94r33aw60c2rht2fklr 0 610928 4532639 4343540 2026-10-06T13:50:38Z Bendžamins 76862 4532639 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|12|6}} | birth_place = | caps1 = 13 | caps2 = 15 | caps3 = 40 | clubnumber = 8 | clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Prato|Prato]] | clubs2 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[AC Cittadella|Cittadella]] | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[AC Cittadella|Cittadella]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 11 | height = 185 | image = Christian Kouamé (cropped).jpg | caption = | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras olimpiskā izlase | nationalyears2 = 2021 | nationalyears1 = 2019 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Kristians Kuamē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2016—2017 | years3 = 2017—2018 | nationalcaps3 = 30 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2019— | years4 = 2018—2020 | caps4 = 49 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Genoa CFC|Genoa]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years5 = 2020 | caps5 = 7 | goals5 = 1 | clubs6 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | years6 = 2020—2026 | caps6 = 104 | goals6 = 7 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[RSC Anderlecht|Anderlecht]] | caps7 = 31 | years7 = 2021—2022 | goals7 = 8 | clubs8 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Empoli FC|Empoli]] | years8 = 2025 | caps8 = 8 | goals8 = 0 | clubs9 = {{flaga|Grieķija}} [[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]] | years9 = 2026— | caps9 = 16 | goals9 = 3 }} '''Kristians Mišels Kuamē Kuaku''' ({{Val|fr|Christian Michael Kouamé Kouakou}}, dzimis {{Dat|1997|12|6}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Kuamē spēlē [[Grieķijas Superlīga]]s komandā ''[[Aris Thessaloniki F.C.|Aris Thessaloniki]]''. Pārstāvējis Itālijā arī tādas komandas kā ''[[AC Prato|Prato]]'', ''[[AS Cittadella|Cittadella]]'', ''[[Genoa CFC|Genoa]]'', ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]'' un ''[[Empoli FC|Empoli]]''. Spēlējis arī Beļģijas komandā [[Briseles "Anderlecht"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2019. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Pārstāvējis izlasi [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kuamē, Kristians}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Genoa C.F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:ACF Fiorentina spēlētāji]] [[Kategorija:Briseles "Anderlecht" spēlētāji]] [[Kategorija:Empoli FC spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] nz8iqj7bjxomu58z93zaphsr358bvgk 0 619435 4532729 4530701 2026-10-06T19:30:28Z DrewAir 91233 /* Oktobris */ 4532729 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ob9jly3mjoapqsqwyqkztpb96ni4z40 0 622836 4532638 4412570 2026-10-06T13:48:35Z Bendžamins 76862 4532638 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|17}} | birth_place = | caps1 = 43 | caps2 = 23 | caps3 = 42 | clubnumber = 11 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[FC Lorient|Lorient B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[SC Schiltigheim|Schiltigheim]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[SAS Épinal|Épinal]] | countryofbirth = {{vieta|Vācija|Štutgarte}} | currentclub = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | goals1 = 6 | goals2 = 5 | goals3 = 10 | height = 187 | image = FC Zenit Saint Petersburg vs. Red Star Belgrade, 4 July 2023 (62) (cropped).jpg | caption = Žans Filips Kraso 2023. gadā | nationalcaps2 = 27 | nationalgoals1 = 2 | nationalgoals2 = 9 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U20 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2022— | nationalyears1 = 2017 | nationalcaps1 = 5 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Žans Filips Kraso | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2015—2017 | years2 = 2017—2018 | years3 = 2018—2020 | years4 = 2020—2023 | caps4 = 57 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]] | goals4 = 18 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[Le Mans FC|Le Mans]] | years5 = 2021 | caps5 = 14 | goals5 = 5 | years6 = 2022 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Francija}} [[AC Ajaccio|Ajaccio]] | caps6 = 15 | goals6 = 4 | clubs7 = {{flaga|Serbija}} [[Red Star Belgrade]] | years7 = 2023—2024 | caps7 = 29 | goals7 = 8 | clubs8 = {{flaga|Francija}} [[Paris FC]] | years8 = 2024— | caps8 = 66 | goals8 = 19 }} '''Žans Filips Kraso''' ({{Val|fr|Jean-Philippe Krasso}}, dzimis {{Dat|1997|7|17}}) ir [[Kotdivuāra]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2024. gada Kraso spēlē [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] komandā ''[[Paris FC]]''. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[SC Schiltigheim|Schiltigheim]]'', ''[[SAS Épinal|Épinal]]'', ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]'', ''[[Le Mans FC|Le Mans]]'' un ''[[AC Ajaccio|Ajaccio]]'', kā arī Serbijas komandā [[Belgradas "Crvena Zvezda"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2022. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. == Sasniegumi == '''Red Star Belgrade''' * [[Serbijas Superlīga]]: 2023—24 * [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]: 2023—24 '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kraso, Žans Filips}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bādenē-Virtembergā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]] [[Kategorija:AC Ajaccio spēlētāji]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda" spēlētāji]] [[Kategorija:Paris FC spēlētāji]] iqgnpu1gkfyj8zi5k55xrb47ce10kpf 0 628380 4532597 4532567 2026-10-06T12:06:54Z Egilus 27634 4532597 wikitext text/x-wiki {{Ūdenskrituma infokaste | name = Grūbes ūdenskritums | photo = Grūbes ūdenskritums.png | photo_width = | photo_caption = | map_type = Latvija | map_caption = | relief = jā | latd = 57 | latm = 31 | lats = 34.7 | latNS = N | longd = 26 | longm = 46 | longs = 43.4 | longEW = E | region = | location = [[Smiltenes novads]], [[Apes pagasts]] | type = | elevation = | height = 4,2 m | height_longest = | number_drops = 1 | width = 12 m | average_width = | watercourse = [[Vaidava (upe)|Vaidava]] | average_flow = | world_rank = }} '''Grūbes ūdenskritums''' jeb '''Vaidavas Grūbe''' ir 4,2 m (pēc citiem avotiem 4,3 m)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wondermondo.lv/vaidavas-grube/|title=Vaidavas Grūbe - Wondermondo|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref> augsts [[ūdenskritums]] uz [[Vaidava (upe)|Vaidavas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Grūbe (Apes pagasts)|Grūbē]]. Ūdenskritums izveidojies pāri [[devons|devona]] [[Pļaviņu svīta]]s [[dolomīts|dolomīta]] kāplei, tā platums sasniedz 12 m. Vēsturiski ūdenskritumam ir bijušas divas pakāpes — iespējams, 2 un 2,2 m augstas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/grubes_udenskritums_vaidavas_grube/|title=Grūbes ūdenskritums (Vaidavas grūbe) :: Grūbe , Apes lauku teritorija pag., Apes nov., Vidzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2026-04-06}}</ref> taču augšējās pakāpes dabiskais augstums tiek apšaubīts un senāki avoti norādījuši abu pakāpju dabisko kopīgo augstumu no 2,8 līdz 3,2 metriem.<ref name="Grīnbergs">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ūdenskritumi un krāces|last=Grīnbergs|first=Andris|year=2011|isbn=978-9984-9986-6-4|location=Rīga, "Trīsdesmit seši"|page=96.-97.}}</ref> Grūbes ūdenskritums ir viens no augstākajiem Latvijas ūdenskritumiem, taču tas ir apmūrēts un kalpo kā Grūbes dzirnavu (mūsdienās mazā [[hidroelektrostacija]]) aizsprosta pamats. Šie pārveidojumi traucē precīzi noteikt ūdenskrituma dabisko augstumu. Faktiski apskatāma tika apakšējā, 1,7—2 metrus augstā pakāpe. Grūbes ūdenskritums bija labi zināms jau 18. gadsimtā, bieži minēts literatūrā. 19. gadsimta vidū uzcēla Grūbes [[Ūdensdzirnavas|dzirnavas]] un ūdenskritumu apmūrēja. 20. gadsimta sākumā šeit darbojās Grūbes papes fabrika ar kokzāģētavu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wondermondo.lv/vaidavas-grube/|title=Vaidavas Grūbe - Wondermondo|access-date=2026-04-06|language=en}}</ref> Līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] tas bija apkārtnē lielākais rūpniecības centrs, kurā strādāja ap 80 cilvēku. Kara laikā 1944. gadā rūpnīca tika nopostīta. Hidroelektrostacija darbojas kopš 1951. gada, likvidēta 1972. gadā, bet atjaunota 1999. gadā, uzstādot Latvijā vienu no modernākajām turbīnām ar tālvadību. HES darbojas caurplūdes režīmā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://veclaicene.lv/grubes-hes-apkartne|title=Grūbes HES apkārtne|website=veclaicene.lv|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}</ref> Pār ūdenskritumu uzcelts gājēju tiltiņš. Pavisam netālu lejpus ūdenskrituma, Vaidavas labajā krastā atrodas arī 4,5 m augstais [[Grūbes dolomīta atsegums]]. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas dabas pieminekļi]] [[Kategorija:Latvijas ūdenskritumi]] [[Kategorija:Apes pagasts]] [[Kategorija:Vaidava]] lyxcjz7h7vw67z0rt3p1ite4wp2q6gz 0 628458 4532813 4452079 2026-10-07T07:09:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532813 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Slīma | native_name = ''Tas-Sliema'' | settlement_type = | image_skyline = Sliema montage.png | image_caption = Slimas skati: panorāma, Tiņē forts, Lombarda banka, baznīca "Stella Maris", Torņa ceļa krastmala | image_flag = Flag of Sliema.svg | image_shield = Sliema coa.svg | shield_size = | pushpin_map = Malta#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{MLT}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģions]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Ziemeļu Osta]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 1,3 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = | population_total = 22591 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 35 | latm = 54 | lats = 44 | latNS = N | longd = 14 | longm = 30 | longs = 15 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 41 | website = http://sliemalc.gov.mt/en | footnotes = }} '''Slīma''' ({{val|mt|Tas-Sliema}}, {{IPA2|tɐˈsːlɪːmɐ}}), arī '''Sliema''', ir [[osta]]s pilsēta uz ziemeļiem no [[Malta]]s galvaspilsētas [[Valleta|Valletas]] un ir tās [[Aglomerācija|aglomerācijas]] daļa. Slīmu un Valletu atdala šaurākajā vietā tikai 300 metru plats Marsamšetas līcis, kurā atrodas osta, bet apbraucot līci pa sauszemi, attālums starp pilsētu centriem ir 3 kilometri. Pilsēta atrodas [[Malta (sala)|Maltas]] [[Malta (sala)|salas]] ziemeļaustrumu piekrastē, [[Austrumu reģions (Malta)|Austrumu reģiona]] [[Ziemeļu osta|Ziemeļu ostas]] rajonā. Tā ir nozīmīga dzīvojamā un komerciālā zona, kā arī iepirkšanās, bāru, ēdināšanas un kafejnīcu dzīves centrs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sliemalc.gov.mt/geography-history/|title=Geography & History|website=Sliema|access-date=2026-04-08|language=en-US}} {{Novecojusi saite}}</ref> Tā ir arī visblīvāk apdzīvotā pilsēta salā. Piekrastes malā stiepjas promenāde "Sliema Front", un tā ir kļuvusi par vietu skrējējiem un gājējiem, kā arī par tikšanās vietu vietējiem iedzīvotājiem. Slīmas pludmales, izņemot vienu, ir akmeņainas, taču tās lieto ūdenssportam. Piekraste ir galvenā vieta uguņošanas šovu vērošanai, kas notiek augustā. Slīma un tās piekraste līdz kaimiņos esošajai [[Sandžiljana|Sandžiljanai]] ir Maltas galvenā piekrastes atpūtas zona.<ref name=":0" /> Slīma tiek uzskatīta par vēlamu dzīvesvietu un ir samērā turīga, ar ārkārtīgi augstām nekustamo īpašumu cenām salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju. Vēsturiski Slīmas ielās bija izvietotas stilīgas villas un tradicionālas maltiešu rindu mājas. Tagad Slīmā ir arī mūsdienīgi daudzdzīvokļu nami, no kuriem daži ir starp augstākajām ēkām Maltā. Tas ir radījis ievērojamas satiksmes, autostāvvietu un ar būvniecību saistītā trokšņa piesārņojuma problēmas. Slīmas iedzīvotāji ir pazīstami ar [[Angļu valoda|angļu valodas]] lietošanu kā dzimto valodu, lai gan 21. gadsimtā demogrāfisko izmaiņu dēļ tas mainās. Ārpus Maltas pilsētas vārds zināms galvenokārt pateicoties [[Futbols|futbola]] klubam "[[Sliema Wanderers]]", kurš 26 reizes kļuvis par [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas čempionu]] un tādēļ regulāri piedalās eirokausos. == Nosaukums == Pilsētas vārds maltiešu valodā nozīmē "miers", un tā [[Semītu valodas|semītu valodām]] raksturīgā līdzskaņu sakne SLM atbilst to pašu nozīmējošam [[arābu valoda]]s "salam" un [[Ivrits|ivrita]] "šalom", ko izmanto tradicionālajā austrumu sveicinājumā. Saskaņā ar leģendu, nosaukums radies no šāda sveiciena.<ref>https://web.archive.org/web/20180722215124/http://website.lineone.net/~remosliema/churches_used_by_british_forces.htm Malta Family History. Churches used by British Forces for Marriages</ref> == Vēsture == [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmetā]], ap [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtu p.m.ē.]], salā savu tirdzniecības apmetni izveidoja [[Feniķija|feniķieši]], lietojot arī ērto Marsamšetas ostu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kliemustorja.com/2023/08/25/the-phoenicians-and-malta/|title=The PHOENICIANS and MALTA|last=martinsdomain|website=kliemustorja|access-date=2026-04-08|date=2023-08-25|language=mt}}</ref> [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimtā p.m.ē.]] [[Kartāga|Kartāgas]] feniķieši zaudēja varu pār salu romiešiem, tomēr tas neietekmēja iedzīvotāju sastāvu.<ref name=":1" /> Slīma līdz 18. gadsimta beigām bija kluss zvejnieku ciemats pussalā iepretim Marsamšetas ostai Valletā, un vienīgais ievērojamais tajā bija skats uz galvaspilsētu. Iedzīvotāju skaits sāka pieaugt 1853. gadā, un 1878. gadā ciems izveidojās par draudzes centru. Pašlaik tā ir viena no 68 [[Maltas administratīvais iedalījums|Maltas pašvaldībām]] (vietējām padomēm). === Maltas bruņinieku periods === 1565. gada [[Maltas Lielais aplenkums|Lielā aplenkuma]] laikā Il-Kortina, kā to toreiz sauca, bija [[Draguts|Draguta]] vadīto turku karaspēka nometnes centrs. Viņš tur atrada savu nāvi, jo tika nogalināts bombardēšanas laikā. 18. gadsimta beigās Draguta nāves vietā [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Svētā Jāņa bruņinieki]] uzcēla [[Tiņē forts|Tiņē fortu]], un vēlākos gados to tālāk attīstīja briti.<ref name=":0" /><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://axhotelsmalta.com/discover-activities-in-malta/history-culture/brief-history-of-sliema/|title=A Brief History of Sliema {{!}} AX Hotels Malta|access-date=2026-04-08|language=en-US}}</ref> === Britu periods === [[Attēls:Parroquia de Sliema.jpg|thumb|Baznīca "Stella Maris"]] [[Attēls:Sliema Malta Colored-Balconies-01.jpg|thumb|Tradicionālie maltiešu balkoni Slīmā]] 1855. gadā publiskiem dievkalpojumiem tika atvērta jauna baznīca, kas veltīta Jūras Zvaigznei ("Stella Maris"), kas ir viens no [[Kristietība|kristiešu]] [[Jēzus Kristus|Jēzus]] mātes [[Jaunava Marija|Marijas]] tituliem. Ap jauno baznīcu mazais ciemats attīstījās un pārtapa par pilsētu. Līdz 1878. gadam iedzīvotāju skaits pieauga tik ļoti, ka reliģiskās varas iestādes lēma ''Stella Maris'' baznīcai izveidot atsevišķu draudzi, atdalot to no [[Birkirkara|Birkirkaras]] Sv. Helēnas draudzes.<ref name=":0" /> 19. gadsimta otrajā pusē Slīma kļuva par populāru kūrortu turīgākajiem Valletas iedzīvotājiem. Viņu elegantās villas un pilsētas mājas veidoja jaunas ielas. Dažādas [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laika]] ēkas rotāja tās trīs kilometrus garo jūras [[Promenāde|promenādi]], no kuras pavērās skats uz nelīdzenām piekrastes klintīm, fermām un nelielu smilšainu pludmali. 1990. gadā viena no šīm pamestajām fermām tika pārveidota par piekrastes dārzu, kas nosaukts ''Ġnien Indipendenza'' (Neatkarības dārzs).<ref name=":0" /> Dažas Viktorijas laika, kā arī [[Jūgendstils|jūgendstila]] mājas joprojām ir saglabājušās iekšējās ielās, lai gan gar pašu krasta līniju ir saglabājušās tikai dažas, jo tur notikusi ievērojama modernu daudzdzīvokļu māju un viesnīcu attīstība. Belvederas Terasē, ir saglabājusies īpatnēja sešu tradicionālo māju grupa ar maltiešu balkoniem. Tām ir piešķirta arhitektūras mantojuma aizsardzība, un zemākās ēkas to tuvumā nedrīkst celt augstāk.<ref name=":0" /> 19. gadsimtā briti Slīmas pussalā uzcēla trīs artilērijas baterijas. Turklāt 18. gadsimta Tiņē forts arī palika lietošanā, un Tiņē pussalā uzcēla kazarmas .<ref name=":2" /> 1881. gadā Slīmā uzbūvēja pirmo jūras ūdens destilēšanas rūpnīcu salā, lai nodrošinātu ūdeni Tiņē kazarmām. Jau 1882. gadā rūpnīca tika slēgta, un ēkā kopš tā laika atrodas tipogrāfija. Kazarmas tika nojauktas 2001. gadā.<ref name=":0" /> Pilsētā ir ievērojams skaits ielu, kuru nosaukumi saistīti ar britu laikmetu Maltā. 1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Maltas blokādes laikā, Slīma cieta dažu [[Ass valstis|Ass valstu]] bumbvedēju uzlidojumā, kurā gāja bojā 21 civiliedzīvotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/the-air-raid-that-devastated-sliema.857875|title=The air raid that devastated Sliema|last=Magri|first=Giulia|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2021-03-14|language=en-gb}}</ref> === Neatkarības laiks === Neatkarības pasludināšana 1973. gadā sakrita ar [[Tūrisms|tūrisma]] bumu, kas ietekmēja Slīmas pilsētbūvniecības plānus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edenleisure.com/history-timeline/|title=History/Timeline - Eden Leisure Group|access-date=2026-04-08|date=2015-07-21|language=en-US}}</ref> Pēdējās desmitgadēs Slīma atkal bijusi intensīvas attīstības vieta. Viktorijas laika mājas, kas atradās Tauerroudā, ir aizstātas ar daudzdzīvokļu mājām, kas celtas modernā arhitektūras stilā. No to daļas paveras skats uz Vidusjūru vai Valletu, taču šī attīstība ir bijusi pretrunīga no arhitektūras viedokļa. Promenāde tika modernizēta 1990. gadu beigās un ir iecienīta vieta nesteidzīgām pastaigām, īpaši vasaras naktīs, kad tā ir pārpildīta līdz pat rīta agrumam. Attīstība, augsts iedzīvotāju blīvums, autostāvvietu problēmas un augstās nekustamo īpašumu cenas ir novedušas pie tā, ka daudzi jaunāki cilvēki, kas sākotnēji nāk no šī reģiona, izvēlas pārvākties dzīvot citur salā. Tomēr iedzīvotāju kopskaits pilsētā strauji aug un desmit gadu laikā 2010. gados pieauga no 13 līdz 19 tūkstošiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timesofmalta.com/article/sliema-densely-populated-paris.1014519|title=Sliema is almost as densely populated as Paris|last=Borg|first=Neville|website=Times of Malta|access-date=2026-04-08|date=2023-02-19|language=en-gb}}</ref> Slīmā dzīvo arī turīgi ārvalstu emigranti, un ārzemnieku skaits 2024. gadā pilsētā pārsniedza pusi.<ref>https://newsbook.com.mt/en/foreign-residents-outnumber-maltese-in-sliema-gzira-st-julians-and-msida/ Newsbook. ''Foreign residents outnumber Maltese in Sliema, Gżira, St Julian’s and Msida.'' Damian Micallef, September 25, 2025</ref> Slīmas iedzīvotāju vidū angļu valodas kā pirmās valodas lietošanas izplatība samazinās, lai gan tā joprojām ir ievērojami augstāka nekā citās salas vietās. Maltiešu vārdu piejaukums angļu valodas teikumos ("maltinglišs") ir relatīvi izplatīts Slīmā, kā arī tās kaimiņpilsētās gar piekrasti. Daļa maltiešu Slīmā brīvi pārvalda angļu valodu, bet jūt grūtības ar maltiešu valodu, un tas atspoguļo angļu valodas lietošanu mājās un angliski runājošās skolās. Tomēr lielākā daļa Slīmas maltiešu brīvi pārvalda maltiešu valodu un runā tajā kā pirmajā valodā. == Sports == Bez starptautiski zināmās futbola komandas "Sliema Wanderers" pilsētā ir arī [[Pludmales futbols|pludmales futbola]] un [[Telpu futbols|futzāla]] komandas. Maltas daudzkārtējie čempioni ir vietējā [[Peldēšana (sports)|peldēšanas]] kluba [[ūdenspolo]] komanda "Sliema Aquatic Sports Club". Vēl pilsētā ir [[Regbijs|regbija]] komanda, kā arī [[Bokss|boksa]], [[Kikbokss|kikboksa]] un citu sišanas sporta veidu sporta skola. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Maltas pilsētas]] bddqh305b5sffnjwrkswg591l0cy7dj 0 632725 4532634 4498032 2026-10-06T13:45:25Z Bendžamins 76862 4532634 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|17}} | birth_place = | caps1 = 20 | caps2 = 26 | caps3 = 57 | clubnumber = 20 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes B]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | clubs3 = {{flaga|Francija}} [[RC Strasbourg|Strasbourg]] | countryofbirth = {{vieta|Francija|Anžē}} | currentclub = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | goals1 = 0 | goals2 = 0 | goals3 = 3 | height = 186 | image = Guela Doue Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-22 (cropped).jpg | caption = Gela Duē 2026. gadā | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 3 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalteam2 = {{fb|CIV}} | nationalyears2 = 2024— | nationalyears1 = 2023 | nationalcaps1 = 2 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Gela Duē | position = [[Aizsargs (futbols)|Aizsargs]] | years1 = 2020—2023 | years2 = 2023—2024 | years3 = 2024—2026 | clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | years4 = 2026— | caps4 = 1 | goals4 = 0 }} '''Gela Duē''' ({{Val|fr|Guéla Doué}}, dzimis {{Dat|2002|10|17}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Duē spēlē [[Vācijas Bundeslīga]]s komandā [[Leverkūzenes "Bayer"]]. Iepriekš spēlējis Francijas komandās ''[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]'' un [[Strasbūras "Racing"]]. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2024. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. Gelas jaunākais brālis [[Dezirē Duē|Dezirē]] pārstāv [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Duē, Gela}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Mēnā un Luārā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:Stade Rennais F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Strasbūras "Racing" spēlētāji]] [[Kategorija:Leverkūzenes "Bayer" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] fsv1mgvfr63uv3ivs9bzjyc2ck44l2u 0 633297 4532632 4480252 2026-10-06T13:39:58Z Bendžamins 76862 4532632 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2003|12|20}} | birth_place = | caps1 = | caps2 = 0 | caps3 = 35 | clubnumber = 14 | clubs1 = {{flaga|Kotdivuāra}} [[ASEC Mimosas]] | clubs2 = {{flaga|Austrija}} [[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]] | clubs3 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[FC Liefering|Liefering]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Bingervila}} | currentclub = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Grācas "Sturm"|Sturm Graz]] | goals1 = | goals2 = 0 | goals3 = 12 | height = 182 | image = Diakite asse sr 2425.png | caption = Umārs Djakitē 2025. gadā | nationalgoals1 = 6 | nationalteam1 = {{fb|CIV}} | nationalyears1 = 2023— | nationalcaps1 = 32 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Umārs Djakitē | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2020—2022 | years2 = 2022—2023 | years3 = 2022—2023 | years4 = 2023— | caps4 = 56 | clubs4 = {{flaga|Francija}} [[Stade de Reims|Reims]] | goals4 = 9 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Beļģija}} [[Cercle Brugge KSV|Cercle Brugge]] | years5 = 2025—2026 | caps5 = 25 | goals5 = 7 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Austrija}} [[Grācas "Sturm"|Sturm Graz]] | years6 = 2026— | caps6 = 2 | goals6 = 1 }} '''Umārs Djakitē''' ({{Val|fr|Oumar Diakité}}, dzimis {{Dat|2003|12|20}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Djakitē spēlē [[Austrijas Bundeslīga|Austrijas Bundeslīgas]] komandā [[Grācas "Sturm"]], kas viņu īrē no Francijas komandas ''[[Stade de Reims|Reims]]''. Karjeru sācis Kotdivuāras komandā ''[[ASEC Mimosas]]''. 2022. gadā pievienojies Austrijas komandai ''[[FC Red Bull Salzburg|Red Bull Salzburg]]'', sezonu pavadot īrē ''[[FC Liefering|Liefering]]'' komandā. Nākamajā sezonā pārcēlies uz ''[[Stade de Reims|Reims]]''. [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2023. gadā. Ar izlasi uzvarējis [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]]. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Sasniegumi == '''Kotdivuāra''' * [[Āfrikas Nāciju kauss]]: [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}}{{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Djakitē, Umārs}} [[Kategorija:2003. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Red Bull Salzburg spēlētāji]] [[Kategorija:Stade de Reims spēlētāji]] [[Kategorija:Cercle Brugge KSV spēlētāji]] [[Kategorija:Grācas "Sturm" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] srz1avet9hda7ls4rxl35hm0rbhcfzi 0 633316 4532631 4505077 2026-10-06T13:38:27Z Bendžamins 76862 4532631 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2006|11|14}} | birth_place = | caps1 = 3 | caps2 = 10 | caps3 = 33 | clubnumber = 25 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés B]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[CD Leganés|Leganés]] | clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[RB Leipzig]] | countryofbirth = {{vieta|Kotdivuāra|Abidžana}} | currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | goals1 = 0 | goals2 = 2 | goals3 = 12 | height = 182 | image = Yan Diomande Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-17 (cropped).jpg | caption = Jans Diomande 2026. gadā | nationalcaps2 = 1 | nationalgoals1 = 1 | nationalgoals2 = 0 | nationalteam1 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U17 | nationalteam2 = {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāras U23 | nationalyears2 = 2025— | nationalyears1 = 2022 | nationalcaps1 = 1 | pcupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|10|06|sk|bez}} | name = | playername = Jans Diomande | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 2025 | years2 = 2025 | years3 = 2025—2026 | nationalcaps3 = 15 | nationalgoals3 = 3 | nationalteam3 = {{fb|CIV}} | nationalyears3 = 2025— | clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Real Madrid CF|Real Madrid]] | years4 = 2026— | caps4 = 7 | goals4 = 0 }} '''Jans Diomande''' ({{Val|fr|Yan Diomande}}, dzimis {{Dat|2006|11|14}}) ir [[Kotdivuāra]]s [[futbolists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā un pārstāv [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada Diomande spēlē [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmās divīzijas]] komandā ''[[Real Madrid CF|Real Madrid]]''. Iepriekš spēlējis Spānijas komandā ''[[CD Leganes|Leganes]]''. 2025. gadā pievienojies ''[[RB Leipzig]]'' komandai. Savā pirmajā sezonā ticis atzīts par [[Vācijas Bundeslīga]]s sezonas labāko jauno spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/rookie-of-the-month-2025-26-vote-winners-sorare-34232|title=Yan Diomande named 2025/26 Bundesliga Rookie of the Season!|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2026-05-31|language=en}}</ref> [[Kotdivuāras futbola izlase]]s rindās debitējis 2025. gadā. Iekļauts izlases sastāvā [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Kotdivuāras futbolists-aizmetnis}} {{Kotdivuāras futbola izlase - FIFA 2026}} {{DEFAULTSORT:Diomande, Jans}} [[Kategorija:2006. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kotdivuāras futbolisti]] [[Kategorija:Kotdivuāras izlases futbolisti]] [[Kategorija:CD Leganes spēlētāji]] [[Kategorija:RB Leipzig spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] 3kymv1voilss7wuzc32jkm4205mpti7 0 636200 4532669 4501080 2026-10-06T14:40:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532669 wikitext text/x-wiki '''Papildlaiks''' ({{val|en|Overtime}} (OT) vai ''extra time'' (ET)) ir neizšķirta spēles rezultāta izšķiršanas metode, ko izmanto dažādos sporta veidos. Ja pēc pamatlaika beigām rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildu spēles periods — papildlaiks, lai noskaidrotu uzvarētāju. Dažos sporta veidos papildlaiku spēlē tikai tad, ja nepieciešams noteikt nepārprotamu uzvarētāju, piemēram, [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas turnīros]], kuros tikai viena komanda vai sportists var iekļūt nākamajā kārtā vai kļūt par turnīra uzvarētāju un atkārtotas spēles nav paredzētas. Papildlaika noteikumi dažādos sporta veidos un pat dažādās sacensībās var atšķirties. Dažkārt tiek izmantots [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņās uzvaras]] (''sudden death'') princips, kad spēle beidzas uzreiz pēc tam, kad kāda komanda vai spēlētājs pirmais gūst punktu vai vārtus. Futbolā šo principu agrāk dēvēja arī par [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtiem]] (''golden goal''). Citos gadījumos papildlaiks tiek izspēlēts pilnā noteiktā ilgumā, un uzvarētājs tiek noteikts tikai pēc tā beigām. Ja arī pēc papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, atkarībā no sacensību noteikumiem spēle var beigties neizšķirti, var tikt spēlēts vēl viens papildlaika periods vai arī uzvarētājs tiek noteikts citā veidā, piemēram, ar [[Soda sitienu sērija (sports)|soda sitienu sēriju]] vai citu neizšķirta rezultāta izšķiršanas procedūru. == Futbols == === Izslēgšanas spēles (tostarp profesionālajās sacensībās) === [[Futbols|Futbola]] [[Izslēgšanas sistēma|izslēgšanas]] turnīros vai izslēgšanas turnīra posmos, ja pēc pamatlaika beigām izšķirošajā spēlē (vai atkārtotajā spēlē) uzvarētājs nav noskaidrots, komandas spēlē 30 minūšu papildlaiku. (To nevajadzētu jaukt ar [[Kompensācijas laiks|kompensācijas laiku]], kas ir pamatlaika pagarinājums, lai kompensētu spēles pārtraukumus.) Pirms papildlaika ir īss pārtraukums (tradicionāli piecas minūtes), kura laikā spēlētāji paliek laukumā vai tā tuvumā. Papildlaiks sastāv no diviem 15 minūšu puslaikiem, starp kuriem komandas mainās laukuma pusēm. Lai gan [[Futbola noteikumi|Spēles noteikumi]] paredz papildlaiku kā vienu no atļautajiem veidiem uzvarētāja noteikšanai, sacensību organizatoriem nav pienākuma to izmantot. Katras sacensības var izvēlēties jebkuru no Spēles noteikumos paredzētajām metodēm uzvarētāja noteikšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theifab.com/laws/latest/determining-the-outcome-of-a-match/|title=Law 10: Determining the Outcome of a Match|website=IFAB|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Vienā spēlē izspēlētā pārī vai izšķirošajā atkārtotajā spēlē gadījumos, kad rezultāts ir neizšķirts, komandas gandrīz vienmēr spēlē papildlaiku. Tomēr tas attiecas tikai uz [[FIFA]] sacensībām un augstākā līmeņa [[Kontinentālās futbola sacensības|kontinentālajām izlašu sacensībām]]. Divu spēļu dueļos kontinentālajās sacensībās (piemēram, vīriešu klubu trīs līmeņu kontinentālajās sacensībās un sieviešu klubu kontinentālajās sacensībās), nacionālajās sacensībās (piemēram, [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausa]], [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]], [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kausa]] pusfinālos vai [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] paaugstināšanas un izkrišanas pārspēlēs) vai pat zemākos līmeņos (piemēram, [[Anglijas Futbola līga]]s izslēgšanas spēlēs), papildlaiks tiek spēlēts tikai atbildes spēlē, ja pēc abu spēļu summārā rezultāta — un parasti pēc tam arī pēc [[Viesos gūto vārtu noteikums|viesos gūto vārtu noteikuma]] piemērošanas — uzvarētājs vēl nav noskaidrots. Tomēr, sākot ar 2021.—22. gada sezonu, [[UEFA]] atcēla viesos gūto vārtu noteikumu visās klubu sacensībās un aizstāja to ar 11 metru soda sitienu sēriju, ja arī pēc papildlaika kopējais rezultāts joprojām ir neizšķirts. [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā agrāk neizšķirtu pāru spēļu rezultātus izšķīra ar tik daudzām atkārtotām spēlēm, cik bija nepieciešams, līdz viena no tām noslēdzās ar uzvarētāju pamatlaikā — bez papildlaika vai 11 metru soda sitienu sērijas. Mūsdienās atkārtota spēle ir ierobežota līdz vienai, un, ja arī pēc tās rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks. Savukārt [[CONMEBOL]] vēsturiski papildlaiku gandrīz nekad neizmantoja savās organizētajās sacensībās, izņemot tikai turnīra finālus, piemēram, ''[[Copa Libertadores]]'' un ''[[Copa Sudamericana]]'' finālus. Spēļu vai divu spēļu pāru rezultāti, kuros tiek spēlēts papildlaiks, bieži tiek pierakstīti ar saīsinājumu ''a.e.t.'' (''after extra time'' — "pēc papildlaika"), kas parasti tiek norādīts kopā ar rezultātu pēc pamatlaika. Divu spēļu formāts klubu sacensību finālos ar šādu noteikumu joprojām tiek izmantots [[CONCACAF]] klubu sacensībās, kur viesos gūto vārtu noteikumam joprojām ir priekšrocība. Neizšķirti, kuros pēc papildlaika joprojām nav noskaidrots uzvarētājs, parasti tiek izšķirti ar [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sēriju]]. Deviņdesmito gadu beigās un 2000. gadu sākumā daudzās starptautiskajās spēlēs mēģināja samazināt šādu gadījumu skaitu, izmantojot [[Zelta vārti (sports)|zelta vārtu]] (''golden goal'', sauktu arī par [[Pēkšņā uzvara (sports)|pēkšņo uzvaru]] — ''sudden death'') vai sudraba vārtu (''silver goal'') noteikumus. Saskaņā ar sudraba vārtu noteikumu spēle beidzās, ja komanda bija vadībā pēc pirmā 15 minūšu papildlaika perioda. Tomēr sacensības šos noteikumus ilgtermiņā nesaglabāja. Saīsinājums ''a.s.d.e.t.'' (''after sudden death extra time'') apzīmē rezultātu "pēc papildlaika ar pēkšņās uzvaras principu". == Basketbols == [[Basketbols|Basketbolā]] papildlaiks tiek spēlēts, ja spēles pamatlaika beigās rezultāts ir neizšķirts. Papildlaika mērķis ir noteikt uzvarētāju — komanda, kas pēc papildlaika beigām ir vadībā, uzvar spēli. Saskaņā ar [[FIBA]] noteikumiem viens papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc pirmā papildlaika rezultāts joprojām ir neizšķirts, tiek spēlēti papildu 5 minūšu papildlaiki, līdz tiek noskaidrots uzvarētājs. Starp pamatlaiku un pirmo papildlaiku ir 2 minūšu pārtraukums. Starp nākamajiem papildlaikiem arī ir 2 minūšu pārtraukumi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://about.fiba.basketball/en/services/resource-hub/downloads|title=Basketball Rules|website=FIBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> [[NBA]] noteikumi nedaudz atšķiras: papildlaiks ilgst 5 minūtes. Ja pēc papildlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts nākamais 5 minūšu papildlaiks. Papildlaiku skaits nav ierobežots — spēle turpinās, līdz viena komanda ir vadībā pēc perioda beigām. Starp pamatlaiku un papildlaiku ir 3 minūšu pārtraukums.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rulebook/|title=NBA Rulebook|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> Papildlaikā tiek piemēroti tie paši noteikumi kā pamatlaikā: spēles laiks tiek skaitīts ar pulksteni, darbojas komandu piezīmju noteikumi, spēlētāji var tikt izraidīti par piezīmju limitu vai tehniskajiem pārkāpumiem, kā arī tiek turpināta piezīmju un minūšu uzskaite no pamatlaika. FIBA basketbolā komandas piezīmes no pamatlaika netiek pārnestas kā atsevišķs limits, katrs papildlaiks sākas ar jaunu komandas piezīmju skaitītāju, komanda drīkst izdarīt 4 komandas piezīmes vienā papildlaikā bez soda metieniem, pēc 5. komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni (ja pārkāpums nav uzbrukuma piezīme).<ref name=":0" /> NBA turnīrā komandai papildlaikā ir jauns komandas piezīmju limits, pēc ceturtās komandas piezīmes papildlaikā pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni par lielāko daļu aizsardzības pārkāpumu. Atšķirībā no FIBA, NBA piezīmju sistēmai ir īpaši noteikumi par pēdējām divām spēles minūtēm: ja komanda izdara otro komandas piezīmi šajā laika posmā, pretiniekiem tiek piešķirti soda metieni arī tad, ja komandas piezīmju limits vēl nav sasniegts.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://official.nba.com/rule-no-12-fouls-and-penalties/|title=RULE NO. 12: Fouls and Penalties|website=NBA|access-date=July 27, 2026|language=en}}</ref> == Hokejs == Hokejā papildlaiks ir spēles turpinājums pēc pamatlaika, ja rezultāts ir neizšķirts un sacensību noteikumi paredz obligāti noskaidrot uzvarētāju. Papildlaika noteikumi atšķiras atkarībā no līgas un turnīra. [[NHL]] regulārās sezonas spēlēs: ja pēc trim 20 minūšu periodiem rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts 5 minūšu papildlaiks. Tas notiek formātā 3 pret 3 (trīs laukuma spēlētāji un vārtsargs katrai komandai). Komandas mainās laukuma pusēm pirms papildlaika. Papildlaiks tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa (''sudden death'') — spēle beidzas uzreiz, kad kāda komanda gūst vārtus. Ja neviena komanda 5 minūšu laikā vārtus negūst, uzvarētāju nosaka [[Pēcspēles metienu sērija (hokejs)|pēcspēles metienu sērijā]] (''shootout'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=129|language=en}}</ref> [[Stenlija kauss|Stenlija kausa izcīņā]] noteikumi atšķiras no regulārās sezonas: ja pēc 60 minūtēm rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks, kur katrs papildlaika periods ilgst 20 minūtes un spēle notiek formātā 5 pret 5. Tiek spēlēti pilni papildlaika periodi, līdz kāda komanda gūst vārtus un nav pēcspēles metienu sērijas. Vārtu guvums jebkurā papildlaika brīdī uzreiz noslēdz spēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.nhl.com/site/asset/public/ext/2024-25/2024-25Rules.pdf|title=2024-25 Rules|website=NHL|access-date=July 27, 2026|pages=131|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.si.com/nhl/nhl-playoff-overtime-rules-explained|title=NHL Playoff Overtime Rules, Explained|website=SI|access-date=2026-07-27|date=2026-04-30|language=en-US}}</ref> Starptautiskajās sacensībās, ko organizē [[Starptautiskā Hokeja federācija|IIHF]], papildlaika noteikumi ir atkarīgi no turnīra. Pasaules čempionātos un daudzās IIHF sacensībās ja pēc pamatlaika rezultāts ir neizšķirts, tiek spēlēts papildlaiks un tā ilgums un spēlētāju skaits var atšķirties: 3 pret 3 papildlaiks grupu turnīru spēlēs, 3 pret 3 vai cits formāts izslēgšanas spēlēs. Papildlaiks parasti tiek spēlēts pēc pēkšņās uzvaras principa. Ja papildlaikā uzvarētājs netiek noskaidrots, var sekot pēcspēles metienu sērija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iihf.com/en/statichub/4719/rules-and-regulations?utm_source=chatgpt.com|title=IIHF - Rules & Regulations|website=IIHF International Ice Hockey Federation|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> == Ilgākās spēles == === Futbols === Agrāk dažās futbola sacensībās pirms [[Soda sitienu sērija (futbols)|11 metru soda sitienu sērijas]] izmantošanas bija atļauts spēlēt vairākus secīgus papildlaikus. 1977. gada ''[[Campeonato Pernambucano|Campeonato Pernambucano de Futebol]]'' finālu starp ''[[Sport Club do Recife|Sport Recife]]'' un ''[[Clube Náutico Capibaribe|Náutico]]'' izšķīra tikai ceturtajā papildlaikā, katram papildlaikam ilgstot 15 minūtes. Kopējais spēles ilgums sasniedza 158 minūtes. Spēlē uzvarēja ''Sport Recife''. 1922. gada Vācijas čempionāta finālu starp ''[[Hamburger SV]]'' un ''[[1. FC Nürnberg]]'' pārtrauca pēc 189 minūtēm, kad rezultāts bija 2—2, jo iestājās [[tumsa]] un spēli vairs nebija iespējams turpināt. Atkārtotā spēle pēc septiņām nedēļām arī nebeidzās — pēc 158 minūtēm rezultāts bija 1—1, bet ''Nürnberg'' vairs nespēja nodrošināt minimālo astoņu spēlētāju skaitu laukumā savainojumu dēļ. Toreiz noteikumi neļāva veikt [[Rezervists (futbols)|spēlētāju maiņas]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel|title=Nürnberg - HSV 1922: Das ewige Endspiel: Kameraden fürs Leben|work=11FREUNDE.de|access-date=2026-07-27|language=de|archive-date=2017-04-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20170415013029/http://www.11freunde.de/artikel/nuernberg-hsv-1922-das-ewige-endspiel}}</ref> 1971. gada [[Ziemeļamerikas Futbola līga]]s izslēgšanas spēļu pusfināla pirmajā mačā starp ''[[Dallas Tornado]]'' un ''[[Rochester Lancers (1967–1980)|Rochester Lancers]]'' spēle ilga līdz sestajam papildlaikam. Ročesteras komandas spēlētājs [[Karloss Metidjeri]] guva uzvaras vārtus spēles 176. minūtē — mazāk nekā četras minūtes pirms divu pilnu spēļu (180 minūšu) ilguma. Pēc septiņām dienām šo pašu komandu trešajā spēlē atkal bija nepieciešami vairāki papildlaiki — ceturtajā papildlaikā (kopā 148 minūtes) uzvarēja ''Dallas Tornado''. Vēl pēc četrām dienām ''Dallas'' komanda zaudēja spēlē pret ''[[Atlanta Chiefs|Atlanta]]'' pēc trešā papildlaika, kad vārtus guva 123. minūtē. Kopumā ''Dallas Tornado'' 13 dienu laikā aizvadīja 537 futbola minūtes — tikai trīs minūtes mazāk nekā sešas pilnas spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://homepages.sover.net/~spectrum/year/1971.html|title=The Year in American Soccer - 1971|website=homepages.sover.net|access-date=2026-07-27|archive-date=2015-11-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20151105121049/http://homepages.sover.net/~spectrum/year/1971.html}}</ref> === Basketbols === * Starptautiskais basketbols: ** [[Basketbols olimpiskajās spēlēs|Vasaras olimpiskās spēles]]: Sešās olimpisko spēļu basketbola spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki — četrās vīriešu un divās sieviešu turnīra spēlēs: *** 2016. gads (vīrieši): [[Argentīnas basketbola izlase|Argentīna]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 111—107<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/6327/games/74463-ARG-BRA|title=Argentina vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2000. gads (vīrieši): [[Kanādas basketbola izlase|Kanāda]] uzvarēja [[Krievijas basketbola izlase|Krieviju]] ar 86—83<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2541/games/2259-CAN-RUS|title=Canada vs Russia - Classification Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 2016. gads (sievietes): [[Turcijas sieviešu basketbola izlase|Turcija]] uzvarēja [[Brazīlijas sieviešu basketbola izlase|Brazīliju]] ar 79—76<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/6328/games/74487-TUR-BRA|title=Turkey vs Brazil - Group Phase - Olympic Games: Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuva]] uzvarēja [[Horvātijas basketbola izlase|Horvātiju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22042-LTU-CRO|title=Lithuania vs Croatia - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1996. gads (vīrieši): [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālija]] uzvarēja [[Brazīlijas basketbola izlase|Brazīliju]] ar 109—101<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/320-mens-olympic-basketball-tournament/2540/games/22063-AUS-BRA|title=Australia vs Brazil - Preliminary Round - Olympic Games : Tournament for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** 1992. gads (sievietes): [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] uzvarēja [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itāliju]] ar 92—80<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/352-womens-olympic-basketball-tournament/2546/games/16016-ESP-ITA|title=Spain vs Italy - Semi-Final Round - Olympic Games : Tournament for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss]]: [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā|2006. gada FIBA Pasaules čempionātā]] [[Vācijas basketbola izlase|Vācija]] pēc trīs papildlaikiem uzvarēja [[Angolas basketbola izlase|Angolu]] ar 108—103.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/201-fiba-basketball-world-cup/2941/games/36979-ANG-GER|title=Angola vs Germany - Preliminary Round - World Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kauss sievietēm]]: [[1953. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|1953. gada FIBA Pasaules kausa basketbolā sievietēm]] [[Paragvajas sieviešu basketbola izlase|Paragvaja]] pēc diviem papildlaikiem uzvarēja [[Kubas sieviešu basketbola izlase|Kubu]] ar 69—59.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/306-fiba-womens-basketball-world-cup/2513/games/6131-CUB-PAR|title=Cuba vs Paraguay - Repass Round - World Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] vīriešu kontinentālie čempionāti: [[1953. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1953. gada Eiropas čempionāta]] turnīrā [[Dienvidslāvijas basketbola izlase|Dienvidslāvija]] pēc četriem papildlaikiem uzvarēja [[Izraēlas basketbola izlase|Izraēlu]] ar 57—55.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/208-fiba-eurobasket/1844/games/6047-YUG-ISR|title=Yugoslavia vs Israel - Preliminary Round - European Championship for Men {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> ** [[FIBA]] sieviešu kontinentālie čempionāti: Šajās spēlēs uzvarētāja noteikšanai bija nepieciešami divi papildlaiki: *** [[2017. gada Āfrikas čempionāts basketbolā sievietēm|2017. gada Āfrikas čempionāts sievietēm]]: [[Tunisijas sieviešu basketbola izlase|Tunisija]] uzvarēja [[Kotdivuāras sieviešu basketbola izlase|Kotdivuāru]] ar 69—64<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/302-fiba-womens-afrobasket/6353/games/78082-TUN-CIV|title=Tunisia vs Côte d'Ivoire - Group Phase - FIBA Women's Afrobasket {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-27|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreja]] uzvarēja [[Ķīnas sieviešu basketbola izlase|Ķīnu]] ar 99—93<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/4341/games/52348-KOR-CHN|title=Korea vs China - Preliminary Round - FIBA Asia Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvija]] uzvarēja [[Izraēlas sieviešu basketbola izlase|Izraēlu]] ar 83—82<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.womensbasketball-in-france.com/eurobasket-women-2011-qualifiers-more-teams-in-final.html|title=EuroBasket Women 2011 qualifiers: three more teams in final|website=WomensBasketball-In-France.com|access-date=2026-07-28}}</ref> *** [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005. gada Eiropas čempionāts sievietēm]]: [[Baltkrievijas sieviešu basketbola izlase|Baltkrievija]] uzvarēja [[Norvēģijas sieviešu basketbola izlase|Norvēģiju]] ar 84—78 *** [[2004. gada Āzijas čempionāts basketbolā sievietēm|2004. gada Āzijas čempionāts sievietēm]]: [[Japānas sieviešu basketbola izlase|Japāna]] uzvarēja [[Korejas sieviešu basketbola izlase|Dienvidkoreju]] ar 81—72<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/305-fiba-womens-asia-cup/3093/games/32878-KOR-JPN|title=Korea vs Japan - Semi-Finals - Asian Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Ungārijas sieviešu basketbola izlase|Ungārija]] uzvarēja [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spāniju]] ar 108—105<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1894/games/20041-HUN-ESP|title=Hungary vs Spain - Preliminary Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> *** [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]]: [[Nīderlandes sieviešu basketbola izlase|Nīderlande]] uzvarēja [[Bulgārijas sieviešu basketbola izlase|Bulgāriju]] ar 83—81<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fiba.basketball/en/history/297-fiba-womens-eurobasket/1886/games/11695-BUL-NED|title=Bulgaria vs Netherlands - Quarter-Final Round - European Championship for Women {{!}} FIBA Basketball Events|website=www.fiba.basketball|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> * [[NBA]] — 1951. gada 6. janvāris: [[Indianapolisas "Olympians"]] un ''[[Rochester Royals]]'' aizvadīja sešus pagarinājumus, ''Indianapolis'' uzvarot ar 75—73, četru stundu ilgā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/game/ino-vs-roc-0025000176|title=Indianapolis Olympians vs Rochester Royals Jan 6, 1951 Game Summary|website=NBA.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.basketball-reference.com/boxscores/195101060ROC.html|title=Olympians vs Royals, January 6, 1951|website=Basketball-Reference.com|access-date=2026-07-28|language=en}}</ref> === Hokejs === * [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] — [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV]] sieviešu finālā pēcspēles metienos uzvarēja [[Kanādas sieviešu hokeja izlase|Kanādu]] ar 3—2, jo abas komandas visu 20 minūšu pagarinājuma laiku nospēlēja bez vārtu guvumiem; [[Žoselīna Lamurē|Žoselīna Lamurē—Deividsona]] guva uzvaras metienu 6. pēcspēles metienu kārtā. Arī vīriešu finālā [[Hokejs 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|tajās pašās olimpiskajās spēlēs]] bija nepieciešams pagarinājums; [[Kirils Kaprizovs]], spēlējot Olimpisko sportistu no Krievijas komandas sastāvā, guva vārtus pagarinājuma 9:40 minūtē, nodrošinot uzvaru pār [[Vācijas hokeja izlase|Vāciju]] ar 4—3. Pagarinājuma kārtību zelta medaļu spēlēs mainīja uz vairākiem 20 minūšu 3 pret 3 periodiem līdz pirmajiem gūtajiem vārtiem no 2022. gada. * ''[[Norvēģijas hokeja līga|GET-ligaen]]'' ([[Norvēģija]]s augstākā hokeja līga) — 2017. gada 12. martā ''[[Storhamar Hockey|Storhamar]]'' ar 2—1 pārspēja ''[[Sparta Warriors|Sparta]]'' astoņkāršā pagarinājumā pēc tam, kad [[Joakims Jensens]] guva uzvaras vārtus 8. pagarinājuma perioda 17:14 minūtē. Kopējais pagarinājuma ilgums bija 157:14 minūtes, bet visa spēle ilga 217:14.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurohockey.com/article/4813-the-longest-game-ever-played.html|title=The longest game ever played - Eurohockey.com|last=Formánek|first=Project: Martin|website=www.eurohockey.com|access-date=2026-07-28|language=en|archive-date=2025-11-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20251118081034/https://www.eurohockey.com/article/4813-the-longest-game-ever-played.html}}</ref> * [[NHL]] — 1936. gada 23. martā [[Detroitas "Red Wings"|Detroitas]] [[Detroitas "Red Wings"|"Red Wings"]] ar 1—0 uzvarēja [[Monreālas "Maroons"|Monreālas]] [[Monreālas "Maroons"|"Maroons"]] seškāršā pagarinājumā, pēc tam, kad kopumā pagarinājumā bija aizvadītas 116:30 minūtes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nhl/playoffs2007/news/story?id=2834465|title=2026 NFL training camp: Predicting four QB1 battles|website=www.espn.com|access-date=2026-07-28}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sporta terminoloģija]] o05914gfst83k7vo89lie0j1u5b4jrj 0 636353 4532607 4500471 2026-10-06T12:34:06Z ~2026-53580-83 151474 4532607 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Skots Mārtins | vārds_oriģ = ''Scott Martin'' | attēls = 2023 Central European Rally - Martin.jpg | att_izm = | paraksts = Skots Mārtins 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alisters Skots Mārtins | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kārlaila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{GBR}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[Stobart Ford]]'', ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]'', ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'', ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = {{WRC|2004}}—pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 208 | tituli = | uzvaras = 12 | pjedestāli = 50 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2004. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]] | p_uzvara = [[2020. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|3}} }} funny guy ({{val|en|Alistair Scott Martin}}; dzimis {{dat|1981|11|6}}) ir britu [[autorallijs|rallija]] stūrmanis, kurš pašlaik (2026) startē [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] (WRC). Pašlaik viņš ir Velsas pilota [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis. No 2014. līdz 2018. gadam viņš bija arī nu jau aizsaulē aizgājušā īru rallija pilota [[Kreigs Brīns|Kreiga Brīna]] stūrmanis, pirms Mārtins pārgāja uz ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'', lai kļūtu par Evansa partneri. Tas notika, kad Brīnu {{WRC|2018}}. gada WRC sezonas beigās atlaida no ''[[Citroën World Rally Team|Citroen Total WRT]]'', jo ''Citroen'' rallija darbību samazināja līdz diviem automobiļiem un atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēnu Ožjē]]. == Karjera == Mārtins savu rallija karjeru sāka 2001. gadā, būdams stūrmanis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālā līmeņa sacīkstēs. 2004. gadā kopā ar [[Metjū Vilsons|Metjū Vilsonu]] viņš kopvērtējumā finišēja kā otrais stūrmanis [[Britu rallija čempionāts|Britu rallija čempionātā]] (BRC) ar ''[[Ford Focus|Ford Focus RS]]''. Pēc 2004. gada sezonas Mārtinu uzņēma ''MSA British Rally Elite Scheme'' programmā — specializētā apmācību programmā jaunajiem britu rallija braucējiem. 2005. gadā Mārtins BRC pirmajā posmā, Velsas rallijā, cieta nopietnā negadījumā un ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/rally-stars-to-cycle-britain Rally stars to cycle Britain], Cycling News, 27 May 2008</ref> Vēlāk tajā pašā gadā viņš kopā ar Vilsonu guva savu pirmo starptautisko uzvaru Trekrodas rallijā. Komanda arī finišēja pirmajā vietā [[Kolins Makrejs|Kolina Makreja]] ātrumposmu rallijā. 2006. gadā Mārtins kopā ar skotu braucēju Beriju Klārku braucot ar ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'' automobili izcīnīja trešo vietu ''Fiesta Sporting Trophy International'' (FSTi) seriālā un trešo vietu BRC S1600 klasē. Nākamajā gadā viņš kopā ar Klārku izcīnīja savu pirmo uzvaru starptautiskā seriālā FSTi, un kopā ar [[Marks Higinss|Marku Higinsu]] viņš izcīnīja trešo vietu FIA ''Production World Rally Championship'' kopvērtējumā. Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Mārtins kopā ar Metjū Vilsonu brauca ar ''Ford Focus RS'' (2008–2010) un ''Ford Fiesta RS'' (2011), piedaloties pilnā WRC seriālā. Abi braucēji 2009. gadā ieguva septīto vietu kopvērtējumā. 2011. gadā viņi ieguva ceturto vietu ''[[Repco]]'' [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallijā]], kas bija viņa labākais WRC rezultāts. Mārtins 2012. gadā piedalījās tikai divos WRC posmos, bet 2013. gadā piedalījās kā šeiha [[Halids Al-Kasimi|Halida Al-Kasimi]] stūrmanis ar ''[[Citroen DS3]]''. Komanda piedalījās septiņos WRC posmos un piecos [[Tuvo Austrumu rallija čempionāts|Tuvo Austrumu rallija čempionāta]] (MERC) posmos, kuros kopvērtējumā ieguva otro vietu. 2013. gada beigās Mārtins jau bija piedalījies 82 WRC rallijos. Viņš ieņēma 13. vietu IRDA (Starptautiskās rallija braucēju asociācijas) stūrmaņu rangā ar 2844 punktiem, kļūstot par rangā visaugstāk esošo britu stūrmani.<ref>[http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin Final World Rally Ranking 2013] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141102160909/http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin |date=2014-11-02 }}, Motorsport, 23 December 2013</ref> 2014. gadā viņš kopā ar [[Kreigs Brīns|Kreigu Brīnu]] uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] [[Grieķija|Grieķijā]],<ref>[http://www.rte.ie/sport/motorsport/rally/2014/0329/605443-breen/ Craig Breen wins Acropolis Rally title], RTE Sport, 31 March 2014</ref> kas tajā gadā bija ārpus FIA čempionātu kalendāra, braucot ar ''[[Peugeot 208 T16]]'', un Reivensrokas rallijā [[Īrija|Īrijā]], braucot ar ''Ford Fiesta RS''. 2019. gadā Mārtins bija [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis ''[[M-Sport World Rally Team]]'' komandā, ar kuru viņi ieguva divas trešās vietas, kas bija viņu šīš sezonas labākie sasniegumi. {{WRC|2020}}. gadā Mārtins kopā ar Evansu pārgāja uz ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' un uzvarēja savā pirmajā WRC rallijā [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijā]], kam sekoja uzvara [[Turcijas rallijs|Turcijas rallijā]]. Vēl divas uzvaras sekoja 2021. gadā, kā arī piecas otrās vietas, kas ļāva viņam otro reizi pēc kārtas iegūt otro vietu stūrmaņu čempionātā. Pēc neveiksmīgas 2022. gada sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-01-18 |title=Elfyn Evans gears up for another WRC title tilt after disappointing 2022 |url=https://nation.cymru/sport/elfyn-evans-gears-up-for-another-wrc-title-tilt-after-disappointing-2022/ |access-date=2023-04-23 |website=Nation.Cymru |language=en}}</ref> Mārtins un Evanss pārtrauca savu gandrīz divus gadus ilgo neveiksmju sēriju izcīnot uzvaru 2023. gada [[Horvātijas rallijs|Horvātijas rallijā]]. == Citas aktivitātes == 2025. gadā Mārtins kopā ar bijušo ''Toyota'' komandas biedru un stūrmani [[Žiljēns Ingrasija|Žiljēnu Ingrasiju]] nodibināja Pasaules rallija braucēju aliansi (''World Rally Drivers Alliance''), reaģējot uz strīdiem saistībā ar [[Mohameds Bens Sulajems|Mohameda Bena Sulajema]] izmaiņām Starptautiskajā sporta kodeksā, kas paredzēja bargus sodus par lamuvārdu lietošanu pilotiem un stūrmaņiem [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētu pasākumu laikā.<ref name="Evans1">{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=David |date=2025-02-25 |title=What is WoRDA? |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/what-is-worda/ |access-date=2025-02-25 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Tas notika saistībā ar [[Adrjēns Furmo|Adrjēna Furmo]] {{sk|10000}} eiro lielo naudas sodu par lamāšanos tiešraidē translētā intervijā stop-kontroles punktā {{WRC|2025}}. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Skots}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:WRC stūrmaņi]] nmyifvuf9e7xvk44n2nip9fd8x6y7yg 4532611 4532607 2026-10-06T12:37:59Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53580-83|~2026-53580-83]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4500471 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Skots Mārtins | vārds_oriģ = ''Scott Martin'' | attēls = 2023 Central European Rally - Martin.jpg | att_izm = | paraksts = Skots Mārtins 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alisters Skots Mārtins | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kārlaila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{GBR}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[Stobart Ford]]'', ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]'', ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'', ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = {{WRC|2004}}—pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 208 | tituli = | uzvaras = 12 | pjedestāli = 50 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2004. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]] | p_uzvara = [[2020. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|3}} }} '''Alisters Skots Mārtins''' ({{val|en|Alistair Scott Martin}}; dzimis {{dat|1981|11|6}}) ir britu [[autorallijs|rallija]] stūrmanis, kurš pašlaik (2026) startē [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] (WRC). Pašlaik viņš ir Velsas pilota [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis. No 2014. līdz 2018. gadam viņš bija arī nu jau aizsaulē aizgājušā īru rallija pilota [[Kreigs Brīns|Kreiga Brīna]] stūrmanis, pirms Mārtins pārgāja uz ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'', lai kļūtu par Evansa partneri. Tas notika, kad Brīnu {{WRC|2018}}. gada WRC sezonas beigās atlaida no ''[[Citroën World Rally Team|Citroen Total WRT]]'', jo ''Citroen'' rallija darbību samazināja līdz diviem automobiļiem un atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēnu Ožjē]]. == Karjera == Mārtins savu rallija karjeru sāka 2001. gadā, būdams stūrmanis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālā līmeņa sacīkstēs. 2004. gadā kopā ar [[Metjū Vilsons|Metjū Vilsonu]] viņš kopvērtējumā finišēja kā otrais stūrmanis [[Britu rallija čempionāts|Britu rallija čempionātā]] (BRC) ar ''[[Ford Focus|Ford Focus RS]]''. Pēc 2004. gada sezonas Mārtinu uzņēma ''MSA British Rally Elite Scheme'' programmā — specializētā apmācību programmā jaunajiem britu rallija braucējiem. 2005. gadā Mārtins BRC pirmajā posmā, Velsas rallijā, cieta nopietnā negadījumā un ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/rally-stars-to-cycle-britain Rally stars to cycle Britain], Cycling News, 27 May 2008</ref> Vēlāk tajā pašā gadā viņš kopā ar Vilsonu guva savu pirmo starptautisko uzvaru Trekrodas rallijā. Komanda arī finišēja pirmajā vietā [[Kolins Makrejs|Kolina Makreja]] ātrumposmu rallijā. 2006. gadā Mārtins kopā ar skotu braucēju Beriju Klārku braucot ar ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'' automobili izcīnīja trešo vietu ''Fiesta Sporting Trophy International'' (FSTi) seriālā un trešo vietu BRC S1600 klasē. Nākamajā gadā viņš kopā ar Klārku izcīnīja savu pirmo uzvaru starptautiskā seriālā FSTi, un kopā ar [[Marks Higinss|Marku Higinsu]] viņš izcīnīja trešo vietu FIA ''Production World Rally Championship'' kopvērtējumā. Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Mārtins kopā ar Metjū Vilsonu brauca ar ''Ford Focus RS'' (2008–2010) un ''Ford Fiesta RS'' (2011), piedaloties pilnā WRC seriālā. Abi braucēji 2009. gadā ieguva septīto vietu kopvērtējumā. 2011. gadā viņi ieguva ceturto vietu ''[[Repco]]'' [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallijā]], kas bija viņa labākais WRC rezultāts. Mārtins 2012. gadā piedalījās tikai divos WRC posmos, bet 2013. gadā piedalījās kā šeiha [[Halids Al-Kasimi|Halida Al-Kasimi]] stūrmanis ar ''[[Citroen DS3]]''. Komanda piedalījās septiņos WRC posmos un piecos [[Tuvo Austrumu rallija čempionāts|Tuvo Austrumu rallija čempionāta]] (MERC) posmos, kuros kopvērtējumā ieguva otro vietu. 2013. gada beigās Mārtins jau bija piedalījies 82 WRC rallijos. Viņš ieņēma 13. vietu IRDA (Starptautiskās rallija braucēju asociācijas) stūrmaņu rangā ar 2844 punktiem, kļūstot par rangā visaugstāk esošo britu stūrmani.<ref>[http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin Final World Rally Ranking 2013] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141102160909/http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin |date=2014-11-02 }}, Motorsport, 23 December 2013</ref> 2014. gadā viņš kopā ar [[Kreigs Brīns|Kreigu Brīnu]] uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] [[Grieķija|Grieķijā]],<ref>[http://www.rte.ie/sport/motorsport/rally/2014/0329/605443-breen/ Craig Breen wins Acropolis Rally title], RTE Sport, 31 March 2014</ref> kas tajā gadā bija ārpus FIA čempionātu kalendāra, braucot ar ''[[Peugeot 208 T16]]'', un Reivensrokas rallijā [[Īrija|Īrijā]], braucot ar ''Ford Fiesta RS''. 2019. gadā Mārtins bija [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis ''[[M-Sport World Rally Team]]'' komandā, ar kuru viņi ieguva divas trešās vietas, kas bija viņu šīš sezonas labākie sasniegumi. {{WRC|2020}}. gadā Mārtins kopā ar Evansu pārgāja uz ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' un uzvarēja savā pirmajā WRC rallijā [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijā]], kam sekoja uzvara [[Turcijas rallijs|Turcijas rallijā]]. Vēl divas uzvaras sekoja 2021. gadā, kā arī piecas otrās vietas, kas ļāva viņam otro reizi pēc kārtas iegūt otro vietu stūrmaņu čempionātā. Pēc neveiksmīgas 2022. gada sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-01-18 |title=Elfyn Evans gears up for another WRC title tilt after disappointing 2022 |url=https://nation.cymru/sport/elfyn-evans-gears-up-for-another-wrc-title-tilt-after-disappointing-2022/ |access-date=2023-04-23 |website=Nation.Cymru |language=en}}</ref> Mārtins un Evanss pārtrauca savu gandrīz divus gadus ilgo neveiksmju sēriju izcīnot uzvaru 2023. gada [[Horvātijas rallijs|Horvātijas rallijā]]. == Citas aktivitātes == 2025. gadā Mārtins kopā ar bijušo ''Toyota'' komandas biedru un stūrmani [[Žiljēns Ingrasija|Žiljēnu Ingrasiju]] nodibināja Pasaules rallija braucēju aliansi (''World Rally Drivers Alliance''), reaģējot uz strīdiem saistībā ar [[Mohameds Bens Sulajems|Mohameda Bena Sulajema]] izmaiņām Starptautiskajā sporta kodeksā, kas paredzēja bargus sodus par lamuvārdu lietošanu pilotiem un stūrmaņiem [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētu pasākumu laikā.<ref name="Evans1">{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=David |date=2025-02-25 |title=What is WoRDA? |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/what-is-worda/ |access-date=2025-02-25 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Tas notika saistībā ar [[Adrjēns Furmo|Adrjēna Furmo]] {{sk|10000}} eiro lielo naudas sodu par lamāšanos tiešraidē translētā intervijā stop-kontroles punktā {{WRC|2025}}. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Skots}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:WRC stūrmaņi]] jblp9kvbl19tu2dsheh7czh6g4y6n65 4532615 4532611 2026-10-06T12:40:52Z ~2026-53580-83 151474 4532615 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Skots Mārtins | vārds_oriģ = ''Scott Martin'' | attēls = 2023 Central European Rally - Martin.jpg | att_izm = | paraksts = Skots Mārtins 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alisters Skots Mārtins | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kārlaila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{GBR}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[Stobart Ford]]'', ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]'', ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'', ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = {{WRC|2004}}—pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 208 | tituli = | uzvaras = 12 | pjedestāli = 50 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2004. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]] | p_uzvara = [[2020. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|3}} }} '''Alisters Skots Mārtins''' ({{val|en|Alistair Scott Martin}}; dzimis {{dat|1981|11|6}}) ir britu [[autorallijs|rallija]] stūrmanis, kurš pašlaik (2026) startē [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] (WRC). Pašlaik viņš ir Velsas pilota [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis. No 2014. līdz 2018. '''funny yeah''' viņš bija arī nu jau aizsaulē aizgājušā īru rallija pilota [[Kreigs Brīns|Kreiga Brīna]] stūrmanis, pirms Mārtins pārgāja uz ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'', lai kļūtu par Evansa partneri. Tas notika, kad Brīnu {{WRC|2018}}. gada WRC sezonas beigās atlaida no ''[[Citroën World Rally Team|Citroen Total WRT]]'', jo ''Citroen'' rallija darbību samazināja līdz diviem automobiļiem un atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēnu Ožjē]]. == Karjera == Mārtins savu rallija karjeru sāka 2001. gadā, būdams stūrmanis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālā līmeņa sacīkstēs. 2004. gadā kopā ar [[Metjū Vilsons|Metjū Vilsonu]] viņš kopvērtējumā finišēja kā otrais stūrmanis [[Britu rallija čempionāts|Britu rallija čempionātā]] (BRC) ar ''[[Ford Focus|Ford Focus RS]]''. Pēc 2004. gada sezonas Mārtinu uzņēma ''MSA British Rally Elite Scheme'' programmā — specializētā apmācību programmā jaunajiem britu rallija braucējiem. 2005. gadā Mārtins BRC pirmajā posmā, Velsas rallijā, cieta nopietnā negadījumā un ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/rally-stars-to-cycle-britain Rally stars to cycle Britain], Cycling News, 27 May 2008</ref> Vēlāk tajā pašā gadā viņš kopā ar Vilsonu guva savu pirmo starptautisko uzvaru Trekrodas rallijā. Komanda arī finišēja pirmajā vietā [[Kolins Makrejs|Kolina Makreja]] ātrumposmu rallijā. 2006. gadā Mārtins kopā ar skotu braucēju Beriju Klārku braucot ar ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'' automobili izcīnīja trešo vietu ''Fiesta Sporting Trophy International'' (FSTi) seriālā un trešo vietu BRC S1600 klasē. Nākamajā gadā viņš kopā ar Klārku izcīnīja savu pirmo uzvaru starptautiskā seriālā FSTi, un kopā ar [[Marks Higinss|Marku Higinsu]] viņš izcīnīja trešo vietu FIA ''Production World Rally Championship'' kopvērtējumā. Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Mārtins kopā ar Metjū Vilsonu brauca ar ''Ford Focus RS'' (2008–2010) un ''Ford Fiesta RS'' (2011), piedaloties pilnā WRC seriālā. Abi braucēji 2009. gadā ieguva septīto vietu kopvērtējumā. 2011. gadā viņi ieguva ceturto vietu ''[[Repco]]'' [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallijā]], kas bija viņa labākais WRC rezultāts. Mārtins 2012. gadā piedalījās tikai divos WRC posmos, bet 2013. gadā piedalījās kā šeiha [[Halids Al-Kasimi|Halida Al-Kasimi]] stūrmanis ar ''[[Citroen DS3]]''. Komanda piedalījās septiņos WRC posmos un piecos [[Tuvo Austrumu rallija čempionāts|Tuvo Austrumu rallija čempionāta]] (MERC) posmos, kuros kopvērtējumā ieguva otro vietu. 2013. gada beigās Mārtins jau bija piedalījies 82 WRC rallijos. Viņš ieņēma 13. vietu IRDA (Starptautiskās rallija braucēju asociācijas) stūrmaņu rangā ar 2844 punktiem, kļūstot par rangā visaugstāk esošo britu stūrmani.<ref>[http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin Final World Rally Ranking 2013] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141102160909/http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin |date=2014-11-02 }}, Motorsport, 23 December 2013</ref> 2014. gadā viņš kopā ar [[Kreigs Brīns|Kreigu Brīnu]] uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] [[Grieķija|Grieķijā]],<ref>[http://www.rte.ie/sport/motorsport/rally/2014/0329/605443-breen/ Craig Breen wins Acropolis Rally title], RTE Sport, 31 March 2014</ref> kas tajā gadā bija ārpus FIA čempionātu kalendāra, braucot ar ''[[Peugeot 208 T16]]'', un Reivensrokas rallijā [[Īrija|Īrijā]], braucot ar ''Ford Fiesta RS''. 2019. gadā Mārtins bija [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis ''[[M-Sport World Rally Team]]'' komandā, ar kuru viņi ieguva divas trešās vietas, kas bija viņu šīš sezonas labākie sasniegumi. {{WRC|2020}}. gadā Mārtins kopā ar Evansu pārgāja uz ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' un uzvarēja savā pirmajā WRC rallijā [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijā]], kam sekoja uzvara [[Turcijas rallijs|Turcijas rallijā]]. Vēl divas uzvaras sekoja 2021. gadā, kā arī piecas otrās vietas, kas ļāva viņam otro reizi pēc kārtas iegūt otro vietu stūrmaņu čempionātā. Pēc neveiksmīgas 2022. gada sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-01-18 |title=Elfyn Evans gears up for another WRC title tilt after disappointing 2022 |url=https://nation.cymru/sport/elfyn-evans-gears-up-for-another-wrc-title-tilt-after-disappointing-2022/ |access-date=2023-04-23 |website=Nation.Cymru |language=en}}</ref> Mārtins un Evanss pārtrauca savu gandrīz divus gadus ilgo neveiksmju sēriju izcīnot uzvaru 2023. gada [[Horvātijas rallijs|Horvātijas rallijā]]. == Citas aktivitātes == 2025. gadā Mārtins kopā ar bijušo ''Toyota'' komandas biedru un stūrmani [[Žiljēns Ingrasija|Žiljēnu Ingrasiju]] nodibināja Pasaules rallija braucēju aliansi (''World Rally Drivers Alliance''), reaģējot uz strīdiem saistībā ar [[Mohameds Bens Sulajems|Mohameda Bena Sulajema]] izmaiņām Starptautiskajā sporta kodeksā, kas paredzēja bargus sodus par lamuvārdu lietošanu pilotiem un stūrmaņiem [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētu pasākumu laikā.<ref name="Evans1">{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=David |date=2025-02-25 |title=What is WoRDA? |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/what-is-worda/ |access-date=2025-02-25 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Tas notika saistībā ar [[Adrjēns Furmo|Adrjēna Furmo]] {{sk|10000}} eiro lielo naudas sodu par lamāšanos tiešraidē translētā intervijā stop-kontroles punktā {{WRC|2025}}. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Skots}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:WRC stūrmaņi]] 1oxegwtj3xc33a9ol8dht1h0es7lonw 4532616 4532615 2026-10-06T12:42:22Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-53580-83|~2026-53580-83]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Meistars Joda 4500471 wikitext text/x-wiki {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Skots Mārtins | vārds_oriģ = ''Scott Martin'' | attēls = 2023 Central European Rally - Martin.jpg | att_izm = | paraksts = Skots Mārtins 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alisters Skots Mārtins | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Kārlaila}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{GBR}} | garums = | svars = | alga = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | komanda = ''[[Stobart Ford]]'', ''[[Citroën World Rally Team|Citroën]]'', ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport]]'', ''[[Toyota Gazoo Racing WRT|Toyota]]'' | numurs = | veids0 = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = {{WRC|2004}}—pašlaik | sacīkstes = | ralliji = 208 | tituli = | uzvaras = 12 | pjedestāli = 50 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2004. gada WRC sezona|2007. gada]] [[Velsas rallijs]] | p_uzvara = [[2020. gada WRC sezona|2017. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Igaunijas rallijs]] | pēd_uzvara = [[2026. gada WRC sezona|2026. gada]] [[Zviedrijas rallijs]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|3}} }} '''Alisters Skots Mārtins''' ({{val|en|Alistair Scott Martin}}; dzimis {{dat|1981|11|6}}) ir britu [[autorallijs|rallija]] stūrmanis, kurš pašlaik (2026) startē [[Starptautiskā Automobiļu federācija|FIA]] [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] (WRC). Pašlaik viņš ir Velsas pilota [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis. No 2014. līdz 2018. gadam viņš bija arī nu jau aizsaulē aizgājušā īru rallija pilota [[Kreigs Brīns|Kreiga Brīna]] stūrmanis, pirms Mārtins pārgāja uz ''[[M-Sport World Rally Team|M-Sport Ford WRT]]'', lai kļūtu par Evansa partneri. Tas notika, kad Brīnu {{WRC|2018}}. gada WRC sezonas beigās atlaida no ''[[Citroën World Rally Team|Citroen Total WRT]]'', jo ''Citroen'' rallija darbību samazināja līdz diviem automobiļiem un atkārtoti parakstīja līgumu ar [[Sebastjēns Ožjē|Sebastjēnu Ožjē]]. == Karjera == Mārtins savu rallija karjeru sāka 2001. gadā, būdams stūrmanis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] nacionālā līmeņa sacīkstēs. 2004. gadā kopā ar [[Metjū Vilsons|Metjū Vilsonu]] viņš kopvērtējumā finišēja kā otrais stūrmanis [[Britu rallija čempionāts|Britu rallija čempionātā]] (BRC) ar ''[[Ford Focus|Ford Focus RS]]''. Pēc 2004. gada sezonas Mārtinu uzņēma ''MSA British Rally Elite Scheme'' programmā — specializētā apmācību programmā jaunajiem britu rallija braucējiem. 2005. gadā Mārtins BRC pirmajā posmā, Velsas rallijā, cieta nopietnā negadījumā un ar helikopteru tika nogādāts slimnīcā.<ref>[http://www.cyclingnews.com/news/rally-stars-to-cycle-britain Rally stars to cycle Britain], Cycling News, 27 May 2008</ref> Vēlāk tajā pašā gadā viņš kopā ar Vilsonu guva savu pirmo starptautisko uzvaru Trekrodas rallijā. Komanda arī finišēja pirmajā vietā [[Kolins Makrejs|Kolina Makreja]] ātrumposmu rallijā. 2006. gadā Mārtins kopā ar skotu braucēju Beriju Klārku braucot ar ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'' automobili izcīnīja trešo vietu ''Fiesta Sporting Trophy International'' (FSTi) seriālā un trešo vietu BRC S1600 klasē. Nākamajā gadā viņš kopā ar Klārku izcīnīja savu pirmo uzvaru starptautiskā seriālā FSTi, un kopā ar [[Marks Higinss|Marku Higinsu]] viņš izcīnīja trešo vietu FIA ''Production World Rally Championship'' kopvērtējumā. Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Mārtins kopā ar Metjū Vilsonu brauca ar ''Ford Focus RS'' (2008–2010) un ''Ford Fiesta RS'' (2011), piedaloties pilnā WRC seriālā. Abi braucēji 2009. gadā ieguva septīto vietu kopvērtējumā. 2011. gadā viņi ieguva ceturto vietu ''[[Repco]]'' [[Austrālijas rallijs|Austrālijas rallijā]], kas bija viņa labākais WRC rezultāts. Mārtins 2012. gadā piedalījās tikai divos WRC posmos, bet 2013. gadā piedalījās kā šeiha [[Halids Al-Kasimi|Halida Al-Kasimi]] stūrmanis ar ''[[Citroen DS3]]''. Komanda piedalījās septiņos WRC posmos un piecos [[Tuvo Austrumu rallija čempionāts|Tuvo Austrumu rallija čempionāta]] (MERC) posmos, kuros kopvērtējumā ieguva otro vietu. 2013. gada beigās Mārtins jau bija piedalījies 82 WRC rallijos. Viņš ieņēma 13. vietu IRDA (Starptautiskās rallija braucēju asociācijas) stūrmaņu rangā ar 2844 punktiem, kļūstot par rangā visaugstāk esošo britu stūrmani.<ref>[http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin Final World Rally Ranking 2013] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141102160909/http://www.motorsport.com/wrc/news/final-world-rally-ranking-2013/?v=2&s=1&q=Scott+Martin |date=2014-11-02 }}, Motorsport, 23 December 2013</ref> 2014. gadā viņš kopā ar [[Kreigs Brīns|Kreigu Brīnu]] uzvarēja [[Akropoles rallijs|Akropoles rallijā]] [[Grieķija|Grieķijā]],<ref>[http://www.rte.ie/sport/motorsport/rally/2014/0329/605443-breen/ Craig Breen wins Acropolis Rally title], RTE Sport, 31 March 2014</ref> kas tajā gadā bija ārpus FIA čempionātu kalendāra, braucot ar ''[[Peugeot 208 T16]]'', un Reivensrokas rallijā [[Īrija|Īrijā]], braucot ar ''Ford Fiesta RS''. 2019. gadā Mārtins bija [[Elfins Evanss|Elfina Evansa]] stūrmanis ''[[M-Sport World Rally Team]]'' komandā, ar kuru viņi ieguva divas trešās vietas, kas bija viņu šīš sezonas labākie sasniegumi. {{WRC|2020}}. gadā Mārtins kopā ar Evansu pārgāja uz ''[[Toyota Gazoo Racing WRT]]'' un uzvarēja savā pirmajā WRC rallijā [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijā]], kam sekoja uzvara [[Turcijas rallijs|Turcijas rallijā]]. Vēl divas uzvaras sekoja 2021. gadā, kā arī piecas otrās vietas, kas ļāva viņam otro reizi pēc kārtas iegūt otro vietu stūrmaņu čempionātā. Pēc neveiksmīgas 2022. gada sezonas<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2023-01-18 |title=Elfyn Evans gears up for another WRC title tilt after disappointing 2022 |url=https://nation.cymru/sport/elfyn-evans-gears-up-for-another-wrc-title-tilt-after-disappointing-2022/ |access-date=2023-04-23 |website=Nation.Cymru |language=en}}</ref> Mārtins un Evanss pārtrauca savu gandrīz divus gadus ilgo neveiksmju sēriju izcīnot uzvaru 2023. gada [[Horvātijas rallijs|Horvātijas rallijā]]. == Citas aktivitātes == 2025. gadā Mārtins kopā ar bijušo ''Toyota'' komandas biedru un stūrmani [[Žiljēns Ingrasija|Žiljēnu Ingrasiju]] nodibināja Pasaules rallija braucēju aliansi (''World Rally Drivers Alliance''), reaģējot uz strīdiem saistībā ar [[Mohameds Bens Sulajems|Mohameda Bena Sulajema]] izmaiņām Starptautiskajā sporta kodeksā, kas paredzēja bargus sodus par lamuvārdu lietošanu pilotiem un stūrmaņiem [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētu pasākumu laikā.<ref name="Evans1">{{Tīmekļa atsauce |last=Evans |first=David |date=2025-02-25 |title=What is WoRDA? |url=https://dirtfish.com/rally/wrc/what-is-worda/ |access-date=2025-02-25 |website=DirtFish |language=en}}</ref> Tas notika saistībā ar [[Adrjēns Furmo|Adrjēna Furmo]] {{sk|10000}} eiro lielo naudas sodu par lamāšanos tiešraidē translētā intervijā stop-kontroles punktā {{WRC|2025}}. gada [[Zviedrijas rallijs|Zviedrijas rallijā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mārtins, Skots}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:WRC stūrmaņi]] jblp9kvbl19tu2dsheh7czh6g4y6n65 10 638132 4532812 4528844 2026-10-07T07:08:35Z Kleivas 2704 4532812 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bendžamins Bredšovs]] * [[Čārlzs Ēriksens]] * [[Bernhofs Hansens]] * [[Roberts Karijs]] * [[Džordžs Mēnerts]] * [[Izidors Niflots]] * [[Oto Rēms]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Ņujorkas Sporta klubs]] — [[Deivids Bratons]] * [[Leo Gudvins]] * [[Luijs Hendlijs]] * [[Deivids Hesers]] * [[Džordžs Van Klīfs]] * [[Džo Radijs]] * [[Džeimss Stīns]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džordžs Andervuds]] * [[Čārlzs Dvoraks]] * [[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]] * [[Džons Flenegens]] * [[Ārčijs Hāns]] * [[Tomass Hikss]] * [[Harijs Hillmens]] * [[Rejs Jūrijs]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Deivids Kērtiss Mensons]] * [[Pols Pilgrims]] * [[Maiers Prinšteins]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Martins Šeridans]] * [[Frederiks Šūle]] * [[Hovards Valentains]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * [[Milvoki Sporta klubs]] — [[Sidnijs Džonsons]] * [[Patriks Flenegens]] * [[Konrāds Magnusons]] * [[Oskars Olsons]] * [[Henrijs Seilings]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Gustavs Bauers (cīkstonis)|Gustavs Bauers]] * [[Viljams Bekmans]] * [[Džons Heins]] * [[Franks Kuglers]] * [[Teodors Maklīrs]] * [[Rūdolfs Tesings]] * [[Ogasts Vesters]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Oskars Osthofs]] * [[Frederiks Vinterss]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Čikāgas Sporta asociācija]] — [[Rekss Bīčs]] * [[Deivids Hamonds]] * [[Čārlzs Hīlijs]] * [[Frenks Keho]] * [[Džeroms Stīvers]] * [[Edvīns Svateks]] * [[Bills Tatls]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Devits]] * [[Freds Englharts]] * [[Džons Flenegens]] * [[Adams Ganns]] * [[Sidnijs Hačs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Natanjels Kārtmens]] * [[Čārlzs Kings]] * [[Veslijs Ko]] * [[Alberts Korijs]] * [[Džims Laitbodijs]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Lerojs Semss]] * [[Džarets Serviss]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Tadeuss Šidlers]] * [[Hovards Valentains]] * [[Frenks Verners]] * [[Frenks Vollers]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #1 — [[Orins Apšovs]] * [[Makss Brauns]] * [[Augusts Rodenbergs]] * [[Čārlzs Rouzs]] * [[Viljams Seilings]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Cīņas sports|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Čārlzs Klepers]] * [[Viljams Nelsons]] * [[Luiss Streblers]] * [[Gustavs Tīfentālers]] * [[Džerijs Vinholcs]] * [[Freds Vormbolds]] * [[Alberts Zērkls]] | group2 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Franks Kuglers]] | group3 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list3 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] | group4 = {{osv|Ūdenspolo|1904|vasaras|image=yes}} | list4 = * [[Misūri Sporta klubs]] — [[Gvins Evanss]] * [[Ogastuss Geslings]] * [[Džons Maierss]] * [[Viljams Ortveins]] * [[Amedē Reibērns]] * [[Frenks Šreiners]] * [[Manfrēds Tepens]] | group5 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list5 = * [[Džons Billers]] * [[Emīls Braitkreics]] * [[Leslijs Ešbērners]] * [[Lorenss Feierbahs]] * [[Hermans Gromens]] * [[Trakstans Heirs]] * [[Leisijs Hērns]] * [[Viljams Hogensons]] * [[Džeimss Mičels]] * [[Fejs Moltons]] * [[Artūrs Lī Ņūtons]] * [[Džordžs Podžs]] * [[Ralfs Rouzs]] * [[Džozefs Stadlers]] * [[Roberts Stenglengs]] * [[Lūiss Vilkinss]] | group6 = {{osv|Virves vilkšana|1904|vasaras|image=yes}} | list6 = * Sentluisas Dienvidrietumu vingrošanas klubs #2 — [[Harijs Džeikobss]] * [[Oskars Frīds]] * [[Čārlzs Haberkorns]] * [[Franks Kuglers]] * [[Čārlzs Tiass]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> 0o0lg18fggd2cq8qm4rslm6j7nzl2lg 10 638431 4532818 4520380 2026-10-07T07:13:16Z Kleivas 2704 4532818 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Grieķijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|Grieķija|old}} [[Grieķijas 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Perikls Kakusis]] }} | group1 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Nikolaoss Georgants]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:Grieķijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:Grieķijas olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> adbyjlpzfvntsqc9mtnaxxakvw5ckpu 4532819 4532818 2026-10-07T07:13:27Z Kleivas 2704 4532819 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Grieķijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|Grieķija|old}} [[Grieķijas 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Svarcelšana|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Perikls Kakusis]] }} | group2 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Nikolaoss Georgants]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:Grieķijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:Grieķijas olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> mwchdi0o9udqaj9veqd1zfm0yhhjodu 0 638649 4532664 4515980 2026-10-06T14:19:20Z Bendžamins 76862 4532664 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|12|27}} | birth_place = | caps1 = 53 | caps2 = 62 | caps3 = 117 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[UDA Gramenet|Gramenet]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | clubs3 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia]] | countryofbirth = {{vieta|Rietumvācija|Ālene|2s=Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)}} | currentclub = {{flaga|Jordānija}} [[Al-Hussein SC|Al-Hussein]] (galvenais treneris) | goals1 = 5 | goals2 = 10 | goals3 = 1 | height = 180 | image = Curro Torres 2020.png | caption = Kurro Torress 2020. gadā | nationalgoals1 = 0 | nationalteam1 = {{fb|ESP}} | nationalyears1 = 2001—2002 | nationalcaps1 = 5 | name = | playername = Kurro Torress | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 1995—1997 | years2 = 1997—1999 | years3 = 1999—2009 | years4 = 1999—2000 | caps4 = 37 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Recreativo de Huelva|Recreativo]] | goals4 = 1 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[CD Tenerife|Tenerife]] | years5 = 2000—2001 | caps5 = 39 | goals5 = 2 | years6 = 2007—2008 | clubs6 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia|Murcia]] | caps6 = 2 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Spānija}} [[Gimnàstic de Tarragona|Gimnàstic]] | years7 = 2009—2011 | caps7 = 0 | goals7 = 0 | totalcaps = 310 | totalgoals = 19 | managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[Valencia CF|Valencia B]] | manageryears1 = 2014—2017 | managerclubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Lorca FC|Lorca]] | manageryears2 = 2017 | managerclubs3 = {{flaga|Horvātija}} [[NK Istra 1961|Istra 1961]] | manageryears3 = 2018 | managerclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Córdoba CF|Córdoba]] | manageryears4 = 2018—2019 | managerclubs5 = {{flaga|Spānija}} [[CD Lugo|Lugo]] | manageryears5 = 2019—2020 | managerclubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Cultural y Deportiva Leonesa|Cultural Leonesa]] | manageryears6 = 2021—2022 | managerclubs7 = {{flaga|Igaunija}} [[FCI Levadia Tallinn|Levadia Tallinn]] | manageryears7 = 2022—2025 | managerclubs8 = {{flaga|Spānija}} [[Real Murcia|Murcia]] | manageryears8 = 2026 | managerclubs9 = {{flaga|Latvija}} [[FK Liepāja]] | manageryears9 = 2026 | managerclubs10 = {{flaga|Jordānija}} [[Al-Hussein SC|Al-Hussein]] | manageryears10 = 2026— }} '''Kristobals Emiljo "Kurro" Torress Ruiss''' ({{Val|es|Cristóbal Emilio "Curro" Torres Ruiz}}, dzimis {{Dat|1976|12|27}}) ir [[Spānija]]s futbola treneris un bijušais [[futbolists]], kurš spēlēja [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāvēja [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2026. gada augusta Torress ir Jordānijas komandas ''[[Al-Hussein SC|Al-Hussein]]'' galvenais treneris. Savā spēlētāja karjerā, kuras vēlākos gadus nomāca vairākas traumas, viņš galvenokārt pārstāvēja ''[[Valencia CF|Valencia]]'' komandu, palīdzot komandai iegūt divus ''[[La Liga]]'' čempiontitulus (astoņu sezonu laikā šajā līmenī aizvadot 119 spēles un gūstot vienus vārtus) un 2004. gada [[UEFA kauss|UEFA kausu]]. [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]] pārstāvējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]]. Savu trenera karjeru sācis kā ''Valencia B'' komandas treneris 2014. gadā. Vadījis trīs komandas [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Spānijas Otrajā divīzijā]], kā arī [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas līgas]] komandu ''[[NK Istra 1961|Istra 1961]]'' un Igaunijas komandu ''[[FCI Levadia|Levadia]]'', ar ko izcīnījis 2024. gada [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Meistarlīgas]] čempionu titulu. 2026. gadā neilgu laiku Torress bija [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandas [[FK Liepāja]] galvenais treneris. == Sasniegumi == === Spēlētāja karjera === '''Valencia''' * [[La Liga]]: 2001—02, 2003—04 * [[Spānijas Karaļa kauss]]: 1998—99 * [[UEFA kauss]]: 2003—04 * [[UEFA Superkauss]]: 2004 * [[UEFA Intertoto kauss]]: 1998 === Trenera karjera === '''Levadia''' * [[Igaunijas futbola Meistarlīga|Igaunijas Meistarlīga]]: 2024 * [[Igaunijas kauss futbolā|Igaunijas kauss]]: 2023—24 * [[Igaunijas Superkauss]]: 2025 == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Torress, Kurro}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ziemeļreinā-Vestfālenē dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas futbola treneri]] [[Kategorija:Valencia CF spēlētāji]] [[Kategorija:Recreativo de Huelva spēlētāji]] [[Kategorija:CD Tenerife spēlētāji]] [[Kategorija:Real Murcia spēlētāji]] [[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] dfpuvqz9izfcxj9c19w1kc61mbabgol 0 639382 4532719 4524918 2026-10-06T18:46:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532719 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | vārds = Astrīda Moda Ingeborga Fernere | vārds_orģ = ''Astrid Maud Ingeborg Ferner'' | attēls = Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg | mazs_att = | apraksts = Princese Astrīda 1950. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = | term_sākums = | term_beigas = | coronation = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | monarhs = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1932|2|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|09|11|1932|02|12}} | mir_vieta = {{vieta|Norvēģija|Oslo}} | apglabāts = | tautība = | partija = | dinastija = [[Gliksburgas dinastija]] | tēvs = [[Ūlavs V]] | māte = [[Marta Bernadote|Zviedrijas princese Marta]] | dzīvesb = Johans Ferners (1961—2015, miris) | bērni = 5 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | dzimums = S | title = }} '''Princese Astrīda, Ferneres kundze''' (dzimusi {{dat|1932|2|12}}, mirusi {{dat|2026|09|11|}}) bija [[Norvēģija|Norvēģijas]] karaliskās ģimenes locekle. Viņa bija [[Zviedrija|Zviedrijas]] karaļa [[Ūlavs V|Ūlava V]] un princeses [[Marta Bernadote|Martas]] otrā meita un pēdējais izdzīvojušais bērns. Astrīda bija karaļa [[Hokons VIII|Hokona VIII]] tante un karaļa [[Haralds V|Haralda V]] vecākā māsa. Pēc mātes nāves 1954. gadā viņa bija Norvēģijas [[pirmā lēdija]] sava vectēva, karaļa [[Hokons VII|Hokona VII]], valdīšanas laikā un turpināja pildīt šo lomu visā tēva valdīšanas laikā līdz brāļa laulībām 1968. gadā. 1961. gadā Astrīda apprecējās ar Johanu Ferneru, un viņiem bija pieci bērni. Vēlākajā dzīvē viņa iesaistījās sabiedriskās aktivitātēs. Viņa bija vairāku organizāciju patronese, īpaši to, kas atbalsta bērnus un jauniešus ar [[Disleksija|disleksiju]]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Astrīda piedzima 1932. gada 12. februārī topošajam [[Ūlavs V|karalim Ūlavam V]] un kroņprincesei Martai. 31. martā viņa tika kristīta Pils kapelā. Viņas krustvecāki bija viņas [[vecvecāki]] no tēva puses, [[Moda (Norvēģija)|Norvēģijas]] [[Hokons VII|karalis Hokons VII]] un [[Moda (Norvēģija)|karaliene Moda]]. Viņa tika nosaukta savas mātes tantes, tēva puses vecmāmiņas un mātes puses vecmāmiņas vārdā.<ref name="royalhouse">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262|title=Princess Astrid celebrates her 80th birthday|website=Norwegian Royal House|access-date=28 September 2019|date=11 February 2012|archive-date={{dat|2021|11|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211123044504/https://www.royalcourt.no/nyhet.html?tid=96935&sek=27262}}</ref> Astrīda ir [[Eduards VII|Apvienotās Karalistes karaļa Edvarda VII]] mazmazmeita un tādējādi [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] otrās pakāpes māsīca. Dzimšanas brīdī viņa bija 18. vietā [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas troņa pēctecības rindā]]. Viņa uzauga [[Skauguma|Skaugumas]] karaliskajā īpašumā Askerā un ieguva privātu izglītību. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņa pievienojās ģimenei, bēgot no nacistu iebrukuma, un kara gadus pavadīja trimdā [[Vašingtona|Vašingtonā]] kopā ar māti, brāli un māsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c27292/artikkel/vis.html?tid=28755|title=Her Highness Princess Astrid|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013}}</ref> Pēc tam, kad karaliskā ģimene atgriezās Norvēģijā, viņa mācījās Nisenas meiteņu skolā . Viņas iesvētīšana notika 1948. gada 9. maijā Pils kapelā. Astrīda studēja keramiku pie Halvora Sandēsa un uzturēja savu keramikas darbnīcu Skaugumā. Viņa bija arī izcila [[Slēpošana|slēpotāja]] un burātāja. <ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000540/19621017/113/0006|title=The Norwegian Princesses|work=The Scotsman|date=1962-10-17|last=<!--Not stated-->|page=6|location=Edinburgh, UK}}</ref> Pēc eksāmena nokārtošanas 1950. gadā Astrīda divus gadus studēja ekonomiku un politisko vēsturi [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref> 1961. gada 12. janvārī Astrīda apprecējās ar Johanu Mārtinu Ferneru.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=2013|last=Wisdom|first=Rachel|title=A shopkeeper's daughter|publisher=Bloomington|location=Indiana, USA|page=86|isbn=9781490815435}}</ref> Pēc kāzām viņa kļuva pazīstama kā princese Astrīda, Ferneres kundze<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newspapers.com/image/917531459/?match=1&terms=%22Princess%20Astrid%2C%20Mrs.%20Ferner%22|title=Princess Astrid to marry commoner|work=The Birmingham Post|date=1960-11-14|last=<!--Not stated-->|page=13|location=Birmingham, UK}}</ref>, un pārtrauca saņemt ikgadējo 50&nbsp;000 Norvēģijas kronu lielo dotāciju, kas viņai bija piešķirta kā pirmajai lēdijai.<ref>{{Grāmatas atsauce|date=1984|last=Boulay de La Meurthe|first=Laure|title=There are still kings : the ten royal families of Europe|url=https://archive.org/details/therearestillkin00boul|publisher=C N Potter|location=New York, USA|page=[https://archive.org/details/therearestillkin00boul/page/143 143]|isbn=9780517548387}}</ref> Viņiem bija pieci bērni, septiņi mazbērni un 2023. gadā vēl trīs mazmazbērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tv2.no/nyheter/magasinet/prinsesse-maatte-gaa-paa-sosialen-3704581.html|title=Family Ferner|website=Tv2.no|access-date=20 January 2018|date=11 February 2012}}</ref> == Vēlākā dzīve un nāve == [[Attēls:Astrid de Norvège (cropped).png|thumb|200px|Princese Astrīda 2018. gadā]] 2002.&nbsp;gadā valdība piešķīra Astrīdai goda pensiju par viņas darbību Norvēģijas labā gan laikā, kad viņa bija pirmā lēdija, gan pēc tam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28755&sek=27292|title=Her Highness Princess Astrid|website=royalcourt.no|access-date={{dat|2026|09|11||bez}}|archive-date={{dat|2024|04|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240420043629/https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=28755&sek=27292}}</ref> 2005.&nbsp;gadā viņa piedalījās ceremonijās, kas veltītas Otrā pasaules kara beigu 60.&nbsp;gadadienai, tostarp plāksnes atklāšanā par godu Norvēģijas monarha trimdai Londonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kongehuset.no/c28411/tale/vis.html?tid=27506&strukt_tid=28411|title=Plaque commemorating the King's exile|website=Kongehuset.no|access-date=1 February 2013|date=2005-10-27}}</ref> 2012.&nbsp;gada februārī Astrīda Karaliskajā pilī Oslo svinēja savu 80.&nbsp;dzimšanas dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsinenglish.no/2012/02/12/palace-dinner-for-princess-80th/|title=Palace dinner for princess' 80th : Views and News from Norway|last=Berglund|first=Nina|website=Newsinenglish.no|access-date=1 February 2013|date=12 February 2012}}</ref> Princesei Astrīdai piešķirti dažādi Norvēģijas un ārvalstu apbalvojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=34898&sek=34888|title=The Decorations of HH Princess Astrid|website=Royalcourt.no|access-date=13 November 2021|archive-date={{dat|2025|02|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250214132613/https://www.royalcourt.no/artikkel.html?tid=34898&sek=34888}}</ref> Viņas vārdā nosaukts [[Princeses Astridas krasts]] [[Antarktīda|Antarktīdā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usgs.gov/us-board-on-geographic-names|title=U.S. Board on Geographic Names {{!}} U.S. Geological Survey|website=www.usgs.gov|access-date=2026-09-11|language=en}}</ref> Princese Astrīda nomira 2026. gada 11. septembrī 94 gadu vecumā, divas dienas pēc sava brāļa [[Haralds V|Haralda V]] bērēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nrk.no/norge/prinsesse-astrid-_94_-er-dod-1.17892601|title=Prinsesse Astrid (94) er død|work=NRK|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hola.com/us/royals/20260911922929/princess-astrid-norway-dies-94/|title=Princess Astrid of Norway dies at 94, just two days after King Harald’s funeral|website=HOLA! USA|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026|language=en-us}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.townandcountrymag.com/society/tradition/a70867664/princess-astrid-norway-death-obituary/|title=Princess Astrid of Norway, Considered the World’s Oldest Working Royal, Has Died|website=Town & Country|access-date=11 September 2026|date=11 September 2026}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģijas cilvēki]] [[Kategorija:Gliksburgas dinastija]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:1932. gadā dzimušie]] n58ivg3iu2pbq97lrk8e0fijjlf35zm 0 640079 4532738 4530548 2026-10-06T19:46:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532738 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Saša Viciknez 2006 CSL quarterfinal goal.ogv|thumb|215px|Spēlētājs gūst vārtus pārceļot bumbu pāri vārtsargam]] '''Pārcēliens pāri vārtsargam''' ir sitiens, kura laikā bumba tiek precīzi skarta no apakšas ar mazāku nekā maksimālo spēku, lai paceltu to augstu gaisā un pārraidītu pāri pretinieku galvām vai raidītu [[Vārtu gūšana futbolā|vārtos]] pāri [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]]. Šādiem sitieniem parasti ir atpakaļēja rotācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/chip+shot|title=Definition of CHIP SHOT|website=www.merriam-webster.com|access-date=2026-09-18|date=2026-08-14|language=en}}</ref> Izpildot šo sitienu, spēlētājs sit bumbu ar pēdas priekšējo daļu, izmantojot pirkstgalu, lai paceltu bumbu gaisā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wikihow.com/Chip-a-Soccer-Ball|title=How to Chip a Soccer Ball: 12 Steps (with Pictures)|website=wikiHow|access-date=2026-09-18|language=en}}</ref> Šo paņēmienu galvenokārt izmanto, lai gūtu vārtus. Galvenais ir pacelt bumbu tādā augstumā, lai vārtsargs to nevarētu aizsniegt, bet pēc tam tā nokristu vārtos. Šī paņēmiena izpilde prasa noteiktu tehniku un precizitāti, un tādi spēlētāji kā [[Karloss Vela]], [[Rauls Gonsaless]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Radamels Falkao]], [[Ronaldiņu]], [[Roberto Badžo]], [[Romariu]], [[Frančesko Toti]], [[Alesandro Del Pjēro]] un [[Lionels Mesi]] šo paņēmienu ir padarījuši par savu raksturīgo "firmas zīmi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.soccer-training-guide.com/soccer-shooting.html|title=The Soccer Shooting Guide That Will Transform You Into a Scoring Machine!|website=www.soccer-training-guide.com|access-date=2026-09-18|archive-date=2023-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20231007002607/https://www.soccer-training-guide.com/soccer-shooting.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2017/02/22/58adac0ae5fdea9b038b45d2.html|title=The art of the chip: Falcao matches Totti, Messi and Raul|last=Río|first=Joel del|last2=@jdelriomuradas|website=MARCA in English|access-date=2026-09-18|date=2017-02-22|language=en|last3=McTear|first3=Adapted by Euan|last4=@emctear}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.football-italia.net/48791/baggio%E2%80%99s-month-may|title=Baggio’s month of May {{!}} Football Italia|website=www.football-italia.net|access-date=2026-09-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.channel4.com/sport/football_italia/150issue/delpieroicon.html|title=Calcio Italia 150 issue, Calcio Icons, Del Piero|website=www.channel4.com|access-date=2026-09-18|archive-date=2009-01-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20090104150909/http://www.channel4.com/sport/football_italia/150issue/delpieroicon.html}}</ref> Ja spēlētājs šādu sitienu izmanto, izpildot [[11 metru soda sitiens|11 metru soda sitienu]], to sauc par ''[[Panenka (11 metru soda sitiens)|panenku]]''. Šis nosaukums radies par godu čehu futbolistam [[Antonīns Panenka|Antonīnam Panenkam]], kurš slavenā veidā šādi realizēja izšķirošo soda sitienu [[1976. gada Eiropas čempionāts futbolā|1976. gada UEFA Eiropas čempionāta]] fināla pēcspēles sitienu sērijā. Viņš pārspēja [[Vācijas futbola izlase|Rietumvācijas]] vārtsargu [[Zeps Maiers|Zepu Maieru]] un nodrošināja [[Čehoslovākijas futbola izlase|Čehoslovākijas]] izlasei čempionu titulu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2007/oct/31/theknowledge.sport|title=The footballers who have moves named after them|work=The Guardian|access-date=2026-09-18|date=2007-10-31|last=Bryant|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Arī ''[[rabona]]'' var tikt uzskatīts par šadu sitienu, ja tā trajektorija un atpakaļējā rotācija ir tāda pati kā pārcēliena pāri vārtsargam sitienam. == Skatīt arī == * [[Sitiens no gaisa (futbols)|Sitiens no gaisa]] * [[Sitiens (futbols)|Sitiens]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Futbola tehniskie elementi]] [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] ek5yt80e8e76n38mmhaexe1c4uzrau5 0 640134 4532766 4524903 2026-10-06T21:47:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532766 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Rapiešu valoda |nativename=Reo Rapa |familycolor=Austronēziešu |states={{FRA}} |region=[[Rapa (sala)|Rapaiti]], [[Austrāla salas]], [[Franču Polinēzija]] |speakers=ap 300 |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|Malajiešu-polinēziešu]] |fam3=[[Okeāniskās valodas|Okeāniskās]] |fam4=[[Polinēziešu valodas|Polinēziešu]] |fam5=[[Austrumpolinēziešu valodas|Austrumpolinēziešu]] |script=[[Latīņu alfabēts]] |nation=— |iso1=— |iso2=— |iso3=ray }} '''Rapiešu valoda''' (''Reo Rapa'', arī ''Rapa'') ir [[Polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kurā runā galvenokārt [[Rapa (sala)|Rapaiti]] salā [[Austrāla salas|Austrāla salās]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]. Tā pieder [[Austronēziešu valodas|austronēziešu valodu saimes]] austrumpolinēziešu valodu grupai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://glottolog.org/resource/languoid/id/rapa1244 |title=Rapa |publisher=Glottolog |access-date=2026-09-19}}</ref> Rapiešu valodas tradicionālā forma, ko valodnieciskajā literatūrā dēvē par veco rapiešu valodu (''Old Rapa''), vēsturiski bija Rapaiti pamatiedzīvotāju valoda. 19. un 20. gadsimtā to būtiski ietekmēja [[taitiešu valoda]], kas Franču Polinēzijā ieguva plašāku sociālo un saziņas funkciju. Ilgstošā valodu kontakta rezultātā izveidojās mūsdienu runas paveids, ko dēvē par ''Reo Rapa'' jeb jauno rapiešu valodu.<ref name="ReferenceA">{{Publikācijas atsauce |last=Walworth |first=Mary |title=The Language of Rapa Iti: Description of a Language in Change |year=2015 |publisher=University of Hawaiʻi at Mānoa}}</ref> Reo Rapa ir īpaši interesanta kontaktvalodniecībā, jo tā nav vienkārši tradicionālās rapiešu valodas forma ar taitiešu aizguvumiem. Tās leksikā un gramatikā apvienojušies elementi no vecās rapiešu un taitiešu valodas, un abu avotvalodu ietekme vērojama arī fonoloģijā.<ref name="ReferenceA"/> Tradicionālā rapiešu valoda ir apdraudēta, jo tās lietojumu lielā mērā aizstājušas Reo Rapa, taitiešu un [[franču valoda]]. Rapaiti kopienā vienlaikus pastāv vairākas runas formas, un to lietojums var atšķirties atkarībā no runātāju vecuma un sociālā konteksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.endangeredlanguages.com/lang/2518 |title=Rapa |publisher=Endangered Languages Project |access-date=2026-09-19 |archive-date=2025-02-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250217195225/https://www.endangeredlanguages.com/lang/2518}}</ref> Rapiešu valodai piešķirts [[ISO 639-3]] kods '''ray'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://iso639-3.sil.org/code/ray |title=ISO 639-3: ray |publisher=SIL International |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] [[Kategorija:Apdraudētās valodas]] jycgeq0odl7oifnm7bytkj64cbrfzdu 0 640144 4532707 4524890 2026-10-06T18:08:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532707 wikitext text/x-wiki '''Polārais klimats''' ir [[klimats|klimata]] tips, kas raksturīgs [[Arktika]]s un [[Antarktīda]]s apgabaliem, kā arī atsevišķiem augstkalnu reģioniem. Tā galvenā pazīme ir ļoti zema gaisa temperatūra — siltākā mēneša vidējā temperatūra nepārsniedz +10 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/polar-climate |title=Polar climate |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Kēpena klimata klasifikācijā polārais klimats apzīmēts ar burtu E un tiek iedalīts divos galvenajos tipos: tundras klimatā (ET), kur vismaz viena mēneša vidējā temperatūra pārsniedz 0 °C, bet nepārsniedz +10 °C, un ledus segas klimatā (EF), kur visu mēnešu vidējā temperatūra ir zem 0 °C.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/Koppen-climate-classification |title=Köppen climate classification |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> Polārajam klimatam raksturīgas garas un ļoti aukstas ziemas un īsas, vēsas vasaras. Nokrišņu daudzums parasti ir neliels, un lielākā daļa nokrišņu izkrīt sniega veidā. Zemās temperatūras dēļ iztvaikošana ir ļoti maza, tādēļ sniegs un ledus var saglabāties ilgstoši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/polar-climate/ |title=Polar Climate |publisher=National Geographic Society |access-date=2026-09-19}} {{Novecojusi saite}}</ref> Polārais klimats sastopams Antarktīdā, [[Grenlande]]s iekšienē, [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] un citās [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] salās. Tundras klimats aptver arī plašas [[Aļaska]]s, Kanādas un [[Krievija]]s ziemeļu piekrastes teritorijas. Veģetācija ir atkarīga no polārā klimata tipa. Tundras klimatā sastopamas [[sūnas]], [[ķērpji]], zālaugi un zemi krūmi, savukārt ledus segas klimata teritorijās pastāvīga veģetācija praktiski nepastāv. Daudzviet augsnē sastopams [[mūžīgais sasalums]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/science/tundra |title=Tundra |publisher=Encyclopaedia Britannica |access-date=2026-09-19}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Arktika]] [[Kategorija:Antarktīda]] i0fez29gil0cy3fl9cvets7wqyozh5z 0 640246 4532768 4525518 2026-10-06T22:08:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532768 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Reichsgau Wartheland (Karte).png|thumb|Reihsgava Vartelande kartē]] '''Reihsgava Vartelande''' ({{val|de|Reichsgau Wartheland}}, sākotnēji ''Reichsgau Posen'') bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] administratīvi teritoriāla vienība, kas pastāvēja no 1939. līdz 1945. gadam Vācijas anektētajās [[Polijas Otrā republika|Polijas]] teritorijās. Tā aptvēra galvenokārt [[Lielpolija|Lielpoliju]] ar [[Poznaņa|Poznaņu]] un daļu Polijas centrālo teritoriju, tostarp [[Lodza|Lodzu]]. Administratīvais centrs atradās Poznaņā.<ref name="USHMM">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/germanization Germanization] {{Novecojusi saite}}. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Izveidošana == Pēc [[Polijas kampaņ|Vācijas iebrukuma Polijā]] 1939. gada septembrī Polijas rietumu un centrālās teritorijas tika sadalītas starp Vācijas tieši anektētajiem apgabaliem un [[Ģenerālgubernatūra|Ģenerālgubernatūru]]. 1939. gada oktobrī tika izveidota ''Reichsgau Posen'', kas 1940. gada janvārī tika pārdēvēta par ''Reichsgau Wartheland''.<ref>[https://www.britannica.com/place/Poland/World-War-II World War II]. ''Encyclopædia Britannica''.</ref> Par reihsgavas vadītāju (''Gauleiter'' un ''Reichsstatthalter'') kļuva [[Artūrs Greizers]], kurš īstenoja radikālu teritorijas ģermanizācijas politiku.<ref name="Greiser">[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/arthur-greiser Arthur Greiser] {{Novecojusi saite}}. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Ģermanizācija == Nacistiskās Vācijas vadība Vartelandi uzskatīja par teritoriju, kuru paredzēts pilnībā integrēt Vācijā un ģermanizēt. Polijas iedzīvotāji tika pakļauti deportācijām, īpašumu konfiskācijai un piespiedu darbam. Desmitiem tūkstošu poļu ģimeņu tika izraidītas uz Ģenerālgubernatūru, bet viņu mājokļi un saimniecības tika nodotas vācu kolonistiem.<ref name="USHMM"/> Vartelandē tika nometināti [[Volksdeutsche|etniskie vācieši]], kas [[Heim ins Reich]] politikas ietvaros tika pārvietoti no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]], [[Besarābija]]s, [[Bukovina]]s, [[Volīnija]]s un citām Austrumeiropas teritorijām.<ref name="USHMM"/> == Holokausts == Pirms kara reģionā dzīvoja ievērojams skaits ebreju. Vācijas okupācijas laikā ebreji tika pakļauti sistemātiskām vajāšanām, deportācijām un slepkavībām. [[Lodzas geto]] kļuva par vienu no lielākajiem ebreju geto okupētajā Eiropā.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/lodz Lodz]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> Vartelandes teritorijā atradās arī [[Helmno nāves nometne]], kurā no 1941. gada nacistiskā Vācija īstenoja ebreju un citu upuru masveida slepkavības, galvenokārt izmantojot gāzes automašīnas.<ref>[https://encyclopedia.ushmm.org/content/en/article/chelmno Chelmno]. ''United States Holocaust Memorial Museum''.</ref> == Likvidācija == 1945. gada janvārī [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] Vislas—Oderas operācijas laikā lielākā daļa Vartelandes tika ieņemta. Vācu administrācija sabruka, bet liela daļa vācu iedzīvotāju bēga uz rietumiem. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] teritorija pilnībā atgriezās Polijas sastāvā. Artūru Greizeru pēc kara izdeva Polijai, kur viņš tika tiesāts par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un 1946. gadā sodīts ar nāvi.<ref name="Greiser"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] ob4mqfhitcjw95magoqxbaxoadmsud9 0 640376 4532781 4526585 2026-10-07T02:25:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532781 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{nosaukums slīprakstā}} '''''S.T.A.L.K.E.R.''''' ir [[Ukraina]]s uzņēmuma ''GSC Game World'' izstrādāta [[šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta|šaujamspēļu no pirmās personas skatpunkta]] sērija ar izdzīvošanas šausmu un lomu spēļu elementiem. Sērijas darbība norisinās alternatīvā [[Čornobiļas atsvešināšanas zona]]s versijā, kur pēc izdomātas otrās katastrofas 2006. gadā radušās anomālijas, mutanti un īpašas vielas — artefakti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stalker2.com/|title=S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl|publisher=GSC Game World|access-date=2026-09-23|language=en}}</ref> Spēļu pasauli ietekmējuši [[Brāļi Strugacki|Arkādija un Borisa Strugacku]] romāns ''[[Pikniks ceļa malā]]'' un [[Andrejs Tarkovskis|Andreja Tarkovska]] filma ''[[Stalkers (filma)|Stalkers]]'', tomēr sērijai ir patstāvīgs sižets un izdomāta pasaule. == Spēļu pasaule == Sērijas centrā ir tā sauktā Zona — bīstama teritorija ap [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostaciju]]. Tajā darbojas stalkeri — cilvēki, kuri nelegāli iekļūst Zonā, lai meklētu vērtīgus artefaktus, pētītu anomālijas vai citu iemeslu dēļ. Zonā darbojas vairāki savstarpēji konkurējoši grupējumi, tostarp ''Duty'', ''Freedom'', ''Monolith'' un citi. Spēļu pasaulē sastopami arī mutanti, militārpersonas, zinātnieki un neatkarīgi stalkeri. == Spēles == Sērijā ir izdotas četras galvenās spēles: * ''[[S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl]]'' (2007); * ''[[S.T.A.L.K.E.R.: Clear Sky]]'' (2008); * ''[[S.T.A.L.K.E.R.: Call of Pripyat]]'' (2009); * ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]'' (2024). Pirmās trīs spēles tika izstrādātas, izmantojot GSC Game World radīto ''X-Ray Engine'', savukārt ''S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl'' tika izstrādāta ar ''Unreal Engine 5''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unrealengine.com/en-US/developer-interviews/stalker-2-heart-of-chornobyl-combines-an-authentic-ukrainian-story-with-aaa-gameplay|title=S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl combines an authentic Ukrainian story with AAA gameplay|publisher=Unreal Engine|language=en|access-date=2026-09-23}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmā sērijas spēle ''S.T.A.L.K.E.R.: Shadow of Chernobyl'' tika izdota 2007. gadā pēc vairāku gadu izstrādes. Tai sekoja priekšvēstures spēle ''S.T.A.L.K.E.R.: Clear Sky'' 2008. gadā un ''S.T.A.L.K.E.R.: Call of Pripyat'' 2009. gadā. 2010. gadā GSC Game World paziņoja par ''S.T.A.L.K.E.R. 2'' izstrādi, taču projekts vēlāk tika apturēts. 2018. gadā uzņēmums paziņoja par spēles izstrādes atsākšanu. Pēc vairākiem atlikumiem, tostarp [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] izraisīto apstākļu dēļ, ''S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl'' tika izdota 2024. gada 20. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/games/2024/jan/31/stalker-2-heart-of-chernobyl-interview-ukraine-war-gsc-game-world|title='At this point it's not just a game': the making of Ukrainian RPG Stalker 2 — during wartime|work=The Guardian|date=2024-01-31|language=en|access-date=2026-09-23}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Stalker}} [[Kategorija:Šaujamspēles no pirmās personas skatpunkta]] r2a8anpejofy42ua5tsjjqh139iwgaq 0 640400 4532774 4526972 2026-10-07T00:06:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532774 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = Rozulas pamatskola |logo = |seal_image = |image = Rozulas Skola - anno 1887 - panoramio.jpg |image size = |caption = Rozulas skola 2009. gadā |location = [[Rozulas pagasts]], [[Cēsu novads]] |schooltype = pašvaldības pamatskola |fundingtype = |type = pamatskola |established = 1888. gadā |closed = 2009. gadā |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = 1. — 9. |years = |students = |language = latviešu |revenue = |homepage = {{URL|https://rozulasskola.lv}} }} '''Rozulas pamatskola''' bija [[1888]]. gadā dibināta izglītības iestāde [[Stalbe|Stalbes]] pagasta [[Rozula|Rozulā]], kas darbojās līdz [[2009]]. gadam. == Vēsture == Pirmā Rozbeķu pagasta skola ierīkota 1867. gadā Baiciemā. 1887. gadā Baiciemā skola slēgta un pieņemts lēmums par Krievijas Impērijas Tautas Apgaismības ministrijas Rozbeķu Ruckas skolas atklāšanu un jaunas ēkas celšanu. Pirmo gadu skola darbojās Baiciemā vecās skolas telpās, bet 1888. gadā uzbūvēta un atklāta jauna skolas ēka aptuveni pusotru kilometru uz ziemeļiem no Rozulas centra. Skolā mācījās gan meitenes, gan zēni.<ref name="rozulasskola">[https://rozulasskola.lv/par-skolu "Rozulas skolas vēsture"]. rozulasskola.lv.</ref> Līdz ar [[Latvijas Republika|Latvijas Republikas]] dibināšanu skola kļuva par sešgadīgu pamatskolu, mācības skolā turpmāk notika latviešu valodā. 1925. gadā Rozbeķu pagastu pārdēvēja par Rozulu, bet skolu - par Rozulas sešklasīgo pagasta skolu. Pirmās padomju okupācijas laikā Rozulas skola kļuva par septiņgadīgo pamatskolu, bet vācu okupācijas laikā tajā atkal darbojās kā sešu klašu izglītības iestāde. 1962. gadā notika pāreja uz astoņu klašu izglītību, tā skāra arī Rozulas skolu. Astoņdesmito gadu beigās mācību laiks pamatskolā kļuva jau deviņi gadi.<ref name="rozulasskola" /> 2009. gada 1. jūlijā Rozulas skola slēgta, ieviešot finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" un reformējot skolu sistēmas tīklu Latvijā.<ref>Druva (LETA). [https://edruva.lv/sabiedriba/cesu-rajona-sledz-rozulas-pamatskolu/ "Cēsu rajonā slēdz Rozulas pamatskolu"]. ''eDruva.lv'', 2009. gada 1. jūlijs.</ref> 2021. gadā pašvaldība pārdeva skolas ēku, tā kļuva par kultūras pasākumu un nometņu norises vietu.<ref name="rozulasskola" /> == Skolas direktori == {| class="wikitable" ! Direktors !! Gadi |- | Vilhelms Cipsts (Baiciemā) || 1867–1873 |- | Jānis Jēkabsons (Baiciemā) || 1873–1887 |- | Mārtiņš Mežapuķe || 1887–1900 |- | Jānis Jurgens || 1900–1905 |- | Voldemārs Siliņš || 1905–1910 |- | Jānis Cers || 1910–1914 |- | Pēteris Puriņš || 1914–1917, 1919–1934 |- | Jānis Skroderis || 1917–1919 |- | Veronika Puriņa || 1934–1944 |- | Magnuss Kalniņš || 1944 |- | Kārlis Plēsums || 1945–1948 |- | Kārlis Purēns || 1948–1950 |- | Spodra Ergarde || 1950–1954 |- | Aleksis Rubenis || 1954–1960 |- | Aivars Lapiņš || 1960–1967 |- | Biruta Bēmere || 1967–1986 |- | Ilze Krivašonoka || 1986–2009 |} Pēteris Puriņš nostrādāja skolā no 1887. līdz 1934. gadam. == Ievērojami audzēkņi un absolventi == * biatloniste [[Baiba Bendika]] * vijolspēles pedagogs Romāns Šnē<ref>[https://garamantas.lv/lg/person/1118136/Romans-Sne Romāns Šnē] {{Novecojusi saite}}. garamantas.lv.</ref> * dzejniece Marta Mende * profesore Ausma Špona * Cēsu sanatorijas meža skolas direktors, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Egons Bušs * Cēsu muzeja direktora vietas izpildītāja Benita Valtere<ref name="skolotaju-avize">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:704673|article:DIVL44 "Tāda savāda urdoša balss ir vienīgi dzimtajai skolai"]. ''Skolotāju Avīze'', 1988. gada 22. jūnijs.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|https://rozulasskola.lv/}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] jod1smm65wedxtc7ov3rtoni5vd5jdh 0 640429 4532820 4532123 2026-10-07T07:14:05Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4532820 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Nikolaoss Georgants | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Νικόλαος Γεωργαντάς'' | attēls = Nikolaos Georgantas, 1904 Olympics.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|2|27}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1958|11|23}} | mir_viet = | tautība = grieķis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Grieķija|old}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] <br/> [[virves vilkšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 2 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]], [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908]]) un ''[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906 (neof.)]]'' | os_medaļas = 1 (1 bronza) un ''3 (1 zelta un 2 sudraba) (1906 neof.)'' | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|GRE|old}} [[Grieķija]]}} (GRE) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal| Bronze |[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] |[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} {{MedalCompetition | [[Neoficiālās olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport| [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}} {{Medal| Gold |[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] |[[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — akmeņu mešana vīriešiem|Akmeņu mešana]]}} {{Medal| Silver |[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] |[[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} {{Medal| Silver |[[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|Atēnas 1906]] |[[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|Diska mešana grieķu st.]]}} }} '''Nikolaoss Georgants''' ({{val|gr|Νικόλαος Γεωργαντάς}}; dzimis {{dat|1880|2|27}}, miris {{dat|1958|11|23}}) bija grieķu [[Vieglatlētika|vieglatlēts]]. Startējis vairākās olimpiskajās spēlēs. Georgants [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja brinzas medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]. Savukārt [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada Atēnu neolimpiskajās spēlēs]] izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — akmeņu mešana vīriešiem|akmeņu mešanā]] un sudraba medaļas [[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]] un [[Vieglatlētika 1906. gada neoiciālajās olimpiskajās spēlēs — diska mešana grieķu stilā vīriešiem|diska mešana grieķu stilā]]. Savukārt [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas olimpiskajās spēlēs]] labāko rezultātu, 6. vietu, izcīnīja [[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|diska mešanā]]. 1908. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā viņš bija pirmais zināmais [[Grieķijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Grieķijas karognesējs]].<ref>{{cite web |url=https://www.olympedia.org/athletes/70733 |title=Nikolaos Georgantas |work=Olympedia |access-date=2026. gada 24. septembris}}</ref><ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ge/nikolaos-georgantas-1.html |title=Nikolaos Georgantas Olympic Results |access-date=2026. gada 28. augusts |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170709021804/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ge/nikolaos-georgantas-1.html |archive-date=2026. gada 24. septembris}}</ref> Gandrīz 20 gadu laikā Georgantas izcīnīja 36 Grieķijas čempiona titulus: diska mešanā (1901, 1904–1906, 1911 un 1919), lodes grūšanā (1901 un 1904–1908), akmenš mešanā (1901, 1904–1911, 1914, 1917 un 1919), diska mešanā (1904–1906, 1909, 1911, 1914, 1917 un 1919–1920), pieccīņā (1906), virves vilkšanā (1904) un svarcelšanā ar vienu roku (1905). Ārpus sporta Georgants strādāja par skolotāju. 1921. gadā viņš emigrēja uz ASV, taču īsi pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atgriezās Grieķijā. Pēc kara, no 1955. līdz 1957. gadam, Georgantas pildīja ''Panellinios GS'' priekšsēdētāja pienākumus un bija [[Grieķijas Vieglatlētikas federācija]]s biedrs. == Atsauces == {{atsauces}} {{Grieķijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Georgants, Nikolaoss}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Grieķijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Grieķijas virves vilcēji]] [[Kategorija:Grieķijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Grieķijas sportisti 1906. gada neolimpiskajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Grieķijas sportisti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Virves vilcēji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:1906. gada neoficiālo olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Grieķijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki vieglatlētikā]] t9irjdi19xhdtfjmg974t0ltd3mfu2h 10 640632 4532824 4530483 2026-10-07T07:21:35Z Kikos 3705 4532824 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Īrijas administratīvais iedalījums |title = [[Īrija]]s [[Īrijas administratīvais iedalījums|administratīvais iedalījums]] {{flaga|IRL}} |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Lielpilsētas |list1 = * [[Dublina]] * [[Golveja]] * [[Korka]] |group2 = Grāfistes |list2 = * [[Danlīri-Retdauna]] * [[Dienviddublina]] * [[Donegolas grāfiste|Donegola]] * [[Fingola]] * [[Golvejas grāfiste|Golveja]] * [[Kārlovas grāfiste|Kārlova]] * [[Keri grāfiste|Keri]] * [[Kevanas grāfiste|Kevana]] * [[Kildēras grāfiste|Kildēra]] * [[Kilkeni grāfiste|Kilkeni]] * [[Klēras grāfiste|Klēra]] * [[Korkas grāfiste|Korka]] * [[Lautas grāfiste|Lauta]] * [[Limerikas grāfiste|Limerika]] * [[Līšas grāfiste|Līša]] * [[Lītrimas grāfiste|Lītrima]] * [[Longfordas grāfiste|Longforda]] * [[Mejo grāfiste|Mejo]] * [[Mītas grāfiste|Mīta]] * [[Monahanas grāfiste|Monahana]] * [[Ofali grāfiste|Ofali]] * [[Roskomonas grāfiste|Roskomona]] * [[Slaigo grāfiste|Slaigo]] * [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] * [[Veksfordas grāfiste|Veksforda]] * [[Vestmītas grāfiste|Vestmīta]] * [[Viklovas grāfiste|Viklova]] * [[Voterfordas grāfiste|Voterforda]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Īrijas navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Īrijas administratīvais iedalījums]] </includeonly> i0xlqxtxmk7jqzxkvk88ik8xewd7svp 0 640665 4532806 4532216 2026-10-07T06:51:35Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās */ 4532806 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lausons Robertsons]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] 2kp779dt8m1vpmn0ie2pavhxrjabxjy 4532810 4532806 2026-10-07T07:05:19Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4532810 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] h0j38qrx160tmn4nx8ow4bcw4akhb7h 4532811 4532810 2026-10-07T07:06:34Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4532811 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] hqmiwzz07itk6jek3tzkbxv30mgciva 4532846 4532811 2026-10-07T08:56:31Z Kleivas 2704 /* Medaļu sadalījums starp valstīm */ 4532846 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66''' |- | 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- ! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] tckndamubq0cfm59topc6z3qbegsvv1 4532850 4532846 2026-10-07T09:16:47Z Kleivas 2704 /* Sportisti ar vairākām medaļām */ 4532850 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4''' |- | align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Alberts Korijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Vollers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Roberts Stenglengs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |- |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66''' |- | 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- ! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] d3tp2ruvz1nnbf9wmy57lcwpo9bc0pm 0 640676 4532668 4532296 2026-10-06T14:34:41Z ~2026-52261-43 151099 /* Privātā dzīve */ 4532668 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste | vārds = Māris Ozoliņš | attēls = <!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --> | attēla_izmērs = 250px | attēla_paraksts = Māris Ozoliņš| | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvija]] | miršanas_datums = | miršanas_vieta = | dzīvesvieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis | dzīvesbiedrs = Vita Ozoliņa | bērni = 3 | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4||bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, ilgadīgs [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] cxlgez42jpkxizysqxxkq2gxtp188fa 4532714 4532668 2026-10-06T18:17:37Z Egilus 27634 4532714 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste | vārds = Māris Ozoliņš | attēls = <!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --> | attēla_izmērs = 250px | attēla_paraksts = Māris Ozoliņš| | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvija]] | miršanas_datums = | miršanas_vieta = | dzīvesvieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis | dzīvesbiedrs = Vita Ozoliņa | bērni = 3 | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4||bez}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, ilggadējs [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] cr5mth80x28z4srr5ls4i3jcuksyu9t 4532797 4532714 2026-10-07T05:19:48Z Vitaly P 25520 4532797 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste | vārds = Māris Ozoliņš | attēls = <!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --> | attēla_izmērs = 250px | attēla_paraksts = Māris Ozoliņš| | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvija]] | miršanas_datums = | miršanas_vieta = | dzīvesvieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis | dzīvesbiedrs = Vita Ozoliņa | bērni = 3 | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, ilggadējs [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 2xty9jy1ig9cnep05zf89qcwzg97ejx 0 640682 4532692 4532336 2026-10-06T16:51:14Z Lietotaajs 19361 4532692 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN}}</ref> * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US}}</ref> Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}</ref> * Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.<ref>{{Atsauce|title="Here's Hogg... DEENEY!" {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref name=":11">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}</ref> * Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}</ref> tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}</ref> * “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}</ref> Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika. * Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}</ref> Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana. * Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku. == Sods == [[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]] [[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]] [[File:Xherdan Shaqiri 2018.jpg|thumb|upright|[[Džerdans Šaķiri]] atzīmēja savu vārtu guvumu 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] līdzjutēju virzienā. ]] Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu): :''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''<ref name=":9">[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]</ref> Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma. Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.<ref name=":9" /> Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}</ref> Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.<ref name=":8" /> 1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref> Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.<ref name=":10">Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.</ref> Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.<ref name=":10" /> ''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}</ref> ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref> Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2009. gada Premjerlīgas spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ''City'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]] saņēma dzelteno kartīti par to, ka pēc vārtu guvuma noskrēja gandrīz visu laukuma garumu, lai svinētu vārtus tieši ''Arsenal'' līdzjutēju priekšā. Tas tika uzskatīts par pretrunīgu rīcību, jo Adebajors tajā pašā vasarā bija pārgājis uz ''Manchester City'' no ''Arsenal''.<ref name=":11" /> 2013. gada martā [[Atēnu AEK]] pussargs [[Jorgs Katidis]] pēc uzvaras vārtu guvuma pret ''[[Veria F.C.|Veria]]'' vērsa pret skatītājiem [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]]. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka nav sapratis šī žesta nozīmi, Katidim tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, viņam tika aizliegts spēlēt AEK komandā līdz sezonas beigām, kā arī tika noteikts mūža aizliegums pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi [[FIFA|starptautiskā līmenī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21822165|title=Greek footballer Giorgos Katidis banned for Nazi salute|work=BBC News|access-date=2026-10-05|date=2013-03-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/greek-soccer-player-gets-life-ban-for-nazi-salute/|title=Greek soccer player gets life ban for Nazi salute|work=CBS News|access-date=2026-10-05|language=en-US}}</ref> ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' uzbrucējam [[Nikolā Anelka|Nikolā Anelkam]] tika piespriesta piecu spēļu diskvalifikācija un naudas sods par to, ka viņš 2013. gada decembrī vārtu guvumu nosvinēja ar tā dēvēto ''quenelle'' žestu. Lai gan šis žests izraisīja diskusijas par tā saistību ar [[Antisemītisms|antisemītismu]], Anelka tika atzīts par nevainīgu antisemītismā vai antisemītisma atbalstīšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26326484|title=Nicolas Anelka banned and fined £80,000 for 'quenelle' gesture|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2014-02-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/apr/04/nicolas-anelka-quenelle-defence-not-racist|title='I'm no racist': Nicolas Anelka defends his quenelle goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2014-04-04|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/what-is-the-quenelle-nicolas-anelka-banned-for-fivematches-for-performing-gesture-in-premier-league-match-9158322.html|title=What is the 'quenelle'? Nicolas Anelka banned for five-matches for|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2014-02-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/west-bromwich-albion/10540809/Nicolas-Anelkas-quenelle-gesture-in-support-of-racist-friend-Dieudonne-causes-outrage-in-France.html|title=Nicolas Anelka's 'quenelle' gesture in support of 'racist' friend Dieudonné causes outrage in France|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 5, 2026|date=29 December 2013|language=en}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] izcīņas laikā [[Šveices futbola izlase|Šveices]] izlases spēlētāji [[Džerdans Šaķiri]] un [[Granits Džaka]], kurš arī ir Kosovas izcelsmes, savus vārtu guvumus nosvinēja, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — Serbijas līdzjutēju virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/22/serbia-switzerland-xherdan-shaqiri-world-cup-group-e-match-report|title=Switzerland’s Xherdan Shaqiri stuns Serbia with late breakaway|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-22|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2018/06/23/football/xherdan-shaqiri-granit-xhaka-eagle-goal-celebration-serbia-switzerland-world-cup-spt-intl/index.html|title=‘Provocative’ World Cup goal celebration ‘mixes sport and politics’ {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Sinnott|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/23/xhaka-and-shaqiri-goal-celebrations-bring-balkan-politics-to-world-cup|title=Switzerland's Xhaka and Shaqiri charged by Fifa over Serbia goal celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-switzerland-serbia-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-why-controversial-kosovo-serbia-albania-eagle-flag-a8413426.html|title=The Swiss media weren't happy with Shaqiri and Xhaka’s goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|language=en}}</ref> FIFA abiem spēlētājiem — Džakam un Šaķiri — piesprieda 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]] naudas sodu par „nesportisku uzvedību, kas ir pretrunā godīgas spēles principiem”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44606965|title=World Cup 2018: Switzerland trio avoid bans for 'eagle gesture' goal celebrations|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-albania-kosovo-serbia-fine-a8416466.html|title=Granit Xhaka and Xherdan Shaqiri are fined £7,632 for controversial goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en}}</ref> [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada AFC Āzijas kausa]] izcīņā Katarā astotdaļfināla spēlē [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases spēlētājs [[Aimens Huseins]] 77. minūtē saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts pēc tam, kad bija guvis savus otros vārtus pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas]] izlasi. Vārtu guvumu viņš nosvinēja, imitējot ēšanu no šķīvja — atsauci uz [[Mansafs|mansafu]], kas ir slavenākais Jordānijas ēdiens — Jordānijas izlases līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alarabiya.net/sport/arab-sport/2024/01/29/-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81-%D9%8A%D8%AE%D8%B7%D9%81-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B6%D9%88%D8%A7%D8%A1-%D9%81%D9%8A-%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D8%A7-%D9%88%D9%86%D8%AC%D9%85%D8%A7-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B1%D8%AF%D9%86-%D9%8A%D8%B3%D8%AE%D8%B1%D8%A7%D9%86-|title="المنسف" يخطف الأضواء في آسيا.. ونجما الأردن يسخران|website=العربية|access-date=2026-10-05|date=2024-01-29|language=ar}}</ref> Vēlāk [[Āzijas Futbola konfederācija]] paziņoja, ka tiesneša lēmums bija pareizs un vārtu svinības tika uzskatītas par pārmērīgām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81|title=بيان من اتحاد الكرة الآسيوي بشأن طرد مهاجم العراق أيمن حسين بعد احتفال "المنسف"|work=الحرة|access-date=2026-10-05|language=ar}}</ref> == Vārtu guvuma nesvinēšana == Atsacīšanās svinēt gūtos vārtus vai atturīga vārtu guvuma svinēšana futbolā nav nekas nezināms vai neparasts. Pirmajā gadījumā tas bieži tiek novērots, kad spēlētājs gūst vārtus pret savu bijušo klubu, īpaši pret klubu, kurā viņš sācis savu karjeru un/vai piedzīvojis savus lielākos panākumus, vai arī kur pirmoreiz ieguvis plašāku atpazīstamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/muted-celebrations-why-van-persies-code-conduct-sets-standard|title=Muted celebrations: Why Van Persie's code of conduct sets the standard|last=new|first=Nick Harper The trend for footballers refusing to celebrate goals against former clubs is nothing|last2=state|first2=but it's now in danger of getting out of hand Nick Harper assesses how we reached this sorry|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-06|date=2014-10-02|language=en|last3=Here|first3=Wonders Where the Game Goes from}}</ref> Tomēr šķiet, ka vārtu guvuma nesvinēšana pret bijušo klubu ir salīdzinoši nesena tendence. Ir vairāki dokumentēti piemēri, kad spēlētāji svinēja gūtos vārtus pret savu iepriekšējo klubu vēl pirms 2000. gadiem, kad šāda rīcība sāka tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu. Viens no slavenākajiem agrīnajiem piemēriem bija [[Deniss Lo|Denisa Lo]] patiesais sarūgtinājums pēc tam, kad 1974. gadā viņš guva vārtus, kas, iespējams, veicināja viņa iepriekšējā kluba ''Manchester United'' izkrišanu no augstākās līgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/jan/07/features.sport11|title=Denis Law kicks his old club when they're down|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2007-01-07|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Atturīga gūto vārtu svinēšana parasti notiek tad, kad tiek gūti goda jeb mierinājuma vārti spēlē, kuras iznākums faktiski jau ir izšķirts un komanda ir zaudētājos; svinības var arī nenotikt vispār, ja līdz spēles beigām atlicis pārāk maz laika un zaudējošā komanda vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt spēli. Tas notiek arī tad, ja vienā spēlē viena komanda ir guvusi daudz vārtu un spēles rezultāts vairs nerada šaubas; vēlāk gūtie vārti var tikt svinēti daudz atturīgāk vai arī netikt svinēti vispār.{{Nepieciešama atsauce}} === Atturīga vārtu guvuma svinēšana === Francijas futbolists [[Maikls Olise]], kurš ir pazīstams ar savu noslēgto un introverto raksturu, ir izcēlies ar atturīgu gūto vārtu svinēšanu. Viens no pirmajiem šādiem piemēriem bija viņa vēlie izlīdzinājuma vārti pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kad viņš 2023. gadā pārstāvēja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/18/crystal-palace-manchester-united-premier-league-match-report|title=Crystal Palace’s Michael Olise stuns Manchester United with late leveller|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2023-01-18|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Viņa atturīgie vārtu guvumu svinēšanas pirmsākumi meklējami bērnībā, kad pēc gūtiem vārtiem viņš „pielika pirkstu pie lūpām un skrēja atpakaļ savā pozīcijā, skatoties zemē”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/-si-en-finale-c-est-michael-contre-l-angleterre-ce-sera-michael-aux-origines-d-olise-a-hayes-dans-la-banlieue-de-londres-berceau-d-un-surdoue/1702465|title=Si en finale c'est Michael contre l'Angleterre, ce sera Michael : aux origines d'Olise à Hayes, berceau d'un surdoué dans l'Ouest de Londres|website=lequipe.fr|access-date=Oct 6, 2026|language=fr}}</ref> Kopš profesionālās karjeras sākuma viņa visbiežāk izmantotā vārtu svinēšanas forma ir „ar vienu roku aizbāzt vienu ausi, bet ar otru izdarīt žestu «ššš»”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/interactive/fifa-world-cup-stars-of-soccer-2026/player/michael-olise-france-forward/|title=Michael Olise: Stars of Soccer, World Cup 2026|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-06-26|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Viņa bijušie komandas biedri un treneri skaidrojuši, ka šāda atturīga uzvedība nav izrādīšanās vai augstprātības izpausme. Tā vienkārši izriet no Olises nevēlēšanās pievērst sev uzmanību — viņš vārtu gūšanu uztver kā sava darba sastāvdaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/|title=Jose Gomes: “Si fichan a Olise conseguirían a un Galáctico gigante”|last=Alonso|first=David|website=Diario AS|access-date=2026-10-06|date=2026-06-10|language=es}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7442732/2026/07/14/michael-olise-france-world-cup-different/|title=France’s World Cup star Michael Olise is a very different kind of footballer|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-07-14|last=James|first=Stuart|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Traumas == Lai gan tas notiek reti, vairāki futbolisti gūto vārtu svinēšanas laikā ir guvuši traumas. Šādi piemēri ir [[Paulu Djogu]] (kurš norāva pirkstu, kad tas aizķērās aiz žoga), [[Tjerī Anrī]], [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Fabjans Espindola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=150563610890620&set=a.166579029294526|title=Football - In 2008, Argentine footballer Fabian Espindola scored a goal for Real Salt Lake against Los Angeles Galaxy and celebrated by doing backflips. Unfortunately, he landed awkwardly on his ankle, got himself seriously injured and was taken off the pitch. To make matters worse, the goal was eventually disallowed for offside. The game ended in a 2-2 draw. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> (kurš svinēja gūtos vārtus, kas vēlāk tika anulēti aizmugures stāvokļa dēļ), kā arī [[Miši Batšuaji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-06-29/world-cup-celebration-kick-hits-belgium-batshuayi-in-the-face/9923324|title=Belgium striker falcons himself celebrating teammate's goal against England|work=ABC News|access-date=2026-10-06|date=2018-06-29|language=en-AU}}</ref> Indijas futbolists Pīters Bjaksangzuala 2014. gadā nomira no mugurkaula traumas pēc neveiksmīgi izpildīta kūleņa vārtu guvuma svinēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/indian-footballer-dies-after-somersault-celebration-goes-terribly-wrong-9805612.html|title=Indian footballer dies after somersault celebration goes terribly wrong|website=The Independent|access-date=2026-10-06|date=2014-10-21|language=en}}</ref> [[Nikolajs Millers]] savulaik guva traumu, svinot gūtos vārtus pret ''[[FC Augsburg]]''. Viņš atkārtoti griezās ap savu asi „helikoptera” stilā — līdz tam tas bija viņa raksturīgākais gūto vārtu svinēšanas veids. Medicīniskā pārbaude apstiprināja, ka uzbrucējs bija sarāvis labās kājas ceļgala priekšējo [[Krusteniskās saites|krustenisko saiti]]. Viņš nevarēja spēlēt 10 mēnešus, un pēc tam, kad viņa komanda izkrita no līgas, viņš klubu pameta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html|title=Rückkehr perfekt! Eintracht verstärkt sich mit "Fan" Müller|work=hessenschau.de|access-date=2026-10-06|date=2018-06-12|last=Germany|first=hessenschau.de, Frankfurt,|language=de-DE}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] eb9n0kx6dser0srsvy9ovqg0azrdywh 0 640873 4532767 4531005 2026-10-06T21:49:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532767 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rasmuss Svāne | vārds_orig = ''Rasmus Svane'' | attēls = RasmusSvane23b.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Rasmuss Svāne 2023. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1997 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 21 | dz_vieta = {{vieta|Dānija|Zēlandes reģions}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{GER}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Rasmuss Svāne''' ({{val|de|Rasmus Svane}}; dzimis {{dat|1997|5|21}} [[Zēlandes reģions|Zēlandes reģionā]]) ir [[Vācija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2016), [[46. šaha olimpiāde]]s laureāts (2026). == Biogrāfija == Dzimis Alerēdas pašvaldībā, Dānijā. Dāņu čellista Trūla Svanes dēls. Viņa jaunākais brālis [[Frederiks Svāne]] (dzimis 2004. gadā) arī ir šaha lielmeistars.<ref>[http://www.ln-online.de/Sport/Sport-im-Norden/Vom-Prinzen-zum-Titelfavoriten Vom Prinzen zum Titelfavoriten]</ref> Šahu iemācījies spēlēt četru gadu vecumā, kad brokastu pārslu iepakojumā atradis šaha spēles kompaktdisku. 2009. gadā viņš ieguva otro vietu Vācijas jauniešu čempionātā šahā U12 vecuma grupā,<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2009/kandidaten/u14_maennlich/ Spieler des Jahres > 2009, U14]</ref> bet 2010. gadā uzvarēja Vācijas jauniešu čempionātā šahā U14 vecuma grupā.<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2010/kandidaten/u14_maennlich/ Spieler des Jahres > 2010, U14]</ref> Pateicoties šim pēdējam sasniegumam, Vācijas Šaha federācija viņu atzina par 2010. gada labāko spēlētāju U14 vecuma grupā.<ref>[http://www.deutsche-schachjugend.de/spielerdesjahres/2010/ergebnisse/ Spieler des Jahres - 2010]</ref> Savu pirmo starptautiskā meistara (IM) normu izpildījis 2011. gada Vācijas šaha čempionātā, iegūstot 5 punktus no 9 iespējamajiem. Otro normu no tām viņš izpildīja 2012. gada jūlijā un augustā notikušajā ''Politiken Cup'' turnīrā, kur ieguva 7½ punktus no 10, bet trešo — decembrī Korbahas lielmeistaru (GM) turnīrā, iegūstot 7 punktus no 11. FIDE viņam oficiāli piešķīra šo titulu 2013. gada maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4657101&title=IM&pb=36 |title=2nd quarter Presidential Board Meeting 2013, 4-7 May, Baku, AZE |access-date={{dat|2026|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231127202215/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4657101&title=IM&pb=36}}</ref> Savu pirmo lielmeistara (GM) normu izpildījis 2015. gada ''Aeroflot Open'' turnīrā, iegūstot 4½ punktus no 9. Otro normu viņš ieguva 2015. gada ''Visma'' lielmeistaru turnīrā (6 punkti no 9), bet pēdējo normu izpildīja 2015./2016. gada Vācijas šaha Bundeslīgas sezonā (6 punkti no 10). Lielmeistara tituls viņam tika piešķirts 2016. gada septembrī, kad viņam bija 19 gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4657101&title=GM&pb=46 |title=87th FIDE Congress 2016, 1-14 September, Baku, Azerbaijan |access-date={{dat|2026|10|02||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230221200818/https://ratings.fide.com/title_applications.phtml?details=1&id=4657101&title=GM&pb=46}}</ref> No 2017. gada 28. oktobra līdz 6. novembrim viņš pārstāvēja Vāciju pie ceturtā galdiņa [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātā]], iegūstot 5½ punktus no 7 (+5, =1, -1). Tas bija otrais labākais rezultāts pie ceturtā galdiņa šajā turnīrā.<ref>[http://www.chess-results.com/tnr304480.aspx?lan=1&art=75&flag=30&wi=821 European Team Chess Championship 2017 Open Section: The best players per board]</ref> 2018. gada augustā piedalījies [[Rīgas Tehniskās universitātes Open]] A turnīrā un ieņēmis 5. vietu ar 7 punktiem no 9 (+5, =4, -0).<ref>[https://en.chessbase.com/post/riga-tech-university-open-2018 Riga Tech University Open: Armenians on top]</ref> Tajā pašā gadā [[43. šaha olimpiāde|43. šaha olimpiādē]] pārstāvējis Vācijas izlasi pie rezerves galdiņa un ieguvis 4½ punktus no 8 (+3, =3, –2).<ref>[http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&flag=30&snr=16 43rd Olympiad Batumi 2018 Open]</ref> 2019. gadā šaha turnīrā ''Sunway Sitges Festival'' dalījis 2.–3. vietu ar [[Vasifs Durarbejli|Vasifu Durarbejli]]. 2026. gadā piedalījies [[46. šaha olimpiāde|46. šaha olimpiādē]] [[Samarkanda|Samarkandā]] Vācijas izlases sastāvā pie rezerves galdiņa (+4, =3, -0) un komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu.<ref>[https://s2.chess-results.com/tnr1469895.aspx?lan=1&art=20&fed=GER&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 46th Chess Olympiad Samarkand 2026 Open]</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 4657101 | chessgames = 118157 | 365chess = Rasmus_Svane }} {{DEFAULTSORT:Svāne, Rasmuss}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zēlandes reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas šahisti]] couu97g6h6ilgktu6fvk04ljcmpmogd 10 640933 4532750 4531903 2026-10-06T20:52:05Z Pirags 3757 pap 4532750 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} '''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā''' |- !style="background-color:#E9E9E9" align=left valign=top|Partijas un apvienības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīga; ārzemes,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kopējais<br>balsu skaits !style="background-color:#E9E9E9" align=center|% !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Prognozētās<br>deputātu <br>vietas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Izmaiņas |- | align=left| [[Apvienotais saraksts]] | 84 160 ('''13''') | 94 440 ('''13''') | 43 525 ('''6''') | 16 332 ('''3''') | 45 435 ('''6''') | 283 892 | 35,288% | '''41''' | {{increase}} 27 |- | align=left| [[Latvija pirmajā vietā]] | 37 245 ('''6''') | 23 243 ('''3''') | 11 440 ('''2''') | 25 174 ('''5''') | 8 096 ('''1''') | 105 198 | 13,076% | '''17''' | {{increase}} 9 |- | align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | 44 959 ('''7''') | 18 642 ('''3''') | 10 093 ('''1''') | 14 953 ('''3''') | 5 564 ('''1''') | 94 211 | 11,710% | '''15''' | {{increase}} 15 |- | align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | ('''3''') | ('''3''') | ('''2''') | ('''1''') | ('''1''') | 71 579 | 8,897% | '''10''' | {{decrease}} 2 |- | align=left| [[Progresīvie]] | ('''6''') | ('''2''') | ('''1''') | ('''0''') | ('''1''') | 63 382 | 7,878% | '''10''' | {{increase}} 1 |- | align=left| [[Jaunā Vienotība]] | ('''3''') | ('''2''') | ('''1''') | ('''0''') | ('''1''') | 51 183 | 6,362% | '''7''' | {{decrease}} 18 |- |style="background-color:#E9E9E9" colspan="10"| |- | align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 35 405 | 4,401% | 0 | {{decrease}} 16 |- | align=left| [[Mēs mainām noteikumus]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 27 579 | 3,428% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Latvijas attīstībai]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 17 533 | 2,179% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Stabilitātei!]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 16 062 | 1,997% | 0 | {{decrease}} 10 |- | align=left| [[Austošā Saule Latvijai]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 10 696 | 1,330% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Gobzema saraksts]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 7900 | 0,982% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Saskaņas Centrs]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 6598 | 0,820% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]] | (0) | (0) | (0) | (0) | (0) | 2628 | 0,327% | 0 | {{steady}} |- class="unsortable" !style="background-color:#E9E9E9"|Nobalsojušo skaits !style="background-color:#E9E9E9"|255 047; 23 627 !style="background-color:#E9E9E9"|236 782 !style="background-color:#E9E9E9"|108 676 !style="background-color:#E9E9E9"|86 685 !style="background-color:#E9E9E9"|96 250 !style="background-color:#E9E9E9"|807 067 !style="background-color:#E9E9E9"| 100% !style="background-color:#E9E9E9"| 100 !style="background-color:#E9E9E9"| |- class="unsortable" |Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits) | 38 | 26 | 13 | 12 | 11 | | | 100 | |- class="unsortable" align=left |colspan="10"|'''Aktivitāte: 51,79% (806 641 vēlētāji)'''<br>Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07 |}<noinclude> 96qffs704omh9w2i0ugavo0n7hsyby0 4532791 4532750 2026-10-07T04:35:00Z Pirags 3757 pap 4532791 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} '''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā''' |- !style="background-color:#E9E9E9" align=left valign=top|Partijas un apvienības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīga; ārzemes,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kopējais<br>balsu skaits !style="background-color:#E9E9E9" align=center|% !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Prognozētās<br>deputātu <br>vietas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Izmaiņas |- | align=left| [[Apvienotais saraksts]] | 84 160 ('''13''') | 94 440 ('''13''') | 43 525 ('''6''') | 16 332 ('''3''') | 45 435 ('''6''') | 283 892 | 35,288% | '''41''' | {{increase}} 27 |- | align=left| [[Latvija pirmajā vietā]] | 37 245 ('''6''') | 23 243 ('''3''') | 11 440 ('''2''') | 25 174 ('''5''') | 8 096 ('''1''') | 105 198 | 13,076% | '''17''' | {{increase}} 9 |- | align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | 44 959 ('''7''') | 18 642 ('''3''') | 10 093 ('''1''') | 14 953 ('''3''') | 5 564 ('''1''') | 94 211 | 11,710% | '''15''' | {{increase}} 15 |- | align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | 18 309 ('''3''') | 25 813 ('''3''') | ('''2''') | ('''1''') | ('''1''') | 71 579 | 8,897% | '''10''' | {{decrease}} 2 |- | align=left| [[Progresīvie]] | 34 294 ('''6''') | 15 401 ('''2''') | ('''1''') | ('''0''') | ('''1''') | 63 382 | 7,878% | '''10''' | {{increase}} 1 |- | align=left| [[Jaunā Vienotība]] | 21 087 ('''3''') | 16 904 ('''2''') | ('''1''') | ('''0''') | ('''1''') | 51 183 | 6,362% | '''7''' | {{decrease}} 18 |- |style="background-color:#E9E9E9" colspan="10"| |- | align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 5 146 (0) | 11 353 (0) | (0) | (0) | (0) | 35 405 | 4,401% | 0 | {{decrease}} 16 |- | align=left| [[Mēs mainām noteikumus]] | 7 576 (0) | 10 693 (0) | (0) | (0) | (0) | 27 579 | 3,428% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Latvijas attīstībai]] | 5 957 (0) | 6 226 (0) | (0) | (0) | (0) | 17 533 | 2,179% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Stabilitātei!]] | 6 303 (0) | 2 151 (0) | (0) | (0) | (0) | 16 062 | 1,997% | 0 | {{decrease}} 10 |- | align=left| [[Austošā Saule Latvijai]] | 3 034 (0) | 3 995 (0) | (0) | (0) | (0) | 10 696 | 1,330% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Gobzema saraksts]] | 2 434 (0) | 2 643 (0) | (0) | (0) | (0) | 7900 | 0,982% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Saskaņas Centrs]] | 1 945 (0) | 1 412 (0) | (0) | (0) | (0) | 6598 | 0,820% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]] | 740 (0) | 791 (0) | (0) | (0) | (0) | 2628 | 0,327% | 0 | {{steady}} |- class="unsortable" !style="background-color:#E9E9E9"|Nobalsojušo skaits !style="background-color:#E9E9E9"|255 047; 23 627 !style="background-color:#E9E9E9"|236 782 !style="background-color:#E9E9E9"|108 676 !style="background-color:#E9E9E9"|86 685 !style="background-color:#E9E9E9"|96 250 !style="background-color:#E9E9E9"|807 067 !style="background-color:#E9E9E9"| 100% !style="background-color:#E9E9E9"| 100 !style="background-color:#E9E9E9"| |- class="unsortable" |Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits) | 38 | 26 | 13 | 12 | 11 | | | 100 | |- class="unsortable" align=left |colspan="10"|'''Aktivitāte: 51,79% (806 641 vēlētāji)'''<br>Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07 |}<noinclude> 8lfpu6dr7b189xvsaf3nsq403ekdp7f 4532796 4532791 2026-10-07T05:07:27Z Pirags 3757 pap 4532796 wikitext text/x-wiki {{Vēlēšanu rezultāti|15. Saeimas vēlēšanu rezultāti}} '''2026. gada 3. oktobra [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanu]] rezultāti [[Latvijas vēlēšanu apgabali|vēlēšanu apgabalos]] un kopumā''' |- !style="background-color:#E9E9E9" align=left valign=top|Partijas un apvienības !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Rīga; ārzemes,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Vidzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Zemgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Latgale,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kurzeme,<br>balsis (vietas) !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Kopējais<br>balsu skaits !style="background-color:#E9E9E9" align=center|% !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Prognozētās<br>deputātu <br>vietas !style="background-color:#E9E9E9" align=center|Izmaiņas |- | align=left| [[Apvienotais saraksts]] | 84 160 ('''13''') | 94 440 ('''13''') | 43 525 ('''6''') | 16 332 ('''3''') | 45 435 ('''6''') | 283 892 | 35,288% | '''41''' | {{increase}} 27 |- | align=left| [[Latvija pirmajā vietā]] | 37 245 ('''6''') | 23 243 ('''3''') | 11 440 ('''2''') | 25 174 ('''5''') | 8 096 ('''1''') | 105 198 | 13,076% | '''17''' | {{increase}} 9 |- | align=left| [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] | 44 959 ('''7''') | 18 642 ('''3''') | 10 093 ('''1''') | 14 953 ('''3''') | 5 564 ('''1''') | 94 211 | 11,710% | '''15''' | {{increase}} 15 |- | align=left| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | 18 309 ('''3''') | 25 813 ('''3''') | 12 854 ('''2''') | 5 832 ('''1''') | 8 771 ('''1''') | 71 579 | 8,897% | '''10''' | {{decrease}} 2 |- | align=left| [[Progresīvie]] | 34 294 ('''6''') | 15 401 ('''2''') | 5 535 ('''1''') | 2 748 ('''0''') | 5 404 ('''1''') | 63 382 | 7,878% | '''10''' | {{increase}} 1 |- | align=left| [[Jaunā Vienotība]] | 21 087 ('''3''') | 16 904 ('''2''') | 5 885 ('''1''') | 2 615 ('''0''') | 4 692 ('''1''') | 51 183 | 6,362% | '''7''' | {{decrease}} 18 |- |style="background-color:#E9E9E9" colspan="10"| |- | align=left| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | 5 146 (0) | 11 353 (0) | 6 638 (0) | 5 786 (0) | 6 482 (0) | 35 405 | 4,401% | 0 | {{decrease}} 16 |- | align=left| [[Mēs mainām noteikumus]] | 7 576 (0) | 10 693 (0) | 3 759 (0) | 1 721 (0) | 3 830 (0) | 27 579 | 3,428% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Latvijas attīstībai]] | 5 957 (0) | 6 226 (0) | 2 157 (0) | 1 252 (0) | 1 941 (0) | 17 533 | 2,179% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Stabilitātei!]] | 6 303 (0) | 2 151 (0) | 1 028 (0) | 5 515 (0) | 1 065 (0) | 16 062 | 1,997% | 0 | {{decrease}} 10 |- | align=left| [[Austošā Saule Latvijai]] | 3 034 (0) | 3 995 (0) | 1 785 (0) | 468 (0) | 1 414 (0) | 10 696 | 1,330% | 0 | ''Jauna'' |- | align=left| [[Gobzema saraksts]] | 2 434 (0) | 2 643 (0) | 1 390 (0) | 300 (0) | 1 133 (0) | 7900 | 0,982% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Saskaņas Centrs]] | 1 945 (0) | 1 412 (0) | 552 (0) | 1 942 (0) | 747 (0) | 6598 | 0,820% | 0 | {{steady}} |- | align=left| [[Jaunā konservatīvā partija]] | 740 (0) | 791 (0) | 568 (0) | 224 (0) | 305 (0) | 2628 | 0,327% | 0 | {{steady}} |- class="unsortable" !style="background-color:#E9E9E9"|Nobalsojušo skaits !style="background-color:#E9E9E9"|255 047; 23 627 !style="background-color:#E9E9E9"|236 782 !style="background-color:#E9E9E9"|108 676 !style="background-color:#E9E9E9"|86 685 !style="background-color:#E9E9E9"|96 250 !style="background-color:#E9E9E9"|807 067 !style="background-color:#E9E9E9"| 100% !style="background-color:#E9E9E9"| 100 !style="background-color:#E9E9E9"| |- class="unsortable" |Deputātu vietas (balsstiesīgo skaits) | 38 | 26 | 13 | 12 | 11 | | | 100 | |- class="unsortable" align=left |colspan="10"|'''Aktivitāte: 51,79% (806 641 vēlētāji)'''<br>Avots: [https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate CVK] dati aktualizēti 04.10.2026 18:07 |}<noinclude> se7rjc8ds6lf262oi45l5t7q3n7lbn5 0 641027 4532800 4532271 2026-10-07T06:02:41Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4532800 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Mansons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || rowspan=12 style="background:black| || Sportisti || rowspan=12 style="background:black| || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || |- ! align=right|Valstis: || 9 || |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 37s36s1329815sxgxz9znmri3oh8twf 4532805 4532800 2026-10-07T06:42:55Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4532805 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || rowspan=12 style="background:black| || Sportisti || rowspan=12 style="background:black| || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || |- ! align=right|Valstis: || 9 || |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] minh4jc14hqd1nne4sn0xvwqj4l6127 4532839 4532805 2026-10-07T08:28:21Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4532839 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || rowspan=12 style="background:black| || Sportisti || rowspan=12 style="background:black| || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || |- ! align=right|Valstis: || 9 || |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] hqrgny77jxa6qprfnuu37drs476b4we 4532861 4532839 2026-10-07T09:56:29Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis */ 4532861 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] cqoagyyszijp9b9l3ljkq7buf89jsmo 4532867 4532861 2026-10-07T10:26:57Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis */ 4532867 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 5 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 2 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] noekvr22vfnt8s5hmq4wnluan9d6fu1 0 641051 4532621 4532441 2026-10-06T13:06:44Z Votre Provocateur 111653 4532621 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pēteris Krupņikovs | vārds_orig = ''Пётр Крупников'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1920 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 19 | dz_vieta = [[Florence]], {{Itālija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Rīga]], {{Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = vīrietis | vecāki = Jakovs Krupņikovs, Marija Kapsičere | brāļi = Grigorijs, Iļja | māsas = | dzīvesbiedrs = Jevgeņija Krupņikova | bērni = Grigorijs Krupņikovs, Dmitrijs Krupņikovs | paraksts = | zinātne = [[vēsture]] | grāds = vēstures zinātņu doktors | darba_vietas = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]], [[Latvijas Valsts universitāte]] | akad_amats = profesors | alma_mater = [[Latvijas Valsts universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Pēteris Krupņikovs''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Пётр Яковлевич Крупников''; 1920. gada 19. martā [[Florence|Florencē]] — 2009. gada 20. februārī [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvija|Latvijas]] vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors un profesors. Viņš bija [[jaunie laiki|jauno laiku]] un [[jaunākie laiki|jaunāko laiku]] vēstures speciālists, kā arī viens no [[Vācbaltieši|Vācbaltiešu]] muižniecības vēstures pētniecības virziena attīstītājiem [[Latvijas Valsts universitāte|Latvijas Valsts universitātē]]. Krupņikovs organizēja starptautiskas zinātniskās konferences ''Vācija un Baltija'' un bija to zinātnisko krājumu redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> == Biogrāfija == Pēteris Krupņikovs dzimis 1920. gada 19. martā [[Florence|Florencē]] turīgā ebreju ģimenē. Viņa vecāki bija no [[Samara]]s. Pēc [[Krievijas revolūcija]]s ģimene 1918. gadā emigrēja no Krievijas, un Pēteris piedzima emigrācijā. Pirmos dzīves gadus viņš pavadīja [[Parīze|Parīzē]] un [[Berlīne|Berlīnē]], bet vēlāk kopā ar vecākiem pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], kur mācījās 10. vācu skolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> Jaunībā Krupņikovs aizrāvās ar [[komunisms|komunistiskajām]] idejām un [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] režīma laikā darbojās komunistiskajā pagrīdē. Šajā laikā Latvijā politiskās partijas bija aizliegtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> No 1941. gada augusta līdz 1946. gadam Krupņikovs dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], 201. strēlnieku divīzijā un vēlāk 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, kur bija nodaļas, vada un rotas komandieris. Būdams militārais tulks, 1946. gadā piedalījās Rīgas tiesas procesā pret vācu militārpersonām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> 1947.–1953. gadā Krupņikovs bija Centrālā lekciju biroja direktors Rīgā. Vienlaikus viņš studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures fakultātē, kuru absolvēja 1953. gadā. Pēc tam viņš tika uzaicināts strādāt [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas]] PSKP vēstures katedrā. Tur viņš strādāja par pasniedzēju, docentu un katedras vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> 1964. gadā Krupņikovs sāka strādāt Latvijas Valsts universitātes Vispārējās vēstures katedrā, kur lasīja lekcijas par [[Rietumeiropa]]s un [[Amerika]]s vēsturi no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta 70. gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> No 1967. gada Krupņikovs lasīja lekcijas arī ārvalstu universitātēs. 1991. gadā viņš pārcēlās uz [[Vācija|Vāciju]]. Kā viesprofesors viņš lasīja lekcijas [[Stokholmas Universitāte|Stokholmas]], [[Upsālas Universitāte|Upsālas]], [[Stenfordas Universitāte|Stenfordas]] un [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas]] universitātēs, kā arī augstskolās [[Bērklija]], [[Boloņa]]s, [[Florence]]s, [[Saloniki]]u un [[Telaviva]]s pilsētās, [[Bāzele]]s Universitātē un vairākās Vācijas universitātēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> 1992. gadā Krupņikovs bija viens no Latvijas un vācbaltiešu kultūras biedrības ''Domus Rigensis'' dibinātājiem. Biedrības izveidē piedalījās gan Vācijas, gan Latvijas zinātnieki un kultūras darbinieki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> == Zinātniskā un pedagoģiskā darbība == Krupņikovs izstrādāja savu vēstures pasniegšanas metodiku, kuras pamatā bija vēsturisko notikumu aplūkošana plašākā vēsturiskajā kontekstā. Viņš izmantoja hronoloģiskās tabulas, kurās dažādu valstu notikumi un vēsturiskās personas tika apvienotas vienotā laika ietvarā. Studenti veidoja arī vēsturisko personu un notikumu kartotēkas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> Krupņikovs īpaši interesējās par Ostzejas muižniecības vēsturi un centās šo tēmu attīstīt par vienu no Latvijas Valsts universitātes pētniecības virzieniem. Kopā ar M. M. Duhaninu viņš organizēja starptautiskās zinātniskās konferences ''Vācija un Baltija'', kurās piedalījās pētnieki no dažādām Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm. Konferenču materiāli tika publicēti zinātniskos krājumos vācu, latviešu un krievu valodā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/ |title=Latvijas Universitāte |website=Latvijas Universitāte |access-date=2026-10-06 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/ |title=Latvijas Universitātes bibliotēkas katalogs un krājumi |website=Latvijas Universitāte |access-date=2026-10-06 }}</ref> == Grāmatas == * ''Melu un patiesības palete''. Rīga: [[Zvaigzne]], 1980. * ''Polveka istorii Latvii glazami nemtsev (konets XIX v. — 1945 g.)'' — ''Полвека истории Латвии глазами немцев (конец XIX в. — 1945 г.)''. Rīga: Avots, 1989. * ''Istorija Latvii v zerkale germanskikh i pribaltijsko-nemetskikh publikatsij'' — ''История Латвии в зеркале германских и прибaltijsko-nemetskih publikatsij''. Rīga, 1989. * ''XX vek: prozhitoe i perezhitoe. Istorija zhizni istorika, professora Petra Krupnikova, rasskazannaja im samim'' — ''XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/ |title=Latvijas Universitātes bibliotēkas katalogs |website=Latvijas Universitāte |access-date=2026-10-06 }}</ref> == Ģimene == Krupņikova sieva bija Jevgeņija Krupņikova, kura nomira 1986. gadā. Viņa dēli bija fiziķis, uzņēmējs un politiķis [[Grigorijs Krupņikovs]] un Dmitrijs Krupņikovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kartaslov.ru/книги/Страутмане_Гунта_XX_век_прожитое_и_пережитое_История_жизни_историка_профессора_Петра_Крупникова_рассказанная_им_самим/1 |title=XX век: прожитое и пережитое. История жизни историка, профессора Петра Крупникова, рассказанная им самим |website=Карты, слова и выражения |access-date=2026-10-06 |language=ru }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]] [[Kategorija:1920. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rīgā mirušie]] 6fegtp5stmo1wafs4of1wdzxlogiu77 0 641067 4532595 4532591 2026-10-06T12:04:37Z Meistars Joda 781 4532595 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Garīgo prakšu centrs "Stacija" | founder = [[Juris Rubenis]], Lita Rubene | founding_location = 2020. gadā | type = Garīgo prakšu un retrītu centrs | purpose = Radīt vidi garīgo prakšu praktizēšanai un apzinātības attīstīšanai | location_city = "Silvanus", [[Lūžņa]], [[Tārgales pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] | services = Meditācija, kontemplācija, klusuma retrīti, dabā balstītas prakses | leader_title = Vadītāja | leader_name = Lita Rubene | leader_title2 = Programmas direktors | leader_name2 = [[Juris Rubenis]] | website = {{URL|https://www.stacija.lv}} }} '''Garīgo prakšu centrs "Stacija"''' ir garīgo prakšu, meditācijas un retrītu centrs [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]] [[Lūžņa|Lūžņas]] ciemā, [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemes]] piekrastē. Centrs darbību sāka 2020. gadā, un tā ēku komplekss izveidots, pārbūvējot bijušo [[Padomju armija|Padomju armijas]] robežpunktu.<ref name="jauns2025">{{cite web|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/640507-foto-svinigi-atklats-rubenu-gimenes-garigo-praksu-centrs-stacija|title=FOTO: svinīgi atklāts Rubeņu ģimenes garīgo prakšu centrs "Stacija"|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-02-07|language=lv}}</ref> Centru izveidojusi Rubeņu ģimene; tā dibinātāju vidū ir [[teologs]] un kontemplācijas skolotājs [[Juris Rubenis]] un garīgās prakses vadītāja Lita Rubene.<ref name="jauns2025" /> == Vēsture == "Stacija" dibināta 2020. gadā ar mērķi radīt vidi garīgo prakšu praktizēšanai un apzinātības attīstīšanai.<ref name="jauns2025" /> Ēku komplekss tapa, pārbūvējot padomju laika robežpunktu par mūsdienīgu retrītu un semināru vietu.<ref name="jauns2025" /> Centra Klusuma nams ir uzskatāms par tiešu pēcteci aptuveni 600 m attālumā esošajam meditācijas centram "[[Elijas nams]]", kas turpina darboties un bieži izmanto Klusuma nama telpas.<ref name="klusumanams">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/par-mums/klusuma-nams/|title=Klusuma nams|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> 2025. gada 6. februārī notika centra svinīgā iesvētīšana, kurā piedalījās arī valsts augstākās amatpersonas.<ref name="jauns2025" /><ref name="iii3_2025">{{cite web|url=https://www.iii3.lv/blogi/latvija-un-ziemeleiropa-unikalais-garigo-praksu-centrs-stacija-svin-atklasanu/|title=Latvijā un Ziemeļeiropā unikālais garīgo prakšu centrs "Stacija" svin atklāšanu|publisher=Integrālās izglītības institūts I³|access-date=2026-10-06|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> == Atrašanās vieta un infrastruktūra == Centrs atrodas [[Lūžņa|Lūžņā]] - vienā no vientuļākajiem [[Ventspils novads|Ventspils novada]] piejūras ciemiem<ref name="parmums">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/par-mums/garigo-praksu-centrs-stacija/|title=Garīgo prakšu centrs Stacija|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> - [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemes]] meža ielokā, aptuveni 300 m no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]].<ref name="klusumanedela">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/klusuma-nedela-mezs-jura-vejs-un-meditacija.4.1.2/|title=Klusuma nedēļa. Mežs, jūra, vējš un meditācija|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Klusuma nama pirmajā stāvā atrodas 100 m² liela meditācijas zāle, lekciju telpa un garīgās literatūras [[bibliotēka]] ar grāmatām latviešu, angļu un vācu valodā, kuru centrs raksturo kā lielāko šāda veida bibliotēku Latvijā. Otrajā stāvā iekārtotas 30 vienvietīgas istabiņas ar atsevišķu dušu un tualeti.<ref name="klusumanams" /> Dabā balstītu programmu dalībnieki nakšņo arī teltīs.<ref name="programma">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Dalībniekiem tiek nodrošinātas [[Veģetārisms|veģetāras]] maltītes.<ref name="parmums" /> == Darbība == Centrs ir "Latvijas kontemplatīvo prakšu pasniedzēju, skolu un retrītu centru asociācijas" akreditēta pasākumu norises vieta, kas pieejama visiem asociācijas biedriem.<ref name="parmums" /> Tā ir arī [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] (I³) mājvieta.<ref name="jauns2025" /> Katru gadu centrā notiek aptuveni 40-45 darbsemināri un retrīti, kas aptver [[Meditācija|meditāciju]], kontemplāciju, klusuma retrītus, dabas terapiju un somatiskās prakses.<ref name="jauns2025" /> Pēc centra datiem, kopš darbības sākuma tajā notikuši vairāk nekā 170 pasākumi ar 3700 dalībniekiem no 29 valstīm.<ref name="parmums" /> === Programmas === * '''Meditācijas retrīti''' - apzinātības (bezformas) meditācijas kursi gan iesācējiem, gan pieredzējušiem praktizētājiem; retrītu laikā dalībnieki ievēro klusumu, un mobilo ierīču lietošana nav atļauta.<ref name="meditretriti">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programmu-veidi/meditacijas-retriti/|title=Meditācijas retrīti|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref><ref name="programma" /> * '''Klusuma nedēļas''' - sešu nakšu uzturēšanās klusumā, kas nav skolotāja vadīts retrīts; dalībniekiem pieejamas fakultatīvas vadītas meditācijas un īsas konsultācijas ar meditācijas skolotāju.<ref name="programma" /> * '''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]''' - kontemplācijas skolotāju mācību programma; skolas Latvijas nodaļa dibināta 2013. gadā, un to vada [[Juris Rubenis]] un [[Indulis Paičs]].<ref name="programma" /> * '''[[Dzen]] sešini''' - Glasmana–Lasāla [[Dzenbudisms|dzen]] līnijas tradīcijas retrīti, ko vada viesskolotāji no Šveices.<ref name="programma" /> * '''Vīriešu iniciācijas rituāls''' (''Men's Rites of Passage'') - [[Ričards Rors|Ričarda Rora]] izstrādātā programma, ko vada organizācijas ''Illuman'' gidi.<ref name="programma" /> * '''Dabā balstītas programmas''' - [[Bils Plotkins|Bila Plotkina]] un ''Animas Valley Institute'' pieejā balstīti retrīti, tostarp vienpadsmit dienu ''Animas'' meklējums un ''Wild Mind'' programmas.<ref name="programma" /> * '''Programmas vadītājiem un uzņēmumiem''' - Integrālās izglītības institūta kursi "Apzinātība un vadība" un "Četras prasmes dzīvei un darbam", kā arī korporatīvi darbsemināri.<ref name="programma" /> === Sadarbības partneri === Centrā notiek šādu organizāciju skolotāju un gidu vadīti pasākumi:<ref name="parmums" /> * Integrālās izglītības institūts I³ (Latvija) * Meditācijas centrs "[[Elijas nams]]" (Latvija) * Lassalle-Kontemplationsschule via integralis (Šveice) * ''Illuman'' (ASV) * ''Animas Valley Institute'' (ASV) * ''The Foundation for Shamanic Studies Europe'' * ''Center for Action and Contemplation'' (ASV) * ''Soulcraft Baltic'' == Pasniedzēji == Centra programmas vada [[Juris Rubenis]], Inga Rubene, Lita Rubene, [[Indulis Paičs]], Andrejs Vasiļjevs, [[Georgs Rubenis]] un citi, kā arī vieslektori no Latvijas un ārvalstīm.<ref name="programma" /><ref name="iii3_2025" /> == Atsauces == <references><ref name="jauns2025" /> <ref name="iii3_2025" /> <ref name="parmums" /> <ref name="klusumanams" /> <ref name="klusumanedela" /> <ref name="meditretriti" /> <ref name="programma" /></references> == Ārējās saites == * [https://www.stacija.lv Garīgo prakšu centra "Stacija" oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.iii3.lv Integrālās izglītības institūts I³] sal1daek40xxaf5kmrk33l1gxc1801r 4532599 4532595 2026-10-06T12:16:37Z Meistars Joda 781 4532599 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste | name = Garīgo prakšu centrs "Stacija" | founder = [[Juris Rubenis]], Lita Rubene | founding_location = 2020. gadā | type = Garīgo prakšu un retrītu centrs | purpose = Radīt vidi garīgo prakšu praktizēšanai un apzinātības attīstīšanai | location_city = "Silvanus", [[Lūžņa]], [[Tārgales pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] | services = Meditācija, kontemplācija, klusuma retrīti, dabā balstītas prakses | leader_title = Vadītāja | leader_name = Lita Rubene | leader_title2 = Programmas direktors | leader_name2 = [[Juris Rubenis]] | website = {{URL|https://www.stacija.lv}} }} '''Garīgo prakšu centrs "Stacija"''' ir garīgo prakšu, meditācijas un retrītu centrs [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]] [[Lūžņa|Lūžņas]] ciemā, [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemes]] piekrastē. Centrs darbību sāka 2020. gadā, un tā ēku komplekss izveidots, pārbūvējot bijušo [[Padomju armija|Padomju armijas]] robežpunktu.<ref name="jauns2025">{{cite web|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/640507-foto-svinigi-atklats-rubenu-gimenes-garigo-praksu-centrs-stacija|title=FOTO: svinīgi atklāts Rubeņu ģimenes garīgo prakšu centrs "Stacija"|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-02-07|language=lv}}</ref> Centru izveidojusi Rubeņu ģimene; tā dibinātāju vidū ir [[teologs]] un kontemplācijas skolotājs [[Juris Rubenis]] un garīgās prakses vadītāja Lita Rubene.<ref name="jauns2025" /> == Vēsture == "Stacija" dibināta 2020. gadā ar mērķi radīt vidi garīgo prakšu praktizēšanai un apzinātības attīstīšanai.<ref name="jauns2025" /> Ēku komplekss tapa, pārbūvējot padomju laika robežpunktu par mūsdienīgu retrītu un semināru vietu.<ref name="jauns2025" /> Centra Klusuma nams ir uzskatāms par tiešu pēcteci aptuveni 600 m attālumā esošajam meditācijas centram "[[Elijas nams]]", kas turpina darboties un bieži izmanto Klusuma nama telpas.<ref name="klusumanams">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/par-mums/klusuma-nams/|title=Klusuma nams|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> 2025. gada 6. februārī notika centra svinīgā iesvētīšana, kurā piedalījās arī valsts augstākās amatpersonas.<ref name="jauns2025" /><ref name="iii3_2025">{{cite web|url=https://www.iii3.lv/blogi/latvija-un-ziemeleiropa-unikalais-garigo-praksu-centrs-stacija-svin-atklasanu/|title=Latvijā un Ziemeļeiropā unikālais garīgo prakšu centrs "Stacija" svin atklāšanu|publisher=Integrālās izglītības institūts I³|access-date=2026-10-06|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> == Atrašanās vieta un infrastruktūra == Centrs atrodas [[Lūžņa|Lūžņā]] - vienā no vientuļākajiem [[Ventspils novads|Ventspils novada]] piejūras ciemiem<ref name="parmums">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/par-mums/garigo-praksu-centrs-stacija/|title=Garīgo prakšu centrs Stacija|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> - [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemes]] meža ielokā, aptuveni 300 m no [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]].<ref name="klusumanedela">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/klusuma-nedela-mezs-jura-vejs-un-meditacija.4.1.2/|title=Klusuma nedēļa. Mežs, jūra, vējš un meditācija|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Klusuma nama pirmajā stāvā atrodas 100 m² liela meditācijas zāle, lekciju telpa un garīgās literatūras [[bibliotēka]] ar grāmatām latviešu, angļu un vācu valodā, kuru centrs raksturo kā lielāko šāda veida bibliotēku Latvijā. Otrajā stāvā iekārtotas 30 vienvietīgas istabiņas ar atsevišķu dušu un tualeti.<ref name="klusumanams" /> Dabā balstītu programmu dalībnieki nakšņo arī teltīs.<ref name="programma">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Dalībniekiem tiek nodrošinātas [[Veģetārisms|veģetāras]] maltītes.<ref name="parmums" /> == Darbība == Centrs ir "Latvijas kontemplatīvo prakšu pasniedzēju, skolu un retrītu centru asociācijas" akreditēta pasākumu norises vieta, kas pieejama visiem asociācijas biedriem.<ref name="parmums" /> Tā ir arī [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] (I³) mājvieta.<ref name="jauns2025" /> Katru gadu centrā notiek aptuveni 40-45 darbsemināri un retrīti, kas aptver [[Meditācija|meditāciju]], kontemplāciju, klusuma retrītus, dabas terapiju un somatiskās prakses.<ref name="jauns2025" /> Pēc centra datiem, kopš darbības sākuma tajā notikuši vairāk nekā 170 pasākumi ar 3700 dalībniekiem no 29 valstīm.<ref name="parmums" /> === Programmas === * '''Meditācijas retrīti''' - apzinātības (bezformas) meditācijas kursi gan iesācējiem, gan pieredzējušiem praktizētājiem; retrītu laikā dalībnieki ievēro klusumu, un mobilo ierīču lietošana nav atļauta.<ref name="meditretriti">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programmu-veidi/meditacijas-retriti/|title=Meditācijas retrīti|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref><ref name="programma" /> * '''Klusuma nedēļas''' - sešu nakšu uzturēšanās klusumā, kas nav skolotāja vadīts retrīts; dalībniekiem pieejamas fakultatīvas vadītas meditācijas un īsas konsultācijas ar meditācijas skolotāju.<ref name="programma" /> * '''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]''' - kontemplācijas skolotāju mācību programma; skolas Latvijas nodaļa dibināta 2013. gadā, un to vada [[Juris Rubenis]] un [[Indulis Paičs]].<ref name="programma" /> * '''[[Dzen]] sešini''' - Glasmana–Lasāla [[Dzenbudisms|dzen]] līnijas tradīcijas retrīti, ko vada viesskolotāji no Šveices.<ref name="programma" /> * '''Vīriešu iniciācijas rituāls''' (''Men's Rites of Passage'') - [[Ričards Rors|Ričarda Rora]] izstrādātā programma, ko vada organizācijas ''Illuman'' gidi.<ref name="programma" /> * '''Dabā balstītas programmas''' - [[Bils Plotkins|Bila Plotkina]] un ''Animas Valley Institute'' pieejā balstīti retrīti, tostarp vienpadsmit dienu ''Animas'' meklējums un ''Wild Mind'' programmas.<ref name="programma" /> * '''Programmas vadītājiem un uzņēmumiem''' - Integrālās izglītības institūta kursi "Apzinātība un vadība" un "Četras prasmes dzīvei un darbam", kā arī korporatīvi darbsemināri.<ref name="programma" /> === Sadarbības partneri === Centrā notiek šādu organizāciju skolotāju un gidu vadīti pasākumi:<ref name="parmums" /> * Integrālās izglītības institūts I³ (Latvija) * Meditācijas centrs "[[Elijas nams]]" (Latvija) * Lassalle-Kontemplationsschule via integralis (Šveice) * ''Illuman'' (ASV) * ''Animas Valley Institute'' (ASV) * ''The Foundation for Shamanic Studies Europe'' * ''Center for Action and Contemplation'' (ASV) * ''Soulcraft Baltic'' == Pasniedzēji == Centra programmas vada [[Juris Rubenis]], Inga Rubene, Lita Rubene, [[Indulis Paičs]], Andrejs Vasiļjevs, [[Georgs Rubenis]] un citi, kā arī vieslektori no Latvijas un ārvalstīm.<ref name="programma" /><ref name="iii3_2025" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.stacija.lv Garīgo prakšu centra "Stacija" oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.iii3.lv Integrālās izglītības institūts I³] 309manx8g9kpts00p71f5g2o7mcwldj 4532600 4532599 2026-10-06T12:21:41Z Egilus 27634 Kāda gan varētu būt enciklopēdiska nozīmība kaut kādam ģimenes "garīgo prakšu centram"? Ja nu vienīgi tur atgadītos kaut kas svarīgs vai sensacionāls. 4532600 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Organizācijas infokaste | name = Garīgo prakšu centrs "Stacija" | founder = [[Juris Rubenis]], Lita Rubene | founding_location = 2020. gadā | type = Garīgo prakšu un retrītu centrs | purpose = Radīt vidi garīgo prakšu praktizēšanai un apzinātības attīstīšanai | location_city = "Silvanus", [[Lūžņa]], [[Tārgales pagasts]], [[Ventspils novads]], [[Latvija]] | services = Meditācija, kontemplācija, klusuma retrīti, dabā balstītas prakses | leader_title = Vadītāja | leader_name = Lita Rubene | leader_title2 = Programmas direktors | leader_name2 = [[Juris Rubenis]] | website = {{URL|https://www.stacija.lv}} }} '''Garīgo prakšu centrs "Stacija"''' ir garīgo prakšu, meditācijas un retrītu centrs [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]] [[Lūžņa]]s ciemā, [[Ziemeļkurzeme]]s piekrastē. Centrs darbību sāka 2020. gadā, un tā ēku komplekss izveidots, pārbūvējot bijušo [[Padomju armija]]s robežpunktu.<ref name="jauns2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/640507-foto-svinigi-atklats-rubenu-gimenes-garigo-praksu-centrs-stacija|title=FOTO: svinīgi atklāts Rubeņu ģimenes garīgo prakšu centrs "Stacija"|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-02-07|language=lv}}</ref> Centru izveidojusi Rubeņu ģimene; tā dibinātāju vidū ir [[teologs]] un kontemplācijas skolotājs [[Juris Rubenis]] un garīgās prakses vadītāja Lita Rubene.<ref name="jauns2025" /> == Vēsture == "Stacija" dibināta 2020. gadā ar mērķi radīt vidi garīgo prakšu praktizēšanai un apzinātības attīstīšanai.<ref name="jauns2025" /> Ēku komplekss tapa, pārbūvējot padomju laika robežpunktu par mūsdienīgu retrītu un semināru vietu.<ref name="jauns2025" /> Centra Klusuma nams ir uzskatāms par tiešu pēcteci aptuveni 600 m attālumā esošajam meditācijas centram "[[Elijas nams]]", kas turpina darboties un bieži izmanto Klusuma nama telpas.<ref name="klusumanams">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stacija.lv/par-mums/klusuma-nams/|title=Klusuma nams|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> 2025. gada 6. februārī notika centra svinīgā iesvētīšana, kurā piedalījās arī valsts augstākās amatpersonas.<ref name="jauns2025" /><ref name="iii3_2025">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iii3.lv/blogi/latvija-un-ziemeleiropa-unikalais-garigo-praksu-centrs-stacija-svin-atklasanu/|title=Latvijā un Ziemeļeiropā unikālais garīgo prakšu centrs "Stacija" svin atklāšanu|publisher=Integrālās izglītības institūts I³|access-date=2026-10-06|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> == Atrašanās vieta un infrastruktūra == Centrs atrodas [[Lūžņa|Lūžņā]] — vienā no vientuļākajiem [[Ventspils novads|Ventspils novada]] piejūras ciemiem<ref name="parmums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stacija.lv/par-mums/garigo-praksu-centrs-stacija/|title=Garīgo prakšu centrs Stacija|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> — [[Ziemeļkurzeme]]s meža ielokā, aptuveni 300 m no [[Baltijas jūra]]s.<ref name="klusumanedela">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stacija.lv/programma/klusuma-nedela-mezs-jura-vejs-un-meditacija.4.1.2/|title=Klusuma nedēļa. Mežs, jūra, vējš un meditācija|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Klusuma nama pirmajā stāvā atrodas 100 m² liela meditācijas zāle, lekciju telpa un garīgās literatūras [[bibliotēka]] ar grāmatām latviešu, angļu un vācu valodā, kuru centrs raksturo kā lielāko šāda veida bibliotēku Latvijā. Otrajā stāvā iekārtotas 30 vienvietīgas istabiņas ar atsevišķu dušu un tualeti.<ref name="klusumanams" /> Dabā balstītu programmu dalībnieki nakšņo arī teltīs.<ref name="programma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Dalībniekiem tiek nodrošinātas [[Veģetārisms|veģetāras]] maltītes.<ref name="parmums" /> == Darbība == Centrs ir "Latvijas kontemplatīvo prakšu pasniedzēju, skolu un retrītu centru asociācijas" akreditēta pasākumu norises vieta, kas pieejama visiem asociācijas biedriem.<ref name="parmums" /> Tā ir arī [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] (I³) mājvieta.<ref name="jauns2025" /> Katru gadu centrā notiek aptuveni 40-45 darbsemināri un retrīti, kas aptver [[Meditācija|meditāciju]], kontemplāciju, klusuma retrītus, dabas terapiju un somatiskās prakses.<ref name="jauns2025" /> Pēc centra datiem, kopš darbības sākuma tajā notikuši vairāk nekā 170 pasākumi ar 3700 dalībniekiem no 29 valstīm.<ref name="parmums" /> === Programmas === * '''Meditācijas retrīti''' — apzinātības (bezformas) meditācijas kursi gan iesācējiem, gan pieredzējušiem praktizētājiem; retrītu laikā dalībnieki ievēro klusumu, un mobilo ierīču lietošana nav atļauta.<ref name="meditretriti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stacija.lv/programmu-veidi/meditacijas-retriti/|title=Meditācijas retrīti|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref><ref name="programma" /> * '''Klusuma nedēļas''' — sešu nakšu uzturēšanās klusumā, kas nav skolotāja vadīts retrīts; dalībniekiem pieejamas fakultatīvas vadītas meditācijas un īsas konsultācijas ar meditācijas skolotāju.<ref name="programma" /> * '''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]''' — kontemplācijas skolotāju mācību programma; skolas Latvijas nodaļa dibināta 2013. gadā, un to vada [[Juris Rubenis]] un [[Indulis Paičs]].<ref name="programma" /> * '''[[Dzen]] sešini''' — Glasmana—Lasāla [[Dzenbudisms|dzen]] līnijas tradīcijas retrīti, ko vada viesskolotāji no Šveices.<ref name="programma" /> * '''Vīriešu iniciācijas rituāls''' (''Men's Rites of Passage'') — [[Ričards Rors|Ričarda Rora]] izstrādātā programma, ko vada organizācijas ''Illuman'' gidi.<ref name="programma" /> * '''Dabā balstītas programmas''' — [[Bils Plotkins|Bila Plotkina]] un ''Animas Valley Institute'' pieejā balstīti retrīti, tostarp vienpadsmit dienu ''Animas'' meklējums un ''Wild Mind'' programmas.<ref name="programma" /> * '''Programmas vadītājiem un uzņēmumiem''' — Integrālās izglītības institūta kursi "Apzinātība un vadība" un "Četras prasmes dzīvei un darbam", kā arī korporatīvi darbsemināri.<ref name="programma" /> === Sadarbības partneri === Centrā notiek šādu organizāciju skolotāju un gidu vadīti pasākumi:<ref name="parmums" /> * Integrālās izglītības institūts I³ (Latvija) * Meditācijas centrs "[[Elijas nams]]" (Latvija) * Lassalle-Kontemplationsschule via integralis (Šveice) * ''Illuman'' (ASV) * ''Animas Valley Institute'' (ASV) * ''The Foundation for Shamanic Studies Europe'' * ''Center for Action and Contemplation'' (ASV) * ''Soulcraft Baltic'' == Pasniedzēji == Centra programmas vada [[Juris Rubenis]], Inga Rubene, Lita Rubene, [[Indulis Paičs]], Andrejs Vasiļjevs, [[Georgs Rubenis]] un citi, kā arī vieslektori no Latvijas un ārvalstīm.<ref name="programma" /><ref name="iii3_2025" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.stacija.lv Garīgo prakšu centra "Stacija" oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.iii3.lv Integrālās izglītības institūts I³] qlvncuhlsa7xnkq7p8c7olbrvfb9nsg 0 641069 4532601 4532543 2026-10-06T12:21:50Z Meistars Joda 781 4532601 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Georgs Rubenis | attēls = | paraksts = | dzimšanas_datums = | dzimšanas_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = Kontemplācijas skolotājs, rakstnieks, lektors, nevalstisko organizāciju vadītājs | zināms_ar = Grāmata "Gulbju nakts" | vecāki = [[Juris Rubenis]] (tēvs) }} '''Georgs Rubenis''' ir latviešu kontemplācijas skolotājs, lektors, grāmatu autors un nevalstisko organizāciju darbinieks. Viņš ir ''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]'' autorizēts kontemplācijas skolotājs un [[Bils Plotkins|Bila Plotkina]] dibinātā ''Animas Valley Institute'' pavadoņu apmācības programmas dalībnieks.<ref name="zvaigzne">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/gulbju-nakts-ka-stradat-ar-sapniem-un-izprast-to-vestijumu.html|title=Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu|publisher=Zvaigzne ABC|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Grāmatu autors.<ref name="zvaigzne3">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/catalogsearch/result/?q=georgs%20rubenis/|title=Georgs Rubenis|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Georgs Rubenis ir teologa [[Juris Rubenis|Jura Rubeņa]] dēls.<ref name="tv3">{{cite web|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pamet-darbu-banka-un-sak-tulkot-sapnus-georgs-rubenis-par-to-ka-tos-likt-lieta-izaugsmei/|title=Pamet darbu bankā un sāk tulkot sapņus. Georgs Rubenis par to, kā tos likt lietā izaugsmei|work=TV3|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Sākotnēji viņš veidoja karjeru mārketingā un banku nozarē, taču pēc izdegšanas pieredzes korporatīvo darbu pameta un pievērsās garīgajām praksēm un darbam ar sapņiem.<ref name="tv3" /><ref name="jauns2025">{{cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/636526-georgs-rubenis-sapni-par-cilveku-pastasta-daudz-vairak-neka-cilveks-pats-par-sevi-var-pastastit|title=Georgs Rubenis: "Sapņi par cilvēku pastāsta daudz vairāk, nekā cilvēks pats par sevi var pastāstīt"|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-01-11|language=lv}}</ref> Viņš ir pirmais latvietis, kurš ASV piedalījies uz senām indiāņu tradīcijām balstītā iniciācijas pasākumā, vairākas diennaktis vienatnē pavadot Kolorādo kalnos.<ref name="santa_iniciacija">{{cite web|url=https://www.santa.lv/raksts/klubs_/georgs-rubenis-iniciacija-palidz-saprast-dzives-aicinajumu-25585/|title=Georgs Rubenis: Iniciācija palīdz saprast dzīves aicinājumu|author=Aivars Pastalnieks|work=Santa|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Darbība == === Garīgās prakses un izglītība === Rubenis ir sertificēts ''via integralis'' meditācijas skolas skolotājs; šī skola apvieno aptuveni 250 meditācijas skolotāju Šveicē, Vācijā, Austrijā un Latvijā.<ref name="lampa">{{cite web|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630|title=Georgs Rubenis|publisher=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Viņš ir [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] lektors un vada ''Soulcraft'' retrītus.<ref name="jauns2025" /> Rubenis vada darbseminārus par meditāciju, darbu ar sapņiem un aktīvo iztēli, kā arī dabā balstītus retrītus [[Garīgo prakšu centrs "Stacija"|garīgo prakšu centrā "Stacija"]] [[Lūžņa|Lūžņā]].<ref name="stacija">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> === Pilsoniskā sabiedrība === Rubenis ir bijis Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs un ir nodibinājuma "Fonds PLECS" valdes loceklis, kā arī "Centrs ZIN" vadītājs.<ref name="lampa" /> Ar "Fonda PLECS" un "Centra ZIN" kolēģiem viņš veidojis vecāku izglītības programmu.<ref name="jauns2025" /> Laikā no 2024. gada līdz 2026. gadam viņš bija [[Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome|Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes]] vadītāja vietnieks.<ref name="mk2025">{{cite web|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/22694/download|title=Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols Nr. 3|publisher=Valsts kanceleja|access-date=2026-10-06|date=2025-04-02|language=lv}}</ref> === Literārā darbība === Rubenis literatūrā debitēja ar apgādā "[[Zvaigzne ABC]]" izdoto grāmatu "Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu", kas pēc iznākšanas ieņēma vietas grāmatnīcu topu augšgalā.<ref name="zvaigzne" /><ref name="jauns2025" /> Viņš publicējis arī viedokļrakstus žurnālā "[[Ir (žurnāls)|Ir]]".<ref name="irbirka">{{cite web|url=https://ir.lv/birka/georgs-rubenis|title=Georgs Rubenis|work=Ir|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Darbi == * ''Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu'' (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-32-920-3)<ref name="zvaigzne" /> * ''Pirmā valoda. Dzīvei ar atvērtu sirdi. Esejas meditācijai'' (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-33-953-0)<ref name="zvaigzne2">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/georga-rubena-gramata-“pirma-valoda-dzivei-ar-atvertu-sirdi”-aicina-atgriezties-klusuma|title=Georgs Rubenis izdod jaunu grāmatu|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|date=2026-09-14|language=lv}}</ref> <ref name="zvaigzne2" /> * ''Sīpoli, dimanti un citi brīnumi. Sarunas par būtisko'' (Zvaigzne ABC, ISBN -) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630 Georgs Rubenis sarunu festivāla LAMPA mājaslapā] erhq1ugqjr2hci5gxjo2zjjunwb1jqu 4532602 4532601 2026-10-06T12:26:09Z Egilus 27634 Te tas pats, kas Mikušinai - pieklājīgā vietā izdotas grāmatas ir, saturs nav svarīgs, tāpēc nozīmību neapstrīdu. 4532602 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Georgs Rubenis | attēls = | paraksts = | dzimšanas_datums = | dzimšanas_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = Kontemplācijas skolotājs, rakstnieks, lektors, nevalstisko organizāciju vadītājs | zināms_ar = Grāmata "Gulbju nakts" | vecāki = [[Juris Rubenis]] (tēvs) }} '''Georgs Rubenis''' ir latviešu [[Kontemplācija|kontemplācijas]] skolotājs, lektors, grāmatu autors un nevalstisko organizāciju darbinieks. Viņš ir ''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]'' autorizēts kontemplācijas skolotājs un ''[[Animas Valley Institute]]'' pavadoņu apmācības programmas dalībnieks.<ref name="zvaigzne">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/gulbju-nakts-ka-stradat-ar-sapniem-un-izprast-to-vestijumu.html|title=Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu|publisher=Zvaigzne ABC|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Grāmatu autors.<ref name="zvaigzne3">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/catalogsearch/result/?q=georgs%20rubenis/|title=Georgs Rubenis|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Georgs Rubenis ir teologa [[Juris Rubenis|Jura Rubeņa]] dēls.<ref name="tv3">{{cite web|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pamet-darbu-banka-un-sak-tulkot-sapnus-georgs-rubenis-par-to-ka-tos-likt-lieta-izaugsmei/|title=Pamet darbu bankā un sāk tulkot sapņus. Georgs Rubenis par to, kā tos likt lietā izaugsmei|work=TV3|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Sākotnēji viņš veidoja karjeru mārketingā un banku nozarē, taču pēc izdegšanas pieredzes korporatīvo darbu pameta un pievērsās garīgajām praksēm un darbam ar sapņiem.<ref name="tv3" /><ref name="jauns2025">{{cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/636526-georgs-rubenis-sapni-par-cilveku-pastasta-daudz-vairak-neka-cilveks-pats-par-sevi-var-pastastit|title=Georgs Rubenis: "Sapņi par cilvēku pastāsta daudz vairāk, nekā cilvēks pats par sevi var pastāstīt"|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-01-11|language=lv}}</ref> Viņš ir pirmais latvietis, kurš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedalījies uz senām [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] tradīcijām balstītā iniciācijas pasākumā, vairākas diennaktis vienatnē pavadot [[Kolorādo (kalni)|Kolorādo]] kalnos.<ref name="santa_iniciacija">{{cite web|url=https://www.santa.lv/raksts/klubs_/georgs-rubenis-iniciacija-palidz-saprast-dzives-aicinajumu-25585/|title=Georgs Rubenis: Iniciācija palīdz saprast dzīves aicinājumu|author=Aivars Pastalnieks|work=Santa|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Darbība == === Garīgās prakses un izglītība === Rubenis ir sertificēts ''via integralis'' meditācijas skolas skolotājs; šī skola apvieno aptuveni 250 meditācijas skolotāju Šveicē, Vācijā, Austrijā un Latvijā.<ref name="lampa">{{cite web|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630|title=Georgs Rubenis|publisher=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Viņš ir [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] lektors un vada ''Soulcraft'' retrītus.<ref name="jauns2025" /> Rubenis vada darbseminārus par meditāciju, darbu ar sapņiem un aktīvo iztēli, kā arī dabā balstītus retrītus garīgo prakšu centrā "Stacija" [[Lūžņa|Lūžņā]].<ref name="stacija">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> === Pilsoniskā sabiedrība === Rubenis ir bijis [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianse]]<nowiki/>s padomes priekšsēdētājs un ir nodibinājuma "Fonds PLECS" valdes loceklis, kā arī "Centrs ZIN" vadītājs.<ref name="lampa" /> Ar "Fonda PLECS" un "Centra ZIN" kolēģiem viņš veidojis vecāku izglītības programmu.<ref name="jauns2025" /> Laikā no 2024. gada līdz 2026. gadam viņš bija [[Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome|Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes]] vadītāja vietnieks.<ref name="mk2025">{{cite web|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/22694/download|title=Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols Nr. 3|publisher=Valsts kanceleja|access-date=2026-10-06|date=2025-04-02|language=lv}}</ref> === Literārā darbība === Rubenis literatūrā debitēja ar apgādā "[[Zvaigzne ABC]]" izdoto grāmatu "Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu", kas pēc iznākšanas ieņēma vietas grāmatnīcu topu augšgalā.<ref name="zvaigzne" /><ref name="jauns2025" /> Viņš publicējis arī viedokļrakstus žurnālā "[[Ir (žurnāls)|Ir]]".<ref name="irbirka">{{cite web|url=https://ir.lv/birka/georgs-rubenis|title=Georgs Rubenis|work=Ir|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Darbi == * ''Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu'' (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-32-920-3)<ref name="zvaigzne" /> * ''Pirmā valoda. Dzīvei ar atvērtu sirdi. Esejas meditācijai'' (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-33-953-0)<ref name="zvaigzne2">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/georga-rubena-gramata-“pirma-valoda-dzivei-ar-atvertu-sirdi”-aicina-atgriezties-klusuma|title=Georgs Rubenis izdod jaunu grāmatu|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|date=2026-09-14|language=lv}}</ref> <ref name="zvaigzne2" /> * ''Sīpoli, dimanti un citi brīnumi. Sarunas par būtisko'' (Zvaigzne ABC, ISBN -) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630 Georgs Rubenis sarunu festivāla LAMPA mājaslapā] 9uin4y6hrpjrlg2vf7i88weocqmn417 4532680 4532602 2026-10-06T15:06:44Z Meistars Joda 781 4532680 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Georgs Rubenis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1986}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = Kontemplācijas skolotājs, rakstnieks, lektors, nevalstisko organizāciju darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = [[Juris Rubenis]] (tēvs) | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Rakstnieka infodaļa|slavenākie darbi = Grāmata "Gulbju nakts"}} }} '''Georgs Rubenis''' (dzimis {{dat|1986}}) ir latviešu [[kontemplācija]]s skolotājs, lektors, grāmatu autors un nevalstisko organizāciju darbinieks. Viņš ir ''[[Lassalle-Kontemplationsschule via integralis]]'' autorizēts kontemplācijas skolotājs un ''[[Animas Valley Institute]]'' pavadoņu apmācības programmas dalībnieks.<ref name="zvaigzne">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/gulbju-nakts-ka-stradat-ar-sapniem-un-izprast-to-vestijumu.html|title=Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu|publisher=Zvaigzne ABC|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Grāmatu autors.<ref name="zvaigzne3">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/catalogsearch/result/?q=georgs%20rubenis/|title=Georgs Rubenis|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Georgs Rubenis ir teologa [[Juris Rubenis|Jura Rubeņa]] dēls.<ref name="tv3">{{cite web|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pamet-darbu-banka-un-sak-tulkot-sapnus-georgs-rubenis-par-to-ka-tos-likt-lieta-izaugsmei/|title=Pamet darbu bankā un sāk tulkot sapņus. Georgs Rubenis par to, kā tos likt lietā izaugsmei|work=TV3|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Sākotnēji viņš veidoja karjeru mārketingā un banku nozarē, taču pēc izdegšanas pieredzes korporatīvo darbu pameta un pievērsās garīgajām praksēm un darbam ar sapņiem.<ref name="tv3" /><ref name="jauns2025">{{cite web|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/636526-georgs-rubenis-sapni-par-cilveku-pastasta-daudz-vairak-neka-cilveks-pats-par-sevi-var-pastastit|title=Georgs Rubenis: "Sapņi par cilvēku pastāsta daudz vairāk, nekā cilvēks pats par sevi var pastāstīt"|work=Jauns.lv|access-date=2026-10-06|date=2025-01-11|language=lv}}</ref> Viņš ir pirmais latvietis, kurš [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedalījies uz senām [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] tradīcijām balstītā iniciācijas pasākumā, vairākas diennaktis vienatnē pavadot [[Kolorādo (kalni)|Kolorādo]] kalnos.<ref name="santa_iniciacija">{{cite web|url=https://www.santa.lv/raksts/klubs_/georgs-rubenis-iniciacija-palidz-saprast-dzives-aicinajumu-25585/|title=Georgs Rubenis: Iniciācija palīdz saprast dzīves aicinājumu|author=Aivars Pastalnieks|work=Santa|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Darbība == === Garīgās prakses un izglītība === Rubenis ir sertificēts ''via integralis'' meditācijas skolas skolotājs; šī skola apvieno aptuveni 250 meditācijas skolotāju Šveicē, Vācijā, Austrijā un Latvijā.<ref name="lampa">{{cite web|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630|title=Georgs Rubenis|publisher=Sarunu festivāls LAMPA|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> Viņš ir [[Integrālās izglītības institūts|Integrālās izglītības institūta]] lektors un vada ''Soulcraft'' retrītus.<ref name="jauns2025" /> Rubenis vada darbseminārus par meditāciju, darbu ar sapņiem un aktīvo iztēli, kā arī dabā balstītus retrītus garīgo prakšu centrā "Stacija" [[Lūžņa|Lūžņā]].<ref name="stacija">{{cite web|url=https://www.stacija.lv/programma/|title=Programma|publisher=Garīgo prakšu centrs Stacija|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> === Pilsoniskā sabiedrība === Rubenis ir bijis [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianse]]<nowiki/>s padomes priekšsēdētājs un ir nodibinājuma "Fonds PLECS" valdes loceklis, kā arī "Centrs ZIN" vadītājs.<ref name="lampa" /> Ar "Fonda PLECS" un "Centra ZIN" kolēģiem viņš veidojis vecāku izglītības programmu.<ref name="jauns2025" /> Laikā no 2024. gada līdz 2026. gadam viņš bija [[Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome|Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes]] vadītāja vietnieks.<ref name="mk2025">{{cite web|url=https://www.mk.gov.lv/lv/media/22694/download|title=Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdes protokols Nr. 3|publisher=Valsts kanceleja|access-date=2026-10-06|date=2025-04-02|language=lv}}</ref> === Literārā darbība === Rubenis literatūrā debitēja ar apgādā "[[Zvaigzne ABC]]" izdoto grāmatu "Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu", kas pēc iznākšanas ieņēma vietas grāmatnīcu topu augšgalā.<ref name="zvaigzne" /><ref name="jauns2025" /> Viņš publicējis arī viedokļrakstus žurnālā "[[Ir (žurnāls)|Ir]]".<ref name="irbirka">{{cite web|url=https://ir.lv/birka/georgs-rubenis|title=Georgs Rubenis|work=Ir|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> == Darbi == * ''Gulbju nakts. Kā strādāt ar sapņiem un izprast to vēstījumu'' (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-32-920-3)<ref name="zvaigzne" /> * ''Pirmā valoda. Dzīvei ar atvērtu sirdi. Esejas meditācijai'' (Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-33-953-0)<ref name="zvaigzne2">{{cite web|url=https://www.zvaigzne.lv/kategorijas/georga-rubena-gramata-“pirma-valoda-dzivei-ar-atvertu-sirdi”-aicina-atgriezties-klusuma|title=Georgs Rubenis izdod jaunu grāmatu|work=Zvaigzne|access-date=2026-10-06|date=2026-09-14|language=lv}}</ref> <ref name="zvaigzne2" /> * ''Sīpoli, dimanti un citi brīnumi. Sarunas par būtisko'' (Zvaigzne ABC, ISBN -) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/5630 Georgs Rubenis sarunu festivāla LAMPA mājaslapā] cf7ciuykoojxhifn8qf5kth7gx8vr3o 0 641079 4532604 2026-10-06T12:31:36Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Klaids Blērs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Clyde Blair'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klaids Amels Blērs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|16}} | dz_viet = {{vieta|ASV|K... 4532604 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Klaids Blērs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Clyde Blair'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klaids Amels Blērs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|16}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasa|Forskota}} | mir_dat = {{dat|1953|9|3}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santabarbara}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Klaids Amels Blērs''' ({{val|en|Clyde Amel Blair}}; dzimis {{dat|1881|9|16}}, miris {{dat|1953|9|3}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78119 |title=Clyde Blair |work=Olympedia |access-date=2026. gada 6. oktobris}}</ref> 1904. gada olimpiskajās spēlēs Blērs startēja trijās [[vieglatlētika| 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metros]] viņš izcīnīja 4. vietu. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] disciplīnā viņš startēja tikai klavifikācijas kārtas skrējienā, bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] viņa izcīnītais rezultāts īsti nav zināms.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |title=Clyde Blair Olympic Results |access-date=2026. gada 6. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 27. septembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/clyde-amel-blair |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 6. oktobris | title=Clyde Amel BLAIR |accessdate=2026. gada 6. oktobris}}</ref> 1905. gadā viņš izcīnīja 3. vietu 100 jardu distancē ASV [[Amatieru sporta savienība]]s čempionātā, kur pārstāvēja [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitāti]] un [[Čikāgas Sporta asociācija|Čikāgas Sporta asociāciju]] ''(Chicago AA)''. Vēlāk Blērs kļuva par rančo īpašnieku [[Vaiominga]]s štatā un [[Kalifornija]]s štatā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Blērs, Klaids}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] g7b20sdbf6w07qdk0oefew4s6x0ouzu 4532832 4532604 2026-10-07T08:10:14Z Kleivas 2704 4532832 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Klaids Blērs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Clyde Blair'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klaids Amels Blērs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|9|16}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kanzasa|Forskota}} | mir_dat = {{dat|1953|9|3}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Santabarbara}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Klaids Amels Blērs''' ({{val|en|Clyde Amel Blair}}; dzimis {{dat|1881|9|16}}, miris {{dat|1953|9|3}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78119 |title=Clyde Blair |work=Olympedia |access-date=2026. gada 6. oktobris}}</ref> 1904. gada olimpiskajās spēlēs Blērs startēja trijās [[vieglatlētika| 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] disciplīnās. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metros]] viņš izcīnīja 4. vietu. [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metru]] disciplīnā viņš startēja tikai klavifikācijas kārtas skrējienā, bet [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metru]] viņa izcīnītais rezultāts īsti nav zināms.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |title=Clyde Blair Olympic Results |access-date=2026. gada 6. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 6. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/clyde-amel-blair |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 6. oktobris | title=Clyde Amel BLAIR |accessdate=2026. gada 6. oktobris}}</ref> 1905. gadā viņš izcīnīja 3. vietu 100 jardu distancē ASV [[Amatieru sporta savienība]]s čempionātā, kur pārstāvēja [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitāti]] un [[Čikāgas Sporta asociācija|Čikāgas Sporta asociāciju]] ''(Chicago AA)''. Vēlāk Blērs kļuva par rančo īpašnieku [[Vaiominga]]s štatā un [[Kalifornija]]s štatā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Blērs, Klaids}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1953. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 82atgc5n9y4duz3pqjpb50j892so3e7 0 641080 4532605 2026-10-06T12:31:55Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Klaids Blērs]] 4532605 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klaids Blērs]] 4neaqj09sv6oqfzvdcf29vzjjov9fdj 0 641081 4532610 2026-10-06T12:36:53Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Mihaels fon der Borhs]] 4532610 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mihaels fon der Borhs]] de4r5s8rkznej97yyblf2tdar3bqwxl 0 641082 4532613 2026-10-06T12:39:10Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Borhi]] 4532613 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Borhi]] 07rx1awy7ij4i94l26coz0c0qfrx95m 3 641083 4532645 2026-10-06T13:59:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532645 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=LieneLiu}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 16.59 (EEST) mrub0ssk12o3uaiph8ipe7dl4asqsts 3 641084 4532691 2026-10-06T16:50:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532691 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Munyak640}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 19.50 (EEST) qg7cr1yh5ks83f89nffuz30qn1tcgcs 0 641089 4532739 2026-10-06T19:47:16Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Dāvids Bundža]] 4532739 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dāvids Bundža]] mokohraojxplw0ucagirmfl1mto39og 0 641090 4532743 2026-10-06T20:06:51Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: '''[[Napoleona kari|Napoleona karu]]''' laikā '''koalīcijas spēkus''' veidoja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] pretinieki: [[Apvienotā Karaliste]], [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Spānijas Karaliste]], [[Neapoles Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]], [[Sardīnijas Karaliste]], [[Nīderlandes Republika]], [[Krievijas Impērija]], [[Osmaņu impērija]], [[Portugāles Karaliste]], [[Zviedrijas Karaliste]], kā arī dažādas vācu un i... 4532743 wikitext text/x-wiki '''[[Napoleona kari|Napoleona karu]]''' laikā '''koalīcijas spēkus''' veidoja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] pretinieki: [[Apvienotā Karaliste]], [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Spānijas Karaliste]], [[Neapoles Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]], [[Sardīnijas Karaliste]], [[Nīderlandes Republika]], [[Krievijas Impērija]], [[Osmaņu impērija]], [[Portugāles Karaliste]], [[Zviedrijas Karaliste]], kā arī dažādas vācu un itāļu valstis dažādos kara posmos. Savā spēku kulminācijā koalīcija spēja [[mobilizācija|mobilizēt]] iespaidīgu apvienoto [[karaspēks|karaspēku]], kura kopējais skaits sasniedza aptuveni 1 740 000 cilvēku. Tas pārsniedza 1,1 miljona lielo franču karaspēku. Aktīvāko koalīcijas armiju sastāvs bija šāds: Austrija — 570 000; Lielbritānija — 250 000; Prūsija — 300 000; un Krievija — 600 000. == Lielbritānijas spēki == Savas varenības virsotnē [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] sastāvēja no 250 000 karavīru. Tas ir ievērojams rādītājs, jo veidoja 2% no tā laika kopējā Lielbritānijas iedzīvotāju skaita. Nozīmīgas Lielbritānijas armijas sastāvdaļas bija [[Karaliskais vācu leģions]] (18 000 vīru), [[Melnie braunšveigieši|Braunšveigas karaspēks]], kā arī vairāki citi kontingenti no [[Franču emigrācija (1789–1815)|Francijas]], Šveices un Nīderlandes. Lai gan Lielbritānijai bija būtiska loma dažādās sauszemes militārajās kampaņās, jūrā Karaliskā flote bija dominējošais sabiedroto jūras spēku elements; tai izdevās sagraut Francijas jūras spēkus virknē nozīmīgu jūras kauju, kas kulmināciju sasniedza [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]] 1805. gadā. === Komandieri === {|align="right" |align="center" width="50%"|[[File:Arthur Wellesley, 1st Duke of Wellington by Robert Home cropped.jpg|100px]] |align="center" width="50%"|[[File:Henry William Paget, 1st Marquess of Anglesey by George Dawe.jpg|110px]] |- |align="center"|Velingtonas hercogs |align="center"|Sers Henrijs Pedžets |- |align="center" width="50%"|[[File:Lieutenant-General Rowland Lord Hill, 1819.jpg|100px]] |align="center" width="50%"|[[File:Sir John Moore by Sir Thomas Lawrence.jpg|100px]] |- |align="center"|Sers Roulends Hills |align="center"|Sers Džons Mūrs |} * [[Arturs Velzlijs]] * [[Roberts Kroufords]] * [[Tomass Greiems]] * [[Henrijs Pedžets]] * [[Roulends Hills]] * Sers [[Īzeks Broks]] * [[Steipltons Kotons]] * Sers [[Tomass Piktons]] * Sers [[Džons Mūrs (britu virsnieks)|Džons Mūrs]] * [[Villems I]], Nīderlandes spēku komandieris * Sers [[Edvards Pekenems]] * [[Džons Lemaršāns]] * [[Kolins Helkets]] * [[Kārlis fon Altens]] == Literatūra == * Chartrand, René: ''Spanish Army of the Napoleonic Wars (3) 1812–1815'' (German translation and excerpt) Osprey 2002 {{ISBN|84-8372-786-2}} * Crauford, Alexander H.: ''General Crauford and his light division'' (reprint Naval & Military Press 2006) {{ISBN|1-84574-013-0}} * [[Philip Haythornthwaite|Haythornthwaite, Philip]]: ''Weapons & Equipment of the Napoleonic Wars'' Arms and Armour 1996 {{ISBN|1-85409-495-5}} == Ārējās saites == *{{cite web | url=http://www.napoleonguide.com/ | title=The Napoleonic Guide | access-date=3 December 2005 | author=Richard Moore}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] 14w7z534q29rwqphnw8o802jl1bvf82 0 641093 4532822 2026-10-07T07:20:31Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kerri grāfiste]] uz [[Keri grāfiste]]: atveidošana (LPE un PZT) 4532822 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Keri grāfiste]] hmcwimuy32hfue1e4trsm55oubviick 3 641094 4532828 2026-10-07T07:53:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532828 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=JOLANTA PULKE}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 10.53 (EEST) 1xs38opofc46xpxin2am973h9gsunf1 3 641095 4532830 2026-10-07T07:57:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532830 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Grāmatas}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 10.57 (EEST) 0welgb9hmbzrcoppoobrj6iy5x84h60 0 641096 4532834 2026-10-07T08:14:06Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Viljams Hanters | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''William Hunter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Viljams Bridžs "Vills" Hanters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|2|19}} | dz_vie... 4532834 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Viljams Hanters | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''William Hunter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Viljams Bridžs "Vills" Hanters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1883|2|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kentuki|Lūivila}} | mir_dat = {{dat|1966|8|25}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kentuki|Lūivila}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Viljams Bridžs "Vills" Hanters''' ({{val|en|William Bridges "Will" Hunter}}; dzimis {{dat|1883|2|19}}, miris {{dat|1966|8|25}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78586 |title=Will Hunter |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> Olimpiskajās spēlēs viņš startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metru sprinta disciplīnā]], kur startēja tikai klvalifikācijas kārtas skrējienā.<ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/will-hunter-1.html |title=William Hunter Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610074929/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/will-hunter-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Hanters, Viljams}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] fi8vwl3yyn88psdinqhb727f26kv2nl 0 641097 4532835 2026-10-07T08:14:46Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Viljams Hanters]] 4532835 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viljams Hanters]] q7cq84aq5c8e3anbbrx5zjuzstc5jvr 0 641098 4532836 2026-10-07T08:15:05Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Viljams Hanters]] 4532836 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Viljams Hanters]] q7cq84aq5c8e3anbbrx5zjuzstc5jvr 3 641099 4532848 2026-10-07T09:00:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532848 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=McManagerLui}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 12.00 (EEST) pobky2v7k4kl7ihw1f7khvjvs8rkeup 3 641100 4532859 2026-10-07T09:47:01Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532859 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Peņpisējs}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 12.47 (EEST) o1uf6rr9nj4dam86lepl57rysxj3kqf