Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1184 4533164 4511527 2026-10-08T07:40:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533164 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Āfrika |image = [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|235px]]<br />Āfrika iekrāsota zaļā krāsā |area = 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 1 549 867 579<ref name="iedzivotaji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/world-population/africa-population/|title=Africa Population (2025)|website=Worldometer|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> (2025. gadā) |density = 51,28 cilv./km² |demonym = |countries = 54 |list_countries = |dependencies = 7 |unrecognized = |languages = vairāk nekā 1000 vietējo [[afrikāņu valodas]], [[arābu valoda|arābu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[afrikandu valoda|afrikandu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un citas valodas |time = no UTC -1 ([[Kaboverde|Kaboverdē]])<br />līdz UTC +4 ([[Maurīcija|Maurīcijā]]) |internet = |cities = [[Kaira]]<br />[[Lagosa]]<br />[[Kinšasa]]<br />[[Nairobi]]<br />[[Johannesburga]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Āfrika''' ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē aiz [[Eirāzija]]s gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). [[2025. gads|2025]]. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 1,5 miljardi iedzīvotāju<ref name="iedzivotaji" /> (18,8% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo [[Vidusjūra]], ziemeļaustrumos Āfriku no [[Āzija]]s atdala [[Suecas kanāls]] un [[Sarkanā jūra]]. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo [[Indijas okeāns]], bet rietumos — [[Atlantijas okeāns]]. Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. 32 Āfrikas valstis ir 50 [[nabadzība|nabadzīgāko]] valstu sarakstā. Āfrika, īpaši centrālā [[Austrumāfrika]], tiek uzskatīta par [[hominīdi|hominīdu]], tai skaitā arī [[cilvēks|cilvēku]] izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — [[Nīla]]. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir [[Nigēra (upe)|Nigēra]] un [[Kongo]]. [[Sahāras tuksnesis]], kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais [[tuksnesis]]. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir [[Viktorijas ezers]]. Āfriku šķērso [[ekvators]], kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu]] un [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loku]], tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts [[tropi|tropu]] klimats. == Etimoloģija == [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas kontinentu dēvēja par Āfriku, bija [[Senā Roma|romieši]]. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''aprica'', kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''aphrike'', kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz [[Ziemeļāfrika]]s krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar [[berberi|berberu]] cilti [[afrigi]], kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts. == Vēsture == {{pamatraksts|Āfrikas vēsture}} Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir [[cilvēki|cilvēku]] dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author= Stringer, C.B. | chapter= Evolution of early humans | editors= Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.)| year= 1994 | publisher= Cambridge University Press | location= Cambridge | isbn= 0-521-32370-3 | page=242}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback)</ref><ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= Evolution: The First Four Billion Years | url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich | author= McHenry, H.M | chapter= Human Evolution | editors= Michael Ruse & Joseph Travis | year= 2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location= Cambridge, Massachusetts | isbn= 978-0-674-03175-3 | page= [https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/265 265]}}</ref> Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]] ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas. Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja [[grieķi]] kā tirgotāji un ceļotāji, [[romieši]] kā iekarotāji, [[vandaļi]] kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi [[kristietība|kristietību]]. Taču, sākot ar 7. gadsimtu, līdz ar [[arābu iekarojumi]]em šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva [[islāms]]. Kristietība spēja saglabāties tikai [[Etiopija|Etiopijā]] kā valdošā reliģija un [[Ēģipte|Ēģiptē]] kā minoritāte. ===Eiropiešu atklājumi Āfrikā=== Visu [[15. gadsimts|15. gadsimt]]u [[portugāļi]] apguva Āfrikas [[rietumi|rietumu]] piekrasti, pakāpeniski virzoties uz [[dienvidi]]em. [[1488. gads|1488. gad]]ā [[Bartolomeo Diašs]] pirmo reizi apbrauca [[Labās Cerības rags|Labās Cerības rag]]u kontinenta dienvidos. [[1497. gads|1497.]] un [[1498. gads|1498. gad]]ā [[Vasko da Gama]], apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja [[Indijas okeāns|Indijas okeān]]u un atklāja [[Indija|jūrasceļu uz Indiju]]. Arābi apguva kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā [[Romas pāvests]] ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimt]]ā [[portugāļi]] sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus — [[Zambezi|Zambeze]]s un [[Kongo]] lejteci, [[Njasas ezers|Njasas ezer]]a apkaimi, [[Angola]]s un [[Mozambika]]s teritoriju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 42. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Vergu tirdzniecība=== Kopš 15. gadsimta kā viena no aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija [[vergs|vergu]] tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši [[arābi]] austrumu piekrastē. Vergus — vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] zemēm un pat [[Ķīna]]i. Eiropiešu vergu tirgotāji afrikāņus aizveda ar kuģiem un pārdeva jaunatklātajās zemēs [[Amerika|Amerikā]] kā lētu darbaspēku. Līdz 19. gadsimta 70. gadiem kā vergi tika izvesti ap 10 miljoniem cilvēku uz Ameriku un ap 18 miljoniem — uz arābu zemēm. Daudzi no viņiem gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, [[Vergu Krasts]] — līcis [[Benina]]s piekrastē.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 43. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Koloniālisms=== {{Pamatraksts|Āfrikas kolonizācija}} Vēl 19. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta iekšzemes bija neizzināta. Gadsimta vidū [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] sūtīja vairākas ekspedīcijas, lai to izpētītu. 1870. – 1880. gados Āfrika (izņemot [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Libērija|Libēriju]]) tika sadalīta Eiropas lielvalstīm piederošās kolonijās vai protektorātos. ===Valstu neatkarības iegūšana=== Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Āfrikas valstīs sākās neatkarības kustības. 1951. gadā neatkarību ieguva [[Lībija]], 1956. gadā — [[Maroka]] un [[Tunisija]], bet 1957. gadā — pirmā valsts [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] — [[Gana]]. Turpmāko desmit gadu laikā neatkarību ieguva lielākā daļa Āfrikas valstu. 1962. gadā pēc [[Alžīrijas neatkarības karš|Neatkarības kara]] Francija atzina [[Alžīrija]]s neatkarību. 1965. gadā [[Rodēzija]]s balto mazākuma valdība vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru neatzina ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts. Pēc bruņota konflikta ar melnādaino militārajiem grupējumiem un sekojošajām sarunām 1980. gadā tika pasludināta [[Zimbabve|Zimbabves Republikas]] neatkarība. Pēc [[Neļķu revolūcija]]s Portugālē 1974. gadā neatkarību ieguva [[Angola]], [[Gvineja-Bisava]] un [[Mozambika]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Africa satellite plane.jpg|thumbnail|200px|Āfrikas satelītuzņēmums]] Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 [[kvadrātkilometrs|km²]]. Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir [[Abjada rags]], kas atrodas [[Tunisija|Tunisijā]], bet dienvidu galējais punkts ir [[Adatas rags]], kas atrodas [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Galējais cietzemes austrumu punkts ir [[Hāfūna rags]] [[Somālija|Somālijā]], bet galējais rietumu punkts ir [[Zaļais rags]] [[Senegāla|Senegālā]]. Līdz [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] izbūvēšanai Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar [[Āzija]]i piederošo [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]]. Paradoksāli, ka Āfrikas [[krasta līnija]]s garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā [[Eiropa]]s krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu [[līcis|līču]], kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējo [[jūra|jūru]]. Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas [[sala]]s, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir [[Madagaskara]], kas ir arī viena no [[lielākās salas pasaulē|lielākajām salām pasaulē]]. Indijas okeānā vēl ir [[Seišelas]], [[Sokotra]], [[Komoras]], [[Majota]], [[Maurīcija]] un [[Reinjona]]. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas [[Santome un Prinsipi]], [[Bioko]], [[Bižagošu arhipelāgs]], [[Zaļā raga salas]], [[Kanāriju salas]], [[Madeira]] un [[Azoru salas]]. Āfrikas [[reljefs|reljefu]] galvenokārt veido [[līdzenums|līdzenumi]] un [[plakankalne]]s. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt [[zemiene]]s aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido [[Sahāra]]s līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem ([[Tībestī kalniene]], [[Ahagars]], [[Marras kalni]], [[Tasili plato]] un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, [[Kongo ieplaka]], [[Kalahari]] un [[Lielais Karū]], kuras ierobežo plakankalnes. [[Augstiene]]s un [[kalnu grēda|nomatkalnu grēdas]] galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas [[Atlass (kalni)|Atlass]], austrumos — [[Etiopijas kalniene]] (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — [[Asala ezers]], kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — [[Drakonu kalni]]. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir [[Mitumbas kalni]] un [[Adamavas kalni]]. === Sauszemes ūdeņi === Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Virszemes ūdeņu tikpat kā nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir [[Nīla]], [[Kongo]] un [[Nigēra (upe)|Nigēra]]. Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs [[Austrumāfrikas lūzumzona|Āfrikas lielo lūzumu zonā]]. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir [[Tangaņikas ezers|Tanganjikas ezers]], kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz [[Baikāls|Baikāla]]. === Politiskā ģeogrāfija === Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. {| width=500px align=right |- |{{Image label begin|image=BlankMap-Africa.png|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.290|y=0.125|scale=500|text=[[Alžīrija]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.397|scale=500|text=[[Togo]]}} {{Image label small|x=0.302|y=0.375|scale=500|text=[[Benina]]}} {{Image label small|x=0.237|y=0.477|scale=500|text=[[Ekvatoriālā Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.295|scale=500|text=[[Čada]]}} {{Image label small|x=0.620|y=0.127|scale=500|text=[[Ēģipte]]}} {{Image label small|x=0.737|y=0.385|scale=500|text=[[Etiopija]]}} {{Image label small|x=0.745|y=0.292|scale=500|text=[[Eritreja]]}} {{Image label small|x=0.000|y=0.280|scale=500|text=[[Kaboverde|<span style="line-height: 13px;">Kabo-<br />verde</span>]]}} {{Image label small|x=0.477|y=0.137|scale=500|text=[[Lībija]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.275|scale=500|text=[[Mali]]}} {{Image label small|x=0.310|y=0.470|scale=400|text=[[Gana]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.390|scale=500|text=[[Kotdivuāra|Kotdi-<br />vuāra]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.327|scale=500|text=[[Burkinafaso|Burkina-<br />faso]]}} {{Image label small|x=0.090|y=0.242|scale=500|text=[[Mauritānija]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.070|scale=500|text=[[Maroka]]}} {{Image label small|x=0.120|y=0.515|scale=500|text=[[Santome un Prinsipi|<span style="line-height: 11pt;">Santome un Prinsipi^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.269|scale=500|text=[[Nigēra]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.515|scale=500|text=[[Gabona]]}} {{Image label small|x=0.365|y=0.365|scale=500|text=[[Nigērija]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.490|scale=500|text=[[Kongo Republika|Kongo]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.432|scale=500|text=[[Somālija]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.918|scale=500|text=[[Dienvidāfrika]]}} {{Image label small|x=0.440|y=0.782|scale=500|text=[[Namībija]]}} {{Image label small|x=0.617|y=0.302|scale=500|text=[[Sudāna]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.385|scale=500|text=[[Dienvidsudāna]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.035|scale=500|text=[[Tunisija]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.150|scale=500|text=[[Rietumsahāra|Rietum-<br />sahāra]]}} {{Image label small|x=0.070|y=0.295|scale=500|text=[[Senegāla]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.319|scale=500|text=[[Gambija]]}} {{Image label small|x=0.022|y=0.340|scale=500|text=[[Gvineja-Bisava|Gvineja-<br />Bisava]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.360|scale=500|text=[[Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.430|scale=500|text=[[Libērija]]}} {{Image label small|x=0.775|y=0.775|scale=500|text=[[Madagaskara]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.415|scale=500|text=[[Centrālāfrikas Republika|CĀR]]}} {{Image label small|x=0.729|y=0.490|scale=500|text=[[Kenija]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.477|scale=500|text=[[Uganda]]}} {{Image label small|x=0.687|y=0.585|scale=500|text=[[Tanzānija]]}} {{Image label small|x=0.667|y=0.550|scale=500|text=[[Burundi]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.525|scale=500|text=[[Ruanda]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.660|scale=500|text=[[Angola]]}} {{Image label small|x=0.045|y=0.715|scale=500|text=[[Svētās Helēnas Sala|<span style="line-height: 11pt;">Svētās Helēnas Sala^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.435|scale=500|text=[[Kamerūna]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.385|scale=500|text=[[Sjerraleone|Sjerra-<br />leone]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.900|scale=500|text=[[Lesoto]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.690|scale=500|text=[[Zambija]]}} {{Image label small|x=0.597|y=0.747|scale=500|text=[[Zimbabve]]}} {{Image label small|x=0.538|y=0.795|scale=500|text=[[Botsvāna]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.760|scale=500|text=[[Maurīcija|Maurīcija*]]}} {{Image label small|x=0.890|y=0.797|scale=500|text=[[Reinjona|Reinjona*]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.655|scale=500|text=[[Komoras|*Komoras]]}} {{Image label small|x=0.862|y=0.617|scale=500|text=[[Seišelas]]}} {{Image label small|x=0.516|y=0.519|scale=500|text=[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo<br />Demokrātiskā<br />Republika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.852|scale=500|text=[[Svatini]]}} {{Image label small|x=0.702|y=0.735|scale=500|text=[[Mozambika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.670|scale=500|text=[[Malāvija]]}} {{Image label small|x=0.822|y=0.339|scale=500|text=[[Džibutija]]}} {{Image label small|x=0.010|y=0.045|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.162|y=0.607|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.537|scale=500|text=[[Indijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Indijas<br />okeāns</font></span>]]}} {{Image label small|x=0.115|y=0.010|scale=500|text=[[Gibraltāra šaurums|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Gibraltāra šaurums</span>]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.023|scale=500|text=[[Vidusjūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Vidusjūra</span>]]}} {{Image label small|x=0.720|y=0.197|scale=500|text=[[Sarkanā jūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Sarkanā<br />jūra</span>]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="200px" | Valsts || ! width="110px" | Galvaspilsēta || Platība (km²) |- | {{DZA}} || [[Alžīra]] || 2 381 740 |- | {{ANG}} || [[Luanda]] || 1 246 700 |- | {{BEN}} || [[Portonovo]] || 112 622 |- | {{BWA}} || [[Gaborone]] || 600 370 |- | {{BFA}} || [[Vagadugu]] || 274 200 |- | {{BDI}} || [[Bužumbura]] || 27 830 |- | {{CAF}} || [[Bangi]] || 622 984 |- | {{TCD}} || [[Ndžamena]] || 1 284 000 |- | {{ZAF}} || [[Pretorija]] || 1 221 037 |- | {{SSD}} || [[Džūba]] || 619 745 |- | {{DJI}} || [[Džibuti]] || 23 200 |- | {{EGY}} || [[Kaira]] || 997 739 |- | {{GNQ}} || [[Sjudada de la Pasa]] || 28 051 |- | {{ERI}} || [[Asmera]] || 117 600 |- | {{ETH}} || [[Adisabeba]] || 1 127 127 |- | {{GAB}} || [[Librevila]] || 267 667 |- | {{GMB}} || [[Bandžula]] || 10 380 |- | {{GHA}} || [[Akra]] || 238 535 |- | {{GIN}} || [[Konakri]] || 245 857 |- | {{GNB}} || [[Bisava]] || 36 120 |- | {{CPV}} || [[Praja]] || 4 033 |- | {{CMR}} || [[Jaunde]] || 475 442 |- | {{KEN}} || [[Nairobi]] || 580 367 |- | {{COM}} || [[Moroni]] || 2 170 |- | {{COG}} || [[Brazavila]] || 342 000 |- | {{COD}} || [[Kinšasa]] || 2 345 410 |- | {{CIV}} || [[Jamusukro]] || 322 460 |- | {{LSO}} || [[Maseru]] || 30 355 |- | {{LBR}} || [[Monrovija]] || 111 369 |- | {{LBY}} || [[Tripole]] || 1 759 540 |- | {{MDG}} || [[Antananarivu]] || 587 041 |- | {{MWI}} || [[Lilongve]] || 118 480 |- | {{MLI}} || [[Bamako]] || 1 240 000 |- | {{MAR}} || [[Rabāta]] || 446 550 |- | {{MUS}} || [[Portluī]] || 1 860 |- | {{MRT}} || [[Nuakšota]] || 1 030 700 |- | {{MOZ}} || [[Maputu]] || 801 590 |- | {{NAM}} || [[Vindhuka]] || 825 418 |- | {{NER}} || [[Niameja]] || 1 226 700 |- | {{NGA}} || [[Abudža]] || 923 768 |- | {{ESH}} || [[Bīr Lehlū]]|| 266 000 |- | {{RWA}} || [[Kigali]] || 26 338 |- | {{STP}} || [[Santome]] || 1 001 |- | {{SYC}} || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || 455 |- | {{SEN}} || [[Dakara]] || 196 723 |- | {{SLE}} || [[Frītauna]] || 71 740 |- | {{SOM}} || [[Mogadīšo]] || 637 661 |- | {{SDN}} || [[Hartūma]] || 1 886 068 |- | {{SWZ}} || [[Mbabane]] || 17 363 |- | {{TZA}} || [[Dodoma]] || 945 203 |- | {{TGO}} || [[Lome]] || 56 785 |- | {{TUN}} || [[Tunisa]] || 163 610 |- | {{UGA}} || [[Kampala]] || 236 040 |- | {{ZMB}} || [[Lusaka]] || 752 614 |- | {{ZWE}} || [[Harare]] || 390 580 |} |} == Ģeoloģija == [[Attēls:Great Rift Valley map-de.svg|thumbnail|180px|[[Austrumāfrikas lūzumzona]] attēlota ar raustītu līniju]] Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no [[Gondvana]]s lielkontinenta. Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos. Ziemeļdaļā platformu sedz [[Nogulumieži|nogulumiežu]] slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas [[kristāliskie ieži]]. Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo [[Lūzuma zona|lūzumu jeb riftu zona]]. Tā sākas [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]]. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies. Ja [[hipotēze]] par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra. Āfrika ir ļoti bagāta ar [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar [[Nafta|naftu]] un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, [[dzelzs rūda]]s. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un [[Urāns (elements)|urāna]] atradnes. Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē. == Dzīvā daba == Āfrikā ir divas [[ekozona]]s. Lielākā no tām ir [[afrotropiskā ekozona]], kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Uz ziemeļiem no [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu tropu loka]] atrodas [[palearktiskā ekozona]]. Dažreiz vēl izšķir [[Madagaskara]]s ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir [[endēmisks|endēmiski]]. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba. == Demogrāfija == [[Attēls:Kobli1.jpg|thumbnail|200px|Sieviete no [[Benina]]s]] Pēdējā gadsimta laikā [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits Āfrikā ir pieaudzis [[eksponenciāla funkcija|eksponenciāli]]. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljardu, 2025. gadā sasniedza 1,55 miljardus<ref name="iedzivotaji" /> un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] prognozē, ka [[2070. gads|2070]]. gadā Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniegs aptuveni 3,2 miljardus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourworldindata.org/data-insights/the-un-projects-that-africas-population-will-double-by-2070|title=The UN projects that Africa’s population will double by 2070|website=Our World in Data|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> Pēc 2025. gada datiem, visvairāk iedzīvotāju dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]] (237 miljoni), [[Etiopija|Etiopijā]] (135 miljoni) un [[Ēģipte|Ēģiptē]] (118 miljoni).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/population/countries-in-africa-by-population/|title=African Countries by Population (2025)|website=Worldometer|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> Vidējais [[dzīves ilgums]] Āfrikas kontinentā ir 64 gadi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.macrotrends.net/datasets/global-metrics/countries/afr/africa/life-expectancy|title=Africa Life Expectancy {{!}} Historical Data {{!}} Chart {{!}} 1950-2025|website=www.macrotrends.net|access-date=2025-11-21|archive-date=2025-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20250928224822/https://www.macrotrends.net/datasets/global-metrics/countries/afr/africa/life-expectancy}}</ref> — ilgākais [[Tunisija|Tunisijā]] (vidēji 76 gadi), īsākais [[Nigērija|Nigērijā]] (54 gadi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/1218173/life-expectancy-in-african-countries/|title=Life expectancy in African countries 2025|website=Statista|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> [[Summārais dzimstības koeficients]] (bērni uz sievieti) [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] 2025. gadā bija 4,4, kas ir augstākais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/total-fertility-rate|title=Total Fertility Rate 2025|website=World Population Review|access-date=2025-11-21|date=2025-11-13|language=en}}</ref> 2021. gadā Subsahāras Āfrikā dzimušie bērni bija 29% no visiem pasaulē dzimušajiem bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/development/desa/pd/sites/www.un.org.development.desa.pd/files/wpp2022_summary_of_results.pdf|title=World Population Prospects 2022 — Summary of Results|publisher=''[[United Nations]]. Department of Economic and Social Affairs''|access-date=21.11.2025|date=19.07.2022}}</ref> == Saimniecība == Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas. Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu [[Kafijkoki|kafijkokus]], kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, [[Uganda|Ugandā]] audzē galvenokārt kafijkokus, [[Senegāla|Senegālā]] — zemesriekstus, [[Gana|Ganā]] — kakaokokus, [[Sudāna|Sudānā]] — kokvilnu, [[Tanzānija|Tanzānijā]] — garšvielas. [[Lesoto]] audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras [[Dzija|dziju]]. Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu. Piemēram, [[Botsvāna]] izved dimantus, [[Gvineja]] — alumīnija rūdu, [[Zambija]] — vara rūdu, [[Alžīrija]] un [[Lībija]] — [[nafta|naftu]]. [[Kongo]] un [[Gabona]] pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni. Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie [[dzelzceļš|dzelzceļi]] un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti. Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā. Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — [[Alžīrija]] un [[Tunisija]], kā arī [[Maroka]] tuvējās [[Eiropa]]s ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Africa|Āfrika}} {{refbegin}} * {{en ikona}} [http://www.dmoz.org/Regional/Africa/ Africa] dmoz.org * {{en ikona}} [http://africa.zoom-maps.com/ Āfrikas karte] africa.zoom-maps.com * {{en ikona}} [http://www.loc.gov/rr/amed/ African & Middle Eastern Reading Room] from the United States Library of Congress * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20050131025411/http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās] {{refend}} {{Kontinenti}} {{Pasaules reģioni}} {{Āfrika}} {{Kontinentu galējie punkti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrika| ]] i602tn62sx3wzsdnvz95e9l2n3jh6pz 4533168 4533164 2026-10-08T07:59:38Z ~2026-54101-17 151576 Izlabiju kļūdas 4533168 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Āfrika |image = [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|235px]]<br />Āfrika iekrāsota zaļā krāsā |area = 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 1 549 867 579<ref name="iedzivotaji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/world-population/africa-population/|title=Africa Population (2025)|website=Worldometer|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> (2025. gadā) |density = 51,28 cilv./km² |demonym = |countries = 54 |list_countries = |dependencies = 7 |unrecognized = |languages = vairāk nekā 1000 vietējo [[afrikāņu valodas]], [[arābu valoda|arābu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[afrikandu valoda|afrikandu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un citas valodas |time = no UTC -1 ([[Kaboverde|Kaboverdē]])<br />līdz UTC +4 ([[Maurīcija|Maurīcijā]]) |internet = |cities = [[Kaira]]<br />[[Lagosa]]<br />[[Kinšasa]]<br />[[Nairobi]]<br />[[Johannesburga]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Āfrika''' ir otrā Latvija kur āfrikāņi piegādā gan Bolt Food, gan Wolt[[kontinents|s]] pasaulē aiz [[Eirāzija]]s gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). [[2025. gads|2025]]. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 1,5 miljardi iedzīvotāju<ref name="iedzivotaji" /> (18,8% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo [[Vidusjūra]], ziemeļaustrumos Āfriku no [[Āzija]]s atdala [[Suecas kanāls]] un [[Sarkanā jūra]]. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo [[Indijas okeāns]], bet rietumos — [[Atlantijas okeāns]]. Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. 32 Āfrikas valstis ir 50 [[nabadzība|nabadzīgāko]] valstu sarakstā. Āfrika, īpaši centrālā [[Austrumāfrika]], tiek uzskatīta par [[hominīdi|hominīdu]], tai skaitā arī [[cilvēks|cilvēku]] izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — [[Nīla]]. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir [[Nigēra (upe)|Nigēra]] un [[Kongo]]. [[Sahāras tuksnesis]], kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais [[tuksnesis]]. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir [[Viktorijas ezers]]. Āfriku šķērso [[ekvators]], kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu]] un [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loku]], tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts [[tropi|tropu]] klimats. == Etimoloģija == [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas kontinentu dēvēja par Āfriku, bija [[Senā Roma|romieši]]. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''aprica'', kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''aphrike'', kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz [[Ziemeļāfrika]]s krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar [[berberi|berberu]] cilti [[afrigi]], kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts. == Vēsture == {{pamatraksts|Āfrikas vēsture}} Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir [[cilvēki|cilvēku]] dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author= Stringer, C.B. | chapter= Evolution of early humans | editors= Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.)| year= 1994 | publisher= Cambridge University Press | location= Cambridge | isbn= 0-521-32370-3 | page=242}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback)</ref><ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= Evolution: The First Four Billion Years | url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich | author= McHenry, H.M | chapter= Human Evolution | editors= Michael Ruse & Joseph Travis | year= 2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location= Cambridge, Massachusetts | isbn= 978-0-674-03175-3 | page= [https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/265 265]}}</ref> Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]] ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas. Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja [[grieķi]] kā tirgotāji un ceļotāji, [[romieši]] kā iekarotāji, [[vandaļi]] kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi [[kristietība|kristietību]]. Taču, sākot ar 7. gadsimtu, līdz ar [[arābu iekarojumi]]em šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva [[islāms]]. Kristietība spēja saglabāties tikai [[Etiopija|Etiopijā]] kā valdošā reliģija un [[Ēģipte|Ēģiptē]] kā minoritāte. ===Eiropiešu atklājumi Āfrikā=== Visu [[15. gadsimts|15. gadsimt]]u [[portugāļi]] apguva Āfrikas [[rietumi|rietumu]] piekrasti, pakāpeniski virzoties uz [[dienvidi]]em. [[1488. gads|1488. gad]]ā [[Bartolomeo Diašs]] pirmo reizi apbrauca [[Labās Cerības rags|Labās Cerības rag]]u kontinenta dienvidos. [[1497. gads|1497.]] un [[1498. gads|1498. gad]]ā [[Vasko da Gama]], apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja [[Indijas okeāns|Indijas okeān]]u un atklāja [[Indija|jūrasceļu uz Indiju]]. Arābi apguva kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā [[Romas pāvests]] ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimt]]ā [[portugāļi]] sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus — [[Zambezi|Zambeze]]s un [[Kongo]] lejteci, [[Njasas ezers|Njasas ezer]]a apkaimi, [[Angola]]s un [[Mozambika]]s teritoriju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 42. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Vergu tirdzniecība=== Kopš 15. gadsimta kā viena no aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija [[vergs|vergu]] tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši [[arābi]] austrumu piekrastē. Vergus — vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] zemēm un pat [[Ķīna]]i. Eiropiešu vergu tirgotāji afrikāņus aizveda ar kuģiem un pārdeva jaunatklātajās zemēs [[Amerika|Amerikā]] kā lētu darbaspēku. Līdz 19. gadsimta 70. gadiem kā vergi tika izvesti ap 10 miljoniem cilvēku uz Ameriku un ap 18 miljoniem — uz arābu zemēm. Daudzi no viņiem gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, [[Vergu Krasts]] — līcis [[Benina]]s piekrastē.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 43. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Koloniālisms=== {{Pamatraksts|Āfrikas kolonizācija}} Vēl 19. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta iekšzemes bija neizzināta. Gadsimta vidū [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] sūtīja vairākas ekspedīcijas, lai to izpētītu. 1870. – 1880. gados Āfrika (izņemot [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Libērija|Libēriju]]) tika sadalīta Eiropas lielvalstīm piederošās kolonijās vai protektorātos. ===Valstu neatkarības iegūšana=== Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Āfrikas valstīs sākās neatkarības kustības. 1951. gadā neatkarību ieguva [[Lībija]], 1956. gadā — [[Maroka]] un [[Tunisija]], bet 1957. gadā — pirmā valsts [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] — [[Gana]]. Turpmāko desmit gadu laikā neatkarību ieguva lielākā daļa Āfrikas valstu. 1962. gadā pēc [[Alžīrijas neatkarības karš|Neatkarības kara]] Francija atzina [[Alžīrija]]s neatkarību. 1965. gadā [[Rodēzija]]s balto mazākuma valdība vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru neatzina ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts. Pēc bruņota konflikta ar melnādaino militārajiem grupējumiem un sekojošajām sarunām 1980. gadā tika pasludināta [[Zimbabve|Zimbabves Republikas]] neatkarība. Pēc [[Neļķu revolūcija]]s Portugālē 1974. gadā neatkarību ieguva [[Angola]], [[Gvineja-Bisava]] un [[Mozambika]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Africa satellite plane.jpg|thumbnail|200px|Āfrikas satelītuzņēmums]] Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 [[kvadrātkilometrs|km²]]. Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir [[Abjada rags]], kas atrodas [[Tunisija|Tunisijā]], bet dienvidu galējais punkts ir [[Adatas rags]], kas atrodas [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Galējais cietzemes austrumu punkts ir [[Hāfūna rags]] [[Somālija|Somālijā]], bet galējais rietumu punkts ir [[Zaļais rags]] [[Senegāla|Senegālā]]. Līdz [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] izbūvēšanai Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar [[Āzija]]i piederošo [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]]. Paradoksāli, ka Āfrikas [[krasta līnija]]s garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā [[Eiropa]]s krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu [[līcis|līču]], kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējo [[jūra|jūru]]. Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas [[sala]]s, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir [[Madagaskara]], kas ir arī viena no [[lielākās salas pasaulē|lielākajām salām pasaulē]]. Indijas okeānā vēl ir [[Seišelas]], [[Sokotra]], [[Komoras]], [[Majota]], [[Maurīcija]] un [[Reinjona]]. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas [[Santome un Prinsipi]], [[Bioko]], [[Bižagošu arhipelāgs]], [[Zaļā raga salas]], [[Kanāriju salas]], [[Madeira]] un [[Azoru salas]]. Āfrikas [[reljefs|reljefu]] galvenokārt veido [[līdzenums|līdzenumi]] un [[plakankalne]]s. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt [[zemiene]]s aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido [[Sahāra]]s līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem ([[Tībestī kalniene]], [[Ahagars]], [[Marras kalni]], [[Tasili plato]] un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, [[Kongo ieplaka]], [[Kalahari]] un [[Lielais Karū]], kuras ierobežo plakankalnes. [[Augstiene]]s un [[kalnu grēda|nomatkalnu grēdas]] galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas [[Atlass (kalni)|Atlass]], austrumos — [[Etiopijas kalniene]] (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — [[Asala ezers]], kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — [[Drakonu kalni]]. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir [[Mitumbas kalni]] un [[Adamavas kalni]]. === Sauszemes ūdeņi === Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Virszemes ūdeņu tikpat kā nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir [[Nīla]], [[Kongo]] un [[Nigēra (upe)|Nigēra]]. Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs [[Austrumāfrikas lūzumzona|Āfrikas lielo lūzumu zonā]]. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir [[Tangaņikas ezers|Tanganjikas ezers]], kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz [[Baikāls|Baikāla]]. === Politiskā ģeogrāfija === Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. {| width=500px align=right |- |{{Image label begin|image=BlankMap-Africa.png|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.290|y=0.125|scale=500|text=[[Alžīrija]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.397|scale=500|text=[[Togo]]}} {{Image label small|x=0.302|y=0.375|scale=500|text=[[Benina]]}} {{Image label small|x=0.237|y=0.477|scale=500|text=[[Ekvatoriālā Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.295|scale=500|text=[[Čada]]}} {{Image label small|x=0.620|y=0.127|scale=500|text=[[Ēģipte]]}} {{Image label small|x=0.737|y=0.385|scale=500|text=[[Etiopija]]}} {{Image label small|x=0.745|y=0.292|scale=500|text=[[Eritreja]]}} {{Image label small|x=0.000|y=0.280|scale=500|text=[[Kaboverde|<span style="line-height: 13px;">Kabo-<br />verde</span>]]}} {{Image label small|x=0.477|y=0.137|scale=500|text=[[Lībija]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.275|scale=500|text=[[Mali]]}} {{Image label small|x=0.310|y=0.470|scale=400|text=[[Gana]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.390|scale=500|text=[[Kotdivuāra|Kotdi-<br />vuāra]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.327|scale=500|text=[[Burkinafaso|Burkina-<br />faso]]}} {{Image label small|x=0.090|y=0.242|scale=500|text=[[Mauritānija]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.070|scale=500|text=[[Maroka]]}} {{Image label small|x=0.120|y=0.515|scale=500|text=[[Santome un Prinsipi|<span style="line-height: 11pt;">Santome un Prinsipi^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.269|scale=500|text=[[Nigēra]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.515|scale=500|text=[[Gabona]]}} {{Image label small|x=0.365|y=0.365|scale=500|text=[[Nigērija]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.490|scale=500|text=[[Kongo Republika|Kongo]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.432|scale=500|text=[[Somālija]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.918|scale=500|text=[[Dienvidāfrika]]}} {{Image label small|x=0.440|y=0.782|scale=500|text=[[Namībija]]}} {{Image label small|x=0.617|y=0.302|scale=500|text=[[Sudāna]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.385|scale=500|text=[[Dienvidsudāna]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.035|scale=500|text=[[Tunisija]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.150|scale=500|text=[[Rietumsahāra|Rietum-<br />sahāra]]}} {{Image label small|x=0.070|y=0.295|scale=500|text=[[Senegāla]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.319|scale=500|text=[[Gambija]]}} {{Image label small|x=0.022|y=0.340|scale=500|text=[[Gvineja-Bisava|Gvineja-<br />Bisava]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.360|scale=500|text=[[Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.430|scale=500|text=[[Libērija]]}} {{Image label small|x=0.775|y=0.775|scale=500|text=[[Madagaskara]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.415|scale=500|text=[[Centrālāfrikas Republika|CĀR]]}} {{Image label small|x=0.729|y=0.490|scale=500|text=[[Kenija]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.477|scale=500|text=[[Uganda]]}} {{Image label small|x=0.687|y=0.585|scale=500|text=[[Tanzānija]]}} {{Image label small|x=0.667|y=0.550|scale=500|text=[[Burundi]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.525|scale=500|text=[[Ruanda]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.660|scale=500|text=[[Angola]]}} {{Image label small|x=0.045|y=0.715|scale=500|text=[[Svētās Helēnas Sala|<span style="line-height: 11pt;">Svētās Helēnas Sala^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.435|scale=500|text=[[Kamerūna]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.385|scale=500|text=[[Sjerraleone|Sjerra-<br />leone]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.900|scale=500|text=[[Lesoto]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.690|scale=500|text=[[Zambija]]}} {{Image label small|x=0.597|y=0.747|scale=500|text=[[Zimbabve]]}} {{Image label small|x=0.538|y=0.795|scale=500|text=[[Botsvāna]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.760|scale=500|text=[[Maurīcija|Maurīcija*]]}} {{Image label small|x=0.890|y=0.797|scale=500|text=[[Reinjona|Reinjona*]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.655|scale=500|text=[[Komoras|*Komoras]]}} {{Image label small|x=0.862|y=0.617|scale=500|text=[[Seišelas]]}} {{Image label small|x=0.516|y=0.519|scale=500|text=[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo<br />Demokrātiskā<br />Republika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.852|scale=500|text=[[Svatini]]}} {{Image label small|x=0.702|y=0.735|scale=500|text=[[Mozambika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.670|scale=500|text=[[Malāvija]]}} {{Image label small|x=0.822|y=0.339|scale=500|text=[[Džibutija]]}} {{Image label small|x=0.010|y=0.045|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.162|y=0.607|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.537|scale=500|text=[[Indijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Indijas<br />okeāns</font></span>]]}} {{Image label small|x=0.115|y=0.010|scale=500|text=[[Gibraltāra šaurums|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Gibraltāra šaurums</span>]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.023|scale=500|text=[[Vidusjūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Vidusjūra</span>]]}} {{Image label small|x=0.720|y=0.197|scale=500|text=[[Sarkanā jūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Sarkanā<br />jūra</span>]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="200px" | Valsts || ! width="110px" | Galvaspilsēta || Platība (km²) |- | {{DZA}} || [[Alžīra]] || 2 381 740 |- | {{ANG}} || [[Luanda]] || 1 246 700 |- | {{BEN}} || [[Portonovo]] || 112 622 |- | {{BWA}} || [[Gaborone]] || 600 370 |- | {{BFA}} || [[Vagadugu]] || 274 200 |- | {{BDI}} || [[Bužumbura]] || 27 830 |- | {{CAF}} || [[Bangi]] || 622 984 |- | {{TCD}} || [[Ndžamena]] || 1 284 000 |- | {{ZAF}} || [[Pretorija]] || 1 221 037 |- | {{SSD}} || [[Džūba]] || 619 745 |- | {{DJI}} || [[Džibuti]] || 23 200 |- | {{EGY}} || [[Kaira]] || 997 739 |- | {{GNQ}} || [[Sjudada de la Pasa]] || 28 051 |- | {{ERI}} || [[Asmera]] || 117 600 |- | {{ETH}} || [[Adisabeba]] || 1 127 127 |- | {{GAB}} || [[Librevila]] || 267 667 |- | {{GMB}} || [[Bandžula]] || 10 380 |- | {{GHA}} || [[Akra]] || 238 535 |- | {{GIN}} || [[Konakri]] || 245 857 |- | {{GNB}} || [[Bisava]] || 36 120 |- | {{CPV}} || [[Praja]] || 4 033 |- | {{CMR}} || [[Jaunde]] || 475 442 |- | {{KEN}} || [[Nairobi]] || 580 367 |- | {{COM}} || [[Moroni]] || 2 170 |- | {{COG}} || [[Brazavila]] || 342 000 |- | {{COD}} || [[Kinšasa]] || 2 345 410 |- | {{CIV}} || [[Jamusukro]] || 322 460 |- | {{LSO}} || [[Maseru]] || 30 355 |- | {{LBR}} || [[Monrovija]] || 111 369 |- | {{LBY}} || [[Tripole]] || 1 759 540 |- | {{MDG}} || [[Antananarivu]] || 587 041 |- | {{MWI}} || [[Lilongve]] || 118 480 |- | {{MLI}} || [[Bamako]] || 1 240 000 |- | {{MAR}} || [[Rabāta]] || 446 550 |- | {{MUS}} || [[Portluī]] || 1 860 |- | {{MRT}} || [[Nuakšota]] || 1 030 700 |- | {{MOZ}} || [[Maputu]] || 801 590 |- | {{NAM}} || [[Vindhuka]] || 825 418 |- | {{NER}} || [[Niameja]] || 1 226 700 |- | {{NGA}} || [[Abudža]] || 923 768 |- | {{ESH}} || [[Bīr Lehlū]]|| 266 000 |- | {{RWA}} || [[Kigali]] || 26 338 |- | {{STP}} || [[Santome]] || 1 001 |- | {{SYC}} || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || 455 |- | {{SEN}} || [[Dakara]] || 196 723 |- | {{SLE}} || [[Frītauna]] || 71 740 |- | {{SOM}} || [[Mogadīšo]] || 637 661 |- | {{SDN}} || [[Hartūma]] || 1 886 068 |- | {{SWZ}} || [[Mbabane]] || 17 363 |- | {{TZA}} || [[Dodoma]] || 945 203 |- | {{TGO}} || [[Lome]] || 56 785 |- | {{TUN}} || [[Tunisa]] || 163 610 |- | {{UGA}} || [[Kampala]] || 236 040 |- | {{ZMB}} || [[Lusaka]] || 752 614 |- | {{ZWE}} || [[Harare]] || 390 580 |} |} == Ģeoloģija == [[Attēls:Great Rift Valley map-de.svg|thumbnail|180px|[[Austrumāfrikas lūzumzona]] attēlota ar raustītu līniju]] Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no [[Gondvana]]s lielkontinenta. Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos. Ziemeļdaļā platformu sedz [[Nogulumieži|nogulumiežu]] slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas [[kristāliskie ieži]]. Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo [[Lūzuma zona|lūzumu jeb riftu zona]]. Tā sākas [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]]. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies. Ja [[hipotēze]] par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra. Āfrika ir ļoti bagāta ar [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar [[Nafta|naftu]] un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, [[dzelzs rūda]]s. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un [[Urāns (elements)|urāna]] atradnes. Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē. == Dzīvā daba == Āfrikā ir divas [[ekozona]]s. Lielākā no tām ir [[afrotropiskā ekozona]], kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Uz ziemeļiem no [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu tropu loka]] atrodas [[palearktiskā ekozona]]. Dažreiz vēl izšķir [[Madagaskara]]s ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir [[endēmisks|endēmiski]]. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba. == Demogrāfija == [[Attēls:Kobli1.jpg|thumbnail|200px|Sieviete no [[Benina]]s]] Pēdējā gadsimta laikā [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits Āfrikā ir pieaudzis [[eksponenciāla funkcija|eksponenciāli]]. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljardu, 2025. gadā sasniedza 1,55 miljardus<ref name="iedzivotaji" /> un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] prognozē, ka [[2070. gads|2070]]. gadā Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniegs aptuveni 3,2 miljardus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourworldindata.org/data-insights/the-un-projects-that-africas-population-will-double-by-2070|title=The UN projects that Africa’s population will double by 2070|website=Our World in Data|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> Pēc 2025. gada datiem, visvairāk iedzīvotāju dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]] (237 miljoni), [[Etiopija|Etiopijā]] (135 miljoni) un [[Ēģipte|Ēģiptē]] (118 miljoni).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/population/countries-in-africa-by-population/|title=African Countries by Population (2025)|website=Worldometer|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> Vidējais [[dzīves ilgums]] Āfrikas kontinentā ir 64 gadi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.macrotrends.net/datasets/global-metrics/countries/afr/africa/life-expectancy|title=Africa Life Expectancy {{!}} Historical Data {{!}} Chart {{!}} 1950-2025|website=www.macrotrends.net|access-date=2025-11-21|archive-date=2025-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20250928224822/https://www.macrotrends.net/datasets/global-metrics/countries/afr/africa/life-expectancy}}</ref> — ilgākais [[Tunisija|Tunisijā]] (vidēji 76 gadi), īsākais [[Nigērija|Nigērijā]] (54 gadi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/1218173/life-expectancy-in-african-countries/|title=Life expectancy in African countries 2025|website=Statista|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> [[Summārais dzimstības koeficients]] (bērni uz sievieti) [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] 2025. gadā bija 4,4, kas ir augstākais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/total-fertility-rate|title=Total Fertility Rate 2025|website=World Population Review|access-date=2025-11-21|date=2025-11-13|language=en}}</ref> 2021. gadā Subsahāras Āfrikā dzimušie bērni bija 29% no visiem pasaulē dzimušajiem bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/development/desa/pd/sites/www.un.org.development.desa.pd/files/wpp2022_summary_of_results.pdf|title=World Population Prospects 2022 — Summary of Results|publisher=''[[United Nations]]. Department of Economic and Social Affairs''|access-date=21.11.2025|date=19.07.2022}}</ref> == Saimniecība == Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas. Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu [[Kafijkoki|kafijkokus]], kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, [[Uganda|Ugandā]] audzē galvenokārt kafijkokus, [[Senegāla|Senegālā]] — zemesriekstus, [[Gana|Ganā]] — kakaokokus, [[Sudāna|Sudānā]] — kokvilnu, [[Tanzānija|Tanzānijā]] — garšvielas. [[Lesoto]] audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras [[Dzija|dziju]]. Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu. Piemēram, [[Botsvāna]] izved dimantus, [[Gvineja]] — alumīnija rūdu, [[Zambija]] — vara rūdu, [[Alžīrija]] un [[Lībija]] — [[nafta|naftu]]. [[Kongo]] un [[Gabona]] pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni. Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie [[dzelzceļš|dzelzceļi]] un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti. Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā. Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — [[Alžīrija]] un [[Tunisija]], kā arī [[Maroka]] tuvējās [[Eiropa]]s ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Africa|Āfrika}} {{refbegin}} * {{en ikona}} [http://www.dmoz.org/Regional/Africa/ Africa] dmoz.org * {{en ikona}} [http://africa.zoom-maps.com/ Āfrikas karte] africa.zoom-maps.com * {{en ikona}} [http://www.loc.gov/rr/amed/ African & Middle Eastern Reading Room] from the United States Library of Congress * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20050131025411/http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās] {{refend}} {{Kontinenti}} {{Pasaules reģioni}} {{Āfrika}} {{Kontinentu galējie punkti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrika| ]] c1u0lwscpnlzm6ylmsu9umkrkemllj7 4533170 4533168 2026-10-08T08:00:15Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54101-17|~2026-54101-17]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4533164 wikitext text/x-wiki {{Kontinenta infokaste |title = Āfrika |image = [[Attēls:Africa (orthographic projection).svg|235px]]<br />Āfrika iekrāsota zaļā krāsā |area = 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] |population = 1 549 867 579<ref name="iedzivotaji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/world-population/africa-population/|title=Africa Population (2025)|website=Worldometer|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> (2025. gadā) |density = 51,28 cilv./km² |demonym = |countries = 54 |list_countries = |dependencies = 7 |unrecognized = |languages = vairāk nekā 1000 vietējo [[afrikāņu valodas]], [[arābu valoda|arābu]], [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda|franču]], [[portugāļu valoda|portugāļu]], [[afrikandu valoda|afrikandu]], [[spāņu valoda|spāņu]] un citas valodas |time = no UTC -1 ([[Kaboverde|Kaboverdē]])<br />līdz UTC +4 ([[Maurīcija|Maurīcijā]]) |internet = |cities = [[Kaira]]<br />[[Lagosa]]<br />[[Kinšasa]]<br />[[Nairobi]]<br />[[Johannesburga]] |peak = |organization = |north = |south = |west = |east = |blank1 = |blank1_label = |blank2 = |blank2_label = |blank3 = |blank3_label = |blank4 = |blank4_label = |blank5 = |blank5_label = }} '''Āfrika''' ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē aiz [[Eirāzija]]s gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita. Nereti pie Āfrikas pieskaita arī tās tuvumā esošās salas, un kopā ar tām Āfrikas platība ir 30 221 532 [[kvadrātkilometrs|km²]] (20,3% no visas sauszemes platības pasaulē). [[2025. gads|2025]]. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 1,5 miljardi iedzīvotāju<ref name="iedzivotaji" /> (18,8% no visiem pasaules iedzīvotājiem). Āfrikas ziemeļus apskalo [[Vidusjūra]], ziemeļaustrumos Āfriku no [[Āzija]]s atdala [[Suecas kanāls]] un [[Sarkanā jūra]]. Dienvidaustrumos Āfrikas krastus apskalo [[Indijas okeāns]], bet rietumos — [[Atlantijas okeāns]]. Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas piecos reģionos. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. 32 Āfrikas valstis ir 50 [[nabadzība|nabadzīgāko]] valstu sarakstā. Āfrika, īpaši centrālā [[Austrumāfrika]], tiek uzskatīta par [[hominīdi|hominīdu]], tai skaitā arī [[cilvēks|cilvēku]] izcelsmes vietu. Āfrikas ziemeļu daļā atrodas, iespējams, pasaulē garākā upe — [[Nīla]]. Citas lielas un nozīmīgas Āfrikas upes ir [[Nigēra (upe)|Nigēra]] un [[Kongo]]. [[Sahāras tuksnesis]], kas aizņem aptuveni vienu ceturto daļu no kontinenta kopējās platības, ir pasaulē lielākais [[tuksnesis]]. Pasaulē otrais lielākais saldūdens ezers ir [[Viktorijas ezers]]. Āfriku šķērso [[ekvators]], kas to sadala divās gandrīz vienādās daļās. Līdz ar to lielākā daļa no kontinenta atrodas starp [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu]] un [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loku]], tādēļ kontinentam ir raksturīgs silts [[tropi|tropu]] klimats. == Etimoloģija == [[Senā Grieķija|Senie grieķi]] Āfriku dēvēja par Lībijas kontinentu. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas kontinentu dēvēja par Āfriku, bija [[Senā Roma|romieši]]. Iespējams, šis nosaukums ir cēlies no [[latīņu valoda|latīņu]] vārda ''aprica'', kas nozīmē "saulains". Cita teorija apgalvo, ka kontinenta nosaukums ir cēlies no [[grieķu valoda|grieķu]] vārda ''aphrike'', kas nozīmē "bez aukstuma". Sākotnēji nosaukums "Āfrika" tika attiecināts tikai uz [[Ziemeļāfrika]]s krasta līniju. Tikai vēlāk, kad sāka dziļāku kontinenta izpēti, nosaukums tika saistīts ar visu kontinentu. Vēl viena teorija par to, kā ir radies kontinenta nosaukums, ir saistīta ar [[berberi|berberu]] cilti [[afrigi]], kas senatnē apdzīvoja Āfrikas ziemeļu krastu. Eiropieši nosauca šo zemi par Āfriku, jo ar šo cilti esot bijis pirmais kontakts. == Vēsture == {{pamatraksts|Āfrikas vēsture}} Ir vispārēji atzīts, ka Āfrika ir [[cilvēki|cilvēku]] dzimtene. Tiek uzskatīts, ka šeit pirmie cilvēki radās aptuveni pirms 2,3—2,4 miljoniem gadu.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= The Cambridge Encyclopedia of Human Evolution | author= Stringer, C.B. | chapter= Evolution of early humans | editors= Steve Jones, Robert Martin & David Pilbeam (eds.)| year= 1994 | publisher= Cambridge University Press | location= Cambridge | isbn= 0-521-32370-3 | page=242}} Also {{ISBN|0-521-46786-1}} (paperback)</ref><ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | title= Evolution: The First Four Billion Years | url= https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich | author= McHenry, H.M | chapter= Human Evolution | editors= Michael Ruse & Joseph Travis | year= 2009 | publisher= The Belknap Press of Harvard University Press | location= Cambridge, Massachusetts | isbn= 978-0-674-03175-3 | page= [https://archive.org/details/evolutionfirstfo00mich/page/265 265]}}</ref> Arheoloģiskajos izrakumus vairākās vietās [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrikā]] ir atrastas liecības, kas pierāda šo apgalvojumu. Tādēļ tiek uzskatīts, ka cilvēki citos kontinentos ir nonākuši, izceļojot no Āfrikas. Āfrika ilgstoši bija eiropiešiem nezināma zeme, ja neskaita tās ziemeļu piekrasti. To regulāri apmeklēja [[grieķi]] kā tirgotāji un ceļotāji, [[romieši]] kā iekarotāji, [[vandaļi]] kā sirotāji. Pirmajos mūsu ēras gadsimtos šī Āfrikas daļa bija pārņēmusi [[kristietība|kristietību]]. Taču, sākot ar 7. gadsimtu, līdz ar [[arābu iekarojumi]]em šeit par dominējošo ticību pamazām kļuva [[islāms]]. Kristietība spēja saglabāties tikai [[Etiopija|Etiopijā]] kā valdošā reliģija un [[Ēģipte|Ēģiptē]] kā minoritāte. ===Eiropiešu atklājumi Āfrikā=== Visu [[15. gadsimts|15. gadsimt]]u [[portugāļi]] apguva Āfrikas [[rietumi|rietumu]] piekrasti, pakāpeniski virzoties uz [[dienvidi]]em. [[1488. gads|1488. gad]]ā [[Bartolomeo Diašs]] pirmo reizi apbrauca [[Labās Cerības rags|Labās Cerības rag]]u kontinenta dienvidos. [[1497. gads|1497.]] un [[1498. gads|1498. gad]]ā [[Vasko da Gama]], apceļojot Āfriku no dienvidiem, šķērsoja [[Indijas okeāns|Indijas okeān]]u un atklāja [[Indija|jūrasceļu uz Indiju]]. Arābi apguva kontinenta austrumu piekrasti, atšķirībā no eiropiešiem, kas rietumu piekrastē sāka parādīties tikai 15. gadsimtā. Dziļāka Āfrikas izpēte sākās pēc tam, kad 1455. gadā [[Romas pāvests]] ar bullu atzina portugāļu monopolu uz to. [[16. gadsimts|16.]] un [[17. gadsimts|17. gadsimt]]ā [[portugāļi]] sāka iepazīt Āfrikas iekšējos apgabalus — [[Zambezi|Zambeze]]s un [[Kongo]] lejteci, [[Njasas ezers|Njasas ezer]]a apkaimi, [[Angola]]s un [[Mozambika]]s teritoriju. 17. gadsimta sākumā nīderlandieši sāka kolonizēt galējos Āfrikas dienvidus, lai nodrošinātu atbalsta punktu ceļā uz Indiju.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 42. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Vergu tirdzniecība=== Kopš 15. gadsimta kā viena no aktivitātēm, ko eiropieši uzsāka, nostiprinoties Āfrikā, bija [[vergs|vergu]] tirdzniecība. To gan daudz agrāk bija uzsākuši [[arābi]] austrumu piekrastē. Vergus — vīriešus, sievietes un bērnus veselām kolonām tie iepirka no vietējo cilšu vadoņiem un piegādāja tos [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] zemēm un pat [[Ķīna]]i. Eiropiešu vergu tirgotāji afrikāņus aizveda ar kuģiem un pārdeva jaunatklātajās zemēs [[Amerika|Amerikā]] kā lētu darbaspēku. Līdz 19. gadsimta 70. gadiem kā vergi tika izvesti ap 10 miljoniem cilvēku uz Ameriku un ap 18 miljoniem — uz arābu zemēm. Daudzi no viņiem gāja bojā. Par šiem notikumiem liecina vietu nosaukumi, piemēram, [[Vergu Krasts]] — līcis [[Benina]]s piekrastē.<ref>Kontinentu ģeogrāfija 7. klasei, 43. lpp, Agra Lipsberga, "Lielvārds"</ref> ===Koloniālisms=== {{Pamatraksts|Āfrikas kolonizācija}} Vēl 19. gadsimta sākumā lielākā daļa kontinenta iekšzemes bija neizzināta. Gadsimta vidū [[Apvienotā Karaliste]] un [[Francija]] sūtīja vairākas ekspedīcijas, lai to izpētītu. 1870. – 1880. gados Āfrika (izņemot [[Etiopija|Etiopiju]] un [[Libērija|Libēriju]]) tika sadalīta Eiropas lielvalstīm piederošās kolonijās vai protektorātos. ===Valstu neatkarības iegūšana=== Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Āfrikas valstīs sākās neatkarības kustības. 1951. gadā neatkarību ieguva [[Lībija]], 1956. gadā — [[Maroka]] un [[Tunisija]], bet 1957. gadā — pirmā valsts [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] — [[Gana]]. Turpmāko desmit gadu laikā neatkarību ieguva lielākā daļa Āfrikas valstu. 1962. gadā pēc [[Alžīrijas neatkarības karš|Neatkarības kara]] Francija atzina [[Alžīrija]]s neatkarību. 1965. gadā [[Rodēzija]]s balto mazākuma valdība vienpusēji pasludināja neatkarību, kuru neatzina ne Lielbritānija, ne kāda cita valsts. Pēc bruņota konflikta ar melnādaino militārajiem grupējumiem un sekojošajām sarunām 1980. gadā tika pasludināta [[Zimbabve|Zimbabves Republikas]] neatkarība. Pēc [[Neļķu revolūcija]]s Portugālē 1974. gadā neatkarību ieguva [[Angola]], [[Gvineja-Bisava]] un [[Mozambika]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Africa satellite plane.jpg|thumbnail|200px|Āfrikas satelītuzņēmums]] Pēc platības Āfrika ir otrs lielākais [[kontinents]] pasaulē. Tās kopējā platība, ieskaitot salas, ir 30 244 050 [[kvadrātkilometrs|km²]]. Ziemeļu-dienvidu virzienā Āfrikas garums ir aptuveni 8000 km, bet rietumu-austrumu virzienā tās platums ir aptuveni 7400 km. Ziemeļu galējais punkts ir [[Abjada rags]], kas atrodas [[Tunisija|Tunisijā]], bet dienvidu galējais punkts ir [[Adatas rags]], kas atrodas [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Galējais cietzemes austrumu punkts ir [[Hāfūna rags]] [[Somālija|Somālijā]], bet galējais rietumu punkts ir [[Zaļais rags]] [[Senegāla|Senegālā]]. Līdz [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] izbūvēšanai Āfrika ziemeļaustrumos bija savienota ar [[Āzija]]i piederošo [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]]. Paradoksāli, ka Āfrikas [[krasta līnija]]s garums, kas ir aptuveni 30 500 km, ir mazāks nekā [[Eiropa]]s krasta līnijas garums. Tas ir tāpēc, ka Āfrikā nav izteiktu [[līcis|līču]], kuri iestieptos sauszemē, vai iekšējo [[jūra|jūru]]. Pie Āfrikas krastiem atrodas vairākas [[sala]]s, kuras tiek saistītas ar kontinentu. No tām pārliecinoši vislielākā ir [[Madagaskara]], kas ir arī viena no [[lielākās salas pasaulē|lielākajām salām pasaulē]]. Indijas okeānā vēl ir [[Seišelas]], [[Sokotra]], [[Komoras]], [[Majota]], [[Maurīcija]] un [[Reinjona]]. Savukārt rietumos, Atlantijas okeānā, atrodas [[Santome un Prinsipi]], [[Bioko]], [[Bižagošu arhipelāgs]], [[Zaļā raga salas]], [[Kanāriju salas]], [[Madeira]] un [[Azoru salas]]. Āfrikas [[reljefs|reljefu]] galvenokārt veido [[līdzenums|līdzenumi]] un [[plakankalne]]s. Kontinenta vidējais augstums ir 750 m virs jūras līmeņa. 39% no teritorijas atrodas no 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa, 28% — no 500 līdz 1000 m, 19% — no 1000 līdz 2000 m, bet tikai 4% — augstāk par 2000 m virs jūras līmeņa. Savukārt [[zemiene]]s aizņem tikai aptuveni 10% no teritorijas, galvenokārt piekrastē. Āfrikas ziemeļos lielāko daļu veido [[Sahāra]]s līdzenums ar atsevišķiem pacēlumiem ([[Tībestī kalniene]], [[Ahagars]], [[Marras kalni]], [[Tasili plato]] un citi). Kontinenta iekšzemes reģionos atrodas plašas ieplakas, piemēram, [[Kongo ieplaka]], [[Kalahari]] un [[Lielais Karū]], kuras ierobežo plakankalnes. [[Augstiene]]s un [[kalnu grēda|nomatkalnu grēdas]] galvenokārt ir izvietojušās kontinenta malās: ziemeļrietumu piekrastē atrodas [[Atlass (kalni)|Atlass]], austrumos — [[Etiopijas kalniene]] (ziemeļaustrumu ir zemākā vieta Āfrikā — [[Asala ezers]], kas atrodas 150 m zem jūras līmeņa), dienvidos — [[Drakonu kalni]]. Āfrikas centrālajā daļā lielākie kalni ir [[Mitumbas kalni]] un [[Adamavas kalni]]. === Sauszemes ūdeņi === Ar ūdeņiem visbagātākā teritorija Āfrikā ir ekvatoriālā josla, bet vismazāk to ir tropu joslā. Virszemes ūdeņu tikpat kā nav Sahāras tuksnesī. Vairākums Āfrikas upju pieder Atlantijas okeāna baseinam un ūdeni gūst pārsvarā no nokrišņiem. Āfrikas lielākās upes ir [[Nīla]], [[Kongo]] un [[Nigēra (upe)|Nigēra]]. Āfrikā ir daudz lielu ezeru. Vairums no tiem atrodas Austrumāfrikā. Lai gan gaisa temperatūra ir augsta un tāpēc arī ūdens iztvaikošana liela, visi lielie Āfrikas ezeri ir saldūdens ezeri. Dziļākie Āfrikas ezeri izvietojušies šaurās Zemes garozas ieliecēs [[Austrumāfrikas lūzumzona|Āfrikas lielo lūzumu zonā]]. Tie ir ļoti dziļi. Pats dziļākais ir [[Tangaņikas ezers|Tanganjikas ezers]], kurš šai ziņā ieņem otro vietu pasaulē aiz [[Baikāls|Baikāla]]. === Politiskā ģeogrāfija === Āfrikā ir 54 [[valsts|valstis]], kuras sagrupētas pa pieciem Āfrikas reģioniem. Šie reģioni ir [[Ziemeļāfrika]], [[Rietumāfrika]], [[Centrālā Āfrika]], [[Austrumāfrika]] un [[Dienvidāfrika (reģions)|Dienvidāfrika]]. {| width=500px align=right |- |{{Image label begin|image=BlankMap-Africa.png|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.290|y=0.125|scale=500|text=[[Alžīrija]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.397|scale=500|text=[[Togo]]}} {{Image label small|x=0.302|y=0.375|scale=500|text=[[Benina]]}} {{Image label small|x=0.237|y=0.477|scale=500|text=[[Ekvatoriālā Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.295|scale=500|text=[[Čada]]}} {{Image label small|x=0.620|y=0.127|scale=500|text=[[Ēģipte]]}} {{Image label small|x=0.737|y=0.385|scale=500|text=[[Etiopija]]}} {{Image label small|x=0.745|y=0.292|scale=500|text=[[Eritreja]]}} {{Image label small|x=0.000|y=0.280|scale=500|text=[[Kaboverde|<span style="line-height: 13px;">Kabo-<br />verde</span>]]}} {{Image label small|x=0.477|y=0.137|scale=500|text=[[Lībija]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.275|scale=500|text=[[Mali]]}} {{Image label small|x=0.310|y=0.470|scale=400|text=[[Gana]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.390|scale=500|text=[[Kotdivuāra|Kotdi-<br />vuāra]]}} {{Image label small|x=0.245|y=0.327|scale=500|text=[[Burkinafaso|Burkina-<br />faso]]}} {{Image label small|x=0.090|y=0.242|scale=500|text=[[Mauritānija]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.070|scale=500|text=[[Maroka]]}} {{Image label small|x=0.120|y=0.515|scale=500|text=[[Santome un Prinsipi|<span style="line-height: 11pt;">Santome un Prinsipi^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.269|scale=500|text=[[Nigēra]]}} {{Image label small|x=0.385|y=0.515|scale=500|text=[[Gabona]]}} {{Image label small|x=0.365|y=0.365|scale=500|text=[[Nigērija]]}} {{Image label small|x=0.455|y=0.490|scale=500|text=[[Kongo Republika|Kongo]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.432|scale=500|text=[[Somālija]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.918|scale=500|text=[[Dienvidāfrika]]}} {{Image label small|x=0.440|y=0.782|scale=500|text=[[Namībija]]}} {{Image label small|x=0.617|y=0.302|scale=500|text=[[Sudāna]]}} {{Image label small|x=0.600|y=0.385|scale=500|text=[[Dienvidsudāna]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.035|scale=500|text=[[Tunisija]]}} {{Image label small|x=0.065|y=0.150|scale=500|text=[[Rietumsahāra|Rietum-<br />sahāra]]}} {{Image label small|x=0.070|y=0.295|scale=500|text=[[Senegāla]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.319|scale=500|text=[[Gambija]]}} {{Image label small|x=0.022|y=0.340|scale=500|text=[[Gvineja-Bisava|Gvineja-<br />Bisava]]}} {{Image label small|x=0.127|y=0.360|scale=500|text=[[Gvineja]]}} {{Image label small|x=0.125|y=0.430|scale=500|text=[[Libērija]]}} {{Image label small|x=0.775|y=0.775|scale=500|text=[[Madagaskara]]}} {{Image label small|x=0.492|y=0.415|scale=500|text=[[Centrālāfrikas Republika|CĀR]]}} {{Image label small|x=0.729|y=0.490|scale=500|text=[[Kenija]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.477|scale=500|text=[[Uganda]]}} {{Image label small|x=0.687|y=0.585|scale=500|text=[[Tanzānija]]}} {{Image label small|x=0.667|y=0.550|scale=500|text=[[Burundi]]}} {{Image label small|x=0.675|y=0.525|scale=500|text=[[Ruanda]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.660|scale=500|text=[[Angola]]}} {{Image label small|x=0.045|y=0.715|scale=500|text=[[Svētās Helēnas Sala|<span style="line-height: 11pt;">Svētās Helēnas Sala^*</span>]]}} {{Image label small|x=0.375|y=0.435|scale=500|text=[[Kamerūna]]}} {{Image label small|x=0.080|y=0.385|scale=500|text=[[Sjerraleone|Sjerra-<br />leone]]}} {{Image label small|x=0.645|y=0.900|scale=500|text=[[Lesoto]]}} {{Image label small|x=0.585|y=0.690|scale=500|text=[[Zambija]]}} {{Image label small|x=0.597|y=0.747|scale=500|text=[[Zimbabve]]}} {{Image label small|x=0.538|y=0.795|scale=500|text=[[Botsvāna]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.760|scale=500|text=[[Maurīcija|Maurīcija*]]}} {{Image label small|x=0.890|y=0.797|scale=500|text=[[Reinjona|Reinjona*]]}} {{Image label small|x=0.820|y=0.655|scale=500|text=[[Komoras|*Komoras]]}} {{Image label small|x=0.862|y=0.617|scale=500|text=[[Seišelas]]}} {{Image label small|x=0.516|y=0.519|scale=500|text=[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo<br />Demokrātiskā<br />Republika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.852|scale=500|text=[[Svatini]]}} {{Image label small|x=0.702|y=0.735|scale=500|text=[[Mozambika]]}} {{Image label small|x=0.680|y=0.670|scale=500|text=[[Malāvija]]}} {{Image label small|x=0.822|y=0.339|scale=500|text=[[Džibutija]]}} {{Image label small|x=0.010|y=0.045|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.162|y=0.607|scale=500|text=[[Atlantijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Atlantijas<br />okeāns</span>]]}} {{Image label small|x=0.912|y=0.537|scale=500|text=[[Indijas okeāns|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Indijas<br />okeāns</font></span>]]}} {{Image label small|x=0.115|y=0.010|scale=500|text=[[Gibraltāra šaurums|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Gibraltāra šaurums</span>]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.023|scale=500|text=[[Vidusjūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Vidusjūra</span>]]}} {{Image label small|x=0.720|y=0.197|scale=500|text=[[Sarkanā jūra|<span style="font-style: italic; color: #48A3B5;">Sarkanā<br />jūra</span>]]}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="200px" | Valsts || ! width="110px" | Galvaspilsēta || Platība (km²) |- | {{DZA}} || [[Alžīra]] || 2 381 740 |- | {{ANG}} || [[Luanda]] || 1 246 700 |- | {{BEN}} || [[Portonovo]] || 112 622 |- | {{BWA}} || [[Gaborone]] || 600 370 |- | {{BFA}} || [[Vagadugu]] || 274 200 |- | {{BDI}} || [[Bužumbura]] || 27 830 |- | {{CAF}} || [[Bangi]] || 622 984 |- | {{TCD}} || [[Ndžamena]] || 1 284 000 |- | {{ZAF}} || [[Pretorija]] || 1 221 037 |- | {{SSD}} || [[Džūba]] || 619 745 |- | {{DJI}} || [[Džibuti]] || 23 200 |- | {{EGY}} || [[Kaira]] || 997 739 |- | {{GNQ}} || [[Sjudada de la Pasa]] || 28 051 |- | {{ERI}} || [[Asmera]] || 117 600 |- | {{ETH}} || [[Adisabeba]] || 1 127 127 |- | {{GAB}} || [[Librevila]] || 267 667 |- | {{GMB}} || [[Bandžula]] || 10 380 |- | {{GHA}} || [[Akra]] || 238 535 |- | {{GIN}} || [[Konakri]] || 245 857 |- | {{GNB}} || [[Bisava]] || 36 120 |- | {{CPV}} || [[Praja]] || 4 033 |- | {{CMR}} || [[Jaunde]] || 475 442 |- | {{KEN}} || [[Nairobi]] || 580 367 |- | {{COM}} || [[Moroni]] || 2 170 |- | {{COG}} || [[Brazavila]] || 342 000 |- | {{COD}} || [[Kinšasa]] || 2 345 410 |- | {{CIV}} || [[Jamusukro]] || 322 460 |- | {{LSO}} || [[Maseru]] || 30 355 |- | {{LBR}} || [[Monrovija]] || 111 369 |- | {{LBY}} || [[Tripole]] || 1 759 540 |- | {{MDG}} || [[Antananarivu]] || 587 041 |- | {{MWI}} || [[Lilongve]] || 118 480 |- | {{MLI}} || [[Bamako]] || 1 240 000 |- | {{MAR}} || [[Rabāta]] || 446 550 |- | {{MUS}} || [[Portluī]] || 1 860 |- | {{MRT}} || [[Nuakšota]] || 1 030 700 |- | {{MOZ}} || [[Maputu]] || 801 590 |- | {{NAM}} || [[Vindhuka]] || 825 418 |- | {{NER}} || [[Niameja]] || 1 226 700 |- | {{NGA}} || [[Abudža]] || 923 768 |- | {{ESH}} || [[Bīr Lehlū]]|| 266 000 |- | {{RWA}} || [[Kigali]] || 26 338 |- | {{STP}} || [[Santome]] || 1 001 |- | {{SYC}} || [[Viktorija (Seišelas)|Viktorija]] || 455 |- | {{SEN}} || [[Dakara]] || 196 723 |- | {{SLE}} || [[Frītauna]] || 71 740 |- | {{SOM}} || [[Mogadīšo]] || 637 661 |- | {{SDN}} || [[Hartūma]] || 1 886 068 |- | {{SWZ}} || [[Mbabane]] || 17 363 |- | {{TZA}} || [[Dodoma]] || 945 203 |- | {{TGO}} || [[Lome]] || 56 785 |- | {{TUN}} || [[Tunisa]] || 163 610 |- | {{UGA}} || [[Kampala]] || 236 040 |- | {{ZMB}} || [[Lusaka]] || 752 614 |- | {{ZWE}} || [[Harare]] || 390 580 |} |} == Ģeoloģija == [[Attēls:Great Rift Valley map-de.svg|thumbnail|180px|[[Austrumāfrikas lūzumzona]] attēlota ar raustītu līniju]] Pirms daudziem miljoniem gadu Āfrikas kontinents bija daļa no [[Gondvana]]s lielkontinenta. Āfrikas kontinenta virsa ir veidojusies ļoti sen. Gandrīz visa kontinenta pamatnē atrodas Āfrikas platforma, ko veido pat līdz 3 miljardiem gadu veci ieži. Tāpēc kontinenta virsa ir samērā līdzena — pārsvarā tās ir plakankalnes, kas atrodas visai augstu virs jūras līmeņa. Kalnu grēdas paceļas tikai pašos Āfrikas ziemeļos un dienvidos. Ziemeļdaļā platformu sedz [[Nogulumieži|nogulumiežu]] slāņi. Šo Āfrikas daļu senatnē ir klājusi jūra. Kontinenta dienviddaļā zemes virspusē atrodas [[kristāliskie ieži]]. Āfrikas austrumdaļa krasi atšķiras no pārējā kontinenta. Šeit stiepjas tā saucamā lielo [[Lūzuma zona|lūzumu jeb riftu zona]]. Tā sākas [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], šķērso augsto Etiopijas kalnieni un turpinās dienvidu virzienā. Lūzumzonā izvietojušies vairāki šauri, gari un dziļi ezeri. Tie veido ezeru virkni, kas no pārējā kontinenta norobežo Austrumāfrikas plakankalni. Šeit atrodas arī kontinenta augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]]. Zemes garoza Austrumāfrikā ir nemierīga. Notiek zemestrīces, vairākas kalnu virsotnes ir vulkāni, kas vēl pavisam nesen ir darbojušies. Ja [[hipotēze]] par litosfēras plātņu pārvietošanos ir pareiza, tad iespējams, ka Austrumāfrikā veidojas Pasaules okeāna jauna ieplaka. Paies simtiem tūkstošu gadu, un, lūzumiem paplašinoties, ūdens no Sarkanās jūras ieplūdīs visā lūzumzonas garumā līdz pat Mozambikas jūras šaurumam. Austrumāfrika tiks nošķirta no pārējā kontinenta, un izveidosies jauna jūra. Āfrika ir ļoti bagāta ar [[Derīgie izrakteņi|derīgajiem izrakteņiem]]. Daudzas to atradnes ir vienas no lielākajām pasaulē. Āfrikas ziemeļdaļa, ko klāj nogulumiežu sega, ir bagātāka ar [[Nafta|naftu]] un fosforītiem. Dienviddaļā, kur virszemē atsedzas senie ieži, vairāk ir dažādu rūdu — īpaši daudz ir vara, mangāna, alvas, [[dzelzs rūda]]s. Šeit atrodas pasaulē bagātākās dimantu atradnes. Nozīmīgas ir arī zelta un [[Urāns (elements)|urāna]] atradnes. Lielāko daļu derīgo izrakteņu nepārstrādā uz vietas Āfrikā, bet gan transportē uz Ameriku un Eiropu. Āfrikas valstīm daudz izdevīgāk būtu tos pārstrādāt savā zemē. == Dzīvā daba == Āfrikā ir divas [[ekozona]]s. Lielākā no tām ir [[afrotropiskā ekozona]], kas aizņem teritoriju uz dienvidiem no [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksneša]]. Uz ziemeļiem no [[Ziemeļu tropu loks|Ziemeļu tropu loka]] atrodas [[palearktiskā ekozona]]. Dažreiz vēl izšķir [[Madagaskara]]s ekozonu, jo šajā salā dzīvo ļoti daudzi dzīvnieki un aug augi, kas ir [[endēmisks|endēmiski]]. Āfrikā ir ļoti daudzveidīga un bagāta dzīvā daba. == Demogrāfija == [[Attēls:Kobli1.jpg|thumbnail|200px|Sieviete no [[Benina]]s]] Pēdējā gadsimta laikā [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits Āfrikā ir pieaudzis [[eksponenciāla funkcija|eksponenciāli]]. 1950. gadā Āfrikā dzīvoja aptuveni 221 miljons iedzīvotāju, 2009. gadā iedzīvotāju skaits pārsniedza 1 miljardu, 2025. gadā sasniedza 1,55 miljardus<ref name="iedzivotaji" /> un [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] prognozē, ka [[2070. gads|2070]]. gadā Āfrikas iedzīvotāju skaits sasniegs aptuveni 3,2 miljardus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ourworldindata.org/data-insights/the-un-projects-that-africas-population-will-double-by-2070|title=The UN projects that Africa’s population will double by 2070|website=Our World in Data|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> Pēc 2025. gada datiem, visvairāk iedzīvotāju dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]] (237 miljoni), [[Etiopija|Etiopijā]] (135 miljoni) un [[Ēģipte|Ēģiptē]] (118 miljoni).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.worldometers.info/population/countries-in-africa-by-population/|title=African Countries by Population (2025)|website=Worldometer|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> Vidējais [[dzīves ilgums]] Āfrikas kontinentā ir 64 gadi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.macrotrends.net/datasets/global-metrics/countries/afr/africa/life-expectancy|title=Africa Life Expectancy {{!}} Historical Data {{!}} Chart {{!}} 1950-2025|website=www.macrotrends.net|access-date=2025-11-21|archive-date=2025-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20250928224822/https://www.macrotrends.net/datasets/global-metrics/countries/afr/africa/life-expectancy}}</ref> — ilgākais [[Tunisija|Tunisijā]] (vidēji 76 gadi), īsākais [[Nigērija|Nigērijā]] (54 gadi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.statista.com/statistics/1218173/life-expectancy-in-african-countries/|title=Life expectancy in African countries 2025|website=Statista|access-date=2025-11-21|language=en}}</ref> [[Summārais dzimstības koeficients]] (bērni uz sievieti) [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] 2025. gadā bija 4,4, kas ir augstākais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldpopulationreview.com/country-rankings/total-fertility-rate|title=Total Fertility Rate 2025|website=World Population Review|access-date=2025-11-21|date=2025-11-13|language=en}}</ref> 2021. gadā Subsahāras Āfrikā dzimušie bērni bija 29% no visiem pasaulē dzimušajiem bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.un.org/development/desa/pd/sites/www.un.org.development.desa.pd/files/wpp2022_summary_of_results.pdf|title=World Population Prospects 2022 — Summary of Results|publisher=''[[United Nations]]. Department of Economic and Social Affairs''|access-date=21.11.2025|date=19.07.2022}}</ref> == Saimniecība == Gandrīz visas Āfrikas valstis var iedalīt divās lielās grupās — valstīs, kurās pārsvarā audzē vienu kultūraugu, un valstīs, kuru teritorijā ir bagātīgas derīgo izrakteņu iegulas. Valstīs, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, turklāt vienas kultūras audzēšana, audzē vai nu [[Kafijkoki|kafijkokus]], kokvilnu, vai kādu citu sugu. Šī kultūra tiek audzēta milzīgajās plantācijās un eksportēta uz Eiropu vai Ameriku. Piemēram, [[Uganda|Ugandā]] audzē galvenokārt kafijkokus, [[Senegāla|Senegālā]] — zemesriekstus, [[Gana|Ganā]] — kakaokokus, [[Sudāna|Sudānā]] — kokvilnu, [[Tanzānija|Tanzānijā]] — garšvielas. [[Lesoto]] audzē Angoras kazas, no kuru vilnas iegūst mohēras [[Dzija|dziju]]. Vairums valstu, kas ir bagātas ar derīgajiem izrakteņiem, tos parasti uz vietas — savā valstī — nepārstrādā, bet gan izved uz citiem kontinentiem. Tur derīgos izrakteņus pārstrādā izejvielās, no kurām izgatavo visdažādākās preces. Pēc tam šo gatavo produkciju — degvielu, ķīmiskās rūpniecības preces, metāla izstrādājumus valstis pērk par daudzkārt augstāku cenu. Piemēram, [[Botsvāna]] izved dimantus, [[Gvineja]] — alumīnija rūdu, [[Zambija]] — vara rūdu, [[Alžīrija]] un [[Lībija]] — [[nafta|naftu]]. [[Kongo]] un [[Gabona]] pasaules tirgum piegādā vērtīgu koksni. Elektroenerģiju vairums valstu iegūst hidroelektrostacijās, kas uzbūvētas pie upēm. Saimniecības attīstību daudzās valstīs kavē transporta ceļu trūkums. Kolonizatoru uzbūvētie [[dzelzceļš|dzelzceļi]] un autoceļi saista tikai galvenās derīgo izrakteņu ieguves vietas ar tuvākajām ostām okeāna piekrastē. Pārējā teritorijā nekādi ceļi netika ierīkoti. Daudzās valstīs saimniecībai nelabvēlīgi ir arī dabas apstākļi, piemēram, sausums. Tas visai bieži piemeklē vairākas Āfrikas valstis. Arī klejotājsiseņu uzbrukumi tīrumiem un dārziem nodara lielu postu. Saimniecības attīstību nesekmē biežās savstarpējās nesaskaņas starp tautām un valstīm, nereti tās pāraug karā. Tikai nedaudzās Āfrikas valstīs — [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Nigērija|Nigērijā]], [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] — ir attīstīta saimniecība ar daudzām nozarēm. Derīgie izrakteņi un lauksaimniecības produkcija tiek pārstrādāta uz vietas. Vidusjūras piekrastes valstis — [[Alžīrija]] un [[Tunisija]], kā arī [[Maroka]] tuvējās [[Eiropa]]s ietekmē cenšas veidot daudzpusīgu saimniecību. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons|Africa|Āfrika}} {{refbegin}} * {{en ikona}} [http://www.dmoz.org/Regional/Africa/ Africa] dmoz.org * {{en ikona}} [http://africa.zoom-maps.com/ Āfrikas karte] africa.zoom-maps.com * {{en ikona}} [http://www.loc.gov/rr/amed/ African & Middle Eastern Reading Room] from the United States Library of Congress * {{en ikona}} [https://web.archive.org/web/20050131025411/http://www.travel-images.com/africa.html Āfrika fotogrāfijās] {{refend}} {{Kontinenti}} {{Pasaules reģioni}} {{Āfrika}} {{Kontinentu galējie punkti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Āfrika| ]] i602tn62sx3wzsdnvz95e9l2n3jh6pz 0 3506 4533120 4396965 2026-10-08T01:09:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533120 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Virdžīnija | official_name = ''Virginia'' | other_name = | settlement_type = ASV štats | image_skyline = Skyline drive 20050521 123518 2.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Šenandoa ielejas nacionālais parks | image_flag = Flag of Virginia.svg | flag_size = 130px | image_seal = Seal of Virginia.svg | seal_size = 90px | nickname = Vecā domīnija (''Old Dominion''); Prezidentu māte (''Mother of Presidents''); Sadraudzība (''The Commonwealth'') | motto = ''Sic Semper Tyrannis'' | anthem = "Our Great Virginia" | capital = [[Ričmonda]] | largest_city = [[Virdžīnijabīča]] | official_language = [[angļu valoda]] | spoken_language = | image_map = Virginia in United States.svg | mapsize = 250px | map_caption = Virdžīnijas atrašanās vieta ASV | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | established_title = Dibināts | established_date = 1788. gada 25. jūnijā (10. ASV pavalsts) | leader_party = | leader_title = Gubernators | leader_name = [[Glens Jangkins]] | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 110785 | area_land_km2 = 102587 | area_water_km2 = 8198 | area_water_percent = 7,4 | area_rank = | elevation_max_m = [[Rodžersa kalns]], 1747 | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 8715698 <ref>"U.S. Census Bureau QuickFacts: Virginia". U.S. Census Bureau. October 11, 2022. Retrieved December 5, 2022.</ref> | population_as_of = 2023. gadā | population_rank = | population_density_km2 = | population_blank1_title = Rasu sastāvs | population_blank1 = baltie - 74,94%<br />melnie - 20,65% | population_blank2_title = Reliģijas | population_blank2 = [[protestanti]] - 69%<br />[[katoļi]] - 14%<br />nereliģiozi - 12% | timezone = UTC | utc_offset = -5 | timezone_DST = UTC | utc_offset_DST = -4 | website = {{URL|http://www.virginia.gov/}} | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = US-VA | blank1_name = Interneta otrā līmeņa domēns | blank1_info = .va.us | footnotes = }} '''Virdžīnija''' ({{val|en|Virginia}}, {{izrunā|vərˈdʒɪnjə}}), oficiāli '''Virdžīnijas Sadraudzība''' (''Commonwealth of Virginia''), ir viens no [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] 50 [[ASV štats|štatiem]], atrodas Dienvidu reģionā. Virdžīnijas administratīvais centrs ir [[Ričmonda]], bet lielākā pilsēta ir [[Virdžīnijabīča]]. 2023. gadā štatā dzīvoja 8,7 miljons iedzīvotāju. Štata platība ir {{nobr|110 785}} km². Kopš {{dat|2010|1|16|Ģ|bez}} štata gubernators ir [[Glens Jangkins]]. Virdžīnija robežojas ar [[Kentuki]], [[Mērilenda]]s, [[Rietumvirdžīnija]]s, [[Tenesī]] un [[Ziemeļkarolīna]]s štatiem, [[Vašingtona|Kolumbijas apgabalu]], kā arī ar [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]]. == Vēsture == No 1790. līdz 1860. gadam vergu skaits Virdžīnijā pieauga no aptuveni 290 tūkstošiem līdz vairāk nekā 490 tūkstošiem, kas bija aptuveni viena trešdaļa valsts iedzīvotāju šajā laikā, un vergu īpašnieku skaits pieauga līdz vairāk nekā 50 tūkstošiem, kas ir lielākais skaits [[ASV]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://faculty.weber.edu/kmackay/statistics_on_slavery.htm|title=Statistics on Slavery|website=faculty.weber.edu}}</ref> [[Kokvilna]]s ražošanas uzplaukums dienvidos, izmantojot [[kokvilnas džinu]], palielināja jēlas kokvilnas novākšanai nepieciešamā darbaspēka daudzumu, taču jaunie federālie likumi aizliedza ievest papildu vergus no ārvalstīm. Monokultūras [[tabaka]]s audzēšanas gadi arī bija pasliktinājuši Virdžīnijas lauksaimniecības produktivitāti.<ref>Fischer, David Hackett; Kelly, James C. (2000). Bound Away: Virginia and the Westward Movement. Charlottesville: University of Virginia Press. ISBN 978-0-8139-1774-0.</ref> Lai gūtu labumu no šīs situācijas, Virdžīnijas plantācijas arvien vairāk pievērsās vergu eksportēšanai, kas izjauca neskaitāmas ģimenes un padarīja vergu audzēšanu, bieži vien izvarojot, par ienesīgu biznesu saviem īpašniekiem. Vergi [[Ričmonda]]s apgabalā bija spiesti strādāt arī rūpniecībā, tostarp ieguves rūpniecībā un kuģu būvē. Tomēr Gabriela Prosera neveiksmīgā vergu sacelšanās 1800. gadā, Džordža Bokslija 1815. gadā un Nata Tērnera 1831. gadā iezīmēja pieaugošo pretestību verdzības sistēmai. Baidoties no turpmākām sacelšanās, Virdžīnijas valdība 1830. gados mudināja brīvos melnādainos migrēt uz [[Libērija|Libēriju]]. 1859. gada 16. oktobrī [[abolicionists]] [[Džons Brauns]] vadīja reidu uz ieroču noliktavu ''Harpers Ferry'', Virdžīnijas štatā, cenšoties sākt vergu sacelšanos visos dienvidu štatos. Valsts sabiedrības polarizētā reakcija uz viņa reidu, sagūstīšanu, tiesāšanu un nāvessodu Čārlstaunā decembrī iezīmēja lūzuma punktu daudziem, kuri uzskatīja, ka verdzības beigas būs jāpanāk ar spēku. [[Abrahams Linkolns|Ābrama Linkolna]] 1860. gada ievēlēšana vēl vairāk pārliecināja daudzus dienvidu verdzības atbalstītājus, ka viņa pretestība verdzības paplašināšanai galu galā nozīmēs verdzības beigas visā valstī. Dienvidkarolīnā, pirmajā štatā, kas atdalījās, lai saglabātu verdzības institūciju, jaunizveidotajām [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstīm]] lojāls pulks [[Samteras forta kauja|ieņēma Samteras fortu]] 1861. gada 14. aprīlī, pamudinot prezidentu Linkolnu izsaukt 75 000 vīru lielu [[Savienības armija|federālo armiju]] no štata milicijas nākamajā dienā.<ref>Jaffa, Harry V. (2000). A New Birth of Freedom: Abraham Lincoln and the Coming of the Civil War. Oxford: Rowman & Littlefield Publishers. ISBN 978-0-8476-9952-0.</ref> Konfederācija izmantoja Ričmondu kā savu galvaspilsētu no 1861. gada maija līdz 1865. gada aprīlim, kad viņi pameta pilsētu un aizdedzināja tās centru. Virdžīnijā likumdevēja sasauktā īpašā konvencija 17. aprīlī nobalsoja par atdalīšanos ar nosacījumu, ka tā tiks apstiprināta nākamajā mēnesī notikušajā [[referendums|referendumā]]. Pēc tam konvents nobalsoja par pievienošanos Konfederācijai, kas 20. maijā nosauca Ričmondu par savu galvaspilsētu.<ref name="robertson-james-i-1993-civil-war-virginia-battleground-for-a-nation-charlottesville-university-of-virginia-press-isbn-978-0-8139-1457-2">Robertson, James I. (1993). Civil War Virginia: Battleground for a Nation. Charlottesville: University of Virginia Press. ISBN 978-0-8139-1457-2.</ref> 23.maija referenduma laikā bruņoti konfederācijas grupējumi neļāva nodot un skaitīt balsis no daudziem ziemeļrietumu apgabaliem, kas iebilda pret atdalīšanos. Tā vietā pārstāvji no 27 no šiem apgabaliem tajā mēnesī sāka Vīlingas konvenciju, kas organizēja Savienībai lojālu valdību un noveda pie [[Rietumvirdžīnija]]s kā jauna štata atdalīšanas un izveides.<ref> Carroll, Greg (June 22, 2011). "West (by secession!) Virginia: The Wheeling Conventions, legal vs. illegal separation". The Free Lance-Star. Associated Press. Retrieved April 24, 2021.</ref> Savienības un Konfederācijas armijas pirmo reizi tikās 1861. gada 21. jūlijā [[Bul Ranas kaujā]] netālu no [[Manasasas]], Virdžīnijas štatā, kur asiņainā konfederācijas armijas uzvara apliecināja, ka karu nebūs viegli izšķirt. Savienības ģenerālis [[Džordžs Maklelans|Džordžs B. Makklelans]] organizēja [[Potomakas armija|Potomakas armiju]], kas 1862. gada martā izkāpa Virdžīnijas pussalā un jūnijā sasniedza Ričmondas nomali. Tā kā konfederācijas ģenerālis [[Džozefs Džonstons]] tika ievainots kaujās ārpus pilsētas, viņa [[Ziemeļvirdžīnijas armija]]s pavēlniecība tika pakļauta [[Roberts Lī|Robertam Lī]]. Nākamā mēneša laikā Lī padzina Savienības armiju atpakaļ un, sākot ar septembri, izraisīja pirmo no vairākiem iebrukumiem Savienības teritorijā. 1863. gada 20. jūnijā ASV Kongress atbalstīja [[Rietumvirdžīnija]]s atdalīšanos no Virdžīnijas un kļūšanu par 34. ASV pavalsti. Nākamajos kara gados Virdžīnijā tika izcīnīts vairāk kauju nekā jebkur citur, tostarp [[Frederiksburgas kauja|Frederiksburgas]], [[Čanselorvilas kauja|Čanselorvilas]], [[Spotsilvānijas kauja|Spotsilvānijas]] kaujas un noslēdzošā [[Apomatoksas kauja|Appomattox Court House kauja]], kurā Lī padevās 1865. gada 9. aprīlī.<ref>Goodwin, Bill (2012). Frommer's Virginia (11 ed.). Hoboken, NJ: John Wiley & Sons. ISBN 978-1-118-22449-6.</ref> Pēc Ričmondas ieņemšanas tajā mēnesī štata galvaspilsēta uz īsu brīdi tika pārcelta uz [[Linčburga|Linčburgu]],<ref>Smith, Samantha (May 5, 2021). "7 things you probably didn't know about the City of Seven Hills, a.k.a Lynchburg". WSLS NBC10. Retrieved June 29, 2021.</ref> savukārt konfederācijas vadība aizbēga uz [[Danvila|Danvilu]].<ref name="robertson-james-i-1993-civil-war-virginia-battleground-for-a-nation-charlottesville-university-of-virginia-press-isbn-978-0-8139-1457-2" /> Pilsoņu karā gāja bojā 32 751 Virdžīnijas iedzīvotāji.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://fredericksburg.com/opinion/editorial-honoring-virginia-s-fallen-warriors/article_c8fed25c-df89-5742-9f3b-117d33569275.html|title=EDITORIAL: Honoring Virginia’s fallen warriors|first=THE EDITORIAL PAGE STAFF OF THE FREE|last=LANCE-STAR|date=2019. gada 25. maijs|website=Fredericksburg.com|access-date=2024. gada 7. Aprīlis|archive-date=2021. gada 17. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20210817040448/https://fredericksburg.com/opinion/editorial-honoring-virginia-s-fallen-warriors/article_c8fed25c-df89-5742-9f3b-117d33569275.html}}</ref> == Lielākās pilsētas == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" !Vieta !Pilsēta !Iedzīvotāju skaits<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.census.gov/quickfacts/fact/table/US/PST045219|title=2020 U.S. Census Quickfacts website|publisher=United States Census Bureau|access-date=17.03.2022}}</ref> |- |1 |[[Virdžīnijabīča]] |459 470 |- |2 |[[Česapīka]] |249 422 |- |3 |[[Norfolka (Virdžīnija)|Norfolka]] |238 005 |- |4 |[[Ričmonda]] |226 610 |- |5 |[[Ņūportņūsa]] |186 247 |- |6 |[[Aleksandrija (Virdžīnija)|Aleksandrija]] |159 467 |- |7 |[[Hemptona (Virdžīnija)|Hemptona]] |137 148 |- |8 |[[Rouanouka]] |100 011 |- |9 |[[Portsmuta (Virdžīnija)|Portsmuta]] |97 915 |- |10 |[[Safolka (Virdžnija)|Safolka]] |94 324 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{ASV štati}} {{Virdžīnijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Virdžīnija| ]] sa42nf8wltzxrgqxx3z8xarmayr74hv 0 3610 4533141 4423386 2026-10-08T05:21:20Z ~2026-54032-90 151570 /* */ 4533141 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Internet map 1024.jpg|right|300px|thumb|''[[Opte Project]]'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti]] dators ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu [[datortīkls|datortīklu]] vispasaules sistēma, kas pārsūta [[dati|datus]], izmantojot [[Interneta Protokols|Interneta protokolu (IP)]]. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver [[elektroniskais pasts|elektronisko pastu]], [[IRC|tērzēšanas retranslēšanu]], [[datne|datņu]] pārraidi, [[Vispasaules tīmeklis|tīmekļa]] dokumentus, sociālos medijus utt. Internets dod plašāku iespēju izvēlēties laiku un vietu, no kurienes strādāt, it īpaši, palielinoties ātro brīvpiekļuves tīklu skaitam. Internetam var piekļūt gandrīz no jebkuras vietas dažādos veidos, tai skaitā caur mobilajām interneta ierīcēm. [[Mobilais telefons|Mobilie telefoni]], pārnēsājamās spēļu konsoles un interneta modemi ļauj lietotājiem pieslēgties bezvadu internetam. Neraugoties uz ierobežotā izmēra ekrāniem un citām ierobežotām iespējām, ko piedāvā šādas kabatas izmēra ierīces, tajās var būt pieejams internets. == Terminoloģija == Vārds "Internets" ir saīsināts no tehniska termina "starptīkls", kas ir rezultāts savstarpēji savienojot datoru tīklus ar īpašām [[vārteja|vārtejām]] vai [[maršrutētājs|maršrutētājiem]]. Termins Internets, atsaucoties uz visu pasaules sistēmu [[IP]] tīklos, tiek uzskatīts par īpašvārdu, un tas tiek rakstīts ar lielo burtu. [[Plašsaziņas līdzekļi|Plašsaziņas līdzekļos]] un popkultūrā ir izveidojusies tendence uzskatīt to kā vispārēju jēdzienu vai sugas vārdu un līdz ar to rakstīt kā "internets", bez kapitalizācijas. Vēsturiski "internets" (ar mazo burtu) tika lietots jau 1883. gadā kā darbības un īpašības vārds, lai apzīmētu savstarpēji saistītas kustības. Sākoties 1970. gadam, termins "internets" tika lietots kā saīsinātā forma terminam starptīkls. Termins tika lietots arī kā darbības vārds savienoties, saistībā ar tīkliem. Jēdzienus "Internets" un "[[vispasaules tīmeklis]]" sarunvalodā mēdz kļūdaini lietot kā sinonīmus. Internets ir vispasaules datu sakaru sistēma. Tas ir [[aparatūra]]s un [[programmatūra]]s infrastruktūra, kas nodrošina savienojumu starp datoriem. Turpretī [[tīmeklis]] ir viens no pakalpojumiem, kas sazinās, izmantojot Internetu. Tā ir kolekcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem dokumentiem un citiem resursiem, kas ir saistīti ar [[hipersaite|hipersaitēm]] un [[URL]]. Daudzās tehniskās ilustrācijas, kad precīza atrašanās vieta vai savstarpēja Interneta resursu saistība nav svarīga, paplašinātos tīklos, piemēram, Internetu bieži vien raksturo kā mākoni. Šis apzīmējums tiek lietots jaunajā [[mākoņskaitļošana]]s koncepcijā. == Interneta rašanās == {{pamatraksts|Interneta vēsture}} Pamata tīklus, kas veido internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā [[Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET|Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET]], ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja [[pakešu komutācija]]s un rindas teorijas tehnoloģijas. 1983. gada 1. janvārī tika ieviests [[TCP/IP]] protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu internetam. Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla ''[[NSFNet]]'' izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar internetu bija ''[[Usenet]]'' un ''[[Bitnet]]''. 1991. gada augustā [[Tims Bērnerss-Lī]] publicēja [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vēl neguva plašu popularitāti. 1993. gadā tika izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas ''[[Mosaic (tīmekļa pārlūkprogramma)|Mosaic]]'' pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese par iepriekš internetu, kas iepriekš bija zināms tikai tehniski akadēmiskā vidē. 1996. gadā vārds "internets" jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekli]]. 20. gadsimta 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1990. gados tika lēsts ka datu plūsma publiskajā interneta katru gadu palielinājās par apmēram 100%, kamēr vidējais interneta lietotāju skaits katru gadu palielinājās par 25% līdz 50%. Šo izaugsmi skaidro ar to, ka internetam nav centrālās pārvaldes, kas ļāva internetam strauji izaugt, arī pieļaujot nepatentēta atvērta rakstura interneta protokola veidošanos, kas liedza iespēju kādai kompānijai pārņemt pārāk lielu kontroli pār internetu. 2011. gada 31. martā kopējais interneta lietotāju skaits bija 2,095 miljardi, kas sastāda 30,2% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Ir aprēķināts, ka 1993. gadā internets nesa tikai 1% no informācijas, kas plūda caur divvirzienu [[telesakari]]em, līdz 2000. gadam šis skaitlis bija izaudzis līdz 51%, un 2007. gadā tas jau sasniedza 97 procentus. Desmitgades laikā internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram ''[[Fidonet]]'', palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka internetam nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt. == Tehnoloģija == === Protokoli === Interneta komunikāciju struktūra sastāv no tās aparatūras komponentēm un programmatūras slāņiem, kuri kontrolē arhitektūras sistēmas dažādos aspektus. Kamēr aparatūru bieži var izmantot, lai atbalstītu citas programmatūras sistēmas, tomēr tas ir dizains un programmatūras arhitektūras precīzs standartizācijas process, kas raksturo internetu un nodrošina interneta pamatu mērogojamību un panākumus. Par interneta programmatūras sistēmas arhitektūru atbildīgi ir interneta tehniskā uzdevumgrupa (Internet Engineering Task Force — IETF). IETF izstrādā standartizētas darba grupas, kuras ir pieejamas jebkurai personai, par interneta arhitektūras aspektiem. Diskusiju rezultāti un galīgie standarti ir publicēti virknē publikāciju, kur katra publikācija lūgusi izteikt atzinumu (Request for Comments — RFC), kas brīvi pieejami apskatei IETF tīmekļa vietnē, mājaslapā. Galvenās metodes interneta tīkla izveidē ir ietvertas īpašās RFC publikācijās, kas veido interneta standartus (Internet Standards). Citi mazāk stingri dokumenti ir vienkārši ar informatīvu, eksperimentālu, vēsturisku nozīmi vai dokumentētu pašreizējo labāko praksi (Best current practices — BCP) īstenojot Interneta tehnoloģijas. Interneta standarti apraksta sistēmu, ko sauc par interneta protokolu komplektu (''Internet protocol suite''). Tas ir arhitektūras modelis, kas iedala daudzslāņu protokolu sistēmas metodes ({{RFC|1122}}, {{RFC|1123}}). Slāņi atbild video vai apjomam, kādā to pakalpojumi darbojas. Augšā ir lietojumslānis, telpa priekš atbilstošas programmas tīkla metodēm, kuras izmanto lietojumprogrammās, piemēram, interneta pārlūku programmā. Zem augšējā slāņa atrodas transporta slānis, kas savieno pieteikumus uz dažādiem saimniekiem, izmantojot tīklu, piemēram, klienta-servera modelis, ar attiecīgajām datu apmaiņas metodēm. Zem abiem šiem slāņiem ir citi divi galvenie tīklu tehnoloģiju slāņi. Viens no šiem slāņiem ir interneta slānis, ka ļauj datoram identificēt un atrast vienam otru, izmantojot interneta protokola (IP) adreses, un ļauj izveidot savienojumu kā, piemēram, viens-vairākiem, izmantojot starpposmu (tranzītu) tīklus. Visbeidzot arhitektūras pašā apakšā ir programmatūras slānis jeb saiknes slānis, kas nodrošina savienojumu starp saimniekiem, kuri atrodas vienā tīklā, piemēram, lokālais tīkls (LAN) vai dial-up pieslēgums. Šis modelis, kurš pazīstams arī, kā TCP/IP, ir izstrādāts, lai būtu neatkarīgs no bāzes aparatūras. Citi modeļi ir izstrādāti, kā atvērto sistēmu sadarbības (OSI) modeļi, bet tie nav saderīgi ar to aprakstu vai īstenošanas detaļām; pastāv daudz līdzības un par TCP/IP protokoli tiek uzskatīti par OSI tīkla protokoliem. Visievērojamākā daļa interneta modelī ir interneta protokols (IP), kas nodrošina adresācijas sistēmu (IP adreses) datoriem internetā. Interneta protokols ļauj internetam darboties un būtībā uztur pašu internetu. Interneta protokola versija 4 (IPv4) ir sākotnējā versija, ko izmantoja pirmās paaudzes internets un vēl joprojām ir dominējošākais interneta protokols, kurš tiek lietots. Tā tika izstrādāta uz apmēram 4,3 miljardu (109) interneta saimniekiem. Tomēr straujais interneta lietotāju pieaugums ir novedis pie Ipv4 adrešu izsīkuma, kas 2011. gadā šo adrešu izsniegšana tika izsmelta. 1990. gada vidū tika izstrādā jauna protokola versija, IPv6, kas nodrošina ievērojami lielākas adresācijas iespējas un efektīvāku maršrutēšanu internetā. Interneta adrešu reģistri (Internet address registries — RIR) sāka aicināt visus resursu menedžerus, lai viņi sāk plānot par IPv6 pieņemšanu un pārstrādi. IPv6 nav savienojama ar IPv4. Būtībā, IPv6 nosaka paralēlu versiju internetam, kurš nav tieši pieejams ar IPv4 programmatūru. Tas nozīmē, ka programmas atjauninājumi vai tulkotāju iekārtas ir nepieciešamas tīkla ierīcēm, kurām nepieciešams sazināties abos tīklos. Lielākā daļa mūsdienu datoru operētājsistēmas atbalsta abas interneta protokola (IP) versijas. Diemžēl tīkla infrastruktūra joprojām atpaliek šajā attīstībā, kad tiek atbalstītas abas interneta protokola versijas. Internets atvieglo divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības līgumus, piemēram, vienādranga ierīču saskaņojums, kā arī tehniskos parametrus un protokolus, kuri raksturo kā apmainīties ar datiem tīklā. Internets, patiešām, definē tā starpsavienojumu un maršrutēšanas politiku. [[Attēls:Internet Connectivity Distribution & Core.svg|thumb|Interneta pakalpojumu sniedzēju tīkls]] === Interneta arhitektūra === Tā kā datu pārsūtīšana un saņemšana internetā notiek izmantojot TCP/IP protokolus, interneta arhitektūru dēvē arī par TCP/IP arhitektūru. Interneta arhitektūra sastāv no trīs līmeņu interneta pakalpojuma sniedzēju (''Internet Service Providers'') tīkliem. Pirmā līmeņa tīkli ir nedaudzi, augstas kapacitātes plaša apgabala tīkli (WAN). Otrā līmeņa interneta pakalpojuma sniedzēji (IPS) iepērk tranzīta saites no pirmā līmeņa pakalpojuma sniedzējiem, un nodrošina šo pakalpojumu tālāk trešā līmeņa IPS. Trešā līmeņa IPS iepērk šo pakalpojumu un piegādā to tieši gala lietotājam. Latvijā nav neviena pirmā līmeņa IPS. Pirmā līmeņa IPS sarakstu var apskatīt šeit: [[:en:Tier 1 network#List of Tier 1 networks|List of Tier 1 networks]] === Maršrutēšana === Interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) savieno klientus kuri pārstāv apakšējo maršrutēšanas slāni hierarhijā ar klientiem no citiem IPS augstāka vai viena līmeņa tīklos. Maršrutēšanas hierarhijas augšpusē ir Tier 1 tīkli, lielas telesakaru kompānijas kas apmainās ar datiem starp citām telesakaru kompānijām Tier 1 tīklos. Tier 2 tīklu operatori iegādājas Interneta tranzītu no augstākiem IPS, lai sasniegtu vispasaules internetu, lai gan tie var arī iesaistīties administratīvi atsevišķu interneta tīklu datu apmaiņā. IPS var izmantot tikai vienu augstāka līmeņa IPS savienojumam ar Internetu, vai īstenot slēgumus ar vairākiem augstāka līmeņa IPS, lai nodrošinātu redundanci. Interneta apmaiņas punkti ir galvenās datu pārraides vietas kurām ir fiziski slēgumi ar vairākiem IPS. Darba stacijas un maršrutētāji izmanto maršrutēšanas tabulas, lai novirzītu Interneta Protokola (IP) paketes uz nākamo maršrutētāju vai galamērķi. Maršrutēšanas tabulās uztur ar roku ievadīt konfigurāciju vai maršrutēšanas protokola izveidotu. Gala mezgli parasti izmanto noklusēto maršrutu, kas vērsts pret IPS kurš nodrošina tranzītu kamēr IPS maršrutētāji izmanto ''[[Border Gateway Protocol]]'' (BGP), lai izveidotu visefektīvāko maršrutu pāri sarežģītiem savienojumiem pasaules internetā. Lielas organizācijas, piemēram, akadēmiskās iestādes, lieli uzņēmumi, un valdības var veikt tādas pašas funkcijas kā IPS nodibinot pilnvērtīgu komunikāciju ar IPS un pērkot tranzītu starp saviem iekšējiem tīkliem. Pētniecības tīklus mēdz savienot lielos apakštīklos, piemēram GEANT, GLORIAD, [[internet2]] un Lielbritānijas valsts pētniecības un izglītības tīkls, JANET. === Vispārējā struktūra === Interneta struktūra un tās izmantošanas iespējas tika pētītas plaši. Konstatēts, ka gan interneta protokola maršrutēšanas struktūra un hiperteksta saites uz pasaules plašo tīmekli (World Wide Web — WWW) ir, kā piemēri brīvskalu tīkliem. Daudzi datoru zinātnieki raksturo internetu kā „primāru paraugu liela mēroga, augsta līmeņa inženierija, taču ar ļoti sarežģītu sistēmu”. Internets ir neviendabīgs, kā piemēru var minēt datu pārraides ātrumu un fizikālo savienojumu atšķirības. Internets izstāda „jaunas parādības”, kuras ir atkarīgas no tā lielo mērogu organizācijām. Piemēram, datu pārraides ātrums izstāda laicīgu sevis līdzību. Maršrutēšanas principi un adresēšanas satiksmes metodes internetā sniedzas atpakaļ pie viņu izcelsmes 1960. gadā, kad iespējamo apjomu un popularitāti tīklam nevarēja paredzēt. Lai attīstītu alternatīvas struktūras, jāveic lieli pētnieciskie darbi. Interneta struktūra tika atzīta par ļoti stabilu, lai spētu tikt galā ar nejaušām atteicēm un ļoti augstas pakāpes uzbrukumiem. == Interneta vispārējā nozīme == Pateicoties internetam, daudziem cilvēkiem ir dota iespēja brīvi izteikties, kā arī atrast dažāda veida informāciju. Internets ir kļuvis par vietu, kur iespējams veikt neskaitāmas funkcijas — iepirkties, sazināties ar draugiem, radiem un līdzīgi domājošiem, uzzināt jaunumus un informāciju, kā arī radīt jaunas idejas un dalīties ar tām. Neskatoties uz interneta pozitīvajiem aspektiem, tam ir arī negatīvās puses: * Ļaunprātīga privātuma izmantošana un aizskaršana; * Internets apvieno ne tikai radošus indivīdus, bet veicina arī noziedzīgus grupējumus, līdz ar to apdraudot mūsu drošību; * Pieejamās informācijas patiesums un ticamība var būt ļoti maza. Vienmēr būs indivīdi, kas atbalstīs brīvu dalīšanos internetā ar mūziku, filmām, programmām, kā arī indivīdi, kas centīsies kontrolēt un izmantot to komerciāliem nolūkiem. Internetam ir divējāda daba — radoša un postoša reizē. Interneta kritiķi uzskata, ka tas sagraus esošās kultūras vērtības, radīs subkultūru. Internets, uzsverot dalīšanos ar idejām kultūrā un [[saimniecība|saimniecībā]], dod iespēju apvienoties cilvēkiem ar kopīgām interesēm neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Pašreizējais Interneta periods maina plašpatēriņa kultūru par labu radošumam. == Juridiskie aspekti == 2011. gada 3. jūnijā tika pieņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] rezolūcija, kurā interneta piekļuve tiek atzīta par cilvēka pamattiesībām. Tādējādi atsevišķu reģionu atvienošana no interneta ir cilvēktiesību pārkāpums. == Galvenās izmantošanas jomas == === Elektroniskā uzņēmējdarbība === {{Pamatraksts|Elektroniskā uzņēmējdarbība}} Saskaņā ar pētījumu rezultātiem lielākā daļa interneta resursu ir saistīta ar komercdarbību. Internets tiek izmantots, lai reklamētu un pārdotu preces un pakalpojumus, tirgus izpētei, elektroniskajiem maksājumiem un [[Bankas konts|bankas kontu]] pārvaldībai. Saskaņā ar ''Oxford Economics'' ziņojumu kopējais preču un pakalpojumu [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] apjoms, kā arī digitālo produktu un pakalpojumu tirgus tiek vērtēts 20,4 triljonu ASV dolāru apmērā, kas veido aptuveni 13,8% no pasaules pārdošanas apjoma. === Mūzika, literatūra, kino === Internetā pieejamās elektroniskajās bibliotēkās ir ļoti daudz darbu. Tajā pašā laikā daudzas internetā pieejamās grāmatas jau sen ir kļuvušas par bibliogrāfisku retumu, un dažas nav vispār publicētas. Rakstnieki un dzejnieki iesācēji, kā arī pazīstami autori ievieto savus darbus internetā. Mūzikas izplatīšana internetā sākās ar [[MP3]] formāta parādīšanos, kas saspiež audio failus izmērā, kas piemērots pārraidīšanai internetā, vienlaikus saglabājot ieraksta kvalitāti. Atsevišķu dziesmu parādīšanās no mākslinieka jaunā diska internetā, viņam kalpo kā laba reklāma un ievērojami paaugstina ierakstu pārdošanas līmeni. Internetā arī ir ievietotas daudzas filmas, no kurām lielākā daļa ir nelegālas. Lai pie tam piekļūtu, tiek plaši izmantoti failu koplietošanas tīkli (it īpaši, izmantojot tehnoloģijas ''[[BitTorrent]]''). == Pakalpojumi == === Vispasaules tīmeklis === {{Pamatraksts|Vispasaules tīmeklis}} Daudzi cilvēki izmanto jēdzienus internets un vispasaules tīmeklis jeb vienkārši tīmeklis kā sinonīmus, taču tas nav īsti pareizi. Vispasaules tīmeklis ir tikai viens no simtiem servisu, kuri tiek izmantoti internetā. Tīmeklis ir dokumentu, attēlu un citu resursu vispasaules kopums, kas savstarpēji sasaistīts ar hipersaitēm un kurā ir vienotie resursu identifikatori ([[URI]]). URI simboliski identificē servisus, serverus un citas datubāzes un dokumentus un resursus, kuras tās var nodrošināt. Hiperteksta pārsūtīšanas protokols ([[HTTP]]) ir galvenais piekļuves protokols vispasaules tīmeklī. Tīmekļa servisi izmanto HTTP, lai ļautu programmatūras sistēmām sazināties, tādējādi daloties un apmainoties ar biznesa loģiku un datiem. Vispasaules tīmekļa pārlūkprogrammatūra, piemēram, ''[[Internet Explorer|Microsoft Internet Explorer]]'', ''[[Mozilla Firefox]]'', ''[[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]]'', ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Apple Safari]]'' un ''[[Google Chrome]]'' ļauj lietotājiem pārvietoties no vienas tīmekļa lapas uz otru, izmantojot dokumentos iegultās hipersaites. Šie dokumenti var saturēt arī jebkādu datora datu kombināciju, tai skaitā grafikas, skaņas, tekstu, video, multimedijus un interaktīvo saturu, kas darbojas, kamēr lietotājs mijiedarbojas ar lapu. Klienta puses programmatūra var iekļaut animācijas, spēles, ofisa lietojumprogrammas un zinātniskas demonstrācijas. Pateicoties meklētājiem, kas balstīti uz atslēgvārdiem (''[[Yahoo!]]'' un ''[[Google]]''), lietotājiem visā pasaulē ir vienkārša un tūlītēja piekļuve plašai un daudzveidīgai tiešsaistes informācijai. Salīdzinot ar drukātajiem avotiem, grāmatām, enciklopēdijām un tradicionālajām bibliotēkām, vispasaules tīmeklis veicinājis liela apmēra informācijas decentralizāciju. Tīmeklis ir devis iespēju atsevišķiem indivīdiem un organizācijām publicēt idejas un informāciju, kura tiešsaistē var sasniegt lielu auditoriju, tai pat laikā būtiski samazinot izmaksas un laika patēriņu. Tīmekļa lapas, [[tīmekļa žurnāls|žurnāla]] vai mājaslapas izveidei nav nepieciešami lieli izdevumi, turklāt ir pieejami daudzi bezmaksas pakalpojumi. Jāatzīmē, ka lielas, profesionālas mājas lapas un apmeklētājiem pievilcīga satura izveide vēl joprojām ir visnotaļ sarežģīta un dārga. Daudzi cilvēki, kā arī uzņēmumi un grupas izmanto tīmekļa žurnālus, kuru galvenā funkcija ir kalpot par vienkārši atjaunināmu tiešsaistes dienasgrāmatu. Dažas komerciālas organizācijas rosina darbiniekus veidot rakstus par viņu specializāciju, cerībā, ka lapas apmeklētājus piesaistīs ekspertu zināšanas un bezmaksas informācija, kā rezultātā viņiem šķitīs saistošs arī pats uzņēmums. Kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu ''[[Microsoft]]'', kuras produktu izstrādātāji publicē personīgos tīmekļa žurnālus, lai raisītu publikas interesi par savu darbu. Lielo pakalpojumu nodrošinātāju publicētās personīgo tīmekļa lapu kolekcijas saglabā savu popularitāti un ir kļuvušas ievērojami sarežģītākas. Lai arī tādas vietnes kā ''[[Angelfire]]'' un ''[[GeoCities]]'' pastāv jau kopš pašiem tīmekļa pirmsākumiem, arī jaunpienācējiem, piemēram, ''[[Facebook]]'' un ''[[Twitter]]'' patlaban ir liels sekotāju skaits. Šīs vietnes bieži vien dēvē sevi par sociālās tīklošanās platformām nevis vienkārši par tīmekļa lapu uzturētājiem. [[Reklāma]]s izvietošana populārās tīmekļa lapās var būt ienesīga un e-komercija jeb preču un pakalpojumu tirdzniecība ar tīmekļa starpniecību turpina pieaugt. Kad 20. gadsimta 90. gados aizsākās tīmekļa vēsture, tipiska tīmekļa lapa pabeigtā formā tika glabāta uz tīmekļa servera. Tā tika formatēta ar [[HTML]] un to sūtīja uz lietotāja pārlūkprogrammu kā atbildi uz pieprasījumu. Laika gaitā tīmekļa lapu veidošana un apkalpošana kļuvusi automatizētāka un dinamiskāka. Tīmekļa lapas bieži vien tiek veidotas, izmantojot satura pārvaldīšanas vai viki programmatūru, kurā sākotnēji ir ļoti maz satura. Šo sistēmu līdzstrādnieki (piemēram, algoti darbinieki, kluba vai organizācijas biedri, sabiedrības locekļi u.c.) aizpilda pamata datubāzes ar saturu, izmantojot rediģēšanas lapas, kuras ir speciāli izveidotas šim mērķim. Turpretī parastie apmeklētāji lasa un aplūko šo saturu tā beidzamajā HTML veidolā. Lai padarītu jaunizveidoto saturu publiski pieejamu, lapā var būt iestrādātas rediģēšanas, apstiprināšanas un drošības sistēmas. == Mūsdienu Internets == Izplatītākie Interneta protokoli ir [[Interneta Protokols|IP]], [[TCP]], [[UDP]], [[domēnu vārdu sistēma|DNS]], [[PPP (protokols)|PPP]], [[SLIP]], [[ICMP]], [[POP3]], [[IMAP]], [[SMTP]], [[HTTP]], [[HTTPS]], [[SSH]], [[Telnet]], [[FTP]], [[LDAP]], [[SSL]] un [[TLS]]. Daži no populārākajiem Interneta pakalpojumiem, kas izmanto šos protokolus, ir [[elektroniskais pasts]], ''[[Usenet]]'' ziņu grupas, [[datņu koplietošana]], [[vispasaules tīmeklis]], ''[[Gopher]]'', [[sesija (datorzinātnē)|sesiju pieeja]], [[WAIS]], [[Pirksts (protokols)|Pirksts]], [[IRC]], u.c. No tiem, e-pasts un vispasaules tīmeklis ir paši izplatītākie un daudzi pakalpojumi, piemēram, [[adresātu saraksts|adresātu saraksti]] un [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnāli]], ir veidoti uz to bāzes. == Drošība == Interneta materiāli, aparatūra un lietojumprogrammatūra ir galvenais mērķis kiberuzbrukumiem, lai iegūtu neatļautu pieeju informācijai šantāžai, krāpšanai vai privātās informācijas ieguvei. Iegūstot neatļautu pieeju aparatūrai ir iespējams radīt traucējumus sistēmā. === Ļaunprogrammatūra === {{Pamatraksts|Ļaunprogrammatūra}} Programmatūra, kas tiek izmantota un izplatīta internetā. Galvenokārt datorvīrusi, kuri ar cilvēku palīdzību tiek nodoti tālāk un tie automātiski izplatās datorā inficējot citus failus. Tiek izmantoti, lai traucētu sistēmu darbību, naudas izspiešanu, izmantotu datora resursus vai spiegotu lietotāja datoru. Tiek klasificēts kā kiberuzbrukums. == Internets Latvijā == Internets Latvijā sāka veidoties ap 1992. gadu. Tas sākumā bija pieejams [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] ēkā. 2012. gada jūnijā Latvijā bija vairāk nekā 1,57 miljons Interneta lietotāju, kas ir 71,7% no visiem valsts iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.internetworldstats.com/europa.htm#lv |title=Interneta lietotāju skaits Latvijā |access-date={{dat|2013|12|01||bez}} |archive-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080828010643/http://www.internetworldstats.com/europa.htm#lv }}</ref> Saskaņā ar "Akamai" ziņojumu uz 2013. gada janvāri, Latvijā ir ceturtais ātrākais internets pasaulē<ref>http://www.akamai.com/dl/documents/akamai_soti_q213.pdf?WT.mc_id=soti_Q213 (2013. gada otrā ceturkšņa pārskats)</ref> un otrais Eiropā — vidējais interneta ātrums Latvijā ir 10,6 megabiti sekundē (Mbps; mērījums attiecas tikai uz fiksēto internetu un neiekļauj pieslēgšanos caur mobilajām ierīcēm). Šāds rezultāts lielākoties sasniegts lielas konkurences dēļ (Latvijā interneta pakalpojumus sniedz vairāk nekā 300 uzņēmumu<ref>[http://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66 Latvijas Interneta pakalpojumu sniedzēju saraksts SPRK lapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151026085220/http://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66 |date={{dat|2015|10|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>) un pateicoties Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju agresīvai cīņai par klientiem un dažu uzņēmumu veikto tīkla modernizāciju, ieviešot optiskā ([[GPON]]) interneta pakalpojumu, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot līdz pat 1 GBit/s ātro internetu.<ref>[http://www.lattelecom.lv/majai/internets/ Lattelecom optiskais internets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101019122705/http://lattelecom.lv/majai/internets |date={{dat|2010|10|19||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> == Enerģijas izmantošana == 2011. gadā pētnieki lēsa, ka interneta enerģijas patēriņš ir 170—307 gigavati, kas ir mazāk nekā divi procenti no cilvēces patērētās elektroenerģijas. Novērtējumā tika ņemtas vērā enerģijas izmaksas aptuveni 750 miljonu klēpjdatoru, miljarda viedtālruņu, 100 miljonu serveru visā pasaulē izveidei, darbībai un periodiskai atjaunināšanai, kā arī maršrutētāju, mobilo staciju, slēdžu, radio raidītāju, mākoņu uzglabāšanas sistēmu enerģijas patēriņš. == Skatīt arī == * [[Interneta domēns]] * [[Interneta žargons]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110510053455/http://online-nettools.com/bandwidth_meter Parāda Tavu interneta ātrumu] {{en ikona}} * [http://speedtest.net/ Parāda Tavu interneta ātrumu (starptautiskais)] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Internets]] [[Kategorija:Globalizācija]] g693dvj4mp97k3fc4cmqyexl51t2r1g 4533142 4533141 2026-10-08T05:52:15Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54032-90|~2026-54032-90]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DaceX 4423386 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Internet map 1024.jpg|right|300px|thumb|''[[Opte Project]]'' interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti]] '''Internets''' ir publiski pieejama savstarpēji saslēgtu [[datortīkls|datortīklu]] vispasaules sistēma, kas pārsūta [[dati|datus]], izmantojot [[Interneta Protokols|Interneta protokolu (IP)]]. Tas ir veidots no tūkstošiem mazāku komerciālu, akadēmisku un valdību tīklu. Tas ietver [[elektroniskais pasts|elektronisko pastu]], [[IRC|tērzēšanas retranslēšanu]], [[datne|datņu]] pārraidi, [[Vispasaules tīmeklis|tīmekļa]] dokumentus, sociālos medijus utt. Internets dod plašāku iespēju izvēlēties laiku un vietu, no kurienes strādāt, it īpaši, palielinoties ātro brīvpiekļuves tīklu skaitam. Internetam var piekļūt gandrīz no jebkuras vietas dažādos veidos, tai skaitā caur mobilajām interneta ierīcēm. [[Mobilais telefons|Mobilie telefoni]], pārnēsājamās spēļu konsoles un interneta modemi ļauj lietotājiem pieslēgties bezvadu internetam. Neraugoties uz ierobežotā izmēra ekrāniem un citām ierobežotām iespējām, ko piedāvā šādas kabatas izmēra ierīces, tajās var būt pieejams internets. == Terminoloģija == Vārds "Internets" ir saīsināts no tehniska termina "starptīkls", kas ir rezultāts savstarpēji savienojot datoru tīklus ar īpašām [[vārteja|vārtejām]] vai [[maršrutētājs|maršrutētājiem]]. Termins Internets, atsaucoties uz visu pasaules sistēmu [[IP]] tīklos, tiek uzskatīts par īpašvārdu, un tas tiek rakstīts ar lielo burtu. [[Plašsaziņas līdzekļi|Plašsaziņas līdzekļos]] un popkultūrā ir izveidojusies tendence uzskatīt to kā vispārēju jēdzienu vai sugas vārdu un līdz ar to rakstīt kā "internets", bez kapitalizācijas. Vēsturiski "internets" (ar mazo burtu) tika lietots jau 1883. gadā kā darbības un īpašības vārds, lai apzīmētu savstarpēji saistītas kustības. Sākoties 1970. gadam, termins "internets" tika lietots kā saīsinātā forma terminam starptīkls. Termins tika lietots arī kā darbības vārds savienoties, saistībā ar tīkliem. Jēdzienus "Internets" un "[[vispasaules tīmeklis]]" sarunvalodā mēdz kļūdaini lietot kā sinonīmus. Internets ir vispasaules datu sakaru sistēma. Tas ir [[aparatūra]]s un [[programmatūra]]s infrastruktūra, kas nodrošina savienojumu starp datoriem. Turpretī [[tīmeklis]] ir viens no pakalpojumiem, kas sazinās, izmantojot Internetu. Tā ir kolekcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem dokumentiem un citiem resursiem, kas ir saistīti ar [[hipersaite|hipersaitēm]] un [[URL]]. Daudzās tehniskās ilustrācijas, kad precīza atrašanās vieta vai savstarpēja Interneta resursu saistība nav svarīga, paplašinātos tīklos, piemēram, Internetu bieži vien raksturo kā mākoni. Šis apzīmējums tiek lietots jaunajā [[mākoņskaitļošana]]s koncepcijā. == Interneta rašanās == {{pamatraksts|Interneta vēsture}} Pamata tīklus, kas veido internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā [[Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET|Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET]], ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas. ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja [[pakešu komutācija]]s un rindas teorijas tehnoloģijas. 1983. gada 1. janvārī tika ieviests [[TCP/IP]] protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu internetam. Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla ''[[NSFNet]]'' izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar internetu bija ''[[Usenet]]'' un ''[[Bitnet]]''. 1991. gada augustā [[Tims Bērnerss-Lī]] publicēja [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vēl neguva plašu popularitāti. 1993. gadā tika izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas ''[[Mosaic (tīmekļa pārlūkprogramma)|Mosaic]]'' pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese par iepriekš internetu, kas iepriekš bija zināms tikai tehniski akadēmiskā vidē. 1996. gadā vārds "internets" jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekli]]. 20. gadsimta 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1990. gados tika lēsts ka datu plūsma publiskajā interneta katru gadu palielinājās par apmēram 100%, kamēr vidējais interneta lietotāju skaits katru gadu palielinājās par 25% līdz 50%. Šo izaugsmi skaidro ar to, ka internetam nav centrālās pārvaldes, kas ļāva internetam strauji izaugt, arī pieļaujot nepatentēta atvērta rakstura interneta protokola veidošanos, kas liedza iespēju kādai kompānijai pārņemt pārāk lielu kontroli pār internetu. 2011. gada 31. martā kopējais interneta lietotāju skaits bija 2,095 miljardi, kas sastāda 30,2% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Ir aprēķināts, ka 1993. gadā internets nesa tikai 1% no informācijas, kas plūda caur divvirzienu [[telesakari]]em, līdz 2000. gadam šis skaitlis bija izaudzis līdz 51%, un 2007. gadā tas jau sasniedza 97 procentus. Desmitgades laikā internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram ''[[Fidonet]]'', palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka internetam nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt. == Tehnoloģija == === Protokoli === Interneta komunikāciju struktūra sastāv no tās aparatūras komponentēm un programmatūras slāņiem, kuri kontrolē arhitektūras sistēmas dažādos aspektus. Kamēr aparatūru bieži var izmantot, lai atbalstītu citas programmatūras sistēmas, tomēr tas ir dizains un programmatūras arhitektūras precīzs standartizācijas process, kas raksturo internetu un nodrošina interneta pamatu mērogojamību un panākumus. Par interneta programmatūras sistēmas arhitektūru atbildīgi ir interneta tehniskā uzdevumgrupa (Internet Engineering Task Force — IETF). IETF izstrādā standartizētas darba grupas, kuras ir pieejamas jebkurai personai, par interneta arhitektūras aspektiem. Diskusiju rezultāti un galīgie standarti ir publicēti virknē publikāciju, kur katra publikācija lūgusi izteikt atzinumu (Request for Comments — RFC), kas brīvi pieejami apskatei IETF tīmekļa vietnē, mājaslapā. Galvenās metodes interneta tīkla izveidē ir ietvertas īpašās RFC publikācijās, kas veido interneta standartus (Internet Standards). Citi mazāk stingri dokumenti ir vienkārši ar informatīvu, eksperimentālu, vēsturisku nozīmi vai dokumentētu pašreizējo labāko praksi (Best current practices — BCP) īstenojot Interneta tehnoloģijas. Interneta standarti apraksta sistēmu, ko sauc par interneta protokolu komplektu (''Internet protocol suite''). Tas ir arhitektūras modelis, kas iedala daudzslāņu protokolu sistēmas metodes ({{RFC|1122}}, {{RFC|1123}}). Slāņi atbild video vai apjomam, kādā to pakalpojumi darbojas. Augšā ir lietojumslānis, telpa priekš atbilstošas programmas tīkla metodēm, kuras izmanto lietojumprogrammās, piemēram, interneta pārlūku programmā. Zem augšējā slāņa atrodas transporta slānis, kas savieno pieteikumus uz dažādiem saimniekiem, izmantojot tīklu, piemēram, klienta-servera modelis, ar attiecīgajām datu apmaiņas metodēm. Zem abiem šiem slāņiem ir citi divi galvenie tīklu tehnoloģiju slāņi. Viens no šiem slāņiem ir interneta slānis, ka ļauj datoram identificēt un atrast vienam otru, izmantojot interneta protokola (IP) adreses, un ļauj izveidot savienojumu kā, piemēram, viens-vairākiem, izmantojot starpposmu (tranzītu) tīklus. Visbeidzot arhitektūras pašā apakšā ir programmatūras slānis jeb saiknes slānis, kas nodrošina savienojumu starp saimniekiem, kuri atrodas vienā tīklā, piemēram, lokālais tīkls (LAN) vai dial-up pieslēgums. Šis modelis, kurš pazīstams arī, kā TCP/IP, ir izstrādāts, lai būtu neatkarīgs no bāzes aparatūras. Citi modeļi ir izstrādāti, kā atvērto sistēmu sadarbības (OSI) modeļi, bet tie nav saderīgi ar to aprakstu vai īstenošanas detaļām; pastāv daudz līdzības un par TCP/IP protokoli tiek uzskatīti par OSI tīkla protokoliem. Visievērojamākā daļa interneta modelī ir interneta protokols (IP), kas nodrošina adresācijas sistēmu (IP adreses) datoriem internetā. Interneta protokols ļauj internetam darboties un būtībā uztur pašu internetu. Interneta protokola versija 4 (IPv4) ir sākotnējā versija, ko izmantoja pirmās paaudzes internets un vēl joprojām ir dominējošākais interneta protokols, kurš tiek lietots. Tā tika izstrādāta uz apmēram 4,3 miljardu (109) interneta saimniekiem. Tomēr straujais interneta lietotāju pieaugums ir novedis pie Ipv4 adrešu izsīkuma, kas 2011. gadā šo adrešu izsniegšana tika izsmelta. 1990. gada vidū tika izstrādā jauna protokola versija, IPv6, kas nodrošina ievērojami lielākas adresācijas iespējas un efektīvāku maršrutēšanu internetā. Interneta adrešu reģistri (Internet address registries — RIR) sāka aicināt visus resursu menedžerus, lai viņi sāk plānot par IPv6 pieņemšanu un pārstrādi. IPv6 nav savienojama ar IPv4. Būtībā, IPv6 nosaka paralēlu versiju internetam, kurš nav tieši pieejams ar IPv4 programmatūru. Tas nozīmē, ka programmas atjauninājumi vai tulkotāju iekārtas ir nepieciešamas tīkla ierīcēm, kurām nepieciešams sazināties abos tīklos. Lielākā daļa mūsdienu datoru operētājsistēmas atbalsta abas interneta protokola (IP) versijas. Diemžēl tīkla infrastruktūra joprojām atpaliek šajā attīstībā, kad tiek atbalstītas abas interneta protokola versijas. Internets atvieglo divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības līgumus, piemēram, vienādranga ierīču saskaņojums, kā arī tehniskos parametrus un protokolus, kuri raksturo kā apmainīties ar datiem tīklā. Internets, patiešām, definē tā starpsavienojumu un maršrutēšanas politiku. [[Attēls:Internet Connectivity Distribution & Core.svg|thumb|Interneta pakalpojumu sniedzēju tīkls]] === Interneta arhitektūra === Tā kā datu pārsūtīšana un saņemšana internetā notiek izmantojot TCP/IP protokolus, interneta arhitektūru dēvē arī par TCP/IP arhitektūru. Interneta arhitektūra sastāv no trīs līmeņu interneta pakalpojuma sniedzēju (''Internet Service Providers'') tīkliem. Pirmā līmeņa tīkli ir nedaudzi, augstas kapacitātes plaša apgabala tīkli (WAN). Otrā līmeņa interneta pakalpojuma sniedzēji (IPS) iepērk tranzīta saites no pirmā līmeņa pakalpojuma sniedzējiem, un nodrošina šo pakalpojumu tālāk trešā līmeņa IPS. Trešā līmeņa IPS iepērk šo pakalpojumu un piegādā to tieši gala lietotājam. Latvijā nav neviena pirmā līmeņa IPS. Pirmā līmeņa IPS sarakstu var apskatīt šeit: [[:en:Tier 1 network#List of Tier 1 networks|List of Tier 1 networks]] === Maršrutēšana === Interneta pakalpojumu sniedzēji (IPS) savieno klientus kuri pārstāv apakšējo maršrutēšanas slāni hierarhijā ar klientiem no citiem IPS augstāka vai viena līmeņa tīklos. Maršrutēšanas hierarhijas augšpusē ir Tier 1 tīkli, lielas telesakaru kompānijas kas apmainās ar datiem starp citām telesakaru kompānijām Tier 1 tīklos. Tier 2 tīklu operatori iegādājas Interneta tranzītu no augstākiem IPS, lai sasniegtu vispasaules internetu, lai gan tie var arī iesaistīties administratīvi atsevišķu interneta tīklu datu apmaiņā. IPS var izmantot tikai vienu augstāka līmeņa IPS savienojumam ar Internetu, vai īstenot slēgumus ar vairākiem augstāka līmeņa IPS, lai nodrošinātu redundanci. Interneta apmaiņas punkti ir galvenās datu pārraides vietas kurām ir fiziski slēgumi ar vairākiem IPS. Darba stacijas un maršrutētāji izmanto maršrutēšanas tabulas, lai novirzītu Interneta Protokola (IP) paketes uz nākamo maršrutētāju vai galamērķi. Maršrutēšanas tabulās uztur ar roku ievadīt konfigurāciju vai maršrutēšanas protokola izveidotu. Gala mezgli parasti izmanto noklusēto maršrutu, kas vērsts pret IPS kurš nodrošina tranzītu kamēr IPS maršrutētāji izmanto ''[[Border Gateway Protocol]]'' (BGP), lai izveidotu visefektīvāko maršrutu pāri sarežģītiem savienojumiem pasaules internetā. Lielas organizācijas, piemēram, akadēmiskās iestādes, lieli uzņēmumi, un valdības var veikt tādas pašas funkcijas kā IPS nodibinot pilnvērtīgu komunikāciju ar IPS un pērkot tranzītu starp saviem iekšējiem tīkliem. Pētniecības tīklus mēdz savienot lielos apakštīklos, piemēram GEANT, GLORIAD, [[internet2]] un Lielbritānijas valsts pētniecības un izglītības tīkls, JANET. === Vispārējā struktūra === Interneta struktūra un tās izmantošanas iespējas tika pētītas plaši. Konstatēts, ka gan interneta protokola maršrutēšanas struktūra un hiperteksta saites uz pasaules plašo tīmekli (World Wide Web — WWW) ir, kā piemēri brīvskalu tīkliem. Daudzi datoru zinātnieki raksturo internetu kā „primāru paraugu liela mēroga, augsta līmeņa inženierija, taču ar ļoti sarežģītu sistēmu”. Internets ir neviendabīgs, kā piemēru var minēt datu pārraides ātrumu un fizikālo savienojumu atšķirības. Internets izstāda „jaunas parādības”, kuras ir atkarīgas no tā lielo mērogu organizācijām. Piemēram, datu pārraides ātrums izstāda laicīgu sevis līdzību. Maršrutēšanas principi un adresēšanas satiksmes metodes internetā sniedzas atpakaļ pie viņu izcelsmes 1960. gadā, kad iespējamo apjomu un popularitāti tīklam nevarēja paredzēt. Lai attīstītu alternatīvas struktūras, jāveic lieli pētnieciskie darbi. Interneta struktūra tika atzīta par ļoti stabilu, lai spētu tikt galā ar nejaušām atteicēm un ļoti augstas pakāpes uzbrukumiem. == Interneta vispārējā nozīme == Pateicoties internetam, daudziem cilvēkiem ir dota iespēja brīvi izteikties, kā arī atrast dažāda veida informāciju. Internets ir kļuvis par vietu, kur iespējams veikt neskaitāmas funkcijas — iepirkties, sazināties ar draugiem, radiem un līdzīgi domājošiem, uzzināt jaunumus un informāciju, kā arī radīt jaunas idejas un dalīties ar tām. Neskatoties uz interneta pozitīvajiem aspektiem, tam ir arī negatīvās puses: * Ļaunprātīga privātuma izmantošana un aizskaršana; * Internets apvieno ne tikai radošus indivīdus, bet veicina arī noziedzīgus grupējumus, līdz ar to apdraudot mūsu drošību; * Pieejamās informācijas patiesums un ticamība var būt ļoti maza. Vienmēr būs indivīdi, kas atbalstīs brīvu dalīšanos internetā ar mūziku, filmām, programmām, kā arī indivīdi, kas centīsies kontrolēt un izmantot to komerciāliem nolūkiem. Internetam ir divējāda daba — radoša un postoša reizē. Interneta kritiķi uzskata, ka tas sagraus esošās kultūras vērtības, radīs subkultūru. Internets, uzsverot dalīšanos ar idejām kultūrā un [[saimniecība|saimniecībā]], dod iespēju apvienoties cilvēkiem ar kopīgām interesēm neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Pašreizējais Interneta periods maina plašpatēriņa kultūru par labu radošumam. == Juridiskie aspekti == 2011. gada 3. jūnijā tika pieņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] rezolūcija, kurā interneta piekļuve tiek atzīta par cilvēka pamattiesībām. Tādējādi atsevišķu reģionu atvienošana no interneta ir cilvēktiesību pārkāpums. == Galvenās izmantošanas jomas == === Elektroniskā uzņēmējdarbība === {{Pamatraksts|Elektroniskā uzņēmējdarbība}} Saskaņā ar pētījumu rezultātiem lielākā daļa interneta resursu ir saistīta ar komercdarbību. Internets tiek izmantots, lai reklamētu un pārdotu preces un pakalpojumus, tirgus izpētei, elektroniskajiem maksājumiem un [[Bankas konts|bankas kontu]] pārvaldībai. Saskaņā ar ''Oxford Economics'' ziņojumu kopējais preču un pakalpojumu [[elektroniskā tirdzniecība|elektroniskās tirdzniecības]] apjoms, kā arī digitālo produktu un pakalpojumu tirgus tiek vērtēts 20,4 triljonu ASV dolāru apmērā, kas veido aptuveni 13,8% no pasaules pārdošanas apjoma. === Mūzika, literatūra, kino === Internetā pieejamās elektroniskajās bibliotēkās ir ļoti daudz darbu. Tajā pašā laikā daudzas internetā pieejamās grāmatas jau sen ir kļuvušas par bibliogrāfisku retumu, un dažas nav vispār publicētas. Rakstnieki un dzejnieki iesācēji, kā arī pazīstami autori ievieto savus darbus internetā. Mūzikas izplatīšana internetā sākās ar [[MP3]] formāta parādīšanos, kas saspiež audio failus izmērā, kas piemērots pārraidīšanai internetā, vienlaikus saglabājot ieraksta kvalitāti. Atsevišķu dziesmu parādīšanās no mākslinieka jaunā diska internetā, viņam kalpo kā laba reklāma un ievērojami paaugstina ierakstu pārdošanas līmeni. Internetā arī ir ievietotas daudzas filmas, no kurām lielākā daļa ir nelegālas. Lai pie tam piekļūtu, tiek plaši izmantoti failu koplietošanas tīkli (it īpaši, izmantojot tehnoloģijas ''[[BitTorrent]]''). == Pakalpojumi == === Vispasaules tīmeklis === {{Pamatraksts|Vispasaules tīmeklis}} Daudzi cilvēki izmanto jēdzienus internets un vispasaules tīmeklis jeb vienkārši tīmeklis kā sinonīmus, taču tas nav īsti pareizi. Vispasaules tīmeklis ir tikai viens no simtiem servisu, kuri tiek izmantoti internetā. Tīmeklis ir dokumentu, attēlu un citu resursu vispasaules kopums, kas savstarpēji sasaistīts ar hipersaitēm un kurā ir vienotie resursu identifikatori ([[URI]]). URI simboliski identificē servisus, serverus un citas datubāzes un dokumentus un resursus, kuras tās var nodrošināt. Hiperteksta pārsūtīšanas protokols ([[HTTP]]) ir galvenais piekļuves protokols vispasaules tīmeklī. Tīmekļa servisi izmanto HTTP, lai ļautu programmatūras sistēmām sazināties, tādējādi daloties un apmainoties ar biznesa loģiku un datiem. Vispasaules tīmekļa pārlūkprogrammatūra, piemēram, ''[[Internet Explorer|Microsoft Internet Explorer]]'', ''[[Mozilla Firefox]]'', ''[[Opera (pārlūkprogramma)|Opera]]'', ''[[Safari (pārlūkprogramma)|Apple Safari]]'' un ''[[Google Chrome]]'' ļauj lietotājiem pārvietoties no vienas tīmekļa lapas uz otru, izmantojot dokumentos iegultās hipersaites. Šie dokumenti var saturēt arī jebkādu datora datu kombināciju, tai skaitā grafikas, skaņas, tekstu, video, multimedijus un interaktīvo saturu, kas darbojas, kamēr lietotājs mijiedarbojas ar lapu. Klienta puses programmatūra var iekļaut animācijas, spēles, ofisa lietojumprogrammas un zinātniskas demonstrācijas. Pateicoties meklētājiem, kas balstīti uz atslēgvārdiem (''[[Yahoo!]]'' un ''[[Google]]''), lietotājiem visā pasaulē ir vienkārša un tūlītēja piekļuve plašai un daudzveidīgai tiešsaistes informācijai. Salīdzinot ar drukātajiem avotiem, grāmatām, enciklopēdijām un tradicionālajām bibliotēkām, vispasaules tīmeklis veicinājis liela apmēra informācijas decentralizāciju. Tīmeklis ir devis iespēju atsevišķiem indivīdiem un organizācijām publicēt idejas un informāciju, kura tiešsaistē var sasniegt lielu auditoriju, tai pat laikā būtiski samazinot izmaksas un laika patēriņu. Tīmekļa lapas, [[tīmekļa žurnāls|žurnāla]] vai mājaslapas izveidei nav nepieciešami lieli izdevumi, turklāt ir pieejami daudzi bezmaksas pakalpojumi. Jāatzīmē, ka lielas, profesionālas mājas lapas un apmeklētājiem pievilcīga satura izveide vēl joprojām ir visnotaļ sarežģīta un dārga. Daudzi cilvēki, kā arī uzņēmumi un grupas izmanto tīmekļa žurnālus, kuru galvenā funkcija ir kalpot par vienkārši atjaunināmu tiešsaistes dienasgrāmatu. Dažas komerciālas organizācijas rosina darbiniekus veidot rakstus par viņu specializāciju, cerībā, ka lapas apmeklētājus piesaistīs ekspertu zināšanas un bezmaksas informācija, kā rezultātā viņiem šķitīs saistošs arī pats uzņēmums. Kā vienu no piemēriem var minēt uzņēmumu ''[[Microsoft]]'', kuras produktu izstrādātāji publicē personīgos tīmekļa žurnālus, lai raisītu publikas interesi par savu darbu. Lielo pakalpojumu nodrošinātāju publicētās personīgo tīmekļa lapu kolekcijas saglabā savu popularitāti un ir kļuvušas ievērojami sarežģītākas. Lai arī tādas vietnes kā ''[[Angelfire]]'' un ''[[GeoCities]]'' pastāv jau kopš pašiem tīmekļa pirmsākumiem, arī jaunpienācējiem, piemēram, ''[[Facebook]]'' un ''[[Twitter]]'' patlaban ir liels sekotāju skaits. Šīs vietnes bieži vien dēvē sevi par sociālās tīklošanās platformām nevis vienkārši par tīmekļa lapu uzturētājiem. [[Reklāma]]s izvietošana populārās tīmekļa lapās var būt ienesīga un e-komercija jeb preču un pakalpojumu tirdzniecība ar tīmekļa starpniecību turpina pieaugt. Kad 20. gadsimta 90. gados aizsākās tīmekļa vēsture, tipiska tīmekļa lapa pabeigtā formā tika glabāta uz tīmekļa servera. Tā tika formatēta ar [[HTML]] un to sūtīja uz lietotāja pārlūkprogrammu kā atbildi uz pieprasījumu. Laika gaitā tīmekļa lapu veidošana un apkalpošana kļuvusi automatizētāka un dinamiskāka. Tīmekļa lapas bieži vien tiek veidotas, izmantojot satura pārvaldīšanas vai viki programmatūru, kurā sākotnēji ir ļoti maz satura. Šo sistēmu līdzstrādnieki (piemēram, algoti darbinieki, kluba vai organizācijas biedri, sabiedrības locekļi u.c.) aizpilda pamata datubāzes ar saturu, izmantojot rediģēšanas lapas, kuras ir speciāli izveidotas šim mērķim. Turpretī parastie apmeklētāji lasa un aplūko šo saturu tā beidzamajā HTML veidolā. Lai padarītu jaunizveidoto saturu publiski pieejamu, lapā var būt iestrādātas rediģēšanas, apstiprināšanas un drošības sistēmas. == Mūsdienu Internets == Izplatītākie Interneta protokoli ir [[Interneta Protokols|IP]], [[TCP]], [[UDP]], [[domēnu vārdu sistēma|DNS]], [[PPP (protokols)|PPP]], [[SLIP]], [[ICMP]], [[POP3]], [[IMAP]], [[SMTP]], [[HTTP]], [[HTTPS]], [[SSH]], [[Telnet]], [[FTP]], [[LDAP]], [[SSL]] un [[TLS]]. Daži no populārākajiem Interneta pakalpojumiem, kas izmanto šos protokolus, ir [[elektroniskais pasts]], ''[[Usenet]]'' ziņu grupas, [[datņu koplietošana]], [[vispasaules tīmeklis]], ''[[Gopher]]'', [[sesija (datorzinātnē)|sesiju pieeja]], [[WAIS]], [[Pirksts (protokols)|Pirksts]], [[IRC]], u.c. No tiem, e-pasts un vispasaules tīmeklis ir paši izplatītākie un daudzi pakalpojumi, piemēram, [[adresātu saraksts|adresātu saraksti]] un [[tīmekļa žurnāls|tīmekļa žurnāli]], ir veidoti uz to bāzes. == Drošība == Interneta materiāli, aparatūra un lietojumprogrammatūra ir galvenais mērķis kiberuzbrukumiem, lai iegūtu neatļautu pieeju informācijai šantāžai, krāpšanai vai privātās informācijas ieguvei. Iegūstot neatļautu pieeju aparatūrai ir iespējams radīt traucējumus sistēmā. === Ļaunprogrammatūra === {{Pamatraksts|Ļaunprogrammatūra}} Programmatūra, kas tiek izmantota un izplatīta internetā. Galvenokārt datorvīrusi, kuri ar cilvēku palīdzību tiek nodoti tālāk un tie automātiski izplatās datorā inficējot citus failus. Tiek izmantoti, lai traucētu sistēmu darbību, naudas izspiešanu, izmantotu datora resursus vai spiegotu lietotāja datoru. Tiek klasificēts kā kiberuzbrukums. == Internets Latvijā == Internets Latvijā sāka veidoties ap 1992. gadu. Tas sākumā bija pieejams [[Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts|LU Matemātikas un informātikas institūta]] ēkā. 2012. gada jūnijā Latvijā bija vairāk nekā 1,57 miljons Interneta lietotāju, kas ir 71,7% no visiem valsts iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.internetworldstats.com/europa.htm#lv |title=Interneta lietotāju skaits Latvijā |access-date={{dat|2013|12|01||bez}} |archive-date={{dat|2008|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080828010643/http://www.internetworldstats.com/europa.htm#lv }}</ref> Saskaņā ar "Akamai" ziņojumu uz 2013. gada janvāri, Latvijā ir ceturtais ātrākais internets pasaulē<ref>http://www.akamai.com/dl/documents/akamai_soti_q213.pdf?WT.mc_id=soti_Q213 (2013. gada otrā ceturkšņa pārskats)</ref> un otrais Eiropā — vidējais interneta ātrums Latvijā ir 10,6 megabiti sekundē (Mbps; mērījums attiecas tikai uz fiksēto internetu un neiekļauj pieslēgšanos caur mobilajām ierīcēm). Šāds rezultāts lielākoties sasniegts lielas konkurences dēļ (Latvijā interneta pakalpojumus sniedz vairāk nekā 300 uzņēmumu<ref>[http://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66 Latvijas Interneta pakalpojumu sniedzēju saraksts SPRK lapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151026085220/http://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroniskie-sakari#Pakalpojumu-sniedzeji66 |date={{dat|2015|10|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref>) un pateicoties Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju agresīvai cīņai par klientiem un dažu uzņēmumu veikto tīkla modernizāciju, ieviešot optiskā ([[GPON]]) interneta pakalpojumu, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot līdz pat 1 GBit/s ātro internetu.<ref>[http://www.lattelecom.lv/majai/internets/ Lattelecom optiskais internets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101019122705/http://lattelecom.lv/majai/internets |date={{dat|2010|10|19||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> == Enerģijas izmantošana == 2011. gadā pētnieki lēsa, ka interneta enerģijas patēriņš ir 170—307 gigavati, kas ir mazāk nekā divi procenti no cilvēces patērētās elektroenerģijas. Novērtējumā tika ņemtas vērā enerģijas izmaksas aptuveni 750 miljonu klēpjdatoru, miljarda viedtālruņu, 100 miljonu serveru visā pasaulē izveidei, darbībai un periodiskai atjaunināšanai, kā arī maršrutētāju, mobilo staciju, slēdžu, radio raidītāju, mākoņu uzglabāšanas sistēmu enerģijas patēriņš. == Skatīt arī == * [[Interneta domēns]] * [[Interneta žargons]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110510053455/http://online-nettools.com/bandwidth_meter Parāda Tavu interneta ātrumu] {{en ikona}} * [http://speedtest.net/ Parāda Tavu interneta ātrumu (starptautiskais)] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Internets]] [[Kategorija:Globalizācija]] 8ep1g1em4aew8b6hfehhpqd5tbcdof4 0 5173 4533149 3646328 2026-10-08T06:15:35Z ~2026-54134-22 151573 4533149 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste |attēls=[[Attēls:Benzene structure.png]] <br />Benzola struktūrformula un [[molekula]]s modelis |ķīmiskā formula=C₆H₆ |molmasa=78,11 |blīvums=876,6 |kušanas temperatūra=278,6 [[Kelvins|K]] (5,5[[°C]]) |viršanas temperatūra=353,2 K (80,1&nbsp;°C) }} '''Benzols''' (fenilūdeņradis, C₆H₆) parastos sss ir bezkrāsains degtspējīgs [[šķidrums]] ar saldenu [[smarža|smaržu]]. Tā molekula sastāv no 6 oglekļa atomiem, kas ir savienoti gredzenā un katram no šīem oglekļiem ir pievienots viens ūdeņradis. Benzols ir vienkāršākais [[arēni|arēns]] jeb [[Aromātiskie savienojumi|aromātiskais]] [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņradis]]. To plaši izmanto [[Rūpniecība|rūpniecīb]]ā, tā ir izejviela [[Zāles|zāļu]], dažādu [[Plastmasas|plastmasu]], sintētiskās [[gumija]]s<!-- kaučuka? -->, [[krāsviela|krāsvielu]] ražošanā. Benzols ietilpst jēlnaftas sastāvā, tomēr rūpnieciski to iegūst sintētiski no citiem [[nafta]]s komponentiem. Benzols ir [[Toksiskums|toksisks]] un [[Vēzis (slimība)|kancerogēns]] savienojums. Tas ir arī kaitīgs apkārtējai videi un [[ugunsbīstamība|ugunsbīstams]] (tvaiki aizdegas −11&nbsp;°C temperatūrā, patvaļīgi benzols aizdegas 561&nbsp;°C temperatūrā). == Īpašības == Benzols ir [[ūdens|ūdenī]] [[Šķīdība|mazšķīstošs]] savienojums (šķīdība ir 1,79 g/l 25&nbsp;°C temperatūrā), kas toties veido ar ūdeni [[Azeotrops maisījums|azeotropu maisījumu]] (tā viršanas temperatūra ir 69,25&nbsp;°C, benzola saturs masas procentos ir 91%<ref name=XuMuK.ru>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.xumuk.ru/encyklopedia/524.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090428060036/http://www.xumuk.ru/encyklopedia/524.html |archivedate={{dat|2009|04|28||bez}} }}</ref>). Tīra benzola [[stigrība]] ir 0,652 [[Puāzs|puāzi]] 20&nbsp;°C temperatūrā.<!-- Isāk sakot, es mēģinu tulkot latviski ru-wiki rakstu. --> Benzolam ir mazāka reaģētspēja nekā aizvietotajiem arēniem. Visas saites starp oglekļa atomiem benzolā ir vienāda garuma (140 pm). Tās ir īsākas par vienkāršajām saitēm (147 pm) un garākas par dubultsaitēm (134pm). Benzola molekulā π orbitāles elektroni ir vienmērīgi izkliedēti starp visiem 6 oglekļa atomiem, tāpēc benzola struktūrformulu dažreiz zīmē kā sešstūri ar ievilktu apli. Aizvietotajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem tas vairs pilnībā nav spēkā un π orbitāles elektronu sadalījums vairs nav vienmērīgs. Aizvietojot benzola [[molekula|molekulā]] vienu vai vairākus ūdeņraža atomus ar funkcionālajām grupām, var iegūt citus arēnus: :Alkilaizvietotāji ::[[Toluols]] - C₆H₅-CH₃ ::[[Ksilols|Ksiloli]] - C₆H₄-(CH₃)₂ ::[[Stirols]] - C₆H₅-C₂H₃ :Citi aizvietotāji ::[[Fenols]] - C₆H₅-OH ::[[Anilīns]] - C₆H₅-NH₂ ::[[Hlorbenzols]] - C₆H₅-Cl ::[[Nitrobenzols]] - C₆H₅-NO₂ ::[[Benzoskābe]] - C₆H₅-COOH :Kondensētas aromātiskas struktūras ::[[Naftalīns]] ::[[Antracēns]] ::[[Benzpirēns]] == Izmantošana == Benzolam ir relatīvi liels [[oktānskaitlis]], tāpēc agrāk to lietoja kā [[degviela]]s komponentu, taču benzols ir kancerogēns, tāpēc to degvielām vairs nelieto (legāli). Gan Eiropā, gan ASV benzolu izmanto citu ķimikāliju ieguvei, piemēram, etilbenzola, kumola vai cikloheksāna. == Skatīt arī == * [[Djuāra benzols]] * [[Ladenburga benzols]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aromat}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ogļūdeņraži]] [[Kategorija:Šķīdinātāji]] {{Org-stub}} g7nvpu8r5yf6bofth5dy9ndobl423zv 4533150 4533149 2026-10-08T06:16:22Z ~2026-54134-22 151573 4533150 wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste |attēls=[[Attēls:Benzene structure.png]] <br />Benzola struktūrformula un [[molekula]]s modelis |ķīmiskā formula=C₆H₆ |molmasa=78,11 |blīvums=876,6 |kušanas temperatūra=278,6 [[Kelvins|K]] (5,5[[°C]]) |viršanas temperatūra=353,2 K (80,1&nbsp;°C) }} '''Benzols''' (fenilūdeņradis, C₆H₆) parastos apstākļos ir bezkrāsains degtspējīgs [[šķidrums]] ar saldenu [[smarža|smaržu]]. Tā molekula sastāv no 6 oglekļa atomiem, kas ir savienoti gredzenā un katram no šīem oglekļiem ir pievienots viens ūdeņradis. Benzols ir vienkāršākais [[arēni|arēns]] jeb [[Aromātiskie savienojumi|aromātiskais]] [[Ogļūdeņraži|ogļūdeņradis]]. To plaši izmanto [[Rūpniecība|rūpniecīb]]ā, tā ir izejviela [[Zāles|zāļu]], dažādu [[Plastmasas|plastmasu]], sintētiskās [[gumija]]s<!-- kaučuka? -->, [[krāsviela|krāsvielu]] ražošanā. Benzols ietilpst jēlnaftas sastāvā, tomēr rūpnieciski to iegūst sintētiski no citiem [[nafta]]s komponentiem. Benzols ir [[Toksiskums|toksisks]] un [[Vēzis (slimība)|kancerogēns]] savienojums. Tas ir arī kaitīgs apkārtējai videi un [[ugunsbīstamība|ugunsbīstams]] (tvaiki aizdegas −11&nbsp;°C temperatūrā, patvaļīgi benzols aizdegas 561&nbsp;°C temperatūrā). == Īpašības == Benzols ir [[ūdens|ūdenī]] [[Šķīdība|mazšķīstošs]] savienojums (šķīdība ir 1,79 g/l 25&nbsp;°C temperatūrā), kas toties veido ar ūdeni [[Azeotrops maisījums|azeotropu maisījumu]] (tā viršanas temperatūra ir 69,25&nbsp;°C, benzola saturs masas procentos ir 91%<ref name=XuMuK.ru>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.xumuk.ru/encyklopedia/524.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090428060036/http://www.xumuk.ru/encyklopedia/524.html |archivedate={{dat|2009|04|28||bez}} }}</ref>). Tīra benzola [[stigrība]] ir 0,652 [[Puāzs|puāzi]] 20&nbsp;°C temperatūrā.<!-- Isāk sakot, es mēģinu tulkot latviski ru-wiki rakstu. --> Benzolam ir mazāka reaģētspēja nekā aizvietotajiem arēniem. Visas saites starp oglekļa atomiem benzolā ir vienāda garuma (140 pm). Tās ir īsākas par vienkāršajām saitēm (147 pm) un garākas par dubultsaitēm (134pm). Benzola molekulā π orbitāles elektroni ir vienmērīgi izkliedēti starp visiem 6 oglekļa atomiem, tāpēc benzola struktūrformulu dažreiz zīmē kā sešstūri ar ievilktu apli. Aizvietotajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem tas vairs pilnībā nav spēkā un π orbitāles elektronu sadalījums vairs nav vienmērīgs. Aizvietojot benzola [[molekula|molekulā]] vienu vai vairākus ūdeņraža atomus ar funkcionālajām grupām, var iegūt citus arēnus: :Alkilaizvietotāji ::[[Toluols]] - C₆H₅-CH₃ ::[[Ksilols|Ksiloli]] - C₆H₄-(CH₃)₂ ::[[Stirols]] - C₆H₅-C₂H₃ :Citi aizvietotāji ::[[Fenols]] - C₆H₅-OH ::[[Anilīns]] - C₆H₅-NH₂ ::[[Hlorbenzols]] - C₆H₅-Cl ::[[Nitrobenzols]] - C₆H₅-NO₂ ::[[Benzoskābe]] - C₆H₅-COOH :Kondensētas aromātiskas struktūras ::[[Naftalīns]] ::[[Antracēns]] ::[[Benzpirēns]] == Izmantošana == Benzolam ir relatīvi liels [[oktānskaitlis]], tāpēc agrāk to lietoja kā [[degviela]]s komponentu, taču benzols ir kancerogēns, tāpēc to degvielām vairs nelieto (legāli). Gan Eiropā, gan ASV benzolu izmanto citu ķimikāliju ieguvei, piemēram, etilbenzola, kumola vai cikloheksāna. == Skatīt arī == * [[Djuāra benzols]] * [[Ladenburga benzols]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aromat}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ogļūdeņraži]] [[Kategorija:Šķīdinātāji]] {{Org-stub}} cjmz1m76cjmftupyfhgqnbzxizhiez6 0 5241 4532887 4532843 2026-10-07T12:36:35Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Keta~lvwiki|Keta~lvwiki]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Kikos 4425024 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Baloži (nozīmju atdalīšana)|Baloži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baloži | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Rīgas_iela_Baložos.JPG | imagesize = | image_caption = Rīgas iela Baložos | image_flag = Flag of Baloži.svg‎ | flag_link = Baložu karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Baloži.svg | shield_link = Baložu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ķekavas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56| latm = 52| lats = 30| latNS =N | longd = 24| longm = 07| longs = 09| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ķekavas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1991]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Rollbusch}} | area_total_km2 = 6.7 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Baloži (pilsēta)}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-2112, LV-2128 | area_code = | website = | footnotes = }} '''Baloži''' ir [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]], [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. Tā ir [[Rīga]]s piepilsēta, tikai 12 km attālumā no galvaspilsētas centra un 8 km attālumā no [[Ķekava]]s. Robežojas ar Ķekavas novada [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]], rietumos ar [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagastu]], ziemeļrietumos pavisam nedaudz robežojas ar Rīgas pilsētas teritoriju. == Daba == Baloži atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], virsmas augstums nepārsniedz 10 m [[virs jūras līmeņa]]. Pilsēta izveidota purvainā apvidū, daļu no teritorijas aizņem [[Medema purvs]]. Centrālajā daļā atrodas [[Titurgas ezers]], no tā iztek regulētā [[Titurga]]s upīte. 19. gadsimta 80. gados Baložu apkārtnes mežu [[meliorācija|meliorēšanai]] un koku pludināšanai ierīkoja 6 km garu kanālu, ko nosauca virsmežziņa vārdā par [[Ostvalda kanāls|Ostvalda kanālu]]. Kanāla sākums sakrīt ar mūsdienu Baložu pilsētas dienvidu robežu. == Vēsture == [[Attēls:Titurgas Dome (Titurga municipality) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|thumb|left|Baložu pilsētas pārvaldes ēka Titurgā]] Pilsētas nosaukums cēlies no kādreizējās Baložu mežniecības nosaukuma. 1947. gadā nodibināja Baložu [[kūdra]]s fabriku, ap kuru izveidojās strādnieku ciemats, kas 1958. gadā kļuva par [[pilsētciemats|pilsētciematu]]. Kūdras fabrikas ciemats ir vecākā pilsētas daļa, šeit dominē 1950.-1970. gadu apbūve. 1974. gadā tā teritoriju paplašināja līdz [[Bauska]]s šosejai, iekļaujot vēlāko [[Titurga (Baloži)|Titurgas]] teritoriju. Šī pilsētas daļa uzcelta no jauna 1980. gados kā Ķekavas PMK strādnieku ciemats. Pilsētas tiesības piešķirtas 1991. gada 14. novembrī, vienlaikus iekļaujot pilsētas teritorijā tuvējās dārzkopības sabiedrības.<ref>Baloži. Pilsētas plāns sērijā Latvijas pilsētas. (2003) Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīga.</ref> Pēc 2009. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] Baložus iekļāva [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. Kopš 2018. gada darbojas [[Baložu kūdras muzejdzelzceļš]]. == Iedzīvotāji == Saskaņā ar [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s datiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Baložos bija {{iedzsk|dati|Baloži (pilsēta)|format=yes}} [[iedzīvotāji]].<ref name="iedz skaits" /> 2008. gadā 53% iedzīvotāju bija [[latvieši]], 32,3% — [[krievi]], 4,4% — [[baltkrievi]], 3,0% — [[ukraiņi]].<ref>[http://www.pmlp.lv/lv/statistika/dokuments/2009/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva]{{Novecojusi saite}} PMLP Iedzīvotāju reģistra statistika par 2008. gadu</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1959|1516 |1970|1863 |1979|2676 |1989|4050 |2000|3982 |2011|6015 |2021|6746 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Ķekavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas rajons}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Baloži| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] au2ltkfi36bkvs05ydo9w5ub1pilzoh 0 5326 4532885 4532864 2026-10-07T12:34:33Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-53850-21|~2026-53850-21]] ([[User talk:~2026-53850-21|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4532854 4532885 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kuldīga | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Vecpilsēta.jpg |caption1 = Vecpilsēta |image2 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija.jpg |caption2 = [[Kuldīgas ķieģeļu tilts]] |image3 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, Gājēju iela.jpg |caption3 = Liepājas iela |image4 = Kuldiga Ventas rumba 23.JPG |caption4 = [[Ventas rumba]] |image5 = Kuldīga, Kurzeme, Latvija, vecpilsēta.jpg |caption5 = [[Alekšupīte]] |image6 = Pilsdzirnavas (3).jpg |caption6 = Kuldīgas pils dzirnavas |image7 = Annas baznīca (2).jpg |caption7 = [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Kuldīga.svg | flag_link = Kuldīgas karogs | image_shield = Kuldiga_COA.svg | shield_link = Kuldīgas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Kuldīgas novads | pushpin_label_position = | latd =56 | latm =58 | lats =07 | latNS =N | longd =21 | longm =58 | longs =18 | longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Kuldīgas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1378. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Goldingen}} | area_total_km2 = 13 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kuldīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 16 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3301<br />LV-3302 | area_code = | website = {{URL|www.kuldiga.lv}} | footnotes = }} '''Kuldīga''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas pie [[Venta]]s un [[Ventas rumba]]s, 155 km attālumā no [[Rīga]]s. 16.—17. gadsimtā tā bijusi [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] rezidences pilsēta, kurā uzturējies viņa galms. Tā ir bijusi arī [[Hanzas savienība]]s pilsēta. Kuldīgu joprojām mēdz dēvēt par "Kurzemes galvaspilsētu" vai "Kurzemes sirdi". Pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|16. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?themeCode=IR|title=Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas|first=|last=|work=stat.gov.lv|publisher=[[Centrālā statistikas pārvalde]]|date=|accessdate=21 October 2024}}</ref> Kopš 2023. gada Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Kuldīgu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā |work=[[Dienas Bizness]] |url=https://db.lv/zinas/kuldigu-ieklauj-unesco-pasaules-mantojuma-saraksta-513237 |access-date=2023-09-18}}</ref> [[Ventas tilts (Kuldīga)|Tilts pār Ventu]] ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā, bet Ventas rumba — platākais [[ūdenskritums]] Eiropā. == Nosaukuma izcelsme == <!-- [[Attēls:Sarkanie jumti.jpg|thumb|250px|Kuldīgas sarkanie jumti no Svētās Katrīnas baznīcas torņa 2006.g.]] --> Pilsētas vārda izcelsme ir neskaidra, bet uzskata, ka senais [[kurši|kuršu]] pils nosaukums ir bijis ''Kuldinga''. [[Kuršu valoda|Kuršu valodā]] galotne ''-(i)nga'' ir parasta (piemēram, nosaukumā [[Kretinga]]). Kuldīgas oficiālais nosaukums līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām bija '''Goldingene''' (''Goldingen''). Kuršu valodas vārds ''Kuld-'' pārtapis par ''Gold-'' [[vācu valoda]]s dēļ, vāciski ''Gold'' nozīmē "[[zelts]]". == Pilsētas simboli == [[Attēls:20010305 15sant Latvia Postage Stamp.jpg|thumb|180px|Pastmarka ar Kuldīgas ģerboni]] Pilsētas oficiālie simboli ir [[Kuldīgas ģerbonis|ģerbonis]] ar tajā attēloto pilsētas aizgādni [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svēto Katrīnu]] (pieņemts 1938. gadā) un sarkanmelnais [[Kuldīgas karogs|karogs]] ar ratu centrā (pieņemts 1992. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |title=Kuldīga. Pilsētas simboli. |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110517015120/http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=241 |archivedate={{dat|2011|05|17||bez}} }}</ref> Par neoficiālajiem pilsētas simboliem dažkārt tiek uzskatīti [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilts]] un [[Ventas rumba]]. === Ģerbonis === Kuldīgas 1681. gada zīmogā bija attēlota [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētā Katrīna]] ar ratu vienā un zobenu otrā rokā. No 1925. līdz 1938. gadam ģerbonis piedzīvojis pamatīgas izmaiņas. To divās daļās sadalīja viļņota līnija, simbolizējot Ventas upi, kuras abās pusēs ir zivis. Pašreizējais ģerbonis ir līdzīgs 1681. gada versijai. <gallery> Attēls:Coat of arms of Kuldīga, 1681.png|1681. gada zīmogs Attēls:Kuldigas g 1846.PNG|1846. gada ģerbonis Attēls:Kuldigas g 1925 1938.PNG|1925.—1938. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Kuldyga. Tiltas per venta, 2006-09-22.jpg|thumb|250px|Tilts pār Ventu ir garākais ķieģeļu tilts Latvijā]] Kuldīga atrodas [[Venta]]s abos krastos 155 km no [[Rīga]]s. Pilsētas lielākā un senākā daļa atrodas upes kreisajā krastā, labajā krastā — [[Pārventa (Kuldīga)|Pārventa]]. Ventas krasti pilsētas robežās lielākoties stāvi, lejpus [[Virka]]s atrodas 15 m augstais atsegums [[Melnā Kolka]]. Lejpus [[Ventas rumba]]s upē ir vairākas [[sala]]s un [[sēklis|sēres]]. Pilsētas robežās tek arī Ventas kreisā krasta pietekas [[Krāčupīte (Ventas pieteka)|Krāčupīte]] un [[Alekšupīte]] ar pieteku [[Kurmāles upīte|Kurmāles upīti]]. Alekšupītes kreisajā krastā pie Dzirnavu ielas uzpludināts 4,3 ha lielais [[Māras dīķis (Kuldīga)|Māras dīķis]]. [[Venta]]s [[senleja]] no Kuldīgas līdz [[Abava]]s ietekai ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija [[Ventas ielejas dabas liegums]]. Kuldīgas 20. gadsimta ģenerālplāna autors ir pilsētbūvniecības arhitekts [[Gunārs Lūsis-Grīnbergs]]. === Transports === Pilsēta atrodas svarīgu [[Kurzeme]]s autoceļu krustpunktā starp [[Ventspils|Ventspili]], [[Liepāja|Liepāju]], [[Talsi]]em un [[Saldus|Saldu]]. Pilsētai cauri iet autoceļš [[P108]] (Ventspils—Saldus), kā arī krustojas autoceļi [[P112]] (uz [[Aizpute|Aizputi]]), [[P116]] (uz [[Skrunda|Skrundu]] un [[Embūte|Embūti]]), [[P118]] (Kuldīgas apvedceļš), [[P119]] (uz [[Jūrkalne|Jūrkalni]]), [[P120]] (uz [[Talsi]]em) un [[P121]] (uz [[Tukums|Tukumu]]). == Vēsture == {{Pamatraksts|Kuldīgas vēsture}} [[Attēls:Kuldīga Štafenhāgens.jpg|thumb|250px|Kuldīgas skats 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīts par pilsētas dibināšanas gadu. 1242.—1244. gadā pēc [[Karagājiens uz Kursu un Kuldīgas nodibināšana (1242)|karagājiena uz Kursu]] [[Livonijas ordenis]] uzcēla ordeņa [[Kuldīgas komturi|Kuldīgas komtura]] mūra pili pie [[Ventas rumba]]s, kas sākumā tika saukta par ''Jesusburg'', bet vēlāk par ''Goldingen''. 1355. gadā Kuldīga pirmo reizi nodēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu", bet 1368. gadā Kuldīga minēta [[Hanza|Hanzas savienības]] dokumentos. 1378. gadā Kuldīgai tika piešķirtas [[Rīgas pilsētas tiesības]] (''ius Rigense''). 1561. gadā pēc [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukuma [[Kuldīgas pils]] kļuva par vienu no Kurzemes hercoga rezidencēm. Kad 1587.—1617. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] bija sadalīta, Kuldīga bija hercoga [[Vilhelms Ketlers|Vilhelma Ketlera]] pārvaldītās Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. 1642.—1682. gadā [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] valdīšanas laikā Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzcelta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. [[Attēls:Kuldigas ratsnams.jpg|thumb|250px|Kuldīgas jaunais rātsnams (1860)]] 1795. gadā pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] Kuldīga nokļuva [[Krievijas Impērija]]s varā. 1860.—1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, nodibināja vairākas lielas fabrikas. 1874. gadā pāri Ventai uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem [[Eiropa|Eiropā]] (arhitekts [[Oto Dīce]]). 1886. gadā no [[Rīga]]s uz Kuldīgu pārcēla [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] (dibināts 1870. gadā [[Rīga|Rīgā]]). [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] 1915.—1918. gadā pilsētu okupēja ķeizariskās [[Vācija]]s karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli atjaunoja [[Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)|Kurzemes un Zemgales hercogisti]] [[Prūsija]]s pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no [[Vācija]]s. 1935. gadā atklāja šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|dzelzceļa līniju Kuldīga—Alsunga]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1941.—1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās [[Vācija]]s karaspēks. 1944.—1945. gadā netālu no Kuldīgas [[Pelču muiža]]s kungu mājā atradās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] esošās vācu armijas grupējuma ''Kurland'' štābs. 1945.—1991. gadā Kuldīga bija [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] centrs, kurā kopš [[1960. gadi]]em attīstījās vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzsbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika). == Iedzīvotāji == {{Bar box |title = Kuldīgas iedzīvotāju skaits 1798–2024 |titlebar= #DDD |width = 700px |barwidth= 600px |left1 = Gads |right1 = Iedzīvotāji |bars = {{bar pixel|1797|#0099FF|52||1368}} {{bar pixel|1798|#0099FF|51||1352}} {{bar pixel|1840|#0099FF|155||4100}} {{bar pixel|1856|#0099FF|193||4818}} {{bar pixel|1881|#0099FF|327||8055}} {{bar pixel|1897|#0099FF|395||9720}} {{bar pixel|1913|#0099FF|468||11 700}} {{bar pixel|1920|#0099FF|197||4924}} {{bar pixel|1925|#0099FF|277||6912}} {{bar pixel|1935|#0099FF|288||7180}} {{bar pixel|1939|#0099FF|244||6100}} {{bar pixel|1943|#0099FF|243||6082}} {{bar pixel|1959|#0099FF|419||10 480}} {{bar pixel|1970|#0099FF|493||12 320}} {{bar pixel|1979|#0099FF|552||13 980}} {{bar pixel|1989|#0099FF|570||14 232}} {{bar pixel|2000|#0099FF|547||13 678}} {{bar pixel|2011|#0099FF|470||11 761}} {{bar pixel|2021|#0099FF|404||10 109}} {{bar pixel|2024|#0099FF|400||9940}} |caption = Avoti: Kuldiga.lv, pop-stat.mashke.org<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kuldiga.lv/en/town/history |title=Kuldiga.lv. History |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928195917/https://www.kuldiga.lv/en/town/history }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm |title=pop-stat.mashke.org. Latvia |access-date={{dat|2022|04|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303231425/http://pop-stat.mashke.org/latvia-cities.htm }}</ref> }} == Ievērojamas vietas == {{pamatraksts|Kuldīgas vecpilsēta}} === Kuldīgas pils drupas un skulptūru dārzs === Pils dzirnavas, pilssarga namiņš un vecais pilsētas parks [[Pils iela (Kuldīga)|Pils ielas]] labajā pusē atrodas bijušās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] komtura [[Kuldīgas pils]] vietā jeb Rumbas kalnā. Līdz mūsu dienām no pils ir saglabājušies krusta ailes fragmenti, kas ir vecākās mūra celtņu paliekas Kurzemē. Pils un nocietinājumu aprises labi izsekojamas parka reljefā. Tagad šeit tēlniece [[Līvija Rezevska]], Kuldīgas goda pilsone, izveidojusi skulptūru parku, kurā apskatāmi 22 viņas darinātie akmens un bronzas mākslas darbi. === Pilssarga namiņš === [[Attēls:Bendes namins.jpg|thumb|200px|Pilssarga namiņš, 2007]] Kamēr pastāvēja Livonijas ordeņa pils Ventas krastā, tajā dzīvoja arī pils sargi. Viņu uzdevums bija rūpēties par pils un tās iemītnieku drošību. Laikā, kad pāri Ventai bija uzbūvēts tilts (14.—17. gadsimts), un satiksme pār to notika caur priekšpils pagalmu, pils sargi iekasēja nodevu par tilta lietošanu, kā arī muitas naudu par pārvedamajām precēm. Pēc hercoga galma pārcelšanās uz [[Jelgava|Jelgavu]] vecā pils, kas karos tika stipri sapostīta un izlaupīta, tika pamesta. Pēdējais pils sargs Bofemēls sūdzējās hercogam par savu pussabrukušo dzīvokli pilī un lūdza atļauju izmantot mūru akmeņus, lai pils sētā uzceltu sev māju. Tas arī tika atļauts, un 1735. gadā namiņš bija gatavs. Pils sabrukšana netika aizkavēta, nekoptie dārzi aizauga, pagalmi un laukumi, vaļņi un bastioni aizauga ar zāli, krūmiem un kokiem. Pilsētas iedzīvotāji izmantoja pilsdrupu akmeņus kā lētu būvmateriālu savu dzīvojamo namu celtniecībai. Kā jau tipiskai 18. gadsimta ēkai pilssarga namiņa centrā atrodas apvalkdūmenis — kādreizējā pavarda vieta. Četrdesmit gadu pilssarga namiņš bija [[Kuldīgas Novada muzejs|Kuldīgas Novada muzeja]] lietošanā — sākumā pirmajā stāvā bija izvietota ekspozīcija, taču ar laiku namiņš kļuva par muzeja krātuvi, kur glabājās fotogrāfiju, dokumentu, fotonegatīvu, priekšmetu kolekcijas. Pēc īpašnieku maiņas 2004. gadā muzeja krājums tika pārvietots uz citām telpām un namiņš palika tukšs. Kopš 1998. gada ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304133516/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21017&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Rātslaukums === Rātslaukums atrodas pilsētas centrā un ir sena ļaužu pulcēšanās vieta, kas pirmo reizi minēta jau 17. gadsimta dokumentos. Laukumā atrodas Vecais un Jaunais rātsnams. Līdz 1937. gadam te bija tirgus laukums. Rātslaukuma savdabīgums un namu īpatnējā arhitektūra rosināja vairākus kino režisorus. Te uzņemta liela daļa no mākslas filmām "Krasts" un "[[Emīla nedarbi]]". Rātslaukuma dienvidu stūrī paceļas itāļu [[renesanse]]s stilā veidota celtne — Jaunais rātsnams, kas būvēts 1860. gadā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gadā]] te darbojās Kuldīgas revolucionārā rīcības komiteja. 1980. gadā atkal iedarbināja rātsnama veco pulksteni. Kuldīgas Jaunajā rātsnamā atrodas [[Kuldīgas novada dome]]. === Pilsētas laukums === [[Kuldīgas pilsētas laukums]] atklāts 1936. gada 26. septembrī kā Kuldīgas jaunais tirgus laukums. === Baznīcas ielas senie nami === [[Attēls:Baznīcas iela 19.JPG|thumb|200px|Viens no Baznīcas ielas namiem, 2006]] Vecais rātsnams atrodas [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas ielā]] 5. No 17. gadsimta saglabājušās pagraba velvētās telpas, kur bija pilsētas cietums. Pilsētas rāte izveidota jau 14. gadsimta sākumā. 1368. gadā Rātei piešķirtas tiesības ņemt no pilsoņiem nodokļus. Rāte sastāvēja no [[birģermeistars|birģermeistara]], [[fogts|fogta]], 5 rātsvīriem un darbveža. Pēc restaurācijas ēka nodota kultūras nama rīcībā. Pretī vecajam rātsnamam laukuma malā atradās Kauna stabs, pie kura sodīti nepaklausīgie iedzīvotāji. Baznīcas ielā 7 atrodas vecākā ēka Kuldīgā. Tā celta 1670. gadā, pārbūvēta 18. gadsimtā, tā piederējusi kādam rātskungam. Šī nama grezni kalto vēja rādītāju ar mītiska [[vienradzis|vienradža]] tēlu un gadu skaitļiem "1670" un "1742" var aplūkot [[Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā]]. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |title=Dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305211936/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6349&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Bijusī hercoga Jēkaba galma aptiekas ēka Baznīcas ielā 10 ir taisnstūrveida divstāvu celtne, kas celta koka pildrežģu tehnikā, ar pagrabu, [[manteļskurstenis|manteļskursteni]] un [[mansards|mansarda]] jumtu. Ēka 1986. gadā tika atjaunota. 17. gadsimtā te atradās hercoga galma aptieka. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |title=Hercoga aptieka, tagad dzīvojamā ēka — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305212015/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6350&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Baznīcas ielā 36 atrodas Kuldīgas pilsdzirnavas. Kopš 1998. gada nams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 |title=Pilsdzirnavas ar iekārtu — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528221807/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6352&prod_sect=9 }}</ref> === Liepājas iela === [[Attēls:Liepajas iela.jpg|thumb|200px|Liepājas iela, 2007]] [[Liepājas iela (Kuldīga)|Liepājas iela]] ir Kuldīgas centrālā iela, kas organizēta kā gājēju iela. Tās malās atrodas dažādi tirdzniecības uzņēmumi, bankas, institūcijas un izklaides vietas. Ik gadu [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā, valsts gadadienas laikā, [[Ziemas saulgrieži|Ziemas saulgriežos]], [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežos]] un citās svinamās dienās Liepājas iela tiek tematiski izdekorēta, radot pilsētniekiem un pilsētas viesiem svētku noskaņu. Līdz 1941. gadam Liepājas iela bijusi braucama, bet pa to dienā izbraukuši labi ja pāris pajūgi. 1948. gadā Liepājas ielu paredzēja pārveidot par galveno pilsētas transporta maģistrāli. Lai to paplašinātu, bija iecerēts nojaukt vairākas ēkas, jo "tās nolietojušās un traucē pilsētas attīstību". Izdevās nojaukt tikai trīs vēsturiskas celtnes. Pārējā plāna īstenošanai pietrūcis naudas. Līdz 1991. gadam Liepājas iela transportam izmantota tikpat intensīvi, cik paralēli esošā [[Mucenieku iela (Kuldīga)|Mucenieku iela]].<ref name="autogenerated2" /> Pēc tam daļu ielas atvēra tikai gājējiem un riteņbraucējiem. === Sinagoga === Viena no lielākajām ēkām Kuldīgā ([[1905. gada iela (Kuldīga)|1905. gada ielā]] 6) ir [[sinagoga]]. Tā pazīstama sava interjera dēļ, kurā dominēja marmors un zeltītas detaļas. Dokuments, kas [[Senebreju valoda|senebreju valodā]] apraksta ēkas būvniecību 1875. gadā, atrodas [[Kuldīgas novada muzejs|Kuldīgas novada muzejā]]. Tā tika celta Krievijas ķeizara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā, un te atradās aktīvs ebreju kopienas centrs. Sinagoga ir daļa no plašāka kopienas ēku kompleksa, kas saglabājies līdz mūsdienām un kurā ietilpst arī lūgšanu nams, ēka, kurā tika novietoti mirušie kopienas locekļi un ebreju skola. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena bija aktīva kopš apmešanās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]] 16. gadsimtā. Lielākā daļa pirmo ebreju ieceļotāju ieradās no Vācijas rietumu teritorijām, bet 17. gadsimtā nemieri [[Polija|Polijā]] izraisīja ebreju pieplūdumu reģionā. 18. gadsimtā [[Kurzeme]]s ebrejiem bija nozīmīga loma novada ekonomiskajā dzīvē. Kuldīgas sinagoga kļuva par ebreju cietumu [[Holokausts|holokausta]] laikā 1941. gada vasarā, kad okupanti ēkā ieslodzīja visus pilsētā dzīvojošos ebrejus un turēja tajā vairākas dienas, pirms, sadalot mazākās grupās, nošāva tos apkārtnes mežos. Vācu karaspēks īsi pēc ebreju iznīcināšanas ierīkoja sinagogā pārtikas glabātuvi. Pirmajos padomju varas gados sinagogā ierīkota graudu noliktava, taču pēc kāda laika tā tika pārcelta, un ēka vairākus gadus netika izmantota. 1958. gadā sinagogā tika atklāts kinoteātris "Kurzeme". Tajā atradās 450 skatītāju vietas, kā arī lasītava. Kinoteātris sinagogā atradās līdz 2003. gadam. Te tika ierīkota arī kafejnīca un nakts klubs. Pēc rekonstrukcijas bijušajās sinagogas telpās atrodas Kuldīgas Galvenā bibliotēka, bet bijušajā lūgšanu namā iekārtots Kuldīgas Mākslas nams, kura izstāžu zālē regulāri var aplūkot profesionālās mākslas izstādes. === Kultūras nams === Krustojumā ar Mucenieku ielu labajā pusē izveidots skvērs, kas piekļaujas kultūras namam. Ēka celta 1909. gadā un kalpojusi par Kuldīgas Sadraudzīgās biedrības namu. 20. gadsimta 20. gados te tika organizētas strādnieku sapulces. Te uzstājušies rakstnieki [[Leons Paegle]] un [[Linards Laicens]] — Saeimas deputāti no strādnieku un zemnieku frakcijas. Rajona kultūras namā darbojas Tautas teātris (1974), Tautas koris "Vārtava" (1977), Tautas deju ansamblis "Venta" (1970), divas Tautas lietišķās mākslas studijas — "Varavīksne" (1974) un "Ķocis" (1982) un Tautas Fotostudija "Kuldīga" (1983). === Viesnīca "Metropole" === "Metropole" celta 1910. gadā. Kopš tā laika ēka degusi vismaz trīs reizes. Pēdējais ugunsgrēks to gandrīz visu nopostīja 1997. gada novembrī. Piecus gadus neviens investors sevišķu interesi par ēku neizrādīja, un arī iepriekšējie privatizācijas mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2002. gadā uzņēmējam [[Valentīns Kokalis|Valentīnam Kokalim]] piederošā zemnieku saimniecība "Ezernieki" vēsturisko viesnīcu privatizēja.<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Sākums<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Pilnībā izdegušo namu par simbolisku cenu — vienu latu — V. Kokalis iegādājās no Kuldīgas pilsētas pašvaldības, par zemi zem tās samaksājot 2000 [[lats|latu]]. Viesnīcas būvniecībā ieguldīti 1 500 000 [[lats|latu]], no kuriem 700 000 esot kredīts, bet pārējā summa — paša Kokaļa investīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/ |title=LETA<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200419153622/https://www.leta.lv/ |archivedate={{dat|2020|04|19||bez}} }}</ref> 2006. gadā tika pabeigta "Metropoles" restaurācija, un tā tika atvērta kā atpūtas vieta kuldīdzniekiem un viesnīca Kuldīgas viesiem. === Ventas rumba === [[Attēls:Ventas rumba, 13.05.2012.jpg|thumb|250px|Ventas rumba]] [[Ventas rumba]] ir platākais [[ūdenskritums]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Eiropa|Eiropā]]. Tā platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100—110 m, palu laikā sasniedz pat 270 m. Rumbas augstums ir 1,6—2,2 m. Pārgāzi veido līkloču līnija. Ventas rumba ir [[dabas piemineklis]] un ietilpst [[Ventas ielejas dabas liegums|Ventas ielejas dabas liegumā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |title=dabasretumi.lv |access-date={{dat|2009|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090812114753/http://www.dabasretumi.lv/pieminekli/Ukr/Ventas.htm |archivedate={{dat|2009|08|12||bez}} }}</ref> === Alekšupīte === [[Attēls:Aleksupites udenskritums.jpg|thumb|250px|Alekšupītes ūdenskritums pirms ietekas Ventā]] [[Alekšupīte]] ir [[Venta]]s kreisā krasta pieteka. Apmēram 70 m no [[Kuldīgas ķieģeļu tilts|ķieģeļu tilta]] Alekšupīte ietek Ventā, pirms tam vijoties cauri Kuldīgas vecpilsētai. Alekšupītes krasti izsenis ir apbūvēti. Vairākās vietās ir dabīgi un mākslīgi radīti nelieli ūdenskritumi. Pie ietekas Ventā atrodas pēdējais [[Alekšupītes ūdenskritums]], kas ir 4,15 m augsts un 8 m plats, un ir viens no augstākajiem [[Ūdenskritums|ūdenskritumiem]] Latvijā. === Virkas muiža === [[Attēls:Virkas muižas ēka.jpg|thumb|250px|Virkas muižas ēka 20. gadsimta sākumā.]] Virkas muižas (''Firkshof'') kungu māja celta kā vasaras muiža un vēlāk iekļāvusies Kuldīgas pilsētas apbūvē. Pie kungu mājas atrodas neliels 19. gadsimtā izveidots parks. 18. gadsimta beigās Virkas muižā darbojās pirmā luterāņu skola Kuldīgas apriņķī, bet Otrā pasaules kara sākumā tajā bija izvietots krievu karavīru hospitālis. Arhitektūras stils — historisms. Virkas muižas ēka atrodas Virkas ielā 27 un to apsaimnieko uzņēmums SIA “Virkas muiža”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |title=Veckuldīgas pilskalns :: PILIS UN MUIŽAS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305033603/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=2151&prop_id=176 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Parki == Kuldīgā ir izveidojušās lielākas un mazākas zaļās atpūtas zonas jeb skvēri, tai skaitā četri parki pilsētas centrā — Pils parks līdzās Ventas upei un senajam ķieģeļu tiltam pār to, 1905. gada parks līdzās [[sinagoga]]i, Pilsētas estrādes parks un Kuldīgas pareizticīgo baznīcas parks līdzās Baltijas skolotāju semināra ēkai (tagadējam [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums|Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam]]). === 1905. gada parks === [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] kauju beiɡās 1945. gada 8. maijā pēc padomju lidmašīnu nomestajām bumbām daļa koka ēku tagadējā parka vietā nodega. Nodegušā kvartāla vietā pēc kara izveidoja parku, novācot māju drupas, bet saglabājot vecos dārzus. Parkā novietoja tēlnieces [[Līvija Rezevska|Līvijas Rezevskas]] veidoto pieminekli [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolucionāriem]] un strūklaku — meiteni ar krūzi jeb Anniņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305012516/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=22971&Itemid=20 }}</ref> == Kapi == Kuldīgas pilsētas robežās ir izveidoti trīs lieli kapi — Vecie kapi Liepājas ielas galā, Annas kapi netālu no Pils parka un Jāņkalna kapi pie pilsētas dienvidrietumu robežas. Kuldīgas Veco kapu parks aizņem 37 066 m² platību Liepājas ielas galā pie Ēdoles ielas sākuma. Šos kapus sāka veidot 18. gadsimtā. Katrai pilsētas draudzei šajā teritorijā, uz rietumiem no pilsētas, bija ierādīta sava platība un vieta. Tagadējās Liepājas ielas malā vistuvāk Kuldīgai — krievu kapi, tālāk vācu apbedījumi, bet otrpus celiņam, kas tagad savieno Parka un Ēdoles ielu, atradās latviešu kapi, bet uz rietumiem no tiem — ebreju mūžīgās atdusas vietas. Var pieņemt, ka šīs teritorijas ne vienmēr tika strikti ievērotas jaukto laulību gadījumos, bet katrā ziņā šeit visas tautības satika draudzīgi.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas veco kapu parks<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305080153/http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=37822&Itemid=20 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Šodien Vecie kapi vairāk līdzinās parkam, nevis kapiem. Gadu gaitā kapu kopiņas ir izzudušas un lielākā daļa pieminekļu pazuduši. Kapsētas krievu un vācu daļā saglabājušies vairāki valsts aizsargājamo objektu sarakstā iekļautie mākslas pieminekļi. Turpat līdzās vēl redzamas dažas sabojātas (arī mākslinieciski augstvērtīga jūgendstila) dzelzs kaluma un čuguna lējuma sētiņas ap apbedījuma vietām. Liepājas ielas malā uzstādīts piemiņas akmens ārstam, dzejniekam un latviešu valodas pētniekam [[Juris Bārs|Jurim Bāram]] (1808—1879), kura īstā apbedījuma vieta vācu kapos tika nopostīta.<ref name="autogenerated1" /> == Medicīna == Kopš 1827. gada Kuldīgā darbojas slimnīca. 2003. gadā [[Kuldīgas slimnīca]] tika pārcelta no vecajām telpām pilsētas centrā uz jaunuzceltām ēkām un jaunām telpām pilsētas nomalē. Šobrīd Kuldīgas slimnīcā ir terapijas, ķirurģijas, bērnu, ginekoloģijas un dzemdību nodaļas, reanimācijas un anestezioloģijas nodaļa un 4 operāciju zāles.<br /> Kuldīgā darbojas arī [[SIA "Kuldīgas doktorāts"]], kurā medicīnas pakalpojumus iedzīvotājiem sniedz ģimenes ārsti un ginekologi.<br /> Kuldīgā darbojas septiņas zobārstniecības privātprakses. == Izglītība == === Bērnudārzi === Kuldīgā ir četri bērnudārzi jeb pirmsskolas izglītības iestādes (PII) un viena Privātā pirmskolas izglītības iestāde (PPII) : * [[PII "Ābelīte"]] * [[PII "Cīrulītis"]] * [[PII "Taurenītis"]] * [[PII "Liepziediņš"]] * PPII "Mazo bērnu skola" === Vispārizglītojošās skolas === Kuldīgā ir četras vispārizglītojošās skolas:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/index.php?cat=75 |title=Kuldīgas novada izglītības iestādes |access-date={{dat|2010|09|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101006112836/http://kuldiga.lv/index.php?cat=75 |archivedate={{dat|2010|10|06||bez}} }}</ref> * [[Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskola]] * [[Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskola]]<!-- — pašā pirmsākumā 1877. gadā šajās ēkās darbu uzsāka Kuldīgas — Griķu pamatskola. 1928. gadā Kuldīgu un Griķu pagastu apvienoja un skolu pārdēvēja par Kuldīgas pagasta tautskolu. Pēc 1945. gada šeit bija septiņgadīgā skola, bet no 1967. gada — [[Kuldīgas 2. vidusskola]]. Visu šo gadu laikā skolas ēkas ir paplašinātas un pārveidotas.<ref>[http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=25437&Itemid=20]</ref> --> * [[Kuldīgas Centra vidusskola]] * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]] * [[Kuldīgas Kristīgā pamatskola]] === Profesionālās ievirzes izglītības iestādes === * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālā vidusskola]], * [[Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola]], * [[Kuldīgas novada sporta skola]],<!-- Kuldīgā darbojas [[Kuldīgas rajona sporta skola]], kurā piedāvā apgūt un pilnveidot sevi vieglatlētikas, riteņbraukšanas, galda tenisa, šaha, volejbola, basketbola, dambretes, futbola sporta veidos. --> * [[Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skola]]. <!-- Darbojas kopš 1944. gada. Skolā ir iespēja apgūt dažādu klasisko mūzikas instrumentu spēli, kā arī dziedāšanu. Kopš 1968. gada Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolā aktīvi darbojas [[koris Cantus]], kas ir kļuvis pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un pasaulē. --> ==== Kuldīgas vakara vidusskola un RPIVA ==== Līdz 2002. gadam Kuldīgā bija arī [[Kuldīgas vakara vidusskola]]. Taču 2002. gadā to pievienoja [[Kuldīgas 2. vidusskola]]i. Kuldīgā ir iespēja iegūt arī augstāko izglītību [[Latvijas Universitāte]]s (LU) (līdz 2017. gada septembrim — [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola]]s (RPIVA)) Kuldīgas filiālē.<br />[[Kuldīgas vakara vidusskola]] līdz 2002. gadam kopā ar RPIVA Kuldīgas filiāli atradās vienā ēkā Kalna ielā 19, Kuldīgā. Ēkas vēsture stiepjas līdz 1866. gadam, kad Kuldīgā tika nodibināta valsts vācu ģimnāzija un tās vajadzībām tika uzcelta ēku Kalna ielā 19. Skolā mācījās zēni no visas [[Kurzeme]]s. 1892. gadā ģimnāziju slēdza, jo cariskā valdība vairs nevēlējās piešķirt līdzekļus skolai ar vācu mācību valodu. Ēkā darbu turpināja Dr.Bitnera privātģimnāzija, to nomainīja Erlemaņa, pēc tam R.Holmaņa vadītā skola. 1906. gadā tika atļauts mācības atkal noturēt vācu valodā, un no jauna sāka darbu klasiskā ģimnāzija. 1920. gadā skolas ēka tika nacionalizēta un nodota latviešu ģimnāzijai. No 1945. līdz 1952. gadam te pastāvēja Kuldīgas daiļamatniecības vidusskola. 1952. gadā skolu pārcēla uz Liepāju un ēkā tika ierīkota Kuldīgas 2. septiņgadīgā skola. Pēc tam ēkā darbojās 3. astoņgadīgā skola, no 1977. gada — Kuldīgas vakarskola, no 2002. gada — RPIVA (vēlāk LU) Kuldīgas nodaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305014846/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=20132&Itemid=20 }}</ref> === Kuldīgas rajona Bērnu un jauniešu centrs === Kopš 1999. gada Kuldīgā darbojas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs. Ievērojamo divstāvu mūra ēku 1905. gada ielā 10, Kuldīgā, kur šodien atrodas Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrs, cēlis būvuzņēmējs Jakobsons 19. gadsimta otrajā pusē. Gandrīz visu laiku tā bijusi skolas ēka. 1879. gadā pilsētas valde nolēma atpirkt šo namu par 12 500 rubļiem, lai ierīkotu sešklasīgo meiteņu skolu. Piepirka klāt arī blakus esošo zemes gabalu Smilšu un Skārņu ielas stūrī. Skolu vadīja inspektors, mācības notika vācu valodā. Uz laiku meiteņu skolai tomēr bija jāatstāj šī ēka, lai te no Pasta ielas varētu pārcelt pasta kantori. Pasts namā atradās līdz 1910. gada 29. septembrim, tad to pārcēla uz pilsētai piederošu ēku Liepājas ielā. 1911. gadā pēc remonta ēkā atgriezās meiteņu skola. 1920.—1930. gadā namā atradās Kuldīgas II pamatskola. Arī padomju laikā namā bijušas mācību iestādes. 20. gadsimta 70. gadu sākumā ēkā atradās pamatskola. Savukārt 90. gados — [[Kuldīgas 78. arodvidusskola]]s klases un kopmītnes. Toreiz māja bija gandrīz vai avārijas stāvoklī ar sausajām tualetēm. Līdz 1999. gadam trīs gadus ēka bija neapdzīvota, izņemot trīs dzīvokļus trešajā stāvā. Jau tā nolaistās telpas bija kļuvušas vēl nožēlojamākas. No 1999. gada novembra līdz 2000. gada janvārim ēkā notika triecienremonts. Tagad centrā nodarbības notiek no astoņiem rītā līdz deviņiem desmitiem vakarā. Rītos te divās telpās pulcējas pirmsskolas vecuma bērni uz obligātajām mācībām, kas sagatavo skolai. Pārējās telpas tiek izīrētas dažādiem kursiem un semināriem. Centrs piedāvā 21 pulciņu. Teātra studijai nodarbības ir arī svētdienās, kad uz centru iet studējošie jaunieši. Bieži notiek Kuldīgas novada Pieaugušo izglītības centra nodarbības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 |title=Kuldīgas rajona laikraksts Kurzemnieks — Kuldīgas dārgumi<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305004051/https://www.kurzemnieks.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21793&Itemid=20 }}</ref> Kopš 1999. gada centru vada tā direktore [[Ruta Orlova]]. == Baznīcas == [[Attēls:Kuldīga, baptistický kostel.jpg|thumb|250px|Kuldīgas baptistu dievnams]] Kuldīgā ir vairāku kristiešu konfesiju dievnami, vecākais no kuriem ir 1252. gadā celtā [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Katrīnas baznīca]]: * [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1252. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]], celta 1904. gadā, * [[Kuldīgas Svētās Trīsvienības Romas - katoļu baznīca]], celta 1640. gadā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |title=Sv. Trīsvienības katoļu baznīca — VKPAI<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305220016/http://www.mantojums.lv/?cat=742&lang=lv&KS=OK&PROD=6358&prod_sect=9 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> * [[Vissvētās Dievmātes Patvēruma baznīca]], celta 1871. gadā, pareizticīgo baznīca, * [[Kuldīgas Baptistu draudze]], draudze dibināta 1837. gadā. == Kultūra == === Bibliotēka === [[Attēls:Kuldīga sinagogue, now a library.jpg|thumb|250px|Kuldīgas bibliotēka (bijusī sinagoga)]] Kuldīgā [[bibliotēka]] darbojas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Sākotnējā tās atrašanās vieta bija Baznīcas ielā 1, kur šodien atrodas Kuldīgas pilsētas dome. 1934. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārvietoja uz Liepājas ielu 35. 1940. gadā Kuldīgas pilsētas bibliotēku pārdēvēja par [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķa]] masu bibliotēku un to pārvietoja uz citām telpām Baznīcas ielā 3/5. 1945. gadā to pārcēla uz kultūras nama telpām Raiņa ielā 23. Tur bibliotēka atradās līdz 1964. gadam. Tālāk bibliotēku pārvietoja atkal uz Baznīcas ielu 2/4. No 1978. gada Kuldīgas bibliotēka darbojās Baznīcas ielā 1. 1992. gadā šajā namā tika iekārtota Kuldīgas pilsētas dome, bet pilsētas bibliotēku pārcēla uz telpām Vakara ielā 6,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.km.gov.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080907064644/http://www.km.gov.lv/ |archivedate={{dat|2008|09|07||bez}} }}</ref> kur līdz tam atradās bērnudārzs "Sprīdītis". Kopš 2011. gada 16. novembra Kuldīgas Galvenā bibliotēka atrodas 1905. gada ielā 6 (rekonstruētajā bijušās Sinagogas ēkā). === Muzejs === [[Attēls:Muzejs.JPG|thumb|200px|Kuldīgas Novada muzejs 2006]] Kopš 1935. gada Kuldīgā darbojas muzejs. 1940. gadā [[Kuldīgas Novada muzejs]] tika iekārtots tajās telpās, kurās tas atrodas šodien — Bangertu villā, Pils ielā 5 Kuldīgā. Pirmais muzeja eksponāts bija 1851. gadā gleznotā [[Frīdrihs Špērs|Frīdriha Špēra]] glezna „Skats uz Rumbu“. Muzejā glabājas vairāk nekā 85 000 eksponātu. Rakstisko materiālu krājumā ir dokumenti jau no 17. gadsimta Fotoattēlu un fotonegatīvu arhīvs sniedz bagātīgu ieskatu Kuldīgas novada dzīvē no 19. gadsimta beigām līdz mūsu dienām. Kuldīgas muzejā ir viena no plašākajām [[Vērpjamā vārpsta|vārpstiņu]] kolekcijām [[Latvija|Latvijā]]. Apkopoti materiāli par novada kultūras darbinieku dzīvi un darbu. Kuldīgas Novada muzejam reiz bija filiāle "Kāršu istaba", kas bija vienīgais tāda veida muzejs Baltijas valstīs. Tajā varēja apskatīt 172 kāršu kavas no 32 valstīm, uzzināt kāršu vēsturi un tikties ar to kolekcionāru Jāni Mētru.<ref name="kuldiga.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kuldiga.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2010|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100909181547/http://www.kuldiga.lv/ |archivedate={{dat|2010|09|09||bez}} }}</ref> Šobrīd daļu no kāršu kolekcijas ir iespējams apskatīt Bangertu villas pamatekspozīcijā.<br /> Muzeja ēka 20. gadsimta sākumā tika atvesta no [[Liepāja]]s, kur to 19. gadsimta beigās projektējis [[Liepāja]]s pilsētas arhitekts [[Pauls Makss Berči]]. Kaut gan tiešu pierādījumu trūkst, joprojām dzīva ir leģenda par to, ka ēka ir bijusi [[Krievija]]s paviljons izstādē [[Parīze|Parīzē]] 1900. gadā. === Sinagogas ēka === [[Kuldīgas Lielā sinagoga]] celta 1875. gadā,<ref name="kuldiga.lv"/> 1958. gadā agrākās sinagogas telpās izveidoja pilsētas kinoteātri "Kurzeme", kuru slēdza 2003. gadā. 2008. gada 20. oktobrī [[Kuldīgas pilsētas Dome]] nolēma izsludināta būvniecības ieceres publisko apspriešanu — sinagogas ēku kompleksa pārbūve par Kuldīgas galveno bibliotēku. === Kinofilmas === Kuldīga un tās vecpilsēta ir kļuvusi par pievilcīgu vietu vairāku vietējo un ārzemju kinofilmu uzņemšanai. Pavisam šeit uzņemtas 29 kinofilmas un vairākas reklāmas.<br /> <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 |title="Latvijas Holivudā" sākas filmēšana {{!}} Ziņas Latvijā, Kurzeme {{!}} BalticTravelnews<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230223103723/https://travelnews.lv/index.php?m_id=18064&i_id=2&pub_id=48798 }}</ref> Daļēji Kuldīgā 1977. gadā uzņemta mākslas filma "Atspulgs ūdenī" (režisors [[Andris Rozenbergs]]), bet 1985. gadā "[[Emīla nedarbi]]" ([[Varis Brasla]]). 2000. gadā Kuldīgā tika uzņemta filma [[Neuzvaramais (filma)|"Neuzvaramais"]] (režisors — [[Verners Hercogs]]), 2003. gadā — filma "[[Ūdensbumba resnajam runcim]]" (režisors — [[Varis Brasla]]), 2007. gadā — [[Vācija]]s filma [[Tilts (filma)|"Tilts"]] (vācu val. — Die Brücke), 2017. gadā — filma "[[Vectēvs, kas bīstamāks par datoru]]" (režistors Varis Brasla). === Estrādes === Kuldīgā pašlaik ir vismaz trīs estrādes — Pilsētas estrāde pilsētas estrādes parkā, Pārventas estrāde Pārventā un ilgu laiku pavisam neliela estrāde atradās uz [[Mārtiņsala (Kuldīga)|Mārtiņsalas]]. Pēc Otrā pasaules kara (līdz 70. gadu sākumam) galvenie kultūras pasākumi vasarās notika pils parka estrādē, kura atradās aiz Muzeja teritorijas žoga. Tur bija nojume ar skatuvi, tualetēm un deju grīdu, kur pēc estrādes koncertiem rīkoja dejas. [[Kuldīgas pilsētas svētki|Kuldīgas pilsētas svētku]] laikā lielākas un mazākas estrādes tiek celtas visā pilsētā. == Sports == Sporta tradīcijas Kuldīgā un Kuldīgas novadā ir [[volejbols|volejbolam]], [[riteņbraukšana]]i, [[vieglatlētika]]i un [[futbols|futbolam]], [[orientēšanās|orientēšanās sportam]], kā arī galda spēlēm — [[šahs|šaham]], [[dambrete]]i. No 1954 līdz 1968 gadam Kuldīgā bija hokeja komanda "Kuldīgas Vulkāns", ko atbalstīja kokapstrādes kombināta "Vulkāns" administrācija un BSB "Vārpa". "Vulkāns" hokeja komanda bija vairākkārtēja sporta biedrības "Vārpa" zonālo čempionātu uzvarētāja, bet pēdējo zonālo sacensību 1967/68 gada sezonā izcīnīja bronzas godalgas. Pēdējā laikā Kuldīgā strauji attīstās tādi sporta veidi kā [[jauktā cīņas māksla]], [[kikbokss]] un [[svarcelšana]]. Kuldīgā kopš 2006. gada notiek [[Kuldīgas pusmaratons]], kura aizsācējs ir kuldīdznieks Ivars Eglītis. Tajā vairākkārt startējusi arī [[Jeļena Prokopčuka]]. Kuldīgā ir savs futbola klubs [[FK Kuldīga]], kurš startē [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]]. Divdesmita gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados [[Kuldīgas "Vulkāns"]] bija viens no vadošajiem klubiem Latvijas futbolā. Tas izveidojās 1930. gadu sākumā kā [[Vulkāns (rūpnīca)|Vulkāna]] rūpnīcas komanda. Pēc dažiem gadiem tas tika likvidēts, bet 1947. gadā komanda tika atjaunota un 1949. gada iekļuva augstākajā līgā. 1964. gadā klubs ieguva [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausu]]. Tomēr pēc tam panākumi izpalika un 1968. gada klubs izkrita no augstakās līgas, lai atgrieztos tikai 1981. gada sezonā, pēc kuras tas vēlreiz izkrita uz zemāku līgu. [[Latvijas futbola Virslīga 2005|2005]]. gada Virslīgas sezonā Kuldīgu pārstāvēja skandalozais klubs [[FK Venta]]. Pirms sezonas tas spēja piesaistīt bijušo [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]] spēlētāju [[Oļegs Lužnijs|Oļegu Lužniju]], kā arī vairākus [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrievijas]], [[Polijas futbola izlase|Polijas]] un [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājus. Klubs bankrotēja jau sezonas gaitā un sezonu pabeidza ar jauniešu sastāvu. Latvijas volejbola čempionātā vairākas sezonas spēlēja klubs [[SK Elvi/Kuldīga]], taču 2009. gadā tas bankrotēja. == Izklaide == Kopš 2008. gada gandrīz visu gadu [[uzņēmums "Zvaigžņu rati"]] piedāvā izbraucienus ratos vai karietē ar zirgiem cauri [[Kuldīgas vecpilsēta]]i. No 2000. līdz 2005. gadam ik vasaru [[Veckuldīgas pilskalns|Veckuldīgas pilskalnā]] (Kuldīgas nomalē) tika rīkots nekomerciāls brīvdabas kultūras vairāku dienu pasākums "Tabūns". To īstenoja nevalstiskā organizācija [[Nekomerciālās Kultūras Attīstības Centrs]] ([[NEKAC]]). Pasākumā apvienoja gan izklaidējošas, gan informatīvas un izglītojošas norises — mūziķu uzstāšanos, video un foto mākslinieku priekšnesumus, konferenci un diskusijas, izstādes, kā arī sporta un vizuālās mākslas akcijas. Pasākuma forma — dzīvošana telšu pilsētiņā Veckuldīgas pilskalnā, kur māksliniekiem ir tieša saikne ar savu auditoriju — īstenoja projekta būtību — brīvā gaisotnē, dialogā parādīt savas idejas un talantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nekac.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191118210741/http://www.nekac.lv/ |archivedate={{dat|2019|11|18||bez}} }}</ref> Kopš 1992. gada Kuldīgā ik vasaru tiek svinēti [[Kuldīgas pilsētas svētki]]. Katru gadu šie svētki kļūst arvien krāšņāki, arvien populārāki un arvien skaistāki. Ik gadu mainās svētku nosaukums un moto. Par tradīciju šajos svētkos ir kļuvis svētku gājiens cauri pilsētai. Gājienā piedalās uzņēmumu un iestāžu pārstāvji no Kuldīgas pilsētas, Kuldīgas rajona un citām vietām. Vēl viena tradīcija Kuldīgas pilsētas svētkos ir [["Alekšupītes skrējiens"]]. == Uzņēmējdarbība == Kopš 1992. gada Kuldīgā darbojas [[Zviedrija]]s — [[Latvija]]s kopuzņēmums [[SIA "Kuldīgas tekstils"]]. 1992. gada februārī [[Zviedrija]]s uzņēmums ''Jersey Vavnader AB'' [[Latvija|Latvijā]] izveidoja meitas uzņēmumu ''Top—print''. Pirms dažiem gadiem ''Top—print'' nosaukumu vadība [[Zviedrija|Zviedrijā]] ieteica nomainīt pret latvisko ''Kuldīgas tekstilu''. Sākumā uzņēmums nodarbināja 25 strādnieces, bet šobrīd jau ap 200, lielākoties sievietes. Uzņēmums nodarbojas ar apģērbu ražošanu, diendienā šujot kreklus, bikses, veļu, cepures, bērnu apģērbu u.c. tekstilizstrādājumus. Lielākā produkcijas daļa tiek nosūtīta mātes uzņēmumam [[Zviedrija|Zviedrijā]], kurš tālāk to izplata [[Dānija|Dānijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un citās valstīs. No 25 sievietēm, kas sāka strādāt, kad izveidoja uzņēmumu, šodien darbu turpina vien 17.<ref name="autogenerated2" /> 1878. gadā Kuldīgā tika dibināta sērkociņu fabrika "Vulkāns". [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā]] [[A/s "Vulkāns"]] reģistrēta 1994. gada 4. maijā, un šīs sabiedrības galvenais nodarbošanās veids bija kokapstrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vestnesis.lv/ |title=Latvijas Vēstnesis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2020|06|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200530014242/https://www.vestnesis.lv/ |archivedate={{dat|2020|05|30||bez}} }}</ref> A/S "Vulkāns" bankrotēja 2002. gadā. Pašlaik Kuldīgā darbojas finiera rūpnīca STIGA RM,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stigarm.lv/produkti/|title=Stiga RM|website=www.stigarm.lv|access-date=2020-09-25}}</ref> vairāki kokapstrādes uzņēmumi, tai skaitā SIA Mars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mars-kokapstrade.lv/|title=Kokmateriāli SIA Mars Kuldīga Latvija|website=SIA MARS|access-date=2020-09-25|language=lv}}</ref> un SIA Vēvers.<ref>[http://vevers.eu/mes/ SIA Vēvers mājaslapa]</ref> == Plašsaziņas līdzekļi == [[Kurzemnieks (laikraksts)|Laikraksts "Kurzemnieks"]] ir vienīgais laikraksts, kas tiek izdots Kuldīgas un Viduskurzemes iedzīvotājiem. Laikraksts ar šādu nosaukumu pirmo reizi tika izdots 1910. gadā. No tā laika Kuldīgā ir izdoti arī citi laikraksti. Mūsdienu laikraksts "Kurzemnieks" bez pārtraukuma iznāk kopš 1989. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kurzemnieks.lv/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090208012838/http://kurzemnieks.lv/ |archivedate={{dat|2009|02|08||bez}} }}</ref> Līdz 2005. gadam Kuldīgā un tās rajonā tika raidīta vietējā Kuldīgas TV, ko vadīja SIA "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". 2005. gadā finanšu trūkuma dēļ tā pārtrauca raidīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/48889 |title= Kuldīgas TV aptur darbu |accessdate= 2010-09-16 |publisher= [[Apollo (portāls)|Apollo]] |date= 2005-06-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Uzņēmums mainīja statusu uz BO "Kuldīgas televīzijas sabiedrība". == Ievērojami cilvēki, kas dzimuši Kuldīgā == * [[hercogs Jēkabs]] (1610—1682), * [[Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers]] (1784—1860), dzejnieks un tulkotājs * [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens]] (1814—1881), mākslinieks * [[Kārlis Davidovs]] (1838—1889), čellists * [[Zēligs Kalmanovičs]] (1885—1944), filologs * [[Sergejs Tretjakovs]] (1892—1937), dzejnieks * [[Maksis Veinreihs]] (1893—1969), lingvists * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993), gleznotājs * [[Gvido Augusts]] (1932), gleznotājs * [[Guntis Veits]] (1954), mūziķis * [[Māris Grīnblats]] (1955—2021), politiķis * [[Edgars Zalāns]] (1967), politiķis * [[Andra Manfelde]] (1973), rakstniece * [[Artis Dvarionas]] (1974), mūziķis * [[Jānis Miņins]] (1980), bobslejists * [[Dana Reizniece-Ozola]] (1981), politiķe * [[Jānis Sproģis]] (1944—2022), latviešu dziedātājs (liriskais tenors) un vokālais pedagogs * [[Kaspars Markševics]] (1985), mūziķis, radio personība. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100" heights="70" perrow="6"> Attēls:Aleksupite.JPG|Alekšupīte Kuldīgas vecpilsētā Attēls:Aleksupites udenskritums ziema.JPG|Alekšupītes ūdenskritums ziemā Attēls:Kuldiga ziema.JPG|Kuldīga ziemā 2006 Attēls:Metropoles setas puse.jpg|Metropole pēc restaurācijas 2008 gadā Attēls:Pagrabins.jpg|Restorāns "Pagrabiņš" 2008 Attēls:Baznīcas iela 20 Kuldīga.jpg|Baznīcas iela 20, ēka kur dzīvoja [[Juris Bārs]] Attēls:Baznīcas iela 23 Kuldīga divritenis.jpg|Sienas gleznojums Baznīcas ielā 23 Attēls:Kurland020.jpg|Ventas rumba Attēls:Dikis pie Kuldigas tiesas.jpg|Dīķis pie Kuldīgas tiesas nama 2006 Attēls:Pa celam uz tiltu.jpg|Pa ceļam uz tiltu 2006 Attēls:Kuldigas venecija.jpg|Kuldīgas venēcija 2008 Attēls:Skatu tornis.jpg|Pārventas skatu tornis 2006 Attēls:Kafejnica stenders.jpg|Kafejnīca "Stenders" 2006 Attēls:Blakus stenderam.jpg|Blakus kafejnīcai "Stenders" 2006 Attēls:Kuldigas setas.jpg|Sētas starp Kuldīgas senajiem namiem 2006 </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} {{Kuldīgas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kuldīgas rajons}} {{Kuldīgas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Kuldīga| ]] gg020msnrt21w9kvafhs80fvoes3eue 0 5899 4532995 4531698 2026-10-07T17:56:30Z SteveK 65087 ([[c:GR|GR]]) [[File:Coat of Furtwangen.svg]] → [[File:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg]] Coat of arms according to information from the city 4532995 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:DEU Abenberg COA.svg|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Adorf Vogtl.jpg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Achern COA.svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Achim COA.svg|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Aichach COA.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Albstadt COA.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Alzenau i. UFr. COA.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Alfeld (Leine) COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Altdorf bei Nürnberg COA.svg|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Altenburg COA.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Altentreptow COA.png|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altötting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Amöneburg COA.svg|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Amorbach COA.svg|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hansestadt Anklam COA.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ansbach COA.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Apolda COA.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arzberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstadt COA.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Arnstein (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Artern COA.svg|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aßlar COA.svg|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Attendorn COA.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aub COA.svg|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA 1811.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Auma (Auma-Weidatal) COA.svg|23px]] || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Abensberg COA.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aach (Hegau) COA.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Aalen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ahrensburg COA.svg|23px]] || [[Ārensburga (Vācija)|Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bacharach COA.svg|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ballenstedt COA.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baunach COA.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Baunatal COA.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Aibling COA.svg|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Arolsen COA.svg|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Belzig COA.svg|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bergzabern COA.svg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berka COA.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bevensen COA.svg|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bramstedt COA.svg|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Buchau COA.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürrheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Dürkheim COA.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Doberan.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Elster COA.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Baden-Baden COA crowned.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Frankenhausen COA.svg|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Gottleuba-Berggießhübel COA.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Griesbach COA.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Hönningen COA.svg|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Homburg vor der Höhe COA.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Camberg COA.svg|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Karlshafen COA.svg|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Köstritz COA.svg|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heldburg COA.svg|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Krozingen COA.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Langensalza COA.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lippspringe COA.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Lobenstein COA.svg|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neustadt an der Saale COA.svg|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Nenndorf COA.svg|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Orb COA.svg|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bad Staffelstein COA.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Schwalbach COA.svg|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Tennstedt COA.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Waldsee COA.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Vilbel COA.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildbad COA.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wildungen COA.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Windsheim COA.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wurzach COA.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Segeberg COA.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sülze COA.svg|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sooden-Allendorf COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Soden-Salmünster COA.svg|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bebra COA.svg|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Berga (Berga-Wünschendorf) COA.svg|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Berlin COA.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-89-030 Bernburg COA.svg|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Betzenstein COA.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Berching.svg|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bingen am Rhein COA.svg|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bischofsheim (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Büdelsdorf COA.svg|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Biedenkopf COA.svg|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Büdingen COA.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Büren COA.svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Biesenthal COA.svg|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bleicherode COA.svg|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bleckede COA.svg|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Blumberg COA.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bodenwerder COA.svg|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bogen.svg|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bochum COA.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga (Bādene-Virtemberga)|Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Braubach COA.svg|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Braunfels COA.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Breinlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bredstedt COA.svg|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bruchköbel COA.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Brunsbüttel COA.svg|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Butzbach COA.svg|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Buchholz in der Nordheide COA.svg|23px]] || [[Buholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Buxtehude COA.svg|23px]] || [[Bukstehūde (pilsēta)|Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg.svg|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Burgau (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Burghausen COA.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burgkunstadt COA.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Burg Stargard COA.png|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Burgstädt COA.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zarrentin am Schaalsee COA.svg|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zehdenick COA.svg|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeil am Main COA.svg|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zeulenroda-Triebes COA.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Celle Coat of Arms.svg|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zierenberg COA.svg|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwönitz COA.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Zwiesel COA.svg|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Zschopau COA.svg|23px]] || [[Čopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme (pilsēta)|Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Demmin COA.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Dettelbach COA.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Delitzsch COA.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Dingelstädt COA.svg|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dingolfing COA.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinkelsbühl COA.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dinklage COA.svg|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Diez COA.svg|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dietfurt an der Altmühl COA.svg|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Donzdorf COA.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA SK.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Drebkau COA.svg|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebeleben COA.svg|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach an der Fils COA.svg|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ebermannstadt COA.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebern (Unterfranken) COA.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersbach-Neugersdorf COA.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Eggenfelden COA.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eibelstadt COA.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Einbeck COA.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eutin COA.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Eisenberg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Eisfeld COA.svg|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Eislingen-Fils COA.svg|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ellingen COA.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ellrich COA.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Elsfleth COA.svg|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eltmann COA.svg|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppstein modern COA.svg|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Erbach (Odenwald) COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbendorf COA.svg|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Erlangen COA.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlenbach am Main.svg|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach (Oberpfalz) COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ettenheim COA.svg|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ehrenfriedersdorf COA.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Falkenstein (1900–1990) COA.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vallendar COA.svg|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Vetschau COA.svg|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Feuchtwangen (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vellmar COA.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Fehmarn COA.svg|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.svg|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vilsbiburg COA.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Visselhövede COA.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Füssen COA.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Flöha COA.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Flörsheim am Main COA.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Florstadt COA.svg|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Vohburg a.d.Donau COA.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkmarsen COA.svg|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Forchheim (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenau COA.svg|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Eder) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Frankfurt am Main COA.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Frauenstein (Erzgebirge) COA.svg|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Freystadt.svg|23px]] || [[Freištate (Vācija)|Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freyung COA.svg|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Freising (Oberbayern) COA.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Friedberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichroda COA.svg|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichsdorf COA.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichshafen COA.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Friedrichstadt COA.svg|23px]] || [[Frīdrihštate (Vācija)|Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Furtwangen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gammertingen COA.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Garz (Rügen) COA.png|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Garding COA.svg|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Garching bei München COA.svg|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gau-Algesheim COA.svg|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gartz (Oder) COA (alt).svg|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Gedern COA.svg|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gefrees COA.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Geisenfeld.svg|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Geisenheim COA.svg|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gelnhausen COA.svg|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gemünden am Main.svg|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gemuenden (Wohra) COA.svg|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Göppingen COA.svg|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Germering COA.svg|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gernsheim COA.svg|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gerolzhofen COA.svg|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Gersfeld (Rhön) COA.svg|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gersthofen COA.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gößnitz (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gefell COA.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gehren (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geesthacht COA.svg|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ginsheim-Gustavsburg COA.svg|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gütersloh COA.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Giengen an der Brenz COA.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gießen COA.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gladenbach COA.svg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Glashütte COA.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glauchau COA.svg|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Glücksburg COA.svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Glinde COA.svg|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Gnoien COA.png|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golßen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gotha COA.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grafenau (Niederbayern) COA.svg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Greding COA.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Greiz COA.svg|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Greußen COA.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Gröningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Grebenau COA (klein).svg|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Grebenstein COA.svg|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grimmen COA.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Grünberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Großalmerode COA.svg|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Großbreitenbach (Großbreitenbach) COA.svg|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Großräschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gudensberg COA.svg|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Gunzenhausen COA.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gundelfingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hadamar COA.svg|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haiger COA.svg|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Halle (Saale) COA.svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hallstadt COA.svg|23px]] || [[Halštate (Vācija)|Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Harburg (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hardegsen COA.svg|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Haßfurt COA.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach (Kinzigtal) COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Cham COA.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.svg|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Haseluenne COA.svg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Höchstadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heide COA.svg|23px]] || [[Heide (pilsēta)|Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heideck COA.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heidenau (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heilbad Heiligenstadt COA.svg|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhafen COA.svg|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heilsbronn COA.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heitersheim COA.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heusenstamm COA.svg|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Heldrungen (An der Schmücke) COA.svg|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Helmbrechts COA.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemau COA.svg|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hemsbach (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Heppenheim (Bergstraße) COA.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Herborn COA.svg|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heringen (Werra) COA.svg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Herrieden COA.svg|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Hersbruck COA.svg|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch-Lichtenau COA.svg|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Höxter COA.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hildburghausen COA.svg|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Hilpoltstein.svg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschau COA.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga (Vācija)|Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hirschhorn (Neckar) COA.svg|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte (pilsēta)|Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa (pilsēta)|Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofgeismar COA.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hofheim COA.svg|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hohenberg an der Eger COA.svg|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hohenleuben COA.svg|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima (pilsēta)|Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Holzgerlingen.svg|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hollfeld COA.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hungen COA.svg|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Husum COA.svg|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ichenhausen COA.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ueckermünde COA.svg|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ilmenau COA.svg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Immenstadt im Allgäu COA.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Immenhausen COA.svg|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Ingolstadt COA.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Īzerlona]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Isny im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.svg|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Katzenelnbogen COA.svg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Calau COA.svg|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Karben COA.svg|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kassel COA.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kaub COA.svg|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kaufbeuren COA.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kelheim COA.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kelkheim (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kellinghusen COA.svg|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Kemnath COA.svg|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Königstein (Sächs. Schw.) COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königstein im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheim unter Teck COA.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Clingen COA.svg|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kolbermoor COA.svg|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Colditz COA.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Cottbus COA.svg|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Krakow am See COA.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kranichfeld COA.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Creuzburg.svg|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Creußen COA.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Krempe (Steinburg) COA.svg|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Crivitz COA.svg|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Krumbach (Schwaben) COA.svg|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Kulmbach COA.svg|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Quickborn COA.svg|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga (Vācija)|Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langewiesen (Ilmenau) COA.svg|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Laubach (Mittelhessen) COA.svg|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauenburg (Elbe) COA.svg|23px]] || [[Lauenburga (Vācija)|Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.svg|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne (pilsēta)|Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Leun COA.svg|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leipheim COA.svg|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Leutershausen COA.svg|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Löningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lich COA.svg|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenberg (Oberfranken) COA.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Limburg an der Lahn COA.svg|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lindenberg COA.svg|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Linden (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lindenfels COA.svg|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lütjenburg COA.svg|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava (Hesene)|Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Lollar COA.svg|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lorch (Rheingau) COA.svg|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-240 Ludwigsfelde COA.svg|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lucka COA.svg|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lukenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Maintal COA.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Maxhütte-Haidhof COA.svg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Marbach am Neckar COA.svg|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Markdorf COA.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktheidenfeld COA.svg|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktoberdorf COA.svg|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Marne (Holstein) COA.svg|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meißen COA.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meuselwitz COA.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meldorf COA.svg|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mölln COA.svg|23px]] || [[Melne (pilsēta)|Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memmingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mendig COA.svg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene (Vācija)|Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Müllrose.svg|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Münchenbernsdorf COA.svg|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Münsingen COA.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Münstermaifeld COA.svg|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mittenwalde COA.svg|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Mitterteich COA.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mittweida COA.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Mülheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Murrhardt COA.svg|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nagold COA.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Nastätten COA.svg|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Naumburg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Höchstädt a. d. Donau COA.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau BW COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga (Vācija)|Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neuenrade COA.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neumarkt in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neunburg vorm Wald COA.svg|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt in Holstein COA.svg|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt am Kulm COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Waldnaab COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate (Brandenburga)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz 1794 COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Ulm COA.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckargemünd COA.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neckarsteinach COA.svg|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nördlingen COA.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Nürtingen COA.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Niebüll COA.svg|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Nidda COA.svg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Niddatal COA.svg|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedenstein COA.svg|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Nienburg (Weser) COA.svg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga (Saksija-Anhalte)|Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Nierstein COA.svg|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Nordhorn.svg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oberasbach COA.svg|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Obernburg am Main COA.svg|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA SK.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Obernkirchen COA.svg|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberursel COA.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oberweißbach-Thür. Wald COA.svg|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Olbernhau COA.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oldenburg in Holstein COA.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Olching COA.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Orānienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ohrdruf COA.svg|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ortenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Osterburken COA.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ostheim vor der Rhön COA.svg|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Parsberg COA.svg|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Papenburg COA.svg|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Peine.png|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-70-296 Perleberg COA.svg|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pfaffenhofen an der Ilm COA.svg|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pfarrkirchen COA.svg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfullingen COA.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Pinneberg COA.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plau am See COA.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Plaue COA.svg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pleystein COA.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Plön COA.svg|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lengefeld COA.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Polch COA.svg|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Pohlheim COA.svg|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-63-244 Premnitz COA.svg|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Pressath COA.svg|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Preetz COA.svg|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Puchheim COA.svg|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rauenberg COA.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Raunheim COA.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rathenow COA.png|23px]] || [[Ratenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Regen COA.svg|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehburg-Loccum COA.svg|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene (Bādene)|Reinfeldene]]|| ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Römhild COA.svg|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rendsburg COA.svg|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Renchen COA.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rhens COA.svg|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rethem (Aller) COA.svg|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rötz COA.svg|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rehau COA.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-73-076 Richtenberg COA.svg|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Rinteln COA.svg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rüdesheim am Rhein COA.svg|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Riedlingen COA.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Reichelsheim (Wetterau) COA.svg|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Riselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rodalben COA.svg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Rodenberg COA.svg|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ronneburg (Thüringen) COA.svg|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ronnenberg COA.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Roth (Mittelfranken) COA.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg an der Fulda COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg ob der Tauber COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenburg - Oberlausitz COA.svg|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rothenfels COA.svg|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde (pilsēta)|Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle (pilsēta)|Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Runkel COA.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ruhla COA.svg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU St. Georgen im Schwarzwald COA.svg|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Scheinfeld COA.svg|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schelklingen COA.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schenefeld (Kreis Pinneberg) COA.svg|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schönsee COA.svg|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schöppenstedt COA.svg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schifferstadt COA.svg|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schlitz COA.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schillingsfürst COA.svg|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schiltach COA.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schleusingen COA.svg|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schlotheim COA.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schlüchtern COA.svg|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schmölln COA.svg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schorndorf (Rems) COA.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schrobenhausen COA.svg|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadtilm COA.svg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stadtallendorf COA.svg|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.svg|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Stadtprozelten COA.svg|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Staufenberg (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stendal COA.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Stühlingen COA.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Stollberg COA.svg|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stolpen COA.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova (Marka)]] || ''Storkow (Mark)'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga (Ukermarka)]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwalmstadt COA.svg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbek COA.svg|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenborn (Knüll) COA.svg|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzheide COA.svg|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwäbisch Gmünd COA.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwaan COA.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Schwentinental COA.svg|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Thalheim COA.svg|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhütte COA.svg|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle (pilsēta)|Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teublitz COA.svg|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Teuchern COA.svg|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-61-492 Teupitz COA.svg|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Templin COA.svg|23px]] || [[Templīne]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Tengen COA.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tettnang COA.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Themar COA.svg|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Toenning COA.svg|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Titisee-Neustadt COA.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Torgelow COA.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tornesch COA.svg|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-72-426 Trebbin COA.svg|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen offz. COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulm COA.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ummerstadt COA.svg|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka (pilsēta)|Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirch COA.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Waltershausen COA.svg|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Börde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Varīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wetzlar COA.svg|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wächtersbach COA.svg|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida (pilsēta)|Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Augšpfalca]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil der Stadt COA.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weil am Rhein COA.svg|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim in Oberbayern COA.svg|23px]] || [[Veilheima Augšbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weimar COA.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weinstadt COA.svg|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenfels COA.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.svg|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Welzheim COA.svg|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne (pilsēta)|Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Werneuchen COA.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.svg|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Gemeindewappen-Wedel-a-d-Elbe 1786.svg|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesenberg (Mecklenburg) COA.svg|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witzenhausen COA.svg|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau neu.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wildberg COA.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wildeshausen COA.svg|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Wilster COA.svg|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.svg|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Winsen (Luhe) COA.svg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wismar COA.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberg COA.svg|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wittenberge COA.svg|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wiesbaden COA.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wiesensteig COA.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesloch COA.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfach COA.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wolfenbüttel COA.svg|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfhagen COA.svg|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wolframs-Eschenbach COA.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratshauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wolfstein COA.svg|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wolgast COA.svg|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wunstorf COA.svg|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzgitter COA.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saalfeld COA.svg|23px]] || [[Zālfelde (Vācija)|Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Selb COA.svg|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selbitz COA.svg|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Senden COA.svg|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sehnde COA.svg|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke (pilsēta)|Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Süßen COA.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Solms COA.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sondershausen COA.svg|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sontra COA.svg|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soest COA.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Suhl COA.svg|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Kemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Frankfurt am Main, Skyline mit Flößerbrücke 2.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] l4idc46kmj91r542tll8x5g7jpdxpqu 0 8048 4533183 4528432 2026-10-08T09:03:27Z ~2026-54169-76 151581 4533183 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''United States of America'' | pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis | valsts_nosaukums = United States of America | karoga_attēls = Flag of the United States.svg | karoga_nosaukums = ASV karogs | ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg | ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis | valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br />''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small> | valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]" | kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vašingtona]] | latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]] | valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]]) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Donalds Tramps]] | valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeimss Deivids Venss]] | valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētājs]] | valsts_galva3 = [[Maiks Džonsons]] | valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]] | valsts_galva4 = [[Džons Robertss]] | neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]¹ | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 9 833 520 | platība_rangs = 3. | procenti_ūdens = 4,66 | iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 34 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $22 675 triljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = 2. | IKP_PPP_per_capita = $56 421 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 7. | HDI = 0.926 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 10. | Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref> | Gini_gads = 2015 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] ($) | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = no -5 līdz -10 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = no -4 līdz -10 | domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 840 | iso_kods_alfa2 = US | iso_kods_alfa3 = USA }} '''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' (''United States, asv ir tung tung tung sahurrrrr''[[ASV administratīvais iedalījums|em]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika|Ziemeirsukaļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežqasv sliktaka valstss [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūLatvija labakas robeža ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], kas iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]), un Klusajā okeānā salu štats [[Havajas]]. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību ASV ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā]]<ref>Ja pie [[Ķīna]]s platības pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], tā paceļas uz trešo vietu</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|lielākā tautsaimniecība pasaulē]], 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref> Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]]. Pirms vairāku Eiropas valstu ([[Anglija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s) veiktās kolonizācijas 17. gadsimta sākumā ASV teritoobamnaiju apdzīvoja vienīgi [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] un Havaju [[polinēzieši]]. {{dat|1776|7|4}} kolonisti no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], pasludinot neatkarību no [[Britu Impērija]]s. ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī [[kultūra]] ir atpazīstamas visā pasaulē. == Etimoloģija == 1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] izveidoja pasaules[[politiskā kultūra|skajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tika diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). Pēc demokrātu posma tauta 2016. gadā atkal izvēlējās republikāņus, tad 2020. gadā atkal demokrātus, visos gadījumos ar nelielu un reizēm zaudētāju apstrīdētu starpību. == Ārpolitika == [[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] sammita laikā 2007. gadā]] Amerikas Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) dažādu iemeslu dēļ nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm. ASV ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[NATO]] dalībvalstīm. Notiek cieša sadarbība arī ar valstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā ASV ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar tikai 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.today/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs. Lielākās problēmas ir [[reālpolitika]]s rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Bruņotie spēki == [[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln'']] [[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments, bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments. 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču [[karaklausība]], tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji pārvietoti ar lielās gaisa spēku flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki 2005. gadā bija izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21|archive-date=2007-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20070610041016/http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html}}</ref> Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā bija 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules militāro izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]], ASV militārie izdevumi 4,06% apmērā 2006. gadā ierindojās 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David |url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date=2008-06-12 |accessdate=2009-03-10 |archive-date=2008-07-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717162004/http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ }}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, ASV bija zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref> == Saimniecība == {| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;" |- ! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji |- |[[Bezdarbs]]||8,9%^{2009. gada aprīlī}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref> |- |[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%^{2009. gada 1. ceturksnī} [1,1%^{2008. gadā}]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|accessdate=2009-06-03|date=2009-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref> |- |[[Inflācija]]||−0,7%^{no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref> |- |[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni^{2009. gadā 2. jūnijā}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref> |- |[[Nabadzība]]||12,5%^{2007. gadā}<ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> |} ASV ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') ASV atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra nokļuva [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> kopā ar lielu daļu pārējās pasaules. [[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā]] Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV ekonomikas, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> ASV joprojām paliek rūpnieciska valsts, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Valsts ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un vienlaikus lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight=|title=New Release/Ultra Petroleum Corp.,|publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03|archive-date=2013-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20130409073623/http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight=}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref> 2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares iedzīvotāju nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo ASV pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundu skaits ir pieaudzis par 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr ASV vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā, kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref> === Ienākumi un tautas attīstība === [[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku]] Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Tomēr ASV [[labklājība]]s līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref> Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk bija mājsaimniecību, kur pelnīja abi pieaugušie, kā arī dzimumu nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas pagarinātas, taču attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bijusi vērsta tikai uz pašu „augšgalu”.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā 1% visbagātāko cilvēku bija 21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas ASV padarīja par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher=University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.|work=Power in America|month=December|year=2006|accessdate=2006-08-21|archive-date=2011-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20111020134522/http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref> === Transports === [[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]]]] Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mēroti ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti [[sabiedriskais transports|sabiedriskajā transportā]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas ASV, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref> === Enerģija === ASV enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnasu [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā]] Tiek uzskatīts, ka ASV [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Valsts ir trešā visapdzīvotākā pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref> ASV iedzīvotāju izcelsme ir ļoti dažāda — trīsdesmit vienā izcelsmes grupā ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas no vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Aziāti ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref> Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājumam — dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; 2008. gadā tika prognozēts, ka šie cilvēki būs minoritāte tikai līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref> Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētu teritorijās (saskaņā ar Statistikas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pilsētās bija vairāk nekā 100 000 un deviņās pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit [[metropole]]s jeb lielpilsētu teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropoļu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s metropoļu teritorijas visas ir augušas par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref> {{ASV lielākās pilsētas}} {{clear}} == Zinātne un tehnoloģijas == [[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā]] ASV ir bijušas starp līderiem zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. ASV lielā mērā attīstīja [[ARPANET]] Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> ASV ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz pusei ASV mājsaimniecību jau 2006. gadā bija platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref> == Kultūra == Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs galvenokārt nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar imigrantiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC /> == Sports == [[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli]] Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par ASV nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref> Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā. == Ārējās saites == {{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}} {| style="font-size:90%;" |width=420 valign=top| '''Latviski:''' * [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv * [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis] travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļveži] lv.tixik.com * [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv * [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091130153937/http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ |date={{dat|2009|11|30||bez}} }} atravel.lv * [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org |width=420 valign=top| '''Angliski:''' * [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites * [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives * [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate * [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States * [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|30em}} {{G8}} {{NATO}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV| ]] q4ra48xibpgvgrh068ws0svsnauztvo 4533186 4533183 2026-10-08T09:12:33Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54169-76|~2026-54169-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4528432 wikitext text/x-wiki {{vērtīgs raksts}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''United States of America'' | pilnais_valsts_nosaukums = Amerikas Savienotās Valstis | valsts_nosaukums = United States of America | karoga_attēls = Flag of the United States.svg | karoga_nosaukums = ASV karogs | ģerboņa_attēls = US-GreatSeal-Obverse.svg | ģerboņa_nosaukums = ASV ģerbonis | valsts_moto = ''[[In God We Trust]]'' <small>(oficiālā kopš 1956.)</small><br />''[[E pluribus unum]]'' <small>([[latīņu valoda|latīņu valodā]]; tradicionālā)</small> | valsts_himna = "[[Zvaigžņotais karogs]]" | kartes_attēls = United States (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Vašingtona]] | latd=38 | latm=53 | latNS=N | longd=77 | longm=2 | longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Ņujorka]] | valsts_valodas = nav (faktiski [[angļu valoda]]) | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Konstitucionāla republika|Konstitucionāla]] [[federācija (valsts)|federāla]] [[prezidentāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[ASV prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Donalds Tramps]] | valsts_galvas_tituls2 = [[ASV viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Džeimss Deivids Venss]] | valsts_galvas_tituls3 = [[ASV pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas priekšsēdētājs]] | valsts_galva3 = [[Maiks Džonsons]] | valsts_galvas_tituls4 = [[ASV Augstākās tiesas priekšsēdētājs|Augstākās tiesas priekšsēdētājs]] | valsts_galva4 = [[Džons Robertss]] | neatkarības_iegūšana = [[ASV vēsture|Neatkarība]]¹ | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{Dat|1776|7|4}} | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | neatkarības_notikums3 = | neatkarības_datums3 = | platība_km2 = 9 833 520 | platība_rangs = 3. | procenti_ūdens = 4,66 | iedzīvotāju_skaits = 331 449 281<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.census.gov/newsroom/press-releases/2021/2020-census-apportionment-results.htmlpid=2020CENSUS&src=pt |title=Census Bureau's 2020 Population Count |work=[[United States Census]] |access-date=April 26, 2021}} The 2020 census is as of April 1, 2020.</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2020. gads|2020]] | iedzīvotāju_skaits_rangs = 3. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 34 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $22 675 triljoni | IKP_PPP_gads = 2021 | IKP_PPP_rangs = 2. | IKP_PPP_per_capita = $56 421 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 7. | HDI = 0.926 | HDI_gads = 2021 | HDI_kategorija = <span style="color:#009900">ļoti augsts</span> | HDI_rangs = 10. | Gini = 48.5<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=OECD Income Distribution Database: Gini, poverty, income, Methods and Concepts |url=http://www.oecd.org/els/soc/income-distribution-database.htm |website=Organisation for Economic Co-operation and Development|accessdate=17 June 2018|language=angliski}}</ref> | Gini_gads = 2015 | Gini_kategorija = <span style="color:#e0584e">vidējs</span> | Gini_rangs = | valūta = [[ASV dolārs]] ($) | valūtas_kods = USD | laika_zona = | utc_offset = no -5 līdz -10 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = no -4 līdz -10 | domēns = [[.us]], [[.gov]], [[.mil]], [[.edu]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 840 | iso_kods_alfa2 = US | iso_kods_alfa3 = USA }} '''Amerikas Savienotās Valstis''' ({{val|en|the United States of America}}), arī '''ASV''' (''United States, USA, US''), ir [[federācija (valsts)|federāla]] [[konstitucionāla republika]], kas sastāv no [[ASV administratīvais iedalījums|50 štatiem]] un no viena [[federālais apgabals|federālā apgabala]]. Valsts atrodas galvenokārt [[Ziemeļamerika]]s centrālajā daļā, kur tās [[kontinentālie štati|savstarpēji saistītie 48 štati]] un galvaspilsētas apgabals [[Vašingtona]] ir izvietoti starp [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] un [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos ar [[Meksika|Meksiku]]. Kontinenta ziemeļrietumos atrodas [[Aļaska|Aļaskas štats]] (austrumos robežojas ar Kanādu, savukārt rietumos ir jūras robeža ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]], kas iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]]), un Klusajā okeānā salu štats [[Havajas]]. Amerikas Savienoto Valstu pakļautībā ir arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]) un [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] (nozīmīgākās no tām ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]). Ar 9,83 miljoniem km² lielu platību ASV ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|trešā]]<ref>Ja pie [[Ķīna]]s platības pieskaita [[Taivāna (sala)|Taivānu]], tā paceļas uz trešo vietu</ref> lielākā valsts pasaulē pēc platības, arī pēc iedzīvotāju skaita tā ir [[valstu uzskaitījums pēc iedzīvotāju skaita|trešā]] trešā lielākā valsts. Amerikāņi ir viena no pasaules etniski daudzveidīgākajām un daudzkulturālākajām [[nācija|nācijām]].<ref name="DD">Adams, J.Q., and Pearlie Strother-Adams (2001). ''Dealing with Diversity''. Chicago: Kendall/Hunt. {{ISBN|0-7872-8145-X}}.</ref> ASV ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|lielākā tautsaimniecība pasaulē]], 2008. gadā tās [[iekšzemes kopprodukts]] bija 14,3 triljoni [[ASV dolārs|ASV dolāru]] (23% no visas pasaules IKP un gandrīz 21% no [[pirktspējas paritāte]]s).<ref name="IMF GDP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/index.aspx|publisher=International Monetary Fund|title=World Economic Outlook Database|month=October|year=2008|accessdate=2008-10-27}}</ref><ref>[[Eiropas Savienība]]i ir lielāka kopējā ekonomika, bet tā nav viena valsts.</ref> Tā ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]]. Pirms vairāku Eiropas valstu ([[Anglija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s, [[Spānija]]s un [[Zviedrija]]s) veiktās kolonizācijas 17. gadsimta sākumā ASV teritoriju apdzīvoja vienīgi [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] un Havaju [[polinēzieši]]. {{dat|1776|7|4}} kolonisti no [[Trīspadsmit kolonijas|13 Lielbritānijas Karalistes kolonijām]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarāciju]], pasludinot neatkarību no [[Britu Impērija]]s. ASV austrumos atrodas [[Apalači|Apalaču kalni]], rietumos — [[Klinšu kalni]], bet vidusdaļā lielāko daļu no [[teritorija]]s aizņem [[Lielie līdzenumi]]. Lielie [[akmeņogles|ogļu]], [[nafta]]s un citu [[derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] krājumi, kā arī plašā [[imigrācija]] [[19. gadsimts|19.]] un [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] veicināja strauju [[rūpniecība]]s un [[tirdzniecība]]s uzplaukumu. Mūsdienās amerikāņu ražotās preces, kā arī [[kultūra]] ir atpazīstamas visā pasaulē. == Etimoloģija == 1507. gadā vācu [[kartogrāfs]] [[Martins Valdzēmillers]] izveidoja pasaules karti, kurā viņš visas jaunatklātās [[Rietumu puslode]]s zemes itāliešu pētnieka un kartogrāfa [[Amerigo Vespuči]] vārdā nodēvēja par Ameriku (''America'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/news/nation/2007-04-24-america-turns-500_N.htm?csp=34|title=Cartographer Put 'America' on the Map 500 years Ago|work=USA Today |date= 2007-04-24 | accessdate =2008-11-30}}</ref> Kādreizējās britu kolonijas pirmās izmantoja to kā jaunās savienības nosaukumu [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijā]], kas bija "vienprātīga trīspadsmit Amerikas Savienoto Valstu Deklarācija", un to {{dat|1776|7|4}} pieņēma "Amerikas Savienoto Valstu pārstāvji" ("''Representatives of the United States of America''").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archives.gov/exhibits/charters/charters.html|title=The Charters of Freedom|publisher=National Archives|accessdate=2007-06-20}}</ref> Pašreizējais nosaukums tika oficiāli noformēts {{dat|1777|11|15}}, kad [[Otrais Kontinentālais Kongress]] (''Second Continental Congress'') pieņēma [[Konfederācijas statūti|Konfederācijas statūtus]] (''Articles of Confederation''). Vispārpieņemta ir arī īsā forma — ASV. Ir arī citas izplatītas valsts nosaukuma formas, piemēram, Savienotās Valstis vai vienkārši Amerika. Sarunvalodā dažreiz šī valsts tiek saukta arī par "Štatiem". Līdz 20. gadsimta otrajai pusei tās latviski dēvēja par Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm jeb ZAS Valstīm.<ref>{{LKV|I.|423}}</ref> Savienoto Valstu pilsoņus sauc par [[amerikāņi]]em. Izplatīti īpašības vārdi, kas tiek lietoti attiecībā uz valsti, ir arī "amerikāņu" un "ASV", piemēram, "amerikāņu vērtības", "ASV bruņotie spēki" u.t.t. Sākotnēji angļu valodā frāzi "Savienotās Valstis" lietoja [[daudzskaitlis|daudzskaitlī]] — piemēram, "''the United States are''" ("Savienotās Valstis ir") — tajā skaitā arī [[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais grozījums|Savienoto Valstu Konstitūcijas trīspadsmitajā grozījumā]], kas ratificēts 1865. gadā. Kā [[vienskaitlis|vienskaitļa]] formu — tas ir, "''the United States is''" — sāka lietot pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] beigām. Šobrīd šīs frāzes standarta forma ir vienskaitlis; daudzskaitļa forma ir saglabāta [[idioma|idiomā]] "''these United States''" ("šīs Savienotās Valstis").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://itre.cis.upenn.edu/~myl/languagelog/archives/002663.html|author=Zimmer, Benjamin|date=2005-11-24|title=Life in These, Uh, This United States|publisher=University of Pennsylvania—Language Log|accessdate=2008-02-22}}</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|ASV vēsture}} === Pamatiedzīvotāji un eiropiešu kolonisti === [[Amerikas pamatiedzīvotāji]] mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorijā ieceļoja no [[Āzija]]s. Viņi aptuveni pirms 10—15 tūkstoš gadiem šķērsoja [[Beringa šaurums|Beringa šaurumu]] un nonāca mūsdienu [[Aļaska]]s teritorijā. Laikam ritot, ciltis izklīda pa visu [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. <!-- Pirmais eiropietis, kas, iespējams, nonāca mūsdienu ASV teritorijā, bija slavenais [[vikingi|vikingu]] jūrasbraucējs [[Leifs Eriksons]], kurš atklāto zemi nosauca par Vīnlandi. Tomēr viņi neuzsāka šo zemju apdzīvošanu. --> [[1492]]. gadā [[Kristofors Kolumbs]] atklāja [[Karību jūra]]s salas, bet pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis [[Huans Ponse de Leons]],<ref>Iespējams nepareizi transliterēts vārds</ref> kurš {{dat|1513|4|2}} izkāpa zemē, kuru nosauca par ''La Florida'' ("Ziedošā"). Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās daudzi miljoni Amerikas pamatiedzīvotāju mira no infekcijas [[slimība|slimībām]], piemēram, no [[bakas|bakām]].<ref>{{Atsauce |author=Meltzer, D.J. |year=1992 |title=How Columbus Sickened the New World: Why Were Native Americans So Vulnerable to the Diseases European Settlers Brought With Them? |journal=New Scientist |pages=38—38 |url=http://www.newscientist.com/article/mg13618424.700-how-columbus-sickened-the-new-world-why-were-nativeamericans-so-vulnerable-to-the-diseases-european-settlers-brought-with-them.html}}</ref> [[Attēls:MayflowerHarbor.jpg|thumb|200px|Kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''" 1620. gadā, kurš ar svētceļotājiem devās uz Ameriku]] [[1606]]. gadā [[Londona|Londonā]] un [[Plimuta|Plimutā]] izveidoja vairākas kompānijas, kas nodarbojās ar Amerikas ziemeļaustrumu krasta izpēti un apguvi. Pirmo [[angļi|angļu]] apmetni [[1607]]. gadā uzcēla mūsdienu [[Virdžīnija]]s štatā un nosauca par [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunu]]. <!-- Tas bija tirdzniecības punkts, kuru izveidoja trīs kuģu apkalpes ''"Newport"'' kuģa kapteiņa vadībā. Šī vieta vienlaicīgi kalpoja arī par atbalsta punktu apkārtnes izpētei. --> [[1609]]. gadā Džeimstaunā izveidoja pirmo [[tabaka]]s plantāciju, ap [[1620]]. gadu ciematā dzīvoja vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. <!-- Imigrantus no [[Eiropa]]s vilināja kontinentā atrodamie [[dabas resursi]]. Imigranti devās uz Ameriku arī tādēļ, ka Eiropā viņiem, atšķirībā no vairākuma, bija citādas domas par valdošo [[reliģija|reliģiju]] un politisko varu. Daudzi pārcēlās uz Jauno pasauli ar visu savu ģimeni un iedzīvi. --> Par spīti Jaunās pasaules vilinājumam, daudzi saskārās ar pārtikas trūkumu, kuru nespēja dot jaunatklātā zeme. [[1619]]. gadā no [[Āfrika]]s uz Džeimstaunu atveda pirmos [[vergi|vergus]]. [[1620]]. gada decembrī [[Masačūsetsa]]s krastos piestāja kuģis "''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''" ar 109 angļu [[puritāņi]]em, un sākās [[Jaunanglija]]s kolonizācija. Šie ieceļotāji noslēdza savstarpēju vienošanos par [[demokrātija|demokrātiju]], [[pašpārvalde|pašpārvaldi]] un pilsoņu tiesībām. Vēlāk līdzīgas vienošanās noslēdza [[Konektikuta]]s, [[Ņūhempšīra]]s un [[Rodailenda]]s kolonisti. Līdz [[1630]]. gadam Plimutas kolonijā izveidojās vairākas pilsētas, no 1630. līdz [[1643]]. gadam Jaunanglijā no Eiropas ieradās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku, bet dienvidu kolonijās uz dzīvi apmetās vairāk nekā 45 tūkstoši cilvēku. 75 gadu laikā radās 13 kolonijas — [[Ņūhempšīra]], [[Masačūsetsa]], [[Rodailenda]], [[Konektikuta]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorka]], [[Ņūdžersija]], [[Pensilvānija]], [[Delavēra]], [[Virdžīnija]], [[Mērilenda]], [[Ziemeļkarolīna]], [[Dienvidkarolīna]] un [[Džordžija]]. === Neatkarība un paplašināšanās === {{Pamatraksts|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Britu—amerikāņu karš|ASV—Meksikas karš}} [[Attēls:Declaration of Independence (1819), by John Trumbull.jpg|thumb|200px|Džona Trambella glezna "Neatkarības deklarācija"]] [[Attēls:US states by date of statehood3.gif|200px|thumb|Kārtība, kādā pavalstis ratificēja 1787. gada [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūciju]] un pievienojās Savienībai]] Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidū [[Apvienotā Karaliste]] no [[Francija]]s ieguva [[Kanāda|Kanādu]] un [[Luiziāna]]s austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānijas valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. [[1770. gadi|1770. gados]] masu nemieri pārauga [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības karā]], kurš ilga no [[1775]]. līdz [[1783]]. gadam. ASV pasludināja savu neatkarību {{dat|1776|7|4}}, kad tās ar [[Francija]]s palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus [[apgaismības laikmets|apgaismība]]s principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām [[monarhija|monarhisma]] attiecībām, ietvēra [[Džons Loks|Džona Loka]] līgumattiecību nostādnes, [[Monteskjē]] idejas par varas dalīšanu valstī, [[Žans Žaks Ruso|Žana Žaka Ruso]] sabiedriskā līguma principus, kaut arī virkne deklarācijas autoru, tai skaitā [[Tomass Džefersons]] un [[Džordžs Vašingtons]], bija vergturi. 1845. gadā ASV pievienojās [[Teksasa]], kas izraisīja [[ASV—Meksikas karš|karu ar Meksiku]]. 1847. gada septembrī krita [[Meksika]]s galvaspisēta [[Mehiko]] un nākamā gada 2. februārī Meksika bija spiesta noslēgt miera līgumu, atdodot ASV plašas teritorijas (arī mūsdienu [[Kalifornija|Kaliforniju]], [[Nevada|Nevadu]], [[Jūta|Jūtu]], [[Arizona|Arizonu]], [[Ņūmeksika|Ņūmeksiku]], kā arī daļu [[Kolorādo]] un [[Vaiominga]]s). === Pilsoņu karš, industrializācija un imperiālisms === {{Pamatraksts|Amerikas pilsoņu karš}} [[Attēls:Battle of Gettysburg, by Currier and Ives.png|thumb|200px|left|Getisburgas kauja, ''Currier and Ives'' litogrāfija ap 1863. gadu]] [[Amerikas pilsoņu kara cēloņi]] bija domstarpības štatu un federālās valdības attiecībās, kā arī konflikti saistībā ar vergturības izplatīšanos jaunajos štatos. [[Abrahams Linkolns]], kurš bija pret verdzību noskaņotās [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] kandidāts, [[1860]]. gadā tika ievēlēts par [[ASV prezidents|prezidentu]]. Pirms viņa stāšanās šajā amatā septiņi vergu štati paziņoja par atšķelšanos — ko federālā valdība uzskatīja par nelegālu rīcību — un izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Amerikas Konfederācijas Valstis]] ("''Confederate States of America''"). Ar Konfederācijas [[Samteras forta kauja|uzbrukumu]] [[Samteras forts|Samteras fortam]] (''Fort Sumter'') sākās [[Amerikas pilsoņu karš]]. Linkolna [[emancipācijas proklamēšana]] (''Emancipation Proclamation'') izraisīja [[verdzība]]s beigas ziemeļu štatu savienībā. Pēc Savienības uzvaras [[1865]]. gadā, trīs veiktie grozījumi [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūcijā]] nodrošināja brīvību gandrīz četriem miljoniem [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]], kuri iepriekš bija vergi,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www2.census.gov/prod2/decennial/documents/1860a-02.pdf| title = 1860 Census | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-10}} Page 7 lists a total slave population of 3,953,760.</ref> kā arī [[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums|padarīja viņus par pilsoņiem]] un [[ASV Konstitūcijas piecpadsmitais labojums|piešķīra balsstiesības]]. Karš un tā iznākums izraisīja būtisku [[federālisms|federālās varas]] palielināšanos.<ref>De Rosa, Marshall L. (1997). ''The Politics of Dissolution: The Quest for a National Identity and the American Civil War''. Edison, NJ: Transaction, p. 266. {{ISBN|1-56000-349-9}}.</ref> [[Attēls:Ellis island 1902.jpg|thumb|200px|Imigrantu ierašanās Ņujorkā 1902. gadā]] Pēc kara un [[Atentāts pret Abrahamu Linkolnu|Linkolna slepkavības]] radikālie republikāņi pielietoja [[Rekonstrukcija (ASV)|Rekonstrukcijas politiku]], kas bija vērsta uz Dienvidu štatu reintegrāciju un pārveidošanu, vienlaikus nodrošinot tikko atbrīvoto vergu tiesības. [[1876]]. gada apstrīdēto prezidenta vēlēšanu risinājums, ko panāca [[1877. gada kompromiss]], noslēdza Rekonstrukcijas periodu; [[Džima Krova likumi]] drīz vien atņēma vēlēšanu tiesības daudziem afroamerikāņiem. Ziemeļu štatos [[urbanizācija]] un vēl nebijis [[imigranti|imigrantu]] pieplūdums no [[Dienvideiropa]]s un [[Austrumeiropa]]s paātrināja [[industrializācija|industrializāciju]]. Imigrācijas vilnis, kas ilga līdz pat [[1929]]. gadam, nodrošināja valsti ar [[darbaspēks|darbaspēku]] un pārveidoja amerikāņu kultūru. Valsts attīstību veicināja augstu tarifu aizsardzība, nacionālās infrastruktūras veidošana un jauni banku noteikumi. [[1867]]. gadā ASV no [[Krievijas Impērija]]s nopirka [[Aļaska|Aļasku]]. [[1890]]. gada [[slaktiņš pie Vundednī strauta]] (''Wounded Knee Massacre'') bija pēdējais bruņotais konflikts ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņiem]]. 1893. gadā [[Havaju salas|Havaju salās]] dzīvojoši amerikāņu uzņēmēji gāza [[Havaju Karaliste]]s vietējo iedzīvotāju monarhiju un 1898. gadā Savienotās Valstis anektēja Havaju arhipelāgu. Uzvara [[Spānijas-Amerikas karš|Spānijas-Amerikas karā]] tajā pašā gadā parādīja, ka ASV kļuvusi par vienu no pasaules lielvarām. Kara rezultātā ASV ieguva [[Puertoriko]], [[Guama|Guamu]] un [[Filipīnas]]. === Pasaules kari un Lielā depresija === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš|Lielā depresija|Otrais pasaules karš}} [[Attēls:Dust Bowl - Dallas, South Dakota 1936.jpg|thumb|200px|left|Izputējusi saimniecība [[Dienviddakota|Dienviddakotā]] ''the Dust Bowl'' laikā 1936. gadā]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma ASV saglabāja neitrālu pozīciju. Vairums amerikāņu juta līdzi [[briti]]em un [[franči]]em, tomēr daudzi bija noskaņoti pret iejaukšanos.<ref>Foner, Eric, and John A. Garraty (1991). ''The Reader's Companion to American History.'' New York: Houghton Mifflin, p. 576. {{ISBN|0-395-51372-3}}.</ref> Tikai [[1917]]. gadā Savienotās Valstis pievienojās [[Antante|Antantes valstīm]], pavēršot notikumu gaitu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajiem Spēkiem]]. Karam beidzoties, [[ASV Senāts]] nevēlējās ratificēt un neapstiprināja [[Versaļas līgums|Versaļas līgumu]], kas izveidoja [[Tautu Savienība|Tautu Savienību]]. Valsts rīkojās saskaņā ar [[unilaterālisms|unilaterālisma]] politiku, kas robežojās ar [[izolacionisms|izolacionismu]].<ref>McDuffie, Jerome, Gary Wayne Piggrem, and Steven E. Woodworth (2005). ''U.S. History Super Review''. Piscataway, NJ: Research & Education Association, p. 418. {{ISBN|0-7386-0070-9}}.</ref> [[1920]]. gadā kustība par [[sieviešu līdztiesības|sieviešu līdztiesībām]] guva panākumus ar [[ASV Konstitūcijas deviņpadsmitais grozījums|konstitucionālajiem grozījumiem]], kas piešķīra [[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]. Labklājība 1920. gados ("''the Roaring Twenties''") beidzās ar [[Volstrītas sabrukums|Volstrītas sabrukumu]] un bankrotu vilni [[1929]]. gadā, kas izraisīja [[Lielā depresija|Lielo depresiju]]. Pēc [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] ievēlēšanas prezidenta amatā [[1932]]. gadā sākās [[Jaunais kurss]] ("''the New Deal''"), kas palielināja valdības iejaukšanos ekonomikā. [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|thumb|200px|[[D-diena]]: ASV kareivji izsēžas [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] krastos Otrā pasaules kara laikā {{dat|1944|6|6}}]] Amerikas Savienotās Valstis pasludināja neitralitāti arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā, kad [[nacistiskā Vācija]] un [[PSRS]] [[1939]]. gada septembrī [[Polijas kampaņa|okupēja Poliju]]. [[1941]]. gada martā ASV sāka materiāli atbalstīt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Antantes valstis]] saskaņā ar [[Lendlīze]]s programmu. {{dat|1941|12|7}} ASV pievienojās Sabiedrotajiem pēc [[Japānas Impērija]]s [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma Pērlhārborai]]. Iesaistīšanās šajā karā veicināja ASV saimniecības attīstību, sekmējot [[kapitālieguldījumi|kapitālieguldījumus]] un darbavietu izveidi. ASV bija vienīgā valsts, kas Otrā pasaules kara dēļ kļuva bagātāka.<ref>Kennedy, Paul (1989). ''The Rise and Fall of the Great Powers''. New York: Vintage, p. 358. {{ISBN|0670728197}}.</ref> Sabiedroto valstu [[Bretonvudsas konference|konferences Bretonvudsā]] (''Bretton Woods'') un [[Jaltas konference|Jaltā]] lika pamatus [[Apvienoto Nāciju Organizācija|jaunai starptautisko organizāciju sistēmai]], kas nostādīja ASV un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] pasaules notikumu centrā. Pēc uzvaras Eiropā [[1945]]. gadā notika starptautiska konference [[Sanfrancisko]], kuras laikā pieņēma [[ANO statūti|Apvienoto Nāciju Hartu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.state.gov/r/pa/ho/pubs/fs/55407.htm |title=The United States and the Founding of the United Nations, August 1941—October 1945|month=October | year=2005 |accessdate = 2007-06-11 |publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of Public Affairs, Office of the Historian}}</ref> Savienotās Valstis radīja pirmos [[kodolieroči|kodolieročus]] un kara beigās [[1945]]. gada augustā uzmeta divas [[atombumba]]s uz [[Hirosima|Hirosimu]] un [[Nagasaki]], [[2. septembris|2. septembrī]] Japāna kapitulēja.<ref>Pacific War Research Society (2006). ''Japan's Longest Day''. New York: Oxford University Press. {{ISBN|4-7700-2887-3}}.</ref> === Aukstā kara periods === {{Pamatraksts|Aukstais karš|Vjetnamas karš}} [[Attēls:Martin Luther King - March on Washington.jpg|thumb|175px|left|[[Mārtins Luters Kings]] 1963. gadā runas ''[[I Have a Dream]]'' laikā]] Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] ASV un PSRS visiem līdzekļiem tiecās pēc pasaules varas. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pasaulē dominēja [[militārisms]], izveidojās [[NATO]] un [[Varšavas pakts]]. ASV atbalstīja [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvo tirgu]] un demokrātiju, turpretim PSRS veicināja [[plānveida ekonomika|plānveida ekonomiku]] un autoritārismu. Amerikāņu karaspēks karoja ar [[ĶTR]] bruņotajiem spēkiem [[Korejas karš|Korejas karā]], kas ilga no [[1950]]. līdz [[1953]]. gadam. [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] [[Pretamerikāņu darbības izmeklēšanas komiteja]] ierosināja vairākas izmeklēšanas pret kreiso partiju biedriem; senators [[Džozefs Makārtijs]] kļuva par komunistiski un kreisi noskaņoto amerikāņu vajāšanu galveno iniciatoru. Pēc tam, kad [[1961]]. gadā Padomju Savienība veica [[Vostok-1|pirmo cilvēka lidojumu kosmosā]], prezidents [[Džons Kenedijs]] izteica vēlmi, lai Amerikas Savienotās Valstis aizvestu "[[Apollo programma|cilvēku uz Mēnesi]]". Kenedijs un [[Ņikita Hruščovs|Hruščovs]] novērsa [[Kubas raķešu krīze]]s pāraugšanu kodolkarā. Tajā pašā laikā ASV piedzīvoja ilgstošu saimniecības uzplaukumu. Pastiprinājās afroamerikāņu kustība pret [[segregācija|segregāciju]] un [[diskriminācija|diskrimināciju]], ko vadīja [[Roza Pārksa]] un [[Mārtins Luters Kings]]. Pēc [[Atentāts pret Džonu Kenediju|Džona Kenedija slepkavības]] [[1963]]. gadā prezidents [[Lindons Džonsons]] pieņēma Pilsoņu Tiesību aktu (1964) un Aktu par balsstiesībām (1965). Džonsons un viņa amata pēctecis [[Ričards Niksons]] izvērsa [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]]. Pieauga [[kontrkultūra|kontrkultūru]] kustība, kuru sekmēja protesti pret Vjetnamas karu, tumšādaino nacionālisms un [[seksuālā revolūcija]]. [[Votergeitas skandāls|Votergeitas skandāla]] rezultātā [[1974]]. gadā Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš izvēlējās atkāpties no amata, nevis tikt apsūdzēts valsts noziegumā ar tādiem spriedumiem kā taisnīguma kavēšana un varas ļaunprātīga izmantošana. Viņa vietā par prezidentu kļuva viceprezidents [[Džeralds Fords]]. [[Džimijs Kārters|Džimija Kārtera]] administrācija [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās iezīmējās ar [[stagflācija|stagflāciju]] un [[Irānas ķīlnieku krīze|Irānas ķīlnieku krīzi]]. [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] ievēlēšana prezidenta amatā [[1980]]. gadā veicināja izmaiņas [[nodoklis|nodokļu]] iekasēšanā un izdevumu prioritāšu ziņā. Viņa otrais termiņš šajā amatā izraisīja gan [[Irānas-Kontru skandāls|Irānas-Kontru skandālu]] (''Iran-Contra scandal''), gan arī attiecību uzlabošanos ar Padomju Savienību. Aukstais karš noslēdzās ar [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukumu]]. === Mūsdienas === [[Attēls:World-Trade-Center 9-11.jpg|thumb|200px|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] {{dat|2001|9|11|Ģ}} rītā]] Pēc PSRS sabrukuma ASV kļuva par dominējošo pasaules lielvaru, [[1990. gadi|1990. gados]] tās piedalījās [[Līča karš|Līča karā]] prezidenta [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža H. V. Buša]] vadībā un [[Dienvidslāvijas kari|Dienvidslāvijas karos]] prezidenta [[Bills Klintons|Billa Klintona]] vadībā. Līdz 2001. gadam ASV piedzīvoja ilgstošāko ekonomisko izaugsmi valsts vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Voyce, Bill|url=http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|title=Why the Expansion of the 1990s Lasted So Long|publisher=Iowa Workforce Information Network|date=2006-08-21|accessdate=2007-08-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061006020321/http://iwin.iwd.state.ia.us/iowa/ArticleReader?itemid=00003700&print=1|archivedate=2006-10-06}}</ref> [[2000. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] noslēdzās ar [[Džordžs V. Bušs|Džordža V. Buša]] uzvaru. {{dat|2001|9|11}} ''[[Al-Qaida]]'' [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|teroristi uzbruka]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centram]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] un [[Pentagons|Pentagonam]], un ASV uzsāka [[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]]. 2001. gada beigās [[ASV Bruņotie spēki]] iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]], gāza [[Taliban|talibu]] valdību un iznīcināja ''Al-Qaida'' mācību nometnes. 2002. gadā prezidenta Buša administrācija sāka pieprasīt izmaiņas [[Irāka]]s pastāvošajā režīmā un valsts iekārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Many Europeans Oppose War in Iraq| work = USA Today| url = http://www.usatoday.com/news/world/2003-02-14-eu-survey.htm| date = 2003-02-14| accessdate = 2008-09-01}}{{Tīmekļa atsauce| author = Springford, John| title = 'Old’ and ‘New’ Europeans United: Public Attitudes Towards the Iraq War and US Foreign Policy| publisher = Centre for European Reform| url = http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| month = December| year = 2003| accessdate = 2008-09-01| archiveurl = https://web.archive.org/web/20040328182510/http://www.cer.org.uk/pdf/back_brief_springford_dec03.pdf| archivedate = 2004-03-28}}</ref> [[2003. gads|2003]]. gadā koalīcijas bruņotie spēki iebruka Irākā, gāžot tās diktatoru [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]]. Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija "[[Amnesty International]]" apsūdzēja Savienotās Valstis [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumos saistībā ar [[Karš pret terorismu|Karu pret terorismu]] un [[Irākas karš|Irākas karu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=|url=http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|title=Amnesty International Report 2007|publisher=Amnesty International|accessdate=2008-01-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111012733/http://thereport.amnesty.org/eng/Regions/Americas|archivedate=2008-01-11}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā [[viesuļvētra "Katrīna"]] izpostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]]. Globālās ekonomikas krīzes laikā [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|par ASV prezidentu ievēlēja]] [[Baraks Obama|Baraku Obamu]], pirmo [[afroamerikānis|afroamerikāni]] ASV prezidenta amatā, kurš beidza Irākas karu. [[2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2016. gada prezidenta vēlēšanās]] uzvarēja uzņēmējs [[Donalds Tramps]], kurš īstenoja populistisku politiku, sāka celt žogu uz ASV un Meksikas robežas un ārpolitikā īstenoja "Amerika pirmajā vietā" principu. Demokrātu partijas kontrolētā ASV Kongresa Pārstāvju palāta atkārtoti nobalsoja par impīčmenta procedūras sākšanu pret Trampu, tomēr to noraidīja Senāts. [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas]] uzvarēja [[Džo Baidens]], kura laikā notika [[COVID-19 pandēmija]] un [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kā arī saasinājās Trampa sāktais tirdzniecības karš ar Ķīnas Tautas Republiku. [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] vēlreiz kandidēja un uzvarēja [[Donalds Tramps]]. Kļūstot par otro prezidentu ASV vēsturē, kurš ir stājies amatā divas reizes, kuri nav secīgi. == Ģeogrāfija == [[Attēls:USA topo en.jpg|thumb|200px|ASV centrālās daļas topogrāfiskā karte]] Amerikas Savienoto Valstu [[platība]] ir gandrīz 9,83 miljoni [[kvadrātkilometrs|km²]], bet kontinentālās daļas platība (bez kontinentālās, bet [[Kanāda]]s atdalītās [[Aļaska]]s un [[Havajas|Havaju salām]]) ir aptuveni 7,8 miljoni km². Aļaskas platība ir aptuveni 1,48 miljoni km², savukārt Havaju salu platība, kuras atrodas [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas centrā, ir tikai 16,2 tūkstoši km². ASV ir trešā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Pirmās divas vietas ieņem [[Krievijas Federācija]] un [[Kanāda]]. ASV pārvalda arī teritorijas [[Karību jūra|Karību jūrā]] ([[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]]), bet Klusajā okeānā tās pārvaldē ir [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]]. Valsts austrumu krastu apskalo [[Atlantijas okeāns]], rietumu krastu [[Klusais okeāns]], bet dienvidaustrumus Atlantijas okeāna [[Meksikas līcis]]. Ziemeļos tā robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], bet dienvidos — ar [[Meksika|Meksiku]]. ASV ir jūras robeža arī ar [[Krievija|Krievijas Federāciju]]. Tā iet cauri [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]] pie Aļaskas krastiem. Aļaskas ziemeļu krastu apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. === Reljefs === ASV teritorijā ir vairāki lieli ģeogrāfiski objekti. Austrumos pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastiem atrodas [[Apalači|Apalaču]] kalnu sistēma. Rietumos un dienvidos no tās atrodas [[zemiene]]s, pa kurām plūst lielākās [[upe]]s, piemēram, [[Misisipi (upe)|Misisipi]] un [[Misūri (upe)|Misūri]]. Vēl uz rietumiem apvidus pārvēršas [[līdzenums|līdzenumos]] un [[prērija|prērijās]], kurus sauc par [[Lielie līdzenumi|Lielajiem līdzenumiem]], bet aiz tiem sākas [[Klinšu kalni]] un [[Kordiljeri|Kordiljeru]] kalnu sistēma. Kordiljeru kalnu sistēma aizņem gandrīz visus rietumus. Arī [[Aļaska|Aļaskā]] atrodas Kordiljeru kalnu sistēma. Tieši šeit atrodas arī valsts augstākais punkts, tas ir [[Denali]] (6193 m). Savukārt [[Havaju salas]] ir vulkāniskas salas, kuru augstākais punkts ir 4205 metrus virs jūras līmeņa, tas ir [[Maunakea]]. === Klimats === [[Attēls:Dimmitt Tornado1 - NOAA.jpg|thumb|200px|[[Virpuļviesulis]] [[Teksasa|Teksasā]]]] Valsts lielā izmēra dēļ tajā ir praktiski ļoti plaša spektra [[klimats]]. Lielākā daļa no valsts atrodas [[mērenā josla|mērenajā joslā]], bet [[Havajas]] un [[Florida]]s dienvidu daļa atrodas [[tropu josla|tropu joslā]], savukārt [[Aļaska]] atrodas [[Arktiskā josla|arktiskajā joslā]]. No [[Lielie līdzenumi|Lielo līdzenumu]] 100. meridiāna uz rietumiem ir sastopami arī [[pustuksnesis|pustuksneši]]. ASV klimatu spēcīgi ietekmē gaisa masas, kas nāk no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļas. Savukārt ASV dienvidu štatus regulāri apdraud [[viesuļvētra]]s jeb orkāni. [[2005. gads|2005]]. gadā viena no tām, [[viesuļvētra "Katrīna"]], nopostīja [[Ņūorleāna|Ņūorleānu]], savukārt ASV vidienē regulāri plosās [[virpuļviesulis|virpuļviesuļi]]. Zemākā gaisa [[temperatūra]] ir reģistrēta [[Aļaska|Aļaskā]]. Tā sasniedza −62 °C.<ref>{{en ikona}} Williams, Jack [http://www.usatoday.com/weather/wcstates.htm Each state’s low temperature record] ''USA today'', ''URL accessed 13 June, 2006.''</ref> Savukārt augstākā temperatūra ir reģistrēta [[Nāves ieleja|Nāves ielejā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], kur termometra stabiņš sasniedza +56,7 °C atzīmi.<ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf | title = Weather and Climate | year = 2002 | month = January | format = PDF | work = Official website for Death Valley National Park | publisher = National Park Service U. S. Department of the Interior | pages = 1-2 | access-date = {{dat|2009|05|11||bez}} | archive-date = {{dat|2011|09|05||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20110905072549/http://www.nps.gov/deva/planyourvisit/upload/Weather.pdf}}</ref> Šī temperatūra ir par grādu zemāka, nekā pasaulē reģistrētā augstākā temperatūra. === Administratīvais iedalījums === {{Pamatraksts|ASV administratīvais iedalījums}} Amerikas Savienotās Valstis ir [[Federācija (valsts)|federāla savienība]], kas administratīvi iedalīta 50 štatos. Sākotnēji pastāvošie trīspadsmit štati bija trīspadsmit koloniju pēcteči, kuri pretojās britu likumiem. Lielākā daļa pārējo štatu tika pievienoti no teritorijām, kas tika iegūtas kara laikā vai arī tās iegādājās ASV valdība. Kā daži izņēmumi ir [[Vērmonta]], [[Teksasa]] un [[Havajas]]: katrs no šiem štatiem, pirms tie pievienojās valstu savienībai, bija neatkarīga republika. Vēl citi izņēmumi ir tie štati, kurus veidojuši sākotnējo trīspadsmit štatu teritorijā dzīvojošie. Valsts vēstures pašā sākumā šādi tika izveidoti trīs štati: [[Kentuki]] no [[Virdžīnija]]s; [[Tenesī]] no [[Ziemeļkarolīna]]s; [[Meina]] no [[Masačūsetsa]]s. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā [[Ziemeļvirdžīnija]] atdalījās no Virdžīnijas. Visjaunākais štats — Havajas — ieguva štata statusu {{dat|1959|8|21}}. Štatiem nav tiesību atdalīties no savienības. Štati kopā veido gandrīz ASV teritoriju; vēl divas citas teritorijas, kas uzskatāmas par neatņemamu ASV valsts daļu, ir [[Vašingtona|Kolumbijas apgabals]], federālais apgabals, kur atrodas galvaspilsēta [[Vašingtona]], un [[Palmiras atols]], kas ir neapdzīvots, bet ietilpst valsts teritorijā Klusajā okeānā. ASV pieder arī piecas lielas aizjūras teritorijas: [[Puertoriko]] un [[ASV Virdžīnas]] Karību jūrā un [[ASV Samoa]], [[Guama]] un [[Ziemeļu Marianas Salas]] Klusajā okeānā. Šajās visās iepriekš minētajās teritorijās dzimušiem ir ASV pilsonība (izņemot tikai Amerikāņu Samoa teritorijā dzimušos). {{ASV štatu karte}} === Nacionālie parki === ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks ne tikai ASV, bet arī pasaulē ir [[Jeloustonas nacionālais parks]]. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir [[Greitsmokimauntinsu nacionālais parks]] Dienvidapalačos, ko gadā apskata 9 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī [[Josemitu nacionālais parks|Josemitu ieleja]]. == Valdība un vēlēšanas == [[Attēls:Capitol Building Full View.jpg|thumb|235px|[[ASV Kapitolijs]] — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] darba vieta]] Amerikas Savienotās Valstis ir pasaulē vecākā joprojām eksistējošā [[Federācija (valsts)|federācija]]. ASV ir [[konstitucionāla republika]], "kurā vairākuma likumi nosaka minoritāšu tiesības, kas tiek aizsargātas ar likumu."<ref>Scheb, John M., and John M. Scheb II (2002). ''An Introduction to the American Legal System''. Florence, KY: Delmar, p. 6. {{ISBN|0-7668-2759-3}}.</ref> Tā būtībā ir veidota kā [[reprezentatīvā demokrātija]], lai gan ASV pilsoņi, kuri dzīvo šīs valsts teritorijā, netiek pielaisti pie tiešas balsošanas federālo amatpersonu vēlēšanās.<ref>Raskin, James B. (2003). ''Overruling Democracy: The Supreme Court Vs. the American People''. London and New York: Routledge, pp. 36—38. {{ISBN|0-415-93439-7}}.</ref> Valdības darbību regulē [[Valsts varas dalīšana|pilnvaru nodalīšana]], ko paredz [[ASV Konstitūcija|Konstitūcija]], kas kalpo par valsts galveno juridisko dokumentu. Amerikāņu [[federālisms|federālajā sistēmā]] pastāv trīs līmeņu valdība — federālā, štata un vietējā; vietējās valdības pienākumi tiek vispārēji iedalīti starp [[apgabals (ASV)|apgabalu]] valdību un pašvaldībām. Gandrīz visos gadījumos izpildvaras un likumdošanas amatpersonas tiek ievēlētas pēc apgabala pilsoņu [[balsu vairākums|balsu vairākuma]]. Nepastāv [[proporcionālā pārstāvniecība]] federālā līmenī, un tas ir ļoti rets gadījums arī zemākos valdības līmeņos. Federālās un valsts juridiskās un ministru kabineta amatpersonas parasti ieceļ izpildvara un apstiprina likumdevēja vara, lai gan daži valsts tiesneši un amatpersonas tiek ieceltas pēc tautas balsojuma. [[Attēls:WhiteHouseSouthFacade.JPG|thumb|200px|left|[[Baltais nams|Baltā nama]] dienvidu fasāde — [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] darba vieta]] Federālā valdība sastāv no trim nozarēm: * [[likumdošana]]: divpalātu [[ASV Kongress|Kongress]], ko veido [[ASV Senāts|Senāts]] un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]; pieņem federālos likumus, [[kara pieteikšana|deklarē karu]], pieņem līgumus un vienošanās, pieder vara pār naudas līdzekļiem un [[impīčments|vara par amatpersonu atcelšanu no amata]], tādējādi tai pieder iespēja atcelt no amata valdības locekļus. * [[izpildvara]]: [[ASV prezidents|prezidents]] ir [[militārais virspavēlnieks]]; pieder [[veto]] tiesības likumdošanas likumprojektos, pirms tiek pieņemts likums; ieceļ [[ASV Ministru kabinets|Ministru kabinetu]] un citas amatpersonas, kuras pārrauga un īsteno federālos likumus un politiku. * [[tiesu vara]]: [[ASV Augstākā tiesa|Augstākā tiesa]] un zemākās federālās tiesas, kurās tiesnešus ieceļ prezidents saskaņā ar Senāta apstiprinājumu; skaidro likumus un atceļ tos likumus, kuri uzskatāmi par nekonstitucionāliem. [[Attēls:USSupremeCourtWestFacade.JPG|thumb|200px|[[ASV Augstākā tiesa|ASV Augstākās tiesas]] ēkas rietumu ieeja]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]] ietver 435 biedrus, no kuriem ikviens pārstāv kongresa apgabalu termiņā uz diviem gadiem. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados. Tā, piemēram, pēc [[2000. gads|2000]]. gadā veiktās [[tautas skaitīšana]]s, septiņiem štatiem pieder kā minimums vismaz viens pārstāvis, turpretim [[Kalifornija]]i, kas ir vislielākais štats pēc iedzīvotāju skaita, pieder piecdesmit trīs amata vietas. [[ASV Senāts|Senātā]] ir 100 biedri, kurā katru štatu pārstāv divi [[ASV senators|senatori]], kas vairumā gadījumu tiek ievēlēti uz sešu gadu termiņu; viena trešdaļa no Senāta amata posteņiem tiek ievēlēti katru otro gadu. [[ASV prezidents|Prezidents]] tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu un var tikt ievēlēts amatā ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidentu neievēl pēc tiešā balsojuma, bet pēc netiešās vēlēšanu kolēģijas sistēmas, kurā izšķirošās balsis sadala štati. [[ASV Augstākā tiesa|Augstākajā tiesā]], ko vada [[ASV galvenais tiesnesis]], ir deviņi biedri, kas atrodas šajos amatos uz mūžu. Valstu jeb štatu valdības ir veidotas pēc aptuveni līdzīga parauga; [[Nebraska]]s štatam vienīgajam ir vienkameras likumdošanas vara. Katra štata [[ASV gubernators|gubernatori]] tiek ievēlēti tiešā veidā. Visi likumi un procedūras gan štatos, gan federālajās valdībās ir priekšmets, kuru iespējams pārskatīt, un jebkurš likums, kas nav saskaņā ar [[ASV Konstitūcija|Konstitūciju]], ir atceļams. Konstitūcijas oriģinālteksts paredz federālās valdības struktūru un pienākumus, kā arī tās saikni ar katru štatu individuāli. Konstitūcijas pirmais pants aizsargā tiesības izmantot ''habeas corpus'' principu, kas saistīts ar aizsardzību pret iespējami nelikumīgu apcietinājumu (ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu, kas uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību), bet trešais pants garantē tiesības uz tiesas procesu un likumīgu iztiesāšanu visās [[krimināllieta|krimināllietās]]. Ja Konstitūcijā tiek veikti grozījumi, tiem jāgūst atbalsts vismaz no trīs ceturtdaļām štatu. Konstitūcijā ir veikti grozījumi divdesmit septiņas reizes; pirmie desmit grozījumi, kas sastādīja [[ASV Tiesību bils|Tiesību bilu]], un Četrpadsmitais grozījums paredz galveno pamatu amerikāņu individuālajām tiesībām. === Partijas, ideoloģija un politika === [[Attēls:Official portrait of Barack Obama.jpg|thumb|150px|[[Baraks Obama]] — pirmais afroamerikāņu izcelsmes [[ASV prezidents]]]] Lielākajā daļā savas vēstures ASV politika darbojusies pēc saskaņā ar [[divu partiju sistēma|divpartiju sistēmas]]. Vēlētiem amatiem visos līmeņos štata administrētās [[primārās vēlēšanās]] tiek izvēlēti galvenie partiju kandidāti, kas piedalīsies turpmākajās [[vispārējās vēlēšanās]]. Kopš [[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1856. gada vispārējām vēlēšanām]] galvenās partijas ir bijušas [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] (''the Democratic Party''), kura dibināta [[1824]]. gadā, un [[ASV Republikāniskā partija|Republikāniskā partija]] (''the Republican Party''), kura dibināta [[1854]]. gadā. Kopš [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikiem tikai viens trešās partijas prezidenta kandidāts — bijušais prezidents [[Teodors Rūzvelts]], kurš darbojās kā [[ASV Progresīvā partija|Progresa aizstāvis]] jeb Progresists [[1912]]. gadā — ir ieguvis 20% tautas balsošanā. Amerikāņu [[politiskā kultūra|politiskajā kultūrā]] Republikāņu partija tiek uzskatīta par centrāli labējo jeb "konservatīvo" partiju, savukārt Demokrātu partija uzskatāma par centrāli kreiso jeb "liberālo" partiju. [[ASV ziemeļaustrumi|Ziemeļaustrumu]] un [[ASV Rietumu krasts|Rietumu krasta]] štati, kā arī daži no [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] štatiem, kuri tiek dēvēti arī par "zilajiem štatiem" (''blue states''), ir relatīvi liberāli. Tā sauktie "sarkanie štati" (''red states'') [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]] un lielākā daļa [[Lielie līdzenumi|Lielā līdzenuma]] un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnu]] štati ir relatīvi konservatīvi. [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2008. gada vēlēšanās]] prezidenta amatu ieguva demokrāts [[Baraks Obama]], kurš bija 44. prezidents ASV un pirmais [[afroamerikānis]], kurš ievēlēts šajā amatā. Visi iepriekšējie prezidenti bijuši tikai eiropiešu izcelsmes pārstāvji. 2008. gada prezidenta vēlēšanas arī parādīja, ka Demokrātu partija nostiprina savu ietekmi un kontroli gan [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]], gan [[ASV Senāts|Senātā]]. 111. Savienoto Valstu Kongresā Senāts ietvēra 57 demokrātus, divus neatkarīgos pārstāvjus, kuri slēgtā pirmsvēlēšanu kampaņā piedalījās kopā ar demokrātiem, un 40 republikāņi (tika diskutēts par vēl vienu amata posteni); Pārstāvju palāta ietver 256 demokrātus un 178 republikāņus (viens amata postenis ir vakants). Pēc demokrātu posma tauta 2016. gadā atkal izvēlējās republikāņus, tad 2020. gadā atkal demokrātus, visos gadījumos ar nelielu un reizēm zaudētāju apstrīdētu starpību. == Ārpolitika == [[Attēls:Bush&Putin33rdG8.jpg|thumb|150px|Bijušais [[ASV prezidents]] [[Džordžs V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] 33. [[Lielais astotnieks|G8]] sammita laikā 2007. gadā]] Amerikas Savienotajām Valstīm pieder globāla ietekme ekonomikas, politikas un militārā jomā. ASV ir pastāvīgs biedrs [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[ANO Drošības padome|Drošības Padomē]], un [[Ņujorka|Ņujorkā]] atrodas [[Apvienoto Nāciju galvenā mītne|ANO galvenā mītne]] jeb centrālā pārvalde. Gandrīz visām valstīm ir savas [[vēstniecība]]s, kuras atrodas [[Vašingtona|Vašingtonā]], kā arī daudzi [[konsulāts|konsulāti]] visā valsts teritorijā. Turklāt gandrīz visas valstis uzņem savās valstīs amerikāņu diplomātiskās pārstāvniecības. Tomēr [[Kuba]]i, [[Irāna]]i, [[Ziemeļkoreja]]i, [[Butāna]]i, [[Sudāna]]i un [[Ķīnas Republika]]i (Taivānai) dažādu iemeslu dēļ nepastāv oficiālas diplomātiskas attiecības ar Savienotajām Valstīm. ASV ir īpašas attiecības ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kā arī spēcīga saikne ar [[Austrālija|Austrāliju]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Japāna|Japānu]], [[Izraēla|Izraēlu]] un [[NATO]] dalībvalstīm. Notiek cieša sadarbība arī ar valstīm, kas atrodas [[Amerikas valstu organizācija|Amerikas valstu organizācijā]] (AVO) ("''Organization of American States''", OAS), kā arī ar valstīm, ar kurām noslēgti līgumi par brīvo tirdzniecību kā, piemēram, trīspusīgais [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības līgums]] ("''North American Free Trade Agreement''", NAFTA) ar [[Kanāda|Kanādu]] un [[Meksika|Meksiku]]. 2005. gadā ASV ieguldīja $27 miljardus [[oficiālais attīstības atbalsts|oficiālās attīstības atbalstam]], kas bija vairāk kā jebkur citur pasaulē. Tomēr, kas attiecas uz [[valsts bruto ienākums|valsts bruto ienākuma]] daļu (GNI — ''gross national income''), ASV ar tikai 0,22% devumu ierindojās divdesmitajā vietā divdesmit divu donorvalstu vidū, tas ir, valstu vidū, kas sniedz ekonomisku palīdzību. Nevalstiskie jeb ar valdību nesaistītie avoti kā, piemēram, privāti dibināti uzņēmumi, korporācijas jeb akciju sabiedrības, izglītības un reliģiskās iestādes šim mērķim ziedoja $96 miljardus. Kopējā summa — $123 miljardi — ir lielāka nekā jebkur citur pasaulē un septītajā vietā pēc valsts bruto ienākuma procentuālās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Americans Favor Private Giving, People-to-People Contacts|date=2007-05-24|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|accessdate=2007-06-17|archiveurl=https://archive.today/20070613030525/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2007&m=May&x=20070524165115zjsredna0.2997553|archivedate=2007-06-13}}</ref> Pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma ASV kļuva par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. ''karsto punktu'' nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. ''trešās pasaules'' valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs. Lielākās problēmas ir [[reālpolitika]]s rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko [[Terorisms|terorismu]], kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku, piemēram, [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra uzbrukums]], kurā vaino teroristu organizāciju ''[[Al-Qaida]]''. == Bruņotie spēki == [[Attēls:USS Abraham Lincoln(CVN 72).jpg|thumb|200px|ASV lidmašīnu bāzes kuģis ''USS Abraham Lincoln'']] [[ASV prezidents|Prezidentam]] pieder [[ASV Bruņotie spēki|valsts bruņoto spēku]] virspavēlnieka tituls, un tieši prezidents ieceļ šo bruņoto spēku vadītājus, kā arī [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības ministru]] (''secretary of defence'') un apvienotā militārā štāba priekšniekus jeb vadītājus (''Joint Chiefs of the Staff''). [[ASV Aizsardzības departaments]] pārvalda bruņotos spēkus, tai skaitā armiju, [[ASV Jūras kara flote|jūras kara floti]], jūras kājniekus un [[ASV Gaisa spēki|gaisa karaspēkus]]. ASV krasta apsardzi miera laikos vada Dzimtenes drošības departaments, bet kara laikā — Jūras kara flotes departaments. 2005. gadā militārajā nozarē ASV aktīvā dienestā bija nodarbināti 1,38 miljoni darbinieku,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|title=Department of Defense Active Duty Military Personnel Strengths by Regional Area and by Country (309A)|date=2005-12-31|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081112093417/http://www.globalpolicy.org/empire/tables/2005/1231militarypersonnel.pdf|archivedate=2008-11-12}}</ref> kā arī ir vairāki simti tūkstošu gan Militārajās rezervēs, gan Nacionālajā gvardē (''National Guard''); kopumā iesaistīti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. Arī Aizsardzības departamentā kopumā nodarbināti gandrīz 700 000 civilpersonu, neskaitot darba izpildītājus. Militārais dienests ASV ir brīvprātīgs, taču [[karaklausība]], tas ir, obligātais militārais dienests iespējams karalaikā ar Obligātā kara dienesta sistēmas starpniecību (''Selective Service System''). Amerikas bruņotie spēki var tikt strauji pārvietoti ar lielās gaisa spēku flotes palīdzību, kas sastāv no lidaparātu transporta un gaisa tankeriem degvielas krājumu papildināšanai, kā arī, izmantojot Jūras kara floti ar vienpadsmit aktīviem [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģiem]], Jūras flotes ekspedīcijas vienības gan [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]], gan [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] kara flotēs. Ārpus Savienoto Valstu robežām ASV militāri spēki 2005. gadā bija izvietoti 770 bāzēs un iestādēs ikvienā kontinentā izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|title=Department of Defense Base Structure Report, Fiscal Year 2005 Baseline|publisher=Global Policy Forum|accessdate=2007-06-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070621150632/http://www.globalpolicy.org/empire/intervention/2005/basestructurereport.pdf|archivedate=2007-06-21}}</ref> ASV globālās militārās klātbūtnes (ar savu karaspēku citu valstu teritorijās) pakāpe ir iedvesmojusi dažus zinātniekus un izglītotās personas raksturot Savienotās Valstis kā "(militāro) bāzu impēriju".<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Ikenberry, G. John |url=http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |title=Illusions of Empire: Defining the New American Order |work=Foreign Affairs |date=March/April 2004 |access-date={{dat|2010|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100613134220/http://people.cas.sc.edu/rosati/ttp.ikenberry.empirereviews.fa.march04.htm |archivedate={{dat|2010|06|13||bez}} }} {{Tīmekļa atsauce|author=Kreisler, Harry, and Chalmers Johnson|url=http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html|title=Conversations with History|publisher=University of California at Berkeley|date=2004-01-29|accessdate=2007-06-21|archive-date=2007-06-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20070610041016/http://globetrotter.berkeley.edu/people4/CJohnson/cjohnson-con3.html}}</ref> Kopējie ASV militārie izdevumi 2006. gadā bija 528 miljardus dolāru, kas bija 46% no pasaules militāro izdevumu apjoma un pārsniedza pārējo turpmāko četrpadsmit lielāko nacionālo militāro izdevumu kopskaitu. (Analoģiski runājot par [[pirktspējas paritāte|pirktspējas paritāti]], tas bija vairāk nekā turpmākie seši pirktspējas nacionālie izdevumi kopā). Iedzīvotāju vidējie izdevumi $1,756 dolāru apmērā bija aptuveni desmit reizes vairāk nekā šāds vidējais rādītājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |title=The Fifteen Major Spender Countries in 2006 |publisher=Stockholm International Peace Research Institute |year=2007 |accessdate=2007-06-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070814224502/http://www.sipri.org/contents/milap/milex/mex_major_spenders.pdf/download |archivedate=2007-08-14 }}</ref> Runājot par [[Iekšzemes kopprodukts|IKP]], ASV militārie izdevumi 4,06% apmērā 2006. gadā ierindojās 27. vietā starp 172 valstīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html |title=Rank Order—Military Expenditures—Percent of GDP |publisher=CIA |work=The World Factbook |date=2007-05-31 |accessdate=2007-06-13 |archive-date=2018-01-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180120113336/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2034rank.html }}</ref> Ierosinātais [[ASV Aizsardzības departaments|Aizsardzības departamenta]] budžets 2009. gadam — t.i., $515,4 miljardi dolāru — ir pieaugums par 7% pēc 2008. gada un gandrīz 74% pieaugums pēc 2001. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |title=Department of Defense |publisher=Office of Management and Budget |work=Budget of the United States Government, FY 2009 |accessdate=2008-03-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080306191929/http://www.whitehouse.gov/omb/budget/fy2009/defense.html |archivedate=2008-03-06 }}</ref> Ir aprēķināts, ka [[Irākas karš]] Amerikas Savienotajām Valstīm izmaksājis $2,7 triljonus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Goldman, David |url=http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ |title=Iraq War Could Cost Taxpayers $2.7 Trillion |publisher=CNNMoney |date=2008-06-12 |accessdate=2009-03-10 |archive-date=2008-07-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20080717162004/http://money.cnn.com/2008/06/11/news/economy/iraq_war_hearing/ }}</ref> Uz 2009. gada 3. maiju, ASV bija zaudējušas 4 284 karā kritušos un vairāk nekā 31 000 karavīru ir tikuši ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://icasualties.org/Iraq/index.aspx |title=Iraq Coalition Casualties |publisher=Iraq Coalition Casualty Count |date=2009-05-03 |accessdate=2009-05-03 |archive-date=2011-03-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20110321080348/http://icasualties.org/Iraq/index.aspx }}</ref> == Saimniecība == {| class="wikitable" border="1" table style="border:1px black; float:right; margin-left:1em;" |- ! style="background:#f99;" colspan="2"|Ekonomiskie rādītāji |- |[[Bezdarbs]]||8,9%^{2009. gada aprīlī}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/empsit.nr0.htm|title= Employment Situation Summary|publisher=U.S. Dept. of Labor|date=2009-04-03|accessdate = 2009-04-04}}</ref> |- |[[Iekšzemes kopprodukts|IKP]] pieaugums||−5,7%^{2009. gada 1. ceturksnī} [1,1%^{2008. gadā}]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|title=Gross Domestic Product|publisher=Bureau of Economic Analysis|accessdate=2009-06-03|date=2009-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090826171407/https://www.bea.gov/national/xls/gdpchg.xls|archivedate=2009-08-26}} Change is based on [[Chained dollars|chained 2000 dollars]]. Quarterly growth is expressed as an annualized rate.</ref> |- |[[Inflācija]]||−0,7%^{no 2008. gada aprīļa līdz 2009. gada aprīlim}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bls.gov/news.release/cpi.nr0.htm|title=Consumer Price Index: April 2009|publisher=Bureau of Labor Statistics|date=2009-05-15|accessdate = 2009-05-26}}</ref> |- |[[Valsts budžets]]||$11,383 triljoni^{2009. gadā 2. jūnijā}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np|title=Debt Statistics|publisher=U.S. Dept. of the Treasury|accessdate=2009-06-03|archive-date=2011-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110418203433/http://www.treasurydirect.gov/NP/BPDLogin?application=np}}</ref> |- |[[Nabadzība]]||12,5%^{2007. gadā}<ref name="CBPR08">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|title=Household Income Rises, Poverty Rate Unchanged, Number of Uninsured Down|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080905160819/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/income_wealth/012528.html|archivedate=2008-09-05}}</ref> |} ASV ir jaukta [[kapitālisms|kapitālistiskā]] ekonomika, ko sekmē bagātīgi [[dabas resursi]], labi attīstīta [[infrastruktūra]] un augsts produktivitātes līmenis.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Natural Resources: Neither Curse Nor Destiny|url=https://archive.org/details/naturalresources00lede|author=Lederman, Daniel, and William Maloney |publisher=World Bank|year=2007|isbn=0821365452|page=[https://archive.org/details/naturalresources00lede/page/n205 185]}}</ref> Saskaņā ar [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] sniegto informāciju, ASV [[iekšzemes kopprodukts]] (IKP) 14,3 triljonu apmērā veido 23% no pasaules kopējā bruto produkta — tirgus valūtas kursu līmeņos — un gandrīz 21% no kopējā pasaules bruto produkta — [[pirktspējas paritāte]]s līmenī.<ref name="IMF GDP"/> Kā lielākais nacionālais IKP līmenis pasaulē tas bija par 4% mazāk nekā [[Eiropas Savienība]]s kopējais IKP pirktspējas paritātes līmenī 2007. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html|title=Rank Order—GDP (Purchasing Power Parity)|publisher=CIA|work=World Factbook|date=2008-10-09|accessdate=2008-10-21|archive-date=2011-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20110604195034/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2001rank.html}}</ref> ASV ierindojas septiņpadsmitajā vietā pasaulē pēc IKP nominālvērtības uz vienu cilvēku un sestajā vietā pēc IKP uz vienu cilvēku pēc pirktspējas paritātes.<ref name="IMF GDP"/> Savienotās Valstis ir lielākais preču [[imports|importētājs]] un trešais lielākais [[eksports|eksportētājs]] pasaulē, lai gan eksporta līmenis uz vienu cilvēku ir relatīvi zems. ASV galvenie tirdzniecības partneri ir [[Kanāda]], [[Ķīna]], [[Meksika]], [[Japāna]] un [[Vācija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|title=U.S. Top Trading Partners, 2006|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-03-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100209032601/http://www.census.gov/foreign-trade/top/dst/current/balance.html|archivedate=2010-02-09}}</ref> Eksporta pamatpreces ir [[elektroierīce]]s, tai pat laikā [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļi]] ir ASV galvenie importa produkti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/foreign.pdf|title= Table 1289. U.S. Exports and General Imports by Selected SITC Commodity Groups: 2002 to 2005 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Globālās konkurētspējas pārskatā (''Global Competitiveness Report'') ASV atrodas vispārēji valstu sarakstu augšējās pozīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://gcr.weforum.org/gcr/|title = Rankings: Global Competitiveness Report 2008-2009| publisher= World Economic Forum|accessdate=2008-10-12}} Click the link "Rankings" to access the entire list.</ref> Pēc paplašināšanas un attīstības perioda, kas ilga tikai sešus gadus, ASV kopš 2007. gada decembra nokļuva [[ASV saimniecība|saimniecības]] [[lejupslīde (ekonomika)|lejupslīdes]] fāzē,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2008/12/02/business/02markets.html|author=Grynbaum, Michael A.|title=Dow Plunges 680 Points as Recession Is Declared|work=The New York Times|date=2008-12-01|accessdate=2008-12-01}}</ref> kopā ar lielu daļu pārējās pasaules. [[Attēls:NYC NYSE.jpg|thumb|175px|left|[[Ņujorkas fondu birža]] Volstrītā]] Ir aprēķināts, ka 2009. gadā [[privātais sektors]] veido 55,3% no ASV ekonomikas, un federālo valdību darbība veido 24,1%, bet valsts un vietējās pašvaldības darbības (ieskaitot pārvedumus federālajā līmenī) — atlikušos 20,6%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usgovernmentspending.com/index.php|title=Government Spending Overview|publisher=usgovernmentspending.com|accessdate=2009-05-09}}</ref> ASV saimniecība ir postindustriāla, kurā apkalpojošā jeb pakalpojumu nozare veido 67,8% IKP.<ref name="Econ">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|accessdate=2008-03-12|title=USA Economy in Brief|publisher=U.S. Dept. of State, International Information Programs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080312123609/http://usinfo.state.gov/products/pubs/economy-in-brief/page3.html|archivedate=2008-03-12}}</ref> Ieņēmumu ziņā vadošās [[uzņēmējdarbība]]s nozares ir [[vairumtirdzniecība]] un [[mazumtirdzniecība]]; [[neto]] ienākumu ziņā vadošās ir finanšu un [[apdrošināšana]]s nozares.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 726. Number of Returns, Receipts, and Net Income by Type of Business and Industry: 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> ASV joprojām paliek rūpnieciska valsts, kurā vadošā ražošanas joma ir [[ķīmskais produkts|ķīmiskie produkti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/manufact.pdf|title= Table 971. Gross Domestic Product in Manufacturing in Current and Real (2000) Dollars by Industry: 2000 to 2005 (2004)|publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Valsts ir trešā lielākā [[nafta]]s ražotājvalsts pasaulē un vienlaikus lielākā naftas importētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html|title=Rank Order—Oil (Production)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2012-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20120512233445/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2173rank.html}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eia.doe.gov/pub/oil_gas/petroleum/data_publications/company_level_imports/current/import.html|title=Crude Oil and Total Petroleum Imports Top 15 Countries|publisher=U.S. Energy Information Administration|date=2008-08-26|accessdate=2008-09-10}}</ref> ASV ir pasaulē galvenā [[elektroenerģija]]s un [[atomenerģija]]s, kā arī šķidrās [[dabasgāze]]s, [[sērs|sēra]], [[fosfāts|fosfātu]] un [[sāļi|sāļu]] ražotāja. Lai arī [[lauksaimniecība]]s nozare veido tikai nepilnu 1% no IKP,<ref name="Econ"/> Savienotās Valstis ir pasaulē lielākā [[kukurūza]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080112182404/http://www.grains.org/page.ww?section=Barley,+Corn+%26+Sorghum&name=Corn|archivedate=2008-01-12|title=Corn|publisher=U.S. Grains Council|accessdate=2008-03-13}}</ref> un [[soja]]s pupiņu ražotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldwatch.org/node/5442|title=Soybean Demand Continues to Drive Production|publisher=Worldwatch Institute|date=2007-11-06|accessdate=2008-03-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080316060234/http://www.worldwatch.org/node/5442|archivedate=2008-03-16}}</ref> [[Ņujorkas fondu birža]] (''the New York Stock Exchange'') ir pasaulē lielākā [[birža]] pēc dolāru apgrozījuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight=|title=New Release/Ultra Petroleum Corp.,|publisher=NYSE Euronext|date=2007-07-03|accessdate=2007-08-03|archive-date=2013-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20130409073623/http://ir.nyse.com/phoenix.zhtml?c=129145&p=irol-newsArticle&ID=1036503&highlight=}}</ref> "''[[Coca-Cola]]''" un "''[[McDonald's]]''" ir divi visatpazīstamākie zīmoli pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |title=Sony, LG, Wal-Mart among Most Extendible Brands |publisher=Cheskin |date=2005-06-06 |accessdate=2007-06-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120312001935/http://www.cheskin.com/view_news.php?id=2 |archivedate=2012-03-12 }}</ref> 2005. gadā 155 miljoni personu bija nodarbinātas, saņemot ienākumus, un 80% šo cilvēku strādāja pilna laika štata amatos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|title=Labor Force and Earnings, 2005|publisher=U.S. Census Bureau|accessdate=2007-05-29|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120205211749/http://pubdb3.census.gov/macro/032006/perinc/new05_001.htm|archivedate=2012-02-05}}</ref> Vairākums personu, t.i. 79%, bija nodarbināti apkalpojošā jeb pakalpojumu nozarē.<ref name="WF">{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html| title = United States| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2008-10-14| archive-date = 2018-12-25| archive-url = https://web.archive.org/web/20181225135647/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/us.html%20}}</ref> [[Veselības aprūpe]] un [[sociālā palīdzība]] ir vadošās nozares iedzīvotāju nodarbinātībā, kurās strādā aptuveni 15,5 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2006pubs/07statab/business.pdf|title= Table 739. Establishments, Employees, and Payroll by Employment-Size Class and Industry: 2000 to 2003 |publisher=U.S. Census Bureau|work=Statistical Abstract of the United States 2007|month=October | year=2006|accessdate=2007-08-26}}</ref> Apmēram 12% strādnieku un darbinieku ir iekļauti dažādās apvienībās un biedrībās, salīdzinot ar 30% [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Fuller, Thomas|url=http://www.iht.com/articles/2005/06/14/news/europe.php|title= In the East, Many EU Work Rules Don't Apply|date=2005-06-15|work=International Herald Tribune|accessdate=2007-06-28}}</ref> [[Pasaules Banka]] ierindo ASV pirmajā vietā pēc darbinieku un strādājošo pieņemšanas un atlaišanas.<ref name="EDBI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.doingbusiness.org/ExploreEconomies/?economyid=197|accessdate=2007-06-28|title=Doing Business in the United States (2006)|publisher=World Bank}}</ref> Laikā no 1973. līdz 2003. gadam vidusmēra amerikāņa darba stundu skaits ir pieaudzis par 199 stundām gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|author=Dobbs, Lou|title=The Perils of Productivity|work=U.S. News & World Report|date=2003-11-02|accessdate=2007-06-30|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110411111232/http://www.usnews.com/usnews/opinion/articles/031110/10dobbs.htm|archivedate=2011-04-11}}</ref> Daļēji šī iemesla dēļ Amerikas Savienotās Valstis joprojām saglabā augstākos [[darba ražīgums|darba ražīguma]] rādītājus pasaulē. Tomēr ASV vairs nav tādā vadošajā pozīcijā vienas stundas darba ražīguma ziņā, kā tā bija 1950. gados līdz 1990. gadu sākumam; strādājošie [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Francija|Francijā]], [[Beļģija|Beļģijā]] un [[Luksemburga|Luksemburgā]] šobrīd uzrāda daudz produktīvāku darbu vienas stundas vienībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|title=Highlights of Current Labour Market trends|publisher=International Labour Organization|work=Key Indicators of the Labour Market Programme|date=2005-12-09|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080216000018/http://kilm.ilo.org/2005/press/download/ExSumEN.pdf|archivedate=2008-02-16}}</ref> Salīdzinot ar Eiropu, ASV mantas jeb [[īpašuma nodoklis|īpašuma nodokļa]] un uzņēmumu [[ienākuma nodoklis|ienākuma nodokļa]] likme ir kopumā augstāka, bet ar darbaspēku saistītās, it īpaši patēriņa nodokļu likmes ir zemākas.<ref>{{Ziņu atsauce|author=Gumbel, Peter|url=http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html|title=Escape from Tax Hell|date=2004-07-11|work=Time|accessdate=2007-06-28|archive-date=2010-01-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20100107005616/http://www.time.com/time/magazine/article/0,9171,662737-2,00.html}}</ref> === Ienākumi un tautas attīstība === [[Attēls:Homeless - American Flag.jpg|thumb|150px|Cilvēki, kuri palikuši bez mājām, padara nabadzību ASV arvien redzamāku]] Saskaņā ar [[ASV Statistikas Birojs|ASV Statistikas Biroja]] (''United States Census Bureau'') datiem, vidējie mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2007. gadā veidoja $50 233 dolārus. Šādi vidējie ienākumi [[Mērilenda|Mērilendā]] veidoja $68 080 dolārus, bet [[Misisipi (štats)|Misisipi]] štatā tie bija $36 338 dolāri.<ref name="CBPR08"/> Izmantojot [[pirktspējas paritāte]]s valūtas kursus, vispārējie vidējie rādītāji ir līdzīgi tiem, kas raksturīgi attīstīto nāciju vispārtikušākajām ļaužu šķirām. Pēc straujas pazemināšanās 20. gadsimta vidū [[nabadzība]]s līmenis atrodas nemainīgā līmenī kopš 1970. gadu sākuma, un aptuveni 11—15% amerikāņu ik gadu atrodas zem nabadzības līmeņa, savukārt 58,5% cilvēku pavada vismaz gadu nabadzībā, būdami vecumā no 25 līdz 75 gadiem.<ref name="USCB IP&HIC 2007">{{Tīmekļa atsauce|author=DeNavas-Walt, Carmen, Bernadette D. Proctor, and Jessica Smith|url=http://www.census.gov/prod/2008pubs/p60-235.pdf|format=PDF|title=Income, Poverty, and Health Insurance Coverage in the United States: 2007|publisher=U.S. Census Bureau|month=August | year=2008|accessdate = 2008-11-13}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce |last=Hacker |first=Jacob S. |year=2006 |title=The Great Risk Shift: The New Economic Insecurity and the Decline of the American Dream |url=https://archive.org/details/greatriskshiftas00hack |location=New York |publisher=Oxford University Press}}</ref> 2007. gadā 37,3 miljoni amerikāņu dzīvoja nabadzībā.<ref name="CBPR08"/> Tomēr ASV [[labklājība]]s līmenis ir viens no augstākajiem pasaulē, kas samazina gan relatīvo nabadzību, gan absolūto nabadzības līmeni.<ref name="Sme">Smeeding, T. M. (2005). "Public Policy: Economic Inequality and Poverty: The United States in Comparative Perspective." ''Social Science Quarterly'' 86, 955—983.</ref><ref>Kenworthy, L. (1999). "Do Social-Welfare Policies Reduce Poverty? A Cross-National Assessment" ''Social Forces'' 77(3), 1119—1139. Bradley, D., E. Huber, S. Moller, F. Nielsen, and J. D. Stephens (2003). "Determinants of Relative Poverty in Advanced Capitalist Democracies" ''American Sociological Review'' 68(1), 22—51.</ref> Kamēr amerikāņu labklājības līmenis veiksmīgi ļauj samazināt nabadzību gados vecāko cilvēku vidū,<ref>Orr, D. (November—December, 2004). "Social Security Isn't Broken: So Why the Rush to 'Fix' It?" In C. Sturr and R. Vasudevan, eds. (2007). ''Current Economic Issues''. Boston: Economic Affairs Bureau.</ref> gados jaunāki cilvēki saņem tikai relatīvi nelielu palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|author=Starr, Paul|date=2008-02-25|title=A New Deal of Their Own|work=American Prospect|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080505021735/http://www.prospect.org/cs/articles?article=a_new_deal_of_their_own|archivedate=2008-05-05}}</ref> 2007. gadā [[UNICEF]] (Apvienoto Nāciju Starptautiskā bērnu fonda) veiktais pētījums par bērnu labklājību divdesmit vienā industrializētā valstī ierindoja Savienotās Valstis pirmspēdējā vietā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/nol/shared/bsp/hi/pdfs/13_02_07_nn_unicef.pdf|title=Child Poverty in Perspective: An Overview of Child Well-Being in Rich Countries|author=UNICEF|work=BBC|year=2007|accessdate=2007-09-10}}</ref> Neskatoties uz produktivitātes strauju pieaugumu, kā arī zemu bezdarba un inflācijas līmeni, ienākumu peļņa kopš 1980. gada ir bijusi daudz palēlinātāka nekā iepriekšējās desmitgadēs; ienākumu palielināšanās ir vairs ne tik plaši izplatīta iezīme, bez tam to pavada palielināts ekonomiskā nedrošības situācija. Laika posmā no 1947. līdz 1979. gadam patiesais vidusmēra ienākumu līmenis palielinājās par 80% visās ļaužu šķirās — nabadzīgāko amerikāņu ienākumi pieauga pat straujāk nekā bagāto ienākumi.<ref name="Bar">Bartels, L. M. (2008). ''Unequal Democracy: The Political Economy of the New Gilded Age''. Princeton, NJ: Princeton University Press.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|author=Hartman, C.|year=2008|title=By the Numbers: Income|accessdate=2008-07-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110929183505/http://www.demos.org/inequality/numbers.cfm#1|archivedate=2011-09-29}}</ref> Vidusmēra mājsaimniecības ienākumi visu ļaužu šķiru gadījumos ir auguši kopš 1980. gada,<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Henderson, David R.|url=http://www.hoover.org/publications/digest/3522596.html|title=The Rich—and Poor—Are Getting Richer|work=Hoover Digest|year=1998|accessdate = 2007-06-19}}</ref> lielākoties pateicoties tam, ka vairāk bija mājsaimniecību, kur pelnīja abi pieaugušie, kā arī dzimumu nevienlīdzība tika izskausta, darba stundas pagarinātas, taču attīstība un izaugsme ir bijusi lēnīgāka un lielā mērā bijusi vērsta tikai uz pašu „augšgalu”.<ref name="Sme"/><ref name="Bar"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html|author=Yellen, J.|year=2006|title=Speech to the Center for the Study of Democracy 2006—2007 Economics of Governance Lecture University of California, Irvine|publisher=Federal Reserve Board|location=San Francisco|accessdate=2008-07-24|archive-date=2010-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20101205221853/http://www.frbsf.org/news/speeches/2006/1106.html}} {{Tīmekļa atsauce|author=Shapiro, Isaac|url=http://www.cbpp.org/10-17-05inc.htm|title=New IRS Data Show Income Inequality Is Again on the Rise|date=2005-10-17|publisher=Center on Budget and Policy Priorities|accessdate=2007-05-16}} Gilbert, D. (1998). ''The American Class Structure''. Belmont, CA: Wadsworth. {{ISBN|0-534-50520-1}}.</ref> Tādējādi ienākumu daļa pašā augšgalā 1% visbagātāko cilvēku bija 21,8% no kopējā ziņotā ienākumu daudzuma 2005. gadā, un kopš 1980. gada šī ienākumu procentuālā likme ir vairāk nekā dubultīgi palielinājusies,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.nytimes.com/2007/03/29/business/29tax.html?ex=1332820800&en=fb472e72466c34c8&ei=5088&partner=rssnyt&emc=rss|title=Income Gap Is Widening, Data Shows|author=Johnston, David Cay| work = The New York Times|date=2007-03-29|accessdate=2007-05-16}}</ref> kas ASV padarīja par valsti ar lielāko ienākumu nevienlīdzību attīstīto nāciju vidū.<ref name="Sme"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://elsa.berkeley.edu/~saez/TabFig2005prel.xls|author=Saez, E.|title=Table A1: Top Fractiles Income Shares (Excluding Capital Gains) in the U.S., 1913—2005|publisher=UC Berkeley|month=October|year=2007|accessdate=2008-07-24}} {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html|title=Field Listing—Distribution of Family Income—Gini Index|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-06-14|accessdate=2007-06-17|archive-date=2007-06-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20070613005439/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2172.html}}</ref> 1% ienākumu nodrošina 27,6% visu veidu federālo nodokļu ieņēmumus; 10% — 54,7% federālo nodokļu ieņēmumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.cbo.gov/ftpdocs/88xx/doc8885/EffectiveTaxRates.shtml | title=Shares of Federal Tax Liabilities, 2004 and 2005| publisher=Congressional Budget Office| accessdate = 2008-11-02}}</ref> Labums, kas tiek gūts no ienākumiem, tiek lielā mērā koncentrēts: bagātākie 10% cilvēku no pieaugušo iedzīvotāju vidus pieder 69,8% no valsts saimniecības bagātības, kas ir otra lielākā šāda daļa attīstīto valstu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Domhoff, G. William|url=http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html|title=Table 4: Percentage of Wealth Held by the Top 10% of the Adult Population in Various Western Countries|publisher=University of California at Santa Cruz, Sociology Dept.|work=Power in America|month=December|year=2006|accessdate=2006-08-21|archive-date=2011-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20111020134522/http://sociology.ucsc.edu/whorulesamerica/power/wealth.html}}</ref> 1% personu pieder 33,4% no valsts neto bagātības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Kennickell, Arthur B.|url=http://www.federalreserve.gov/pubs/oss/oss2/papers/concentration.2004.5.pdf|title=Table11a: Amounts (Billions of 2004 Dollars) and Shares of Net Worth and Components Distributed by Net Worth Groups, 2004|publisher =Federal Reserve Board| work = Currents and Undercurrents: Changes in the Distribution of Wealth, 1989—2004|date=2006-08-02|accessdate=2007-06-24}}</ref> === Transports === [[Attēls:Map of current Interstates.svg|thumb|200px|ASV [[Starpštatu šoseju sistēma|starpštatu ceļu sistēma]]]] Kas attiecas uz 2003. gadu, uz 1 000 amerikāņiem bija 759 [[automašīna]]s, salīdzinot ar nākamā gada rādītājiem [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], kur uz 1 000 iedzīvotājiem bija tikai 472 automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url =http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=STAT/06/125| title =Car Free Day 2006: Nearly One Car per Two Inhabitants in the EU25 in 2004| date=2006-09-19|publisher =Europa, Eurostat Press Office| accessdate = 2007-08-15}}</ref> Aptuveni 40% no personīgajiem transportlīdzekļiem ir busiņi, sporta mašīnas un vieglās kravas automašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|title =Household, Individual, and Vehicle Characteristics|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125403/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_01.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> Vidusmēra pieaugušais amerikānis (uzskaitot visus — gan tos, kuri paši vada un nevada automašīnas) katru dienu ceļā pavada 55 [[minūte]]s, nobraucot 47 [[kilometrs|kilometrus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url =http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|title =Daily Passenger Travel|publisher =U.S. Dept. of Transportation, Bureau of Transportation Statistics|work =2001 National Household Travel Survey|accessdate =2007-08-15|archiveurl =https://web.archive.org/web/20070929125646/http://www.bts.gov/publications/highlights_of_the_2001_national_household_travel_survey/html/section_02.html|archivedate =2007-09-29}}</ref> ASV starppilsētu pasažieru [[dzelzceļš|dzelzceļa]] sistēma ir relatīvi vāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.gao.gov/products/GAO-07-15 | title = Intercity Passenger Rail: National Policy and Strategies Needed to Maximize Public Benefits from Federal Expenditures| date=2006-11-13| publisher = U.S. Government Accountability Office| accessdate = 2007-06-20}}</ref> Tikai 9% no kopējiem braucieniem, kas tiek mēroti ceļā uz/no darbu, ASV tiek pavadīti [[sabiedriskais transports|sabiedriskajā transportā]], salīdzinot ar Eiropu, kur tie ir 38,8%.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | format = PDF | author = Renne, John L., and Jan S. Wells | title = Emerging European-Style Planning in the United States: Transit-Oriented Development (p. 2) | year = 2003 | publisher = Rutgers, The State University of New Jersey | accessdate = 2007-06-11 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140912143021/http://www.policy.rutgers.edu/vtc/documents/TOD.Euro-Style_Planning-Renne-Wells.pdf | archivedate = 2014-09-12 }}</ref> Velosipēdi tiek lietoti minimāli, ievērojami mazāk nekā Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | author = Pucher, John, and Lewis Dijkstra | title = Making Walking and Cycling Safer: Lessons from Europe | month = February | year = 2000 | publisher = Transportation Alternatives | work = Transportation Quarterly | accessdate = 2007-08-15 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080216000017/http://www.transalt.org/files/resources/other/010901TQpdf021.pdf | archivedate = 2008-02-16 }}</ref> Civilās aviācijas nozare ir pilnībā privatizēta, tomēr vairums lielāko [[lidosta|lidostu]] pieder valstij. Piecas pasaulē lielākās [[aviolīnija]]s pēc pārvadāto pasažieru skaita ir amerikāņu: pirmajā vietā ierindojas lidsabiedrība "[[American Airlines]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm|title=Scheduled Passengers Carried|publisher=International Air Transport Association (IATA)|year=2006|accessdate=2007-08-15|archive-date=2010-03-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20100323213100/http://www.iata.org/ps/publications/wats-passenger-carried.htm}}</ref> No pasaules trīsdesmit visnodarbinātākajām un visrosīgākajām pasažieru lidostām sešpadsmit atrodas ASV, ieskaitot šī saraksta pašā augšgalā esošo un vadošo [[Atlantas Starptautiskā lidosta|Atlantas Starptautisko lidostu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__|title=Passenger Traffic 2006 Final|publisher=Airports Council International|date=2007-07-18|accessdate=2007-08-15|archive-date=2012-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20120429000000/http://www.airports.org/cda/aci_common/display/main/aci_content07_c.jsp?zn=aci&cp=1-5-54-55_666_2__}}</ref> === Enerģija === ASV enerģijas tirgus apjoms ir 29 000 [[teravatstunda]]s [[elektroenerģija]]s gadā. Enerģijas patēriņš uz vienu cilvēku ir ekvivalents 7,8 tonnasu [[nafta]]s patēriņam gadā, salīdzinot, piemēram, ar [[Vācija|Vāciju]], kur tas ir 4,2 tonnas, bet toties [[Kanāda|Kanādā]] šis lielums sasniedz 8,3 tonnas. 2005. gadā 40% no šīs enerģijas tika iegūtas no naftas, 23% no [[akmeņogles|akmeņoglēm]] un 22% no [[dabasgāze]]s. Atlikušo procentuālā daļu apgādāja ar [[atomenerģija]]s un [[atjaunīgie resursi|atjaunojamās enerģijas resursu]] palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eia.doe.gov/emeu/aer/pdf/pages/sec1_3.pdf|title= Diagram 1: Energy Flow, 2007|work=EIA Annual Energy Review 2007 |publisher=U.S. Dept. of Energy, Energy Information Administration| accessdate =2008-06-25}}</ref> Savienotās Valstis ir lielākais naftas patērētājs pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html|title=Rank Order—Oil (Consumption)|publisher=CIA|work=The World Factbook|date=2007-09-06|accessdate=2007-09-14|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226073521/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2174rank.html%20}}</ref> Desmitgadēm ilgi atomenerģijai bijusi relatīvi ierobežota loma salīdzinot ar daudzām citām attīstītām valstīm. 2007. gadā tika aizpildīti vairāki pieteikumi jaunām [[atomelektrostacija|atomelektrostacijām]].<ref>{{Ziņu atsauce |url= http://www.economist.com/science/displaystory.cfm?story_id=9762843|title= Atomic Renaissance|work= Economist | accessdate=2007-09-06}}</ref> == Demogrāfija == [[Attēls:Census-2000-Data-Top-US-Ancestries-by-County-1396x955.png|thumb|200px|Etnisko grupu sadalījums ASV teritorijā]] Tiek uzskatīts, ka ASV [[iedzīvotāju kopskaits]] pēc [[ASV Statistikas birojs|ASV Statistikas biroja]] datiem ir 306 507 000 iedzīvotāji,<ref name="POP">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/population/www/popclockus.html|publisher=U.S. Census Bureau|title=U.S. POPClock Projection}}</ref> ieskaitot aplēses par 11,2 miljoniem nelegālo [[imigranti|imigrantu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| author = Camarota, Steven A., and Karen Jensenius| title = Homeward Bound: Recent Immigration Enforcement and the Decline in the Illegal Alien Population| month = July| year = 2008| publisher = Center for Immigration Studies| accessdate = 2008-08-06| archiveurl = https://web.archive.org/web/20130419093925/http://www.cis.org/articles/2008/back808.pdf| archivedate = 2013-04-19}}</ref> Valsts ir trešā visapdzīvotākā pasaulē pēc [[Ķīna]]s un [[Indija]]s. ASV populācijas pieauguma līmenis ir 0,89%,<ref name="WF"/> salīdzinājumā ar 0,16% Eiropas Savienībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html| title = European Union| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-15| archive-date = 2020-06-15| archive-url = https://web.archive.org/web/20200615123528/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ee.html}}</ref> Dzimstības līmenis ASV ir 14,16% uz 1000 iedzīvotājiem, kas ir 30% zem vidējā rādītāja pasaulē un vairāk nekā jebkurā Eiropas valstī, izņemot [[Albānija|Albāniju]] un [[Īrija|Īriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html| title = Rank Order—Birth Rate| publisher = CIA| work = The World Factbook| date = 2007-05-31| accessdate = 2007-06-13| archive-date = 2013-03-10| archive-url = https://www.webcitation.org/6F0FiNNzQ?url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2054rank.html}}</ref> 2008. finanšu gadā 1,1 miljonam imigrantu tika piešķirta likumīga dzīvesvieta.<ref>[http://www.dhs.gov/xlibrary/assets/statistics/publications/lpr_fr_2008.pdf “U.S. Legal Permanent Residents: 2008”]. Office of Immigration Statistics ''Annual Flow Report.''</ref> [[Meksika]] ir bijusi galvenais jaunu rezidentu jeb iedzīvotāju avots vairāk nekā divas desmitgades; kopš 1998. gada Ķīna, Indija un [[Filipīnas]] ir bijušas valstu pirmajā četriniekā, no kurām ik gadu uz ASV dodas visvairāk imigrantu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|title=Persons Obtaining Legal Permanent Resident Status by Region and Country of Birth: Fiscal Years 1998 to 2007 (Table 3)|publisher=U.S. Dept. of Homeland Security|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080906133358/http://www.dhs.gov/ximgtn/statistics/publications/LPR07.shtm|archivedate=2008-09-06}}</ref> Savienotās Valstis ir vienīgā industrializētā valsts, kurā joprojām tiek paredzēts liels populācijas pieaugums.<ref name="PRC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|title=Executive Summary: A Population Perspective of the United States|publisher=Population Resource Center|month=May|year=2000|accessdate=2007-12-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070604165856/http://www.prcdc.org/summaries/uspopperspec/uspopperspec.html|archivedate=2007-06-04}}</ref> ASV iedzīvotāju izcelsme ir ļoti dažāda — trīsdesmit vienā izcelsmes grupā ir vairāk nekā miljons biedru.<ref name="An2000">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/prod/2004pubs/c2kbr-35.pdf|title=Ancestry 2000| publisher = U.S.Census Bureau|month=June|year=2004|accessdate=2007-06-13}}</ref> Baltādainie amerikāņi ir lielākā rasu grupa, kas no vācu amerikāņiem, īru amerikāņiem un angļu amerikāņiem veido trīs no ASV četrām lielākajām iedzīvotāju izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/> [[Afroamerikāņi]] ir nācijas lielākā rasu minoritāte un trešā lielākā no izcelsmju grupām.<ref name="An2000"/><ref name="Cen2007">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|title=Annual Estimates of the Population by Sex, Race, and Hispanic or Latino Origin for the United States: April 1, 2000 to July 1, 2007 (NC-EST2006-03)|publisher=U.S. Census Bureau, Population Division|date=2008-05-01|accessdate=2008-09-05|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081219060144/http://www.census.gov/popest/national/asrh/NC-EST2007-srh.html|archivedate=2008-12-19}}</ref> Aziāti ir ASV valsts otra lielākā rasu minoritāte; divas lielākās Āzijas amerikāņu izcelsmju grupas ir [[ķīnieši]] un [[filipīnieši]].<ref name="An2000"/> 2007. gadā ASV populācija ietvēra pēc aprēķiniem 4,5 miljonus cilvēku ar Amerikas indiāņu vai Aļaskas vietējās izcelsmes iedzīvotāju (2,9 miljoni tikai šādas izcelsmes iedzīvotāju) un vairāk nekā 1 miljons dažu vietējo havajiešu vai Klusā Okeāna salu izcelsmes iedzīvotāju (0,5 miljoni).<ref name="Cen2007"/><ref name="Minority">{{Tīmekļa atsauce|url=http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|author=Friedman, Michael Jay|title=Minority Groups Now One-Third of U.S. Population|publisher=U.S. Dept. of State, Bureau of International Information Programs|date=2006-07-14|accessdate=2007-06-13|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070613222159/http://usinfo.state.gov/xarchives/display.html?p=washfile-english&y=2006&m=July&x=20060707160631jmnamdeirf0.2887079|archivedate=2007-06-13}}</ref> Spāņu un latīņamerikāņu populācijas pieaugums ir galvenā iedzīvotāju procesu jeb demogrāfijas ievirze. 45,4 miljoni spāņu amerikāņu izcelsmes iedzīvotāju tiek identificēti kā ar atšķirīgu "etniskumu" saskaņā ar Statistikas biroju (''Census Bureau''); 64% spāņu amerikāņu ir meksikāņu izcelsmes.<ref name=CB2007>{{Tīmekļa atsauce | url = http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | title = B03001. Hispanic or Latino Origin by Specific Origin | work = 2007 American Community Survey | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2008-09-26 | archiveurl = https://archive.today/20200212040125/http://factfinder.census.gov/servlet/DTTable?_bm=y&-ds_name=ACS_2007_1YR_G00_&-CONTEXT=dt&-mt_name=ACS_2007_1YR_G2000_B03001&-redoLog=true&-geo_id=01000US&-geo_id=04000US48&-format=&-_lang=en&-SubjectID=15233304 | archivedate = 2020-02-12 }}</ref> Laikā no 2000. līdz 2007. gadam, valsts spāņu populācija pieauga par 27%, tai pat laikā ne-spāniskas izcelsmes populācija palielinājās tikai par 3,6%.<ref name="Cen2007"/> Lielākā daļa no šī pieauguma ir imigrācijas dēļ; kas attiecas uz 2007. gadu, 12,4% ASV iedzīvotāju bija ārvalstīs dzimušie, no kuriem 54% bija dzimuši un nākuši no [[Latīņamerika]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071225193714/http://www.census.gov/compendia/statab/cats/population/native_and_foreignborn_populations.html| archivedate = 2007-12-25| title = Population: Native and Foreign-born Populations (Tables 42 and 43)| publisher = U.S. Census Bureau| work = 2009 Statistical Abstract| date = 2008-12-23| accessdate = 2009-01-21}}</ref> Dzimstība arī ir viens no noteicošajiem faktoriem; vidusmēra spāņu izcelsmes sieviete savas dzīves laikā pasaulē laiž trīs bērnus. Salīdzinājumam — dzimstības līmenis nespāniskas izcelsmes tumšādaino sieviešu vidū ir 2,2% un ne-spāniskas izcelsmes baltādaino sieviešu vidū — 1,8% (zem 2,1% līmeņa).<ref name="PRC"/> Minoritātes (kā definēts pēc ASV Statistikas biroja datiem, vēl bez ne-spāniskas izcelsmes un vairāku rasu baltādainajiem cilvēkiem) veido 34% no populācijas; 2008. gadā tika prognozēts, ka šie cilvēki būs minoritāte tikai līdz 2024. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|title=An Older and More Diverse Nation by Midcentury|publisher=U.S. Census Bureau|date=2008-08-14|accessdate=2008-09-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080822044429/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/012496.html|archivedate=2008-08-22}}</ref> Aptuveni 79% amerikāņu dzīvo pilsētu teritorijās (saskaņā ar Statistikas biroja datiem šādas teritorijas ietver arī piepilsētas); aptuveni puse no šiem iedzīvotājiem mājo pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 50 000.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| title = United States—Urban/Rural and Inside/Outside Metropolitan Area (GCT-P1. Population, Housing Units, Area, and Density: 2000)| publisher = U.S. Census Bureau| date = 2000-04-01| accessdate = 2008-09-23| archiveurl = https://archive.today/20200212044207/http://factfinder.census.gov/servlet/GCTTable?_bm=y&-state=gct&-ds_name=DEC_2000_SF1_U&-_box_head_nbr=GCT-P1&-mt_name=&-_caller=geoselect&-geo_id=&-format=US-1&-_lang=en| archivedate = 2020-02-12}}</ref> 2006. gadā 254 šādās pilsētās bija vairāk nekā 100 000 un deviņās pilsētās bija vairāk nekā 1 miljons iedzīvotāju, un četrās pasaules mēroga pilsētās populācija pārsniedza 2 miljonus ([[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Losandželosa|Losandželosā]], [[Čikāga|Čikāgā]] un [[Hjūstona|Hjūstonā]]).<ref name=PopEstBigCities1>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| format = PDF| title = Table 1: Population Estimates for the 25 Largest U.S. Cities Based on July 1, 2006, Population Estimates: April 1, 2000 to July 1, 2006| work = 2006 Population Estimates| publisher = U.S. Census Bureau, Population Division| date = 2007-06-28| accessdate = 2007-09-08| archiveurl = https://web.archive.org/web/20080405222543/http://www.census.gov/Press-Release/www/2007/cb07-91table1.pdf| archivedate = 2008-04-05}}</ref> ASV ir piecdesmit [[metropole]]s jeb lielpilsētu teritorijas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 1 miljonu.<ref name="PopEstMSA1">{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | format = PDF | title = Table 2. Population Estimates for the 100 Most Populous Metropolitan Statistical Areas Based on July 1, 2006, Population Estimates | work = 2006 Population Estimates | publisher = U.S. Census Bureau | date = 2007-04-05 | accessdate = 2007-06-17 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090315053359/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/cb07-51tbl2.pdf | archivedate = 2009-03-15 }}</ref> No piecdesmit metropoļu teritorijām, kas visstraujāk attīstās, divdesmit trīs atrodas ASV rietumos un divdesmit piecas — dienvidos. [[Atlanta]]s, [[Dalasa]]s, [[Hjūstona]]s, [[Fīniksa]]s un [[Kalifornija]]s metropoļu teritorijas visas ir augušas par vairāk nekā trīs ceturtdaļām miljona iedzīvotāju laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|title=50 Fastest-Growing Metro Areas Concentrated in West and South|publisher=U.S. Census Bureau|date=2007-04-05|accessdate=2007-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516120419/http://www.census.gov/Press-Release/www/releases/archives/population/009865.html|archivedate=2008-05-16}}</ref> {{ASV lielākās pilsētas}} {{clear}} == Zinātne un tehnoloģijas == [[Attēls:Buzz salutes the U.S. Flag.jpg|thumb|175px|Astronoms [[Edvins ("Bazs") Oldrins]] uz [[Mēness]] virsmas 1969. gadā]] ASV ir bijušas starp līderiem zinātnisko pētījumu un tehnoloģisko inovāciju ziņā kopš 19. gadsimta beigām. 1876. gadā [[Aleksandrs Greiems Bells]] saņēma pirmo ASV patentu [[telefons|telefonam]]. [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijā tika izveidots skaņu plašu atskaņotājs ([[fonogrāfs]]), kā arī pirmā ilgāku laiku darbojošās [[gaismas spuldze]] un pirmā [[kinokamera]]. [[Nikola Tesla]] bija [[maiņstrāva]]s, [[ģenerators|ģeneratora]] un [[radio]] atklājējs. 20. gadsimta sākumā [[Ransoms E. Oldss|Ransoma E. Oldsa]] (''Ransom E. Olds'') un [[Henrijs Fords|Henrija Forda]] automašīnu ražošanas kompānijas ieviesa montāžas [[konveijers|konveijeri]]. [[Brāļi Raiti]] 1903. gadā veica pirmo ilgstošo un vadīto lidojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Benedetti, François|url=http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|title=100 Years Ago, the Dream of Icarus Became Reality|publisher=Fédération Aéronautique Internationale (FAI)|date=2003-12-17|accessdate=2007-08-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070912065254/http://www.fai.org/news_archives/fai/000295.asp|archivedate=2007-09-12}}</ref> [[Nacionālsociālisms|Nacisma]] uzplaukums 1930. gados piespieda daudzus Eiropas zinātniekus, ieskaitot [[Alberts Einšteins|Albertu Einšteinu]] un [[Enriko Fermi]] imigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Otrā pasaules kara laikā [[Manhatanas projekts|Manhatanas projekta]] ietvaros tika izveidoti [[kodolieroči]], tādējādi piesakot [[Atomenerģijas laikmets|Atomenerģijas laikmetu]] (''Atomic Age''). Lidojumi [[kosmoss|kosmosā]] radīja strauju [[raķešbūve]]s, materiālu zinātnes un [[dators|datoru]] attīstību. ASV lielā mērā attīstīja [[ARPANET]] Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu un tā "pēcteci" — [[Internets|Internetu]]. Mūsdienās lielākā daļa finansējuma zinātnei un attīstībai — tas ir, 64% — tiek gūti no [[privātais sektors|privātā sektora]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | title = Research and Development (R&D) Expenditures by Source and Objective: 1970 to 2004 | publisher = U.S. Census Bureau | accessdate = 2007-06-19 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081031141104/http://www.census.gov/compendia/statab/tables/08s0775.xls | archivedate = 2008-10-31 }}</ref> ASV ir līderis zinātnisko pētījumu rakstu krājumu un ietekmīguma faktora ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.guardian.co.uk/education/2006/mar/21/highereducation.uk4 |author=MacLeod, Donald| title = Britain Second in World Research Rankings | date=2006-03-21 | work = Guardian | accessdate = 2006-05-14}}</ref> Amerikāņiem pieder augsta līmeņa tehnoloģiskās patēriņa preces,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita | title = Media Statistics > Televisions (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | access-date = {{dat|2009|06|06||bez}} | archive-date = {{dat|2007|03|17||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20070317112936/https://www.nationmaster.com/graph/med_tel_percap-media-televisions-per-capita }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_per_com_percap-media-personal-computers-per-capita | title = Media Statistics > Personal Computers (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 }} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita | title = Media Statistics > Radios (per capita) by Country | publisher = NationMaster | month = December | year = 2003 | accessdate = 2007-06-03 | archive-date = 2006-12-22 | archive-url = https://web.archive.org/web/20061222160715/https://www.nationmaster.com/graph/med_rad_percap-media-radios-per-capita }}</ref> un gandrīz pusei ASV mājsaimniecību jau 2006. gadā bija platjoslas pieeja Internetam.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://adage.com/digital/article?article_id=116136 | title = Download 2007 Digital Fact Pack | date=2007-04-23| work = Advertising Age | accessdate = 2007-06-10}}</ref> Šī valsts ir galvenā ģenētiski modificētas pārtikas izveidotāja un audzētāja; vairāk kā puse no pasaules zemes, kas apstādīta ar biotehnoloģisko labību, atrodas Savienotajās Valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.isaaa.org/Resources/Publications/briefs/35/executivesummary/default.html | title = ISAAA Brief 35-2006: Executive Summary—Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2006 | publisher = International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications | accessdate = 2007-06-19}}</ref> == Kultūra == Amerikāņi ir daudzkulturāla nācija. Savienotajās Valstīs dzīvo dažādas [[etniska grupa|etniskās grupas]], kurām ir atšķirīgas [[tradīcija]]s un vērtības.<ref name="DD"/><ref name="Society in Focus">Thompson, William, and Joseph Hickey (2005). ''Society in Focus''. Boston: Pearson. {{ISBN|0-205-41365-X}}.</ref> Savienotajās Valstīs galvenokārt nedzīvo "tīrie" amerikāņi, izņemot [[indiāņi|indiāņus]] un [[havajieši|havajiešus]]. Gandrīz visu amerikāņu senči ir ieceļojuši šajā valstī pēdējo piecu simtu gadu laikā.<ref>Fiorina, Morris P., and Paul E. Peterson (2000). ''The New American Democracy''. London: Longman, p. 97. {{ISBN|0-321-07058-5}}.</ref> Līdz ar to arī pašreizējā dominējošā kultūra ir ieceļojusi Amerikā reizē ar imigrantiem. ASV dominē galvenokārt [[Rietumu kultūra]], kuru spēcīgi ietekmē citas kultūras, piemēram, [[Afroamerikāņu kultūra]].<ref name="DD"/><ref>Holloway, Joseph E. (2005). ''Africanisms in American Culture'', 2d ed. Bloomington: Indiana University Press, pp. 18—38. {{ISBN|0-253-34479-4}}. Johnson, Fern L. (1999). ''Speaking Culturally: Language Diversity in the United States''. Thousand Oaks, Calif., London, and New Delhi: Sage, p. 116. {{ISBN|0-8039-5912-5}}.</ref> Pēdējā laikā šo sajaukumu spēcīgi ietekmē arī imigranti no [[Āzija]]s un [[Latīņamerika]]s. Mūsdienās amerikāņu kultūra ir jūtama visā pasaulē. Nu jau visā pasaulē ir plaši izplatīti tādi neatņemami ASV kultūras elementi kā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] produkti, piemēram, [[hotdogs|hotdogi]], [[hamburgers|hamburgeri]], atspirdzinošie dzērieni un citi. Arī amerikāņu [[kinofilma]]s ir izplatītas visā pasaulē.<ref name=IEC /> == Sports == [[Attēls:Shea Smith-edit1.jpg|thumb|200px|[[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbola]] koledžu līgas spēlētājs grasās dot piespēli]] Kopš [[19. gadsimts|19. gadsimta]] par ASV nacionālo sporta veidu ir atzīts [[beisbols]]. Pirmā organizētā beisbola spēle starp divām komandām [[1816]]. gadā notika [[Ņūdžersija|Ņūdžersijā]]. [[Augstākā beisbola līga|Augstāko beisbola līgu]] gan dibināja tikai [[1876]]. gadā. Katru gadu, sākoties jaunai beisbola sezonai, pirmo simbolisko metienu veic [[ASV prezidents]].<ref name=IEC>{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url = http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 | title = ASV | publisher = IEC | accessdate = 2009. gada 28. maijā}}</ref> Bez beisbola amerikāņi ir iecienījuši arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]], [[basketbols|basketbolu]] un [[hokejs|hokeju]]. Arī koledžu futbols un basketbols piesaista lielu skatītāju daudzumu. [[Nacionālā futbola līga]] (NFL) ir vidēji visvairāk apmeklētākā sporta līga pasaulē. No individuālajiem sporta veidiem popularitāti ir ieguvuši [[bokss]] un [[zirgu skriešanās sacīkstes]]. Klasiskais [[futbols]] gan Amerikā nav augstā cieņā. == Ārējās saites == {{commons|United States|Amerikas Savienotās Valstis}} {| style="font-size:90%;" |width=420 valign=top| '''Latviski:''' * [http://www.iec.lv/?section_id=169&l=2 ASV] iec.lv * [http://www.travelnews.lv/?i_id=1&m_id=50&i_ctr=58 Noderīgi zināt » Amerikas Savienotās Valstis] travelnews.lv * [https://web.archive.org/web/20100724230636/http://lv.tixik.com/c/north-america-4/amerikas-savienot%C4%81s-valstis-238/ Amerikas Savienotās Valstis ceļveži] lv.tixik.com * [http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ Amerikas Savienotās Valstis; iCeļo stāsti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120309081416/http://www.icelo.lv/lat/amerikas-savienotas-valstis/ttstasti/ |date={{dat|2012|03|09||bez}} }} icelo.lv * [http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Informācija par valsti.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091130153937/http://www.atravel.lv/site/lat/asv-informacija-par-valsti/ |date={{dat|2009|11|30||bez}} }} atravel.lv * [https://web.archive.org/web/20110921152314/http://www.twip.org/world-in-photos-north-america-united-states-of-america-lv-246-g.html Amerikas Savienotās Valstis; Pasaule fotogrāfijās] twip.org |width=420 valign=top| '''Angliski:''' * [http://www.usa.gov/ Official U.S. Government Web Portal] Gateway to government sites * [http://www.house.gov/ House] Official site of the United States House of Representatives * [http://www.senate.gov/ Senate] Official site of the United States Senate * [http://www.whitehouse.gov/ White House] Official site of the President of the United States * [http://www.supremecourtus.gov/ Supreme Court] Official site of the Supreme Court of the United States |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces|30em}} {{G8}} {{NATO}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{ASV štati}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV| ]] byjelkmq0v9clie4kg7ckowkq94w7zu 0 8217 4533165 4525130 2026-10-08T07:47:27Z Kikos 3705 /* Pilsētu sadalījums pa provincēm un grāfistēm */ 4533165 wikitext text/x-wiki {{novec|iedzīvotāju skaitu}} [[Attēls:EU-Ireland.svg|138x138px|thumbnail|[[Īrija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Īrija]]s pilsētas'''. Pašlaik Īrijā ir '''108 apdzīvotās vietas ar pilsētas statusu''' (no tām 5 oficiālās pilsētas — ''city''). Saskaņā ar 2001. gada Īrijas pašvaldību likumu pilsēttipa apdzīvotās vietas tiek iedalītas - ''Cities, Boroughs, un Towns''. == Pilsētu sadalījums pa provincēm un grāfistēm == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Ireland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.6|y=0.26|scale=400|text=[[Donegolas grāfiste|Donegolas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.95|y=0.8|scale=400|text=[[Dublinas grāfiste|Dublinas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.79|scale=400|text=[[Golvejas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.83|y=1.02|scale=400|text=[[Kārlovas grāfiste|Kārlovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.23|y=1.22|scale=400|text=[[Keri grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.58|scale=400|text=[[Kevanas grāfiste|Kevanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.98|scale=400|text=[[Klēras grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.42|y=1.26|scale=400|text=[[Korkas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.84|y=0.84|scale=400|text=[[Kildēras grāfiste|Kildēras<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.76|y=1.08|scale=400|text=[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.92|scale=400|text=[[Līšas grāfiste|Līšas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.51|scale=400|text=[[Lītrimas grāfiste|Lītrimas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.43|y=1.08|scale=400|text=[[Limerikas grāfiste|Limerikas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.67|scale=400|text=[[Longfordas grāfiste|Longfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.92|y=0.59|scale=400|text=[[Lautas grāfiste|Lautas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.31|y=0.6|scale=400|text=[[Mejo grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.7|scale=400|text=[[Mītas grāfiste|Mītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.51|scale=400|text=[[Monahanas grāfiste|Monahanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.83|scale=400|text=[[Ofali grāfiste|Ofali<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.64|scale=400|text=[[Roskomonas grāfiste|Roskomonas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.47|y=0.51|scale=400|text=[[Slaigo grāfiste|Slaigo<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.61|y=1.06|scale=400|text=[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.88|y=1.1|scale=400|text=[[Veksfordas grāfiste|Veksfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.74|scale=400|text=[[Vestmītas grāfiste|Vestmītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.93|y=0.91|scale=400|text=[[Viklovas grāfiste|Viklovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.66|y=1.2|scale=400|text=[[Voterfordas grāfiste|Voterfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.77|y=0.79|scale=400|text=<big>'''[[Lenstera]]'''</big>}} {{Image label small|x=0.4|y=0.72|scale=400|text=<big>'''[[Konahta]]'''</big>}} {{Image label small|x=0.4|y=1.17|scale=400|text=<big>'''[[Manstera]]'''</big>}} {{Image label small|x=0.7|y=0.35|scale=400|text=<big>'''[[Olstera]]'''</big>}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="font-size:100%" |- ! '''Province''' un grāfiste || Pilsētu skaits |- | '''[[Konahta]]''' || '''17''' |- | [[Golvejas grāfiste]] || 7 |- | [[Lītrimas grāfiste]] || 1 |- | [[Mejo grāfiste]] || 3 |- | [[Roskomonas grāfiste]] || 5 |- | [[Slaigo grāfiste]] || 1 |- | '''[[Lenstera]]''' || '''40''' |- | [[Dublinas grāfiste]] || 5 |- | [[Kārlovas grāfiste]] || 2 |- | [[Kildēras grāfiste]] || 7 |- | [[Kilkeni grāfiste]] || 1 |- | [[Lautas grāfiste]] || 3 |- | [[Līšas grāfiste]] || 2 |- | [[Longfordas grāfiste]] || 2 |- | [[Mītas grāfiste]] || 6 |- | [[Ofali grāfiste]] || 3 |- | [[Veksfordas grāfiste]] || 4 |- | [[Vestmītas grāfiste]] || 1 |- | [[Viklovas grāfiste]] || 4 |- | '''[[Manstera]]''' || '''35''' |- | [[Keri grāfiste]] || 3 |- | [[Klēras grāfiste]] || 4 |- | [[Korkas grāfiste]] || 13 |- | [[Limerikas grāfiste]] || 3 |- | [[Tiperēri grāfiste]] || 8 |- | [[Voterfordas grāfiste]] || 4 |- | '''[[Olstera]]''' || '''16''' |- | [[Donegolas grāfiste]] || 8 |- | [[Kevanas grāfiste]] || 3 |- | [[Monahanas grāfiste]] || 5 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums<br />no īru valodas!!Pilsētas nosaukums<br />[[angļu valoda|angļu valodā]]!!Pilsētas nosaukums<br />[[īru valoda|īru valodā]]!!Iedz.sk.<br />(2011)<ref>[http://www.cso.ie/en/media/csoie/census/documents/census2011vol1andprofile1/Census%202011%20-%20Population%20Classified%20by%20Area.pdf Īrijas apdzīvoto vietu iedzīvotāju skaits 2011]</ref>!!Grāfiste!!Province |- | || [[Ašborna]] || Kiljēgona || ''Ashbourne'' || ''Cill Dhéagláin'' || 11338 || [[Mītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Athlone coat-of-arms.png|30px]] || [[Atlona]] || Balja Oha Luena || ''Athlone'' || ''Baile Átha Luain'' || 20153 || [[Roskomonas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | [[Attēls:Ardee Coat Of Arms.jpg|30px]] || [[Ārdī]] || Balja Oha Irdle || ''Ardee'' || ''Baile Átha Fhirdhia'' || 14347 || [[Lautas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Ārklova]] || Tinvermora|| ''Arklow'' || ''An tInbhear Mór'' || 11712 || [[Viklovas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Balbrigana]] || Balja Bridžīna || ''Balbriggan'' || ''Baile Brigín'' || 7555 || [[Dublinas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Bandorana]] || Bandovrona || ''Bundoran'' || ''Bun Dobhráin'' || 1706 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Bankrana]] || Bankranaha || ''Buncrana'' || ''Bun Cranncha'' || 3452 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Belibeja]] || || ''Ballybay'' || ''Béal Átha Beithe'' || 1163 || [[Monahanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Belibofi]] || Balakfēika || ''Ballybofey'' || ''Bealach Féich'' || 4852 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Belina]] || Bēlonaha || ''Ballina'' || ''Béal an Átha'' || 10361 || [[Mejo grāfiste]] || [[Konahta]] |- | [[Attēls:Ballinasloe town arms.jpg|30px]] || [[Belinaslou]] || Bēl Ahanaslūha || ''Ballinasloe'' || ''Béal Átha na Sluaighe'' || 6449 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | [[Attēls:HerbBallyshannon3.gif|30px]] || [[Belišenona]] || Bēlahašaniga || ''Ballyshannon'' || ''Béal Átha Seanaidh'' || 1855 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Beltērbeta]] || Bēltārberta || ''Belturbet'' || ''Béal Tairbir'' || 1378 || [[Kevanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Bendona]] || Drehednabadana || ''Bandon'' || ''Droichead na Bandan'' || 1917 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Bentri]] || Bjantrī || ''Bantry'' || ''Beanntraí'' || 3348 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Birr crest.png|30px]] || [[Birra]] || Bjora || ''Birr'' || ''Biorra'' || 4428 || [[Ofali grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Boila (pilsēta)|Boila]] || Monistirnabula || ''Boyle'' || ''Mainistir na Búille'' || 1459 || [[Roskomonas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | [[Attēls:Bray-crest.png|30px]] || [[Breja]] || Brēhūlana || ''Bray'' || ''Bré'' || 31872 || [[Viklovas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Danboina]] || || ''Dunboyne'' || ''Dún Búinne'' || 6959 || [[Mītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Dundalk Town Crest.svg|30px]] || [[Dandolka]] || Dūndalgana || ''Dundalk'' || ''Dún Dealgan'' || 37816 || [[Lautas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Dangārvana]] || Dūngārvona || ''Dungarvan'' || ''Dún Garbhán'' || 7991 || [[Voterfordas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Donegal Town COA 3d.svg|30px]] || [[Donegola]] || Dūnnanaula || ''Donegal'' || ''Dún na nGall'' || 2607 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Drihednua]] || || ''Newbridge'' || ''Droichead Nua'' || 21561 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Droheda]] || Drihedoha || ''Drogheda'' || ''Droichead Átha'' || 38578 || [[Lautas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Dublin city coa.gif|30px]] || [[Dublina]] || Baljaoklia || ''Dublin'' || ''Baile Átha Cliath'' || 527612 || [[Dublinas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Danliera]] || Dūnlēra || ''Dunleary'' || ''Dún Laoghaire'' || 38761 || [[Dublinas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Ebifīla]] || Moništirnafēla || ''Abbeyfeale'' || ''Mainistir na Féile'' || 2528 || [[Limerikas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Enisa (pilsēta)|Enisa]] || Iniša || ''Ennis'' || ''Inis'' || 25360 || [[Klēras grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Eniskorti]] || Iniškorhiga || ''Enniscorthy'' || ''Inis Córthaidh'' || 3241 || [[Veksfordas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Etaja]] || Balja Oha || ''Athy'' || ''Baile Átha Í'' || 9587 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Etinraja]] ||Balja Ooha Anrī || ''Athenry'' || ''Baile Átha an Rí'' || 4828 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Fērmoja]] || Moništīr Ārmui || ''Fermoy'' || ''Mainistir Fhear Maí'' || 2223 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Galway CoA.svg|30px]] || [[Golveja]] || Golīna || ''Galway'' || ''Gaillimh'' || 75529 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | [[Attēls:IRL Gorey COA ver2.svg|30px]] || [[Gori (Īrija)|Gori]] || Guera || ''Gorey'' || ''Guaire'' || 3463 || [[Veksfordas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Gorta]] || || ''Gort'' || ''Gort Inse Guaire'' || 2671 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Granārda]] || || ''Granard'' || ''Gránard'' || 1021 || [[Longfordas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Greistounsa]] || Nakloka Līha || ''Greystones'' || ''Na Clocha Liatha'' || 7151 || [[Viklovas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Īdenderi]] || Ēdandera || ''Edenderry'' || ''Eadán Doire'' || 6490 || [[Ofali grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Jola (Īrija)|Jola]] || Johela || ''Youghal'' || ''Eochaill'' || 6990 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Karika pie Šenonas]] || Kora Droma Ruiška || ''Carrick-on-Shannon'' || ''Cora Droma Rúisc'' || 3314 || [[Lītrimas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Karika pie Šīras]] || Kariga pie Šueras || ''Carrick-on-Suir'' || ''Carraig na Siúire'' || 5886 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Karikmakrosa]] || Kerigvokera Risa || ''Carrickmacross'' || ''Carraig Mhachaire Rois'' || 1978 || [[Monahanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Karndona]] || Korndaunaka || ''Carndonagh'' || ''Carn Domhnach'' || 2534 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Kašela]] || || ''Cashel'' || ''Caiseal'' || 2275 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Carlowtownlogo.png|30px]] || [[Kārlova]] || Kjaharlaka || ''Carlow'' || ''Ceatharlach'' || 23030 || [[Kārlovas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Castlebar.png|30px]] || [[Kāslbāra]] || Kalošnonvariga || ''Castlebar'' || ''Caisleán an Bharraigh'' || 10822 || [[Mejo grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Kāslbleini]] || Balja Nalorgana || ''Castleblayney'' || ''Baile na Lorgan'' || 1752 || [[Monahanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Kāslrī]] || Kašlon Rīvaka || ''Castlerea'' || ''An Caisleán Riabhach'' || 1985 || [[Roskomonas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Kelsa]] || || ''Kells'' || ''Ceanannas'' || 2208 || [[Mītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Kevana]] || Kavona || ''Cavan'' || ''An Cabhán'' || 3649 || [[Kevanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | [[Attēls:Killarney coat of arms.png|30px]] || [[Kilārni]] || Kilārna || ''Killarney'' || ''Cill Airne'' || 12740 || [[Kerri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Kildēra]] || Kildara || ''Kildare'' || ''Cill Dara'' || 9325 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Kilkeni]] || Kilkeniga || ''Kilkenny'' || ''Cill Chainnigh'' || 24423 || [[Kilkeni grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Kilkī]] || Kilkvī || ''Kilkee'' || ''Cill Caoi'' || 1037 || [[Klēras grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Kilraša]] || Kilrīša || ''Kilrush'' || ''Cill Rois'' || 2539 || [[Klēras grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Kinseila]] || Kjontoela || ''Kinsale'' || ''Cionn tSáile'' || 2198 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Klonakilti]] || Klihnakvilča || ''Clonakilty'' || ''Cloich na Coillte'' || 4000 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Klonmela]] || Kluinmala || ''Clonmel'' || ''Cluain Meala'' || 15793 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Klounsa]] || Kluinoiša || ''Clones'' || ''Cluain Eois'' || 1491 || [[Monahanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | [[Attēls:Corkcitycouncil.png|30px]] || [[Korka]] || Korkiga || ''Cork'' || ''Corcaigh'' || 119230 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Cobh arms.png|30px]] || [[Kouva]] || Kova || ''Cobh'' || ''an Cóbh'' || 6500 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Kūthila]] || Muinhila || ''Cootehill'' || ''Muinchille'' || 1592 || [[Kevanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | [[Attēls:Letterkbig.png|30px]] || [[Leterkeni]] || Leterkjanena || ''Letterkenny'' || ''Leitir Ceanainn'' || 15387 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | || [[Liforda]] || Lifēra || ''Lifford'' || ''Leifear'' || 1658 || [[Donegolas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | [[Attēls:IRL COA Limerick.svg|30px]] || [[Limerika]] || Limnaha || ''Limerick'' || ''Luimneach'' || 91454 || [[Limerikas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Lismora]] || || ''Lismore'' || ''Lios Mór'' || 732 || [[Voterfordas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Listouela]] || Listūhila || ''Listowel'' || ''Lios Tuathail'' || 4205 || [[Kerri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Līkslipa]] || Lēmonvradona || ''Leixlip'' || ''Léim an Bhradáin'' || 15597 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Loughrea crest.png|30px]] || [[Lohreja]] || Balja Loka Riaha || ''Loughrea'' || ''Baile Locha Riach'' || 5062 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Longforda]] || Longforta || ''Longford'' || ''An Longfort'' || 8002 || [[Longfordas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Makrūma]] || Muēhromta || ''Macroom'' || ''Maigh Chromtha'' || 3738 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Malingāra]] || Muilangāra || ''Mullingar'' || ''An Muileann gCearr'' || 20103 || [[Vestmītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Mauntbeljū]] || Kregona || ''Mountbellew'' || ''an Creagán'' || 1874 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Mauntmelika]] || Mončak Mīlika || ''Mountmellick'' || ''Móinteach Mílic'' || 2998 || [[Līšas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Meinūta]] || || ''Maynooth'' || ''Maigh Nuad'' || 12510 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Melova]] || Mola || ''Mallow'' || ''Mala'' || 8578 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Midltona (pilsēta)|Midltona]] || Moništir Nakorana || ''Midleton'' || ''Mainistir na Corann'' || 3733 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Monahana]] || Muinahona || ''Monaghan'' || ''Muineachán'' || 6637 || [[Monahanas grāfiste]] || [[Olstera]] |- | [[Attēls:Coa Ireland Town Muine Bheag.svg|30px]] || [[Muinavjoga]] || || ''Muine Bheag'' || ''Bagenalstown'' || 2775 || [[Kārlovas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Navana]] || Ūiva || ''Navan'' || ''An Uaimh'' || 28559 || [[Mītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || Nosa || ''Naas'' || ''An Nás / Nás na Ríogh'' || 20713 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Nīna (pilsēta)|Nīna]] || Tenoka || ''Nenagh'' || ''an tAonach / Aonach Urmhumhan'' || 8023 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Ņūkāslvesta]] || Kešlon Nua Hiera || ''Newcastle West'' || ''an Caisleán Nua Thiar'' || 4880 || [[Limerikas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Ņūrosa]] || Rosvikhruina || ''New Ross'' || ''Ros Mhic Thriúin'' || 4533 || [[Veksfordas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Pesidžvesta]] || Pasoišta || ''Passage West'' || ''An Pasáiste Thiar'' || 4818 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Portlīša]] || || ''Port Laoise'' || ''Port Laoise'' || 20145 || [[Līšas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Retota]] || Rēto || ''Ratoath'' || ''Ráth Tó'' || 9043 || [[Mītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|30px]] || [[Roskomona]] || || ''Roscommon'' || ''Ros Comáin'' || 1701 || [[Roskomonas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Roskreja]] || Roskrē || ''Roscrea'' || ''Ros Cré'' || 6318 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Selbridža]] || Kildriheda || ''Celbridge'' || ''Cill Droichid'' || 19537 || [[Kildēras grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Skiberīna]] || || ''Skibbereen'' || ''An Sciobairín'' || 2568 || [[Korkas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Sligococo.png|30px]] || [[Slaigo]] || Šligaka || ''Sligo'' || ''Sligeach'' || 17568 || [[Slaigo grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Sordsa]] || Sorda || ''Swords'' || ''Sord Cholmcille'' || 36924 || [[Dublinas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Strokstauna]] || Bēlnambīli || ''Strokestown'' || ''Béal na mBuillí'' || 773 || [[Roskomonas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Šenona (pilsēta)|Šenona]] || Šonona || ''Shannon'' || ''Sionainn'' || 9673 || [[Klēras grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Tala (Īrija)|Tala]] || Taulakta || ''Tallaght'' || ''Tamhlacht'' || 71504 || [[Dublinas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Talamora]] || Talakvora || ''Tullamore'' || ''Tulach Mhór'' || 11346 || [[Ofali grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Templmora]] || Tjamplmora || ''Templemore'' || ''An Teampall Mór'' || 1941 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Tērlesa]] || Durlasa || ''Thurles'' || ''Durlas'' || 6929 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Tiperēri]] || Tibrodona || ''Tipperary'' || ''Tiobraid Árann'' || 4322 || [[Tiperēri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | [[Attēls:Tuam coat.png|30px]] || [[Tjūma]] || Tjuema || ''Tuam'' || ''Tuaim'' || 3304 || [[Golvejas grāfiste]] || [[Konahta]] |- | [[Attēls:Tralee COA.svg|30px]] || [[Tralī]] || Trolī || ''Tralee'' || ''Trá Lí'' || 23693 || [[Kerri grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Tramora]] || Trovora || ''Tramore'' || ''Trá Mhór'' || 9722 || [[Voterfordas grāfiste]] || [[Manstera]] |- | || [[Trima]] || Balja Ohatima || ''Trim'' || ''Baile Átha Troim'' || 1441 || [[Mītas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:IRL COA Wexford Town 3D.svg|30px]] || [[Veksforda]] || Lohgormana || ''Wexford'' || ''Loch Garman'' || 20072 || [[Veksfordas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | [[Attēls:Westport Coat-of-Arms.png|30px]] || [[Vestporta]] || Kahērnamārta || ''Westport'' || ''Cathair na Mart'' || 5543 || [[Mejo grāfiste]] || [[Konahta]] |- | || [[Viklova]] || Kilvantona || ''Wicklow'' || ''Cill Mhantáin'' || 6761 || [[Viklovas grāfiste]] || [[Lenstera]] |- | || [[Voterforda]] || ''Waterford'' || Portlorge || ''Port Láirge'' || 51519 || [[Voterfordas grāfiste]] || [[Manstera]] |} == Karte == Kartes leģenda: * [[Attēls:Green Dot.svg|10px]] '''Īrijas galvaspilsēta''' * [[Attēls:Green dot.svg|10px]] <big>Pilsētas (''City'')</big> * [[Attēls:Green pog.svg|10px]] Pilsētas (''Borough'') * [[Attēls:Red pog.png|10px]] Pilsētas (''Town'') {{VietasKarte+|Īrija|width=900|float=center|caption=Īrijas pilsētu izvietojums |places= {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.6528|longd=-6.6814|background=|label=[[Navana]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.855362|longd=-6.537895|background=|label=[[Ārdī]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.7941|longd=-6.1649|background=|label=[[Ārklova]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.99|longd=-6.99|background=|label=[[Etaja]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.4333|longd=-7.9500|background=|label=[[Atlona]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.6127|longd=-6.1819|background=|label=[[Balbrigana]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.2|longd=-6.833333|background=|label=[[Belibeja]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.1167|longd=-9.1667|background=|label=[[Belina]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.333333|longd=-8.216667|background=|label=[[Belinaslou]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.5015|longd=-8.2018|background=|label=[[Belišenona]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.745207|longd=-8.735933|background=|label=[[Bendona]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.4754|longd=-8.2838|background=|label=[[Bandorana]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=55.1364|longd=-7.456|background=|label=[[Bankrana]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.679794|longd=-9.45322|background=|label=[[Bentri]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.1|longd=-7.45|background=|label=[[Beltērbeta]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.0914|longd=-7.9133|background=|label=[[Birra]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.973|longd=-8.301|background=|label=[[Boila (pilsēta)|Boila]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.2028|longd=-6.1083|background=|label=[[Breja]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.274722|longd=-9.049722|background=|mark=Green dot.svg|label=<big>[[Golveja]]</big>|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.676902|longd=-6.291733|background=|label=[[Gori (Īrija)|Gori]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.78|longd=-7.5|background=|label=[[Granārda]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.144|longd=-6.072|background=|label=[[Greistounsa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.0845|longd=-7.6397|background=|label=[[Dangarvana]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.009|longd=-6.4049|background=|label=[[Dandolka]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.1767|longd=-6.8019|background=|label=[[Drihednau]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.713889|longd=-6.350278|background=|mark=Green pog.svg|label=[[Droheda]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.3425|longd=-6.265833|background=|mark=Green_Dot.svg|label='''<big>[[Dublina]]</big>'''|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.141|longd=-8.276|background=|label=[[Fērmoja]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.345|longd=-7.05116|background=|label=[[Īdenderi]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.951671|longd=-7.845612|background=|label=[[Jola (Īrija)|Jola]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.991019|longd=-7.360067|background=|label=[[Kevana]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.8306|longd=-6.9317|background=|label=[[Kārlova]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.346509|longd=-7.411995|background=|label=[[Karika pie Šīras]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.9706|longd=-6.7149|background=|label=[[Karikmakrosa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.8608|longd=-9.2988|background=|label=[[Kāslbāra]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.12|longd=-6.738|background=|label=[[Kāslbleini]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.516717|longd=-7.889428|background=|label=[[Kašela]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.727998|longd=-6.877613|background=|label=[[Kelsa]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.6477|longd=-7.2561|background=|mark=Green pog.svg|label=<big>[[Kilkeni]]</big>|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.0588|longd=-9.5072|background=|label=[[Kilārni]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.684|longd=-9.65|background=|label=[[Kilkī]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.640251|longd=-9.485836|background=|label=[[Kilraša]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.7075|longd=-8.530556|background=|label=[[Kinseila]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.62196|longd=-8.886395|background=|label=[[Klonakilti]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.3539|longd=-7.7116|background=|mark=Green pog.svg|label=[[Klonmela]]|position=left}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.183|longd=-7.2337|background=|label=[[Klounsa]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.851|longd=-8.2967|background=|label=[[Kouva]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.9|longd=-8.473056|background=|mark=Green dot.svg|label=<big>[[Korka]]</big>|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.04|longd=-7.05|background=|label=[[Kūthila]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.3636|longd=-6.4864|background=|label=[[Līkslipa]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.9566|longd=-7.7204|background=|label=[[Leterkeni]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.666667|longd=-8.633333|background=|mark=Green dot.svg|label=<big>[[Limerika]]</big>|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.1367|longd=-7.9308|background=|label=[[Lismora]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.446594|longd=-9.486179|background=|label=[[Listouela]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.727|longd=-7.7998|background=|label=[[Longforda]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.1969|longd=-8.5669|background=|label=[[Lohreja]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.5224|longd=-7.3378|background=|label=[[Malingāra]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.904354|longd=-8.956947|background=|label=[[Makrūma]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.131|longd=-8.6415|background=|label=[[Melova]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.116284|longd=-7.324104|background=|label=[[Mauntmelika]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.9088|longd=-8.1747|background=|label=[[Midltona (pilsēta)|Midltona]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.6958|longd=-6.9897|background=|label=[[Muinavjoga]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.247926|longd=-6.970825|background=|label=[[Monahana]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.2158|longd=-6.6669|background=|label=[[Neisa (Īrija)|Neisa]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.8632|longd=-8.1995|background=|label=[[Nīna (pilsēta)|Nīna]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.395611|longd=-6.945076|background=|label=[[Ņūrosa]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.8713|longd=-8.3352|background=|label=[[Pesidžvesta]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.0309|longd=-7.3008|background=|label=[[Portlīša]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.6333|longd=-8.1833|background=|label=[[Roskomona]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=51.5486|longd=-9.2636|background=|label=[[Skiberīna]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.2667|longd=-8.4833|background=|mark=Green pog.svg|label=[[Slaigo]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.2667|longd=-7.5|background=|label=[[Talamora]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.8|longd=-7.83|background=|label=[[Templmora]]|position=left}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.474416|longd=-8.161983|background=|label=[[Tiperēri]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.2675|longd=-9.6962|background=|label=[[Tralī]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.1588|longd=-7.1463|background=|label=[[Tramora]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.552241|longd=-6.793413|background=|label=[[Trima]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.516667|longd=-8.85|background=|label=[[Tjūma]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.67888|longd=-7.814369|background=|label=[[Tērlesa]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.9779|longd=-6.033|background=|label=[[Viklova]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.2583|longd=-7.119|background=|mark=Green dot.svg|label=<big>[[Voterforda]]</big>|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.3342|longd=-6.4575|background=|mark=Green pog.svg|label=[[Veksforda]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.8|longd=-9.5333|background=|label=[[Vestporta]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.3|longd=-8.746|background=|label=[[Etinraja]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.066|longd=-8.8118|background=|label=[[Gorta]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.47|longd=-8.5|background=|label=[[Mauntbeljū]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.944|longd=-8.095|background=|label=[[Karika pie Šenonas]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.7667|longd=-8.5|background=|label=[[Kāslrī]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.777|longd=-8.104|background=|label=[[Strokstauna]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.3|longd=-6.14|background=|label=[[Danliera]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.4597|longd=-6.2181|background=|label=[[Sordsa]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.2886|longd=-6.3572|background=|label=[[Tala (Īrija)|Tala]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.338|longd=-6.5388|background=|label=[[Selbridža]]|position=bottom}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.15772|longd=-6.91128|background=|label=[[Kildēra]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.38157|longd=-6.59098|background=|label=[[Meinūta]]|position=left}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.512|longd=-6.398|background=|label=[[Ašborna]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.42|longd=-6.475|background=|label=[[Danboina]]|position=right}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=53.506|longd=-6.463|background=|label=[[Retota]]|position=left}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.386|longd=-9.294|background=|label=[[Ebifīla]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.451|longd=-9.055|background=|label=[[Ņūkāslvesta]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=52.955|longd=-7.797|background=|label=[[Roskreja]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.835599|longd=-7.477913|background=|label=[[Liforda]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.8|longd=-7.79|background=|label=[[Belibofi]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=55.25|longd=-7.27|background=|label=[[Karndona]]|position=top}} {{VietasKarte~|Īrija|latd=54.65|longd=-8.117|background=|label=[[Donegola]]|position=top}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Īrijas 20. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Calatrava-bridge dublin.JPG|1. - [[Dublina]] - [[Īrija]]s [[galvaspilsēta]] |File:Cork City Hall - Anglesea Street - geograph.org.uk - 1405948.jpg|2. - [[Korka]] |File:LimerickCity Riverpoint.jpg|3. - [[Limerika]] |File:Galway Harbour 2007.jpg|4. - [[Golveja]] |File:Tallaght Centre, South Dublin, 2007.jpg|5. - [[Tala]] |File:Waterford city at night - geograph.org.uk - 1034017.jpg|6. - [[Voterforda]] |File:View of Dun Laoghaire from Ferris Wheel.JPG|7. - [[Dūnliera]] |File:Drogheda2005.jpg|8. - [[Droheda]] |File:Dkit1 1024x768.jpg|9. - [[Dandolka]] |File:North Street, Swords, Co. Dublin - geograph.org.uk - 381905.jpg|10. - [[Sordsa]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi|Īrija]] hr1ocf1okr52vlg447uvgj8zrg7018u 0 8221 4533136 4275288 2026-10-08T04:47:40Z Meistars Joda 781 4533136 wikitext text/x-wiki {{novec|iedzīvotāju skaitu}} [[Attēls:EU-Greece.svg|200px|thumbnail|[[Grieķija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Grieķija]]s pilsētas'''. Gandrīz divas trešdaļas Grieķijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Grieķijas lielākās un ietekmīgākās pilsētas ir [[Atēnas]] un [[Saloniki]]. Šajās abās pilsētās 2011.g. attiecīgi dzīvoja 3 090 508 un 790 824 iedzīvotāji.<ref name="2011census">{{tīmekļa atsauce |publisher=National Statistical Service of Greece: Ανακοίνωση προσωρινών αποτελεσμάτων Απογραφής Πληθυσμού 2011, 2011.g. 22. jūlijs |url=http://www.tovima.gr/files/1/2011/07/22/apografh22.pdf |title='Πίνακας 1: Προσωρινά αποτελέσματα του Μόνιμου Πληθυσμού της Ελλάδος' }}</ref> == Pilsētu sadalījums pa perifērijām == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Greece location map.svg|width=400|float=none}} {{Image label small|x=0.33|y=0.36|scale=500|text=[[Atika]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.07|scale=500|text=[[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija<br />un Trāķija]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.3|scale=500|text=[[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā<br />Grieķija]]}} {{Image label small|x=0.25|y=0.11|scale=500|text=[[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā<br />Maķedonija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.45|scale=500|text=[[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]]}} {{Image label small|x=0.11|y=0.22|scale=500|text=[[Epīra]]}} {{Image label small|x=0.4|y=0.6|scale=500|text=[[Krēta]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.32|scale=500|text=[[Jonijas salas|Jonijas<br />salas]]}} {{Image label small|x=0.22|y=0.42|scale=500|text=[[Peloponēsas perifērija|Peloponēsa]]}} {{Image label small|x=0.155|y=0.32|scale=500|text=[[Rietumgrieķijas perifērija|Rietum-<br />grieķija]]}} {{Image label small|x=0.14|y=0.135|scale=500|text=[[Rietummaķedonijas perifērija|Rietum-<br />maķedonija]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Tesālija]]}} {{Image label small|x=0.42|y=0.29|scale=500|text=[[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]]}} |} {| class="wikitable sortable" |- ! Perifērija !! Skaits |- | [[Atika]] || 110 |- | [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] || 24 |- | [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] || 34 |- | [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] || 67 |- | [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] || 27 |- | [[Epīra]] || 14 |- | [[Krēta]] || 25 |- | [[Jonijas salas]] || 11 |- | [[Peloponēsas perifērija|Peloponēsa]] || 34 |- | [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] || 39 |- | [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] || 11 |- | [[Tesālija]] || 17 |- | [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] || 13 |- |} == Uzskaitījums == {{jāuzlabo|jauktas pilsētas un tāda paša nosaukuma salas}} {| class="wikitable sortable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br /><small>[[grieķu valoda|grieķu valodā]]</small> !! Iedz.sk. !! Reģions |- | || [[Abdera]] || ''Ἄβδηρα'' || 19005 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Adamanta]] || ''Αδάμαντας'' || 1700 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Afidnesa]] || ''Αφίδνες'' || 3642 || [[Atika]] |- | || [[Agrinja]] || ''Αγρίνιο'' || 93930 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Aharne]] || ''Αχαρνές'' || 106943 || [[Atika]] |- | || [[Ajane]] || ''Αιανή'' || 2006 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Ajaparaskeve]] || ''Αγία Παρασκευή'' || 59704 || [[Atika]] |- | || [[Ajasa]] || ''Αγιάσος'' || 2498 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Ajivarvara]] || ''Αγία Βαρβάρα'' || 26550 || [[Atika]] |- | || [[Ajoanargirija]] || ''Άγιοι Ανάργυροι'' || 34168 || [[Atika]] |- | || [[Ajosatanasa]] || ''Άγιος Αθανάσιος'' || 14387 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Ajosdimitrisa]] || ''Άγιος Δημήτριος'' || 71294 || [[Atika]] |- | || [[Ajosjanisa Retnisa]] || ''Άγιος Ιωάννης Ρέντης'' || 16050 || [[Atika]] |- | || [[Ajoskirika]] || ''Άγιος Κήρυκος'' || 3243 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Ajoskonstantina]] || ''Άγιος Κωνσταντίνος'' || 3410 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Ajosnikolaja]] || ''Άγιος Νικόλαος'' || 12638 || [[Krēta]] |- | || [[Ajospavlosa]] || ''Άγιος Παύλος'' || 6852 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Ajospetra]] || ''Άγιος Πέτρος'' || 579 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Ajosstefana]] || ''Άγιος Στέφανος'' || 10015 || [[Atika]] |- | || [[Ajosteodora]] || ''Άγιοι Θεόδωροι'' || 5960 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Akrata]] || ''Ακράτα'' || 7056 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Aksupole]] || ''Αξιούπολη'' || 6725 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Aleksadrupole]] || ''Αλεξανδρούπολη'' || 72750 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Aleksandreja]] || ''Αλεξάνδρεια '' || 14821 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Alima]] || ''Άλιμος'' || 41720 || [[Atika]] |- | || [[Alistrate]] || ''Αλιστράτη'' || 4121 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Aljarta]] || ''Αλιάρτος'' || 4847 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Almira]] || ''Αλμυρός'' || 8220 || [[Tesālija]] |- | || [[Amaljada]] || ''Αμαλιάδα'' || 18261 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Amarinta]] || ''Αμάρυνθος'' || 3672 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Amfiklija]] || ''Αμφίκλεια'' || 3191 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Amfilohija]] || ''Αμφιλοχία'' || 4325 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Amfipolisa]] || ''Αμφίπολη'' || 2615 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Amfisa]] || ''Άμφισσα'' || 6919 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Amindeja]] || ''Αμύνταιο'' || 4306 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Ampelokipa]] || ''Αμπελόκηποι'' || 40959 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Anatole]] || ''Ανατολή'' || 7198 || [[Epīra]] |- | || [[Anavisa]] || ''Ανάβυσσος'' || 6202 || [[Atika]] |- | || [[Andirija]] || ''Αντίρριο'' || 2598 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Andra (pilsēta)|Andra]] || ''Άνδρος'' || 4107 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Andravida]] || ''Ανδραβίδα'' || 3579 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Andricaina]] || ''Ανδρίτσαινα'' || 2152 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Anikse]] || ''Άνοιξη'' || 6510 || [[Atika]] |- | || [[Anoliosija]] || ''Άνω Λιόσια'' || 33565 || [[Atika]] |- | || [[Anosira]] || ''Άνω Σύρος'' || 3376 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Anoviana]] || ''Ἀνω Βιάννος'' || 774 || [[Krēta]] |- | || [[Antikira]] || ''Αντίκυρα'' || 1448 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Antusa]] || ''Ανθούσα'' || 2132 || [[Atika]] |- | || [[Apolonija]] || ''Απολλωνία'' || 4137 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Apolonija]] || ''Απολλωνίας'' || 1691 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Arahova]] || ''Αράχωβα/Αράχοβα'' || 2770 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Argirupole]] || ''Αργυρούπολη'' || 34097 || [[Atika]] |- | || [[Argosa]] || ''Άργος'' || 24700 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Argosorestika]] || ''Άργος Ορεστικό'' || 9918 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Argostole]] || ''Αργοστόλι'' || 10633 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Arhane]] || ''Αρχάνες'' || 4548 || [[Krēta]] |- | || [[Arhangela]] || ''Αρχάγγελος'' || 7779 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Aridaja]] || ''Αριδαία'' || 7057 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Arnaja]] || ''Αρναία'' || 6183 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Arta (pilsēta)|Arta]] || ''Άρτα'' || 27330 || [[Epīra]] |- | || [[Artemida (pilsēta)|Artemida]] || ''Αρτέμιδα'' || 21488 || [[Atika]] |- | || [[Artemona]] || ''Αρτεμώνος'' || 934 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Aspropirga]] || ''Ασπρόπυργος'' || 30251 || [[Atika]] |- | || [[Astaka]] || ''Αστακός'' || 2732 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Astra (pilsēta)|Astra]] || ''Άστρος'' || 2408 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Atalante]] || ''Αταλάντη'' || 8267 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | [[Attēls:Athens seal.png|30px]] || [[Atēnas]] || ''Αθήνα'' || 3090508 || [[Atika]] |- | || [[Avlonas]] || ''Αυλώνας'' || 5895 || [[Atika]] |- | || [[Dafne]] || ''Δάφνη'' || 22913 || [[Atika]] |- | || [[Delfe]] || ''Δελφοί'' || 1024 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Dervene]] || ''Δερβένι'' || 828 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Desfina]] || ''Δεσφίνα'' || 1988 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Diakoptona]] || ''Διακοπτό'' || 7005 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Didimotiha]] || ''Διδυμότειχο'' || 16078 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Diona (pilsēta)|Diona]] || ''Δίον'' || 1424 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Dionisa]] || ''Διόνυσος'' || 40193 || [[Atika]] |- | || [[Distoma]] || ''Δίστομο'' || 2048 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Doksata]] || ''Δοξάτο'' || 14516 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Domoka]] || ''Δομοκός'' || 1531 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Drama]] || ''Δράμα'' || 44823 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Drapecona]] || ''Δραπετσώνα'' || 13968 || [[Atika]] |- | || [[Drosija]] || ''Δροσιά'' || 7186 || [[Atika]] |- | || [[Edesa (Grieķija)|Edesa]] || ''Έδεσσα'' || 18229 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Efkarpija]] || '' Ευκαρπία'' || 6598 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Egaleja]] || ''Αιγάλεω'' || 69946 || [[Atika]] |- | || [[Egeira]] || ''Αιγείρα'' || 4503 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Ejina]] || ''Αίγινα'' || 7253 || [[Atika]] |- | || [[Eginija]] || ''Αιγίνιο/Αιγίνιον'' || 4345 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Eja]] || ''Αίγιο'' || 26523 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Ekale]] || ''Εκάλη'' || 5889 || [[Atika]] |- | || [[Elasona]] || ''Ελασσόνα'' || 7750 || [[Tesālija]] |- | || [[Elateja]] || ''Ελάτεια'' || 5636 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Elefterija-Kordelija]] || ''Ελευθέριο-Κορδελιό'' || 21630 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Elefterupole]] || ''Ελευθερούπολη'' || 11401 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Eleisīna]] || ''Ελευσίνα'' || 24901 || [[Atika]] |- | || [[Elliniko]] || ''Ελληνικό'' || 17259 || [[Atika]] |- | || [[Epanome]] || ''Επανομή'' || 8671 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Epidaura]] || ''Ἐπίδαυρος'' || 1932 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Eretrija]] || ''Ερέτρια'' || 6330 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Eritresa]] || ''Ερυθρές'' || 3349 || [[Atika]] |- | || [[Ermione]] || ''Ερμιόνη'' || 3062 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Ermupole]] || ''Ερμούπολη'' || 13400 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Etolika]] || ''Αιτωλικό'' || 4312 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Evosma]] || ''Εύοσμος'' || 52624 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Farsala]] || ''Φάρσαλα'' || 9337 || [[Tesālija]] |- | || [[Feres]] || ''Φέρες'' || 5206 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[File]] || ''Φυλή'' || 45965 || [[Atika]] |- | || [[Filiate]] || ''Φιλιάτες'' || 2639 || [[Epīra]] |- | || [[Filipjada]] || ''Φιλιππιάδα'' || 8429 || [[Epīra]] |- | || [[Filjatra]] || ''Φιλιατρά'' || 7882 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Filoteja]] || ''Φιλοθέη'' || 7302 || [[Atika]] |- | || [[Fira]] || ''Φηρά'' || 2113 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Florina]] || ''Φλώρινα'' || 17907 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Galace]] || ''Γαλάτσι'' || 59345 || [[Atika]] |- | || [[Galakside]] || ''Γαλαξίδι'' || 2011 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Galatas]] || ''Γαλατάς'' || 2592 || [[Atika]] |- | || [[Gargaljana]] || ''Γαργαλιάνοι'' || 5569 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Gastune]] || ''Γαστούνη'' || 11254 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Gavalu]] || ''Γαβαλού'' || 1386 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Gaze]] || ''Γάζι'' || 9637 || [[Krēta]] |- | || [[Gerakas]] || ''Γέρακας'' || 29939 || [[Atika]] |- | || [[Giteja]] || ''Γύθειο'' || 7106 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Glifada]] || ''Γλυφάδα'' || 87305 || [[Atika]] |- | || [[Glika Nera]] || ''Γλυκά Νερά'' || 11049 || [[Atika]] |- | || [[Gortina]] || ''Γόρτυν/Γόρτυς/Γόρτυνα'' || 4716 || [[Krēta]] |- | || [[Grevena]] || ''Γρεβενά'' || 13374 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Gumenisa]] || ''Γουμένισσα'' || 6130 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Guva]] || ''Γούβες'' || 7761 || [[Krēta]] |- | || [[Haidare]] || ''Χαϊδάρι'' || 46897 || [[Atika]] |- | || [[Halandre]] || ''Χαλάνδρι'' || 74192 || [[Atika]] |- | || [[Halandrica]] || ''Χαλανδρίτσα'' || 1144 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Halastra]] || ''Χαλάστρα'' || 9837 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Halkida]] || ''Χαλκίδα'' || 102420 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Halkidona]] || ''Χαλκηδόνα'' || 33673 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Haniotisa]] || '' Χανιώτης/Χανιώτη'' || 968 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Hanja (pilsēta)|Hanja]] || ''Χανιά'' || 108310 || [[Krēta]] |- | || [[Hersonisa]] || ''Χερσόνησος'' || 3165 || [[Krēta]] |- | || [[Hija]] || ''Χίος'' || 23779 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Holarga]] || ''Χολαργός'' || 30840 || [[Atika]] |- | || [[Hortjatisa]] || ''Χορτιάτης'' || 12866 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Hrisupole]] || ''Χρυσούπολη'' || 22331 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Iālisa]] || '' Ιαλυσός'' || 10107 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Igumenica]] || ''Ηγουμενίτσα'' || 9820 || [[Epīra]] |- | || [[Ija (pilsēta)|Ija]] || ''Ίος'' || 2024 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Iliona (Grieķija)|Iliona]] || ''Ίλιον'' || 84793 || [[Atika]] |- | || [[Iliupole]] || ''Ηλιούπολη'' || 78153 || [[Atika]] |- | || [[Imita]] || ''Υμηττός'' || 10715 || [[Atika]] |- | || [[Iraklija (Atika)|Iraklija]] || ''Ηράκλειο'' || 49642 || [[Atika]] |- | || [[Iraklija]] || ''Ηράκλειο'' || 173450 || [[Krēta]] |- | || [[Istieja]] || ''Ιστιαία'' || 5522 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Itea]] || ''Ιτέα'' || 4362 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Iulisa]] || ''Ιουλίς/Ιουλίδα'' || 633 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Janica]] || ''Γιαννιτσά'' || 29789 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Jasma]] || ''Ίασμος'' || 13810 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Jera]] || ''Γέρα'' || 6985 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Jerapetra]] || ''Ιεράπετρα'' || 16139 || [[Krēta]] |- ||| [[Joannina]] || ''Ιωάννινα'' || 111740 || [[Epīra]] |- | || [[Kaisariani]] || ''Καισαριανή'' || 26458 || [[Atika]] |- | || [[Kalabaka]] || ''Καλαμπάκα'' || 8619 || [[Tesālija]] |- | || [[Kalamarija]] || ''Καλαμαριά'' || 91279 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Kalamata]] || ''Καλαμάτα'' || 70130 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Kalamosa]] || ''Κάλαμος'' || 3728 || [[Atika]] |- | || [[Kalandra]] || ''Καλάνδρα '' || 674 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Kalavrita]] || ''Καλάβρυτα'' || 1829 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Kalimna]] || ''Κάλυμνος'' || 16179 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Kaliteja]] || ''Καλλιθέα'' || 100641 || [[Atika]] |- | || [[Kallone]] || ''Καλλονή'' || 8194 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Kamatera]] || ''Καματερó'' || 28361 || [[Atika]] |- | || [[Kamena Vurla]] || ''Καμένα Βούρλα'' || 2796 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Kandana]] || ''Κάνδανος/Κάντανος'' || 1607 || [[Krēta]] |- | || [[Kandila]] || ''Κανδήλα'' || 1266 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Kapandrite]] || ''Καπανδρίτι'' || 4213 || [[Atika]] |- | || [[Kardica]] || ''Καρδίτσα'' || 39119 || [[Tesālija]] |- | || [[Karista]] || ''Κάρυστος'' || 5121 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Karlovase]] || ''Καρλόβασι'' || 9590 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Karpata]] || ''Κάρπαθος'' || 2788 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Karpenise]] || ''Καρπενήσι'' || 7348 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Kasandreja]] || ''Κασσάνδρεια'' || 2775 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Kastelloriza]] || ''Καστελλόριζο'' || 492 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Kastorija]] || ''Καστοριά'' || 13387 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Katerine]] || ''Κατερίνη'' || 86170 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Kato Ahaja]] || ''Κάτω Αχαΐα'' || 5518 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Kato Nevrokope]] || ''Κάτω Νευροκόπι'' || 7860 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Kavala]] || ''Καβάλα'' || 70360 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Kavlivja Torika]] || ''Καλύβια Θορικού'' || 14424 || [[Atika]] |- | || [[Keracine]] || ''Κερατσίνι'' || 77077 || [[Atika]] |- | || [[Keramote]] || ''Κεραμωτή'' || 6039 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Kerateja]] || ''Κερατέα'' || 11205 || [[Atika]] |- | || [[Kifisija]] || ''Κηφισιά'' || 47332 || [[Atika]] |- | || [[Kiline]] || ''Κυλλήνη'' || 631 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Kilkisa]] || ''Κιλκίς'' || 28745 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Kime]] || ''Κύμη'' || 8772 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Kiparisija]] || ''Κυπαρισσία'' || 5784 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Kiprina]] || ''Κυπρίνος'' || 1157 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Kisama]] || ''Κίσσαμος'' || 4275 || [[Krēta]] |- | || [[Kitira]] || ''Κύθηρα'' || 4041 || [[Atika]] |- | || [[Kolimbare]] || ''Κολυμβάρι'' || 5346 || [[Krēta]] |- | || [[Kolindra]] || ''Κολινδρός'' || 3032 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Komotine]] || ''Κομοτηνή'' || 50990 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Konica (Grieķija)|Konica]] || ''Κόνιτσα'' || 2942 || [[Epīra]] |- | || [[Kerkīra|Korfu]] || ''Κέρκυρα '' || 39487 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Koridala]] || ''Κορυδαλλός'' || 63445 || [[Atika]] |- | || [[Korina (pilsēta)|Korina]] || ''Κορινός'' || 3543 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Korinta]] || ''Κόρινθος'' || 58220 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Korisija]] || ''Κορησσία'' || 1049 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Korone]] || ''Κορώνη'' || 1688 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Kosa (pilsēta)|Kosa]] || ''Κως'' || 19432 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Kozane]] || ''Κοζάνη'' || 70420 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Kranide]] || ''Κρανίδι'' || 4441 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Kremaste]] || ''Κρεμαστή'' || 4372 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Krestena]] || ''Κρέστενα'' || 4903 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Krija Vrise]] || ''Κρύα Βρύση'' || 10977 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Krinida]] || ''Κρηνίδες'' || 3365 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Krionere]] || ''Κρυονέρι'' || 5040 || [[Atika]] |- | || [[Kropija]] || ''Κρωπία'' || 30307 || [[Atika]] |- | || [[Ksante]] || ''Ξάνθη'' || 65133 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Ksilokastro]] || ''Ξυλόκαστρο'' || 5715 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Kucopode]] || ''Κουτσοπόδι'' || 3575 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Kufalija]] || ''Κουφάλι'' || 8139 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Lamija]] || ''Λαμία'' || 74720 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Lankada]] || ''Λαγκαδάς'' || 41103 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Larisa]] || ''Λάρισα'' || 163380 || [[Tesālija]] |- | || [[Lavreotike]] || ''Λαυρεωτική'' || 25102 || [[Atika]] |- | || [[Lavriona]] || ''Λαύριο'' || 9891 || [[Atika]] |- | || [[Lefkada]] || ''Λευκάδα'' || 16307 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Lefkimme]] || ''Λευκίμμη'' || 3517 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Legrena]] || ''Λεγρενά'' || 453 || [[Atika]] |- | || [[Lehena]] || ''Λεχαινά'' || 6334 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Leonidja]] || ''Λεωνίδιο'' || 3249 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Leptokarja]] || ''Λεπτοκαρυά'' || 3700 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Levadija]] || ''Λιβαδειά'' || 22193 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Levide]] || ''Λεβίδι'' || 4131 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Likovrise]] || ''Λυκόβρυση'' || 9650 || [[Atika]] |- | || [[Liksure]] || ''Ληξούρι'' || 4301 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Linda (pilsēta)|Linda]] || ''Λίνδος'' || 3633 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Litohora]] || ''Λιτόχωρο'' || 6995 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Livade]] || ''Λιβάδι'' || 2674 || [[Tesālija]] |- | || [[Lutrohore]] || ''Λουτροχώρι'' || 458 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Magula]] || ''Μαγούλα'' || 4735 || [[Atika]] |- | || [[Makrakome]] || ''Μακρακώμη'' || 2245 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Malesina]] || ''Μαλεσίνα'' || 4526 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Malija]] || ''Μάλια'' || 3722 || [[Krēta]] |- | || [[Mandra]] || ''Μάνδρα'' || 12888 || [[Atika]] |- | || [[Mantamada]] || ''Μανταμάδος'' || 3210 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Mantineja]] || ''Μαντίνεια'' || 3510 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Maratona]] || ''Μαραθώνας'' || 33423 || [[Atika]] |- | || [[Markopola Oropa]] || ''Μαρκόπουλο Ωρωπού'' || 2549 || [[Atika]] |- | || [[Markopula Mesogaja]] || ''Μαρκόπουλο Μεσογαίας'' || 20040 || [[Atika]] |- | || [[Marusi]] || ''Μαρούσι'' || 72333 || [[Atika]] |- | || [[Megapole]] || ''Μεγαλόπολη'' || 5779 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Megara]] || ''Μέγαρα'' || 36924 || [[Atika]] |- | || [[Meligala]] || ''Μελιγαλάς'' || 4040 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Melisija]] || ''Μελίσσια'' || 22741 || [[Atika]] |- | || [[Melivoja]] || ''Μελίβοια'' || 1173 || [[Tesālija]] |- | || [[Menemene]] || ''Μενεμένη'' || 14910 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Mesini]] || ''Μεσσήνη'' || 6287 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Mesolonga]] || ''Μεσολόγγι'' || 14386 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Metaksade]] || ''Μεταξάδες'' || 874 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Metamorfose]] || ''Μεταμόρφωση'' || 29891 || [[Atika]] |- | || [[Metana]] || ''Μέθανα'' || 1097 || [[Atika]] |- | || [[Mecova]] || ''Μέτσοβο'' || 2503 || [[Epīra]] |- | || [[Mikona]] || ''Μύκονος'' || 10134 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Mirsine]] || ''Μυρσίνη'' || 1196 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Mistra]] || ''Μυστράς/Μυζηθράς'' || 4608 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Mitiline]] || ''Μυτιλήνη'' || 29656 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Moira]] || ''Μοίρες'' || 5883 || [[Krēta]] |- | || [[Mola]] || ''Μώλος'' || 6668 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Molaji]] || ''Μολάοι'' || 2534 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Monemvasija]] || ''Μονεμβασία'' || 1418 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Moshata]] || ''Μοσχάτο'' || 25441 || [[Atika]] |- | || [[Mudra]] || ''Μούδρος'' || 1039 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Muzake]] || ''Μουζάκι'' || 1961 || [[Tesālija]] |- | || [[Nafpakta]] || ''Ναύπακτος/Έπαχτος'' || 19768 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- ||| [[Nauplija|Nafplija]] || ''Ναύπλιο'' || 14203 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Naksa]] || ''Νάξος'' || 12089 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Nausa]] || ''Νάουσα'' || 32494 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Neaartake]] || ''Νέα Αρτάκη'' || 9489 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Neaeritraja]] || ''Νέα Ερυθραία'' || 17379 || [[Atika]] |- | || [[Neafiladelfeja]] || ''Νέα Φιλαδέλφεια'' || 25734 || [[Atika]] |- | || [[Neahalkidona]] || ''Νέα Χαλκηδόνα'' || 9822 || [[Atika]] |- | || [[Neajonja]] || ''Νέα Ιωνία'' || 67134 || [[Atika]] |- | || [[Neamakre]] || ''Νέα Μάκρη'' || 16670 || [[Atika]] |- | || [[Neamudanija]] || ''Νέα Μουδανιά'' || 9342 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Neapentele]] || ''Νέα Πεντέλη'' || 7198 || [[Atika]] |- | || [[Neapole (Centrālā Maķedonija)|Neapole]] || ''Νεάπολη'' || 30279 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Neapole (Krēta)|Neapole]] || ''Νεάπολη'' || 5059 || [[Krēta]] |- | || [[Neapole (Rietumaķedonija)|Neapole]] || ''Νεάπολη'' || 2323 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Neapotedaja]] || ''Νέα Ποτείδαια'' || 900 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Neasmirni]] || ''Νέα Σμύρνη'' || 73076 || [[Atika]] |- | || [[Nemeja]] || ''Νεμέα'' || 3853 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Neopsihika]] || ''Νέο Ψυχικό'' || 10137 || [[Atika]] |- | || [[Nidre]] || ''Νυδρί'' || 1248 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Nigrita]] || ''Νιγρίτα'' || 4947 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Nikaja]] || ''Νίκαια'' || 6540 || [[Tesālija]] |- | || [[Nikeja]] || ''Νίκαια'' || 89380 || [[Atika]] |- | || [[Nisira]] || ''Νίσυρος'' || 1008 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Oihalija]] || ''Οιχαλία'' || 2936 || [[Tesālija]] |- | || [[Olimpiake Akte]] || ''Ολυμπιακή Ακτή'' || 320 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Opora]] || ''Ωρωπός'' || 33769 || [[Atika]] |- | || [[Oreokastra]] || ''Ωραιόκαστρο'' || 21716 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Orestjada]] || ''Ορεστιάδα'' || 18426 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Ormilija]] || ''Ορμύλια'' || 4745 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Pajanija]] || ''Παιανία'' || 26668 || [[Atika]] |- | || [[Palaja Fokaja]] || ''Πάλαια Φώκαια'' || 2713 || [[Atika]] |- | || [[Palama (pilsēta)|Palama]] || ''Παλαμάς'' || 5745 || [[Tesālija]] |- | || [[Paleofalira]] || ''Παλαιό Φάληρο'' || 64021 || [[Atika]] |- | || [[Paleohora]] || ''Παλαιόχωρα/Παλιόχωρα'' || 2213 || [[Krēta]] |- | || [[Paleorosa]] || ''Πάλαιρος'' || 4494 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Palline]] || ''Παλλήνη'' || 16415 || [[Atika]] |- | || [[Panorama]] || ''Πανόραμα'' || 14556 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Papagu]] || ''Παπάγου'' || 13699 || [[Atika]] |- | || [[Paralija]] || ''Παραλία'' || 9074 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Paramitija]] || ''Παραμυθιά'' || 7859 || [[Epīra]] |- | || [[Paravola]] || ''Παραβόλα'' || 4804 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Parga]] || ''Πάργα'' || 2415 || [[Epīra]] |- | || [[Parikija]] || ''Παροικιά'' || 4522 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Patma]] || ''Πάτμος'' || 3047 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- ||| [[Patra]] || ''Πάτρα'' || 214580 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Pefki]] || ''Πεύκη'' || 21352 || [[Atika]] |- | || [[Pefkohore]] || ''Πευκοχώρι'' || 1650 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Pelana]] || ''Πέλλανα'' || 3405 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Pelasgija]] || ''Πελασγία'' || 3310 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Pentēle]] || ''Πεντέλη'' || 34934 || [[Atika]] |- | || [[Perama (Epīra)|Perama]] || ''Πέραμα'' || 5743 || [[Epīra]] |- | || [[Perama]] || ''Πέραμα'' || 25389 || [[Atika]] |- | || [[Peta]] || ''Πέτα'' || 1916 || [[Epīra]] |- | || [[Petrupole]] || ''Πετρούπολη'' || 58979 || [[Atika]] |- | || [[Pidna]] || ''Πύδνα'' || 1206 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Pikerme]] || ''Πικέρμι'' || 2009 || [[Atika]] |- | || [[Pilaja]] || ''Πυλαία'' || 22744 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Pilosa (pilsēta)|Pilosa]] || ''Πύλος'' || 5287 || [[Peloponēsa]] |- ||| [[Pireja]] || ''Πειραιάς'' || 448997 || [[Atika]] |- | || [[Pirgosa]] || ''Πύργος'' || 25180 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Pitagoreja]] || ''Πυθαγόρειο'' || 9003 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Pitija]] || ''Πύθιο'' || 556 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Platamona]] || ''Πλαταμώνας'' || 2013 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Plati]] || ''Πλατύ'' || 2299 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Plomare]] || ''Πλωμάρι'' || 6698 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Polidendre]] || ''Πολυδένδρι'' || 1608 || [[Atika]] |- | || [[Poligira]] || ''Πολύγυρος'' || 22048 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Polihne]] || ''Πολίχνη'' || 36146 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Polihnita]] || ''Πολίχνιτος'' || 5288 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Polihrona]] || ''Πολύχρονο'' || 1063 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Polikastra]] || ''Πολύκαστρο'' || 6497 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Portorafte]] || ''Πόρτο Ράφτη'' || 9686 || [[Atika]] |- | || [[Preveza]] || ''Πρέβεζα'' || 20795 || [[Epīra]] |- | || [[Prosocane]] || ''Προσοτσάνη'' || 13066 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Psihika]] || ''Ψυχικό'' || 9529 || [[Atika]] |- | [[Attēls:Coat of arms - Ptolemaida, Greece.png|30px]] || [[Ptolemaīda]] || ''Πτολεμαΐδα'' || 32142 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Rafina]] || ''Ραφήνα'' || 12168 || [[Atika]] |- | || [[Retimna]] || ''Ρέθυμνο'' || 28987 || [[Krēta]] |- | || [[Rio (Grieķija)|Rio]] || ''Ρίο'' || 13270 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Roda (pilsēta)|Roda]] || ''Ρόδος'' || 118623 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Rodija]] || ''Ροδιά'' || 431 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Rodoliva]] || ''Ροδoλίβος'' || 3284 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Rodopole]] || ''Ροδόπολη'' || 2078 || [[Atika]] |- | || [[Salamīna]] || ''Σαλαμίνα'' || 25888 || [[Atika]] |- | || [[Saloniki]] || ''Θεσσαλονίκη'' || 790824 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Same]] || ''Σάμη'' || 2341 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Sapes]] || ''Σάπες'' || 9542 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Seres]] || ''Σέρρες'' || 76240 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Serifa]] || ''Σέριφος'' || 1420 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Sidirokastra]] || ''Σιδηρόκαστρο'' || 5693 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Sikamina]] || ''Συκάμινο'' || 1613 || [[Atika]] |- | || [[Sikes]] || ''Συκιές'' || 37753 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Sime]] || ''Σύμη'' || 2590 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Sinarade]] || ''Σιναράδες'' || 1124 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Sitija (Krēta)|Sitija]] || ''Σητεία'' || 9912 || [[Krēta]] |- | || [[Sivota]] || ''Σύβοτα'' || 875 || [[Epīra]] |- | || [[Sjatista]] || ''Σιάτιστα'' || 5490 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Skala (Grieķija)|Skala]] || ''Σκάλα'' || 5902 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Sofades]] || ''Σοφάδες'' || 6056 || [[Tesālija]] |- | || [[Sparta]] || ''Σπάρτη'' || 17408 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Spata]] || ''Σπάτα'' || 12333 || [[Atika]] |- | || [[Sperhejada]] || ''Σπερχειάδα'' || 2875 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Stilida]] || ''Στυλίδα'' || 5011 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Suda (pilsēta)|Suda]] || ''Σούδα'' || 7840 || [[Krēta]] |- | || [[Sufle]] || ''Σουφλί'' || 14941 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Tanagra]] || ''Τανάγρα'' || 3827 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Tasa]] || ''Θάσος'' || 3240 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Tavra]] || ''Ταύρος'' || 14972 || [[Atika]] |- | || [[Terma]] || ''Θέρμο'' || 1959 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Terme]] || ''Θέρμη'' || 53201 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Tēbas (Grieķija)|Tēbas]] || ''Θῆβαι'' || 22883 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Tihera]] || ''Τυχερό'' || 2031 || [[Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērija|Austrummaķedonija un Trāķija]] |- | || [[Tilisa]] || ''Τύλισος'' || 3941 || [[Krēta]] |- | || [[Timpake]] || ''Τυμπάκι'' || 5312 || [[Krēta]] |- | || [[Tina]] || ''Τήνος'' || 4394 || [[Dienvidegejas perifērija|Dienvidegeja]] |- | || [[Tirnava]] || ''Τύρναβος'' || 12572 || [[Tesālija]] |- | || [[Tirosa]] || ''Τυρός'' || 2116 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Torone]] || ''Τορώνη'' || 4036 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Tragana]] || ''Τραγανό'' || 2688 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Trakomakedones]] || ''Θρακομακεδόνες'' || 6200 || [[Atika]] |- | || [[Trikala]] || ''Τρίκαλα'' || 80900 || [[Tesālija]] |- | || [[Trikere]] || ''Τρίκερι'' || 1696 || [[Tesālija]] |- | || [[Tripole (Grieķija)|Tripole]] || ''Τρίπολη'' || 30912 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Troezena]] || ''Τροιζήνα'' || 673 || [[Atika]] |- | || [[Uranupole]] || ''Ουρανούπολη'' || 960 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Vagija]] || ''Βάγια'' || 4509 || [[Centrālās Grieķijas perifērija|Centrālā Grieķija]] |- | || [[Vama]] || ''Βάμος'' || 2932 || [[Krēta]] |- | || [[Varda (pilsēta)|Varda]] || ''Βάρδα'' || 3100 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Vare]] || ''Βάρη'' || 15855 || [[Atika]] |- | || [[Varnavas]] || ''Βαρνάβας'' || 2081 || [[Atika]] |- | || [[Vartolomija]] || ''Βαρθολομιό'' || 3603 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Vasilika]] || ''Βασιλικά'' || 4200 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Vasilike]] || ''Βασιλική'' || 431 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Vatī (Jonijas salas)|Vatī]] || ''Βαθύ'' || 1041 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Vatī (Ziemeļegeja)|Vatī]] || ''Βαθύ'' || 1888 || [[Ziemeļegejas perifērija|Ziemeļegeja]] |- | || [[Vela (pilsēta)|Vela]] || ''Βέλο'' || 8061 || [[Peloponēsa]] |- | || [[Velventa]] || ''Βελβεντός'' || 3399 || [[Rietummaķedonijas perifērija|Rietummaķedonija]] |- | || [[Verija]] || ''Βέροια'' || 66630 || [[Centrālās Maķedonijas perifērija|Centrālā Maķedonija]] |- | || [[Vironas]] || ''Βύρωνας'' || 61308 || [[Atika]] |- | || [[Vola]] || ''Βόλος'' || 144420 || [[Tesālija]] |- | || [[Vonica]] || ''Βόνιτσα'' || 4081 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Vrahnaīka]] || ''Βραχνέικα/Βραχναίικα'' || 2828 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Vrilisija]] || ''Βριλήσσια'' || 30741 || [[Atika]] |- | || [[Vukole]] || ''Βουκολιές'' || 3296 || [[Krēta]] |- | || [[Vula]] || ''Βούλα'' || 28364 || [[Atika]] |- | || [[Vuljagmene]] || ''Βουλιαγμένη'' || 4180 || [[Atika]] |- | || [[Zahara (pilsēta)|Zahara]] || ''Ζαχάρω'' || 3483 || [[Rietumgrieķijas perifērija|Rietumgrieķija]] |- | || [[Zakinta]] || ''Ζάκυνθος'' || 16810 || [[Jonijas salas]] |- | || [[Zefire]] || ''Ζεφύρι'' || 9454 || [[Atika]] |- | || [[Zografu]] || ''Ζωγράφου'' || 71026 || [[Atika]] |- | || [[Zoniana]] || ''Ζωνιανά'' || 1578 || [[Krēta]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Grieķija|width=800 |float=center|caption = Grieķijas lielāko pilsētu izvietojums (nav iekļautās tās pilsētas, kas atrodas [[Atēnas|Atēnu]] un [[Saloniki|Saloniku]] aglomerācijā; '''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Grieķija|lat=37.966667|long=23.716667|position = top |label='''[[Atēnas]]'''}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=40.65|long=22.9|position = top |label=[[Saloniki]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=38.25|long=21.733333|position = top |label=[[Patra]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=35.333333|long=25.133333|position = top |label=[[Iraklija]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=39.641667|long=22.416667|position = top |label=[[Larisa]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=39.366667|long=22.933333|position = top |label=[[Vola]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=35.516667|long=24.016667|position = top |label=[[Hanja (pilsēta)|Hanja]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=38.466667|long=23.6|position = top |label=[[Halkida]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=36.433333|long=28.216667|position = top |label=[[Roda (pilsēta)|Roda]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=39.666667|long=20.85|position = top |label=[[Joannina]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=38.616667|long=21.4|position = top |label=[[Agrinja]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=40.266667|long=22.5|position = bottom |label=[[Katerine]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=39.55|long=21.766667|position = top |label=[[Trikala]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=41.083333|long=23.55|position = top |label=[[Seres]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=38.9|long=22.433333|position = top |label=[[Lamija]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=40.85|long=25.866667|position = top |label=[[Aleksandrupole]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=40.3|long=21.783333|position = top |label=[[Kozane]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=40.933333|long=24.4|position = top |label=[[Kavala]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=37.033333|long=22.116667|position = top |label=[[Kalamata]]}} {{VietasKarte~|Grieķija|lat=40.516667|long=22.2|position = top |label=[[Verija]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Grieķijas 10. lielākās pilsētas (pēc iedz.sk. 2011) |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Atenes i el mont Licabet des de l'Acròpoli.JPG|[[Atēnas]] - [[Grieķija]]s [[galvaspilsēta]] |File:Salonica-view-aerial2.jpg|[[Saloniki]] |File:Piraeus Mikrolimano1.JPG| [[Pireja]] |File:Patras from the fortress.jpg|[[Patras]] |File:Herklionview.jpg|[[Iraklija]] |File:Pinios river and church of Agios Achilios.jpg|[[Larisa]] |File:Volos-bynight.JPG|[[Vola]] |File:Rhodes harbour.jpg|[[Roda (pilsēta)|Roda]] |File:Με_θέα_τα_Γιάννενα_από_παραπέντε_-_panoramio.jpg|[[Joannina]] |File:Strandpromenade Chalkida.jpg|[[Hanja (pilsēta)|Hanja]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Grieķijas pilsētas| ]] bz7w9cw0ax4sv6iy91cwxvk1xb7cxqx 0 9714 4532899 4353175 2026-10-07T13:32:42Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Perm_Russia.jpg", jo [[c:User:Jameslwoodward|Jameslwoodward]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Perm Russia.jpg|]]). 4532899 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Perma | official_name = ''Пермь'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Kama River. Perm. Art Gallery (former Transfiguration Cathedral) P6242387 2575.jpg | photo2a = 2019-09-10 набережная Камы.jpg | photo2b = | photo3a = Krasavinsky bridge 2022 - 4.jpg | color = white | color_border = white | position = center | spacing = 2 | size = 266 }} | image_flag = Flag of Perm.svg | image_shield = Coat of Arms of Perm.svg | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Russia#Permas novads | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = [[Permas novads]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1723]] | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = [[1781]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 799.68 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 1042763 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 58| latm = 00| lats = 50| latNS = N | longd = 56| longm = 14| longs = 56| longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 149 | website = {{URL|https://gorodperm.ru/}} | footnotes = }} '''Perma''' ({{val|ru|Пермь}}) ir pilsēta [[Krievija]]s [[Eiropa]]s daļas austrumos pie [[Kama (upe)|Kamas upes]], netālu no [[Urāli]]em. [[Permas novads|Permas novada]] centrs. Liels mašīnbūves centrs. Aviācijas dzinēju ražošana. == Vēsture == 1721. gadā šajā vietā nodibināja [[varš|vara]] ieguves rūpnīcu. 1781. gadā dibināja pašu pilsētu, kuras nosaukums cēlies no [[vepsu valoda]]s ''perja maa'' — ‘tālā zeme’. No 1796. gada tā bija guberņas centrs. 1781.—1798. un 1807.—1831. gadā šeit atradās Urālu rūpnīcu Kalnu pārvalde. No 1846. gada notika regulāra ūdenssatiksme pa Kamu. Politisko izsūtījumu vieta, dažādos laikos trimdā šeit bijuši [[Speranskis]], [[Hercens]], [[Volodimirs Korolenko|Korolenko]]. 1941.—1942. gadā [[NKVD]] [[Gulags|Gulaga]] soda nometnē [[Usoļlag]] nogalināti daudzi Latvijas sabiedriskie darbinieki. Pirmsrevolūcijas laikā Perma bija Urālu transporta, administratīvais un kultūras centrs. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā uz Permu tika evakuēti daudzi rūpniecības uzņēmumi. No 1940. līdz 1957. gadam pilsētas nosaukums bija '''Molotova''' (''Молотов''; par godu padomju politiķim [[Vjačeslavs Molotovs|Vjačeslavam Molotovam]]). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Permas novada pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{autoritatīvā vadība}} ld4b2xa5ut2ka1i1x7x5m4uudxpaorh 0 10574 4533147 4494863 2026-10-08T06:15:24Z ~2026-54143-59 151572 4533147 wikitext text/x-wiki {| width="250px" border="2" cellspacing="0" cellpadding="4" rules="all" style="float:right; clear:right; margin:5px 0 1em 1em; border-style: solid; border-width: 1px; border-collapse:collapse; font-size:95%; empty-cells:show" |+ '''Saules sistēmas ķermeņi''' |- ! colspan=3 | [[Attēls:Solar System True Color LV.png|frameless|upright=1.5]] |- ! colspan=3 | '''[[Saule]]''' |-- | rowspan=5 | [[Iekšējās planētas]] |- | colspan=2 | '''1. [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]''' |- | colspan=2 | '''2. [[Venera (planēta)|Venera]]''' |- | '''3. [[Zeme]]''' || [[Mēness]] |- | '''4. [[Marss (planēta)|Marss]]''' || [[Foboss (pavadonis)|Foboss]], [[Deimoss (pavadonis)|Deimoss]] |- | [[Asteroīdu josla]] | colspan=2 | [[Cerera]], [[Pallāda (asteroīds)|Pallāda]], [[Jūnona (asteroīds)|Jūnona]], [[4 Vesta|Vesta]] |- | rowspan=4 | [[Ārējās planētas]] | '''5. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]]''' || [[Jo (pavadonis)|Jo]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]], [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]], [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]] |- | '''6. [[Saturns (planēta)|Saturns]]''' || [[Tētija (pavadonis)|Tētija]], [[Diona (pavadonis)|Diona]], [[Reja (pavadonis)|Reja]], [[Titāns (pavadonis)|Titāns]], [[Japets (pavadonis)|Japets]], [[Mimass (pavadonis)|Mimass]], [[Hiperions (pavadonis)|Hiperions]], [[Fēbe (pavadonis)|Fēbe]],[[Jānuss (pavadonis)|Jānuss]], [[Epimētejs (pavadonis)|Epimētejs]], [[Prometejs (pavadonis)|Prometejs]] |- | '''7. [[Urāns (planēta)|Urāns]]'''|| [[Miranda (pavadonis)|Miranda]], [[Ariels (pavadonis)|Ariels]], [[Umbriels (pavadonis)|Umbriels]], [[Titānija]], [[Oberons]] |- | '''8. [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]'''|| [[Tritons (pavadonis)|Tritons]], [[Protejs (pavadonis)|Protejs]], [[Nereīda (pavadonis)|Nereīda]] |- | rowspan=3 | [[Transneptūna objekti]], [[Koipera josla]] || [[Plutino]] || [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] ([[Harons (pavadonis)|Harons]]) [[Iksions (asteroīds)|Iksions]], [[Orks (asteroīds)|Orks]], [[Huija (asteroīds)|Huija]] |-| | colspan=2 | [[Kvavars]], [[Varuna]], [[Erīda (pundurplanēta)|2003 UB₃₁₃]] |- | colspan=2 | [[Sedna]] |- | colspan=3 | [[Orta mākonis]] |} '''Saules sistēma''' ir [[Saule]] un ap to riņķojošo [[astronomisks objekts|debess ķermeņu]] kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, [[pundurplanēta]]s un [[Saules sistēmas mazie ķermeņi]], piemēram, [[komēta]]s un [[asteroīdi]]. Saules sistēma atrodas [[Piena Ceļš|Piena Ceļa]] spirālzarā "Oriona rokā" (''Orion Arm''), 26 000 [[Gaismas gads|gaismas gadu]] attālumā no [[galaktika]]s centra. Saules sistēmas veidošanās un [[evolūcija]] ir sākusies pirms 4,6 miljardiem gadu, kad sākās milzīga [[molekulārais mākonis|molekulārā mākoņa]] nelielas daļas [[gravitācija]]s sabrukums. Lielākā daļa no sabrukušās [[masa]]s sakoncentrējās mākoņa centrā, tādā veidā izveidojoties [[Saule]]i, bet pārējais palika [[protoplanetārais disks|protoplanetārajā diskā]], kur izveidojās [[planēta]]s, [[dabiskais pavadonis|pavadoņi]], [[asteroīds|asteroīdi]] un citi [[Saules sistēmas mazais ķermenis|Saules sistēmas mazie ķermeņi]]. Četras iekšējās planētas — [[Merkurs (planēta)|Merkurs]], [[Venera (planēta)|Venera]], [[Zeme]] un [[Marss (planēta)|Marss]] — tiek sauktas arī par [[Zemes grupas planētas|Zemes grupas planētām]], jo tās sastāv galvenokārt no [[ieži]]em un [[metāli|metāla]]. Četras ārējās planētas, milzu planētas, ir ievērojami lielākas nekā iekšējās planētas. Divi lielākie [[gāzes giganti]] [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] un [[Saturns (planēta)|Saturns]] sastāv galvenokārt no [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[Hēlijs|hēlija]]; pašas tālākās planētas, [[ledus giganti]] [[Urāns (planēta)|Urāns]] un [[Neptūns (planēta)|Neptūns]] sastāv galvenokārt no vielām ar relatīvi augstu kušanas temperatūru, salīdzinot ar ūdeņradi un hēliju, piemēram, sasaluša [[ūdens]], [[amonjaks|amonjaka]] un [[metāns|metāna]]. Visām planētām ir gandrīz apļveida orbīta. Saules sistēmā ir arī mazāki ķermeņi. Starp Marsu un Jupiteru esošā [[asteroīdu josla]] galvenokārt sastāv no vielām, kādas ir Zemes grupas planētu sastāvā, piemēram, [[akmens]] un metāla. Aiz Neptūna orbītas atrodas [[Koipera josla]] un [[izkliedētais disks]]. Šie [[transneptūna objekts|transneptūna objekti]] sastāv galvenokārt no ledus, bet aiz tiem ir atklāti [[sednoids|sednoidi]]. Ir arī grupa ar vairākiem desmitiem, iespējams, pat desmitiem tūkstošu objektu, kuri ir pietiekami lieli, lai riņķotu ap zvaigzni.<ref name=Stern2012>"Today we know of more than a dozen dwarf planets in the solar system".[http://pluto.jhuapl.edu/overview/piPerspective.php?page=piPerspective_08_24_2012 The PI's Perspective] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113225430/http://pluto.jhuapl.edu/overview/piPerspective.php?page=piPerspective_08_24_2012 |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Šos objektus dēvē par pundurplanētām. Dažas no identificētajām pundurplanētām ir asteroīds [[Cerera]] un transneptūna objekti [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]] un [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]. Dažādi citi mazi objekti, tostarp [[komēta]]s, kentauri (asteroīdi no grupas starp Jupiteru un Neptūnu) un [[kosmiskie putekļi]] brīvi ceļo pa Saules sistēmu. Sešas planētas, vismaz trīs pundurplanētas un daudzus mazākus objektus apriņķo dabiskie satelīti, kurus parasti sauc par "pavadoņiem". Ap katru ārējo planētu riņķo [[planētas gredzens]], kas sastāv no [[putekļi]]em un citiem maziem objektiem. Saule izstaro tā saukto [[Saules vējš|Saules vēju]], kurš izplatās pat līdz [[izkliedētais disks|izkliedētā diska]] vidum, veidojot [[heliosfēra|heliosfēru]]. Tas ir punkts, kurā heliopauze no Saules vēja spiediena ir vienāda ar starpzvaigžņu vēja pretējo spiedienu. [[Orta mākonis|Orta mākonī]] veidojas [[komēta]]s ar lielu [[apriņķojuma periods|apriņķojuma periodu]]. == Struktūra == [[Attēls:Kuiper belt oort cloud.svg|thumb|Saules sistēma ar [[Koipera josla|Koipera joslu]] (augšā) un [[Orta mākonis|Orta mākoni]] (apakšā) mākslinieka skatījumā.]] Saules sistēmas galvenā sastāvdaļa ir [[Saule]], G2 klases [[galvenās secības zvaigzne]], kas satur 99,86% no sistēmas zināmās masas un dominē to [[gravitācija]]s.<ref>{{publikācijas atsauce |author=M Woolfson |title=The origin and evolution of the solar system |doi= 10.1046/j.1468-4004.2000.00012.x |date=2000 |journal=[[Astronomy & Geophysics]] |volume=41 |issue=1 |pages=1.12|bibcode = 2000A&G....41a..12W |issn=1366-8781 }}</ref> Saules sistēmas četri lielākie orbitālie ķermeņi, milzu planētas veido 99% no atlikušās masas. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]] un [[Saturns (planēta)|Saturns]] kopā sastāda vairāk nekā 90% no masas. Līdz ar to Saules sistēmas cietie ķermeņi (ieskaitot [[zemes grupas planētas]], [[Dabiskais pavadonis|pavadoņus]], [[asteroīds|asteroīdus]] un [[komēta]]s) kopā veido 0,0001% no Saules sistēmas kopējās masas. Lielākā daļa lielo ķermeņu orbītā apkārt Saulei atrodas netālu no Zemes orbītas plaknes, kas pazīstama kā [[ekliptika]]. Planētas ir ļoti tuvu ekliptikai, turpretim [[Koipera josla]], komētas (un citi [[Orta mākonis|Orta mākoņa]] ķermeņi) atrodas ļoti tālu no tās.<ref name = "Levison2003">{{publikācijas atsauce | last = Levison | first = H. F. | authorlink = Harold F. Levison |author2=Morbidelli, A. | title = The formation of the Kuiper belt by the outward transport of bodies during Neptune's migration | journal = [[Nature (žurnāls)|Nature]] | volume = 426 | pages = 419–421 | publisher = | date = 2003-11-27 | language = | url = http://www.nature.com/nature/journal/v426/n6965/abs/nature02120.html | doi = 10.1038/nature02120 | pmid = 14647375 | accessdate = 2012-05-26 | issue = 6965|bibcode = 2003Natur.426..419L }}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|title=From the Kuiper Belt to Jupiter-Family Comets: The Spatial Distribution of Ecliptic Comets|author=Harold F. Levison, Martin J Duncan|journal=[[Icarus (žurnāls)|Icarus]]|date=1997|pages=13–32|doi=10.1006/icar.1996.5637 |issue=1|volume=127|bibcode=1997Icar..127...13L}}</ref> Visas planētas un daudzi citi ķermeņi apriņķo Sauli tādā pašā virzienā, kā griežas Saule (pretēji pulksteņa rādītāja virzienam).<ref>{{Tīmekļa atsauce| last = Grossman | first = Lisa | title = Planet found orbiting its star backwards for first time | publisher = NewScientist | date = 13 August 2009 | url = http://www.newscientist.com/article/dn17603-planet-found-orbiting-its-star-backwards-for-first-time.html | accessdate = 10 October 2009}}</ref> Ir arī izņēmumi, piemēram, [[Haleja komēta]]. == Saules sistēmas sastāvs == === Iekšējā Saules sistēma === Iekšējā Saules sistēma ir nosaukums reģionam, kas ietver [[Zemes grupas planētas]] un [[asteroīds|asteroīdus]].<ref name=inner>{{Tīmekļa atsauce |title=Inner Solar System |publisher=NASA Science (Planets) |url=http://nasascience.nasa.gov/planetary-science/exploring-the-inner-solar-system |accessdate=2009-05-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090511182050/http://nasascience.nasa.gov/planetary-science/exploring-the-inner-solar-system |archivedate=2009-05-11 }}</ref> Tā sastāv galvenokārt no [[silikāti|silikāta]] un [[metāli]]em. Iekšējās Saules sistēmas ķermeņi ir salīdzinoši tuvu [[Saule]]i; visa šī reģiona rādiuss ir mazāks nekā attālums starp [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] un [[Saturns (planēta)|Saturna]] orbītām. Šis reģions atrodas uz [[sala līnija]]s, kas atrodas nedaudz mazāk nekā 5 [[Astronomiskā vienība|AU]] (aptuveni 700 miljons km) no Saules.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.astronoo.com/en/articles/frost-line.html |title=Frost line or snow line or ice line in the solar system — Astronoo |access-date={{dat|2015|03|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150320012332/http://www.astronoo.com/en/articles/frost-line.html |archivedate={{dat|2015|03|20||bez}} }}</ref> ==== Iekšējās planētas ==== [[Attēls:Telluric planets size comparison.jpg|thumb|left|Četras iekšējās planētas. No kreisās uz labo: [[Zeme]], [[Marss (planēta)|Marss]], [[Venera (planēta)|Venera]] un [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]]] Četrām iekšējām planētām jeb Zemes grupas planētām ir blīva, akmeņu kompozīcija, ar dažiem vai nevienu pavadoni, un tiem nav gredzenu. Tie sastāv galvenokārt no ugunsizturīgām minerālvielām, piemēram, silikāta, kas veido garozu un [[Planētas mantija|mantiju]], un metāliem, piemēram, [[dzelzs]] un [[Niķelis|niķeļa]], kas veido to [[Planētas kodols|kodolu]]. Trim no četrām iekšējām planētām ([[Venera (planēta)|Venera]]s, [[Zeme]]s un [[Marss (planēta)|Marsa]]) [[atmosfēra]] ietekmē planētas pietiekami, lai radītu reljefu; visām planētām ir krāteri un tektoniskās virsmas funkcijas, piemēram, plaisu ielejas un [[Vulkāns|vulkāni]]. Terminu "iekšējās planētas" nedrīkst jaukt ar zemākajām planētām, kas apzīmē tās planētas, kas ir tuvāk Saulei nekā Zeme (Merkurs un Venera). ===== Merkurs ===== [[Merkurs (planēta)|Merkurs]] (atrodas 0,4 AU no Saules) ir Saulei vistuvākā planēta un mazākā planēta Saules sistēmā. Merkuram nav dabīgo pavadoņu. Uz Merkura ir daudz [[Krāters|krāteru]], kas izveidojušies triecienu rezultātā. Merkura ļoti niecīgā [[atmosfēra]] sastāv no [[Atoms|atomiem]], kurus atnesis Saules vējš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2006 |author=Bill Arnett |title=Mercury |work=The Nine Planets |url=http://www.nineplanets.org/mercury.html |accessdate=2006-09-14}}</ref> Tā salīdzinoši lielā dzelzs [[planētas kodols|kodola]] un plānās [[planētas mantija|mantijas]] izcelsme vēl nav izskaidrota. Ir [[hipotēze]]s, ka tā ārējās kārtas tika noārdītas ar milzīgu triecienu; vai ka tās pilnīgu saaugšanu aizkavēja jaunā Saules enerģija.<ref>Benz, W., Slattery, W. L., Cameron, A. G. W. (1988), ''Collisional stripping of Mercury's mantle'', Icarus, v. 74, p. 516—528.</ref><ref>Cameron, A. G. W. (1985), ''The partial volatilization of Mercury'', Icarus, v. 64, p. 285—294.</ref> ===== Venera ===== [[Venera (planēta)|Venera]] (atrodas 0,7 AU no Saules) ir gandrīz tikpat liela kā Zeme. Veneras mantija ir bieza un sastāv no silikāta. Mantija atrodas ap dzelzs kodolu. Venerai ir iespaidīga atmosfēra, un uz tās ir atrasti pierādījumi par iekšējo ģeoloģisko aktivitāti. Tā ir daudz sausāka nekā Zeme un tās atmosfēra ir deviņdesmit reižu blīvāka par Zemes atmosfēru. Venerai nav dabisko pavadoņu. Tā ir karstākā Saules sistēmas planēta, tās virsmas temperatūra ir virs 400 °C, visticamāk, sakarā ar siltumnīcas efektu izraisošo gāzu apjomu atmosfērā.<ref>{{publikācijas atsauce |author=Mark Alan Bullock |title=The Stability of Climate on Venus |publisher=Southwest Research Institute |date=1997 |url=http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/PhDThesis.pdf |format=PDF |accessdate=2006-12-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070614202751/http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/PhDThesis.pdf |archivedate=2007-06-14 }}</ref> Nav pierādīts, kāpēc uz Veneras notiek pašreizējā ģeoloģiskā aktivitāte, bet tai nav [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], kas pasargātu tās atmosfēru no sarukšanas, kas liek domāt, ka tās atmosfēru bieži papildina vulkānu izvirdumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=1999 |author=Paul Rincon |title=Climate Change as a Regulator of Tectonics on Venus |work=Johnson Space Center Houston, TX, Institute of Meteoritics, University of New Mexico, Albuquerque, NM |url=http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/Science2_1999.pdf |format=PDF |accessdate=2006-11-19 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070614202807/http://www.boulder.swri.edu/~bullock/Homedocs/Science2_1999.pdf |archivedate=2007-06-14 }}</ref> ===== Zeme ===== [[Zeme]] (atrodas 1 AU no Saules) ir lielākā un blīvākā iekšējā planēta, vienīgā zināmā planēta ar pašreizējo ģeoloģisko aktivitāti, un vienīgā planēta, uz kuras ir zināms, ka pastāv [[dzīvība]].<ref name=life>{{Tīmekļa atsauce |title=What are the characteristics of the Solar System that lead to the origins of life? |publisher=NASA Science (Big Questions) |url=http://science.nasa.gov/planetary-science/big-questions/what-are-the-characteristics-of-the-solar-system-that-lead-to-the-origins-of-life-1/ |accessdate=2011-08-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110915154635/http://science.nasa.gov/planetary-science/big-questions/what-are-the-characteristics-of-the-solar-system-that-lead-to-the-origins-of-life-1/ |archivedate=2011-09-15 }}</ref> Tās šķidrumu [[hidrosfēra]] ir unikāla starp zemes grupas planētām, un tā ir vienīgā planēta, kur ir novērota [[plātņu tektonika]]. Zemes atmosfēra radikāli atšķiras no citu planētu atmosfērām, jo tās sastāvā 21% ir [[skābeklis]], tāpēc uz tās var pastāvēt dzīvība.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Earth's Atmosphere: Composition and Structure |author=Anne E. Egger, M.A./M.S. |work=VisionLearning.com |url=http://www.visionlearning.com/library/module_viewer.php?c3=&mid=107&l= |accessdate=2006-12-26 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070221231635/http://www.visionlearning.com/library/module_viewer.php?mid=107&l=&c3= |archivedate=2007-02-21 }}</ref> Zemei ir viens dabiskais pavadonis Mēness, kurš ir zemes planētu grupas lielākais pavadonis. ===== Marss ===== [[Marss (planēta)|Marss]] (atrodas 1,5 AU no Saules) ir mazāks par Zemi un Veneru. Tā atmosfēra sastāv no [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un tai ir 6,1 mbar virsmas spiediens.<ref>{{grāmatas atsauce|title= Encyclopaedia of the Solar System|editor=Lucy-Ann McFadden et al.|chapter=Mars Atmosphere: History and Surface Interactions|author=David C. Gatling, Conway Leovy|pages=301–314|date=2007}}</ref> Uz tā virsmas ir izveidojušies daudz milzīgu [[Vulkāns|vulkānu]], piemēram, [[Olimpa kalns (Marss)|Olimpa kalns]], un plaisu ielejas, piemēram, [[Valles Marineris]]. Tā sarkanā krāsa rodas no [[Dzelzs oksids|dzelzs oksīda]] ([[rūsa]]s), kas ir Marsa sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Mars: A Kid's Eye View|publisher=NASA|url=http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Mars&Display=Kids|accessdate=2009-05-14|archive-date=2014-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20141020111930/http://solarsystem.nasa.gov/planets/profile.cfm?Object=Mars&Display=Kids}}</ref> Marsam ir divi dabiskie pavadoņi ([[Deimoss (pavadonis)|Deimoss]] un [[Foboss (pavadonis)|Foboss]]). ==== Asteroīdu josla ==== [[Asteroīds|Asteroīdi]] ir objekti, kas ir mazāki par [[planēta|planētām]], pārsvarā uzturas orbītā starp Marsu un Jupiteru un sastāv no negaistošām minerālvielām. [[Asteroīdu josla|Josla]] sastāv no desmitiem tūkstošu (iespējams, miljoniem) asteroīdu, kuru lielums svārstās no simts kilometriem līdz maziem putekļiem. Asteroīdus, kuru [[diametrs]] ir mazāks par 50 m, sauc par [[Meteoroīds|meteoroīdiem]]. Lielākais asteroīds, [[Cerera]], ir sfērisks un tādēļ to var uzskatīt par planētu. Tiek uzskatīts, ka asteroīdi ir paliekas no mazām zemes grupas planētām, kurām neizdevās saplūst kopā Jupitera gravitācijas iejaukšanās dēļ. Asteroīdus iedala asteroīdu grupās, pamatojoties uz to [[orbīta]]s īpašībām. Asteroīdu pavadoņi ir asteroīdi, kas riņķo ap lielākiem asteroīdiem. Tos nevar skaidri atšķirt kā planētu pavadoņus, jo reizēm tie ir gandrīz tikpat lieli kā to partneri. === Ārējā Saules sistēma === ==== Ārējās planētas ==== [[Attēls:Gas planet size comparisons.jpg|thumb|left|Četru ārējo planētu salīdzinošie izmēri. No kreisās: Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns.]] Četras ārējās planētas jeb gāzes milži ir tik lielas, ka kopā aizņem 99 procentus no orbītas ap Sauli. To lielie izmēri un attālums no Saules nozīmē, ka tās satur daudz [[Ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[Hēlijs|hēlija]], ko zemes grupas planētas nesatur. ===== Jupiters ===== {{pamatraksts|Jupiters (planēta)}} Jupitera virsmas temperatūra ir ap −130 °C (140 K). Ārējā gāzveida atmosfēra sastāda 2% no Jupitera rādiusa, tā satur 77% [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un 20% [[hēlijs|hēlija]], pārējais ir [[amonjaks]] un [[metāns]]. Dziļāk viela kļūst blīvāka, zināmā mērā līdzinoties šķidrumam, šī sfēra aizņem 22% no planētas rādiusa, bet apmēram pusi no tā — metalizētā ūdeņraža slānis, kas rada spēcīgo planētas magnētisko lauku. Kodols aizņem 1/4 daļu no Jupitera rādiusa, tā temperatūra sasniedz {{nobr|25 000 K}}, [[spiediens]] 5 miljoni MPa, uzskata, ka tas sastāv no dzelzs un silikātiem. Jupiteram ir vismaz 67 dabiskie pavadoņi. Pirmos četrus [[Jupitera pavadoņi|Jupitera pavadoņus]] atklāja jau 1610. gadā [[Galileo Galilejs]]. Starpplanētu kosmiskās zondes atklāja arī Jupitera gredzenu sistēmu, līdzīgu tai, kāda ir ap [[Saturns (planēta)|Saturnu]], tikai mazāku. ===== Saturns ===== {{pamatraksts|Saturns (planēta)}} Atmosfēras augšējo slāņu temperatūra ir −175 °C. Saturna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 143 [[kelvins|kelvini]]. Saturnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Saturna ekvatoriālais [[diametrs]] ir {{nobr|120 536 km}}, tas ir 9,45 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Saturns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 29,9 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 10 stundās un 36 minūtēs. Ātrās rotācijas dēļ Saturns ir stipri saplacināts polu virzienā. Saturna īpaša pazīme ir tā [[planētas gredzens|gredzens]], kas sastāv no ledus un putekļiem. Saturnam ir vismaz 61 [[Saturna pavadoņi|pavadonis]]. ===== Urāns ===== {{pamatraksts|Urāns (planēta)}} Urāna virsmas vidējā [[temperatūra]] ir 68 [[kelvins|kelvini]]. Urānam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Urāna ekvatoriālais diametrs ir aptuveni {{nobr|51 118 km}}, tas ir 4 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Urāns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu 84 Zemes gadu laikā. Urāna rotācijas ass gandrīz sakrīt ar orbītas plakni (nobīdīta par 2°), tāpēc Urāns it kā "ripo" pa orbītu. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 17 stundās un 14 minūtēs. Urānam ir vismaz 27 pavadoņi, kā arī [[planētas gredzens|gredzenu sistēma]], kas sastāv no vismaz deviņiem šauriem gredzeniem. ===== Neptūns ===== {{pamatraksts|Neptūns (planēta)}} Planētas vidējais attālums no Saules ir 30,1 AU. Neptūns pārvietojas ap Sauli pa gandrīz riņķveida orbītu, veicot vienu apriņķojumu vidēji 165 Zemes gadu laikā. Vienu apgriezienu ap savu asi tas veic 16 stundās un 6 minūtēs. Temperatūra Neptūna atmosfēras augšējā slānī ir 53 [[kelvins|kelvini]] (−215 °C). Neptūnam ir ļoti blīva [[atmosfēra]], kas sastāv galvenokārt no [[ūdeņradis|ūdeņraža]] un [[hēlijs|hēlija]]. Neptūna ekvatoriālais [[diametrs]] ir {{nobr|49 528 km}}, tas ir 3,8 reizes lielāks nekā [[Zeme]]i. Lai arī Neptūns izmēra ziņā ir mazāks kā [[Urāns (planēta)|Urāns]], Neptūna [[masa]] ir lielāka par Urāna masu. Neptūnam ir 14 pavadoņi. Tam ir arī vismaz 3 [[planētas gredzens|planetārie gredzeni]]. ==== Koipera josla ==== {{pamatraksts|Koipera josla}} Koipera josla atrodas no aptuveni 30 [[astronomiskā vienība|AV]] līdz aptuveni 55 AV attālumā no [[Saule]]s. Koipera josla sastāv no [[Saules sistēmas mazie ķermeņi|maziem ķermeņiem]], kuru sastāvā ir sasaluši šķidrumi un gāzes, piemēram, [[ledus]], [[metāns]] un [[amonjaks]]. Koipera joslā atrodas [[pundurplanēta]]s [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]], [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]], [[Makemake]], [[Haumeja]], kā arī pundurplanētu kandidāti [[Sedna]], [[Gunguns]], [[Kvavars]] un [[Orks (asteroīds)|Orks]], kā arī [[19521 Haoss]], [[Salacija]], [[Varuna]], ''[[307261 Máni|Máni]]'', [[2012 VP113]] un citi ķermeņi. ==== Orta mākonis ==== {{pamatraksts|Orta mākonis}} Epika—Orta mākonis ir hipotētisks apgabals Saules sistēmā, kur pēc zinātnieku domām veidojas [[komēta]]s ar ilgu apriņķojuma periodu. Zinātniski Orta mākoņa eksistence nav apstiprināta, bet daudzi novērojumi netieši uz to norāda. Attālums no Saules līdz Orta mākonim ir aptuveni no 50 000 līdz 100 000 astronomiskajām vienībām, kas atbilst gandrīz vienam gaismas gadam. == Vizuālais kopsavilkums == Šajā sadaļā ir attēloti zināmie Saules sistēmas ķermeņi, kas sakārtoti pēc izmēra (bez atmosfēras vai gredzeniem, km). {| class="wikitable" style="font-weight: bold; margin-left: auto; margin-right: auto; text-align: center;" |+ Saules sistēma |- style="background: black;" | [[Attēls:Sun in February.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Jupiter_New_Horizons.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Saturn PIA06077.jpg|center|210x210px]] <!---[[Attēls:Saturn during Equinox.jpg|center|100x100px]]--> <!-- [[Attēls:Saturn (planet) large.jpg|center|100x100px]]--> | [[Attēls:Uranus2.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Neptune - Voyager 2 (29347980845) flatten crop.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Earth Eastern Hemisphere.jpg|100x100px]] | [[Attēls:Venus-real.jpg|100x100px]] | [[Attēls:Water_ice_clouds_hanging_above_Tharsis_PIA02653_black_background.jpg|center|100x100px]] |- | 1. [[Saule]]<br /> 696 342±65 km<br /><small>(zvaigzne)</small> | 2. [[Jupiters (planēta)|Jupiters]]<br /> 69 911±6 km<br /><small>(planēta)</small> | 3. [[Saturns (planēta)|Saturns]]<br /> 58 232±6 km<br /><small>(planēta)</small> | 4. [[Urāns (planēta)|Urāns]]<br /> 25 362±7 km<br /><small>(planēta)</small> | 5. [[Neptūns (planēta)|Neptūns]]<br /> 24 622±19 km<br /><small>(planēta)</small> | 6. [[Zeme]]<br /> 6 371,0±0,01 km<br /><small>(planēta)</small> | 7. [[Venera (planēta)|Venera]]<br /> 6 051,8±1,0 km<br /><small>(planēta)</small> | 8. [[Marss (planēta)|Marss]]<br /> 3 389,5±0,2 km<br /><small>(planēta)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Ganymede g1 true 2.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Two Halves of Titan.png|center|100x100px]] | [[Attēls:CW0131775256F Kuiper Crater.png|center|100x100px]] | [[Attēls:Callisto.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Io highest resolution true color.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:FullMoon2010.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Europa-moon.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Neptune’s Moon Triton Fosters Rare Icy Union (gemini1903a) (square crop).jpg|center|100x100px]] <!--[[Attēls:Triton moon mosaic Voyager 2 (large).jpg|center|100x100px]]--> |- | 9. [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēds]]<br /> 2 634,1±0,3 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 10. [[Titāns (pavadonis)|Titāns]]<br /> 2 576±2 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 11. [[Merkurs (planēta)|Merkurs]]<br /> 2 439,7±1,0 km<br /><small>(planēta)</small> | 12. [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]]<br /> 2 410,3±1,5 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 13. [[Jo (pavadonis)|Jo]]<br /> 1 821,6±0,5 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 14. [[Mēness]]<br /> 1 737,1 km<br /><small>(Zemes pavadonis)</small> | 15. [[Eiropa (pavadonis)|Eiropa]]<br /> 1 560,8±0,5 km<br /><small>(Jupitera pavadonis)</small> | 16. [[Tritons (pavadonis)|Tritons]]<br /> 1 353,4±0,9 km<br /><small>(Neptūna pavadonis)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Nh-pluto-in-true-color 2x JPEG-edit-frame.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:Eris and dysnomia2.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:Titania (moon) color cropped.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:2007 OR10 and its moon.png|center|110x110px]] | [[Attēls:PIA07763 Rhea full globe5.jpg|center|110x110px]] | [[Attēls:Voyager 2 picture of Oberon.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Iapetus as seen by the Cassini probe - 20071008.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Makemake moon Hubble image with legend (cropped).jpg|center|100x100px]] |- | 17. [[Plutons (pundurplanēta)|Plutons]]<br />1 186±2 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 18. [[Erīda (pundurplanēta)|Erīda]]<br /> 1 163±6 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 19. [[Titānija]]<br />788,4±0,6 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 20. [[Gunguns]]<br />767+38(−113)<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 21. [[Reja (pavadonis)|Reja]]<br />763,8±1,0 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 22. [[Oberons]]<br />761,4±2,6 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 23. [[Japets (pavadonis)|Japets]]<br />734,5±2,8 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 24. [[Makemake]]<br />715+19(−11) km<br /><small>(pundurplanēta)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Inset-kbos13.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Charon in Color (HQ).jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:PIA00040_Umbrielx2.47.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Ariel in monochrome.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Dione color south.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Quaoar hubble.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Inset-sat tethys-large.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Sedna PRC2004-14d.jpg|center|100x100px]] |- | 25. [[Haumeja]]<br />620+34(−29) km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 26. [[Harons (pavadonis)|Harons]]<br />606±3 km<br /><small>(Plutona pavadonis)</small> | 27. [[Umbriels (pavadonis)|Umbriels]]<br />584,7±2,8 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 28. [[Ariels (pavadonis)|Ariels]]<br />578,9±0,6 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 29. [[Diona (pavadonis)|Diona]]<br />561,4±0,4 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 30. [[Kvavars]]<br />555±3 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 31. [[Tētija (pavadonis)|Tētija]]<br />531,1±0,6 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 32. [[Sedna]]<br />500±80 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> |- style="background: black;" | [[Attēls:Ceres RC2 Bright Spot.jpg|center|100x100px]] | | | | [[Attēls:Vesta from Dawn, July 17.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Enceladus from Voyager.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:PIA18185 Miranda's Icy Face.jpg|center|100x100px]] | [[Attēls:Proteus_(Voyager_2).jpg|center|100x100px]] |- | 33. [[Cerera]]<br />473 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 34. ''[[307261 Máni]]''<br />467±24 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 35. [[Orks (asteroīds)|Orks]]<br />458±13 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 36. [[Salacija]]<br />425±23 km<br /><small>(pundurplanēta)</small> | 37.-50. [[4 Vesta|Vesta]]<br />262,7±0,1 km<br /><small>(asteroīds)</small> | 37.-50. [[Encelads (pavadonis)|Encelads]]<br />252,1±0,2 km<br /><small>(Saturna pavadonis)</small> | 37.-50. [[Miranda (pavadonis)|Miranda]]<br />235,8±0,7 km<br /><small>(Urāna pavadonis)</small> | 37.-50. [[Protejs (pavadonis)|Protejs]]<br />210±7 km<br /><small>(Neptūna pavadonis)</small> |- |} == Skatīt arī == {{Portāls|Astronomija}} {{portāls|Saules sistēma}} * [[Asteroīdu josla]] * [[Devītā planēta]] * [[Izkliedētais disks]] * [[Koipera josla]] * [[Orta mākonis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130127141304/http://www.eightplanetsfacts.com/ Saules sistēmas planētas] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150804135435/http://www.joshworth.com/dev/pixelspace/pixelspace_solarsystem.html Saules sistēmas karte reālās proporcijās, kur 1 pikselis atbilst Mēness diametram] {{en ikona}} {{Saules sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Saules sistēma| ]] 2p6ru7c7haxzauetex31ik73eu8svtp 0 10843 4533123 4435960 2026-10-08T01:50:25Z Kent Wang 151089 Arco Triunfal da Rua Augusta from Praça do Comércio 41.jpg 4533123 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lisabona | official_name = ''Lisboa'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | total_width = 305 | border = infobox | perrow = 1/3/2/1 | caption_align = center | image1 = Lisboa - Portugal (52597836992).jpg | image2 = Belem Tower (33641421694) (cropped).jpg | image3 = Arco Triunfal da Rua Augusta from Praça do Comércio 41.jpg | image4 = A Big Bird Discovering the Monument (24487392920) (cropped).jpg | image5 = Praça Luís de Camões DSC 0191 (52637381613).jpg | image6 = Campo Pequeno.jpg | image7 = Parque das Nações 31 (cropped2).jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Lisbon.svg | image_seal = | pushpin_map = Portugal | latd = 38 | latm = 42 | lats = | latNS = N | longd = 9 | longm = 11 | longs = | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Portugāle}}''' | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Lisabonas reģions]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Lisabonas apgabals]] | established_title = Dibināta | established_date = 1200. gadā p.m.ē. | leader_title = Mērs | leader_name = Antoniu Košta | area_total_km2 = 100.05 | elevation_m = 2 | elevation_min_m = 0 | population_total = 575739 | population_as_of = {{dat|2024|||SK|bez}} | population_urban = 2435837 | population_metro = 2830867 | population_density = 5659 | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 1149-014 Lisboa | area_code = (+351) 21 XXX-XXXX | website = {{url|http://www.cm-lisboa.pt/}} | image_shield = Coat of Arms of Lisbon.svg | image_blank_emblem = Câmara Municipal de Lisboa logo.svg | population_density_km2 = auto }} '''Lisabona''' ({{val|pt|Lisboa}}; {{IPA|[ɫiʒˈboɐ]}}<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://phonetic-blog.blogspot.com/2010/07/portuguese.html | title = Portuguese | accessdate = 2012-06-17 | last = Wells | first = John C.}}</ref>) ir [[Portugāle]]s galvaspilsēta un lielākā pilsēta ar 547 631 iedzīvotājiem tās administratīvajā teritorijā,<ref>[http://www.ine.pt/scripts/flex_v10/Main.html Censos 2011 – Resultados Preliminares]</ref> kuras platība ir 84,8 kvadrātkilometri. Lisabonas aglomerācijā 958 kvadrātkilometros<ref name=World_Urban_Areas /> dzīvo vairāk kā 3 miljoni iedzīvotāju,<ref name=World_Urban_Areas>[http://www.demographia.com/db-worldua.pdf Demographia: World Urban Areas], March 2010</ref> padarot to par devīto apdzīvotāko reģionu [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Lisabona ir vistālāk rietumos esošā lielā pilsēta [[Eiropa|Eiropā]], kā arī vistālāk esošā galvaspilsēta un vienīgā Atlantijas okeāna krastā. Tā atrodas [[Ibērijas pussala]]s rietumos, [[Težu]] upes grīvā. Pilsētas vēsturiskais centrs (''Baixa'') atrodas uz stāviem pakalniem, tāpēc dažas ielas nav piemērotas transportlīdzekļiem. Darbojas trīs [[funikuleris|funikuleri]] un [[lifts]]. Mūzikā Lisabona ir [[fado]] stila dzimtene. == Vietas == * Austrumu stacija (''Gare do Oriente'') (1998) - uzcelta [[EXPO]] * Santa Žustas lifts (''Elevador de Santa Justa'') (1900) - gājēju lifts, kas savieno divus pilsētas rajonus * Sanžorže pils (''Castelo de São Jorge'') (XII gs) * [[Vasko da Gama]]s tornis (''Torre Vasco da Gama'') (1998) - uzcelts [[EXPO]] * [[Hieronīma klosteris]] (''Mosteiro dos Jerónimos'') (XVI gs.) - uzcelts par godu Vasko da Gamam. == Vēsture == Apmēram 1200. gadā p.m.ē. Težu upes grīvā atradās [[feniķiši|feniķiešu]] apmetne. Apmetne tika saukta '''Alis Ubbo''' (''drošā osta''). Kaut arī arheoloģija to neapstiprina, pēc leģendas pilsētu dibināja [[Odisejs]], atgriezdamies no [[Troja]]s, tāpēc [[Senā Roma|romieši]] pilsētu sauca par '''Olisipo''' (''Olissipo''). 2. gadsimtā p.m.ē. pilsētu no [[Kartāga]]s atkaroja romiešu ģenerālis Decims Jūnijs Bruts (''Decimus Junius Brutus''), un nosauca pilsētu par '''''Felicitas Julia'''''. Tā turpmāk ietilpa Romas [[Luzitānija]]s provincē, tomēr nebija tās galvaspilsēta. Pilsēta kļuva turīga tirgojoties ar ''[[garum]]'' (no zivju ķidām izgatavota mērce), [[vīns|vīnu]], [[sāls|sāli]] un [[zirgs|zirgiem]]. Rietumromas impērijas norieta laikā pilsētu ieņēma [[alāni]], [[vandaļi]], [[svēvi]], līdz tā iekļāvās [[Vestgotu valsts|Vestgotu valstī]]. Ap 711. gadu Lisabonu ieņēma [[arābi]] un valdīja Lisabonā līdz 1147. gadam. Pilsētas arābiskais nosaukums bija '''''al-Ushbuna'''''. Arābu valdīšanas laikā pilsēta uzplauka. [[Rekonkista]]s gaitā 1147. gadā apvienotais eiropiešu karaspēks Portugāles karaļa [[Alfonso I]] vadībā pilsētu atkaroja no arābiem. Daļa arābu tika pievērsti [[kristietība]]i, bet [[mošeja]]s pārbūvēja par [[baznīca (celtne)|baznīcām]]. 1255. gadā Lisabona kļuva par Portugāles galvaspilsētu. 1290. gadā Lisabonā nodibināja universitāti. 16. gadsimtā bija Lisabonas "zelta laiks", jo, pateicoties portugāļu jūrasbraucēji ģeogrāfiskajiem atklājumiem, Lisabona kļuva par Eiropas tirdzniecības centru ar [[Brazīlija|Brazīliju]] un [[Indija|Indiju]]. 1531. gadā Lisabonā notika [[zemestrīce]], kas nogalināja tūkstošiem iedzīvotāju. 1755. gada 1. novembrī notika Lisabonā notika viena no lielākajām zemestrīcēm vēsturē - [[Lisabonas zemestrīce]], kas gandrīz pilnīgi nopostīja pilsētu, nogalinot 90 000 iedzīvotāju. [[Voltērs]] šim notikumam veltīja dzejoli ''Poême sur le désastre de Lisbonne''. Pēc šīs zemestrīces pilsēta tika uzcelta gandrīz no jauna. 19. gadsimta sākumā pilsētu ieņēma [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēks. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Portugāle bija neitrāla, tāpēc Lisabona bija pilsēta, no kuras uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] devās daudzi legāli un nelegāli bēgļi. 1974. gadā Lisabonā norisinājās galvenie [[Neļķu revolūcija]]s notikumi. 1994. gadā Lisabona bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. 1998. gadā Lisabonā notika [[EXPO]] izstāde. 2000. gadā Lisabonā tika pieņemta [[Eiropas Savienība|ES]] [[Lisabonas stratēģija]]. == Sports == Pilsētā bāzēti [[Futbols|futbola]] klubi ''[[Lisabonas "Benfica"|SL Benfica]]'', ''[[Lisabonas "Sporting"|Sporting Clube de Portugal]]'' un ''[[C.F. Os Belenenses]]''. == Cilvēki == Lisabonā dzimuši: * [[Antoniu Košta]] (''António Costa'') (1961–) — politiķis, Portugāles premjers, Eiropadomes prezidents * [[Antoniu Antunešs]] (''António Antunes'') (1942-) — rakstnieks; * [[Dinišs I]] (''Dinis de Portugal'') (1261-1325) — Portugāles karalis; * [[Jānis XXI]] (''Ioannes XXI'') (1215-1277) — pāvests; * [[Antoniu Karmona]] (''António Carmona'') (1869-1951) — politiķis, Portugāles premjers, diktators; * [[Svētais Antonijs no Padujas]] (''Sanctus Antonius Patavinus'') (1195-1231) — [[katoļticība|katoļu]] svētais; * [[Fernandu Pesoa]] (''Fernando Pessoa'') (1888-1935) — dzejnieks un rakstnieks; * [[Amālija Rodrigesa]] (''Amália Rodrigues'') (1920-1999) — [[fado]] dziedātāja; * [[Mariu Suarešs]] (''Mário Soares'') (1924-) — politiķis, Portugāles premjers un prezidents; * [[Antonio Vieira]] (''António Vieira'') (1608-1697) — [[jezuīti|jezuīts]]. * [[Karlušs I]] (''Carlos I'') (1863–1908), Portugāles karalis no 1889. gada līdz savai nāvei 1908. gadā atentāta jeb t.s. Lisabonas regicīda rezultātā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lisabona]] 4q9muurpxbugyekyxqr3icvisxbkhz2 10 15425 4533127 4532778 2026-10-08T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4533127 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[Kultūraugi|kultūraugiem]] un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? dhc9gymt7ft1osbc767ih7c7wdtaspu 0 22238 4533048 4501889 2026-10-07T19:06:26Z Amherst99 10592 4533048 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of Russia.svg|thumb|Krievijas Federācijas valsts karogs]] '''Krievijas Federācijas valsts karogs''' ({{val|ru|государственный флаг Росси́йской Федерации}}) ir [[Krievijas Federācija]]s oficiāls valsts simbols. Valsts karogs ir oficiāla valsts atšķirības zīme, kuras apraksts ir nosakāms ar likumu. Krievijas Federācijas valsts karogu pārstāv taisnstūra audekls, kas sastāv no trijām vienādas formas horizontālām svītrām: augšējā — [[balta krāsa|balta]], vidējā — [[zila krāsa|zila]] un apakšējā — [[sarkana krāsa|sarkana]]. Karoga platuma attiecība pret tā garumu ir 2:3. == Vēsture == [[Attēls:Флаги России 1695 год.jpg|thumb|Krievijas karogi no grāmatas "Jaunā holandiešu kuģubūve" (1699—1700)]] [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigās cars [[Pēteris I]] no [[Nīderlande]]s, kur viņš apguva kuģubūvi, atveda šo karoga krāsu salikumu uz Krieviju,<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.nl/books?id=jt450XgGd1kC&printsec=frontcover&hl=nl&source=gbs_ge_summary_r&cad=0#v=onepage&q&f=false|title=The Flags of the World: Their History, Blazonry and Associations|last=Hulme|first=Frederick Edward|date=1897-01-01|publisher=Library of Alexandria|isbn=9781465543110|language=en}} {{en ikona}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.nl/books?id=xWdOBAAAQBAJ&pg=PA228&dq=russian+flag+dutch+flag&hl=nl&sa=X&ved=0ahUKEwiL0JT9m8nPAhXGuBoKHSPgD9sQ6AEIJzAA#v=onepage&q=russian%20flag%20dutch%20flag&f=false|title=Foreign Correspondent: A Memoir|last=Greenway|first=H. D. S.|date=2014-08-19|publisher=Simon and Schuster|year=|isbn=9781476761329|location=|pages=228|language=en|via=}} {{en ikona}}</ref> un vispirms tās bija tirdzniecības karogā. Baltā krāsa simbolizēja caru, zilā — aristokrātiju, bet sarkanā — tautu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Eiropas karogi}} {{Āzijas karogi}} [[Kategorija:Krievijas nacionālie simboli]] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] [[Kategorija:Krievijas karogi]] h1n76biz0310th4bul1c3jdtkkkouwx 0 30332 4532886 4532845 2026-10-07T12:35:45Z Egilus 27634 4532886 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dīters Bolens | Attēls = Dieter Bohlen.jpg | Att_izm = 220 px | Fons = solists | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1954|2|7}} | Vieta = [[Attēls:Flag of Germany.svg|20px|Vācija]] [[Berne (Vācija)|Berne]], [[Vācija]] | Instrumenti = balss, [[ģitāra]] | Nodarbošanās = producents, dziedātājs, dziesmu autors | Žanrs = [[popmūzika|pops]] | Gadi = 1984-pašlaik | Izdevējkompānija = [[Universal Records]] | Darbojies_arī = [[Modern Talking]] | Mlapa = | Dzimums = V }} '''Dīters Bolens''' ({{val|de|Dieter Bohlen}}; dzimis {{dat|1954|2|7}}) ir vācu [[mūziķis]], [[komponists]] un [[mūzikas producents|producents]]. == Biogrāfija == Dīters Bolens dzimis 1954. gada 7. februārī [[Berne (Vācija)|Bernē]] pie [[Oldenburga]]s, [[Vācija|Vācijā]], būvuzņēmēja Hansa Bolena un viņa sievas Edītes ģimenē. Viņam ir divus gadus jaunāks brālis Uve. Jau kopš bērnības viņš aizrāvās ar mūziku. Kad Bolenam bija 12 gadi, tēvs viņam nopirka pirmo ģitāru un viņš sāka sacerēt savas pirmās dziesmas. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas Bolens sāka studijas [[Getingene|Getingenē]] Georga Augusta universitātē ekonomikas nozarē, kuras veiksmīgi pabeidza 1978. gadā. 1979. gadā tika pieņemts darbā mūzikas ierakstu kompānijā BMG un izmēģināja spēkus kā solo izpildītājs. 1980. gadā nodibināja projektu „Stīvs Bensons” (''Steve Benson''), kura pirmo singlu sauca ''„Don’t Throw My Love Away”''. Sekoja divi nākamie singli ''„Love Takes Time”'' un ''„You’re A Devil With Angel Blue Eyes”''. Neviens no šiem singliem neiekļuva Top 100, kā rezultātā projekts beidza pastāvēt 1981. gadā. 1983. gadā Dīters Bolens apprecēja savu ilggadīgo draudzeni Ēriku Zauerlandi, ar kuru kopā viņam ir divi dēli Marks (09.07.1985), Marvins Bendžamins (21.12.1988) un meita Marīlina (23.02.1990). 1984. gadā Bolens kopā ar šlāgerdziedātāju Tomasu Andersu (''Thomas Anders'') dibināja duetu ''„[[Modern Talking]]”''. Divus gadus vēlāk ''„Modern Talking”'' sasniedza Eiropas, Āzijas un Āfrikas hitparāžu virsotnes. 1985. un 1986. gadā grupa vācu singlu topā piecreiz pēc kārtas nokļuva 1.vietā ar dziesmām ''„You’re My Heart, You’re My Soul”'', ''„You Can Win If You Want”'', ''„Cheri Cheri Lady”'', ''„Brother Louie”'', ''„Atlantis Is Calling (S.O.S. For Love)"''. 1986. gadā Bolens uzrakstīja dziesmu ''„Midnight Lady”'', ko iedziedāja toreizējais ''„Smokie”'' solists Kriss Normens (''Chris Norman''). Arī šī dziesma kļuva par nr.1 Vācijā. Pēc gada ''„[[Modern Talking]]”'' izjuka nesaskaņu dēļ un Bolens turpināja rakstīt citiem izpildītājiem, starp citu, padarot slavenu dziedātāju Si Si Keču (''C.C.Catch''). Pats turpināja solo karjeru savā grupā ''„Blue System”''. 1989. gadā Bolens satika savu nākamo partneri Nadju abd el Farragu, viņš šķīrās no sievas, lai dzīvotu kopā ar Nadju. Šajā gadā divas Bolena komponētas dziesmas atskanēja [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]], pārstāvot Vāciju un [[Austrija|Austriju]]. Vācijas dziedātājs Nino de Andželo ieguva 14. vietu, bet Austrijas izpildītājs Tomass Forstners ieguva 5. vietu. 1992. gadā [[Austrija]] vēlreiz izmēģināja veiksmi Eirovīzijas dziesmu konkursā ar Bolena komponēto dziesmu ''„Zusammen geh’n”'', bet ieguva tikai 10. vietu. 1996. gadā Bolens izšķīrās ar draudzeni Nadju un apprecēja Veronu Feldbušu. Laulība ilga tikai mēnesi un beidzās ar skandālu. Feldbuša apsūdzēja Bolenu varmācībā, taču neguva uzvaru. Bolens atjaunoja attiecības ar Nadju abd el Farragu. 1998. gadā savu atkalapvienošanos svinēja duets ''„Modern Talking”'', tika ierakstīti seši veiksmīgi albumi, bet 2003. gadā ar savstarpējiem apvainojumiem Bolens un Anderss atkal šķīrās. 2001. gadā Bolenu pameta Nadja abd el Farraga un viņš sāka dzīvot kopā ar modeli Stefāniju Ingrīdu Kīsteri (sauktu Estefanija), 2005. gadā piedzima viņu dēliņš Moriss Kasians (07.07.2005), bet 2006. gada jūnijā pāris šķīrās. Viņa autobiogrāfija „Nekas cits kā patiesība” (''„Nichts als die Wahrheit”''), sarakstīta kopā ar žurnālisti Katju Kesleri, 2002. gadā kļuva par bestselleru un nākamajā gadā saņēma balvu „Zelta spalva”. Savu ekstraverto un tiešo runas manieri Bolens turpināja arī tālāk. Autoru dueta Bolens/Keslere otrā grāmata „Aiz kulisēm” (''„Hinter den Kulissen”'') saturēja daudzus provokatīvus apgalvojumus un godu aizskarošus izteicienus par prominentām personām un rezultātā tika cenzēta. Producents [[Frenks Farians]] uz šo izdevumu reaģēja ar savu grāmatu „Šis stulbais Bolens”, kur izklāstīja savus uzskatus par Bolena personību, karjeru, panākumiem utt. 2002. gadā Dīters Bolens kļuva par vienu no šova „Vācija meklē superzvaigzni” (''„Deutschland sucht den Superstar”'') žūrijas locekļiem. 2003. gada sākumā viņš ierakstīja kopā ar 10 šova finālistiem singlu ''„We have a dream”'', kas kļuva par gada pārdotāko hitu Vācijā. Bolena producētais finālistu albums ''„United”'', kā arī sadarbība ar atsevišķiem šova dalībniekiem bija ļoti veiksmīga. 2003. gads ievērojams arī ar to, ka Bolens parakstīja reklāmas līgumus ar tādām kompānijām kā ''„Müller Milch”'', ''„Makro Markt”'', ''„S.Oliver”'' un ''„O2”'' un gada beigās izdeva smaržu sēriju ''„Provocation”''. 2005. gadā televīzijas kanālā [[RTL Group|RTL]] tika demonstrēta satīriska Mihaela Šāka animācijas filma pēc Bolena biogrāfijas motīviem, bet 2006. gadā iznāca Bolena solo albums, kurā bija 12 jaunas dziesmas — starp tām viena līdz tam neizdota ''„Modern Talking”'' dziesma ''„Shooting Star”''. Bolens turpināja darbu arī „Vācija meklē superzvaigzni” žūrijā. 2007. gadā tika rādīta ceturtā sezona un Bolena negatīvie komentāri pret kandidātiem izraisīja asas diskusijas politiķu vidū. Konkursa uzvarētājam Markam Medlokam Bolens uzrakstīja dziesmu ''"Now or never"''. Viņi turpināja sadarbību, kā rezultātā tapa pieci albumi ''"Mr.Lonely"''(2007), ''"Dreamcatcher"''(2007), ''"Cloud dancer"''(2008),''"Club Tropicana"''(2009) un ''"Rainbow's end"''(2010). 2008. gadā iznāca vēl viena Dītera Bolena sarakstīta grāmata "Bolena ceļš" (''"Der Bohlenweg — planieren statt sanieren"''). Kopš 2006. gada Dīters Bolens ir kopā ar Karinu Fatmu Valcu, viņiem ir divi kopīgi bērni — Amēlija (dzimusi 2011. gada martā) un Maksimiliāns (07.09.2013.) 2011. gada maijā Dīters Bolens radīja nelielu sensāciju mūzikas pasaulē — viņa komponētā dziesma ''„Call my name”'' (divu atsevišķu dziedātāju — Pjetro Lombardi un Sāras Engelsas — izpildījumā) ieņēma divas vietas vienlaicīgi Vācijas, Austrijas un Šveices topā, attiecīgi 1. un 2.vietu. 2020. gada sākumā norisinājās šova ''"Vācija meklē superzvaigzni"'' 17. sezona. Paralēli tam, no 2007. gada Dīters ir viens no žūrijas locekļiem šovā "Supertalants" (''"Das Supertalent"''). 2020. gadā tam paredzēta jau 14.sezona. 2018. gadā Dīters Bolens parakstīja reklāmas līgumu ar apģērbu kompāniju "Camp David", bet 2019. gada februārī sadarbībā ar uzņēmumu "Edel Optics" laida klajā savu saulesbriļļu līniju ar saukli "Bigger Better Bohlen". 2018. gadā Dīters Bolens izveidoja kontu [[Instagram]]ā. Viņš ir viens no tiem retajiem māksliniekiem, kuri Instagramā atbild uz savu fanu uzdotajiem jautājumiem. Tieši pateicoties fanu lūgumiem Instagramā, viņš pēc 16 gadu pārtraukuma atgriezās uz skatuves, paziņojot par tūri Vācijas pilsētās un citās valstīs. 2019. gada 29. novembrī viņš uzstājās arī Latvijā — “[[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]”. 2019. gada 5. jūlijā iznāca jauns albums “Das MEGA album!” ar Modern Talking, Blue System un citu viņa projektu dziesmām, kuras iedziedājis pats mākslinieks. 2021. gadā TV kompānija RTL vairs nepagarināja sadarbības līgumu ar Dīteru Bolenu, taču pēc neveiksmīgās "Vācija meklē superzvaigzni" sezonas, līgums ar Bolenu tika atjaunots un šis raidījums, tāpat kā šovs "Supertalants", tiek turpināts. 2024. gada 7. februārī Berlīnē "''Theater am Potsdamer Platz''" organizēja koncertu, atzīmējot Dītera Bolena 70. dzīves jubileju. 2025. gada nogalē Dīters Bolens apprecējās ar savu ilggadējo dzīvesbiedri Karinu Fatmu Valcu (Carina Fatma Walz).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm12362979/bio/|title=}}</ref> == Panākumi == * 156 dziesmas vācu topā * vairāk kā 50 Nr.1 hiti visā pasaulē * vairāk kā 160 miljoni pārdotu ierakstu visā pasaulē * vairāk kā 400 zelta un platīna disku * 54 Top 10 hiti Vācijā * 19 Nr.1 albumi Vācijā ** Modern Talking — The 1st Album (1985) ** Modern Talking — Ready For Romance (1986) ** Modern Talking — In The Middle of Nowhere (1986) ** Modern Talking — Back For Good (1998) ** Modern Talking — Alone (1999) ** Modern Talking — Victory (2002) ** DSDS — United (2003) ** Alexander — Take Your Chance (2003) ** Alexander — Here I Am (2004) ** Mark Medlock — Mr. Lonely (2007) ** Daniel Schuhmacher — The Album (2009) ** Andrea Berg — Schwerelos (2010) ** Pietro Lombardi — Jackpot (2011) ** Andrea Berg — Abenteuer (2011) ** Andrea Berg — Atlantis (2013) ** Fantasy — Freudensprünge (2016) ** Andrea Berg — Seelenbeben (2016) ** Dieter Bohlen — Die Mega Hits (2017) ** Vanessa Mai — Regenbogen (2017) * 23 Nr.1 singli Vācijā: ** You're my heart, you're my soul (Modern Talking, 1985) ** You can win if you want (Modern Talking, 1985) ** Cheri cheri lady (Modern Talking, 1985) ** Brother Louie (Modern Talking, 1986) ** Midnight lady (Chris Norman, 1986) ** Atlantis is calling (SOS for love) (Modern Talking, 1986) ** We have a dream (Deutschland sucht den Superstar, 2003) ** Take me tonight (Alexander, 2003) ** You drive me crazy (Daniel K., 2003) ** Für dich (Yvonne Catterfeld) (Teksts: Lukas Hilbert), 2003 ** Free like the wind (Alexander, 2003) ** Du hast mein Herz gebrochen (Yvonne Catterfeld) (Teksts: Eko Fresh), 2004 ** Now or never (Mark Medlock, 2007) ** You can get it (Mark Medlock & Dieter Bohlen, 2007) ** Summer love (Mark Medlock, 2008) ** Anything but love (Daniel Schuhmacher, 2009) ** Don't believe (Mehrzad Marashi, 2010) ** Call my name (Pietro Lombardi, 2011) ** Don’t think about me (Luca Hänni, 2012) ** Mein Herz (Beatrice Egli, 2013) ** Glücksmoment (Prince Damien, 2016) ** Cherry lady (Capital Bra, 2019) ** Eine Nacht (Ramon Roselly, 2020) == Apbalvojumi == * 1985 zelta [[BRAVO Otto]] — labākā grupa * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu You're My Heart, You're My Soul * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu You Can Win If You Want * 1985 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Cheri Cheri Lady * 1985 balva „Zelta kamertonis“ — veiksmīgākais komponists und producents * 1986 sudraba BRAVO Otto — labākā grupa * 1986 balva „Zelta lauva“ — labākā gada grupa * 1986 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Brother Louie * 1986 mūzikas raidījuma „Formel Eins“ balva par hitu Atlantis Is Calling * 1989 apbalvots kā krievu jaunatnes varonis * 1998 balva „VIVA Comet“ — par mūža ieguldījumu mūzikā * 1998 balva „Bambi“- gada atgriešanās * 1998 balva „Zelta Eiropa“- gada atgriešanās * 1999 balva „Zelta kamera“- gada atgriešanās * 1999 ECHO balva — nacionālā rok-popgrupa * 1999 radio „Regenbogen“ balva — gada atgriešanās * 1999 pasaules mūzikas balva — pasaulē visvairāk pārdotā vācu grupa * 1999 balva „Record 99“ — par pārdotajiem ierakstiem * 2001 „Top Of The Pops“ balva — Vācijas top mākslinieks * 2003 balva „Zelta spalva“ * 2003 „Media Control“ balva * 2003 žurnāla „GQ“ balva — gada vīrietis * 2003 balva „Bambi“- nacionālais pop-izpildītājs * 2004 ECHO balva — labākais nacionālais producents * 2004 ECHO balva — gada singls (We have a dream) * 2006 krievu organizācijas Peacemaker miera ordenis * 2008 BRAVO OTTO Platinum — balva par mūža ieguldījumu mūzikā == Literatūra == * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Nichts als die Wahrheit'', München 2002, {{ISBN|3-453-86143-4}} * Dieter Bohlen, Katja Kessler: ''Hinter den Kulissen'', München 2003, {{ISBN|3-89830-698-4}} * Dieter Bohlen: ''Meine Hammer-Sprüche'', Heyne 2006, {{ISBN|3-453-60045-2}} * Dieter Bohlen: ''Nur die Harten kommen in den Garten!: der Weg zum Superstar'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-60101-7}} * Dieter Bohlen: ''Der Bohlenweg: planieren statt sanieren'', Heyne 2008, {{ISBN|978-3-453-15535-0}} * Nadja Abd El Farrag: ''Ungelogen'', München 2003, {{ISBN|3-7766-2339-X}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160103050620/http://www.modern-talking-online.de/ Modern Talking online (vāciski)] * [http://hitparade.ch/showperson.asp?name=Dieter+Bohlen Visu Dītera Bolena komponēto un producēto dziesmu saraksts (vāciski)] * https://www.instagram.com/dieterbohlen/ {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bolens, Diters}} [[Kategorija:1954. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācijas dziedātāji]] [[Kategorija:Mūzikas producenti]] [[Kategorija:Lejassaksijā dzimušie]] tg2vjfa8frfzl9n8rtrwrzasaej2gdm 0 36051 4533016 4399676 2026-10-07T18:34:39Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1...... 4533016 wikitext text/x-wiki '''4. jūlijs''' ir gada 185. diena (186. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 180 dienas. == Vārda dienas == [[Sandijs]], [[Sandis]], [[Uldis]], [[Ulvis]] == Notikumi == * [[1776. gads]] — [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņemta [[ASV Neatkarības deklarācija]]. * [[1802. gads]] — [[Vestpointa|Vestpointā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika atvērta [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|ASV militārā akadēmija]]. * [[1810. gads]] — [[Francija|franči]] okupēja [[Amsterdama|Amsterdamu]]. * [[1879. gads]] — beidzās [[Angļu-Zulu karš]]. * [[1908. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Fidži ģerbonis]]. * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — Nacionālsociālistiskās Vācijas okupētajā Latvijā tika nodedzinātas Rīgas [[sinagoga]]s. * [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu frontē]] vācieši pabeidza [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoles iekarošanu]]. * [[1946. gads]] — [[Filipīnas]] ieguva neatkarību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[1997. gads]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Mars Pathfinder|Pathfinder]]'' nolaidās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas, nogādājot pirmo Marsa visurgājēju ''[[Sojourner (Marsa visurgājējs)|Sojourner]]''. * [[1999. gads]]— [[Itālija]]s pilsētā [[Palermo]] noslēdzās pirmais [[IFAF Pasaules kauss]] [[Amerikāņu futbols|Amerikāņu futbolā]]. * [[2005. gads]] — NASA zondes ''[[Deep Impact]]'' vara lode ietriecās [[Tempela 1 komēta|Tempela 1 komētā]], radot krāteri, kas atsedza komētas kodola materiālus zinātniskiem pētījumiem. * [[2012. gads]] — [[CERN]] paziņoja par [[Higsa bozons|Higsa bozona]] atklāšanu [[Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs|lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā]]. == Dzimuši == * [[1799. gads]] — [[Oskars I]] (''Oscar I''), Zviedrijas karalis (miris 1859. gadā) * [[1807. gads]] — [[Džuzepe Garibaldi]] (''Giuseppe Garibaldi''), itāļu ģenerālis un politiķis (miris 1882. gadā) * [[1855. gads]] — [[Selvins Karverlijs]] (''Selwyn Calverley''), britu burātājs (miris 1900. gadā) * [[1868. gads]] — [[Johanness van Deiks]] (''Johannes van Dijk''), nīderlandiešu airētājs (miris 1938. gadā) * [[1872. gads]] — [[Kelvins Kūlidžs]] (''Calvin Coolidge''), 30. ASV prezidents (miris 1933. gadā) * [[1902. gads]] — [[Meirs Lanskis]] (''Meyer Lansky''), amerikāņu gangsteris (miris 1983. gadā) * [[1923. gads]]— [[Rūdolfs Frīdrihs]] (''Rudolf Friedrich''), zviedru politiķis * [[1924. gads]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[1926. gads]] — [[Alfredo di Stefano]] (''Alfredo di Stéfano''), Argentīnas, Kolumbijas un Spānijas futbolists un futbola treneris (miris 2014. gadā) * [[1927. gads]] — [[Džina Lollobridžida]] (''Gina Lollobrigida''), itāļu aktrise un fotožurnāliste (mirusi 2023. gadā) * [[1928. gads]] — [[Džampjēro Boniperti]] (''Giampiero Boniperti''), Itālijas futbolists un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1940. gads]] — [[Valentīns Simoņenko]] (''Валентин Симоненко''), Ukrainas politiķis * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Ringolds Kalnenieks]], latviešu šosejas riteņbraucējs (miris 2025. gadā) * [[1948. gads]] — [[Džeremijs Spensers]] (''Jeremy Spencer''), britu mūziķis * [[1949. gads]] — [[Horsts Zēhofers]] (''Horst Seehofer''), vācu politiķis * [[1954. gads]] — [[I Čandons]] (''이창동''), Dienvidkorejas kinorežisors * [[1955. gads]] — [[Džons Vaits]] (''John Waite''), britu dziedātājs * [[1959. gads]] — [[Viktorija Avrila]] (''Victoria Abril''), spāņu aktrise * [[1960. gads]] — [[Rolands Racenbergers]] (''Roland Ratzenberger''), Austrijas autosportists (miris 1994. gadā) * [[1961. gads]] — [[Ričards Geriots]] (''Richard Garriott''), ASV datorspēļu izstrādātājs, kosmonauts * [[1963. gads]] — [[Ni Sjaliaņa]] (倪夏莲), ķīniešu izcelsmes Luksemburgas galda tenisiste * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]]: ** [[Mareks Segliņš]], latviešu politiķis un jurists ** [[Aleksejs Širovs]], Latvijas un Spānijas šahists, lielmeistars * [[1973. gads]] — [[Jans Magnusens]] (''Jan Magnussen''), Dānijas autosportists * [[1981. gads]] — [[Tahars Rahīms]] (''Tahar Rahim''), franču aktieris == Miruši == * [[1307. gads]] — [[Bohēmijas Rūdolfs I]] (''Rudolf I.''), Bohēmijas karalis (dzimis 1281. gadā) * [[1336. gads]] — [[Izabella (Portugāle)|Izabella]] (''Isabel de Aragão''), Portugāles karaliene, katoļu svētā (dzimusi 1271. gadā) * [[1826. gads]]: ** [[Džons Adamss (prezidents)|Džons Adamss]] (''John Adams''), 2. ASV prezidents (dzimis 1735. gadā) ** [[Tomass Džefersons]] (''Thomas Jefferson''), 3. ASV prezidents (dzimis 1743. gadā) * [[1831. gads]] — [[Džeimss Monro]] (''James Monroe''), 5. ASV prezidents (dzimis 1758. gadā) * [[1888. gads]] — [[Teodors Štorms]] (''Theodor Storm''), vācu rakstnieks (dzimis 1817. gadā) * [[1921. gads]] — [[Antonijs Grabovskis]] (''Antoni Grabowski''), poļu inženieris, esperanto entuziasts (dzimis 1857. gadā) * [[1934. gads]] — [[Marija Sklodovska-Kirī]] (''Maria Skłodowska—Curie''), poļu izcelsmes Francijas fiziķe (dzimusi 1867. gadā) * [[1943. gads]] — [[Vladislavs Sikorskis]] (''Władysław Sikorski''), Polijas militārais un politiskais vadītājs (dzimis 1881. gadā) * [[1949. gads]] — [[Fransuā Brants]] (''François Brandt''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1874. gadā) * [[1955. gads]] — [[Džons Maklīns]] (''John McLean''), ASV vieglatlēts un futbolists (dzimis 1878. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Matīss Kivlenieks]], latviešu hokejists (dzimis 1996. gadā) * [[2022. gads]] — [[Kadzuki Takahaši]] (高橋 和希), japāņu mangu mākslinieks un autors (dzimis 1961. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Andrejs Plakans]], latviešu vēsturnieks (dzimis 1940. gadā) * [[2025. gads]]: ** [[Lidija Semjonova]] (''Лидия Семёнова''), Ukrainas šahiste (dzimusi 1951. gadā) ** [[Marks Snovs]] (''Mark Snow''), amerikāņu komponists (dzimis 1946. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena ([[Latvija]]) * [[Neatkarības diena]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] he0muc4hja4euanem3hkvvt3z8jxhbc 0 37654 4533015 4488226 2026-10-07T18:34:03Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ pievienots miršanas gads..... 4533015 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1924. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1924. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1924}} {{Gada citi notikumi|1924}} {{Gads citos kalendāros|1924}} '''1924. gads''' ({{Rom sk gadam|1924}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[21. janvāris]] — nomira [[Vladimirs Ļeņins]]. * [[23. janvāris]] — [[Padomju Savienība]] oficiāli paziņoja par Ļeņina nāvi. * [[25. janvāris]] — [[Francija]]s pilsētā [[Šamonī]] sākās [[1924. gada ziemas olimpiskās spēles|pirmās ziemas olimpiskās spēles]]. * [[26. janvāris]] — [[Sanktpēterburga|Pēterburga]] tika pārdēvēta par Ļeņingradu. === Februāris === * [[8. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nevada]]s štatā pirmoreiz valsts vēsturē tika izpildīts [[nāvessods]], izmantojot gāzi. * [[14. februāris]] — tika dibināts [[IBM]]. === Marts === * [[9. marts]] — [[Itālija]] anektēja [[Rijeka]]s pilsētu mūsdienu [[Horvātija|Horvātijā]]. * [[3. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] tika likvidēts [[Islāms|islāma]] augstākā vadītāja [[kalifs|kalifa]] tituls un institūts, kura funkcijas pārņēma Turcijas Reliģisko lietu pārvalde. * [[25. marts]] — [[Grieķija]] tika pasludināta par [[republika|republiku]]. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Ādolfs Hitlers]] tika notiesāts ar 5 gadiem cietumsoda par piedalīšanos [[Alus pučs|Alus pučā]]. Viņš tika atbrīvots pēc 9 mēnešiem. * [[6. aprīlis]] — [[Nacionālā fašistu partija]] ieguva divas trešdaļas balsu [[Itālija]]s parlametnā. === Maijs === * [[4. maijs]] — [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] tika atklātas [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Jūnijs === * [[10. jūnijs]] — [[fašisms|fašisti]] [[Roma|Romā]] nogalināja [[Itālija]]s sociālistu līderi [[Džakomo Mateotti]]. * [[15. jūnijs]] — par [[Francija]]s premjerministru tika iecelts [[Eduārs Erio]]. * [[24. jūnijs]] — dibināta [[Ungārijas nacionālā banka]]. === Jūlijs === * [[20. jūlijs]] — dibināta [[Starptautiskā Šaha federācija]] ''(FIDE)''. === Augusts === * [[28. augusts]] — [[Gruzija|Gruzijā]] notika [[Augusta sacelšanās]] pret [[Padomju Savienība|Padomju]] varu. Padomju iestādes nogalināja vairākus tūkstošus [[gruzīni|gruzīnu]]. <!-- === Septembris === --> === Oktobris === * [[27. oktobris]] — [[Uzbekistāna]] tika iekļauta [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. === Novembris === * [[18. novembris]] — par [[Mongolija]]s 1. prezidentu tika iecelts [[Navāndoržijns Žadambā]]. * [[29. novembris]] — par Mongolijas 2. prezidentu tika iecelts [[Pelžidijns Gendens]]. === Decembris === * [[1. decembris]] — [[komunisms|komunisti]] neveiksmīgi mēģināj veikt valsts [[Tallinas pučs|apvērsumu]] [[Igaunija|Igaunijā]]. * [[24. decembris]] — [[Albānija]] kļuva par republiku. == Dzimuši == * [[6. janvāris]] — [[Kims Tedžuns]] (김대중), Dienvidkorejas politiķis (miris 2009. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Benijs Hills]] (''Benny Hill''), britu komiķis (miris 1992. gadā) * [[5. februāris]] — [[Aleksandrs Matrosovs]] (''Александр Матросов''), PSRS armijas kareivis (miris 1943. gadā) * [[19. februāris]] — [[Lī Mārvins]] (''Lee Marvin''), amerikāņu aktieris (miris 1987. gadā) * [[21. februāris]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves politiķis (miris 2019. gadā) * [[7. marts]] — [[Kobo Abe]] (安部公房), japāņu rakstnieks (miris 1993. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Marlons Brando]] (''Marlon Brando''), ASV aktieris (miris 2004. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Stenlijs Donens]] (''Stanley Donen''), amerikāņu kinorežisors (miris 2019. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Henrijs Mansīni]] (''Henry Mancini''), amerikāņu komponists (miris 1994. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Leslijs Filipss]] (''Leslie Phillips''), angļu aktieris, režisors un rakstnieks (miris 2022. gadā) * [[3. maijs]] — [[Kens Tirels]] (''Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (miris 2001. gadā) * [[11. maijs]] — [[Entonijs Hjūišs]] (''Antony Hewish''), britu astronoms (miris 2021. gadā) * [[13. maijs]] — [[Džovanni Sartori]] (''Giovanni Sartori''), itāļu politologs (miris 2017. gadā) * [[22. maijs]] — [[Šarls Aznavūrs]] (''Charles Aznavour''), armēņu/franču mūziķis (miris 2018. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Džordžs Herberts Volkers Bušs]] (''George Herbert Walker Bush''), ASV prezidents (miris 2018. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Vasiļs Bikavs]] (''Васіль Быкаў''), baltkrievu rakstnieks (miris 2003. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Sidnijs Lūmets]] (''Sidney Lumet''), amerikāņu kinorežisors (miris 2011. gadā) * [[4. jūlijs]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), amerikāņu aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[1. augusts]] — [[Žoržs Šarpaks]] (''Georges Charpak''), franču fiziķis (miris 2010. gadā) * [[10. augusts]] — [[Žans Fransuā Liotārs]] (''Jean-François Lyotard''), franču filozofs (miris 1998. gadā) * [[19. augusts]] — [[Vilards Boils]] (''Willard Boyle''), Kanādas fiziķis (miris 2011. gadā) * [[24. augusts]] — [[Ahmadu Ahidžo]] (''Ahmadou Ahidjo''), 1. Kamerūnas prezidents (miris 1989. gadā) * [[13. septembris]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (miris 2009. gadā) * [[28. septembris]] — [[Marčello Mastrojanni]] (''Marcello Mastroianni''), itāļu aktieris (miris 1996. gadā) * [[1. oktobris]] — [[Džimijs Kārters]] (''Jimmy Carter''), ASV prezidents (miris 2024. gadā) * [[3. oktobris]] — [[Roberts Solovs]] (''Robert Solow''), amerikāņu ekonomists (miris 2023. gadā) * [[1. novembris]] — [[Sīlejmans Demirels]] (''Süleyman Demirel''), 9. Turcijas prezidents (miris 2015. gadā) * [[20. novembris]] — [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''), Francijas, ASV ebreju matemātiķis (miris 2010. gadā) * [[3. decembris]] — [[Džons Bekuss]] (''John Backus''), ASV datorzinātnieks (miris 2007. gadā) == Miruši == * [[13. janvāris]] — [[Ermans Žoržs Beržē]] (''Herman Georges Berger''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Vladimirs Ļeņins]] (''Владимир Ильич Ленин''), revolucionārs, pirmais Padomju Krievijas vadītājs (dzimis 1870. gadā) * [[3. februāris]] — [[Vudro Vilsons]] (''Thomas Woodrow Wilson''), 28. ASV prezidents (dzimis 1856. gadā) * [[22. marts]] — [[Robērs Nivels]] (''Robert Nivelle''), franču ģenerālis (dzimis 1856. gadā) * [[1. aprīlis]]: ** [[Loids Hildebrands]] (''Lloyd Hildebrand''), britu treka riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā) ** [[Stens Roulijs]] (''Stan Rowley''), austrāliešu vieglatlēts, sprinteris vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Lūiss Salivans]] (''Louis Sullivan''), amerikāņu arhitekts (dzimis 1856. gadā) * [[24. aprīlis]] — [[Grenvils Stenlijs Hols]] (''Granville Stanley Hall''), amerikāņu psihologs (dzimis 1844. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Francs Kafka]] (''Franz Kafka'') vāciski rakstošs ebreju rakstnieks (dzimis 1883. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Džakomo Mateoti]] (''Giacomo Matteotti''), itāļu politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Alfrēds Māršals]] (''Alfred Marshall''), angļu ekonomists (dzimis 1842. gadā) * [[3. augusts]] — [[Džozefs Konrads]] (''Joseph Conrad''), poļu izcelsmes britu rakstnieks (dzimis 1857. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Valērijs Brjusovs]] (''Валерий Яковлевич Брюсов''), krievu dzejnieks (dzimis 1873. gadā) * [[12. oktobris]] — [[Anatols Franss]] (''Anatole France''), franču rakstnieks (dzimis 1844. gadā) * [[4. novembris]] — [[Gabriels Forē]] (''Gabriel Fauré''), franču komponists (dzimis 1845. gadā) * [[29. novembris]] — [[Džakomo Pučīni]] (''Giacomo Puccini''), itāliešu komponists (dzimis 1858. gadā) * [[28. decembris]] — [[Leons Baksts]] (''Léon Bakst''), krievu/franču mākslinieks (dzimis 1866. gadā) {{gg2}} [[Kategorija:1924. gads| ]] bohwc7q33yvcnnss48uvc1ejsczq8np 0 38510 4533118 4527581 2026-10-08T00:51:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533118 wikitext text/x-wiki {{GrandSlamTurnīri | Nosaukums = Vimbldonas čempionāts | Logo = Wimbledon logo.png | Logo size = 100px | Bar Color = #C0D077 | Pilsēta = [[Londona]] | Valsts = {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} | Segums = Zālāja / āra korts | Vīriešu tabula = 128S / 128Q / 64D | Sieviešu tabula = 128S / 96Q / 64D | Balvu fonds = [[Sterliņu mārciņa|£]] 11,282,710 | Mājaslapa = http://www.wimbledon.org | Piezīmes = }} '''Vimbldonas čempionāts''' ir katra gada trešais [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] turnīrs. Tas tiek spēlēts uz zālāja un ir vienlaicīgi vecākais un prestižākais [[teniss|tenisa]] turnīrs pasaulē. Kopš 1877. gada turnīrs norisinās [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]]. == Vēsture == [[Attēls:Wimbledon Championship 1877.jpg|thumb|200px|Pirmais Vimbldonas turnīrs, 1877. gada gravīra.]] Pirmajā turnīrā, kas norisinājās 1877. gada jūlijā, piedalījās 22 dalībnieki. Sacensības turpinājās četras dienas un beidzās ar finālspēli, kas notika ceturtdien, 19. jūlijā. Uz to pulcējās aptuveni 200 skatītāju. Finālā uzvarēja vietējais iedzīvotājs [[Spensers Gors]], kurš 27 gadu vecumā kļuva ne tikai par Visanglijas kluba čempionāta pirmo uzvarētāju, bet arī par pirmo vēsturē zināmo zālāja tenisa turnīra uzvarētāju.{{sfn2|Tingay|2009|p=17.—20}} Sākotnēji čempionāts notika tikai vīriešiem. Sieviešu vienspēļu un vīriešu dubultspēļu sacensības tika ieviestas 1884. gadā. Sieviešu dubultspēles un jauktās spēles pievienoja turnīra programmai 1913. gadā. 1937. gadā čempionāts pirmo reizi tika pārraidīts televīzijā. Līdz 1967. gadam [[Vimbldona]]s turnīrā piedalījās tikai amatieri un šo periodu nosauca par "Amatieru ēru" ({{val|en|Amateur era}}). Kopš 1968. gada tas atvērts arī profesionāļiem un šis periods ieguva nosaukumu "Atklātā ēra" (''Open era''). == Norises vieta un termiņi == Vimbldonas turnīrs notiek [[Visanglijas zālāja tenisa un kroketa klubs|Visanglijas zālāja tenisa un kroketa kluba]] ({{val|en|All England Lawn Tennis & Croquet Club, AELTC}}) teritorijā Vimbldonā (Londona). Vimbldonas kluba teritorija, ieskaitot autostāvvietas, pārsniedz 42 akrus (17 ha),<ref name="AELTC">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/about_aeltc.html |title=The AELTC |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-02 |language=en }}</ref> no kuriem 13,5 akri aizņem čempionāta korti un apkārtējā infrastruktūra.<ref name="FandF">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/faq_and_facts_and_figures.html |title=Facts and Figures on frequently asked topics about The Championships |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> === Korti === Pēc tam, kad 1970-to gadu otrajā pusē [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā čempionāta]] spēles sāka spēlēt grunts un pēc tam cietā (''hard'') segumu kortos un 1988. gadā atklātā Austrālijas čempionāta — mākslīgā seguma kortos, Vimbldonas turnīrs palika vienīgais no Gran Slam turnīriem, kas notiek zālāja kortos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalpost.com/sports/tennis/the-history-defining-characteristics-and-masters-of-grand-slam-tennis-court-surfaces |title=Wimbledon’s grass the fastest, French Open clay made of pulverized bricks: Everything you need to know about Grand Slam court surfaces |author=Michael Traikos. |publisher=The National Post |date=June 30, 2014 |accessdate=2020-02-02 |language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> Kompleksa teritorijā izvietots 41 zālāja korts, no kuriem 19 izmanto Vimbldonas turnīra norisei. Tie ir Centrālais korts un korti ar numuriem no 1. līdz 12. un no 14. līdz 19.<ref name="FandF" /> [[Attēls:Centre Court roof.jpg|thumb|left|250px|Centrālais korts ar atvērtu jumtu, 2010. gads. Pa labi — karaliskā loža.]] Galveno kortu sauc par '''Centrālo kortu''' ({{val|en|Centre Court}}). Centrālajā kortā parasti notiek finālspēles. Tā kā britu laika apstākļi ir grūti prognozējami un lietus nav retums, tad 2009. gadā virs turnīra centrālā korta tika uzcelts izvirzāmais jumts. Mūsdienās Centrālā korta tribīnēs var izvietoties gandrīz 15 tūkstoši skatītāju.<ref name="FandF" /> Centrālā korta dienvidu tribīnēs atrodas karaliskā loža, kurā ir 74 vietas. Tajā novietojas Apvienotās Karalistes valdošais monarhs, ja viņš pagodina ar apmeklējumu turnīra spēles, kā arī Lielbritānijas un citu valstu karaliskās ģimenes locekļi, valstu vadītāji, augstas militārās un civilpersonas, vadošo mediju pārstāvji un pazīstami spēlētāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wimbledon.com/en_GB/about_wimbledon/royal_box.html |title=Royal Box |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> Vaļējajā ziemeļu tribīnē izvietota starptautiskā loža ar 85 vietām, kas galvenokārt paredzētas starptautisko tenisa organizāciju pārstāvjiem.{{sfn2|Little|2009|p=434}} Arī 1. kortā notiek daudzas svarīgas turnīra spēles. Pirms 2019. gada turnīra notika korta rekonstrukcija, kuras laikā tika uzstādīts izbīdāmais jumts un, vienlaikus, korta ietilpība tika palielināta līdz vairāk nekā 12 300 vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thetimes.co.uk/article/five-years-and-70m-later-wimbledon-gets-ready-to-unveil-new-no-1-court-roof-bcm29r3gj |title=Five years and £70m later, Wimbledon gets ready to unveil new No 1 Court roof |author=Stuart Fraser |work=The Times |date=May 18 2019 |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> 2. un 3. kortu tribīņu ietilpība ir attiecīgi 4000 un 2000 skatītāju vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.si.com/tennis/2016/06/20/history-of-wimbledon-grounds-all-england-lawn-tennis-club |title=Worple Road to Church Road: History of the Wimbledon grounds |author=Tim Newcomb. |publisher=Sports Illustrated |date=June 20, 2016 |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> bet visu čempionāta kortu kopējā ietilpība ir 39 tūkstoši vietu.<ref name="FandF" /> Vimbldonas kortos nav elektrības apgaismojuma, tāpēc mači jābeidz līdz ar tumsas iestāšanos. Izņēmumi ir Centrālais un 1. korts, kur, pēc izvirzāmā jumta uzstādīšanas, mači var turpināties līdz pulksten 11 vakarā.<ref name="CourtNo1">{{Tīmekļa atsauce|title=Wimbledon's Court No 1 to get retractable roof by 2019 as part of £70 million renovation |url=http://www.standard.co.uk/news/london/wimbledons-court-no-1-to-get-retractable-roof-by-2019-as-part-of-70-million-renovation-project-9920150.html |author=Ben Morgan, Jonathan Prynn. |publisher=Evening Standard |date=12 December 2014 |accessdate=2020-02-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160620181334/http://www.standard.co.uk/news/london/wimbledons-court-no-1-to-get-retractable-roof-by-2019-as-part-of-70-million-renovation-project-9920150.html |archivedate=2016-06-20 |language=en}}</ref> === Norises termiņi === Turnīra sākums, kurš Vimbldonas turnīru vēstures pirmajā posmā notika jūlijā, 1897. gadā tika pārcelts uz jūniju.{{sfn2|Little|2009|p=12}} Ilgu laiku Vimbldonas turnīrs sākas divas nedēļas pēc [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātā čempionāta]] beigām, bet kopš 2015. gada pauze starp šīm divām sacensībām ir palielināta līdz trim nedēļām, un, tādējādi, pirmā spēļu diena Vimbldonā notiek jūnija pēdējā pirmdienā. Šis solis tika paredzēts, lai dotu vadošajiem spēlētājiem iespēju pielāgoties zālāja kortiem, kā arī atkopties pēc Francijas atklātā čempionāta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/tennis/18913701 |title=Wimbledon Championships moved back a week from 2015 |date=19 July 2012 |publisher=BBC |accessdate=2020-02-02 |language=en}}</ref> Turnīrs turpinās divas nedēļas, kurās tiek spēlēti septiņi apļi vienspēļu turnīros un seši — pāru, kā arī junioru (zēnu, meiteņu), ielūgto veterānu un invalīdu (ratiņkrēslos) turnīros. == Vimbldonas čempionāta turnīri == Vimbldonas čempionāts sastāv no pieciem galvenajiem turnīriem, četriem junioru turnīriem un septiņiem ielūguma turnīriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/championships/competing |title=Wimbledon Event Guide |publisher=wimbledon.org |accessdate=5 Feb 2020 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110811091625/http://www.wimbledon.com/championships/competing |archivedate=11 August 2011 |language=en }}</ref> === Galvenie turnīri === Pieci galvenie turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits: * Vīriešu vienspēles (128) * Sieviešu vienspēles (128) * Vīriešu dubultspēles (64) * Sieviešu dubultspēles (64) * Jauktās dubultspēles (48) === Junioru turnīri === Četri junioru turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits: * Zēnu vienspēles (64) * Meiteņu vienspēles (64) * Zēnu dubultspēles (32) * Meiteņu dubultspēles (32) Junioru turnīros dubultspēles nenotiek. === Ielūguma turnīri === [[Attēls:Tennisrollstuhl.jpg|thumb|200px|Riteņķrēslu teniss]] Septiņi ielūguma turnīri, iekavās spēlētāju vai pāru (dubultspēlēs) skaits: * Ielūguma kungu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs){{efn|name=gentlemen_invitation_doubles|Vīrieši, kuri pretendē uz ielūgumu, ir 35 gadus veci un vecāki.}} * Ielūguma dāmu dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs) * Ielūguma senioru dubultspēles (8 pāru apļa turnīrs){{efn|name=senior_gentlemen_invitation_doubles|Vīrieši, kuri pretendē uz senioru ielūgumiem, ir 45 gadus veci un vecāki.}} * Vīriešu ratiņkrēslu vienspēles<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Wimbledon announces Wheelchair Tennis Singles events from 2016|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/news/articles/2015-07-12/wimbledon_announces_wheelchair_tennis_singles_events_from_2016.html |website=www.wimbledon.com|publisher=AELTC|accessdate=5 FEB 2020|date=12 July 2015|language=en}}</ref> * Sieviešu ratiņkrēslu vienspēles * Vīriešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri){{efn|name=RK|Ratiņkrēslu tenisistiem nav vecuma ierobežojumu.}} * Sieviešu ratiņkrēslu dubultspēles (4 pāri){{efn|name=RK}} === Spēļu formāts === Vīriešu vienspēles un vīriešu dubultspēles ir piecu setu spēles (līdz trīs uzvarētiem setiem), visas pārējās spēles ir trīs setu spēles (līdz diviem uzvarētiem setiem). Līdz 2018. gada (ieskaitot), jebkurā setā, izņemot izšķirošo setu — trešo trīs setu mačā un piekto piecu setu mačā, pie rezultāta 6 pret 6 geimi, seta uzvarētāja noteikšanai spēlēja taibreiku, bet izšķirošajā setā uzvarētājam bija jāsasniedz divu geimu pārsvars. Kopš 2019. gada izšķirošā seta garums ir ierobežots, ja rezultāts kļūst 12 pret 12 tiek spēlēts taibreiks.<ref name="bbc-tiebreak-2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/tennis/45913728|title=Wimbledon: Final set tie-breaks to be introduced in 2019|work=BBC Sport|date=19 October 2018|accessdate=06 Feb 2020}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/news/articles/2018-10-19/aeltc_announces_introduction_of_final_set_tiebreak.html|title=AELTC announces introduction of final set tie-break|publisher=Wimbledon|date=19 October 2018|accessdate=06 Feb 2020}}</ref> Visi turnīri, izņemot ielūguma turnīrus, ir [[Izslēgšanas turnīrs|izslēgšanas turnīri]]. Ielūguma kungu, senioru un dāmu turnīri ir [[Apļa turnīrs|apļa turnīri]]. Līdz 1921. gadam iepriekšējā gada sacensību uzvarētāji (izņemot sieviešu un jauktās dubultspēles) tika automātiski pielaisti finālā (to sauca par izaicinājuma raundu). Šīs kārtības rezultātā daudzi uzvarētāji vairākus gadus pēc kārtas saglabāja savus titulus, jo varēja atpūsties, kamēr to pretinieks sacentās no sacensību sākuma. Kopš 1922. gada iepriekšējā gada čempioniem, tāpat kā citiem turnīra dalībniekiem, bija jāspēlē jau no turnīra sākuma. == Dalībnieki == === Sastāvs un izloze === Pamatturnīrā vienspēlēs gan vīriešiem, gan sievietēm piedalās 128 spēlētāji. Vīriešu un sieviešu dubultspēļu turnīros piedalās 64 pāri, bet jaukto pāru konkurencē - 48 pāri.<ref name="FandF" /> Lielākais vietu skaits pamatturnīros tiek nodrošināts spēlētājiem un pāriem, kuri [[Tenisa profesionāļu asociācija]]s (ATP) un [[Sieviešu tenisa asociācija]]s (WTA) reitingos ieņem augstākās vietas. Pie tam daļa vietu ir rezervēta kvalifikācijas turnīru uzvarētājiem. Vīriešu vienspēlēs ir 16 šādas vietas, sieviešu - 12, savukārt vīriešu un sieviešu dubultspēlēs - 4. Visu šo kategoriju kvalifikācijas turnīri notiek trīs kārtās.<ref name="Qualification">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/qualifying.html |title=Qualifying |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}}</ref> Jauktajās dubultspēlēs kvalifikācija atcelta kopš 1991. gada.{{sfn2|Little|2009|p=40}} Kopš 1977. gada pamatturnīros vairākas vietas tiek piešķirtas tenisistiem, kuri neietilpst reitinga līderos, ar turnīra rīkotājkomitejas lēmumu (''wild card''), pamatojoties uz viņu iepriekšējiem panākumiem vai ar mērķi radīt interesi skatītāju vidū. Kopš 2003. gada arī starp tenisistiem, kas pretendē ''wild card'' ir iespējamas kvalifikācijas spēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/wild_cards.html |title=Wild cards |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}}</ref> Gadījumā, ja kāds no spēlētājiem, kura tiesības uz dalību pamatturnīrā nodrošina reitings, kvalifikācijas turnīra rezultāti vai ''wild card'', atsakās no dalības turnīrā traumas, slimības vai citu iemeslu dēļ, tad viņa vietu ieņem “laimīgais zaudētājs” ({{val|en|lucky loser}}) - viens no dalībniekiem, kurš zaudēja pēdējā kvalifikācijas kārtā.<ref name="Qualification" /> Kopš 1927. gada turnīra dalībnieki, kas tiek uzskatīti par galvenajiem pretendentiem uz augstām vietām, ar izlozes palīdzību tiek izsēti (izlozēti) turnīra režģī ar mērķi novērst favorītu tikšanos pirmajās sacensību kārtās.{{sfn2|Tingay|1977|p=221}} Kopš 2001. gada vīriešu un sieviešu vienspēlēs izsēto dalībnieku skaits ir bijis 32. Sieviešu vienspēlēs, kā arī vīriešu un sieviešu dubultspēlēs izsēja notiek stingri saskaņā ar vietām, kuras reitingos aizņem atsevišķas tenisistes vai pāri. Vīriešu vienspēlēs 32 izsētie spēlētāji arī tika izvēlēti stingri pēc viņu stāvokļa ATP reitingā, taču kopš 2002. gada viņu ranga relatīvā pozīcija ir atkarīga arī no viņu panākumiem iepriekšējos gados zālienas laukumos. Šim nolūkam tiek izmantota punktu aprēķināšanas formula, kas ietver 100% punktu pašreizējā ATP reitingā, 100% punktu, kas iegūti zāles laukumos pēdējo 12 mēnešu laikā (tātad ieskaitot pagājušā gada Vimbldonas turnīru) un 75% punktu, kas gūti katra spēlētāja veiksmīgākajā zālāja turnīrā iepriekšējos 12 mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/seeds.html |title=Seeds |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}} <br> {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theglobeandmail.com/sports/more-sports/explaining-wimbledons-seeding-method/article4322158/ |title=Explaining Wimbledon's seeding method |author=Tom Tebbutt. |work=The Globe and Mail |date=June 16, 2010 |accessdate=2020-02-05 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311065105/http://www.theglobeandmail.com/sports/more-sports/explaining-wimbledons-seeding-method/article4322158/ |archivedate=2016-03-11|language=en}}</ref> == Uzvarētāji == {|class="wikitable" !Gads !Vīriešu vienspēles !Sieviešu vienspēles !Vīriešu dubultspēles !Sieviešu dubultspēles !Jauktās dubultspēles |- |[[2026. gada Vimbldonas čempionāts|2026]]||{{flaga|Itālija}} [[Janniks Sinners]] ||{{flaga|Čehija}} [[Linda Noskova]] ||{{flaga|Somija}} [[Harri Helievāra]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Henrijs Patens]]||{{flaga|Ķīna}} [[Guo Haņjui]]<br />{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]] ||{{flaga|Latvija}} [[Aļona Ostapenko]]<br />{{flaga|Salvadora}} [[Marcelo Arévalo]] |- |[[2025. gada Vimbldonas čempionāts|2025]]||{{flaga|Itālija}} [[Janniks Sinners]] ||{{flaga|Polija}} [[Iga Švjonteka]] ||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džulians Kešs]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Loids Glaspūls]]||{{flaga|Beļģija}} [[Elīze Mertensa]]<br />[[Attēls:Flag placeholder.svg|22x20px|frameless|2022. gada 1. martā [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] paziņoja, ka spēlētājas no [[Krievija]]s nedrīkstēs piedalīties sacensībās ar Krievijas vārdu vai karogu [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] dēļ.]] [[Veronika Kudermetova]] ||{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]<br />{{flaga|Nīderlande}} [[Sems Verbēks]] |- |[[2024. gada Vimbldonas čempionāts|2024]]||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarass]]<ref>https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072024-alkarass_trijos_setos_apspele_dzokovicu_u</ref> ||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<ref>https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/13072024-krejcikova_apspele_paolini_un_triumfe_vim</ref> ||{{flaga|Somija}} [[Harri Helievāra]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Henrijs Patens]] ||{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Teilora Taunzenda]]<ref>https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/14072024-sinakova_taunsenda_uzvar_vimbldonas_dubul</ref> ||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Polija}} [[Jans Zeliņskis]] |- |[[2023. gada Vimbldonas čempionāts|2023]]||{{flaga|Spānija}} [[Karloss Alkarass]] ||{{flaga|Čehija}} [[Markēta Vondroušova]] ||{{flaga|Nīderlande}} [[Veslijs Kolhofs]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Nīls Skupskis]] ||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Barbora Strīcova]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ludmila Kičenoka]] <br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] |- |[[2022. gada Vimbldonas čempionāts|2022]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]] ||{{flaga|Kazahstāna}} [[Jeļena Ribakina]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Metjū Ebdens]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Makss Pērsels]] ||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]] ||{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Nīls Skupskis]] |- |[[2021. gada Vimbldonas čempionāts|2021]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ešlija Bārtija]]||{{flaga|Horvātija}} [[Nikola Mektičs]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Mate Pavičs]] ||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Beļģija}} [[Elīze Mertensa]]||{{flaga|ASV}} [[Desaira Kravčika]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Nīls Skupskis]] |- |2020||colspan=5|{{center|Nenotika}} |- |[[2019. gada Vimbldonas čempionāts|2019]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]]||{{flaga|Kolumbija}} '''[[Huans Sevastjans Kavals]]''' <br>{{flaga|Kolumbija}} [[Roberts Fara]]||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Barbora Strīcova]]||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Latiša Čana]]<br />{{flaga|Horvātija}} [[Ivans Dodigs]] |- |[[2018. gada Vimbldonas čempionāts|2018]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]||{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džeks Soks]]||{{flaga|Čehija}} [[Barbora Krejčīkova]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Kateržina Sinjakova]]||{{flaga|ASV}} [[Nikola Melihara]]<br />{{flaga|Austrija}} [[Aleksandrs Peja]] |- |[[2017. gada Vimbldonas čempionāts|2017]]||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]]||{{flaga|Polija}} [[Łukasz Kubot|Lukašs Kubots]]<br />{{flaga|Brazīlija}} [[Marcelo Melo|Marselu Melu]]||{{flaga|Krievija}} [[Jekaterina Makarova]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Vesņina]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Jamie Murray|Džeimijs Marejs]] |- |2016||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marejs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Francija}} [[Pjērs-Igs Erbērs]]<br />{{flaga|Francija}} [[Nikolā Maī]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Hetere Vatsone]]<br />{{flaga|Somija}} [[Henrijs Kontinens]] |- |2015||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Žans Žuliens Rožērs]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Horja Teko]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Sanja Mirza]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2014||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Čehija}} [[Petra Kvitova]]||{{flaga|Kanāda}} [[Vašeks Pospīšils]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džeks Soks]]||{{flaga|Itālija}} [[Sāra Errāni]]<br />{{flaga|Itālija}} [[Roberta Vinči]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimonjičs]] |- |2013||{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marejs]]||{{flaga|Francija}} [[Mariona Bartoli]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Taivāna|OS}} [[Šuveja Sje]]<br />{{flaga|Ķīna}} [[Pena Šuai]]||{{flaga|Francija}} [[Kristīna Mladenoviča]]<br />{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]] |- |2012||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Džonatans Marejs]]<br />{{flaga|Dānija}} [[Frederiks Nilsens]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]] |- |[[2011. gada Vimbldonas čempionāts|2011]]||{{flaga|Serbija}} [[Novaks Džokovičs]]||{{flaga|Čehija}} [[Petra Kvitova]]||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Čehija}} [[Kveta Peške]]<br />{{flaga|Slovēnija}} [[Katarina Srebotņika]]||{{flaga|Čehija}} [[Iveta Benešova]]<br />{{flaga|Austrija}} [[Jirgens Melcers]] |- |2010||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Austrija}} [[Jirgens Melcers]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Filips Pecšners]]||{{flaga|ASV}} [[Vanja Kinga]]<br />{{flaga|Kazahstāna}} [[Jaroslava Švedova]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2009||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Vācija}} [[Anna Lena Grēnefelda]]<br />{{flaga|Bahamas}} [[Marks Noulss]] |- |2008||{{flaga|Spānija}} [[Rafaels Nadals]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Kanāda}} [[Daniels Nestors]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Nenads Zimoņičs]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]]<br />{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]] |- |2007||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Francija}} [[Arno Klemāns]]<br />{{flaga|Francija}} [[Mihaēls Lodrā]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Lizele Hūbere]]<!--Liezel Huber-->||{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Džeimijs Marejs]] |- |2006||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Francija}} [[Amēlija Moresmo]]<!--Amélie Mauresmo-->||{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]<br />{{flaga|ASV}} [[Maiks Braiens]]||{{flaga|Ķīna}} [[Ži Jaņa]]<br />{{flaga|Ķīna}} [[Dzje Džena]]||{{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]]<br />{{flaga|Izraēla}} [[Endijs Rams]] |- |2005||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Stefens Huss]]<!--Stephen Huss--><br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Veslijs Mūdijs]]<!--Wesley Moodie-->||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Lizele Hūbere]]||{{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]]<!--Mary Pierce--><br />{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |2004||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Stabsa]]<br />{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]||{{flaga|Zimbabve}} [[Kāra Bleka]]<br>{{flaga|Zimbabve}} [[Veins Bleks]] |- |2003||{{flaga|Šveice}} [[Rodžers Federers]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]<br>{{flaga|Japan}} [[Ai Sudžijama]] ||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |2002||{{flaga|Austrālija}} [[Leitons Hjūits]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jonass Bjerkmans]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] ||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br>{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Ļihovceva]]<br>{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]] |- |2001||{{flaga|Horvātija}} [[Gorans Ivaniševičs]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Donalds Džonsons]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džereds Palmers]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Renē Stabsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]||{{flaga|Slovākija}} [[Daniela Hantuhova]]<br>{{flaga|Čehija}} [[Leošs Fridls]] |- |2000||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] ||{{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br>{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]||{{flaga|ASV}} [[Kimberlija Po]]<br>{{flaga|ASV}} [[Donalds Džonsons]] |- |1999||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]||{{flaga|Indija}} [[Mahešs Bupati]]<br>{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]]||{{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]]<br>{{flaga|ASV}} [[Korina Morariu]]||{{flaga|ASV}} [[Līza Reimonda]]<br>{{flaga|Indija}} [[Leanders Paess]] |- |1998||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Pauls Hārhoiss]]<br>{{flaga|Nīderlande}} [[Jako Eltings]] ||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]<br>{{flaga|Baltkrievija}} [[Maksims Mirnijs]] |- |1997||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] ||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Čehija}} [[Cirils Suks]] |- |1996||{{flaga|Nīderlande}} [[Rihards Krajičeks]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Čehija}} [[Cirils Suks]] |- |1995||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džonatans Starks]] |- |1994||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Spānija}} [[Končita Martinesa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]] |- |1993||{{flaga|ASV}} [[Pīts Samprass]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Tods Vudbridžs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Marks Vudfords]] |- |1992||{{flaga|ASV}} [[Andrē Agasi]]||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Štihs]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Nataļja Zvereva]]<br>{{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]]||{{flaga|Latvija}} [[Larisa Neilande]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Cirils Suks]] |- |1991||{{flaga|Vācija}} [[Mihaels Štihs]] ||{{flaga|Vācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|SWE}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|PSRS}} [[Larisa Neilande]]<br>{{flaga|PSRS}} [[Nataļja Zvereva]]||{{flaga|Austrālija}} [[Elizabete Seijersa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]] |- |1990||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]||{{flaga|ASV}} [[Zina Garisone]]<br />{{flaga|ASV}} [[Riks Līčs]] |- |1989||{{flaga|Rietumvācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|Rietumvācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ficdžeralds]]<br />{{flaga|SWE}} [[Anders Jērids]]||{{flaga|Čehija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|Čehija}} [[Helēna Sukova]]||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jana Novotna]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džims Pjū]] |- |1988||{{flaga|Zviedrija}} [[Stēfans Ēdbergs]]||{{flaga|Rietumvācija}} [[Štefija Grāfa]]||{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Roberts Seguso]] ||{{flaga|Rietumvācija}} [[Štefija Grāfa]]<br />{{flaga|Argentīna}} [[Gabriela Sabatini]] ||{{flaga|ASV}} [[Zina Garisone]]<br />{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]] |- |1987||{{flaga|Austrālija}} [[Pets Kešs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Roberts Seguso]] ||{{flaga|FRG}} [[Klaudija Kode-Kilša]]<br />{{flaga|TCH}} [[Helena Sukova]] ||{{flaga|GBR}} [[Džo Djuri]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džeremijs Beitss]] |- |1986||{{flaga|Rietumvācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Jūakims Nīstrems]]<br />{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Vilanders]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Kens Fleks]] |- |1985||{{flaga|Rietumvācija}} [[Boriss Bekers]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Šveice}} [[Heincs Gintharts]]<br /> {{flaga|Ungārija}} [[Balāžs Taroci]]||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Elizabete Seijersa]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]] |- |1984||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džons Loids]] |- |1983||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]] ||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]<br />{{flaga|GBR}} [[Džons Loids]] |- |1982||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pīters Maknāmara]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]] ||{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]<br />{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Kevins Karens]] |- |1981||{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pema Šraivere]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]] |- |1980||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija]]||{{flaga|Austrālija}} [[Pīters Maknāmara]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Pols Maknami]]||{{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]<br />{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]||{{flaga|ASV}} [[Treisija Ostina]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džons Austins]] |- |1979||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|ASV}} [[Pīters Flemings]] <br /> {{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br>{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Grīra Stīvensa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]] |- |- |1978||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br>{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]||{{flaga|Austrālija}} [[Kerija Melvila Rīda]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]||{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]] |- |1977||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]]||{{flaga|Austrālija}} [[Ross Keiss]]<br>{{flaga|Austrālija}} [[Džefs Māsterss]]||{{flaga|Austrālija}} [[Helēne Gūrleja Kolija]]<br />{{flaga|ASV}} [[Džoanna Rasela]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Grīra Stīvensa]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]] |- |1976||{{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|ASV}} [[Braiens Gotfrīds]]<br />{{flaga|Meksika}} [[Rauls Ramiress]]||{{flaga|ASV}} [[Martina Navrātilova]]<br />{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|FRA}} [[Fransuāza Dira]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] |- |1975||{{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Vits Gerulaitis]]<br />{{flaga|ASV}} [[Sendijs Maiers]]||{{flaga|ASV}} [[Enna Kiumura]]<br />{{flaga|Japāna}} [[Kadzuko Savamacu]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|ASV}} [[Mārtijs Rīsens]] |- |1974||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]||{{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija|Ivonna Gulagonga]]<br />{{flaga|ASV}} [[Pegija Mičele]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] |- |1973||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Džimijs Konorss]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] |- |1972||{{flaga|ASV}} [[Stens Smits]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|RSA|1928}} [[Bobs Hjūits]]<br />{{flaga|RSA|1928}} [[Frū Makmilans]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|NED}} [[Betija Stove]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]] |- |1971||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]|||{{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga-Kolija|Ivonna Gulagonga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Rojs Emersons]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Ouens Deividsons]] |- |1970||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]]||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|Rumānija}} [[Ilie Nestase]] |- |1969||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|GBR}} [[Enna Heidona-Džonsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Džūdija Tegarta-Daltone]]||{{flaga|GBR}} [[Enna Heidona-Džonsa]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]] |- |1968||{{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]||{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]||{{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Tonijs Ročs]] ||{{flaga|ASV}} [[Rozmarija Kasalsa]]<br />{{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]] ||{{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]<br />{{flaga|Austrālija}} [[Kens Fletčers]] |- |colspan=6|{{center|↑ Atklātā ēra ↑}} |} === Tagadējie čempioni === <gallery> Attēls:Jannik Sinner 2024 US Open 4 (cropped).jpg|'''[[Janniks Sinners]]''' ir 2026. gada vīriešu vienspēļu turnīra uzvarētājs. Šis bija viņa piektais ''Grand Slam'' vīriešu vienspēļu tituls un otrais Vimbldonas tituls. Attēls:Noskova RGQ22 (9) (52129787314).jpg|'''[[Linda Noskova]]''' ir 2026. gada sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja. Attēls:Harri Heliövaara (2023 DC Open) 01.jpg|'''[[Harri Helievāra]]''' ir viens no 2026. gada vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētājiem. Attēls:Henry Patten (2023 Cary) 02 (cropped).jpg|'''[[Henrijs Patens]]''' ir viens no 2026. gada vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētājiem. <!--Attēls:-->|'''[[Guo Haņjui]]''' ir viena no 2026. gada sieviešu dubultspēļu turnīra uzvarētājām. Attēls:Mladenovic RG22 (19) (52144559920).jpg|'''[[Kristīna Mladenoviča]]''' ir 2026. gada sieviešu dubultspēļu turnīra uzvarētāja pārī ar [[Guo Haņjui]]. Attēls:Ostapenko RG22 (4) (52144317609).jpg|'''[[Aļona Ostapenko]]''' ir 2026. gada jaukto dubultspēļu turnīra uzvarētāja. Attēls:Arevalo RG19 (24) (48199356311).jpg|'''[[Marselo Arevalo]]''' ir 2026. gada jaukto dubultspēļu turnīra uzvarētājs. </gallery> == Finanses un balvas == === Organizatora ienākumi === Tiek uzskatīts, ka Visanglijas kroketa un zālāja tenisa kluba pirmais čempionāts 1877. gadā notika, lai savāktu naudu par laukumu izlīdzināšanas aprīkojumu,{{sfn2|Tingay|1977|p=13}} un tas ienesa apmēram desmit mārciņu lielu peļņu no dalības un ieejas maksām. Pēc tam turnīrs turpināja gūt peļņu tā organizatoriem katru gadu, izņemot 1895. gadu, kad grāmatvedības grāmatās tika reģistrēti zaudējumi — 33 mārciņas{{sfn|Tingay|1977|p=220}} (šis bija gads ar gandrīz rekordzemo dalībnieku skaitu vīriešu vienspēlēs — tikai 18 cilvēki, sieviešu turnīrā piedalījās tikai 9 dalībnieces{{sfn|Tingay|1977|p=223}}). 19. gadsimta 90. gadi bija laiks, kad mazinājās interese par Vimbldonas turnīru, un peļņa, kas iepriekšējā desmitgadē vidēji bija 500 mārciņas gadā, no 1892. līdz 1901. gadam samazinājās līdz 180 mārciņām gadā.{{sfn|Tingay|1977|p=220}} Līdz 1906. gadam Visanglijas klubs bija vienīgā organizācija, kas rīkoja Vimbldonas turnīru; kopš 1906. gada turnīra organizēšanas komitejā tika iekļauti Lielbritānijas [[Zālāja tenisa asociācija]]s (''Lawn Tennis Association (ALT)'') pārstāvji, un kopš 1922. gada, kad turnīrs pārcēlās uz jaunu vietu, starp abām struktūrām pastāv oficiāla vienošanās, saskaņā ar kuru ALT saņem ieņēmumus no čempionāta. No 1922. līdz 1939. gadam turnīra vidējā gada peļņa bija aptuveni 10 tūkstoši mārciņu, un 1933. gadā tā pārsniedza 16 tūkstošus.{{sfn|Tingay|1977|p=220}} Pat pirmajā pēckara gadā Vimbldonas turnīrs joprojām bija rentabls uzņēmums, lai gan togad organizatori no tā saņēma tikai 750 mārciņas tīro peļņu - pārējie ieņēmumi tika izmantoti, lai atjaunotu fondus, kas iztukšojās sešos gados, kad čempionāts netika rīkots. Tomēr turpinājumā ienākumi atkal strauji pieauga, jau piecu gadu periodā no 1946. līdz 1950. gadam vidēji gadā sasniedzot 14 tūkstošus, nākamajos piecos gados - 43 tūkstošus un 70. gadu sākumā tuvojoties 80 tūkstošiem gadā.{{sfn|Tingay|1977|pp=220—221}} Izaugsme samazinājās pagājušā gadsimta 60. gadu beigās sakarā ar ienākšanu atklātajā ērā: ja 1967. gadā neto peļņa bija aptuveni 55 tūkstoši, tad gadu vēlāk, ņemot vērā 26 tūkstošu mārciņu izmaksu naudas balvu veidā dalībniekiem, ALT ieguva tikai 36 tūkstošus mārciņu. Tomēr, spēcīgāko profesionāļu atgriešanās dēļ, Vimbldonas īslaicīgais ienākumu kritums tika ātri pārvarēts, un jau 1969. gadā ALT pat pēc balvu naudas atskaitīšanas saņēma vairāk nekā 90 tūkstošus mārciņu.{{sfn|Tingay|1977|pp=90, 93-94}} Turpinājumā ieņēmumi turpināja strauji augt, tāpēc 20. gadsimta pēdējā desmitgadē turnīra rīkotāju peļņa sasniedza aptuveni 250 miljonus mārciņu, no kurām ievērojama daļa tika iegūta, pārdodot tiesības uz televīzijas pārraidēm.{{sfn|Barrett|2001|p=57}} Līdz jaunā gadsimta otrās desmitgades sākumam gada peļņa no turnīra pārsniedza 30 miljonus sterliņu mārciņu, taču Zālāja tenisa asociācija tika asi kritizēta par neveiksmīgo šo līdzekļu ieguldīšanu, kas kopumā neved pie Lielbritānijas tenisa progresa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dailymail.co.uk/sport/tennis/article-2008177/Blundering-LTA-squandering-millions-tennis-teeters-crisis-crisis.html |title=Blundering LTA still squandering millions as tennis teeters from crisis to crisis |author=Nick Harris. |work=The Daily Mail |date=25 June 2011 |accessdate=2020-02-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110627064617/http://www.dailymail.co.uk/sport/tennis/article-2008177/Blundering-LTA-squandering-millions-tennis-teeters-crisis-crisis.html |archivedate=2011-06-27 |language=en}} <br> {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/finance/financetopics/profiles/9352377/Wimbledon-goes-for-gold-but-tennis-chiefs-still-net-criticism.html |title=Wimbledon goes for gold but tennis chiefs still net criticism |author=Graham Ruddick. |work=The Telegraph |date=24 June 2012 |accessdate=2020-02-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120624224022/http://www.telegraph.co.uk/finance/financetopics/profiles/9352377/Wimbledon-goes-for-gold-but-tennis-chiefs-still-net-criticism.html |archivedate=2012-06-24 |language=en}} <br> {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.managementtoday.co.uk/tennis-becomes-profitable-player/future-business/article/1347692 |title=Tennis becomes a profitable player |author=Adam Gale. |work=Management Today |date=19 June 2016 |accessdate=2020-02-16 |language=en |archive-date=2016-08-17 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160817234238/http://www.managementtoday.co.uk/tennis-becomes-profitable-player/future-business/article/1347692}}</ref> === Balvas === [[Attēls:Wimbledon trophies.jpg|thumb|left|200px|Vīriešu (priekšplānā) un sieviešu vienspēļu čempionu kausi]] Sākot ar Vimbldonas pirmo turnīru, tā uzvarētājs savā rīcībā uz gadu ieguva sudraba kausu, kas tolaik maksāja 25 ginejas. Pirmais kauss (nosaukts par godu tā dibinātājam par laikraksta ''Field'' kausu, {{val|en|The Field Cup}}) pārgāja [[Viljams Renšovs|Viljama Renšova]] mūžīgā īpašumā, kurš 1883. gadā kļuva par pirmo trīskārtēju Visanglijas kluba čempionu. Nākamajā gadā klubs nodibināja jaunu ceļojošo balvu 50 gineju vērtībā, bet pēc trim gadiem arī šī balva nonāca Renšova īpašumā. 1887. gada reglamenta punkts, saskaņā ar kuru spēlētājs, kas trīs reizes kļuvis par uzvarētāju, saņem kausu uz visiem laikiem, tika atcelts, un tajā gadā iegādāto apzeltīto sudraba kausu 100 gineju vērtībā turpina pasniegt līdz šim brīdim. Kausa augstums ir 18 collas (45,7 cm), diametrs — 7 ½ collas (19 cm). Kauss glabājās kluba muzejā, bet čempions savā īpašumā iegūst samazinātu balvas kopiju (kopš 2006. gada ¾ pilnā apmērā). Uz oriģinālā kausa iegravēti visi vīriešu vienspēļu čempioni vārdi līdz 2009. gadam, un pēc tam viņam tika izgatavots paliktnis, uz kura turpina iegravēt jauno čempionu vārdus.<ref name=WT>{{Tīmekļa atsauce|title=Trophies|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/atoz/trophies.html|website=www.wimbledon.com|publisher=AELTC|accessdate=3 FEB 2020 |language=en}}</ref> Uzvarētājai sieviešu turnīrā pasniedz apaļu sudraba šķīvi, kura diametrs ir 18 ¾ collas (47,6 cm). Šo šķīvi, kura nosaukums ir ''Venus Rosewater Dish'', pasniedz sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāja kopš tā norises sākuma 1884. gadā. Pēc apbalvošanas ceremonijas šķīvis atgriežas Visanglijas kluba muzejā, bet čempione saņem tā samazinātu kopiju. Kopijas diametrs no 1949. līdz 2006. gadam bija 8 collas, no 2007. gada — 14 collas. Uz oriģinālā šķīvja ir iegravēti gadi un visu sieviešu vienspēļu turnīra uzvarētāju vārdi.{{sfn2|Little|2009|p=235}}<ref name=WT /> [[Attēls:Woodbridge Wimbledon 2004.jpg|thumb|[[Tods Vudbridžs]] ar kausu par uzvaru vīriešu dubultspēļu turnīrā 2004. gadā.]] Vīriešu dubultspēļu turnīra uzvarētāju kauss ir vecākā šobrīd esošā balva. To 1879. gadā nodibināja Oksfordas Universitātes Zālāju un tenisa klubs un 1884. gadā ar minimālām dizaina izmaiņām pārsūtīja uz Visanglijas klubu. Balva, kas izgatavota no tīra sudraba un kuras vērtība tās izgatavošanas gadā bija 60 ginejas, ir bļoda ar divām osām, tās augstums ir 9 collas un diametrs — 11 collas. Kopš 1937. gada tiek piešķirta papildu balva ar līdzīgu dizainu, bet atšķirīgu gravējumu.{{sfn2|Little|2009|pp=233—234}} Kentas hercogienes 1949. gadā apstiprinātā balva par uzvaru sieviešu dubultspēļu turnīrā ir kauss ar vāku un diviem rokturiem, 17 collu augsts un 4½ collas diametrā pamatnē un 6 collas augšējā malā. Jaukto uzvarētāju kausu 1949. gadā izveidoja 1902. un 1906. gada dubultspēļu čempiona [[Sidnijs Hauards Smits|Sidnija Hauarda Smita]] ģimene. Tā ir no tīra sudraba izgatavota krūze ar diviem rokturiem un vāku uz augstas kājas, tās augstums ir 17 collas, diametrs pamatnē — 5½, bet augšējā malā 6½ collas. 2001. gadā Visanglijas klubs pasūtīja divas balvas, kas bija identiskas 1949. gadā nodibinātajām balvām, lai apbalvošanas ceremonijas laikā katram no uzvarētājiem tiktu piešķirts atsevišķs kauss. Kopš 1987. gada finālistiem visās piecās kategorijās tiek pasniegti sudraba šķīvji ar Centrālās korta un Visanglijas kluba ēkas attēliem. Šķīvju diametrs, kuru piešķīra vienspēļu finālistiem, līdz 1997. gadam bija 10 collas, 1998. gadā tas tika palielināts līdz 14 collām; dubultspēļu finālisti saņem šķīvjus ar diametru 8 collas.{{sfn2|Little|2009|pp=235—238}} Turklāt visu kategoriju finālists tiek apbalvots ar sudraba un abi pusfinālisti ar bronzas medaļām[144]. Vimbldonas vienspēļu turnīru uzvarētāji kļūst uz mūžu par Visanglijas tenisa un kroketa kluba goda biedriem [80].<ref name="AELTC" /> Kopš 1949. gada tradicionāli Centrālajā kortā tiek apbalvoti uzvarētāji vīriešu vienspēlēs, bet kopš 1954. gada šī tradīcija ir attiecināma arī sieviešu vienspēlēs. Balvas uzvarētājiem dubultspēlēs no 1960. gadu vidus parasti tiek pasniegtas karaliskajā ložā. Visbiežāk balvas pasniedz [[Jorkas hercogs]] vai viņa sieva, bet Vimbldonas turnīru vēsturē vairākas reizes uzvarētājus apsveicis arī valdošais monarhs ([[Džordžs VI Vindzors]] un vēlāk [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]]), cits karaliskās ģimenes loceklis vai īpaši pieaicināta slavenība.{{sfn2|Little|2009|pp=239—245}} === Naudas balvas === Pirms Visanglijas kluba pirmā čempionāta tika noteiktas divas balvas - “zelta” uzvarētājam un “sudraba” finālistam.{{sfn2|Tingay|1977|p=17}} Pirmās balvas vērtība bija 12 ginejas, otrās — 7 ginejas; par trešo vietu tika piešķirta balva trīs gineju vērtībā.{{sfn2|Barrett|2001|p=1}} Līdz 1881. gadam dalībnieki, kuri turnīrā ieņēma vietas tūlīt pēc uzvarētājiem (līdz piektajai, sestajai vai astotajai vietai ieskaitot) saņēma atpakaļ savu dalības iemaksu.{{sfn2|Little|2009|p=246}} Pēc tam turnīrs ilgu laiku tika uzskatīts par tīri amatierisku, un tā dalībnieki oficiāli ar naudu netika atalgoti; 20. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmito gadu pirmajā pusē, no vienas puses, tas noveda pie regulāras labāko spēlētāju aizplūšanas profesionālajā tūrē, un, no otras puses, uz situācijas attīstību, kurā labākie spēlētāji par piedalīšanos saņēma pienācīgas naudas summas, bet nevis kā naudas balvas, bet kā ceļa, uzturēšanās un citu vajadzību “kompensāciju”. Žurnālisti šo ''[[status quo]]'' nosauca par "viltus amatierismu" ({{val|en|shamateurism}}).{{sfn2|Tingay|1977|p=218}} Situācija mainījās pēc atklātās ēras sākuma, kad spēlētāju naudas balvas kļuva oficiālas. Pirmajā atklātajā Vimbldonas čempionātā naudas balvu kopsumma bija 26 150 mārciņas, no kurām divus tūkstošus saņēma čempions vīriešu vienspēlēs, bet 750 - sieviešu čempione. Tomēr katrs dalībnieks vismaz kaut ko saņēma, ieskaitot zaudētājus pirmajā kārtā (50 mārciņas vīriešiem un 25 sievietēm). Šīs summas bija pieticīgas salīdzinājumā ar drīzumā notikušo ASV atklāto čempionātu, taču atšķirība bija tā, ka naudas balvas ASV tika saņemtas no sponsoriem, savukārt Anglijas Zālāju tenisa asociācija dalīja spēlētājiem savus turnīra ieņēmumus.{{sfn2|Tingay|1977|p=91}} Turpmāk balvu maksājumi Vimbldonā strauji pieauga un tikai astoņos gados pieauga vairāk nekā sešas reizes, un sievietēm šī izaugsme bija vēl lielāka, un 1976. gada čempionei tika samaksāts 13 reizes vairāk nekā 1968. gadā — 10 tūkstoši mārciņu. 1975. gadā kopējais balvu fonds pārsniedza 100 tūkstošus mārciņu, bet nepilnus desmit gadus vēlāk, 1984. gadā - miljonu. Desmit miljonu robežu pārsniedza 2005. gadā.<ref name="Losers">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.telegraph.co.uk/sport/tennis/wimbledon/11568045/Wimbledon-2015-First-round-losers-receive-29000-each.html |title=Wimbledon 2015: First round losers receive £29,000 each |work=The Telegraph |date= |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150525035017/http://www.telegraph.co.uk/sport/tennis/wimbledon/11568045/Wimbledon-2015-First-round-losers-receive-29000-each.html |archivedate=2015-05-25 |language=en}}</ref> Vimbldonas turnīra uzvarētāji vīrieši kopš 1968. gada saņēma vairāk naudas nekā sievietes. Tikai 2007. gadā asas kritikas rezultātā par šo noteikumu pirmo reizi Vimbldonas vēsturē (un vēlāk arī visos pārējos “Grand Slam” turnīros) tika nolemts izlīdzināt naudas balvu vīriešiem un sievietēm - abu kategoriju atsevišķu pasākumu uzvarētāji saņēma 700 000 sterliņu mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dailymail.co.uk/news/article-465042/Equal-prize-money--Wimbledons-women-win-game-set-cash.html |title=Equal prize money - but Wimbledon's women win game, set and cash |author=Rebecca Camber. |work=The Daily Mail |date=29 June 2007 |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080528063244/http://www.dailymail.co.uk/news/article-465042/Equal-prize-money--Wimbledons-women-win-game-set-cash.html |archivedate=2008-05-28 |language=en}}</ref> Tas notika gadu pēc līdzīga soļa Francijas atklātajā čempionātā un 34 gadus pēc vienlīdzīgu balvu izmaksas sākuma ASV atklātajā čempionātā (Austrālijas atklātajā čempionātā naudas balvas oficiāli izlīdzināja 2001. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2015/sep/11/how-women-in-tennis-achieved-equal-pay-us-open |title=Battle of the sexes: charting how women in tennis achieved equal pay |author=Nadja Popovich. |work=The Guardian |date=11 September 2015 |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151111044641/http://www.theguardian.com/sport/2015/sep/11/how-women-in-tennis-achieved-equal-pay-us-open |archivedate=2015-11-11 |language=en}}</ref> Ievērojams Vimbldonas balvu fonda pieaugums notika 2012. un 2013. gadā (attiecīgi par 10 un 40 procentiem). Papildu finansējuma lielākā daļa tika piešķirta, lai palielinātu naudas balvu spēlētājiem, kuri izstājās no cīņas pirmajos apļos un kvalifikācijas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/tennis/wimbledon-announce-increase-in-prize-money-for-losers-7675794.html |title=Wimbledon announce increase in prize money for losers |work=The Independent |date=24 April 2012 |accessdate=2020-02-14 |author=Martyn Herman. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120426192230/http://www.independent.co.uk/sport/tennis/wimbledon-announce-increase-in-prize-money-for-losers-7675794.html |archivedate=2012-04-26}} <br> {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/sports/tennis/2013/04/23/wimbledon-prize-money-roof-on-court-1/2105997/ |title=Wimbledon announces 40 percent hike in prize money |date=April 23, 2013 |work=USA Today |accessdate=2020-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130424113654/http://www.usatoday.com/story/sports/tennis/2013/04/23/wimbledon-prize-money-roof-on-court-1/2105997/ |archivedate=2013-04-23}}</ref> 2013. gadā turnīra kopējais balvu fonds pārsniedza 20 miljonus sterliņu mārciņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/pdf/Press_Release_Prize_Money_2013.pdf|title=THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON - PRIZE MONEY|language=en|accessdate=2020-02-14|archiveurl=https://www.webcitation.org/6HoIBacZk?url=http://www.wimbledon.com/pdf/Press_Release_Prize_Money_2013.pdf|archivedate=2013-07-02}}</ref> 2014. gadā tas sasniedza 25 miljonus sterliņu mārciņu, un 2017. gadā pārsniedza 30 miljonus robežu, bet 2019. gadā bija 38 miljoni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wimbledon.com/en_GB/about_wimbledon/prize_money_and_finance.html |title=Prize Money and Finance |accessdate=2020-02-14 |work= |publisher=www.wimbledon.com |date= |language=en }}</ref> === Spēlētāju naudas balvas 2019. gadā === Naudas balvu summas uzrādītas mārciņās. Dubultspēlēm uzrādīta abu spēlētāju naudas balvu summa.<ref name="PrizeMoney">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wimbledon.com/pdf/Championships2019_Prize_money.pdf |title=THE CHAMPIONSHIPS, WIMBLEDON: PRIZE MONEY PER PROGRAMME, 2019 |publisher=The Wimbledon Championships |language=en |accessdate=2020-02-14}}</ref> {|class="collapsible wikitable" align="center" |- !Kārta !!Vienspēles !!Vīriešu un sieviešu dubultspēles!!Jauktās dubultspēles |- |'''Kvalifikācijas 1. kārta''' ||align="center"| 7 000 ||colspan="2" rowspan="4" bgcolor="#efefef"| |- |'''Kvalifikācijas 2. kārta''' ||align="center"| 13 250 |- |'''Kvalifikācijas 3. kārta''' ||align="center"| 22 500 |- |'''1. kārta (vienspēles)''' ||align="center"| 45 000 |- |'''2. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles)''' ||align="center"| 72 000 ||align="center"| 12 000 ||align="center"| 1750 |- |'''3. kārta (vienspēles)/1. kārta (dubultspēles)''' ||align="center"| 111 000 ||align="center"| 19 000 ||align="center"| 3500 |- |'''Astotdaļfināls''' ||align="center"| 176 000 ||align="center"| 32 000 ||align="center"| 7000 |- |'''Ceturtdaļfināls''' ||align="center"| 294 000 ||align="center"| 67 000 ||align="center"| 14 500 |- |'''Pusfināls''' ||align="center"| 588 000 ||align="center"| 135 000 ||align="center"| 29 000 |- |'''Finālists''' ||align="center"| 1 175 000 ||align="center"| 270 000 ||align="center"| 58 000 |- |'''Čempions''' ||align="center"| 2 350 000 ||align="center"| 540 000 ||align="center"| 116 000 |} ==Ranga punkti== Par dalību čempionātā un ieņemtu attiecīgo vietu, vīrieši [[ATP rangs|ATP rangā]] un sievietes [[WTA rangs|WTA rangā]] saņem šādu punktu skaitu: {|class=wikitable style=font-size:90%;text-align:center |- |width=200 colspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Notikums |width=80 bgcolor=lime|'''W |width=85 bgcolor=#D8BFD8|F |width=85 bgcolor=#FFFF00|SF |width=85 bgcolor=#ffebcd|QF |width=85 bgcolor=#afeeee|4R |width=85 bgcolor=#afeeee|3R |width=85 bgcolor=#afeeee|2R |width=85 bgcolor=#afeeee|1R |- |rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Vienspēles''' |bgcolor=#EDEDED|Vīrieši |2000 |1200 |720 |360 |180 |90 |45 |10 |- |bgcolor=#EDEDED|Sievietes |2000 |1300 |780 |430 |240 |130 |70 |10 |- |rowspan=2 bgcolor=#dfe2e9|'''Dubultspēles''' |bgcolor=#EDEDED|Vīrieši |2000 |1200 |720 |360 |180 |90 |0 | – |- |bgcolor=#EDEDED|Sievietes |2000 |1300 |780 |430 |240 |130 |10 | – |- |} == Tradicijas == Vimbldonas [[Tradīcija|tradicionālās]] [[krāsa]]s ir zaļa un violeta, bet tenisistu formai jābūt gandrīz pilnīgi baltai. Kopš 1963. gada turnīra noteikumi prasīja "pārsvarā baltu" formu, bet kopš 1995. gada - "gandrīz pilnīgi baltu". Kopš 2014. gada definīcija ir kļuvusi konkrētāka un pieprasa, lai krāsas, kas nav baltas, būtu norobežotas ar apmali līdz vienam centimetram uz apkakles vai pie piedurkņu un šortu malām. Tāda pati prasība attiecas arī uz cepuru oderi, aproču jostām un zeķēm. == Rekordi == ===Vīrieši kopš 1877. gada=== {| class="wikitable" ! width="20%"|Rekords ! Ēra ! style="width:12em;" | Tenisists (-i) ! Skaits ! Gads |- |rowspan=2| Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu | pirms 1968: | {{flaga|GBR}} [[Viljams Renšovs]]<ref name="Rekords">{{Tīmekļa atsauce|url=http://a.espncdn.com/tennis/wimbledon00/history/records.html |title=Wimbledon records |publisher=ESPN |date=July 10, 2000 |accessdate=2020-02-06}}</ref> | style="text-align:center;"|7 | 1881–1886, 1889 |- | atklātajā ērā: |{{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]<ref name="Federer8">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wimbledon.com/en_GB/news/articles/2017-07-16/2017-07-16_record_eighth_title_for_federer.html |date=16 July 2017 |title=Record eighth title for Federer |author=Alix Ramsay. |publisher=AELTC |accessdate=2020-02-05|language=en}}</ref> | style="text-align:center;"|8 | 2003–2007, 2009, 2012, 2017 |- |rowspan=2|Visvairāk vīriešu vienspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | {{flaga|GBR}} [[Viljams Renšovs]]{{efn|name=renshaw|Renšova laikmetā aizstāvīgais čempions bija atbrīvots no spēlēšanas pamatturnīrā un spēlēja tikai finālā. Šī norma tika atcelta 1922. gadā.}} | style="text-align:center;"|6 | 1881–1886 |- | atklātajā ērā: |{{flaga|SWE}} [[Bjērns Borgs]] <br /> {{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]] | style="text-align:center;"|5 | 1976–1980 <br /> 2003–2007 |- |rowspan=2|Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu | pirms 1968: | {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Lorenss Dohertijs]] | style="text-align:center;"|8 | 1897–1901, 1903–1905 |- | atklātajā ērā: | {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]] | style="text-align:center;"|9 | 1993–1997, 2000 (ar [[Marks Vudfords|Marku Vudfordu]]), 2002–2004 (ar [[Jonass Bjerkmans|Jonasu Bjerkmanu]]) |- |rowspan=2|Visvairāk vīriešu dubultspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | {{flaga|GBR}} [[Redžinalds Dohertijs]] <br /> {{flaga|GBR}} [[Lorenss Dohertijs]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|5 | 1897–1901 |- | atklātajā ērā: | {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]] <br /> {{flaga|AUS}} [[Marks Vudfords]] | style="text-align:center;"|5 | 1993–1997 |- |rowspan=2|Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu | pirms 1968: | {{flaga|AUS}} [[Kens Flečers]]<ref name="Rekords" /> <br /> {{flaga|USA}} [[Viks Seišass]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|4 | 1963, 1965–1966, 1968 (ar [[Mārgarita Korta]]) <br /> 1953–1956 (3 ar [[Dorisa Hārta|Dorisu Hārtu]], 1 ar [[Šērlija Frija|Šērliju Friju]]) |- | atklātajā ērā: | {{flaga|AUS}} [[Ouens Deividsons]]<ref name="Rekords" /> <br /> {{flaga|IND}} [[Leanders Paess]] <br />&nbsp; | style="text-align:center;"|4 | 1967, 1971, 1973–1974 (ar [[Billija Džīna Kinga|Billiju Džīnu Kingu]]) <br /> 1999 (ar [[Līza Reimonda|Līzu Reimondu]]), 2003 (ar [[Martina Navrātilova|Martinu Navrātilovu]]), 2010 (ar [[Kara Bleka|Karu Bleku]]), 2015 (ar [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]]) |- |rowspan=2|Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles) | pirms 1968: | {{flaga|GBR}} [[Lorenss Dohertijs]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|13 | 1897–1906 (5 vienspēles, 8 dubultspēles) |- | atklātajā ērā: | {{flaga|AUS}} [[Tods Vudbridžs]] | style="text-align:center;"|10 | 1993–2004 (9 dubultspēles, 1 jauktā dubultspēle) |} ===Sievietes kopš 1884. gada=== {| class="wikitable" ! width="20%"|Rekords ! Ēra ! style="width:15em;" | Tenisiste (-es) ! Skaits ! Gads |- |rowspan=2|Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu | pirms 1968: | {{flaga|USA}} [[Helēna Vilsa]] | style="text-align:center;"|8 | 1927, 1928, 1929, 1930, 1932, 1933, 1935, 1938 |- | atklātajā ērā: | {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|9 | 1978, 1979, 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987, 1990 |- |rowspan=2|Visvairāk sieviešu vienspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | {{flaga|FRA}} [[Sjūzena Lenglena]] | style="text-align:center;"|5 | 1919, 1920, 1921, 1922, 1923 |- | atklātajā ērā: | {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] | style="text-align:center;"|6 | 1982, 1983, 1984, 1985, 1986, 1987 |- |rowspan=2|Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu | pirms 1968: | {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|12 | 1914 (ar [[Agnese Mortone|Agnesi Mortoni]]), 1919, 1920, 1921, 1922, 1923, 1925 (ar [[Sjūzena Lenglena|Sjūzenu Lenglenu]]), 1926 (ar [[Mērija Brauna|Mēriju Braunu]]), 1927, 1930 (ar [[Helēna Vilsa|Helēnu Vilsu]]), 1933, 1934 (ar [[Simona Matjē|Simonu Matjē]]) |- | atklātajā ērā: | {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] | style="text-align:center;"|7 | 1976 (ar [[Krisa Everte|Krisu Everti]]), 1979 (ar [[Billija Džīna Kinga|Billiju Džīnu Kingu]]), 1981, 1982, 1983, 1984, 1986 (ar [[Pema Šraivere|Pemu Šraiveri]]) |- |rowspan=2|Visvairāk sieviešu dubultspēļu titulu pēc kārtas | pirms 1968: | {{flaga|FRA}} [[Sjūzena Lenglena]] <br /> {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]] | style="text-align:center;"|5 | 1919, 1920, 1921, 1922, 1923 |- | atklātajā ērā: |{{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] <br /> {{flaga|USA}} [[Pema Šraivere]] {{flaga|URS}}/{{flaga|BLR}} [[Nataļja Zvereva]] | style="text-align:center;"|4 | 1981, 1982, 1983, 1984<br />&nbsp;<br />1991 (ar [[Larisa Neilande|Larisu Neilandi]]), 1992, 1993, 1994 (ar [[Džidži Fernandesa|Džidži Fernandesu]]) |- |rowspan=2|Visvairāk jaukto dubultspēļu titulu | pirms 1968: | {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|7 | 1919, 1921, 1923 (ar [[Rendolfs Likits|Rendolfu Likitu]]), 1927 (ar [[Frenks Hanters|Frenku Hanteru]]), 1928 (ar [[Patriks Spens|Patriku Spenu]]), 1930 (ar [[Džeks Krofords|Džeku Krofordu]]), 1932 (ar [[Enrike Maiers|Enrike Maieru]]) |- | atklātajā ērā: | {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] | style="text-align:center;"|4 | 1985 (ar [[Pols Maknāmi]]), 1993 (ar [[Marks Vudfords|Marku Vudfordu]]), 1995 (ar [[Džonatans Starks|Džonatanu Starku]]), 2003 (ar [[Leanders Paess|Leanderu Paesu]]) |- |rowspan=3|Visvairāk titulu kopā (vienspēles, dubultspēles, jauktās dubultspēles) | pirms 1968: | {{flaga|USA}} [[Elizabete Raiana]] | style="text-align:center;"|19 | 1914–34 (12 dubultspēles, 7 jauktās dubultspēles) |- | atklātajā ērā: | {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] | style="text-align:center;"|20 | 1976–2003 (9 vienspēles, 7 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles) |- | abās ērās: | {{flaga|USA}} [[Billija Džīna Kinga]]<ref name="Rekords" /> | style="text-align:center;"|20 | 1961–79 (6 vienspēles, 10 dubultspēles, 4 jauktās dubultspēles) |} === Dažādi rekordi === [[Attēls:The longest match ever played at Wimbledon.jpg|thumb|right|Rekorda plāksne par Vimbldonas turnīra vēsturē garāko spēli]] {| class="wikitable" ! width="20%"|Rekords ! Tenisists (-e, -i, -es) ! Lielums ! Gads |- |Visvairāk uzvarētās vīriešu vienspēles | {{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]] |style="text-align:center;"|101 |2001–2019 (atklātajā ērā) |- |Visvairāk uzvarētās sieviešu vienspēles |{{flaga|TCH}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] |style="text-align:center;"|120 |1973–2004 (atklātajā ērā) |- |Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (vīriešiem) | {{flaga|SWE}} [[Bjērns Borgs]] | 92.72% (51–4) |1973–1981 (atklātajā ērā) |- |Karjeras uzvaru sniegums (%) vienspēles (sievietēm) | {{flaga|FRG}} [[Štefija Grāfa]] | 90.36% (75–8) | 1984–1999 (atklātajā ērā) |- |Visvairāk finālā uzvarētie geimi | {{flaga|USA}} [[Endijs Rodiks]] | 39 |2009 |- |Visvairāk izspēlētie mači (vīriešiem) | {{flaga|FRA}} [[Žans Borotra]] | 223 |1922–39, 1948–64 |- |Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (vīrieši) | {{flaga|GBR}} [[Arturs Gors]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Hall of Famers – Arthur Gore|url=https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/arthur-gore/|website=www.tennisfame.com|publisher=International tennis Hall of Fame}}</ref> | 30 |1888–1922 |- |Visvairāk izspēlētie mači (sievietēm) | {{flaga|CZE}}/{{flaga|USA}} [[Martina Navrātilova]] | 326 | |- |Visvairāk pēc kārtas spēlēja Vimbldonā (sievietes) | {{flaga|GBR}} [[Virdžīnija Veida]]<ref name="consecutive Wimbledons">{{Publikācijas atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/sport/tennis/rogerfederer/10926645/Wimbledon-2014-Britains-Jamie-Delgado-smashes-record-with-23rd-consecutive-All-England-Club-appearance.html|title=Wimbledon 2014: Britain's Jamie Delgado smashes record with 23rd consecutive All England Club appearance|newspaper=Telegraph|date=25 June 2014}}</ref> | 26 |1960–1985 |- |Visvairāk zaudētie vienspēles fināli (vīriešiem vai sievietēm) | {{flaga|UK}} [[Blanša Binglija]] <br /> {{flaga|USA}} [[Krisa Everte]] | 7 | 1885, 1887, 1888, 1891, 1892, 1893, 1901 <br /> 1973, 1978, 1979, 1980, 1982, 1984, 1985 |- |Uzvarētājs ar viszemāko reitingu (vīriešiem vai sievietēm) | {{flaga|CRO}} [[Gorans Ivaniševičs]] | 125 | 2001 |- |''Wildcard'' uzvarētājs (vīrietis vai sieviete) | {{flaga|CRO}} [[Gorans Ivaniševičs]] | | 2001 |- |Uzvarētāja ar viszemāko reitingu (sievietēm) | {{flaga|USA}} [[Venusa Viljamsa]] | 31 <br />(23. izsētā) | 2007 |- |Visjaunākais čempions (vīriešu vienspēlēs) | {{flaga|GER}} [[Boriss Bekers]]<ref name="Rekords" /> |17 gadi <br /> 227 dienas |1985 |- |Visjaunākā čempione (sieviešu vienspēles) | {{flaga|GBR}} [[Lotija Doda]]<ref name="Rekords" /> |15 gadi<br />285 dienas |1887 |- |Visjaunākais čempions (vīriešu dubultspēlēs) | {{flaga|ASV}} [[Denniss Ralstons]]<ref name="Rekords" /> |17 gadi <br /> 241 diena |1985 |- |Visjaunākā čempione (sieviešu dubultspēles) | {{flaga|SUI}} [[Martina Hingisa]]<ref name="Rekords" /> |15 gadi<br />282 dienas |1996 |- |Visvecākais čempions (vīriešiem) | {{flaga|UK}} [[Arturs Gors]]<ref name="Rekords" /> |41 gadi<br />182 dienas |1909 |- |Uzvarētāji gan zēnu, gan vīriešu vienspēlēs |{{flaga|SWE}} [[Bjērns Borgs]]<br />{{flaga|AUS}} [[Pets Kešs]]<br />{{flaga|SWE}} [[Stēfans Ēdbergs]]<br />{{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]] | |1972 (zēnu), 1976–80 <br />1982 (zēnu), 1987<br />1983 (zēnu), 1988, 1990<br />1998 (zēnu), 2003-7, 2009, 2012, 2017 |- |Uzvarētājas gan meiteņu, gan sieviešu vienspēlēs |{{flaga|USA}} [[Kārena Hance]]<br />{{flaga|UK}} [[Enna Heidona]]<br />{{flaga|SUI}} [[Martina Hingisa]]<br />{{flaga|FRA}} [[Amēlija Moresmo]] | |1960 (meiteņu), 1962<br />1956 (meiteņu), 1969 (ar laulību uzvārdu Džonsa)<br />1994 (meiteņu), 1997<br />1996 (meiteņu), 2006 |- |Visgarākais vīriešu fināls pēc laika<!--Visgarākā Vimbldonas vīriešu vienspēle?--> | {{flaga|SRB}} [[Novaks Džokovičs]] pret <br />{{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sports.tvnet.lv/6730443/dzokovics-pec-uzvaras-finala-federera-sniegums-37-gadu-vecuma-ir-apbrinojams?_ga=2.139104307.1679894223.1580850797-1295691351.1549565517 |title=Džokovičs pēc uzvaras finālā: Federera sniegums 37 gadu vecumā ir apbrīnojams |accessdate=2020-02-05 |work= |publisher=sports.tvnet.lv/ |date=2019. gada 15. jūlijs |language= }}</ref> |[[:en:2019 Wimbledon Championships – Men's vienspēles final|4 stundas<br>57 minūtes]] |2019 |- |Visgarākais vīriešu mačs pēc laika | {{flaga|USA}} [[Džons Isners]] pret <br />{{flaga|FRA}} [[Nikolā Maju]] |[[:en:Isner–Mahut match at the 2010 Wimbledon Championships|11 stundas<br>5 minūtes]] |2010 |- |Visgarākais vīriešu fināls pēc geimiem<!--Visgarākā Vimbldonas vīriešu vienspēle?--> | {{flaga|SUI}} [[Rodžers Federers]] pret <br />{{flaga|USA}} [[Endijs Rodiks]] |77 geimi |2009 |- |Visgarākais vīriešu mačs pēc geimiem | {{flaga|USA}} [[Džons Isners]] pret <br />{{flaga|FRA}} [[Nikolā Maju]] |[[:en:Isner–Mahut match at the 2010 Wimbledon Championships|183 geimi]] |2010 |- |Visgarākais sieviešu fināls pēc laika |{{flaga|USA}} [[Lindsija Devenporta]] pret <br />{{flaga|USA}} [[Venusa Viljamsa]] |2 stundas<br>45 minūtes |2005 |- |Visgarākais sieviešu mačs pēc laika <!--Visgarākā Vimbldonas sieviešu vienspēle?--> |{{flaga|USA}} [[Čanda Rubina]] pret <br />{{flaga|CAN}} [[Patrīcija Hai-Boule]] |3 stundas<br>45 minūtes<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldtennismagazine.com/archives/3922 |title=Schiavone-Kuznetsova Epic is Second-Longest Ever Women's Match |publisher=World Tennis Magazine |date=23 January 2011 |accessdate=5 FEB 2020 |language=en |archive-date={{dat|2012|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120324001307/http://www.worldtennismagazine.com/archives/3922 }}</ref> |1995 |- |Visgarākais sieviešu fināls pēc geimiem <!--Visgarākā Vimbldonas sieviešu vienspēle?--> | {{flaga|AUS}} [[Mārgarita Korta]] pret <br />{{flaga|USA}} [[Billija Džīna Kinga]] |46 geimi |1970 |} == Piezīmes == <references group="lower-alpha"/> == Atsauces == {{Atsauces}} === Literatūra === * {{Grāmatas atsauce |title=Wimbledon: The Official History of the Championships |url=https://archive.org/details/wimbledonofficia0000barr |last=Barrett |first=John |year=2001 |publisher=Collins & Willow |location= |isbn=978-0007117079 |page= |pages= |language=en|ref=Barrett }} * {{Grāmatas atsauce|last=Little|first=Alan |title=2009 Wimbledon Compendium |url=https://archive.org/details/isbn_9781899039319|year=2009 |location=Wimbledon, London |publisher=The All England Lawn Tennis and Croquet Club |isbn=978-1-899039-31-9 |page= |language=en }} * {{Grāmatas atsauce |last=Tingay |first=Lance |title=100 Years of Wimbledon |url=https://archive.org/details/100yearsofwimble0000ting |year=1977 |publisher=Guinness Superlatives |isbn=978-0900424717 |page= |pages= |language=en}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tenisa turnīri]] [[Kategorija:Vimbldonas čempionāts| ]] s8n2b58xzi5e13yq4rp225qv57qa13g 0 38805 4533191 4353243 2026-10-08T09:57:58Z ~2026-54117-07 151584 Pievienota informācija par miršanas datiem 4533191 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Aivars Jerumanis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1938 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Aizpute}} | m_dat_alt = | m_gads = 2023 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 25 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, diplomāts | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Aivars Jerumanis''' (dzimis {{dat|1938|07|05}}, miris [[2023. gads|2023]]. gada [[25. februāris|25. februārī]]) bija latviešu politiķis, kādreizējais Latvijas goda konsuls [[Losandželosa|Losandželosā]]. == Biogrāfija == Aivars Jerumanis dzimis {{dat|1938|07|05}} [[Aizpute|Aizputē]]. [[1944]]. gadā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, [[1951]]. gadā ģimene izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. [[1961]]. gadā beidzis Renselāra Politehnisko institūtu Trojā [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] pavalstī, iegūstot civilo inženierzinātņu maģistra grādu. 1969. gadā beidzis Kolumbijas universitāti un ieguvis uzņēmējdarbības vadības maģistra grādu. No [[1970]]. līdz [[1974]]. gadam bijis padomnieks skaitļošanas tehnikas lietošanā vairākos uzņēmumos. No [[1973]]. gada — skaitļošanas departamenta direktors filmu kompānijā ''[[MCA]]'', no [[1977]]. gada — ''[[Universal Pictures]]'' viceprezidents, no [[1980]]. gada ''MCA'' tehnoloģiju un datoru daļas atbildīgais direktors. [[1993]]. gadā no [[Kristīgo demokrātu savienība]]s saraksta ievēlēts [[5. Saeima|5. Saeimā]], jūlijā tika izvirzīts par kandidātu [[1993. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Valsts prezidenta vēlēšanās]], pēc kurām atteicies no deputāta mandāta.<ref>[http://www.mfa.gov.lv/data/file/e-izstade/Content/Data/Jerumanis/Biography.html Aivara Jerumaņa biogrāfija]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc paša Jerumaņa vārdiem, no deputāta mandāta viņš atteicies, jo [[Guntis Ulmanis]] (vēlēšanu uzvarētājs) esot solījis savas ievēlēšanas gadījumā nosūtīt Jerumani par vēstnieku [[Vatikāns|Vatikānā]]. Ulmanis solījumu vēlāk nav turējis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.republika.lv/?id=article&nid=751 |title=Republikas lasītāju jautājumi kādreizējam Latvijas Republikas konsulam Losandželosā Aivaram Jerumanim |access-date={{dat|2007|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071027195606/http://republika.lv/?id=article&nid=751 }}</ref> [[2007. gads|2007]]. gadā parlamentā neesošā [[Latviešu zemnieku savienība (1993)|Latviešu zemnieku savienība]] izvirzīja Aivaru Jerumani par Latvijas prezidenta amata kandidātu,<ref>[http://www.publika.lv/index.php?p2=24148 Izvirzīts jauns kandidāts Valsts prezidenta amatam - Aivars Jerumanis]{{Novecojusi saite}}</ref> taču viņš vēlēšanās nepiedalījās, jo, lai to izdarītu, kandidātu ir jānominē vismaz vienam Saeimas deputātam. == Atsauces == {{atsauces}} {{5. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Jerumanis, Aivars}} [[Kategorija:1938. gadā dzimušie]] [[Kategorija:5. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Aizputē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] qwxt7rt4yx3why6yrm86wr3lygtfm7v 0 44346 4532896 4509207 2026-10-07T13:18:51Z Redaktor GLAM 126956 Higher resolution version of image 4532896 wikitext text/x-wiki [[Attēls:January Uprising Russian revision (262357).jpg|thumb|250px|Krievu kareivji izlaupa poļu muižu [[Janvāra sacelšanās]] laikā]] '''Marodierisms''' (no {{val|fr|marauder}} — 'laupīt') ir [[bruņotie spēki|bruņoto spēku]] vai [[Militārie formējumi|paramilitāro vienību]] īstenota laupīšana to kontrolē esošajā teritorijā. Tāpat marodierisms ir kaujas laukā kritušo un ievainoto karavīru mantu piesavināšanās neatkarīgi no darbības veicēja statusa; plašākā nozīmē ar to neprecīzi apzīmē arī zādzības nelaimes gadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/marodierisms:1|title=marodierisms {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-05-07}}</ref> == Juridiskais statuss == [[1907]]. gada Hāgas konvencijā noteikts, ka “aizliegts izlaupīt pilsētas un apdzīvotas vietas, pat ja tās ieņemtas ar kauju”. [[1929]]. gada Ženēvas Konvencijā teikts vēl lakoniskāk: “Laupīšana ir aizliegta”. Pārtikas produktu un medikamentu rekvizēšana ļauta tikai konkrētajā teritorijā esošajām karaspēka daļām nepieciešamajā apjomā, “ņemot vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības”. Bez tam Konvencija pieprasa kompensēt rekvizējamās mantas reālo vērtību un nosaka virkni ierobežojumu medikamentu un medicīnas tehnikas rekvizēšanai. == Vēsture == Līdz šo Konvenciju pieņemšanai marodierisms ieņemtajās pilsētās bija vispārpieņemts, jo tas daļēji kompensēja ieņemšanas kauju gaitā radušos uzvarētāju armijas materiālos zaudējumus. Bez tam armijām bija nepieciešama pastāvīga pārtikas krājumu papildināšana, tā kā realitātē ļoti grūti bija pateikt, kur beidzās rekvizēšana armijas vajadzībām un sākās marodierisms iekarotajā teritorijā. Jaunie pārtikas uzglabāšanas veidi, tai skaitā 19. gadsimtā izgudrotā [[konservēšana]], ļāva uz ilgu laiku apgādāt armijas ar pārtiku, tā kā beidzot radās iespēja runāt par marodierisma un rekvizīciju ierobežošanu. == Skaidrojums == [[Rekvizīcija]] ir [[okupācija]]s armijai nepieciešamo resursu atņemšanu iedzīvotājiem, kuru [[kara likumi]] neaizliedz. Rekvizīciju jāveic pēc augstākā komandiera pavēles karaspēka daļas dislokācijas vietā; tai jābūt proporcionāli samērojamai ar konkrētajā apvidū pieejamo resursu daudzumu, jāņem vērā iedzīvotāju vajadzības un, visubeidzot, tā nedrīkst radīt apstākļus, kuros vietējiem iedzīvotājiem nāktos ņemt līdzdalību karadarbībā pret savu valsti. Par rekvizētajiem resursiem “pēc iespējas uzreiz jānorēķinās, samaksājot naudu, bet ja tas nav iespējams, iedzīvotājiem jāizsniedz atbilstošas kvītis”. Savukārt pretējās puses bruņoto spēku īpašums, “atbilstoši kara likumiem un paražām,” ir likumīgas kara trofejas. Starptautiska militāra konflikta laikā jebkura īpašuma konfiscēšana neievērojot pieņemtās formalitātes, tiek uzskatīta par laupīšanu; nestarptautiska militāra konflikta procesā lai noteiktu, vai ir bijis marodierisms, vispirms jānoskaidro, vai nolaupītais ir privātīpašums vai valsts īpašums. Konfliktējošā puse, kura pretendē uz administratīvo varu savā kontrolē esošajā teritorijā, drīkst pretendēt uz tur esošo valsts īpašumu. == Bibliogrāfija == * Crimes of war. What the public should know. — Edited by Roy Gutman and David Rieff, legal Editor Kenneth Anderson. W.W. Norton & company, NewYork-London, 1999. == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Looting|Marodierisms}} * Hāgas 1907. g. konvencija par sauszemes kara likumiem un paražām: [https://web.archive.org/web/20080921120946/http://www.memo.ru/Prawo/hum/haag07-1.htm krieviski] un [http://www.yale.edu/lawweb/avalon/lawofwar/hague04.htm angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150525082008/http://www.yale.edu/lawweb/avalon/lawofwar/hague04.htm |date={{dat|2015|05|25||bez}} }} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Kara noziegumi]] [[Kategorija:Krimināltiesības]] [[Kategorija:Starptautiskās tiesības]] 18r9nzmorrtkwxwxccfgl7zjesrcnke 0 47898 4532962 4532612 2026-10-07T16:54:45Z Pirags 3757 /* 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas */ pap 4532962 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1920. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms (1911) * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) === 1918. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 82zgdiwk6i20qc35wtiaz1iyj1xlxmf 4532964 4532962 2026-10-07T16:56:35Z Pirags 3757 /* 1896.—1920. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4532964 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms (1911) * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] n2v3z06xkfckjytyj6ov142ftyfmpu2 4532967 4532964 2026-10-07T16:57:50Z Pirags 3757 /* 1918. ɡadā */ 4532967 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms (1911) * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] b2egzwrzmj8xxktllpue3u923xx5j1h 4532968 4532967 2026-10-07T16:58:43Z Pirags 3757 /* 1918.–1920. ɡadā */ 4532968 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms (1911) * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] na86wqwcnsutsbjn9hswjx7qcix3f1d 4532969 4532968 2026-10-07T17:02:41Z Pirags 3757 /* 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4532969 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911) * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] lnnwp5o3ff09z2j8kvw21c2ftba6m4t 4532971 4532969 2026-10-07T17:03:53Z Pirags 3757 /* 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4532971 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kronis tika piedāvāts [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai tika nodibināta Reģentu padome desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 8wdhm4i9qp88x4xepdo0v408o8tf0rw 4533041 4532971 2026-10-07T18:56:18Z Pirags 3757 /* 1918.–1920. ɡadā */ 4533041 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), kas 1949. gadā tika pārveidota par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās tikai aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 67vea3jcx19ri4zv6ixbyukeifjjsmm 4533143 4533041 2026-10-08T05:57:40Z Pirags 3757 /* Sabiedriska organizācija */ pap 4533143 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Volkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 6oxlrxbzumdgupo0iv20u0ra9bnp8fr 4533180 4533143 2026-10-08T08:59:53Z Pirags 3757 /* Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) */ 4533180 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā kopš 1950. ɡada papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Volkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] h96tyh5w6tbhaf35luk93g5k8sbbj7x 4533182 4533180 2026-10-08T09:00:44Z Pirags 3757 /* Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) */ 4533182 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā kopš 1950. ɡada papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Folkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] pwqddm6hzzo9k54o9472isqh5d8wjo1 4533192 4533182 2026-10-08T10:09:45Z Pirags 3757 /* 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4533192 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403)(†) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437)(†) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884)(†) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (Ǻkerman, 1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441)(†) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443)(†) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446) * Reinhards fon Duntens (1898) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā kopš 1950. ɡada papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Folkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 8el8x0w5ixk58mypfngrlcgpdqluknp 4533195 4533192 2026-10-08T10:16:30Z Pirags 3757 /* 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas */ 4533195 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403)(†) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437)(†) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884)(†) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (Ǻkerman, 1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441)(†) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443)(†) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446)(†) * Reinhards fon Duntens (1898)(†) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908)(†) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911)(†), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā kopš 1950. ɡada papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Folkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] 3vkdg3sfhzokuqfqmq2yns2teq8i7cs 4533196 4533195 2026-10-08T10:17:09Z Pirags 3757 /* 1918.–1920. ɡadā */ 4533196 wikitext text/x-wiki [[Attēls:K-AgiLivland.JPG|thumb|250px|[[Vidzemes bruņniecība]]s ģerbonis, ko lietoja arī [[Vidzemes Landrātu kolēģija]]]] '''Livonijas bruņniecība''' jeb '''Vidzemes bruņniecība''' ({{val|de|Livländische Ritterschaft}}) bija [[Vidzeme]]s (jeb [[Līvzeme]]s) dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada [[Viļņas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņniecības priekšstāvji un landtāga priekšsēži bija [[Vidzemes landmāršali]], kas līdz 1920. gadam to pārstāvēja starptautiskajās attiecībās. Vidzemes bruņniecības matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. [[Krievijas Impērija]]s laikā matrikulu pastāvīgi papildināja un pēc 1839. gada datiem Vidzemē jau bija 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. == Izcelsme == Vidzemes bruņniecība pamatā cēlusies no [[Rīgas arhibīskapija]]s un [[Tērbatas bīskapija]]s, kā arī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] vasaļiem. [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] bruņinieki bija devuši solījumu ievērot celibātu un viņiem nedrīkstēja būt likumīgu bērnu. 1561. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Gothards Ketlers]] Rīgas pilī atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no viņu dotajiem zvērestiem un viņi noslēdza tiešas padošanās līgumu — [[Viļņas ūnija|Viļņas ūniju]] ar [[Jagaiļa dinastija]]s valdnieku — [[Lietuvas valdnieku uzskaitījums|Lietuvas dižkunigaiti]] (un [[Polijas valdnieku uzskaitījums|Polijas karali]]) [[Sigismunds II Augusts|Sigismundu II Augustu]]. == Bruņniecībā imatrikulētas dzimtas == Senākās [[Rīgas arhibīskapija]]s, [[Tērbatas bīskapija]]s, [[Sāmsalas-Vīkas bīskapija]]s un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] 48 vasaļu dzimtas (A klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Ermesi]] (Ermes, nr. 1) (†) * [[Boki]] (Bock a. d. H. Suddenbach, nr. 2) (†) * [[Budenbroki]] (Buddenbrock, nr. 3) (†) * [[Melleri]] (Moeller, nr. 4) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen, nr. 5 un 6) * [[fon Lodes|Lodes]] (Lode, nr. 7) (†) * [[Anrepi]] (Anrep, nr. 8) * [[Klēbeki]], (Klebeck, nr. 9) (†) * [[Šlipenbahi]] (Schlippenbach, nr. 10) * [[Zasi]] (Saß, nr. 11) * [[Brakeli]] (Brackel, nr. 12) * [[Dīķeri]] (Dücker, nr. 13) (†) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen, nr. 14) * [[Rozeni]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop, nr. 15) * [[Kloti|Kloti no Heidenfeldes]] (Klot-Heydenfeldt, nr. 16) * [[Bergi]] no Kandlas (Berg a. d. H. Kandel, nr. 17) (†) * [[Taubes]] (Taube, nr. 18) * [[Rēbinderi]] (Rehbinder, nr. 19) * [[Eseni]] (Essen, nr. 20) * [[Krīdeneri]] (Krüdener, nr. 21) * [[Plāteri]] (Broel gen. Plater, nr. 22) * [[Bergi]] no Katentakas (Berg a. d. H. Kattentack, nr. 23) * [[Pfeili]] (Pfeil, nr. 24) (†) | width=25% valign="top" | * [[Felkerzāmi]] (Fölkersahm, nr. 25) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt, nr. 26) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel, nr. 27) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg, nr. 28) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff, 29) * [[Tolli]] (Toll, nr. 30) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg, nr. 31) * [[Patkuli]] (Patkul, nr. 32) * [[Koskuli]] (Koskull, nr. 33) * [[Laudoni]] (Loudon, nr. 34) * [[Albedili]] (Albedyll, nr. 35) * [[Lēvenvoldes]] (Löwenwolde, nr. 36 un 37) (†) * [[Cēges fon Manteifeli]] (Zöge von Manteuffel, nr. 38) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden, nr. 39) * [[Vrangeļi]] (Wrangell, nr. 41 un 42) * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas, nr. 43) * [[Hoveni]] (Howen, nr. 44) * [[Pāleni]] (Pahlen, nr. 45) * [[Bukshēvdeni]] (Buxhoeveden, nr. 46) * [[Ikskili]] (Uexküll, nr. 47) * [[Ferzeni]] (Fersen, nr. 48) * [[Belingshauzeni]] (Bellingshausen, nr. 49) (†) * [[Grothusi]] (Grotthuß, nr. 50) * [[Šulmaņi]] (Schulmann, nr. 51) * [[Štriki]] (Stryk, nr. 52) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Senāko vasaļu dzimtu ģerboņi (1882)<ref>Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter (1882)</ref> === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Ermesi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Ermesi</small> |Attēls:Bocki (Bukase) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Budenbroki</small> |attēls:Moelleri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Melleri</small> |Attēls:Budbergi suguvõsa aadlivapp ja Bönningshausen gen. Budbergi suguvõsa parunivapp.png|<small>Budbergi-Beninghauzeni</small> |Attēls:Lode suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lodes</small> |Attēls:Anrepi suguvõsa aadlivapp (Liivimaa).jpg|<small>Anrepi</small> |Attēls:Buddenbrocki suguvõsa aadlivapp.png|<small>Klēbeki</small> |attēls:Schlippenbachi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Šlipenbahi</small> |Attēls:Sassi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Zasi</small> |Attēls:Brackel CoA (137646933).jpg|<small>Brakeli</small> |Attēls:Dückeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dīķeri</small> |Attēls:Tiesenhauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Tīzenhauzeni</small> |attēls:Roseni (punane) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni</small> |Attēls:Kloti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kloti no Heidenfeldes</small> |Attēls:Bergi (Kandle) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Kandlas</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |Attēls:Rehbinderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rēbinderi</small> |attēls:Esseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Eseni</small> |Attēls:Krüdeneri suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Krīdeneri</small> |Attēls:Broel gen. Plateri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Plāteri</small> |Attēls:Bergi (Päri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergi no Katentakas</small> |Attēls:Pfeili ja Piele gen. Pfeili suguvõsa vapp.jpg|<small>Pfeili</small> |attēls:Fölkersahmi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Felkerzāmi</small> |Attēls:Engelhardti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Engelharti</small> |Attēls:Vietinghoff gen. Scheeli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Fītinghofi-Šēli</small> |Attēls:Ungern-Sternberg family CoA (137647542).jpg|<small>Ungerni-Šternbergi</small> |Attēls:Meyendorffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Meijendorfi</small> |attēls:Tolli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Tolli</small> |Attēls:Stackelbergi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štakelbergi</small> |Attēls:Patkuli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Patkuli</small> |Attēls:Koskulli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Koskuli</small> |Attēls:Loudoni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Laudoni</small> |attēls:Albedylli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Albedili</small> |Attēls:Löwenwolde suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Lēvenvoldes</small> |Attēls:Zoege von Manteuffeli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cēges fon Manteifeli</small> |Attēls:Mengden COA.jpg|<small>Mengdeni</small> |Attēls:Wrangelli suguvõsa vabahärravapp (Elistvere).jpg|<small>Vrangeļi</small> |attēls:Aderkasi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Aderkaši</small> |Attēls:Howeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Hoveni</small> |Attēls:Pahleni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pāleni</small> |Attēls:Buxhoevedeni suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Bukshēvdeni</small> |Attēls:Uexkülli suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Ikskili</small> |attēls:Ferseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Ferzeni</small> |Attēls:Bellingshauseni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Belingshauzeni</small> |Attēls:Grotthussi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Grothusi</small> |Attēls:Schulman CoA (137647461).jpg|<small>Šulmaņi </small> |Attēls:Stryki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štriki</small> || }} == Livonijas hercoɡistes laikā naturalizētās dzimtas == [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]] izveidojās 1566. ɡadā pēc [[Grodņas ūnija (1566)|Grodņas ūnija]]s noslēɡšanas mūsdienu Latgales, Vidzemes un Dienvidigaunijas zemēs. Tajā esošās pilis karalis [[Sigismunds II Augusts]] apsolīja tiem, "kas vēl atlikušies no Vācu ordeņa, kā arī mūsu padomniekiem un citiem, kam nopelni Livonijas labā", garantējot līdzšinējās dižciltīgo privilēģijas. 1582. gadā [[Stefans Batorijs]] sāka muižu zemju revīziju, kas turpinājās līdz 1590. gadam. Kad 1629. ɡadā Livonijas hercoɡisti iekļāva Zviedrijas karalistē, tai bija pievienojušās vēl 16 bruņnieku dzimtas (B klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Kloti no Jirgensburgas]] (Clodt von Jürgensburg, nr. 53) * [[Knoringi]] (Knorring, nr. 54) * [[Meki]] (Meck, nr. 55) (†) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes, nr. 56) * Helfreihi (Helffreich, nr. 57) * Lauvi (Lauw, nr. 58) (†) * Boji (Boye, nr. 59) (†) * Rihteri (Richter, nr. 60) | width=25% valign="top" | * Hilheni (Hilchen, nr. 61) (†) * Kaveri (Kawer, nr. 62) * [[Fēgezaki]] (Vegesack, nr. 63) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen, nr. 64) * Barri (de la Barre, nr. 65) (†) * [[Rehenbergi-Linteni]] (Rechenberg gen. Linten, nr. 66) * Gersdorfi (Gersdorff, nr. 67) * Kēleri (Köhler a. d. H. Smerle, nr. 68) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1629. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Clodt von Jürgensburgi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Kloti no Jirgensburgas</small> |Attēls:Knorringi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Knoringi</small> |Attēls:Mecki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meki</small> |attēls:Bocki (Lahmuse) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Boki no Lahmuses</small> |Attēls:Helffreichi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Helfreihi</small> |Attēls:Lauwi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lauvi</small> |Attēls:Boije suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Boji</small> |Attēls:Richteri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rihteri</small> |attēls:Hilcheni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hilheni</small> |Attēls:Kaweri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kaveri</small> |Attēls:Vegesacki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fēgezaki</small> |Attēls:Roseni (valge) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozeni no Veinjerves</small> |Attēls:De la Barre suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Barri</small> |attēls:Linteni ja Rechenberg gen. Linteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rehenbergi-Linteni</small> |Attēls:Gersdorffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gersdorfi</small> |Attēls:Köhleri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kēleri</small> || }} == Zviedru Vidzemes pašpārvaldes institūcija == [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā no Vidzemes bruņniecības pārstāvjiem [[Vidzemes landtāgs]] ievēlēja [[Vidzemes Landrātu kolēģija|Vidzemes Landrātu kolēģiju]]. Tā sastāvēja no sešiem, vēlāk divpadsmit landrātiem, ko uz mūžu ievēlēja Vidzemes bruņniecības imatrikulētie locekļi. Savukārt augstākais Vidzemes bruņniecības priekšstāvis bija [[Vidzemes landmāršali|Vidzemes landmaršals]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas vēsture vidusskolām|last=Zalītis|first=Fr.|publisher=Valters un Rapa|year=1937|location=Rīga|pages=134|date=1937|edition=8}}</ref> No [[1645]]. gada arī [[Sāmsala]] ietilpa [[Zviedru Vidzeme]]s sastāvā, tomēr [[Sāmsalas bruņniecība]] nepievienojās Vidzemes bruņniecībai un 1741. gadā izveidoja savu bruņniecība matrikulu. 1710. gada [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes kapitulācijas]] aktos Krievijas cars Pēteris I garantēja, ka "visās tiesās tiks lemts pēc Livonijas privilēģijām ieviestajām paražām, arī pēc zināmajām senajām Livonijas bruņinieku tiesībām". Līdz 1710. ɡadam Vidzemes bruņniecībai pievienojās vēl 44 Zviedrijas valdības naturalizētas dižciltīɡo dzimtas (C klase) ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar, nr.69) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz von Ascheraden, nr.70) * [[Taubes]] (Taube, nr. 71) * [[Igelstrēmi]] (Igelström, nr.73; dižciltība no 1645) * Švenɡelmi (Schwengelm, nr.74; dižciltība no 1631) (†) * Funkes (Funcke, nr.75; dižciltība no 1646) (†) * [[Volfenšildi]] (Wolffenschildt, nr.76; dižciltība no 1646) (†) * Kokeni fon Grīnblati (Kocken von Grünbladt, nr.77; dižciltība no 1649) (†) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern, nr.78; dižciltība no 1650) * Volfeldi (Wolffeldt, nr.79; dižciltība no 1651) (†) * Palmštrauhi (Palmstrauch, nr.80; dižciltība no 1651) (†) * Šulceni (Schultzen, nr.82; dižciltība no 1651) (†) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael von Holstein, nr.82; dižciltība no 1652) * Štāli (Staal, nr.83) * Šteini (Stein, nr.84; dižciltība no 1653) (†) * Meijeri (Meyer a. d. H. Lysohn, nr.85; dižciltība no 1645) (†) * [[Helmerseni]] (Helmersen, nr.86; dižciltība no 1643) * Šternštrāli (Sternstrahl, nr.87; dižciltība no 1652) (†) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors, nr.88; dižciltība no 1645) * Priaudas (Priauda, nr.88; dižciltība no 1682) (†) * Rudeni (Ruden, nr.89; dižciltība no 1663) (†) * Krūzes (Kruse, nr.90; dižciltība no 1664) (†) | width=25% valign="top" | * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen, nr.91 ja 92; dižciltība no 1675) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie, nr.93; dižciltība no 1666) * [[Koimerni-Lindenšernas]] (Ceumern-Lindenstjerna, nr.94; dižciltība no 1662) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp, nr.95) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann, nr.96) * [[Dunteni]] (Dunten, nr.97; dižciltība no 1654) (†) * Jēgeri (Jäger, nr.98; dižciltība no 1568) (†) * Bremzeni (Brömsen, nr.99; dižciltība no 1678) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytag von Loringhoven, nr.100) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt, nr.101; dižciltība no 1662) * Štrālborni (Strahlborn, nr.102; dižciltība no 1682) (†) * Dingraveni (Dinggraven, nr.103; dižciltība no 1684) (†) * Štīrnhelmi (Stiernhielm, nr.105; dižciltība no 1631) (†) * Štarenšildi (Starenschildt, nr.105; dižciltība no 1686) (†) * [[Lipharti]] (Liphart, nr.106; dižciltība no 1688) * Brandi (Brandt a. d. H. Fehtenhof, nr.107; dižciltība no 1691) (†) * Bornemaņi (Bornemann, nr.108; dižciltība no 1691) (†) * Rasi (Rass, nr.109; dižciltība no 1691) * [[Rennes]] (Rönne, nr.110) * Rotkirhi (Rothkirch, nr.111) (†) * Gildenhofi (Güldenhoff, nr.112; dižciltība no 1687) (†) * Kronmaņi (Cronmann, nr.113; dižciltība no 1640) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1710. ɡadam papildus iekļauto dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Löwis of Menari aadlivapp.jpg|<small>Lēvisi of Menāri</small> |Attēls:Schoultz von Ascheradeni suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Šulci fon Ašerādeni</small> |Attēls:Taube suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Taubes</small> |attēls:Igelströmi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Igelštrēmi</small> |Attēls:Schwengelmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Švenɡelmi</small> |Attēls:Funckeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Funkes</small> |Attēls:Wolffenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfenšildi</small> |Attēls:Kocken von Grünbladti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kokeni fon Grīnblati</small> |attēls:Löwensterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Lēvenšterni</small> |Attēls:Wolffeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Volfeldi</small> |Attēls:Palmstrauchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmštrauhi</small> |Attēls:Schultzeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulceni</small> |Attēls:Stael von Holsteini aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Štēli fon Holšteini</small> |attēls:Staali suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štāli</small> |Attēls:Steini suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šteini</small> |Attēls:Meyeri (Lizums) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Meijeri</small> |Attēls:Helmerseni suguvõsa aadlivapp.png|<small>Helmerseni</small> |Attēls:Sternstrahl COA.jpg|<small>Šternštrāli</small> |attēls:Pistohlkorsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Pistolkorsi</small> |Attēls:Priauda suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Priaudas</small> |Attēls:Rudeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rudeni</small> |Attēls:Kruse suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Krūzes</small> |Attēls:Campenhauseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kampenhauzeni</small> |attēls:Freymanni (Nursi) suguvõsa aadlivapp.png|<small>Freimaņi no Nursi</small> |Attēls:Ceumerni suguvõsa aadli- ja Ceumern-Lindenstjerna suguvõsa parunivapp.jpg|<small>Koimerni-Lindenšernas</small> |Attēls:Glasenappi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Glāzenapi</small> |Attēls:Zeddelmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Cedelmani</small> |Attēls:Dunteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dunteni</small> |attēls:Jägeri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jēgeri</small> |Attēls:Brömseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bremzeni</small> |Attēls:Freytag von Loringhoveni ja Freytag gen. Loringhoffi suguvõsa aadli- ja parunivapp.jpg|<small>Freitāgi - Loringhofeni</small> |Attēls:Hirschheydti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Hiršheidi</small> |Attēls:Strahlborni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štrālborni</small> |attēls:Dinggraveni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Dingraveni</small> |Attēls:Stiernhielmi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štīrnhelmi</small> |Attēls:Stahrenschildi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Štarenšildi</small> |Attēls:Lipharti suguvõsa aadlivapp.png|<small>Lipharti</small> |Attēls:Brandti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brandi</small> |attēls:Bornemanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bornemaņi</small> |Attēls:Rassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rasi</small> |Attēls:Rönne suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennes</small> |Attēls:Rothkirchi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rotkirhi</small> |Attēls:Güldenhoffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Gildenhofi</small> |attēls:Cronmanni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Kronmaņi</small> || }} == Pēc kapitulācijas pieņemtās dzimtas (1710—1747) == [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Vidzemes bruņniecība 1710. gada jūlijā parakstīja [[Livonijas un Igaunijas kapitulācija (1710)|Livonijas kapitulāciju]] Krievijas caram [[Pēteris I|Pēterim I]], kas apstiprināja tās agrākās privilēģijas. Tās tika atzītas arī [[Nīštades miera līgums|Nīštades miera līgumā]] 1721. gadā, kad Zviedrija oficiāli atteicās no tiesībām uz Vidzemi. Savukārt Vidzemes bruņniecība apmēram 200 gadus lojāli kalpoja [[Krievijas Impērija]]s ķeizariem, kurus atzina arī par Vidzemes valdniekiem ([[Livonijas hercogi]]em). No 1710. līdz 1747. ɡadam Vidzemes bruņniecība imatrikulēja Pētera I un ķeizarienes [[Anna I|Annas]] auɡstākos ierēdņus, kā arī tās [[Zviedru Vidzeme]]s dižciltīɡās dzimtas, kas pārɡāja Krievijas dienestā (D klase). 1747. gadā pabeidza bruņniecības matrikulas veidošanu, kas sākotnēji saturēja 172 dzimtas ar 1747. gadā piešķirtajiem matrikulu numuriem: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Gavrila Golovkins]] (nr. 115), kanclers (†) * [[Pjotrs Šafirovs]] (nr. 116), vicekanclers (†) * [[Brimmeri]] (Bruemmer, nr. 117 un 118) * [[Brēverni]] (Brevern, nr. 119) matrikulā 1721. * [[Pāvels Jagužinskis]] (nr. 120) ģenerālprokurors (†) * Jarmeršteti (Jarmerstedt, nr. 120) (†) * [[Heinrihs Johans Ostermans]] (Ostermann, nr. 121), vicekanclers (†) * [[Pēteris Lasī]] (nr. 122), Rīgas gubernators (†) * [[Ivans Golovins]] (nr. 123) admirālis (†) * [[Volfi]] (Wolff, nr. 124) matrikulā no 1726. ɡada * [[Vulfi]] (Wulf a. d. H. Serbigal, nr. 125) * [[Ivans Bibikovs]] (nr. 126), virsprokurors (†) * [[Burhards Kristofs fon Minnihs]] (nr. 127) ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aņisims Maslovs]] (nr. 128), virsprokurors (†) * [[Ernsts Johans Bīrons]] (nr. 129) virskambarkunɡs, matrikulā no 1730. * Cimmermaņi (Zimmermann a. d. H. Kegel, nr. 130) (†) * Posses (Posse, nr. 131) (†) * Bergholci (Bergholtz, nr. 132) (†) * Tīlavi (Thielau, nr. 133) (†) * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson von Himmelstjerna, nr. 134) * Heinrihs Vite fon Švānenbergs (Witte von Schwanenberg, nr. 135) (†) * Bekerni (Beckern, nr. 136) (†) * Numersi (Numers, nr. 137) (†) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck, nr. 138) * Grasi (Grass a. d. H. Engelhardtshof, nr. 139) (†) * Skogi (†), Šmiteni, Šternfeldi (†) (Skogh, Smitten, Sternfeldt, nr. 140) * Reiheri (Reyher, nr. 141) (†) * Šreiterfeldi (†), Štrokirhi (†) (Schreiterfeld, Strokirch nr. 143) | width=25% valign="top" | * [[Šeremetjevi]] (nr. 144) (†) * [[Etingeni]] (Oettingen, nr. 147) * Rozenkampfi (Rosenkampff, nr. 148) (†) * Baijeri fon Veisfeldi (Bayer von Weissfeldt, nr. 149) (†) * Gilenšmiti (Gyllenschmidt, nr. 150) (†) * Reiterni (Reutern, nr. 151) * Drentelni, [[Siversi]] (Drenteln, Sivers a. d. H. Euseküll, nr. 152) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister, nr. 153) * Palmenbahi (Palmenbach, nr. 154) (†) * Fuhsi (Fuchs, nr. 155) (†) * Gafeli (Gavel, nr. 156) * Manekeni (Manecken, nr. 157) (†) * Klīveri (Klüver, nr. 158) (†) * Reici (Reutz, nr. 159) * Rennenkampfi (Rennenkampff, nr. 160) * Bussi (Bussen, nr. 161) (†) * Fiki (Fick, nr. 162) (†) * Šulci-Sosāri (Schultz a. d. H. Soosaar, nr. 163) (†) * Šrāderi (Schrader, nr. 164) (†) * Bruiningi (Bruiningk a. d. H. Hellenorm, nr. 165) (†) * Andreass fon Baiers (Andreas von Bayer, nr. 166) (†) * [[Ivans Trubeckojs]] (nr. 167) (†) * Delvigi (Delwig, nr. 168) (†) * Vilkeni (Wilcken a. d. H. Kerjel, nr. 169) (†) * [[Fransuā Gilmo de Vilbuā]] (Guillemot de Villebois, nr. 170) * [[Aleksandrs Rumjancevs]] (nr. 171) (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. === Līdz 1747. ɡadam papildus iekļauto vasaļu dzimtu ģerboņi === {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=60 | height=80 | lines=3 |align=center |perrow=16 |Attēls:Bruemmeri suguvõsa (Varangu) aadlivapp.jpg|<small>Brimmeri </small> |Attēls:Breverni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Brēverni</small> |Attēls:Jarmerstedti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Jarmeršteti</small> |attēls:Wolffi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Volfi</small> |Attēls:Wulfi (Aumeisteri) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vulfi</small> |Attēls:Posse suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Posses</small> |Attēls:Bergholtzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bergholci</small> |Attēls:Thielau suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tīlavi</small> |attēls:Samson von Himmelstierna suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Samsoni-Himmelšernas</small> |Attēls:Beckerni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bekerni</small> |Attēls:Numersi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Numersi</small> |Attēls:Transehe suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Tranzē-Rozeneki</small> |Attēls:Grassi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Grasi</small> |attēls:Skoghi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Skogi</small> |Attēls:Smitteni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Smiteni</small> |Attēls:Sternfeldti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šternfeldi</small> |Attēls:Reiheri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiheri</small> |Attēls:Schreiterfeldi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šreiterfeldi</small> |Attēls:Strokirch COA.jpg|<small>Štrokirhi</small> |attēls:Oettingeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Etingeni</small> |Attēls:Rosenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rozenkampfi</small> |Attēls:Bayer von Weissfeldt COA.jpg|<small>Baijeri fon Veisfeldi</small> |Attēls:Gyllenschmidti suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gilenšmiti</small> |Attēls:Reuterni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reiterni</small> |attēls:Drentelni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Drentelni</small> |Attēls:Siversi suguvõsa aadlivapp (2).png|<small>Siversi</small> |Attēls:Hagemeisteri suguvõsa aadlivapp.png|<small>Hāgemeisteri</small> |Attēls:Palmenbachi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Palmenbahi</small> |Attēls:Fuchsi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fuhsi</small> |attēls:Gaveli suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Gafeli</small> |Attēls:Manekeni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Manekeni</small> |Attēls:Klüveri suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Klīveri</small> |Attēls:Reutzi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Reici</small> |Attēls:Edle von Rennenkampffi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Rennenkampfi</small> |Attēls:Busseni suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Bussi</small> |attēls:Ficki suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Fiki</small> |Attēls:Schultzi (Sēļi) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šulci-Sosāri</small> |Attēls:Schraderi suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Šrāderi</small> |Attēls:Bruiningki suguvõsa (Hellenurme) aadlivapp.png|<small>Bruiningi</small> |Attēls:Delwigi suguvõsa vabahärravapp.jpg|<small>Delvigi</small> |attēls:Wilckeni (Kärgula) suguvõsa aadlivapp.jpg|<small>Vilkeni</small> |Attēls:Bayer COA.jpg|<small>Baieri</small> |Attēls:Šeremetjevi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Šeremetjevi</small> |Attēls:Bironi suguvõsa krahvivapp.jpg|<small>Bīroni</small> || }} <gallery> Ivan Nikitin - Портрет графа Г.И.Головкина - Google Art Project.jpg|kanclers [[Gavrila Golovkins]] Shafirov.jpg|vicekanclers [[Pjotrs Šafirovs]] Yaguzhinsky Pavel Ivanovich.jpg|ģenerālprokurors [[Pāvels Jagužinskis]] Генрих Иоганн Фридрих (Андрей Иванович) Остерман.jpg|vicekanclers [[Heinrihs Johans Ostermans]] Count Pyotr Petrovich Lassi (1678 - 1751).jpg|Rīgas un Vidzemes gubernators [[Pēteris Lasī]] Портрет к статье «Головин, Иван Михайлович». Военная энциклопедия Сытина (Санкт-Петербург, 1911-1915).jpg|admirālis [[Ivans Golovins]] Minikh BK.jpg|[[Burhards Kristofs fon Minnihs]] </gallery> == Pēc Livonijas bruņniecības matrikulas izveides == [[Attēls:Vecais Vidzemes brunniecibas nams 1755-1865.jpg|thumb|250px|Vecais Vidzemes bruņniecības nams (1755—1865) Rīgā]] Lai kļūtu par matrikulas locekli, bija nepieciešams iegūt pozitīvu balsojumu ar trīs ceturtdaļām no tās locekļu skaita. === Līdz 1761. gadam papildus imatrikulētās personas === * [[Johans Bernhards fon Fišers]] (Fischer), nr. 175 (1750) (†) * Erhards Johans fon Meinerss (Meiners), nr. 176 (1750) (†) * Johans Daniels Špalhabers (Spalchhaber), nr. 173 (1750) (†) * Gustavs Heinrihs fon Štrandmans, nr. 174 (1750) * Joahims Johans fon Zīverss, [[Kārlis fon Zīverss (galminieks)|Kārlis fon Zīverss]], nr. 177. un 178. (1752) * [[Vladimirs Dolgorukovs]], nr. 179 (1759), Rīgas gubernators (†) * [[Vilhelms fon Fermors]], nr. 180 (1759) (†) * [[Mihails Voroncovs]], nr. 180 (1759), Krievijas Impērijas kanclers (†) * Frīdrihs Johans fon Emme, nr. 180 (1761) (†) === 1764. gadā papildus imatrikulētās personas === 1764. gada 4. martā pēc ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] rīkojuma [[Rīgas guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Gustavs fon Kadeuss (Cahdeus), nr. 183 (†) * Tomass Justs fon Dīcs (Dietz), nr. 184 (†) * Johans Kaspars fon Tauberts (Taubert), nr. 185 (†) * Timotejs Kārlis fon Klingštets (Klingstaedt), nr. 186 (†) * Jirgens (Georgs) Gisbrehts fon Kallmans (Kallmann), nr. 187 (†) * Nikolajs Georgs fon Lindens (Linden), nr. 188 (†) * Reinholds Johans, Kārlis Magnuss un Gustavs Jakobs fon Kirhneri (Kirchner), nr. 189., 192. un 195. (†) * Kārlis Reinholds fon Hantvigs (Handtwig), nr. 190 * Joahims Johans fon Bīls (Bühl), nr. 191 (†) * Pēteris fon Drevniks (Drewnick), nr. 193 (†) * Gustavs Heinrihs un Justs Frīdrihs fon Helleri (Heller), nr. 194. un 196. (†) * Gustavs Vilhelms fon Hildebrants (Hildebrandt), nr. 197 (†) === Pēc 1765. gada papildus imatrikulētās personas === [[Katrīna II|Katrīnas II]] valdīšanas laikā [[Rīgas guberņa]]s (līdz 1783) un [[Rīgas vietniecība]]s (1783—1796) bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Fjodors, Grigorijs, Ivans, Vladimirs un Aleksejs [[Orlovi]], nr. 198 (1765) (†) * [[Pjotrs Černišovs|Pjotrs]] un [[Zahars Černišovs|Zahars Černišovi]], nr. 199 (1765), diplomāts un ģenerālfeldmaršals (†) * [[Aleksandrs Buturļins]], nr. 200 (1765), ģenerālfeldmaršals (†) * [[Romāns Voroncovs]], nr. 201 (1765) (†) * [[Johans Mihaels fon Benkendorfs]] (Benckendorff), nr. 202 (1765) * Hermanis Johans fon Radings (Rading), nr. 203 (1765) * [[Ņikita Paņins|Ņikita]] un [[Pjotrs Paņins|Pjotrs Paņini]], nr. 204 (1769) (†) * [[Aleksandrs Vjazemskis]], nr. 205 (1769) (†) * [[Iļja Bibikovs]], nr. 206 (1769) (†) * Sebastians un Heinrihs Ernsts Anhorns fon Hārtviss (Anhorn von Hartwiss), nr. 207 (1769) (†) * Johans Kārlis Behāgels fon Adlerskrons (Behaghel von Adlerscron), nr. 208 (1769) (†) * [[Aleksandrs Goļicins]], nr. 209 (1772) (†) * [[Oto Ādolfs Veismanis fon Veisenšteins]] (Weissmann von Weissenstein), nr. 210 (1772) (†) * Heinrihs Daniels un Jākobs Reinholds [[fon Bēri]] (Baehr), nr. 211 (1772) * Otto Johans fon [[Šlipenbahs]] (Schlippenbach), nr. 212 (1772) * Kristofs Heinrihs Frīdrihs Solmss-Vildenfelds-Zaksenfelds (Solms-Wildenfeld-Sachsenfeld), nr. 213 (1774) (†) * Gustavs Emanuels un Francis Gothards [[Veismaņi fon Veisenšteini]], nr. 214 (1774) (†) * Ernests Reinholds fon [[Mengdens]] (Mengden), nr. 215 (1774) * Frīdrihs Justīns fon Bruinings (Bruiningk ad H. Wesselshof), nr. 216 (1780) (†) * Georgs Frīdrihs fon Grotenhīlms (Grotenhielm), nr. 217 (1780) (†) * [[Džordžs Brauns-Kamī]] (Browne de Camus), nr. 218 (1780) (†) * Bolto fon Hohenbahi (Boltho von Hohenbach), nr. 219 (1780) (†) * Vilhelms Ernests un Kārlis Oto fon [[Klēbeki]] (Klebeck), nr. 220 (1780) (†) * Johans fon Mikelzonens (Michelsohnen), nr. 221 (1783) (†) * Aleksis Gotfrīds fon [[Betiɡers]] (Böttiger), nr. 222 (1783) (†) * Kārlis Augusts Ludvigs fon Vrisbergs (Wrisberg), nr. 222 (1783) (†) * Kristiāns Gotfrīds fon Kālens (Kahlen a. d. H. Seltingshof), nr. 224 (1783) (†) * Francis Johans un Frīdrihs Vilhelms fon Zekels (Zoeckel), nr. 225 (1783) (†) * Kristiāns Georgs fon Ulrihens (Ulrichen), nr. 226 (1783) (†) * [[Mellīni]] (Mellin), nr. 227 (1783) (†) * Gotards Johans [[Manteifels]] (Manteuffel), nr. 228 (1783) (†) * [[Valeriāns Zubovs|Valeriāns]], Nikolajs, Dmitrijs un [[Platons Zubovs|Platons Zubovi]], nr. 229 (1795) * Kārlis Johans fon Gincels (Günzel), nr. 230 (1795) (†) * Eva Marija, Vilhelms, Johans Kristofs un Pēteris Heinrihs fon [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen), nr. 231 (1795) * [[Lilienfeldi]] (Lilienfeld), nr. 232 (1797) * [[Derfeldeni]] (Derfelden), nr. 233 (1797) * [[Pilari fon Pilhavi]] (Pilar von Pilchau), nr. 234 (1797) * Fišbahi (Fischbach), nr. 235 (1797) (†) * Ekespares (Ekesparre), nr 236 (1797) * Aksels Gustavs Frīdrihs fon [[Nolkens]] (Nolcken), nr. 237 (1797) * Ditmari (Ditmar ad H. Kurro und Tatters), nr. 238 (1797) * Būrmeisteri (Buhrmeister), nr. 239 (1797) * Kristofs Ādolfs [[Ostenzakens]] (Osten ɡen. Sacken), nr. 240 (1797) * Ludvigs Vilhelms fon [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 241 (1797) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ivan Orlov 1765 rokotov.jpg|Ivans Orlovs G.Оrlov by A.I.Chernuy (1770s, Hermitage).jpg|Grigorijs Orlovs Tschernyschew Zachar.jpg|[[Zahars Černišovs]] Alexandr Borisovich Buturlin.gif|[[Aleksandrs Buturļins]] Portrait of Count Roman Illarionovich Vorontsov.jpg|[[Romāns Voroncovs]] Фёдор Рокотов (1760е) Портрет Никиты Ивановича Панина.jpeg|[[Ņikita Paņins]] Grigory Serdyukov 01.jpg|[[Pjotrs Paņins]] Leontiy Miropolskiy 04.jpg|[[Aleksandrs Vjazemskis]] Bibikov Ilya Aleksandrovich (by Fyodor Rokotov).jpg|[[Iļja Bibikovs]] Golytsyn 1723—1807.jpg|[[Aleksandrs Goļicins]] Joseph Mathias Grassi 006.jpg|[[Valeriāns Zubovs]] Platon Zubov2.jpg|[[Platons Zubovs]] </gallery> === 1797.—1800. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā 1797. ɡada 12. janvārī papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː {| table width=99% | width=25% valign="top" | * Melhiors Gottfrīds [[Bērenss]] (Berens), nr. 238 (†) * Andreass [[fon Belovs]] (Below), nr.242 (†) * Kārlis Gothards, Heinrihs un Eberhards fon [[Rautenfeldi]] (Rautenfeld), nr. 243, 244, 245 * Johans Gustavs von [[Berends]] (Berends), nr. 246 (†) * Gotfrīds [[Rautenfelds]] (Rautenfeld), nr. 247 * Vilhelms Eberhards fon Blūmens (Bluhmen), nr.248 (†) * [[Aleksejs Bobrinskis]], nr. 249 (†) * Vilhelms Retgers fon Bekers (Becker), nr. 250 (†) * Heinrihs Ernests [[Brigeni|Brigens]] (Brüggen), nr. 251 * Gotlobs Zīgmunds fon Brašs (Brasch), nr. 252 * Johans Gotfrīds fon Dīcs (Dietz), nr. 253 (†) * Johans Andreass Drevniks (Drewnick), nr.254 (†) * [[fon Freimaņi|Freimaņi]] (Freymann a. d. H. Waimel-Neuhof), nr. 255 (†) * Hermanis Fromholds (Fromhold), nr. 256 (†) * Zamuels fon Gerngross (Gerngross), nr. 257 (†) * Adams Heinrihs fon Grote, nr. 258 * Reinholds Andreass fon Hanenfelds (Hanenfeldt), nr. 259 (†) * Heinrihs Ludvigs Matiass fon Hertels (Hertell), nr. 260 (†) * Burhards Gustavs fon Holmdorfs (Holmdorff), nr. 261 (†) * Teodors Nikolajs fon Jankevics (Jankiewitz), nr. 262 (†) * Kāleni (Kahlen a. d. H. Neu-Kalzenau), nr. 262 * Pauls Adams fon Krēgers (Kröger), nr. 264 * Mihaels fon Keslers (Kessler), nr. 265 (†) * Karls Magnuss fon Kreišs (Kreusch), nr. 266 * Jakobs Johans Leškens (Leschken), nr. 267 * Ivans [[Malami|Malama]], nr. 268 (†) * Hermanis Johans fon Nandelštets (Nandelstädt), nr. 265 (†) * Francis Gustavs fon Nothelfers (Nothhelfer), nr. 266 (†) * Frīdrihs Ernsts fon Oldenburgs (Oldenburg), nr. 267 (†) * Georgs Magnuss fon Radebands (Radebandt), nr. 268 (†) * Kaspars fon cur Mīlens (zur Mühlen), nr. 269 * Andreass fon Reisners (Reusner), nr. 269 (†) | width=25% valign="top" | * Gothards Johans Millers no [[Loberģu muiža|Loberģiem]] (Müller a. d. H. Blumbergshof), nr. 270 (†) * Fabians Gustavs fon Rikmans (Rickmann), nr. 270 (†) * Kristīne Luīze Millere no Imoferas (Müller a. d. H. Immofer), nr. 271 (†) * Heinrihs Johans fon Ruktešels (Ruckteschel), nr. 271 * Milleri no Katarinhofas (Müller a. d. H. Catharinenhof), nr. 272 (†) * Jakobs Johans von (Reichard), nr. 272 (†) * Jakobs Bernhards Millers no [[Rūstuži]]em (Müller a. d. H. Rüssel), nr. 273 (†) * Filips Johans Šulcs (Schultz a. d. H. Lubbert-Renzen), nr. 273 (†) * Reinholds Kristiāns un Kārlis fon Štadeni (Staden), nr. 274 * Vilhelms Teodors Šulcs (Schultz), nr. 275 (†) * Johans Georgs fon Šrēders (Schröder a. d. H. Aahaken), nr. 276 (†) * Reinholds Johans von Štaudens (Stauden), nr. 277 (†) * Hermanis Dāvids un Kārlis Frīdrihs Vilhelms Šeinfoɡeli (Scheinvogel), nr. 278 (†) * Johann Christopher fon Šilinɡs (Schilling a. d. H. Kalliküll), nr. 279 * [[Aleksandrs Kurakins|Aleksandrs]], Stepans un [[Aleksejs Kurakins|Aleksejs]] [[Kurakini]], nr. 297 (†) * Georgs Kristiāns fon Šeimanis (Scheumann), nr. 280 (†) * Kaspars Vilhelms un Georgs Antons fon Šrēdersi (Schroeders), nr. 281 * Jakobs fon [[Trompovskis]] (Trompowski), nr. 283 * Johans Ulrihs (Ulrich a. d. H. Wahhenorm), nr. 284 (†) * Jakobs Reinholds fon Ulrihs (Ulrich a. d. H. Bremenhof), nr. 285 (†) * Vilhelms Melhiors fon Vīdavs (Wiedau), nr. 286 (†) * Johans Heinrihs fon Veiss (Weiss a. d. H. Johannenhof), nr. 287 (†) * Reinholds Jakobs fon Vendens (Wenden), nr. 288 (†) * Kārlis Reinholds un Kristians Nikolajs [[Vilkeni]] (Wilcken a. d. H. Bewershof), nr. 289 * Konrāds Vilhelms fon [[Vulfs]] (Wulf a. d. H. Parzimois), nr. 290 (†) * Gothards Heinrihs fon Vāɡners (Wagner), nr. 291 (†) * Kristiāns fon Veselis (Wessel a. d. H. Kulsdorf), nr. 292 (†) * Gothards Vilhelms fon Vasermanis (Wassermann), nr. 293 (†) * [[Simeons Zoričs]], nr. 294 (†) * [[Pjotrs Valujevs (arheologs)|Pjotrs Valujevs]], nr. 296 (†) * [[Oleksandrs Bezborodjko]], nr. 307 (†) |} Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. 1798. gada 30. aprīlī papildus imatrikulēja šādas personasː * Bīlski (Bielsky), nr. 298 * Georgs Frīdrihs un Heinrihs Burhards fon [[Siversi]] (Sivers a. d. H. Duckern), nr. 299 * Kārlis Magnuss Gustavs fon Berends (Berends), nr. 300 1800. gadā 7. jūlijā papildus imatrikulēja šādas personasː * [[Gustavs Matiass fon der Venge-Lambsdorfs]] (Wenge gen. Lambsdorff), nr. 301 * Johans Georgs fon Rautenfelds (Rautenfeld), nr. 302 === 1802.—1825. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[Sergejs Goļicins]] (nr. 207, 1802), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Kārlis Georgs Arpshofens (Arpshofen, nr. 304, 1805) * Gotlībs Johans Justus un Jakobs Heinrihs Justus fon Menzenkampfi (Mensenkampff, nr. 305, 1806) * Andreass, Johans un Kārlis fon [[Budbergi-Beninghauzeni]] (nr. 307, 1807) * [[:ru:Беклешов, Александр Андреевич|Aleksandrs Bekļešovs]] (nr. 308, 1807), [[Rīgas vietniecība]]s gubernators (†) * [[:ru:Кочубей, Виктор Павлович|Viktors Kočubejs]] (nr. 330, 1807), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[:ru:Тейльс, Игнатий Антонович|Ignatijs Teils]] (de Teilieu, nr. 309, 1807), [[Vidzemes, Igaunijas un Somijas tieslietu kolēģija]]s vadītājs (†) * [[:ru:Ламберт, Карл Осипович|Marī Šarls]] un [[:ru:Ламберт, Генрих-Иосиф|Anrī Žaks de Lambēri]] (de Lambert, nr. 310, 1809), Krievijas impērijas armijas ģenerāļi (†) * [[:ru:Новосильцев, Николай Николаевич|Nikolajs Novosiļcevs]] (nr. 311, 1809), [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s prezidents (†) * [[:ru:Голубцов, Фёдор Александрович|Fjodors Golubcovs]] (nr. 312, 1809), Krievijas impērijas finansu ministrs (†) * [[Jozefs Duhamels]] (Du Hamel, nr. 313, 1812), Vidzemes ɡubernators (†) * [[:ru:Козодавлев, Осип Петрович|Osips Kozodavļevs]] (nr. 314, 1812), Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (†) * [[Filips Pauluči]] (nr. 315, 1813), Baltijas ģenerālgubernators (†) * Ludvigs Ādolfs Pēteris cu Zains-Vitgenšteins (Sayn-Wittgenstein-Berleburg-Ludwigsburg, nr. 317, 1814) * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] (nr. 340, 1814) (†) * [[Fabiāns Gotlībs fon der Ostenzakens]] (nr. 318, 1818) * Kornēlijs Johans Morics, Ludvigs Leopolds Joahims, Voldemārs Georgs Reinholds, Georgs Magnuss Teodors, Morics Dītrihs, Kārlis Gustavs un Oto Gustavs Gothards fon O'Rurki (O'Rourke, nr. 319, 1818) (†) * Georgs un Hermanis Kristofs fon Hoiningens Hūne (Hoyningen gen. Huene, nr. 320, 1818) * Otto Ernests Eduards fon [[Maidels]] (nr. 322, 1818) * Grīnevaldi (Gruenewaldt, nr. 323, 1818) * Otto Gothards Johans fon [[Paikuls]] (nr. 324, 1818) (†) * Kārlis Otto fon [[Vrangelis]] (nr. 324, 1818) * [[Šarlote Margareta fon Līvena]] (nr. 325, 1821) * Pēteris fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 326, 1821) * Francis un Jozefs Vilhelms fon [[Koskuli]] (nr. 328, 1821) * Kārlis Georgs Vilhelms fon Adlerbergs (nr. 353, 1821) (†) Ar (†) apzīmētas iznīkušās dzimtas. <gallery> Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg|[[Sergejs Goļicins]] Bekleshov Alexander Andreevich.jpg|Aleksandrs Bekļešovs Ботман - Портрет князя Виктора Павловича Кочубея (1879).jpg|Viktors Kočubejs Lambert Karl Osipovich.jpg|Šarls de Lambērs Nikolay Nikolayevich Novosiltsev.jpg|Nikolajs Novosiļcevs Golubzov Feodor (1758-1829) color.jpg|Fjodors Golubcovs Joseph Duhamel.jpg|[[Jozefs Duhamels]] Osip kozodavlev.jpg|Osips Kozodavļevs PhilippoPaulucci.jpg|[[Filips Pauluči]] </gallery> === 1827.—1854. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja I]] valdīšanas laikā 1846. gadā Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecības privilēģijas apstiprināja īpašā "Baltijas provinču likumā" (''Provinzialrecht der Ostseegouvernements''), kas garantēja provinču kulturālo autonomiju un bruņniecības pašpārvaldi. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Kārlis Georgs fon Meijers (Meyer a. d. H. Duhrenhof, nr. 326, 1827) (†) * [[Ivans Paskevičs]] (nr. 326, 1830)(†) * Hanss Pēteris Gustavs fon Medems (nr. 333, 1830) * Pauls fon [[Hāni|Hāns]] (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 340, 1833) * Oto Ernests un Jūlijs Oto Gothards fon Maidels (nr. 339, 1833) * Ādolfs Kārlis Teodors, Burhards Oto, Aleksandrs Eduards un Roberts Frīdrihs fon Nandelšteds (nr. 265, 1833) (†) * Georgs fon Folkerzāms (nr. 358, 1833) * Frīdrihs Gustavs Antons, Kārlis Gustavs un Baltazars Andreass Konstantīns fon Švebs (nr. 335, 1833) (†) * Reinholds Gustavs, Kārlis Sigismunds un Kārlis Johans fon Štadens (nr. 336, 1833) * Magnuss Johans Stenboks-Fermors (nr. 337, 1833) * Teodors Frīdrihs fon Šūberts (nr. 342, 1837) * [[Vasilijs Žukovskis]] (nr. 343, 1837)(†) * [[:ru:Балугьянский, Михаил Андреевич|Mihails Balugjanskis]] (nr. 349, 1839)(†) * Teodors fon Hāns (Hahn a. d. H. Postenden, nr. 344, 1839) * Kārlis Ludvigs fon Polls (nr. 351, 1839) * Kārlis Frīdrihs fon Mandenšerna (Mandenstierna, nr. 352, 1839) * [[:ru:Дашков, Дмитрий Васильевич|Dmitrijs Daškovs]] (nr. 348, 1839)(†) * [[Aleksejs Rokasovskis]] (nr. 350, 1839)(†), [[Ventas—Dubīsas kanāls|Ventas—Dubīsas kanāla]] būves pārvaldnieks * [[:ru:Строганов, Александр Григорьевич (1795)|Aleksandrs]] un [[:ru:Строганов, Сергей Григорьевич (1794)|Sergejs Stroganovi]] (nr. 346, 1839) * [[:ru:Васильчиков, Илларион Васильевич|Ilarions Vasiļčikovs]] (nr. 345, 1839), Valsts padomes un Ministru komitejas priekšsēdētājs * [[:ru:Волконский, Пётр Михайлович|Pēteris Volkonskis]] (nr. 347, 1839), Krievijas impērijas galma pirmais ministrs * Detlofs Kristofs fon [[:et:Baranoff|Baranofs]] (nr. 353, 1842) * Kārlis Frīdrihs un Oto Aleksandrs fon Bukshēvdeni (nr. 354, 1842) * Leontijs, Nikolajs un Mihails Dubelti (nr. 355, 1842) (†) * Georgs fon Mellers (Möller ad H. Kersel, nr. 356, 1842)(†) * Gothards Pēteris Andreass un Frīdrihs Hermanis fon Taube (nr. 357, 1842) * [[:ru:Демидов, Анатолий Николаевич|Anatolijs Demidovs]] (nr. 359, 1843)(†) * Aleksandrs, Kārlis un Pēteris Ludvigs fon Gildenstubes (Güldenstubbe, nr. 361, 1844) * Ludvigs Johans Frīdrihs fon Medems (nr. 364, 1844) * Gustavs Frīdrihs Heimarts fon Nolkens (nr. 368, 1844) * Ludvigs Kristofs fon der Ostenzakens (nr. 362, 1844) * Gothards Heinrihs fon Fītinghofs (nr. 388, 1844) * Johans Frīdrihs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck und Rammenhof, nr. 366, 1849) * Traugots Kārlis fon Zommers (nr. 365, 1849)(†) * Magnuss Zamuels Kārlis Georgs fon Torkls (Torklus, nr. 367, 1849)(†) * [[:ru:Меншиков, Александр Сергеевич|Aleksandrs Meņšikovs]] (nr. 369, 1850),(†) Krievijas impērijas jūras ministrs * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (nr. 368, 1850),(†) [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Kārlis Heinrihs fon Ikskils-Gildenbands (Uexküll-Güldenband, nr. 370, 1850) * Ferdinands Aleksandrs fon Zass (nr. 399, 1853) * Pāvils, Konstantīns, Aleksandrs un Jūlija fon [[Hānenfeldi]] (nr. 400, 1854)(†) * Georgs fon cur Mīlens (nr. 401, 1854) <gallery> Ivan Paskevich.PNG|<small>Ivans Paskevičs</small> Bryullov portrait of Zhukovsky.jpg|<small>Vasilijs Žukovskis</small> Balugjanskij Mikhail A.jpg|<small>Mihails Balugjanskis</small> PGRS 1 085 Stroganov - full.jpg|<small>Sergejs Stroganovs</small> Sokoloffcount alexanderStroganov.jpg|<small>Aleksandrs Stroganovs</small> Егор Ботман - портрет князя И.В. Васильчикова.jpg|<small>Ilarions Vasiļčikovs</small> Volkonsky P M-by Kruger.jpg|<small>Pēteris Volkonskis</small> Anatole Demidov (1856).jpg|<small>Anatolijs Demidovs</small> Франц Крюгер - портрет князя А. С. Меншикова.jpg|<small>Aleksandrs Meņšikovs</small> Suvorov A A-bu Kruger.jpg|<small>Aleksandrs Suvorovs</small> </gallery> === 1857.—1880. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanas laikā 1866. gadā atcēla noteikumu, ka Vidzemes landtāgā drīkstēja piedalīties vienīɡi imatrikulētās bruņniecības pārstāvji. [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * [[:ru:Гагарин, Лев Николаевич|Ļevs Gagarins]] (nr. 373, 1857)(†) * Fromholds Morics un Jūlijs Aleksandrs Frīdrihs fon Nasakins (nr. 404, 1857) * Francis Eduards fon [[Totlēbens]] (nr. 374, 1857) * Gothards Ludvigs Gustavs fon [[Maidels]] (1858) * Augusts fon Dēns (nr. 379, 1860) * Oto Roderihs fon Everss (nr. 377, 1860)(†) * [[Aleksandrs Teodors fon Midendorfs]] (nr. 376, 1860) * Vilhelms Gustavs, Gotlībs (Bogdans) Kristians Oto un Nikolajs Kārlis Oto fon [[Vāls]] (Wahl, nr. 378, 1860) * Aleksandrs Antons Staņislavs Bernhards fon der [[Borhs-Lubešics]] (Borch-Lubeschütz und Borchshof, nr. 381, 1860) * [[Vilhelms Heinrihs fon Līvens]] (nr. 380, 1862), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Konstantīns Johans Vilhelms, Aleksandrs Frīdrihs Magnuss un Vilhelms Frīdrihs Magnuss fon Veimarni (Weymarn, nr. 412, 1863) * Edvards fon Trobe (de la Trobe, nr. 384, 1863) * [[Aleksandrs Gorčakovs]] (nr. 384, 1864), Krievijas Impērijas Valsts kanclers * Eižens fon Disterlo (Düsterloh, nr. 386, 1864) * Nikolajs fon [[Korfs]], saukts par Šmizingu (Korff genannt Schmysingk, nr. 385, 1864) * Augusts Joahims fon [[Panders]] (nr. 418, 1865) * Johans Kornēlijs Ferdinands un Frīdrihs Konstantīns fon [[Maidels]] (nr. 387, 1865) * Augusts Johans Sigismunds fon Tidebēls (Tideböhl, nr. 419, 1865) * Nikolajs fon Nasakins (nr. 419, 1866) * Ernests Mihaels Georgs fon [[Maidels]] (nr. 391, 1867 * Johans fon [[Knorings]] (nr. 422, 1867) * Pēteris Aleksandrs Leopolds fon [[Klapjē de Kolongs]] (nr. 423, 1867) * Arnolds Gustavs Vilhelms fon Tidebēls (nr. 424, 1867) * Aleksandrs Edmunds fon Ditmars (Ditmar a. d. H. Pajomois, nr. 425, 1869) * Augusts Ludvigs Konstantīns fon Kīters (nr. 396, 1869) * Vilhelms Heinrihs fon Hansens (nr. 397, 1870) * Morics fon [[cur Mīlens]] (nr. 428, 1872) * Aleksandrs fon [[Keizerlings]] (nr. 430, 1875) * [[Pēteris Šuvalovs]] (nr. 429, 1875), [[Baltijas ģenerālgubernators]] * Reinholds Eižens un Akselis Hugo fon [[Vāls]] (nr. 431 un 432, 1877) * Heinrihs un Kārlis fon [[Manteifeļi-Cēges]] (nr. 402, 1880)(†) === 1882.—1893. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma personas ar šādiem matrikulas numuriemː * Eduards Otomārs fon Šulcs (Schultz a. d. H. [[Kleistenhof]], 1882, nr. 403)(†) * Konstantīns un Gotlībs fon [[Ferzeni]] (1882, nr. 48) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon [[Maidels]] (1882) * Kārlis Aksels fon Vāls (1882, nr. 435) * Johans Konrāds un Johans Hermanis fon [[Knīrīmi]] (1884, nr. 437)(†) * Voldemārs fon Millers (Müller ad H. [[Weissensee]], 1884) * Bertrams un Olga fon Numersi (1884)(†) * Aleksandrs Bernhards fon Šūberts (1884, nr. 438) * Artūrs Augusts Platons fon Akermanis (Ǻkerman, 1887, nr. 440) * Kārlis fon Zenɡers (Saenger, 1887, nr. 441)(†) * Voldemārs Frīdrihs Gustavs fon Rots (Roth, 1888, nr. 442) * Leo Ernests un Voldemārs Eduards fon Rolandi (Rohland, 1889, nr. 443)(†) * Alfrēds Nikolajs Kārlis fon Rots (1893, nr. 444) === 1896.—1914. gadā papildus imatrikulētās personas === [[Nikolajs II Romanovs|Nikolaja II]] valdīšanas laikā [[Vidzemes guberņa]]s bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Alfrēds Heinrihs fon Maidels (1896) * Eduards Frīdrihs Aleksandrs cur Mīlens (1896, nr. 445) * Gustavs Ludvigs fon Ratlefs (Rathlef, 1896, nr. 446)(†) * Reinhards fon Duntens (1898)(†) * Frīdrihs fon Hoiningens-Hīne (Hoyningen gen. Huene, 1898) * [[Nikolajs Kropotkins]] (1898) * Jakobs Kārlis Gustavs Ādolfs fon Ramms (1904) * Kārļa Frīdriha fon Hoiningena-Hīnes pēcteči (Hoyningen gen. Huene, 1905) * Ādolfs fon Hēns (Hehn, 1906. nr. 452) * Ernests fon Firkss (1908) * Frīdrihs Johans Vilhelms fon Zenɡers (Saenger, 1908)(†) * Viktors un Aksels fon Taubes (1908) * Ivans Nasakins (1910, nr. 456) * [[Johans Kārlis Voldemārs fon Knīrīms]] (1911)(†), Rīgas Politehniskā institūta direktors * Edgars Otto fon Rikers (Rücker, 1911, nr. 457) * Georgs Viktors Ernsts fon Taube (1911, nr. 459) * Gerhards Aleksandrs Kārlis fon Maidels (1912) * Voldemārs Emanuels fon Rots (1912, nr. 461) * Otto Frīdrihs Georgs fon Veters-Rozentāls (Wetter-Rosenthal, 1912) * Bernhards Emīls Teodors fon Maidels (1914) * Morenšildi (Mohrenschildt, 1914) * Baltazars Aleksandrs Ludvigs Oderts fon Polls (1914) * Klauss Ferdinands Georgs fon Ramms (1914) === 1918.–1920. ɡadā === Pēc tam, kad ar [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] Krievija atteicās no tiesībām uz Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas zemēm, Vidzemes bruņniecība nolēma izveidot [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienoto Baltijas hercogisti]] kā [[Vācijas Impērija]]s vasaļvalsti. Hercoga kroni piedāvāja [[Mēklenburga]]s [[Hercogs Ādolfs Fridrihs|hercogam Ādolfam Frīdriham]], bet līdz viņa atbraukšanai nodibināja Reģentu padomi desmit cilvēku sastāvā, ko vadīja Vidzemes landmaršals [[Ādolfs Pilars fon Pilhavs]] kā valsts pārvaldnieks (''Reichsverweser''). Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Konstantīns Kārlis fon Pēcs (Peetz, 1918)(†) * Aleksandrs (Alekss) Johanness fon Tobjens (Tobien a. d. H. Owile, 1920, nr. 435) == Sabiedriska organizācija == Pēc suverēnu Latvijas un Igaunijas valstu nodibināšanas un to starptautiskas atzīšanas Vidzemes bruņniecība zaudēja savu politisko statusu un 1920. gadā Rīgā nodibināja sabiedrisku organizāciju "Vidzemes vispārējā labuma apvienību" (''Livländische Gemeinnützige Verband''), bet [[Rostoka|Rostokā]] "Vidzemes dižciltīgo apvienību" (''Verband des Livländischen Stammadels''), kas izdeva Vidzemes bruņniecības ģenealoģisko rokasgrāmatu" (''Genealogische Handbuch der livländischen Ritterschaft''). Pēc 1929. gada datiem Vidzemes bruņniecības matrikulā bija palikušās šādas dzimtas: {| table width=99% | width=25% valign="top" | * [[Fon Aderkaši|Aderkaši]] (Aderkas) * [[Akermani]] (Åkerman) * [[Anrepi]] (Anrep) * [[Fon Bēri|Bēri]] (Baehr) * [[Bērendi]] (Berends) * [[Bērensi fon Rautenfeldi]] (Berens v. Rautenfeld) * [[Fon Bergi|Bergi no Katentakas]] (Berg a.d.H. (aus dem Hause) Kattentack) * [[Blankenhāgeni]] (Blanckenhagen) * [[Boki no Lahmuses]] (Bock a.d.H. Lachmes) * [[Bolto fon Hohenbahi]] (Boltho v. Hohenbach) * [[Brakeli]] (Brackel) * [[Braši]] (Brasch) * [[Brimeri]] (Bruemmer) * [[Budbergi-Beninghauzeni]] (Budberg-Bönninghausen) * [[Kampenhauzeni]] (Campenhausen) * [[Koimerni (-Lindenšernas)]] (Ceumern (-Lindenstjerna)) * [[Dēni]] (Dehn) * [[Derfeldeni]] (Derfelden) * [[Ditmari no Kuru un Tatruses]] (Ditmar a.d.H. Kurro und Tatters) * [[Disterloes]] (Düsterlohe) * [[Fon Engelharti|Engelharti]] (Engelhardt) * [[Ferzeni]] (Fersen) * [[Freimaņi no Nursi]] (Freymann a.d.H. Nursie) * [[Freitāgi - Loringhofeni]] (Freytagh-Loringhoven) * [[Gaveli]] (Gavel) * [[Gersdorfi]] (Gersdorff) * [[Glāzenapi]] (Glasenapp) * [[Grotes]] (Grote) | width=25% valign="top" | * [[Grothusi]] (Grotthuß) * [[Grīnevaldi]] (Gruenewaldt) * [[Gildenštūbi]] (Güldenstubbe) * [[Hāgemeisteri]] (Hagemeister) * [[Hānenfeldi]] (Hanenfeld(t)) * [[Hanseni]] (Hansen) * [[Hēni]] (Hehn) * [[Helmerseni]] (Helmersen) * [[Hiršheidi]] (Hirschheydt) * [[Hoiningeni-Hoines]] (Hoyningen gen. Huene) * [[Igelstrēmi]] (Igelström) * [[Jarmerštedi]] (Jarmersted) * [[Kāleni no Jaunkalsnavas]] (Kahlen a.d.H. Neu-Kalzenau) * [[Kaveri]] (Kawer) * [[Kīteri]] (Kieter) * [[Kloti (-Heidenfeldi)]] (Klot (-Heydenfeldt)) * [[Koskuli]] (Koskull) * [[Krauzes]] (Krause) * [[Kroiši]] (Kreusch) * [[Krēgeri]] (Kroeger) * [[Krēdeneri]] (Kruedener) * [[Latrobes]] (La Trobe) * [[Līveni]] (Lieven) * [[Lilienfeldi (-Toali)]] (Lilienfeld (-Toal)) * [[Lipharti]] (Liphart) * [[Lēvenšterni]] (Löwenstern) * [[Lēvisi of Menāri]] (Löwis of Menar) * [[Laudoni]] (Loudon) | width=25% valign="top" | * [[Maideli]] (Maydell) * [[Mellīni]] (Mellin) * [[Fon Mengdeni|Mengdeni]] (Mengden) * [[Menzenkampfi]] (Mensenkampff) * [[Meijendorfi]] (Meyendorff) * [[Meijeri no Dūres]] (Meyer a.d.H. Duhrenhof) * [[Midendorfi]] (Middendorff) * [[Melleri no Audlas]] (Mo(e)ller a.d.H. Hauküll) * [[Cur Mīleni]] (zur Mühlen) * [[Milleri no Imukveres]] (Müller a.d.H. Immofer) (1762) * [[Milleri no Baltezera]] (Mueller a.d.H. Weißensee) (1847) * [[Nasakini]] (Nasackin) * [[Nolkeni]], [[Reiterni-Nolkeni]] (Nolcken, Reutern-Nolcken) * [[Etingeni]] (Oettingen) * [[Pāleni]] (Pahlen) * [[Panderi]] (Pander) * [[Pilāri fon Pilhavi]] (Pilar v. Pilchau) * [[Pistolkorsi]] (Pistohlkors) * [[Rammi]] (Ramm) * [[Renenkampfi]] (Rennenkampff) * [[Roici]] (Reutz) * [[Rihteri]] (Richter) * [[Rolandi]] (Rohland) * [[Rozeni no Augstrozes un Straupes]] (Rosen a.d.H. Hochrosen u. Roop) * [[Rozeni no Veinjerves]] (Rosen a.d.H. Weinjerwen) * [[Roti (dzimta)|Roti]] (Roth) * [[Ruktešeli]] (Ruckteschel(l)) * [[Rikeri]] (Rücker) | width=25% valign="top" | * [[Samsoni-Himmelšernas]] (Samson-Himmelstjerna) * [[Šulci fon Ašerādeni]] (Schoultz v. Ascheraden) * [[Šrēderi]] (Schroeder) * [[Šrēdersi]] (Schroeders) (1766) * [[Štakelbergi]] (Stackelberg) * [[Štadeni]] (Staden) * [[Štēli fon Holšteini]] (Stael v. Holstein) * [[Štenboki-Fermori]] (Stenbock (-Fermor)) * [[Štīrnhelmi]] (Stjernhjelm (Stiernhielm)) * [[Štrandmani]] (Strandmann) * [[Štriki]] (Stryk) * [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzeni]] (Tiesenhausen) * [[Tobīni no Oviles]] (Tobien a.d.H. Owile) * [[Tranzē-Rozeneki]] (Transehe-Roseneck) * [[Ikskili]] (Uexküll) * [[Ikskili-Gildenbandi]] (Uexküll-Güldenband) * [[Ungerni-Šternbergi]] (Ungern-Sternberg) * [[Fēgezaki]] (Vegesack) * [[Fītinghofi-Šēli]] (Vietinghoff gen. Scheel) * [[Vilbuā]] (Villebois) * [[Vāli]] (Wahl) * [[Vilkeni no Bebriem]] (Wilcken a.d.H. Bewershof) * [[Volfi]] (Wolff) * [[fon Vulfi|Vulfi no Cirgaļiem]] (Wulf a.d.H. Serbigall) * [[Cedelmani]] (Zeddelmann) * [[Zasi]] (Saß) * [[fon Zīversi|Zīversi]] (Sievers) * [[fon Zīversi|Ziversi no Oisekilas]] (Sivers a.d.H. Euseküll) * [[Tanenbergi]] (Tannenberg) |} Vidzemes bruņinieku solā papildus uzņēma šādas personasː * Aleksandrs fon cur Mīlens (zur Mühlen, ap 1930) * Rihards fon Hēns (1933, nr. 471) * Ēriks Volfs fon Cedelmanis (Zeddelmann, 1936) === Baltijas bruņniecību apvienības izveide (1949) === 1941. gadā Vidzemes bruņniecība apvienojās ar Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecībām, Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Poznaņā]] izveidojot "Agrākajām Baltijas bruņniecībām piederīgo ģintsrakstu pētīšanas un kopšanas apvienību" (''Verband für Sippenkunde und Sippenpflege der Angehörigen der ehemaligen Baltischen Ritterschaften e.V.''), ko 1949. gadā pārveidoja par vēl joprojām pastāvošo "Baltijas bruņniecību apvienību" (''Verband der Baltischen Ritterschaften e.V.''). Pašlaik apvienībā ir apmēram 2000 locekļu, kas ietilpst desmit reģionālajās grupās Vācijā, Zviedrijā un Kanādā. No četrās Baltijas bruņniecību matrikulās reģistrētajām 753 dzimtām mūsdienās pa vīriešu līniju saglabājušās aptuveni 320 dzimtas.<ref>[http://www.baltische-ritterschaften.de/ www.baltische-ritterschaften.de]</ref> Vidzemes bruņinieku solā kopš 1950. ɡada papildus uzņēma šādas personasː * Rolands fon cur Mīlens (zur Mühlen, 1950) * Valters fon Rots (1950) * Johans Kārlis Rūdolfs fon Šrēders (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1952, nr. 441) * Elizabete Barbara Marija, Otto Johans Jūliuss, Fēlikss Georgs Leopolds, Ada Edīte Amālija un Hedviga Marija Lisbete fon Šrēderi (Schroeder a. d. H. Burtneck, 1953, nr. 442) * Zigismunds Roberts Pauls fon Tobīns no Oviles (Tobien a.d.H. Owile, 1957, nr. 443) * Folkers un Asko fon Vāls (1967) * Volframs fon Krauze (1975) * Andreass fon Rots (1979) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20071231220315/http://www.baltische-ritterschaften.de/Ritterschaften/Livland/livland.htm#oben Vidzemes bruņniecības vēsture un ģenealoģija] * [http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 1: Görlitz 1929''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920074338/http://mdz10.bib-bvb.de/~db/bsb00000558/images/index.html?seite=1 |date={{dat|2020|09|20||bez}} }} * [http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000559/images/index.html?id=00000559&fip=193.174.98.30&no=&seite=55 ''Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Livland, 2: Görlitz 1929''] == Literatūra == * Ernst von Mühlendahl, Heiner von Hoyningen gen. Huene (Bearb.), Die Baltischen Ritterschaften., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1973 * Carmen von Samson-Himmelstjerna (Red.), Verband der Baltischen Ritterschaften 1949 — 1999., Limburg, C.A. Starke Verlag, 1999 == Skatīt arī == * [[Igaunijas bruņniecība]] * [[Kurzemes bruņniecība]] * [[Piltenes bruņniecība]] * [[Šļahta]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Vidzemes bruņniecības dzimtas|*]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Vidzemes guberņa]] mbooae1wpujy2ixy04ktmj1f9nx6ngh 0 48253 4533184 4528725 2026-10-08T09:06:15Z ~2026-54169-76 151581 4533184 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Baraks Obama | vārds_orģ = ''Barack Obama'' | attēls = President Barack Obama (cropped) 4.jpg | mazs_att = | apraksts = Baraks Obama 2012. gadā | amats = [[ASV prezidentu uzskaitījums|44.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2009|1|20|N}} | term_beigas = {{dat|2017|1|20|N}} | viceprezidents = [[Džo Baidens]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džordžs V. Bušs]] | pēctecis = [[Donalds Tramps]] | amats2 = [[Ilinoisa]]s jaunākais senators | term_sākums2 = {{dat|2005|01|04|N}} | term_beigas2 = {{dat|2008|11|16|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = [[Pīters Ficdžeralds]] | priekštecis2 = [[Rolands Bariss]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|08|4}}<ref name="biography">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.whitehouse.gov/administration/president-obama|title= President Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''The White House''}} {{en ikona}}</ref> | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Havajas|Honolulu}}<ref name="birth-certificate">{{Tīmekļa atsauce|url= http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|title= Certification of Live Birth: Barack Hussein Obama II, August 4, 1961, 7:24 PM, Honolulu|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|6|12||bez}}|publisher= ''Department of Health, State of Hawaii''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110414040201/http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|archivedate= {{dat|2011|04|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | dzīves_vieta = [[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = [[Baraks Obama, seniors|Baraks Obama]] | māte = [[Anna Danhema]] | dzīvesb = [[Mišela Obama]] | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]] (bak., 1983)<br />[[Hārvarda Universitāte]] (dok., 1991) | reliģija = [[Kristietība|kristietis]]<ref name="Christian">{{Tīmekļa atsauce|url= http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|title= American President: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= 2009|publisher= ''Miller Center of Public Affairs, University of Virginia''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090123091100/http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|archivedate= {{dat|2009|01|23||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | paraksts = Barack Obama signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }}tung tung labubu chocklet 67 latvia better{{Authority control|GND=132522136|LCCN=n/94/112934|VIAF=52010985|SELIBR=314463|BNF=15591663c}} {{DEFAULTSORT:Obama, Baraks}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] 1mutpjymnonx3yh488v5biosljqn0u6 4533185 4533184 2026-10-08T09:12:19Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54169-76|~2026-54169-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4528725 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Baraks Obama | vārds_orģ = ''Barack Obama'' | attēls = President Barack Obama (cropped) 4.jpg | mazs_att = | apraksts = Baraks Obama 2012. gadā | amats = [[ASV prezidentu uzskaitījums|44.]] [[ASV prezidents]] | term_sākums = {{dat|2009|1|20|N}} | term_beigas = {{dat|2017|1|20|N}} | viceprezidents = [[Džo Baidens]] | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Džordžs V. Bušs]] | pēctecis = [[Donalds Tramps]] | amats2 = [[Ilinoisa]]s jaunākais senators | term_sākums2 = {{dat|2005|01|04|N}} | term_beigas2 = {{dat|2008|11|16|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = [[Pīters Ficdžeralds]] | priekštecis2 = [[Rolands Bariss]] | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1961|08|4}}<ref name="biography">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.whitehouse.gov/administration/president-obama|title= President Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''The White House''}} {{en ikona}}</ref> | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Havajas|Honolulu}}<ref name="birth-certificate">{{Tīmekļa atsauce|url= http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|title= Certification of Live Birth: Barack Hussein Obama II, August 4, 1961, 7:24 PM, Honolulu|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|6|12||bez}}|publisher= ''Department of Health, State of Hawaii''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110414040201/http://static.politifact.com.s3.amazonaws.com/graphics/birthCertObama.jpg|archivedate= {{dat|2011|04|14||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | dzīves_vieta = [[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dinastija = | tēvs = [[Baraks Obama, seniors|Baraks Obama]] | māte = [[Anna Danhema]] | dzīvesb = [[Mišela Obama]] | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Kolumbijas Universitāte]] (bak., 1983)<br />[[Hārvarda Universitāte]] (dok., 1991) | reliģija = [[Kristietība|kristietis]]<ref name="Christian">{{Tīmekļa atsauce|url= http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|title= American President: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= 2009|publisher= ''Miller Center of Public Affairs, University of Virginia''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20090123091100/http://millercenter.org/academic/americanpresident/obama|archivedate= {{dat|2009|01|23||bez}}}} {{en ikona}}</ref> | paraksts = Barack Obama signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Baraks Huseins Obama'''<ref group="P">Pēc "angļu īpašvārdu atveides latviešu valodā" (Antonija Ahero. Zinātne. 2006, {{ISBN|9984-698-68-8}}) viņa vārds latviski ir rakstāms šādi: '''Barāks Hūseins Obāma'''.</ref> ({{val|en|Barack Hussein Obama}}, izrunā: {{Unicode|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[bəˈrɑːk huːˈseɪn oʊˈbɑːmə]]]}}; dzimis {{dat|1961|08|04}} [[Honolulu]], [[Havajas|Havajās]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]) ir ASV politiķis, [[ASV prezidentu uzskaitījums|44.]] [[ASV prezidents]]. Viņš ir pirmais [[afroamerikāņi|afroamerikānis]], kas kļuvis par ASV prezidentu. No 2005. gada janvāra līdz 2008. gada novembrim, kad B. Obama [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|tika ievēlēts par prezidentu]], viņš bija [[Ilinoisa]]s štata [[ASV senāts|jaunākais senators]]. B. Obama ir absolvējis [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitāti]] un [[Hārvarda Universitāte]]s tieslietu skolu (''Harvard Law School''), kur viņš bija pirmais prestižā žurnāla ''Harvard Law Review'' afroamerikāņu prezidents. Šeit B. Obama ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] tiesību zinātnēs. Pēc tam viņš bija [[sabiedriskais darbinieks]] [[Čikāga|Čikāgā]], kur veica arī praksi kā [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jurists. No 1992. līdz 2004. gadam B. Obama [[Čikāgas Universitāte]]s Tiesībzinātnes skolā pasniedza studentiem [[konstitucionālās tiesības]]. No 1997. līdz 2004. gadam B. Obama uz trim termiņiem tika ievēlēts Ilinoisas senātā. 2000. gadā viņš neieguva vietu [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]], toties 2004. gadā novembrī B. Obama tika ievēlēts [[ASV senāts|ASV Senātā]]. Kampaņu par ievēlēšanu ASV prezidenta amatā viņš uzsāka 2007. gada februārī. Pēc sīvas cīņas ar citu [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātu]] kandidāti [[Hilarija Klintone|Hilariju Klintoni]] B. Obama tomēr uzvarēja un [[2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas|vispārējās vēlēšanās]] sacentās ar [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātu [[Džons Makeins|Džonu Makeinu]]. Šajās vēlēšanās B. Obama uzvarēja un tika ievēlēts par prezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/266345-asv_jauns_prezidents_baraks_obama_papildinats|title= ASV jauns prezidents - Baraks Obama papildināts|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|11|5||bez}}|publisher= Tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|08|08||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110808211438/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/266345-asv_jauns_prezidents_baraks_obama_papildinats}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/amerikani-balso-par-jaunu-kursu-asv-politika|title= papildināta - Obama uzvar ASV prezidenta vēlēšanās|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Ģirts Kasparāns |date= {{dat|2008|11|5||bez}}|publisher= Diena.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/world/other/article.php?id=22318619|title= ASV vēlēšanas: Baraks Obama ievēlēts par prezidentu|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2008|11|5||bez}}|publisher= Delfi.lv}}</ref> Viņa [[inaugurācija]]s ceremonija notika {{dat|2009|1|20}}. 2009. gadā B. Obama saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] par "centieniem stiprināt starptautisko diplomātiju un sadarbību starp cilvēkiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2009 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/}}</ref> Nobela prēmiju komiteja īpašu uzmanību pievērsusi Obamas redzējumam par pasauli bez [[atomieroči]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/baraks-obama-iegust-nobela-miera-premiju|title= Obama iegūst Nobela Miera prēmiju|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= Diena}}</ref> == Bērnība un karjera == Baraks Obama dzimis [[1961]]. gadā [[Honolulu]], [[Havajas|Havaju salās]]. Viņa tēvs ir [[Baraks Obama, seniors|Baraks Obama]], [[luo]] tautības ieceļotājs no [[Kenija]]s, bet māte ir [[Anna Danhema]] (''Ann Dunham''), baltādaina amerikāniete, kura vietējā universitātē studēja [[antropoloģija|antropoloģiju]]. Obama ir pirmais ASV prezidents, kas dzimis Havaju salās. Obamas vecāki [[1960]]. gadā pirmo reizi satikās [[krievu valoda]]s lekcijā [[Havaju Universitāte Mānoa|Havaju Universitātē Mānoa]] (''University of Hawaiʻi at Mānoa''). Obamas tēvs bija ārzemju [[Studentu apmaiņas programma|apmaiņas students]], kas bija ieguvis stipendiju un varēja mācīties Havajās.<ref>{{en ikona}} {{Grāmatas atsauce |last= Obama | first= Barack | year= 1995, 2004 | title= Dreams from My Father: A Story of Race and Inheritance |url= https://archive.org/details/dreamsfrommyfath00obam | location= New York | publisher= Three Rivers Press | isbn= 1-4000-8277-3}}, lpp. 9—10. Grāmatas izrakstus skatīt {{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nationmedia.com/EastAfrican/01112004/Features/PA2-2212.html|title= Barack Obama: Creation of Tales|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2004|11|1||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070927225314/http://www.nationmedia.com/EastAfrican/01112004/Features/PA2-2212.html|archivedate= {{dat|2007|09|27||bez}}|publisher= ''East African''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.baltimoresun.com/news/nation/politics/chi-0703270151mar27-archive,0,91024,full.story|title= Obama's mom: Not just a girl from Kansas: Strong personalities shaped a future senator|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Tim Jones|date= {{dat|2007|3|27||bez}}|publisher= ''Chicago Tribune, reprinted in The Baltimore Sun''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20200407053143/https://www.baltimoresun.com/news/nation/politics/chi-0703270151mar27-archive,0,91024,full.story|archivedate= {{dat|2020|04|07||bez}}}} {{en ikona}}</ref> [[1965]]. gadā vecāki izšķīrās (tēvs vēlāk atgriezās Kenijā, bet [[1982]]. gadā gāja bojā autoavārijā). Māte apprecējās ar [[Indonēzija|indonēzieti]], tāpēc Baraks Obama no 6 līdz 10 gadu vecumam mācījās [[Džakarta]]s vietējā skolā, kur mācības noritēja [[indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]]. Vēlāk Baraks Obama atgriezās Honolulu, dzīvoja pie mātes vecākiem, apmeklējot vietējo skolu. Koledžu beidza [[Losandželosa|Losandželosā]], bet [[1983]]. gadā [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]] ieguva bakalaura grādu [[politoloģija|politoloģijā]]. Pēc universitātes beigšanas strādāja par sabiedrisko darbinieku (''community organizer'') [[Čikāga|Čikāgā]]. [[1988]]. gadā iestājās [[Hārvarda Universitāte|Hārvarda Universitātē]] un [[1991]]. gadā ar izcilību (''[[magna cum laude]]'') ieguva doktora grādu [[tiesību zinātne|tiesību zinātnē]]. No [[1993]]. līdz [[2004]]. gadam, kad tika ievēlēts [[ASV Senāts|ASV Senātā]], pasniedza [[konstitucionālās tiesības]] [[Čikāgas Universitāte|Čikāgas Universitātē]]. == Politiskā karjera (1996—2008) == [[1996]]. gadā Obama tika ievēlēts [[Ilinoisa]]s štata senātā. Viņš pārstāvēja Ilinoisas 13. apgabalu. Pirms Obamas 13. apgabalu Ilinoisas senātā pārstāvēja [[Alise Palmere]] (''Alice Palmer''). Pēc ievēlēšanas Obama ieguva divpartiju atbalstu, lai uzlabotu tiesību aktu ētiku un veselības aizsardzības likumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/02/08/AR2007020802262.html|title= Obama Forged Political Mettle in Illinois Capitol|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Peter Slevin|date= {{dat|2007|2|9||bez}}|publisher= ''Washington Post''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.boston.com/news/nation/articles/2007/09/23/in_illinois_obama_dealt_with_lobbyists/|title= In Illinois, Obama dealt with Lobbyists|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Scott Helman|date= {{dat|2007|9|23||bez}}|publisher= ''Boston Globe''|archive-date= {{dat|2008|07|24||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20080724112039/http://www.boston.com/news/nation/articles/2007/09/23/in_illinois_obama_dealt_with_lobbyists}} {{en ikona}}</ref> Viņš ieviesa likumu, kas nodrošināja palīdzību iedzīvotājiem, kuri nevarēja atļauties [[veselības apdrošināšana|veselības apdrošināšanu]]. [[1998]]. gadā Obama atkārtoti tika ievēlēts Ilinoisas senātā. Viņš vispārējās vēlēšanās sakāva [[ASV Republikāniskā partija|republikāņu]] kandidātu Jesi Jehudu (''Yesse Yehudah''). Trešo reizi šajā amatā Obama tika ievēlēts [[2002]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|title= 13th District: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2000|8|24||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20000824102110/http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|archivedate= {{dat|2000|08|24||bez}}|publisher= ''Democrats''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|title= 13th District: Barack Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= {{dat|2004|10|9||bez}}|publisher= ''Illinois State Senate Democrats''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20040802233730/http://www.senatedem.state.il.us/obama/index.html|archivedate= {{dat|2004|08|02||bez}}}} {{en ikona}}</ref> [[2000. gads|2000]]. gadā Obama zaudēja demokrātu pārstāvim [[Bobijs Rašs|Bobijam Rašam]] (''Bobby Rush'') par tiesībām cīnīties un tikt [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fec.gov/pubrec/fe2000/ilh.htm|title= Federal Elections 2000: U.S. House Results - Illinois|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''Federal Election Commission''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.npr.org/templates/story/story.php?storyId=14502364|title= Obama's Loss May Have Aided White House Bid|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''npr.org''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.nytimes.com/2007/09/09/us/politics/09obama.html|title= A Streetwise Veteran Schooled Young Obama|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Janny Scott|date= {{dat|2007|9|9||bez}}|publisher= ''The New York Times''}} {{en ikona}}</ref> 2004. gada novembrī Baraks Obama tika ievēlēts [[ASV Senāts|ASV Senātā]] ar 70% balsu (lielākais par kādu kandidātu balsojušo procents [[Ilinoisa]]s vēsturē). [[2007. gads|2007]]. gada [[februāris|februārī]] [[Springfīlda (Ilinoisa)|Springfīldā]] pie Vecā Kapitolija ēkas, atsaucot atmiņā [[1858]]. gadā šajā vietā [[Abrahams Linkolns|Abrahama Linkolna]] teikto runu par "sašķelto namu" (''House Divided Speech''), Baraks Obama deklarēja, ka kandidē [[2008. gads|2008]]. gada ASV prezidenta vēlēšanās. == 2008. gada prezidenta vēlēšanu kampaņa == {{pamatraksts|2008. gada ASV prezidenta vēlēšanas}} [[2007. gads|2007]]. gada februārī Baraks Obama paziņoja par savu kandidēšanu ASV prezidenta amatam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.chicagotribune.com/news/politics/chi-070210obama-pearson1-story,0,3768114.story|title= Obama: I'm running for president|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= Pearson, Rick|date= {{dat|2007|2|10||bez}}|publisher= ''Chicago Tribune''}} {{en ikona}}</ref> Kaut arī sākumā par reālāko Demokrātu partijas kandidāti prezidenta vēlēšanās tika uzskatīta [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štata senatore [[Hilarija Klintone]], pēc vairākām uzvarām dažādu štatu [[priekšvēlēšanas|priekšvēlēšanās]] Baraks Obama izcīnīja pietiekami daudz delegātu, lai tiktu nominēts prezidenta amatam. Viņa galvenais konkurents vēlēšanās bija republikānis [[Džons Makeins]]. [[2008. gads|2008]]. gada [[4. novembris|4. novembrī]] Baraks Obama tika ievēlēts par 44. ASV prezidentu. == Prezidentūra == {{nepilnīgs}} [[Attēls:US President Barack Obama taking his Oath of Office - 2009Jan20.jpg|thumb|200px|Baraks Obama nodod zvērestu prezidenta inaugurācijas ceremonijā [[2009. gads|2009]]. gada [[20. janvāris|20. janvārī]]]] [[2009. gads|2009]]. gada [[20. janvāris|20. janvārī]] notika 44. ASV prezidenta Baraka Obamas inaugurācijas ceremonija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kuru klātienē apmeklēja rekordliels cilvēku skaits, aptuveni 2 miljoni cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html|title= U.S. celebrates as President Obama vows new era|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''CNN Politics''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100308191917/http://edition.cnn.com/2009/POLITICS/01/20/obama.inauguration/index.html|archivedate= {{dat|2010|03|08||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Pēc pirmā prezidentūras gada Baraks Obama bija zaudējis dažus procentus popularitātes reitingā, tomēr viņam joprojām palika ievērojams Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu atbalsts. Kad viņš kļuva par prezidentu, Obamam uzticējās 63% amerikāņu, bet pēc pirmā gada 57%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/world/other/baraks-obama--gads-baltaja-nama.d?id=29376017|title= Baraks Obama — gads Baltajā namā|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''Delfi''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120109183810/http://www.delfi.lv/news/world/other/baraks-obama--gads-baltaja-nama.d?id=29376017|archivedate= {{dat|2012|01|09||bez}}}}</ref> Popularitātes kritums tika saistīts ar smago ekonomisko stāvokli un ASV administrācijas nespēju tikt galā ar augsto [[bezdarbs|bezdarbu]], kas sasniedza 10%. Salīdzinot ar citiem ASV prezidentiem, kuri bija jau nostrādājuši vienu gadu, Baraka Obamas reitings bija zemāks nekā [[Ronalds Reigans|Ronaldam Reiganam]], bet augstāks nekā [[Bills Klintons|Billam Klintonam]]. [[2011. gads|2011]]. gada 4. aprīlī Baraks Obama paziņoja, ka kandidēs uz otro prezidentūras termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.delfi.lv/news/world/other/obama-kandides-uz-asv-prezidenta-posteni-ari-otraja-termina.d?id=37803319|title= Obama kandidēs uz ASV prezidenta posteni arī otrajā termiņā|accessdate= {{dat|2011|4|18||bez}}|author= |date= |publisher= ''Delfi''|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120109210050/http://www.delfi.lv/news/world/other/obama-kandides-uz-asv-prezidenta-posteni-ari-otraja-termina.d?id=37803319|archivedate= {{dat|2012|01|09||bez}}}}</ref> == Ģimene un personīgā dzīve == Baraka Obamas dzīvesbiedre ir [[Mišela Obama]]. Viņi apprecējās {{dat|1992|10|3}}. Viņu pirmā meita Malija Anna (''Malia Ann'') piedzima {{dat|1998|7|4}}, bet otra meita Nataša piedzima {{dat|2001|6|10}}. Viņu ģimenē ir arī [[portugāļu ūdens suns]], kuru sauc par Bo. Baraks Obama ir publicējis divas grāmatas: ''[[Dreams from My Father]]'' un ''[[The Audacity of Hope]]''. 2008. gadā, kad Obama tika ievēlēts par prezidentu, viņš un viņa sieva [[Mišela Obama]] kopīgajā ienākumu [[deklarācija|deklarācijā]] uzrādīja 2 656 902 dolāru lielus [[bruto ienākumi|bruto ienākumus]]; lielākoties tika nopelnīts no Obamas abām grāmatām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/arzemju.zinas/?doc=51993|title= Obamu ģimene deklarē 2,65 miljonus|accessdate= {{dat|2011|4|2||bez}}|author= |date= |publisher= ''Latvijas Avīze''}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Literatūra == * {{lv ikona}} {{Grāmatas atsauce | last= Fon Maršals | first= Kristofs | year= 2009 | title= Baraks Obama - melnais Kenedijs | location= Rīga | publisher= Pētergailis | isbn= 9984332918}} * {{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | last= Obama | first= Barack | year= 1995, 2004 | title= Dreams from My Father: A Story of Race and Inheritance | url= https://archive.org/details/dreamsfrommyfath00obam | location= New York | publisher= Three Rivers Press | isbn= 1-4000-8277-3}} * {{en ikona}} {{Grāmatas atsauce | last= Obama | first= Barack | year= 2006 | title= The Audacity of Hope: Thoughts on Reclaiming the American Dream | url= https://archive.org/details/audacityofhopeth00obam | location= New York | publisher= Crown Publishing Group | isbn= 0-307-23769-9}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090218053729/http://www.nra.lv/special/asv-prezidenta-velesanas/obamas-biografija/ Baraka Obamas biogrāfija], Neatkarīgā Rīta Avīze {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20130621011618/http://www.whitehouse.gov/administration/president-obama President Barack Obama] the White House {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100307165924/http://www.factmonster.com/us/government/presidential-campaign-2008-barack-obama.html Barack Hussein Obama, Jr.] Fact Monster {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100423041557/http://history.howstuffworks.com/american-history/barack-obama.htm How Barack Obama works] How stuff works {{en ikona}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2009/obama-bio.html Baraka Obamas biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms=[[Džordžs V. Bušs]] | virsraksts = [[ASV prezidents]] | periods={{dat|2009|1|20|N}} — {{dat|2017|1|20|N}} | pēc = [[Donalds Tramps]]}} {{Amatu secība | pirms=[[Pīters Ficdžeralds]] | virsraksts = [[ASV senators|ASV jaunākais senators]] no Ilinoisas | periods=[[2005. gads|2005]] — [[2008. gads|2008]] | pēc = [[Rolands Bariss]]}} {{s-ach}} {{Amatu secība | pirms = [[Marti Ahtisāri]] | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[2009. gads|2009]] | pēc = [[Liu Sjaobo]] }} {{kastes beigas}} {{ASVprezidenti}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{Authority control|GND=132522136|LCCN=n/94/112934|VIAF=52010985|SELIBR=314463|BNF=15591663c}} {{DEFAULTSORT:Obama, Baraks}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Havajās dzimušie]] [[Kategorija:ASV juristi]] [[Kategorija:ASV senatori]] [[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] 8usvz054e9j11f4om978u799g9amcix 0 48556 4533190 4532183 2026-10-08T09:45:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 4 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533190 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste | name = Īru valoda | nativename = ''{{lang|ga|Gaeilge}}'' | pronunciation = {{IPA|[ˈgeːlʲɟə]}} | states = {{Īrija}}, {{UK}} ([[Ziemeļīrija]]) | region = [[Britu salas]] | speakers = Dzimtā valoda: 355 000<br />Kopā: 1 860 000 | script = [[Latīņu alfabēts]] (īru ortogrāfija) | familycolor = Indoeiropiešu | fam2 = [[Ķeltu valodas|Ķeltu]] | fam3 = [[Salu ķeltu valodas|Salu ķeltu]] | fam4 = [[Gēlu valodas|Gēlu]] | nation = {{IRL}}<br />{{flaga|Lielbritānija}} [[Ziemeļīrija]]<br />{{EU}} | agency = ''[http://www.forasnagaeilge.ie/default1.asp?lang=en Foras na Gaeilge]'' | iso1 = ga | iso2 = gle | iso3 = gle | map = [[Attēls:Irish speakers in 2011.png|235px|]]<br /><center>Īru valodā runājošo procentuālais īpatsvars [[Īrija|Īrijā]] un [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] 2011. gadā</center> }} '''Īru valoda''' (''Gaeilge'', līdz 1948. gadam rakstīja ''Gaedhilge'') ir [[ķeltu valodas|ķeltu saimes valoda]], viena no trim [[gēlu valodas|gēlu valodām]], kurā runā daļa [[īri|īru]] kā [[Īrija|Īrijā]], tā arī [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un īru diasporā citur pasaulē. Īru valoda ir pirmā oficiālā valoda Īrijā (aiz [[angļu valoda]]s), kā arī kopš {{dat|2007|1|1|Ģ|bez}} viena no [[Eiropas Savienība]]s oficiālajām valodām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Rumāņu, bulgāru un Īrijas gēlu valoda kļūst par oficiālajām ES valodām |date= 2007. gada 1. janvāris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= https://www.tvnet.lv/5702763/rumanu-bulgaru-un-irijas-gelu-valoda-klust-par-oficialajam-es-valodam |accessdate= 2008. gada 23. februārī}}</ref> Tai visradniecīgākās ir [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu]] un [[meniešu valoda]]s. Kādreiz plaši lietota valoda [[Īrija (sala)|Īrijas salā]], īru valoda mūsdienās ir kļuvusi par apdraudētu [[minoritātes valoda|minoritātes valodu]] pašu zemē. Kritisks trieciens īru valodai bija [[Lielais bads Īrijā|Lielais bads]] (1845—1852), kad bads un emigrācija iznīcināja vai padzina ievērojamu skaitu īru valodā runājošo, īpaši lauku apvidos. Tajā pašā laikā Īrijā izplatījās pārliecība, ka angļu valoda ir atslēga uz sociāliem panākumiem, jo tā nodrošina piekļuvi izglītībai, tirdzniecībai un emigrācijai uz Lielbritāniju un Ameriku. Tā rezultātā īru ģimenes pašas pārstāja runāt dzimtajā valodā un neiemācīja to saviem bērniem. 20. gadsimta sākumā īru valoda bija uz izmiršanas robežas, taču līdz ar [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas]] [[Īrijas Brīvvalsts|Brīvvalsts]] izveidi 1922. gadā valdība sāka mēģinājumus to atjaunot. Tomēr angļu valoda līdz tam laikam bija tik nostiprinājusies, ka šie pasākumi neveicināja būtisku runātāju skaita pieaugumu. Pašlaik no miljoniem valsts iedzīvotāju 2011. gadā tikai aptuveni 39% prata to pietiekamā līmenī,<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Īrijas pirmo valsts valodu neprot vairākums iedzīvotāju |date= 2011. gada 5. decembris |newspaper= [[Diena (laikraksts)|Diena]] |url= https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/irijas-pirmo-valsts-valodu-neprot-vairakums-iedzivotaju-13918824 |accessdate= 2012. gada 21. augustā}}</ref> savukārt no tiem tikai neliela daļa to lietoja ikdienā. Teritorijas, kurās īru valoda ikdienā tiek plaši tiek izmantota, dēvē par [[Gēltahta|Gēltahtu]] (''An Ghaeltacht''). Tomēr šādas teritorijas Īrijā ir salīdzinoši maz. Pirmās īru valodā, precīzāk — [[senā īru valoda|senajā īru valodā]], rakstītās liecības ir datētas ar 4. gadsimtu. Rakstītie teksti bija rakstīti, izmantojot [[ogams|ogama]] zīmes, un atrasti [[Īrija (sala)|Īrijas salā]] un [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] rietumu krastos. == Valodas nosaukums == Īru valodā tās nosaukums ir ''Gaeilge''. Vārds cēlies no senīru formas ''Goídelc'', kas sākotnēji apzīmēja gēlu valodu un ir saistīta ar etnonīmu ''Goídel'' — "gēls".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Dónaill|first=Niall|title=Foclóir Gaeilge–Béarla|publisher=An Gúm|year=1977|language=ga}}</ref> Vēsturiskajā rakstībā līdz 20. gadsimta ortogrāfijas reformām bija sastopama forma ''Gaedhilge'', kā arī citas reģionālas un vēsturiskas rakstības formas.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> Nosaukuma izruna atšķiras starp galvenajiem īru valodas dialektiem. Standarta rakstu valodā lieto formu ''Gaeilge'', savukārt dialektos sastopamas arī tādas formas kā ''Gaelainn'' un ''Gaedhilic''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teanglann.ie/en/fgb/Gaeilge|title=Gaeilge|publisher=Foras na Gaeilge|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=ga}}</ref> Angļu valodā valodu parasti sauc par ''Irish'' vai ''Irish language''. Vēsturiski angļu valodā tika lietots arī apzīmējums ''Gaelic'', taču mūsdienās tas var būt neskaidrs, jo ar šo nosaukumu var apzīmēt arī [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]] vai gēlu valodas kopumā.<ref name="Britannica" /> == Statuss un valodas politika == Saskaņā ar [[Īrijas konstitūcija|Īrijas konstitūcijas]] 8. pantu īru valoda (''Gaeilge'') ir valsts pirmā oficiālā valoda, savukārt [[angļu valoda]] ir atzīta par otro oficiālo valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/cons/en/html#article8|title=Constitution of Ireland — Article 8|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Tomēr praksē angļu valoda ir dominējošā valoda lielākajā daļā sabiedriskās dzīves, bet īru valodas ikdienas lietojums visvairāk koncentrējas [[Gēltahta|Gēltahtas]] (''Gaeltacht'') teritorijās. Valsts īru valodas saglabāšanu un lietojuma paplašināšanu īsteno ar izglītības, plašsaziņas līdzekļu un publiskās pārvaldes politiku. 2003. gada Oficiālo valodu likums (''Official Languages Act 2003'') noteica pienākumus valsts iestādēm attiecībā uz pakalpojumu un informācijas nodrošināšanu īru valodā; 2021. gadā likums tika būtiski grozīts, paredzot papildu pasākumus īru valodas lietojuma stiprināšanai publiskajā sektorā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/2003/act/32/enacted/en/html|title=Official Languages Act 2003|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishstatutebook.ie/eli/2021/act/49/enacted/en/html|title=Official Languages (Amendment) Act 2021|publisher=Irish Statute Book|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Īru valoda ir obligāts mācību priekšmets lielākajā daļā valsts finansēto skolu Īrijā, bet darbojas arī skolas, kurās īru valoda ir galvenā mācību valoda (''gaelscoileanna''). Valodas politikas mērķis ir palielināt gan īru valodas pratēju skaitu, gan tās praktisko lietojumu ārpus tradicionālajām Gēltahtas teritorijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/policies/20-year-strategy-for-the-irish-language/|title=20-Year Strategy for the Irish Language|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2007. gada 1. janvāra īru valoda ir viena no [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] oficiālajām valodām. Sākotnēji tās praktiskajai izmantošanai Eiropas Savienības iestādēs tika piemērota atkāpe ierobežotas tulkošanas kapacitātes dēļ, taču šī atkāpe tika pakāpeniski samazināta un 2022. gada 1. janvārī pilnībā izbeigta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://commission.europa.eu/resources-partners/irish-language_en|title=Irish language|publisher=European Commission|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]], kas ietilpst [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], īru valodai ir atšķirīgs tiesiskais statuss. Tās aizsardzību paredzēja jau [[Lielās Piektdienas vienošanās]] (1998), bet 2022. gada ''Identity and Language (Northern Ireland) Act'' izveidoja īru valodas komisāra amatu un nostiprināja institucionālu sistēmu valodas lietošanas veicināšanai publiskajā pārvaldē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legislation.gov.uk/ukpga/2022/45/contents|title=Identity and Language (Northern Ireland) Act 2022|publisher=legislation.gov.uk|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> == Lietojums == Lai gan ievērojama daļa [[Īrija|Īrijas]] iedzīvotāju norāda, ka prot īru valodu, ikdienā to regulāri izmanto daudz mazāks cilvēku skaits. Saskaņā ar Īrijas 2022. gada tautas skaitīšanu aptuveni 1,87 miljoni cilvēku vecumā no trim gadiem norādīja, ka spēj runāt īru valodā, kas bija aptuveni 40% no attiecīgās iedzīvotāju grupas.<ref name="CSO2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/ep/p-cpp8/censusofpopulation2022profile8-theirishlanguageandeducation/irishlanguage/|title=Census of Population 2022 Profile 8 — The Irish Language and Education|publisher=Central Statistics Office|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Tomēr tikai aptuveni 72 000 cilvēku norādīja, ka ārpus izglītības sistēmas īru valodu lieto katru dienu. Vēl vairāk nekā 115 000 to lietoja reizi nedēļā, bet lielākā daļa cilvēku, kuri norādīja īru valodas prasmes, valodu izmantoja retāk vai galvenokārt izglītības iestādēs.<ref name="CSO2022" /> Visvairāk īru valoda ikdienā saglabājusies [[Gēltahta|Gēltahtas]] (''Gaeltacht'') teritorijās Īrijas rietumos un ziemeļrietumos, īpaši [[Golvejas grāfiste|Golvejas]], [[Donegolas grāfiste|Donegolas]], [[Mejo grāfiste|Mejo]] un [[Kerri grāfiste|Kerri]] grāfistēs. Tomēr arī šajās teritorijās valodas lietojuma intensitāte ievērojami atšķiras starp atsevišķām kopienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://udaras.ie/en/our-language-the-gaeltacht/the-gaeltacht/|title=The Gaeltacht|publisher=Údarás na Gaeltachta|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Ārpus Gēltahtas īru valodu izmanto izglītībā, valsts pārvaldē, kultūrā un plašsaziņas līdzekļos. Īru valodā raida televīzijas kanāls TG4 un radiostacija ''RTÉ Raidió na Gaeltachta'', kā arī darbojas īru valodas skolu tīkls. Valodu lieto arī īru kopienas [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]] un diasporā citās valstīs.<ref name="Britannica" /> == Dialekti == Mūsdienu īru valodā tradicionāli izšķir trīs galvenās dialektu grupas — [[Olstera|Olsteras]], [[Konakta|Konaktas]] un [[Manstera|Mansteras]] dialektus. Tie galvenokārt saglabājušies [[Gēltahta|Gēltahtas]] teritorijās Īrijas rietumos un ziemeļrietumos un savā starpā atšķiras pēc izrunas, vārdu krājuma un atsevišķām gramatiskām konstrukcijām.<ref name="Britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Irish-language|title=Irish language|publisher=Encyclopædia Britannica|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> Olsteras dialekts (''Gaeilge Uladh'') mūsdienās galvenokārt tiek lietots [[Donegolas grāfiste|Donegolas grāfistē]]. Tam ir vairākas kopīgas fonoloģiskas un leksiskas iezīmes ar [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]], kas vēsturiski veidojusi dialektu kontinuumu ar īru valodu.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Dochartaigh|first=Cathair|title=Dialects of Ulster Irish|url=https://archive.org/details/dialectsofulster0000odoc|publisher=Institute of Irish Studies, Queen's University of Belfast|year=1987|language=en}}</ref> Konaktas dialekts (''Gaeilge Chonnacht'') galvenokārt izplatīts [[Golvejas grāfiste|Golvejas]] un [[Mejo grāfiste|Mejo]] grāfistēs. Īpaši nozīmīgas īru valodā runājošās teritorijas atrodas [[Konemara|Konemarā]] un Aranu salās. Mansteras dialekts (''Gaeilge Mumhan'') saglabājies galvenokārt [[Kerri grāfiste|Kerri]], [[Korkas grāfiste|Korkas]] un [[Voterfordas grāfiste|Voterfordas]] Gēltahtas teritorijās. Tam raksturīgas vairākas specifiskas uzsvara un darbības vārdu formas.<ref name="Siadhail" /> 20. gadsimtā tika izstrādāta standartizēta rakstu valodas forma — ''An Caighdeán Oifigiúil'' ("oficiālais standarts"). Tā balstās uz vairāku dialektu kopīgajām iezīmēm un tiek izmantota valsts pārvaldē, izglītībā un oficiālajos dokumentos, taču nenosaka vienotu standarta izrunu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/publications/an-caighdean-oifigiuil/|title=An Caighdeán Oifigiúil|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Fonoloģija == Īru valodas fonoloģijai raksturīga būtiska atšķirība starp tā sauktajiem "platajiem" (''leathan'') un "šaurajiem" (''caol'') līdzskaņiem. Platie līdzskaņi parasti ir velarizēti, bet šaurie — palatalizēti. Šī opozīcija ir fonoloģiski nozīmīga un var atšķirt vārdu nozīmes.<ref name="Siadhail">{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Modern Irish: Grammatical Structure and Dialectal Variation|url=https://archive.org/details/modernirishgramm0000osia|publisher=Cambridge University Press|year=1989|isbn=978-0-521-37147-6|language=en}}</ref> Īru valodā ir gan īsie, gan garie [[Patskanis|patskaņi]]. Garumu rakstībā parasti apzīmē ar diakritisko zīmi ''síneadh fada'' jeb ''fada'', piemēram, ''á'', ''é'', ''í'', ''ó'' un ''ú''. Patskaņu izruna un [[Diftongs|diftongu]] sistēma dažādos dialektos nedaudz atšķiras.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Hickey|first=Raymond|title=The Sound Structure of Modern Irish|publisher=De Gruyter Mouton|year=2014|isbn=978-3-11-022659-1|language=en}}</ref> Vēl viena raksturīga īru valodas iezīme ir sākuma līdzskaņu pārmaiņas jeb mutācijas. Lenīcija maina sākuma līdzskaņa izrunu un rakstībā parasti tiek norādīta ar ''h'', piemēram, ''b'' → ''bh'' un ''m'' → ''mh''. Savukārt eklipses gadījumā sākotnējam līdzskanim rakstībā tiek pievienots cits līdzskanis, piemēram, ''b'' → ''mb'' un ''c'' → ''gc''.<ref name="Stenson" /> Vārdu uzsvara sistēma atšķiras starp dialektiem. Lielā daļā īru valodas paveidu galvenais uzsvars parasti atrodas vārda pirmajā zilbē, savukārt dažos [[Manstera|Mansteras]] dialektos noteiktos vārdos tas var pārvietoties uz otro vai trešo zilbi.<ref name="Siadhail" /> == Ortogrāfija == Mūsdienu īru valoda tiek rakstīta ar [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabētu]]. Tradicionālajā īru alfabētā ir 18 burti: ''a, b, c, d, e, f, g, h, i, l, m, n, o, p, r, s, t, u''. Burti ''j, k, q, v, w, x, y'' un ''z'' galvenokārt sastopami aizguvumos, svešvārdos un īpašvārdos.<ref name="Siadhail" /> Rakstībā būtiska nozīme ir principam ''caol le caol agus leathan le leathan'' ("šaurs ar šauru un plats ar platu"). Burti ''e'' un ''i'' apzīmē "šauros" patskaņus, bet ''a'', ''o'' un ''u'' — "platos"; tie palīdz norādīt, vai blakus esošais līdzskanis ir palatalizēts vai velarizēts.<ref name="Stenson" /> Garos patskaņus apzīmē ar akūta zīmi, ko īru valodā sauc par ''síneadh fada'' jeb vienkārši ''fada'': ''á, é, í, ó, ú''. Tā var būt nozīmi šķiroša, piemēram, ''fear'' nozīmē "vīrietis", bet ''féar'' — "zāle".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.teanglann.ie/en/fgb/fear|title=fear|publisher=Foras na Gaeilge|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=ga}}</ref> Vēsturiski īru valodu rakstīja arī īpašā gēlu rakstā (''cló Gaelach''). Līdz 20. gadsimta vidum lenīciju tajā bieži apzīmēja ar punktu virs līdzskaņa, piemēram, ''ḃ'' vai ''ċ''. Mūsdienu latīņu rakstībā šo funkciju parasti pilda burts ''h'', piemēram, ''bh'' un ''ch''.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> 20. gadsimta vidū Īrijā tika īstenota rakstības reforma, kuras rezultātā tika vienkāršota tradicionālā ortogrāfija un izveidots oficiālais rakstu valodas standarts ''An Caighdeán Oifigiúil''. Reforma novērsa vairākas vēsturiskas rakstības formas, kas vairs neatspoguļoja mūsdienu izrunu, un tās principi joprojām veido mūsdienu īru valodas standarta ortogrāfijas pamatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.ie/en/department-of-rural-and-community-development-and-the-gaeltacht/publications/an-caighdean-oifigiuil/|title=An Caighdeán Oifigiúil|publisher=Government of Ireland|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Gramatika == Īru valodas gramatikai raksturīga [[Fleksija (valodniecība)|flektīva]] uzbūve un vairākas īpatnības, kas raksturīgas [[Gēlu valodas|gēlu valodām]]. Parastā vārdu secība teikumā ir [[darbības vārds]]—[[Teikuma priekšmets|priekšmets]]—[[papildinātājs]] (VSO), piemēram, ''Chonaic Seán an fear'' — "Šons redzēja vīrieti".<ref name="Stenson">{{Grāmatas atsauce|last=Stenson|first=Nancy|title=Basic Irish: A Grammar and Workbook|publisher=Routledge|year=2008|isbn=978-0-415-41241-4|language=en}}</ref> [[Lietvārds|Lietvārdiem]] ir divas [[Gramatiskā dzimte|dzimtes]] — vīriešu un sieviešu — un tradicionāli izšķir vairākas deklinācijas. Mūsdienu īru valodā nozīmīgākie locījumi ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[vokatīvs]], bet datīva atsevišķās formas lielākoties saglabājušās tikai noteiktās konstrukcijās un izloksnēs.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Ó Siadhail|first=Mícheál|title=Learning Irish|publisher=Yale University Press|year=1989|isbn=978-0-300-04224-7|language=en}}</ref> Viena no raksturīgākajām īru valodas pazīmēm ir vārda sākuma līdzskaņu mutācijas. Galvenās ir lenīcija, ko rakstībā parasti norāda ar burtu ''h'' pēc sākuma līdzskaņa, un eklipse, kurā sākuma līdzskani aizsedz cits līdzskanis. Mutācijas izraisa noteikti prievārdi, artikuli, vietniekvārdi un gramatiskās konstrukcijas.<ref name="Stenson" /> Īru valodas [[Darbības vārds|darbības vārdi]] tiek locīti pēc laika, izteiksmes un citām gramatiskajām kategorijām. Valodā nav parasta darbības vārda, kas tieši atbilstu latviešu vārdam "būt" visās tā funkcijās: tiek nošķirts darbības vārds ''bí'', kas izsaka stāvokli vai atrašanos, un kopula ''is'', ko galvenokārt izmanto identifikācijas un klasifikācijas konstrukcijās.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> Īru valodā nav atsevišķu vārdu, kas pilnībā atbilstu darbības vārdam "piederēt". Piederību parasti izsaka ar prievārdu ''ag'' ("pie") kopā ar darbības vārdu ''bí'', piemēram, ''Tá leabhar agam'' burtiski nozīmē "pie manis ir grāmata", bet pēc nozīmes — "man ir grāmata".<ref name="Stenson" /> == Sintakse un morfoloģija == Īru valoda ir [[Fleksija (valodniecība)|flektīva valoda]] ar samērā bagātu morfoloģiju. Lietvārdiem ir divas [[Dzimte (gramatika)|dzimtes]] — vīriešu un sieviešu — un tradicionāli izšķir piecas deklinācijas. Lietvārdi un īpašības vārdi var mainīt formu atkarībā no skaitļa un locījuma; mūsdienu valodā nozīmīgākie ir [[nominatīvs]], [[ģenitīvs]] un [[vokatīvs]].<ref name="Stenson" /> Īru valodai raksturīga [[Darbības vārds–subjekts–objekts|VSO]] vārdu secība — darbības vārds parasti atrodas pirms teikuma priekšmeta un papildinātāja. Piemēram, ''Chonaic Seán an fear'' burtiski atbilst secībai "redzēja Šons vīrieti".<ref name="Siadhail" /> Darbības vārdi tiek locīti pēc laika un izteiksmes, un atsevišķās formās arī pēc personas un skaitļa. Īru valodā tiek nošķirts darbības vārds ''bí'' ("būt"), ko lieto stāvokļa un atrašanās vietas izteikšanai, un kopula ''is'', kuru galvenokārt izmanto identitātes un klasifikācijas izteikšanai.<ref name="Stenson" /> Raksturīga īru valodas morfosintakses iezīme ir [[Prievārds|prievārdu]] savienošanās ar personas vietniekvārdiem, veidojot tā sauktos locītos prievārdus. Piemēram, ''ag'' ("pie") kopā ar pirmās personas vietniekvārdu veido ''agam'' ("pie manis"). Šādas konstrukcijas izmanto arī piederības izteikšanai: ''Tá leabhar agam'' burtiski nozīmē "pie manis ir grāmata", proti, "man ir grāmata".<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Doyle|first=Aidan|title=A History of the Irish Language: From the Norman Invasion to Independence|url=https://archive.org/details/historyofirishla0000doyl|publisher=Oxford University Press|year=2015|isbn=978-0-19-872475-9|language=en}}</ref> Gramatiskajās konstrukcijās nozīmīgas ir arī sākuma līdzskaņu lenīcijas un eklipses mutācijas. To lietojumu nosaka iepriekšējais vārds un konkrētā gramatiskā konstrukcija, piemēram, artikuls, prievārds, piederības vietniekvārds vai darbības vārda forma.<ref name="Stenson" /> == Teksta paraugs == Kā īru valodas teksta paraugs zemāk dots [[Vispārējā cilvēktiesību deklarācija|Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas]] 1. pants:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/human-rights/universal-declaration/translations/irish|title=Universal Declaration of Human Rights — Irish|publisher=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights|accessdate={{dat|2026|9|19||bez}}|language=en}}</ref> : '''Īru valodā:''' : ''Saolaítear na daoine uile saor agus comhionann ina ndínit agus ina gcearta. Tá bua an réasúin agus an choinsiasa acu agus dlíd iad féin d'iompar de mheon bráithreachais i leith a chéile.'' : '''Latviski:''' : ''Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu jāizturas brālības garā.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{InterWiki|code=ga}} * [http://www.bbc.co.uk/northernireland/irish/blas/learners/ Īru valodas apmācība] * [https://web.archive.org/web/20080405054718/http://www.forasnagaeilge.ie/default1.asp?lang=en ''Foras na Gaeilge'' - Oficiālais īru valodas attīstības sekmēšanas orgāns Īrijas salā] * [http://www.smo.uhi.ac.uk/gaeilge/english.html ''Gaeilge ar an ghréasán'' īru valodas tiešsaistes resursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111107185017/http://www.smo.uhi.ac.uk/gaeilge/english.html |date={{dat|2011|11|07||bez}} }} * [http://www.gael-taca.com 'Gael-Taca (Korka)'] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190521082520/http://www.gael-taca.com/ |date={{dat|2019|05|21||bez}} }} * [http://nualeargais.ie/gnag/gram.htm ''Braesicke's Gramadach na Gaeilge''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111103180415/http://nualeargais.ie/gnag/gram.htm |date={{dat|2011|11|03||bez}} }} īru valodas gramatika * [http://acmhainn.ie/ ''Acmhainn.ie'' - Vārdnīca un terminoloģijas resursi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110717072438/http://www.acmhainn.ie/ |date={{dat|2011|07|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050521001903/http://www.englishirishdictionary.com/ Tiešsaistes angļu-īru vārdnīca] * [https://web.archive.org/web/20080303061749/http://www.focal.ie/Home.aspx ''Foclóir Téarmaíochta'' - terminoloģijas datu bāze] * [http://www.ceantar.org/Dicts/search.html Gēlu vārdnīcas] {{valoda-aizmetnis}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Ķeltu valodas}} {{ES oficiālās valodas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Iru valoda}} [[Kategorija:Īru valoda| ]] qurw3v8rtsoynpqow8arn3aoouy90hz 0 48736 4533007 4502330 2026-10-07T18:27:48Z Riciba 55940 /* Dzīvesgājums */ Papildināts ar faktu, ka N. Grostiņš pēc Saeimas vēlēšanām ieguva Rīgas Domes deputāta mandātu. 4533007 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Normunds Grostiņš | vārds_orģ = | attēls = Normunds Grostins.jpg | mazs_att = | apraksts = Normunds Grostiņš 2018. gadā | amats = | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|4|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Latvijas Liberālā partija]]<ref name="LJ" /> * [[Demokrātiskā Centra partija]] * [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"]] * [[Nacionālā Reformu partija]] * [[Konservatīvā partija (Latvija)|Konservatīvā partija]]* * [[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķi]] (pārdēvēta par [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]) * [[Centra partija]] * [[Suverēnā Vara]] | dzīvesb = | profesija = [[vēsturnieks]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Normunds Grostiņš''' (dzimis {{dat|1964|4|4||bez}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[vēsturnieks]], [[politiķis]] un publicists. == Dzīvesgājums == Dzimis 1964. gadā [[Rīga|Rīgā]]. 1982. gadā beidza mācības [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]], līdz 1987. gadam studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] [[LU Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], bija LVU [[komjaunatne]]s komitejas sekretāra vietnieks. 1987. gadā piedalījās aizliegtajos masu protestos pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].<ref name="Diena1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/blogs/normunds-grostins|title=Diena1}}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s darbojās [[Latvijas Liberālā partija|Latvijas Liberālajā partijā]], bija tās valdes priekšsēdētājs.<ref name="LJ">{{Ziņu atsauce | title = Liberāļi rosina izveidot jaunu kabinetu | first = A. | last = Andere | publisher = Latvijas Jaunatne | date = 1992. gada 9. janvārī | accessdate = 2013. gada 14. maijā | url = }}</ref> 1992. gadā panācis izbraukšanas vīzu atcelšanu.<ref name="Diena1"/> No 1998. gada līdz 2016. gadam vadīja partiju "[[Eiroskeptiķi]]", ko 2008. gadā pārdēvēja ar [[Rīcības partija|Rīcības partiju]]. Eiropas partiju alianses EUD (''European Union Democrats'') valdes loceklis<ref name="EUD">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|title=Members of the board|access-date={{dat|2013|05|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131103061339/http://www.eudemocrats.org/eud/content.php?id=8|archivedate={{dat|2013|11|03||bez}}}}</ref> un Latvijas Nākotnes institūta valdes priekšsēdētājs. 2012. gadā publicēja grāmatu "Latvijas interešu aizsardzība Eiropas Savienībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://parlatu.lv/?page_id=95 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170627231632/http://parlatu.lv/?page_id=95 }}</ref> [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] un [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījās no "[[Politiskā organizācija (partija) "Eiroskeptiķi"|Eiroskeptiķu]]" saraksta. [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Rīcības partija]] saraksta. [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] piedalījās no [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] saraksta kā neatkarīgs kandidāts.<ref>[http://www.rubaltic.ru/experts/latviya/grostinsh/ ГРОСТИНЬШ Нормунд] Аналитический портал RuBALTIC.Ru (krieviski)</ref> [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja "[[No sirds Latvijai]]" (NSL) sarakstā.<ref>[http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=paJye%2BhtlZN%2BVvsErfSIMw%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D]</ref> Pēc kritikas par NSL reklāmu ar motorzāģi un krimināli sodīta iekšlietu ministra kandidāta izvirzīšanu 2018. gadā izslēgts no NSL.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50522923|title=Pēc kritikas par priekšvēlēšanu reklāmu no partijas NSL izslēgts Grostiņš|date=2018. gada 25. okt.|website=delfi.lv}}</ref> Bija [[Centra partija]]s saraksta līderis [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://centrapartija.lv/preses-konference/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|02|20||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190320171003/http://centrapartija.lv/preses-konference/ }}</ref> 2018. gadā, publiskojot [[Latvijas PSR VDK aģentu kartotēka|Latvijas PSR VDK aģentu kartotēku]], noskaidrojās, ka N. Grostiņš ir atrodams izslēgto aģentu žurnālā kā aģents "Štirlics". N. Grostiņš sadarbību ar VDK noliedza kā politiski motivētu viltojumu (aģenta uzskaites kartītes nav, tomēr par "Štirlica" darbību ir astoņi ziņojumu atreferējumi).<ref>[https://www.delfi.lv/delfi-tv-ar-jani-domburu/raksti/maisi-vala-agents-stirlics-zino-par-vesturniekiem-un-pagrides-porno-seansiem-grostins-ar-vdk-neesmu-sadarbojies.d?id=51861027 'Maisi vaļā': Aģents Štirlics ziņo par vēsturniekiem un pagrīdes porno seansiem; Grostiņš: 'Ar VDK neesmu sadarbojies'] Delfi</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja [[Latvijas Krievu savienība]]s sarakstā.<ref>{{Cite web|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti/latvijas-krievu-savieniba|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv}}</ref> [[Centrālā vēlēšanu komisija]], nosaucot iespējamos VDK aģentus kandidātu vidū, nepieminēja N. Grostiņa vārdu, norādot, ka "četriem VDK kartotēkā atrodamajiem kandidātiem ir tiesas spriedumi, ka viņu sadarbība ar VDK nav konstatēta, tāpēc CVK viņu vārdus neatklās".<ref>{{Cite web|url=https://nra.lv/latvija/politika/388999-uz-14-saeimu-kandide-tris-vdk-kartoteka-minetie-iespejamie-arstata-agenti.htm|title=Uz 14.Saeimu kandidē trīs VDK kartotēkā minētie iespējamie ārštata aģenti|website=nra.lv}}</ref> [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kandidēja no [[Centra partija|Centra partijas]] saraksta, bet netika ievēlēts. N. Grostiņš kandidēja arī [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] no partiju "[[Suverēnā vara|Suverēnā vara]]" un [[Apvienība Jaunlatvieši|"Apvienība Jaunlatvieši"]] kopējā saraksta, saņemot 27 007 balsis, bet netika ievēlēts. Pēc [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanām]], kur N. Grostiņš kandidēja no šīs pašas partiju apvienības saraksta, viņš saņēma deputāta mandātu Rīgas Domē. == Darbi == Normunds Grostiņš ir piecu grāmatu,<ref name="Parlatu">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parlatu.lv/saglabat/|title=LNI publikācijas|access-date={{dat|2013|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130522052618/http://parlatu.lv/saglabat/|archivedate={{dat|2013|05|22||bez}}}}</ref> ievērojama skaita rakstu un publikāciju autors. Vērsies pret [[Lato Lapsa]]s un līdzautoru veikto, pēc viņa domām, neprecīzo vēstures atspoguļojumu.<ref name="DELFI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/comment/comment/normunds-grostins-azi-vai-darznieki-latvijas-vestures-darzina.d?id=20110241|title=Āži vai dārznieki Latvijas vēstures dārziņā?}}</ref> Publicējis analīzi par 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu,<ref name="DELFI2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-moderna-latvijas-eiroskepse.d?id=8350501&fbclid=IwAR1wqIistoecM66ShiAluel1LnlWq0a3v2-wJJ3IioX_z0zCdUIgPq6c92E|title=Modernā Latvijas eiroskepse}}</ref> kā arī analīzi par to, kā netika izpildīti 2004. gada referenduma par Latvijas pievienošanu ES kampaņā dotie solījumi par ES fondu piešķiršanu Latvijai.<ref name="DELFI3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-eirofondi-solits-maka-nekrit.d?id=20346513|title=Eirofondi - solīts makā nekrīt}}</ref> Publicējis "Delfi" ES [[Lisabonas līgums|Lisabonas līguma]] analīzi, uzskatot, ka Latvija, nerīkojot par līgumu referendumu, palaiž garām iespēju uzlabot savus neizdevīgos dalības noteikumus ES.<ref name="DELFI4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/versijas/normunds-grostins-es-lisabonas-ligums-nebutiskas-izmainas.d?id=19780907|title=Lisabonas līgums}}</ref> == Apbalvojumi == * [[Barikāžu piemiņas medaļa]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grostinzsz, Normunds}}<!-- NEMAINĪT uz Grostins --> [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] e9tftxwfsymafhwyespp5tc0dn17g92 0 53265 4533058 4219316 2026-10-07T19:29:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533058 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Valdis Rūmnieks | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1951 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = Rīga | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Māra Rūmniece | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Rakstnieks |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | apbalvojumi = [[Triju Zvaigžņu ordenis]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Valdis Rūmnieks''' (dzimis {{dat|1951|10|6}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]], [[dramaturgs]] un [[literatūrzinātnieks]]. Viņš raksta [[stāsts|stāstus]], [[dzejolis|dzejoļus]] un [[pasaka]]s [[bērns|bērniem]], sacerējis un apkopojis dažādus [[joks|jokus]]. Kopā ar dramaturgu un režisoru [[Andrejs Migla|Andreju Miglu]] sarakstījis piecus romānus. [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] virsnieks. Valdis Rūmnieks no 2002. gada 5. marta līdz 2010. gada 3. februārim bija [[Rīgas Latviešu biedrība]]s priekšsēdētājs.<ref>Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāji. http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&lang=1509&pp=12860/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304201420/http://www.rlb.lv/index.php?p=9120&lang=1509&pp=12860/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Par "Ozola grāmatu" saņēmis "Pavasara balvu'98". Par romānu "Čaks" Valdis Rūmnieks un [[Andrejs Migla]] saņēmuši [[Literatūras gada balva]]s 2010 speciālbalvu.<ref>Latvijas Literatūras gada balvas 2010 ieguvēji. http://www.satori.lv/raksts/3750/Latvijas_Literaturas_gada_balvas_2010_ieguveji {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721074535/http://www.satori.lv/raksts/3750/Latvijas_Literaturas_gada_balvas_2010_ieguveji |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}</ref> Divkārtējs Čaka balvas laureāts (2001, 2011). == Grāmatas == * Piecpadsmit stāsti par naudu (1988) * Mārīte un Lāču Krišus ([[1991]]) * Tarkšķis lādē ([[1997]]) * Ozola grāmata ([[1998]], igauniski - 2004) * Mārīte pazemē ([[2001. gads|2001]]) * Vakariņa pasakas (2001) * Rūķa Dūķa dziesmiņas (2005) * Murjāņu pasakas (2007) * Murjāņu Kurmītis un viņa draugi (2011) * Atnācēji (2011) * Dziesmiņas ar asakām (2004) * Atnācēju noslēpums (2012) * Lāčplēsis. Atgriešanās (2013) * Madaras lādīte (2014) * Pasakas par līdakām, datoriem un telefoniem (2015) * Laika spēles (2017) * Zaļais gredzens (2020) Kopā ar [[Andrejs Migla|Andreju Miglu]]: * Mežrozīte (1986) * Runcis zābakos (1995) * Kuršu vikingi (1998, 2003, 2015, lietuviski - 2007, ilustrētais variants - 2009) * Sveiks, jautrais Rodžer! (2005, 2015, lietuviski - 2014) * Čaks (2010) * Viestura zobens (2012) * Trīs zvaigznes (2013) * Debess aiztur elpu (2016) Romāns "Kuršu vikingi" tulkots lietuviešu valodā, tulkojusi Dzintra Elga Irbīte (Viļņa: Vaga, 2007). == Literatūrzinātniski darbi == * Ceļā uz Čaku (sastādījums, 1981) * Raiņa KR 19. sējums (sastādījums, komentāri, 1984) * Kāpēc es esmu Čaks? (kopā ar M. Grīnfeldi, 1988) * Čaka KR 1.-6. sējums (sastādījums, komentāri, 1991, 1992, 1994, 1996, 2001, 2007) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080927004212/http://bibliogid.lcb.lv/index.php?rub=2&cat=1&id=121 Valdis Rūmnieks] {{rakstnieks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rumnieks, Valdis}} [[Kategorija:1951. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] sggphocagoa2nwah57cep3qrjc4gfvx 0 55897 4533005 4376760 2026-10-07T18:27:03Z ~2026-54312-52 151554 /* */ 4533005 wikitext text/x-wiki '''2. februāris''' ir gada 33. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 332 dienas (333 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Spīdola (personvārds)|Spīdola]], [[Sonora (personvārds)|Sonora]] == Notikumi == * [[962. gads]] — [[Romas pāvests]] [[Jānis XII]] kronēja vācu karali [[Otons I|Otonu I]] kā pirmo [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatoru]] pēc 40 gadu pārtraukuma. * [[1848. gads]] — beidzās [[ASV—Meksikas karš]]. * [[1920. gads]]: ** [[Tartu]] parakstīts [[Tartu līgums (Krievija–Igaunija)|Tartu miera līgums]] starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]]. ** [[Francija]]s spēki okupēja [[Klaipēdas apriņķis|Mēmeli]] [[Lietuva|Lietuvā]]. * [[1933. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] atlaida [[Vācija]]s parlamentu. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: pēdējās Vācijas daļas padevās [[Padomju Savienība|padomju]] spēkiem pēc [[Staļingradas kauja]]s. * [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš: [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjers [[Vinstons Čērčils]] devās uz tikšanos ar PSRS vadītāju [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] [[Jaltas konference|Jaltas konferencē]]. * [[1946. gads]] — proklamēta [[Ungārija|Ungārijas republika]]. * [[2008. gads]] — nemiernieki uzbruka [[Čada]]s galvaspilsētai [[Ndžamena]]i, bet tika padzīti no tās. * [[1989. gads]] — pēdējais Padomju Savienības karavīrs pameta [[Kabula|Kabulu]], tādējādi beidzot 9 gadu [[Afganistāna]]s okupāciju. * [[2021. gads]] — [[Džefs Beizoss]] paziņoja, ka 2021. gadā atkāpsies no ''[[Amazon]]'' izpilddirektora amata.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Haselton|first=Todd|date=2021-02-02|title=Jeff Bezos to step down as Amazon CEO, Andy Jassy to take over in Q3|url=https://www.cnbc.com/2021/02/02/jeff-bezos-to-step-down-as-amazon-ceo-andy-jassy-to-take-over-in-q3.html|access-date=2021-02-03|website=CNBC|language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1208. gads]] — [[Haime I]] (''Jaime I''), Aragonas karalis (miris 1276. gadā) * [[1487. gads]] — [[Jānošs I Sapojai]] (''Szapolyai János''), Ungārijas karalis (miris 1540. gadā) * [[1494. gads]] — [[Bona Sforca]] (''Bona Sforza''), Polijas karaliene (mirusi 1557. gadā) * [[1517. gads]] — [[Gothards Ketlers]] (''Gotthard Kettler''), pirmais Kurzemes hercogs (miris 1587. gadā) * [[1650. gads]] — [[Benedikts XIII]] (''Benedictus XIII''), Romas pāvests (miris 1730. gadā) * [[1717. gads]] — [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon von Laudon'', arī ''Loudon''), Austrijas armijas feldmaršals (miris 1790. gadā) * [[1754. gads]] — [[Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors|Taleirāns]] (''Talleyrand''), Francijas politiķis (miris 1838. gadā) * [[1786. gads]] — [[Žaks Binē]] (''Jacques Binet''), franču matemātiķis (miris 1856. gadā) * [[1829. gads]] — [[Alfrēds Brēms]] (''Alfred Brehm''), vācu zoologs (miris 1884. gadā) * [[1862. gads]] — [[Emīls Koste]] (''Émile Coste''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (miris 1927. gadā) * [[1871. gads]] — [[Montagu Tollers]] (''Montagu Toller''), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1948. gadā) * [[1873. gads]]: ** [[Konstantīns fon Neirats]] (''Konstantin von Neurath''), vācu politiķis (miris 1956. gadā) ** [[Svētā Terēze no Lizjē]] (''Thérèse de Lisieux''), katoļu svētā (mirusi 1897. gadā) * [[1880. gads]] — [[Frederiks Leins]] (''Frederick Lane''), austrāliešu peldētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (miris 1969. gadā) * [[1882. gads]] — [[Džeimss Džoiss]] (''James Joyce''), īru rakstnieks (miris 1941. gadā) * [[1885. gads]] — [[Mihails Frunze]] (''Михаил Фрунзе''), padomju militārais darbinieks (miris 1928. gadā) * [[1887. gads Latvijā|1887. gads]] — [[Alfrēds Bīlmanis]], Latvijas diplomāts (miris 1948. gadā) * [[1896. gads]] — [[Kazimežs Kuratovskis]] (''Kazimierz Kuratowski''), poļu matemātiķis (miris 1980. gadā) * [[1901. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|20|N}}) — [[Jaša Heifecs]] (''Jascha Heifetz''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes vijolnieks (miris 1987. gadā) * [[1905. gads]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (mirusi 1982. gadā) * [[1926. gads]] — [[Valerī Žiskārs d'Estēns]] (''Valéry Giscard d'Estaing''), Francijas politiķis, valsts prezidents (miris 2020. gadā) * [[1929. gads]] — [[Vera Hitilova]] (''Věra Chytilová''), čehu kinorežisore (mirusi 2014. gadā) * [[1946. gads]] — [[Isajass Afeverki]] (''ኢሳይያስ ኣፍወርቂ''), Eritrejas prezidents * [[1947. gads]] — [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (mirusi 2009. gadā) * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Rolands Gibners]], latviešu vertebrologs un mugurkaula ķirurgs (miris 2025. gadā) * [[1963. gads]] — [[Andrejs Kiska]] (''Andrej Kiska''), Slovākijas prezidents * [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Artūrs Irbe]], latviešu hokejists * [[1970. gads]] — [[Eriks ten Hags]] (''Erik ten Hag''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[1973. gads]] — [[Aleksandrs Tammerts]] (''Aleksander Tammert''), igauņu vieglatlēts * [[1977. gads]] — [[Šakira]] (''Shakira''), Kolumbijas dziedātāja * [[1983. gads]] — [[Karolīna Klifta]] (''Carolina Klüft''), Zviedrijas vieglatlēte * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — ''[[Maija Stuģe|Jenny May]]'' (Maija Stuģe), latviešu mūziķe * [[1987. gads]] — [[Žerārs Pikē]] (''Gerard Piqué''), spāņu futbolists * [[1989. gads]] — [[Ivans Perišičs]] (''Ivan Perišić''), horvātu futbolists * [[1996. gads]] — [[Pols Meskals]] (''Paul Mescal''), īru aktieris. * [[1999. gads]]: ** [[Martins Subimendi]] (''Martín Zubimendi''), spāņu futbolists ** [[Edmonds Tapsoba]] (''Edmond Tapsoba''), Burkinafaso futbolists * [[2006. gads]] — [[Lūkass Berjvalls]] (''Lucas Bergvall''), zviedru futbolists * 2015. Gads - Arvis Klaucāns, Kaut kāds idiots == Miruši == * [[1124. gads]] — [[Borživojs II]] (Bořivoj II.), Bohēmijas kņazs (dzimis ap 1064. gadā) * [[1594. gads]] — [[Džovanni Pjerluidži da Palestrīna]] (''Giovanni Pierluigi da Palestrina''), itāļu komponists (dzimis 1525. gadā) * [[1660. gads]] — [[Orleānas hercogs Gastons]] (''Gaston d'Orléans''), franču augstmanis (dzimis 1608. gadā) * [[1769. gads]] — [[Klements XIII]] (''Clemens XIII''), Romas pāvests (dzimis 1693. gadā) * [[1907. gads]] — [[Dmitrijs Mendeļejevs]] (''Дмитрий Менделеев''), krievu ķīmiķis (dzimis 1834. gadā) * [[1959. gads]] — [[Aleksandrs Rībs]] (''Alexander Rueb''), pirmais starptautiskās Šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā) * [[1966. gads]] — [[Luicens Egberts Jans Brauers]] (''Luitzen Egbertus Jan Brouwer''), nīderlandiešu matemātiķis (dzimis 1881. gadā) * [[1969. gads]] — [[Boriss Kārlofs]] (''Boris Karloff''), angļu kinoaktieris (dzimis 1887. gadā) * [[1970. gads]] — [[Bērtrands Rasels]] (''Bertrand Russell''), angļu matemātiķis (dzimis 1872. gadā) * [[1979. gads]] — [[Sids Višess]] (''Sid Vicious''), angļu mūziķis (dzimis 1957. gadā) * [[1994. gads]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā) * [[1996. gads]] — [[Džīns Kellijs]] (''Gene Kelly''), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (dzimis 1912. gadā) * [[2005. gads]] — [[Maksis Šmēlings]] (''Max Schmeling''), vācu bokseris (dzimis 1905. gadā) * [[2006. gads Latvijā|2006. gads]] — [[Ēriks Koņeckis]], latviešu hokejists (dzimis 1920. gadā) * [[2014. gads]] — [[Filips Sīmors Hofmans]] (''Philip Seymour Hoffman''), ASV aktieris (dzimis 1967. gadā) * [[2021. gads]] — [[Toms Mūrs]] (''Tom Moore''), britu Otrā pasaules kara veterāns, labdarības akciju rīkotājs (dzimis 1920. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Rolands Rikards]], latviešu zinātnieks, profesors un politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * [[2023. gads]] — [[Žans Pjērs Žabuijs]] (''Jean-Pierre Jabouille''), Francijas sacīkšu pilots (dzimis 1942. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Vēja diena ([[Latvija]]) * Starptautiskā Mitrāju diena == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] oft94ki62ruwnssmfqlwet91tf1jx7s 4533009 4533005 2026-10-07T18:30:08Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54312-52|~2026-54312-52]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Spnq 4376760 wikitext text/x-wiki '''2. februāris''' ir gada 33. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 332 dienas (333 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Spīdola (personvārds)|Spīdola]], [[Sonora (personvārds)|Sonora]] == Notikumi == * [[962. gads]] — [[Romas pāvests]] [[Jānis XII]] kronēja vācu karali [[Otons I|Otonu I]] kā pirmo [[Svētās Romas imperators|Svētās Romas imperatoru]] pēc 40 gadu pārtraukuma. * [[1848. gads]] — beidzās [[ASV—Meksikas karš]]. * [[1920. gads]]: ** [[Tartu]] parakstīts [[Tartu līgums (Krievija–Igaunija)|Tartu miera līgums]] starp [[Igaunija|Igauniju]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]]. ** [[Francija]]s spēki okupēja [[Klaipēdas apriņķis|Mēmeli]] [[Lietuva|Lietuvā]]. * [[1933. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] atlaida [[Vācija]]s parlamentu. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: pēdējās Vācijas daļas padevās [[Padomju Savienība|padomju]] spēkiem pēc [[Staļingradas kauja]]s. * [[1945. gads]] — Otrais pasaules karš: [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjers [[Vinstons Čērčils]] devās uz tikšanos ar PSRS vadītāju [[Josifs Staļins|Josifu Staļinu]] [[Jaltas konference|Jaltas konferencē]]. * [[1946. gads]] — proklamēta [[Ungārija|Ungārijas republika]]. * [[2008. gads]] — nemiernieki uzbruka [[Čada]]s galvaspilsētai [[Ndžamena]]i, bet tika padzīti no tās. * [[1989. gads]] — pēdējais Padomju Savienības karavīrs pameta [[Kabula|Kabulu]], tādējādi beidzot 9 gadu [[Afganistāna]]s okupāciju. * [[2021. gads]] — [[Džefs Beizoss]] paziņoja, ka 2021. gadā atkāpsies no ''[[Amazon]]'' izpilddirektora amata.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Haselton|first=Todd|date=2021-02-02|title=Jeff Bezos to step down as Amazon CEO, Andy Jassy to take over in Q3|url=https://www.cnbc.com/2021/02/02/jeff-bezos-to-step-down-as-amazon-ceo-andy-jassy-to-take-over-in-q3.html|access-date=2021-02-03|website=CNBC|language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1208. gads]] — [[Haime I]] (''Jaime I''), Aragonas karalis (miris 1276. gadā) * [[1487. gads]] — [[Jānošs I Sapojai]] (''Szapolyai János''), Ungārijas karalis (miris 1540. gadā) * [[1494. gads]] — [[Bona Sforca]] (''Bona Sforza''), Polijas karaliene (mirusi 1557. gadā) * [[1517. gads]] — [[Gothards Ketlers]] (''Gotthard Kettler''), pirmais Kurzemes hercogs (miris 1587. gadā) * [[1650. gads]] — [[Benedikts XIII]] (''Benedictus XIII''), Romas pāvests (miris 1730. gadā) * [[1717. gads]] — [[Ernests Gideons fon Laudons]] (''Ernst Gideon von Laudon'', arī ''Loudon''), Austrijas armijas feldmaršals (miris 1790. gadā) * [[1754. gads]] — [[Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors|Taleirāns]] (''Talleyrand''), Francijas politiķis (miris 1838. gadā) * [[1786. gads]] — [[Žaks Binē]] (''Jacques Binet''), franču matemātiķis (miris 1856. gadā) * [[1829. gads]] — [[Alfrēds Brēms]] (''Alfred Brehm''), vācu zoologs (miris 1884. gadā) * [[1862. gads]] — [[Emīls Koste]] (''Émile Coste''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (miris 1927. gadā) * [[1871. gads]] — [[Montagu Tollers]] (''Montagu Toller''), britu kriketa spēlētājs un olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1948. gadā) * [[1873. gads]]: ** [[Konstantīns fon Neirats]] (''Konstantin von Neurath''), vācu politiķis (miris 1956. gadā) ** [[Svētā Terēze no Lizjē]] (''Thérèse de Lisieux''), katoļu svētā (mirusi 1897. gadā) * [[1880. gads]] — [[Frederiks Leins]] (''Frederick Lane''), austrāliešu peldētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (miris 1969. gadā) * [[1882. gads]] — [[Džeimss Džoiss]] (''James Joyce''), īru rakstnieks (miris 1941. gadā) * [[1885. gads]] — [[Mihails Frunze]] (''Михаил Фрунзе''), padomju militārais darbinieks (miris 1928. gadā) * [[1887. gads Latvijā|1887. gads]] — [[Alfrēds Bīlmanis]], Latvijas diplomāts (miris 1948. gadā) * [[1896. gads]] — [[Kazimežs Kuratovskis]] (''Kazimierz Kuratowski''), poļu matemātiķis (miris 1980. gadā) * [[1901. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||1|20|N}}) — [[Jaša Heifecs]] (''Jascha Heifetz''), Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes vijolnieks (miris 1987. gadā) * [[1905. gads]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), ASV rakstniece, filozofe (mirusi 1982. gadā) * [[1926. gads]] — [[Valerī Žiskārs d'Estēns]] (''Valéry Giscard d'Estaing''), Francijas politiķis, valsts prezidents (miris 2020. gadā) * [[1929. gads]] — [[Vera Hitilova]] (''Věra Chytilová''), čehu kinorežisore (mirusi 2014. gadā) * [[1946. gads]] — [[Isajass Afeverki]] (''ኢሳይያስ ኣፍወርቂ''), Eritrejas prezidents * [[1947. gads]] — [[Fara Foseta]] (''Farrah Fawcett''), ASV aktrise (mirusi 2009. gadā) * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Rolands Gibners]], latviešu vertebrologs un mugurkaula ķirurgs (miris 2025. gadā) * [[1963. gads]] — [[Andrejs Kiska]] (''Andrej Kiska''), Slovākijas prezidents * [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Artūrs Irbe]], latviešu hokejists * [[1970. gads]] — [[Eriks ten Hags]] (''Erik ten Hag''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[1973. gads]] — [[Aleksandrs Tammerts]] (''Aleksander Tammert''), igauņu vieglatlēts * [[1977. gads]] — [[Šakira]] (''Shakira''), Kolumbijas dziedātāja * [[1983. gads]] — [[Karolīna Klifta]] (''Carolina Klüft''), Zviedrijas vieglatlēte * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — ''[[Maija Stuģe|Jenny May]]'' (Maija Stuģe), latviešu mūziķe * [[1987. gads]] — [[Žerārs Pikē]] (''Gerard Piqué''), spāņu futbolists * [[1989. gads]] — [[Ivans Perišičs]] (''Ivan Perišić''), horvātu futbolists * [[1996. gads]] — [[Pols Meskals]] (''Paul Mescal''), īru aktieris. * [[1999. gads]]: ** [[Martins Subimendi]] (''Martín Zubimendi''), spāņu futbolists ** [[Edmonds Tapsoba]] (''Edmond Tapsoba''), Burkinafaso futbolists * [[2006. gads]] — [[Lūkass Berjvalls]] (''Lucas Bergvall''), zviedru futbolists == Miruši == * [[1124. gads]] — [[Borživojs II]] (Bořivoj II.), Bohēmijas kņazs (dzimis ap 1064. gadā) * [[1594. gads]] — [[Džovanni Pjerluidži da Palestrīna]] (''Giovanni Pierluigi da Palestrina''), itāļu komponists (dzimis 1525. gadā) * [[1660. gads]] — [[Orleānas hercogs Gastons]] (''Gaston d'Orléans''), franču augstmanis (dzimis 1608. gadā) * [[1769. gads]] — [[Klements XIII]] (''Clemens XIII''), Romas pāvests (dzimis 1693. gadā) * [[1907. gads]] — [[Dmitrijs Mendeļejevs]] (''Дмитрий Менделеев''), krievu ķīmiķis (dzimis 1834. gadā) * [[1959. gads]] — [[Aleksandrs Rībs]] (''Alexander Rueb''), pirmais starptautiskās Šaha federācijas prezidents (dzimis 1882. gadā) * [[1966. gads]] — [[Luicens Egberts Jans Brauers]] (''Luitzen Egbertus Jan Brouwer''), nīderlandiešu matemātiķis (dzimis 1881. gadā) * [[1969. gads]] — [[Boriss Kārlofs]] (''Boris Karloff''), angļu kinoaktieris (dzimis 1887. gadā) * [[1970. gads]] — [[Bērtrands Rasels]] (''Bertrand Russell''), angļu matemātiķis (dzimis 1872. gadā) * [[1979. gads]] — [[Sids Višess]] (''Sid Vicious''), angļu mūziķis (dzimis 1957. gadā) * [[1994. gads]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā) * [[1996. gads]] — [[Džīns Kellijs]] (''Gene Kelly''), ASV aktieris, dejotājs, dziedātājs, režisors, producents, horeogrāfs (dzimis 1912. gadā) * [[2005. gads]] — [[Maksis Šmēlings]] (''Max Schmeling''), vācu bokseris (dzimis 1905. gadā) * [[2006. gads Latvijā|2006. gads]] — [[Ēriks Koņeckis]], latviešu hokejists (dzimis 1920. gadā) * [[2014. gads]] — [[Filips Sīmors Hofmans]] (''Philip Seymour Hoffman''), ASV aktieris (dzimis 1967. gadā) * [[2021. gads]] — [[Toms Mūrs]] (''Tom Moore''), britu Otrā pasaules kara veterāns, labdarības akciju rīkotājs (dzimis 1920. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Rolands Rikards]], latviešu zinātnieks, profesors un politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * [[2023. gads]] — [[Žans Pjērs Žabuijs]] (''Jean-Pierre Jabouille''), Francijas sacīkšu pilots (dzimis 1942. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Vēja diena ([[Latvija]]) * Starptautiskā Mitrāju diena == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] ceavx21hnfniqxo5qiq0fi6n75u5uy9 0 56223 4533050 4089687 2026-10-07T19:08:58Z Dainis 876 4533050 wikitext text/x-wiki {{Kosmonauta infokaste | platums = | vārds = Oļegs Novickis | vārds_orig = ''Олег Викторович Новицкий'' | attēls = Oleg Novitskiy 2016.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Oļegs Novickis 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Červjeņa]], [[Baltkrievijas PSR]], {{URS}} (tagad {{BLR}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[baltkrievi|baltkrievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | kos_veids = | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = [[lidotājs]] | d_pakāpe = pulkvedis | kos_koplaiks = 545 d 1 h 19 min | kos_iesaukums = | kos_misija = 1. [[SKS 33. ekspedīcija|SKS-33]], [[SKS 34. ekspedīcija|SKS-34]]{{br}}2. [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]], [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]]{{br}}3. [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]]{{br}}4. [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] | kos_kuģi = ''[[Sojuz TMA-06M]]'', ''[[Sojuz MS-03]]'', ''[[Sojuz MS-18]]'', ''[[Sojuz MS-25]]''↑, ''[[Sojuz MS-24]]''↓ }} '''Oļegs Novickis''' (''Олег Викторович Новицкий''; dzimis {{dat|1971|10|12}}) ir [[Krievija]]s [[kosmonauts]], atvaļināts [[Krievijas gaisa spēki|gaisa spēku]] [[lidotājs]], pulkvedis. == Agrīnā dzīve == Oļegs Novickis piedzima {{dat|1971|10|12||bez}} [[Baltkrievijas PSR]] [[Červjeņa|Červjeņā]]. 1988. gadā viņš pabeidza A. K. Flegontova vārdā nosaukto Červjeņas 2. vidusskolu. == Militārais dienests == 1988. gada augustā Oļegs Novickis iestājās Čkalova Borisoglebskas augstākajā kara aviācijas lidotāju skolā. 1990. gadā augstskolu izformēja, un Novickis turpināja mācības Jeiskas augstākajā militārajā aviācijas lidotāju skolā. 1993. gadā šo augstskolu reorganizēja par Kačinskas augstākās militārās aviācijas lidotāju skolas filiāli, ko viņš pabeidza 1994. gadā "komandas taktisku iznīcinātāju" specialitātē, iegūstot pilota inženiera kvalifikāciju. 1994. gada oktobrī Novicki nosūtīja uz Gaisa spēku aviācijas personāla pārkvalifikācijas centru Borisogļebskā. 1995. gada septembrī viņš sāka dienēt par lidotāju instruktoru Čkalova Borisogļebskas aviācijas personāla sagatavošanas mācību aviācijas centra iznīcinātāju aviācijas pulka instruktoru pulkā. 1996. gada maijā Novicki pārcēla uz 4. Gaisa armijas 1. gvardes jaukto aviācijas divīziju (Ziemeļkaukāza kara apgabals), kur viņš bija uzbrukuma aviācijas pulka eskadriļas pilots, vecākais pilots, posma komandieris, eskadriļas komandiera vietnieks. No 2004. gada septembra līdz 2006. gada jūnijam Novickis mācījās Gagarina Gaisa spēku akadēmijas komandējošā fakultātē, iegūstot "vadības speciālista" kvalifikāciju. No 2006. gada jūnija līdz 2007. gada februārim viņš dienēja par eskadriļas komandieri 4. Gaisa spēku un Pretgaisa aizsardzības armijas 1. gvardes jauktās aviācijas divīzijas uzbrukuma aviācijas pulka eskadriļā. Viņš ir apguvis lidmašīnas ''[[L-39]]'' un ''[[Su-25]]'', kopumā veicot 680 lidojumu stundas. Viņš ir piedalījies militārās operācijās [[Čečenija|Čečenijā]]. 2010. gadā Novickis tika paaugstināts pulkveža pakāpē. 2012. gada vasarā viņš atvaļinājās no militārā dienesta rezervē. == Kosmonauta karjera == 2006. gadā Oļegs Novickis pieteicās kosmonautu 14. iesaukumam. 11. oktobrī viņš tika izraudzīts par kosmonauta kandidātu. 2007. gada 7. februārī Novicki uzņēma kosmonautu nodaļā, un 26. februārī viņš uzsāka divu gadu vispārējo kosmonautu sagatavošanas kursu. 2009. gada 9. jūnijā Novickim piešķīra kosmonauta izmēģinātāja kvalifikāciju, un viņš sāka gatavoties [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] (SKS) programmā. 2010. gadā Novickis nomainīja [[Romans Romaņenko|Romanu Romaņenko]] [[SKS 31. ekspedīcija]]s dublieru apkalpē, un tika apstiprināts 33. / 34. ekspedīcijas pamatapkalpē. Pirmais Oļega Novicka kosmiskais lidojums sākās 2012. gada 23. oktobrī, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz TMA-06M]]'' komandierim. Viņš bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] [[SKS 33. ekspedīcija|33]]. un [[SKS 34. ekspedīcija|34.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. 2013. gada 15. martā lidojums beidzās. Tūlīt pēc nolaišanās 16. martā viņš kopā ar [[Jevgeņijs Tarelkins|Jevgeņiju Tarelkinu]] piedalījās eksperimentā, lai izmēģinātu manuāli kontrolētu nolaišanos no orbītas uz Marsa virsmas, izmantojot centrifūgu, lai simulētu nolaišanās pārslodzi reālā kosmosa lidojuma režīmā. Pārbaude apstiprināja kosmonautu spēju nolaisties uz Marsa virsmas pēc ilga kosmiskā lidojuma. {{dat|2014|5|28||bez}} Oļegam Novickim ar Krievijas prezidenta pavēli tika piešķirti goda nosaukumi "[[Krievijas Federācijas Varonis]]" un "Krievijas Federācijas lidotājs-kosmonauts".<ref name="roscosmos 2014-05-29" /> 2015. gada augustā viņu apstiprināja 50. / 51. ekspedīcijas pamatapkalpē. Otro reizi kosmosā Oļegs Novickis devās 2016. gada 17. novembrī kā kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-03]]'' komandieris. Viņš bija [[SKS 50. ekspedīcija|50]]. un [[SKS 51. ekspedīcija|51.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. 2017. gada 2. jūnijā Novickis atgriezās uz zemes. Trešais Oļega Novicka kosmiskais lidojums sākās 2021. gada 9. aprīlī, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-18]]'' komandierim. Viņš bija [[SKS 64. ekspedīcija|64]]. un [[SKS 65. ekspedīcija|65.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Novickis veica trīs [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]]. 17. oktobrī viņš atgriezās uz zemes. 2023. gada 29. maijā Novicki apstiprināja par 21. viesekspedīcijas (Baltkrievijas pārstāves lidojums) komandieri. Ceturto reizi kosmosā Oļegs Novickis devās 2024. gada 23. martā kā kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-25]]'' komandieris. Viņš uz Starptautisko kosmosa staciju pavadīja Baltkrievijas pirmo kosmonauti [[Marina Vasiļevska|Marinu Vasiļevsku]] ([[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija|21. viesekspedīcija]]) un [[SKS 70. ekspedīcija|70.]] / [[SKS 71. ekspedīcija|71.]] ekspedīcijas dalībnieci [[Treisija Koldvela Daisone|Treisiju Koldvelu Daisoni]]. Uz zemes viņš atgriezās kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-24]]'', lidojumā pavadot 13 dienas 18 stundas 41 minūti. 2025. gada 27. jūnijā Oļegs Novickis tika iecelts par Kosmonautu apmācības centra vadītāja vietnieku, kurš atbild par sadarbības organizēšanu ar valsts iestādēm un pašvaldībām. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Amats ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz TMA-06M]]'' | {{dat|2012|10|23|SK}} | {{dat|2013|3|16|SK}} | [[Jevgeņijs Tarelkins]]<br />[[Kevins Fords]] | Komandieris | 143 d 16 h 14 min | [[SKS 33. ekspedīcija|SKS-33]], [[SKS 34. ekspedīcija|SKS-34]] |- | ''[[Sojuz MS-03]]'' | {{dat|2016|11|17|SK}} | {{dat|2017|6|2|SK}} | [[Tomā Peskjē]]<br />[[Pegija Vitsone]] | Komandieris | 196 d 17 h 49 min | [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]], [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]] |- | rowspan="2"| ''[[Sojuz MS-18]]'' | {{dat|2021|4|9|SK}} | | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />[[Marks Vande Hei]] | rowspan="2"| Komandieris | rowspan="2"| 190 d 20 h 53 min | rowspan="2"| [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] |- | | {{dat|2021|10|17|SK}} | [[Kļims Šipenko]]<br />[[Jūlija Peresiļda]] |- | ''[[Sojuz MS-25]]''↑ | {{dat|2024|3|23|SK}} | | [[Marina Vasiļevska]]{{br}}[[Treisija Koldvela Daisone]] | rowspan="2"| Komandieris | rowspan="2"| 13 d 18 h 41 min | rowspan="2"| [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] |- | ''[[Sojuz MS-24]]''↓ | | {{dat|2024|4|6|SK}} | Marina Vasiļevska<br />[[Lorela O'Hāra]] |} Iziešanas kosmosā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | Oļegs Novickis<br />[[Pjotrs Dubrovs]] | {{dat|2021|6|2|SK}} 05:53 | 13:12 | 7 h 19 min | Uz ''[[Zarja (SKS)|Zarja]]'' moduļa nomainīts termoregulācijas sistēmas plūsmas vadības regulatora panelis. ''[[Pirs (SKS)|Pirs]]'' moduļa sagatavošana atvienošanai: no ''Pirs'' noņemtas tuvošanās antenas un to kabeļi, noņemta pāriešanas drošināšanas trose starp ''Pirs'' un ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'', uz ''Poisk'' pārnestas eksperimentu iekārtas ''Test'' un ''Vynislivost''. |- | SKS-65 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | Oļegs Novickis<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|9|3|SK}} 14:41 | 22:35 | 7 h 34 min | ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' modulim pievienoti elektrības un ''Ethernet'' kabeļi; uzstādīts rokturis. |- | SKS-65 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | Oļegs Novickis<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|9|9|SK}} 14:51 | 22:16 | 7 h 25 min | ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' modulim pabeigta ''Ethernet'' kabeļu pievienošana. Uz ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' moduļa uzstādīta platforma ar eksperimentu konteineriem ''Biorisk-MSN''. Uz ''Nauka'' uzstādīti rokturi. |} == Privātā dzīve == Oļegam Novickim no pirmās laulības (šķīries 2022. gadā) ir divas meitas: Jana (dzimusi 1996. gadā) un Margarita (dzimusi 2016. gadā). 2025. gada jūlijā viņš apprecējās ar Baltkrievijas pirmo kosmonauti [[Marina Vasiļevska|Marinu Vasiļevsku]], ar kuru kopā 2024. gadā veica lidojumu kosmosā. 2026. gada jūlijā viņiem piedzima meita. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="roscosmos 2014-05-29">[http://roscosmos.ru/20638/ Космонавтам О.Новицкому, С.Ревину и Е.Тарелкину присвоены звания «Герой Российской Федерации»] Федеральное космическое агентство, 2014-05-29</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.spacefacts.de/bios/cosmonauts/english/novitskiy_oleg.htm Oļega Novicka biogrāfija] {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/2005/text/novickiy.htm?reload_coolmenus astronaut.ru] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Novickis, Oļegs}} [[Kategorija:Krievijas kosmonauti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] [[Kategorija:Baltkrievijā dzimušie kosmonauti]] 45b5tuebpfk66gnrofy90v97b0t4mtv 4533053 4533050 2026-10-07T19:21:08Z Dainis 876 4533053 wikitext text/x-wiki {{Kosmonauta infokaste | platums = | vārds = Oļegs Novickis | vārds_orig = ''Олег Викторович Новицкий'' | attēls = Oleg Novitskiy 2016.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Oļegs Novickis 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Červjeņa]], [[Baltkrievijas PSR]], {{URS}} (tagad {{BLR}}) | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{RUS}} | tautība = [[baltkrievi|baltkrievs]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Marina Vasiļevska]] (2. laulība) | bērni = 3 meitas | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | kos_veids = | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = [[lidotājs]] | d_pakāpe = pulkvedis | kos_koplaiks = 545 d 1 h 19 min | kos_iesaukums = | kos_misija = 1. [[SKS 33. ekspedīcija|SKS-33]], [[SKS 34. ekspedīcija|SKS-34]]{{br}}2. [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]], [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]]{{br}}3. [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]]{{br}}4. [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] | kos_kuģi = ''[[Sojuz TMA-06M]]'', ''[[Sojuz MS-03]]'', ''[[Sojuz MS-18]]'', ''[[Sojuz MS-25]]''↑, ''[[Sojuz MS-24]]''↓ }} '''Oļegs Novickis''' (''Олег Викторович Новицкий''; dzimis {{dat|1971|10|12}}) ir [[Krievija]]s [[kosmonauts]], atvaļināts [[Krievijas gaisa spēki|gaisa spēku]] [[lidotājs]], pulkvedis. == Agrīnā dzīve == Oļegs Novickis piedzima {{dat|1971|10|12||bez}} [[Baltkrievijas PSR]] [[Červjeņa|Červjeņā]]. 1988. gadā viņš pabeidza A. K. Flegontova vārdā nosaukto Červjeņas 2. vidusskolu. == Militārais dienests == 1988. gada augustā Oļegs Novickis iestājās Čkalova Borisoglebskas augstākajā kara aviācijas lidotāju skolā. 1990. gadā augstskolu izformēja, un Novickis turpināja mācības Jeiskas augstākajā militārajā aviācijas lidotāju skolā. 1993. gadā šo augstskolu reorganizēja par Kačinskas augstākās militārās aviācijas lidotāju skolas filiāli, ko viņš pabeidza 1994. gadā "komandas taktisku iznīcinātāju" specialitātē, iegūstot pilota inženiera kvalifikāciju. 1994. gada oktobrī Novicki nosūtīja uz Gaisa spēku aviācijas personāla pārkvalifikācijas centru Borisogļebskā. 1995. gada septembrī viņš sāka dienēt par lidotāju instruktoru Čkalova Borisogļebskas aviācijas personāla sagatavošanas mācību aviācijas centra iznīcinātāju aviācijas pulka instruktoru pulkā. 1996. gada maijā Novicki pārcēla uz 4. Gaisa armijas 1. gvardes jaukto aviācijas divīziju (Ziemeļkaukāza kara apgabals), kur viņš bija uzbrukuma aviācijas pulka eskadriļas pilots, vecākais pilots, posma komandieris, eskadriļas komandiera vietnieks. No 2004. gada septembra līdz 2006. gada jūnijam Novickis mācījās Gagarina Gaisa spēku akadēmijas komandējošā fakultātē, iegūstot "vadības speciālista" kvalifikāciju. No 2006. gada jūnija līdz 2007. gada februārim viņš dienēja par eskadriļas komandieri 4. Gaisa spēku un Pretgaisa aizsardzības armijas 1. gvardes jauktās aviācijas divīzijas uzbrukuma aviācijas pulka eskadriļā. Viņš ir apguvis lidmašīnas ''[[L-39]]'' un ''[[Su-25]]'', kopumā veicot 680 lidojumu stundas. Viņš ir piedalījies militārās operācijās [[Čečenija|Čečenijā]]. 2010. gadā Novickis tika paaugstināts pulkveža pakāpē. 2012. gada vasarā viņš atvaļinājās no militārā dienesta rezervē. == Kosmonauta karjera == 2006. gadā Oļegs Novickis pieteicās kosmonautu 14. iesaukumam. 11. oktobrī viņš tika izraudzīts par kosmonauta kandidātu. 2007. gada 7. februārī Novicki uzņēma kosmonautu nodaļā, un 26. februārī viņš uzsāka divu gadu vispārējo kosmonautu sagatavošanas kursu. 2009. gada 9. jūnijā Novickim piešķīra kosmonauta izmēģinātāja kvalifikāciju, un viņš sāka gatavoties [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] (SKS) programmā. 2010. gadā Novickis nomainīja [[Romans Romaņenko|Romanu Romaņenko]] [[SKS 31. ekspedīcija]]s dublieru apkalpē, un tika apstiprināts 33. / 34. ekspedīcijas pamatapkalpē. Pirmais Oļega Novicka kosmiskais lidojums sākās 2012. gada 23. oktobrī, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz TMA-06M]]'' komandierim. Viņš bija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] [[SKS 33. ekspedīcija|33]]. un [[SKS 34. ekspedīcija|34.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. 2013. gada 15. martā lidojums beidzās. Tūlīt pēc nolaišanās 16. martā viņš kopā ar [[Jevgeņijs Tarelkins|Jevgeņiju Tarelkinu]] piedalījās eksperimentā, lai izmēģinātu manuāli kontrolētu nolaišanos no orbītas uz Marsa virsmas, izmantojot centrifūgu, lai simulētu nolaišanās pārslodzi reālā kosmosa lidojuma režīmā. Pārbaude apstiprināja kosmonautu spēju nolaisties uz Marsa virsmas pēc ilga kosmiskā lidojuma. {{dat|2014|5|28||bez}} Oļegam Novickim ar Krievijas prezidenta pavēli tika piešķirti goda nosaukumi "[[Krievijas Federācijas Varonis]]" un "Krievijas Federācijas lidotājs-kosmonauts".<ref name="roscosmos 2014-05-29" /> 2015. gada augustā viņu apstiprināja 50. / 51. ekspedīcijas pamatapkalpē. Otro reizi kosmosā Oļegs Novickis devās 2016. gada 17. novembrī kā kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-03]]'' komandieris. Viņš bija [[SKS 50. ekspedīcija|50]]. un [[SKS 51. ekspedīcija|51.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. 2017. gada 2. jūnijā Novickis atgriezās uz zemes. Trešais Oļega Novicka kosmiskais lidojums sākās 2021. gada 9. aprīlī, esot kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-18]]'' komandierim. Viņš bija [[SKS 64. ekspedīcija|64]]. un [[SKS 65. ekspedīcija|65.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. Novickis veica trīs [[iziešana kosmosā|iziešanas kosmosā]]. 17. oktobrī viņš atgriezās uz zemes. 2023. gada 29. maijā Novicki apstiprināja par 21. viesekspedīcijas (Baltkrievijas pārstāves lidojums) komandieri. Ceturto reizi kosmosā Oļegs Novickis devās 2024. gada 23. martā kā kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-25]]'' komandieris. Viņš uz Starptautisko kosmosa staciju pavadīja Baltkrievijas pirmo kosmonauti [[Marina Vasiļevska|Marinu Vasiļevsku]] ([[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija|21. viesekspedīcija]]) un [[SKS 70. ekspedīcija|70.]] / [[SKS 71. ekspedīcija|71.]] ekspedīcijas dalībnieci [[Treisija Koldvela Daisone|Treisiju Koldvelu Daisoni]]. Uz zemes viņš atgriezās kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-24]]'', lidojumā pavadot 13 dienas 18 stundas 41 minūti. 2025. gada 27. jūnijā Oļegs Novickis tika iecelts par Kosmonautu apmācības centra vadītāja vietnieku, kurš atbild par sadarbības organizēšanu ar valsts iestādēm un pašvaldībām. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Amats ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz TMA-06M]]'' | {{dat|2012|10|23|SK}} | {{dat|2013|3|16|SK}} | [[Jevgeņijs Tarelkins]]<br />[[Kevins Fords]] | Komandieris | 143 d 16 h 14 min | [[SKS 33. ekspedīcija|SKS-33]], [[SKS 34. ekspedīcija|SKS-34]] |- | ''[[Sojuz MS-03]]'' | {{dat|2016|11|17|SK}} | {{dat|2017|6|2|SK}} | [[Tomā Peskjē]]<br />[[Pegija Vitsone]] | Komandieris | 196 d 17 h 49 min | [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]], [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]] |- | rowspan="2"| ''[[Sojuz MS-18]]'' | {{dat|2021|4|9|SK}} | | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />[[Marks Vande Hei]] | rowspan="2"| Komandieris | rowspan="2"| 190 d 20 h 53 min | rowspan="2"| [[SKS 64. ekspedīcija|SKS-64]], [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] |- | | {{dat|2021|10|17|SK}} | [[Kļims Šipenko]]<br />[[Jūlija Peresiļda]] |- | ''[[Sojuz MS-25]]''↑ | {{dat|2024|3|23|SK}} | | [[Marina Vasiļevska]]{{br}}[[Treisija Koldvela Daisone]] | rowspan="2"| Komandieris | rowspan="2"| 13 d 18 h 41 min | rowspan="2"| [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] |- | ''[[Sojuz MS-24]]''↓ | | {{dat|2024|4|6|SK}} | Marina Vasiļevska<br />[[Lorela O'Hāra]] |} Iziešanas kosmosā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | Oļegs Novickis<br />[[Pjotrs Dubrovs]] | {{dat|2021|6|2|SK}} 05:53 | 13:12 | 7 h 19 min | Uz ''[[Zarja (SKS)|Zarja]]'' moduļa nomainīts termoregulācijas sistēmas plūsmas vadības regulatora panelis. ''[[Pirs (SKS)|Pirs]]'' moduļa sagatavošana atvienošanai: no ''Pirs'' noņemtas tuvošanās antenas un to kabeļi, noņemta pāriešanas drošināšanas trose starp ''Pirs'' un ''[[Zvezda (SKS)|Zvezda]]'', uz ''Poisk'' pārnestas eksperimentu iekārtas ''Test'' un ''Vynislivost''. |- | SKS-65 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | Oļegs Novickis<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|9|3|SK}} 14:41 | 22:35 | 7 h 34 min | ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' modulim pievienoti elektrības un ''Ethernet'' kabeļi; uzstādīts rokturis. |- | SKS-65 | ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' | Oļegs Novickis<br />Pjotrs Dubrovs | {{dat|2021|9|9|SK}} 14:51 | 22:16 | 7 h 25 min | ''[[Nauka (SKS)|Nauka]]'' modulim pabeigta ''Ethernet'' kabeļu pievienošana. Uz ''[[Poisk (SKS)|Poisk]]'' moduļa uzstādīta platforma ar eksperimentu konteineriem ''Biorisk-MSN''. Uz ''Nauka'' uzstādīti rokturi. |} == Privātā dzīve == Oļegam Novickim no pirmās laulības (šķīries 2022. gadā) ir divas meitas: Jana (dzimusi 1996. gadā) un Margarita (dzimusi 2016. gadā). 2025. gada jūlijā viņš apprecējās ar Baltkrievijas pirmo kosmonauti [[Marina Vasiļevska|Marinu Vasiļevsku]], ar kuru kopā 2024. gadā veica lidojumu kosmosā. 2026. gada jūlijā viņiem piedzima meita. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="roscosmos 2014-05-29">[http://roscosmos.ru/20638/ Космонавтам О.Новицкому, С.Ревину и Е.Тарелкину присвоены звания «Герой Российской Федерации»] Федеральное космическое агентство, 2014-05-29</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.spacefacts.de/bios/cosmonauts/english/novitskiy_oleg.htm Oļega Novicka biogrāfija] {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_rusia/2005/text/novickiy.htm?reload_coolmenus astronaut.ru] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Novickis, Oļegs}} [[Kategorija:Krievijas kosmonauti]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]] [[Kategorija:Baltkrievijā dzimušie kosmonauti]] dp16mmwwi6ipk4svcrowbmj36cshr4n 0 61197 4533206 4499007 2026-10-08T11:04:43Z Turaids 8965 4533206 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =Eric Hobsbawm | attēls =Eric Hobsbawm.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads =1917 | dz_mēnesis =6 | dz_diena =9 | dz_vieta =[[Aleksandrija]], [[Attēls:Egypt flag 1882.svg|20px]] [[Ēģipte]] | m_gads =2012 | m_mēnesis=10 | m_diena=1 | m_vieta =[[Londona]], {{GBR}} | pilsonība ={{GBR}} | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | darba_vietas =[[Kembridžas Universitāte]]<br />[[Stenforda Universitāte]]<br />[[Jaunā skola]] (''The New School'')<br />[[Londonas Universitāte]] | alma_mater =[[Kembridžas Universitāte]] | zinātne =[[vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | paraksts = | piezīmes = }} '''Eriks Džons Ernests Hobsboms''' ({{val|en|Eric John Ernest Hobsbawm}}; dzimis {{dat|1917|06|09}}, miris {{dat|2012|10|01}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Lielbritānija]]s [[marksisms|marksistiskais]] vēsturnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1917. gada 9. jūnijā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] Polijas ebreju tirgotāja Leopolda Persija Hobsbauma (''Leopold Percy Hobsbaum''; dzimis Ostbaums (''Obstbaum'')) un Austrijas ebrejietes Nellijas Hobsbaumas (''Nelly Hobsbaum''; dzimusi Grīna (''Grün'')) ģimenē. Reģistrējot dzimšanu, viņa uzvārds ''Hobsbaum'' tika kļūdaini norādīts kā ''Hobsbawm''. Bērnību Hobsboms pavadīja [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Vīne|Vīnē]]. Kaut arī ģimene dzīvoja vācvalodīgās valstīs, tās mājas [[sarunvaloda]] bija angļu. 14 gadu vecumā Hobsboms kļuva par [[Bārenis|bāreni]]. 1931. gadā viņu [[adopcija|adoptēja]] mātes māsa Grētla (''Gretl'') un tēva brālis Sidnijs (''Sidney''), ar kuriem viņš 1933. gadā, [[Vācija|Vācijā]] pie varas nākot [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]], pārcēlās uz [[Londona|Londonu]]. Studēja [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]], kur ieguva doktora grādu un darbojās [[Kembridžas apustuļi|Kembridžas apustuļos]]. 1936. gadā iestājās [[Lielbritānijas Komunistiskā partija|Lielbritānijas Komunistiskajā partijā]], un no 1946. līdz 1956. gadam bija [[Komunistiskās partijas vēsturnieku grupa]]s sastāvā. Pēc [[Padomju armija]]s īstenotās [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s [[1956. gada Ungārijas revolūcija#Apspiešana|apspiešanas]] grupa izjuka, vairums vēsturnieku izstājās no Komunistiskās partijas, tomēr Hobsboms palika tās biedrs līdz pat partijas likvidēšanai 1991. gadā un savu marksistisko pārliecību saglabāja līdz pat mūža beigām. Viņa politiskā nostāja tika kritizēta, tostarp britu vēsturnieks Tonijs Džads pārmeta Hobsbomam pozitīvu attieksmi pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[komunisms|komunistismu]], kā arī uzskatīja, ka viņa politiskā pārliecība ietekmējusi viņa vēstures interpretāciju. 1994. gada [[BBC]] intervijā Hobsbomam tika jautāts, vai 20 miljonu cilvēku upurēšana būtu bijusi pieņemama komunisma [[utopija]]s īstenošanai, uz ko viņš atbildēja apstiprinoši.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Māris Mantenieks |title=Staļinists līdz pēdējam |date=2012. gada 11. oktobris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/stalinists-lidz-pedejam%e2%80%a9-2 |accessdate=2019. gada 31. augustā}}</ref> [[Attēls:Grave of Eric Hobsbawm at Highgate.jpg|thumb|left|300px|Hobsboma kaps [[Haigeitas kapsēta|Haigeitas kapsētā]]]] Hobsboms nomira 2012. gada 1. oktobrī 95 gadu vecumā [[Londona]]s ''Royal Free Hospital'' no [[plaušu karsonis|plaušu karsoņa]] un [[leikēmija]]s radītajām komplikācijām. Apbedīts [[Haigeitas kapsēta|Haigeitas kapsētā]], netālu no [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] kapa. === Ģimene === 1943. gada Hobsboms apprecējās ar Mjurielu Sīmenu (''Muriel Seaman''), no kuras izšķīrās 1951. gadā, bet 1962. gadā viņš apprecējās ar Marlīnu Švarcu (''Marlene Schwarz'')', ar kuru viņam bija 2 bērni — uzņēmēja un rakstniece Jūlija Hobsboma (''Julia Hobsbawm'') un viens no interneta uzņēmējdarbības pamatlicējiem Endijs Hobsboms (''Andy Hobsawm''). Hobsbomam bija arī ārlaulības dēļs — Džošue Benatans (''Joshua Bennathan''; 1958—2014). == Darbi == Hobsboma pazīstamākie darbi ir triloģija par paša radīto terminu — [[Garais XIX gadsimts|Garo XIX gadsimtu]] (laiku no 1789. līdz 1914. gadam) — ''The Age of Revolution: Europe 1789-1848'' (1962), ''The Age of Capital: 1848-1875'' (1975) un ''The Age of Empire: 1875-1914'' (1987), kā arī par [[Īsais XX gadsimts|Īso XX gadsimtu]] (laiku no 1914. līdz 1991. gadam) — ''The Age of Extremes: the short Twentieth Century, 1914-1991'' (1994). == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hobsboms, Eriks}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsturnieki]] 6ezu82fo6v1ssle3k3opv3umj28ktc2 4533207 4533206 2026-10-08T11:05:29Z Turaids 8965 4533207 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =Eric Hobsbawm | attēls =Eric Hobsbawm.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads =1917 | dz_mēnesis =6 | dz_diena =9 | dz_vieta =[[Aleksandrija]], [[Attēls:Egypt flag 1882.svg|20px]] [[Ēģipte]] | m_gads =2012 | m_mēnesis=10 | m_diena=1 | m_vieta =[[Londona]], {{GBR}} | pilsonība ={{GBR}} | tautība =[[ebreji|ebrejs]] | darba_vietas =[[Kembridžas Universitāte]]<br />[[Stenforda Universitāte]]<br />[[Jaunā skola]] (''The New School'')<br />[[Londonas Universitāte]] | alma_mater =[[Kembridžas Universitāte]] | zinātne =[[vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | paraksts = | piezīmes = }} '''Eriks Džons Ernests Hobsboms''' ({{val|en|Eric John Ernest Hobsbawm}}; dzimis {{dat|1917|06|09}}, miris {{dat|2012|10|01}}) bija [[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[Lielbritānija]]s [[marksisms|marksistiskais]] vēsturnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1917. gada 9. jūnijā [[Aleksandrija|Aleksandrijā]] Polijas ebreju tirgotāja Leopolda Persija Hobsbauma (''Leopold Percy Hobsbaum''; dzimis Ostbaums (''Obstbaum'')) un Austrijas ebrejietes Nellijas Hobsbaumas (''Nelly Hobsbaum''; dzimusi Grīna (''Grün'')) ģimenē. Reģistrējot dzimšanu, viņa uzvārds ''Hobsbaum'' tika kļūdaini norādīts kā ''Hobsbawm''. Bērnību Hobsboms pavadīja [[Berlīne|Berlīnē]] un [[Vīne|Vīnē]]. Kaut arī ģimene dzīvoja vācvalodīgās valstīs, tās mājas [[sarunvaloda]] bija angļu. 14 gadu vecumā Hobsboms kļuva par [[Bārenis|bāreni]]. 1931. gadā viņu [[adopcija|adoptēja]] mātes māsa Grētla (''Gretl'') un tēva brālis Sidnijs (''Sidney''), ar kuriem viņš 1933. gadā, [[Vācija|Vācijā]] pie varas nākot [[Ādolfs Hitlers|Ādolfam Hitleram]], pārcēlās uz [[Londona|Londonu]]. Studēja [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]], kur ieguva doktora grādu un darbojās [[Kembridžas apustuļi|Kembridžas apustuļos]]. 1936. gadā iestājās [[Lielbritānijas Komunistiskā partija|Lielbritānijas Komunistiskajā partijā]], un no 1946. līdz 1956. gadam bija [[Komunistiskās partijas vēsturnieku grupa]]s sastāvā. Pēc [[Padomju armija]]s īstenotās [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s [[1956. gada Ungārijas revolūcija#Apspiešana|apspiešanas]] grupa izjuka, vairums vēsturnieku izstājās no Komunistiskās partijas, tomēr Hobsboms palika tās biedrs līdz pat partijas likvidēšanai 1991. gadā un savu marksistisko pārliecību saglabāja līdz pat mūža beigām. Viņa politiskā nostāja tika kritizēta, tostarp britu vēsturnieks Tonijs Džads pārmeta Hobsbomam pozitīvu attieksmi pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[komunisms|komunismu]], kā arī uzskatīja, ka viņa politiskā pārliecība ietekmējusi viņa vēstures interpretāciju. 1994. gada [[BBC]] intervijā Hobsbomam tika jautāts, vai 20 miljonu cilvēku upurēšana būtu bijusi pieņemama komunisma [[utopija]]s īstenošanai, uz ko viņš atbildēja apstiprinoši.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Māris Mantenieks |title=Staļinists līdz pēdējam |date=2012. gada 11. oktobris |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |url=https://www.la.lv/stalinists-lidz-pedejam%e2%80%a9-2 |accessdate=2019. gada 31. augustā}}</ref> [[Attēls:Grave of Eric Hobsbawm at Highgate.jpg|thumb|left|300px|Hobsboma kaps [[Haigeitas kapsēta|Haigeitas kapsētā]]]] Hobsboms nomira 2012. gada 1. oktobrī 95 gadu vecumā [[Londona]]s ''Royal Free Hospital'' no [[plaušu karsonis|plaušu karsoņa]] un [[leikēmija]]s radītajām komplikācijām. Apbedīts [[Haigeitas kapsēta|Haigeitas kapsētā]], netālu no [[Kārlis Markss|Kārļa Marksa]] kapa. === Ģimene === 1943. gada Hobsboms apprecējās ar Mjurielu Sīmenu (''Muriel Seaman''), no kuras izšķīrās 1951. gadā, bet 1962. gadā viņš apprecējās ar Marlīnu Švarcu (''Marlene Schwarz'')', ar kuru viņam bija 2 bērni — uzņēmēja un rakstniece Jūlija Hobsboma (''Julia Hobsbawm'') un viens no interneta uzņēmējdarbības pamatlicējiem Endijs Hobsboms (''Andy Hobsawm''). Hobsbomam bija arī ārlaulības dēļs — Džošue Benatans (''Joshua Bennathan''; 1958—2014). == Darbi == Hobsboma pazīstamākie darbi ir triloģija par paša radīto terminu — [[Garais XIX gadsimts|Garo XIX gadsimtu]] (laiku no 1789. līdz 1914. gadam) — ''The Age of Revolution: Europe 1789-1848'' (1962), ''The Age of Capital: 1848-1875'' (1975) un ''The Age of Empire: 1875-1914'' (1987), kā arī par [[Īsais XX gadsimts|Īso XX gadsimtu]] (laiku no 1914. līdz 1991. gadam) — ''The Age of Extremes: the short Twentieth Century, 1914-1991'' (1994). == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hobsboms, Eriks}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsturnieki]] cnz4qj7g74e78bcd9a4uril68b5m02r 0 63912 4533002 4335422 2026-10-07T18:22:50Z ~2026-54134-69 151553 Pievienota slavenība pie dzimušajiem 4533002 wikitext text/x-wiki '''13. septembris''' ir gada 256. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (257. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 109 dienas. == Vārda dienas == [[Iza]], [[Izabella (personvārds)|Izabella]] == Notikumi == * [[1125. gads]] — par [[Romiešu karalis|Vācijas karali]] kronēts Lotārs III Zuplinburgs. * [[1502. gads]] — [[kauja pie Smoļinas]]: Livonijas Konfederācija sakāva krievu karaspēku. * [[1779. gads]] — [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]] [[seneki|seneku]] cilts [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatā sakāva [[leitnants|leitnanta]] Tomasa Boida vadīto neatkarības atbalstītāju vienību. * [[1791. gads]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XVI]] parakstīja jauno Franču konstitūciju - pirmo valsts vēsturē. * [[1815. gads]] — [[Portadže Desiuksa (Misūri)|Portadžē Desiuksā]] [[Misūri (štats)|Misūri]] noslēgts miera līgums starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]] un draudzīgi noskaņoto [[sauki|sauku]] cilts daļu. * [[1865. gads]] — Smita fortā [[Indiāņu teritorija|Indiāņu teritorijā]] noslēgts līgums starp Savienoto Valstu prezidenta pārstāvjiem un [[čiroki|čiroku]], [[krīki|krīku]], [[čoktavi|čoktavu]], [[čikasavi|čikasavu]], [[osedži|osedžu]], [[seminoli|seminolu]], [[seneki|seneku]], [[šauni|šaunu]] un [[kvapo]] ciltīm. * [[1877. gads]] — [[Krīkas Kanjona kauja]]: [[Nezpersu karš|Nezpersu karā]] [[Montāna|Montānā]] [[nezpersi|nezpersu]] indiāņi atvairīja [[pulkvedis|pulkveža]] [[Samuel D. Sturgis|Samuēla Sturdža]] vadīto ASV kavalērijas uzbrukumu. * [[1878. gads]] — Tītaru Krīkas kauja: [[Ziemeļu šeijenu izceļošana]]s laikā [[šeijeni|šeijenu]] indiāņi pie [[Simaronas upe (Arkanzasas upe)|Simaronas upes]] [[Kanzasa|Kanzasā]] atvairīja vairāku simtu zaldātu un brīvprātīgo lielas vienības uzbrukumu. * [[1923. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] notika militārs valsts apvērsums; [[Migels Primo de Rivera]] nodibināja [[autoritārisms|autoritāru režīmu]]. * [[1953. gads]] — [[Ņikita Hruščovs]] tika apstiprināts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāru]] — faktisko [[PSRS]] vadītāju. * [[1959. gads]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās pirmais cilvēka veidotais objekts ''[[Luna-2]]''. * [[1968. gads]] — [[Albānija]] izstājās no [[Varšavas pakts|Varšavas līguma]]. * [[1979. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] piešķīra neatkarību [[Venda (valsts)|Vendai]] (nav atzīta ārpus Dienvidāfrikas). * [[1993. gads]] — [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] un [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] spieda viens otram roku [[Vašingtona|Vašingtonā]] pēc miera līguma parakstīšanas. * [[1994. gads]] — ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'' zonde pārlidoja [[Saule]]s dienvidpolu. == Dzimuši == * [[1583. gads]] — [[Džirolamo Freskobaldi]] (''Girolamo Frescobaldi''), itāļu komponists (miris 1643. gadā) * [[1819. gads]] — [[Klāra Šūmane]] (''Clara Schumann''), vācu pianiste un komponiste (mirusi 1896. gadā) * [[1830. gads]] — [[Marija fon Ebnere-Ešenbaha]] (''Marie von Ebner-Eschenbach''), austriešu rakstniece (mirusi 1916. gadā) * [[1860. gads]] — [[Džons Peršings]] (''John J. Pershing''), amerikāņu karavīrs (miris 1948. gadā) * [[1866. gads]] — [[Ūle Estmo]] (''Ole Østmo''), norvēģu sporta šāvējs (miris 1923. gadā) * [[1874. gads]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), Austrijā dzimis ASV komponists (miris 1951. gadā) * [[1875. gads]] — [[Vilhelms Ķuze]], latviešu uzņēmējs (miris 1941. gadā) * [[1880. gads]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (miris 1940. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks (miris 1972. gadā) * [[1916. gads]] — [[Roalds Dāls]] (''Roald Dahl''), britu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1924. gads]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (miris 2009. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Guntis Ulmanis]], Latvijas prezidents * [[1941. gads]] — [[Ahmets Nedždets Sezers]] (''Ahmet Necdet Sezer''), Turcijas prezidents * [[1957. gads]] — [[Bongbongs Markoss]] (''Bongbong Marcos''), Filipīnu prezidents * [[1971. gads]] — [[Gorans Ivaniševičs]] (''Goran Ivanišević''), horvātu tenisists * [[1973. gads]] — [[Fabio Kannavaro]] (''Fabio Cannavaro''), Itālijas futbolists * [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Elvis Mihaiļenko]], latviešu bokseris * [[1977. gads]] — [[Iraklijs Pirchalava]] (ირაკლი ფირცხალავა, ''Ираклий Пирцхалава''), gruzīnu izcelsmes Krievijas dziedātājs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Toms Bluks]], latviešu hokejists * [[1986. gads]] — [[Kamui Kobajaši]] (小林可夢偉), japāņu autosportists * [[1989. gads]] — [[Tomass Millers]] (''Thomas Müller''), vācu futbolists * [[1993. gads]] — [[Ivans Šrancs]] (''Ivan Schranz''), Slovākijas futbolists * [[1996. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'', ASV reperis un dziedātājs * 2012. gads — Reinis Klaucāns, Latvijas iedzīvotājs == Miruši == * [[81. gads]] — [[Tits]] (''Titus''), Romas imperators (dzimis 39. gadā) * [[1592. gads]] — [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne''), franču esejists (dzimis 1533. gadā) * [[1705. gads]] — [[Imre Tekeli]] (''Thököly Imre''), ungāru politiķis (dzimis 1657. gadā) * [[1846. gads]] — [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (''Johann Friedrich von Recke''), vācbaltiešu valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs (dzimis 1764. gadā) * [[1872. gads]] — [[Ludvigs Feierbahs]] (''Ludwig von Feuerbach''), vācu filozofs un antropologs (dzimis 1804. gadā) * [[1931. gads]] — [[Lili Elbe]] (''Lili Elbe''), dāņu transdzimuma sieviete (dzimusi 1882. gadā) * [[1937. gads]] — [[Deivids Robertsons]] (''David Robertson''), skotu golferis un regbists (dzimis 1869. gadā) * [[1995. gads Latvijā|1995. gads]] — [[Edgars Liepiņš]], latviešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Shakur''), ASV reperis un aktieris (dzimis 1971. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Jānis Gilis]], Latvijas futbola treneris (dzimis 1943. gadā) * [[2022. gads]] — [[Žans Liks Godārs]] (''Jean-Luc Godard''), franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[2023. gads]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), PSRS un Moldovas valstsvīrs un politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Aleksandrs Šostaks]], latviešu matemātiķis (dzimis 1948. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Programmētāju diena]] ([[gads|īsajos gados]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] 88oppnsc0ugj63kt71knj9ss4ad5eb7 4533010 4533002 2026-10-07T18:30:13Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54134-69|~2026-54134-69]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Ivario 4335422 wikitext text/x-wiki '''13. septembris''' ir gada 256. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (257. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 109 dienas. == Vārda dienas == [[Iza]], [[Izabella (personvārds)|Izabella]] == Notikumi == * [[1125. gads]] — par [[Romiešu karalis|Vācijas karali]] kronēts Lotārs III Zuplinburgs. * [[1502. gads]] — [[kauja pie Smoļinas]]: Livonijas Konfederācija sakāva krievu karaspēku. * [[1779. gads]] — [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]] [[seneki|seneku]] cilts [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatā sakāva [[leitnants|leitnanta]] Tomasa Boida vadīto neatkarības atbalstītāju vienību. * [[1791. gads]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XVI]] parakstīja jauno Franču konstitūciju - pirmo valsts vēsturē. * [[1815. gads]] — [[Portadže Desiuksa (Misūri)|Portadžē Desiuksā]] [[Misūri (štats)|Misūri]] noslēgts miera līgums starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]] un draudzīgi noskaņoto [[sauki|sauku]] cilts daļu. * [[1865. gads]] — Smita fortā [[Indiāņu teritorija|Indiāņu teritorijā]] noslēgts līgums starp Savienoto Valstu prezidenta pārstāvjiem un [[čiroki|čiroku]], [[krīki|krīku]], [[čoktavi|čoktavu]], [[čikasavi|čikasavu]], [[osedži|osedžu]], [[seminoli|seminolu]], [[seneki|seneku]], [[šauni|šaunu]] un [[kvapo]] ciltīm. * [[1877. gads]] — [[Krīkas Kanjona kauja]]: [[Nezpersu karš|Nezpersu karā]] [[Montāna|Montānā]] [[nezpersi|nezpersu]] indiāņi atvairīja [[pulkvedis|pulkveža]] [[Samuel D. Sturgis|Samuēla Sturdža]] vadīto ASV kavalērijas uzbrukumu. * [[1878. gads]] — Tītaru Krīkas kauja: [[Ziemeļu šeijenu izceļošana]]s laikā [[šeijeni|šeijenu]] indiāņi pie [[Simaronas upe (Arkanzasas upe)|Simaronas upes]] [[Kanzasa|Kanzasā]] atvairīja vairāku simtu zaldātu un brīvprātīgo lielas vienības uzbrukumu. * [[1923. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] notika militārs valsts apvērsums; [[Migels Primo de Rivera]] nodibināja [[autoritārisms|autoritāru režīmu]]. * [[1953. gads]] — [[Ņikita Hruščovs]] tika apstiprināts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāru]] — faktisko [[PSRS]] vadītāju. * [[1959. gads]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās pirmais cilvēka veidotais objekts ''[[Luna-2]]''. * [[1968. gads]] — [[Albānija]] izstājās no [[Varšavas pakts|Varšavas līguma]]. * [[1979. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] piešķīra neatkarību [[Venda (valsts)|Vendai]] (nav atzīta ārpus Dienvidāfrikas). * [[1993. gads]] — [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] un [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] spieda viens otram roku [[Vašingtona|Vašingtonā]] pēc miera līguma parakstīšanas. * [[1994. gads]] — ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'' zonde pārlidoja [[Saule]]s dienvidpolu. == Dzimuši == * [[1583. gads]] — [[Džirolamo Freskobaldi]] (''Girolamo Frescobaldi''), itāļu komponists (miris 1643. gadā) * [[1819. gads]] — [[Klāra Šūmane]] (''Clara Schumann''), vācu pianiste un komponiste (mirusi 1896. gadā) * [[1830. gads]] — [[Marija fon Ebnere-Ešenbaha]] (''Marie von Ebner-Eschenbach''), austriešu rakstniece (mirusi 1916. gadā) * [[1860. gads]] — [[Džons Peršings]] (''John J. Pershing''), amerikāņu karavīrs (miris 1948. gadā) * [[1866. gads]] — [[Ūle Estmo]] (''Ole Østmo''), norvēģu sporta šāvējs (miris 1923. gadā) * [[1874. gads]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), Austrijā dzimis ASV komponists (miris 1951. gadā) * [[1875. gads]] — [[Vilhelms Ķuze]], latviešu uzņēmējs (miris 1941. gadā) * [[1880. gads]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (miris 1940. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks (miris 1972. gadā) * [[1916. gads]] — [[Roalds Dāls]] (''Roald Dahl''), britu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1924. gads]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (miris 2009. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Guntis Ulmanis]], Latvijas prezidents * [[1941. gads]] — [[Ahmets Nedždets Sezers]] (''Ahmet Necdet Sezer''), Turcijas prezidents * [[1957. gads]] — [[Bongbongs Markoss]] (''Bongbong Marcos''), Filipīnu prezidents * [[1971. gads]] — [[Gorans Ivaniševičs]] (''Goran Ivanišević''), horvātu tenisists * [[1973. gads]] — [[Fabio Kannavaro]] (''Fabio Cannavaro''), Itālijas futbolists * [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Elvis Mihaiļenko]], latviešu bokseris * [[1977. gads]] — [[Iraklijs Pirchalava]] (ირაკლი ფირცხალავა, ''Ираклий Пирцхалава''), gruzīnu izcelsmes Krievijas dziedātājs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Toms Bluks]], latviešu hokejists * [[1986. gads]] — [[Kamui Kobajaši]] (小林可夢偉), japāņu autosportists * [[1989. gads]] — [[Tomass Millers]] (''Thomas Müller''), vācu futbolists * [[1993. gads]] — [[Ivans Šrancs]] (''Ivan Schranz''), Slovākijas futbolists * [[1996. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'', ASV reperis un dziedātājs == Miruši == * [[81. gads]] — [[Tits]] (''Titus''), Romas imperators (dzimis 39. gadā) * [[1592. gads]] — [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne''), franču esejists (dzimis 1533. gadā) * [[1705. gads]] — [[Imre Tekeli]] (''Thököly Imre''), ungāru politiķis (dzimis 1657. gadā) * [[1846. gads]] — [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (''Johann Friedrich von Recke''), vācbaltiešu valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs (dzimis 1764. gadā) * [[1872. gads]] — [[Ludvigs Feierbahs]] (''Ludwig von Feuerbach''), vācu filozofs un antropologs (dzimis 1804. gadā) * [[1931. gads]] — [[Lili Elbe]] (''Lili Elbe''), dāņu transdzimuma sieviete (dzimusi 1882. gadā) * [[1937. gads]] — [[Deivids Robertsons]] (''David Robertson''), skotu golferis un regbists (dzimis 1869. gadā) * [[1995. gads Latvijā|1995. gads]] — [[Edgars Liepiņš]], latviešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Shakur''), ASV reperis un aktieris (dzimis 1971. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Jānis Gilis]], Latvijas futbola treneris (dzimis 1943. gadā) * [[2022. gads]] — [[Žans Liks Godārs]] (''Jean-Luc Godard''), franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[2023. gads]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), PSRS un Moldovas valstsvīrs un politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Aleksandrs Šostaks]], latviešu matemātiķis (dzimis 1948. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Programmētāju diena]] ([[gads|īsajos gados]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] t1peud377txhi75u2fz7m8ybo21d3uc 4533019 4533010 2026-10-07T18:36:09Z ~2026-54134-69 151553 4533019 wikitext text/x-wiki '''13. septembris''' ir gada 256. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (257. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 109 dienas. == Vārda dienas == [[Iza]], [[Izabella (personvārds)|Izabella]] == Notikumi == * [[1125. gads]] — par [[Romiešu karalis|Vācijas karali]] kronēts Lotārs III Zuplinburgs. * [[1502. gads]] — [[kauja pie Smoļinas]]: Livonijas Konfederācija sakāva krievu karaspēku. * [[1779. gads]] — [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]] [[seneki|seneku]] cilts [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatā sakāva [[leitnants|leitnanta]] Tomasa Boida vadīto neatkarības atbalstītāju vienību. * [[1791. gads]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XVI]] parakstīja jauno Franču konstitūciju - pirmo valsts vēsturē. * [[1815. gads]] — [[Portadže Desiuksa (Misūri)|Portadžē Desiuksā]] [[Misūri (štats)|Misūri]] noslēgts miera līgums starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]] un draudzīgi noskaņoto [[sauki|sauku]] cilts daļu. * [[1865. gads]] — Smita fortā [[Indiāņu teritorija|Indiāņu teritorijā]] noslēgts līgums starp Savienoto Valstu prezidenta pārstāvjiem un [[čiroki|čiroku]], [[krīki|krīku]], [[čoktavi|čoktavu]], [[čikasavi|čikasavu]], [[osedži|osedžu]], [[seminoli|seminolu]], [[seneki|seneku]], [[šauni|šaunu]] un [[kvapo]] ciltīm. * [[1877. gads]] — [[Krīkas Kanjona kauja]]: [[Nezpersu karš|Nezpersu karā]] [[Montāna|Montānā]] [[nezpersi|nezpersu]] indiāņi atvairīja [[pulkvedis|pulkveža]] [[Samuel D. Sturgis|Samuēla Sturdža]] vadīto ASV kavalērijas uzbrukumu. * [[1878. gads]] — Tītaru Krīkas kauja: [[Ziemeļu šeijenu izceļošana]]s laikā [[šeijeni|šeijenu]] indiāņi pie [[Simaronas upe (Arkanzasas upe)|Simaronas upes]] [[Kanzasa|Kanzasā]] atvairīja vairāku simtu zaldātu un brīvprātīgo lielas vienības uzbrukumu. * [[1923. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] notika militārs valsts apvērsums; [[Migels Primo de Rivera]] nodibināja [[autoritārisms|autoritāru režīmu]]. * [[1953. gads]] — [[Ņikita Hruščovs]] tika apstiprināts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāru]] — faktisko [[PSRS]] vadītāju. * [[1959. gads]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās pirmais cilvēka veidotais objekts ''[[Luna-2]]''. * [[1968. gads]] — [[Albānija]] izstājās no [[Varšavas pakts|Varšavas līguma]]. * [[1979. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] piešķīra neatkarību [[Venda (valsts)|Vendai]] (nav atzīta ārpus Dienvidāfrikas). * [[1993. gads]] — [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] un [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] spieda viens otram roku [[Vašingtona|Vašingtonā]] pēc miera līguma parakstīšanas. * [[1994. gads]] — ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'' zonde pārlidoja [[Saule]]s dienvidpolu. * a == Dzimuši == * [[1583. gads]] — [[Džirolamo Freskobaldi]] (''Girolamo Frescobaldi''), itāļu komponists (miris 1643. gadā) * [[1819. gads]] — [[Klāra Šūmane]] (''Clara Schumann''), vācu pianiste un komponiste (mirusi 1896. gadā) * [[1830. gads]] — [[Marija fon Ebnere-Ešenbaha]] (''Marie von Ebner-Eschenbach''), austriešu rakstniece (mirusi 1916. gadā) * [[1860. gads]] — [[Džons Peršings]] (''John J. Pershing''), amerikāņu karavīrs (miris 1948. gadā) * [[1866. gads]] — [[Ūle Estmo]] (''Ole Østmo''), norvēģu sporta šāvējs (miris 1923. gadā) * [[1874. gads]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), Austrijā dzimis ASV komponists (miris 1951. gadā) * [[1875. gads]] — [[Vilhelms Ķuze]], latviešu uzņēmējs (miris 1941. gadā) * [[1880. gads]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (miris 1940. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks (miris 1972. gadā) * [[1916. gads]] — [[Roalds Dāls]] (''Roald Dahl''), britu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1924. gads]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (miris 2009. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Guntis Ulmanis]], Latvijas prezidents * [[1941. gads]] — [[Ahmets Nedždets Sezers]] (''Ahmet Necdet Sezer''), Turcijas prezidents * [[1957. gads]] — [[Bongbongs Markoss]] (''Bongbong Marcos''), Filipīnu prezidents * [[1971. gads]] — [[Gorans Ivaniševičs]] (''Goran Ivanišević''), horvātu tenisists * [[1973. gads]] — [[Fabio Kannavaro]] (''Fabio Cannavaro''), Itālijas futbolists * [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Elvis Mihaiļenko]], latviešu bokseris * [[1977. gads]] — [[Iraklijs Pirchalava]] (ირაკლი ფირცხალავა, ''Ираклий Пирцхалава''), gruzīnu izcelsmes Krievijas dziedātājs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Toms Bluks]], latviešu hokejists * [[1986. gads]] — [[Kamui Kobajaši]] (小林可夢偉), japāņu autosportists * [[1989. gads]] — [[Tomass Millers]] (''Thomas Müller''), vācu futbolists * [[1993. gads]] — [[Ivans Šrancs]] (''Ivan Schranz''), Slovākijas futbolists * [[1996. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'', ASV reperis un dziedātājs == Miruši == * [[81. gads]] — [[Tits]] (''Titus''), Romas imperators (dzimis 39. gadā) * [[1592. gads]] — [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne''), franču esejists (dzimis 1533. gadā) * [[1705. gads]] — [[Imre Tekeli]] (''Thököly Imre''), ungāru politiķis (dzimis 1657. gadā) * [[1846. gads]] — [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (''Johann Friedrich von Recke''), vācbaltiešu valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs (dzimis 1764. gadā) * [[1872. gads]] — [[Ludvigs Feierbahs]] (''Ludwig von Feuerbach''), vācu filozofs un antropologs (dzimis 1804. gadā) * [[1931. gads]] — [[Lili Elbe]] (''Lili Elbe''), dāņu transdzimuma sieviete (dzimusi 1882. gadā) * [[1937. gads]] — [[Deivids Robertsons]] (''David Robertson''), skotu golferis un regbists (dzimis 1869. gadā) * [[1995. gads Latvijā|1995. gads]] — [[Edgars Liepiņš]], latviešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Shakur''), ASV reperis un aktieris (dzimis 1971. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Jānis Gilis]], Latvijas futbola treneris (dzimis 1943. gadā) * [[2022. gads]] — [[Žans Liks Godārs]] (''Jean-Luc Godard''), franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[2023. gads]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), PSRS un Moldovas valstsvīrs un politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Aleksandrs Šostaks]], latviešu matemātiķis (dzimis 1948. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Programmētāju diena]] ([[gads|īsajos gados]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] 2c7p9wz8oub8re9kc8i3g1xpoisliry 4533021 4533019 2026-10-07T18:36:18Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54134-69|~2026-54134-69]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4335422 wikitext text/x-wiki '''13. septembris''' ir gada 256. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (257. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 109 dienas. == Vārda dienas == [[Iza]], [[Izabella (personvārds)|Izabella]] == Notikumi == * [[1125. gads]] — par [[Romiešu karalis|Vācijas karali]] kronēts Lotārs III Zuplinburgs. * [[1502. gads]] — [[kauja pie Smoļinas]]: Livonijas Konfederācija sakāva krievu karaspēku. * [[1779. gads]] — [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]] [[seneki|seneku]] cilts [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]] [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas]] štatā sakāva [[leitnants|leitnanta]] Tomasa Boida vadīto neatkarības atbalstītāju vienību. * [[1791. gads]] — [[Francija]]s karalis [[Luijs XVI]] parakstīja jauno Franču konstitūciju - pirmo valsts vēsturē. * [[1815. gads]] — [[Portadže Desiuksa (Misūri)|Portadžē Desiuksā]] [[Misūri (štats)|Misūri]] noslēgts miera līgums starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]] un draudzīgi noskaņoto [[sauki|sauku]] cilts daļu. * [[1865. gads]] — Smita fortā [[Indiāņu teritorija|Indiāņu teritorijā]] noslēgts līgums starp Savienoto Valstu prezidenta pārstāvjiem un [[čiroki|čiroku]], [[krīki|krīku]], [[čoktavi|čoktavu]], [[čikasavi|čikasavu]], [[osedži|osedžu]], [[seminoli|seminolu]], [[seneki|seneku]], [[šauni|šaunu]] un [[kvapo]] ciltīm. * [[1877. gads]] — [[Krīkas Kanjona kauja]]: [[Nezpersu karš|Nezpersu karā]] [[Montāna|Montānā]] [[nezpersi|nezpersu]] indiāņi atvairīja [[pulkvedis|pulkveža]] [[Samuel D. Sturgis|Samuēla Sturdža]] vadīto ASV kavalērijas uzbrukumu. * [[1878. gads]] — Tītaru Krīkas kauja: [[Ziemeļu šeijenu izceļošana]]s laikā [[šeijeni|šeijenu]] indiāņi pie [[Simaronas upe (Arkanzasas upe)|Simaronas upes]] [[Kanzasa|Kanzasā]] atvairīja vairāku simtu zaldātu un brīvprātīgo lielas vienības uzbrukumu. * [[1923. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] notika militārs valsts apvērsums; [[Migels Primo de Rivera]] nodibināja [[autoritārisms|autoritāru režīmu]]. * [[1953. gads]] — [[Ņikita Hruščovs]] tika apstiprināts par [[PSKP CK ģenerālsekretārs|Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretāru]] — faktisko [[PSRS]] vadītāju. * [[1959. gads]] — [[Mēness|Mēnesī]] ietriecās pirmais cilvēka veidotais objekts ''[[Luna-2]]''. * [[1968. gads]] — [[Albānija]] izstājās no [[Varšavas pakts|Varšavas līguma]]. * [[1979. gads]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republika]] piešķīra neatkarību [[Venda (valsts)|Vendai]] (nav atzīta ārpus Dienvidāfrikas). * [[1993. gads]] — [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s vadītājs [[Jāsirs Arafāts]] un [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] spieda viens otram roku [[Vašingtona|Vašingtonā]] pēc miera līguma parakstīšanas. * [[1994. gads]] — ''[[Ulysses (kosmiskā zonde)|Ulysses]]'' zonde pārlidoja [[Saule]]s dienvidpolu. == Dzimuši == * [[1583. gads]] — [[Džirolamo Freskobaldi]] (''Girolamo Frescobaldi''), itāļu komponists (miris 1643. gadā) * [[1819. gads]] — [[Klāra Šūmane]] (''Clara Schumann''), vācu pianiste un komponiste (mirusi 1896. gadā) * [[1830. gads]] — [[Marija fon Ebnere-Ešenbaha]] (''Marie von Ebner-Eschenbach''), austriešu rakstniece (mirusi 1916. gadā) * [[1860. gads]] — [[Džons Peršings]] (''John J. Pershing''), amerikāņu karavīrs (miris 1948. gadā) * [[1866. gads]] — [[Ūle Estmo]] (''Ole Østmo''), norvēģu sporta šāvējs (miris 1923. gadā) * [[1874. gads]] — [[Arnolds Šēnbergs]] (''Arnold Schoenberg''), Austrijā dzimis ASV komponists (miris 1951. gadā) * [[1875. gads]] — [[Vilhelms Ķuze]], latviešu uzņēmējs (miris 1941. gadā) * [[1880. gads]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (miris 1940. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]] — [[Ernests Blanks]], latviešu publicists, rakstnieks un vēsturnieks (miris 1972. gadā) * [[1916. gads]] — [[Roalds Dāls]] (''Roald Dahl''), britu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[1924. gads]] — [[Moriss Žārs]] (''Maurice Jarre''), franču komponists (miris 2009. gadā) * [[1939. gads Latvijā|1939. gads]] — [[Guntis Ulmanis]], Latvijas prezidents * [[1941. gads]] — [[Ahmets Nedždets Sezers]] (''Ahmet Necdet Sezer''), Turcijas prezidents * [[1957. gads]] — [[Bongbongs Markoss]] (''Bongbong Marcos''), Filipīnu prezidents * [[1971. gads]] — [[Gorans Ivaniševičs]] (''Goran Ivanišević''), horvātu tenisists * [[1973. gads]] — [[Fabio Kannavaro]] (''Fabio Cannavaro''), Itālijas futbolists * [[1976. gads Latvijā|1976. gads]] — [[Elvis Mihaiļenko]], latviešu bokseris * [[1977. gads]] — [[Iraklijs Pirchalava]] (ირაკლი ფირცხალავა, ''Ираклий Пирцхалава''), gruzīnu izcelsmes Krievijas dziedātājs * [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Toms Bluks]], latviešu hokejists * [[1986. gads]] — [[Kamui Kobajaši]] (小林可夢偉), japāņu autosportists * [[1989. gads]] — [[Tomass Millers]] (''Thomas Müller''), vācu futbolists * [[1993. gads]] — [[Ivans Šrancs]] (''Ivan Schranz''), Slovākijas futbolists * [[1996. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'', ASV reperis un dziedātājs == Miruši == * [[81. gads]] — [[Tits]] (''Titus''), Romas imperators (dzimis 39. gadā) * [[1592. gads]] — [[Mišels de Monteņs]] (''Michel de Montaigne''), franču esejists (dzimis 1533. gadā) * [[1705. gads]] — [[Imre Tekeli]] (''Thököly Imre''), ungāru politiķis (dzimis 1657. gadā) * [[1846. gads]] — [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (''Johann Friedrich von Recke''), vācbaltiešu valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs (dzimis 1764. gadā) * [[1872. gads]] — [[Ludvigs Feierbahs]] (''Ludwig von Feuerbach''), vācu filozofs un antropologs (dzimis 1804. gadā) * [[1931. gads]] — [[Lili Elbe]] (''Lili Elbe''), dāņu transdzimuma sieviete (dzimusi 1882. gadā) * [[1937. gads]] — [[Deivids Robertsons]] (''David Robertson''), skotu golferis un regbists (dzimis 1869. gadā) * [[1995. gads Latvijā|1995. gads]] — [[Edgars Liepiņš]], latviešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929. gadā) * [[1996. gads]] — [[Tupaks Šakurs]] (''Tupac Shakur''), ASV reperis un aktieris (dzimis 1971. gadā) * [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Jānis Gilis]], Latvijas futbola treneris (dzimis 1943. gadā) * [[2022. gads]] — [[Žans Liks Godārs]] (''Jean-Luc Godard''), franču/šveiciešu kino kritiķis, režisors un scenārists (dzimis 1930. gadā) * [[2023. gads]] — [[Mirča Snegurs]] (''Mircea Snegur''), PSRS un Moldovas valstsvīrs un politiķis (dzimis 1940. gadā) * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Aleksandrs Šostaks]], latviešu matemātiķis (dzimis 1948. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Programmētāju diena]] ([[gads|īsajos gados]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] t1peud377txhi75u2fz7m8ybo21d3uc 0 66074 4533022 4485071 2026-10-07T18:37:31Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1....... 4533022 wikitext text/x-wiki '''6. oktobris''' ir 279. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (280. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 86 dienas. == Vārda dienas == [[Monika]], [[Zilga]], [[Zilgma]] == Notikumi == * [[1889. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāja [[kabarē]] "[[Mulenrūža]]". * [[1908. gads]] — [[Austrija]] anektēja [[Bosnija|Bosniju]] un [[Hercegovina|Hercegovinu]]. * [[1924. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] dibināta studentu koorporācija ''[[Fraternitas Metropolitana]]''. * [[1934. gads]] — [[Katalonija]]s separātistu dumpis. * [[1939. gads]] — [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņā]] [[Vērmahts]] sakāva pēdējās [[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]] vienības. * [[1968. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Svazilendas karogs]]. * [[1973. gads]] — sākās [[Salīdzināšanas dienas karš]], [[Ēģipte]]s spēkiem šķērsojot [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] un uzbrūkot [[Izraēla]]s nocietinājumiem; karā iesaistījās arī [[Sīrija]]. * [[1981. gads]] — islāma ekstrēmisti atentātā nogalināja [[Ēģiptes prezidents|Ēģiptes prezidentu]] [[Anvars Sādāts|Anvaru Sādātu]]. * [[1987. gads]] — [[Fidži]] kļuva par [[republika|republiku]]. * [[1992. gads]]: ** [[Lennarts Meri]] kļuva par pirmo [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentu]] pēc neatkarības atjaunošanas; ** [[Lietuva|Lietuvā]] notika [[1992. gada oktobra referendums Lietuvā|referendums]] par [[Lietuvas Konstitūcija|valsts konstitūciju]]. * [[1995. gads]] — paziņots par pirmās [[citplanēta]]s (''[[51 Pegasi b]]'') atklāšanu. == Dzimuši == * [[1289. gads]] — [[Vāclavs III]] (''Václav III'', ''Wacław III'', ''I. Vencel''), Bohēmijas, Ungārijas un Polijas karalis (miris 1306. gadā) * [[1831. gads]] — [[Rihards Dēdekinds]] (''Richard Dedekind''), vācu matemātiķis (miris 1916. gadā) * [[1887. gads]] — [[Lekorbizjē]] (''Le Corbusier''), Šveices arhitekts, mākslinieks (miris 1965. gadā) * [[1894. gads Latvijā|1894. gads]]: ** [[Pēteris Voldemārs Pommers]], latviešu virsnieks (miris 1957. gadā) ** [[Niklāvs Strunke]], latviešu mākslinieks (miris 1966. gadā) * [[1903. gads]] — [[Ernests Voltons]] (''Ernest Walton''), Īrijas fiziķis (miris 1995. gadā) * [[1906. gads]] — [[Dženeta Geinore]] (''Janet Gaynor''), ASV kinoaktrise un gleznotāja (mirusi 1984. gadā) * [[1909. gads Latvijā|1909. gads]] — [[Fricis Rokpelnis]], latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1969. gadā) * [[1914. gads]] — [[Tūrs Heijerdāls]] (''Thor Heyerdahl''), norvēģu ceļotājs, antropologs (miris 2002. gadā) * [[1931. gads]] — [[Rikardo Džakoni]] (''Riccardo Giacconi''), itāliešu ASV astrofiziķis * [[1937. gads]] — [[Roberts Džonstons]] (''Robert Johnston''), ASV Jūras kājnieku korpusa ģenerālleitnants (miris 2023. gadā) * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Alberts Bels]], latviešu rakstnieks, prozaiķis (miris 2024. gadā) * [[1942. gads]] — [[Brita Eklanda]] (''Britt Ekland''), zviedru aktrise * [[1944. gads]]: ** [[Rāmacandra Paudela]] (रामचन्द्र पौडेल, ''Ram Chandra Poudel''), Nepālas prezidents ** [[Kārlis Heincs Rošs]] (''Karl-Heinz Rosch''), vācu karavīrs (dzimis 1926. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Vilis Seleckis]], latviešu pedagogs publicists un politiķis * [[1951. gads Latvijā|1951. gads]] — [[Valdis Rūmnieks]], latviešu rakstnieks * [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Aldis Kušķis]], Latvijas politiķis * [[1971. gads]] — [[Emīlija Mortimera]] (''Emily Mortimer''), angļu aktrise * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Viktors Ščerbatihs]], Latvijas svarcēlājs, politiķis * [[1976. gads]] — [[Brets Gelmens]] (''Brett Gelman''), ASV aktieris un komiķis * [[1978. gads]] — [[Liu Jana]] (刘洋, ''Liú Yáng''), Ķīnas kosmonaute * [[1984. gads]]: ** [[Valērija Adamsa]] (''Valerie Adams''), Jaunzēlandes vieglatlēte, lodes grūdēja ** [[Krišjānis Kļaviņš]], latviešu sporta žurnālists * [[1997. gads]] — [[Teo Ernandess]] (''Théo Hernandez''), franču futbolists * [[1998. gads]] — [[Loids Kellijs]] (''Lloyd Kelly''), angļu futbolists == Miruši == * [[877. gads]] — [[Kārlis II Plikgalvis]] (''Charles II le Chauve''), franku valdnieks (dzimis 823. gadā) * [[1923. gads]] — [[Damats Ferids pašā]], Osmaņu impērijas lielvezīrs (dzimis 1853. gadā) * [[1936. gads]] — [[Ģula Gembešs]] (''Gömbös Gyula''), ungāru politiķis (dzimis 1886. gadā) * [[1946. gads]] — [[Pērs Albins Hānsons]] (''Per Albin Hansson''), Zviedrijas politiķis (dzimis 1885. gadā) * [[1954. gads]] — [[Jehuda Leibs Ašlags]] (רַבּי יְהוּדָה לֵיבּ הַלֵּוִי אַשְׁלַג), ebreju kabalists (dzimis 1884. gadā) * [[1976. gads]] — [[Gilberts Rails]] (''Gilbert Ryle''), britu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[1989. gads]] — [[Beta Deivisa]] (''Bette Davis''), ASV aktrise (dzimusi 1908. gadā) * [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Edmunds Goldšteins]], latviešu komponists, pianists, pedagogs (dzimis 1927. gadā) * [[2015. gads]] — [[Ārpāds Gencs]] (''Göncz Árpád''), Ungārijas prezidents (dzimis 1922. gadā) * [[2020. gads]]: ** [[Edijs van Halens]] (''Eddie Van Halen''), nīderlandiešu ASV mūziķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Oļegs Karavajevs]], latviešu futbolists (dzimis 1961. gadā) * [[2021. gads]] — [[Tomojasu Asaoka]] (浅岡 朝泰), japāņu futbolists (dzimis 1962. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Andris Buiķis (matemātiķis)|Andris Buiķis]], latviešu matemātiķis un politiķis (dzimis 1939. gadā) * [[2024. gads]]: ** [[Šimons Kagans]] (שמעון כגן), Izraēlas šahists (dzimis 1942. gadā) ** [[Johans Nēskenss]] (''Johan Neeskens''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Ziedonis Čevers]], latviešu politiķis (dzimis 1960. gadā) * [[2026. gads]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1924. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] auynwwu0aeiazeljriwfk93vwgyqtsa 0 70030 4533116 4509405 2026-10-08T00:06:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533116 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Viktors Cojs | Vārds_orig = ''Виктор Цой'' | Attēls = Victor Tsoi 1986 cropped.jpg | Att_izm = 150px | Apraksts = Viktors Cojs 1986. gadā | Fons = solists | Dzimis = {{dat|1962|6|21}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada|td=Krievija}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1990|8|15|1962|6|21}} | Vieta_mr = {{flaga|Latvija}} [[P128]] pie [[Ķesterciems|Ķesterciema]], [[Latvija]] | Žanrs = [[roks]], [[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]], [[popmūzika]], [[pankroks]], [[indīroks]], [[alternatīvais roks]] | Instrumenti = [[balss|vokāls]], [[akustiskā ģitāra]], [[elektriskā ģitāra]] | Gadi = 1978—1990 | Izdevējkompānija = AnTrop, Melodija | Darbojies_arī = [[Kino (grupa)|Kino]] | Mlapa = https://kino.band/ | Dzimums = V }} '''Viktors Cojs''' ({{val|ru|Виктор Робертович Цой}}; dzimis {{dat|1962|6|21}} [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]], miris {{dat|1990|8|15}} uz [[autoceļš P128|autoceļa P128]] ([[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]—[[Talsi]]) Latvijā) bija korejiešu izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] mūziķis, aktieris un rokgrupas [[Kino (grupa)|Kino]] līderis. Filmējies arī vairākās populārās kinofilmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://russiapedia.rt.com/prominent-russians/music/viktor-tsoy/ |title=Viktor Tsoy – Russiapedia Music Prominent Russians |publisher=Russiapedia.rt.com |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> == Dzīvesgājums == Viktors Cojs piedzima 1962. gada 21. jūnijā [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] (tagadējā [[Sanktpēterburga]]) sporta skolotājas Valentīnas Gusevas un korejiešu izcelsmes inženiera Roberta Coja ({{val|ko|한국명: 최동열}}, Čojs Dongjols) ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.youtube.com/watch?v=B7t0-nZ6KfU |title=Родители Виктора Цоя в пер. ЛЮБОВЬ СКВОЗЬ ГОДЫ 2008 г |publisher=YouTube |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> Viņš bija vienīgais bērns. No 1974. gada līdz 1977. gadam apmeklēja mākslas vidusskolu, kur iestājās grupā ''Палата № 6'' un kļuva par basģitāristu. Vēlāk no skolas tika izslēgts par nesekmību un devās uz ''СГПТУ-61'' apgūt galdnieka specialitāti. Jaunībā Cojs sāka nodarboties ar [[tekvondo]] grupā, kuru vadīja viņa brālēns Viačeslavs Cojs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karateworld.ru/index1.php?id=1482 |title=Мир каратэ : Август в России. 20 лет со дня смерти Виктора Цоя |publisher=Karateworld.ru |date=2010-08-15 |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304185324/http://www.karateworld.ru/index1.php?id=1482}}</ref> Pateicoties šai pieredzei, viņam vēlāk filmā "[[Adata (filma)|Adata]]" (''Игла'', 1988) tik labi izdevās atdarināt arī [[karatē]] paņēmienus, ka daudzi tur saskatīja līdzību ar [[Brūss Lī|Brūsu Lī]], kura cīņas mākslu Cojs arī ļoti augstu vērtēja. 1984. gada 4. februārī Viktors Cojs apprecējās ar Mariannu Rodovansku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://funeral-spb.narod.ru/necropols/bogoslovskoe/tombs/m_coy/m_coy.html |title=ЦОЙ Марианна Игоревна (1959-2005) |publisher=Funeral-spb.narod.ru |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160119150314/http://funeral-spb.narod.ru/necropols/bogoslovskoe/tombs/m_coy/m_coy.html |archivedate=2016-01-19 }}</ref> Pēc gada viņiem piedzima dēls Aleksandrs Cojs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.m24.ru/videos/477 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131226233208/http://www.m24.ru/videos/477 |archivedate={{dat|2013|12|26||bez}} }}</ref> == Muzikālā karjera == === Pirmais albums === 1981. gadā vasarā Viktors Cojs, [[Aleksejs Ribins]] un [[Oļegs Balinskis]] izveidoja grupu ''Гарин и Гиперболоиды'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://1000plastinok.net/Garin_i_giperboloidy/ |title=Гарин и гиперболоиды :: Послушать музыку на 1000 пластинок |publisher=1000plastinok.net |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150908202653/http://1000plastinok.net/Garin_i_giperboloidy/ |archivedate=2015-09-08 }}</ref> kura jau rudenī uzstājās Ļeņingradas rokklubā. Drīzumā Oļegu iesauca armijā, grupa nomainīja nosaukumu uz ''Kino'' un ķērās pie pirmā albuma ierakstīšanas. Dziesmas tika ierakstītas Andreja Tropillo studijā. Dziesmu ierakstīšanā piedalījās arī grupa [[Akvarium]]. Drīz ''Kino'' ar savām dziesmām uzstājās rokkluba festivālā. Grupai vēl nebija bundzinieka, tādēļ to uzstāšanās laikā aizvietoja bungu mašīna. Ap 1982. gada vasaru 45 minūšu albums tika pabeigts, no šī albuma ilguma arī radās nosaukums 45. Nepagāja ilgs laiks, un no albuma tika izņemta dziesma ''Я — асфальт''. Rudenī grupa ''Kino'' kopā ar grupas ''Zoopark'' bundzinieku ierakstīja pāris dziesmas, tai skaitā ''Весна'' un ''Последний герой''. Tajos laikos ieraksti tika izbrāķēti un netika izplatīti. 1983. gadā grupā nomainījās ģitārists. Mēģinājumos ar jauno ģitāristu radās nākamais albums 46. Rudenī Viktors, izvairoties no iesaukšanas armijā, nonāca [[Psihiatriskā slimnīca|psihiatriskajā slimnīcā]]. Pēc pusotra mēneša Viktors atgriezās un uzrakstīja jaunu dziesmu ''Транквилизатор''. 1984. gadā pavasarī uzstājās rokkluba festivālā, atklājot to ar jaunu dziesmu ''Я объявляю свой дом безъядерной зоной.'' Šī dziesma kļuva par festivāla populārāko dziesmu. === Otrais grupas ''Kino'' sastāvs === Padomju Savienības likumos pastāvēja pants par nestrādāšanu. Cojs tolaik oficiāli nebija atzīts par profesionālu dziedātāju un bija spiests iekārtoties darbā. Meklējot vietu, kur mēģinājumu starplaikā varētu nodarboties ar mūziku, viņš 1984. gadā sāka strādāt par kurinātāju kopmītnes apkures mezglā Ļeņingradā, Blohina ielā 15, tā saucamajā Kamčatkā, kur vēlāk viņam par godu tika izveidots muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubkamchatka.ru/ |title=Главная &#124; Клуб-музей "Котельная Камчатка" |publisher=Clubkamchatka.ru |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> 1984. gadā Andreja Tropilo studijā ''Антроп'' sākās jauna albuma "Kamčatkas priekšnieks" ("Начальник Камчатки")<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rockanet.ru/100/51.phtml |title=100 МАГНИТОАЛЬБОМОВ СОВЕТСКОГО РОКА. Группа "Кино". Альбом "Начальник Камчатки" |publisher=Rockanet.ru |date= |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150928162229/http://www.rockanet.ru/100/51.phtml |archivedate=2015-09-28 }}</ref> ierakstīšana. Drīzumā Viktoram Cojam arvien cītīgāk sāka sekot [[Valsts drošības komiteja|KGB]] darbinieki, uzskatot viņu par nopietnu draudu [[komunistiskā ideoloģija|komunistiskajai ideoloģijai]] un [[Padomju Savienības komunistiskā partija|partijai]]. Pavasarī ''Kino'' kļuva par kārtējiem laureātiem un ķērās pie albuma "Nakts" ("Ночь") ierakstīšanas. Process ieilga, jo grupa centās mainīt skanējumu un izveidot jaunu ģitārspēles paņēmienu. Taču darbs pie ieraksta nevirzījās uz priekšu, un tādēļ Viktors Cojs pameta šo albumu un iesāka jaunu — "Tā nav mīlestība" ("Это не любовь").<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rockhell.spb.ru/musicians/kino/a44.shtml |title=В. Цой и группа КИНО: Из рецензии на альбом "Это - не любовь" |language={{ru icon}} |publisher=Rockhell.spb.ru |date=1970-01-01 |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924091738/http://www.rockhell.spb.ru/musicians/kino/a44.shtml |archivedate=2015-09-24 }}</ref> Jaunais albums drīz vien tika pabeigts un guva komerciālus panākumus. 1986. gada vasarā grupas dalībnieki devās uz [[Kijiva|Kijivu]], lai piedalītos filmā "Assa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmz.ru/film/8025/ |title=Асса (1987) фильм — |publisher=Filmz.ru |date=2012-06-20 |accessdate=2015-11-02}}</ref> Nākamajā, 1988. gadā viņi piedalījās Alekseja Učiteļa dokumentālajā filmā "Roks", no kurā toreiz neiekļautajiem materiāliem 2009. gadā tika samontēts tās turpinājums "Pēdējais varonis: Pēc divdesmit gadiem"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rg.ru/2010/08/16/viktor-coy.html |title=Алексей Учитель: Виктор Цой с каждым годом все больше превращается в божество — Андрей Васянин — Российская газета |publisher=Rg.ru |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> (Последний герой: Двадцать лет спустя). Studijā ''Yamaha MT44'' grupa ''Kino'' sāka ierakstīt jaunu albumu "Asins grupa" ("Группа крови"). Tajā pašā gadā Viktors spēlēja galveno lomu Rašida Nugmanova filmā "Adata" (''Игла'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.filmz.ru/film/8062/ |title=Игла (1988) фильм — |publisher=Filmz.ru |date=2012-06-20 |accessdate=2015-11-02}}</ref> Nugmanovs bija ievērojis Coju, kad 1986. gadā strādāja pie sava kursa darba, īsmetrāžas filmas "Yya-Khkha!" («Йя-хха»)<ref>http://www.imdb.com/title/tt0092257/</ref> Pēc filmēšanās Viktors Cojs sniedza daudzus koncertus [[Krievija|Krievijā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]] un katrā koncertā pulcēja pilnu zāli. 1989. gada sākumā ''Kino'' izbrauca uz [[Francija|Franciju]], kur ierakstīja albumu "Pēdējais varonis" ("Последний герой"). Coja mūzikā var atrast līdzību ar tādām grupām kā [[The Cure]], [[Joy Division]] un [[Sisters of Mercy]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://posledniy-geroy.ru/2009/09/plagiat-po-kinoshnomu-chto-i-skolko-sodral-coj-u-cure-i-drugix-zamechatelnyx-lyudej/ |title=«Плагиат» по киношному. Что и сколько «содрал» Цой у Cure и других замечательных людей. &#124; Последний герой |publisher=Posledniy-geroy.ru |date= |accessdate=2015-11-02 |archive-date=2015-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150903062853/http://posledniy-geroy.ru/2009/09/plagiat-po-kinoshnomu-chto-i-skolko-sodral-coj-u-cure-i-drugix-zamechatelnyx-lyudej/ }}</ref> Vasarā Viktors devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1990. gada 24. jūnijā notika pēdējais Viktora Coja koncerts [[Maskava|Maskavā]], Lužņiku Lielajā sporta arēnā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.calend.ru/event/3985/ |title=В Москве состоялся последний концерт Виктора Цоя и группы «Кино» |publisher=Calend.ru |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> Šajā stadionā pirmo reizi pēc 1980. gada olimpiādes tika iededzināta olimpiskā lāpa. Šajā koncertā tapa materiāls jaunajam albumam, kuru grupa ierakstīja tikai pēc Viktora nāves, nosaucot albumu ļoti simboliski — "Melnais albums" ("Чёрный альбом"). == Nāve == [[Attēls:Victor Coy Crash Bridge.jpg|thumb|270px|Coja bojāejas vieta uz autoceļa [[P128]] pie Dreimaņu mājām (2015).]] 1990. gadā 15. augustā 12:28 Viktors Cojs gāja bojā autokatastrofā [[Latvija|Latvijā]]. Ceļa negadījums notika uz autoceļa [[P128]] netālu no Dreimaņu mājām ([[Zentenes pagasts]] [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]). Vispārpieņemtā versija ir, ka Cojs vienkārši aizmiga pie stūres, pēc kā viņa «[[Moskvič-2141]]» iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar autobusu [[Ikarus-250]]. Tomēr par viņa nāvi klīst daudz citu teoriju un baumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sledstvie-veli.net/sledstvieveli/sezon-2007/14-vypusk-41-viktor-coy-smertelnyy-povorot.html |title=Следствие вели, Цой Виктор |publisher=Sledstvie-veli.net |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> 2002. gada 15. augustā dziedātāja bojāejas vietā tika uzcelts piemineklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.35km.lv/ |title=Страничка Для Пожертвований На Реставрацию Постамента Памятника Виктору Цою На Месте Его Гибели В Латвии |publisher=35km.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> projekta iniciatīva pieder biedrībai "Pareiza lieta", kura joprojām rūpējas par pieminekļa kopšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pareizalieta.lv/ |title=Общество Pareiza Lieta |publisher=Pareizalieta.lv |date= |accessdate=2015-11-02}}</ref> Viktors Cojs ir apbedīts Bogoslovskojes kapsētā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://bogoslovskoe.ru/ |title=Богословское кладбище |publisher=Bogoslovskoe.ru |date=2015-10-13 |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151209041823/http://bogoslovskoe.ru/ |archivedate=2015-12-09 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs=}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20140102172548/http://viktorkino.ru/ KINO — Publikāciju arhīvs Foto arhīvs] * [http://www.yahha.com/index.php Rašida Nugmānova mājas lapa] * {{IMDB|0875129}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Cojs, Viktors}} [[Kategorija:1962. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1990. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS mūziķi]] [[Kategorija:Padomju aktieri]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Latvijā mirušie]] 158yv5npxlao106c16dksg5c3tcakma 0 72585 4533013 4507363 2026-10-07T18:31:46Z ~2026-54312-52 151554 /* */ 4533013 wikitext text/x-wiki '''25. decembris''' ir gada 359. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (360. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 6 dienas. == Vārda dienas == [[Larisa (personvārds)|Larisa]], [[Stella]] == Notikumi == * [[1643. gads]] — atklāta [[Ziemsvētku Sala]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Vācijas Impērija|vācu]] karavīri īslaicīgi pārtrauca uguni ("[[Ziemassvētku pamiers]]"). * [[1979. gads]] — sākās [[Afganistānas karš (1979—1989)|padomju karaspēka ievešana Afganistānā]]. * [[1991. gads]] — [[Mihails Gorbačovs]] atkāpās no [[Padomju Savienība|PSRS]] prezidenta amata. * [[2008. gads]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-M]]'' nogādāti [[orbīta|orbītā]] 3 [[GLONASS]] pavadoņi. === Izklaidē un kultūrā === * [[2020. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. == Dzimuši == * [[1624. gads]] (kristīts) — [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius''), silēziešu dzejnieks (miris 1677. gadā) * [[1868. gads]] — [[Andrejs Krastkalns]], latviešu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1869. gads]] — [[Pēteris Šmits]], latviešu sinologs, valodnieks un etnogrāfs (miris 1938. gadā) * [[1870. gads]] — [[Loids Hildebrands]] (''Lloyd Hildebrand''), britu treka riteņbraucējs (miris 1924. gadā) * [[1872. gads]] — [[Naums Āronsons]], Latvijā dzimis ebreju tēlnieks (miris 1943. gadā) * [[1876. gads]] — [[Mohameds Ali Džinna]] (''محمد علی جناح''), Pakistānas politiķis (miris 1948. gadā) * [[1877. gads]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (miris 1960. gadā) * [[1885. gads]] — [[Moriss Utrilo]] (''Maurice Utrillo''), franču gleznotājs (miris 1955. gadā) * [[1886. gads]] — [[Gothards Heinrici]] (''Gotthard Heinrici''), vācu karavīrs (miris 1971. gadā) * [[1891. gads Latvijā|1891. gads]] — [[Kārlis Ilmers]] (''Карл Ильмер''), latviešu izcelsmes komunists (miris 1919. gadā) * [[1899. gads]] — [[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart''), ASV aktieris (miris 1957. gadā) * [[1918. gads]] — [[Anvars Sādāts]] (''Anwar Sadat''), Ēģiptes prezidents (miris 1981. gadā) * [[1922. gads]] — [[Stīvs Voči]] (''Steve Wochy''), kanādiešu hokejists * [[1925. gads]] — [[Karloss Kastanjeda]] (''Carlos Castaneda''), ASV rakstnieks un antropologs (miris 1998. gadā) * [[1926. gads]]: ** [[Zigmunds Skujiņš]], Latvijas žurnālists un prozaiķis (miris 2022. gadā) ** [[Mels Brukss]] (''Mel Brooks''), ASV komediants * [[1927. gads]] — [[Rāms Nārājans]] (''Ram Narayan''), indiešu mūziķis (miris 2024. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Raitis Apalups]], latviešu lauksaimnieks un politiķis (miris 2026. gadā) * [[1943. gads]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (miris 2024. gadā) * [[1944. gads]] — [[Žairzinju]] (''Jairzinho''), Brazīlijas futbolists * [[1949. gads]] — [[Sisija Speiseka]] (''Sissy Spacek''), ASV aktrise * [[1954. gads]] — [[Enija Lenoksa]] (''Annie Lennox''), britu dziedātāja * [[1961. gads]] — [[Ingrīda Betankūra]] (''Íngrid Betancourt''), Kolumbijas politiķe * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Andrejs Radzevičs]], Latvijas politiķis * [[1976. gads]] — [[Armins van Bīrens]] (''Armin van Buuren''), nīderlandiešu dīdžejs un producents * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Edgars Lūsiņš]], latviešu hokejists * [[1985. gads]] — [[Jūlija Sviridenko]] (''Юлія Свириденко''), ukraiņu politiķe * [[1996. gads]] — [[Emiljano Buendija]] (''Emiliano Buendía''), Argentīnas futbolists * 2018. Gads - Marija Klaucāne, kautkada meitene, nepopulāra == Miruši == * [[1820. gads]] — [[Žozefs Fušē]] (''Joseph Fouché''), franču politiķis (dzimis 1759. gadā) * [[1916. gads]] — [[Solko van den Bergs]] (''Solko van den Bergh''), nīderlandiešu sporta šāvējs (dzimis 1854. gadā) * [[1921. gads]]: ** [[Pīrss Bols]] (''Piers Bohl''), Latvijā dzimis matemātiķis (dzimis 1865. gadā) ** [[Volodimirs Korolenko]] (''Владимир Короленко''), krievu rakstnieks un publicists (dzimis 1853. gadā) * [[1938. gads]] — [[Karels Čapeks]] (''Karel Čapek''), čehu rakstnieks (dzimis 1890. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Aleksandrs Grīns]], latviešu rakstnieks (dzimis 1895. gadā) * [[1947. gads]] — [[Šarls Gonduāns]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (dzimis 1875. gadā) * [[1963. gads]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (dzimis 1896. gadā) * [[1973. gads]] — [[Ismets Ineni]] (''İsmet İnönü''), otrais Turcijas prezidents (dzimis 1884. gadā) * [[1977. gads]] — [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Spencer Chaplin''), ASV kinoaktieris, režisors un scenārists (dzimis 1889. gadā) * [[1984. gads]] — [[Džeks Balmers]] (''Jack Balmer''), angļu futbolists (miris 1984. gadā) * [[1989. gads]] — [[Nikolaje Čaušesku]] (''Nicolae Ceauşescu''), Rumānijas vadītājs (dzimis 1918. gadā) * [[1995. gads]]: ** [[Emanuels Levins]] (''Emmanuel Lévinas''), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906. gadā) ** [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[2000. gads]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), ASV filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[2016. gads]] — [[Džordžs Maikls]] (''George Michael''), angļu mūziķis (dzimis 1963. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Ēriks Lanss]], latviešu scenārists, prozaiķis (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Ziemassvētki]] {{viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] a4fqvb722k6uq1bi8mdwo0gpoa6ovrc 4533014 4533013 2026-10-07T18:33:02Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54312-52|~2026-54312-52]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4507363 wikitext text/x-wiki '''25. decembris''' ir gada 359. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (360. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 6 dienas. == Vārda dienas == [[Larisa (personvārds)|Larisa]], [[Stella]] == Notikumi == * [[1643. gads]] — atklāta [[Ziemsvētku Sala]]. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Vācijas Impērija|vācu]] karavīri īslaicīgi pārtrauca uguni ("[[Ziemassvētku pamiers]]"). * [[1979. gads]] — sākās [[Afganistānas karš (1979—1989)|padomju karaspēka ievešana Afganistānā]]. * [[1991. gads]] — [[Mihails Gorbačovs]] atkāpās no [[Padomju Savienība|PSRS]] prezidenta amata. * [[2008. gads]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-M]]'' nogādāti [[orbīta|orbītā]] 3 [[GLONASS]] pavadoņi. === Izklaidē un kultūrā === * [[2020. gads]] — ''[[Playboi Carti]]'' izdeva savu otro studijas albumu ''[[Whole Lotta Red]]''. == Dzimuši == * [[1624. gads]] (kristīts) — [[Angeluss Silēziuss]] (''Angelus Silesius''), silēziešu dzejnieks (miris 1677. gadā) * [[1868. gads]] — [[Andrejs Krastkalns]], latviešu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1869. gads]] — [[Pēteris Šmits]], latviešu sinologs, valodnieks un etnogrāfs (miris 1938. gadā) * [[1870. gads]] — [[Loids Hildebrands]] (''Lloyd Hildebrand''), britu treka riteņbraucējs (miris 1924. gadā) * [[1872. gads]] — [[Naums Āronsons]], Latvijā dzimis ebreju tēlnieks (miris 1943. gadā) * [[1876. gads]] — [[Mohameds Ali Džinna]] (''محمد علی جناح''), Pakistānas politiķis (miris 1948. gadā) * [[1877. gads]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (miris 1960. gadā) * [[1885. gads]] — [[Moriss Utrilo]] (''Maurice Utrillo''), franču gleznotājs (miris 1955. gadā) * [[1886. gads]] — [[Gothards Heinrici]] (''Gotthard Heinrici''), vācu karavīrs (miris 1971. gadā) * [[1891. gads Latvijā|1891. gads]] — [[Kārlis Ilmers]] (''Карл Ильмер''), latviešu izcelsmes komunists (miris 1919. gadā) * [[1899. gads]] — [[Hamfrijs Bogarts]] (''Humphrey Bogart''), ASV aktieris (miris 1957. gadā) * [[1918. gads]] — [[Anvars Sādāts]] (''Anwar Sadat''), Ēģiptes prezidents (miris 1981. gadā) * [[1922. gads]] — [[Stīvs Voči]] (''Steve Wochy''), kanādiešu hokejists * [[1925. gads]] — [[Karloss Kastanjeda]] (''Carlos Castaneda''), ASV rakstnieks un antropologs (miris 1998. gadā) * [[1926. gads]]: ** [[Zigmunds Skujiņš]], Latvijas žurnālists un prozaiķis (miris 2022. gadā) ** [[Mels Brukss]] (''Mel Brooks''), ASV komediants * [[1927. gads]] — [[Rāms Nārājans]] (''Ram Narayan''), indiešu mūziķis (miris 2024. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Raitis Apalups]], latviešu lauksaimnieks un politiķis (miris 2026. gadā) * [[1943. gads]] — [[Vilsons Fitipaldi]] (''Wilson Fittipaldi''), Brazīlijas autosportists (miris 2024. gadā) * [[1944. gads]] — [[Žairzinju]] (''Jairzinho''), Brazīlijas futbolists * [[1949. gads]] — [[Sisija Speiseka]] (''Sissy Spacek''), ASV aktrise * [[1954. gads]] — [[Enija Lenoksa]] (''Annie Lennox''), britu dziedātāja * [[1961. gads]] — [[Ingrīda Betankūra]] (''Íngrid Betancourt''), Kolumbijas politiķe * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Andrejs Radzevičs]], Latvijas politiķis * [[1976. gads]] — [[Armins van Bīrens]] (''Armin van Buuren''), nīderlandiešu dīdžejs un producents * [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Edgars Lūsiņš]], latviešu hokejists * [[1985. gads]] — [[Jūlija Sviridenko]] (''Юлія Свириденко''), ukraiņu politiķe * [[1996. gads]] — [[Emiljano Buendija]] (''Emiliano Buendía''), Argentīnas futbolists == Miruši == * [[1820. gads]] — [[Žozefs Fušē]] (''Joseph Fouché''), franču politiķis (dzimis 1759. gadā) * [[1916. gads]] — [[Solko van den Bergs]] (''Solko van den Bergh''), nīderlandiešu sporta šāvējs (dzimis 1854. gadā) * [[1921. gads]]: ** [[Pīrss Bols]] (''Piers Bohl''), Latvijā dzimis matemātiķis (dzimis 1865. gadā) ** [[Volodimirs Korolenko]] (''Владимир Короленко''), krievu rakstnieks un publicists (dzimis 1853. gadā) * [[1938. gads]] — [[Karels Čapeks]] (''Karel Čapek''), čehu rakstnieks (dzimis 1890. gadā) * [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Aleksandrs Grīns]], latviešu rakstnieks (dzimis 1895. gadā) * [[1947. gads]] — [[Šarls Gonduāns]] (''Jean Collas''), franču regbists un virves vilkšanas pārstāvis (dzimis 1875. gadā) * [[1963. gads]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (dzimis 1896. gadā) * [[1973. gads]] — [[Ismets Ineni]] (''İsmet İnönü''), otrais Turcijas prezidents (dzimis 1884. gadā) * [[1977. gads]] — [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Spencer Chaplin''), ASV kinoaktieris, režisors un scenārists (dzimis 1889. gadā) * [[1984. gads]] — [[Džeks Balmers]] (''Jack Balmer''), angļu futbolists (miris 1984. gadā) * [[1989. gads]] — [[Nikolaje Čaušesku]] (''Nicolae Ceauşescu''), Rumānijas vadītājs (dzimis 1918. gadā) * [[1995. gads]]: ** [[Emanuels Levins]] (''Emmanuel Lévinas''), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906. gadā) ** [[Dīns Mārtins]] (''Dean Martin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1917. gadā) * [[2000. gads]] — [[Villards Van Ormans Kvains]] (''Willard Van Orman Quine''), ASV filozofs (dzimis 1908. gadā) * [[2016. gads]] — [[Džordžs Maikls]] (''George Michael''), angļu mūziķis (dzimis 1963. gadā) * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Ēriks Lanss]], latviešu scenārists, prozaiķis (dzimis 1940. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Ziemassvētki]] {{viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] 1c7ger8s1cpulg0xo3oavav57zul7ik 0 72611 4532999 4375223 2026-10-07T18:07:35Z Egilus 27634 4532999 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi [[Rīga|Rīgā]]|Jugla|Jugla}} {{Upes infokaste | nosaukums = Jugla | attēls = Jugla River near mouth.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Jugla pie ietekas Juglas ezerā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = [[Lielā Jugla]], [[Mazā Jugla]] | ieteka = [[Ķīšezers]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=58 | sāk_plat_s=11 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=19 | sāk_gar_s=24 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=00 | iet_plat_s=13 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=24 | iet_gar_m=13 | iet_gar_s=01 | iet_gar_EW=E | vietaskarte = Rīga#Latvija | reljefs = jā | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} ([[Rīga]]) | garums = 5,5 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = 0,1 | kritums = | caurtece = 13 | gada_notece = 0,4 | baseins = 1722,7 | baseins_latvijā = | pietekas = [[Piķurga]] }} '''Jugla''', saukta arī '''Meldrupe''', '''Berģupe''', lejtecē '''Staņģupe''',<ref name="Jaunciems">Aivars Jakovičs, “''No Daugavas līdz Gaujai. 1. daļa. Jaunciema apkārtne''”. “''Jumava''”, 2019., Rīga. 278. lpp. ISBN 978-9934-20-324-4</ref> ir [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] sateces upe (šajā posmā saukta arī '''Berģupe''', 2,5 km gara, ietek Juglas ezerā pie [[Sudrabsaliņa]]s) un [[Juglas ezers|Juglas ezera]] notece uz [[Ķīšezers|Ķīšezeru]] (3 km gara). Platums no 60 m pie dzelzceļa uz Siguldu tilta līdz 130 m pretī bijušajam "[[Rīgas audums|Rīgas audumam]]".<ref name="Jaunciems" /> Noteci uz Ķīšezeru 1970. gadā iztaisnoja un pie Vidzemes šosejas izbūvēja slūžas iesāļo Ķīšezera ūdeņu pretplūsmas aizturēšanai. Juglai labajā pusē pievienojas [[Gaujas—Daugavas ūdensceļš]], kas savieno Juglu ar [[Lielais Baltezers|Lielo]] un [[Mazais Baltezers|Mazo Baltezeru]] un [[Gauja|Gauju]]. Berģupes posmā ir notece uz [[Mašēnu ezers|Mašēnu ezeru]]. Juglu šķērso autoceļš [[A2]] ([[Brīvības gatve]]) un [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]], kā arī 2009. gadā nojauktais dzelzceļa atzars uz [[TEC-1]] kūdras bāzi (atzara tilts mūsdienās tiek izmantots kā gājēju tilts). Krastā dzīvojamie masīvi [[Jugla (Rīga)|Jugla]], [[Juglasciems]] un [[Makšķernieku ciemats]]. Vecākās kartēs Jugla līdz pašai ietekai Ķīšezerā dēvēta arī par Lielo Juglu.<ref>[https://vesture.dodies.lv/#m=13/56.98685/24.28013&l=J/LA75 Latvijas armijas kartes 1920-1940]</ref> == Attēli == <gallery> Jugla pie ietekas Juglas ezerā.jpg|Jugla pie ietekas Mazās un Lielās Juglas sateka. 2003-08-21 - panoramio.jpg|Mazās un Lielās Juglas sateka Juglas upe pie Makšķernieku ciemata (2).jpg|Juglas upe pie Makšķernieku ciemata </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Juglas ezera pietekas}} {{Ķīšezera pietekas}} {{Gaujas—Daugavas ūdensceļš}} [[Kategorija:Rīgas upes]] [[Kategorija:Juglas ezers]] [[Kategorija:Ķīšezers]] t8kulcty65muf7dm5xh6jawp6a2lmz3 0 73983 4532907 4532795 2026-10-07T14:33:10Z Baisulis 11523 bez atsaucēm, pilnīgi nelietderīgs teksta gabals..... 4532907 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|automašīnu modeli|Capri|Capri}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{automobiļa infokaste | image = 1978 Ford Capri MK3 (25595512244) (shadow enhance etc).jpg | caption = 1978. gada trešās paaudzes ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1968–1986 | designer = Filips Klārks | class = vidusizmēra [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | related = ''[[Ford Cortina]]''<br />''[[Ford Taunus TC]]'' | successor = ''[[Ford Probe]]''<br />''[[Ford Puma (kupeja)|Ford Puma]]'' }} '''''Ford Capri''''' ir [[vieglais automobilis]], ko ''[[Ford Europe]]'' ražoja no 1968. līdz 1986. gadam. Modelim ir [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] virsbūves, kuras dizainu izstrādāja Filips Klārks, kurš iepriekš bija piedalījies arī ''[[Ford Mustang]]'' dizaina tapšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=LaChance |first=Dave |title=Capri's designer a mystery no longer |url=http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer |archive-url=https://web.archive.org/web/20100918102302/http://blog.hemmings.com/index.php/2010/09/16/capris-designer-a-mystery-no-longer/ |archive-date=18 September 2010 |work=Hemmings Daily |date=16 September 2010 |access-date=17 May 2017}}</ref> Automobilī izmantoti otrās paaudzes ''[[Ford Cortina]]'' tehniskie mezgli, un tas bija iecerēts kā ''Ford Mustang'' [[Eiropa]]s analogs. ''Capri'' kļuva par ļoti veiksmīgu ''Ford'' modeli, visā tā ražošanas laikā pārdoti gandrīz 1,9 miljoni eksemplāru. Ražošanas gaitā izmantoti dažādi [[dzinējs|dzinēji]]: modeļu klāsta augšgalā atradās [[V6 dzinējs|V6 dzinēji]] (''Essex'' un ''Cologne''), savukārt zemākas komplektācijas modeļos uzstādīja četru cilindru rindas dzinējus (''Kent'') un V4 dzinējus (''Taunus''). Lai gan ''Capri'' netika oficiāli neaizstāja ar konkrētu pēcteci, par tā faktisko aizstājēju kļuva otrās paaudzes ''[[Ford Probe]]'' pēc tam, kad 1994. gadā to ieviesa Eiropas tirgū. Automobilim bija trīs paaudzes: * ''Ford Consul Capri''&nbsp;— kupeja, [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ''Ford'' ražojums (1961—1964) * ''Ford Capri''&nbsp;— kupeja, [[Eiropa]]s ''Ford'' ražojums (1969—1986) * ''Ford Capri''&nbsp;— ar paceļamo jumtu, [[Austrālija]]s ''Ford'' ražojums (1989—1994) {{clear}} == Pirmās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Front.jpg|250px]]<br />1969. gada ''Ford Capri 2.0'' | name = ''Ford Capri Mk I'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1969—1973 | assembly = {{ubl|{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Beļģija|Genka}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}|{{vieta|Rietumvācija|Zārluī}}|{{vieta|Austrālija|Houmbuša}}|{{vieta|Dienvidāfrika|Portelizabeta}}|{{vieta|Singapūra}}|{{vieta|Taizeme}}}} | predecessor = | successor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | class = vidējas klases automobilis | body_style = kupeja | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3&nbsp;L ''Kent'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,3&nbsp;L ''Taunus'' [[V4 dzinējs|V4]] | 1,5&nbsp;L ''Taunus'' V4 | 1,6&nbsp;L ''Kent'' I4 | 1,7&nbsp;L ''Taunus'' V4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Essex'' V4 | 2,0&nbsp;L ''Pinto'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 2,6&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6 | 3,1&nbsp;L ''Essex'' V6 (RS3100) | 5,0&nbsp;L ''Windsor'' [[V8 dzinējs|V8]] (''Perana'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/perana-69-73-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – Perana V8 (1970–1973) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref>}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]] (ar sinhronizatoriem)<ref name=Autocar1969/> | wheelbase = 2560 mm<ref name=Autocar1969/> | length = 4280 mm<ref name=Autocar1969>{{publikācijas atsauce|title=Autotest Ford Capri 1600 GT |volume=130 |journal=[[Autocar (magazine)|Autocar]] |issue=3809 |pages=10–15 |date=13 February 1969}}</ref> | width = 1646 mm<ref name=Autocar1969/> | height = 1288 mm<ref name=Autocar1969/> | weight = 931 kg<ref name=Autocar1969/><br />1144 kg (''3000GXL'') | related = ''[[Ford Cortina|Ford Cortina]]'' (otrā paaudze) }} ''Ford Capri'' ražošana sākās 1968. gada novembrī.<ref name=40JahreCapri>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-ig-oberhessen.de/html/40_jahre_ford_capri.html |title=40 Jahre Ford Capri |website=www.capri-ig-oberhessen.de |access-date=17 May 2017 |language=de}}</ref> Pirmais ''Ford Capri'' prezentēts 1969. gada [[Brisele]]s autoizstādē un pārdošanā nonāca jau nākamajā mēnesī. ''Ford'' gribēja uzlabot pārdošanas apjomus Eiropā, sekot Ziemeļamerikas piemēram ar ''[[Ford Mustang]]'', tādēļ ''Ford'' nolēma ražot Eiropas ''Ford Mustang''. Tehniskajā ziņā tas bija balstīts uz ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' modeli un [[Eiropa]]s tirgum to ražoja [[Heilvuda]]s rūpnīcā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], kā arī [[Genka|Genkā]] ([[Beļģija|Beļģijā]]), [[Zārluī]] un [[Ķelne|Ķelnē]] ([[Rietumvācija|Rietumvācijā]]). Izstrādes posmā automobilis saucās ''Colt'', taču ''Ford'' nevarēja izmantot šo nosaukumu, jo to jau bija reģistrējis ''[[Mitsubishi]]'' un kopš 1962. gada izmantoja savam ''[[Mitsubishi Colt|Colt]]'' modelim. Nosaukums ''Capri'' aizgūts no [[Itālija]]s [[Kapri|salas]], un šī bija otrā reize, kad ''Ford'' izmantoja šo vārdu; iepriekšējais modelis bija ''[[Ford Consul Classic#Consul Capri|Ford Consul Capri]]'', ko bieži dēvēja vienkārši par ''Capri''&nbsp;— līdzīgi kā ikdienā reti lietoja ''Consul'' nosaukumu modeļiem ''[[Ford Cortina|Ford Consul Cortina]]'' un ''[[Ford Consul Classic]]'' (turklāt ''Ford Consul Cortina'' 1964. gadā oficiāli pārdēvēja par ''[[Ford Cortina]]''). ''Ford'' vēlējās, lai iespaidīgais [[fāstbeks|fāstbeka]] tipa [[kupeja (virsbūve)|kupejas]] modelis būtu pieejams plašam potenciālo pircēju lokam, ko daļēji panāca, piedāvājot dažādus dzinēju variantus. Apvienotās Karalistes un Vācijas rūpnīcas ražoja atšķirīgus pirmās paaudzes ''Capri'' modeļu klāstus: kontinentālajā Eiropā ražotie modeļi bija aprīkoti ar ''Ford Taunus'' [[V4 dzinējs|V4 dzinējiem]] (ar 1,3, 1,5 un 1,7 litru [[darba tilpums|darba tilpumu]]), savukārt Apvienotās Karalistes versijās izmantoti ''Ford Kent'' rindas četrcilindru dzinēji (1,3 un 1,6 litru versijās). Sākotnēji jaudīgāko modeļu statusu ieņēma ''Ford Essex'' V4 2,0 ​​litru dzinējs (ražots Apvienotajā Karalistē) un ''Cologne'' [[V6 dzinejs|V6]] 2,0 litru dzinējs (ražots Vācijā). Gada beigās klāstu papildināja ar jaunām sportiskām versijām: Vācijā ieviesa ''2300 GT'' modeli ar divkameru [[karburators|karburatoru]] un 125 ZS (92 kW) jaudu, bet 1969. gada septembrī<ref name=Autocar197111>{{publikācijas atsauce|journal=Autocar |issue=3944 |volume=135 |editor-first=Peter |editor-last=Garnier |title=Used Car Test: 1969 Ford Capri 1600GT |pages=26–27 |date=4 November 1971}}</ref> Apvienotajā Karalistē piedāvāja ''3000 GT'' versiju ar ''Essex'' V6 dzinēju, kas attīstīja 138 ZS (103 kW) jaudu. Zem jaunās virsbūves esošā tehniskā bāze bija ļoti līdzīga 1966. gada modelim ''Cortina''. Aizmugurējā balstiekārtā izmantoja nedalīto tiltu ar puseliptiskām lokšņu atsperēm un īsām garensvirām.<ref name=Autocar197111 /> Priekšpusē bija uzstādītas [[Makfērsona piekare|Makfērsona]] tipa statnes un zobstieņa stūres mehānisms (aizgūts no ''[[Ford Escort (Eiropa)|Ford Escort]]''), kas aprīkots ar sadursmes gadījumā salokāmu stūres kolonnu.<ref name=Autocar197111 /> Sākotnēji automobili uzņēma visumā pozitīvi. Modeļu klāsts turpināja paplašināties un 1970. gada martā Apvienotās Karalistes rūpnīca laida klajā vēl vienu 3,0 litru dzinēja variantu ''Capri 3000E'', kas piedāvāja arī "izsmalcinātāku salona apdari".<ref name=Autocar197111 /> 1969. gada maijā ''Ford'' uzsāka ''Capri'' tirdzniecību [[Austrālija|Austrālijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |first=Norm |last=Darwin |title=The History of Ford in Australia |location=Melbourne, Australia |publisher=Eddie Ford Publications |year=1986 |isbn=978-0-95922-871-7 |page=183}}</ref> bet 1970. gada aprīlī modelis nonāca [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidāfrika]]s tirgos. Dienvidāfrikā paredzētie modeļi sākotnēji bija aprīkoti ar ''Kent'' 1,6 litru dzinēju un ''Essex'' sērijas V4 2,0 ​​litru dzinēju, lai gan dažos tirgos 1971. gadā tos aizstāja ar ''Pinto'' sērijas 2,0 litru četrcilindru dzinēju. Izņēmums bija uzņēmuma ''Basil Green Motors'' (netālu no [[Johannesburga]]s) ražotais modelis ''Perana'', kas sākotnēji bija aprīkots ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju, bet vēlāk ar ''Ford Windsor'' V8 dzinēju, pēc kā ''Ford South Africa'' sāka piedāvāt versijas ar ''Essex'' 3,0 litru dzinēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capri-perana.co.za/specs.html |title=Capri Perana Specs |work=capri-perana.co.za |access-date=4 September 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20120721035839/http://www.capri-perana.co.za/specs.html |archive-date=21 July 2012}}</ref> Visas Ziemeļamerikas tirgum paredzētās versijas atšķīrās ar dzinēja pārsegu, kam bija raksturīgs paaugstinājums (''power dome''), un četriem apaļiem, ASV standartiem atbilstošiem 5{{frac|3|4}} collu diametra priekšējiem lukturiem. Tām nebija ''Ford'' emblēmas, jo ''Capri'' pārdošanu veica tikai ''Lincoln-Mercury'' dīleri (par tirdzniecību atbildēja ''Mercury'' nodaļa), un ASV autovadītājiem šo auto reklamēja kā "seksīgo eiropieti". [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Rear.jpg|thumb|left|Aizmugure (pirms feislifta)]] [[Attēls:1969 Ford Capri GT 2.0 Interior.jpg|thumb|left|Pirmās paaudzes interjers]] [[Attēls:Heyer, Hans - Ford Capri - 08.07.1973.jpg|thumb|left|Hanss Heiers 1973. gadā ar ''Ford Capri'' [[Nirburgringa|Nirburgringā]]]] [[Japāna|Japānā]] ''Capri'' tirgoja ''GT'' aprīkojuma līmenī ar 1,6 un 2,0 litru dzinējiem. Pārdošanu Japānā nodrošināja ''Kintetsu Motors'', tolaik ekskluzīvais ''Ford'' produkcijas importētājs šajā valstī. Par 2,0 litru dzinēju bija jāmaksā augstāks ikgadējais ceļu nodoklis, taču saskaņā ar [[Vieglo automobiļu klasifikācija pēc izmēra#Japāna|Japānas transportlīdzekļu klasifikācijas sistēmu]] abus modeļus klasificēja kā kompaktklases automobiļus. 1971. gada septembrī izlaista jauna {{nobr|2637 cm³}} ''Cologne'' V6 dzinēja versija, kuru izveidoja kompānija ''Weslake'' un kas bija aprīkotas ar īpaša sakausējuma cilindru galvām, kas darbināja ''Capri RS2600''. Šajā modelī izmantoja ''Kugelfischer'' [[degvielas iesmidzināšana]]s sistēmu, lai palielinātu jaudu līdz 150 ZS (110 kW), un tas kalpoja par ''RS2600'' pamatu dalībai [[Eiropas salonautomobiļu čempionāts|Eiropas salonautomobiļu čempionātā]] pārstāvot otro grupu. ''RS2600'' saņēma arī modificētu [[balstiekārta|balstiekārtu]], īsu gājienu pārnesumkārbu, atvieglotus virsbūves paneļus, ventilējamas disku bremzes un alumīnija riteņus. {{nobr|100 km/h}} no vietas tas varēja sasniegt 7,7 sekundēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |first=Christian |last=Steiger |url=http://www.motor-klassik.de/fahrberichte/ford-capri-rs-2600-im-fahrbericht-rs-2600-der-911-versaeger-1814296.html |title=Ford Capri RS 2600 im Fahrbericht: RS 2600 – der 911-Versäger |work=Motor Klassik |date=19 August 2011 |access-date=27 December 2011}}</ref> 2,6 litru dzinēja jaudu samazināja priekš luksusa versijas ''2600 GT'' ar {{nobr|2550 cm³}} darba tilpumu un divkameru ''Solex'' karburatoru. 1971. gada Eiropas salonautomobiļu čempionātā vācietis Dīters Glemsers izcīnīja čempiona titulu pie ''Ford Köln'' komandas ražotā automobiļa ''RS2600'' stūres. 1972. gadā šo panākumu atkārtoja vācietis Johens Mass. Pirmais ''Ford Special'' sērijas modelis bija ''Capri Vista Orange Special''. Šo modeli izlaida 1971. gada novembrī, un tā pamatā bija ''1600 GT'' un ''2000 GT'' versijas. Tas bija pieejams tikai ''Vista Orange'' (spilgti oranžā) krāsā, un dīleri kā papildaprīkojumu piedāvāja uzstādīt uz bagāžnieka vāka montējamu ''Ford Rally Sport'' [[spoilers|spoileri]], kā arī aizmugurējā loga žalūzijas&nbsp;— elementus, kas radīja tiešu saikni ar ''Mustang'' modeli. ''Special'' versija bija aprīkota arī ar vairākiem papildu standarta elementiem, piemēram, radioaparātu ar pogu vadību, auduma sēdekļu apdari, drošības jostām ar inerciālo spriegotāju, apsildāmu aizmugurējo stiklu un melnu vinila jumta pārklājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/triggerscarstuff/3553783701/ |title=Ford Capri Vista Orange Special Advert 1971 |work= Trigger's Retro Road Tests! |date=22 May 2009 |access-date=4 April 2011 |via=Flickr}}</ref> Kopumā saražoja tikai 1200 ''Vista Orange Capri Special'' eksemplārus. Viens no pēdējiem oriģinālās pirmās paaudzes ierobežotās sērijas modeļiem bija ''GTXLR Special'', automašīna bija pieejama metāliskā zaļā vai melnā krāsā ar sarkanu salonu un ietvēra dažādus papildu elementus, piemēram, auduma ielaidumus sēdekļos, avārijas gaismas, [[karte]]s lasīšanas lampu, atveramus aizmugurējos logus un vinila jumta pārklājumu. Turklāt pirmo reizi modeļiem ar dzinēju, kura tilpums nepārsniedza 3,0 litrus, uzstādīja dzinēja pārsegu ar pacēlumu. Šis īpašās sērijas modelis bija pieejams tikai ar 1,6 vai 2,0 litru dzinēju. === Pirmās paaudzes feislifts === Pirmajos divos gados pārdeva {{sk|400000}} ''Capri'' automobiļus. 1971. gada beigās ''Ford'' veica modeļa modernizāciju. Tas ieguva jaunu un komfortablāku piekari, palielinātus aizmugurējos lukturus (aizstājot iepriekšējos, kas bija aizgūti no pirmās paaudzes ''Escort'') un jaunus sēdekļus. Uzstādīti arī lielāki priekšējie lukturi ar atsevišķiem pagrieziena rādītājiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.simoncars.co.uk/ford/capri.html |title=Ford Capri |website=www.simoncars.co.uk |access-date=5 January 2013}}</ref> turklāt ''3000GXL'' modelis tagad bija aprīkots ar četriem priekšējiem lukturiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=The Capri a LEGEND in the making |website=www.caprimk1register.com |access-date=5 January 2013}}</ref> ''Kent'' dzinēju nomainīja ''Ford Pinto'' dzinējs, un Vācijas tirgum paredzētajam modeļu klāstam pievienoja ''3000 GT'', kas iepriekš bija pieejams tikai Apvienotajā Karalistē. Apvienotajā Karalistē tikmēr turpināja izmantot 2,0 litru V4 dzinēju. Turklāt 1973. gadā Ziemeļamerikai paredzētās versijas ieguva lielākus, ar gumiju pārklātus [[buferis (autobūve)|buferus]], lai atbilstu ASV Transporta departamenta noteikumiem. 1973. gadā sasniegts augstākais ''Capri'' pārdošanas apjoms visā modeļa pastāvēšanas laikā&nbsp;— {{sk|233000}} automobiļu. Miljonais ''Capri'' eksemplārs (modelis ''RS 2600'') saražots 29. augustā.<ref name=Autocar1973>{{publikācijas atsauce |first=Geoffrey |last=Howard |title=Buying a Capri? On 29 August at 2.30&nbsp;pm the millionth Ford Capri, rolled off the production line... |volume=139 |journal=Autocar |issue=4036 |pages=34–36 |date=4 October 1973}}</ref> 1973. gada 25. septembrī ''Ford'' deva zaļo gaismu ilgi gaidītajam ''RS Capri'' ar stūri labajā pusē, aizstājot modeli ''RS 2600'' (ar ''Cologne'' V6 dzinēju) ar ''RS 3100'' (ar ''Essex'' V6 dzinēju); standarta 3,0 litru ''Essex'' V6 dzinēja darba tilpumu palielināja līdz {{nobr|3098 cm³}} ({{nobr|3,1 l}}), palielinot [[cilindrs (dzinējs)|cilindru]] diametru no {{nobr|93,6 mm}} (standarta {{nobr|3,0 l}} versijā) līdz {{nobr|95,25 mm}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-I/3100rs-73-74-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk I – RS3100 (1973–1974) |work=Capri Schweiz Switzerland |access-date=4 January 2015}}</ref> Atšķirībā no priekšgājēja, šim modelim izmantoja tādu pašu divkameru ''Weber 38-DGAS'' [[karburators|karburatoru]]<ref name="carfolio"/> kā standarta 3,0 litru versijai, un tas attīstīja tādu pašu jaudu ({{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}) pie {{nobr|5000 apgr./min}}) un griezes momentu ({{nobr|254 Nm}} pie {{nobr|3000 apgr./min}}) kā ''RS 2600''.<ref name="carfolio">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carfolio.com/specifications/models/car/?car=1727|website=Carfolio.com|title=1973 Ford Capri RS 3100|date=2013-02-28|access-date=July 8, 2018}}</ref> ''RS 3100'' klīrenss bija par vienu collu zemāks nekā citiem ''Capri'' modeļiem, un tam bija arī citas unikālas modifikācijas: zelta krāsas dekoratīvās līnijas, "pīles astes" tipa aizmugurējais [[spoileris]], pārveidots šķērsstienis riteņu ģeometrijas izmaiņām (negatīvs riteņu sagāzums, kas savukārt prasīja īpašus, platākus un paplašinātus priekšējos spārnus), pastiprinātas piekares atsperes ar ''Bilstein'' gāzes [[amortizators|amortizatoriem]] priekšā un aizmugurē, sacīkšu tipa vienas loksnes aizmugurējās [[lokšņu atspere|atsperes]], īpaši atdures buferi un starplikas, neliels priekšējais gaisa novirzītājs, kā arī lielākas ventilējamās priekšējās [[disku bremzes]]. Šīs modifikācijas padarīja ''RS 3100'' ļoti stabilu lielā ātrumā, taču vairākos apskatos kritizēta arī automobiļa cietā gaita.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |title=Capri RS3100 – 1973 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170609214843/http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=19 |archive-date=9 June 2017 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://autoshite.com/topic/9902-capri-rs2600-and-rs3100-a-history/ |title=Capri RS2600 and RS3100, a History |website=AutoShite.com |date=16 October 2011 |access-date=17 May 2017}}</ref> Laikposmā no 1973. gada novembra līdz decembrim [[homologācija]]s nolūkos saražoja tikai 250 ''RS3100'' eksemplārus, lai to sacīkšu versija varētu piedalīties 1974. gada sezonas otrās grupas sacensībās klasē ar dzinēja darba tilpumu virs trim litriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caprimk1register.com/history.stm |title=Mk1 Capri Register – History |website=www.caprimk1register.com |access-date=17 May 2017}}</ref> Tomēr šis auto joprojām bija konkurētspējīgs [[salonautomobiļu sacensības|salonautomobiļu sacensībās]], un ''Ford Motorsport'' izlaida ierobežotu, 100 vienību lielu sēriju ar jauno dzinēju. Uzņēmums ''[[Cosworth]]'' otrās grupas ''RS3100'' dzinēju pārbūvēja par ''GAA'' dzinēju ar {{nobr|3412 cm³}} ({{nobr|3,4 l}}) darba tilpumu, [[degvielas iesmidzināšanas sistēma|degvielas iesmidzināšanas sistēmu]], [[OHC|DOHC]] [[sadales vārpsta|sadales vārpstu]] izvietojumu, četriem vārstiem uz cilindru un {{nobr|435 ZS}} ({{nobr|324 kW}}) jaudu sacīkšu konfigurācijā.<ref name="Bassett">{{Tīmekļa atsauce |last1=Bissett |first1=Mark |title=Australias' Cologne Capris |url=https://primotipo.com/2015/04/09/australias-cologne-capris/ |website=primotipo.com |date=9 April 2015 |access-date=30 April 2016}}</ref> Auto bija arī uzlabota [[aerodinamika]]. Papildus sacīkšu ''RS3100'' modelim ''GAA ''dzinēju izmantoja arī ''[[Formula 5000]]'' sacīkstēs. <gallery widths="200px" heights="150px"> File:Ford Capri 2012-09-01 13-48-19.JPG|1973. gada ''Ford Capri'' File:1974.ford.capri.arp.750pix.jpg|1974. gada ''Ford Capri 3000 GXL'' File:1974 Ford Capri RS 3100 Front.jpg|1974. gada ''Ford Capri RS 3100'' File:1973 Capri 2600 Enhanced.jpg|1973. gada ''Mercury Capri 2600'' (ASV) </gallery> {{Clear}} == Otrās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:Ford capri mk2 1977.jpg|250px|Ford Capri 1974]]<br />1977. gada ''Ford Capri'' | name = ''Ford Capri Mk II'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | parent_company = | aka = ''[[Mercury Capri]]'' (Ziemeļamerika) | production = 1974–1978 | assembly = {{ubl |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Heilvuda}}|{{vieta|Rietumvācija|Ķelne}}}} | predecessor = ''Ford Capri Mk I'' (pirmā paaudze) | successor = ''Ford Capri Mk III'' (trešā paaudze) | class = Vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekša novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | engine = {{ubl |1,3&nbsp;L ''Crossflow'' [[I4]] | 1,6&nbsp;L Crossflow I4 | 1,6&nbsp;L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6 }} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br /> trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2559 mm | length = 4240–4313 mm | width = 1698 mm | height = 1357 mm | weight = 975–1140 kg }} 1974. gada 25. februārī<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/leicester-vehicle-photography/5822077057/sizes/l|title=Ford Capri Mk2 Press Release 1974 |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> ieviests otrās paaudzes ''Capri''. Pēc 1,2 miljoniem pārdoto automobiļu un līdz ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] ''Ford'' izvēlējās jauno automašīnu padarīt piemērotāku ikdienas braukšanai ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu un [[hečbeks|hečbeka]] aizmugurējām durvīm (piekļūstot 630 litru bagāžniekam). Tas padarīja to par pirmo ''Ford'' hečbeku laikā, kad hečbeki kļuva arvien populārāki [[Eiropa|Eiropā]] pēc tam, kad ''[[Renault]]'' pirmo reizi to patentēja 1960. gadu vidū. Pēc 1970. gadu vidus standartiem otrās paaudzes ''Capri'' bija ļoti labi attīstīts transportlīdzeklis ar ļoti mazām uzticamības problēmām. Vācijā ''Capri'' tagad bija pieejams ar 1,3 litru ({{nobr|55 ZS}} ({{nobr|40 kW}})), 1,6 litru ({{nobr|72 ZS}} ({{nobr|53 kW}})), 1,6 litru ''GT'' ({{nobr|88 ZS}} ({{nobr|65 kW}})) vai 2,0 litru ({{nobr|99 ZS}} ({{nobr|73 kW}})) četru cilindru dzinējus, ko papildina [[V6 dzinējs|V6]] ({{nobr|318 kW}}) un Apvienotajā Karalistē piedāvāja 3,0 litru V6 dzinēju ar ({{nobr|140 ZS}} ({{nobr|103 kW}})), kas bija pieejams vai nu ar četru pārnesumu ''Ford Type 5'' manuālo pārnesumkārbu vai vienu no ''Ford'' jaunajām C3 trīs pārnesumu automātiskajām pārnesumkārbām, kas pieejamas visiem modeļiem, izņemot 1,3 litru dzinējiem. C3 automātiskā pārnesumkārba izrādījās ļoti populāra izvēle starp ''Ghia'' pircējiem<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978) |website=www.ford-capri.ch |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |website=Capri Car Club Inc. |access-date=17 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> Lai gan tehniski otrās paaudzes ''Capri'' bija līdzīgs pirmās paaudzes modelim, tam bija pārveidots, lielāks virsbūves dizains, modernāks mērinstrumentu panelis un mazāka stūre. Eiropas tirgum paredzētajā modelī ieviesta ''Pinto'' dzinēja 2,0 litru versija, kas jaudas ziņā ierindojās zem 2,3 un 3,0 litru V6 dzinējiem. ''Capri'' saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas kļuva par galveno pazīmi, lai atšķirtu otro paaudzi no trešās. Modifikāciju sarakstu papildināja lielākas priekšējās disku bremzes, standarta komplektācijā iekļauts [[ģenerators (automobilis)|ģenerators]] un priekšējais gaisa novirzītājs (''air-dam''), kas bija uzstādīts visiem ''S'' sērijas modeļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.flickr.com/photos/90256396@N04/15046647377/sizes/l |title=Lathalmond (View of a Ford Capri Mk2) |website=www.flickr.com |access-date=17 May 2017}}</ref> 1975. gada martā ''Ford'' laida klajā ierobežotas sērijas modeli ''John Player Special'' (zināmu kā ''JPS''). Šis modelis bija pieejams tikai melnā vai baltā krāsā, un tam bija raksturīgs bagātīgs zelta krāsas svītru noformējums, kas atdarināja ''[[Formula 1]]'' sacīkšu automobiļu krāsojumu, zelta krāsas diski, kā arī īpaši izstrādāts, uzlabots salons ar smilškrāsas auduma apdari un paklājiem. 1976. gada maijā, pārdošanas apjomiem samazinoties, no piedāvājuma izņēma 3,0 ''GT'' modeļus, atbrīvojot vietu augstākās klases 3,0 ''S'' un ''Ghia'' versijām. 1976. gada oktobrī ''Ford'' rūpnīca Heilvudā, vienīgā Apvienotās Karalistes rūpnīca, kurā ražoja ''Capri'' automobiļus, pārtrauca to ražošanu, un visu ''Capri'' ražošanu pārcēla uz ''Ford'' virsbūvju un montāžas rūpnīcu [[Ķelne|Ķelnē]], Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordcaprilaser.co.uk/page32.html|title = Full Story}}</ref> Pēdējais gads, kad ASV tirgum ražoja ''Capri'' automobiļus, bija 1977. gads, un tajā pārdeva {{sk|513500}} šo automobiļu. <gallery widths="220px" heights="170px"> 1974 Ford Capri II 2000 (11654581853).jpg|Aizmugure Mk2 Capri front end.jpg|Otro paaudzi viegli atpazīt pēc diviem lieliem taisnstūrveida priekšējiem luturiem Ford Capri at Queensland Raceway.jpg|''Ford Capri'', ar ko no 1980.&nbsp;līdz 1982. gadam brauca Kolins Bonds Mk II Capri jps 2000.jpg|1975. gada otrās paaudzes ''Ford Capri 2.0 JPS'' </gallery> {{clear}} ==== Dzinēji ==== {|class="wikitable collapsible collapsed" style="text-align: center;" |- style="vertical-align:middle;" ! Modelis !! Darba tilpums !! Tipa kods !! Jauda !! Maksimālais<br /> ātrums !! 0–97 km/h (s) !! Gadi |- ! ''1300 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919550/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918605/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,7 ||1974—1976 |- ! ''1300 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918950/ford_capri_ii_1300_gl_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 54 ZS (40 kW) || 140 km/h ||21,6 ||1976—1978 |- ! ''1300 LC (UK)''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919535/ford_capri_ii_1300_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1300 L (low compr.) (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 50 ZS (37 kW) || 137 km/h ||23,2 ||1976—1978 |- ! ''1300 L HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918620/ford_capri_ii_1300_l.html |title=1974 Ford Capri II 1300 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 56 ZS (42 kW) || 143 km/h ||19,9 ||1974—1976 |- ! ''1300 XL HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918890/ford_capri_ii_1300_xl.html |title=1974 Ford Capri II 1300 XL (model since mid-year 1974 for Europe Italy and France) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1298 cm³ || ''Crossflow I4'' || 71 ZS (53 kW) || 154 km/h ||16,4 ||1974—1976 |- ! ''1600 Ghia/GT''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918815/ford_capri_ii_1600_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 1600 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16G I4'' || 87 ZS (65 kW) || 167 km/h ||12,8 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918635/ford_capri_ii_1600_l.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,5 ||1974—1976 |- ! ''1600 HC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919040/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16H I4'' || 71 ZS (53 kW) || 156 km/h ||15,4 ||1976—1978 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918905/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1974 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 68 ZS (51 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1974—1976 |- ! ''1600 LC''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/918980/ford_capri_ii_1600_l_low_compr_.html |title=1977 Ford Capri II 1600 L (low compr.) (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Pinto TL16L I4'' || 67 ZS (50 kW) || 153 km/h ||16,3 ||1976—1978 |- ! ''1600 L'' (Zviedrija)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=1977 Ford Capri II 1600 GL (model for Europe Sweden) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1593 cm³ || ''Crossflow I4'' || 62 ZS (46 kW) || 146&nbsp;km/h ||16,6 ||1976—1978<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919280/ford_capri_ii_1600_gl.html |title=Detailed specs review of 1977 Ford Capri II 1600 GL model for Europe/Sweden |website=www.automobile-catalog.com |access-date=17 May 2017}}</ref> |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/919505/ford_capri_ii_2000_gt.html |title=1974 Ford Capri II 2000 GT (model since February 1974 for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,7 ||1974—1976 |- ! ''2000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919565/ford_capri_ii_2000_s.html |title=1977 Ford Capri II 2000 S (model for Europe U.K.) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1993 cm³ || ''Pinto TL20H I4'' || 97 ZS (72 kW) || 174 km/h ||11,2 ||1976—1978 |- ! ''2000 V6''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919085/ford_capri_ii_2000_v6_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2000 V6 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 1999 cm³ || ''Cologne V6'' || 89 ZS (66 kW) || 167 km/h ||12,7 ||1976—1978 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1974/918845/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1974 Ford Capri II 2300 Ghia (model since February 1974 for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1974—1976 |- ! ''2300''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.automobile-catalog.com/car/1977/919145/ford_capri_ii_2300_ghia.html |title=1977 Ford Capri II 2300 Ghia (model for Europe) specifications & performance data review |website=automobile-catalog.com |access-date=2 January 2015}}</ref> | 2294 cm³ || ''Cologne V6'' || 107 ZS (80 kW) || 179 km/h ||10,6 ||1976—1978 |- ! ''3000''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ford-capri.ch/technics/technical-data-II/3000-gt-ghia-s-74-78-e.html |title=Technical data Ford Capri Mk II – 3000 GT / Ghia / S (1974–1978)|publisher=Capri Schewiz Switzerland |access-date=3 January 2014}}</ref> | 2994 cm³ || ''Essex V6'' || 138 ZS (103 kW) || 196 km/h<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |title=Ford Capri Mark 2 |publisher=Capri Car Club Inc. |access-date=4 January 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160516124234/http://www.capricarclub.org.au/caprimk2-i |archive-date=16 May 2016 |dead-url=yes}}</ref> ||8,4 ||1974—1978 |} {{Clear}} == Trešās paaudzes ''Ford Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | image = [[Attēls:1978 Ford Capri II S 3.0.jpg|250px]]<br />1978. gada ''Ford Capri S 3.0'' | name = ''Ford Capri Mk III'' | manufacturer = ''[[Ford Europe]]'' | production = 1978—1986 | assembly = {{vieta|Rietumvācija|Ķelne}} | predecessor = ''Ford Capri'' (otrā paaudze) | successor = | class = vidējas klases sporta automobilis | body_style = [[hečbeks]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | layout = priekšā novietots dzinējs, aizmugurējā piedziņa | platform = | engine = {{ubl | 1,3&nbsp;L ''Crossflow'' [[četru cilindru dzinējs|I4]] | 1,6&nbsp;L ''Pinto TL16'' I4 | 2,0&nbsp;L ''Cologne'' [[V6 dzinējs|V6]] | 2,0&nbsp;L ''Pinto TL20'' I4 | 2,3&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 2,8&nbsp;L ''Cologne'' V6 | 3,0&nbsp;L ''Essex'' V6}} | transmission = četru pārnesumu [[manuālā transmisija]]<br />piecu pārnesumu manuālā transmisija<br />trīs pārnesumu [[automātiskā transmisija]] | wheelbase = 2565 mm | length = 4262 mm | width = 1702 mm | height = 1295 mm | weight = {{ubl | 1010 kg (1,3 L) | 1040 kg (1,6S) | 1031 kg (2,0S) | 1188 kg (2,8i) | 1219 kg (3,0S)}} }} Sākotnēji trešās paaudzes ''Capri'' iekšēji dēvēja par ''Project Carla'', un, lai gan tas bija tikai nedaudz uzlabots otrās paaudzes modelis, to bieži sauca par ''Mk III'' (saīsinājums no angļu ''Mark III''&nbsp;— ‘trešā paaudze’).<ref name=bezahlbar>{{publikācijas atsauce | magazine = Motor Klassik | publisher = Motor Presse Stuttgart | location = Stuttgart, Germany | issn = 0177-8862 | language = de | title = 12 bezahlbare Sportwagen |trans-title=12 affordable sports cars | last = Beyl | first = Tobias | page = 23 | ref = MK0717 | date = July 2017 }}</ref> Pirmie automobiļi pārdošanā nonāca 1978. gada martā, un sākotnēji tiem bija ļoti labi pārdošanas rādītāji. Būtiski pārveidotu otrās paaudzes ''Capri'' konceptu prezentēja 1976. gada [[Ženēva]]s autoizstādē. Koncepts bija otrās paaudzes ''Capri'' ar priekšējo daļu, kas bija ļoti līdzīga ''Escort RS2000'' modelim (četri priekšējie lukturi un melns režģis ar horizontālām līstēm), kā arī ar aizmugurējo [[spoileris|spoileri]]. Jaunie dizaina elementi, jo īpaši melnais ''Aeroflow'' režģis (ko pirmo reizi izmantoja pirmās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'' modelī) un "zāģa zobu" formas aizmugurējo lukturu stikliņi, atspoguļoja jauno dizaina stilu, ko tolaik visā modeļu klāstā ieviesa ''Ford Europe'' galvenais dizainers Ūve Bānsens. Līdzīgus dizaina elementus vēlāk izmantoja arī ''Cortina 80'' (1979), trešās paaudzes ''Escort'' (1980) un otrās paaudzes ''Granada'' (1981) modeļos. Turklāt trešās paaudzes modelim bija uzlabota [[aerodinamika]], kas nodrošināja labākus veiktspējas un degvielas ekonomijas rādītājus salīdzinājumā ar otro paaudzi.<ref name=AMSff>{{publikācijas atsauce | ref = KW1 | magazine = [[Auto Motor und Sport]] | title = Ford forte | page = 99 | first = Klaus | last = Wießmann | language = de | number = 13/1978 | date = 1978-06-21 }}</ref> Ieviesti raksturīgie četri priekšējie lukturi, savukārt motora pārsega priekšējā malu nolaida zemāk, pārklājot lukturu augšējo daļu, tādējādi piešķirot automobilim agresīvāku izskatu.<ref name=bezahlbar /> Tirdzniecības uzsākšanas brīdī saglabātas otrās paaudzes dzinēju un transmisiju kombinācijas. Par visiekārojamāko uzskatīts ''3.0 S'' modelis, lai gan Apvienotajā Karalistē no abiem V6 dzinēja modeļiem labāk tika pārdota komfortablākā un greznākā ''Ghia'' versija ar automātisko, nevis manuālo pārnesumkārbu. Vācijā ''S'' modeļi bija vispopulārākā aprīkojuma komplektācija (visiem dzinēju tipiem), veidojot 63 procentus no tur pārdotajiem ''Capri'' automobiļiem. ''Ford'' sāka pievērst uzmanību Apvienotās Karalistes ''Capri'' tirgum, saprotot, ka automobilim tur ir sava veida kulta piekritēji, jo ​​citviet pārdošanas apjomi samazinājās. Atšķirībā no tā laika četru durvju ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' pārdošanas, ''Capri'' Apvienotajā Karalistē pārsvarā pārdeva privātpersonām, kuri pieprasīja mazākas atlaides nekā autoparka īpašnieki, tādējādi nodrošinot lielāku peļņu. ''Ford'' centās saglabāt interesi 1977. gadā ar ''Ford Rallye Sport'', ''Series X'', ''X Pack'' modeļu komplektācijām, aizgūtām no ''RS'' detaļu klāsta. Lai gan tās bija dārgākas un lēnāk tika pārdotas, tās pierādīja, ka plašsaziņas līdzekļi labprāt atspoguļo ''Capri'' modeļus ar augstāku veiktspēju. Tomēr, 1980. gadu sākumā pieaugot sportisko hečbeku un [[sedans|sedanu]] popularitātei, pieprasījums pēc pieejamiem sporta automobiļiem visā Eiropā samazinājās. Laikposmā no 1980. līdz 1983. gadam ''Ford'' laida klajā ''Fiesta XR2'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort XR3/XR3i]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra XR4i]]'' modeļus. Visiem šiem modeļiem bija labi pārdošanas rādītāji, tomēr to ienākšana tirgū izraisīja ''Capri'' pārdošanas apjomu kritumu pat Apvienotajā Karalistē. Vairāki konkurentu modeļi jau bija izņemti no ražošanas bez tieša pēcteča; īpaši jāizceļ ''[[British Leyland]]'' ražotais ''[[MG MGB|MG B]]'', kuram neizveidoja tiešu aizstājēju pēc tam, kad 1980. gadā slēdza to ražotni [[Ebingdona pie Temzas|Ebingdonā]]. ''[[Vauxhall Motors|Vauxhall]]'' 1978. gadā izlaida pirmās paaudzes ''[[Vauxhall Cavalier|Cavalier]]'' kupejas versiju, taču 1981. gadā izlaistajai otrai paaudzei jaunas kupejas versiju vairs nepiedāvāja. ''[[Renault]]'' neaizstāja savu ''[[Renault Fuego|Fuego]]'' kupeju, kuras ražošanu pārtrauca 1986. gadā. Papildus tam, ka trešās paaudzes ''Capri'' lielāko daļu sava ražošanas laika bija populārākais sportiskais auto modelis Apvienotajā Karalistē, tas bija arī viens no visbiežāk zagtajiem automobiļiem šajā valstī 1980. gados un 1990. gadu sākumā, Iekšlietu ministrijas ziņojumā tiekot klasificēts kā transportlīdzeklis ar augstu zādzības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |title=Car theft in England and Wales: the Home Office car theft index |access-date=21 October 2012 |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20111007102248/http://rds.homeoffice.gov.uk/rds/prgpdfs/fcpu33.pdf |archive-date=7 October 2011}}</ref> 1984. gada 30. novembrī pārtrauca ''Capri'' ražošanu kontinentālās Eiropas tirgum, un turpmāk šo modeli ražoja tikai ar stūri labajā pusē Apvienotās Karalistes tirgum. ''Ford'' nolēma neieviest tiešu ''Capri'' pēcteci, jo uzskatīja, ka pieprasījums pēc pieejamiem kupejas tipa automobiļiem Eiropā nav pietiekams, lai attīstītu jaunu ''Capri'' modeli. Tomēr ''Ford'' guva panākumus ar ''Fiesta'', ''Escort'' un ''Sierra'' paauaugstinātas veiktspējas versijām, kas piesaistīja galvenokārt tos pircējus, kuri pirms 1980. gada, visticamāk, būtu izvēlējušies ''Capri''. === ''2.8 Injection'' === 1982. modeļu gadā no piedāvājuma izņēma ''Essex'' 3,0 litru V6 dzinēju, kas kopš 1969. gada septembra bija jaudīgākais modelis klāstā. Galvenais iemesls bija arvien stingrākas emisiju normas, kurām vecais ''Essex'' V6 dzinējs nespēja pielāgoties. Ženēvas autoizstādē debitēja jauna, sportiska ''Capri'' versija ''2.8 Injection''. Tas bija pirmais sērijveida modelis kopš ''RS2600'', kurā izmantota [[degvielas iesmidzināšanas sistēma]]. Dzinēja jauda sasniedza deklarētos {{nobr|160 ZS}} ({{nobr|118 kW}}), lai gan testi liecināja, ka reālais rādītājs bija tuvāks {{nobr|150 ZS}} ({{nobr|110 kW}}), nodrošinot maksimālo ātrumu {{nobr|210 km/h}}, tomēr auto joprojām bija aprīkots ar standarta četru pārnesumu ātrumkārbu. ''Capri 2.8 Injection'' iedvesa jaunu dzīvību modeļu klāstā un ļāva saglabāt automobili ražošanā par 2–3 gadiem ilgāk, nekā ''Ford'' sākotnēji bija plānojis. Drīz vien četru pārnesumu ātrumkārbu aizstāja ar piecu pārnesumu versiju, un vienlaikus ''Ford'' nomainīja novecojušā izskata rūtainos sēdekļus pret greznāka izskata [[velūrs|velūra]] apdari. Būtiskāku uzlabojumu ieviesa 1984. gadā ar modeli ''Capri Injection Special'', kurā izmantoti sēdekļi ar daļēju ādas apdari un pašbloķējošais [[diferenciālis (autobūve)|diferenciālis]] (''LSD''). No ārpuses auto bija viegli atpazīstams pēc septiņu spieķu ''RS'' diskiem (bez ierastā ''RS'' logotipa, jo tas nebija īsts ''RS'' modelis), kā arī virsbūves krāsā krāsota radiatora režģa un lukturu ietvariem. Vienlaikus ''Capri'' 2,0 litru versiju klāstu vienkāršoja līdz vienam modelim — ''2.0 S'', kas vienlaikus ieguva nedaudz modificētu piekari no ''Capri Injection'' modeļa. Arī 1,6 litru versiju klāstu samazināja līdz vienam modelim — ''1.6 LS''. Līdz 1986. gada (pēdējais ''Capri'' pārdošanas gads) modelim to klāstu vēl vairāk sašaurināja, atstājot tikai ''1.6 Laser'', ''2.0 Laser'' un ''2.8 Injection'' versijas. <gallery widths="200px" heights="150px"> 1983 Ford Capri 2.8 Injection (12776736393).jpg Ford Capri Mk3 (22999122254).jpg </gallery> {{Clear}} === ''Series X'' un ''GP1'' === Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļiem ar 3,0 litru dzinējiem laika posmā no 1977. līdz 1980. gadam piedāvāta īpaša veiktspējas uzlabojumu pakotne ''X-pack''. Tā ietvēra īpašu [[stikla šķiedra]]s virsbūves paplašinājumu komplektu, ko ražoja ''Fibresports'', lielākas ventilējamas priekšējās disku bremzes (saglabājot standarta [[trumuļu bremzes]] aizmugurē), ''Bilstein'' gāzes amortizatorus aizmugurē un statnes priekšā (izmantošanai kopā ar vienkāršām aizmugurējām lokšņu atsperēm), speciālu priekšējās balstiekārtas sistēmu (''anti-dive kit''), ''Salisbury'' paaugstinātas iekšējās berzes diferenciāli (''LSD''), kā arī divus veiktspējas uzlabojumu variantus ''Essex'' V6 3,0 litru dzinējiem. Pirmais variants, kas zināms kā ''GP1'' jeb ''Group 1'' pakotne, palielināja jaudu līdz {{nobr|170 ZS}} ({{nobr|127 kW}}). Šim dzinējam bija lielāki vārsti, uzlabotas cilindru galvas, ''Weber 40 DFI5'' karburators un citi papildu veiktspējas uzlabojumi. Otrais variants, ko dēvēja par ''Series X'' vai ''X Pack'', nodrošināja {{nobr|185 ZS}} ({{nobr|138 kW}}) jaudu un {{nobr|264 Nm}} griezes momentu, pateicoties trim ''Weber 42 DCNF'' divkameru karburatoriem ar elektrisko degvielas sūkni, kā arī tādām pašām uzlabotām cilindru galvām un lielākiem ieplūdes un izplūdes vārstiem kā ''GP1'' versijā. Izmantotas īpašas cilindru galvas blīves, lai gan standarta kompresijas pakāpe (9,0:1) un standarta sadales vārpsta palika nemainīgas. ''X Pack'' komplektācijā ietilpa arī aizmugurējais spoileris, un auto bija aprīkots ar unikāliem 7,5x13 collu [[riteņa disks|diskiem]], kuriem bija izstrādāts īpašs virsbūves paplašinājumu komplekts. ''X Pack'' ietvēra arī brīvas plūsmas sporta [[izpūtējs|izplūdes sistēmu]] ar raksturīgiem saplacinātiem izpūtēja galiem. ''X Pack Capri'' spēja paātrināties no 0 līdz {{nobr|96 km/h}} 7,4 sekundēs, kas ir par pilnu sekundi ātrāk nekā standarta 3,0 litru ''Capri'', un tā maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|209 km/h}}. Šos uzlabojumus varēja iegādāties un uzstādīt tikai kādā no 80 ''Ford RS Motorsport'' dīleru centriem Apvienotajā Karalistē, vai arī varēja pasūtīt pilnīgi jaunu automašīnu ar šo aprīkojumu tieši no rūpnīcas, izmantojot ''Ford Motorsport'' dīleri. Tiek lēsts, ka kopumā veikti nedaudz vairāk kā 100 šādu pārbūvju. === ''2.8 Turbo'' === No 1981. gada jūlija līdz 1982. gada septembrim Vācijas ''RS'' dīleri pārdeva ierobežotas sērijas modeli ''Werksturbo'', automobili ar stūri kreisajā pusē, kuras dizainu iedvesmoja ''Zakspeed'' un kura spēja sasniegt {{nobr|220 km/h}} lielu ātrumu.<ref>{{grāmatas atsauce|first=Mike |last=Taylor |title=Ford Capri – The Car You Always Promised Yourself |location=Marlborough, UK |publisher=Crowood AutoClassic |year=1995 |isbn=1-85223-798-8}}</ref> Šo modeli, ko izstrādāja, par pamatu ņemot ''3.0 S'' versiju, atšķīrās ar paplašinātu ''Series X'' virsbūvi, priekšējo un aizmugurējo spoileri ar ''Ford Motorsport'' emblēmām, masīviem 7,5J četru spieķu ''RS'' vieglmetāla diskiem ar ''Pirelli P7'' 235/60VR13 [[riepa|riepām]], kā arī dzinēju ar ''RS'' emblēmu. Dzinējs bija veidots uz atmosfēriskā 2,8 litru ''Cologne'' V6 karburatora dzinēja bāzes (kādu izmantoja Eiropas tirgum paredzētajā ''[[Ford Granada (Eiropa)|Ford Granada]]''), taču tas bija aprīkots ar elektronisko [[aizdedze|aizdedzi]], speciālā tehnoloģijā apstrādātu [[kloķvārpsta|kloķvārpstu]], paaugstinātas izturības cilindru galvas blīvēm un eļļas sūkni, eļļas dzesētāju un vienu ''Garrett T4'' [[turbokompresors|turbokompresoru]], kas nodrošināja {{nobr|5,4 psi}} (aptuveni {{nobr|0,37 bāru}}) uzpūtes spiedienu. Automobilim bija ierobežotas slīdes diferenciālis, ''Bilstein'' amortizatori, priekšējās piekares stabilizācijas sistēma ''anti-dive kit'', uzlaboti ''RS'' stabilizatori un vienkāršotas aizmugurējās lokšņu atsperes. Dzinēja jauda sasniedza {{nobr|188 ZS}} pie {{nobr|5500 apgr./min}}. Lai gan bieži tiek minēts, ka saražoti aptuveni 200 eksemplāri, numurētie transmisijas tuneļi liecina, ka veikta tikai 155 automobiļu pārbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.werksturbo.ch/page00.html |title=Ford Capri 2.8 Turbo |website=Werksturbo.ch |access-date=7 July 2010}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsownersclubaust.com.au/?page_id=1182 |title=Capri RS2800T – 1981 |website=Ford RS Owners Club Australia |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://theamazoeffect.blogspot.com.es/2011/05/capri-rs-zakspeed-turbo.html|title=The Amazo Effect: Capri RS Zakspeed Turbo |date=31 May 2011 |website=theamazoeffect.blogspot.com.es |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Tickford Turbo'' === ''Tickford Capri'' ir aprīkots ar 2,8 litru ''Cologne Injection'' turbokompresora dzinēju, kas attīstīja {{nobr|205 ZS}} ({{nobr|153 kW}}) jaudu. Tas ļāva automaobilim sasniegt {{nobr|97 km/h}} ātrumu 6,7 sekundēs un {{nobr|161 km/h}} ātrumu 18,5 sekundēs, bet maksimālais ātrums sasniedza {{nobr|220 km/h}}. Šai versijai bija arī greznāks salons ar iespēju izvēlēties pilnu ādas apdari, kā arī [[Viltona]]s paklājus un griestu apdari,<ref name="vm">{{Tīmekļa atsauce |last=Biggs |first=Henry |url=http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |title=Tickford Capri – Classic cars: Ford Capri's 40th anniversary – Pictures – Motoring |publisher=Virgin Media |access-date=27 December 2011 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304115547/http://www.virginmedia.com/motoring/features/classic-cars-ford-capri.php?ssid=8 |archive-date=4 March 2016 |dead-url=yes}}</ref> liels aizmugurējais spoileris, virsbūves krāsā krāsots radiatora režģis, masīvāki buferi un unikāls virsbūves komplekts, ko projektējis Saimons Saunderss, vēlākais ''KAT Designs'' un ''[[Ariel Atom]]'' dizainers. ''Tickford'' modelim standarta aprīkojumā bija aizmugurējās [[disku bremze]]s, kā arī vairāki citi piekares uzlabojumi. Būtībā katru šī modeļa eksemplāru ar rokām pārbūvēja ''Tickford'' speciālisti, tam veltot aptuveni 200 darba stundas. Pārdoti tikai 80 šī modeļa eksemplāri. Viena no problēmām bija ievērojamā cenu atšķirība salīdzinājumā ar standarta ''Capri Injection'', jo ''Tickford'' versija bija divas reizes dārgāka.<ref name="vm"/> Par pēdējo Apvienotajā Karalistē reģistrēto ''Capri'' tiek uzskatīts balts ''Tickford'', kas reģistrēts 1991. gada 11. septembrī ar numurzīmi ''J4AJA''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fordcapriforum.com/forum/viewtopic.php?f=10&t=50906 |title=J4AJA , last Capri registered |website=The Ford Capri Laser Page |access-date=17 May 2017}}</ref> === ''Turbo Technics'' pārbūves === Neatkarīgais [[auto tūnings|tūninga]] uzņēmums ''Turbo Technics'' arī piedāvāja versijas ar turbokompresoru un attiecīgi {{nobr|200 ZS}} ({{nobr|149 kW}}) vai {{nobr|230 ZS}} ({{nobr|172 kW}}) jaudu; tās komplektēja ar īpaši izstrādātu pārnesumkārbu. ''Tickford Capri'' cenu problēmu dēļ ''Ford'' atzina ''Turbo Technics'' veikto pārbūvi par daļēji oficiālu, lai gan ''Ford'' oficiālajos materiālos kā uzņēmuma produkti minēti tikai vācu ''RS'' un britu ''Tickford'' modeļi. === ''Capri Laser'' === [[Attēls:1985 Ford Capri III 1993cc at Hatfield Heath Festival 2017.jpg|thumb|1985. gada ''Ford Capri Laser 2.0'']] Sākot ar 1984. gada novembri ''Capri'' tirgoja tikai Apvienotajā Karalistē, un no šī brīža ražoti tikai automobiļi ar stūri labajā pusē. Atmosfēriskajiem 1,6 un 2,0 litru dzinēju modeļiem piešķirts jauns aprīkojuma līmenis&nbsp;— ''Laser''. Šie automobiļi izcēlās ar pilnu mērinstrumentu paneli, ādas apdari [[pārnesumu pārslēgšanas svira]]i un stūrei, četru spieķu vieglmetāla diskiem (kādus izmantoja ''S'' sērijas modeļos), elektriski vadāmu antenu, kā arī virsbūves krāsā krāsotu radiatora režģi un sānu spoguļu korpusiem. Pēdējais ''Capri Laser'' no ražošanas līnijas noripoja 1986. gada novembrī, un tas bija krāsots unikālā ''Mercury Grey'' tonī. Šis automobilis reģistrēts 1987. gada 8. maijā [[Saseksa|Saseksā]], un mūsdienās tas atrodas klasisko automobiļu kolekcijā [[Džilingema|Džilingemā]], [[Kenta|Kentas grāfistē]]. === ''Capri 280'' === Pēdējās sērijas ierobežotā laidiena modelis ''Capri 280'', ko dēvēja par ''Brooklands'' (atsaucoties uz konkrēto zaļo toni, kādā bija nokrāsoti visi ''Capri 280'' eksemplāri), bija aprīkots ar ierobežotas slīdes diferenciāli, pilnībā ādas ''[[Recaro]]'' salonu un ''[[Pirelli]] Cinturato P7'' riepām, kā arī 15 collu septiņu spieķu riteņu diskiem, kādus iepriekš uzstādīja ''Capri Injection Special'' modeļiem. Sākotnēji ''Ford'' sadarbībā ar ''Turbo Technics'' plānoja saražot 500 ar turbokompresoru aprīkotus automobiļus ar zelta krāsas vieglmetāla diskiem un nosaukt tos par ''Capri 500'', taču ražošanas plānu maiņas dēļ modeli pārdēvēja par ''Capri 280'', jo tie faktiski bija pēdējie automobiļi, kurus izlaida no ražošanas līnijas. Kopumā saražoti 1038 ''Capri 280'' eksemplāri. ''Capri'' modelim nebija tieša pēcteča, jo ''Ford'' uzskatīja, ka Eiropā nav pietiekama pieprasījuma pēc šāda tipa automobiļa, lai attaisnotu tieša aizstājēja izstrādi. ''Capri'' pārdošanas apjomi bija kritušies kopš 1980. gada, jo sporta automobiļu vietā arvien lielāku popularitāti guva praktiskāku hečbeku un sedanu jaudīgākās versijas. Piemēram, ''[[British Leyland]]'' bija nolēmis neaizstāt savus ''[[MG Cars|MG]]'' un ''[[Triumph Motor Company|Triumph]]'' sporta automobiļus pēc to ražošanas pārtraukšanas 80. gadu sākumā (popularitātes krituma dēļ) un tā vietā koncentrēties uz hečbeku un sedanu, piemēram, ''[[Austin Metro|Metro]]'' un ''[[Austin Montego|Montego]]'', versijām ar ''MG'' emblēmu, kamēr ''Ford'' pirms ''Capri'' ražošanas beigām guva labus panākumus ar jaudīgākām ''[[Ford Fiesta|Fiesta]]'', ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Sierra|Sierra]]'' versijām. <gallery widths="200px" heights="120px"> 1988 Ford Capri 280 (19421605355).jpg 1987 Ford Capri 280 (18866574125).jpg </gallery> {{Clear}} Kad 1986. gada 19. decembrī ''Ford'' rūpnīcā Ķelnē izgatavoja pēdējo ''Capri'', kopumā no ražošanas līnijām bija noripojuši {{sk|1886647}} šī modeļa eksemplāri. Pēdējais saražotais ''Capri'' (reģistrācijas numurs ''D194 UVW'') ir saglabājies līdz mūsdienām, un tas pieder ''Ford'' vēsturisko transportlīdzekļu nodaļai. ''Brooklands'' modeļiem bija augsta cena&nbsp;— aptuveni {{sk|12000}} sterliņu mārciņu, un to pārdošana noritēja gausi. Tirdzniecība turpinājās arī 1987. un 1988. gadā. Pēdējais ''280'' modelis reģistrēts 1989. gada 20. novembrī (reģistrācijas numurs ''G749 NGP''), tādējādi kļūstot par vienīgo ''Capri'' ar ''G'' sērijas reģistrācijas numuru un par priekšpēdējo reģistrēto ''Capri'' (lai gan tiek lēsts, ka pastāv trīs ''Capri 280'' eksemplāri, kas nekad nav reģistrēti: viens ar ''Turbo Technics'' {{nobr|230 ZS}} dzinēja modifikāciju un divi standarta automobiļi).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brooklands280.com/information.htm |title=Ford Capri Brooklands 280 & 280 Turbo – Exquisite authentic original Brooklands |website=www.brooklands280.com |access-date=17 May 2017 |archive-date=2 February 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170202001232/http://www.brooklands280.com/information.htm |dead-url=yes}}</ref> Ražošanu Heilvudā (Apvienotajā Karalistē) pārtrauca 1976. gadā, un no 1976. līdz 1986. gadam ''Capri'' ražoja tikai Vācijā. Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā pārdoti vairāk nekā miljons pirmās paaudzes automobiļu. Arī otrās paaudzes modeļi pārdoti Eiropā, Apvienotajā Karalistē un Ziemeļamerikā, lai gan mazākā skaitā, savukārt trešās paaudzes modeļi ierobežotā daudzumā eksportēti ārpus Eiropas un Apvienotās Karalistes (uz [[Āzija|Āziju]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]).<ref>{{Ziņu atsauce |url=https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220112/https://www.telegraph.co.uk/motoring/classiccars/8997118/The-last-ever-Ford-Capri.html |archive-date=12 January 2022 |dead-url=no |title=The last ever Ford Capri |first=Hugh |last=Hunston |date=6 January 2012 |newspaper=The Daily Telegraph |access-date=17 May 2017}}</ref><ref>{{cite journal |url=http://www.motorsportmagazine.com/archive/article/march-1987/22/end-line |title=End of the line |journal=Motor Sport |page=22 |date=March 1987 |access-date=17 May 2017}}</ref> === Trešās paaudzes specifikācijas === <div class="BoxenVerschmelzen"> <div style="clear:both" class="NavFrame"> <div class="NavHead"><div style="float:left;">'''Trešās paaudzes ''Ford Capri'' tehniskās specifikācijas (1978—1986)''' </div></div> <div class="NavContent"> {| class="wikitable" |- style="background:#d8d8d8;" ! style="width:10%;"|''Ford Capri'': ! style="width:10%;"|''1.3'' ! style="width:10%;"|''1.6 LC'' ! style="width:10%;"|''1.6 HC'' ! style="width:10%;"|''2.0'' ! style="width:10%;"|''2.0'' (V6) ! style="width:10%;"|''2.3'' ! style="width:10%;"|''2.8i'' ! style="width:10%;"|''2.8i Turbo'' ! style="width:10%;"|''3.0'' |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzinējs: || colspan="4" style="text-align:center;"|I-4 dzinējs|| colspan="5" style="text-align:center;"|V-6 dzinējs |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Ietilpība: ||1297 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|1593 cm³|| style="text-align:center;"|1993 cm³ || style="text-align:center;"|1999 cm³|| style="text-align:center;"|2294 cm³|| colspan="2" style="text-align:center;"|2792 cm³||2994 cm³ |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Virzuļa diametrs x gājiens: ||80,98 x 62,99|| colspan="2" style="text-align:center;"|87,7 x 66 mm|| style="text-align:center;"|90,8 x 77 mm || style="text-align:center;"|84,6 x 60,1 mm || style="text-align:center;"|90 x 60,14 mm|| colspan="2" style="text-align:center;"|93 x 68,85 mm||93,67 x 72,42 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maksimālā veiktspēja<br />pie maks. apgr.<br />apgriez.: ||51,5 kW<br />5500|| style="text-align:center;"|51 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|54 kW<br />5300 || style="text-align:center;"|74 kW<br />5200 || style="text-align:center;"|66 kW<br />5100|| style="text-align:center;"|84 kW<br />5300|| style="text-align:center;"|118 kW<br />5700|| style="text-align:center;"|138 kW<br />5500||101 kW<br />5000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. griezes mom.<br />pie maks. apgr.: ||92,2 Nm<br />4000|| style="text-align:center;"|113 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|117 Nm<br />2700 || style="text-align:center;"|153 Nm<br />4000 || style="text-align:center;"|141 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|176 Nm<br />3000|| style="text-align:center;"|221 Nm<br />4300 || style="text-align:center;"|263 Nm<br />4500||235 Nm<br />3000 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Kompresijas pakāpe: ||9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|8,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,0 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1|| style="text-align:center;"|9,2 : 1||9.0 : 1 |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas sistēma: || colspan="3" style="text-align:center;"|1x lejupvērstās plūsmas karburators|| colspan="3" style="text-align:center;"|1x divkameru lejupplūsmas karburators|| style="text-align:center;"| degvielas iesmidzināšana (''Bosch K-Jetronic'')|| style="text-align:center;"| 1x ''Garrett'' turbokompresors ||1x divkameru lejupplūsmas karburators |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Vārstu vadība: ||OHV|| colspan="3" style="text-align:center;"|OHC || colspan="5" style="text-align:center;"|OHV |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Dzesēšana: || colspan="9" style="text-align:center;"|šķidrumdzese |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Transmisija: || colspan="9" style="text-align:center;"|četru pārnesumu manuālā<br />(vēlāk piecu pārnesumu manuālā vai trīs pārnesumu automātiskā (''Ford C3'')) |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Priekšējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"|Makfērsona balsti, spirālatsperes |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Aizmugurējā piekare: || colspan="9" style="text-align:center;"| ass ar puseliptisku lokšņu atsperi |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Šasija: || colspan="9" style="text-align:center;"| tērauda, nesošās virsbūves šasijas |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Attālums starp riteņiem priekšpusē/aizmugurē: || colspan="9" style="text-align:center;"|1353—1400 mm / 1384—1431 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"| Riteņu bāze: || colspan="9" style="text-align:center;"|2563 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Garums: || colspan="9" style="text-align:center;"|4376—4439 mm |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Pašmasa: ||1010 kg|| colspan="2" style="text-align:center;"|1060 kg|| colspan="6" style="text-align:center;"|1031—1250 kg |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Maks. ātrums: ||157 km/h|| style="text-align:center;"|157 km/h|| style="text-align:center;"|160 km/h|| style="text-align:center;"|180 km/h|| style="text-align:center;"|170 km/h|| style="text-align:center;"|183 km/h|| style="text-align:center;"|210 km/h|| style="text-align:center;"|220 km/h||196.3 km/h |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Paātrinājums<br />0—100 km/h: ||16,3 s|| style="text-align:center;"|16,3 s || style="text-align:center;"|13,8-19 s || style="text-align:center;"|11,1-14,5 s || style="text-align:center;"|13-15,5 s || style="text-align:center;"|10,5-13 s || style="text-align:center;"|8,1-8,5 s || style="text-align:center;"|8 s||8,8 s |- style="background:#eee;" | style="text-align:left;"|Degvielas patēriņš<br />litri/100 kilometri: ||9,0|| style="text-align:center;"|11,5 || style="text-align:center;"|11,5-12,5 || style="text-align:center;"|13-14 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|13,5-14,5 || style="text-align:center;"|15 || style="text-align:center;"|15,5|| |} </div></div></div> {{-}} {{Clear}} == ''Ford Capri'' ārpus Eiropas == === Ziemeļamerika === {{pamatraksts|Mercury Capri}} No 1970. līdz 1978. gadam ''Capri'' Ziemeļamerikā tirgoja ar ''Ford'' struktūrvienības ''[[Lincoln Motor Company|Lincoln]]-[[Mercury (automobiļu marka)|Mercury]]'' starpniecību un modeļi saucās ''[[Mercury Capri]]''. Visi automobiļi bija ražoti Vācijā. Tie bija aprīkoti ar četriem apaļiem, hermētiskiem priekšējiem lukturiem (tādiem pašiem kā ''Capri RS3000''), savukārt pagrieziena rādītāji visiem ASV tirgum paredzētajiem 1971.–1974. gada ''Capri'' un 1976.–1978. gada otrās paaudzes ''Capri'' modeļiem bija iemontēti radiatora režģī. Pilns mērinstrumentu komplekts nebija pieejams 1971.–1972. gada modeļos ar četrcilindru dzinēju, taču, sākot ar 1973. gadu, tas kļuva par standarta aprīkojumu. Papildu interjera noformējuma pakotne (kas otrās paaudzes ''Capri'' gadījumā pārdēvēta par ''Ghia'' pakotni) ietvēra augstākās kvalitātes salona apdari un papildu aprīkojumu. 1973. gada ''Ford Capri'' bija modernizēti pirmās paaudzes modeļi ar jaunu radiatora režģi, lielākiem aizmugurējiem lukturiem, kā arī jaunu salonu un mērinstrumentu paneli. 1973. gada modelis bija aprīkots ar priekšējo buferi, kas atbilda tobrīd spēkā esošajām federālajām prasībām par izturību sadursmē ar ātrumu 2,5 jūdzes stundā; buferis bija izvirzīts uz priekšu, un sprauga starp to un virsbūvi bija aizsegta ar sudrabotas krāsas paneli. 1974. gada modeļiem bija lielāki priekšējie un aizmugurējie buferi ar aptverošiem, virsbūves krāsā krāsotiem [[poliuretāns|uretāna]] pārklājumiem, lai tie atbilstu pārskatītajiem federālajiem standartiem par izturību sadursmē ar ātrumu 5 jūdzes stundā. 1976.–1978. gada modeļi bija pārveidoti hečbeki (kas citur piedāvāja jau kopš 1974. gada); tie bija aprīkoti ar radiatora režģī iebūvētiem pagrieziena rādītājiem, obligātajiem apaļajiem hermētiskajiem priekšējiem lukturiem, virsbūves krāsā krāsotiem buferiem (kas atbilda 5 jūdžu stundā standartam) un [[katalītiskais neitralizators|katalītisko neitralizatoru]], kas prasīja izmantot bezsvina degvielu. 1976. gadā piedāvāta īpašā versija ''S'' (''JPS'') ar melnu vai baltu virsbūves krāsu, zelta krāsas diskiem, zelta krāsas dekoratīvām līnijām un uzlabotu divkrāsu (bēšas un melnas krāsas) salonu. Otrās paaudzes ''Capri'' ražošanas aizkavēšanās dēļ ASV netirgoja 1975. gada modeļus (1975. modeļa gadā ''Lincoln-Mercury'' dīleru centros joprojām bija pieejami iepriekšējā, 1974. gada modeļa krājumi, kurus reklamēja arī televīzijā). Atšķirībā no Eiropas tirgus, kur ''Capri'' bija pieejams dažādos aprīkojuma līmeņos un bija pozicionēts kā ''Grand Touring'' klases automobilis, ASV un [[Kanāda]]s tirgū ''Capri'' piedāvāja kā kompaktu sporta automobili. [[Attēls:1983 Mercury Capri (base), front right.jpg|thumb|1983. gada ''[[Mercury Capri]]'']] Sākotnēji uz Ziemeļameriku importētie Ķelnē ražotie ''Capri'' automobiļi bija aprīkoti tikai ar britu ražojuma 1,6 litru ''Kent'' dzinēju ({{nobr|64 ZS}} jeb {{nobr|48 kW}}) un četru pārnesumu manuālo pārnesumkārbu. 1971. gada modelim bija pieejams ''Kent'' ražojuma 1,6 litru I4 dzinējs, kā arī papildaprīkojumā — Ķelnē ražotais 2,0 litru I4 dzinējs ar {{nobr|101 ZS}} ({{nobr|75 kW}}) jaudu labākai veiktspējai. Kopā ar 2 litru I4 dzinēju kā papildaprīkojums piedāvāja trīs pārnesumu automātisko pārnesumkārbu (''Ford Cruise-o-Matic C4'', ko izmantota arī modelī ''[[Ford Pinto|Pinto]]''). 1972.–1973. gadā 2 litru I4 kļuva par standarta dzinēju, bet kā papildaprīkojumu piedāvāja 2,6 litru ''Cologne'' V6 dzinēju ar {{nobr|120 ZS}} ({{nobr|89 kW}}) jaudu; 1,6 litru I4 dzinēju vairs nepiedāvāja. 1974. gadā ieviesti jauni dzinēji — 2,3 litru I4 un 2,8 litru ''Cologne'' V6, kas attīstīja attiecīgi {{nobr|88 ZS}} ({{nobr|66 kW}}) un {{nobr|105 ZS}} ({{nobr|78 kW}}) jaudu.<ref name="scimp">{{grāmatas atsauce |title=Standard Catalog of Imported Cars, 1946–1990 |first=James M. |last=Flammang |publisher=Krause Publications, Inc. |location=Iola, WI |page=259 |year=1994 |isbn=0-87341-158-7}}</ref> Šos dzinējus saglabāja arī 1976.–1977. gada otrās paaudzes ''Capri'' hečbeka modeļos, lai gan V6 dzinēja jauda bija nedaudz palielināta līdz {{nobr|109 ZS}} ({{nobr|81 kW}}) pie {{nobr|4800 apgr./min}}. Pēdējos ''Capri'' automobiļus ieveda 1977. gadā, lai gan pārdošana turpinājās arī 1978. gadā. Līdz brīdim, kad ieviests otrās paaudzes ''Capri'', to pārdošanas apjomi bija ievērojami kritušies, un augstā cena veicināja lēmumu pārtraukt Vācijā ražoto ''Capri'' pārdošanu ASV. 1979. gadā, vairs neimportējot ''Ford Capri'', bet izmantojot šī modeļa pozitīvo tēlu, ''Mercury'' dīleri sāka tirgot jaunu ''Capri,'' kas bija pārveidota ''[[Ford Mustang]]'' versija ar ''Fox'' platformu, ko ražoja līdz 1986. gadam. 1990. gadā ''Mercury'' laida klajā vēl vienu ''Capri'' modeli, taču tas bija [[Austrālija|Austrālijā]] ražots, uz ''Mazda'' bāzes veidots kabriolets ar priekšējo riteņu piedziņu un 2+2 sēdvietu izkārtojumu. === Dienvidāfrika === [[Dienvidāfrika]]s ''Ford'' ražotnē ''Capri'' montēja no 1970. gada līdz 1972. gada beigām, piedāvājot līdzīgu modeļu klāstu kā Apvienotajā Karalistē. Dienvidāfrikā nepārdeva modernizētos modeļus (ar feisliftu) vai ''RS'' versijas. Visizplatītākais dzinējs bija ''Essex V6'', jo to ražoja uz vietas, savukārt ''Pinto'' četrcilindru dzinējs neuzstādīja. Bija pieejami arī 1,6 litru četrcilindru un 3,0 litru V6 dzinēji.<ref name=zaCARnov72>{{publikācijas atsauce |magazine=CAR (South Africa) |title=Prices of new cars |editor-last=Wright |editor-first=Cedric |volume=16 |number=10 |date=November 1972 |ref=cotternov |page=100 |publisher=Ramsay, Son & Parker (Pty) Ltd. |location=Cape Town, South Africa}}</ref> Specializētais uzņēmums ''Basil Green Motors'' pārveidoja aptuveni 500 ''Capri'' automobiļus, uzstādot tajos ''Ford Windsor 302'' V8 dzinēju. Šie modeļi bija zināmi ar nosaukumu ''Capri Perana'' un guva lielus panākumus vietējās salonauto sacīkstēs, uzvarot 1970. gada Dienvidāfrikas čempionātā, kā arī citā sacensību formātā, 1971. gada čempionātā. Otrās un trešās paaudzes ''Capri'' modeļus uz Dienvidāfriku neeksportēja un tajā neražoja. === Austrālija === ''[[Ford Australia]]'' montēja Eiropā projektēto pirmās paaudzes ''Capri'' savā rūpnīcā [[Sidneja]]s priekšpilsētā [[Houmbuša|Houmbušā]] laikposmā no 1969. gada marta līdz 1972. gada novembrim. Austrālijas tirgū ''Capri'' piedāvāja kopš 1969. gada 3. maija kā ''1600 Deluxe'' un ''1600 GT'' versijas, kas bija aprīkotas ar 1,6 litru ''Kent'' dzinēju. 1970. gada 25. februārī klajā laida ''3000 GT'' modeli ar 3,0 litru ''Essex V6'' dzinēju. Vienlaikus ''1600 GT'' pārdēvēja par ''1600 XL'', savukārt ''1600 Deluxe'' palika nemainīgs. 1972. gada novembrī ''Capri'' ražošanu Austrālijā pārtrauca. Kopumā samontēti {{sk|14638}} automobiļi. 1974. gada jūnijā un jūlijā ''Ford Australia'' importēja piecdesmit ''RS3100'' modeļa eksemplārus. Tāpat ''Ford Australia'' importēja četrus otrās paaudzes ''Capri'' automobiļus, taču tikai demonstrācijas nolūkos. Ne pirmās paaudzes modernizēto versiju (izņemot ''RS3100''), ne vēlākos otrās un trešās paaudzes modeļus Austrālijā neražoja un oficiāli nepārdeva (lai gan tie aktīvi piedalījās Austrālijas autosportā un daudzus ieveda privātā kārtā). ''Ford Australia'' savus pārdošanas centienus koncentrēja uz citiem no Apvienotās Karalistes piegādātiem produktiem — proti, ''[[Ford Escort (Eiropa)|Escort]]'' un ''[[Ford Cortina|Cortina]]'' sedaniem. [[Attēls:Mercury-Capri.jpg|thumb|No 1991. līdz 1994. gadam ražotais ''Mercury Capri'']] ==== ''Ford Capri SA30'' ==== No 1989. līdz 1994. gadam ''Ford Australia'' atkārtoti izmantoja ''Capri'' nosaukumu citam, nesaistītam divdurvju sporta [[kabriolets|kabrioletam]] ar rūpnīcas kodu ''SA30'', tā nolūks bija atdzīvināt ''[[Mazda MX-5]]''. Jauno modeli eksportēja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], kur to tirgoja ar nosaukumu ''Mercury Capri''. Nelielu daļu pārdeva pašā Austrālijā. Automobilī izmantoja ''[[Mazda 323]]'' dzinēju un transmisiju, kas bija aizgūta no ''[[Ford Laser|Laser]]''. Virsbūvi veidoja ''Ghia'', bet interjeru ''[[ItalDesign]]''. Piedāvājumā ietilpa modeļi ar standarta 1,6 litru un turbo variants ar {{nobr|136 ZS}} ({{nobr|100&nbsp;kW}}) jaudu. == Citi ''Capri'' modeļi == ''Capri'' nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām: * [[Lincoln Cosmopolitan|Lincoln Cosmopolitan Capri]] (1950—1951) * [[Lincoln Capri]] (1952—1959) * [[Mercury Comet|Mercury Comet Capri]] (1966. g.) * [[Mercury Comet|Mercury Capri]] (1967. g.) * [[Mercury Capri|Capri]] (1970—1977) * [[Mercury Capri]] (1979—1986) * [[Mercury Capri]] (1991—1994) == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Capri, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Capri]] cy1dm9fj813mxpye0alokp462s8ik8a 0 76397 4533148 4024716 2026-10-08T06:15:31Z ~2026-54143-59 151572 4533148 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kuiper belt oort cloud.svg|thumb|upright=1.3|Orta mākonis mākslinieka skatījumā. Nosaukumi attēlā ir angļu valodā]] '''Orta mākonis''' vai '''Epika—Orta mākonis''' ir hipotētisks apgabals [[Saules sistēma|Saules sistēmā]], kur pēc zinātnieku domām veidojas [[komēta]]s ar ilgu [[apriņķošanas periods|apriņķošanas periodu]]. Nosaukts par godu holandiešu astronomam [[Jans Orts|Janam Ortam]] un igauņu astronomam [[Ernsts Epiks|Ernstam Epikam]]. Zinātniski Orta mākoņa eksistence nav apstiprināta, bet daudzi novērojumi netieši uz to norāda. Attālums no [[Saule]]s līdz Orta mākonim ir aptuveni no 50 000 līdz 100 000 [[astronomiskā vienība|astronomiskajām vienībām]], kas atbilst gandrīz vienam [[gaismas gads|gaismas gadam]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Astronomija-aizmetnis}} {{Saules sistēma}} [[Kategorija:Saules sistēma]] 39yjd5t28iwxm7tqf5xolp2dl0hqm65 100 80595 4533031 4531175 2026-10-07T18:44:04Z Dainis 876 4533031 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[7. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]''. ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). o8dej0ncvt1efmhrljwcm5sp7nvqzd9 100 80630 4533037 4531178 2026-10-07T18:47:31Z Dainis 876 4533037 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[10. oktobris]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[13. oktobris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-35]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. * Oktobris — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — 35 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Ariane 64]]''. * Oktobris — navigācijas pavadonis ''[[NVS-03]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[24. novembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-36]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''. <!-- * Septembris — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> 7uv9qz1cqjl97cj0k78k7sn3meccpdw 10 82674 4533140 2064116 2026-10-08T05:11:57Z Д.Ильин 36158 4533140 wikitext text/x-wiki {{{{{1}}}|{{{2}}}| |I-nosaukums=Ikosaedrs|I-image=icosahedron.png|I-image2=icosahedron.svg|I-image3=icosahedron.gif|I-dimage=dodecahedron.png| |I-Wythoff=5 &#124; 2 3<BR>&#124; 3 3 2 | |I-W=4|I-U=22|I-K=27|I-C=25|I-V=12|I-E=30|I-F=20|I-Fsīkāk=20{3}|I-chi=2| |I-vfig=3.3.3.3.3|I-vfigimage=icosahedron_vertfig.svg|I-netimage=Icosahedron flat.svg| I-grupa=[[Ikosaedrālā simetrija|I_h]] un [[Tetraedrālā simetrija|T_d]]<BR>vai (*532) un (332)| |I-B=Ike|I-dual=Dodekaedrs|I-divplakņu=138.189685°| |I-īpašs=[[deltahedron]]| |I-schl={3,5}|I-schl2=and s{3,3} |I-CD=[[Image:CDW_dot.png]][[Image:CDW_5.png]][[Image:CDW_dot.png]][[Image:CDW_3.png]][[Image:CDW_ring.png]]<BR>[[Image:CDW hole.png]][[Image:CDW 3.png]][[Image:CDW hole.png]][[Image:CDW 3.png]][[Image:CDW hole.png]]<BR>[[Image:CDW_dot.png]][[Image:CDW_4.png]][[Image:CDW_hole.png]][[Image:CDW_3.png]][[Image:CDW_hole.png]] }}<noinclude> [[Category:Daudzskaldņu veidnes]] </noinclude> 21a2qx3p5cu69t6yb875i32ltyp6yt9 0 84000 4533157 4456917 2026-10-08T07:04:54Z ~2026-54056-41 151575 4533157 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Plasmodium.jpg|thumbnail|235px|Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji]] '''Nigērija''' (viduslaiku {{val-it|mala aria}} — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā '''purva drudzis''', ir dzīvībai bīstama [[infekcijas slimība]], ar kuru parasti slimo [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos. Tā ir [[endēmija|endēmiska]] vairāk nekā 100 valstīs.<ref name="vakcina.lv"/> Ar šo slimību saslimst, kad [[protozoji|protozoju]] parazīti [[plazmodiji]] (''Plasmodium'') nokļūst [[asinis|asinīs]]. Šo protozoju pārnēsātāji ir [[malārijodi|malārijas odi]] (''Anopheles''). Slimībai raksturīgās pazīmes ir periodiskas [[drudzis|drudža]] lēkmes, [[drebuļi]], [[splenomegālija]] ([[liesa]]s palielināšanās), [[hepatomegālija]] ([[aknas|aknu]] palielināšanās) un [[anēmija]].<ref name="PME"/> Slimības [[inkubācijas periods]] ir septiņas un vairāk dienas. Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst.<ref name="Neil Campbell"/> 85–90% gadījumu ir reģistrēti [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s,<ref name="Scott P. Layne"/> un lielākā daļa no inficētajiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.<ref name="greenwood2005"/> Pret malāriju lieto tādus medikamentus kā [[hlorokvīns|hlorokvīnu]], [[doksiciklīns|doksiciklīnu]]<ref name="iaptieka"/> un [[hinīns|hinīnu]]. == Slimības izplatība == Malārijas odi, slimības pārnēsātāji, dzīvo lielākajā daļā pasaules, izņemot [[arktiskā zona|arktiskās]] un [[subarktiskā zona|subarktiskās zonas]], kā arī [[tuksnesis|tuksnešus]] un augstu [[kalns|kalnu]] apvidus. Parasti ar malāriju nevar saslimt augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, bet labvēlīgos apstākļos šī robeža var sasniegt pat 3000 m virs jūras līmeņa.<ref name="lic.gov.lv"/> Taču, lai tie pārnēsātu slimības izraisītājus [[plazmodiji|plazmodijus]], ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi. Augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju plazmodiju izplatībai. Šie nosacījumi izpildās [[purvs|purvainās]], siltās vietas, kur ir daudz [[nokrišņi|nokrišņu]]. Malārijas odi aktīvi ir galvenokārt [[nakts|naktīs]]. Dodoties [[ceļojums|ceļojumā]] uz valstīm vai zemēm, kur ir augsts risks saslimt ar malāriju, ir nepieciešams veikt [[profilakse|profilaktiskus]] pasākumus. == Etioloģija == Malāriju izraisošie parazīti ir [[plazmodiji]] (''Plasmodium''). Cilvēkiem patogēnās sugas ir ''P. falciparum'' (80–90% gadījumos), ''P. vivax'', ''P. ovale'' un ''P. malariae''. Pēdējos gados ir konstatēts, ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] malāriju izraisa arī ''P. knowlesi''.<ref name="ncbi"/><ref name="genedb"/><ref name="Singh B, Kim Sung L"/> Plazmodijs ''P. falciparum'' izraisa smagāko no malārijas formām, tā saukto, tropisko malāriju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="vakcina.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | title= Malārija | publisher= www.vakcina.lv | accessdate= 2009-04-29 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090429104022/http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | archivedate= 2009-04-29 }}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=malarija | title= Malārija | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski}}</ref> <ref name="Neil Campbell">{{grāmatas atsauce | author= Campbell, Neil A. | title= Biology | url= https://archive.org/details/biology0000camp_07ed | edition= 7. | location= Menlo Park | publisher= CA: Addison Wesley Longman, Inc. | year= 2005|display-authors=etal}}</ref> <ref name="Scott P. Layne">Scott P. Layne, M.D. UCLA Department of Epidemiology, [https://web.archive.org/web/20050911060946/http://www.ph.ucla.edu/epi/layne/Epidemiology%20220/07.malaria.pdf Principles of Infectious Disease Epidemiology / EPI 220]</ref> <ref name="greenwood2005">{{žurnāla atsauce | author= Greenwood BM, Bojang K, Whitty CJ, Targett GA | title= Malaria | journal= Lancet | year= 2005 | volume= 365 | pages=1487-1498 | id= {{PMID|15850634}}}}</ref> <ref name="iaptieka">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | title= Grūtniecība un ceļošana | publisher= iAptieka | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski | date= 2007-06-15 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20150602140812/http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | archivedate= 2015-06-02 }}</ref> <ref name="lic.gov.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lic.gov.lv/docs/268/2009-dok/malarija.pdf | title= Malārija | publisher= Latvijas infektoloģijas centrs | format= [[.pdf]] | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="ncbi">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15663864 | title= Naturally acquired Plasmodium knowlesi malaria in … [Emerg Infect Dis. 2004&#93; — PubMed result}}</ref> <ref name="genedb">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | title= GeneDB Plasmodium knowlesi | access-date= {{dat|2012|12|05||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091005030751/http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | archivedate= {{dat|2009|10|05||bez}} }}</ref> <ref name="Singh B, Kim Sung L">{{žurnāla atsauce | author= Singh B, Kim Sung L, Matusop A, ''et al.'' | title= A large focus of naturally acquired Plasmodium knowlesi infections in human beings | journal= Lancet | volume= 363 | issue= 9414 | pages= 1017–24 | year= 2004 | month= March | pmid= 15051281 | doi= 10.1016/S0140-6736(04)15836-4}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Infekcijas slimības]] [[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]] qbvfvgvx7wz1xemeg240bsaoetx5yso 4533158 4533157 2026-10-08T07:05:20Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54056-41|~2026-54056-41]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4456917 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Plasmodium.jpg|thumbnail|235px|Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji]] '''Malārija''' (viduslaiku {{val-it|mala aria}} — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā '''purva drudzis''', ir dzīvībai bīstama [[infekcijas slimība]], ar kuru parasti slimo [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos. Tā ir [[endēmija|endēmiska]] vairāk nekā 100 valstīs.<ref name="vakcina.lv"/> Ar šo slimību saslimst, kad [[protozoji|protozoju]] parazīti [[plazmodiji]] (''Plasmodium'') nokļūst [[asinis|asinīs]]. Šo protozoju pārnēsātāji ir [[malārijodi|malārijas odi]] (''Anopheles''). Slimībai raksturīgās pazīmes ir periodiskas [[drudzis|drudža]] lēkmes, [[drebuļi]], [[splenomegālija]] ([[liesa]]s palielināšanās), [[hepatomegālija]] ([[aknas|aknu]] palielināšanās) un [[anēmija]].<ref name="PME"/> Slimības [[inkubācijas periods]] ir septiņas un vairāk dienas. Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst.<ref name="Neil Campbell"/> 85–90% gadījumu ir reģistrēti [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s,<ref name="Scott P. Layne"/> un lielākā daļa no inficētajiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.<ref name="greenwood2005"/> Pret malāriju lieto tādus medikamentus kā [[hlorokvīns|hlorokvīnu]], [[doksiciklīns|doksiciklīnu]]<ref name="iaptieka"/> un [[hinīns|hinīnu]]. == Slimības izplatība == Malārijas odi, slimības pārnēsātāji, dzīvo lielākajā daļā pasaules, izņemot [[arktiskā zona|arktiskās]] un [[subarktiskā zona|subarktiskās zonas]], kā arī [[tuksnesis|tuksnešus]] un augstu [[kalns|kalnu]] apvidus. Parasti ar malāriju nevar saslimt augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, bet labvēlīgos apstākļos šī robeža var sasniegt pat 3000 m virs jūras līmeņa.<ref name="lic.gov.lv"/> Taču, lai tie pārnēsātu slimības izraisītājus [[plazmodiji|plazmodijus]], ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi. Augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju plazmodiju izplatībai. Šie nosacījumi izpildās [[purvs|purvainās]], siltās vietas, kur ir daudz [[nokrišņi|nokrišņu]]. Malārijas odi aktīvi ir galvenokārt [[nakts|naktīs]]. Dodoties [[ceļojums|ceļojumā]] uz valstīm vai zemēm, kur ir augsts risks saslimt ar malāriju, ir nepieciešams veikt [[profilakse|profilaktiskus]] pasākumus. == Etioloģija == Malāriju izraisošie parazīti ir [[plazmodiji]] (''Plasmodium''). Cilvēkiem patogēnās sugas ir ''P. falciparum'' (80–90% gadījumos), ''P. vivax'', ''P. ovale'' un ''P. malariae''. Pēdējos gados ir konstatēts, ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] malāriju izraisa arī ''P. knowlesi''.<ref name="ncbi"/><ref name="genedb"/><ref name="Singh B, Kim Sung L"/> Plazmodijs ''P. falciparum'' izraisa smagāko no malārijas formām, tā saukto, tropisko malāriju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="vakcina.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | title= Malārija | publisher= www.vakcina.lv | accessdate= 2009-04-29 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090429104022/http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | archivedate= 2009-04-29 }}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=malarija | title= Malārija | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski}}</ref> <ref name="Neil Campbell">{{grāmatas atsauce | author= Campbell, Neil A. | title= Biology | url= https://archive.org/details/biology0000camp_07ed | edition= 7. | location= Menlo Park | publisher= CA: Addison Wesley Longman, Inc. | year= 2005|display-authors=etal}}</ref> <ref name="Scott P. Layne">Scott P. Layne, M.D. UCLA Department of Epidemiology, [https://web.archive.org/web/20050911060946/http://www.ph.ucla.edu/epi/layne/Epidemiology%20220/07.malaria.pdf Principles of Infectious Disease Epidemiology / EPI 220]</ref> <ref name="greenwood2005">{{žurnāla atsauce | author= Greenwood BM, Bojang K, Whitty CJ, Targett GA | title= Malaria | journal= Lancet | year= 2005 | volume= 365 | pages=1487-1498 | id= {{PMID|15850634}}}}</ref> <ref name="iaptieka">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | title= Grūtniecība un ceļošana | publisher= iAptieka | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski | date= 2007-06-15 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20150602140812/http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | archivedate= 2015-06-02 }}</ref> <ref name="lic.gov.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lic.gov.lv/docs/268/2009-dok/malarija.pdf | title= Malārija | publisher= Latvijas infektoloģijas centrs | format= [[.pdf]] | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="ncbi">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15663864 | title= Naturally acquired Plasmodium knowlesi malaria in … [Emerg Infect Dis. 2004&#93; — PubMed result}}</ref> <ref name="genedb">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | title= GeneDB Plasmodium knowlesi | access-date= {{dat|2012|12|05||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091005030751/http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | archivedate= {{dat|2009|10|05||bez}} }}</ref> <ref name="Singh B, Kim Sung L">{{žurnāla atsauce | author= Singh B, Kim Sung L, Matusop A, ''et al.'' | title= A large focus of naturally acquired Plasmodium knowlesi infections in human beings | journal= Lancet | volume= 363 | issue= 9414 | pages= 1017–24 | year= 2004 | month= March | pmid= 15051281 | doi= 10.1016/S0140-6736(04)15836-4}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Infekcijas slimības]] [[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]] axjp8029tltrksxzk8ofrmaprk3s6k0 4533161 4533158 2026-10-08T07:08:41Z ~2026-54056-41 151575 4533161 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums|Man pohoj=ej dirst}}Absolūts AMBĀLISMS un Baisulis ir gejs[[Attēls:Plasmodium.jpg|thumbnail|235px|Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji]] '''Malārijs''' (viduslaiku {{val-it|mala aria}} — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā '''purva drudzis''', ir dzīvībai bīstamī [[infekcijas slimība]], ar kuru parasti slimo [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos. Tā ir [[endēmija|endēmiska]] vairāk nekā 100 valstīs.<ref name="vakcina.lv"/> Ar šo slimību saslimst, kad [[protozoji|protozoju]] parazīti [[plazmodiji]] (''Plasmodium'') nokļūst [[asinis|asinīs]]. Šo protozoju pārnēsātāji ir [[malārijodi|malārijas odi]] (''Anopheles''). Slimībai raksturīgās pazīmes ir periodiskas [[drudzis|drudža]] lēkmes, [[drebuļi]], [[splenomegālija]] ([[liesa]]s palielināšanās), [[hepatomegālija]] ([[aknas|aknu]] palielināšanās) un [[anēmija]].<ref name="PME"/> Slimības [[inkubācijas periods]] ir septiņas un vairāk dienas. Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst.<ref name="Neil Campbell"/> 85–90% gadījumu ir reģistrēti [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s,<ref name="Scott P. Layne"/> un lielākā daļa no inficētajiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.<ref name="greenwood2005"/> Pret malāriju lieto tādus medikamentus kā [[hlorokvīns|hlorokvīnu]], [[doksiciklīns|doksiciklīnu]]<ref name="iaptieka"/> un [[hinīns|hinīnu]]. == Slimības izplatībā == Malārijas podi, slimības pārnēsātāji, dzīvo lielākajā daļā pasaules, izņemot [[arktiskā zona|arktiskās]] un [[subarktiskā zona|subarktiskās zonas]], kā arī [[tuksnesis|tuksnešus]] un augstu [[kalns|kalnu]] apvidus. Parasti ar malāriju nevar saslimt augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, bet labvēlīgos apstākļos šī robeža var sasniegt pat 3000 m virs jūras līmeņa.<ref name="lic.gov.lv"/> Taču, lai tie pārnēsātu slimības izraisītājus [[plazmodiji|plazmodijus]], ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi. Augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju plazmodiju izplatībai. Šie nosacījumi izpildās [[purvs|purvainās]], siltās vietas, kur ir daudz [[nokrišņi|nokrišņu]]. Malārijas odi aktīvi ir galvenokārt [[nakts|naktīs]]. Dodoties [[ceļojums|ceļojumā]] uz valstīm vai zemēm, kur ir augsts risks saslimt ar malāriju, ir nepieciešams veikt [[profilakse|profilaktiskus]] pasākumus. == Etioloģija == Malāriju izraisošie paaarazīti ir [[plazmodiji]] (''Plasmodium''). Cilvēkiem patogēnās sugas ir ''P. falciparum'' (80–90% gadījumos), ''P. vivax'', ''P. ovale'' un ''P. malariae''. Pēdējos gados ir konstatēts, ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] malāriju izraisa arī ''P. knowlesi''.<ref name="ncbi"/><ref name="genedb"/><ref name="Singh B, Kim Sung L"/> Plazmodijs ''P. falciparum'' izraisa smagāko no malārijas formām, tā saukto, tropisko malāriju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="vakcina.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | title= Malārija | publisher= www.vakcina.lv | accessdate= 2009-04-29 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090429104022/http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | archivedate= 2009-04-29 }}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=malarija | title= Malārija | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski}}</ref> <ref name="Neil Campbell">{{grāmatas atsauce | author= Campbell, Neil A. | title= Biology | url= https://archive.org/details/biology0000camp_07ed | edition= 7. | location= Menlo Park | publisher= CA: Addison Wesley Longman, Inc. | year= 2005|display-authors=etal}}</ref> <ref name="Scott P. Layne">Scott P. Layne, M.D. UCLA Department of Epidemiology, [https://web.archive.org/web/20050911060946/http://www.ph.ucla.edu/epi/layne/Epidemiology%20220/07.malaria.pdf Principles of Infectious Disease Epidemiology / EPI 220]</ref> <ref name="greenwood2005">{{žurnāla atsauce | author= Greenwood BM, Bojang K, Whitty CJ, Targett GA | title= Malaria | journal= Lancet | year= 2005 | volume= 365 | pages=1487-1498 | id= {{PMID|15850634}}}}</ref> <ref name="iaptieka">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | title= Grūtniecība un ceļošana | publisher= iAptieka | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski | date= 2007-06-15 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20150602140812/http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | archivedate= 2015-06-02 }}</ref> <ref name="lic.gov.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lic.gov.lv/docs/268/2009-dok/malarija.pdf | title= Malārija | publisher= Latvijas infektoloģijas centrs | format= [[.pdf]] | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="ncbi">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15663864 | title= Naturally acquired Plasmodium knowlesi malaria in … [Emerg Infect Dis. 2004&#93; — PubMed result}}</ref> <ref name="genedb">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | title= GeneDB Plasmodium knowlesi | access-date= {{dat|2012|12|05||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091005030751/http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | archivedate= {{dat|2009|10|05||bez}} }}</ref> <ref name="Singh B, Kim Sung L">{{žurnāla atsauce | author= Singh B, Kim Sung L, Matusop A, ''et al.'' | title= A large focus of naturally acquired Plasmodium knowlesi infections in human beings | journal= Lancet | volume= 363 | issue= 9414 | pages= 1017–24 | year= 2004 | month= March | pmid= 15051281 | doi= 10.1016/S0140-6736(04)15836-4}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Infekcijas slimības]] [[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]] ojl54e5j48mfss1uurqad40qwldictl 4533179 4533161 2026-10-08T08:55:22Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54056-41|~2026-54056-41]], atjaunoju versiju, ko saglabāja NDG 4456917 wikitext text/x-wiki {{Medicīniskais brīdinājums}} [[Attēls:Plasmodium.jpg|thumbnail|235px|Malārijas plazmodiji — slimības izraisītāji]] '''Malārija''' (viduslaiku {{val-it|mala aria}} — ‘slikts gaiss’), agrāk zināma kā '''purva drudzis''', ir dzīvībai bīstama [[infekcijas slimība]], ar kuru parasti slimo [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos. Tā ir [[endēmija|endēmiska]] vairāk nekā 100 valstīs.<ref name="vakcina.lv"/> Ar šo slimību saslimst, kad [[protozoji|protozoju]] parazīti [[plazmodiji]] (''Plasmodium'') nokļūst [[asinis|asinīs]]. Šo protozoju pārnēsātāji ir [[malārijodi|malārijas odi]] (''Anopheles''). Slimībai raksturīgās pazīmes ir periodiskas [[drudzis|drudža]] lēkmes, [[drebuļi]], [[splenomegālija]] ([[liesa]]s palielināšanās), [[hepatomegālija]] ([[aknas|aknu]] palielināšanās) un [[anēmija]].<ref name="PME"/> Slimības [[inkubācijas periods]] ir septiņas un vairāk dienas. Ar malāriju ik gadu saslimst no 350 līdz 500 miljoniem cilvēku, no kuriem 1,3–3 miljoni no šīs slimības mirst.<ref name="Neil Campbell"/> 85–90% gadījumu ir reģistrēti [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s,<ref name="Scott P. Layne"/> un lielākā daļa no inficētajiem ir bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.<ref name="greenwood2005"/> Pret malāriju lieto tādus medikamentus kā [[hlorokvīns|hlorokvīnu]], [[doksiciklīns|doksiciklīnu]]<ref name="iaptieka"/> un [[hinīns|hinīnu]]. == Slimības izplatība == Malārijas odi, slimības pārnēsātāji, dzīvo lielākajā daļā pasaules, izņemot [[arktiskā zona|arktiskās]] un [[subarktiskā zona|subarktiskās zonas]], kā arī [[tuksnesis|tuksnešus]] un augstu [[kalns|kalnu]] apvidus. Parasti ar malāriju nevar saslimt augstāk par 1500 metriem virs jūras līmeņa, bet labvēlīgos apstākļos šī robeža var sasniegt pat 3000 m virs jūras līmeņa.<ref name="lic.gov.lv"/> Taču, lai tie pārnēsātu slimības izraisītājus [[plazmodiji|plazmodijus]], ir nepieciešami daži apstākļi, kas nav visā pasaulē vienlīdzīgi. Augsts risks saslimt ar šo slimību ir [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] reģionos, kur notiek strauja odu vairošanās un ir pielāgota vide malārijas izraisītāju plazmodiju izplatībai. Šie nosacījumi izpildās [[purvs|purvainās]], siltās vietas, kur ir daudz [[nokrišņi|nokrišņu]]. Malārijas odi aktīvi ir galvenokārt [[nakts|naktīs]]. Dodoties [[ceļojums|ceļojumā]] uz valstīm vai zemēm, kur ir augsts risks saslimt ar malāriju, ir nepieciešams veikt [[profilakse|profilaktiskus]] pasākumus. == Etioloģija == Malāriju izraisošie parazīti ir [[plazmodiji]] (''Plasmodium''). Cilvēkiem patogēnās sugas ir ''P. falciparum'' (80–90% gadījumos), ''P. vivax'', ''P. ovale'' un ''P. malariae''. Pēdējos gados ir konstatēts, ka [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] malāriju izraisa arī ''P. knowlesi''.<ref name="ncbi"/><ref name="genedb"/><ref name="Singh B, Kim Sung L"/> Plazmodijs ''P. falciparum'' izraisa smagāko no malārijas formām, tā saukto, tropisko malāriju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="vakcina.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | title= Malārija | publisher= www.vakcina.lv | accessdate= 2009-04-29 | language= latviski | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090429104022/http://www.vakcina.lv/?page_id=24 | archivedate= 2009-04-29 }}</ref> <ref name="PME">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.neslimo.lv/pme/?name=malarija | title= Malārija | publisher= Populārā medicīnas enciklopēdija | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski}}</ref> <ref name="Neil Campbell">{{grāmatas atsauce | author= Campbell, Neil A. | title= Biology | url= https://archive.org/details/biology0000camp_07ed | edition= 7. | location= Menlo Park | publisher= CA: Addison Wesley Longman, Inc. | year= 2005|display-authors=etal}}</ref> <ref name="Scott P. Layne">Scott P. Layne, M.D. UCLA Department of Epidemiology, [https://web.archive.org/web/20050911060946/http://www.ph.ucla.edu/epi/layne/Epidemiology%20220/07.malaria.pdf Principles of Infectious Disease Epidemiology / EPI 220]</ref> <ref name="greenwood2005">{{žurnāla atsauce | author= Greenwood BM, Bojang K, Whitty CJ, Targett GA | title= Malaria | journal= Lancet | year= 2005 | volume= 365 | pages=1487-1498 | id= {{PMID|15850634}}}}</ref> <ref name="iaptieka">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | title= Grūtniecība un ceļošana | publisher= iAptieka | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski | date= 2007-06-15 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20150602140812/http://www.iaptieka.lv/?lapa=raksts&raksts=564 | archivedate= 2015-06-02 }}</ref> <ref name="lic.gov.lv">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.lic.gov.lv/docs/268/2009-dok/malarija.pdf | title= Malārija | publisher= Latvijas infektoloģijas centrs | format= [[.pdf]] | accessdate= 2012-12-05 | language= latviski }}{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="ncbi">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/15663864 | title= Naturally acquired Plasmodium knowlesi malaria in … [Emerg Infect Dis. 2004&#93; — PubMed result}}</ref> <ref name="genedb">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | title= GeneDB Plasmodium knowlesi | access-date= {{dat|2012|12|05||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091005030751/http://www.genedb.org/genedb/pknowlesi/ | archivedate= {{dat|2009|10|05||bez}} }}</ref> <ref name="Singh B, Kim Sung L">{{žurnāla atsauce | author= Singh B, Kim Sung L, Matusop A, ''et al.'' | title= A large focus of naturally acquired Plasmodium knowlesi infections in human beings | journal= Lancet | volume= 363 | issue= 9414 | pages= 1017–24 | year= 2004 | month= March | pmid= 15051281 | doi= 10.1016/S0140-6736(04)15836-4}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{medicīna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Infekcijas slimības]] [[Kategorija:Vakcīnregulējamas slimības]] axjp8029tltrksxzk8ofrmaprk3s6k0 0 91125 4533138 2574805 2026-10-08T04:51:09Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par fizikālu lielumu 4533138 wikitext text/x-wiki '''Augstums''' ir [[fizikāls lielums|fizikāls]] un [[ģeometrija|ģeometrisks]] lielums, kas raksturo objekta [[vertikāle|vertikālo]] izmēru vai attālumu no izvēlētas [[koordinātu sistēma|atskaites]] līnijas, virsmas vai līmeņa. Ikdienas lietojumā ar augstumu bieži saprot attālumu starp objekta zemāko un augstāko punktu, piemēram, cilvēka, ēkas vai cita priekšmeta vertikālo izmēru. [[Ģeometrija|Ģeometrijā]] augstumu definē precīzāk attiecībā pret noteiktu [[pamats (ģeometrija)|pamatu]], [[taisne|taisni]] vai [[plakne|plakni]], parasti kā [[perpendikuls|perpendikulāru]] attālumu līdz tai. Augstums ir [[garums|garuma]] lielums. [[Starptautiskā mērvienību sistēma|SI sistēmā]] tā mērvienība ir [[metrs]] (m) un tā daudzkārtņi vai daļas. Augstuma apzīmēšanai matemātikā un fizikā parasti izmanto simbolu ''h'' vai ''H''. == Skatīt arī == * [[absolūtais augstums]]; * [[augstums virs jūras līmeņa]]; * [[drošības augstums]]; * [[relatīvais augstums]]; * [[trijstūra augstums]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{fizika-aizmetnis}} {{matemātika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Fizikāli lielumi]] [[Kategorija:Ģeometrija]] 3fwhaf6ilyg509p47pzwfshj8atswoa 0 91226 4533061 4491174 2026-10-07T19:50:06Z Votre Provocateur 111653 4533061 wikitext text/x-wiki {{PSR infokaste | nosaukums = Baltkrievijas PSR | nosaukums-krieviski = Белорусская Советская Социалистическая Республика | pilns-nosaukums = Baltkrievijas Padomju Sociālistiskā Republika<br />_{''Беларуская Савецкая Сацыялістычная Рэспубліка''} | karogs = Flag of Byelorussian SSR.svg | ģerbonis = Emblem_of_the_Byelorussian_Soviet_Socialist_Republic_(1981–1991).svg | karte = Byelorussian SSR in the Soviet Union.svg | galvaspilsēta = Minska | valoda1 = baltkrievu un krievu | valoda2 = krievu | valsts-izveidota = [[1920]]. gada [[31. jūlijs]] | psrs-no = [[1922]]. gada [[30. decembris]] | psrs-līdz = [[1991]]. gada [[26. decembris]] | pēc-platības = 6 | platība = 207,600 | ūdens = | pēc-iedzīvotājiem = 5 | iedzīvotāji = 10,151,806 | iedzīvotāji-gads = 1989 | blīvums = 48.9 | laika-josla = 3 | himna = [[Padomju Savienības himna]] | republ-himna = [[Baltkrievijas PSR himna]] | nosaukums-saisin = [[BPSR]] | valūta = PSRS rublis <!-- parasi nemainīsies --> | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]] | psr-no-tikai-gads = 1920 | psr-līdz-tikai-gads = 1991 | p1 = Lietuvas—Baltkrievijas PSR | flag_p1 = Flag of the Lithuanian-Byelorussian SSR.svg | s1 = Baltkrievija | flag_s1 = Flag_of_Belarus_(1918,_1991-1995).svg }} '''Baltkrievijas PSR''' ({{val|be|Беларуская Савецкая Сацыялістычная Рэспубліка}}‚ {{val|ru|Белорусская Советская Социалистическая Республика}}) bija 1919. gada 1. janvārī dibinātās [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] pēctece, [[Padomju Sociālistiskās Republikas|padomju republika]] un [[Padomju Savienība]]s sastāvdaļa no 1922. līdz 1991. gadam. == Vēsture == 1918. gada 10. decembrī Sarkanā armija ieņēma [[Minska|Minsku]], [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s valdība atkāpās uz [[Grodņa|Grodņu]]. 1919. gada 1. janvārī [[Smoļenska|Smoļenskā]] pasludināja [[Baltkrievijas Sociālistiskā Padomju Republika|Baltkrievijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidi, kuras ɡalvaspilsētu 9. janvārī pārcēla uz [[Minska|Minsku]]. [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā 27. februārī Baltkrievijas SPR apvienojās ar Lietuvas Padomju Republiku īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]], bet Smoļenskas, Vitebskas un Mogiļevas guberņas iekļāva [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] sastāvā. Padomju otrās ofensīvas laikā 1920. gada 11. jūlijā Sarkanā armija atkal ieņēma Minsku un 31. jūlijā pasludināja Baltkrievijas SPR atjaunošanu. Pēc kara beiɡām 1924. ɡada martā Krievija atdeva Baltkrievijai daļu no [[Vitebskas guberņa]]s ([[Sebeža]]s, [[Ņeveļa]]s un [[Veļiža]]s rajoni palika KPFSR sastāvā), daļu no [[Gomeļas guberņa]]s ([[Gomeļa]]s un [[Rečica]]s rajoni palika KPFSR sastāvā) un daļu no [[Smoļenskas guberņa]]s [[Horku rajons|Gorku]] un [[Mscislavas rajons|Mstislava]]s rajoniem. 1926. ɡada decembrī pievienoja Gomeļas guberņas Gomeļas un Rečicas rajonus ([[Kļinci|Kļincu]], [[Novozibkova]]s un [[Staroduba]]s rajoni palika KPFSR sastāvā). 1927. gada 11. aprīlī Baltkrievijas SPR pārdēvēja par '''Baltkrievijas Padomju Sociālistisko Republiku'''. No 1927. līdz 1938. gadam, pēc 1927. gada BPSR Konstitūcijas, BPSR bija četras valsts valodas: [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]], ebreju ([[jidišs]]), [[Krievu valoda|krievu]], [[Poļu valoda|poļu]]. 1939. gada 12. novembrī Baltkrievijas PSR pievienoja daļu no 1939. gada septembrī [[Polijas kampaņa|PSRS armijas okupētās]] [[Polija]]s ziemeļaustrumu daļas (daļu no tagadējās [[Podlases vojevodiste]]s, tagadējos [[Grodņas apgabals|Grodņas]], [[Brestas apgabals|Brestas]] apgabalus un daļu no [[Minskas apgabals|Minskas]] un [[Vitebskas apgabals|Vitebskas]] apgabaliem). 1990. gada 27. jūlijā [[Baltkrievijas PSR Augstākā Padome]] pasludināja Baltkrievijas PSR suverenitāti, bet [[1991]]. gada [[25. augusts|25. augustā]] pārdēvēja to par [[Baltkrievijas Republika|Baltkrievijas Republiku]]. <gallery> Першае ўзбуйненне БССР (1924).jpg|Baltkrievijas PSR pirmā paplašināšana 1924. ɡada martā Другое ўзбуйненне БССР (1926).jpg|Baltkrievijas PSR otrā paplašināšana 1926. ɡada decembrī </gallery> == Platība un iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" !Gads !Platība (tūkst. km²) !Iedzīvotāju skaits (mlj) |- !1921 |52,4 |1,544 |- !1924 |110,6 |4,2 |- !1926 |126,3 |4,9 |- !1939 |223 |10,2 |- !1959 |207,6 |8,06 |- !1970 |207,6 |9,002 |- !1979 |207,6 |9,53 |- !1989 |207,6 |10,152 |- !1991 |207,6 |10,3 |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Baltkrievija-aizmetnis}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{PSRS}} [[Kategorija:Baltkrievijas PSR]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Padomju Savienības republikas]] hpq8o1jehhy0g1hnwmzdezbjyocasra 0 101823 4532937 4437876 2026-10-07T16:13:00Z Pirags 3757 4532937 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|270px|Krievijas caristes iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada Andrusovas pamiera līguma.]] [[Attēls:Krievijas-Polijas robeža Ukrainā pēc Andrusovas pamiera 1667. gadā.jpg|thumb|270px|Krievijas-Polijas robeža Ukrainā pēc Andrusovas pamiera 1667. gadā]] [[Attēls:Map of the Russian Empire in Europe.jpg|thumb|270px| Mazkrievija (Little RUSSIA) 1894. gada ''The Universal Atlas'' kartē]] '''Mazkrievzeme''', jeb '''Mazā Krievzeme''' ({{val|uk|Мала Русь}}; [[kalks]] no viduslaiku {{val|el|Μικρὰ ΏΡωσσία}})<ref>[http://dic.academic.ru/dic.nsf/vasmer/35574/Малороссия Малороссия — Этимологический словарь русского языка Макса Фасмера] {{ru ikona}}</ref> ir dažādu [[Ukraina]]s zemju vēsturisks nosaukums. Mūsdienās šo terminu oficiāli nelieto, bet to mēģina atjaunot Ukrainas vienotības pretinieki. == Vēsture == 1253. gadā [[Romas pāvests]] [[Inocents IV]] izsludināja krusta karu pret [[Mongoļu impērija]]s iebrukumu [[Kijivas Krievzeme|Krievzemē]] un 1254. gadā piešķīra [[Galīcijas-Volīnijas kņaziste|Galīcijas-Volīnijas lielkņazam]] Danilo Romanovičam titulu [[Krievijas karaļi|Krievijas karalis]] (''rex Rutheniae''). Pēc Krievijas ortodoksās baznīcas sadalīšanās divās metropolijās 1303. gadā [[Konstantinopole]]s patriarhātā ieviesās Mazkrievijas apzīmējums, ar Lielkrieviju apzīmējot Kijivas metropolīta daļu [[Zelta Orda]]i pakļautajā Krievzemē. Zināms, ka 1335. gadā Galīcijas-Volīnijas kņazs Jurijs Boļeslavs (''Юрій-Болеслав Тройденович'', valdīja 1324—1340) vēstulē Vācu ordenim sevi dēvēja par "Visas Mazkrievijas hercogu" ({{val|la|dux totius Rusiæ Minoris}}). Laikā no [[15. gadsimts|15.]] līdz [[16. gadsimts|16. gadsimtam]] Polijai un Lietuvai pakļautās austrumslāvu zemes dēvēja par Krievzemi, bet Maskavas lielkņaziem pakļautās zemes par [[Maskavija|Maskaviju]]. Pēc [[Krievijas cariste]]s izveidošanās [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] Mazkrievijas nosaukumu attiecināja uz senkrievu zemēm, kas atradās [[Polijas-Lietuvas ūnija|Žečpospolitas]] sastāvā. Pēc [[1654]]. gada [[Perejaslava]]s [[Perejaslavas rada|radas]] lēmuma, ar "Mazkrieviju" ("Kreisā krasta Ukraina") apzīmēja tobrīd Krievijas okupētās [[Ukraina]]s ziemeļu un сentrālo daļu, kas kā Ukrainas hetmanāta daļa tika pakļauta Krievijas caristes protektorātam. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusova pamiera līguma]] Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]] un viņa pēcnācējs [[Fjodors III Romanovs]] savam titulam pievienoja nosaukumu "visas [[Lielkrievija|Lielās]] un '''Mazās''' un Baltās Krievijas patvaldnieks" ({{val|ru|всея Великия и Малыя и Белыя России Самодержец}}). [[Krievijas Impērija]]s ķeizars Aleksandrs I Romanovs 1802. gadā Dņepras kreisā krasta Ukrainā lika izveidot '''Mazkrievijas ģenerālgubernatūru''' ar pārvaldes centru [[Poltava|Poltavā]]. 1835. gadā to pārdēvēja par Čerņigovas, Poltavas un Harkivas ģenerālgubernatūru ar centru Poltavā (1835—1837), vēlāk [[Harkiva|Harkivā]] (1837—1856). Pēc ģenerālgubernatūras likvidēšanas 1856. gadā vārds "Mazkrievzeme" pakāpeniski kļuva par visas Ukrainas sinonīmu. No 1922. gada [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kopā ar [[Ukrainas PSR]]. == Skatīt arī == * [[Jaunkrievija]] == Mazkrievijas teritorijas izmaiņas == <gallery style="text-align:center;" heights="70px" perrow="3"> Attēls:Ukraine-Little Rus 1347.png|[[1347]]. gadā. Attēls:Ukraine-Little Rus 1600.png|[[17. gadsimts|17. gadsimtā]]. Attēls:Ukraine-Little Rus 1654.png|No [[1649]]. līdz [[1667]]. gadam. Attēls:Ukraine-Little Rus 1667.png|Pēc [[1667]]. gada. Attēls:Ukraine-Little Rus 1799.png|[[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070103062743/http://mnib.malorus.org/ Малорусская Народная Историческая Библиотечка] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100310054718/http://www.edrus.org/content/view/76/56 Р. Храпачевский. ''Русь, Малая Русь и Украина''] {{ru ikona}} * [http://www.ukrstor.com/ukrstor/i33-00-6-r.html А. В. Стороженко. ''Малая Россия или Украина''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111020020347/http://www.ukrstor.com/ukrstor/i33-00-6-r.html |date={{dat|2011|10|20||bez}} }} {{ru ikona}} * [http://www.ukrstor.com/ukrstor/bogaevskij_prisoedinenije.htm П. М. Богаевский. ''Присоединение Малороссии к Московскому царству''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090129131521/http://www.ukrstor.com/ukrstor/bogaevskij_prisoedinenije.htm |date={{dat|2009|01|29||bez}} }} {{ru ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] oz8u5vvxxlv2pyhunumh5mxx39eldyd 0 107898 4533128 4465230 2026-10-08T02:22:32Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533128 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vladimirs Lindermans | vārds_orig = ''Владимир Линдерман'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1958 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 3 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvijas ebreji|Latvijas ebrejs]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Tatjana Zubareva | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Vladimirs Lindermans''' ({{val|ru|Владимир Ильич Линдерман}}; dzimis {{dat|1958|11|3}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[politika|politiķis]]. Bijis viens no [[Nacionālboļševiku partija]]s līderiem [[Latvija|Latvijā]] un [[Krievija|Krievijā]], vadīja organizāciju "[[Par dzimto valodu!|Dzimtā valoda]]", kas savāca nepieciešamos [[Paraksts|parakstus]] [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referenduma]] ierosināšanai par [[valsts valoda]]s statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i Latvijā, ko [[Pilsonība Latvijā|Latvijas pilsoņi]] balsojot noraidīja. == Dzīvesgājums == Dzimis 1958. gadā Rīgā inženiera Elija (Iļjas) Lindermana ģimenē. Pēc dienesta padomju armijā sāka studēt [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātē]], bet augstāko izglītību neieguva. [[Trešā atmoda|Atmodas]] laikā darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s avīzes "[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]" krievu redakcijā; 1990. gadu sākumā izdeva erotisko avīzi "Ješčo" (''Ещё''). 1997. gadā iesaistījās Krievijas [[Nacionālboļševiku partija|Nacionālboļševiku partijā]], 1998. gadā kļuva par tās Latvijas nodaļas vadītāju ar iesauku '''Abels'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_xbrl2008n16|article:DIVL127|query:Lindermanam Nedēļas notikumu chronika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_xbrl2008n16{{!}}article:DIVL127{{!}}query:Lindermanam |date={{dat|2020|04|28||bez}} }}, JO — Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", 2008/04, 16, 3. lpp</ref> 2001. gadā piedalījās [[antiglobālisti|antiglobālistu]] rīkotajos grautiņos [[Ženēva|Ženēvā]]. 2002. gada nogalē devās uz [[Saratova|Saratovu]] [[Krievija|Krievijā]] liecināt Nacionālboļševiku partijas līdera [[Eduards Ļimonovs|Eduarda Ļimonova]] lietā un sāka tur politisko darbību, kļūstot par E. Ļimonova faktisko vietnieku, kritizēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]].<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/apmats-ar-revolucijam-13916304 Apmāts ar revolūcijām] Diena.lv</ref> Šai laikā Latvijā viņam uzrādīja apsūdzības par aicinājumiem gāzt valsts varu un sprāgstvielu glabāšanu, V. Lindermanu izsludināja starptautiskajā meklēšanā. 2008. gada sākumā Lindermanu izdeva Latvijai, tomēr tiesa viņu attaisnoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/dazadi/attaisno-nacionalbolseviku-lindermanu/|title=Attaisno nacionālboļševiku Lindermanu|website=NTZ|access-date=2023-12-13|date=2008-07-03|language=lv}}</ref> 2009. gadā viņš nodibināja partiju "[[13. janvāra kustība]]", mēģinot kļūt par [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|13. janvāra Vecrīgas nemieru]] dalībnieku līderi. 2010. gadā V. Lindermans nesekmīgi mēģināja iegūt Latvijas [[pilsonība|pilsonību]], tādēļ ierosināja tiesvedību pret [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi]]. 2011. gadā viņa izveidotā organizācija "Dzimtā valoda" vāca parakstus, lai ierosinātu [[referendums|referendumu]] par Latvijas valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i. Tomēr [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā par grozījumiem Satversmē]] ar pārliecinošu balsu vairākumu šādas izmaiņas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] tika noraidītas. 2012. gada oktobrī V. Lindermans [[LTV1]] raidījumā "Jauna Nedēļa" izvirzīja tēzi, ka [[Latgale]]i nepieciešama [[autonomija]]. === Apcietināšanas un kriminālvajāšana === {{dat|2018|5|10||bez}}, aizdomās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu [[Vislatvijas vecāku sapulce]]s runā, Vladimiru Lindermanu aizturēja un apcietināja [[Valsts drošības dienests|Drošības policija]]. 21. maijā Rīgas apgabaltiesa nolēma Lindermanam piemērot ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] nesaistītus drošības līdzekļus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-prokremlisko-aktivistu-lindermanu-atbrivo-no-apcietinajuma.a279161/|title=Tiesa prokremlisko aktīvistu Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma|date={{dat|2018|5|21||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|6|16||bez}}}}</ref> Savukārt pēc tam divus gadus notika izmeklēšanas, līdz šā 2020 gada 3. aprīlī Valsts drošības dienesta izmeklētājs izbeidza kriminālprocesu pret V. Lindermanu „sakarā ar to, ka izdarītajās darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva”.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/tikko_lindermans_pieprasa_kaitejuma_atlidzinasanu,_ta_izbeigtais_kriminalprocess_pret_vinu_tiek_atjaunots/|title=Pietiek: Tikko Lindermans pieprasa kaitējuma atlīdzināšanu, tā izbeigtais kriminālprocess pret viņu tiek atjaunots|website=pietiek.com|access-date=2023-12-13|date=2020-07-23|archive-date=2022-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20220712121029/https://pietiek.com/raksti/tikko_lindermans_pieprasa_kaitejuma_atlidzinasanu,_ta_izbeigtais_kriminalprocess_pret_vinu_tiek_atjaunots/}}</ref> Tikko kā Lindermans iedomājās pieprasīt no valsts atlīdzināt kaitējumu, kas viņam ticis nodarīts saistībā ar pret viņu sākto kriminālprocesu, virsprokurore V. Opincāne pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu daļā par Vladimiru Lindermanu.<ref name=":1" /> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] [[Valsts drošības dienests]] (VDD) 2022. gada 7. jūnijā pret Lindermanu sāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 74.1. pantu, tai skaitā par noziegumu pret mieru un kara noziegumu slavināšanu un attaisnošanu. 21. jūnijā Lindermanu aizturēja, VDD informēja, ka viņš saņemot finansiālu atlīdzību no Krievijā reģistrētiem juridiskiem nodibinājumiem. 14. jūlijā viņa advokāte tiesai iesniedza lūgumu par apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu, tomēr tiesa to noraidīja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/tiesa-lindermanu-patur-apcietinajuma.a465469/ Tiesa Lindermanu patur apcietinājumā] [[LETA]] lsm.lv 2022. gada 14. jūlijā</ref> Pēc VDD prasības Lindermanam bija liegts sarakstīties un tikties ar brīvībā esošajām personām, tai skaitā ar sievu un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.lsm.lv/statja/novosti/proisshestvija/sud-ostavil-vladimira-lindermana-pod-arestom.a465468/|title=Суд оставил Владимира Линдермана под арестом|website=rus.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=ru}}</ref> 16. oktobrī kļuva zināms, ka [[Valsts drošības dienests]] (VDD) rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret prokremlisko aktīvistu (Lindermanu) par Krievijas izvērstā agresīvā kara Ukrainā mērķtiecīgu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī centieniem provocēt naidu un nesaticību starp dažādu tautību iedzīvotājiem Latvijas sabiedrībā. Veicot izmeklēšanu, VDD bija fiksējusi vairākus desmitus Lindermana publikāciju, kuru saturā konstatējamas minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmes, tās bija publicētas gan sociālajos tīklos, gan Krievijas finansētās interneta vietnēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/drosibas-dienests-ludz-apsudzet-prokremlisku-aktivistu-lindermanu-par-krievijas-noziegumu-atbalstisanu.a478317/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Drošības dienests lūdz apsūdzēt prokremlisku aktīvistu Lindermanu par Krievijas noziegumu atbalstīšanu] lsm.lv 2022. gada 16. oktobrī</ref> 2024. gada februārī sākās Lindermana tiesas prāva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.02.2024-prokremliskais-aktivists-lindermans-sezas-uz-apsudzeto-sola-par-krievijas-kara-noziegumu-attaisnosanu.a542043/|title=Prokremliskais aktīvists Lindermans sēžas uz apsūdzēto sola par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-08|date=2024-02-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/161/criminal/120095781/par-naida-noziegumiem-un-kara-attaisnosanu-tiesa-turpina-skatit-lindermana-lietu|title=Par naida noziegumiem un kara attaisnošanu tiesa turpina skatīt Lindermana lietu|last=Puķe|first=Selīna|website=Delfi|access-date=2026-05-08|date=2025-11-20|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20120814154222/http://nazbol.info/ Nacionālboļševiku partija] {{ru ikona}} * [http://13janvarja.livejournal.com/ 13. janvāra kustība]{{Novecojusi saite}} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20150216131319/http://hroniki.info/?page=fases Izmeklēšanas hronikas] {{ru ikona}} * [http://www.peoples.ru/state/politics/vladimir_linderman/ Peoples.ru] {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Lindermans, Vladimirs}} [[Kategorija:1958. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Nacionālboļševisms]] [[Kategorija:Sociālisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] 63shaw7qiv80t59twyb7qf1da4tthxt 0 146631 4533020 4531877 2026-10-07T18:36:09Z Baisulis 11523 /* Oktobris */ +1 mirušais.... 4533020 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1924. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 8v7j797npek5dwsvnwzztib9nepy3j3 4533151 4533020 2026-10-08T06:17:49Z Biafra 13794 /* Oktobris */ Deniss Hasterts 4533151 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notika pilns [[Saules aptumsums]]. Pilns aptumsums šķērsoja Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]] notika 2026. gada [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notika [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. == Paredzētie notikumi == * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]]: ** [[Livio Beruti]] (''Livio Berruti''), Itālijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[14. augusts]] — [[Jajoi Kusama]] (草間 彌生), Japānas laikmetīgā māksliniece (dzimusi 1929. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[21. augusts]] — [[Nensija Kasebauma]] (''Nancy Kassebaum''), ASV politiķe, senatore (dzimusi 1932. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[23. augusts]] — [[Klauss-Mihaels Kīne]] (''Klaus-Michael Kühne''), Vācijas uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1937. gadā) * [[25. augusts]]: ** [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1946. gadā) ** [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) * [[27. augusts]]: ** [[Ratko Mladičs]] (''Ратко Младић''), serbu virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1942. ɡadā) ** [[Rukidi IV]] (''Rukidi IV''), Ugandas Tooro karalistes valdnieks (dzimis 1992. ɡadā) * [[28. augusts]] — [[Haralds V]] (''Harald V''), Norvēģijas karalis (dzimis 1937. gadā) * [[31. augusts]]: ** [[Eduārs Balladūrs]] (''Édouard Balladur''), Francijas politiķis (dzimis 1929. ɡadā) ** [[Vendels Berijs]] (''Wendell Berry''), ASV rakstnieks (dzimis 1934. ɡadā) ** [[Ada Jonata]] (עדה יונת), Izraēlas bioķīmiķe un kristalogrāfe (dzimusi 1939. gadā) <gallery> Yayoi Kusama circa 2004.jpg|[[Jajoi Kusama]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] Tim Curry cropped.jpg|[[Tims Karijs]] Evstafiev-ratko-mladic-1993-w.jpg|[[Ratko Mladičs]] King Harald V 2021.jpg|[[Haralds V]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]]: ** [[Raifs Dizdarevičs]] (''Raif Dizdarević''), Dienvidslāvijas, vēlāk Bosnijas un Hercegovinas politiķis (dzimis 1926. gadā) ** [[Glorija Stainema]] (''Gloria Steinem''), ASV žurnāliste un feminisma aktīviste (dzimusi 1934. gadā) * [[5. septembris]] — [[Roberts Aleksi]] (''Robert Alexy''), vācu jurists un tiesību zinātnieks (dzimis 1945. gadā) * [[8. septembris]] — [[Duns Dzjaņhua]] (董建華), Honkongas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1937. gadā) * [[11. septembris]] — [[Norvēģijas princese Astrīda]] (''Astrid, prinsesse av Norge''), Norvēģijas karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1932. gadā) * [[13. septembris]] — [[Antons Grunis]] (''Антон Грунис''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1979. gadā) * [[14. septembris]] — [[Ludeks Mikloško]] (''Luděk Mikloško''), čehu futbolists un treneris (dzimis 1961. gadā) * [[19. septembris]] — [[Sandro Macola]] (''Sandro Mazzola''), Itālijas futbolists (dzimis 1942. gadā) * [[23. septembris]] — [[Bobs Petits]] (''Bob Pettit''), ASV basketbolists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Prinsesse Astrid - no-nb digifoto 20160111 00009 bldsa pk kgl0077 (cropped).jpg|[[Princese Astrīda]] Inter Milan 1971-1972 Sandro Mazzola.jpg|[[Sandro Macola]] Bob Pettit 1961.jpeg|[[Bobs Petits]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]]: ** [[Deniss Hasterts]] (''Dennis Hastert''), ASV politiķis (dzimis 1942. gadā) ** [[Anatolijs Kašpirovskis]] (''Анатолій Кашпіровський''), Krievijas psihoterapeits, ekstrasenss un dziednieks (dzimis 1939. gadā) * [[6. oktobris]] — [[Eva Marija Seinta]] (''Eva Marie Saint''), ASV aktrise (dzimusi 1924. gadā) <gallery> Кашпировский-Абакан-1 февр 2016-Вики (cropped).JPG|[[Anatolijs Kašpirovskis]] Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg|[[Eva Marija Seinta]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] 6weqfs1crb5czdrye6u1ddkwchlcpjn 0 154164 4533115 4532186 2026-10-07T23:51:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533115 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste|nosaukums=Vikipēdija angļu valodā|logo_attēls=[[Attēls:Wikipedia-logo-v2-en.svg]]|lapas_attēls=|lozungs=|veids=[[Interneta enciklopēdija]]|valsts=|īpašnieks=[[Wikimedia Foundation]]|izveidotāji=|darbību_uzsāka={{dat|2001|1|15||bez}}|valodas=[[angļu valoda]]|komerciāla=Nē|reģistrācija=Iespējama|reģistrēti_lietotāji=|popularitāte=|mājas_lapa={{URL|http://en.wikipedia.org}}}}'''Vikipēdija angļu valodā''' ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas [[Vikipēdija]]s [[angļu valoda]]s versija. Tā izveidota {{dat|2001|1|15}}, un 2020. gada sākumā tās apjoms pārsniedza sešus miljonus rakstu. Tā bija pirmā Vikipēdijas valodas versija un joprojām ir lielākā pēc rakstu skaita. 2011. gada jūnijā angliskajā Vikipēdijā bija 19,3% no kopējā rakstu skaita visās Vikipēdijas valodu versijās. Šī daļa ir pamazām samazinājusies kopš 2003. gada, kad tie bija vairāk kā 50%, saistībā ar citu Vikipēdijas valodu versiju izaugsmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=List_of_Wikipedias&oldid=520778 | title=List of Wikipedias | author=Wikimedia Meta-Wiki | date=2008-09-21 | accessdate=2008-09-21}}</ref>[[Attēls:English Wikipedia contributors by country (2).png|thumb|right|280px|Angliskās Vikipēdijas papildinātāju sadalījums pa valstīm<ref>[[:m:Edits by project and country of origin]]</ref> 2007. gada decembrī]][[Vienkāršās angļu valodas Vikipēdija]] ir angliskās Vikipēdijas variācija, kurā vairumam rakstu tiek izmantota vienkāršāka angļu valodas teikumu uzbūve un mazāks vārdu krājums. == Vēsture == Angļu valodas Vikipēdija tika izveidota 2001. gada 15. janvārī un bija pirmā [[Vikipēdija|Vikipēdijas]] valodas versija.<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/History_of_Wikipedia|title=History of Wikipedia|website=Wikipedia|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> Vikipēdija sākotnēji tika veidota kā papildinājums projektam ''[[Nupedia]]'' — bezmaksas tiešsaistes enciklopēdijai, kuras rakstus pirms publicēšanas pārbaudīja eksperti. Izmantojot [[wiki]] tehnoloģiju, jaunajā projektā rakstus varēja veidot un labot daudz plašāks lietotāju loks, tādēļ Vikipēdija attīstījās ievērojami straujāk par ''Nupedia''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/Wikipedia|title=Wikipedia|website=Encyclopædia Britannica|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> Sākotnēji Vikipēdija darbojās tikai angļu valodā, taču jau 2001. gadā sāka veidoties versijas citās valodās. Pirmajos projekta pastāvēšanas gados angļu valodas versija veidoja lielāko daļu no visa Vikipēdijas satura. 2003. gadā vairāk nekā puse visu Vikipēdijas rakstu bija angļu valodā, bet vēlāk šis īpatsvars pakāpeniski samazinājās, strauji attīstoties citu valodu Vikipēdijām.<ref name="history" /> 2003. gada 21. janvārī angļu valodas Vikipēdijā rakstu skaits sasniedza 100&nbsp;000.<ref name="history" /> Tajā pašā gadā tika izveidots bezpeļņas [[Wikimedia Foundation]], kas pārņēma Vikipēdijas un citu ar to saistīto projektu infrastruktūras uzturēšanu. Fonds tika dibināts 2003. gada 20. jūnijā.<ref name="history" /> 2004. gadā angļu valodas Vikipēdijā bija jau vairāk nekā 200&nbsp;000 rakstu, savukārt 2005. gada 18. martā tika sasniegta 500&nbsp;000 rakstu robeža.<ref name="history" /> Straujā izaugsme padarīja angļu valodas Vikipēdiju par vienu no lielākajiem internetā pieejamajiem uzziņu resursiem. 2005. gadā plašu uzmanību izraisīja tā sauktais Džona Seigenthalera Vikipēdijas biogrāfijas incidents, kad kāds lietotājs amerikāņu žurnālista Džona Seigenthalera biogrāfijā ievietoja nepatiesu informāciju. Incidents izraisīja diskusijas par atvērtas rediģēšanas modeļa uzticamību un dzīvu personu biogrāfiju pārbaudi. Pēc šī un citiem līdzīgiem gadījumiem angļu valodas Vikipēdijā tika pastiprināta uzmanība avotu pārbaudāmībai un dzīvu personu biogrāfiju saturam. 2006. gada 1. martā angļu valodas Vikipēdija sasniedza viena miljona rakstu robežu; par miljono rakstu kļuva raksts par dzelzceļa staciju ''Jordanhill railway station'' [[Glāzgova|Glāzgovā]].<ref name="enwiki" /> Divu miljonu rakstu robeža tika sasniegta 2007. gada 9. septembrī, bet trīs miljonu — 2009. gada 17. augustā.<ref name="enwiki">{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.wikipedia.org/wiki/English_Wikipedia|title=English Wikipedia|website=Wikipedia|access-date=2026-09-19|language=en}}</ref> 2012. gada 18. janvārī angļu valodas Vikipēdija uz 24 stundām padarīja savas lapas lasītājiem faktiski nepieejamas, protestējot pret ASV Kongresā apspriestajiem likumprojektiem ''Stop Online Piracy Act'' (SOPA) un ''PROTECT IP Act'' (PIPA). Protesta laikā parastā enciklopēdijas satura vietā tika parādīta melna lapa ar informāciju par likumprojektiem. Šī akcija kļuva par vienu no plašākajiem Vikipēdijas politiskajiem protestiem tās vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://wikimediafoundation.org/news/2012/01/16/wikipedia-to-go-dark-january-18-in-opposition-to-sopa-pipa/|title=Wikipedia to go dark January 18 in opposition to SOPA/PIPA|publisher=Wikimedia Foundation|access-date=2026-09-19|date=2012-01-16|language=en}} {{Novecojusi saite}}</ref> 2012. gada 13. jūlijā angļu valodas Vikipēdija sasniedza četru miljonu rakstu robežu. Piecmiljonais raksts tika izveidots 2015. gada 1. novembrī; tas bija raksts par Austrālijas krūmu sugu ''Persoonia terminalis''.<ref name="enwiki" /> 2020. gada 23. janvārī tika sasniegta sešu miljonu rakstu robeža. Sešmiljonais raksts bija biogrāfisks raksts par 19. gadsimta kanādiešu rakstnieci Mariju Elīzi Tērneri Loderu.<ref name="enwiki" /> 2021. gada 15. janvārī angļu valodas Vikipēdija kopā ar visu Vikipēdijas projektu atzīmēja pastāvēšanas 20. gadadienu. 2022. gada 17. maijā rakstu skaits pārsniedza 6,5 miljonus, bet 2025. gada 28. maijā angļu valodas Vikipēdijā tika sasniegta septiņu miljonu rakstu robeža.<ref name="enwiki" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Vikipēdijas}} [[Kategorija:Angļu valoda]] [[Kategorija:Vikipēdija citās valodās|Angļu]] 7hcbw0uzfi1nahh6lj3iqlctfkfp51i 0 160995 4532949 4532826 2026-10-07T16:31:33Z Kikos 3705 /* Grāfistes */ 4532949 wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Ireland.svg|250px|thumbnail|[[Īrija]]s novietojums]] '''[[Īrija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''3 pilsētas''' ({{val|en|cities}}) un '''26 grāfistes''' ({{val|en|counties}}). Īriju veido arī 4 vēsturiskās provinces == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis |- | 3 pilsētas,<br />26 grāfistes || 2 metropoļu distrikti,<br />4 pilsētu distrikti,<br />89 pašvaldību distrikti |} == Vēsturiskās provinces == {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Karogs !! Vēsturiskā province !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census">{{Tīmekļa atsauce |title=Population of each County and City, 2011 |work=Census 2011 |publisher=[[Central Statistics Office (Ireland)|Central Statistics Office]] |year=2011 |url=http://www.cso.ie/multiquicktables/quickTables.aspx?id=cna23 |accessdate=29 March 2015 }}</ref> !! Grāfistu<br />skaits!! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Connacht in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Connacht.svg|70px]] || '''[[Konahta]]''' || ''Connacht'' || {{nts|17788}} || {{nts|542547}} || 5 || IE-C |- | [[Attēls:Leinster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Leinster.svg|70px]] || '''[[Lenstera]]''' || ''Leinster'' || {{nts|19800}} || {{nts|2504814}} || 14 || IE-L |- | [[Attēls:Munster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Munster.svg|70px]] || '''[[Manstera]]''' || ''Munster'' || {{nts|24675}} || {{nts|1246088}} || 6 || IE-M |- | [[Attēls:Ulster in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Flag of Ulster.svg|70px]] || '''[[Olstera]]''' || ''Ulster'' || {{nts|21552}} || {{nts|2105666}} || 3/6 || IE-U |} == Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums == {| width=400px align=center |- | {{Image label begin|image=Ireland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.20|y=0.20|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1 — Danliera-Ratdauna]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.23|scale=400|text=[[Dienviddublina|2 — Dienviddublina]]}} {{Image label small|x=0.20|y=0.26|scale=400|text=[[Fingala|3 — Fingala]]}} {{Image label small|x=1.01|y=0.84|scale=400|text=[[Danliera-Ratdauna|1]]}} {{Image label small|x=0.96|y=0.83|scale=400|text=[[Dienviddublina|2]]}} {{Image label small|x=0.99|y=0.76|scale=400|text=[[Fingala|3]]}} {{Image label small|x=0.60|y=0.26|scale=400|text=[[Donegolas grāfiste|Donegolas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.99|y=0.80|scale=400|text=[[Dublina]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.79|scale=400|text=[[Golvejas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.37|y=0.83|scale=400|text=[[Golveja]]}} {{Image label small|x=0.83|y=1.02|scale=400|text=[[Kārlovas grāfiste|Kārlovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.23|y=1.22|scale=400|text=[[Kerri grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.74|y=0.58|scale=400|text=[[Kevanas grāfiste|Kevanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.36|y=0.98|scale=400|text=[[Klēras grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.42|y=1.26|scale=400|text=[[Korkas grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=1.32|scale=400|text=[[Korka]]}} {{Image label small|x=0.84|y=0.84|scale=400|text=[[Kildēras grāfiste|Kildēras<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.76|y=1.08|scale=400|text=[[Kilkeni grāfiste|Kilkeni<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.92|scale=400|text=[[Līšas grāfiste|Līšas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.57|y=0.51|scale=400|text=[[Lītrimas grāfiste|Lītrimas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.43|y=1.08|scale=400|text=[[Limerikas grāfiste|Limerikas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.64|y=0.67|scale=400|text=[[Longfordas grāfiste|Longfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.92|y=0.59|scale=400|text=[[Lautas grāfiste|Lautas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.31|y=0.6|scale=400|text=[[Mejo grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.87|y=0.7|scale=400|text=[[Mītas grāfiste|Mītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.79|y=0.51|scale=400|text=[[Monahanas grāfiste|Monahanas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.83|scale=400|text=[[Ofali grāfiste|Ofali<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.64|scale=400|text=[[Roskomonas grāfiste|Roskomonas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.47|y=0.51|scale=400|text=[[Slaigo grāfiste|Slaigo<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.61|y=1.06|scale=400|text=[[Tiperēri grāfiste|Tiperēri<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.88|y=1.1|scale=400|text=[[Veksfordas grāfiste|Veksfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.7|y=0.74|scale=400|text=[[Vestmītas grāfiste|Vestmītas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.93|y=0.91|scale=400|text=[[Viklovas grāfiste|Viklovas<br />grāfiste]]}} {{Image label small|x=0.66|y=1.2|scale=400|text=[[Voterfordas grāfiste|Voterfordas<br />grāfiste]]}} {{Image label|x=0.77|y=0.79|scale=400|text='''[[Lenstera]]'''}} {{Image label|x=0.4|y=0.72|scale=400|text='''[[Konahta]]'''}} {{Image label|x=0.4|y=1.17|scale=400|text='''[[Manstera]]'''}} {{Image label|x=0.7|y=0.35|scale=400|text='''[[Olstera]]'''}} {{Image label end}} |} === Pilsētas === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census" /> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Dublin City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Coat-of-arms-of-Dublin.svg|50px]] || '''[[Dublina]]''' || ''Dublin'' || {{nts|114.99}} || {{nts|527612}} || |- | [[Attēls:Galway City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Galway CoA.svg|50px]] || '''[[Golveja]]''' || ''Galway'' || {{nts|50.6}} || {{nts|75530}} || |- | [[Attēls:Cork City in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Corkcitycouncil.png|50px]] || '''[[Korka]]''' || ''Cork'' || {{nts|37.3}} || {{nts|119230}} || |} === Grāfistes === {| class="sortable wikitable" |- ! Karte !! Ģerbonis !! Grāfiste !! Nosaukums<br />angļu valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits<br />(2011)<ref name="2011 census" /> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Dun Laoghaire-Rathdown in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Dún Laoghaire-Rathdown COA.svg|50px]] || '''[[Danliera-Ratdauna|Danlīri-Retdauna]]''' || ''Dún Laoghaire—Rathdown'' || [[Danliera|Danlīri]] || {{nts|127.31}} || {{nts|206261}} || |- | [[Attēls:South Dublin in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:South Dublin Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Dienviddublina]]''' || ''South Dublin'' || [[Tala (Īrija)|Tela]] || {{nts|222.74}} || {{nts|265205}} || |- | [[Attēls:Donegal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Donegalcocologo.png|50px]] || '''[[Donegolas grāfiste]]''' || ''County Donegal'' || [[Liforda]] || {{nts|4861}} || {{nts|161137}} || IE-DL |- | [[Attēls:Fingal in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Fingal Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Fingala|Fingola]]''' || ''Fingal'' || [[Sordsa|Svordsa]] || {{nts|454.60}} || {{nts|273051}} || |- | [[Attēls:Galway in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logogalwayco.png|50px]] || '''[[Golvejas grāfiste]]''' || ''County Galway'' || [[Golveja]] || {{nts|6149}} || {{nts|250541}} || IE-G |- | [[Attēls:Carlow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Carlow County Crest.svg|50px]] || '''[[Kārlovas grāfiste]]''' || ''County Carlow'' || [[Kārlova]] || {{nts|897}} || {{nts|54612}} || IE-CW |- | [[Attēls:Kerry in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kerrycocologo.svg|50px]] || '''[[Kerri grāfiste|Keri grāfiste]]''' || ''County Kerry'' || [[Tralī]] || {{nts|4807}} || {{nts|145502}} || IE-KY |- | [[Attēls:Cavan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Cavan crest.svg|50px]] || '''[[Kevanas grāfiste]]''' || ''County Cavan'' || [[Kevana]] || {{nts|1932}} || {{nts|73183}} || IE-CN |- | [[Attēls:Kildare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Kildare couty arms.png|50px]] || '''[[Kildēras grāfiste]]''' || ''County Kildare'' || [[Neisa (Īrija)|Neisa]] || {{nts|1695}} || {{nts|210312}} || IE-KE |- | [[Attēls:Kilkenny in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Kilkenny arms.svg|50px]] || '''[[Kilkeni grāfiste]]''' || ''County Kilkenny'' || [[Kilkeni]] || {{nts|2073}} || {{nts|95419}} || IE-KK |- | [[Attēls:Clare in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Clare Crest.svg|50px]] || '''[[Klēras grāfiste]]''' || ''County Clare'' || [[Enisa]]|| {{nts|3450}} || {{nts|117196}} || IE-CE |- | [[Attēls:Cork in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Cork arms.png|50px]] || '''[[Korkas grāfiste]]''' || ''County Cork'' || [[Korka]] || {{nts|7500}} || {{nts|518128}} || IE-CO |- | [[Attēls:Louth in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Louth Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Lautas grāfiste]]''' || ''County Louth'' || [[Dandolka]] || {{nts|826}} || {{nts|122897}} || IE-LH |- | [[Attēls:Limerick in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Limerick county arms.png|50px]] || '''[[Limerikas grāfiste]]''' || ''County Limerick'' || [[Limerika]] || {{nts|2756}} || {{nts|191809}} || IE-LK |- | [[Attēls:Leitrim in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Leitrim arms.svg|50px]] || '''[[Lītrimas grāfiste]]''' || ''County Leitrim'' || [[Karika pie Šenonas]]|| {{nts|1590}} || {{nts|31798}} || IE-LM |- | [[Attēls:Laois in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Laoiscocologo.png|50px]] || '''[[Līšas grāfiste]]''' || ''County Laois'' || [[Portlīša]]|| {{nts|1720}} || {{nts|80559}} || IE-LS |- | [[Attēls:Longford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Longford county arms.png|50px]] || '''[[Longfordas grāfiste]]''' || ''County Longford'' || [[Longforda]] || {{nts|1091}} || {{nts|38970}} || IE-LD |- | [[Attēls:Mayo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Mayo coat of arms.png|50px]] || '''[[Mejo grāfiste]]''' || ''County Mayo'' || [[Kāslbāra]] || {{nts|5586}} || {{nts|130638}} || IE-MO |- | [[Attēls:Meath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Meath coa.svg|50px]] || '''[[Mītas grāfiste]]''' || ''County Meath'' || [[Navana]] || {{nts|2342}} || {{nts|184135}} || IE-MH |- | [[Attēls:Monaghan in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Monaghan CoA.png|50px]] || '''[[Monahanas grāfiste]]''' || ''County Monaghan'' || [[Monahana]] || {{nts|1295}} || {{nts|60483}} || IE-MN |- | [[Attēls:Offaly in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Offaly crest.svg|50px]] || '''[[Ofali grāfiste]]''' || ''County Offaly'' || [[Tulamora]]|| {{nts|2001}} || {{nts|76687}} || IE-OY |- | [[Attēls:Roscommon in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Logo-contea-Roscommon.png|50px]] || '''[[Roskomonas grāfiste]]''' || ''County Roscommon'' || [[Roskomona]] || {{nts|2548}} || {{nts|64065}} || IE-RN |- | [[Attēls:Sligo in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Sligococo.png|50px]] || '''[[Slaigo grāfiste]]''' || ''County Sligo'' || [[Slaigo]] || {{nts|1838}} || {{nts|65393}} || IE-SO |- | [[Attēls:Tipperary in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Tipperary COA.svg|50px]] || '''[[Tiperēri grāfiste]]''' || ''County Tipperary'' || [[Klonmela]]/[[Nīna (pilsēta)|Nīna]] || {{nts|4305}} || {{nts|158652}} || IE-TA |- | [[Attēls:Wexford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:IRL COA County Wexford 3D.svg|50px]] || '''[[Veksfordas grāfiste]]''' || ''County Wexford'' || [[Veksforda]] || {{nts|2365}} || {{nts|145273}} || IE-WX |- | [[Attēls:Wicklow in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:Wicklow county arms.png|50px]] || '''[[Viklovas grāfiste]]''' || ''County Wicklow'' || [[Viklova]] || {{nts|2027}} || {{nts|136448}} || IE-WW |- | [[Attēls:Westmeath in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:WestMeath Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Vestmītas grāfiste]]''' || ''County Westmeath'' || [[Malingara]] || {{nts|1840}} || {{nts|86164}} || IE-WH |- | [[Attēls:Waterford in Ireland.svg|80px]] || [[Attēls:County Waterford Coat of Arms.png|50px]] || '''[[Voterfordas grāfiste]]''' || ''County Waterford'' || [[Voterforda]] || {{nts|1857}} || {{nts|113795}} || IE-WD |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas ģeogrāfija|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] i0aw4xo0o1j5mgbgui3bvvfalfwhz52 0 172809 4533124 4367476 2026-10-08T02:03:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533124 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Dombrovskis | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45781380471).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Vjačeslavs Dombrovskis 2018. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|5|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2015|4|30|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2013|6|6|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]] | term_sākums4 = {{dat|2014|1|22|N}} | term_beigas4 = {{dat|2014|11|5|N}} | prezidents4 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers4 = [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis4 = [[Daniels Pavļuts]] | pēctecis4 = [[Dana Reizniece-Ozola]] | amats5 = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs]] | term_sākums5 = {{dat|2013|5|2|N}} | term_beigas5 = {{dat|2014|1|22|N}} | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = [[Roberts Ķīlis]] | pēctecis5 = [[Ina Druviete]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|12|27}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[Latvijas krievi|Latvijas krievs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/zrp-dombrovskis-usakova-riciba-ir-nozelojama.d?id=41660527|title=ZRP Dombrovskis: Ušakova rīcība ir nožēlojama|date={{dat|2011|11|10||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|4|29||bez}}}}</ref> | partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] {{small|(2011—2015)}} * [[Saskaņa]] {{small|(2018—2020)}} * [[Republika (partija)|Republika]] {{small|(2021—2022)}} * [[Latvijas attīstībai]] {{small|(2022—pašlaik)}} | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br />[[Klārka Universitāte]] ([[ASV]]) | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Dombrovskis''' (dzimis kā '''Vjačeslavs Goluščenko'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/politika/102305-ksenija-zagorovska-98-latvijas-krievu-nevelas-lai-seit-butu-krievija.htm|title=Ksenija Zagorovska: 98% Latvijas krievu nevēlas, lai šeit būtu Krievija|website=nra.lv|access-date=2022-07-11|language=lv}}</ref> {{dat|1977|12|27}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name="diena" /> ir [[Latvija]]s [[ekonomists]], augstskolas pasniedzējs un [[politiķis]], pārstāvējis partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" (tās dibinātājs) un "[[Saskaņa]]", bet politisko karjeru sācis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijā]]. Šobrīd pievienojies partijai "[[Latvijas attīstībai]]". Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī [[Latvijas ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1977. gadā [[Rīga|Rīgā]] krievu un ukraiņu izcelsmes ģimenē, no divu gadu vecuma viņu audzināja patēvs latvietis,<ref>[https://www.tvnet.lv/6136632/jus-jautajat-vini-atbild-kapec-vjaceslavs-dombrovskis-cvk-saraksta-nav-noradijis-tautibu Jūs jautājat, viņi atbild: kāpēc Vjačeslavs Dombrovskis CVK sarakstā nav norādījis tautību?] tvnet.lv 2018. gada 20. augustā</ref> pārgājis patēva uzvārdā. Mācījās [[Rīgas 88. vidusskola|Rīgas 88. vidusskolā]].<ref name="diena">{{Laikraksta atsauce|date={{dat|2013|4|29||bez}}|title=Mums ir vāja valsts, kas neuzklausa uzņēmējus|journal=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|volume=82|issue=6331|pages=4.—5. lpp}}</ref> 1997. gadā, pēc skolas beigšanas, [[naturalizācija]]s kārtībā ieguva Latvijas [[pilsonība|pilsonību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/dombrovskis-jauno-amatu-uznem-bez-sajusmas-14040708|title=Dombrovskis jauno amatu uzņem bez sajūsmas|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|1|21||bez}}}}</ref> Studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], iegūstot bakalaura grādu ekonomikā un finansēs. Studiju laikā LU kļuvis par draugu ar žurnālistu un politiķi [[Nils Ušakovs|Nilu Ušakovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/kas_ir_kremla_gulosais_agents_slava_dombrovskis/|title=Pietiek :: Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?|website=pietiek.com|access-date=2022-07-11}} {{Novecojusi saite}}</ref> Pēc tam V. Dombrovskis studēja Klārka Universitātē [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (''Clark University''), iegūstot ekonomikas zinātņu doktora grādu. Strādāja Baltijas Starptautiskajā ekonomikas politikas studiju centrā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://biceps.org/lv/|title=BICEPS|access-date=2023-08-17}}</ref> kā pētnieks, bija [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]s docents.<ref>[http://www.deputatiuzdelnas.lv/deputati/vjaceslavs-dombrovskis.html Deputāta profils]{{Novecojusi saite}}</ref> == Politiskā darbība == 2011. gadā V. Dombrovski [[11. Saeimas vēlēšanas|ievēlēja]] [[11. Saeima|11. Saeimā]] no [[Zatlera Reformu partija]]s saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1|title= 11.Saeimā ievēlētie deputāti|accessdate= {{dat|2011|11|11||bez}}|author= |date= |publisher= [[CVK]]|archive-date= {{dat|2018|08|15||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20180815200741/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1}}</ref> Saeimā darbojās kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/saeimas-budzeta-komisiju-vadis-reirs-tautsaimniecibas-vjaceslavs-dombrovskis-plkst1610.d?id=41290403 Saeimas Budžeta komisiju vadīs Reirs, Tautsaimniecības — Vjačeslavs Dombrovskis (plkst.16:10)]</ref> un vadīja Reformu partijas frakciju. Priekšvēlēšanu laikā īslaicīgi, no 2011. gada 9. jūnija līdz 24. augustam, bija [[Sorosa fonds—Latvija|Sorosa fonda Latvijā]] valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt to kopā ar vismaz 5 citiem locekļiem. 2013. gada 2. maijā pēc [[Roberts Ķīlis|Roberta Ķīļa]] demisijas V. Dombrovski apstiprināja par [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministru]] [[Dombrovska 3. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/vjaceslavu-dombrovski-apstiprina-par-izglitibas-un-zinatnes-ministru-plkst1030.d?id=43279571|title=Vjačeslavu Dombrovski apstiprina par izglītības un zinātnes ministru (plkst.10.30)|date={{dat|2013|5|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2013|5|2||bez}}}}</ref> un jūnija sākumā uz amata pildīšanas laiku nolika Saeimas deputāta mandātu. 2014. gada janvārī kļuva par [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministru]] [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. 2014. gada martā tika ievēlēts par Reformu partijas valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/zinas/par-rp-valdes-priekssedetaju-ievelets-vjaceslavs-dombrovskis/644377|title=Par RP valdes priekšsēdētāju ievēlēts Vjačeslavs Dombrovskis|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2014|3|30||bez}}}}</ref> 2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no "[[Vienotība]]s" saraksta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/vjaceslavs-dombrovskis-saeimas-velesanas-piedalisies-no-vienotibas-saraksta-14045252|title=Vjačeslavs Dombrovskis Saeimas vēlēšanās piedalīsies no Vienotības saraksta|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|6||bez}}}}</ref> nebūdams šīs partijas biedrs, tomēr netika ievēlēts. Par [[12. Saeima]]s deputātu V. Dombrovskis kļuva uz laiku, kamēr no tā paša saraksta ievēlētais [[Jānis Reirs]] pildīja ministra pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/saeima-ar-miksto-mandatu-stradas-ari-abu-meri-un-vjaceslavs-dombrovskis-14076170|title=Saeimā ar "mīksto" mandātu strādās arī Abu Meri un Vjačeslavs Dombrovskis|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|6||bez}}}}</ref> 2015. gada aprīlī V. Dombrovskis paziņoja par aiziešanu no aktīvās politikas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vjaceslavs-dombrovskis-plano-pamest-aktivo-politiku-un-nolikt-deputata-mandatu.a126600/|title=Vjačeslavs Dombrovskis plāno pamest aktīvo politiku un nolikt deputāta mandātu|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2015|4|22||bez}}}}</ref> un nolika Saeimas deputāta mandātu. Tomēr 2018. gadā viņš iestājās politiskajā partijā "[[Saskaņa]]", un viens no partijas vadītājiem [[Nils Ušakovs]] paziņoja, ka ir gatavs izvirzīt V. Dombrovski kā partijas kandidātu valdības vadītāja amatam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-premjera-amatam-varetu-virzit-vjaceslavu-dombrovski.a280724/|title=«Saskaņa» premjera amatam varētu virzīt Vjačeslavu Dombrovski|access-date=2018-06-04|language=lv}}</ref> [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[13. Saeima|Saeimā]] no "Saskaņas" saraksta. 2020. gada septembrī izstājās no partijas "Saskaņa" valdes, pamatojot to ar vilšanos tās darbībā. 2020. gada 15. septembrī izslēgts no partijas "Saskaņa".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vjaceslavu-dombrovski-un-lubovu-svecovu-izsledz-no-saskanas.a374419/|title=Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu izslēdz no «Saskaņas»|website=www.lsm.lv|access-date=2020-09-15|language=lv}}</ref> 2021. gada augustā V. Dombrovskis bija starp partijas "[[Republika (partija)|Republika]]" dibinātājiem. 2022. gada februārī pameta paša dibināto partiju, paziņojot, ka neredz par iespējamu sadarboties ar brāļiem [[Sandis Ģirģens|Sandi]] un [[Kaspars Ģirģens|Kasparu Ģirģeniem]], kas pārņēmuši partijas vadību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/487777-neredzot-iespeju-stradat-girgena-vadiba-dombrovskis-ar-domubiedriem-nolemusi-aiziet-no-republikas|title=Neredzot iespēju strādāt Ģirģena vadībā, Dombrovskis ar domubiedriem nolēmuši aiziet no "Republikas"|last=jauns.lv}}</ref> 2022. gada maijā V. Dombrovskis pievienojās partiju apvienībai "[[Attīstībai/Par!]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-saeimas-deputats-vjaceslavs-dombrovskis-pievienojies-attistibaipar.a458877/|title=LTV: Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pievienojies «Attīstībai/Par!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-28|language=lv}}</ref> kļūstot par vienas no apvienību veidojošajām partijām — "[[Latvijas attīstībai]]" biedru.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/504327-vjaceslavs-dombrovskis-visticamak-iestasies-latvijas-attistibai Vjačeslavs Dombrovskis, visticamāk, iestāsies "Latvijas attīstībai"] jauns.lv</ref> 1. oktobrī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidēja no apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta, taču tas nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] kā trešais numurs partijas "Latvijas attīstībai" sarakstā, taču netika ievēlēts. Tāpat kandidēja arī [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru partijas sarakstā, taču "Latvijas attīstībai" neiekļuva Rīgas domē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Vjačeslavs Dombrovskis}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=81383133681 CVK profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018124112/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=3&cbutton=81383133681 |date={{dat|2011|10|18||bez}} }} * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/A7D4E43707C19B73C22579100046C65C?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Ministru kabinets |list1 = {{Straujumas Ministru kabinets}} {{Dombrovska 3. Ministru kabinets}} }} {{Navboxes |title = Latvijas Republikas Saeima |list1 = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} }} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:"Republikas" politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]] [[Kategorija:Latvijas izglītības un zinātnes ministri]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] k9ii06lyw12lr50ndbz6m3img7jbe51 0 173435 4533028 4321473 2026-10-07T18:41:35Z Bai-Bot 60304 /* top */ wikifikācija, replaced: filmu sērij → filmu cikl using [[Project:AWB|AWB]] 4533028 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Supermens atgriežas | attēls = SpmRetPos.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Superman Returns'' | žanrs = | režisors = [[Braiens Singers]] | producents = | scenārija autors = | galvenajās lomās = * [[Brendons Rauts]] * [[Keita Bosvorta]] * [[Kevins Speisijs]] * [[Džeimss Mārsdens]] * [[Pārkere Posija]] * [[Frenks Landžella]] * [[Sems Hantingtons]] * [[Eva Marija Seinta]] * [[Kels Penns]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = * ''[[Legendary Pictures]]'' * ''[[DC Comics]]'' * ''Peters Entertainment'' * ''[[Bad Hat Harry Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2006|6|21|Losandželosa|2006|6|28|ASV}} | ilgums = 154 minūtes | valsts = | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|209 miljoni}}<ref name="Pam">{{ziņu atsauce | author = Pamela McClintock | title = Singer's zinger: another 'Superman' | work = [[Variety]] | date = 2006-10-30 | url = http://www.variety.com/article/VR1117952909 | accessdate = 2008-11-06 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101118031030/http://www.variety.com/article/VR1117952909 | archivedate = 2010-11-18 }}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|391 miljons}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Supermens atgriežas"''' ({{val|en|Superman Returns}}) ir 2006. gada ASV [[supervaroņu filma]], kuras režisors ir [[Braiens Singers]]. Filma ir par ''[[DC Comics]]'' tēlu [[Supermens|Supermenu]]. Tā ir piektā un pēdējā daļa oriģinālajā "Supermena" filmu ciklā. Tas ir kā alternatīvais turpinājums filmām "[[Supermens (filma)|Supermens]]" un "[[Supermens 2]]", neievērojot filmās "[[Supermens 3]]" un "[[Supermens 4]]" notikušo. Galvenās lomas filmā atveido [[Brendons Rauts]], [[Keita Bosvorta]], [[Kevins Speisijs]], [[Džeimss Mārsdens]], [[Pārkere Posija]], [[Frenks Landžella]], [[Sems Hantingtons]], [[Eva Marija Seinta]] un [[Kels Penns]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2006|6|21||bez}} [[Losandželosa|Losandželosā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://supermanreturns.warnerbros.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Supermens}} {{DC filmas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2006. gada filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Braiena Singera filmas]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Supervaroņu filmas]] hd5qs55pk8imbzqnrj8firmnbnqv2au 0 202657 4532991 3902043 2026-10-07T17:51:47Z Treisijs 347 {{Kazertas provinces komūnas}} 4532991 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Kazertas province | official_name = ''Provincia di Caserta'' | settlement_type = [[Itālijas provinces|Itālijas province]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of the province of Caserta.svg | image_shield = Provincia di Caserta-Stemma.svg | shield_size = 70px | capital = [[Kazerta]] | largest_city = | official_language = | image_map = Caserta in Italy.svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Campania.svg|23px]] [[Kampānija]] | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2651.35 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 903663 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.provincia.caserta.it/}} | footnotes = }} '''Kazertas province''' ({{val-it|Provincia di Caserta}}) ir viena no [[Itālija]]s [[Itālijas provinces|provincēm]] valsts dienvidos, [[Kampānija]]s reģionā. Provinces lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir [[Kazerta]]. Nākamās lielākās pilsētas ir [[Aversa]], [[Marcianise|Marčianīze]], [[Maddaloni|Madaloni]] un [[Santa Maria Capua Vetere|Santa Marija Kapuja Vetere]]. Province administratīvi sīkāk dalās 104 [[Itālijas komūnas|komūnās]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas provinces}} {{Kazertas provinces komūnas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālijas provinces]] [[Kategorija:Kampānijas provinces]] 5z9xeia6h3heyq2vr0clsmtgh7ttwaw 0 244541 4533071 4529410 2026-10-07T19:56:30Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4533071 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.182983|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.97513|24.18673|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.958573|24.111025|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.959159|24.108658|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.959474|24.108774|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.959249|24.108346|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.95896|24.110828|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.958879|24.111173|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958726|24.110204|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.959122|24.110122|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.958907|24.109661|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.959212|24.109786|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.959006|24.109151|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.95842|24.111896|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.110941|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.958536|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.958842|24.111963|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.959745|24.113695|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.959954|24.113979|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.960182|24.114445|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.960356|24.114778|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.960511|24.115011|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.957595|24.110232|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.958258|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.95782|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963429|24.126099|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.96331|24.127073|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.964722|24.130833|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.974237|24.182794|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.973561|24.178398|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.971205|24.185855|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.97106|24.186742|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.956581|24.118483|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.95731|24.120879|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.957298|24.119916|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.958342|24.1227|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.957568|24.120427|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.957783|24.120876|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.124577|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.95937|24.123491|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.959816|24.124541|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.955621|24.11783|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.956414|24.119121|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.969406|24.187244|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.249959|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.96025|24.123954|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.959548|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970624|24.161205|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Bonaventuras muižas kungu māja]]'' | name = Bonaventuras muižas kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.994908|24.264825|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Bonaventuras muiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.961382|24.132855|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.961534|24.133168|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.96183|24.133711|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033|24.136486|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.963076|24.136594|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.963998|24.138932|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964588|24.140007|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.965127|24.14165|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.965244|24.141914|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902|24.161286|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | commonscat = Brīvības gatve 201 | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347|24.184432|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.119467|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.955762|24.119878|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.955863|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.95622|24.120686|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.956313|24.120893|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q20018446 | label = ''[[:d:Q20018446|Krastkalna nams]]'' | name = Krastkalna nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.956609|24.121394|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | commonscat = Brīvības iela, 47 (Riga) | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.957672|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.958099|24.123981|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.95979|24.126173|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.960307|24.130055|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.960459|24.130467|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.96079|24.131438|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.961247|24.132591|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.971307|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777|24.109784|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898|24.110065|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.959237|24.112096|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.957995|24.115035|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.957171|24.116056|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.955906|24.118571|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.192273|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.957352|24.112396|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.957047|24.113066|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.955415|24.116277|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.137766|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738|24.138196|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.97407|24.13818|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.974671|24.138627|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.973532|24.137422|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.974921|24.138529|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.970927|24.136771|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.135631|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977669 | long = 24.141786 | p625 = {{Coord|56.977669|24.141786|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089|24.238699|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.974728|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.970556|24.143056|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.957751|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.114559|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.958024|24.117096|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.958217|24.11737|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.958119|24.116219|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.958827|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.958245|24.116516|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.95846|24.116763|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.95958|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.958621|24.117171|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962|24.11719|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.959644|24.118871|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.96011|24.119873|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.960487|24.120387|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.961761|24.122414|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | commonscat = Krišjāņa Valdemāra iela 67 (Riga) | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.122668|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.962047|24.122948|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962305|24.123043|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.962505|24.123617|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.977144|24.189179|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.978879|24.189516|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.979003|24.189956|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.979246|24.189694|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.979289|24.190804|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.979583|24.191717|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.978593|24.1887|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.979035|24.188378|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.972586|24.187441|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.971463|24.18806|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.970628|24.187596|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.970376|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | commonscat = Laimdotas iela 30 (Riga) | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.973265|24.178019|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.97288|24.176849|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.972755|24.176437|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.975701|24.189003|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.972194|24.191485|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.191616|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.972021|24.192735|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.97705|24.197827|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.957042|24.120336|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.956534|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.957695|24.119145|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.288691|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623457|Zēlustes muiža]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032|24.144417|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933|24.14957|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934|24.149556|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684|24.142193|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.96918|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.96127|24.130153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.962265|24.130429|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.962569|24.130745|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | commonscat = Miera iela 19 (Riga) | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.960411|24.129503|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.962722|24.131823|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963696|24.131468|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.960766|24.129734|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.960683|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.143446|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.972378|24.140461|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.972872|24.141153|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | commonscat = Miera iela 89 (Riga) | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.129676|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.973069|24.141351|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | commonscat = Miera iela 91 (Riga) | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.976407|24.145296|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | commonscat = Miera iela 94 (Riga) | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.973545|24.141929|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.962848|24.299708|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.963278|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.976852|24.182116|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.976335|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.976228|24.179119|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046|24.250001|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986865|24.253209|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.985206|24.245623|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | commonscat = Pāles iela 8 | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.975383|24.179674|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.974021|24.175341|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.975968|24.18107|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.96922|24.191635|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808|24.194553|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237|24.200025|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.976723|24.171517|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.974512|24.165999|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.979046|24.1764|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = [[Pulksteņkalniņš|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]] | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674|24.241327|display=inline}} | vaid = 2073 | wikipediauri = Pulkste%C5%86kalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.956057|24.115416|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.956842|24.117679|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.95733|24.117634|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.957011|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.95729|24.118291|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.957686|24.118103|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.957515|24.118561|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.958476|24.119492|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.958098|24.119705|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.95817|24.120034|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.959301|24.120761|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.959028|24.121155|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.956339|24.115871|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.95912|24.121599|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594|24.12239|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.960408|24.12352|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.956159|24.116282|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.956594|24.116326|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.116703|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.959081|24.123059|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.959605|24.121246|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.122427|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.977927|24.18421|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.958711|24.107342|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.107172|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.959153|24.107618|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.961294|24.112151|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.961546|24.112546|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.973241|24.188283|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.96384|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.963592|24.124262|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.973189|24.180667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.97794|24.187846|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.978322|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.977579|24.188601|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.977965|24.185745|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | commonscat = Teika Cinema | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.975113|24.179886|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.974772|24.179342|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.178963|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.973958|24.176739|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.973932|24.176261|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.974707|24.18069|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.957449|24.12222|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | commonscat = Ģertrūdes iela 10 (Riga) | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.120249|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957978|24.121661|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.957998|24.121596|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.958413|24.121237|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.971863|24.190234|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.973211|24.189944|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938973 | label = ''[[:d:Q55938973|Strazdes muižas apbūve un parks]]'' | name = Strazdes muižas apbūve un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | vaid = 7931 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] nc4sxi9z1bxl9vlulu66o2x0k29k0kt 0 244543 4533079 4511486 2026-10-07T20:40:26Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4533079 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Latgales priekšpilsēta|Rīgas Latgales priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2640447}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566041 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2640447 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q458599 | label = [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | name = Zinātņu akadēmijas augstceltne | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Akadēmijas laukums 1 | lat = 56.94327778 | long = 24.12180556 | p625 = {{Coord|56.943278|24.121806|display=inline}} | image = %C5%81otewska%20Akademia%20Nauk.jpg | commonscat = Latvian Academy of Sciences (building) | vaid = 7922 | wikipediauri = Zin%C4%81t%C5%86u_akad%C4%93mijas_augstceltne | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898493 | label = ''[[:d:Q55898493|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alauksta iela 21 | lat = 56.9599145 | long = 24.1513653 | p625 = {{Coord|56.959914|24.151365|display=inline}} | image = Alauksta%20iela%2021.jpg | vaid = 7738 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898522 | label = ''[[:d:Q55898522|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alauksta iela 4 | lat = 56.9612259 | long = 24.1481592 | p625 = {{Coord|56.961226|24.148159|display=inline}} | image = Alauksta%20iela%204.jpg | vaid = 7735 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898545 | label = ''[[:d:Q55898545|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alauksta iela 8 | lat = 56.9610323 | long = 24.1485652 | p625 = {{Coord|56.961032|24.148565|display=inline}} | image = Durvis%2C%20Alauksta%20iela%208%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7736 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4191796 | label = [[Ziedoņdārzs]] | name = Ziedoņdārzs | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela | lat = 56.95638889 | long = 24.14055556 | p625 = {{Coord|56.956389|24.140556|display=inline}} | image = Ziedo%C5%86d%C4%81rzs%2001.JPG | commonscat = Ziedoņdārzs | vaid = 7781 | wikipediauri = Ziedo%C5%86d%C4%81rzs | year = 1937. - 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898594 | label = ''[[:d:Q55898594|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 104 | lat = 56.9589943 | long = 24.1417464 | p625 = {{Coord|56.958994|24.141746|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20104.JPG | vaid = 7797 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898623 | label = ''[[:d:Q55898623|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 106 | lat = 56.9591449 | long = 24.1419731 | p625 = {{Coord|56.959145|24.141973|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20106.JPG | vaid = 7798 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898637 | label = ''[[:d:Q55898637|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 110 | lat = 56.9594338 | long = 24.142526 | p625 = {{Coord|56.959434|24.142526|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20110.JPG | vaid = 7799 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898646 | label = ''[[:d:Q55898646|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 136 | lat = 56.9620478 | long = 24.1476554 | p625 = {{Coord|56.962048|24.147655|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20136.jpg | vaid = 7800 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898656 | label = ''[[:d:Q55898656|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 156 | lat = 56.9636869 | long = 24.1518575 | p625 = {{Coord|56.963687|24.151857|display=inline}} | vaid = 7801 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898670 | label = ''[[:d:Q55898670|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 26 | lat = 56.9513524 | long = 24.1278706 | p625 = {{Coord|56.951352|24.127871|display=inline}} | image = A.%20%C4%8Caka%20iela%2026%20R%C4%ABga%2001.jpg | commonscat = Aleksandra Čaka iela 26 (Riga) | vaid = 7782 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898684 | label = ''[[:d:Q55898684|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 28 | lat = 56.9516396 | long = 24.1281511 | p625 = {{Coord|56.95164|24.128151|display=inline}} | image = A.%20%C4%8Caka%20iela%2028%2C%20R%C4%ABga%2001.jpg | commonscat = Aleksandra Čaka iela 28 (Riga) | vaid = 7783 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898702 | label = ''[[:d:Q55898702|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 30 | lat = 56.9517919 | long = 24.1285133 | p625 = {{Coord|56.951792|24.128513|display=inline}} | vaid = 7784 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898723 | label = ''[[:d:Q55898723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 32 | lat = 56.952043 | long = 24.1289744 | p625 = {{Coord|56.952043|24.128974|display=inline}} | vaid = 7785 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898732 | label = ''[[:d:Q55898732|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 34 | lat = 56.9526397 | long = 24.1298294 | p625 = {{Coord|56.95264|24.129829|display=inline}} | vaid = 7786 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898748 | label = ''[[:d:Q55898748|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 44 | lat = 56.9536628 | long = 24.1318319 | p625 = {{Coord|56.953663|24.131832|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2044%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | vaid = 7787 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898763 | label = ''[[:d:Q55898763|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 54 | lat = 56.9544852 | long = 24.133375 | p625 = {{Coord|56.954485|24.133375|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2054.jpg | vaid = 7788 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898782 | label = ''[[:d:Q55898782|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 58 | lat = 56.9547059 | long = 24.133949 | p625 = {{Coord|56.954706|24.133949|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2058%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | vaid = 7789 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898807 | label = ''[[:d:Q55898807|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 64 | lat = 56.9553369 | long = 24.1350109 | p625 = {{Coord|56.955337|24.135011|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2064%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | vaid = 7790 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898830 | label = ''[[:d:Q55898830|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 66 | lat = 56.9554413 | long = 24.1351708 | p625 = {{Coord|56.955441|24.135171|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2066%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Aleksandra Čaka iela 66 (Riga) | vaid = 7791 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898853 | label = ''[[:d:Q55898853|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 68 | lat = 56.9555543 | long = 24.1353308 | p625 = {{Coord|56.955554|24.135331|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2068.jpg | vaid = 7792 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898871 | label = ''[[:d:Q55898871|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 70 | locality = Matīsa iela 36 | lat = 56.9556302 | long = 24.135691 | p625 = {{Coord|56.95563|24.135691|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2070%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Aleksandra Čaka iela 70 (Riga) | vaid = 7793 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898893 | label = ''[[:d:Q55898893|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 74 | lat = 56.9562458 | long = 24.1366443 | p625 = {{Coord|56.956246|24.136644|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2074%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | vaid = 7794 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898916 | label = ''[[:d:Q55898916|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 82/84 | lat = 56.9566618 | long = 24.1374456 | p625 = {{Coord|56.956662|24.137446|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2082%2084.jpg | vaid = 7795 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898937 | label = ''[[:d:Q55898937|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aleksandra Čaka iela 86 | lat = 56.9568333 | long = 24.1377561 | p625 = {{Coord|56.956833|24.137756|display=inline}} | image = Aleksandra%20%C4%8Caka%20iela%2086.jpg | vaid = 7796 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898952 | label = ''[[:d:Q55898952|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Artilērijas iela 35 | lat = 56.9574999 | long = 24.1427498 | p625 = {{Coord|56.9575|24.14275|display=inline}} | image = %D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F%20%28Latvija%29%2C%20%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%20%28R%C4%ABga%29%2C%20%D1%83%D0%BB.%D0%90%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%28Artil%C4%93rijas%20iela%29%2C35%2C%2015-31%2010.07.2006%20-%20panoramio.jpg | vaid = 7739 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898978 | label = ''[[:d:Q55898978|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Artilērijas iela 52 | lat = 56.9560522 | long = 24.1448171 | p625 = {{Coord|56.956052|24.144817|display=inline}} | image = %D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F%20%28Latvija%29%2C%20%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%20%28R%C4%ABga%29%2C%20%D1%83%D0%BB.%D0%90%D1%80%D1%82%D0%B8%D0%BB%D0%BB%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B9%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%28Artil%C4%93rijas%20iela%29%2C52%2C%2015-34%2010.07.2006%20-%20panoramio.jpg | vaid = 7740 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3409348 | label = [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Augusta Deglava iela 1 | lat = 56.954166666667 | long = 24.149166666667 | p625 = {{Coord|56.954167|24.149167|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%81vila%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%20%282015%29.jpg | commonscat = St. Paul's Lutheran Church, Riga | vaid = 7775 | wikipediauri = R%C4%ABgas_P%C4%81vila_bazn%C4%ABca | year = 1885. - 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899001 | label = ''[[:d:Q55899001|Altārglezna "Kristus augšāmcelšanās"]]'' | name = Altārglezna "Kristus augšāmcelšanās" | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Augusta Deglava iela 1 | locality = Sv. Pāvila luterāņu baznīcā | lat = 56.9541315 | long = 24.149336 | p625 = {{Coord|56.954132|24.149336|display=inline}} | image = Riga%2C%20Paulskirche%2003.jpg | vaid = 7075 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899023 | label = ''[[:d:Q55899023|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Augusta Deglava iela 1 | locality = Sv. Pāvila luterāņu baznīcā | lat = 56.9541315 | long = 24.149336 | p625 = {{Coord|56.954132|24.149336|display=inline}} | image = Riga%2C%20Paulskirche%2004.jpg | vaid = 7076 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rīgas Pāvila baznīca|Rīgas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899047 | label = ''[[:d:Q55899047|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Augusta Deglava iela 3 | lat = 56.9539857 | long = 24.1510782 | p625 = {{Coord|56.953986|24.151078|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Krist%C4%ABg%C4%81%20vidusskola%20-%20ieejas%20port%C4%81ls.jpg | vaid = 7776 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899095 | label = ''[[:d:Q55899095|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 1 | lat = 56.9509921 | long = 24.1273686 | p625 = {{Coord|56.950992|24.127369|display=inline}} | image = %D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F%20%28Latvija%29%2C%20%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%20%28R%C4%ABga%29%2C%20%D1%83%D0%BB.%D0%90%D0%B2%D0%BE%D1%82%D1%83%20%28Avotu%20iela%29%2C%20%D0%B4.1%2C%2017-24%2007.07.2006%20-%20panoramio.jpg | vaid = 7743 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899072 | label = ''[[:d:Q55899072|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 11 | lat = 56.9507941 | long = 24.1291509 | p625 = {{Coord|56.950794|24.129151|display=inline}} | vaid = 7748 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899114 | label = ''[[:d:Q55899114|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 2 | lat = 56.9509445 | long = 24.1268455 | p625 = {{Coord|56.950944|24.126846|display=inline}} | vaid = 7744 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899135 | label = ''[[:d:Q55899135|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 3 | lat = 56.9509422 | long = 24.1276929 | p625 = {{Coord|56.950942|24.127693|display=inline}} | vaid = 7745 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899152 | label = ''[[:d:Q55899152|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 44 | lat = 56.9516194 | long = 24.137704 | p625 = {{Coord|56.951619|24.137704|display=inline}} | vaid = 7749 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899172 | label = ''[[:d:Q55899172|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 5 | lat = 56.9508733 | long = 24.1279688 | p625 = {{Coord|56.950873|24.127969|display=inline}} | vaid = 7746 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899191 | label = ''[[:d:Q55899191|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 7 | lat = 56.9508495 | long = 24.1282939 | p625 = {{Coord|56.950849|24.128294|display=inline}} | vaid = 7747 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899208 | label = ''[[:d:Q55899208|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Avotu iela 76 | lat = 56.9533657 | long = 24.1460951 | p625 = {{Coord|56.953366|24.146095|display=inline}} | vaid = 8696 | year = 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899232 | label = ''[[:d:Q55899232|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 115 | lat = 56.9500184 | long = 24.1440939 | p625 = {{Coord|56.950018|24.144094|display=inline}} | image = RigaBruninieku115.jpg | vaid = 7766 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899255 | label = ''[[:d:Q55899255|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 50 | lat = 56.9540117 | long = 24.1357064 | p625 = {{Coord|56.954012|24.135706|display=inline}} | image = RigaBruninieku50.jpg | vaid = 7756 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899276 | label = ''[[:d:Q55899276|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 58/60 | lat = 56.9533203 | long = 24.1370438 | p625 = {{Coord|56.95332|24.137044|display=inline}} | image = RigaBruninieku58-60.jpg | vaid = 7758 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899301 | label = ''[[:d:Q55899301|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 66 | lat = 56.9528423 | long = 24.137658 | p625 = {{Coord|56.952842|24.137658|display=inline}} | image = RigaBruninieku66.jpg | vaid = 7759 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899324 | label = ''[[:d:Q55899324|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 71 | lat = 56.9537635 | long = 24.1368679 | p625 = {{Coord|56.953764|24.136868|display=inline}} | image = RigaBruninieku71.jpg | vaid = 7760 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899349 | label = ''[[:d:Q55899349|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 73b | lat = 56.9533264 | long = 24.1377815 | p625 = {{Coord|56.953326|24.137781|display=inline}} | image = RigaBruninieku73b.jpg | vaid = 7761 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899370 | label = ''[[:d:Q55899370|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 75b | lat = 56.9527444 | long = 24.1388738 | p625 = {{Coord|56.952744|24.138874|display=inline}} | image = RigaBruninieku75b.jpg | vaid = 7762 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899386 | label = ''[[:d:Q55899386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 81 | lat = 56.9519312 | long = 24.1404913 | p625 = {{Coord|56.951931|24.140491|display=inline}} | image = RigaBruninieku81.jpg | vaid = 7763 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899408 | label = ''[[:d:Q55899408|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 82 | lat = 56.9506704 | long = 24.1421925 | p625 = {{Coord|56.95067|24.142193|display=inline}} | image = RigaBruninieku82.jpg | vaid = 7764 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899433 | label = ''[[:d:Q55899433|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 93 | lat = 56.951091 | long = 24.1420141 | p625 = {{Coord|56.951091|24.142014|display=inline}} | image = RigaBruninieku93.jpg | vaid = 7765 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899455 | label = ''[[:d:Q55899455|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dagdas iela 3 | lat = 56.9415843 | long = 24.1289107 | p625 = {{Coord|56.941584|24.128911|display=inline}} | image = Dagdas%20iela%203%20%285%29.jpg | commonscat = Dagdas iela 3 (Riga) | vaid = 7767 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899480 | label = ''[[:d:Q55899480|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dagdas iela 4 | lat = 56.9413418 | long = 24.1291751 | p625 = {{Coord|56.941342|24.129175|display=inline}} | image = Dagdas%20iela%204%20%283%29.jpg | commonscat = Dagdas iela 4 (Riga) | vaid = 7768 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899503 | label = ''[[:d:Q55899503|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 10/12 | lat = 56.9404859 | long = 24.1412282 | p625 = {{Coord|56.940486|24.141228|display=inline}} | image = Daugavpils%20iela%2012.jpg | vaid = 7769 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899529 | label = ''[[:d:Q55899529|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 11 | lat = 56.9411255 | long = 24.1409261 | p625 = {{Coord|56.941125|24.140926|display=inline}} | image = RigaDaugavpils11.jpg | vaid = 6624 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899545 | label = ''[[:d:Q55899545|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 41 | lat = 56.9448004 | long = 24.140864 | p625 = {{Coord|56.9448|24.140864|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Daugavpils%20iela%2041%2C%20R%C4%ABga%2002.JPG | commonscat = Daugavpils iela, 41 (Riga) | vaid = 7770 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899572 | label = ''[[:d:Q55899572|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 52 | lat = 56.9443758 | long = 24.1413575 | p625 = {{Coord|56.944376|24.141358|display=inline}} | image = %C4%AAres%20nams%2C%20Daugavpils%20iela%2052%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7771 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899598 | label = ''[[:d:Q55899598|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 57 | lat = 56.9464767 | long = 24.1409874 | p625 = {{Coord|56.946477|24.140987|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Daugavpils%20iela%2057%2C%20R%C4%ABga%2003.JPG | commonscat = Daugavpils iela, 57 (Riga) | vaid = 7772 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899626 | label = ''[[:d:Q55899626|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 74 | lat = 56.9462819 | long = 24.1413541 | p625 = {{Coord|56.946282|24.141354|display=inline}} | image = %C4%AAres%20nams%2C%20Daugavpils%20iela%2074%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7773 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899652 | label = ''[[:d:Q55899652|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Daugavpils iela 76 | lat = 56.9464442 | long = 24.1413703 | p625 = {{Coord|56.946444|24.14137|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Daugavpils%20iela%2076%2C%20R%C4%ABga%2001.JPG | commonscat = Daugavpils iela, 76 (Riga) | vaid = 7774 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899673 | label = ''[[:d:Q55899673|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 117 | lat = 56.9490375 | long = 24.1250681 | p625 = {{Coord|56.949038|24.125068|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%20117.JPG | commonscat = Dzirnavu iela 117 (Riga) | vaid = 7777 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899692 | label = ''[[:d:Q55899692|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 119 | lat = 56.9485426 | long = 24.1252164 | p625 = {{Coord|56.948543|24.125216|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%20119.JPG | commonscat = Dzirnavu iela 119 (Riga) | vaid = 7778 | year = 1900., 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899717 | label = ''[[:d:Q55899717|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 132 | lat = 56.9406431 | long = 24.124442 | p625 = {{Coord|56.940643|24.124442|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%20132.JPG | vaid = 7779 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899743 | label = ''[[:d:Q55899743|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 161 | lat = 56.9412134 | long = 24.1259151 | p625 = {{Coord|56.941213|24.125915|display=inline}} | image = Dzirnavu%20iela%20161.JPG | vaid = 7780 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899771 | label = ''[[:d:Q55899771|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elijas iela 14 | lat = 56.9416835 | long = 24.1229578 | p625 = {{Coord|56.941684|24.122958|display=inline}} | image = Elijas%20iela%2014.JPG | vaid = 7803 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2560713 | label = [[Rīgas Jēzus baznīca|Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jēzus Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jezusdraudze.lv/dievnams/ | address = Elijas iela 18 | lat = 56.941555555556 | long = 24.123611111111 | p625 = {{Coord|56.941556|24.123611|display=inline}} | image = 2025%20Jesus%20Church%20%28Riga%29%20%2803%29.jpg | commonscat = Jesus Church (Riga) | vaid = 6625 | wikipediauri = R%C4%ABgas_J%C4%93zus_bazn%C4%ABca | year = 1818. - 1822. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899805 | label = ''[[:d:Q55899805|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elijas iela 18 | locality = Jēzus luterāņu baznīcā | lat = 56.9415735 | long = 24.1236296 | p625 = {{Coord|56.941573|24.12363|display=inline}} | vaid = 7172 | year = 1889., 1992. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899825 | label = ''[[:d:Q55899825|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elijas iela 18 | locality = Jēzus luterāņu baznīcā | lat = 56.9415735 | long = 24.1236296 | p625 = {{Coord|56.941573|24.12363|display=inline}} | vaid = 7174 | year = 19.gs. 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899850 | label = ''[[:d:Q55899850|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elijas iela 5 | lat = 56.9420503 | long = 24.1229573 | p625 = {{Coord|56.94205|24.122957|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Elijas%20iela%205.jpg | vaid = 7802 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899869 | label = ''[[:d:Q55899869|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 91/93; Ernesta Birznieka-Upīša iela 1 | lat = 56.948771733387 | long = 24.12333175953 | p625 = {{Coord|56.948772|24.123332|display=inline}} | image = E.Birznieka-Up%C4%AB%C5%A1a%20iela%201.JPG | vaid = 7804 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q39614107 | label = ''[[:d:Q39614107|Dzelzceļa viadukts]]'' | name = Dzelzceļa viadukts | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīlijas Benjamiņas iela | lat = 56.946081 | long = 24.118572 | p625 = {{Coord|56.946081|24.118572|display=inline}} | image = Dzelzce%C4%BCa%20viadukts%20%28Gogo%C4%BCa%20iela%29.JPG | commonscat = Gogoļa Street viaduct (Riga) | vaid = 7806 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900029 | label = ''[[:d:Q55900029|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīlijas Benjamiņas iela 10 | lat = 56.9426541 | long = 24.1246706 | p625 = {{Coord|56.942654|24.124671|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Gogo%C4%BCa%20iela%208-10.jpg | vaid = 7807 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900019 | label = ''[[:d:Q55900019|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīlijas Benjamiņas iela 13 | lat = 56.9435049 | long = 24.123751 | p625 = {{Coord|56.943505|24.123751|display=inline}} | image = Gogo%C4%BCa%20iela%2013.JPG | commonscat = Emīlijas Benjamiņas iela 13 | vaid = 7808 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2072254 | label = [[Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca|Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca]] | name = Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas pareizticīgo baznīca | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Emīlijas Benjamiņas iela 9 | lat = 56.943972222222 | long = 24.123055555556 | p625 = {{Coord|56.943972|24.123056|display=inline}} | image = %D0%A6%D0%B5%D1%80%D0%BA%D0%BE%D0%B2%D1%8C%20%D0%91%D0%BB%D0%B0%D0%B3%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D1%8F%20%28%D0%A0%D0%B8%D0%B3%D0%B0%29.JPG | commonscat = Church of the Annunciation in Riga | vaid = 6626 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vissv%C4%93t%C4%81s_Dievm%C4%81tes_Pasludin%C4%81%C5%A1anas_bazn%C4%ABca | year = 1814 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899894 | label = ''[[:d:Q55899894|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 10 | lat = 56.9488671 | long = 24.1267181 | p625 = {{Coord|56.948867|24.126718|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Ernesta%20Birznieka-Up%C4%AB%C5%A1a%20iela%2010%20%283%29.jpg | commonscat = Ernesta Birznieka-Upīša iela 10 (Riga) | vaid = 7751 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899916 | label = ''[[:d:Q55899916|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 18 | lat = 56.9490007 | long = 24.1282543 | p625 = {{Coord|56.949001|24.128254|display=inline}} | image = Birznieka-Upisa%2018.jpg | vaid = 7752 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899934 | label = ''[[:d:Q55899934|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 26 | lat = 56.9495873 | long = 24.13164 | p625 = {{Coord|56.949587|24.13164|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Ernesta%20Birznieka-Up%C4%AB%C5%A1a%20iela%2026.jpg | vaid = 7753 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899951 | label = ''[[:d:Q55899951|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 27 | lat = 56.9498819 | long = 24.1312161 | p625 = {{Coord|56.949882|24.131216|display=inline}} | vaid = 7754 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899971 | label = ''[[:d:Q55899971|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ernesta Birznieka-Upīša iela 29 | lat = 56.9499517 | long = 24.1317983 | p625 = {{Coord|56.949952|24.131798|display=inline}} | vaid = 7755 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899987 | label = ''[[:d:Q55899987|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Firsa Sadovņikova iela 19 | lat = 56.9423432 | long = 24.1323865 | p625 = {{Coord|56.942343|24.132386|display=inline}} | image = Firsa%20Sadov%C5%86ikova%2019.jpg | vaid = 7885 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55899997 | label = ''[[:d:Q55899997|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Firsa Sadovņikova iela 39 | lat = 56.9410901 | long = 24.1350785 | p625 = {{Coord|56.94109|24.135078|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Gr%C4%93cinieku%20iela%2019%2C%20R%C4%ABga%2C%20Mencendorfa%20nams.jpg | vaid = 7886 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900007 | label = ''[[:d:Q55900007|Gaiziņa iela 1]]'' | name = Gaiziņa iela 1 | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Gaiziņa iela 1 | lat = 56.9445951 | long = 24.1204837 | p625 = {{Coord|56.944595|24.120484|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Vakara%20vidusskola%2C%20Gaizi%C5%86a%20iela%201%2C%20R%C4%ABga%2001.JPG | vaid = 7805 | year = ap 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900203 | label = ''[[:d:Q55900203|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jersikas iela 21, k-1 | lat = 56.938915 | long = 24.144385 | p625 = {{Coord|56.938915|24.144385|display=inline}} | image = Jersikas%20iela%2021.jpg | commonscat = Jersikas iela 21 | vaid = 7821 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900217 | label = ''[[:d:Q55900217|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jersikas iela 31 | lat = 56.9388565 | long = 24.1458109 | p625 = {{Coord|56.938856|24.145811|display=inline}} | image = Jersikas%20iela%2031%20%281%29.jpg | commonscat = Jersikas iela 31 | vaid = 7822 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900159 | label = ''[[:d:Q55900159|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jāņa Asara iela 15 | lat = 56.9565962 | long = 24.1564078 | p625 = {{Coord|56.956596|24.156408|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20R%C4%ABga%2C%20J%C4%81%C5%86a%20Asara%20iela%2015%20%282017%29.jpg | commonscat = Jāņa Asara iela 15 (Riga) | vaid = 6623 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900169 | label = ''[[:d:Q55900169|Slimnīcas korpuss]]'' | name = Slimnīcas korpuss | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jāņa Asara iela 3 | lat = 56.9549547 | long = 24.1500499 | p625 = {{Coord|56.954955|24.15005|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Sarkan%C4%81%20Krusta%20slimn%C4%ABcas%20%C4%93ka%202017.jpg | vaid = 7741 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900179 | label = ''[[:d:Q55900179|Jāņa Asara iela 5]]'' | name = Jāņa Asara iela 5 | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jāņa Asara iela 5 | lat = 56.9554521 | long = 24.1513444 | p625 = {{Coord|56.955452|24.151344|display=inline}} | vaid = 7742 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q16363659 | label = [[Miera dārzs]] | name = Miera dārzs | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkabpils iela | lat = 56.94538611 | long = 24.138175 | p625 = {{Coord|56.945386|24.138175|display=inline}} | image = Miera%20d%C4%81rzs%2C%20R%C4%ABga%2C%20J%C4%93kabpils%20iela%2003.JPG | commonscat = Miera dārzs | vaid = 6393 | wikipediauri = Miera_d%C4%81rzs | year = 1905.-1910.,1920.-1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900188 | label = ''[[:d:Q55900188|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jēkabpils iela 4 | lat = 56.9425247 | long = 24.1333902 | p625 = {{Coord|56.942525|24.13339|display=inline}} | image = Jekabpils%204%202%20%28cropped%29.jpg | commonscat = Jēkabpils iela 4 (Riga) | vaid = 7820 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900228 | label = ''[[:d:Q55900228|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalupes iela 11 | lat = 56.9461024 | long = 24.1379482 | p625 = {{Coord|56.946102|24.137948|display=inline}} | image = %C4%AAres%20nams%2C%20Kalupes%20iela%2011%2C%20R%C4%ABga%2001.JPG | commonscat = Kalupes iela 11 (Riga) | vaid = 7823 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900239 | label = ''[[:d:Q55900239|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalupes iela 15 | lat = 56.9461907 | long = 24.1384019 | p625 = {{Coord|56.946191|24.138402|display=inline}} | image = Kalupes%20iela%2015.jpg | commonscat = Kalupes iela 15 (Riga) | vaid = 7824 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900250 | label = ''[[:d:Q55900250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kalupes iela 19 | lat = 56.9463006 | long = 24.1391625 | p625 = {{Coord|56.946301|24.139163|display=inline}} | image = %C4%AAres%20nams%2C%20Kalupes%20iela%2019%2C%20R%C4%ABga.JPG | commonscat = Kalupes iela 19 (Riga) | vaid = 7825 | year = 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900260 | label = ''[[:d:Q55900260|Katrīnas patversme]]'' | name = Katrīnas patversme | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 14 | lat = 56.9439777 | long = 24.1364989 | p625 = {{Coord|56.943978|24.136499|display=inline}} | image = Katr%C4%ABnas%20patversme%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%2014%2C%20R%C4%ABga%2001.JPG | vaid = 6628 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900273 | label = ''[[:d:Q55900273|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 15 | lat = 56.9421976 | long = 24.1368626 | p625 = {{Coord|56.942198|24.136863|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%2015%2C%20R%C4%ABga%2002.JPG | vaid = 7827 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3409339 | label = [[Rīgas Svētā Franciska baznīca|Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca]] | name = Rīgas Svētā Franciska Romas katoļu baznīca | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.catholic.lv/franciski/ | address = Katoļu iela 16 | lat = 56.944389 | long = 24.136664 | p625 = {{Coord|56.944389|24.136664|display=inline}} | image = Maskavas02.jpg | commonscat = Church of Saint Francis in Riga | vaid = 7829 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Sv%C4%93t%C4%81_Franciska_bazn%C4%ABca | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900282 | label = ''[[:d:Q55900282|Komponista K.Kreicera kaps]]'' | name = Komponista K.Kreicera kaps | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 16 | locality = pie Sv. Franciska katoļu baznīcas | lat = 56.9446058 | long = 24.136329 | p625 = {{Coord|56.944606|24.136329|display=inline}} | image = Maskavas%20for%C5%A1tate11.JPG | vaid = 62 | year = 1849. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900293 | label = ''[[:d:Q55900293|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 16 | lat = 56.9446058 | long = 24.136329 | p625 = {{Coord|56.944606|24.136329|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%2016.jpg | vaid = 7828 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900303 | label = ''[[:d:Q55900303|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 16 | locality = Sv. Franciska katoļu baznīca | lat = 56.9446058 | long = 24.136329 | p625 = {{Coord|56.944606|24.136329|display=inline}} | vaid = 7246 | year = 1940. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900316 | label = ''[[:d:Q55900316|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 17 | lat = 56.9423419 | long = 24.1367974 | p625 = {{Coord|56.942342|24.136797|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%2017.jpg | vaid = 7830 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900326 | label = ''[[:d:Q55900326|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 33 | lat = 56.9438799 | long = 24.136054 | p625 = {{Coord|56.94388|24.136054|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%2033%2C%20R%C4%ABga%2C%2002.JPG | commonscat = Katoļu iela, 33 (Riga) | vaid = 7831 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900337 | label = ''[[:d:Q55900337|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 35 | lat = 56.9442363 | long = 24.1358482 | p625 = {{Coord|56.944236|24.135848|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%2035.jpg | vaid = 7832 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900346 | label = ''[[:d:Q55900346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Katoļu iela 9 | lat = 56.9413709 | long = 24.1370733 | p625 = {{Coord|56.941371|24.137073|display=inline}} | image = %C4%AAres%20nams%2C%20Kato%C4%BCu%20iela%209%2C%20R%C4%ABga%2C%2001.JPG | commonscat = Katoļu iela, 9 (Riga) | vaid = 7826 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900357 | label = ''[[:d:Q55900357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krāsotāju iela 11 | lat = 56.9548649 | long = 24.1441206 | p625 = {{Coord|56.954865|24.144121|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Kr%C4%81sot%C4%81ju%20iela%2011.jpg | vaid = 7833 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901318 | label = ''[[:d:Q55901318|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kārļa Mīlenbaha iela 5 | lat = 56.9407528 | long = 24.1196372 | p625 = {{Coord|56.940753|24.119637|display=inline}} | image = Pu%C5%A1kina%20iela%205.jpg | vaid = 7883 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900646 | label = ''[[:d:Q55900646|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kārļa Mīlenbaha iela 7 | lat = 56.9409148 | long = 24.1199181 | p625 = {{Coord|56.940915|24.119918|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%20da%C4%BCa%2C%20Maskavas%20iela%2024%3B%20Pu%C5%A1kina%20iela%207%2C%20R%C4%ABga%2002.JPG | commonscat = Kārļa Mīlenbaha iela, 7 (Riga) | vaid = 7884 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900634 | label = ''[[:d:Q55900634|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lastādijas iela 18 | lat = 56.9415059 | long = 24.1193286 | p625 = {{Coord|56.941506|24.119329|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Maskavas%20iela%2018%2C%20R%C4%ABga%2001.JPG | commonscat = Lastādijas iela 18 | vaid = 7854 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900658 | label = ''[[:d:Q55900658|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lastādijas iela 39 | lat = 56.9402127 | long = 24.1279475 | p625 = {{Coord|56.940213|24.127948|display=inline}} | image = Maskavas%2039%203.jpg | commonscat = Lastādijas iela 39 | vaid = 7856 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900669 | label = ''[[:d:Q55900669|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lastādijas iela 68 | lat = 56.9396459 | long = 24.1287344 | p625 = {{Coord|56.939646|24.128734|display=inline}} | image = Last%C4%81dijas%20iela%2068%20%281%29.jpg | commonscat = Lastādijas iela 68 | vaid = 7857 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900604 | label = ''[[:d:Q55900604|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Latgales iela 108 | lat = 56.9392271 | long = 24.1386676 | p625 = {{Coord|56.939227|24.138668|display=inline}} | image = Latgales%20iela%20108%20%281%29.jpg | commonscat = Latgales iela 108 (Riga) | vaid = 7861 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900613 | label = ''[[:d:Q55900613|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Latgales iela 131 | lat = 56.9379582 | long = 24.1504806 | p625 = {{Coord|56.937958|24.150481|display=inline}} | image = RigaMaskavas131.jpg | commonscat = Latgales iela 131 (Riga) | vaid = 7862 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900624 | label = ''[[:d:Q55900624|Īres nams, koka]]'' | name = Īres nams, koka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Latgales iela 151 | lat = 56.937057 | long = 24.1540336 | p625 = {{Coord|56.937057|24.154034|display=inline}} | image = RigaMaskavas151.jpg | vaid = 6631 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900681 | label = ''[[:d:Q55900681|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Latgales iela 73 | lat = 56.9397353 | long = 24.1361688 | p625 = {{Coord|56.939735|24.136169|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Maskavas%20iela%2073.jpg | commonscat = Latgales iela 73 (Riga) | vaid = 7858 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900690 | label = ''[[:d:Q55900690|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Latgales iela 79 | lat = 56.939843 | long = 24.1376429 | p625 = {{Coord|56.939843|24.137643|display=inline}} | image = Latgales%20iela%2079%20-%20Kato%C4%BCu%20iela.jpg | commonscat = Latgales iela 79 (Riga) | vaid = 7859 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900701 | label = ''[[:d:Q55900701|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Latgales iela 85 | lat = 56.9395767 | long = 24.1387522 | p625 = {{Coord|56.939577|24.138752|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Maskavas%20iela%2085.jpg | commonscat = Latgales iela 85 (Riga) | vaid = 7860 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900544 | label = ''[[:d:Q55900544|Galvenā fasāde]]'' | name = Galvenā fasāde | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lomonosova iela 5 | lat = 56.9367847 | long = 24.158813 | p625 = {{Coord|56.936785|24.158813|display=inline}} | vaid = 7848 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900380 | label = ''[[:d:Q55900380|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 100 | lat = 56.9440444 | long = 24.1321027 | p625 = {{Coord|56.944044|24.132103|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%20100.JPG | commonscat = Lāčplēša iela 100 (Riga) | vaid = 7842 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900391 | label = ''[[:d:Q55900391|Fasādes gleznojums]]'' | name = Fasādes gleznojums | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 100 | lat = 56.9440444 | long = 24.1321027 | p625 = {{Coord|56.944044|24.132103|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%20100-f.JPG | vaid = 7269 | year = 1903. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900400 | label = ''[[:d:Q55900400|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 112 | lat = 56.9416123 | long = 24.1297273 | p625 = {{Coord|56.941612|24.129727|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%20112.JPG | vaid = 7843 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900411 | label = ''[[:d:Q55900411|Angļu - amerikāņu misionāru biedrība]]'' | name = Angļu - amerikāņu misionāru biedrība | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 115/117 | lat = 56.945038 | long = 24.133572 | p625 = {{Coord|56.945038|24.133572|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%20117.JPG | commonscat = Lāčplēša iela 117 (Riga) | vaid = 7844 | year = 1925. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900420 | label = ''[[:d:Q55900420|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 116 | lat = 56.9409921 | long = 24.130021 | p625 = {{Coord|56.940992|24.130021|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%20116.JPG | vaid = 7845 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900428 | label = ''[[:d:Q55900428|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 51 | lat = 56.9523933 | long = 24.1295002 | p625 = {{Coord|56.952393|24.1295|display=inline}} | image = Riga%2C%20Laube%20-%20Lachplesha%2051%2C%20Chaka-1.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 51 (Riga) | vaid = 7836 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900437 | label = ''[[:d:Q55900437|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 52/54 | lat = 56.9519291 | long = 24.1294949 | p625 = {{Coord|56.951929|24.129495|display=inline}} | vaid = 7837 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900485 | label = ''[[:d:Q55900485|Skola, tagad mācību iestāde]]'' | name = Skola, tagad mācību iestāde | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 55 | lat = 56.9521068 | long = 24.1301097 | p625 = {{Coord|56.952107|24.13011|display=inline}} | image = Skola%2C%20L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%2055.jpg | vaid = 8668 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900448 | label = ''[[:d:Q55900448|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 60 | lat = 56.9514202 | long = 24.1306015 | p625 = {{Coord|56.95142|24.130602|display=inline}} | vaid = 7838 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900457 | label = ''[[:d:Q55900457|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 61 | lat = 56.9513545607 | long = 24.132017737308 | p625 = {{Coord|56.951355|24.132018|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2061.jpg | vaid = 7839 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900467 | label = ''[[:d:Q55900467|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 65 | lat = 56.9508446 | long = 24.1324062 | p625 = {{Coord|56.950845|24.132406|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2065.jpg | vaid = 7840 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q20404486 | label = [[Romanova bazārs]] | name = Romanova bazārs | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 70; Lāčplēša iela 70a; Lāčplēša iela 70b; Ernesta Birznieka-Upīša iela 29 | lat = 56.9505 | long = 24.1321 | p625 = {{Coord|56.9505|24.1321|display=inline}} | image = L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1a%20iela%2070a%20un%2070.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 70 (Riga) | vaid = 6622 | wikipediauri = Romanova_baz%C4%81rs | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900476 | label = ''[[:d:Q55900476|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 75 | lat = 56.9498822 | long = 24.1335207 | p625 = {{Coord|56.949882|24.133521|display=inline}} | vaid = 7841 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900554 | label = ''[[:d:Q55900554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 16 | lat = 56.9502856 | long = 24.1256805 | p625 = {{Coord|56.950286|24.125681|display=inline}} | vaid = 7852 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900562 | label = ''[[:d:Q55900562|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 18 | lat = 56.9506716 | long = 24.1259135 | p625 = {{Coord|56.950672|24.125913|display=inline}} | vaid = 7853 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900573 | label = ''[[:d:Q55900573|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 2 | lat = 56.9487179 | long = 24.1216134 | p625 = {{Coord|56.948718|24.121613|display=inline}} | vaid = 7850 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900584 | label = ''[[:d:Q55900584|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Marijas iela 6 | lat = 56.9494617 | long = 24.1229981 | p625 = {{Coord|56.949462|24.122998|display=inline}} | vaid = 7851 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901770 | label = ''[[:d:Q55901770|Gāzes rezervuārs]]'' | name = Gāzes rezervuārs | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 108 | lat = 56.94825 | long = 24.151333333333 | p625 = {{Coord|56.94825|24.151333|display=inline}} | image = Mat%C4%ABsa%20iela%20108%20%281%29.jpg | commonscat = Gas reservoir (1901) | vaid = 7924 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901758 | label = ''[[:d:Q55901758|Gāzes rezervuārs]]'' | name = Gāzes rezervuārs | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 114 | lat = 56.947694444444 | long = 24.152666666667 | p625 = {{Coord|56.947694|24.152667|display=inline}} | image = Riga%2040%20%2835273289341%29.jpg | commonscat = Gas reservoir (1898) | vaid = 7923 | year = 1897., 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900710 | label = ''[[:d:Q55900710|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 38 | lat = 56.955361 | long = 24.1365381 | p625 = {{Coord|56.955361|24.136538|display=inline}} | image = RigaMatisa38.jpg | vaid = 7864 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900722 | label = ''[[:d:Q55900722|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 40/42 | lat = 56.9551623 | long = 24.1369512 | p625 = {{Coord|56.955162|24.136951|display=inline}} | image = RigaMatisa40-42.jpg | vaid = 7865 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900731 | label = ''[[:d:Q55900731|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 41 | lat = 56.955531 | long = 24.1370163 | p625 = {{Coord|56.955531|24.137016|display=inline}} | image = RigaMatisa41.jpg | vaid = 7866 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900741 | label = ''[[:d:Q55900741|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 43 | lat = 56.9554045 | long = 24.1372642 | p625 = {{Coord|56.955405|24.137264|display=inline}} | image = RigaMatisa43.jpg | vaid = 7867 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900750 | label = ''[[:d:Q55900750|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 44 | lat = 56.9550088 | long = 24.1372816 | p625 = {{Coord|56.955009|24.137282|display=inline}} | image = RigaMatisa44.jpg | vaid = 7868 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900760 | label = ''[[:d:Q55900760|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 45 | lat = 56.9552871 | long = 24.1375285 | p625 = {{Coord|56.955287|24.137528|display=inline}} | image = RigaMatisa45.jpg | vaid = 7869 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900769 | label = ''[[:d:Q55900769|Kulta celtne]]'' | name = Kulta celtne | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 50b | lat = 56.9540414 | long = 24.139314 | p625 = {{Coord|56.954041|24.139314|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20Mateja%20baptistu%20draudzes%20nams.jpg | commonscat = Mateja Baptist Church (Riga) | vaid = 7870 | year = 1900.-1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900779 | label = ''[[:d:Q55900779|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 52b | lat = 56.9536874 | long = 24.1401579 | p625 = {{Coord|56.953687|24.140158|display=inline}} | image = RigaMatisa52b.jpg | vaid = 7871 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900789 | label = ''[[:d:Q55900789|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 63 | lat = 56.9541746 | long = 24.1399412 | p625 = {{Coord|56.954175|24.139941|display=inline}} | image = RigaMatisa63.jpg | vaid = 7872 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900799 | label = ''[[:d:Q55900799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 65 | lat = 56.9540749 | long = 24.1401565 | p625 = {{Coord|56.954075|24.140156|display=inline}} | image = RigaMatisa65.jpg | vaid = 7873 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900809 | label = ''[[:d:Q55900809|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Matīsa iela 89a | lat = 56.9519731 | long = 24.144562 | p625 = {{Coord|56.951973|24.144562|display=inline}} | image = RigaMatisa89a.jpg | vaid = 7874 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4394515 | label = [[Rīgas Grebenščikova lūgšanu nams|Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes lūgšanu nams]] | name = Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzes lūgšanu nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Krasta iela 73 | lat = 56.9375 | long = 24.139722222222 | p625 = {{Coord|56.9375|24.139722|display=inline}} | image = Greben%C5%A1%C4%8Dikova%20vectic%C4%ABbnieku%20kopienas%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%2004.jpg | commonscat = Grebenshchikov House of Prayer, Riga | vaid = 6629 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Greben%C5%A1%C4%8Dikova_l%C5%ABg%C5%A1anu_nams | year = 19. gs. 1886., 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900818 | label = ''[[:d:Q55900818|Divi ūdenstorņi un nostādināšanas baseins]]'' | name = Divi ūdenstorņi un nostādināšanas baseins | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Matīsa iela 2 | lat = 56.9458164 | long = 24.1537408 | p625 = {{Coord|56.945816|24.153741|display=inline}} | image = %C5%AAdenstornis%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Twin Water Towers on Mazā Matīsa iela | vaid = 6632 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q135919333|Rīgas pilsētas ūdenstorņi]]'' | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900841 | label = ''[[:d:Q55900841|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nēģu iela 3 | lat = 56.9447408 | long = 24.1184459 | p625 = {{Coord|56.944741|24.118446|display=inline}} | vaid = 7876 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900829 | label = ''[[:d:Q55900829|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nēģu iela 5 | lat = 56.9438287 | long = 24.1170777 | p625 = {{Coord|56.943829|24.117078|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%A3u%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 7875 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900832 | label = ''[[:d:Q55900832|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nēģu iela 7 | lat = 56.9440052 | long = 24.1173423 | p625 = {{Coord|56.944005|24.117342|display=inline}} | vaid = 7877 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901248 | label = ''[[:d:Q55901248|Centrāltirgus paviljonu apbūves ansamblis]]'' | name = Centrāltirgus paviljonu apbūves ansamblis | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nēģu iela 7 | lat = 56.9440052 | long = 24.1173423 | p625 = {{Coord|56.944005|24.117342|display=inline}} | image = Centr%C4%81ltirgus%20no%20kan%C4%81la%20puses.jpg | vaid = 6633 | year = 1924. - 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901308 | label = ''[[:d:Q55901308|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Puškina iela 2 | lat = 56.9402128 | long = 24.1194686 | p625 = {{Coord|56.940213|24.119469|display=inline}} | vaid = 7882 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q16357239 | label = [[Grīziņkalns (parks)|Grīziņkalns]] | name = Grīziņkalns | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pērnavas iela | lat = 56.95840833 | long = 24.15453333 | p625 = {{Coord|56.958408|24.154533|display=inline}} | image = Gr%C4%ABzi%C5%86kalna%20parks%2CP%C4%93rnavas%20iela%2C%20R%C4%ABga%2014.JPG | commonscat = Grīziņkalna parks | vaid = 7878 | wikipediauri = Gr%C4%ABzi%C5%86kalns_(parks) | year = 1930 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901260 | label = ''[[:d:Q55901260|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pērnavas iela 41 | lat = 56.9552818 | long = 24.1535161 | p625 = {{Coord|56.955282|24.153516|display=inline}} | vaid = 7879 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901270 | label = ''[[:d:Q55901270|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pērnavas iela 43 | lat = 56.9548513 | long = 24.1537218 | p625 = {{Coord|56.954851|24.153722|display=inline}} | vaid = 7880 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901278 | label = ''[[:d:Q55901278|Slimnīcas korpuss]]'' | name = Slimnīcas korpuss | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pērnavas iela 62 | lat = 56.9550616 | long = 24.1528089 | p625 = {{Coord|56.955062|24.152809|display=inline}} | vaid = 7881 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901342 | label = ''[[:d:Q55901342|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pūpolu iela 5 | lat = 56.9430233 | long = 24.1168358 | p625 = {{Coord|56.943023|24.116836|display=inline}} | image = P%C5%ABpolu%20iela%205%2C%20R%C4%ABga.jpg | vaid = 7892 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901295 | label = ''[[:d:Q55901295|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pūpolu iela 7 | lat = 56.9438612 | long = 24.1176974 | p625 = {{Coord|56.943861|24.117697|display=inline}} | vaid = 7893 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901329 | label = ''[[:d:Q55901329|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Slāvu iela 2 | lat = 56.9239009 | long = 24.1709988 | p625 = {{Coord|56.923901|24.170999|display=inline}} | image = Skola%2C%20Sl%C4%81vu%202.jpg | vaid = 7887 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901354 | label = ''[[:d:Q55901354|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Spīķeru iela 1 | lat = 56.9447214 | long = 24.1198923 | p625 = {{Coord|56.944721|24.119892|display=inline}} | image = Noliktava%2C%20Sp%C4%AB%C4%B7eru%20iela%201%2C%20R%C4%ABga%20%281%29.JPG | vaid = 7889 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901366 | label = ''[[:d:Q55901366|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Spīķeru iela 3 | lat = 56.9443357 | long = 24.1193158 | p625 = {{Coord|56.944336|24.119316|display=inline}} | vaid = 7888 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901379 | label = ''[[:d:Q55901379|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Spīķeru iela 8 | lat = 56.9450869 | long = 24.119663 | p625 = {{Coord|56.945087|24.119663|display=inline}} | image = Noliktava%2C%20Sp%C4%AB%C4%B7eru%20iela%208%2C%20R%C4%ABga%2002.JPG | vaid = 7890 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901388 | label = ''[[:d:Q55901388|Noliktava]]'' | name = Noliktava | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Spīķeru iela 9 | lat = 56.9432836 | long = 24.1176946 | p625 = {{Coord|56.943284|24.117695|display=inline}} | image = Noliktava%2C%20Sp%C4%AB%C4%B7eru%20iela%209%2C%20R%C4%ABga%2001.JPG | vaid = 7891 | year = 1868.-1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901398 | label = ''[[:d:Q55901398|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 105 | lat = 56.9499539 | long = 24.141966 | p625 = {{Coord|56.949954|24.141966|display=inline}} | vaid = 7909 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901408 | label = ''[[:d:Q55901408|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 56 | lat = 56.9534366 | long = 24.1339641 | p625 = {{Coord|56.953437|24.133964|display=inline}} | image = Stabu%2056%20Riga%20Latvia.jpg | vaid = 7894 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901418 | label = ''[[:d:Q55901418|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 59 | lat = 56.9535191 | long = 24.1347833 | p625 = {{Coord|56.953519|24.134783|display=inline}} | image = Residential%20Building%2C%20Cultural%20Heritage%20Monument%2C%20Stabu%20iela%2059%20%28Riga%29.jpg | commonscat = Stabu iela 59 (Riga) | vaid = 7895 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901429 | label = ''[[:d:Q55901429|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 61 | lat = 56.9533385 | long = 24.1350499 | p625 = {{Coord|56.953339|24.13505|display=inline}} | vaid = 7896 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901440 | label = ''[[:d:Q55901440|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 62 | lat = 56.9527743 | long = 24.1354108 | p625 = {{Coord|56.952774|24.135411|display=inline}} | vaid = 7897 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901450 | label = ''[[:d:Q55901450|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 64 | lat = 56.9526131 | long = 24.1358053 | p625 = {{Coord|56.952613|24.135805|display=inline}} | vaid = 7898 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901459 | label = ''[[:d:Q55901459|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 65 | lat = 56.95297 | long = 24.1358664 | p625 = {{Coord|56.95297|24.135866|display=inline}} | image = IStabu%2065%20IMG%206442.jpg | vaid = 7899 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901468 | label = ''[[:d:Q55901468|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 70 | lat = 56.9522372 | long = 24.1365613 | p625 = {{Coord|56.952237|24.136561|display=inline}} | vaid = 7900 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901477 | label = ''[[:d:Q55901477|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 71 | lat = 56.9527568 | long = 24.1362171 | p625 = {{Coord|56.952757|24.136217|display=inline}} | vaid = 7901 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901489 | label = ''[[:d:Q55901489|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 72 | lat = 56.9520851 | long = 24.1368078 | p625 = {{Coord|56.952085|24.136808|display=inline}} | vaid = 7902 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901498 | label = ''[[:d:Q55901498|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 73 | lat = 56.9526584 | long = 24.1364304 | p625 = {{Coord|56.952658|24.13643|display=inline}} | vaid = 7903 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901508 | label = ''[[:d:Q55901508|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 77 | lat = 56.9524523 | long = 24.1368745 | p625 = {{Coord|56.952452|24.136875|display=inline}} | image = Stabu%20iela%2077.jpg | vaid = 7904 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901515 | label = ''[[:d:Q55901515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 81 | lat = 56.9522277 | long = 24.1373339 | p625 = {{Coord|56.952228|24.137334|display=inline}} | image = Stabu%20iela%2081.jpg | vaid = 7905 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901523 | label = ''[[:d:Q55901523|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 91 | lat = 56.9508184 | long = 24.1401637 | p625 = {{Coord|56.950818|24.140164|display=inline}} | vaid = 7906 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901532 | label = ''[[:d:Q55901532|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 93 | lat = 56.9506563 | long = 24.140505 | p625 = {{Coord|56.950656|24.140505|display=inline}} | vaid = 7907 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901542 | label = ''[[:d:Q55901542|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 99 | lat = 56.9502509 | long = 24.1413869 | p625 = {{Coord|56.950251|24.141387|display=inline}} | image = Riga%204094.jpg | vaid = 7908 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901553 | label = ''[[:d:Q55901553|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strūgu iela 3 | lat = 56.9416851 | long = 24.1284107 | p625 = {{Coord|56.941685|24.128411|display=inline}} | image = Strugu%203.jpg | commonscat = Strūgu iela 3 (Riga) | vaid = 7910 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901565 | label = ''[[:d:Q55901565|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 54 | lat = 56.9590758 | long = 24.143343 | p625 = {{Coord|56.959076|24.143343|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2054.JPG | vaid = 7911 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901576 | label = ''[[:d:Q55901576|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 59 | lat = 56.9593086 | long = 24.1436736 | p625 = {{Coord|56.959309|24.143674|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2059.JPG | vaid = 7912 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901585 | label = ''[[:d:Q55901585|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 61 | lat = 56.9591323 | long = 24.1439633 | p625 = {{Coord|56.959132|24.143963|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2061.JPG | vaid = 7913 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901597 | label = ''[[:d:Q55901597|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 65 | lat = 56.9588346 | long = 24.1445446 | p625 = {{Coord|56.958835|24.144545|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2065.JPG | vaid = 7914 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901607 | label = ''[[:d:Q55901607|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 70 | lat = 56.9578251 | long = 24.1456016 | p625 = {{Coord|56.957825|24.145602|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2070.JPG | vaid = 7915 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901616 | label = ''[[:d:Q55901616|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 77 | lat = 56.9572998 | long = 24.1472582 | p625 = {{Coord|56.9573|24.147258|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2077.JPG | vaid = 7916 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901626 | label = ''[[:d:Q55901626|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 83 | lat = 56.9566196 | long = 24.1487245 | p625 = {{Coord|56.95662|24.148725|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2083.JPG | vaid = 7917 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901638 | label = ''[[:d:Q55901638|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 86 | lat = 56.956641 | long = 24.1479511 | p625 = {{Coord|56.956641|24.147951|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2086.JPG | vaid = 7834 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901649 | label = ''[[:d:Q55901649|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 88 | lat = 56.9562906 | long = 24.1485591 | p625 = {{Coord|56.956291|24.148559|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2088.JPG | vaid = 7918 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901667 | label = ''[[:d:Q55901667|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 90 | lat = 56.956205 | long = 24.1487395 | p625 = {{Coord|56.956205|24.14874|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20R%C4%ABga%2C%20Tallinas%20iela%2090%20%282017%29.jpg | vaid = 7919 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901708 | label = ''[[:d:Q55901708|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 92 | lat = 56.956076 | long = 24.1489328 | p625 = {{Coord|56.956076|24.148933|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2092.JPG | vaid = 7920 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901723 | label = ''[[:d:Q55901723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 94 | lat = 56.9559045 | long = 24.1492436 | p625 = {{Coord|56.955905|24.149244|display=inline}} | image = Tallinas%20iela%2094.JPG | vaid = 7921 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901735 | label = ''[[:d:Q55901735|Dzīvojamā ēka (koka)]]'' | name = Dzīvojamā ēka (koka) | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Turgeņeva iela 16 | lat = 56.9456335 | long = 24.1243662 | p625 = {{Coord|56.945633|24.124366|display=inline}} | image = Turge%C5%86eva%20iela%2016.JPG | vaid = 6634 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55901746 | label = ''[[:d:Q55901746|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Turgeņeva iela 23 | lat = 56.9445183 | long = 24.1231003 | p625 = {{Coord|56.944518|24.1231|display=inline}} | image = Turge%C5%86eva%20iela%2023.JPG | vaid = 8669 | year = 19.gs.1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900499 | label = ''[[:d:Q55900499|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Valērijas Seiles iela 12 | lat = 56.9357026 | long = 24.1594673 | p625 = {{Coord|56.935703|24.159467|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Lomonosova%20iela%2012%2C%20R%C4%ABga%2003.JPG | commonscat = Valērijas Seiles iela, 12 | vaid = 7849 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900510 | label = ''[[:d:Q55900510|Ciļņi (2) - ''Mājas māte'',''Vīrs'']]'' | name = Ciļņi (2) - ''Mājas māte'',''Vīrs'' | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Valērijas Seiles iela 12 | lat = 56.9357026 | long = 24.1594673 | p625 = {{Coord|56.935703|24.159467|display=inline}} | image = Cilnis%20V%C4%ABrs%2C%20%C4%92kas%20fas%C4%81de%20Lomonosova%20iela%2012%2C%20R%C4%ABga.JPG | vaid = 7272 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900524 | label = ''[[:d:Q55900524|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Valērijas Seiles iela 2 | lat = 56.9386274 | long = 24.1554699 | p625 = {{Coord|56.938627|24.15547|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%2C%20Lomonosova%20iela%202%2C%20R%C4%ABga%2003.JPG | commonscat = Valērijas Seiles iela, 2 | vaid = 6630 | year = 1929. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900533 | label = ''[[:d:Q55900533|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Valērijas Seiles iela 3 | lat = 56.9371054 | long = 24.1584216 | p625 = {{Coord|56.937105|24.158422|display=inline}} | image = %C4%AAres%20nams%2C%20Lomonosova%20iela%203%2C%20R%C4%ABga%2002.JPG | commonscat = Valērijas Seiles iela, 3 | vaid = 7847 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q830319 | label = [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | name = Rīgas radio un televīzijas tornis | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.tvtornis.lv/ | address = Zaķusalas krastmala 1 | lat = 56.923888888889 | long = 24.136944444444 | p625 = {{Coord|56.923889|24.136944|display=inline}} | image = Skylines%20of%20Riga%20by%20Nasta%20Faley.jpg | commonscat = Riga Radio and TV Tower | vaid = 9168 | wikipediauri = R%C4%ABgas_radio_un_telev%C4%ABzijas_tornis | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55902312 | label = ''[[:d:Q55902312|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zvaigžņu iela 21 | lat = 56.9604702 | long = 24.1483901 | p625 = {{Coord|56.96047|24.14839|display=inline}} | vaid = 7926 | year = 20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55902322 | label = ''[[:d:Q55902322|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zvaigžņu iela 22 | lat = 56.9605805 | long = 24.1493944 | p625 = {{Coord|56.96058|24.149394|display=inline}} | image = Zvaig%C5%BE%C5%86u%20iela%2022.jpg | vaid = 7927 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q38261741 | label = ''[[:d:Q38261741|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zvaigžņu iela 24 | lat = 56.9608685 | long = 24.1498563 | p625 = {{Coord|56.960868|24.149856|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Zvaig%C5%BE%C5%86u%20iela%2024.jpg | vaid = 7928 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55902337 | label = ''[[:d:Q55902337|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zvaigžņu iela 30 | lat = 56.9614422 | long = 24.1508781 | p625 = {{Coord|56.961442|24.150878|display=inline}} | image = Facade%20of%20a%20dwelling%20house%20illuminated%20by%20a%20sun.jpg | vaid = 7929 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900367 | label = ''[[:d:Q55900367|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģenerāļa Radziņa krastmala 21 | lat = 56.9399841 | long = 24.1198168 | p625 = {{Coord|56.939984|24.119817|display=inline}} | image = %C4%A2ener%C4%81%C4%BCa%20Radzi%C5%86a%2021%20%282%29.jpg | vaid = 7835 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900048 | label = ''[[:d:Q55900048|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 103 | lat = 56.949647 | long = 24.1370041 | p625 = {{Coord|56.949647|24.137004|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%20103.jpg | vaid = 7819 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900056 | label = ''[[:d:Q55900056|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 51 | lat = 56.952928 | long = 24.1311077 | p625 = {{Coord|56.952928|24.131108|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2051.jpg | vaid = 7809 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900068 | label = ''[[:d:Q55900068|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 52 | lat = 56.9524104 | long = 24.1312353 | p625 = {{Coord|56.95241|24.131235|display=inline}} | image = RigaGertrudes52.jpg | vaid = 7810 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900078 | label = ''[[:d:Q55900078|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 54 | lat = 56.952245 | long = 24.1315301 | p625 = {{Coord|56.952245|24.13153|display=inline}} | image = RigaGertrudes54.jpg | vaid = 7811 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900090 | label = ''[[:d:Q55900090|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 60 | lat = 56.9516593 | long = 24.1325257 | p625 = {{Coord|56.951659|24.132526|display=inline}} | image = RigaGertrudes60.jpg | vaid = 7812 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900100 | label = ''[[:d:Q55900100|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 63 | lat = 56.9521515 | long = 24.1324975 | p625 = {{Coord|56.952151|24.132497|display=inline}} | vaid = 7813 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900109 | label = ''[[:d:Q55900109|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 69/71 | lat = 56.9516969 | long = 24.1334614 | p625 = {{Coord|56.951697|24.133461|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2069.jpg | vaid = 7814 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900118 | label = ''[[:d:Q55900118|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 77 | lat = 56.9512469 | long = 24.1341996 | p625 = {{Coord|56.951247|24.1342|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20%C4%A2ertr%C5%ABdes%20iela%2077.jpg | vaid = 7815 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900126 | label = ''[[:d:Q55900126|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 86 | lat = 56.9494139 | long = 24.136542 | p625 = {{Coord|56.949414|24.136542|display=inline}} | image = RigaGertrudes86.jpg | vaid = 7816 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900137 | label = ''[[:d:Q55900137|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 90 | lat = 56.9491307 | long = 24.1370619 | p625 = {{Coord|56.949131|24.137062|display=inline}} | image = RigaGertrudes90.jpg | vaid = 7817 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55900148 | label = ''[[:d:Q55900148|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 99 | lat = 56.9499761 | long = 24.1364013 | p625 = {{Coord|56.949976|24.136401|display=inline}} | vaid = 7818 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q40529832 | label = ''[[:d:Q40529832|Popova muižiņa]]'' | name = Popova muižiņa | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.94747 | long = 24.130215 | p625 = {{Coord|56.94747|24.130215|display=inline}} | vaid = 7925 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q16412903|Popova muiža]]'' | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q46126980 | label = ''[[:d:Q46126980|Dizaina objekts robežzīme RĪGA (4)]]'' | name = Dizaina objekts robežzīme RĪGA (4) | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.949226131356 | long = 23.958707941177 | p625 = {{Coord|56.949226|23.958708|display=inline}} | image = Dizaina%20objekts%20robe%C5%BEz%C4%ABme%20R%C4%AAGA%20%2C%20Ventspils%20%C5%A1oseja%201.JPG | commonscat = Riga border road sign | vaid = 9015 | year = 1980. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.956791|24.127529|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55898453 | label = ''[[:d:Q55898453|Piemineklis dzejniekam A.Čakam]]'' | name = Piemineklis dzejniekam A.Čakam | municipality = Latgales priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ziedoņdārzā | lat = 56.9580922 | long = 24.1406796 | p625 = {{Coord|56.958092|24.14068|display=inline}} | commonscat = Monument to Aleksandrs Čaks | vaid = 61 | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Latgales_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Latgale Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Latgales priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] 63sepg5t7wj5owdl2bf6441czk0acx1 0 246138 4532938 4524923 2026-10-07T16:16:46Z Pirags 3757 4532938 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Ukrainas dienvidu daļu Krievijas Impērijas sastāvā|konfederāciju, kuru veido Doneckas un Luhanskas Tautu Republikas,|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)]] [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|[[Krievijas cariste]]s iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līguma]]. Daļa no anektētās teritorijas ([[Zaporižjas Seča]]) kopā ar [[Krimas haniste]]i atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju]] [[Attēls:Мала татарія, Україна - держава козаків.jpg|thumb|1740. ɡada karte ar Ukrainas kazaku zemēm ([[Braclava]]s, [[Kijiva]]s vaivadijas) un [[Donas karaspēka apgabals|Donas kazaku apɡabals]] pirms [[Krimas haniste]]s aneksijas]] [[Attēls:Map of the Russian Empire in Europe.jpg|thumb|Jaunkrievija (South RUSSIA) 1894. gada ''The Universal Atlas'' kartē]] '''Jaunkrievija''' ({{val|uk|Новоросія}}, {{val|ru|Новоро́ссия}}) ir [[Ukraina]]s dienvidu daļas vēsturisks nosaukums [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja [[Jaunkrievijas guberņa]] (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas–Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873). == Vēsture == 13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas [[Zelta Orda]]i, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par [[kazaki]]em un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par [[Zaporižjas Seča|Aizkrāces (Zaporižjas) Seču]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] (1649−1657) un [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (labais krasts) un [[Krievijas cariste]]s (kreisais krasts) kontrolē. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1764. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sākotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Kremenčuka|Kremenčugas]] pilsētā Dņepras kreisajā krastā. Ķeizariene [[Katrīna II]] par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]], kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija [[Dņipro|Jekaterinoslavā]], kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]] un [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņās]], kas atradās '''Jaunkrievijas ģenerālgubernatora''' pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), [[Mikolajiva|Nikolajevā]] (1803—1805) un [[Odesa|Odesā]] (1805—1873). 1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja [[Besarābija|Besarābiju]] un nodēvēja par '''Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru''' ({{val|ru|Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство}}), kas pastāvēja līdz 1873. gadam. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] izdeva manifestu par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un [[1841]]. gada [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]] [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižā.<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā [[Jekaterinoslavas guberņa]]s teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == {{pamatraksts|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|250px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140414081921/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis |date={{dat|2014|04|14||bez}} }} [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai [[1920. gadi|20. gados]] nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā [[Doneckas tautas republika]]s un [[Luhanskas tautas republika]]s pārstāvji vienojās, ka dibinās [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]]. 2022. gadā [[Krievijas Federācija]]s prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas. == Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822) == * [[Hersonas guberņa]] * [[Jekaterinoslavas guberņa]] * [[Taurijas guberņa]] ar [[Feodosija]]s un Kerčas-Jenikales pilsētu pašvaldībām * [[Besarābija]]s apgabals * [[Odesa]]s pilsēta * [[Taganroga]]s pilsēta == Jaunkrievijā dibinātās pilsētas == *[[Zaporižja]] (Aleksandrovska, 1770) *[[Dņipro]] (Jekaterinoslava, Dņepropetrovska, 1776) * [[Hersona]] (1778) * [[Mariupole]] (1778) * [[Sevastopole]] (1783) * [[Simferopole]] (1784) * [[Melitopole]] (1784) *[[Pavlohrada]] (1784) *[[Mikolajiva]] (1789) * [[Tiraspole]] (1792) * [[Odesa]] (1794) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazkrievija]] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] k96us9preumcl13dbzzoymhxct61385 0 249061 4533145 4527707 2026-10-08T06:05:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533145 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Northfursealbull.jpg | att_nosaukums = Tēviņš | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Canirfornia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Pinnipedia | virsdzimta_lv = Airkāji | dzimta = Otariidae | dzimta_lv = Ausroņi | apakšdzimta = Arctocephalinae |apakšdzimta_lv = Kotiki | ģints = Callorhinus | ģints_lv = Ziemeļu kotiki | ģints_r = Ziemeļu kotiks | suga = Callorhinus ursinus | suga_lv = Ziemeļu kotiks | izplatība = [[Attēls:Callorhinus ursinus distribution.png|center|300px]] | binomial = Callorhinus ursinus <small>([[Carl Linnaeus|Linnaeus]], 1758) | sinonīmi = *''Phoca ursina'' <small>''Linnaeus, 1758''</small> | kategorijas = nē }} '''Ziemeļu kotiks''' (''Callorhinus ursinus'') ir [[ausroņu dzimta]]s (''Otariidae'') jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga '''ziemeļu kotiku ģintī''' (''Callorhinus'').<ref>[http://www.departments.bucknell.edu/biology/resources/msw3/browse.asp?id=14001008 Mammal Species of the World: Genus Callorhinus]</ref> Tā ir vienīgā [[kotiks|kotiku]] suga, kas mājo [[ziemeļu puslode]]s ziemeļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dabasmuzejs.gov.lv/sites/default/files/aktualitates/pleseji.pdf |title=Dabas Muzejs: Plēsēji |access-date={{dat|2019|03|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170329035335/http://www.dabasmuzejs.gov.lv/sites/default/files/aktualitates/pleseji.pdf |archivedate={{dat|2017|03|29||bez}} }}</ref> Sastopams [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļā, no [[Ziemeļamerika]]s krastiem austrumos līdz [[Āzija]]s krastiem rietumos.<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/3590/45224953#geographic-range IUCN: Northern Fur Seal]</ref> Kopējā ziemeļu kotiku populācijā ir 650 000 īpatņu, populācijai ir tendence samazināties.<ref name=iuc/> == Izplatība == [[Attēls:Northern_fur_seal_rookery_tuleny.jpg|thumb|left|240px|Ziemeļu kotiku kolonija [[Tjuļeņija salas|Tjuļeņija salās]] [[Ohotskas jūra|Ohotskas jūrā]]]] [[Attēls:Callorhinus ursinus 1.jpg|thumb|left|240px|Ziemeļu kotika tēviņi ir daudz lielāki nekā mātītes]] Ziemeļu kotikam ir plašs izplatības reģions, kas aptver Klusā okeāna ziemeļu reģionu — [[Beringa jūra|Beringa]], [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra|Japānas jūru]].<ref name=iuc/> Ziemeļamerikas krastos dienvidu robeža sasniedz [[Kalifornijas pussala]]s dienvidgalu, bet Āzijas krastos [[Japāna]]s dienvidgalu.<ref name=waer/> Dienvidrobeža jūrā sasniedz apmēram 35° ziemeļu [[Paralēle|paralēli]]. Ziemas periodā ziemeļu kotiki mēdz klejot dienvidu virzienā. [[Krievija]]s populāciju īpatņi ieklejo jūrās pie Japānas dienvidkrastiem un [[Korejas pussala|Korejas]] līdz [[Dzeltenā jūra|Dzeltenajai jūrai]] (okeāna rietumos), bet Aļaskas populācijas ieklejo [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Boforta jūra|Boforta jūrā]] (ziemeļos) un [[Britu Kolumbija]]s piekrastes ūdeņos (austrumos), sasniedzot dienvidos Kalifornijas pussalas dienvidgalu.<ref name=iuc/><ref name=aca>[https://www.academia.edu/223871/A_Late_Holocene_vertebrate_food_web_from_southern_Haida_Gwaii_Queen_Charlotte_Islands_British_Columbia_ A Late Holocene vertebrate food web from southern Haida Gwaii (Queen Charlotte Islands, British Columbia)]</ref> === Populācijas === Ziemeļu kotika vairošanās pludmales atrodas [[Krievija|Krievijā]] ([[Kuriļu salas|Kuriļu]], [[Komandora salas|Komandora]] un [[Tjuļeņija salas|Tjuļeņija salās]]), [[Aļaska|Aļaskā]] ([[Pribilova salas|Pribilova salās]] un [[Bogoslova sala|Bogoslova]] salā) un [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Vēsturiski galvenās ziemeļu kotiku vairošanās pludmales atradās Pribilova salās un arī Komandora salās. Tomēr pēdējos gados dēļ dažādiem apdraudējumiem populācijas šajās salās ir ievērojami samazinājušās, tādēļ arvien nozīmīgāks kļuvis [[Aleutu salas|Aleutu salu]] austrumreģions un Kuriļu salas.<ref name=iuc/> Mūsdienās joprojām 45% no kopējās populācijas vairoties dodas uz Pribilova salām Beringa jūrā,<ref name=iuc/> apmēram 200 000—250 000 pulcējas Komandoru salās, 100 000 Tjuļeņija salās [[Sahalīna]]s tuvumā un 60 000—70 000 Kuriļu salās. Mazākas vairošanās populācijas (apmēram 5000 īpatņu) atrodas Bogoslova salā (viena no Aleutu salām), [[Sanmigelas sala|Sanmigelas salā]] (viena no [[Čenela salas|Čenela salām]]) un [[Faralonu salas|Faralonu salās]] pie Kalifornijas krastiem.<ref name=aca/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pices.int/publications/presentations/PICES_14/S3/Ream.pdf |title=Trends in abundance of Steller sea lions and northern fur seals across the North Pacific Ocean |access-date={{dat|2019|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180929225417/http://www.pices.int/publications/presentations/PICES_14/S3/Ream.pdf }}</ref> Ziemeļu kotika izplatība gandrīz pilnībā sakrīt ar [[ziemeļu lauvronis|ziemeļu lauvroņa]] izplatību, tādēļ reizēm vairošanās pludmalēs abu sugu kolonijas sajaucas kopīgā barā. Tas vērojams Krievijai piederošajās Kuriļu, Komandoru un Tjuļeņija salās. Pie Kalifornijas krastiem ziemeļu kotikam izplatības areāls pārsedzas ar [[Gvadalupes kotiks|Gvadalupes kotiku]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/2061/45224420 IUCN: Guadalupe Fur Seal]</ref> == Izskats == [[Attēls:FMIB_32659_Seal.jpeg|thumb|160px|Pieaugušiem īpatņiem vibrisi jeb taustes mati ir gari un balti]] Ziemeļu kotikam raksturīgs ekstrēms [[dzimumu dimorfisms]] — [[tēviņš|tēviņi]] ir daudz lielāki un smagāki nekā [[mātīte]]s. Pieaudzis tēviņš ir par 30—40% lielāks un 4,5 reizes smagāks nekā mātīte.<ref name=iuc/><ref name=adw/> Tēviņa ķermeņa garums sasniedz apmēram 2,1 [[metrs|m]], svars 180—275 [[kilograms|kg]]. Mātītes ķermeņa garums ir ap 1,4—1,5 m, svars 40—50 kg.<ref name=iuc/><ref name=adw>[https://animaldiversity.org/accounts/Callorhinus_ursinus/ ADW: Callorhinus ursinus]</ref> Kažoka matojums ir ļoti biezs, ar dzeltenīgi brūnu un mīkstu pavilnu, to apklāj un aizsargā garākie un raupjākie akotmati. Pieaugušam tēviņam uz masīvajiem pleciem, kakla, krūtīm un muguras attīstās īsas, biezas, gaišākas [[krāsa]]s krēpes. Kopumā kažoka krāsa liecina par īpatņa vecumu, dzimumu un dzīvnieka tā brīža aktivitātēm. Mātītēm un jaunajiem kotikiem laikā, kad tie atrodas jūrā, kažokam tipiski ir [[pelēkā krāsa|pelēks]] matojums. Vairošanās sezonas laikā matojums kļūst [[brūnā krāsa|dzeltenbrūns]], nokrāsojoties ar pludmales dubļiem un [[izkārnījumi]]em. Vecāki tēviņi parasti ir tumši brūni, gandrīz melni vai arī tumši pelēki, vai sarkanbrūni.<ref name=adw/> Lai gan tēviņa [[galvaskauss]] ir masīvs, abiem dzimumiem [[galva]] izskatās proporcionāli maza, tā kā purns daļa ir īsa ar nelielu deguntiņu. Turklāt tēviņiem galvu vizuāli samazina arī masīvais, biezais [[kakls]]. Pieres daļa izcelta, īpaši tēviņiem, kuriem uz pieres veidojas kaula sabiezinājums (puns). Priekšējām airkājām uz plaukstām matojuma nav. Pakaļējās airkājas ir proporcionāli visgarākās no visiem [[airkāji]]em, jo ziemeļu kotikam ir ļoti gara [[pirksti|pirkstu]] (tos savieno peldplēve) daļa.<ref name=rand>Randall R. Reeves; Brent S. Stewart; Phillip J. Clapham; James A. Powell (2002). National Audubon Society Guide to Marine Mammals of the World. Alfred A. Knopf, Inc. {{ISBN|0375411410}}.</ref> Arī mazās [[auss|austiņas]], salīdzinot ar citiem [[ausroņi]]em, ir garas un labi saskatāmas. Vecākiem dzīvniekiem ausu gali ir bez matojuma. Vibrisi jeb [[tauste]]s mati ir ļoti gari. Pieaugušiem īpatņiem tie ir balti, jaunajiem kotikiem jaukti — melni un balti, arī pats mats var būt divkrāsains (pie pamatnes melns, galā balts), mazuļiem vibrisi melni. [[acs|Acis]] proporcionāli lielas, īpaši mātītēm un jaunajiem tēviņiem. Pieaugušiem tēviņiem [[ilkņi]] lielāki nekā mātītēm un ar vecumu to lieluma starpība pieaug.<ref name=rand/> Biezais zemādas [[tauki|tauku]] slānis palīdz uzturēt ķermeņa temperatūru ledainajā ūdenī. Tas ietekmē arī aerodinamisko formu un atvieglo peldēšanu. == Ieradumi == [[Attēls:Fur_Seals_On_Pribilof_Islands_Alaska.jpg|thumb|left|240px|Krastā ziemeļu kotiks izkāpj tikai vairošanās sezonas laikā]] [[Attēls:Northern_fur_seal_callorhinus_ursinus.jpg|thumb|left|240px|Ar biedējošām pozām un skaļu balsi tēviņš paziņo par savām tiesībām uz aizņemto teritoriju]] Ziemeļu kotiks ir viens no vispelaģiskākajiem [[airkāji]]em. Ārpus vairošanās sezonas tas ļoti reti vai vispār nekad neizkāpj krastā. Gada laikā tēviņš krastā vidēji pavada 45 dienas, bet mātīte 35 dienas. Mazuļi, līdzko beiguši zīst [[piens|pienu]] un ir devušies jūrā, krastā izkāpj pēc 2—3 gadiem, parasti ziemeļu kotiks atgriežas savā piedzimšanas pludmalē.<ref name=iuc/> Uzticība savai dzimšanas vietai ir tik spēcīga, ka kotiks atgriežas pat tad, ja salā tiek aktīvi medīts un tam draud briesmas.<ref name=adw/> Ziemeļu kotiks ir samērā nesabiedrisks.<ref name=adw/> Jūrā to var novērot pa vienam vai pa pāriem. Grupas, kurās ir trīs vai vairāki kotiki, novērojamas ļoti reti. Lielākā kopīgā barošanās grupa, kas novērota ziemeļu kotikiem, bijusi ar apmēram 20 īpatņiem.<ref name=iuc/><ref name=adw/> Ziemeļu kotiks no krasta aizklejo samērā tālu, līdz 160 km. Nirst parasti krēslas stundās (agri no rīta un vakarā) un naktī, jo medī zivis, kas [[nakts]] laikā ceļas augšup. Ja ir labas iespējas, tad medī arī dienā.<ref name=adw/> Kotiks zināmu laiku pavada arī guļot uz ūdens virsmas un ļaujoties straumei. Šajā laikā tas tīra sev kažoku vai guļ. Daudzi īpatņi aizklejo tālu uz dienvidiem, sasniedzot vai nu Japānu, vai Kaliforniju, īpaši raksturīgi tas ir jaunajiem kotikiem.<ref name=iuc/> Vairošanās sezonas laikā pieaugušie tēviņi vairošanās pludmalēs katrs nodibina savu teritoriju, kuru aizsargā no citiem tēviņiem, izrādot agresiju un spēku. Ja teritorijas robežas netiek pārkāptas, sakaušanās nenotiek. Mātītes vispār neveido nekādas savstarpējās attiecības nedz ar citām mātītēm, nedz ar tēviņiem, lai gan mātīte īslaicīgi ir vienota ar savu mazuli.<ref name=adw/> === Komunikācija === Lai gan ziemeļu kotiks vairošanās sezonā uzturas ļoti blīvos, milzīgos baros, to savstarpējās attiecības un komunikācija ir ļoti vienkāršas. Tiem nav raksturīga nekāda kopīga grupas uzvedība vai hierarhija. Tēviņu galvenais komunikācijas veids ir savu tiesību pieteikšana uz teritoriju un tās noturēšana. Ļoti reti izceļas tieša, fiziska cīņa. Parasti tā ir iebiedēšana ar pozām un [[balss|balsi]]. Mātīte partneri nemeklē aktīvi, bet gan izrāda tēviņiem, ka ir gatava pāroties. Tas ietver īpašu gaitu, sejas izteiksmi un speciālu vokalizāciju. Mazulim un mātei ir īpaši specifiska vokalizācija, ar kuras palīdzību abi viens otru atrod, kad māte atgriežas no barošanās jūrā. Tūlīt pēc dzimšanas māte pasauc mazuli un turpina to tā saukt katru reizi, kad iznāk krastā. Mazulis tai atbild ar tādu pašu saucienu.<ref name=adw/> ==Barība== Ziemeļu kotiks ir plēsīgs un galvenokārt barojas ar pelaģiskajām [[zivs|zivīm]] (apmēram 53 dažādas sugas) un [[kalmāri]]em (apmēram 10 sugas). Iecienītākās zivis ir [[heki]], [[Klusā okeāna siļķes|silķes]], [[Klusā okeāna laši|laši]], [[lukturzivis]], [[moiva]]s, [[anšovi]], [[pollaki]] un [[makreles]].<ref name=iuc/><ref name=waer>Waerebeek, K. V., Wursi, B. "Northern Fur Sea Callorhinus ursinus" pp. 788–91 of Encyclopedia of Marine Mammals (edited by Perrin, W. F., Wursig, B and J. G.M. Thewissen), Academic Press; 2nd edition, (2008)</ref><ref name=adw/> Tomēr ziemeļu kotiks nav izvēlīgs un medī jebkādas zivis, kuras ir pieejamas.<ref name=adw/> Barības meklējumos kotiki, tāpat kā citi airkāji, izmanto vibrisus, kas, tuvojoties medījumam, uztver vibrācijas no ūdens viļņošanās, kuru izraisījusi potenciālā loma kustība. Šīs trīsas tiek pārnestas uz [[nervi|nervu]] galiem. ==Vairošanās== [[Attēls:Callorhinus ursinus and harem.jpg|thumb|240px|Ziemeļu kotiks ar mātīšu harēmu]] [[Attēls:Fur_seal_pups_from_St._Paul_Island_by_USFWS.jpg|thumb|240px|Ziemeļu kotika mazuļi]] [[Attēls:CuRRnfursealpups.jpg|thumb|240px|Jaunie kotiki 4 mēnešu vecumā uzsāk patstāvīgu dzīvi]] Ziemeļu kotikiem ir raksturīga [[poliginija]]. Tēviņi par mazuļiem nerūpējas un arī mātītes par tiem rūpējas ļoti minimāli. Pirmās 5—6 dienas pēc dzemdībām māte to zīda un apsargā, bet pēc tam galvenokārt tikai zīda un mazuļa aizsardzība ir minimāla.<ref name=adw/> Vairošanās sezonas laikā katrs tēviņš ieņem noteiktu teritoriju, kurā sapulcējas 1—100 mātītes, bet vidēji lielā harēmā parasti ir apmēram 40 mātītes.<ref name=adw/> Pirmie ierodas tēviņi, parasti tie atgriežas savās piedzimšanas vietās. Katrs nostiprina savu teritoriju, kuru agresīvi aizsargā. Jo teritorija tuvāk krastam, jo tā ir vērtīgāka, jo tā vairāk patīk mātītēm. Kad ierodas mātītes, tās izvēlas teritoriju, nevis partneri. Ja mātīte nolēmusi pamest teritoriju, tēviņš to nespēj aizkavēt. Diezgan bieži tēviņš ir izvēlējies teritoriju, uz kuru atnāk dažas vai neatnāk neviena mātīte. Zinātnieki nav sapratuši, kāpēc šādos gadījumos tēviņš turpina sargāt savu teritoriju, nevis izvēlas jaunu vietu.<ref name=adw/> Pavirši vērojot ziemeļu kotikus, varētu domāt, ka tēviņi valda pār mātītēm, tomēr pārošanās procesu vada un kontrolē mātītes.<ref name=adw/> Mātītes krastā ierodas laikā no [[jūnijs|jūnija]] beigām līdz [[jūlijs|jūlija]] beigām. Lielākā daļa mātīšu ir grūsnas, un parasti pēc vienas dienas piedzimst viens mazulis. Grūsnības periods ir ildzis 51 nedēļu, ietverot 3,5—4 mēnešus [[embrijs|embrija]] attīstības miera periodu.<ref name=iuc/><ref name=adw/> Piedzimstot mazulis ir 60—65 cm garš un sver 5,4—6 kg. Tam ir melns kažoks ar gaiši brūniem laukumiem uz sāniem, zem zoda un uz purna. Sasniedzot apmēram 3—4 mēnešu vecumu, kažoka matojums mainās un tā krāsa kļūst līdzīga mātītes kažokam — pelēka.<ref name=iuc/> Apmēram pēc 5—6 dienām pēc dzemdībām mātīte atkal pārojas ar izvēlētās teritorijas saimnieku, neatkarīgi no tā, cik tēviņš ir liels vai vecs.<ref name=adw/> Pēc tam mātīte uz dažām dienām (8—14 dienas) dodas jūrā baroties. Tad tā atgriežas, lai pabarotu mazuli. Kopumā māte to zīda ar [[piens|pienu]] 3—4 mēnešus, ik pa laikam atstājot un atkal atgriežoties. Sasniedzot 4 mēnešu vecumu, mazulis pilnībā jau barojas ar zivīm, un mātīte beidz to zīdīt. Tad mātīte migrē uz dienvidiem uz pārziemošanas un barošanās vietām. Pēc tam ceļojumu uz dienvidiem uzsāk jaunie kotiki un pēdējie vairošanās pludmales pamet tēviņi.<ref name=adw/> Auguma atšķirības starp mātīti un tēviņu sāk veidoties, kad jaunie tēviņi sasniedz 3—5 gadu vecumu. Šajā laikā mātītes ir sasniegušas dzimumbriedumu un tām dzimst pirmie mazuļi. Katru gadu dzimst viens mazulis, un mātīte ir vairoties spējīga līdz apmēram 23 gadu vecumam. Lai arī ziemeļu kotika tēviņi dzimumgatavību sasniedz 5 gadu vecumā, fiziski tie nobriest un spēj izturēt sīvo konkurenci, sasniedzot 8—10 gadu vecumu.<ref name=iuc/><ref name=adw/> Tomēr tēviņu pārošanās gadi ir ļoti īsi, spējot izturēt konkurenci tikai dažas sezonas.<ref name=adw/> Ziemeļu kotiks var sasniegt 26 gadu vecumu.<ref name=adw/> == Ienaidnieki == Ziemeļu kotiku galvenie ienaidnieki ir lielās [[haizivis]] un [[zobenvalis]].<ref name=waer/> Retos gadījumos mazuļus nomedī [[ziemeļu lauvronis]] vai [[polārlapsa]], vai lielie [[jūras putni]].<ref name=iuc/> ==Kotiki un cilvēki== Ziemeļu kotiks kažokādas ieguvei medīts tūkstošiem gadu, bet tikai [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] uzsākās intensīvas komerciālās kotiku [[medniecība|medības]].<ref name=iuc/> Laikā no 1786. gada līdz 1867. gadam tika nogalināti 2,5 miljoni kotiku, novedot pie straujas kopējās populācijas samazināšanās. Pirmie dzīvnieku aizsardzības pasākumi [[Pribilova salas|Pribilova salu]] kotiku populācijai tika pieņemti [[Krievija|Krievijā]] 1834. gadā. Tomēr medību intensitāte drīz vien atjaunojās, kad ASV 1867. gadā no Krievijas nopirka Aļasku. Dramatisku kritumu populācija piedzīvoja laikā no 1870. līdz 1909. gadam, kad Pribilova salās no viena miljona kotiku 19. gadsimta beigās bija palikuši 216 000 īpatņu 1912. gadā (vēsturiski vismazākās ziemeļu kotiku populācijas gads). 1911. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Lielbritānija]], [[Japāna]] un [[Krievija]] parakstīja vienošanos par kotiku medību aizliegumu uz pieciem gadiem, lai to populācija varētu atjaunoties.<ref name=cele>{{Tīmekļa atsauce |url=https://celebrating200years.noaa.gov/events/fursealtreaty/welcome.html#treaty |title=The Treaty as a Landmark in Marine Mammal Conservation |access-date={{dat|2019|03|31||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181211163448/https://celebrating200years.noaa.gov/events/fursealtreaty/welcome.html#treaty }}</ref> Vienošanās bija spēkā 30 gadus, regulējot kotiku medības.<ref name=cele/> Vēlākos gados sekoja citas aizsardzībai veltītas vienošanās un likumi. Mūsdienās ziemeļu kotikus joprojām medī Krievijā un nelielā daudzumā vietējo iedzīvotāju vajadzībām [[Sentpolas sala (Aļaska)|Sentpolas]] salā Aļaskā.<ref name=iuc/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fao.org/fishery/species/3577/en FAO: Callorhinus ursinus] * [https://web.archive.org/web/20131027040130/http://www.arkive.org/northern-fur-seal/callorhinus-ursinus/ ARKive: Northern fur seal (Callorhinus ursinus)] * [https://web.archive.org/web/20180316054725/http://neurosciencelibrary.org/Specimens/pinnipedia/northfurseal/index.html Neuro Science Library: Northern Fur Seal] * [https://www.sealifebase.org/Country/CountrySpeciesSummary.php?c_code=156&id=69422 Sea Life Base: Callorhinus ursinus (Linnaeus, 1758)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190430044722/https://www.sealifebase.org/Country/CountrySpeciesSummary.php?c_code=156&id=69422 |date={{dat|2019|04|30||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20190331175413/http://komandorsky.ru/callorhinus-ursinus-linnaeus.html Северный морской котик Callorhinus ursinus Linnaeus, 1758] [[Kategorija:Ausroņi]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] [[Kategorija:Ziemeļu ledus okeāna fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Japānas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] j41b8c36uc4om30x95oi1mnupafhdy1 0 252764 4532942 4320629 2026-10-07T16:24:55Z XanderTheArtisicAnimator 132214 4532942 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Madagaskara | oriģinālnos = ''Madagascar'' | attēls = Madagascar Theatrical Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = * [[Ēriks Darnels]] * [[Toms Makgrāts]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bens Stillers]] * [[Kriss Roks]] * [[Deivids Švimmers]] * [[Džeida Pinketa-Smita]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[DreamWorks Animation]]'' * ''[[Pacific Data Images]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2005|5|25|Filipīnas|2005|5|27|ASV}} | ilgums = 86 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name=TheNumbers>{{tīmekļa atsauce|title=Madagascar|url=http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php|publisher=The Numbers|accessdate=December 3, 2012|archive-date={{dat|2012|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121018070140/http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|542 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = "[[Madagaskara 2]]" | imdb = 0351283 }} '''"Madagaskara"''' ({{val|en|Madagascar}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Ēriks Darnels]] un [[Toms Makgrāts]]. Filma ir stāsts par četriem [[Ņujorka]]s [[Centrālparks|Centrālparka]] zoodārza iemītniekiem, kas visu savu dzīvi pavadījuši ērtā nebrīvē, taču negaidīti ar kuģi tiek nosūtīti uz [[Āfrika|Āfriku]], kur nokļūst [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Šī ir pirmā filma "[[Madagaskara (filmu cikls)|Madagaskaras]]" filmu ciklā. Lomas angļu valodā ierunājuši [[Bens Stillers]], [[Kriss Roks]], [[Deivids Švimmers]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un citi. === Latviešu dublēšanas balss aktieri === * [[Artūrs Skrastiņš]] (Zebra Mārtijs) * Gita Rolmane (Nīlzirgs Glorija) * [[Dainis Porgants]] (Kapteinis) * [[Gundars Silakaktiņš]] (Kovalskis) * [[Jānis Kirmuška]] (Karalis Džulians) * [[Zane Burnicka]] (Nana Vecā dāma) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] cxxjzcy3z46pk2hl4rok7twvqf77tul 4532945 4532942 2026-10-07T16:27:53Z XanderTheArtisicAnimator 132214 4532945 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Madagaskara | oriģinālnos = ''Madagascar'' | attēls = Madagascar Theatrical Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = * [[Ēriks Darnels]] * [[Toms Makgrāts]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bens Stillers]] * [[Kriss Roks]] * [[Deivids Švimmers]] * [[Džeida Pinketa-Smita]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[DreamWorks Animation]]'' * ''[[Pacific Data Images]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2005|5|25|Filipīnas|2005|5|27|ASV}} {{filmas datums|2005|6|3| Latvija}} | ilgums = 86 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name=TheNumbers>{{tīmekļa atsauce|title=Madagascar|url=http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php|publisher=The Numbers|accessdate=December 3, 2012|archive-date={{dat|2012|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121018070140/http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|542 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = "[[Madagaskara 2]]" | imdb = 0351283 }} '''"Madagaskara"''' ({{val|en|Madagascar}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Ēriks Darnels]] un [[Toms Makgrāts]]. Filma ir stāsts par četriem [[Ņujorka]]s [[Centrālparks|Centrālparka]] zoodārza iemītniekiem, kas visu savu dzīvi pavadījuši ērtā nebrīvē, taču negaidīti ar kuģi tiek nosūtīti uz [[Āfrika|Āfriku]], kur nokļūst [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Šī ir pirmā filma "[[Madagaskara (filmu cikls)|Madagaskaras]]" filmu ciklā. Lomas angļu valodā ierunājuši [[Bens Stillers]], [[Kriss Roks]], [[Deivids Švimmers]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un citi. === Latviešu dublēšanas balss aktieri === * [[Artūrs Skrastiņš]] (Zebra Mārtijs) * Gita Rolmane (Nīlzirgs Glorija) * [[Dainis Porgants]] (Kapteinis) * [[Gundars Silakaktiņš]] (Kovalskis) * [[Jānis Kirmuška]] (Karalis Džulians) * [[Zane Burnicka]] (Nana Vecā dāma) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] gcity1c6jsn9zn0fk9kf33i91f3yfz9 4532954 4532945 2026-10-07T16:40:31Z XanderTheArtisicAnimator 132214 /* Latviešu dublēšanas balss aktieri */ 4532954 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Madagaskara | oriģinālnos = ''Madagascar'' | attēls = Madagascar Theatrical Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = * [[Ēriks Darnels]] * [[Toms Makgrāts]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bens Stillers]] * [[Kriss Roks]] * [[Deivids Švimmers]] * [[Džeida Pinketa-Smita]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[DreamWorks Animation]]'' * ''[[Pacific Data Images]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2005|5|25|Filipīnas|2005|5|27|ASV}} {{filmas datums|2005|6|3| Latvija}} | ilgums = 86 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name=TheNumbers>{{tīmekļa atsauce|title=Madagascar|url=http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php|publisher=The Numbers|accessdate=December 3, 2012|archive-date={{dat|2012|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121018070140/http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|542 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = "[[Madagaskara 2]]" | imdb = 0351283 }} '''"Madagaskara"''' ({{val|en|Madagascar}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Ēriks Darnels]] un [[Toms Makgrāts]]. Filma ir stāsts par četriem [[Ņujorka]]s [[Centrālparks|Centrālparka]] zoodārza iemītniekiem, kas visu savu dzīvi pavadījuši ērtā nebrīvē, taču negaidīti ar kuģi tiek nosūtīti uz [[Āfrika|Āfriku]], kur nokļūst [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Šī ir pirmā filma "[[Madagaskara (filmu cikls)|Madagaskaras]]" filmu ciklā. Lomas angļu valodā ierunājuši [[Bens Stillers]], [[Kriss Roks]], [[Deivids Švimmers]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un citi. === Latviešu dublēšanas balss aktieri === * Edgars Lipors (Lauva Alekss) * [[Artūrs Skrastiņš]] (Zebra Mārtijs) * Gita Rolmane (Nīlzirgs Glorija) * [[Dainis Porgants]] (Kapteinis) * [[Gundars Silakaktiņš]] (Kovalskis) * Guntis Krivms (Šimpanze Meisons) * [[Jānis Kirmuška]] (Karalis Džulians) * [[Zane Burnicka]] (Nana Vecā dāma) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] qogp5au8uozzyiy2vhcdx09tzuqua2k 4533003 4532954 2026-10-07T18:24:25Z Baisulis 11523 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/XanderTheArtisicAnimator|XanderTheArtisicAnimator]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4320629 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Madagaskara | oriģinālnos = ''Madagascar'' | attēls = Madagascar Theatrical Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = animācijas filma | režisors = * [[Ēriks Darnels]] * [[Toms Makgrāts]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Bens Stillers]] * [[Kriss Roks]] * [[Deivids Švimmers]] * [[Džeida Pinketa-Smita]] | mūzika = [[Hanss Cimmers]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[DreamWorks Animation]]'' * ''[[Pacific Data Images]]'' | izplatītājs = ''[[DreamWorks Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2005|5|25|Filipīnas|2005|5|27|ASV}} | ilgums = 86 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|75 miljoni}}<ref name=TheNumbers>{{tīmekļa atsauce|title=Madagascar|url=http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php|publisher=The Numbers|accessdate=December 3, 2012|archive-date={{dat|2012|10|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121018070140/http://www.the-numbers.com/movies/2005/MADGS.php}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|542 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = "[[Madagaskara 2]]" | imdb = 0351283 }} '''"Madagaskara"''' ({{val|en|Madagascar}}) ir 2005. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] datoranimācijas kinokomēdija, kuras režisori ir [[Ēriks Darnels]] un [[Toms Makgrāts]]. Filma ir stāsts par četriem [[Ņujorka]]s [[Centrālparks|Centrālparka]] zoodārza iemītniekiem, kas visu savu dzīvi pavadījuši ērtā nebrīvē, taču negaidīti ar kuģi tiek nosūtīti uz [[Āfrika|Āfriku]], kur nokļūst [[Madagaskara|Madagaskarā]]. Šī ir pirmā filma "[[Madagaskara (filmu cikls)|Madagaskaras]]" filmu ciklā. Lomas angļu valodā ierunājuši [[Bens Stillers]], [[Kriss Roks]], [[Deivids Švimmers]], [[Džeida Pinketa-Smita]] un citi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{DreamWorks Animation}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2005. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:DreamWorks Animation filmas]] f2mugc1kgj6w6xhsil9mn42cu1xx2gd 0 257344 4533029 4364413 2026-10-07T18:42:07Z Bai-Bot 60304 wikifikācija, replaced: =en-GB → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4533029 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem" | oriģinālnos = ''North by Northwest'' | attēls = Northbynorthwest1.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Alfreds Hičkoks]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kerijs Grānts]] * [[Eva Marija Seinta]] * [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] * [[Džesija Roisa Lendisa]] | mūzika = | operators = | montāža = | studija = | izplatītājs = * [[Metro-Goldwyn-Mayer]] {{small|(kino)}} * [[Warner Home Video]] {{small|(DVD)}} | izdošana = {{filmas datums|1959|07|28}} | ilgums = 136 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{US$|4 326 000}}<ref name="Mannix">{{Atsauce | title = The Eddie Mannix Ledger | publisher = Margaret Herrick Library, Center for Motion Picture Study | place = Los Angeles}}.</ref> | ienākumi = {{US$|9 840 000}}<ref name="Mannix"/> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem"''' ({{val|en|North by Northwest}}) ir 1959. gada amerikāņu spiegu [[trillera filma]], kuras režisors ir [[Alfreds Hičkoks]]. Filma ir stāsts par reklāmas biznesā darbojošos Rodžeru Tornhilu, kas tiek sajaukts ar citu personu, un tādēļ viņam pakaļ dzenas mistiskas organizācijas aģenti. Tajā galvenās lomas attēlo [[Kerijs Grānts]], [[Eva Marija Seinta]], [[Džeimss Meisons (aktieris)|Džeimss Meisons]] un [[Džesija Roisa Lendisa]]. "Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem" tika nominēta trim [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], tomēr neviena no tām netika iegūta. 1995. gadā filma iekļauta ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.loc.gov/programs/national-film-preservation-board/film-registry/complete-national-film-registry-listing/|title=Complete National Film Registry Listing {{!}} Film Registry {{!}} National Film Preservation Board {{!}} Programs {{!}} Library of Congress|website=Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA|access-date=2025-11-17}}</ref> Mūsdienās tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām filmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmdetail.com/2008/11/23/cahiers-du-cinemas-100-greatest-films/|title=Cahiers du cinéma’s 100 Greatest Films – FILMdetail|access-date=2025-11-17|date=2008-12-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bfi.org.uk/films-tv-people/sightandsoundpoll2012/critics|title=Critics’ top 100 {{!}} BFI|website=www.bfi.org.uk|access-date=2025-11-17|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.empireonline.com/500/1.asp|title=The 500 Greatest Movies of All Time|website=www.empireonline.com|access-date=2025-11-17}}</ref> == Sižets == [[Attēls:North by Northwest movie trailer screenshot (6).jpg|thumb|261x261px|[[Kerijs Grānts]] Rodžera Tornhila lomā (aina no filmas)]] {{Filmas satura brīdinājums}} Viesmīlis [[Plaza Hotel]] viesnīcā [[Ņujorka|Ņujorkā]] izsauc Džordžu Kaplanu, un divi vīrieši kļūdaini notur reklāmas izpilddirektoru Rodžeru Tornhilu (Kerijs Grānts) par šo personu. Viņi viņu nolaupa un aizved uz Lestera Taunsenda muižu, kur Tornhilu nopratina un mēģina nogalināt, inscenējot avāriju reibumā. Tornhils izdzīvo, taču nespēj pārliecināt nevienu par notikušo. Atgriežoties muižā, lai satiktu Taunsendu, viņš atklāj, ka īstais Taunsends ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] diplomāts. Tornhils kopā ar māti pārmeklē Kaplana viesnīcas numuriņu, bet vēlāk dodas uz ANO, lai tiktos ar Taunsendu. Tur kāds cilvēks nodur Taunsendu ar nazi, un fotogrāfijas, kurās Tornhils tur ieroci, padara viņu par galveno aizdomās turamo. Tikmēr ASV izlūkošanas aģentūra saprot, ka Tornhils ir sajaukts ar Kaplanu. Patiesībā Kaplans ir izdomāts tēls, radīts, lai maldinātu spiegu grupējumu, un Tornhila glābšana apdraudētu misiju. Bēgot no policijas, Tornhils iesēžas vilcienā uz [[Čikāga|Čikāgu]], kur iepazīstas ar Īvu Kendalu (Eva Marija Seinta). Viņa palīdz viņam noslēpties, un starp viņiem izveidojas tuvība, lai gan Kendala slepeni strādā Taunsenda atdarinātāja Filipa Vandama (Džeimss Meisons) labā. Viņa nosūta Tornhilu uz nomaļu autobusa pieturu, kur viņam uzbrūk lidmašīna ar ložmetēju. Pēc izglābšanās un ierašanās Čikāgā Tornhils saprot, ka Kendala melojusi par Kaplanu. Tornhils atrod Kendalu mākslas izsolē, kur Vandams iegādājas nelielu statuju. Tornhils sarīko skandālu, un policija viņu aiztur. Viņš tiek nodots ASV izlūkošanas aģentūras vadītājam "Profesoram" ([[Leo Kerols]]), kurš viņam atklāj patiesību: Kaplans neeksistē, Kendala ir īstā aģente, un Vandanms gatavojas bēgt no valsts. Tornhils piekrīt viņu izglābt. Tornhils dodas uz [[Rašmora kalns|Rašmora kalnu]], kur dzīvo Vandams. Tornhils izliekas par Kaplanu, lai pasargātu Kendalu. Kendala viņu sašauj ar tukšām patronām un aizbēg. Vēlāk Profesors viņus saved kopā. Tornhils uzzina, ka Kendala plāno lidot kopā ar Vandamu. Viņš mēģina Kendalu atturēt no tā, bet viens no Profesora vīriem viņam iesit un viņš nokļūst slimnīcas palātā. Tornhils izbēg un dodas uz Vandama māju, kur sadzird, ka statuja satur mikrofilmu un to, ka Kendalas identitāte ir atklāta. Tornhils brīdina Kendalu, un viņi izbēg no Vandama mājas uz Rašmora kalnu, kur Vandanma cilvēki viņus vajā. Vandama rokaspuiši tiek neitralizēti, bet pats Vandams tiek aizturēts. Tikmēr Kendala karājas klints malā, bet Tornhils viņu izglābj. Filmas pēdējā ainā abi ir vilcienā un Kendala jau ir Tornhilas kundze. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Alfreds Hičkoks}} [[Kategorija:1959. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Alfreda Hičkoka filmas]] [[Kategorija:Metro-Goldwyn-Mayer filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 8pcx7hsknlvdt4wdgzs9dgi2zh2lxz1 0 265518 4532911 4356851 2026-10-07T14:40:55Z ~2026-54088-53 151542 /* */ Vairākos interneta pārlūkos ir norādīts,ka Kārlis Marija fon Vēbers dzimis 1786.gada 18.decembrī 4532911 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Kārlis Marija fon Vēbers | vārds_orig = ''Carl Maria von Weber'' | attēls = Carl-Maria-Von-Weber.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1786]]. gada 18. decembrī | dz_gads =1786 | dz_mēnesis =12 | dz_diena =18 | dz_vieta = [[Eitīna]], [[Holšteinas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]] <br> (tagad {{GER}}) | m_dat_alt =1826.gada 5.jūnijā | m_gads = 1826 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācieši|Vācietis]] | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = [[Klasiskā mūzika]], [[Opera]] | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Karls Maria Frīdrihs Ernsts fon Vēbers''' ({{val|de|Carl Maria Friedrich Ernst von Weber}}, arī ''Carl Maria Friedrich Ernst, Freiherr von Weber''; dzimis [[1786]]. gada 18. vai 19. novembrī, miris {{dat|1826|6|5}}) bija vācu [[komponists]], [[diriģents]], [[pianists]], [[ģitārists]] un mūzikas kritiķis. Izveidojis vācu romantiskās operas žanru.<ref name="lpe" /> Viens no pirmajiem nozīmīgajiem [[romantisms|romantisma]] skolas komponistiem. Viņa sarakstītās operas "[[Burvju strēlnieks]]" (''Der Freischütz''; 1821), "[[Eirianta]]" (''Euryanthe''; 1823) un "[[Oberons (opera)|Oberons]]" (''Oberon''; 1826) ietekmēja romantisma operu attīstību Vācijā. Vēl ir sarakstījis mesas, kantātes, instrumentālos koncertus, instrumentālo kamermūziku, virtuozus skaņdarbus klavierēm.<ref name="lpe">{{LPE|101|315}}</ref> No 1813. līdz 1817. gadam vadījis Prāgas operteātri, 1817. gadā kļuva par Drēzdenes Vācu operteātra diriģentu un vadītāju.<ref name="lpe" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160305193558/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2007_web/vsk/muuzika19gs_anspoka/l7.htm Biogrāfija] {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēbers, Kārlis Maria fon}} [[Kategorija:1786. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] cuzekysoshvy3g1e92caejvh7tw4i2n 4532912 4532911 2026-10-07T14:43:24Z ~2026-54088-53 151542 /*Vairākos mēdijos un pārlūkos ir norādīts,ka Kārlis Marija fon Vēbers dzimis 18.decembrī nejau novembrī*/ 4532912 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Kārlis Marija fon Vēbers | vārds_orig = ''Carl Maria von Weber'' | attēls = Carl-Maria-Von-Weber.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1786]]. gada 18. decembrī | dz_gads =1786 | dz_mēnesis =12 | dz_diena =18 | dz_vieta = [[Eitīna]], [[Holšteinas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]] <br> (tagad {{GER}}) | m_dat_alt =[[1826]].gada 5.jūnijā | m_gads = 1826 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācieši|Vācietis]] | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = [[Klasiskā mūzika]], [[Opera]] | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Karls Maria Frīdrihs Ernsts fon Vēbers''' ({{val|de|Carl Maria Friedrich Ernst von Weber}}, arī ''Carl Maria Friedrich Ernst, Freiherr von Weber''; dzimis [[1786]]. gada 18. vai 19. novembrī, miris {{dat|1826|6|5}}) bija vācu [[komponists]], [[diriģents]], [[pianists]], [[ģitārists]] un mūzikas kritiķis. Izveidojis vācu romantiskās operas žanru.<ref name="lpe" /> Viens no pirmajiem nozīmīgajiem [[romantisms|romantisma]] skolas komponistiem. Viņa sarakstītās operas "[[Burvju strēlnieks]]" (''Der Freischütz''; 1821), "[[Eirianta]]" (''Euryanthe''; 1823) un "[[Oberons (opera)|Oberons]]" (''Oberon''; 1826) ietekmēja romantisma operu attīstību Vācijā. Vēl ir sarakstījis mesas, kantātes, instrumentālos koncertus, instrumentālo kamermūziku, virtuozus skaņdarbus klavierēm.<ref name="lpe">{{LPE|101|315}}</ref> No 1813. līdz 1817. gadam vadījis Prāgas operteātri, 1817. gadā kļuva par Drēzdenes Vācu operteātra diriģentu un vadītāju.<ref name="lpe" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160305193558/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2007_web/vsk/muuzika19gs_anspoka/l7.htm Biogrāfija] {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēbers, Kārlis Maria fon}} [[Kategorija:1786. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] g0ebtr59l5zt2n38b79kuvjaz2ozte5 4532914 4532912 2026-10-07T14:51:16Z ~2026-54088-53 151542 /* */ 4532914 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Kārlis Marija fon Vēbers | vārds_orig = ''Carl Maria von Weber'' | attēls = Carl-Maria-Von-Weber.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1786]]. gada 18. decembrī | dz_gads =1786 | dz_mēnesis =12 | dz_diena =18 | dz_vieta = [[Eitīna]], [[Holšteinas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]] <br> (tagad {{GER}}) | m_dat_alt =[[1826]].gada 5.jūnijā | m_gads = 1826 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācieši|Vācietis]] | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = [[Klasiskā mūzika]], [[Opera]] | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Kārlis Marija Frīdrihs Ernsts fon Vēbers''' ({{val|de|Carl Maria Friedrich Ernst von Weber}}, arī ''Carl Maria Friedrich Ernst, Freiherr von Weber''; dzimis [[1786]]. gada 18.decembrī, miris {{dat|1826|6|5}}) bija vācu [[komponists]], [[diriģents]], [[pianists]], [[ģitārists]] un mūzikas kritiķis. Izveidojis vācu romantiskās operas žanru.<ref name="lpe" /> Viens no pirmajiem nozīmīgajiem [[romantisms|romantisma]] skolas komponistiem. Viņa sarakstītās operas "[[Burvju strēlnieks]]" (''Der Freischütz''; 1821), "[[Eirianta]]" (''Euryanthe''; 1823) un "[[Oberons (opera)|Oberons]]" (''Oberon''; 1826) ietekmēja romantisma operu attīstību Vācijā. Vēl ir sarakstījis mesas, kantātes, instrumentālos koncertus, instrumentālo kamermūziku, virtuozus skaņdarbus klavierēm.<ref name="lpe">{{LPE|101|315}}</ref> No 1813. līdz 1817. gadam vadījis Prāgas operteātri, 1817. gadā kļuva par Drēzdenes Vācu operteātra diriģentu un vadītāju.<ref name="lpe" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160305193558/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2007_web/vsk/muuzika19gs_anspoka/l7.htm Biogrāfija] {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēbers, Kārlis Maria fon}} [[Kategorija:1786. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] 0ooxsd6ox93k5quiwj8rbksubnjssku 4532921 4532914 2026-10-07T15:15:43Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54088-53|~2026-54088-53]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Teatrālis 4356851 wikitext text/x-wiki {{Komponista infokaste | platums = | vārds = Kārlis Maria fon Vēbers | vārds_orig = ''Carl Maria von Weber'' | attēls = Carl-Maria-Von-Weber.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = [[1786]]. gada 18. vai 19. novembrī | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Eitīna]], [[Holšteinas hercogiste]], [[Svētā Romas impērija]] <br> (tagad {{GER}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1826 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 5 | m_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācieši|Vācietis]] | dzimums = | paraksts = | stils = | žanrs = [[Klasiskā mūzika]], [[Opera]] | tehnika = | grupa = | mācījies = | skolotāji = | skolnieki = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Karls Maria Frīdrihs Ernsts fon Vēbers''' ({{val|de|Carl Maria Friedrich Ernst von Weber}}, arī ''Carl Maria Friedrich Ernst, Freiherr von Weber''; dzimis [[1786]]. gada 18. vai 19. novembrī, miris {{dat|1826|6|5}}) bija vācu [[komponists]], [[diriģents]], [[pianists]], [[ģitārists]] un mūzikas kritiķis. Izveidojis vācu romantiskās operas žanru.<ref name="lpe" /> Viens no pirmajiem nozīmīgajiem [[romantisms|romantisma]] skolas komponistiem. Viņa sarakstītās operas "[[Burvju strēlnieks]]" (''Der Freischütz''; 1821), "[[Eirianta]]" (''Euryanthe''; 1823) un "[[Oberons (opera)|Oberons]]" (''Oberon''; 1826) ietekmēja romantisma operu attīstību Vācijā. Vēl ir sarakstījis mesas, kantātes, instrumentālos koncertus, instrumentālo kamermūziku, virtuozus skaņdarbus klavierēm.<ref name="lpe">{{LPE|101|315}}</ref> No 1813. līdz 1817. gadam vadījis Prāgas operteātri, 1817. gadā kļuva par Drēzdenes Vācu operteātra diriģentu un vadītāju.<ref name="lpe" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160305193558/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2007_web/vsk/muuzika19gs_anspoka/l7.htm Biogrāfija] {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vēbers, Kārlis Maria fon}} [[Kategorija:1786. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1826. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācu komponisti]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Operu komponisti]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] 4dtl7f7p96bx6p80ki6qa1444yoxxmt 0 274842 4532925 4174580 2026-10-07T15:28:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532925 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | attēls = Tropidophora michaudi shell.jpg | att_nosaukums = ''[[Tropidophora michaudi]]'' zīmējums | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Orthogastropoda | kārta = Architaenioglossa | dzimta = Pomatiidae | ģints = Tropidophora | binomial = <small>([[Franz Hermann Troschel|Troschel]], 1847)</small> }} '''''Tropidophora''''' ir sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] [[ģints (bioloģija)|ģints]], kas pieder ''[[Pomatiidae]]'' [[dzimta (bioloģija)|dzimtai]].<ref name="ZipcodeZoo">[http://zipcodezoo.com/key/Animalia/Tropidophora_Genus.asp ZipcodeZoo, Genus Tropidophora]{{Novecojusi saite}}</ref> Ģints pārstāvjiem ir plakana vai [[konuss|konusveida]] čaula, gara kāja, labi nodalīta galva ar taustekļiem. == Izplatība == 95 līdz 99% ģints sugu ir [[endēms|endēmas]] [[Madagaskara]]i, kur parasti mitinās sausos mežos. Sastopami arī [[Āfrika]]s austrumos, [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]], [[Komoras|Komoru salās]] un [[Seišelas|Seišelu salās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vahatra.mg/volume7/mn07chapter08.pdf |title=The non-marine moluscs of Tsingy Beanka, Melaky Region, western Madagascar |access-date={{dat|2015|03|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304131619/http://www.vahatra.mg/volume7/mn07chapter08.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Sugas == Ģints ir ļoti mainīga, un sugu skaits ir neskaidrs. Žurnāls ''[[Biological Journal of the Linnean Society]]'' 1995. gadā izdala 3 apakšģintis, 95 sugas un 142 pasugas.<ref>[http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1095-8312.1995.tb01059.x/abstract Cryptic, genetically extrmely divergent, polytypic, convergent, and polymorphic taxa in Madagaskar ''Tropidophora'' (Gastropoda: Pomatiasidae)]</ref> 2014. gada klasifikācijā norādītas 74 sugas. Acīmredzot, vairākas no tām joprojām nav atklātas.<ref name="ZipcodeZoo"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20211206171816/https://researcharchive.calacademy.org/research/MAD/MAD_GUIDE_5.htm Description of Land Snail Species] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Gliemeži]] [[Kategorija:Tropidophora]] 2zd6qv9z08lv1m2aap1w8wb7nc08awx 3 279147 4532998 4532705 2026-10-07T18:05:07Z EdgarsBot 50781 New error 4532998 wikitext text/x-wiki {{tmbox | type = notice | text = Saziņai ar botu [[Attēls:SMirC-laugh.svg|25px]] vai tā operatoru lūgums izmantot [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|operatora diskusiju]]. Šī lapa paredzēta automātiskiem paziņojumiem. }} {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 19. augusts, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 26. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 14. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 4. novembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 11. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 18. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 2. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 9. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 16. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.31 (EET) {{ping|Edgars2007}} premjer --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 21.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 23. decembris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. februāris, plkst. 05.26 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 06.03 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. jūnijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. jūlijs, plkst. 06.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} image_copyr --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} reminders --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvstats --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} filmBot --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} treisijsArchive --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. augusts, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 06.18 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. septembris, plkst. 21.13 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. septembris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. oktobris, plkst. 21.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. oktobris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 20.22 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. novembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 2. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 3. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 5. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 6. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 9. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 10. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 12. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 13. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 15. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 16. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 17. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 19. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 22. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 23. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 24. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 25. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 27. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 28. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. decembris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 31. decembris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 19. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. Februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. Februāris, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. februāris, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 05.02 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 12. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.04 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.12 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.28 (EET) {{ping|Edgars2007}} by_edits --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} purging --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. marts, plkst. 20.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.00 (EET) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 05.01 (EET) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 30. marts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 4. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 11. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 8. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 29. jūnijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 20. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. jūlijs, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 3. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 10. augusts, plkst. 21.21 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 17. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 24. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 21. septembris, plkst. 06.30 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 27. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 21.05 (EEST) {{ping|Edgars2007}} izolets --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} disambigReps --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} nolicence --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} manyulzv --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.00 (EEST) {{ping|Edgars2007}} vikisaites+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} kategorijas+ --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.01 (EEST) {{ping|Edgars2007}} lvwiki_create_items --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 06.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 5. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 6. oktobris, plkst. 21.04 (EEST) {{ping|Edgars2007}} katmove --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 21.05 (EEST) j4wtc01f0jnsv1fq9fn1v48jyjtm14n 0 281866 4533153 4447510 2026-10-08T06:36:59Z ~2026-54394-72 151574 4533153 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Sūnu pamatskola |attēla_nos = Sūnu pamatskola.JPG |att_izm = |att_apraksts = Jaunā Sūnu pamatskola. |dibin = 1920 |vieta = Skolas iela 1, [[Kūkas]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Inese Ziediņa |skoleni = 133 (2022) |mlapa = http://sunupamatskola.lv/ }} [[Attēls:Vecā Sūnu pamatskola.JPG|thumbnail|270px|Vecā Sūnu pamatskola (līdz 2007. gadam).]] '''Suņu pamatskola''' ir pašvaldības pamatizglītības iestāde, kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagasta]] [[Kūkas|Kūkās]]. No 2022. gada saistībā ar [[Latvijas skolu reforma|skolu tīkla optimizāciju]] tai pievienotas trīs izglītības programmu īstenošanas vietas [[Vīpe|Vīpē]] (kādreizējā [[Vīpes pamatskola]]), [[Atašienes pagasts|Atašienē]] (Brāļu Skrindu Atašienes pamatskola) un [[Mežāre|Mežārē]] (Mežāres pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/etras-agraka-krustpils-novada-skolas-so-macibu-gadu-sak-apvienota-sastava/|title=Četras agrākā Krustpils novada skolas šo mācību gadu sāk apvienotā sastāvā|last=KG-CMS™ - 2.1.2|website=Brīvā Daugava|access-date=2022-10-17|language=en}}</ref> == Vēsture == Dibināta 1920. gadā kā četrgadīga pamatskola, mācības notika Sūnu mājās. 1936. gadā uzbūvēta jauna skolas ēka pie [[Kūkas (stacija)|Kūku stacijas]], tad skola kļūst par sešgadīgo pamatskolu. 1951. gadā kļūst par Sūnu septiņgadīgo skolu, kur pastāv arī krievu valodas plūsma 1.—4. klasei. Kopš 1962. gada tā kļūst par astoņgadīgo skolu. 1964. gadā tiek nodota ekspluatācijā jaunā skolas piebūve. Kad 1965. gadā darbu uzsāk Kūku astoņgadīgā skola, Sūnu skolā tiek likvidēta krievu plūsma. 1990. gadā skola tiek reorganizēta par deviņgadīgo skolu. 2007. gadā pēc izglītības iestāžu reorganizācijas tā pārceļas uz pašreizējām telpām Kūku ciematā. Skolas direktori: * 1920 — 1931 K. Spodris * 1955 — 1969 A. Priekule * 1969 — 1975 K. Silava * 1975 — 1987 A.&nbsp;Krūmiņa * 1987 — 1996 sk. Neimane * 1996 — V.&nbsp;Kalniņa == Atsauces un literatūra == {{Atsauces}} * Jēkabpils rajona Kūku pagasts 1999. * Enciklopēdija. Latvijas pagasti 1. sējums. Rīga. Preses nams 2001. * Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga. SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība". 2009. {{aizmetnis}} {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Kūku pagasts]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] g8bqt4mxkw3tfyb398qus6wz6etn4mn 4533154 4533153 2026-10-08T06:38:33Z ~2026-54394-72 151574 4533154 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Suņu pamatskola |attēla_nos = Sūnu pamatskola.JPG |att_izm = |att_apraksts = Jaunā Sūnu pamatskola. |dibin = 1920 |vieta = Skolas iela 1, [[Kūkas]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Inese Ziediņa |skoleni = 133 (2022) |mlapa = http://sunupamatskola.lv/ }} [[Attēls:Vecā Sūnu pamatskola.JPG|thumbnail|270px|Vecā Sūnu pamatskola (līdz 2007. gadam).]] '''Suņu pamatskola''' ir pašvaldības pamatizglītības iestāde, kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagasta]] [[Kūkas|Kūkās]]. No 2022. gada saistībā ar [[Latvijas skolu reforma|skolu tīkla optimizāciju]] tai pievienotas trīs izglītības programmu īstenošanas vietas [[Vīpe|Vīpē]] (kādreizējā [[Vīpes pamatskola]]), [[Atašienes pagasts|Atašienē]] (Brāļu Skrindu Atašienes pamatskola) un [[Mežāre|Mežārē]] (Mežāres pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/etras-agraka-krustpils-novada-skolas-so-macibu-gadu-sak-apvienota-sastava/|title=Četras agrākā Krustpils novada skolas šo mācību gadu sāk apvienotā sastāvā|last=KG-CMS™ - 2.1.2|website=Brīvā Daugava|access-date=2022-10-17|language=en}}</ref> == Vēsture == Dibināta 1920. gadā kā četrgadīga pamatskola, mācības notika Sūnu mājās. 1936. gadā uzbūvēta jauna skolas ēka pie [[Kūkas (stacija)|Kūku stacijas]], tad skola kļūst par sešgadīgo pamatskolu. 1951. gadā kļūst par Sūnu septiņgadīgo skolu, kur pastāv arī krievu valodas plūsma 1.—4. klasei. Kopš 1962. gada tā kļūst par astoņgadīgo skolu. 1964. gadā tiek nodota ekspluatācijā jaunā skolas piebūve. Kad 1965. gadā darbu uzsāk Kūku astoņgadīgā skola, Sūnu skolā tiek likvidēta krievu plūsma. 1990. gadā skola tiek reorganizēta par deviņgadīgo skolu. 2007. gadā pēc izglītības iestāžu reorganizācijas tā pārceļas uz pašreizējām telpām Kūku ciematā. Skolas direktori: * 1920 — 1931 K. Spodris * 1955 — 1969 A. Priekule * 1969 — 1975 K. Silava * 1975 — 1987 A.&nbsp;Krūmiņa * 1987 — 1996 sk. Neimane * 1996 — V.&nbsp;Kalniņa == Atsauces un literatūra == {{Atsauces}} * Jēkabpils rajona Kūku pagasts 1999. * Enciklopēdija. Latvijas pagasti 1. sējums. Rīga. Preses nams 2001. * Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga. SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība". 2009. {{aizmetnis}} {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Kūku pagasts]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] n1h3ke9vdejsqql0vgto19jdqljijtk 4533156 4533154 2026-10-08T07:00:47Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54394-72|~2026-54394-72]], atjaunoju versiju, ko saglabāja DJ EV 4444039 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Sūnu pamatskola |attēla_nos = Sūnu pamatskola.JPG |att_izm = |att_apraksts = Jaunā Sūnu pamatskola. |dibin = 1920 |vieta = Skolas iela 1, [[Kūkas]], {{LAT}} |tips = pamatskola |direktors = Inese Ziediņa |skoleni = 133 (2022) |mlapa = http://sunupamatskola.lv/ }} [[Attēls:Vecā Sūnu pamatskola.JPG|thumbnail|270px|Vecā Sūnu pamatskola (līdz 2007. gadam).]] '''Sūnu pamatskola''' ir pašvaldības pamatizglītības iestāde, kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Kūku pagasts|Kūku pagasta]] [[Kūkas|Kūkās]]. No 2022. gada saistībā ar [[Latvijas skolu reforma|skolu tīkla optimizāciju]] tai pievienotas trīs izglītības programmu īstenošanas vietas [[Vīpe|Vīpē]] (kādreizējā [[Vīpes pamatskola]]), [[Atašienes pagasts|Atašienē]] (Brāļu Skrindu Atašienes pamatskola) un [[Mežāre|Mežārē]] (Mežāres pamatskola).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/etras-agraka-krustpils-novada-skolas-so-macibu-gadu-sak-apvienota-sastava/|title=Četras agrākā Krustpils novada skolas šo mācību gadu sāk apvienotā sastāvā|last=KG-CMS™ - 2.1.2|website=Brīvā Daugava|access-date=2022-10-17|language=en}}</ref> == Vēsture == Dibināta 1920. gadā kā četrgadīga pamatskola, mācības notika Sūnu mājās. 1936. gadā uzbūvēta jauna skolas ēka pie [[Kūkas (stacija)|Kūku stacijas]], tad skola kļūst par sešgadīgo pamatskolu. 1951. gadā kļūst par Sūnu septiņgadīgo skolu, kur pastāv arī krievu valodas plūsma 1.—4. klasei. Kopš 1962. gada tā kļūst par astoņgadīgo skolu. 1964. gadā tiek nodota ekspluatācijā jaunā skolas piebūve. Kad 1965. gadā darbu uzsāk Kūku astoņgadīgā skola, Sūnu skolā tiek likvidēta krievu plūsma. 1990. gadā skola tiek reorganizēta par deviņgadīgo skolu. 2007. gadā pēc izglītības iestāžu reorganizācijas tā pārceļas uz pašreizējām telpām Kūku ciematā. Skolas direktori: * 1920 — 1931 K. Spodris * 1955 — 1969 A. Priekule * 1969 — 1975 K. Silava * 1975 — 1987 A.&nbsp;Krūmiņa * 1987 — 1996 sk. Neimane * 1996 — V.&nbsp;Kalniņa == Atsauces un literatūra == {{Atsauces}} * Jēkabpils rajona Kūku pagasts 1999. * Enciklopēdija. Latvijas pagasti 1. sējums. Rīga. Preses nams 2001. * Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga. SIA "Valērija Belokoņa izdevniecība". 2009. {{aizmetnis}} {{Jēkabpils novada skolas}} [[Kategorija:Kūku pagasts]] [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] earwm5ld0m5zftaaxi2w4079roh0me0 10 286204 4533126 4532777 2026-10-08T02:10:22Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4533126 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> dpqdukldtqknidwg79keus7chdq8es2 4 300196 4533160 4532758 2026-10-08T07:06:05Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-54056-41|~2026-54056-41]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d) 4533160 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) l39rtrod7ltcajusqd7wl71b7vyrgxw 4533188 4533160 2026-10-08T09:13:00Z NDG 132532 Reporting [[Special:Contributions/~2026-54169-76|~2026-54169-76]] ([[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]] v3.1d) 4533188 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vikipēdija]]<!-- nepārvietot uz lapas beigām --> {{shortcut|WP:AN|WP:ANI}} {{arhīvi| search = yes}} {{ombox | text = Šajā lapā [[WP:Administrācija|Vikipēdijas administrācijai]] vari pieprasīt, piemēram, lapu pārvietošanu (sekojot norādei neveiksmīgas lapu pārvietošanas gadījumā), masveida lapu dzēšanu, tiesību nomaiņu.}} {{Pievienot jaunu tematu}} == Dzēšanas pieprasījums == *[[:Kategorija:Banska Bistricas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Košices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Nitras apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Prešovas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Trenčīnas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Žilinas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Dienvidmorāvijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Olomoucas apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Pardubices apgabala administratīvais iedalījums]] *[[:Kategorija:Zlīnas apgabala administratīvais iedalījums]] --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 22.32 (EEST) == New Wikimedia password policy and requirements == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:please-translate}} The Wikimedia Foundation security team is implementing a new [[m:Password policy|password policy and requirements]]. [[mw:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|You can learn more about the project on MediaWiki.org]]. These new requirements will apply to new accounts and privileged accounts. New accounts will be required to create a password with a minimum length of 8 characters. Privileged accounts will be prompted to update their password to one that is at least 10 characters in length. These changes are planned to be in effect on December 13th. If you think your work or tools will be affected by this change, please let us know on [[mw:Talk:Wikimedia_Security_Team/Password_strengthening_2019|the talk page]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} </div> [[m:User:CKoerner (WMF)|CKoerner (WMF)]] ([[m:User talk:CKoerner (WMF)|talk]]) 2018. gada 6. decembris, plkst. 23.21 (EET) <!-- Message sent by User:CKoerner (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:CKoerner_(WMF)/Sandbox&oldid=18693867 --> == Jaunu dalībnieku labojumi == Šajos labojumos tikušas izņemtas uzlabošanas veidnes. Lūdzu pārbaudiet! * [[Special:Diff/3005202|3005202]] ([[Kukaiņēdāji augi]]): {{no ping|Wampia}} * [[Special:Diff/3005205|3005205]] ([[Datu drošība]]): {{no ping|Wampia}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.02 (EET) :Varbūt var uzraudzīt arī <nowiki>{{autoritatīvā vadība}}</nowiki> veidnes izņemšanu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 01.12 (EET) ::a) nesaskatu "nozīmīgumu" b) tas tad jādara atsevišķi, jo šeit es sekoju līdzi lapu kategorizācijai. vari mēģināt ielikt botreq lapā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 2. februāris, plkst. 09.44 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (06.03.2019.) == Par [[kvadrātkods|kvadrātkodu]] [https://termini.gov.lv/aktualitates/lemums-nr-99-par-anglu-valodas-termina-qr-code-atveidi-latviesu-valoda LZA Terminoloģijas komisija sauc] [[QR kods|QR kodu]], nevis [[datu matrica|datu matrici]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 6. marts, plkst. 21.01 (EET) :{{ping|Turaids}} kuru rakstu, no kura raksta... --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 09.09 (EET) ::{{ping|Edgars2007}} QR kodu uz kvadrātkodu. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2019. gada 7. marts, plkst. 22.36 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) == 90.133.25.145 == Hi, please block [[Special:Contribs/90.133.25.145|90.133.25.145]], vandalism. --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2019. gada 24. augusts, plkst. 22.39 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 4. septembris, plkst. 06.00 (EEST) == 213.226.141.239 == [en] Sorry for the English. Can someone take a look at the edits of [[Special:Contributions/213.226.141.239|213.226.141.239]]? They keep removing content. Thanks, --[[Dalībnieks:DannyS712|DannyS712]] ([[Dalībnieka diskusija:DannyS712|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 09.04 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. septembris, plkst. 10.54 (EEST) == [[Special:Contributions/81.198.87.107|81.198.87.107]] == (Sorry for writing in English) Please take a look at their edits. They seem to insert nonsense. Also note that they [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log/block&page=Dal%C4%ABbnieks%3A81.198.87.107 were once blocked]. Thank you. -- [[Dalībnieks:94rain|94rain]] ([[Dalībnieka diskusija:94rain|diskusija]]) 2019. gada 13. novembris, plkst. 14.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.00 (EET) :Sorī. Nomainīju kontam paroli, botam aizmirsu nomainīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 19. novembris, plkst. 20.48 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 21. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. februāris, plkst. 20.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai vai arī tos nevar apstrādāt! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 05.00 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 20.01 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 12. marts, plkst. 20.03 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2020.) == Gribu pārcelt rakstu [[Rīgas 1. speciālā internātpamatskola]] uz [[Rīgas 1. pamatskola]], kas ir bijušais Zālīša skolas nosaukums, bet tagad bij. internātskolas nosaukums. [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.12 (EEST) : Pārvietoju uz pilno nosaukumu, kas, manuprāt, ir piemērotāks, [[Rīgas 1. pamatskola]] uztaisīju par nozīmju atdalīšanu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2020. gada 28. aprīlis, plkst. 12.20 (EEST) == 2 changes are needed in MediaWiki namespace == Hi! The template {{tl|self}} have been renamed to {{tl|PD-self}} so 2 changes are needed in MediaWiki namespace to make sure that nothing goes wrong with new uploads: * In [[MediaWiki:Licenses]] "** '''Self'''|Es esmu darba autors un nododu to publiskā izmantošanā" * In [[MediaWiki:Uploadtext]] "* Paša veidotiem attēliem vai skaņas failiem ieteicams norādīt statusu '''<nowiki>{{Self}}</nowiki>''' (ja vēlies ..." I hope the changes can be done now. Further changes may come later once they have been discussed. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 18.23 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) == Checking files == Hi! I have made some comments here and there about checking files and uploading files to Commons. A few days ago I found this [https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=User_talk:Jimbo_Wales&diff=prev&oldid=23398569 old comment made by Jimbo Wales]. He ask all users to help get rid of files with no source and no license. He say that users who keep uploading bad files should be blocked because they represent a legal risk to Wikipedia. He hope admins will do a a major push to clean up. He end by saying that if that does not work they may disallow uploads except to people who have somehow earned the right. That comment helped on en.wiki. Now it is standard procedure to delete all files with no source or license after 7 days. Some other wikis also clean up fast and effective. Other wikis does not. Some wikis decided that since they do not have enough users to monitor and clean up the files that are uploaded they decided to close for local uploads. On one wiki they even mass deleted hundreds of files because they could not check them all one by one. I think {{tl|Information}} should be standard on all free files and all relevant fields should be filled out. That will make it much easier to check if all relevant information is added to the file page. It is possible to change the upload pages so the template is added. All uploads should be monitored and if someone upload files without the relevant information the files should be tagged for speedy deletion and if users keep adding files without the relevant information then block them! If someone complain you can say that you do it to protect Wikipedia! I also suggest to move all the good files to Commons as soon as they are checked. FileExporter is now standard for all autoconfirmed users so now it is easier than ever to move good files to Commons. If a file is moved to Commons and deleted locally then there is no risk that some other user will waste time checking the same file again. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 01.52 (EEST) : I made some suggestion at [[MediaWiki_diskusija:Uploadtext#Add_information_template_and_FileImporter_etc.]]. If you want to close for local upload you need a community discussion and formal descision but there are a few things you can do to improve the upload process and I do not think you need a long discussion before you make those changes. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 22. augusts, plkst. 11.48 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.08.2020.) == Lūgums pārvietot rakstu [[Valmieras novads (2021)]] uz [[Valmieras novads]] neatstājot pāradresāciju (visi linki uz Kocēnu novada lapu ir savilkti). Tāpat dzēst pāradresāciju te: [[Diskusija:Valmieras novads]] --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 25. augusts, plkst. 14.27 (EEST) :{{ping|Biafra}} varu aktualizēt pieprasījumu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 00.11 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 20. novembris, plkst. 07.58 (EET) == Special:Contributions/77.38.144.50 == Hey, Sorry to write in English. Can someone block [[Special:Contributions/77.38.144.50|this vandal]]. [[Dalībnieks:1997kB|1997kB]] ([[Dalībnieka diskusija:1997kB|diskusija]]) 2020. gada 29. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.11.2020.) == [[Valters fon Pletenbergs]] citu valodu vikipēdijās ir ar vienu pamatnozīmi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.16 (EET) :atbalstu sakārtošanu, lai arī mums tā būtu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.50 (EET) ::{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (18.11.2020.) == Vajadzētu pārvietot lapu [[Progresīvie (partija)]] uz [[Progresīvie]], kas šobrīd ir nozīmju atdalīšanas lapa, jo no tās vairs nav īsti jēga, kāda bija agrāk, kad bija atsevišķs raksts apr biedrību "Progresīvie". [[Dalībnieks:LaughingNx|L-Nx]] ([[Dalībnieka diskusija:LaughingNx|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 12.03 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. novembris, plkst. 21.58 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (02.02.2021.) == Būtu jauki, ja ''[[Deadline.com]]'' pārvietotu uz ''[[Deadline Hollywood]]'' - tā kā angļu versijā. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.51 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 2. februāris, plkst. 22.54 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (21.02.2021.) == Lūdzu pārvietot [[Abbey Road (albums)]] uz [[Abbey Road]], un dzēst nozīmju atdalīšanu, kas tur pašlaik atrodas. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) :{{done}}, nozīmju atdalīšanu pārvietoju uz [[Abbey Road (nozīmju atdalīšana)]] (manuprāt, tās esamība ir pamatota).--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. februāris, plkst. 22.09 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. marts, plkst. 20.31 (EET) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 20.00 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 20. marts, plkst. 22.33 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (13.04.2021.) == Lūgums pārvietot filmu "[[Borats]]" atpakaļ uz "[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]", jo tieši ar šadu nosaukumu tā tika demonstrēta Latvijas kinoteātros. Kā arī pārvietot filmu "[[Borata sekojošā kinofilma]]" atpakaļ uz ''[[Borat Subsequent Moviefilm]]'', jo šis ir pašu tulkojums (skatīt [[Diskusija:Borata sekojošā kinofilma|raksta diskusiju]]).--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 21.56 (EEST) == 77.219.15.231 - vandalism == Hello, can you please review [[special:Contribs/77.219.15.231|77.219.15.231]]'s activity? It looks like vandalism to me. Thank you! --[[Dalībnieks:Martin Urbanec|Martin Urbanec]] ([[Dalībnieka diskusija:Martin Urbanec|diskusija]]) 2021. gada 16. maijs, plkst. 20.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. maijs, plkst. 22.07 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 23.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (02.07.2021.) == Sakarā ar jauno Administratīvi teritoriālo reformu, tiek ierosināt lapu Ogres novads (2021) pārdēvēt par Ogres novads. --[[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2021. gada 2. jūlijs, plkst. 15.23 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums == Lūdzu pārvietot "[[Universāls Dizains Mācībām]]" lapu uz "Universālais Mācību Dizains", kas ir atbilstošāks un labskanīgāks virsraksts. Paldies! --[[Dalībnieks:ConcentratedRealityScooper|ConcentratedRealityScooper]] ([[Dalībnieka diskusija:ConcentratedRealityScooper|diskusija]]) 2021. gada 4. jūlijs, plkst. 22.24 (EEST) :Darīts, bet pēc lielajiem burtiem tur nav nekādas vajadzības. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 5. jūlijs, plkst. 00.46 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 21.00 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 18. septembris, plkst. 22.40 (EEST) == File renamings == Hello! Do any admin mind renaming the files in [[:Kategorija:Attēli, kas jāpārvieto]]?[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] ([[Dalībnieka diskusija:Jonteemil|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 16.07 (EEST) :@[[Dalībnieks:Jonteemil|Jonteemil]] done. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 6. oktobris, plkst. 23.48 (EEST) == Block 94.186.109.22 == This user is creating nonsense pages, please block it, thanks [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 9. oktobris, plkst. 16.15 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :Iekopējiet kāds, lūdzu. Bots salūzis :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 20. oktobris, plkst. 22.01 (EEST) ::Nu ĻOTI sen nebiju ar šo nodarbojies :) Ceru, viss kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 21. oktobris, plkst. 01.12 (EEST) == Zimeoka == Please block user [[special:contribs/Zimeoka]], creating inappropriate pages. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 12.39 (EET) :Blocked. At first time - for 3 days.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. decembris, plkst. 13.02 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.12.2021.) == Lūdzu [[Dalībnieks:Dejelnieks/Xbox]] pārdēvēt uz [[Xbox]]<br><br> [[Xbox]] bija pārdēvējis par [[Xbox (konsole)]] <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2021. gada 20. decembris, plkst. 21.04 (EET) :{{done}} Kļūdu gan tur padaudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 23.34 (EET) == Global ban proposal for Musée Annam == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Musée Annam be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Musée Annam|Requests for comment/Global ban for Musée Annam]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[User talk:NguoiDungKhongDinhDanh|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 27. decembris, plkst. 16.22 (EET) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Mus%C3%A9e_Annam/Invitations/AN&oldid=22500565 --> == 87.246.146.36 == Apologize this report is written in English. Please block [[special:contribs/87.246.146.36]], content removal, vandalism. [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 19.45 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 17. janvāris, plkst. 20.12 (EET) == Lol2022 == Apologies for writing in English. Please block user [[Special:contribs/Lol2022]], vandalism only account. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 19.07 (EET) == 2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA == Please block user [[Special:contribs/2A03:EC00:B187:3C84:962:7140:E066:50BA/64]], vandalzing page [[Metināšana]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 20.01 (EET) == Range block [[Special:Contributions/178.197.201.0/19|178.197.201.0/19]] == Hi there, apologies for writing in English. A multiple blocked [[:de:Benutzer:Seewolf/Liste_der_Schurken_im_Wikipedia-Universum#Edgar_von_Webern|long time vandal from deWP]] [https://meta.toolforge.org/stalktoy/178.197.192.0/19][https://xtools.wmflabs.org/globalcontribs/ipr-178.197.192.0/19] is using this project to insult me and other users. Could you block his range [[Special:Contributions/178.197.201.0/19]] (at least partially for userpages & userdiscussions)? Thanks in advance -- [[Dalībnieks:Johannnes89|Johannnes89]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannnes89|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 11.37 (EET) : Done. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 6. februāris, plkst. 17.16 (EET) == [[Special:Contributions/212.3.192.27]] == Apologize this message is written in English. Please block [[Special:Contributions/212.3.192.27]], they are blanking [[Džo Baidens]]. Thanks! [[Dalībnieks:Stang|Stang]] ([[Dalībnieka diskusija:Stang|diskusija]]) 2022. gada 10. februāris, plkst. 17.23 (EET) == [[Vladimirs Putins]] == Please semi-protect [[Vladimirs Putins]] due to persistent vandalism. [[Dalībnieks:Eviolite|Eviolite]] ([[Dalībnieka diskusija:Eviolite|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.07 (EET) :{{ping|Eviolite}} Done. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. februāris, plkst. 20.36 (EET) == Troļļi Bumbieris un Belarusborder == Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šo troļļu (visticamāk tas ir viens trollis) darbību? [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas%E2%80%94Baltkrievijas_robe%C5%BEa&action=history Rediģēšanas karš] un trollēšana [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|diskusiju lapā]]. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 22.19 (EET) :Uzliku uz mēnesi lapai aizsardzību. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.08 (EET) ::Varbūt administratoriem ir kas sakāms par šī Krievijas troļļa @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] darbību? Dezinformācijas apzināta izplatīšana un ķēzīšanās diskusiju lapā. Uzliku šim Krievijas trollim mīksto uz mēnesi. :) [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.36 (EET) ::Wikipedia nav propagandas resurss, kur izplatīt tikai sev vēlamos naratīvus. Vēršu uzmanību, ka pat ReBaltica rakstu neesat izlasījis un apzināti pieķēzījāt lapu ar apgalvojumiem, kuru nav pat šajā rakstā. Tajā ir runa par LIETUVU. Latvija ir kaimiņvalsts, bet tā ir ATSVEIŠĶA VALSTS. Šajā rakstā nekas par Latviju nav ne atspēkots, ne pat pētīts. Otrkārt, raksts attiecas uz seniem notikumiem - uz 2021. gada augustu. Lūdzu, vismaz ieskatīties kalendārā, pirms ķerties pie trulas progandas Wikipēdijā. Atgādinājums, ka šobrīd ir 2022. gada marts. Kopš augusta ir noticis daudz citu notikumu, par kuriem nekādi ReBaltica blogi nav pat interesējušies. Pamācities Wikipedia pamatnoteikumus un informācijas apstrādi. [[Dalībnieks:Belarusborder|Belarusborder]] ([[Dalībnieka diskusija:Belarusborder|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.41 (EET) :::Jebkurš, kas ar savām darbībām pierādījis savu adekvātumu, joprojām var labot lapu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 23.48 (EET) ::::abām pusēm vērts atcerēties, ka "neitrālais viedoklis" ir viens no Vikipēdijas pamatprincipiem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 08.52 (EEST) ::::: Tāpēc arī es labojot tur ne tikai atstāju Krievijas aģitpropu, bet pat pieliku uz to saiti - cik nu tas iespējams, jo liela daļa Krievijas un Baltkrievijas saitu pašlaik ir nepieejami viņu pašblokādes dēļ. Bet šeit paliek iespējas citiem neitrāla viedokļa piekritējiem mainīt rakstu pēc savas saprašanas un neviena "puse" tam tagad netraucē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 13.21 (EEST) ::::::Runājot par neitralitāti, šis Lukašenko organizēto ekonomisko „bēgļu” un no Krievijas agresijas šausmām bēgošo Ukrainas kara bēgļu ciniskais salīdzinājums Jolkinas „pētījumā” vien ko vērts: „The treatment of the insignificant number of asylum seekers crossing the Latvian border from Belarus is in sharp contrast with the recent decision of the Latvian government to accept up to 10,000 nationals of Ukraine fleeing war in their country. This raises concerns about racial bias being the principal rationale for the introduction of the state of emergency and the suspension of the right to seek asylum at the EU external border.” ::::::Nerunājot par neitralitāti, „migrantu dzīves apstākļu problēma” rakstā par '''robežu''', manuprāt, vispār nevietā. Tas tā kā, ja trešo daļu no raksta par Maskavu aizņemtu sadaļa „Protestu pret karu Ukrainā apspiešana”. Rosinu to apakšnodaļu vispār dzēst – [[Diskusija:Latvijas—Baltkrievijas robeža|raksta diskusijā]] vēl divi dalībnieki to atbalsta. --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 14.32 (EEST) :::::::Mums daudzos rakstos ir tāda nesabalansētība. Principā varētu pārtulkot rakstu par migrantu krīzi vispār un tur ielikt sadaļu par Latviju, izmetot visu to Jolkinas reklāmu, bet atstājot informāciju. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 16.34 (EEST) ::::::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] manuprāt, neitralitāti esi aizstāvējis godam! savukārt tam, ka par šo tēmu nebūtu jābūt jāraksta rakstā par robežu, bet jāveido savs raksts - arī noteikti piekrītu. en.wiki ir burvīgs raksts ''2021–2022 Belarus–European Union border crisis'', kam mums patreiz nemaz savējās versijas nav. tur arī par šo visu būtu jāraksta. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 27. marts, plkst. 18.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (01.05.2022.) == Lapai [[Vikipēdija:Victoria's Secret]] būtu jābūt vienkārši [[Victoria's Secret]], taču tajā lapā jau ir ievietota pāradresācija uz Vikipēdija:Victoria's Secret. Pāradresācijai vajadzētu darboties pretējā virzienā. [[Dalībnieks:Tiv kurss|Tiv kurss]] ([[Dalībnieka diskusija:Tiv kurss|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 17.51 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. maijs, plkst. 21.06 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 17. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[Latviešu strēlnieki]] == Hi. Sorry for writing in English. I noticed some IP's are editing [[Latviešu strēlnieki]] with strange editing patterns. But I cannot tell a constructive edit from a bad one. So I'm here to ask if anyone can help me on checking the edits. Thanks! --[[Dalībnieks:魔琴|魔琴]] ([[Dalībnieka diskusija:魔琴|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 09.03 (EEST) :thank you! those were 'bad one', thank you for removal. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 6. oktobris, plkst. 12.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 29. decembris, plkst. 20.00 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (08.02.2023.) == Lūgums pārvietot "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (romāns)]]" uz "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām]]", jo tā ir pamatnozīme. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.04 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 8. februāris, plkst. 07.10 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (20.02.2023.) == Pamatnosaukums pēc LĢIA {{unsigned|Kaamis007}} :??? Ar to [[Geraņimovas Ildzs|ezeru]] viss izskatās kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 20. februāris, plkst. 16.28 (EET) ::Hmm, neļāva man pārvietot, lika veidot pieprasījumu. -- [[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2023. gada 27. februāris, plkst. 12.48 (EET) == [[:Kategorija:Attēli ar neskaidru autortiesību statusu]] == It seems that this category could use some attention. There are files in there since 2021 without a license. Perhaps someone could have a look? Some files like the maps from CIA World Fact Book can be saved. We just need to find the right license (does it exist on lvwiki?) or move them to Commons and fix it there ([[:c:Template:PD-USGov-CIA-WF]]). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 13.02 (EEST) == Nav faktu rītdienai == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST) :sorī, šis laikam false alarm :) nepielaboju attiecīgo skriptu ar izmaiņām. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.34 (EEST) ::es vienai dienai tiku ielicis. aizmirsu gan te ierakstīt. bet nu izskatās, ka viss kārtībā vienā vai otrā veidā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 4. aprīlis, plkst. 07.36 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (17.04.2023.) == [[Galīcijas-Volīnijas Kņaziste]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gal%C4%ABcijas-Vol%C4%ABnijas_k%C5%86aziste&redirect=no Galīcijas-Volīnijas kņaziste] {{unsigned|Svens Hudjajevs}} : Izdarīts. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2023. gada 17. aprīlis, plkst. 11.28 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.04.2023.) == * Leonardo Di Kaprio uz [[Leonardo Dikaprio]] * Žoans Fusters uz [[Žuans Fusters]] [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 00.00 (EEST) :man ir labāks priekšlikums - vajadzētu virzīt tevi par adminu, lai pats vari to izdarīt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 06.26 (EEST) ::Par šo ierosinājumu nebūtu iebildumu, bet vai tas Di Kaprio nav pārāk jau iegājies? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.01 (EEST) :::jā, tas arī. iespējams, būtu jāpārrunā raksta diskusijā. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 08.05 (EEST) ::::paldies par priekšlikumu, man nav iebildumu, jāskatās, ko par to saka kopiena. ::::Di Kaprio vai Dikaprio - iegājies ir katram savādāk un plašsaziņas līdzekļos arī sastopami abi varianti. Uzskatu, ka jāvadās pēc atveidošanas principiem, it sevišķi, ja ausij skaņa nemainās.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::::Man kaut kā pagadījies tikai Di Kaprio, bet varbūt pie Dikaprio es vienkārši neesmu uzminējis, ka runa iet par to pašu cilvēku. Nu bet galu galā, jautājums ir drīzāk par to, vai tas cilvēks ir pietiekami pazīstams, lai iegājusies nepareizā forma būtu noteicošā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 11.30 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (26.04.2023) == Labdien! Esiet, lūdzu, tik laipni.. :) [[Michals Džimala]] uz Mihals Džimala [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.06 (EEST) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 26. aprīlis, plkst. 22.22 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.04.2023) == Sveiki! Vāretu lūdzu pārvietot [[Gaisa desanta spēki]] uz '''Ukrainas desanta šturma spēki'''. Varbūt arī cits nosaukums, 100% nezinu vai ir pareizi pārtulkots :( [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.10 (EEST) :īsti labi nebūs, nav latviešu valodā vārda 'šturms'. par labākiem variantiem jāpadomā, man uzreiz nav pārliecinošas versijas. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.19 (EEST) ::Kā versija — '''Ukrainas Desanta trieciena spēki'''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.25 (EEST) :::{{par}} [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2023. gada 28. aprīlis, plkst. 09.27 (EEST) ::::'''Ukrainas gaisa desanta triecienspēki''' + [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 14.49 (EEST) :::::{{ping|Kubanchikssa}} Bez "gaisa". Viņi pārdēvēja "Aeromobilos spēkus" tagadējā nosaukumā lai izvairītos no "gaisa" pieminēšanas. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 29. aprīlis, plkst. 15.15 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (30.04.2023) == [[Nikolajs Rjabovols]] uz Mikola Rjabovils, lūdzu. Manuprāt ukraiņu vārds būtu šeit labāk, ņemot vērā, ka Kubaņu pārsvarā apdzīvoja ukraiņi. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.02 (EEST) :{{ping|Kubanchikssa}} principā šai operācijai nevajag obligāti administratoru, to var darīt visi reģistrētie dalībnieki: raksta augšā pa labi Rīki --> Pārvietot. Ja vajag pāradresēt uz jau aizņemtu nosaukumu, tad cita lieta. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.33 (EEST) ::ahhh tik vienkārši! Paldies! [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.39 (EEST) == Global ban proposal for Piermark/House of Yahweh/HoY == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. If this is not the proper place to post, please move it somewhere more appropriate. {{int:Please-translate}} There is an on-going discussion about a proposal that Piermark/House of Yahweh/HoY be globally banned from editing all Wikimedia projects. You are invited to participate at [[:m:Requests for comment/Global ban for Piermark|Requests for comment/Global ban for Piermark]] on Meta-Wiki. {{int:Feedback-thanks-title}} [[User:Unite together|U.T.]] ([[User talk:Unite together|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2023. gada 4. maijs, plkst. 15.36 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:1234qwer1234qwer4@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Requests_for_comment/Global_ban_for_Piermark/Invitations/AN2&oldid=24980083 --> == Vandalism == {{User|81.198.210.99}} Vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2023. gada 9. maijs, plkst. 11.33 (EEST) == Latgaliešu himna == Sveiki! Nevaru savienot ar raksu latgaliešu valodā :( Kaut kā var labot? Could not save due to an error. * The save has failed. * The link [[Latgaliešu himna|lvwiki:Latgaliešu himna]] is already used by Item [[wikidata:Q118196899|Q118196899]]. You may remove it from [[wikidata:Q118196899|Q118196899]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.53 (EEST) :The link [[:ltg:Latgolys_himna|ltgwiki:Latgolys himna]] is already used by Item [[wikidata:Q22666277|Q22666277]]. You may remove it from [[wikidata:Q22666277|Q22666277]] if it does not belong there or merge the Items if they are about the exact same topic. If the situation is more complex, please see [[wikidata:Special:MyLanguage/Help:Sitelinks#Linking_to_Wikimedia_site_pages|Help:Sitelinks]]. [[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 13. maijs, plkst. 21.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (20.05.2023.) == Labdien. Vai Jūs, lūdzu, varētu pārvietot [[Polockas Kņaziste]] uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polockas_k%C5%86aziste&redirect=no Polockas kņaziste]? Paldies. --[[Dalībnieks:Xbert234|Xbert234]] ([[Dalībnieka diskusija:Xbert234|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 16.43 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2023. gada 20. maijs, plkst. 22.49 (EEST) == New special page to fight spam == {{int:please-translate}} <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello, We are replacing most of the functionalities of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] with a new special page called [[Special:BlockedExternalDomains]]. In this special page, admins can simply add a domain and notes on the block (usually reasoning and/or link to a discussion) and the added domain would automatically be blocked to be linked in Wikis anymore (including its subdomains). Content of this list is stored in [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]]. You can see [[:w:fa:Special:BlockedExternalDomains]] as an example. Check [[phab:T337431|the phabricator ticket]] for more information. This would make fighting spam easier and safer without needing to know regex or accidentally breaking wikis while also addressing the need to have some notes next to each domain on why it’s blocked. It would also make the list of blocked domains searchable and would make editing Wikis in general faster by optimizing matching links added against the blocked list in every edit (see [[phab:T337431#8936498]] for some measurements). If you want to migrate your entries in [[MediaWiki:Spam-blacklist]], there is a python script in [[phab:P49299]] that would produce contents of [[MediaWiki:Spam-blacklist]] and [[MediaWiki:BlockedExternalDomains.json]] for you automatically migrating off simple regex cases. Note that this new feature doesn’t support regex (for complex cases) nor URL paths matching. Also it doesn’t support bypass by spam whitelist. For those, please either keep using [[MediaWiki:Spam-blacklist]] or switch to an abuse filter if possible. And adding a link to the list might take up to five minutes to be fully in effect (due to server-side caching, this is already the case with the old system) and admins and bots automatically bypass the blocked list. Let me know if you have any questions or encounter any issues. Happy editing. [[User:Ladsgroup|Amir]] ([[User talk:Ladsgroup|talk]]) 2023. gada 19. jūnijs, plkst. 12.41 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Ladsgroup@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Ladsgroup/target_ANs&oldid=25167735 --> == Pārvietošanas pieprasījums (24.07.2023.) == Vajadzētu pārvietot [[Metso (uzņēmums)]] uz Metso. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.29 (EEST) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 24. jūlijs, plkst. 11.43 (EEST) == {{lietotājs|Lasks}} == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai efektīvāk novērstu vandālisma mēģinājumus. :{{izdarīts|Tiesības piešķirtas}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2023. gada 2. oktobris, plkst. 16.17 (EEST) == 213.175.126.17 == * {{user|213.175.126.17}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 10.08 (EEST) == 85.254.74.245 == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 3. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) == ‎77.219.1.178 == * [[Dalībnieka 77.219.1.178 devums|‎77.219.1.178]] Lūgums bloķēt. Atkārtoti dzēš lapas saturu. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 07.55 (EEST) == Emolss == Lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 12.17 (EEST) :Uzliku nākamo bloķēšanas soli - nedēļu (pēc iepriekšējām 3 dienām). Lai gan man to soļu šķiet tā kā par daudz. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 17. oktobris, plkst. 18.40 (EEST) == 80.232.216.94 == 80.232.216.94 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 10.12 (EET) :Piebloķēju par sevišķiem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 31. oktobris, plkst. 11.51 (EET) == 195.122.19.158 == 195.122.19.158 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.41 (EET) :Uz mēnesi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 8. novembris, plkst. 11.49 (EET) == 81.198.67.65 == * {{user|81.198.67.65}} Vandalisms. --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.40 (EET) :Nobloķēts uz nedēļu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2023. gada 10. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (14.11.2023.) == Lūdzu pārvietot informāciju par "[[Programmēšanas paradigma]]" no mana smilšu kastes ieraksta "[[Dalībnieks:Dejelnieks/Programmēšanas paradigma]]" － <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.29 (EET) :{{ping|Dejelnieks}} pārvietot rakstu no smilškastes pa virsu esošajam nebūs korekti, jo tiks zaudēta hronoloģija. Šajā gadījumā autoram vienkārši jāieiet savā smilškastē vikikoda labošanas režīmā, jānokopē viss vikikods, un jāpārnes tāpat vikikoda režīmā uz esošo rakstu. Desmit sekunžu darbs, un hronoloģija paliek savā vietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2023. gada 14. novembris, plkst. 18.45 (EET) == 77.219.5.20 == 77.219.5.20 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 13.46 (EET) :3 dienas virssardzē. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 22. novembris, plkst. 15.09 (EET) == 212.3.214.128 == 212.3.214.128 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 10.49 (EET) == 80.232.223.109 == 80.232.223.109 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 11.04 (EET) == 77.219.13.229 == 77.219.13.229 - lūgums bloķēt. Atkārtots vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 27. novembris, plkst. 13.43 (EET) == 81.163.73.178 == 81.163.73.178 - lūgums bloķēt. Vandālisms. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 10.55 (EET) == 81.198.64.27 == 81.198.64.27 - lūgums bloķēt. Ievieto rupjības. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 11.23 (EET) == Nav faktu rītdienai (2023-11-29) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 28. novembris, plkst. 20.00 (EET) == Aizskarošs lietotāja vārds == [[Dalībnieks:Niggasinparis12]], aizskarošs lietotāja vārds, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.13 (EET) Geitsbijs == Reģistrēti vandāļi == [[Dalībnieks:Nilenis⁹]] [[Dalībnieks:ReapMaster]] abi vandāļi, aicinu bloķēt [[Dalībnieks:Gatesby1|Gatesby1]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 30. novembris, plkst. 12.18 (EET) Geitsbijs == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 == 2A03:EC00:B958:B1CC:0:0:0:2 - lūgums bloķēt. Izsaka draudus citiem lietotājiem (skatīt [[Diskusija:Arvis Ceirulis]]) [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2023. gada 11. decembris, plkst. 16.00 (EET) == Kikumba == aicinu bloķēt lietotāju [[Dalībnieks:Kikumba]], vandalisma nolūkos izveidots konts [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 18.31 (EET) :Paskatīsimies, šis varbūt ir tikai eksperimentētājs nevietā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 9. janvāris, plkst. 19.20 (EET) == Gashi1488 == Es uzskatu, ka šī dalībnieka segvārds ir ļoti aizskarošs (skat. [[14/88]]), es īsti nezinu vai ar šo info var kaut ko darīt, bet tas raisa aizdomas ka tas ir neonacista konts iespējamai nepatiesās informācijas izplatīšanai. Vēlos pacelt diskusiju par šo! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 09.00 (EET) :Es neuzskatu, ka nacistisks, komunistisks vai citādi politizēts segvārds var būt ar kaut ko aizskarošs. Un vispār Vikipēdijai nav nozīmes, vai dalībnieks ir neonacists, komunists, katolis vai galda hokejists. Ja viņš izplata nepatiesu informāciju, tad par to arī jārunā. Ja ne, tad mums šeit nav vajadzības nodarboties ar kanselkultūru un raganu medībām - vārds Geitsbijs arī kādam var šķist aizskarošs, un mana paša vārda latinizētā forma (atcerēsimies, ka fašismu radīja itālietis Musolīni un nacistu sveiciens bija no senās Romas pārņemts!) arīdzan. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 11.51 (EET) :Sliekšos daļēji nepiekrist kolēģim, segvārdi bieži ļauj identificēt lietotājus, kuri šeit nav, lai papildinātu Vikipēdiju. Tomēr šajā gadījumā gan arī pēc manām domām darība nav nepieciešama — 1488 ir aizdomīga ciparu virkne, tomēr pietiekami liela iespēja, ka tā ir vienkārši sakrītība. Tāpat lietotājs nav veicis nevienu izmaiņu. LĪdz ar to pagaidām neredzu pamatu rīcībai, ja no šī konta sāksies aizdomīgas darbības, rīcība sekos.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 16. janvāris, plkst. 16.06 (EET) == Dalībnieks:"Nēģermeistars" == Aicinu bloķēt reģistrēto vandāli ar aizskarošu vārdu. [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 17. janvāris, plkst. 15.04 (EET) :Tu kaut ko citu arī dari, jeb meklē potenciāli aizskarošus nikus? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.12 (EET) :Starp citu varbūt vajag paņemt pauzi, jo meklējot pēc šī vārda, nevienu lietotaju neatrod. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.19 (EET) == Dalībnieks:Geitsbijs == Aicinu bloķet lietotāju Geitsbijs. Kā redzams ar vārdu "Gatsby" tiek apzīmēts Dienvidāfrikas republikā radīta sendviča paveids: [[:en:Gatsby_(sandwich)|Gatsby (sandwich) - Wikipedia]] Ņemot vēra ka Dienvidāfrikas republikā ilgi valdīja [[Aparteīds]] - nav divu domu par šī lietotāja rasu preferencēm. [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 17. janvāris, plkst. 16.16 (EET) == Block request == {{User|195.13.218.130}} vandalism [[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 7. februāris, plkst. 13.22 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (10.02.2024.) == [[Padomju armija (1946–1991)]] pārdēvēt par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Padomju_armija&redirect=no Padomju armija] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 22.29 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 11. februāris, plkst. 07.00 (EET) == Dalībnieks:Kosmorre == [[Dalībnieka diskusija:Kosmorre]] - lūgums bloķēt. Vandālisma nolūkos izveidots profils. [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 23.10 (EET) :To vēl varētu uzskatīt par jauna dalībnieka eksperimentu. Pabrīdināju, paskatīsimies... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 00.24 (EET) == IP address 81.198.222.34 == Hi! Please block IP address 81.198.222.34: Vandalism. Thanks. [[Dalībnieks:Julius 12345|Julius 12345]] ([[Dalībnieka diskusija:Julius 12345|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.10 (EEST) :Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 16. aprīlis, plkst. 20.13 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-05-28) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.00 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 28. maijs, plkst. 07.04 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (08.06.2024.) == Lūgums [[Telenovela]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Telenovele&redirect=no Telenovele] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 17.10 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (13.06.2024.) == Lūgums [[Dienvidāfrikas savienība]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dienvid%C4%81frikas_Savien%C4%ABba&redirect=no Dienvidāfrikas Savienība] --[[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 21.39 (EEST) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. jūnijs, plkst. 22.27 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-08) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :vai tiešām {{u|Edgars2007}}? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 7. jūlijs, plkst. 22.34 (EEST) ::nomainīju datumu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 07.09 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-07-09) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :ar to pašu metodi. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. jūlijs, plkst. 06.54 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (25.07.2024.) == MGIMO uz Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūts lūdzu == Votre Provocateur == Vēlos pārbaudīt pēdējās izmaiņas, lai novērstu vandālismu. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 20.35 (EEST) :Praksē tas nozīmē administratora statusu (mums nav tāda patrulētāja statusa kā RuWiki). Bet tad rodas tehniskās kompetences jautājums... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.04 (EEST) ::Got it. Neesmu pret kļūt par vienu no administratoriem un veikt nepieciešamos uzdevumus, tomēr vajadzīga kāda veida apmācība par tehniskajām niansēm tieši mūsu wiki, ja iespējams, būtu jauki, ja būs kāda veida prakse. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 25. jūlijs, plkst. 23.29 (EEST) ::O jā laba doma tovarišč Egilus. [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 00.12 (EEST) :::Anonīma\jam trollim atkal nav pielecis :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 05.52 (EEST) ::::Kas man nav pielecis, ka jaunā aģentu maiņa ala Fusea stilā tiek iefiltrēta par adminu? [[Special:Contributions/87.110.156.153|87.110.156.153]] 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 13.40 (EEST) :::::Tas, ka nekas netiek nekur iefiltrēts. Lai gan jāsaka, ka jūsu opozīcija ir vienīgais nopietnais arguments "par". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 20.44 (EEST) Mums ir statuss "pārbaudītājs", to piešķirt, ja dalībnieks vēlas, nav problēmu. Tad pēdējās izmaiņās visiem aizdomīgiem labojumiem būs klāt sarkana izsaukuma zīme, ko pārbaudītājs varēs noņemt. Vandalisma atcelšanai admina tiesības nevajag. Adminiem bez atcelšanas iespējas (kad vajag aizpildīt kopsavilkumu), ir vēl novēršanas iespēja, kas ir ērtāka, jo var atcelt visas vandaļa izmaiņas uzreiz, bez kopsavilkuma. Protams, lai kļūtu par administratoru, vajadzīgs kopienas balsojums. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) :Godīgi sakot, bez novēršanas iespējas mūsu apstākļos tā izsaukuma zīme neko nedod - mēs tāpat zinām, kurš te ir who. Tāpēc, kad savulaik es ieminējos par savu vēlmi pēc tiesībām žmiegt vandāļus ātrāk, uzreiz domāju tikai par admina statusu - ceturtdaļtiesības man šķita šādam mērķim bezjēdzīgas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 21.34 (EEST) :Sveiki, vai statusu "pārbaudītājs" joprojām var dabūt? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.47 (EEST) ::gan jau var, es gan pats nezinu kā tas notiek, noteikti pieslēgsies kāds, kas zina uzreiz. (vispār, pēc tā, ko es redzu, tev jau ir tāds statuss). bet es piedāvātu apsvērt atgriezties pie tā 2024. gada jautājuma par administratora statusu. laiks pagājis, darbība vikipēdijā ir bijusi, bez šaubām, sekmīga un produktīva. mums šobrīd ir 12 administratori, gandrīz visi arī ir aktīvi. tas nav maz, ir diezgan adekvāti mūsu kopienas izmēram, bet noteikti par ļaunu nebūs, ja būtu par vienu vairāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 13.04 (EEST) :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] Neesmu pret, varam atgriezties pie šī jautājuma. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 20.29 (EEST) ::::ar @[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] palīdzību nomainīju uz 'Pārbaudītājs' statusu. paskaties, cik ļoti tas tev palīdz darboties labāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 14. augusts, plkst. 11.54 (EEST) == Report concerning 90.130.127.9 == {{User|90.130.127.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2024. gada 25. septembris, plkst. 17.15 (EEST) == Report concerning 77.219.2.83 == {{User|77.219.2.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 12.56 (EEST) == Report concerning 91.105.79.188 == {{User|91.105.79.188}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:TenWhile6|TenWhile6]] ([[Dalībnieka diskusija:TenWhile6|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 20.22 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B == {{User|2A03:EC00:B17D:AEDE:D5AB:46E8:2B80:CD4B}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning 77.219.4.247 == {{User|77.219.4.247}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 2. oktobris, plkst. 12.42 (EEST) == Report concerning 85.254.73.229 == {{User|85.254.73.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense99|Icodense99]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense99|diskusija]]) 2024. gada 11. oktobris, plkst. 13.00 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB == {{User|2A03:EC00:B145:4913:B470:2562:5251:CCAB}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.43 (EEST) :Blocked (in first time - for 1 day) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. oktobris, plkst. 21.50 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2024-10-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.00 (EEST) :nu tipa izdarīju... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 13. oktobris, plkst. 21.15 (EEST) == Report concerning 81.198.65.208 == {{User|81.198.65.208}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:A09|A09]] ([[Dalībnieka diskusija:A09|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.22 (EET) :Nobloķēts uz pusgadu par regulāriem nopelniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 13.55 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (29.10.2024.) == Lūgums [[CBS news|''CBS news'']] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=CBS_News&redirect=no ''CBS News''] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 17.45 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. oktobris, plkst. 19.59 (EET) == Report concerning 89.201.7.250 == {{User|89.201.7.250}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 14.43 (EET) :Uz gadu. Uz visiem laikiem nevar, jo adresi var sākt lietot kāds adekvātāks cilvēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 31. oktobris, plkst. 15.04 (EET) == Report concerning 213.175.126.83 == {{User|213.175.126.83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:AramilFeraxa|AramilFeraxa]] ([[Dalībnieka diskusija:AramilFeraxa|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.17 (EET) :3 months :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 25. novembris, plkst. 12.40 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832 == {{User|2A03:EC00:B97C:B56A:5CAF:E0CB:372E:D832}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2024. gada 27. novembris, plkst. 13.34 (EET) == Report concerning 176.65.128.61 == {{User|176.65.128.61}} Spam IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ternera|Ternera]] ([[Dalībnieka diskusija:Ternera|diskusija]]) 2025. gada 1. janvāris, plkst. 20.53 (EET) == Report concerning 2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53 == {{User|2A00:808:122:DD6B:0:0:7625:CD53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 10.56 (EET) == Report concerning 195.13.168.9 == {{User|195.13.168.9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Tanbiruzzaman|Tanbiruzzaman]] ([[Dalībnieka diskusija:Tanbiruzzaman|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 10.51 (EET) ==78.28.241.141== {{User|78.28.241.141}} Vandalism only, with block history. [[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 08.36 (EET) == Report concerning 2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B97B:FD23:0:0:0:2}} keep changing numbers in every article, however as i dont understand this language, i dont know is it vandalism. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 09.11 (EET) == Report concerning 2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750 == {{User|2400:2411:2E1:1800:D523:26B6:D28D:750}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[Dalībnieka diskusija:Codename Noreste|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 14.20 (EET) :Viena diena atskurbtuvē. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 11. janvāris, plkst. 15.50 (EET) == Report concerning 94.191.136.229 == {{User|94.191.136.229}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Ayane Fumihiro|Ayane Fumihiro]] ([[Dalībnieka diskusija:Ayane Fumihiro|diskusija]]) 2025. gada 26. janvāris, plkst. 15.24 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (15.03.2025.) == Lūgums [[Slovēnijas sociālistiskā republika]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Slov%C4%93nijas_Soci%C4%81listisk%C4%81_Republika&redirect=no Slovēnijas Sociālistiskā Republika] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.11 (EET) :Darīts. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 20.23 (EET) == Vandālisma akti == Šoreiz pat vesels saraksts ar lūgumu bloķēt:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/85.254.73.198 85.254.73.198]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2 2A03:EC00:B17D:53F:0:0:0:2]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/212.3.197.75 212.3.197.75] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.03 (EET) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 24. marts, plkst. 15.53 (EET) == Vandāļu saraksts == Lūgums bloķēt par vandālismu:<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/81.198.67.65 81.198.67.65]<br /> [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/78.154.143.130 78.154.143.130] [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 26. marts, plkst. 10.00 (EET) == Report concerning 213.226.141.94 == {{User|213.226.141.94}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 08.51 (EEST) == Report concerning 89.254.158.96 == {{User|89.254.158.96}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 5. aprīlis, plkst. 09.56 (EEST) == Report concerning 81.198.58.10 == {{User|81.198.58.10}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.11 (EEST) :A month of punishment. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 9. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) == Report concerning 89.254.178.22 == {{User|89.254.178.22}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.00 (EEST) == Report concerning 212.93.107.71 == {{User|212.93.107.71}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 10.09 (EEST) == Report concerning 2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73 == {{User|2A00:808:140:E13A:7854:5FFA:C583:BA73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning 85.254.73.128, 78.28.241.141 == * {{User|85.254.73.128}} * {{User|78.28.241.141}} * {{User|85.254.74.108}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:LR0725|LR0725]] ([[Dalībnieka diskusija:LR0725|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 13.17 (EEST) == Report concerning 94.191.136.159 == {{User|94.191.136.159}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Aqurs1|Aqurs1]] ([[Dalībnieka diskusija:Aqurs1|diskusija]]) 2025. gada 10. aprīlis, plkst. 14.17 (EEST) == Report concerning 185.65.160.230 == {{User|185.65.160.230}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:ASid|ASid]] ([[Dalībnieka diskusija:ASid|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 09.44 (EEST) == Report concerning 80.232.183.53 == {{User|80.232.183.53}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Leonidlednev|Leonidlednev]] ([[Dalībnieka diskusija:Leonidlednev|diskusija]]) 2025. gada 15. aprīlis, plkst. 10.05 (EEST) == Report concerning 2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2 == {{User|2A03:EC00:B17B:DEAF:0:0:0:2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Wüstenspringmaus|Wüstenspringmaus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wüstenspringmaus|diskusija]]) 2025. gada 25. aprīlis, plkst. 09.20 (EEST) == Report concerning 77.219.2.37 == {{User|77.219.2.37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.30 (EEST) == Report concerning 84.15.223.123 == {{User|84.15.223.123}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:FlyingAce|FlyingAce]] ([[Dalībnieka diskusija:FlyingAce|diskusija]]) 2025. gada 13. maijs, plkst. 09.31 (EEST) == Report concerning 2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA == {{User|2A02:8429:6FA0:2501:B84C:CA7E:BA35:4ACA}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. jūlijs, plkst. 17.07 (EEST) == Report concerning Patriot355 == {{User|Patriot355}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 21. jūlijs, plkst. 13.05 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (31.07.2025.) == Lūdzu [[Ukrainas premjerministra amats]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ukrainas_premjerministrs&redirect=no Ukrainas premjerministrs] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 17.51 (EEST) : darīts. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. jūlijs, plkst. 18.44 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (22.08.2025.) == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts pie kura esmu strādājusi jau kādu laiku. Vai administrators varētu, lūdzu, pārvietot to uz galveno vārdtelpu? Saite: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste]] [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 22. augusts, plkst. 09.32 (EEST) == Report concerning ~2025-56616-7 == {{User|~2025-56616-7}} Vandalism. See also [[User:~2025-56563-6]] <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. septembris, plkst. 13.43 (EEST) == Report concerning ~2025-63950-8 == {{User|~2025-63950-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:人间百态|人间百态]] ([[Dalībnieka diskusija:人间百态|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 08.11 (EEST) == Report concerning ~2025-64264-0 == {{User|~2025-64264-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64417-9 == {{User|~2025-64417-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-64238-0 == {{User|~2025-64238-0}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 18. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Report concerning ~2025-26486-99 == {{User|~2025-26486-99}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 24. septembris, plkst. 09.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27163-51 == {{User|~2025-27163-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 14.58 (EEST) :Really, it is known vandal 159.148.168.33 (the IP adress is the same, but the "temporary nickname" is often changed). Blocked as IP. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 15.15 (EEST) == Report concerning ~2025-27339-74 == {{User|~2025-27339-74}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 14.57 (EEST) :Done, IP blocked. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 15.12 (EEST) == Report concerning ~2025-68224-3 == {{User|~2025-68224-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Langusto|Langusto]] ([[Dalībnieka diskusija:Langusto|diskusija]]) 2025. gada 13. oktobris, plkst. 10.23 (EEST) == Lūgums nobloķēt vandāļus == {{User|~2025-29096-91}} un {{User|~2025-29097-91}}. Lūgums nobloķēt šodienas vandālisma "varoņus". -- [[Dalībnieks:Lasks|Lasks]] ([[Dalībnieka diskusija:Lasks|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 13.07 (EET) :{{done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 17. oktobris, plkst. 14.50 (EEST) :iesuka pautinus [[Special:Contributions/&#126;2025-31145-38|&#126;2025-31145-38]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-31145-38|talk]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Priekšlikums par visu sarakstā esošo bojāto pāradresācijas lapu dzēšanu [[:Special:BrokenRedirects]] == Sveiki. Lūdzu, izdzēsiet visas sarakstā esošās bojātās pāradresācijas lapas [[:Special:BrokenRedirects]] jo joprojām ir daudz bojātu pāradresāciju, kuras līdz pat šai dienai nevar salabot. Paldies. [[Special:Contributions/&#126;2025-29317-22|&#126;2025-29317-22]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-29317-22|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 06.42 (EEST) == Report concerning ~2025-30668-27 == {{User|~2025-30668-27}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 11.01 (EET) :{{done}} - Done, IP blocked.-- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.17 (EET) == Report concerning ~2025-30694-33 == {{User|~2025-30694-33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Crushcrushcrush1|Crushcrushcrush1]] ([[Dalībnieka diskusija:Crushcrushcrush1|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning ~2025-30731-48 == {{User|~2025-30731-48}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 31. oktobris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-30982-00 == {{User|~2025-30982-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.25 (EET) :{{done}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. novembris, plkst. 09.45 (EET) == Report concerning ~2025-31145-38 == {{User|~2025-31145-38}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning ~2025-31094-80 == {{User|~2025-31094-80}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.44 (EET) == Report concerning Ilikeudens == {{User|Ilikeudens}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 09.55 (EET) == Report concerning ~2025-31103-83 == {{User|~2025-31103-83}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 4. novembris, plkst. 13.41 (EET) == Report concerning ~2025-32556-25 == {{User|~2025-32556-25}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32175-37 == {{User|~2025-32175-37}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Report concerning ~2025-32435-85 == {{User|~2025-32435-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 10. novembris, plkst. 10.34 (EET) == Lūdzu dzēst rakstu: https://lv.wikipedia.org/wiki/Anda_Ozola == ''Pārnests uz [[Diskusija:Anda Ozola]]''. == Report concerning ~2025-33070-26 == {{User|~2025-33070-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.42 (EET) == Report concerning ~2025-33165-20 == {{User|~2025-33165-20}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.43 (EET) == Report concerning ~2025-33323-08 == {{User|~2025-33323-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Affe2011|Affe2011]] ([[Dalībnieka diskusija:Affe2011|diskusija]]) 2025. gada 13. novembris, plkst. 10.45 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (16.11.2025.) == Lūdzu [[Krievijas Impērijas Ķeizars]] pārvietot uz [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Krievijas_Imp%C4%93rijas_%C4%B7eizars&redirect=no Krievijas Impērijas ķeizars] [[Dalībnieks:Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[Dalībnieka diskusija:Svens Hudjajevs|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 14.28 (EET) :{{Done}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2025. gada 16. novembris, plkst. 15.27 (EET) == Report concerning ~2025-36112-26 == {{User|~2025-36112-26}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2025. gada 25. novembris, plkst. 14.54 (EET) == Report concerning ~2025-36831-40 == {{User|~2025-36831-40}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 18.58 (EET) == Report concerning ~2025-36860-02 == {{User|~2025-36860-02}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 27. novembris, plkst. 19.14 (EET) == Report concerning ~2025-26400-90 == {{User|~2025-26400-90}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 11.34 (EET) == Report concerning Vara bumbas == {{User|Vara bumbas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2025. gada 14. decembris, plkst. 20.12 (EET) == Report concerning Wiwjwhe == {{User|Wiwjwhe}} Vandalism. Long-term abuse. İsimsiz1234353 LTA, keep uploading fake flags and put them in multiple wikis <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Nvdtn19|Nvdtn19]] ([[Dalībnieka diskusija:Nvdtn19|diskusija]]) 2025. gada 20. decembris, plkst. 17.51 (EET) == Report concerning ~2026-31376-8 == {{User|~2026-31376-8}} Vandalism. Creating bad pages <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:PieWriter|PieWriter]] ([[Dalībnieka diskusija:PieWriter|diskusija]]) 2026. gada 15. janvāris, plkst. 11.50 (EET) == Report concerning ~2026-41328-2 == {{User|~2026-41328-2}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 19. janvāris, plkst. 18.40 (EET) == Report concerning ~2026-44643-9 == {{User|~2026-44643-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 21. janvāris, plkst. 14.01 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (24.01.2026.) == Natasja Kinska -> Nastasja Kinska (vācu atveide; vāciski: Nastassja Aglaia Kinski) == Report concerning ~2026-53121-9 == {{User|~2026-53121-9}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 11.28 (EET) == Pārvietošanas pieprasījums (25.01.2026.) == Lūdzu pārvietot lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] uz [[Videospēļu izstrādātājs]]. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.54 (EET) :Un kur liksim esošo? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 19.58 (EET) ::Esošo lapu [[Datorspēļu izstrādātājs]] var pārvietot uz [[Videospēļu izstrādātājs]] un veco nosaukumu atstāt kā pāradresāciju. Jaunajā rakstā informācija pārklājas, ir pilnīgāka un ar atsaucēm. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.10 (EET) :::Tad varbūt vajag nevis pārvietot, bet apvienot abus rakstus, ieliekot DI tekstus VI? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. janvāris, plkst. 20.26 (EET) ::::Vai varētu precizēt, kuru konkrēto informāciju no DI būtu nepieciešams apvienot, ja šī raksta saturs jau pēc būtības ir ietverts rakstā VI (definīcija, veidi, lomas)? <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 26. janvāris, plkst. 14.46 (EET) :::::No īsākā, redzami vājākā un nestrukturētā DI pārcelt tos teikumus, kuri šķiet pareizāki par VI esošajiem, sākot ar pašu pirmo. Nevis likvidēt labu rakstu slikta pēc. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 15.33 (EET) ::::::DI saturs jau pēc būtības ir ietverts VI rakstā. Es neredzu tajā informāciju, kas nebūtu jau ietverta rakstā VI. Vienīgais papildinājums, ko esmu pievienojis, ir "Vēsture" sadaļa. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.45 (EET) :::::::Es jūtu, ka tu gribēji nevis pārvietot, t.i. izdzēst lapu VI un ievietot tās vietā DI, bet tikai uzlikt DI pāradresāciju, nekādi ar to neietekmējot VI... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 17.37 (EET) ::::::::{{ping|Egilus}} Es tiešām neesmu ierosinājis dzēst vai aizstāt rakstu VI ar DI saturu. Mans mērķis bija pārvietot lapu ar vecāko nosaukumu un atstāt to kā pāradresāciju, jo "datorspēļu izstrādātāj" mūsdienās ir novecojis apzīmējums. Arī vairākas kategorijas iepriekš ar "Datorspēļu *" nosaukumu jau ir pārdēvētas uz "Videospēļu *". <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 17. Februāris, plkst. 16.43 (EET) :"Pārvietojot un atstājot kā pāradresāciju" vairs nebūs uz ko pāradresēties, VI lapa ar DI pārvietošanu viņas vietā tiks iznīcināta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 17. Februāris, plkst. 17.45 (EET) ::Atvainojos, ja izteicos nepietiekami precīzi. Mans priekšlikums nebija pārvietot DI tā, lai tiktu aizstāta vai iznīcināta lapa VI. Doma bija saglabāt rakstu VI kā galveno un DI atstāt tikai kā pāradresāciju. Svarīgi saglabāt vienu kvalitatīvu rakstu un izvairīties no dublēšanās. <span style="font-weight:bold;font-size:100%;background:-webkit-linear-gradient(330deg, purple, red, orange);-webkit-background-clip:text;-webkit-text-fill-color:transparent;">'''~[[Dalībnieks:Dejelnieks|Dejelnieks]]'''</span> 2026. gada 20. Februāris, plkst. 23.10 (EET) :::T.i. vienkārši izdzēst DI tekstu un nolikt to kā pāradresāciju. Izdarīts. Tiesa, es īsti nesaprotu, kur tagad liksim tās datorspēles, kurās no videospēlēm un pat video nav ne smakas (un uz kurām es esmu pakāsis daudz vairāk savas dzīves laika nekā uz videospēlēm). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 18.22 (EET) == Report concerning ~2026-55713-3 == {{User|~2026-55713-3}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 26. janvāris, plkst. 10.50 (EET) == Report concerning ~2026-60115-7 == {{User|~2026-60115-7}} Long-term abuse. Wikinger <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 09.30 (EET) == Report concerning ~2026-63043-0 == {{User|~2026-63043-0}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.56 (EET) == Report concerning ~2026-72083-8 == {{User|~2026-72083-8}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 2. Februāris, plkst. 11.21 (EET) == Report concerning ~2026-10798-43 == {{User|~2026-10798-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 08.13 (EET) == Report concerning ~2026-10970-27 == {{User|~2026-10970-27}} x-wiki-spam <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 12.36 (EET) == Report concerning ~2026-11289-04 == {{User|~2026-11289-04}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.56 (EET) == Report concerning ~2026-11315-34 == {{User|~2026-11315-34}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.57 (EET) :bro chill it's a prank, why ur so mean broski💔😭 [[Special:Contributions/&#126;2026-11315-34|&#126;2026-11315-34]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11315-34|talk]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.00 (EET) == Report concerning ~2026-11408-82 == {{User|~2026-11408-82}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 13.58 (EET) == Report concerning Pisies33 == {{User|Pisies33}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 17.33 (EET) == Report concerning ~2026-13481-23 == {{User|~2026-13481-23}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.45 (EET) == Report concerning ~2026-13447-43 == {{User|~2026-13447-43}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 2. marts, plkst. 10.48 (EET) == Report concerning ~2026-18125-72 == {{User|~2026-18125-72}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Report concerning ~2026-18110-51 == {{User|~2026-18110-51}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:MinhVN1863|MinhVN1863]] ([[Dalībnieka diskusija:MinhVN1863|diskusija]]) 2026. gada 23. marts, plkst. 11.43 (EET) == Unused interface messages == Please delete the following interface messages, as they are no longer used: * [[MediaWiki:Watchdetails]] * [[MediaWiki:Watcheditlist]] * [[MediaWiki:Wlhideshowown]] See [[:m:Steward requests/Miscellaneous#Deleting unused messages from multiple wikis|this SRM request]] and [[:phab:T234776]]. [[Dalībnieks:NguoiDungKhongDinhDanh|NguoiDungKhongDinhDanh]] ([[Dalībnieka diskusija:NguoiDungKhongDinhDanh|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 02.52 (EET) :{{done}} Done --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 20.02 (EET) == Report concerning ~2026-20334-70 == {{User|~2026-20334-70}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.59 (EEST) :{{User|~2026-20229-76}} [[Dalībnieks:Saroj|Saroj]] ([[Dalībnieka diskusija:Saroj|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 10.02 (EEST) == Report concerning ~2026-21989-89 == {{User|~2026-21989-89}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 11.43 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-04-14) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 21.00 (EEST) == Report concerning ~2026-23798-08 == {{User|~2026-23798-08}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 18. aprīlis, plkst. 11.44 (EEST) == Report concerning ~2026-24190-73 == {{User|~2026-24190-73}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 10.46 (EEST) == Report concerning ~2026-24305-12 == {{User|~2026-24305-12}} Vandalism. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 13.38 (EEST) == Report concerning Dont Talk marko == {{User|Dont Talk marko}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.06 (EEST) :Fake News [[Dalībnieks:Dont Talk marko|Dont Talk marko]] ([[Dalībnieka diskusija:Dont Talk marko|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 14.07 (EEST) == Report concerning ~2026-24793-87 == {{User|~2026-24793-87}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 10.13 (EEST) == Report concerning ~2026-25724-39 == {{User|~2026-25724-39}} Vandalism. Possibly worth protecting the article. Sorry for posting in English. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Lp0 on fire|Lp0 on fire]] ([[Dalībnieka diskusija:Lp0 on fire|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.15 (EEST) == Report concerning ~2026-25588-97 == {{User|~2026-25588-97}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 12.39 (EEST) == Report concerning ~2026-26123-62 == {{User|~2026-26123-62}} Vandalism. Please check IP, four vandalizing tempaccs in a row. <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-29931-95 == {{User|~2026-29931-95}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 18. maijs, plkst. 12.38 (EEST) == Report concerning ~2026-28958-00 == {{User|~2026-28958-00}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 20. maijs, plkst. 13.01 (EEST) == Report concerning ~2026-30429-54 == {{User|~2026-30429-54}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-30430-44 == {{User|~2026-30430-44}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]] ([[Dalībnieka diskusija:Der-Wir-Ing|diskusija]]) 2026. gada 21. maijs, plkst. 13.14 (EEST) == Report concerning ~2026-31465-84 == {{User|~2026-31465-84}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 23.55 (EEST) == Pārvietošanas pieprasījums (28.05.2026.) == Lūdzu pārvietot [[Dzirciema iela]] → Dzirciema iela (Rīga), jo '''Dzirciema iela''' jābūt nozīmju atdalīšanas lapa (pašlaik ir arī Dzirciema iela [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]). — Cieņā, [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 28. maijs, plkst. 17.03 (EEST) :darīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 29. maijs, plkst. 06.37 (EEST) == Report concerning Black men are hot == {{User|Black men are hot}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 1. jūnijs, plkst. 01.27 (EEST) == {{lietotājs|MargaritaPLV}} — pašpārbaudīto dalībnieku grupa == Lūdzu pievienot mani pašpārbaudīto dalībnieku grupai. Pārsvarā veicu, avotos balstītus labojumus par Latvijas tēmām un cenšos ievērot neitralitāti, pārbaudāmību un vikikoda noformējumu. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 09.59 (EEST) :devums atzīstams un kvalitatīvs. prieks, ka mums nāk klāt šādi vērtīgi vikipēdijas satura veidotāji! bet kādēļ tev ir būtiski iegūt šo statusu? ko neizdodas izdarīt Vikipēdijā tādēļ, ka neesi "pašpārbaudīto dalībnieku" skaitā? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 15.19 (EEST) ::Paldies par labajiem vārdiem! Nekas būtisks man šobrīd netraucē, un varu mierīgi turpināt labot arī bez šī statusa. Pieteicos, jo saprotu šo statusu vairāk kā tehnisku atzīmi. Cik saprotu, tas nedod nekādas jaunas tiesības, bet tikai automātiski atzīmē paša dalībnieka labojumus kā pārbaudītus.Tā kā pārsvarā veicu avotos balstītus labojumus un reizēm veidoju vai papildinu rakstus par Latvijas tēmām, man šķita, ka tas varētu nedaudz samazināt citiem pārbaudāmo labojumu apjomu. Ja uzskatāt, ka šobrīd tas nav nepieciešams, pilnībā saprotu un turpināšu strādāt kā līdz šim. [[Dalībnieks:MargaritaPLV|MargaritaPLV]] ([[Dalībnieka diskusija:MargaritaPLV|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.03 (EEST) :::Es, piemēram, arī tāpat sen jau vairs nepārskatu jūsu labojumus, pie gribēšanas vienmēr jau var kaut kam piekasīties (piemēram, [[Sun Finance]] ne visur kursīvs angliskajos nosaukumos, noslinkots salikt iekšsaites), bet nekā tik būtiska, lai būtu jāmaisās pa kājām cilvēkam, kurš kaut ko jēdzīgu dara. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.22 (EEST) :::šķiet pasen neesam šo sarakstu atjaunojuši. gan jau kāds, kas bija tai procesā iesaistīts, pieslēgsies un nokomentēs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST) ::::Vai tad mums šim nolūkam ir kāds īpašs atjaunojams saraksts? Manuprāt, līdz šim jebkurš administrators, kas pamanīja pietiekami jēdzīgu devumu, varēja ielikt autoru kā pašpārbaudīto, lai mazāk tās sarkanās izsaukuma zīmes pēdējās izmaiņās būtu. Un tāpat katrs administrators, kas pamanīja pārāk nelāgas pašpārbaudītā darbības, varēja šo statusu noņemt (es gan tādu gadījumu praksē neatceros). Šaubu gadījumos, protams, var arī padiskutēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 19.19 (EEST) :::::nu re, tiešām (vēl) kāds zinošāks pieslēdzās ;) es laikam nevienu neesmu iekļāvis attiecīgajā grupā... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::Gadījumā nav dažreiz jāpaseko atsevišķu esošo pašpārbaudīto rakstu kvalitātei? Tie daudzie bez atsauču LLM spama raksti, manuprāt, bik pa traku. Ja cilvēks nesaprot, varbūt uz laiku noņemt statusu? :::::Cieņā, zarna98 :::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.45 (EEST) ::::::Tad dariet to, ja jums tik acīmredzami nav ko darīt. Mums pārējiem ir. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 03.57 (EEST) :::::::Nu tad preventīvi jābano ja cilvēks nav iemācījies veidot normālus rakstus :::::::Cieņā, zarna98 :::::::[[Special:Contributions/&#126;2026-35184-83|&#126;2026-35184-83]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35184-83|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 13.56 (EEST) ::::::::Jūs nesaprotat, kā un kāpēc Vikipēdija darbojas. Preventīvi banojami pēc noteikumiem esat tādi kā jūs, kas nedod un netaisās dot projektam neko derīgu. Jūsu acīmredzami personiskais ienaidnieks, atšķirībā no jums, ir projektam lietderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 16.31 (EEST) == {{lietotājs|MarsausTheBusMaster}} — iespējams vandālisms == Nevaru atrast nekādu pamatojumu šā dalibnieka devumam. Izskatās kā apzināta maldināšana un, manuprāt, prasa ne tikai pilnīgu atcelšanu, bet arī beztermiņa bloķēšanu. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 22.53 (EEST) :Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Special:Contributions/&#126;2026-35005-08|&#126;2026-35005-08]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35005-08|talk]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.15 (EEST) ::Atvainojiet, es pievienoju vēsturiskus datus. Turpmāk tos ievietošu vēstures sadaļā. [[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] ([[Dalībnieka diskusija:MarsausTheBusMaster|diskusija]]) 2026. gada 15. jūnijs, plkst. 23.21 (EEST) :::Beidz maldināt cilvēkus @ :::[[Dalībnieks:MarsausTheBusMaster|MarsausTheBusMaster]] :::Cieņā, zarna98 :::[[Special:Contributions/&#126;2026-35136-88|&#126;2026-35136-88]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-35136-88|talk]]) 2026. gada 16. jūnijs, plkst. 01.47 (EEST) == Report concerning ~2026-37613-93 == {{User|~2026-37613-93}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 1. jūlijs, plkst. 22.16 (EEST) == Report concerning ~2026-39174-07 == {{User|~2026-39174-07}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 10. jūlijs, plkst. 22.43 (EEST) == Report concerning GoGangDong == {{User|GoGangDong}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Sakurase|Sakurase]] ([[Dalībnieka diskusija:Sakurase|diskusija]]) 2026. gada 12. jūlijs, plkst. 15.59 (EEST) == Report concerning ~2026-44153-11 == {{User|~2026-44153-11}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.31 (EEST) :{{done}}--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 19.40 (EEST) == Report concerning ~2026-44454-09 == {{User|~2026-44454-09}} Long-term abuse. Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.00 (EEST) :† [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. augusts, plkst. 17.11 (EEST) == Nav faktu rītdienai (2026-08-16) == {{ping|Biafra|Edgars2007|Papuass|ScAvenger}} lapā "[[Veidne:Vai tu zināji/Sagatave]]" nav pievienoti fakti rītdienai! Lūdzu pievienojiet. --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 15. augusts, plkst. 21.00 (EEST) == Lūgums izvērtēt avotus un neētisku komunikāciju rakstā Agris Krūms⁠ == Labdien! Lūdzu neitrālu administratoru palīdzību raksta "Agris Krūms" sakārtošanā: 1. Rakstam ir atrasts un pievienots neatkarīgs nacionālās preses arhīva avots no LNB (Neatkarīgā Rīta Avīze, 1997. gada 19. aprīlis, raksts „Atiet vilciens uz Valku...”, autors Sandris Vanzovičs) par debijas albuma "Septiņi dālderi" izdošanu un mūzikas darbību. 2. Vēršoties pie lietotāja Egilus ar lūgumu izvērtēt šo avotu un noņemt nozīmīguma veidni, saņēmu neētisku atbildi bez paša avota izvērtēšanas ("piegānīta ar MI spamu"). <nowiki>Lūdzu palīdzēt oficiāli noformēt šo preses atsauci rakstā un noņemt nepamatoto nozīmīguma veidni. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.02 (EEST) :Interesentiem: [[Agris Krūms]], [[Diskusija:Agris Krūms]]. Nekādas izmaiņas pēdējā mēneša laikā abās lapās nav veiktas, pēdējo izmaiņu rakstā veicis neitrāls administrators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.41 (EEST) ::Avots ir atrodams LNB periodikas arhīvā: Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 91 (19.04.1997), raksts "Atiet vilciens uz Valku...", autors Sandris Vanzovičs par debijas albumu "Septiņi dālderi". ::<nowiki>Lai neradītu interešu konfliktu un neveiktu pašrocīgus labojumus, lūdzu kādu no administratoriem palīdzēt pievienot šo atsauci rakstam un izvērtēt nozīmīgumu. Paldies! ~~~~</nowiki> [[Dalībnieks:Agris Krūms|Agris Krūms]] ([[Dalībnieka diskusija:Agris Krūms|diskusija]]) 2026. gada 31. augusts, plkst. 15.43 (EEST) == Report concerning ~2026-48508-85 == {{User|~2026-48508-85}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Quinlan83|Quinlan83]] ([[Dalībnieka diskusija:Quinlan83|diskusija]]) 2026. gada 7. septembris, plkst. 13.07 (EEST) == Report concerning ~2026-48853-67 == {{User|~2026-48853-67}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 10. septembris, plkst. 21.59 (EEST) == Report concerning ~2026-49649-08 == {{User|~2026-49649-08}} Long-term abuse. Please check IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 09.47 (EEST) :See also {{User|~2026-49717-61}} [[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.47 (EEST) == Report concerning ~2026-49714-49 == {{User|~2026-49714-49}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 14. septembris, plkst. 10.52 (EEST) == Report concerning ~2026-50302-83 == {{User|~2026-50302-83}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning Munyak539 == {{User|Munyak539}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 17. septembris, plkst. 01.00 (EEST) == Report concerning ~2026-51290-55 == {{User|~2026-51290-55}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.01 (EEST) == Report concerning ~2026-51354-50 == {{User|~2026-51354-50}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Làm Việc Thiện|Làm Việc Thiện]] ([[Dalībnieka diskusija:Làm Việc Thiện|diskusija]]) 2026. gada 24. septembris, plkst. 10.04 (EEST) == Report concerning ~2026-50356-14 == {{User|~2026-50356-14}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Àncilu|Àncilu]] ([[Dalībnieka diskusija:Àncilu|diskusija]]) 2026. gada 25. septembris, plkst. 13.26 (EEST) == Report concerning ~2026-51960-75 == {{User|~2026-51960-75}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 28. septembris, plkst. 12.13 (EEST) == Report concerning Aluejhdgiyadhgkas == {{User|Aluejhdgiyadhgkas}} Vandalism <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 29. septembris, plkst. 11.45 (EEST) == Report concerning ~2026-53263-88 == {{User|~2026-53263-88}} Vandalism. Long-term abuse <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Morkoz|Morkoz]] ([[Dalībnieka diskusija:Morkoz|diskusija]]) 2026. gada 2. oktobris, plkst. 19.55 (EEST) == Report concerning ~2026-53859-92 == {{User|~2026-53859-92}} Spam / spambot <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:Icodense|Icodense]] ([[Dalībnieka diskusija:Icodense|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 00.27 (EEST) == Report concerning ~2026-54056-41 == {{User|~2026-54056-41}} Long-term abuse. Please check IP, repeatedly blocked temporary accounts <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 10.06 (EEST) == Report concerning ~2026-54169-76 == {{User|~2026-54169-76}} Long-term abuse. Please check and block IP <small>[[:m:Special:MyLanguage/User:TenWhile6/XReport|XReport]]</small> --[[Dalībnieks:NDG|NDG]] ([[Dalībnieka diskusija:NDG|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.13 (EEST) ntlgoqgp7w9siofm3g70fo8g7xxzgmx 0 304074 4533175 4423934 2026-10-08T08:21:50Z Cirtnis 56341 /* Stāsti un romāni */ 4533175 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Aivars Kļavis | attēls = Aivars Kļavis 2012.JPG | dz_gads = 1953 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads|Skultes pagasts}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = prozaiķis, žurnālists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = [[1975]]—pašlaik | alma_mater = [[Latvijas Valsts Universitāte]] | dzimums = }} '''Aivars Kļavis''' (dzimis 1953. gada 17. jūlijā) ir [[Latvieši|latviešu]] rakstnieks un žurnālists, [[Avots (žurnāls)|žurnāla „Avots”]] galvenais redaktors. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1953. gadā Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījās Rīgas 27. astoņgadīgajā skolā (1960–1968) un [[Rīgas 2. vidusskola|Rīgas 2. vidusskolā]] (1969–1971), viņa pirmās publikācijas bija laikrakstā „[[Padomju Jaunatne]]” (1970), žurnālā „Draugs” un laikrakstā „[[Literatūra un māksla]]” (1971). [[Padomju armija]]s dienesta laikā Baltkrievijā sāka rakstīt stāstus, kas vēlāk kalpoja par pamatu grāmatai ”Kafejnīcās zagtas karotītes”. Pēc atgriešanās Rīgā Aivars Kļavis neilgu laiku strādāja par apgaismotāju [[Latvijas Televīzija]]s centrā, pēc tam par [[Liesma (žurnāls)|žurnāla „Liesma”]] nodaļas redaktoru (1975—1977), par [[Latvijas Rakstnieku savienība|Rakstnieku savienības]] Literatūras propagandas biroja direktoru (1978—1980). 1981. gadā viņš pabeidza studijas [[Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte]]s Žurnālistikas nodaļā, bet no 1980. līdz 1985. gadam strādāja par žurnāla „Liesma” atbildīgo sekretāru. 1986. gada decembrī Aivars Kļavis kļuva par literārā [[Avots (žurnāls)|žurnāla „Avots”]] galveno redaktoru.<ref>[https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikmeta-krustpunkta/aivars-klavis-runajot-par-eiropu-sobrid-es-redzu-paraleles-ar-ro.a218100/ Aivars Kļavis: Runājot par Eiropu šobrīd, es redzu paralēles ar Romas impērijas sabrukumu] lr1.lsm.lv 28.02.2026</ref> Viņš sapulcēja tā nākamos darbiniekus, izveidoja redakciju un pašu žurnālu. Šāda galvenā redaktora patstāvība padomju laikā bija netipiska. Tikai pateicoties Gorbačova [[pārkārtošanās]] politikai, kas vēstīja par daudz nopietnākām pārmaiņām bijušajā PSRS, redakcija pati varēja noteikt žurnāla saturu, kaut gan formāli tai vajadzēja rēķināties ar izdevējiem — [[Latvijas ĻKJS]] Centrālo komiteju un [[Latvijas PSR Rakstnieku savienība|Latvijas PSR Rakstnieku savienību]]. Pirmais žurnāla numurs iznāca 1987. gada janvārī 100 000 eksemplāru tirāžā. 1989. gada beigās „Avota” kopējā mēneša tirāža sasniedza pat 147 000 eksemplārus. [[Trešā Atmoda|Atmodas]] laiks lika mainīties arī pašam žurnālam, par ko redakcijā bija diametrāli pretēji viedokļi. Daļa no pirmajiem darbiniekiem redakciju jau bija pametuši un 1992. gadā no tā aizgāja arī Aivars Kļavis. Drīz pēc tam žurnāls beidza pastāvēt. 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Skultes pagasts|Skultes pagastā]].<ref>[https://www.literatura.lv/personas/aivars-klavis literatura.lv]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Aivars Kļavis bija laikraksta „Kriminālvēstnesis” līdzīpašnieks (1992–1995), viens no tā izdevējiem un redaktoriem, pēc tam BO Valsts SIA „Likuma Vārdā” direktors un vienlaikus tā izdoto preses izdevumu galvenais redaktors (1995—2003). 2003. gadā viņš sāka strādāt par VSIA ”Latvijas Vēstnesis” izdotā laikraksta [[Latvijas Vēstnesis|“Latvijas Vēstnesis”]] galvenā redaktora vietnieku un atbildīgo redaktoru, bet no 2005. — 2006. par “Latvijas Vēstnesis Plus” galveno redaktoru. Pēc aiziešanas no šī amata gadu nostrādāja par žurnāla ”Kapitāls” atbildīgo redaktoru, bet 2007. gadā pilnībā pievērsās rakstīšanai. == Bibliogrāfija == === Stāsti un romāni === * ''Kafejnīcās zagtas karotītes.'' Liesma, 1976. * ''Apmācies, gaidāms lietus''. Liesma, 1980. * ''Satikšanās spogulī.'' Liesma, 1984. * ''Es saucu, lai atsauktos.'' Liesma, 1988. * ''Mans nams.'' Liesma, 1989. * ''Patvērums ilūzijām.'' Daugava, 2000. * Romānu cikls ''Viņpus vārtiem:'' *# ''Adiamindes āksts.'' Nordik, 2005. *# ''Rīgas kuprītis.'' Nordik, 2007. *# ''Piesmietais karavīrs.'' Nordik, 2009. *# ''Ceļojošā cirka gūstekņi.'' Zvaigzne ABC, 2012. * ''11 stāsti par vīriešiem.'' Zvaigzne ABC, 2014. * ''Likvidētie autobusi.'' Zvaigzne ABC, 2016. * ''Bēres ar priekšapmaksu.'' Zvaigzne ABC, 2020. * ''Avota laiks.'' Zvaigzne ABC, 2021. * Cikls ''Mana literatūras noslēpumu enciklopēdija:'' *# ''Par to, kā radās rakstniecība un kāds tai sakars ar Jūlija Cēzara nogalināšanu.'' Zvaigzne ABC, 2023. *# ''Bruņinieku, daiļo dāmu, noslēpumaino mūku un pazudušo dzejnieku laiks.'' Zvaigzne ABC, 2023. *# ''Dantes elle, Bokačo erotika, Makjavelli politika un Rablē joki jeb vienā vārdā — Renesanse.'' Zvaigzne ABC, 2023. *# ''Bruņinieks kartona bruņucepurē, pazudušais Šekspīra galvaskauss un baroka literatūras dīvainības.'' Zvaigzne ABC, 2024. *# ''No kungiem parūkās un dāmām maskās līdz Robinsonam Kruzo uz vientuļas salas.'' Zvaigzne ABC, 2024. *# ''Slepenais aģents, kas rakstīja komēdijas, jaunā Vertera ciešanas un revolūcijas laika neesošā literatūra.'' Zvaigzne ABC, 2025. *# ''Romantisms — ļauns murgs vai skaists sapnis, ko nav iespējams aizmirst.'' Zvaigzne ABC, 2025. *# ''Kā tapa latviešu literatūra, ar ko naturālisms atšķiras no reālisma, un 19. gadsimta nolādētie dzejnieki.'' Zvaigzne ABC, 2026. *# ''No nezināmā dadaisma, Kafkas, Džoisa, Orvela līdz sociālistiskajam reālismam un postmodernismam.'' Zvaigzne ABC, 2026. === Aprakstu grāmatas un publicistika === * ''Ir ieslēgts laiks.'' Liesma, 1977. * ''Tu, jūs un pārējie.'' Liesma, 1982. * ''Kur kritīs ābols?'' Liesma, 1985. === Bērnu grāmatas === * ''Kas tevi sargā.'' Likuma Vārdā, 2003. * ''Sargā sevi pats.'' Likuma Vārdā, 2003. * ''Ringla no suņu zvaigznāja.'' Zvaigzne ABC, 2015. * ''Melnais akmens.'' Zvaigzne ABC, 2018. * ''Bēgšana No Čūsku Valstības.'' Zvaigzne ABC, 2018. * ''Asinis uz dzintara.'' Zvaigzne ABC, 2018. === Kopdarbi === * Teksts policijas ģenerāla A. Blonska memuāriem: ''No ierindnieka līdz ģenerālim.'' Likuma Vārdā, 2000. * Scenārija līdzautors 2008. gada filmai ''Vienīgā fotogrāfija'' * Redaktors un vairāku nodaļu autors grāmatai: ''Nekustamais īpašums Latvijā 1991. — 2012.'' Latio, 2013. * Latvijas ceļu būves vēstures grāmata kopā ar fotogrāfu Imantu Prēdeli: ''Ceļos nelokāmi.'' P.A.C.1, 2013. == Balvas == * ''AKKA/LAA [[Autortiesību bezgalības balva]]'' par filmas ''Vienīgā fotogrāfija'' scenāriju. (Kopā ar Brigitu Eglīti un Valdi Eglīti), 2010. * ''[[Baltijas Asamblejas Balva literatūrā|Baltijas Asamblejas balva]]'' par romānu ciklu ''Viņpus vārtiem'', 2012. * ''[[Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvas]]'' 2012. specbalva par romānu ciklu ''Viņpus vārtiem'', 2012. * Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā par romānu triloģiju ''Ceļš uz nezināmo zemi'', 2019. * Starptautiskās bērnu literatūras asociācijas iBbY diploms par grāmatu ''Melnais akmens'', 2021. * Triju Zvaigžņu ordenis. Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku, 2022. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kļavis, Aivars}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas bērnu literatūras rakstnieki]] tsll0b5z6zrtkrinkm9xftsy4m4ep39 0 309600 4533137 4468430 2026-10-08T04:50:04Z ZANDMANIS 91184 4533137 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums =Francijas hokeja līga<br /><small>''Ligue Magnus''</small> | aktuāla_sezona = 2026.—27. gada Francijas hokeja līgas sezona | logo = Ligue_Magnus_2013_logo.png | pikseļi =200px | apraksts = | sports =[[Hokejs]] | dibin =1906<ref>{{Cite web|url=https://www.hockeyarchives.info/France1907.htm|title=Championnat de France de hockey sur glace 1906/07|website=www.hockeyarchives.info|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2021|10|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211006074621/http://hockeyarchives.info/France1907.htm}}</ref> | moto = | komandas =12 | valsts =[[Francija]] | čempions =''[[Bordo "Boxers"]]'' (1) | mlapa = {{URL|http://www.liguemagnus.com}} }} '''Francijas hokeja līga''' (''Ligue Magnus'') ir [[Francija]]s [[hokejs|hokeja]] čempionāts. Tas ir izveidots [[1906. gads|1906. gadā]], līgā pašlaik spēlē 12 komandas. Visvairāk, 30 reizes, ir uzvarējusi [[HK Šamonī]]. Līga nosaukta par godu [[IIHF]] dibinātājam [[Luijs Magnuss|Luijam Magnusam]]. == Čempioni == [[File:2010 Ligue Magnus Final - 001.jpg|thumb|Līgas uzvarētāju kauss]] * 2026.—27. — * 2025.—26. — [[Bordo "Boxers"]] * 2024.—25. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2023.—24. — [[Ruānas "Dragons"]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/16042024-vigneram_un_ruanai_tresais_zelts_cetros_g|title=Vīgneram un Ruānai trešais zelts četros gados, Sotniekam pirmais tituls kopš 2010. gada|date=2024. gada 16. apr.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * 2022.—23. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2021.—22. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2020.—21. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2019.—20. — ''netika noskaidrota'' * 2018.—19. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2017.—18. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2016.—17. — ''[[Rapaces de Gap]]'' * 2015.—16. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2014.—15. — ''[[Rapaces de Gap]]'' * 2013.—14. — ''[[Diables Rouges de Briançon]]'' * 2012.—13. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2011.—12. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2010.—11. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2009.—10. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2008.—09. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2007.—08. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2006.—07. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' * 2005.—06. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2004.—05. — ''[[Scorpions de Mulhouse]]'' * 2003.—04. — ''[[Gothiques d'Amiens]]'' * 2002.—03. — [[Ruānas "Dragons"]] * 2001.—02. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]'' * 2000.—01. — [[Ruānas "Dragons"]] * 1999.—00. — ''[[Flammes Bleues de Reims]]'' * 1998.—99. — ''[[Gothiques d'Amiens]]'' * 1997.—98. — ''[[Brûleurs de loups de Grenoble]]'' == Komandu izcīnītie tituli == {| class="wikitable" ! Vieta !! Komanda !! Uzvaras !! Uzvaras sezona |- | 1 || [[Chamonix HC]] || 30 || 1923, 1925, 1926, 1927, 1929, 1930, 1931, 1939, 1942, 1944, 1946, 1949, 1952, 1954, 1955, 1958, 1959, 1961, 1963, 1964, 1965, 1966, 1967, 1968, 1970, 1971, 1972, 1973, 1976, 1979 |- | 2 || [[Ruānas "Dragons"]] || 18 || 1990, 1992, 1993, 1994, 1995, 2001, 2003, 2006, 2008, 2010, 2011, 2012, 2013, 2016, 2018, 2021, 2023, 2024 |- | 3 || [[Brûleurs de loups de Grenoble]] || 9 || 1981, 1982, 1991, 1998, 2007, 2009, 2019, 2022, 2025 |- | 4 || [[Club des Patineurs de Paris]] || 7 || 1908, 1912, 1913, 1914, 1920, 1921, 1922 |- | 5 || [[Sporting Hockey Club Saint Gervais|Saint-Gervais]] || 6 || 1969, 1974, 1975, 1983, 1985, 1986 |- | 6 || [[Français Volants|Français Volants Paris]] || 4 || 1936, 1937, 1938, 1989 |- | 7 || [[Rapaces de Gap|Gap]] || 4 || 1977, 1978, 2015, 2017 |- | 8 || [[Stade Français (hokejs)|Stade Français Paris]] || 4 || 1932, 1933, 1934, 1935 |- | 9 || [[Athletic Club de Boulogne-Billancourt (hokejs)|AC Boulogne-Billancourt]] || 3 || 1957, 1960, 1962 |- | 10 || [[Brest Albatros Hockey|Brest]] || 2 || 1996, 1997 |- | &nbsp; || [[Yétis du Mont-Blanc|Mont-Blanc]] || 2 || 1987, 1988 |- | &nbsp; || [[Racing Club de France (ice hockey)|Racing Club de Paris]] || 2 || 1950, 1951 |- | &nbsp; || [[Hockey Club de Reims|Reims HC]] || 2 || 2000, 2002 |- | &nbsp; || [[Gothiques d'Amiens|Amiens Somme]] || 2 || 1999, 2004 |- | 15 || [[Club des Sports de Megève|Megève]] || 1 || 1984 |- | &nbsp; || [[Club des Patineurs Lyonnais|CP Lyon]] || 1 || 1956 |- | &nbsp; || [[SC Lyon (ice hockey)|SC Lyon]] || 1 || 1907 |- | &nbsp; || [[Diables Noirs de Tours|ASG Tours]] || 1 || 1980 |- | &nbsp; || [[Paris Université Club (ice hockey)|Paris Université Club]] || 1 || 1953 |- | &nbsp; || [[Scorpions de Mulhouse (1997–2005)|Hockey Club de Mulhouse]] || 1 || 2005 |- | &nbsp; || [[Diables Rouges de Briançon|Briançon]] || 1 || 2014 |- | &nbsp; || [[Bordo "Boxers"]] || 1 || 2026 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.liguemagnus.com Līgas oficiālā mājaslapa] * [http://eliteprospects.com/league_home.php?leagueid=67 Līgas eliteprospects.com lapa] [[Kategorija:Hokeja līgas]] [[Kategorija:Hokejs Francijā]] g3ngzoq6j70lonnkw8jvb4dlnu80vlz 0 328790 4532913 2663897 2026-10-07T14:49:51Z ~2026-54010-31 151543 4532913 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | dzimta_lv = Degu dzimta | attēls = [[Attēls:Isla_Mocha_2.jpg|thumb]] | kārta = Rodentia | dzimta = Octodontidae | klase = Mammaila | klase_lv = Zīdītāji | kārta_lv = Grauzēji | suga = Octodon pacificus | suga_lv = Klusā okeāna degu | tips = | tips_lv = | valsts = Animala | valsts_lv = Dzīvnieki | ģints = Octodon | ģints_lv = Degu ģints | kategorijas = | binomial = Octodon pacificus }} '''Klusā okeāna degu''' (''Octodon pacificus'') ir [[grauzējs]], kas dzīvo [[Čīle|Čīlē]] tāpat kā citi [[degu]]. Tas ir [[endēms]] [[Čīle]]i un tā tuvs radinieks ir [[degu]]. Klusā okeāna degu ir aktīvi dienā.<ref>{{Citation| last=Ocampo-Garcés| first=A.| last2=Mena| first2=W.| last3=Hernández| first3=F.| last4=Cortés| first4=N.| last5=Palacios| first5=A.G.| year=2006| title=Circadian chronotypes among wild-captured west Andean octodontids| journal=Biol Res.| volume=39| pages=209–220.| doi=10.4067/s0716-97602006000200003}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} hze0mxn5dtczxidod2djzm2klwb1vol 4532922 4532913 2026-10-07T15:15:59Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54010-31|~2026-54010-31]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 2663897 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | dzimta_lv = Degu dzimta | attēls = | kārta = Rodentia | dzimta = Octodontidae | klase = Mammaila | klase_lv = Zīdītāji | kārta_lv = Grauzēji | suga = Octodon pacificus | suga_lv = Klusā okeāna degu | tips = | tips_lv = | valsts = Animala | valsts_lv = Dzīvnieki | ģints = Octodon | ģints_lv = Degu ģints | kategorijas = | binomial = Octodon pacificus }} '''Klusā okeāna degu''' (''Octodon pacificus'') ir [[grauzējs]], kas dzīvo [[Čīle|Čīlē]] tāpat kā citi [[degu]]. Tas ir [[endēms]] [[Čīle]]i un tā tuvs radinieks ir [[degu]]. Klusā okeāna degu ir aktīvi dienā.<ref>{{Citation| last=Ocampo-Garcés| first=A.| last2=Mena| first2=W.| last3=Hernández| first3=F.| last4=Cortés| first4=N.| last5=Palacios| first5=A.G.| year=2006| title=Circadian chronotypes among wild-captured west Andean octodontids| journal=Biol Res.| volume=39| pages=209–220.| doi=10.4067/s0716-97602006000200003}} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{bioloģija-aizmetnis}} {{īss aizmetnis}} q60dsoxixfrcpbdm03yvh7whek4pm9h 0 336864 4532908 3500643 2026-10-07T14:34:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532908 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tomā Peskjē | vārds_orig = ''Thomas Pesquet'' | attēls = Thomas Pesquet, official portrait (1).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Peskjē 2016. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 27 | dz_vieta = [[Ruāna]], {{FRA}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{FRA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = ''[[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]]'' [[kosmonauts|astronauts]] | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 396 d 11 h 34 min | kos_iesaukums = 2009. gads | kos_misija = 1. [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]], [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]]<br />3. [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]], [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]] | kos_kuģi = ''[[Sojuz MS-03]]'', ''[[SpaceX Crew-2]]'' }} {{Inženiera infodaļa | inž_nosauk = | nozare = kosmisko sistēmu inženierija | darba_vietas = | izglītība = ''École nationale supérieure de l'aéronautique et de l'espace'' | projekti = | izgudrojumi = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = }} }} '''Tomā Gotjē Peskjē''' (''Thomas Gautier Pesquet'', dzimis {{dat|1978|2|27}}) ir [[Francija]]s inženieris, [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[kosmonauts]]. 2001. gadā Tomā Peskjē ieguva bakalaura grādu augstskolā ''École nationale supérieure de l'aéronautique et de l'espace'' kosmisko sistēmu un kosmisko aparātu mehānikas specialitātē. 2001. gada oktobrī viņš sāka darbu Spānijas uzņēmumā ''[[GMV Innovating Solutions|GMV]]'' kā Zemes tālizpētes kosmisko aparātu dinamikas inženieris. 2002. gadā pārgāja darbā uz [[Francijas kosmosa aģentūra|Francijas kosmosa aģentūru]]. No 2004. līdz 2006. gadam Peskjē studēja ''[[Air France]]'' lidotāju skolā. Pēc tam strādāja ''Air France'' par ''[[Airbus-320]]'' pilotu instruktoru. 2009. gada 20. maijā Tomā Peskjē tika uzņemts Eiropas Kosmosa aģentūras astronautu vienībā. 2014. gada 17. martā paziņots, ka Tomā Peskjē iekļauts [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]] / [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]] ekspedīcijas pamatsastāvā. 2015. gada septembrī bija kosmosa kuģa ''[[Sojuz TMA-18M]]'' apkalpes lidojuma inženiera dublieris. Pirmo lidojumu kosmosā Tomā Peskjē sāka 2016. gada novembrī, ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-03]]'' sodoties uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]]. Viņš bija [[SKS 50. ekspedīcija|50]]. un [[SKS 51. ekspedīcija|51.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris. 2017. gada jūnijā Peskjē atgriezās uz zemes. Trešais Peskjē lidojums kosmosā sākās 2021. gada 23. aprīlī ar kosmosa kuģi ''[[SpaceX Crew-2]]''. Viņš bija SKS [[SKS 65. ekspedīcija|65.]] ekspedīcijas lidojuma inženieris un komandieris un [[SKS 66. ekspedīcija|66.]] ekspedīcijas komandieris. 2021. gada 9. novembrī viņš atgriezās uz Zemes. Kosmisko lidojumu kopsavilkums: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starta datums ! Nolaišanās datums ! Apkalpes biedri ! Amats ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz MS-03]]'' | {{dat|2016|11|17|SK}} | {{dat|2017|6|2|SK}} | [[Oļegs Novickis]]<br />[[Pegija Vitsone]] | Lidojuma inženieris | 196 d 17 h 49 min | [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]], [[SKS 51. ekspedīcija|SKS-51]] |- | ''[[SpaceX Crew-2]]'' | {{dat|2021|4|23|SK}} | {{dat|2021|11|9|SK}} | [[Šeins Kimbro]]<br />[[Ketrina Megana Makartūra]]<br />[[Akihiko Hošide]] | Misijas speciālists | 199 d 17 h 28 min | [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]], [[SKS 66. ekspedīcija|SKS-66]] |} == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | [[SKS 50. ekspedīcija|SKS-50]] ''EVA-2'' | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Šeins Kimbro]]<br />Tomā Peskjē | {{dat|2017|1|3|SK}} 11:22 | 17:20 | 5 h 58 min | Stacijas elektroenerģijas kanālam ''1A'' nomainīti akumulatori. ''Mobile Transporter Relay Assembly'' uzstādīta jauna kamera. Peskjē uz ''[[Canadarm-2]]'' nomainīja ''Worksite Interface Adapter'' un uzņēma fermas ''Z1'' un ''S0'' attēlus; Kimbro ''[[Destiny (SKS)|Destiny]]'' noņēma 2 rokturus. Pēc tam viņš paņēma pārklājus un pārvietoja tos uz ''[[Tranquility (SKS)|Tranquility]]'' moduli, kur vēlāk tiks noņemts ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-3]]'' un pārvietots uz citurieni, bet atklātais saslēgšanās mehānisms būs jānosedz. |- | SKS-50 ''EVA-3'' | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Šeins Kimbro]]<br />Tomā Peskjē | {{dat|2017|3|24|SK}} 11:24 | 17:58 | 6 h 34 min | Kimbro ''External Control Zone 2'' nomainīja multipleksora demultipleksora bloku un sagatavoja ''[[Pressurized Mating Adapter|PMA-3]]'' tā pārvietošanas operācijai. Peskjē inspicēja radiatora vārsta moduli, vai tur nav amonjaka noplūdes; pēc tam iezieda ''[[Dextre]]'' manipulatora mehānismu. Kimbro nomainīja divas kameras uz ''[[Kibo (SKS)|Kibo]]'' moduļa un lukturi ''CETA'' ratiņiem. |- | [[SKS 65. ekspedīcija|SKS-65]] | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Šeins Kimbro]]<br />Tomā Peskjē | {{dat|2021|6|16|SK}} 12:21 | 19:26 | 7 h 15 min | Saules bateriju ''IROSA'' paneļa uzstādīšanas mēģinājums uz fermas ''P6'' elektroapgādes sistēmas kanālam ''2B''. Trešajā stundā kosmonauti zaudēja kādu laiku, jo radās problēmas ar Kimbro skafandru. ''IROSA'' tika noņemts no palaišanas paketes un piestiprināts atbalsta kronšteinam pie ''2B'' masta pamatnes. Viņi nespēja atlocīt paneļa cilindra abas puses, jo traucāja struktūra montāžas vietā. Pēc situācijas nofotografēšanas viņi atgriezās slūžu kamerā. |- | SKS-65 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Šeins Kimbro]]<br />Tomā Peskjē | {{dat|2021|6|20|SK}} 11:42 | 18:10 | 6 h 28 min | Saules bateriju ''IROSA'' paneļa ''2B'' uzstādīšanas pabeigšana (atlocīšana un izvēršana) uz fermas ''P6''. |- | SKS-65 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Šeins Kimbro]]<br />Tomā Peskjē | {{dat|2021|6|25|SK}} 11:52 | 18:37 | 6 h 45 min | Saules bateriju ''IROSA'' paneļa ''4B'' uzstādīšana uz fermas ''P6''. |- | SKS-65 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Akihiko Hošide]]<br />Tomā Peskjē | {{dat|2021|9|12|SK}} 12:30 | 19:09 | 6 h 54 min | Saules bateriju ''IROSA'' paneļa ''4A'' montāžas balsteņu uzstādīšana uz fermas ''P4''. Uz ''P1'' nomainīta ''FPMU'' iekārta, ko stacijā 2021. gada augustā nogādāka kravas kuģis ''[[NG-16]]''. |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20160625111925/http://thomaspesquet.esa.int/ Astronaut Thomas Pesquet] ESA {{en ikona}} * [http://www.astronaut.ru/as_franc/as_franc_0.htm Тома Готье Песке] astronaut.ru {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Peskjē, Tomā}} [[Kategorija:Francijas kosmonauti]] [[Kategorija:ESA kosmonauti]] b8pwbzsogcr2gculw56w47s0mjij951 10 346867 4532927 4354351 2026-10-07T15:33:22Z Colbertson 108521 4532927 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Ventspils skolas | title = [[Ventspils]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Ģimnāzijas un vidusskolas |list1= * [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola|Tehnoloģiju vidusskola]] * [[Ventspils 4. vidusskola|4. vidusskola]] * [[Ventspils 6. vidusskola|6. vidusskola]] * [[Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola"|Mūzikas vidusskola]] * [[Ventspils Tehnikums]] * [[Ventspils vakara vidusskola|Vakara vidusskola]]^a | group3 = Pamatskolas un sākumskolas | list3 = * [[Ventspils 1. pamatskola|1. pamatskola]] * [[Ventspils 2. pamatskola|2. pamatskola]] * [[Ventspils 3. vidusskola|3. pamatskola]]^a * [[Ventspils Centra sākumskola|Centra sākumskola]] * [[Ventspils Krišjāņa Valdemāra pamatskola|Krišjāņa Valdemāra pamatskola]] * [[Ventspils Pārventas pamatskola|Pārventas pamatskola]]^a | below = * ^a bijusī skola }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Ventspilī]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> gryir960jkwxzagrtmzaohk66gd6635 4532934 4532927 2026-10-07T15:37:14Z Colbertson 108521 4532934 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Ventspils skolas | title = [[Ventspils]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Ģimnāzijas un vidusskolas |list1= * [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|Tehnoloģiju vidusskola]] * [[Ventspils 4. vidusskola|4. vidusskola]] * [[Ventspils 6. vidusskola|6. vidusskola]] * [[Profesionālās izglītības kompetences centrs "Ventspils Mūzikas vidusskola"|Mūzikas vidusskola]] * [[Ventspils Tehnikums]] * [[Ventspils vakara vidusskola|Vakara vidusskola]]^a | group3 = Pamatskolas un sākumskolas | list3 = * [[Ventspils 1. pamatskola|1. pamatskola]] * [[Ventspils 2. pamatskola|2. pamatskola]] * [[Ventspils 3. vidusskola|3. pamatskola]]^a * [[Ventspils Centra sākumskola|Centra sākumskola]] * [[Ventspils Krišjāņa Valdemāra pamatskola|Krišjāņa Valdemāra pamatskola]] * [[Ventspils Pārventas pamatskola|Pārventas pamatskola]]^a | below = * ^a bijusī skola }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Ventspilī]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> 8m8h6yuyv5eew5il9fxb96865rkea60 0 349696 4533155 4389571 2026-10-08T06:40:24Z Martin Macha 2111 92653 /* Uzskaitījums */ 4533155 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Kosova]]s prezidenti''', kopš [[1992]]. gada. == Uzskaitījums == === [[File:Flag of Albania.svg|30px]] [[Kosovas Republika]] (1992 — 2000) === {{legend|Orange|[[Kosovas Demokrātiskā līga]]|border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents (1992 — 2000)''' |- | style="background: Orange| || '''1.''' || [[File:Ibrahim Rugova.jpg|80px]] || '''[[Ibrahims Rugova]]''' <br/>''Ibrahim Rugova'' <br/><small>(1944—2006)</small> || [[1992]]. gada [[25. maijs]] — [[2000]]. gada [[1. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || |} === [[File:Flag of the United Nations.svg|30px]] [[Apvienoto Nāciju Organizācijas pagaidu pārvaldi Kosovā]] (2002 — 2008) === {{legend|Orange|[[Kosovas Demokrātiskā līga]]|border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents (1992 — 2000)''' |- | style="background: Orange| || '''1.''' || [[File:Ibrahim Rugova.jpg|80px]] || '''[[Ibrahims Rugova]]''' <br/>''Ibrahim Rugova'' <br/><small>(1944—2006)</small> || [[2002]]. gada [[4. marts]] — [[2006]]. gada [[21. janvāris]] <small>(miris esot amatā)</small>|| [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || |- | style="background: Orange| || — || [[File:Nexhat Daci1.jpg|80px]] || [[Nedžats Daci]] <br/>''Nexhat Daci'' <br/><small>(1944—2026)</small> || [[2006]]. gada [[21. janvāris]] — [[10. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || |- | style="background: Orange| || '''2.''' || [[File:Fatmir Sejdiu 2009.jpg|80px]] || '''[[Fatmirs Seidiu]]''' <br/>''Fatmir Sejdiu'' <br/><small>(1951)</small> || [[2006]]. gada [[10. februāris]] — [[2008]]. gada [[16. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || |} === [[File:Flag of Kosovo.svg|30px]] [[Kosova]] (2008 — mūsdienas) [[File:Emblem of the Republic of Kosovo.svg|30px]] === {{colbegin|2}} {{legend| Orange| [[Kosovas Demokrātiskā līga]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Red| [[Kosovas Demokrātiskā partija]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Brown| [[Jaunā Kosovas alianse]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00A59C| [[Izaicinu!]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| Darkred| [[Pašnoteikšanās kustība]] | border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents (2008 — mūsdienas)''' |- | style="background: Orange| || '''1.''' || [[File:Fatmir Sejdiu 2009.jpg|80px]] || '''[[Fatmirs Seidiu]]''' <br/>''Fatmir Sejdiu'' <br/><small>(1951)</small> || [[2008]]. gada [[16. februāris]] — [[2010]]. gada [[27. septembris]] || [[Kosovas Demokrātiskā līga]] || |- | style="background: Red| || — || [[File:Jakup Krasniqi1 (cropped).jpg|80px]] || [[Jakups Krasniči]] <br/>''Jakup Krasniqi'' <br/><small>(1951)</small> || [[2010]]. gada [[27. septembris]] — [[2011]]. gada [[22. februāris]] || [[Kosovas Demokrātiskā partija]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: Brown| || '''2.''' || [[File:Pacolli final.jpg|80px]] || '''[[Bahdžets Pacolli]]''' <br/>''Behgjet Pacolli'' <br/><small>(1951)</small> || [[2011]]. gada [[22. februāris]] — [[4. aprīlis]] || [[Jaunā Kosovas alianse]] || |- | style="background: Red| || — || [[File:Jakup Krasniqi1 (cropped).jpg|80px]] || [[Jakups Krasniči]] <br/>''Jakup Krasniqi'' <br/><small>(1951)</small> || [[2011]]. gada [[4. aprīlis]] — [[7. aprīlis]] || [[Kosovas Demokrātiskā partija]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''3.''' ||[[Attēls:Atifete Jahjaga - 2018 (25839518347) (cropped).jpg|none|80x89px]]||'''[[Atifete Jahjaga]]''' <br/>''Atifete Jahjaga'' <br/><small>(1975)</small> || [[2011]]. gada [[7. aprīlis]] — [[2016]]. gada [[7. aprīlis]] || Bez partijas || |- | style="background: #DDDDDD| || '''4.''' || [[File:Hashim Thaçi, 2012.jpg|80px]] || '''[[Hašims Tači]]''' <br/>''Hashim Thaçi'' <br/><small>(1968)</small> || [[2016]]. gada [[7. aprīlis]] — [[2020]]. gada [[5. novembris]] || Bez partijas || |- | style="background: #00A59C| || — || [[File:Vjosa Osmani1.jpg|80px]] || [[Vjosa Osmani]] <br/>''Vjosa Osmani'' <br/><small>(1982)</small> || [[2020]]. gada [[5. novembris]] — [[2021]]. gada [[22. marts]] || [[Izaicinu!]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: Darkred| || — || [[File:Glauk Konjufca (cropped) 2.jpg|80px]] || [[Glauks Konjufca]] <br/>''Glauk Konjufca'' <br/><small>(1981)</small> || [[2021]]. gada [[22. marts]] — [[4. aprīlis]] || [[Pašnoteikšanās kustība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #00A59C| || '''5.''' || [[File:Vjosa Osmani1.jpg|80px]] || '''[[Vjosa Osmani]]''' <br/>''Vjosa Osmani'' <br/><small>(1982)</small> || [[2021]]. gada [[4. aprīlis]] — [[2026]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Izaicinu!]] || |- | style="background: Darkred| || — || [[File:Albulena Haxhiu (cropped).png|80px]] || [[Albulena Hadžiu]] <br/>''Albulena Haxhiu'' <br/><small>(1987)</small> || [[2026]]. gada [[4. aprīlis]] — [[7. oktobris]] || [[Pašnoteikšanās kustība]] || ''pagaidu prezidents'' |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[File:Justina Shiroka Pula inauguration portrait crop.jpg|80px]] || '''[[Justina Shiroka Pula]]''' <br/>''Justina Shiroka Pula'' <br/><small>(1953)</small> || [[2026]]. gada [[7. oktobris]] — ''pašlaik'' || Bez partijas || |} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Kosovas prezidenti| ]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] 9jfhpvdshrfznls5fkh84lj19xa3se5 0 359659 4533043 4484232 2026-10-07T18:57:30Z Kleivas 2704 4533043 wikitext text/x-wiki '''Holovejs''' ({{val|en|Holloway}}; sieviešu dzimtē [[Holoveja]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Bads Holovejs]] (''Bud Holloway''; dzimis 1988) — Kanādas hokejists; * [[Dilans Holovejs]] (''Dylan Holloway''; dzimis 2001) — Kanādas hokejists; * [[Džons Holovejs]] (''John Holloway; 1878—1950) — īru izcelsmes amerikāņu vieglatlēts; * [[Džošs Holovejs]] (''Josh Holloway''; dzimis 1969) — amerikāņu aktieris un producents; * [[Grānts Holovejs]] (''Grant Holloway''; dzimis 1997) — ASV vieglatlēts. == Skatīt arī == * ''[[Holloway]]'' * [[Holoveja]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 0xuurmlczl4omfflq2hxlwzhpv63szd 4533044 4533043 2026-10-07T18:57:41Z Kleivas 2704 4533044 wikitext text/x-wiki '''Holovejs''' ({{val|en|Holloway}}; sieviešu dzimtē [[Holoveja]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Bads Holovejs]] (''Bud Holloway''; dzimis 1988) — Kanādas hokejists; * [[Dilans Holovejs]] (''Dylan Holloway''; dzimis 2001) — Kanādas hokejists; * [[Džons Holovejs]] (''John Holloway''; 1878—1950) — īru izcelsmes amerikāņu vieglatlēts; * [[Džošs Holovejs]] (''Josh Holloway''; dzimis 1969) — amerikāņu aktieris un producents; * [[Grānts Holovejs]] (''Grant Holloway''; dzimis 1997) — ASV vieglatlēts. == Skatīt arī == * ''[[Holloway]]'' * [[Holoveja]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 20oxvjko1732ctvjavsks2m99u4vgye 0 362169 4532966 4365616 2026-10-07T16:57:39Z Kikos 3705 4532966 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Manstera | official_name = ''Cúige Mumhan''<br />''Munster'' | settlement_type = Īrijas province | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_shield = Coat of arms of Munster.svg | shield_size = 90px | image_flag = Flag of Munster.svg | flag_size = 150px | capital = [[Korka]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Munster locator map.svg | mapsize = 200px | map_caption = | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{IRL}} | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 24675 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Iedzīvotājus skaits 2016. gadā|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=PROV&Geog_Code=32947409-6CFA-4731-BCD1-1CF12E8193F8|website=web.archive.org|access-date=2022-09-27|archive-date=2018-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20180123072401/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=PROV&Geog_Code=32947409-6CFA-4731-BCD1-1CF12E8193F8}}</ref> | population_total = 1364098 | population_as_of = 2016 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | website = | blank_name = [[ISO 3166-2]] | blank_info = IE-M | footnotes = }} '''Manstera''' ({{val|ga|Cúige Mumhan}}, {{izrunā|ˌkuːgʲə ˈmuːn}}; {{val|en|Munster}}) ir viena no četrām [[Īrija]]s provincēm. Tā atrodas [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas dienvidos un dienvidrietumos. Ģeogrāfiski Mansteras platība ir {{nobr|24 675}} km², un tur dzīvo aptuveni 1,36 miljoni iedzīvotāju. Lielākās pilsētas ir [[Korka]], [[Limerika]] un [[Voterforda]]. == Administratīvais dalījums == Administratīvi sīkāk province dalās 6 [[Grāfiste|grāfistēs]]: {{colbegin|2}} * [[Kerri grāfiste|Keri grāfistē]]; * [[Klēras grāfiste|Klēras grāfistē]]; * [[Korkas grāfiste|Korkas grāfistē]]; * [[Limerikas grāfiste|Limerikas grāfistē]]; * [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri grāfistē]]; * [[Voterfordas grāfiste|Voterfordas grāfistē]]. {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas provinces]] pazo89acmthhcn7hjs2c4hjq2g9899t 0 362674 4532924 4396698 2026-10-07T15:19:10Z ~2026-54022-92 151545 /* */ 4532924 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola | logo = | logo_size = 100px | seal_image = | image = | image size = | caption = | location = [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela 10 k-4]], [[Rīga]] {{LAT}} | schooltype = profesionāla vidusskola | fundingtype = [[Kultūras ministrija]]s pakļautībā | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 30 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 23 | longEW = E | established = 1927 (1941) | headmaster = Ainars Šablovskis | staff = | teaching_staff = | employees = | grades = | years = 4 | students = 164 (2026) | language = latviešu | revenue = | homepage = {{URL|www.jmrmv.lv}} | principal_label = Ainars Šablovskis | head of school = }} '''Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola''' (sarunvalodā saukta par "Lielajiem Mediņiem") ir [[mūzika]]s profesionālās vidējās izglītības mācību iestāde, kurā sagatavo 3. kvalifikācijas līmeņa mūzikas speciālistus. Skola atrodas pārbūvētā rūpnīcas ēkā [[Stabu iela (Rīga)|Stabu ielā 10 k-4]] Rīgā. == Izglītības programmas == Pēc pamatizglītības ieguves zināšanas var apgūt 27 profesionālās vidējās mūzikas izglītības programmās: taustiņinstrumentu spēle ([[klavieres|klavierspēle]], [[ērģeles|ērģeļspēle]], [[akordeons|akordeona]] spēle), stīgu instrumentu spēle ([[vijole]]s, [[Alts (mūzikas instruments)|alta]], [[čells|čella]], [[kokle]]s, arfas, ģitāras spēle), pūšaminstrumentu spēle (visas specialitātes), sitaminstrumentu spēle, vokālā mūzika, kora diriģēšana, mūzikas vēsture un teorija, džeza un populārā mūzika.<ref>[http://www.jmrmv.lv/lv/viegli-lasit Viegli lasīt] jmrmv.lv</ref> Līdztekus profesionālajai mūzikas izglītībai skola nodrošina vispārējo vidējo izglītību, kas ietverta īstenotajās profesionālās izglītības programmās. == Vēsture == Dibināta 1927. gadā kā '''[[Latvijas Tautas Konservatorija]]''' pie [[Latviešu mūzikas veicināšanas biedrība]]s, ko vēlāk pārdēvēja par '''Rīgas Tautas konservatoriju'''. 1941. gadā Rīgas Tautas konservatoriju pārdēvēja par Rīgas Valsts mūzikas vidusskolu, bet 1947. gadā tai piešķīra [[Jāzeps Mediņš|Jāzepa Mediņa]] vārdu.<ref>[http://www.jmrmv.lv/lv/par-mums/vesture/ Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola]</ref> 1990. gadā no vidusskolas atdalīja bērnu mūzikas skolu, tagadējo [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola|Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolu]] ("Mazos Mediņus"). Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s vidusskolu [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielā 13]] pārdēvēja par '''Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžu''', vēlāk atkal par vidusskolu.<ref>[http://wikimapia.org/7717606/lv/J%C4%81zepa-Medi%C5%86a-R%C4%ABgas-m%C5%ABzikas-vidusskola Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola]</ref> No 1987. gada līdz 2020. gadam Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu vadīja direktors Roberts Liepiņš. == Skatīt arī == * [[Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skola]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Mākslas vidusskolas Rīgā|M]] [[Kategorija:Mūzikas skolas Latvijā|M]] rg2fou89le7j15jgxljzvvjza44g0dh 0 363646 4533030 4275128 2026-10-07T18:42:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533030 wikitext text/x-wiki {{noformējums+}} {{vikisaites+}} [[Attēls:VHV Gruppe logo.svg|thumb|Vācu logo]] '''VHV''' ir starptautiska [[Apdrošināšana|apdrošināšanas]] [[sabiedrība]], kas atrodas [[Hannovere|Hanoverē]]. VHV ir viena no piecām lielākajām [[Automašīna|automašīnu]] apdrošināšanas kompānijām [[Vācija|Vācijā]].<ref>{{Cite web|url=https://de.statista.com/statistik/daten/studie/249842/umfrage/marktanteile-der-deutschen-kfz-versicherer-nach-bruttopraemien/|title=Kfz-Versicherer in Deutschland - Marktanteile nach Bruttoprämien &#124; Statistik|website=Statista}}</ref> Vissvarīgākie [[Uzņēmums|uzņēmumi]] tika dibināti [[1875. gads|1875]]. un [[1919. gads|1919. gadā]].<ref>{{Cite web|url=http://www.vhv.de/unternehmen/geschichte|title=Geschichte der VHV|website=www.vhv.de|access-date={{dat|2019|02|19||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190720035624/https://www.vhv.de/unternehmen/geschichte}}</ref> Kopš [[1973. gads|1973. gada]] meitas uzņēmums VAV darbojas [[Austrija|Austrijā]].<ref>{{Cite web|url=https://www.vav.at/privat/unternehmen/daten-fakten.html|title=Daten & Fakten|website=www.vav.at}}</ref> VHV, piemēram, ir dažādi administratīvie biroji [[Berlīne|Berlīnē]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Hamburga|Hamburgā]], kā arī filiāles visā Vācijā. Valdes priekšsēdētājs kopš [[2003. gads|2003. gada]] ir Ūve H. Reiters.<ref>{{Cite web|url=https://www.vhv-gruppe.de/grp/de/Unternehmen-Management-Uwe-H-Reuter.html|title=Uwe H. Reuter - VHV Gruppe, Versicherungsgruppe in Hannover|website=www.vhv-gruppe.de|access-date={{dat|2017|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2017|10|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171008231432/https://www.vhv-gruppe.de/grp/de/Unternehmen-Management-Uwe-H-Reuter.html}}</ref> Wave Management AG pārņēma 2006. gadā.<ref name="wave-ag.de">{{Cite web|url=https://www.wave-ag.de/private-anleger/unser-unternehmen/historie|title=Historie » WAVE-AG|website=www.wave-ag.de|access-date={{dat|2017|10|21||bez}}|archive-date={{dat|2017|10|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171021215832/https://www.wave-ag.de/private-anleger/unser-unternehmen/historie}}</ref> 2007. gadā VHV nodibināja kopīgu uzņēmumu ar FWU AG [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gulfbase.com/profile-summary-alahli-takaful-co-atc-666 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180328102646/https://www.gulfbase.com/profile-summary-alahli-takaful-co-atc-666 |archivedate={{dat|2018|03|28||bez}} }}</ref> 2009, VHV ir pabeidzis jaunu korporatīvo štābu. <ref>{{Cite web|url=https://www.witte-projektmanagement.de/projekte/vhv-versicherung/|title=VHV Versicherung, Hannover|date=2012. gada 17. sept.|access-date=2018. gada 1. Oktobris|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180728221508/https://www.witte-projektmanagement.de/projekte/vhv-versicherung/|archivedate=2018. gada 28. Jūlijs}}</ref> 2011. gadā Wave Management AG pārcēla savu galveno mītni no Hamburgas uz Hanoveri.<ref name="wave-ag.de"/> Kopš [[2012. gads|2012. gada]] VHV sadarbojas ar [[Itālija|Itālijas]] apdrošināšanas sabiedrību ITAS.<ref>{{Cite web|url=https://www.assinews.it/02/2012/itas-sigla-l%c2%92accordo-quadro-con-il-gruppo-tedesco-vhv/550007494/|title=ITAS sigla l'accordo quadro con il gruppo tedesco VHV Assinews.it|date=2012. gada 27. febr.}}</ref> 2014. gadā VHV nodibināja nodibinājumu, tādējādi veicinot zinātnes, integrācijas un kultūras projektus.<ref>{{Cite web|url=https://www.vhv-gruppe.de/grp/de/Unternehmen-VHV-Stiftung.html|title=VHV Stiftung - VHV Gruppe, Versicherungsgruppe in Hannover|website=www.vhv-gruppe.de|access-date={{dat|2018|08|30||bez}}|archive-date={{dat|2017|10|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171016020450/https://www.vhv-gruppe.de/grp/de/Unternehmen-VHV-Stiftung.html}}</ref> Kopš 2015. gada VHV ir pārstāvēta kā pārapdrošinātājs [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{Cite web|url=https://www.sabah.com.tr/ekonomi/2017/10/24/vhv-reasurans-iki-yasinda|title=VHV Reasürans iki yaşında|website=Sabah}}</ref> 2017. gadā VHV pirmo reizi saņēma vairāk nekā 3 miljardus abonementu.<ref>{{Cite web|url=https://www.boerse.de/nachrichten/_seite,1,anzahl,20|title=OTS: VHV Gruppe / VHV Gruppe wächst im Geschäftsjahr 2017 in allen ...|website=boerse.de}}</ref> Meitas uzņēmumi ietver:<ref>{{Cite web|url=https://www.vhv-gruppe.de/grp/de/Unternehmen-Konzernstruktur.html|title=Konzernstruktur - VHV Gruppe, Versicherungsgruppe in Hannover|website=www.vhv-gruppe.de|access-date={{dat|2017|10|27||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170813181340/https://www.vhv-gruppe.de/grp/de/Unternehmen-Konzernstruktur.html}}</ref> * VHV Allgemeine Versicherung AG * VHV Reasürans AS, Stambula * Hannoversche Lebensversicherung AG * VAV Versicherung AG, [[Vīne]] * Wave Management AG * VHV solutions GmbH ==Galvenie rādītāji VHV== {| class="wikitable" |+ '''Galvenie rādītāji VHV'''<ref>{{Cite web|url=http://www.vhv.de/unternehmen/daten-fakten|title=Zahlen, Daten & Fakten|website=www.vhv.de}} {{Novecojusi saite}}</ref> |- ! gads !! 2010 !! 2011 !! 2012 !! 2013 !! 2014!! 2015!! 2016!! 2017 |- | Neto ienākumi (Mio. Euro) || 35,7 || 108,9 || 72,7 || 52,6 || 103,8|| 140,1|| 127,8|| 156,1 |- | Cienījamais ieguldījums (Mio. Euro) || 2.330,4 || 2.377,7 || 2.460,5 || 2.624,5 || 2.687,3|| 2.720,9|| 2.871,9|| 3.041,9 |- | Taisnīgums (Mio. Euro) || 650,8 || 764,8 || 838,5 || 889,8 || 993,9|| 1.140,6 || 1.265,9|| 1.415,4 |- | Līgumu skaits (Mio.) || 8,5 || 8,2 || 8,4 || 9,0 || 9,1 || 9,5 || 10,1 || 10,5 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Apdrošināšanas uzņēmumi]] 6s351k5w2aq8ufzz5zqfzbuhb9tug0d 0 373212 4533090 4371642 2026-10-07T21:59:36Z Teatrālis 82063 /* 2020. gads — pašlaik */ 4533090 wikitext text/x-wiki Sarakstā '''Alvja Hermaņa iestudētās teātra izrādes''' hronoloģiskā secībā uzskaitītas latviešu režisora [[Alvis Hermanis|Alvja Hermaņa]] iestudētās teātra izrādes. Alvis Hermanis izrādes Latvijā iestudējis [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], kur darbojas kā mākslinieciskais vadītājs. Iestudējis izrādes teātros un operās Austrijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Itālijā, Beļģijā, Krievijā, Igaunijā. == 1987. gads — 1999. gads == * [[Francs Kafka]] "[[Process (romāns)|Process]]" LVK mācību skatuve (1987.); * Stīvens Soderbergs "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" (pēc filmas "Sekss, meli un video" scenārija) [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1993.01.20.); * [[Jukio Mišima]] "Marķīze de Sada" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1993.09.28.); * Margarita Dirā "Slepenas bildes" (pēc stāsta "Slims ar nāvi" motīviem) [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1994.01.19.); * [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja ģīmetne" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1994.03.30.); * Margarita Dirā "Slepenas bildes" (pēc stāsta "Slims ar nāvi" motīviem) Tallinas Von Krahli Teater (1994.09.); * Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa" Tallinas Von Krahli Teater (1994.12.17.); * Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1995.04.10.); * "Tranzīta sistēma 2000" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1995.08.16.); * [[Jānis Mediņš]] "Uguns un nakts" [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālajā operā]] (1995.12.14.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1996.09.24.); * "Kā lēna un mierīga balss" (pēc Nikolsona Beikera romāna "Vox" motīviem) [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1996.10.22.); * Džeimss Kriss "Tims Tālers jeb Pārdotie smiekli" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1997.09.12.); * Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1997.09.17.); * [[Aleksandrs Puškins]] "Pīķa dāma" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1998.05.08.); * [[Toms Stopards]] "Arkādija" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1998.10.14.); * Jasmīna Rezā "Māksla" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1999.01.05.); * "XX gadsimts. Поезд — призрак. Vision Express" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1999.09.16.); * [[Stendāls]] "Traktāts par mīlestību" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (1999.11.04.); == 2000. gads — 2009. gads == * Jāns Tete "Brīvais kritiens" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2000.09.08.); * Jaroslavs Ivaškēvičs "Vilkumuižas jaunkundzes" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2000.09.22.); * Jevgeņijs Griškovecs "Pilsēta" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2001.02.25.); * [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2002.02.14.); * Karola Dīra "Stāsts par Kasparu Hauzeru" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2002.11.08.); * "Garā dzīve" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2003.12.09.); * "Tālāk" (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas "Dibenā" motīviem) [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2004.01.02.); * "Latviešu stāsti" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2004.10.12. un 13.) * "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Frankfurtē" (pēc [[Vladimirs Sorokins|Vladimira Sorokina]] romāna "Ledus" motīviem) Frankfurtes Schauspiel (2005.01.); * "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Gladbekā" (pēc Vladimira Sorokina romāna "Ledus" motīviem) Rūras triennālē Gladbekā (2005.04.); * "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību Rīgā" (pēc Vladimira Sorokina romāna "Ledus" motīviem) [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2005.09.16.); * Jevgeņijs Griškovecs "Drednauti. Uz visām jūrām" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2006.01.13.); * Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa" Cīrihes Schauspielhaus (2006.); * Tatjana Tolstaja "Soņa" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2006.04.11.); * [[Mārtins Makdona]] "Izrāde, kas nav par latviešiem. Vientulīgie rietumi" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2006.05.10.); * "Latviešu mīlestība" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2006.09.15.); * "[[Fricis Bārda]]. Dzeja. Ambients" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2006.12.14.); * "Tēvi" Cīrihes Schauspielhaus (2007.03.22.); * "Klusuma skaņas" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2007.11.09.); * [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Romāna sākums" Cīrihes Schauspielhaus (2008.02.22.); * "Ķelnes afēra" Ķelnes Schauspiel (2008.04.07.); * Vasilijs Šukšins "Šukšina stāsti" Maskavas Nāciju teātrī (2008.11.22.); * "Vectēvs" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2009.01.16.); * Pēc Arvīda Jāņa Plauža grāmatas motīviem "[[Zilākalna Marta]]" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2009.02.26.); * [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Kabalas noslēpumi" Ķelnes Shauspiel (2009.04.27.); * Treisijs Letss "Ģimene" Vīnes Burgtheater (2009.10.31.); * [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Vēlie kaimiņi" Minhenes Kammerspiele (2009.12.02.); == 2010. gads — 2019. gads == * Jaroslavs Ivaškēvičs "Vilkumuižas jaunkundzes" Modenas Teatro Storchi (2010.01.26.); * "Melnais piens" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2010.04.08.); * "Ziedonis un Visums" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2010.04.14.); * "Kapusvētki" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2010.05.16.); * [[Džeks Londons]] "Senču aicinājums" Minhenes Kammerspiele (2010.10.08.); * [[Ivans Gončarovs]] "Oblomovs" Ķelnes Shauspiel (2011.02.11.); * [[Antons Čehovs]] "Platonovs" Vīnes Burgtheater (2011.05.07); * [[Ivans Gončarovs]] "Oblomovs" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2011.08.30.); * [[Arturs Šniclers]] "Tālā zeme" Vīnes Burgtheater (2011.09.21.); * [[Aleksandrs Puškins]] "[[Jevgeņijs Oņegins]]" Berlīnes Schaubuehne (2011.11.25.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasa" Minhenes Kammerspiele (2012.02.03.); * Pēc [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] "Oņegins. Komentāri" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2012.04.05.); * Bernds Aloizs Cimmermans "Zaldāti" Zalcburgas festivālā (2012.08.20.); * [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Kabalas noslēpumi" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2012.09.27.); * [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki" Berlīnes Schaubühne (2012.12.14.); * Karola Dirra "Stāsts par Kasparu Hauzeru" Cīrihes Schauspielhaus (2013.02.16.); * [[Henriks Ibsens]] "Tautas ienaidnieks" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2013.05.14.); * Herisons Bērtvisls "Gaveins" Zalcburgas festivālā (2013.07.26.); * [[Volfgangs Amadejs Mocarts]] "Così fan tutte" Berlīnes Komiskajā operā (2013.11.03.); * [[Leošs Janāčeks]] "Jenūfa" Briseles Karaliskajā operā La Monnaie/de Munt (2014.01.21.); * [[Džuzepe Verdi]] "Trubadūrs" Zalcburgas festivālā (2014.08.09.); * [[Džakomo Pučīni]] "Toska" Berlīnes Valsts operā (2014.10.03.); * Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs "[[Divpadsmit krēsli]]" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2014.12.07.); * Bernds Aloizs Cimmermans "Zaldāti" Milānas [[La Scala]] (2015.01.17.); * "Skaistākās nāves ainas operas vēsturē" Cīrihes Schauspielhaus (2015.03.20.); * [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]" Vīnes Burgtheater (2015.09.04.); * [[Josifs Brodskis]] "Brodskis/Barišņikovs" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2015.10.15.); * [[Ektors Berliozs]] "Fausta pazudināšana" Parīzes Bastīlijas operā (2015.12.08.); * [[Džuzepe Verdi]] "Divi Foskari" Milānas [[La Scala]] (2016.02.25.); * [[Rihards Štrauss]] "Danajas mīla" Zalcburgas festivālā (2016.07.31.); * [[Mišels Velbeks]] "Pakļaušanās" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2016.09.09.); * [[Džakomo Pučīni]] "[[Madama Butterfly]]" Milānas [[La Scala]] (2016.12.07.); * [[Jukio Mišima]] "Marķīze de Sada" Cīrihes Schauspielhaus (2017.02.02.); * [[Rihards Vāgners]] "Parsifāls" Vīnes Valsts operā (2017.03.30.); * "Slepenais Loengrīns" Minhenes Residenz Theater (2017.05.05.); * [[Jukio Mišima]] "Marķīze de Sada" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2017.09.01.); * [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Līgava bez pūra" Vīnes Burgtheater (2017.10.21.); * [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]" Cīrihes Schauspielhaus (2018.01.25.); * [[Aivars Neibarts]] "Dieviņš pillā" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2018.03.10.); * Treisijs Letss "Linda Vista" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2018.09.01); * "Kalpa zēna vasara. Sākums" (pēc [[Jānis Akuraters|Jāņa Akuratera]] "Kalpa zēna vasara") [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2018.11.17.); * [[Antons Čehovs]] "Kaija" Minhenes Residenztheater (2019.01.19.); * "Atnāc mani vēl satikt" (veltīta 20. gadsimta latviešu dzejniecēm) [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2019.03.01.); * "Vēstures izpētes komisija" [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]] (2019.04.02.); * [[Īzaks Baševiss Zingers]] "Vēlā mīla" (izmantoti īsie stāsti "Seanss" un "Vēlā mīla") Jaunajā Rīgas teātrī (2019.09.12.); * "Baltais helikopters" (par pāvestu Benediktu XVI) Jaunajā Rīgas teātrī (2019.11.21.); * "Bītlu jaunais albums" (iedvesmojoties no zinātniskās fantastikas tekstiem) Jaunajā Rīgas teātrī (2019.12.04.); * "Svaigās asinis" (pēc preses materiāliem) Jaunajā Rīgas teātrī (2019.12.18.); == 2020. gads — pašlaik == * "Gorbačovs" Maskavas Nāciju teātrī (2020.10.10.); * "Sievietes un vīrieši" (pēc Majas Cades lugas motīviem) Jaunajā Rīgas teātrī (2021.09.20.); * Pēc [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] "Oņegins. Komentāri" Telavivas teātrī "Gešer" (2021.12.30.); * Margarita Zieda "Viss zem debesīm" Jaunajā Rīgas teātrī (2022.03.11.); * "Post Scriptum" Jaunajā Rīgas teātrī (2022.06.15.); * "[[Slavojs Žižeks|Žižeks]]. [[Džordans Pītersons|Pītersons]]. Gadsimta duelis" Jaunajā Rīgas teātrī (2022.10.11); * Jaele Ronena, Dimitrijs Šaads "Operācija "Mindfuck"" Jaunajā Rīgas teātrī (2022.10.21.); * Noa Haidls "Dzimšanas dienas kūka" Jaunajā Rīgas teātrī (2022.11.30.); * [[Leošs Janāčeks]] "Jenūfa" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (2023.02.23.); * "Pelikāni un vīnogas" (pēc Reksa Piketa lugas "Sānceļi") Jaunajā Rīgas teātrī (2023.10.11); * Renata Ļitvinova, Valerijs Todorovskis "Kurlmēmo zeme" Jaunajā Rīgas teātrī (2023.11.14.); * "Sapņu tulkotāju sekta" (pēc [[Milorads Pavičs|Milorada Paviča]] romāna "Hazāru vārdnīca") Jaunajā Rīgas teātrī (2024.03.19.); * "Melnais gulbis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "Idiots" fragmentiem) Jaunajā Rīgas teātrī (2024.04.10); * [[Mārtins Makdona]] "Lai Dievs stāv Tev klāt, Tu, nabaga cietēj!" ("Bendes") Jaunajā Rīgas teātrī (2024.09.20.); * "Melnais piens/2024" Jaunajā Rīgas teātrī (2024.09.27.); * [[Toms Stopards]] "Arkādija" Jaunajā Rīgas teātrī (2024.11.22.); * [[Rihards Štrauss]] "[[Salome (opera)|Salome]]" [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālajā operā un baletā]] (2025.02.21.); * Joahims Meierhofs "Kritiens augšup" Jaunajā Rīgas teātrī (2025.10.24.); * Margarita Zieda, Alvis Hermanis "Ābeļziedi upē" Jaunajā Rīgas teātrī (2025.11.25.); * [[Inga Ābele]] "Vējdzirnavas" Jaunajā Rīgas teātrī (2026.10.06.) [[Kategorija:Latviešu teātris]] [[Kategorija:Režisoru iestudēto teātra izrāžu saraksti]] 1b998pebrmu07r3pp9rb6kzywnm5ujo 0 376668 4533205 4513559 2026-10-08T11:03:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533205 wikitext text/x-wiki '''Šifrēšanas tehnika PGP''' ({{val-en|Pretty Good Privacy}}) ir viena no izplatītākajām [[šifrēšana]]s tehnikām, ko izmanto ziņojumu aizsardzībai [[Internets|internetā]]. Šifrēšanas tehnikas pamatā ir [[publiskā atslēgšifrēšana]].<ref>{{AkadTerm|term=Pretty Good Privacy|lang=EN}}</ref> To izstrādāja [[Filips Zimmermans]] 1991. gadā.<ref> {{Tīmekļa atsauce |url= https://www.philzimmermann.com/EN/essays/WhyIWrotePGP.html |title= Why I Wrote PGP |last= Zimmermans |first= Filips R. |authorlink= Fils Zimmermans |date= 1999 |website= Essays on PGP |publisher= Filips Zimmermans |language=EN }}</ref> == Vēsture == {{mašīntulkojums}} 1991. gadā Fils Cimmermans (Phil Zimmermann) izveidoja pirmo PGP šifrēšanas versiju.. Nosaukums "Pretty Good Privacy" tika iedvesmots no pārtikas veikala "Ralph's Pretty Good Grocery" nosaukuma, kas atradās radio vadītāja Garisona Keilora izdomātajā Vobegonas ezera pilsētā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Animal rights activist hit with RIPA key decrypt demand|url=https://www.theregister.com/2007/11/14/ripa_encryption_key_notice|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.theregister.com}}</ref> Drīz pēc iznākšanas PGP šifrēšana tika izmantota ārpus ASV, un 1993. gada februārī Zimmermann kļuva par oficiālu ASV valdības kriminālizmeklēšanas mērķi par "munīcijas eksportu bez licences". Tajā laikā kriptosistēmas, kurās izmantoja atslēgas, kas lielākas par 40 bitiem, tika uzskatītas par munīciju saskaņā ar ASV eksporta noteikumiem; PGP nekad nav izmantojusi atslēgas, kas mazākas par 128 bitiem, tāpēc tajā laikā tā atbilda noteikumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=What is PGP?|url=https://www.itpro.com/encryption/30380/what-is-pgp|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.itpro.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Understanding PGP Encryption|url=https://www.n-able.com/blog/pgp-encryption|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.n-able.com}}</ref> 1997. gada decembrī PGP Inc. iegādājās uzņēmums Network Associates, Inc. ("NAI").<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Pretty Good Privacy (PGP)|url=https://www.techtarget.com/searchsecurity/definition/Pretty-Good-Privacy|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.techtarget.com|archive-date=2025. gada 26. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20250126110348/https://www.techtarget.com/searchsecurity/definition/Pretty-Good-Privacy}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=PGP creator: Net is like 'downtown Bagdad'|url=https://www.theregister.com/2006/11/21/pgp_at_15/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.theregister.com}}</ref> Zimmermann un PGP komanda ir kļuvuši par NAI darbiniekiem. NAI bija pirmais uzņēmums, kas izstrādāja likumīga eksporta stratēģiju, publicējot [[Pirmkods|pirmkodu]]. Symantec Corporation 2010. gada 29. aprīlī. paziņoja, ka iegādāsies PGP<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Used by only a few nerds, Facebook kills PGP-encrypted emails|url=https://techcrunch.com/2023/12/05/used-by-only-a-few-nerds-facebook-kills-pgp-encrypted-emails/?guccounter=1|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=techcrunch.com}}</ref> par 300 miljoniem ASV dolāru, lai integrētu to savā uzņēmumu drošības grupā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Important Information About PGP & Encryption|url=https://www.proliberty.com/references/pgp/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.proliberty.com|archive-date=2022. gada 28. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220128002134/https://proliberty.com/references/pgp/}}</ref> Šī iegāde tika pabeigta un par to tika paziņots sabiedrībai 2010. gada 7. jūnijā. PGP Desktop 10 pirmkods ir pieejams speciālistu pārskatīšanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Long Live E-Business Server for Enterprise-Scale Encryption|url=https://www.sdsusa.com/newsdocs/130811.sds.ebs.pdf|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.sdsusa.com}}</ref> Arī 2010. gadā Intel Corporation iegādājās McAfee. 2013. gadā McAfee E-Business Server tika nodots Software Diversified Services, kas tagad to pārdod, atbalsta un attīsta ar nosaukumu SDS E-Business Server.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The PGP Problem|url=https://www.latacora.com/blog/2019/07/16/the-pgp-problem/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.latacora.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Efail: Breaking S/MIME and OpenPGP Email Encryption using Exfiltration Channels|url=https://www.usenix.org/system/files/conference/usenixsecurity18/sec18-poddebniak.pdf|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.usenix.org}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{IT-aizmetnis}} [[Kategorija:Datoru drošība]] [[Kategorija:Kriptogrāfija]] [[Kategorija:Programmatūra]] qug23hqa0d87x2x4eulpksi3esc7pfj 0 379157 4533177 4532789 2026-10-08T08:38:29Z ~2026-54107-47 151578 /* */ 4533177 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Krista Burāne | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 18 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = teātra un kino režisore<br />fotogrāfe<br />dramaturģe | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = [[Ints Burāns]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Krista Burāne ''' (dzimusi {{dat|1971|07|18}}) ir [[Teātris|teātra]] un [[kino]] režisore, [[Fotogrāfs|fotogrāfe]], [[Dramaturgs|dramaturģe]] un politiķe.<ref name="daudzviet">[http://nra.lv/kultura/personibas/227644-daudzviet-latvija-skatama-kristas-buranes-jaunaka-filma-pasaka-par-tukso-telpu.htm Daudzviet latvijā skatāma Kristas Buranes jaunakā filma — Pasaka par tukšo telpu]</ref> Kopš 2007. gada Krista Burāne bijusi vairāku desmitu filmu, izrāžu, izstāžu un starpdisciplināru projektu autore vai piedalījusies to veidošanā. Viņas darbus, neatkarīgi no to žanra, raksturo vēlme veidot sadarbību un dialogu ar auditoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane |title=Urban Heat, Artists, Krista Burāne |access-date={{dat|2018|03|07||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200918175638/http://urbanheat.co/artists/10-krista-burane }}</ref> Burāne 2017. gadā saņēma Lielā Kristapa balvu kategorijā "Labākais dokumentālās filmas režisors" par filmu "Pasaka par tukšo telpu".<ref name="daudzviet" /> Kopumā Burānes filmas "Pasaka par tukšo telpu", "Piektais Hamlets" un "Māra" saņēmušas 12 nominācijas balvai "Lielais Kristaps". Kristas Burānes tēvs ir aktieris [[Ints Burāns]], vīrs režisors — [[Mārtiņš Eihe]], bijušais vīrs — [[Ilmārs Šlāpins]]. 2026. gadā kandidēja [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no partijas [[Progresīvie]] saraksta un tika ievēlēta. == Apbalvojumi un nominācijas == * 2007 — Latvijas nacionālā fotogrāfijas balva par darbu "Sapņotāji"; * 2009 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Piektais Hamlets" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākā debija"; * 2009 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Kauja pie…" kategorijā "Labākā izrāde jauniešiem"; * 2010 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Vasaras sala" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2012 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par projektu "Atmiņu istabas"; * 2014 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Māra" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors"; * 2014 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par dokumentālo filmu "Māra"; * 2014 — nominācija Spēlmaņu nakts balvai par izrādi "Ziemas māja" kategorijā "Labākā izrāde bērniem"; * 2016 — nominācija Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvai "Kilograms kultūras" par izrādi "Robežas"; * 2017 — nominācijas nacionālajai kino balvai "Lielais Kristaps" par dokumentālo filmu "Pasaka par tukšo telpu" kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais scenārists", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais montāžas režisors". "Lielā Kristapa" godalga kategorijā "Labākā dokumentālās filmas režisore. * 2019 Zonta kluba apbalvojums “Sudraba roze” * 2020 Spēlmaņu nakts balvas izrādei “Netikumīgie” — Labākā izrāde pusaudžiem, Labākā oriģināldramaturģija. Nominācijas — labākā režiju, labākais video un labākā mūzika * 2020 Lielā Kristapa nominācija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes” par labāko animācijas mākslinieku darbu * 2021 Spēlmaņu nakts balva izrādei “Mans kaimiņš ebrejs” == Filmogrāfija == * 2021 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Brīnusmkapis”, VFS * 2020 Scenārijs, režija, montāžas režija animācijas filmai “Māsiņas puteklītes”, VFS * 2019 Scenārija un režijas līdzautore topošajai filmai “Dzīves tango”, B&B Itālija, VFS * 2018 Scenārija autore, režisore, montāžas režija dok. filma “Oligarhu Dziesmusvētki” filmu ciklā “Latvijas hronika. 2018”, VFS * 2018 Scenārijs, režija, montāžas režija mūzikas klipam “Tu atvēri mani ar nazīti”, grupa Instrumenti * 2018 Scenārija un montāžas konsultante dok.filmai “Turpinājums”, rež. I. Seleckis, Mistrus Media * 2017 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Pasaka par tukšo telpu”, VFS * 2015 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok filmai “Domāt skola”, ELM Media * 2014 Režisore, scenāriste, montāžas rež. dok. filmai «Māra», Nomadi * 2011 Režisore, scenāriste, montāžas režisore dok. filmai «Nākotne ir pagātnes tagadne», Nomadi * 2008 Scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Bēgums», rež. I. Zviedris, AVE * 2008 Režisore kopā ar M. Eihi, scenāriste un montāžas režisore dok. filmai «Piektais Hamlets», Nomadi. == Izrādes == * Visi putni skaisti dzied (2023), dramaturģe un režisore, Dirty Deal Teatro * Mans kaimiņš ebrejs (2021), dramaturģe, teātris Joriks * Pasaules gals un citas blēņas (2021) dramaturģe un režisore, Valmieras vasaras festivāls * No tā laika koki vairs nerunā (2020), dramaturģe un režisore, festivāls Homo Novus * 2020 soļi (2020), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Netikumīgie (2019), dramaturģe un režisore, Dirty deal teatro * Noktirne (2018), režisore un dramaturģe kopā ar Andy Field, festivāli LIFT, Homo Novus, LOKAL (Londonā, Rīgā, Reikjavikā) * Cietoksnis (2017), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Rīga (2016), festivāls Homo Novus, režisore * Robežas. Cēsis (2016), režisore * Lasītava (2015), festivāls Homo Novus, idejas autore un dalībniece * Ceļu kartes (2014), Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta, atklāšanas izrāde, režisore * Ziemas māja (2013), Nomadi, dramaturģe * Bez vēsts pazudušie (2013), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Tiešraide (2011), festivāls Homo Novus, režiore kopā ar M. Eihi * Dullais (2011), Dailes teātris, dramaturģe * Vasaras sala (2010), Nomadi, dramaturģe un režisore kopā ar M. Eihi * Kauja pie…(2009), dramaturģe, Liepājas teātris * Mazais cilveks (2006), Nomadi, festivāls Homo Novus == Starpdisciplināri projekti == 2019 Autore starpdisciplinārai izstādei "Latvijas kultūras alfabēts", Parīze, Rīga, Sigulda, UNESCO, KM 2013 Interaktīva instalācija “Bezvēsts pazudušie” (kopā ar M. Eihi), producē festivāls Homo Novus 2012 Starpnozaru mākslas projekta «Atmiņu istabas» māksliniece (kopā ar M. Eihi), idejas autore, producente, Nomadi, KKC 2010 Starpdisciplinārā performatīva mākslas projekta «Pelēkā asfalta stāsti» autore un producente, Laikmetīgās mākslas festivālā Survival kit 2 2008 Izstādes / izrādes «Rīgas Raganas» autore un producente, Mencendorfa nams, Cēsu Jaunā pils, Venstpils viduslaiku pils 2007 Izstādes / performances «Pasakas par bezmiegu» autore, producē LLC, izstāžu zāle “Ednīca” Andrejsalā 2006 Izstādes «Sniegavīru rendez-vous» autore un producente, Rakstniecības un mūzikas muzejs, LNB == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kristaburane.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220419142254/http://kristaburane.com/ |date={{dat|2022|04|19||bez}} }} * [https://www.filmas.lv/person/3065/ Filmas.lv] * [http://www.makslinieki.lv/profile/3315/ Makslinieki.lv] * [http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ lr1.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190922181529/https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kulturas-rondo/krista-burane-robezas-cilvecisko-attiecibu-zina-ir-politiska-izr.a77689/ |date={{dat|2019|09|22||bez}} }} * [http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ klasika.lsm.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180325201423/http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/mana-muzika/krista-burane-nedomaju-ka-liela-dala-saeima-esoso-cilveku-saprot.a98539/ |date={{dat|2018|03|25||bez}} }} * [https://izrades.lv/persona/krista-burane-7884 Krista Burāne] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Burāne, Krista}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu režisori]] [[Kategorija:Latviešu fotogrāfi]] qvbcntxdckgd4e4mhgkft68rjqb0z1d 0 380476 4532992 4363283 2026-10-07T17:51:56Z Treisijs 347 /* Ārējās saites */ 4532992 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kazerta | official_name = ''Caserta'' | settlement_type = Itālijas komūna | image_skyline = Palace of caserta,front view.jpg | image_caption = Kazertas pils | image_flag = Flag_of_Caserta.svg | image_seal = | image_shield = Caserta-Stemma.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Itālija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = [[Attēls:Flag of Campania.svg|23px]] [[Kampānija]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Kazertas province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 54.07 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2017. gada 31. maijā | population_footnotes = | population_total = 75811 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 04 | lats = | latNS = N | longd = 14 | longm = 20 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 81100, 81020 | elevation_footnotes = | elevation_m = 68 | website = {{URL|http://www.comune.caserta.it/}} | footnotes = }} '''Kazerta''' ({{val|it|Caserta}}, {{izrunā|kaˈzɛrta}}) ir pilsēta [[Itālija|Itālijā]], [[Kampānija]]s reģionā. Tas ir [[Kazertas province]]s administratīvais centrs. 2017. gadā Kazertā dzīvoja 75,8 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsētā atrodas [[Kazertas pils]], kas 1997. gadā iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]]. Kazertā bāzējas basketbola klubs ''[[Juvecaserta Basket]]'', kas 1991. gadā kļuva par Itālijas čempioniem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Kampānijas pilsētas}} {{Kazertas provinces komūnas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kampānijas pilsētas]] m5yv9l3b8bmselbv23cccxapbyk0i9d 0 380701 4533139 2999955 2026-10-08T04:53:54Z ZANDMANIS 91184 4533139 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Hokeja komanda | team = ''Chamonix HC'' | logo = Chamonix_HC_logo.png | logosize = | city = {{vieta|Francija|Šamonī}} | league = [[Francijas hokeja līga]] | conference = | division = | founded = 1910 | folded = 2016 | arena = ''Centre Sportif Richard Bozon'' | colors = {{color box|#FFD700}} {{color box|#00C}} | owner = | coach = | coach2 = | GM = | media = | affiliates = }} '''''Chamonix HC''''' bija profesionāla [[hokejs|hokeja]] komanda, kas bāzēta [[Šamonī]], [[Francija|Francijā]], un spēlēja [[Francijas hokeja līga|Francijas hokeja līgā]]. Komanda dibināta [[1910]]. gadā un ir titulētākā [[Francija]]s komanda, valsts čempiones titulu izcīnot 30 reizes. Visvairāk titulu komanda ieguvusi 1920., 1960. un 1970. gados. 2016. gadā komanda apvienojās ar ''[[Pingouins de Morzine-Avoriaz]]'', izveidojoties ''[[Pionniers de Chamonix-Morzine]]'', kas jau savā pirmajā sezonā izcīnīja Francijas čempiones titulu. 2017. gadā abas komandas atdalījās, Šamonī komandai turpinot Francijas hokeja līgā spēlēt atsevišķi. == Ārējās saites == * [http://eliteprospects.com/team.php?team=215 Eliteprospects.com komandas lapa] {{hokejs-aizmetnis}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas hokeja klubi]] lfkjq8zqmhtmifpe9wpixjdhihglrzm 102 385710 4533162 4531676 2026-10-08T07:12:19Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4533162 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q14212. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Premjerministrs ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q3067221|Q3067221]] | ''[[:d:Q3067221|Fatima Ezzahra El Mansouri]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2026-09-29 | |- | [[:d:Q140480413|Q140480413]] | ''[[:d:Q140480413|Vasile Tofan]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-22 | |- | [[:d:Q269909|Q269909]] | [[Endijs Bērnems]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2026-07-20 | |- | [[:d:Q124101558|Q124101558]] | [[Serhijs Koreckis]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2026-07-16 | |- | [[:d:Q136687355|Q136687355]] | ''[[:d:Q136687355|Eugen Osmochescu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-08 | 2026-07-22 |- | [[:d:Q1936326|Q1936326]] | [[Mindaugs Sinkevičs]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2026-07-07 | |- | [[:d:Q55082182|Q55082182]] | ''[[:d:Q55082182|Han Seong-sook]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2026-07-01 | |- | [[:d:Q139594211|Q139594211]] | ''[[:d:Q139594211|Francisco Carvalho]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2026-06-19 | |- | [[:d:Q140249671|Q140249671]] | ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-16 | |- | [[:d:Q140135259|Q140135259]] | ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-06-08 | 2026-06-18 |- | [[:d:Q115604300|Q115604300]] | [[Andris Kulbergs]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2026-05-28 | |- | [[:d:Q139921464|Q139921464]] | ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2026-05-25 | |- | [[:d:Q57627|Q57627]] | [[Janezs Janša]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2026-05-22<br/>2020-03-13 | 2022-05-25 |- | [[:d:Q6180897|Q6180897]] | ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15<br/>2024-05-02 | 2026-05-15 |- | [[:d:Q6791373|Q6791373]] | ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15 | |- | [[:d:Q124488292|Q124488292]] | [[Pēters Maģars]] | ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]'' | 2026-05-09 | |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q139573306|Q139573306]] | ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2026-04-27 | |- | [[:d:Q69304565|Q69304565]] | ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2026-04-13 | |- | [[:d:Q24254499|Q24254499]] | ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2026-04-07 | |- | [[:d:Q110962738|Q110962738]] | ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2026-03-30 | |- | [[:d:Q111772343|Q111772343]] | ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]'' | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2026-03-27 | |- | [[:d:Q138678989|Q138678989]] | ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]'' | [[premjerministrs]] | 2026-03-15 | |- | [[:d:Q28860866|Q28860866]] | [[Robs Jetens|Rob Jetten]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2026-02-23 | |- | [[:d:Q110313525|Q110313525]] | ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-02-19 | 2026-05-08 |- | [[:d:Q7686199|Q7686199]] | ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]'' | ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]'' | 2026-02-17 | |- | [[:d:Q136672386|Q136672386]] | ''[[:d:Q136672386|Cabbar Musayev]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2026-02-09 | |- | [[:d:Q7460973|Q7460973]] | ''[[:d:Q7460973|Shaya al-Zindani]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2026-02-06 | |- | [[:d:Q114351301|Q114351301]] | ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2026-01-21 | 2026-06-08 |- | [[:d:Q5437258|Q5437258]] | ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-12-18 | |- | [[:d:Q10819807|Q10819807]] | [[Andrejs Babišs]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2025-12-09<br/>2017-12-06 | http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727<br/>2021-12-17 |- | [[:d:Q31752753|Q31752753]] | ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2025-11-13 | |- | [[:d:Q136489383|Q136489383]] | ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2025-11-01 | 2026-07-08 |- | [[:d:Q1705028|Q1705028]] | [[Sanaje Takaiči]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2025-10-21 | |- | [[:d:Q136542212|Q136542212]] | ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-20 | |- | [[:d:Q136448305|Q136448305]] | ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-06 | 2025-10-20 |- | [[:d:Q16734600|Q16734600]] | ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2025-09-16 | |- | [[:d:Q23842116|Q23842116]] | [[Sušila Kārki]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2025-09-12 | 2026-03-27 |- | [[:d:Q20089181|Q20089181]] | [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2025-09-09 | |- | [[:d:Q16139757|Q16139757]] | ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-09-07 | |- | [[:d:Q135934976|Q135934976]] | ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2025-09-02 | |- | [[:d:Q136026273|Q136026273]] | ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-08-30 | |- | [[:d:Q133540883|Q133540883]] | ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2025-08-28 | |- | [[:d:Q124516173|Q124516173]] | [[Inga Ruģiniene]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-26 | 2026-07-01 |- | [[:d:Q135650664|Q135650664]] | ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2025-08-05 | |- | [[:d:Q1563291|Q1563291]] | ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]'' | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-04 | 2025-09-25 |- | [[:d:Q135454730|Q135454730]] | ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2025-07-25 | |- | [[:d:Q61112536|Q61112536]] | [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2025-07-17 | 2026-07-16 |- | [[:d:Q12587400|Q12587400]] | ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2025-07-03 | 2026-06-30 |- | [[:d:Q13018661|Q13018661]] | ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-03<br/>2024-08-14 | 2025-09-07<br/>2024-08-16 |- | [[:d:Q4918594|Q4918594]] | ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-01 | 2025-07-03 |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-06-23 | |- | [[:d:Q4142905|Q4142905]] | ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2025-06-13 | 2026-03-30 |- | [[:d:Q6357939|Q6357939]] | ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2025-05-19 | |- | [[:d:Q109772130|Q109772130]] | ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q1151156|Q1151156]] | ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-05-06<br/>2023-06-12 | 2025-06-23<br/>2023-06-15 |- | [[:d:Q566257|Q566257]] | [[Frīdrihs Mercs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q68837007|Q68837007]] | ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | 2026-01-15 |- | [[:d:Q4414|Q4414]] | [[Fors Gnasingbe]] | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | |- | [[:d:Q16091128|Q16091128]] | ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2025-05-02 | |- | [[:d:Q57712|Q57712]] | [[Kamla Persada-Bisensara]] | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-05-01 | |- | [[:d:Q42478807|Q42478807]] | ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2025-04-16 | |- | [[:d:Q1268462|Q1268462]] | ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q16262782|Q16262782]] | ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q108892374|Q108892374]] | ''[[:d:Q108892374|Sarra Zaafrani]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q5360975|Q5360975]] | ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q107504646|Q107504646]] | ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-03-17 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q56235580|Q56235580]] | [[Aļaksandrs Turčins]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2025-03-10 | |- | [[:d:Q64576653|Q64576653]] | [[Kristians Štokers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2025-03-03 | |- | [[:d:Q638463|Q638463]] | ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2025-02-08 | |- | [[:d:Q336599|Q336599]] | [[Barts de Vēvers]] | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2025-02-03 | |- | [[:d:Q920403|Q920403]] | ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]'' | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2025-01-23<br/>2020-06-27 | 2022-12-17 |- | [[:d:Q8083950|Q8083950]] | ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-01-22 | 2025-12-18 |- | [[:d:Q59978016|Q59978016]] | ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2025-01-16 | 2026-02-19 |- | [[:d:Q131749390|Q131749390]] | ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2025-01-12 | |- | [[:d:Q64168538|Q64168538]] | ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2025-01-10<br/>2021-10-11 | 2025-03-03<br/>2021-12-06 |- | [[:d:Q6761049|Q6761049]] | ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2025-01-01 | |- | [[:d:Q31178879|Q31178879]] | ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2024-12-27 | 2025-03-24 |- | [[:d:Q21179176|Q21179176]] | ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2024-12-23<br/>2023-06-15 | 2025-05-06<br/>2024-12-23 |- | [[:d:Q108856371|Q108856371]] | [[Kristrūna Frostadotira]] | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-12-21 | |- | [[:d:Q112703041|Q112703041]] | ''[[:d:Q112703041|Adylbek Kasymaliev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2024-12-18 | |- | [[:d:Q12963|Q12963]] | [[Fransuā Bairū]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-12-13 | 2025-09-09 |- | [[:d:Q12655545|Q12655545]] | [[Gintauts Palucks]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2024-12-12 | 2025-08-04 |- | [[:d:Q131377413|Q131377413]] | ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-12-09 | 2025-03-29 |- | [[:d:Q116056730|Q116056730]] | ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q95099155|Q95099155]] | ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2024-11-29<br/>2016-11-16 | 2020-12-23 |- | [[:d:Q113577661|Q113577661]] | ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2024-11-21<br/>2022-08-21 | 2022-12-05 |- | [[:d:Q131140314|Q131140314]] | ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-11-11 | |- | [[:d:Q1335527|Q1335527]] | [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2024-11-11<br/>2024-10-01 | 2025-10-21<br/>2024-11-11 |- | [[:d:Q98298397|Q98298397]] | ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2024-09-24 | |- | [[:d:Q122759674|Q122759674]] | ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-09-23 | 2024-12-08 |- | [[:d:Q97011032|Q97011032]] | ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2024-09-18 | |- | [[:d:Q438465|Q438465]] | [[Mišels Barnjē]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-09-05 | 2024-12-13 |- | [[:d:Q12278288|Q12278288]] | ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2024-08-27<br/>2024-04-09 | 2025-01-16<br/>2024-08-27 |- | [[:d:Q129263796|Q129263796]] | ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2024-08-17 | |- | [[:d:Q13026319|Q13026319]] | ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2024-08-16 | 2025-07-01 |- | [[:d:Q128804528|Q128804528]] | ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-08-10 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q128723414|Q128723414]] | ''[[:d:Q128723414|Kamel Madouri]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2024-08-08 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q66793577|Q66793577]] | ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2024-08-02 | |- | [[:d:Q1789192|Q1789192]] | [[Kristens Mihals]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q3195923|Q3195923]] | [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2024-07-15<br/>2018-02-15<br/>2015-10-12 | 2025-09-09<br/>2021-07-13<br/>2016-08-04 |- | [[:d:Q6383803|Q6383803]] | [[Kīrs Stārmers]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2024-07-05 | 2026-07-20 |- | [[:d:Q22338116|Q22338116]] | [[Diks Shofs]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2024-07-02 | 2026-02-23 |- | [[:d:Q46675558|Q46675558]] | [[Hristijans Mickoskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-06-23 | |- | [[:d:Q117472023|Q117472023]] | ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2024-06-12 | |- | [[:d:Q126086566|Q126086566]] | ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-05-23 | 2025-01-11 |- | [[:d:Q5116472|Q5116472]] | ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q16151955|Q16151955]] | ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q6504758|Q6504758]] | ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]'' | ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q333811|Q333811]] | ''[[:d:Q333811|John Swinney]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2024-05-08 | |- | [[:d:Q124343904|Q124343904]] | ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2024-05-03 | |- | [[:d:Q6860678|Q6860678]] | ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | 2025-04-16 |- | [[:d:Q125591036|Q125591036]] | ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2024-04-25 | 2025-11-12 |- | [[:d:Q7518922|Q7518922]] | [[Saimons Heriss]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2024-04-09 | 2025-01-23 |- | [[:d:Q879376|Q879376]] | ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-04-09<br/>2017-01-11 | 2024-12-21<br/>2017-11-30 |- | [[:d:Q11764394|Q11764394]] | [[Luišs Montenegru]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q56312650|Q56312650]] | ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2024-04-02 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q20423278|Q20423278]] | [[Mohammads Mustafa]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2024-03-28 | |- | [[:d:Q2096387|Q2096387]] | [[Šahbazs Šarīfs]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2024-03-03<br/>2022-04-11 | 2023-08-13 |- | [[:d:Q22209348|Q22209348]] | ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2024-02-27 | |- | [[:d:Q5441662|Q5441662]] | ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2024-02-26 | |- | [[:d:Q114735638|Q114735638]] | ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-02-25 | 2024-04-30 |- | [[:d:Q27885302|Q27885302]] | ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2024-02-08 | |- | [[:d:Q124436646|Q124436646]] | ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2024-02-06 | |- | [[:d:Q57843|Q57843]] | ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-02-06<br/>2017-05-31 | 2024-05-02<br/>2017-06-29 |- | [[:d:Q16119688|Q16119688]] | ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-02-05 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q21234823|Q21234823]] | ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]'' | ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03 | |- | [[:d:Q6837191|Q6837191]] | ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''<br/>''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03<br/>2020-01-11 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q5860953|Q5860953]] | [[Talats Džaferi]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-01-28 | 2024-06-23 |- | [[:d:Q7849613|Q7849613]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | |- | [[:d:Q3327520|Q3327520]] | ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-01-17<br/>2022-07-19 | 2024-05-15<br/>2022-07-24 |- | [[:d:Q30339350|Q30339350]] | [[Gabriels Atāls]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-01-09 | 2024-09-05 |- | [[:d:Q106598060|Q106598060]] | ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-01-01 | 2024-05-22 |- | [[:d:Q627337|Q627337]] | ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2023-12-21 | |- | [[:d:Q946|Q946]] | [[Donalds Tusks]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2023-12-13 | |- | [[:d:Q74370310|Q74370310]] | [[Kristofers Laksons]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-11-27 | |- | [[:d:Q592101|Q592101]] | ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]'' | ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q6070218|Q6070218]] | [[Pedro Sančess]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2023-11-17<br/>2020-01-08<br/>2018-06-02 | 2023-07-25<br/>2019-04-30 |- | [[:d:Q6307840|Q6307840]] | ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2023-11-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q109784588|Q109784588]] | ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2023-11-11 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q123342092|Q123342092]] | ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2023-11-04 | |- | [[:d:Q101225458|Q101225458]] | [[Milojko Spajičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2023-10-31 | |- | [[:d:Q57606|Q57606]] | [[Roberts Fico]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-10-25 | |- | [[:d:Q3434569|Q3434569]] | ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2023-10-16 | |- | [[:d:Q108461966|Q108461966]] | ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]'' | [[premjerministrs]] | 2023-09-28 | 2023-11-04 |- | [[:d:Q61121565|Q61121565]] | [[Evika Siliņa]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2023-09-15 | 2026-05-14 |- | [[:d:Q359480|Q359480]] | [[Fumio Kisida]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10<br/>2021-10-04 | 2024-10-01<br/>2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10 |- | [[:d:Q57856|Q57856]] | ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-09-08 | |- | [[:d:Q118213697|Q118213697]] | ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2023-08-22 | 2024-08-16 |- | [[:d:Q13024351|Q13024351]] | ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]'' | ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]'' | 2023-08-22 | |- | [[:d:Q50345548|Q50345548]] | ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2023-08-13 | 2024-03-03 |- | [[:d:Q2646711|Q2646711]] | ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2023-08-08 | |- | [[:d:Q121088468|Q121088468]] | ''[[:d:Q121088468|Ahmed Hachani]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2023-08-01 | 2024-08-08 |- | [[:d:Q108444479|Q108444479]] | [[Hasans Ahunds]] | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-07-17<br/>2021-09-07 | 2023-05-17 |- | [[:d:Q11509|Q11509]] | ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2023-07-01 | |- | [[:d:Q552751|Q552751]] | [[Kirjaks Micotakis]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-06-26<br/>2019-07-08 | 2023-05-25 |- | [[:d:Q29892910|Q29892910]] | ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20 | |- | [[:d:Q6029546|Q6029546]] | [[Peteri Orpo]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''<br/>''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20<br/>2017-06-28 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q28536878|Q28536878]] | ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-06-06 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q118402778|Q118402778]] | ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-05-25 | 2023-06-26 |- | [[:d:Q4665452|Q4665452]] | ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]'' | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-05-17 | 2023-07-17 |- | [[:d:Q96747230|Q96747230]] | ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-05-15 | 2023-10-25 |- | [[:d:Q6996487|Q6996487]] | ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-04-28 | |- | [[:d:Q117348329|Q117348329]] | ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2023-03-30 | 2025-03-26 |- | [[:d:Q174924|Q174924]] | ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2023-03-29 | 2024-05-07 |- | [[:d:Q127271608|Q127271608]] | ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2023-03-15 | 2024-11-29 |- | [[:d:Q23020336|Q23020336]] | ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2023-03-07 | |- | [[:d:Q13407948|Q13407948]] | [[Dorins Rečans]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2023-02-16 | 2025-11-01 |- | [[:d:Q31192182|Q31192182]] | ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-02-03<br/>2022-08-02 | 2023-06-06<br/>2023-02-03 |- | [[:d:Q112175210|Q112175210]] | ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2023-02-01 | |- | [[:d:Q9182314|Q9182314]] | ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2023-01-31 | |- | [[:d:Q387491|Q387491]] | ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2023-01-25 | |- | [[:d:Q5106890|Q5106890]] | [[Kriss Hipkinss]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-01-25 | 2023-11-27 |- | [[:d:Q98841301|Q98841301]] | ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-01-09 | 2023-08-30 |- | [[:d:Q104914585|Q104914585]] | ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2022-12-30 | |- | [[:d:Q43723|Q43723]] | [[Benjamins Netanjahu]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-12-29 | |- | [[:d:Q315500|Q315500]] | [[Puspa Kamals Dāhāls]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2022-12-26<br/>2016-08-04 | 2024-07-15<br/>2017-06-07 |- | [[:d:Q981549|Q981549]] | ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]'' | ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]'' | 2022-12-24 | |- | [[:d:Q556712|Q556712]] | ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2022-12-22<br/>2015-09-15 | 2019-09-16 |- | [[:d:Q1728820|Q1728820]] | [[Leo Varadkars]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2022-12-17<br/>2017-06-14 | 2024-04-09<br/>2020-06-27 |- | [[:d:Q299574|Q299574]] | [[Anvars Ibrahims]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2022-11-24 | |- | [[:d:Q459822|Q459822]] | ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2022-11-10 | |- | [[:d:Q24950945|Q24950945]] | ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2022-11-04 | 2023-09-04 |- | [[:d:Q114588964|Q114588964]] | ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2022-10-28 | |- | [[:d:Q20055561|Q20055561]] | [[Rišī Sūneks]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-10-25 | 2024-07-05 |- | [[:d:Q451791|Q451791]] | [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2022-10-22 | |- | [[:d:Q114835874|Q114835874]] | ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-10-21 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q1780398|Q1780398]] | [[Ulfs Kristersons]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2022-10-18 | |- | [[:d:Q3700793|Q3700793]] | ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2022-10-14 | |- | [[:d:Q7403916|Q7403916]] | ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2022-10-13 | 2024-01-01 |- | [[:d:Q6892571|Q6892571]] | [[Muhammeds bin Selmāns]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2022-09-27 | |- | [[:d:Q16269678|Q16269678]] | ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2022-09-17 | |- | [[:d:Q107136851|Q107136851]] | ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2022-09-07 | |- | [[:d:Q272201|Q272201]] | [[Liza Trasa]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-09-06 | 2022-10-25 |- | [[:d:Q15724737|Q15724737]] | ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2022-08-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q109296984|Q109296984]] | ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2022-08-20 | 2024-02-19 |- | [[:d:Q113443525|Q113443525]] | ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2022-08-06 | |- | [[:d:Q109259869|Q109259869]] | ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2022-07-24 | 2023-12-20 |- | [[:d:Q1396120|Q1396120]] | ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]'' | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-07-01 | 2022-12-29 |- | [[:d:Q112598575|Q112598575]] | ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2022-06-26 | |- | [[:d:Q112679881|Q112679881]] | ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]'' | ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]'' | 2022-06-24 | |- | [[:d:Q112691270|Q112691270]] | ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2022-06-20 | |- | [[:d:Q112286420|Q112286420]] | ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2022-06-08 | 2023-03-29 |- | [[:d:Q110644463|Q110644463]] | ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2022-05-30 | |- | [[:d:Q18645045|Q18645045]] | [[Roberts Golobs]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2022-05-25 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q335697|Q335697]] | [[Entonijs Albanīzs]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2022-05-23 | |- | [[:d:Q356666|Q356666]] | ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-21 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q20020731|Q20020731]] | [[Elizabete Borna]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2022-05-16 | 2024-01-09 |- | [[:d:Q12619978|Q12619978]] | ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | 2022-05-20 |- | [[:d:Q12812869|Q12812869]] | ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2022-05-12<br/>2018-12-15<br/>2015-01-09 | 2022-07-21<br/>2019-11-21<br/>2018-10-26 |- | [[:d:Q16353146|Q16353146]] | ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2022-04-28 | 2023-10-31 |- | [[:d:Q111131079|Q111131079]] | ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q44275924|Q44275924]] | ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q63285566|Q63285566]] | ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | |- | [[:d:Q88310768|Q88310768]] | ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2022-02-07 | 2026-05-12 |- | [[:d:Q55639564|Q55639564]] | ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]'' | ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]'' | 2022-02-01 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q110629734|Q110629734]] | ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2022-01-19 | |- | [[:d:Q110288715|Q110288715]] | [[Dimitars Kovačevskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2022-01-17 | 2024-01-28 |- | [[:d:Q56825894|Q56825894]] | [[Elihans Smaiilovs]] | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2022-01-05 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q19631293|Q19631293]] | ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2021-12-27 | 2024-12-09 |- | [[:d:Q3377548|Q3377548]] | [[Petrs Fiala]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2021-12-17 | 2025-12-09 |- | [[:d:Q106928258|Q106928258]] | ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-12-13 | 2022-08-01 |- | [[:d:Q21062160|Q21062160]] | ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2021-12-11 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q61053|Q61053]] | [[Olafs Šolcs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2021-12-08 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q42860944|Q42860944]] | [[Karls Nēhammers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2021-12-06 | 2025-01-10 |- | [[:d:Q4935873|Q4935873]] | [[Magdalēna Andešone]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2021-11-30 | 2022-10-18 |- | [[:d:Q28950289|Q28950289]] | ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2021-11-25<br/>2020-12-07 | 2023-06-12<br/>2020-12-23 |- | [[:d:Q27654948|Q27654948]] | ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2021-11-21<br/>2019-08-21 | 2022-01-02<br/>2021-10-25 |- | [[:d:Q47189019|Q47189019]] | ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2021-11-05 | 2022-05-12 |- | [[:d:Q467948|Q467948]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]'' | 2021-10-14 | |- | [[:d:Q25752002|Q25752002]] | ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q4060344|Q4060344]] | ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q108741355|Q108741355]] | ''[[:d:Q108741355|Najla Bouden]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2021-10-11 | 2023-08-01 |- | [[:d:Q1638114|Q1638114]] | ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2021-10-07 | 2026-09-23 |- | [[:d:Q66708545|Q66708545]] | ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2021-10-06 | 2022-08-20 |- | [[:d:Q7183082|Q7183082]] | ''[[:d:Q7183082|Philip "Brave" Davis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2021-09-17 | |- | [[:d:Q28055319|Q28055319]] | ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-09-16<br/>2021-05-12 | 2021-12-13<br/>2021-09-16 |- | [[:d:Q318493|Q318493]] | ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2021-09-10 | 2025-02-08 |- | [[:d:Q6084858|Q6084858]] | ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2021-08-21 | 2022-11-24 |- | [[:d:Q105193792|Q105193792]] | ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2021-08-06 | 2023-02-16 |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-08-01 | |- | [[:d:Q7184214|Q7184214]] | ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2021-07-28 | |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q107600891|Q107600891]] | ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2021-07-16 | 2023-09-28 |- | [[:d:Q470903|Q470903]] | [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2021-07-13<br/>2017-06-07 | 2022-12-26<br/>2018-02-15 |- | [[:d:Q96612848|Q96612848]] | ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2021-06-30 | 2023-11-11 |- | [[:d:Q62481397|Q62481397]] | ''[[:d:Q62481397|Nabbanja Robinah]]'' | ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]'' | 2021-06-21 | |- | [[:d:Q7035479|Q7035479]] | [[Nikols Pašinjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2021-06-20<br/>2021-04-25<br/>2018-05-08 | 2021-06-20<br/>2021-04-25 |- | [[:d:Q7150914|Q7150914]] | ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2021-06-17 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q107273326|Q107273326]] | ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2021-06-15 | 2022-02-07 |- | [[:d:Q29030093|Q29030093]] | ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2021-06-14 | |- | [[:d:Q39318|Q39318]] | [[Naftali Benets]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2021-06-13 | 2022-07-01 |- | [[:d:Q2964323|Q2964323]] | ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2021-06-07 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q3374810|Q3374810]] | ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]'' | ''[[:d:Q116357|Sikyong]]'' | 2021-05-27 | |- | [[:d:Q5446290|Q5446290]] | ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2021-05-24 | 2025-09-16 |- | [[:d:Q12587534|Q12587534]] | ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-05-14 | 2022-05-11 |- | [[:d:Q4752077|Q4752077]] | ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2021-05-12 | 2026-05-01 |- | [[:d:Q101751482|Q101751482]] | ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05 | 2021-05-20 |- | [[:d:Q105277058|Q105277058]] | ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05<br/>2021-02-03 | 2021-10-12<br/>2021-05-05 |- | [[:d:Q107067181|Q107067181]] | ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2021-04-30 | 2023-07-10 |- | [[:d:Q105523479|Q105523479]] | ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2021-04-26 | 2024-06-12 |- | [[:d:Q4710950|Q4710950]] | ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2021-04-26<br/>2016-02-13 | 2022-10-13<br/>2018-05-04 |- | [[:d:Q51846080|Q51846080]] | ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2021-04-23 | 2025-04-07 |- | [[:d:Q106622643|Q106622643]] | ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2021-04-21 | 2023-11-15 |- | [[:d:Q31180640|Q31180640]] | ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-04-17 | 2021-05-14 |- | [[:d:Q22343041|Q22343041]] | ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-04-16 | |- | [[:d:Q106496152|Q106496152]] | ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-04-14 | 2021-07-20 |- | [[:d:Q10806940|Q10806940]] | ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2021-04-05 | |- | [[:d:Q7110324|Q7110324]] | ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2021-04-03 | 2023-07-26 |- | [[:d:Q46227987|Q46227987]] | ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2021-04-01 | 2023-05-15 |- | [[:d:Q441633|Q441633]] | [[Albins Kurti]] | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2021-03-22<br/>2020-02-03 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q7180477|Q7180477]] | ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavanh]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2021-03-22 | 2022-12-30 |- | [[:d:Q105319569|Q105319569]] | ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2021-03-15 | |- | [[:d:Q3369176|Q3369176]] | ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2021-03-08 | 2023-10-06 |- | [[:d:Q6066533|Q6066533]] | [[Irakli Garibašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-22<br/>2015-12-23 | 2024-01-29<br/>2015-12-30 |- | [[:d:Q60361123|Q60361123]] | ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-18 | 2021-02-22 |- | [[:d:Q294460|Q294460]] | [[Mario Dragi]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2021-02-13 | 2022-10-22 |- | [[:d:Q24248226|Q24248226]] | ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2021-01-27 | 2025-06-13 |- | [[:d:Q11869065|Q11869065]] | [[Kaja Kallasa]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2021-01-26 | 2024-07-22 |- | [[:d:Q43549347|Q43549347]] | ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-01-01 | |- | [[:d:Q4822275|Q4822275]] | ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2020-12-31 | 2021-08-05 |- | [[:d:Q105588566|Q105588566]] | ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2020-12-23 | 2023-03-15 |- | [[:d:Q28035183|Q28035183]] | [[Florins Kicu]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2020-12-23 | 2021-11-25 |- | [[:d:Q16973942|Q16973942]] | ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2020-12-13 | 2021-07-19 |- | [[:d:Q11140027|Q11140027]] | ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-12-10 | |- | [[:d:Q28600107|Q28600107]] | ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2020-12-09 | 2021-11-05 |- | [[:d:Q97999161|Q97999161]] | ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2020-12-04 | 2022-04-28 |- | [[:d:Q437096|Q437096]] | [[Ingrīda Šimonīte]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2020-11-25 | 2024-12-12 |- | [[:d:Q6266369|Q6266369]] | ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]'' | ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]'' | 2020-11-12 | |- | [[:d:Q58140|Q58140]] | ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]'' | ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]'' | 2020-11-11 | |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-10-10<br/>2020-10-06 | 2020-11-14<br/>2020-10-10 |- | [[:d:Q63441935|Q63441935]] | ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2020-10-07 | 2024-09-15 |- | [[:d:Q476596|Q476596]] | ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2020-10-01 | 2025-02-03 |- | [[:d:Q6766871|Q6766871]] | ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]'' | ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]'' | 2020-10-01 | |- | [[:d:Q16682496|Q16682496]] | ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2020-09-28 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q3317754|Q3317754]] | ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2020-09-27 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q99605101|Q99605101]] | ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-09-23 | 2022-06-26 |- | [[:d:Q122465|Q122465]] | [[Josihide Suga]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2020-09-16 | 2021-10-04 |- | [[:d:Q7045446|Q7045446]] | ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-09-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q88485687|Q88485687]] | ''[[:d:Q88485687|Hichem Mechichi]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2020-09-02 | 2021-07-25 |- | [[:d:Q220579|Q220579]] | [[Zorans Zaevs]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-08-30<br/>2017-06-01 | 2022-01-16<br/>2020-01-03 |- | [[:d:Q105674235|Q105674235]] | ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2020-08-29 | 2022-06-20 |- | [[:d:Q25035961|Q25035961]] | ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2020-08-13 | |- | [[:d:Q5679624|Q5679624]] | ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2020-08-10<br/>2019-12-19 | 2021-09-10<br/>2020-08-10 |- | [[:d:Q98137599|Q98137599]] | ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2020-08-06 | 2024-08-02 |- | [[:d:Q98053664|Q98053664]] | ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2020-08-03 | |- | [[:d:Q3126401|Q3126401]] | ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2020-07-30 | 2021-03-10 |- | [[:d:Q97703983|Q97703983]] | ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-07-25 | 2020-09-01 |- | [[:d:Q65556229|Q65556229]] | ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2020-07-16 | 2023-01-09 |- | [[:d:Q3171170|Q3171170]] | [[Žans Kastekss]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2020-07-03 | 2022-05-16 |- | [[:d:Q27231038|Q27231038]] | ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2020-06-23 | 2022-09-07 |- | [[:d:Q96338578|Q96338578]] | ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-06-17 | 2020-10-06 |- | [[:d:Q60455401|Q60455401]] | ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2020-06-11 | 2024-09-14 |- | [[:d:Q182043|Q182043]] | [[Mati Vanhanens]] | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-06-09 | 2020-09-10 |- | [[:d:Q27043179|Q27043179]] | [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2020-06-04 | 2025-03-10 |- | [[:d:Q30323682|Q30323682]] | ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2020-06-03 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q61122534|Q61122534]] | ''[[:d:Q61122534|Sabuhi Mammadov (Prime Minister)]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2020-05-23 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q91621859|Q91621859]] | ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2020-05-20 | 2022-10-28 |- | [[:d:Q85317569|Q85317569]] | ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2020-05-06 | 2022-10-14 |- | [[:d:Q4082839|Q4082839]] | [[Andrejs Belousovs]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-04-30 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q313355|Q313355]] | ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2020-04-23 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q16190741|Q16190741]] | ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2020-04-20 | 2022-11-04 |- | [[:d:Q552706|Q552706]] | ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2020-03-21 | 2021-04-01 |- | [[:d:Q66094865|Q66094865]] | [[Deniss Šmihaļs]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2020-03-04 | 2025-07-17 |- | [[:d:Q87188650|Q87188650]] | ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2020-03-04 | 2021-04-14 |- | [[:d:Q1060949|Q1060949]] | ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2020-03-01 | 2021-08-16 |- | [[:d:Q86715481|Q86715481]] | ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2020-02-28 | 2023-08-07 |- | [[:d:Q3051875|Q3051875]] | ''[[:d:Q3051875|Elyes Fakhfakh]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2020-02-27 | 2020-09-02 |- | [[:d:Q83849153|Q83849153]] | ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2020-01-28 | 2023-03-07 |- | [[:d:Q4298520|Q4298520]] | [[Mihails Mišustins]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-16 | |- | [[:d:Q11270093|Q11270093]] | ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2020-01-14 | 2021-04-17 |- | [[:d:Q37860840|Q37860840]] | [[Roberts Abela]] | ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4949324|Q4949324]] | ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4792148|Q4792148]] | ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2020-01-11<br/>2016-01-11 | 2021-06-14<br/>2017-01-09 |- | [[:d:Q2262885|Q2262885]] | [[Sebastiāns Kurcs]] | [[Austrijas kanclers]] | 2020-01-07<br/>2017-12-18 | 2021-10-11<br/>2019-05-28 |- | [[:d:Q21467814|Q21467814]] | ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-01-03 | 2020-08-30 |- | [[:d:Q80100650|Q80100650]] | ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-28 | 2021-06-30 |- | [[:d:Q12752078|Q12752078]] | ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2019-12-23 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q79358625|Q79358625]] | ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2019-12-21 | |- | [[:d:Q62635974|Q62635974]] | ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-19 | 2019-12-28 |- | [[:d:Q16986436|Q16986436]] | [[Sanna Marina]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-12-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q57338|Q57338]] | ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2019-11-21<br/>2018-10-26 | 2022-05-09<br/>2018-11-14 |- | [[:d:Q12219691|Q12219691]] | ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | 2022-07-19 |- | [[:d:Q69624560|Q69624560]] | ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | |- | [[:d:Q75020865|Q75020865]] | ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-11-14 | 2020-12-31 |- | [[:d:Q551585|Q551585]] | ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-11-08<br/>2018-04-16 | 2020-02-28<br/>2019-10-29 |- | [[:d:Q671955|Q671955]] | ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2019-11-04 | 2020-12-07 |- | [[:d:Q142540|Q142540]] | ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-10-31 | 2019-11-08 |- | [[:d:Q18434995|Q18434995]] | ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2019-10-27 | 2020-10-01 |- | [[:d:Q58303425|Q58303425]] | ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-10-10 | 2019-11-19 |- | [[:d:Q12850075|Q12850075]] | ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | |- | [[:d:Q48778102|Q48778102]] | ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | 2021-12-27 |- | [[:d:Q6378927|Q6378927]] | ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2019-09-19 | |- | [[:d:Q853551|Q853551]] | ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2019-09-16 | 2022-12-22 |- | [[:d:Q20253947|Q20253947]] | ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-09-12 | 2020-06-05 |- | [[:d:Q7449656|Q7449656]] | ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-09-12 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q43287680|Q43287680]] | ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2019-09-08 | 2021-02-18 |- | [[:d:Q64486491|Q64486491]] | [[Oleksijs Hončaruks]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2019-08-29 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q3155412|Q3155412]] | ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2019-08-05 | 2020-08-06 |- | [[:d:Q180589|Q180589]] | [[Boriss Džonsons]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2019-07-24 | 2022-09-06 |- | [[:d:Q5015|Q5015]] | [[Mete Frederiksena]] | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2019-06-27 | |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-06-08 | 2019-11-14 |- | [[:d:Q11852228|Q11852228]] | [[Anti Rinne]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-06-06 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q16984784|Q16984784]] | ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-06-06 | 2019-09-12 |- | [[:d:Q916162|Q916162]] | [[Brigite Bīrleine]] | [[Austrijas kanclers]] | 2019-06-03 | 2020-01-07 |- | [[:d:Q6138903|Q6138903]] | ''[[:d:Q6138903|James Marape]]'' | ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]'' | 2019-05-30 | |- | [[:d:Q45808771|Q45808771]] | ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-05-28 | 2019-06-03 |- | [[:d:Q6057339|Q6057339]] | ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2019-05-22 | 2020-12-09 |- | [[:d:Q63967715|Q63967715]] | ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2019-05-20 | 2021-01-28 |- | [[:d:Q21001195|Q21001195]] | ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]'' | ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]'' | 2019-05-16 | |- | [[:d:Q536063|Q536063]] | ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2019-04-24 | 2024-05-02 |- | [[:d:Q30005153|Q30005153]] | ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2019-04-23 | 2020-08-18 |- | [[:d:Q16192933|Q16192933]] | [[Mohammads Štajje]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2019-04-13 | 2024-03-31 |- | [[:d:Q56818689|Q56818689]] | ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2019-04-11 | 2020-08-13 |- | [[:d:Q62596591|Q62596591]] | ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2019-03-21 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q48728938|Q48728938]] | ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2019-03-13 | 2019-04-11 |- | [[:d:Q20109520|Q20109520]] | ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-03-11 | 2019-12-19 |- | [[:d:Q61889435|Q61889435]] | ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2019-02-25 | 2021-06-15 |- | [[:d:Q527063|Q527063]] | ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2019-02-21 | 2022-01-05 |- | [[:d:Q60813372|Q60813372]] | ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2019-01-24 | 2021-12-08 |- | [[:d:Q3736499|Q3736499]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-09-15 |- | [[:d:Q551904|Q551904]] | ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2019-01-14 | 2023-01-31 |- | [[:d:Q60594089|Q60594089]] | ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2019-01-12 | 2020-07-16 |- | [[:d:Q60441515|Q60441515]] | ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]'' | [[Kamerūnas premjerministri]] | 2019-01-04 | |- | [[:d:Q58416549|Q58416549]] | ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-12-18 | 2025-08-22 |- | [[:d:Q57085436|Q57085436]] | ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2018-12-03 | 2022-11-09 |- | [[:d:Q57588106|Q57588106]] | ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-12-01 | 2022-06-08 |- | [[:d:Q391160|Q391160]] | ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-11-19 | 2018-12-18 |- | [[:d:Q57313851|Q57313851]] | ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2018-11-07 | 2023-11-01 |- | [[:d:Q58014343|Q58014343]] | ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2018-10-30 | 2019-08-05 |- | [[:d:Q57973856|Q57973856]] | ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-10-27 | 2020-12-13 |- | [[:d:Q357116|Q357116]] | ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2018-10-25 | 2020-05-07 |- | [[:d:Q57373157|Q57373157]] | ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2018-10-15 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q4080376|Q4080376]] | ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-18 | 2020-04-23 |- | [[:d:Q3166124|Q3166124]] | ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2018-09-17 | 2019-03-21 |- | [[:d:Q56556415|Q56556415]] | ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2018-09-15<br/>2018-09-09 | 2019-02-23<br/>2018-09-15 |- | [[:d:Q27829055|Q27829055]] | ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-08 | 2018-09-18 |- | [[:d:Q16514790|Q16514790]] | [[Deniss Pušiļins]] | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-09-07 | 2018-10-18 |- | [[:d:Q56630743|Q56630743]] | ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-09-05 | 2018-10-27 |- | [[:d:Q7436908|Q7436908]] | [[Skots Morisons]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2018-08-24 | 2022-05-23 |- | [[:d:Q155164|Q155164]] | [[Imrāns Hāns]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2022-04-10 |- | [[:d:Q3813861|Q3813861]] | [[Sjarhejs Rumass]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q12795878|Q12795878]] | ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]'' | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2018-08-17 | 2020-03-03 |- | [[:d:Q57519|Q57519]] | ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2018-06-22 | 2023-07-01 |- | [[:d:Q54982996|Q54982996]] | ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2018-06-20 | 2019-09-02 |- | [[:d:Q29512679|Q29512679]] | ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | 2020-10-12 |- | [[:d:Q54901515|Q54901515]] | ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | |- | [[:d:Q54806925|Q54806925]] | ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2018-06-06 | 2025-09-29 |- | [[:d:Q53844829|Q53844829]] | [[Džuzepe Konte]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2018-06-01 | 2021-02-13 |- | [[:d:Q6967119|Q6967119]] | ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2018-06-01 | 2018-08-17 |- | [[:d:Q6827147|Q6827147]] | ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]'' | ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]'' | 2018-05-25 | |- | [[:d:Q5984807|Q5984807]] | ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2018-05-21 | 2021-09-05 |- | [[:d:Q12712421|Q12712421]] | ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]'' | ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]'' | 2018-05-15 | |- | [[:d:Q181383|Q181383]] | [[Mahathirs bin Mohamads]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2018-05-10 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q467261|Q467261]] | ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-04-25 | 2018-09-08 |- | [[:d:Q1979923|Q1979923]] | ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]'' | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-23<br/>2016-09-13 | 2018-05-08<br/>2018-04-17 |- | [[:d:Q7065106|Q7065106]] | ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2018-04-21 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q37777535|Q37777535]] | ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2018-04-20<br/>2017-08-22 | 2020-06-15<br/>2017-08-26 |- | [[:d:Q53863493|Q53863493]] | ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2018-04-20 | 2021-04-30 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2018-04-19 | 2019-12-21 |- | [[:d:Q612803|Q612803]] | [[Seržs Sargsjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-17 | 2018-04-23 |- | [[:d:Q50365049|Q50365049]] | [[Abijs Ahmeds]] | ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]'' | 2018-04-02 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2018-03-22 | 2020-03-21 |- | [[:d:Q48110120|Q48110120]] | ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2018-02-05 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q47188815|Q47188815]] | ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2018-02-02 | 2019-05-22 |- | [[:d:Q47527935|Q47527935]] | ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2018-01-30 | 2018-04-16 |- | [[:d:Q9368300|Q9368300]] | ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-29 | 2019-11-04 |- | [[:d:Q30349022|Q30349022]] | ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-16 | 2018-01-29 |- | [[:d:Q47262798|Q47262798]] | ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2018-01-15 | 2019-10-10 |- | [[:d:Q2398472|Q2398472]] | ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-12-30 | 2019-04-18 |- | [[:d:Q11771436|Q11771436]] | [[Mateušs Moraveckis]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2017-12-11 | 2023-12-13 |- | [[:d:Q467464|Q467464]] | ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2017-11-30 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q23038705|Q23038705]] | ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2017-11-17 | |- | [[:d:Q7331464|Q7331464]] | ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2017-11-15 | 2019-04-24 |- | [[:d:Q132345|Q132345]] | [[Šindzo Abe]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2017-11-01 | 2020-09-16 |- | [[:d:Q3606816|Q3606816]] | [[Džasinda Ārdērna]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2017-10-26 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q27058418|Q27058418]] | [[Hurelsuhs Uhnāgīns]] | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2017-10-04 | 2021-01-21 |- | [[:d:Q11664|Q11664]] | ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2017-09-15 | 2018-06-22 |- | [[:d:Q316553|Q316553]] | ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2017-09-09 | 2020-02-03 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2017-09-08 | 2019-01-14 |- | [[:d:Q38188115|Q38188115]] | ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2017-08-30 | 2025-07-25 |- | [[:d:Q29865128|Q29865128]] | ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2017-08-26 | 2018-04-19 |- | [[:d:Q57613|Q57613]] | ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-08-16 | 2019-03-11 |- | [[:d:Q7461686|Q7461686]] | ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2017-08-01 | 2018-05-31 |- | [[:d:Q33120852|Q33120852]] | ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]'' | ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]'' | 2017-07-19 | |- | [[:d:Q12735517|Q12735517]] | [[Mihajs Tudose]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q983971|Q983971]] | ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2017-06-16 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q12611134|Q12611134]] | ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2017-05-31 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q26251882|Q26251882]] | ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2017-05-29 | 2021-06-14 |- | [[:d:Q2821166|Q2821166]] | [[Abd el Medžīds Tabūns|Abdelmadžīds Tabūns]] | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-05-25 | 2017-08-15 |- | [[:d:Q29239480|Q29239480]] | ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2017-05-18 | 2019-09-07 |- | [[:d:Q44531929|Q44531929]] | ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]'' | 2017-05-16 | 2020-08-29 |- | [[:d:Q3579995|Q3579995]] | [[Eduārs Filips]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2017-05-15 | 2020-07-03 |- | [[:d:Q16732648|Q16732648]] | ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2017-05-11 | 2021-09-17 |- | [[:d:Q57775|Q57775]] | [[Boiko Borisovs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-05-04 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q16090573|Q16090573]] | ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2017-05-01 | 2017-05-01 |- | [[:d:Q26845654|Q26845654]] | ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-04-10 | 2017-12-29 |- | [[:d:Q2033385|Q2033385]] | ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2017-04-05 | 2021-10-07 |- | [[:d:Q28836953|Q28836953]] | ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2017-03-21 | 2018-09-17 |- | [[:d:Q15700032|Q15700032]] | ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2017-03-02 | 2018-09-10 |- | [[:d:Q28824125|Q28824125]] | ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2017-03-01 | 2020-07-25 |- | [[:d:Q12289150|Q12289150]] | ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-01-27 | 2017-05-04 |- | [[:d:Q3401447|Q3401447]] | ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]'' | ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]'' | 2017-01-23 | 2024-11-13 |- | [[:d:Q2840866|Q2840866]] | ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2017-01-10 | 2020-07-08 |- | [[:d:Q19003460|Q19003460]] | ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-01-04 | 2017-06-29 |- | [[:d:Q296771|Q296771]] | ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2016-12-18 | 2019-10-29 |- | [[:d:Q28120974|Q28120974]] | ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2016-12-17 | 2022-05-26 |- | [[:d:Q28002959|Q28002959]] | ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]'' | ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]'' | 2016-12-14 | |- | [[:d:Q1071031|Q1071031]] | [[Paolo Džentiloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2018-06-01 |- | [[:d:Q4384608|Q4384608]] | ''[[:d:Q4384608|Bill English]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2017-10-26 |- | [[:d:Q560890|Q560890]] | [[Bernārs Kaznēvs]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2016-12-06 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q27941657|Q27941657]] | [[Duško Markovičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2016-11-28 | 2020-12-04 |- | [[:d:Q2621730|Q2621730]] | [[Jiri Ratass]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2016-11-23 | 2021-01-13 |- | [[:d:Q1797508|Q1797508]] | [[Sauļus Skvernelis]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2016-11-22 | 2020-11-25 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-11-18 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q17639110|Q17639110]] | ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2016-11-17 | 2017-05-18 |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2016-11-11<br/>2016-04-13 | 2017-08-22<br/>2016-11-11 |- | [[:d:Q10819|Q10819]] | [[Marjano Rahojs]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2016-10-30<br/>2015-12-21 | 2018-06-01<br/>2016-10-30 |- | [[:d:Q11685764|Q11685764]] | [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-10-19 | |- | [[:d:Q19745310|Q19745310]] | ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-10-14<br/>2015-03-31 | 2017-03-16<br/>2016-04-05 |- | [[:d:Q12223068|Q12223068]] | ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-10-04 | 2024-08-10 |- | [[:d:Q25752048|Q25752048]] | ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2016-10-04 | 2021-10-12 |- | [[:d:Q5373253|Q5373253]] | ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2016-09-29 | 2019-01-12 |- | [[:d:Q4404442|Q4404442]] | ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2016-09-08 | 2019-02-21 |- | [[:d:Q25391268|Q25391268]] | ''[[:d:Q25391268|Youssef Chahed]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2016-08-27 | 2020-02-27 |- | [[:d:Q26211009|Q26211009]] | ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-08-05 | 2018-04-25 |- | [[:d:Q4057556|Q4057556]] | ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-07-26<br/>2015-03-17 | 2016-08-05<br/>2015-03-20 |- | [[:d:Q264766|Q264766]] | [[Terēza Meja]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2016-07-13 | 2019-07-24 |- | [[:d:Q6001983|Q6001983]] | ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2016-07-13 | 2020-06-11 |- | [[:d:Q24761111|Q24761111]] | ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2016-06-22 | 2023-02-01 |- | [[:d:Q25848773|Q25848773]] | ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2016-06-08 | 2017-10-04 |- | [[:d:Q16203640|Q16203640]] | ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2016-06-07 | 2021-07-26 |- | [[:d:Q5648173|Q5648173]] | ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2016-06-01 | 2018-06-04 |- | [[:d:Q4838987|Q4838987]] | ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-05-27<br/>2015-08-20 | 2016-11-18<br/>2015-09-09 |- | [[:d:Q863496|Q863496]] | [[Binali Jildirims]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2016-05-24 | 2018-07-09 |- | [[:d:Q8997373|Q8997373]] | ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2017-09-08 |- | [[:d:Q18135060|Q18135060]] | ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-17 | 2017-12-18 |- | [[:d:Q89601|Q89601]] | ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-09 | 2016-05-17 |- | [[:d:Q23928873|Q23928873]] | ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2016-04-23 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q23899522|Q23899522]] | ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2016-04-22 | 2026-06-19 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q58174|Q58174]] | ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2016-04-16 | 2018-02-02 |- | [[:d:Q4150130|Q4150130]] | [[Volodimirs Groismans]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2016-04-14 | 2019-08-29 |- | [[:d:Q23782689|Q23782689]] | ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2016-04-10 | 2018-06-06 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2016-04-07 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q201075|Q201075]] | ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2016-04-07 | 2017-01-11 |- | [[:d:Q21089561|Q21089561]] | ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-04-05 | 2021-03-15 |- | [[:d:Q20385886|Q20385886]] | ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-04-03 | 2018-10-15 |- | [[:d:Q23729455|Q23729455]] | ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2016-04-02 | 2019-02-22 |- | [[:d:Q23430047|Q23430047]] | ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-03-25 | 2017-03-21 |- | [[:d:Q505200|Q505200]] | ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]'' | ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]'' | 2016-03-03 | |- | [[:d:Q21809321|Q21809321]] | ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-02-26 | 2016-03-28 |- | [[:d:Q22696254|Q22696254]] | ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2016-02-11 | 2020-04-20 |- | [[:d:Q6112509|Q6112509]] | [[Māris Kučinskis]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2016-02-11 | 2019-01-23 |- | [[:d:Q10294207|Q10294207]] | ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-02-01 | 2016-05-20 |- | [[:d:Q21821359|Q21821359]] | [[Tihomirs Oreškovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-01-22 | 2016-10-19 |- | [[:d:Q7155601|Q7155601]] | [[Pavels Filips]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2016-01-20 | 2019-06-08 |- | [[:d:Q22077723|Q22077723]] | ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2016-01-18 | 2017-05-31 |- | [[:d:Q22043905|Q22043905]] | ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2016-01-13 | 2019-01-21 |- | [[:d:Q15277881|Q15277881]] | [[Giorgi Kvirikašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2015-12-30 | 2018-06-13 |- | [[:d:Q21855433|Q21855433]] | ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2015-12-29 | 2018-05-21 |- | [[:d:Q21857164|Q21857164]] | ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-23 | 2016-12-17 |- | [[:d:Q4345614|Q4345614]] | ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-02<br/>2015-10-13 | 2015-12-23<br/>2015-11-30 |- | [[:d:Q13858295|Q13858295]] | ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-11-30 | 2015-12-02 |- | [[:d:Q610788|Q610788]] | [[Antoniu Košta]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2015-11-26 | 2024-04-02 |- | [[:d:Q58198|Q58198]] | [[Ahmets Davutoglu]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2015-11-24<br/>2015-08-28 | 2016-05-24<br/>2015-11-24 |- | [[:d:Q6737420|Q6737420]] | ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2015-11-20 | 2025-11-13 |- | [[:d:Q929248|Q929248]] | ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-17 | 2017-01-04 |- | [[:d:Q4877021|Q4877021]] | [[Beata Šidlo]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2015-11-16 | 2017-12-11 |- | [[:d:Q3736573|Q3736573]] | ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2015-11-08<br/>2015-05-01 | 2016-04-13<br/>2015-11-08 |- | [[:d:Q21095867|Q21095867]] | ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-05 | 2015-11-17 |- | [[:d:Q15715802|Q15715802]] | ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-10-30 | 2016-01-20 |- | [[:d:Q18402168|Q18402168]] | ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q312015|Q312015]] | [[Aleksis Ciprs]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-09-21<br/>2015-01-26 | 2019-07-08<br/>2015-08-27 |- | [[:d:Q16250142|Q16250142]] | ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2015-09-19 | 2018-06-05 |- | [[:d:Q176413|Q176413]] | ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2015-09-17 | 2016-05-12 |- | [[:d:Q927550|Q927550]] | [[Melkolms Tērnbulls]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2015-09-15 | 2018-08-24 |- | [[:d:Q6384971|Q6384971]] | ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2015-09-09 | 2025-03-17 |- | [[:d:Q20926382|Q20926382]] | ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2015-09-01 | 2016-12-23 |- | [[:d:Q20855548|Q20855548]] | ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-08-27 | 2015-09-21 |- | [[:d:Q7911417|Q7911417]] | ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-07-30 | 2015-10-30 |- | [[:d:Q20669153|Q20669153]] | ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2015-07-16 | 2016-04-16 |- | [[:d:Q182397|Q182397]] | ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]'' | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2015-06-28 | 2019-06-27 |- | [[:d:Q6968023|Q6968023]] | ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-06-22 | 2015-07-30 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2017-05-11 |- | [[:d:Q3241966|Q3241966]] | ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]'' | ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2016-04-06 |- | [[:d:Q469823|Q469823]] | ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2015-06-11 | 2016-02-11 |- | [[:d:Q6428317|Q6428317]] | ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2015-06-10 | 2020-09-28 |- | [[:d:Q1711532|Q1711532]] | [[Juha Sipile]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2015-05-29 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q355463|Q355463]] | ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2015-05-29 | 2017-06-28 |- | [[:d:Q6915896|Q6915896]] | ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2015-05-20 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q19501831|Q19501831]] | ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2015-03-31 | 2019-12-23 |- | [[:d:Q20525402|Q20525402]] | ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2023-04-28 |- | [[:d:Q102101678|Q102101678]] | ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]'' | [[premjerministrs]] | 2015-03-23 | 2018-04-05 |- | [[:d:Q7395683|Q7395683]] | ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2015-03-21 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q19667703|Q19667703]] | ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2015-03-20 | 2016-07-26 |- | [[:d:Q57732|Q57732]] | ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2015-03-17 | 2017-06-16 |- | [[:d:Q19281444|Q19281444]] | ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-02-18 | 2015-06-20 |- | [[:d:Q3529064|Q3529064]] | ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2015-02-18 | 2022-08-06 |- | [[:d:Q12612132|Q12612132]] | ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-02-17 | 2015-04-27 |- | [[:d:Q1647887|Q1647887]] | ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2015-02-16 | 2017-09-15 |- | [[:d:Q3125311|Q3125311]] | ''[[:d:Q3125311|Habib Essid]]'' | ''[[:d:Q1064106|Tunisijas premjerministrs]]'' | 2015-02-06 | 2016-08-27 |- | [[:d:Q367825|Q367825]] | [[Selmāns Āl Saūds]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2015-01-23 | 2022-09-27 |- | [[:d:Q19057400|Q19057400]] | ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2015-01-19 | 2022-03-03 |- | [[:d:Q18785199|Q18785199]] | ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2015-01-17 | 2016-04-10 |- | [[:d:Q5415948|Q5415948]] | ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2015-01-16 | 2016-02-26 |- | [[:d:Q6889310|Q6889310]] | ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2015-01-09 | 2017-04-09 |} {{Wikidata list end}} lrnp2d522sp0pyixwio4d0jjjtekvj0 0 408730 4533001 4524305 2026-10-07T18:18:50Z Pirags 3757 /* Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā */ 4533001 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 14. |attēls = 14saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2022|11|1|N|bez}} |beigas = pašlaik |priekšsēdētājs = [[Edvards Smiltēns]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Daiga Mieriņa]] <small>(''kopš 2023. gada 20. septembra'') |pr biedri =[[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] [[Jānis Grasbergs]] <small>(''līdz 2023. gada 20. septembrim'')</small><br />[[Antoņina Ņenaševa]] <small>(''2023. gada 20. septembris — 2026. gada 4. jūnijs'')</small><br />[[Linda Matisone]] <small>(''kopš 2026. gada 4. jūnija'') |frakcijas = * [[Jaunā Vienotība]] (26) * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] (16) * [[Apvienotais saraksts]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (13) * [[Stabilitātei!]] (11) * [[Progresīvie]] (10) * [[Latvija pirmajā vietā]] (9) |pirms = [[13. Saeima]] |pēc = [[15. Saeima]] }} '''14. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] [[1. novembris|1. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-10-03|archive-date=2022-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20221003101621/https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas/velesanu-kalendars}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|14. Saeimas vēlēšanas}} 14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2022.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati|title=14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS|website=sv2022.cvk.lv|access-date=2022-10-03}}</ref> Salīdzinājumam — [[Lietuva]]s 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet [[Igaunija]]s 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.idea.int/data-tools/question-view/521|title=Voter Turnout {{!}} International IDEA|website=www.idea.int|access-date=2022-11-12}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:<ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |1 |[[Jaunā Vienotība]] |173 425 |18,97% |26 |- |3 |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |113 676 |12,44% |16 |- |18 |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |100 631 |11,01% |15 |- |11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |84 939 |9,29% |13 |- |8 |[[Stabilitātei!|Politiskā partija "Stabilitātei!"]] |62 168 |6,80% |11 |- |12 |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |57 033 |6,24% |9 |- |15 |"[[Progresīvie]]" |56 327 |6,16% |10 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Saeimas partijas un partiju apvienības pašlaik == [[Attēls:14saeima12.24.svg|thumb|260px|Partijas un partiju apvienības kopš 2024. gada jūnija]] 14.Saeimas frakciju sastāvs 18.02.2026: {| class="wikitable" |+ |'''Frakcijas nosaukums''' |'''Frakcijas priekšsēdētājs''' |'''Deputātu skaits''' |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Edmunds Jurēvics]] |25 |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] |[[Harijs Rokpelnis]] |16 |- |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |[[Edgars Tavars]] |13 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |[[Raivis Dzintars]] |12 |- |"[[Progresīvie]]" |[[Andris Šuvajevs]] |9 |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Linda Liepiņa]] |8 |- |Pie frakcijām nepiederošie deputāti |— |17 |- |''Kopā'' | |''100'' |} == Saeimas komisijas un to vadītāji == 14. Saeimā kopumā darbojas 16 komisijas: * Ārlietu komisija (priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]]) * Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija (priekšsēdētāja [[Anda Čakša]]) * Juridiskā komisija (priekšsēdētājs [[Andrejs Judins]]) * Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (priekšsēdētāja [[Leila Rasima]]) * Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (priekšsēdētāja [[Agita Zariņa-Stūre]]) * Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Bergmanis]]) * Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija (priekšsēdētājs [[Oļegs Burovs]]) * Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (priekšsēdētāja [[Skaidrīte Ābrama]]) * Sociālo un darba lietu komisija (priekšsēdētājs [[Andris Bērziņš (politiķis, 1955)|Andris Bērziņš]]) * Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (priekšsēdētājs [[Jānis Vucāns]]) * Pieprasījumu komisija (priekšsēdētājs [[Raimonds Čudars]]) * Publisko izdevumu un revīzijas komisija (priekšsēdētājs [[Gatis Liepiņš]]) * Nacionālās drošības komisija (priekšsēdētājs [[Ainars Latkovskis]]) * Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija (priekšsēdētājs [[Gunārs Kūtris]]) * Eiropas lietu komisija (priekšsēdētāja [[Evika Siliņa|Evika Siliņa]]) * Ilgtspējīgās attīstības komisija (priekšsēdētājs [[Uģis Mitrevics]]) == Saeimas deputātu grupas == Saeimā ir izveidotas deputātu grupas, lai veicinātu sadarbību ar citu valstu parlamentiem vai realizētu citas ar deputātu darbību saistītas intereses. Ir izveidotas 50 deputātu grupas sadarbībai ar citu valstu parlamentiem. Citas ar deputātu darbību saistītu interešu grupas ir šādas: * Deputātu grupa demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam (vadītāja [[Leila Rasima]]) * Deputātu grupa lauksaimniecības attīstībai (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa par sirds un asinsvadu slimības mazināšanu (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa reto slimību pacientu atbalstam (vadītājs [[Lauris Lizbovskis]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar diasporu (vadītāja [[Irma Kalniņa]]) * Deputātu grupa sadarbībai ar reliģiskām organizācijām (vadītājs [[Jānis Grasbergs]]) * Deputātu grupa Starptautiskās Krimas platformas atbalstam (vadītājs [[Jānis Skrastiņš (politiķis)|Jānis Skrastiņš]]) * Deputātu grupa Tibetas atbalstam (vadītājs [[Juris Viļums]]) * Kurzemes deputātu grupa (vadītāja [[Inga Bērziņa]]) * Latvijas-Taivānas parlamentārā sadraudzības grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārā interešu grupa (vadītāja [[Ingrīda Circene]]) * Vidzemes deputātu grupa (vadītājs [[Jānis Zariņš (politiķis)|Jānis Zariņš]]) Apturēta darbība ir deputātu grupai palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam. == Koalīcijas veidošanas process == Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "[[Jaunā Vienotība]]", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas. === Partneru meklēšana === Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem: * "Jaunā Vienotība" jaunajā valdībā nesadarbosies ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], ja šī partija nenorobežosies no smagos noziegumos pirmajā instancē notiesātā [[Aivars Lembergs|Aivara Lemberga]];<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rinkevics-jauna-vienotiba-nesadarbosies-ar-zzs-ja-ta-turpinas-tureties-pie-lemberga.a476181/|title=Rinkēvičs: «Jaunā Vienotība» nesadarbosies ar ZZS, ja tā turpinās turēties pie Lemberga|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" kā ideoloģiski vistuvākos partnerus koalīcijā nosauca apvienību "[[Apvienotais saraksts]]" un partiju [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], ar kurām kopā tā iegūtu 54 balsis parlamentā. Vienlaikus, "Jaunā Vienotība" uzskatīja par nepieciešamu veidot plašāku koalīciju tās stabilitātes dēļ;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-efektivaka-butu-koalicija-ar-60-vai-vairak-balsim.a476594/|title=«Jaunā Vienotība»: Efektīvāka būtu koalīcija ar 60 vai vairāk balsīm|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> * "Jaunā Vienotība" koalīcijas paplašināšanas nolūkā uzsāka sarunas arī ar partiju "[[Progresīvie]]", un pēc sarunām ar to paziņoja, ka būtiskus šķēršļus sadarbībai koalīcijā tā neredz.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jauna-vienotiba-pec-tiksanas-ar-progresivajiem-neredz-neparvaramus-skerslus-cetru-partiju-koalicijai.a476716/|title=«Jaunā Vienotība» pēc tikšanās ar «Progresīvajiem» neredz nepārvaramus šķēršļus četru partiju koalīcijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Tomēr pārējie potenciālie koalīcijas partneri — "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība, pauduši, ka ir pret partijas "Progresīvie" iekļaušanu koalīcijā, pamatojot to ar ideoloģiskajām atšķirībām, ēnu uz partijas pagātni, potenciālo koalīcijas sadrumstalotību, kā arī savu vēlētāju interešu aizstāvību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/apvienota-saraksta-lideris-koalicija-ar-progresivajiem-butu-parak-liels-ideologisks-mikslis.a476641/|title=«Apvienotā saraksta» līderis: Koalīcija ar «Progresīvajiem» būtu pārāk liels «ideoloģisks mikslis»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-mes-esam-leduslaci-bet-progresivie--pingvini.a476208/|title=Nacionālā apvienība: Mēs esam leduslāči, bet «Progresīvie» – pingvīni|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-05|language=lv}}</ref> Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-iezimejas-triju-politisko-speku-koalicija.a479440/|title=Levits: Iezīmējas triju politisko spēku koalīcija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-noraida-jaunas-vienotibas-piedavajumu-par-divpuseju-sadarbibu.a479455/|title=«Progresīvie» noraida «Jaunās Vienotības» piedāvājumu par divpusēju sadarbību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-26|language=lv}}</ref> === Sadarbības memorands === 3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto [[Koalīcijas sadarbības memorands|koalīcijas sadarbības memorandu]] — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-un-jauna-vienotiba-vienpratigi-koaliciju-bez-apvienota-sarakstaizveidot-nevar.a481967/|title=Nacionālā apvienība un «Jaunā Vienotība» vienprātīgi – koalīciju bez «Apvienotā saraksta» izveidot nevar|website=www.lsm.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jaunavienotiba.lv/parakstits-jaunas-vienotibas-piedavatais-memorands-par-koalicijas-veidosanas-principiem/|title=Parakstīts Jaunās Vienotības piedāvātais memorands par koalīcijas veidošanas principiem|last=Jaunā Vienotība|website=Jaunā Vienotība|access-date=2022-11-12|date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/skaidrojumi/346288-koalicijas-memorands-valdibas-deklaracija-un-ricibas-plans-2022|title=Koalīcijas memorands, valdības deklarācija un rīcības plāns - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2022-11-12|language=lv}}</ref> {| class="wikitable mw-collapsible" |+14. Saeimas koalīcijas sadarbības memoranda punkti !Nacionālās vērtības un tiesiskums !Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība !Tautsaimniecības attīstība !Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības ! rowspan="2" |Veselības aprūpes pieejamība |- !'''''Nacionālo vērtību atbalstīšana''''' !''Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana'' !''Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde'' !''Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana'' |- | * Sekmēt Latvijas [[tauta]]s saliedētību un stiprināt latviešu kā vienīgo [[Valsts valoda|valsts valodu]] | * Turpināt atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] tās cīņā par [[Brīvība|brīvību]], kā arī ieturēt stingru sankciju politiku pret [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] | * Īstenot [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] [[tautas ataudze]]s politiku [[Demogrāfija|demogrāfiskās]] situācijas uzlabošanai | * Ieviest elastīgas horizontālās pārvaldības principus [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] | * Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un sniegšanas kvalitāti pacientiem |- | * Attīstīt kvalitatīvu un iekļaujošu [[Izglītība|izglītības sistēmu]] valsts valodā | * Stiprināt sabiedriski informatīvās telpas drošību | * Palielināt [[Augstākā izglītība|augstākās izglītības]] un [[zinātne]]s finansējumu radītspējīgas vides attīstībai !''Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana'' | |- | * Turpināt atbalstīt nacionālo [[Kultūra|kultūru]] | * Ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|Valsts aizsardzības dienestu]] no [[2023. gads|2023. gada]] !''Teritoriālā attīstība un dzīves vide'' | * Uzlabot valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrību]] pārvaldību | |- !''Tiesiskuma nodrošināšana'' | * Palielināt [[Iekšējā drošība|iekšējās drošības]] un [[Sabiedriskā kārtība|sabiedriskās kārtības]] finansējumu | * Paaugstināt [[galvaspilsēta]]s konkurētspēju [[Ziemeļeiropa]]s regionā, kā arī ieguldīt reģionu attīstībā, veidojot pievilcīgu dzīves vidi; | * Izvērtēt atsevišķu valsts kapitālsabiedrību kopīgas pārvaldības izveidi | |- | * Nostiprināt tiesiskuma un [[Demokrātija|demokrātiskās]] vērtības, efektīvi pildīt [[tiesu vara]]s lēmumus, kā arī nesaudzīgi cīnīties pret [[Korupcija|korupciju]] !''Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana'' !''Nodokļu politikas pilnveidošana'' | * Nodrošināt valsts kontroli valstiski stratēģiskos aktīvos un infrastruktūrā | |- | * Nodrošināt ikviena iedzīvotāja tiesisko un sociālo aizsardzību, neatkarīgi no tā bioloģiskajām vai sociālajām pazīmēm | * Nodrošināt valsts [[Enerģētika|enerģētisko]] pašpietiekamību, mazinot atkarību no [[dabasgāze]]s un attīstot [[Atjaunīgā enerģija|atjaunojamās enerģijas]] ražošanas projektus | * Veidot līdzsvarotu [[Nodokļu politika|nodokļu ieņēmumu sadali]] starp pašvaldībām, kas sekmētu [[Strādāšana|darbavietu]] radīšanu | * Pabeigt valsts [[Osta|ostu]] pārvaldības reformu ! |- | | * Izveidot sašķidrinātās dabasgāzes termināli [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] | * Attīstīt radītspējīgu, eksportspējīgu un produktivitāti paaugstinošu uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus mazinot [[Birokrātija|birokrātiskos šķēršļus]] | | |- | | | * Būtiski samazināt [[Ēnu ekonomika|ēnu ekonomiku]], atvieglojot [[Nodokļu slogs|nodokļu slogu]] "dzīvesstila uzņēmumiem" | | |} ==== Tūlītējie darbi pēc memoranda parakstīšanas ==== Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas: * Izstrādāt valdības deklarāciju un rīcības plānu, izvēršot memorandā minētās prioritātes; * Noteikt [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministriju]] kā atbildīgo par nodarbinātības politiku; * Noteikt [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministriju]] kā atbildīgo par bērnu atbalsta politiku; * Noteikt atbildīgo ministriju par [[Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] politiku * Izveidot jaunu [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministriju]]. ==== Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošana ==== Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] izveidošanu, kuras atbildības joma būs [[Klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] un [[enerģētika]]s politikas ieviešana.<ref name=":1" /> == Frakciju sastāva izmaiņas == Pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa 2. valdības]] apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Ilze Vergina]], [[Edmunds Jurēvics]], [[Gatis Liepiņš]], [[Atis Labucis]], [[Ingrīda Circene]], [[Jānis Reirs]] un [[Viktorija Baire]]; * Nacionālās apvienības frakcijā — [[Ģirts Lapiņš]], [[Jurģis Klotiņš]], [[Normunds Dzintars]], [[Arnolds Jātnieks]], * "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Edgars Putra]], [[Ieva Brante]] un [[Andrejs Svilāns]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2023. gada 15. decembrī</ref> Partiju "Stabilitātei!" un tās Saeimas frakciju 2023. gada 15. maijā pameta [[Glorija Grevcova]], kuru pirmās instances tiesa atzina par vainīgu melošanā Centrālajai vēlēšanu komisijai. Frakcijas "Stabilitātei!" priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs norādīja, ka šāds Grevcovas lēmums esot pieņemts pēc minētā tiesas sprieduma. Savukārt Grevcova sacīja, ka izstāšanās nav saistīta ar tiesas spriedumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2023-deputate-grevcova-pametusi-partiju-stabilitatei-un-tas-saeimas-frakciju.a501164/|title=Deputāte Grevcova pametusi partiju «Stabilitātei!» un tās Saeimas frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2023-05-15|language=lv}}</ref> "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju 2023. gada 19. jūnijā pameta [[Oļegs Burovs]], viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-06-19|language=lv}}</ref> Pēc [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas valdības]] apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva: * Jaunās Vienotības frakcijā — [[Alīna Gendele]], [[Ģirts Valdis Kristovskis]]; * Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā — [[Ģirts Štekerhofs]], [[Didzis Zemmers]], [[Ligita Gintere]], [[Valdis Maslovskis]], * Progresīvo frakcijā — [[Ervins Labanovskis]] un [[Mairita Lūse]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.09.2023-jauno-ministru-vieta-saeimas-kreslos-nonak-deputati-ar-miksto-mandatu.a524783/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Jauno ministru vietā Saeimas krēslos nonāk deputāti ar «mīksto mandātu»] lsm.lv 2023. gada 21. septembrī</ref> 2023. gada 25. septembrī mira [[Atis Deksnis]] no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Viņa vietā mandātu ieguva [[Edgars Putra]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970562/muziba-devies-14-saeimas-deputats-atis-deksnis Mūžībā devies 14. Saeimas deputāts Atis Deksnis] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Igors Rajevs]], lai turpinātu strādāt par [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/55970612/rajevs-pamet-apvienoto-sarakstu-un-stradas-kozlovska-biroja Rajevs pamet 'Apvienoto sarakstu' un strādās Kozlovska birojā] delfi.lv 2023. gada 25. septembrī</ref> 2023. gada novembrī pēc savstarpējām domstarpībām no frakcijas "[[Jaunā Vienotība]]" tika izslēgts [[Andrejs Ceļapīters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/|title=No “Jaunās Vienotības” frakcijas izslēdz Ceļapīteru|website=tv3.lv|access-date=2024-12-29|date=2023-11-22|language=lv|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206200343/https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/no-jaunas-vienotibas-frakcijas-izsledz-celapiteru/}}</ref> 2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz [[Ķīna|Ķīnu]], no partijas "[[Stabilitātei!]]" un no tās frakcijas tika izslēgta [[Viktorija Pleškāne]], savukārt Nacionālo apvienību un tās frakciju pameta [[Aleksandrs Kiršteins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.01.2024-no-stabilitatei-frakcijas-izslegta-saeimas-deputate-pleskane.a540142/|title=No «Stabilitātei!» frakcijas izslēgta Saeimas deputāte Pleškāne|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/445125-aleksandrs-kirsteins-pamet-nacionalo-apvienibu-iespejams-tas-noticis-brauciena-uz-kinu-del.htm|title=Aleksandrs Kiršteins pamet Nacionālo apvienību. Iespējams, tas noticis brauciena uz Ķīnu dēļ|website=nra.lv|access-date=2024-12-29|language=lv}}</ref> 2024. gada maijā sadarbību ar partiju "[[Progresīvie]]" beidza partija "[[Mēs – Talsiem un novadam|Mēs — Talsiem un novadam]]", tādēļ jūnijā frakciju "Progresīvie" pameta partijas pārstāvis [[Edgars Zelderis]]. 2025. gada februārī no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās [[Didzis Šmits]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.02.2025-deputats-smits-izstajies-no-apvienota-saraksta-saeimas-frakcijas.a587520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Deputāts Šmits izstājies no «Apvienotā saraksta» Saeimas frakcijas] lsm.lv 2025. gada 12. februārī</ref> 2025. gada jūnijā pēc [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēšanas Rīgas domē]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2025/109A.1|title=Rīgas domē 2025. gada 7. jūnija pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti|website=vestnesis.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-09|language=}}</ref> mandātus zaudēja: "Apvienotā saraksta" frakcijā — [[Māris Sprindžuks]], "Stabilitātei!" frakcijā — [[Aleksejs Rosļikovs]], Progresīvo frakcijā — Mairita Lūse, "Latvijai pirmajā vietā" frakcijā — [[Ainārs Šlesers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.06.2025-saeimas-juristi-atklaj-misekli-pasvaldiba-ieveletajiem-saeimas-mandats-jazaude-uzreiz.a602652/|title=Saeimas juristi atklāj misēkli – pašvaldībā ievēlētajiem Saeimas mandāts jāzaudē uzreiz|website=LSM.lv|access-date=2025-06-10|date=2025-06-10|language=}}</ref> Tai pašā laikā, savu darbību frakcijā un partijā "Progresīvie" beidza [[Skaidrīte Ābrama]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077203/abrama-pamet-progresivo-saeimas-frakciju-koalicija-zaude-balsi|title=Ābrama pamet "Progresīvo" Saeimas frakciju – koalīcija zaudē balsi|website=delfi.lv|access-date=2025-06-19|date=2025-06-19|language=}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:14. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 6bdq4mzvod5ip0s3jivzchk6ei90en5 10 413574 4532997 4532704 2026-10-07T18:01:33Z EdgarsBot 50781 upd 4532997 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-10-07 18:01:32{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=ZAAO|t|h|d}} || 2026-09-21 21:44:19 || 15 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita|due=15|due_date=07.10.2026}}</nowiki> || Teksts tukšvārdīgas reklāmas stilā, kas turklāt pamatā pārkopēta no ZAAO saita || 15 (07.10.2026) |- | {{page-multi|page=Anastastija (1997)|t|h|d}} || 2026-09-30 22:02:05 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 5 (10.10.2026) |- | {{page-multi|page=Leninade|t|h|d}} || 2026-09-30 23:01:46 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/CallahanKieranKiki420|CallahanKieranKiki420]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Juceklīgs mašīntulkojums, salabot vai izdzēst || 5 (10.10.2026) |- | {{page-multi|page=Jana Rāga|t|h|d}} || 2026-10-01 03:48:56 || 6 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || maznozīmīgs; termiņš: 16.10.2026 || |- | {{page-multi|page=Piksāru skola|t|h|d}} || 2026-10-04 16:21:02 || 3 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Pretrunīgs un nesaprotams teksts || 15 (19.10.2026) |- | {{page-multi|page=Boriss Perčatkins|t|h|d}} || 2026-10-05 12:27:16 || 2 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion with rationale "Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]].". ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || Machine translation/AI-generated content. See [[:m:SRM#Using AI to Translate Wikipedia Articles]]. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> q3kzk8acownhoskz7krcu9dev4lx0j5 4 415707 4532996 4532703 2026-10-07T18:01:20Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4532996 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|10|07||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200333}}] | {{formatnum:1683}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13746}}] | 2009-02-13 | 2026-10-07 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:175882}}] | {{formatnum:9789}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8121}}] | 2007-12-03 | 2026-10-07 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:771}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:116333}}] | {{formatnum:10450}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1958}}] | 2009-10-02 | 2026-10-06 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115520}}] | {{formatnum:8099}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9993}}] | 2007-11-24 | 2026-10-07 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:89573}}] | {{formatnum:8277}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6807}}] | 2005-10-30 | 2026-10-07 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:73634}}] | {{formatnum:9817}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2189}}] | 2009-05-24 | 2026-10-07 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68996}}] | {{formatnum:1586}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3277}}] | 2005-07-26 | 2026-10-05 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58857}}] | {{formatnum:510}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:53790}}] | {{formatnum:7465}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6592}}] | 2018-06-22 | 2026-10-06 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50430}}] | {{formatnum:5801}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:400}}] | 2007-01-07 | 2026-10-07 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50144}}] | {{formatnum:6030}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3200}}] | 2007-04-26 | 2026-10-07 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49371}}] | {{formatnum:1397}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3552}}] | 2006-05-03 | 2026-10-02 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45518}}] | {{formatnum:5785}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1655}}] | 2015-03-11 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42459}}] | {{formatnum:1486}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-06 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39411}}] | {{formatnum:3930}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:787}}] | 2013-03-30 | 2026-10-07 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:32951}}] | {{formatnum:10226}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5180}}] | 2023-01-18 | 2026-10-06 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32628}}] | {{formatnum:4020}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:690}}] | 2020-05-10 | 2026-10-07 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29755}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1261}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27325}}] | {{formatnum:4686}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:938}}] | 2015-08-30 | 2026-10-07 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23797}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1288}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16068}}] | {{formatnum:1354}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-10-06 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15640}}] | {{formatnum:3114}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1411}}] | 2014-07-27 | 2026-10-07 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15242}}] | {{formatnum:2378}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2011}}] | 2005-07-30 | 2026-10-06 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14611}}] | {{formatnum:510}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-10-06 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14258}}] | {{formatnum:555}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-10-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13498}}] | {{formatnum:867}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-10-07 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11048}}] | {{formatnum:1772}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:428}}] | 2021-07-27 | 2026-10-05 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10658}}] | {{formatnum:270}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-07 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10237}}] | {{formatnum:343}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-10-07 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9619}}] | {{formatnum:196}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:197}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6775}}] | {{formatnum:244}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-10-03 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:471}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5611}}] | {{formatnum:83}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-10-04 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5039}}] | {{formatnum:157}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:286}}] | 2013-04-16 | 2026-09-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 66. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] p5eblkidc5czy68arxks5ulh1upqng4 0 415793 4533200 4162941 2026-10-08T10:33:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533200 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Ņikita Kļukins | vārds_orig = ''Никита Сергеевич Клюкин'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dat|1989|11|10}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Ribinska}} | mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2011|9|7|1989|11|10}} | mir_viet = {{vieta|Krievija|Jaroslavļa}} | garums = {{mērvienība|cm=184}} | svars = {{mērvienība|kg=89}}<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurohockey.com/player/101811-.html|title=Nikita Klyukin|publisher=eliteprospects.com|accessdate={{dat|2018|12|29||bez}}}} {{Novecojusi saite}}</ref> | iesauka = | poz = [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = 2008 | kar_beig = 2011 | izglītība = <!------ Drafts ------> | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{MedalGold2|[[2007. gada pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Somija 2007]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Kanāda 2010]]}} }} '''Ņikita Kļukins''' ({{val|ru|Никита Сергеевич Клюкин}}; dzimis {{dat|1989|11|10}} [[Ribinska|Ribinskā]], miris {{dat|2011|9|7}} [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]]) bija [[krievi|krievu]] [[hokejs|hokejists]], spēlēja [[uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. == Spēlētāja karjera == Hokeju sācis spēlēt no 5 gadu vecuma. 11 gadu vecumā tika aicināts uz [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] hokeja skolu. Spēlēja junioru komandās "[[Jaroslavļas "Lokomotiv-89"|Lokomotiv-89]]" (2002—2004), "[[Jaroslavļas "Lokomotiv-2"|Lokomotiv-2]]" (2005—2009) un [[Jaroslavļas "Loko"]] (2009—2010). No 2008. gada spēlēja [[Jaroslavļas "Lokomotiv"]] sastāvā. 2011. gada 7. septembrī spēlētājs gāja bojā [[Jaroslavļas aviokatastrofa|Jaroslavļas aviokatastrofā]].<ref name="sc01">{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/hokejs/khl/07092011-jaroslavla_nogazusies_lidmasina_ar_lokomo|title= Jaroslavļā nogāzusies "Lokomotiv" lidmašīna, oficiālu ziņu par Skrastiņu nav|accessdate= {{dat|2018|12|29||bez}}|author= Jānis Celmiņš|date= {{dat|2011|9|7||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kļukins, Ņikita}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2011. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Jaroslavļas "Lokomotiv" spēlētāji]] [[Kategorija:Aviokatastrofās bojā gājušie]] [[Kategorija:Ribinskā dzimušie]] tra292t6bft76makh3izfzp5xrc4din 0 416846 4533181 4359259 2026-10-08T08:59:54Z ~2026-54169-76 151581 4533181 wikitext text/x-wiki !” [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]], lai tā gada [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētā]] aizpisiesRīgā svinētu [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežus]]. Deju horeogrāfi bija [[Jānis Ērglis]], [[Jānis Purviņš]], [[Agris Daņiļevičs]], bet tekstus un scenāriju vereuogef;gudfhoblefwbholwfehbocfj;cenreerjcj/rqj/ircij/pwicrj//wrnjkidoja Rasa Bugavičūte-Pēce. Deju uzvedumā piedalījās niggerkori, solisti, „Lec, saulīte!” orķestris un bungu un dūdu grupa „Auļi”. 2018. gadniggerā to iekļāva [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] programmā. 2018. gadā "Lec, Saulīte!" ieguva 80. vietu [[Radio SWH]] rīkotajā [[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvtop100.lv/top-100/ |title=Visu laiku labākās simtgades dziesmas |access-date={{dat|2019|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231143947/https://lvtop100.lv/top-100/ |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}</ref> == Atsauniggerces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180813142628/http://www.dziesmas.lv/d/Lec_saulite/23735 Dziesmas vārdi] {{Mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] cl5tqpozk96k3h5zqdrrb3u2u08wdbw 4533187 4533181 2026-10-08T09:12:41Z NDG 132532 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-54169-76|~2026-54169-76]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Affe2011 4359259 wikitext text/x-wiki '''"Lec, Saulīte!"''' ir [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] sacerēts skaņdarbs ar [[Rasa Bugavičūte-Pēce|Rasas Bugavičūtes-Pēces]] vārdiem. Tā pirmatskaņojums notika 2014. gada 21. un 22. jūnijā deju uzvedumā „Lec, saulīte!” [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]], lai tā gada [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētā]] Rīgā svinētu [[Vasaras saulgrieži|Vasaras saulgriežus]]. Deju horeogrāfi bija [[Jānis Ērglis]], [[Jānis Purviņš]], [[Agris Daņiļevičs]], bet tekstus un scenāriju veidoja Rasa Bugavičūte-Pēce. Deju uzvedumā piedalījās arī kori, solisti, „Lec, saulīte!” orķestris un bungu un dūdu grupa „Auļi”. 2018. gadā to iekļāva [[XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki|XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] programmā. 2018. gadā "Lec, Saulīte!" ieguva 80. vietu [[Radio SWH]] rīkotajā [[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvtop100.lv/top-100/ |title=Visu laiku labākās simtgades dziesmas |access-date={{dat|2019|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231143947/https://lvtop100.lv/top-100/ |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20180813142628/http://www.dziesmas.lv/d/Lec_saulite/23735 Dziesmas vārdi] {{Mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] hfwr29ydloplvh4g7on2y3q7d63u83k 0 430687 4532910 3410876 2026-10-07T14:38:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532910 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Toorama'' | Attēls = Torama90.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = ''Toorama'' 2004. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Krievija|Saranska}} | Žanrs = [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzika]] | Nodarbošanās = | Gadi = 1990—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = }} '''''Toorama''''' ({{val|ru|То́рама}}, alternatīvais nosaukums [[Erzju valoda|erzju valodā]]: ''Йо́влат'') ir [[Tradicionālā tautas mūzika|tautas mūzikas]] grupa no [[Saranska]]s [[Mordvija|Mordvijā]], [[Krievija|Krievijā]]. Grupa izpilda [[Erzji|erzju]], [[Mokši|mokšu]], [[Šokši|šokšu]] un [[Karataji|karataju]] tautas mūziku. Ansambli 1990. gadā izveidoja folkrorists, mūziķis un Mordvijas tautu kultūras pētnieks [[Vladimirs Romaškins]]. 1995. gadā grupa saņēma Mordvijas Republikas valsts prēmiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.finnougoria.ru/community/creative/section.php?ELEMENT_ID=5826 |title="Торама", фольклорный ансамбль |language=ru |website=finnougoria.ru |accessdate={{dat|2019|5|27||bez}}}}</ref> Tā ir kļuvusi pazīstama arī ar dalību koncertos un festivālos [[Igaunija|Igaunijā]], [[Somija|Somijā]], [[Latvija|Latvijā]], [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Anglija|Anglijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://torama.club/about/history/ |title=История создания |language=ru |website=torama.club |accessdate={{dat|2019|5|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|05|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190527063957/http://torama.club/about/history/ }}</ref> Grupas dalībnieki arī atjauno vēsturiskus tautas mūzikas instrumentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://smartnews.ru/regions/saransk/14522.html |title=Золотая дудка. Музыканты восстанавливают песенные традиции Мордовии |language=ru |website=smartnews.ru |accessdate={{dat|2019|5|27||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20210125104828/http://torama.club/ Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * {{facebook|1512692958943423}} * {{last.fm|Toorama}} {{Krievija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas tautas mūzikas grupas]] 1nl8o10kxvw854miooy8yusim1pfo6y 0 435577 4533122 4529636 2026-10-08T01:49:14Z Kent Wang 151089 Galerijas aizstāšana, tulkots no portugāļu valodas; + {{Wide image}} 4533122 wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Hieronīma klosteris |native_name = ''Mosteiro dos Jerónimos'' |image = {{#property:P18}} |caption = |map_image = |map_text = |map_width = |pushpin_map = Portugāle#Eiropa |latd = 38 | latm = 41 | lats = 52 | latNS = N |longd = 9 | longm = 12 | longs = 22 | longEW = W |location = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} |designer = Diogo de Boitaka |architectural_style = [[Manuelinu]] |type = [[Klosteris]] |material = Liozas kaļķakmens |area = 2,66 ha |length = |width = |height = |begin = 1502. gads |complete = |open = |governing = |dedicated_to = Vasko da Gamam |visitors = |public_transit= | extra = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Hieronīma klosteris un Belemas tornis Lisabonā | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iii, vi | designation1_date = 1983. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/263 263] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 2,66 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Hieronīma klosteris" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q272781" } </mapframe> '''Hieronima klosteris''', '''Hieronimītu klosteris''' jeb '''Žeronimuša klosteris''' ({{val|pt|Mosteiro dos Jerónimos}}) ir grandiozs vēlās [[gotika]]s portugāļu [[manuelinu stils|manuelinu stila]] piemineklis [[Portugāle|Portugālē]], [[Lisabona]]s piepilsētā, [[Belaiņa|Belaiņā]]. Klosteris ir ņemts aizsardzībā kā [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts]].<ref name="UNESCO">[http://whc.unesco.org/en/list/263 UNESCO objekts Nr. 263bis] {{en ikona}}</ref> Klosteris ir nesaraujami saistīts ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]]. Tieši šeit [[Vasko da Gama]] ar saviem ceļabiedriem pavadīja nakts lūgšanas pirms ceļojuma uz [[Indija|Indiju]]. Klostera celtniecība tika veikta par naudu, kas tika iegūta no Indijas [[Garšviela|garšvielu]] tirdzniecības, no 1502. līdz 1520. un no 1550. līdz 1580. gadam, bet pēc tam tika atjaunota 19. gadsimtā. Klosterī bez karaļiem [[Manuels I|Manuela I]] un [[Žuau III |Žuau III]], ir apbedīti Vasko da Gama, [[Kamoens]] un [[Fernandu Pesoa]]. 2007. gada 13. decembrī klosterī tur notiekošā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstu līderu samita laikā tika parakstīts [[Lisabonas līgums]]. Klostera rietumu spārnā ir izvietots Nacionālais arheoloģijas muzejs un Jūras muzejs. == Vēsture == Restelo netālu no Lisabonas, kur vēlāk tika uzcelts Hieronīma klosteris, sākotnēji bija neliels ciematiņš [[Težu upe]]s krastā. Kara flotes un jūras tirdzniecības attīstības rezultātā tas izauga, vēlāk kļūstot par lielu tirdzniecības [[Osta|ostu]] un [[Jūrasbraucējs|jūrasbraucēju]] apmešanās vietu. [[Seuta]]s ieņemšana 1415. gadā un vēlāk [[Āfrika]]s piekrastes iekarošana deva spēcīgu impulsu portugāļu kara flotes attīstībai, un, attiecīgi, šīs Restelo ostas izaugsmei. Taču šāda izaugsme nesekmēja [[infrastruktūra]]s attīstību, kas būtu jāveic iedzīvotājiem, jau tā nogurdinātiem ar smagajām jūrniecības problēmām un slimībām. Lai apmierinātu šīs vajadzības [[Enrike Jūrasbraucējs|Dons Enrike]] 1452. gadā pasūtīja [[Sv. Hieronīma kapela]]s celtniecību Belaiņas rajonā, kā arī ūdensvadu [[presbiterija]]s namiem. Šajā [[Kapela|kapelā]] lielie jūrasbraucēji, tādi, kā [[Pedru Alvarišs Kabrals]], Vasko da Gama u.c. pavadīja nakts lūgšanas pirms došanās savos jūras ceļojumos. 1496. gadā pirms [[Indija]]s jūras ceļa atklāšanas Vasko da Gama un [[Manuels I]] palūdza [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] atļauju liela [[Klosteris|klostera]] celtniecībai [[Kristus ordenis|Kristus ordeņa]] vecās ermitāžas vietā, Težu upes krastā. Celtniecības darbi sākās 1501. vai 1502. gada 6. janvārī (gads precīzi nav zināms), pēc tam, kad Vasko da Gamas ceļojums bija beidzies, un karalis to varēja finansēt no iegūtajiem līdzekļiem tirdzniecībā ar Austrumiem. 1518. gadā darbu nobeigumā Manuels izlēma to pārvērst par savu personīgo [[Panteons|panteonu]], akcentējot "[[monarhija]]s un dzimtas īpašo raksturu, kas radās kā [[Avisu dinastija]]s atzars". Viņš gribēja to izcelt ar krāšņa [[Šedevrs|šedevra]] palīdzību, kas bija saskaņā ar karaliskās [[propaganda]]s un karalistes glorificēšanas principiem, sajaukumā ar paša personību. Ēka tika celta no [[Liozas kaļķakmens|Liozas kaļķakmeņa]], kas tika iegūts no netālajām akmeņlauztuvēm. Pasākuma lielais mērogs un bagātīgā finansēšana paildzināja darbus uz simts gadiem periodisku celtniecības kontraktu veidā, kuros bija iesaistīti tādi arhitekti, kā [[Diogo de Boitaka]], [[Žuans de Kastiljo]], [[Diogo de Taralva]], un, beidzot, [[Heronimo de Ruo]]. Kā manuelino arhitektūras kulminācija, Hieronīma klosteris apvieno sevī vēlās [[gotika]]s un [[renesanse]]s arhitektūras elementus, asociējot tos ar karalisku, kristoloģisku, un naturālistisku [[Simbolisms|simbolismu]], kas padara to unikālu. Lai aizpildītu klosteri, tika izraudzīti [[Svētā Hieronīma ordenis|Svētā Hieronīma ordeņa]] mūki (no šejienes arī klostera nosaukums), reliģiska kopiena, kas apdzīvoja šo platību līdz reliģisko ordeņu likvidācijai 19. gadsimtā (1834.g.). Vēlāk klosteris tika nodots Pia karaliskajam namam Lisabonā (iestāde, kas atbildīga par sērdieņu audzināšanu, kā arī nabadzīgu un pamestu personu ārstēšanu), kas aizņēma klostera telpas līdz 1940. gadam. [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] kļuva par Belaiņas piepilsētas [[draudze]]s baznīcu. Visa šī perioda laikā liela daļa klostera vērtīgā [[Interjers|interjera]] tika nozaudēta. == Attēlu galerija == <gallery mode="packed"> File:South portal of Mosteiro dos Jerónimos 6171.jpg|Dienvidu portāls File:Monasterio de los Jerónimos, Lisboa, Portugal, 2022-07-24, DD 38-40 HDR.jpg|Baznīcas interjers File:Tomb of Vasco da Gama 8515.jpg|Vasko da Gamas kaps File:Tomb of Luís de Camões 8508.jpg|Luiša de Kamoinša kaps File:Views of the cloisters of Mosteiro dos Jerónimos 8498.jpg|Klostera galerija File:Views of the cloisters of Mosteiro dos Jerónimos, upper floor 8486.jpg|Klostera galerija, augšējais stāvs File:Views of the cloisters of Mosteiro dos Jerónimos, ground floor 8500.jpg|Klostera galerija, apakšējais stāvs File:Lion fountain in the cloisters of Mosteiro dos Jerónimos 8501.jpg|Lauvu strūklaka klostera galerijā </gallery> {{Wide image|Panorama of Jerónimos Monastery (edited).jpg|1800px|Klostera panorāma}} == Atsauces == {{Atsauces}} ==Ārējās saites== *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lisabona]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Portugāles klosteri]] 5nuc28oo0t51cxz1xebzde23vifqkbh 4533193 4533122 2026-10-08T10:15:13Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Kent Wang|Kent Wang]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Feens 3875793 wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Hieronīma klosteris |native_name = ''Mosteiro dos Jerónimos'' |image = Jerónimos April 2009-4.jpg |caption = |map_image = |map_text = |map_width = |pushpin_map = Portugāle#Eiropa |latd = 38 | latm = 41 | lats = 52 | latNS = N |longd = 9 | longm = 12 | longs = 22 | longEW = W |location = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} |designer = Diogo de Boitaka |architectural_style = [[Manuelinu]] |type = [[Klosteris]] |material = Liozas kaļķakmens |area = 2,66 ha |length = |width = |height = |begin = 1502. gads |complete = |open = |governing = |dedicated_to = Vasko da Gamam |visitors = |public_transit= | extra = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Hieronīma klosteris un Belemas tornis Lisabonā | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iii, vi | designation1_date = 1983. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/263 263] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 2,66 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Hieronīma klosteris" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q272781" } </mapframe> '''Hieronima klosteris''', '''Hieronimītu klosteris''' jeb '''Žeronimuša klosteris''' ({{val|pt|Mosteiro dos Jerónimos}}) ir grandiozs vēlās [[gotika]]s portugāļu [[manuelinu stils|manuelinu stila]] piemineklis [[Portugāle|Portugālē]], [[Lisabona]]s piepilsētā, [[Belaiņa|Belaiņā]]. Klosteris ir ņemts aizsardzībā kā [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts]].<ref name="UNESCO">[http://whc.unesco.org/en/list/263 UNESCO objekts Nr. 263bis] {{en ikona}}</ref> Klosteris ir nesaraujami saistīts ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]]. Tieši šeit [[Vasko da Gama]] ar saviem ceļabiedriem pavadīja nakts lūgšanas pirms ceļojuma uz [[Indija|Indiju]]. Klostera celtniecība tika veikta par naudu, kas tika iegūta no Indijas [[Garšviela|garšvielu]] tirdzniecības, no 1502. līdz 1520. un no 1550. līdz 1580. gadam, bet pēc tam tika atjaunota 19. gadsimtā. Klosterī bez karaļiem [[Manuels I|Manuela I]] un [[Žuau III |Žuau III]], ir apbedīti Vasko da Gama, [[Kamoens]] un [[Fernandu Pesoa]]. 2007. gada 13. decembrī klosterī tur notiekošā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstu līderu samita laikā tika parakstīts [[Lisabonas līgums]]. Klostera rietumu spārnā ir izvietots Nacionālais arheoloģijas muzejs un Jūras muzejs. == Vēsture == Restelo netālu no Lisabonas, kur vēlāk tika uzcelts Hieronīma klosteris, sākotnēji bija neliels ciematiņš [[Težu upe]]s krastā. Kara flotes un jūras tirdzniecības attīstības rezultātā tas izauga, vēlāk kļūstot par lielu tirdzniecības [[Osta|ostu]] un [[Jūrasbraucējs|jūrasbraucēju]] apmešanās vietu. [[Seuta]]s ieņemšana 1415. gadā un vēlāk [[Āfrika]]s piekrastes iekarošana deva spēcīgu impulsu portugāļu kara flotes attīstībai, un, attiecīgi, šīs Restelo ostas izaugsmei. Taču šāda izaugsme nesekmēja [[infrastruktūra]]s attīstību, kas būtu jāveic iedzīvotājiem, jau tā nogurdinātiem ar smagajām jūrniecības problēmām un slimībām. Lai apmierinātu šīs vajadzības [[Enrike Jūrasbraucējs|Dons Enrike]] 1452. gadā pasūtīja [[Sv. Hieronīma kapela]]s celtniecību Belaiņas rajonā, kā arī ūdensvadu [[presbiterija]]s namiem. Šajā [[Kapela|kapelā]] lielie jūrasbraucēji, tādi, kā [[Pedru Alvarišs Kabrals]], Vasko da Gama u.c. pavadīja nakts lūgšanas pirms došanās savos jūras ceļojumos. 1496. gadā pirms [[Indija]]s jūras ceļa atklāšanas Vasko da Gama un [[Manuels I]] palūdza [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] atļauju liela [[Klosteris|klostera]] celtniecībai [[Kristus ordenis|Kristus ordeņa]] vecās ermitāžas vietā, Težu upes krastā. Celtniecības darbi sākās 1501. vai 1502. gada 6. janvārī (gads precīzi nav zināms), pēc tam, kad Vasko da Gamas ceļojums bija beidzies, un karalis to varēja finansēt no iegūtajiem līdzekļiem tirdzniecībā ar Austrumiem. 1518. gadā darbu nobeigumā Manuels izlēma to pārvērst par savu personīgo [[Panteons|panteonu]], akcentējot "[[monarhija]]s un dzimtas īpašo raksturu, kas radās kā [[Avisu dinastija]]s atzars". Viņš gribēja to izcelt ar krāšņa [[Šedevrs|šedevra]] palīdzību, kas bija saskaņā ar karaliskās [[propaganda]]s un karalistes glorificēšanas principiem, sajaukumā ar paša personību. Ēka tika celta no [[Liozas kaļķakmens|Liozas kaļķakmeņa]], kas tika iegūts no netālajām akmeņlauztuvēm. Pasākuma lielais mērogs un bagātīgā finansēšana paildzināja darbus uz simts gadiem periodisku celtniecības kontraktu veidā, kuros bija iesaistīti tādi arhitekti, kā [[Diogo de Boitaka]], [[Žuans de Kastiljo]], [[Diogo de Taralva]], un, beidzot, [[Heronimo de Ruo]]. Kā manuelino arhitektūras kulminācija, Hieronīma klosteris apvieno sevī vēlās [[gotika]]s un [[renesanse]]s arhitektūras elementus, asociējot tos ar karalisku, kristoloģisku, un naturālistisku [[Simbolisms|simbolismu]], kas padara to unikālu. Lai aizpildītu klosteri, tika izraudzīti [[Svētā Hieronīma ordenis|Svētā Hieronīma ordeņa]] mūki (no šejienes arī klostera nosaukums), reliģiska kopiena, kas apdzīvoja šo platību līdz reliģisko ordeņu likvidācijai 19. gadsimtā (1834.g.). Vēlāk klosteris tika nodots Pia karaliskajam namam Lisabonā (iestāde, kas atbildīga par sērdieņu audzināšanu, kā arī nabadzīgu un pamestu personu ārstēšanu), kas aizņēma klostera telpas līdz 1940. gadam. [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] kļuva par Belaiņas piepilsētas [[draudze]]s baznīcu. Visa šī perioda laikā liela daļa klostera vērtīgā [[Interjers|interjera]] tika nozaudēta. == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> Belem-Mosteiro dos Jeronimos-02-Suedfront-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-16-Suedportal-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kirche-20-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kirche-10-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-210-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-170-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-184-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-134-Turm-2011-gje.jpg </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} ==Ārējās saites== *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lisabona]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Portugāles klosteri]] gfnhjdpftyid25ju81esppflhn5r1lm 4533229 4533193 2026-10-08T11:31:18Z Egilus 27634 4533229 wikitext text/x-wiki {{Pieminekļa infokaste |monument_name = Hieronīma klosteris |native_name = ''Mosteiro dos Jerónimos'' |image = Jerónimos April 2009-4.jpg |caption = |map_image = |map_text = |map_width = |pushpin_map = Portugāle#Eiropa |latd = 38 | latm = 41 | lats = 52 | latNS = N |longd = 9 | longm = 12 | longs = 22 | longEW = W |location = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} |designer = Diogo de Boitaka |architectural_style = [[Manuelinu]] |type = [[Klosteris]] |material = Liozas kaļķakmens |area = 2,66 ha |length = |width = |height = |begin = 1502. gads |complete = |open = |governing = |dedicated_to = Vasko da Gamam |visitors = |public_transit= | extra = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Hieronīma klosteris un Belemas tornis Lisabonā | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = iii, vi | designation1_date = 1983. gads | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/263 263] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{POR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 2,66 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Hieronīma klosteris" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q272781" } </mapframe> '''Hieronima klosteris''', '''Hieronimītu klosteris''' jeb '''Žeronimuša klosteris''' ({{val|pt|Mosteiro dos Jerónimos}}) ir grandiozs vēlās [[gotika]]s portugāļu [[manuelinu stils|manuelinu stila]] piemineklis [[Portugāle|Portugālē]], [[Lisabona]]s piepilsētā, [[Belaiņa|Belaiņā]]. Klosteris ir ņemts aizsardzībā kā [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts]].<ref name="UNESCO">[http://whc.unesco.org/en/list/263 UNESCO objekts Nr. 263bis] {{en ikona}}</ref> Klosteris ir nesaraujami saistīts ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]]. Tieši šeit [[Vasko da Gama]] ar saviem ceļabiedriem pavadīja nakts lūgšanas pirms ceļojuma uz [[Indija|Indiju]]. Klostera celtniecība tika veikta par naudu, kas tika iegūta no Indijas [[Garšviela|garšvielu]] tirdzniecības, no 1502. līdz 1520. un no 1550. līdz 1580. gadam, bet pēc tam tika atjaunota 19. gadsimtā. Klosterī bez karaļiem [[Manuels I|Manuela I]] un [[Žuau III |Žuau III]], ir apbedīti Vasko da Gama, [[Kamoens]] un [[Fernandu Pesoa]]. 2007. gada 13. decembrī klosterī tur notiekošā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstu līderu samita laikā tika parakstīts [[Lisabonas līgums]]. Klostera rietumu spārnā ir izvietots Nacionālais arheoloģijas muzejs un Jūras muzejs. == Vēsture == Restelo netālu no Lisabonas, kur vēlāk tika uzcelts Hieronīma klosteris, sākotnēji bija neliels ciematiņš [[Težu upe]]s krastā. Kara flotes un jūras tirdzniecības attīstības rezultātā tas izauga, vēlāk kļūstot par lielu tirdzniecības [[Osta|ostu]] un [[Jūrasbraucējs|jūrasbraucēju]] apmešanās vietu. [[Seuta]]s ieņemšana 1415. gadā un vēlāk [[Āfrika]]s piekrastes iekarošana deva spēcīgu impulsu portugāļu kara flotes attīstībai, un, attiecīgi, šīs Restelo ostas izaugsmei. Taču šāda izaugsme nesekmēja [[infrastruktūra]]s attīstību, kas būtu jāveic iedzīvotājiem, jau tā nogurdinātiem ar smagajām jūrniecības problēmām un slimībām. Lai apmierinātu šīs vajadzības [[Enrike Jūrasbraucējs|Dons Enrike]] 1452. gadā pasūtīja [[Sv. Hieronīma kapela]]s celtniecību Belaiņas rajonā, kā arī ūdensvadu [[presbiterija]]s namiem. Šajā [[Kapela|kapelā]] lielie jūrasbraucēji, tādi, kā [[Pedru Alvarišs Kabrals]], Vasko da Gama u.c. pavadīja nakts lūgšanas pirms došanās savos jūras ceļojumos. 1496. gadā pirms [[Indija]]s jūras ceļa atklāšanas Vasko da Gama un [[Manuels I]] palūdza [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] atļauju liela [[Klosteris|klostera]] celtniecībai [[Kristus ordenis|Kristus ordeņa]] vecās ermitāžas vietā, Težu upes krastā. Celtniecības darbi sākās 1501. vai 1502. gada 6. janvārī (gads precīzi nav zināms), pēc tam, kad Vasko da Gamas ceļojums bija beidzies, un karalis to varēja finansēt no iegūtajiem līdzekļiem tirdzniecībā ar Austrumiem. 1518. gadā darbu nobeigumā Manuels izlēma to pārvērst par savu personīgo [[Panteons|panteonu]], akcentējot "[[monarhija]]s un dzimtas īpašo raksturu, kas radās kā [[Avisu dinastija]]s atzars". Viņš gribēja to izcelt ar krāšņa [[Šedevrs|šedevra]] palīdzību, kas bija saskaņā ar karaliskās [[propaganda]]s un karalistes glorificēšanas principiem, sajaukumā ar paša personību. Ēka tika celta no [[Liozas kaļķakmens|Liozas kaļķakmeņa]], kas tika iegūts no netālajām akmeņlauztuvēm. Pasākuma lielais mērogs un bagātīgā finansēšana paildzināja darbus uz simts gadiem periodisku celtniecības kontraktu veidā, kuros bija iesaistīti tādi arhitekti, kā [[Diogo de Boitaka]], [[Žuans de Kastiljo]], [[Diogo de Taralva]], un, beidzot, [[Heronimo de Ruo]]. Kā manuelino arhitektūras kulminācija, Hieronīma klosteris apvieno sevī vēlās [[gotika]]s un [[renesanse]]s arhitektūras elementus, asociējot tos ar karalisku, kristoloģisku, un naturālistisku [[Simbolisms|simbolismu]], kas padara to unikālu. Lai aizpildītu klosteri, tika izraudzīti [[Svētā Hieronīma ordenis|Svētā Hieronīma ordeņa]] mūki (no šejienes arī klostera nosaukums), reliģiska kopiena, kas apdzīvoja šo platību līdz reliģisko ordeņu likvidācijai 19. gadsimtā (1834.g.). Vēlāk klosteris tika nodots Pia karaliskajam namam Lisabonā (iestāde, kas atbildīga par sērdieņu audzināšanu, kā arī nabadzīgu un pamestu personu ārstēšanu), kas aizņēma klostera telpas līdz 1940. gadam. [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] kļuva par Belaiņas piepilsētas [[draudze]]s baznīcu. Visa šī perioda laikā liela daļa klostera vērtīgā [[Interjers|interjera]] tika nozaudēta. == Attēlu galerija == <gallery perrow="4"> Belem-Mosteiro dos Jeronimos-02-Suedfront-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-16-Suedportal-2011-gje.jpg|Dienvidu portāls Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kirche-20-2011-gje.jpg|Baznīcas interjers Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kirche-10-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-210-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-170-2011-gje.jpg Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-184-2011-gje.jpg|Klostera galerija Belem-Mosteiro dos Jeronimos-Kreuzgang-134-Turm-2011-gje.jpg </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} ==Ārējās saites== *{{oficiālā mājaslapa}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lisabona]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Portugālē]] [[Kategorija:Portugāles klosteri]] 7qtl6cdljnyxfphifrcszn8lxc7g082 0 444394 4533166 4444879 2026-10-08T07:57:18Z Kikos 3705 4533166 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Šenona | citvaloda = en | oriģinālnosaukums = River Shannon | citvaloda2 = ga | oriģinālnosaukums2 = Abha na Sionainne, an tSionainn, an tSionna | attēls = Limerick_-_Shannon_River.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Šenona Limerikā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Šenonpots]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šenonas estuārs]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=14 | sāk_plat_s=05 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=07 | sāk_gar_m=55 | sāk_gar_s=08 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=52 | iet_plat_m=40 | iet_plat_s=36 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=08 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{IRL}} | garums = 360,5 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 200 | gada_notece = | baseins = 16 865 | pietekas = | vietaskarte = Īrija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Šenona''' ({{val|en|River Shannon}}, {{val|ga|Abha na Sionainne, an tSionainn, an tSionna}}) ir [[Īrija]]s garākā [[upe]]. Tās garums ir 360,5 kilometri, kaut arī precīzs garums avotos atšķiras, jo lejtecē upe pārvēršas par [[estuārs|estuāru]], tās garums precīzi nav nosakāms. Šenona sāk savu tecējumu [[Kailka kalni|Kailka kalnos]] Īrijas ziemeļos. Tek dienvidu virzienā, caurtekot vairākiem [[Ezers|ezeriem]], tostarp [[Elena ezers|Elena ezeram]], [[Rī ezers|Rī ezeram]] un [[Derga ezers|Derga ezeram]]. Lielākās pietekas — [[Saka (Šenonas pieteka)|Saka]] un [[Brosna]]. Ar [[Kanāls|kanāliem]] savienota ar [[Erne|Erni]] un [[Dublina|Dublinu]]. Ietek [[Šenonas estuārs|Šenonas estuārā]] pie [[Limerika]]s. Šenonas estuārā [[paisums|paisuma]] līmenis sasniedz 5,44 metrus. Upes krastos atrodas (no augšteces) — [[Karika pie Šenonas]], [[Reinsboro-Balliliga]], [[Atlona]], [[Banahera]], [[Limerika]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{britannica}} {{Īrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas upes]] lf7fpj245dyeg9g30z52htxc7yesjv6 4533174 4533166 2026-10-08T08:12:19Z Kikos 3705 4533174 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|upi|pilsētu|Šenona (pilsēta)}} {{Upes infokaste | nosaukums = Šenona | citvaloda = en | oriģinālnosaukums = River Shannon | citvaloda2 = ga | oriģinālnosaukums2 = Abha na Sionainne, an tSionainn, an tSionna | attēls = Limerick_-_Shannon_River.JPG | attēla_izmērs = | paraksts = Šenona Limerikā | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = [[Šenonpots]] | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Šenonas estuārs]] | sāk_plat_d=54 | sāk_plat_m=14 | sāk_plat_s=05 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=07 | sāk_gar_m=55 | sāk_gar_s=08 | sāk_gar_EW=W | iet_plat_d=52 | iet_plat_m=40 | iet_plat_s=36 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=08 | iet_gar_m=45 | iet_gar_s=16 | iet_gar_EW=W | baseina_valstis = | tek_caur = {{IRL}} | garums = 360,5 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = 200 | gada_notece = | baseins = 16 865 | pietekas = | vietaskarte = Īrija#Eiropa | reljefs = jā }} '''Šenona''' ({{val|en|River Shannon}}, {{val|ga|Abha na Sionainne, an tSionainn, an tSionna}}) ir [[Īrija]]s garākā [[upe]]. Tās garums ir 360,5 kilometri, kaut arī precīzs garums avotos atšķiras, jo lejtecē upe pārvēršas par [[estuārs|estuāru]], tās garums precīzi nav nosakāms. Šenona sāk savu tecējumu [[Kailka kalni|Kailka kalnos]] Īrijas ziemeļos. Tek dienvidu virzienā, caurtekot vairākiem [[Ezers|ezeriem]], tostarp [[Elena ezers|Elena ezeram]], [[Rī ezers|Rī ezeram]] un [[Derga ezers|Derga ezeram]]. Lielākās pietekas — [[Saka (Šenonas pieteka)|Saka]] un [[Brosna]]. Ar [[Kanāls|kanāliem]] savienota ar [[Erne|Erni]] un [[Dublina|Dublinu]]. Ietek [[Šenonas estuārs|Šenonas estuārā]] pie [[Limerika]]s. Šenonas estuārā [[paisums|paisuma]] līmenis sasniedz 5,44 metrus. Upes krastos atrodas (no augšteces) — [[Karika pie Šenonas]], [[Reinsboro-Balliliga]], [[Atlona]], [[Banahera]], [[Limerika]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas upes]] t1rz8qr7969icx80hc96uo0t93zkh0y 0 446618 4533047 4094498 2026-10-07T19:05:42Z Szczecinolog 14867 aktualizacija 4533047 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|tramvaju maršrutu Ščecinā|4. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums=4. tramvaju maršruts |fona krāsa=#C80404 |no=Pomožani |uz=Kžekovo |karte=[[Attēls:Linia_tramwajowa_nr_4_w_Szczecinie.svg|250px]] |valsts={{flag|Polija}} |pilsēta=Ščecina |atklāts=1905<ref name="A"/> |plānots atklāt= |tika plān atklāt= |izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums= |staciju skaits=<!-- metro, vilciens -->| pieturu skaits=36 (18 / 18)<ref name="linia4"/> |transporta vienīb= |depo=Pogodno |parks= |pasažieri dienā= |pasažieri gadā= |mājas lapa=[https://www.zditm.szczecin.pl/pl/pasazer/rozklady-jazdy,linia,4 zditm.szczecin.pl] |apakšveidne={{Ščecinas tramvaja apakšveidne}} }} [[Attēls:Szczecin--stettin-sl-4-1239493.jpg|thumb|250x250px|4. maršruta tramvajs, 1975.]] [[Attēls:Tatra KT4DtM 117, tram line 4, Szczecin, 2009.jpg|thumb|250x250px|4. maršruta tramvajs Rodla laukumā, 2009.]] [[Attēls:PESA 120Na in Szczecin, Jagiellońska street.JPG|thumb|250x250px|4. maršruta tramvajs Jogaiļa ielā]] '''4. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Ščecinā|Ščecinas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Ščecinā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no Pomožani ({{lang-pl|Pomorzany}}) līdz Kžekovo ({{lang-pl|Krzekowo}}). Šis maršruts izveidots 1905. gadā.<ref name="A">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mkm.szczecin.pl/encyklopedia/linia4|title=Linia 4: Pomorzany - Krzekowo|author=jas59|publisher=mkm.szczecin.pl|work=|accessdate=2019-11-24|date=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200103110013/https://www.mkm.szczecin.pl/encyklopedia/linia4|archivedate=2020-01-03}}</ref> 4. tramvaju maršrutu apkalpoja "Tramwaje Szczecińskie" Pogodno tramvaju depo. No 2021. gada 7. aprīļa līdz 16. maijam maršruts uz laiku bija slēgts, saistībā [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu. 2021. gada 29. maijā maršruts darbība atkal tika apturēta tramvaja sliežu remonta dēļ pilsētas centrā.<ref name="A"/> 2024. gada 1. jūlijā 4. tramvaja līnija tika atjaunota jaunā pagaidu maršrutā no [[Polijas karavīra laukums (Ščecina)|Polijas karavīra laukuma]] līdz Jana Širocka laukumam. Līnijas atklāšana ir saistīta ar tramvaja sliežu atjaunošanu Pomožani mikrorajonā un 12. maršruta darbības apturēšanu.<ref name="A" /> Maršruts tika slēgts 2026. gada 22. augustā<ref name="A" />. == Maršruts == Virzienā '''Pomožani — Kžekovo''' tramvaji brauca pa šādām ielām: Karavīru iela, Mickēviča iela, Varšavas varoņu avēnija, [[Jagaiļa iela (Ščecina)|Jagaiļa iela]], Pjastu avēnija, Lielpolijas nemiernieku avēnija un Budišinas iela. Virzienā '''Kžekovo — Pomožani''' tramvaji brauca pa šādām ielām: Budišinas iela, Lielpolijas nemiernieku avēnija, Pjastu avēnija, Jogaiļa iela, Varšavas varoņu avēnija, Mickēviča iela, Karavīru iela. == Pieturvietas == 4. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 36 pieturas. Virzienā '''Pomožani — Kžekovo''' bija 18 pieturas, bet virzienā '''Kžekovo — Pomožani''' bija 18 pieturas.<ref name="linia4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zditm.szczecin.pl/pl/pasazer/rozklady-jazdy,linia,4|title=Informacje o linii 4|publisher=ZDiTM Szczecin|accessdate=2019-03-26|archive-date=2019-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20190320221815/https://www.zditm.szczecin.pl/pl/pasazer/rozklady-jazdy,linia,4}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190320221815/https://www.zditm.szczecin.pl/pl/pasazer/rozklady-jazdy,linia,4 |date=2019-03-20 }}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! rowspan="2" width="30" |Nr. ! colspan="2" width="190" |Nosaukums |- !latviešu <small>(atveidošana vai tulkošana)</small> !poļu |- | align="center" |1 |Pomožani |''Pomorzany'' |- | align="center" |2 |Frištacka |''Frysztacka'' |- | align="center" |3 |Špitalna |''Szpitalna'' |- | align="center" |4 |Starkeviča |''Starkiewicza'' |- | align="center" |5 |Švoležeruv |''Szwoleżerów'' |- | align="center" |6 |Narutoviča |''Narutowicza'' |- | align="center" |7 |Koscjuška laukums |''Plac Kościuszki'' |- | align="center" |8 |Piastuv |''Piastów'' |- | align="center" |9 |Bohateruv Varšavi |''Bohaterów Warszawy'' |- | align="center" |10 |Vavžiņiaka |''Wawrzyniaka'' |- | align="center" |11 |Karloviča |''Karłowicza'' |- | align="center" |12 |Konopņickej |''Konopnickiej'' |- | align="center" |13 |Bžozovskego |''Brzozowskiego'' |- | align="center" |14 |Vernihori |''Wernyhory'' |- | align="center" |15 |Žolņierska |''Żołnierska'' |- | align="center" |16 |Kžekovo |''Krzekowo'' |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" ! rowspan="2" width="30" |Nr. ! colspan="2" width="190" |Nosaukums |- !latviešu <small>(atveidošana vai tulkošana)</small> !poļu |- | align="center" |1 |Kžekovo |''Krzekowo'' |- | align="center" |2 |Žolņierska |''Żołnierska'' |- | align="center" |3 |Vernihori |''Wernyhory'' |- | align="center" |4 |Bžozovskego |''Brzozowskiego'' |- | align="center" |5 |Konopņickej |''Konopnickiej'' |- | align="center" |6 |Karloviča |''Karłowicza'' |- | align="center" |7 |Vavžiņiaka |''Wawrzyniaka'' |- | align="center" |8 |Bohateruv Varšavi |''Bohaterów Warszawy'' |- | align="center" |9 |Piastuv |''Piastów'' |- | align="center" |10 |Koscjuška laukums |''Plac Kościuszki'' |- | align="center" |11 |Narutoviča |''Narutowicza'' |- | align="center" |12 |Švoležeruv |''Szwoleżerów'' |- | align="center" |13 |Starkeviča |''Starkiewicza'' |- | align="center" |14 |Špitalna |''Szpitalna'' |- | align="center" |15 |Frištacka |''Frysztacka'' |- | align="center" |16 |Pomožani |''Pomorzany'' |} |} == Skatīt arī == * [[Ščecina]] * [[Autobusu satiksme Ščecinā]] * [[Tramvaju satiksme Ščecinā]] * [[Sabiedriskais transports Ščecinā]] * [[Ščecinas lielpilsētas dzelzceļš]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.zditm.szczecin.pl zditm.szczecin.pl] * {{youtube|wWzLSPlbAFk|Pilnā 4. tramvaju maršruta video versija}} {{Sabiedriskais transports Ščecina}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Ščecinā|04]] [[pl:Linie tramwajowe w Szczecinie#Linia_nr_4]] 6b0tx26aa72heupgjhh1qzntwj1xqs4 0 448625 4533129 4492389 2026-10-08T02:27:40Z Stephan1000000 83884 num_seasons = 15<!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--> | num_episodes = 296 4533129 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Čikāga liesmās | image = Chicago Fire Title Card.jpg | image_alt = | genre = drāma<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}</ref> | creator = * Dereks Hāss * Maikls Brendts | starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]] * [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]] * [[Monica Raymund|Monika Reimunda]] * [[Lauren German|Lorēna Džermana]] * [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]] * [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]] * [[Teri Reeves|Teri Rīvss]] * [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]] * [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]] * [[Christian Stolte|Kristians Stolte]] * [[Joe Minoso|Džo Minoso]] * [[Kara Killmer|Kara Kilmere]] * [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]] * [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]] * [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]] * [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]] * [[Alverto Rozende]] | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 15<!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--> | num_episodes = 296 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | camera = <!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] --> | runtime = 42 minūtes | company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]'' * ''[[Universal Television]]'' | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]] | audio_format = | first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}} | last_aired = | related = * ''[[Chicago P.D.]]'' * ''[[Chicago Med]]'' | production_website = }} '''"Čikāga liesmās"''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi. Šis ir pirmais darbs Dika Volfa "Čikāgas" seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam ir trīspadsmit sezonas un vairāk nekā 250 sērijas. "Čikāga liesmās" pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101201419/https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] g1wvq4vqnkfqby4aud9c6xpby6gqee2 0 448997 4532936 4330696 2026-10-07T15:58:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532936 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Horsehead nebula.png|thumb|[[Zirga galva]]s miglājs [[Orions (zvaigznājs)|Oriona]] zvaigznājā.]] '''Tumšais miglājs''' jeb '''absorbcijas miglājs''' ir tāda veida [[starpzvaigžņu viela|starpzvaigžņu mākonis]], kas ir tik blīvs, ka aizsedz acij saredzamos [[elektromagnētiskais starojums|gaismas viļņus]] no gaišajiem objektiem, kas atrodas aiz tā, piemēram, [[zvaigzne|zvaigznēm]] un gaišajiem — emisijas vai atstarošanas miglājiem. Gaismas staru izzušanu izraisa starpzvaigžņu putekļi, kas atrodas vēsākajās un blīvākajās miglāju daļās. Miglāju kopas un lieli tumšu miglāju kompleksi ir saistīti t.s. Milzu molekulārajos mākoņos. Atsevišķus mazus tumšus miglājus sauc par Boka globulām. Tāpat kā ar citiem starpzvaigžņu putekļiem vai molekulām, objekti, ko tie aizsedz, ir novērojami tikai, izmantojot [[radioviļņi|radioviļņus]] ([[radioastronomija]]) vai infrasarkanos starus — [[infrasarkanā astronomija|infrasarkanajā astronomijā]]. Šādu tumšu mākoņu forma ir ļoti neregulāra: tiem nav skaidri noteiktas ārējās robežas, un dažreiz tie iegūst savītas vai citas formas. Lielākie tumšie miglāji ir redzami ar neapbruņotu aci, tie parādās kā tumši plankumi uz gaišākā [[Piena ceļš|Piena ceļa]] fona, piemēram, [[Ogļu maiss]] un [[Zirga galva]].<ref name="LPE">{{LPE|10-1|41}}</ref> Šie saskatāmie objekti dažreiz tiek dēvēti par tumšo mākoņu zvaigznājiem, un tiem ir dažādi nosaukumi. == Izpētes vēsture == 1919. gadā [[Eduards Bārnards]] sastādīja [[Bārnarda katalogs|tumšo miglāju katalogu]], kurā bija iekļauti 182 šādi objekti, ar to aprakstiem un koordinātēm.<ref>[http://articles.adsabs.harvard.edu/pdf/1919ApJ....49....1B Barnard, E. E. (1919), ''On the dark markings of the sky''], with a catalogue of 182 such objects, Astrophysical Journal Т. 49: 1–24, .pdf</ref> 1927. gadā pēc Barnarda nāves, pēc viņa novērojumiem, katalogs tika papildināts un tajā bija iekļauti 349 objekti.<ref name="Lynds">[http://articles.adsabs.harvard.edu/pdf/1962ApJS....7....1L Lynds, B. T. (1962), ''Catalogue of Dark Nebulae''], Astrophysical Journal Supplement Т. 7: 1, .pdf</ref> Citā katalogā, kas publicēts 1962. gadā, ir 1802 tumši miglāji bez aprakstiem, bet ar norādītām koordinātām un izmēriem, kā arī caurredzamības ziņā sadalīti 6 klasēs un veikta dažu šo datu statistiskā analīze.<ref name="Lynds" /> == Raksturojums == Lielāko tumšo miglāju masa var būt lielāka par 10⁶ Saules masu (M⊙) un diametrs — vairāk nekā 200 parseku, tādā gadījumā tie saucas Milzu molekulārie mākoņi. Mazākie no tiem, Boka globulas, var būt mazāki par parseku diametrā un saturēt mazāk par 2000 M⊙,<ref name="swin">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.astronomy.swin.edu.au/cosmos/D/Dark+Nebula |title=Swin.au: Dark Nebula |access-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200617111643/https://astronomy.swin.edu.au/cosmos/D/Dark+Nebula}}</ref> vismazākie līdz 0,06 parsekiem diametrā.<ref name="LPE" /> 99% no šādu miglāju masas ir molekulārais ūdeņradis, kas tomēr netiek tieši novērots, jo tas praktiski netraucē gaismas cauriešanai.<ref name="ESO">[https://web.archive.org/web/20090204200348/http://eso.org/public/outreach/press-rel/pr-1999/phot-29-99.html ESO - eso9934 - Secrets of a Dark Cloud], 1999</ref> Miglāji parādās kā tumši tāpēc, ka mazāk kā [[mikrometrs|mikronu]] lielās putekļu daļiņas, kas pārklātas ar sasalušu [[oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]] un [[slāpeklis|slāpekli]], efektīvi bloķē gaismas caurlaidību redzamos viļņu garumos. Tajos klāt ir arī molekulārais [[ūdeņradis]], atomārais [[hēlijs]], C¹⁸O (CO ar skābekli ¹⁸O izotopa veidā), CS, NH₃ ([[amonjaks]]), H₂CO ([[formaldehīds]]), c-C₃H₂ (ciklopropenilidēns) un molekulārais jons N₂H⁺ (diazenilijs), kuri ir samērā caurspīdīgi. Šie mākoņi ir zvaigžņu un planētu rašanās vieta, un to attīstības izpratne ir būtiska, lai izprastu zvaigžņu veidošanos.<ref name="ESO" /> Salīdzinoši caurspīdīgos miglājos ir samanāma šķiedraina struktūra: to izraisa magnētisko lauku ietekme, kuri apgrūtina vielas kustību pāri spēka līnijām. Pašiem miglājiem ir neregulāra forma; izņemot Boka globulas, tiem nav skaidri noteiktu robežu, dažreiz tie iegūst virpuļojošu čūsku formas. Tumšie miglāji ir ļoti auksti objekti: to temperatūra nepārsniedz 100 K, un dažreiz tā ir 10 K.<ref name="swin" /><ref name="ESO" /> Starpzvaigžņu gaismas absorbcija dažādos miglājos svārstās no 1-10^m līdz 10-100^m. Absorbcijas struktūra un vērtības blīvākajos miglājos tiek aprēķinātas pēc novērojumiem radio, mikroviļņu un infrasarkanajos diapazonos. Ir arī sablīvējumi, kuros absorbcija var sasniegt 10000^m: tiek pieņemts, ka tur notiek zvaigžņu veidošanās.<ref>[http://www.astronet.ru/db/msg/1188735/text#2 Astronet. Н. Г. Бочкарев, ''"Физика Космоса"'', 1986. - 2. Темные туманности]</ref> Uz to jo īpaši norāda fakts, ka šādos reģionos tiek novērots izstarojums tālajā infrasarkanajā diapazonā. Ja tur izveidojas pietiekami masīva zvaigzne, tad tā var jonizēt vielu miglājā, un tumšais miglājs kļūs par gaišo.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://abyss.uoregon.edu/~js/glossary/dark_nebula.html |title=UOregon: Dark Nebula |access-date={{dat|2021|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200226055410/http://abyss.uoregon.edu/~js/glossary/dark_nebula.html }}</ref> == Attēlu galerija == <gallery> TrifidHunterWilson.jpg|Trīskāršais miglājs [[Strēlnieks (zvaigznājs)|Strēlnieka]] zvaigznājā dabiskajās krāsās. Sastāv vienlaikus no dažādu tipu miglājiem, kur tumšais miglājs ir melnās līnijas. Nebulosa_de_la_Pipa.jpg|Pīpes miglājs [[Čūsknesis|Čūskneša]] zvaigznājā Rho Ophiuchi Cloud Complex widefield.jpg|Tumšo miglāju komplekss Čūskneša zvaigznājā Lupus 3 dark cloud.jpg|Miglājs Lupus-3 [[Skorpions (zvaigznājs)|Skorpiona]] zvaigznājā </gallery> == Ārējās saites == {{commonscat|Dark nebulae|Tumšie miglāji}} * [https://www.realsky.ru/articles/book/whatobserve/%D1%82%D1%91%D0%BC%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D1%82%D1%83%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8-%D0%B8-%D0%BA%D0%B0%D0%BA-%D0%B8%D1%85-%D0%BD%D0%B0%D0%B1%D0%BB%D1%8E%D0%B4%D0%B0%D1%82%D1%8C-r35/ Tumšie miglāji un to novērošana] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919084825/https://www.realsky.ru/articles/book/whatobserve/%D1%82%D1%91%D0%BC%D0%BD%D1%8B%D0%B5-%D1%82%D1%83%D0%BC%D0%B0%D0%BD%D0%BD%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%B8-%D0%B8-%D0%BA%D0%B0%D0%BA-%D0%B8%D1%85-%D0%BD%D0%B0%D0%B1%D0%BB%D1%8E%D0%B4%D0%B0%D1%82%D1%8C-r35/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }} {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Miglāji]] g1u8jhud2dpbz04fv5fcf4o950jk1aj 0 451500 4533146 4387774 2026-10-08T06:12:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533146 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Mating_scene_with_elevated_Alpha_Male._Elephant_Seals_of_Piedras_Blancas.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Pinnipedia | virsdzimta_lv = Airkāji | dzimta = Phocidae | dzimta_lv = Roņi | ģints = Mirounga | ģints_lv = Ziloņroņi | suga = Mirounga angustirostris | suga_lv = Ziemeļu ziloņronis | binomial = Mirounga angustirostris <small>([[Theodore Gill|Gill]], 1866)</small> | izplatība = [[Attēls:Mirounga_angustirostris_distribution.png|center|240px]] | kategorijas = nē }} '''Ziemeļu ziloņronis''' (''Mirounga angustirostris'') ir liela auguma [[roņi|roņu dzimta]]s (''Phocidae'') [[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]] suga. Tā tuvākais radinieks ir [[dienvidu ziloņronis]] (''Mirounga leonina''). Izplatīts plašā areālā [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] austrumos gar [[Ziemeļamerika]]s krastiem.<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/13581/45227116#geographic-range IUCN: Northern Elephant Seal]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Breeding_colony_of_Mirounga_angustirostris.jpg|240px|thumb|left|Vairošanās kolonija Kalifornijas piekrastē Balto akmeņu bākas apkaimē]] [[Attēls:Elephant_seals_at_Ano_Nuevo_(91577).jpg|thumb|left|240px|Ziloņroņi Jaungada salā, priekšplānā tēviņš un divi mazuļi]] [[Attēls:Male_elephant_seal.jpg|thumb|left|240px|Astoņu gadu vecumā tēviņa snuķis ir pilnībā attīstījies (foto uzņemts Jaungada salā)]] [[Attēls:E-seal_Mom_and_pup,_Piedras_Blancas_2009.jpg|thumb|left|240px|Mazuļi piedzimst melni]] Ziemeļu ziloņronis mājo Klusā okeāna austrumu daļā, uz ziemeļiem no 27° paralēles (no [[Lejaskalifornija]]s štata [[Meksika|Meksikā]] līdz [[Aļaskas līcis|Aļaskas līcim]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s piekrastēs)).<ref name=iuc/> Lielāko daļu laika ziemeļu ziloņronis pavada [[jūra|jūrā]] un uz [[sauszeme]]s uzturas, lai dzemdētu mazuļus, pārotos un nomainītu kažoka matojumu. Dzīvnieki apmetas vientuļās saliņās un klusās kontinenta pludmalēs. Galvenās vairošanās vietas atrodas [[Kalifornija]]s un Lejaskalifornijas ziemeļdaļas piekrastēs.<ref name=iuc/><ref>Stewart BS, Yochem PK, Huber HR, DeLong RL, Jameson RJ, Sydeman WJ, Allen SG, Le Boeuf BJ (1994). "History and present status of the Northern elephant seal population". In Le Boeuf BJ, Laws RM (eds.). Elephant Seals: Population Ecology, Behavior, and Physiology. Berkeley, CA: University of California Press. pp. 29–48. ISBN 978-0520083646.</ref> Zināmas 15 vairošanās vietas, no kurām 12 atrodas [[sala|salās]].<ref name=iuc/> Nozīmīgas kolonijas ASV krastos atrodamas [[Čenela salas|Čenela salās]], [[Jaungada sala|Jaungada salā]], [[Balto akmeņu bāka]]s apkaimē, [[Morobejas nacionālais parks|Morobejas nacionālajā parkā]] un [[Faralonu salas|Faralonu salās]], bet Meksikas krastos [[Gvadalupe]]s un [[Sedrosa]]s salā. Pēdējos gados vairošanās pludmaļu areāls paplašinājies ziemeļu virzienā. 1981. gadā izveidojās jauna vairošanās kolonija [[Reiza rags|Reiza ragā]] Kalifornijas ziemeļdaļā.<ref>Allen SG, Peaslee SC, Huber HR (1989). "Colonization by Northern Elephant Seals of the Point Reyes Peninsula, California". Marine Mammal Science. 5 (3): :298–302. doi:10.1111/j.1748-7692.1989.tb00342.x</ref> Kopš 1990. gadu vidus neliels skaits mazuļu dzimuši pie [[Cietokšņa klinšu nacionālais parks|Cietokšņa klintīm]] un [[Oregona]]s piekrastēs pie [[Arago raga nacionālais parks|Arago raga]].<ref name=iuc/><ref>Hodder J, Brown RF, Cziesla C (1998). "The northern elephant seal in Oregon: A pupping range extension and onshore occurrence". Marine Mammal Science. 14 (4): 873–881. doi:10.1111/j.1748-7692.1998.tb00772.x</ref> 2009. gadā pirmais ziloņroņa mazulis piedzima arī [[Britu Kolumbija]]s piekrastē pie [[Reisa klinšu jūras aizsargājamā teritorija|Reisa klintīm]]. Kalifornijas un Lejaskalifornijas populācijas ir savstarpēji izolētas.<ref name=iuc/> Ziloņroņiem atkarībā no dzimuma ir atšķirīgas barošanās migrācijas. Kad tēviņi pamet vairošanās pludmales, tie gar krastu dodas uz ziemeļiem, uzturoties piekrastes joslā no [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] līdz [[Aleutu salas|Aleutu salu]] rietumdaļai.<ref name=boeu>Le Boeuf B, Crocker D, Costa D, Blackwell S, Webb P (2000). "Foraging ecology of northern elephant seals". Ecological Monographs. 70 (3): 353–382. doi:10.1890/0012-9615(2000)070[0353:feones]2.0.co;2. JSTOR 2657207</ref><ref name=condit>Condit R, Le Boeuf BJ (1984). "Feeding Habits and Feeding Grounds of the Northern Elephant Seal". J. Mammal. 65 (2): 281–290. doi:10.2307/1381167. JSTOR 1381167</ref> Mātītes pēc vairošanās sezonas dodas atklātā [[okeāns|okeānā]] ziemeļu un rietumu virzienā, barojoties plašā Klusā okeāna ziemeļrietumu areālā. Rietumu virzienā mātītes reizēm sasniedz [[Havaju salas]].<ref name=boeu/> Ļoti retos gadījumos ziloņroņi novēroti Klusā okeāna rietumdaļā, piemēram, pie [[Marianas salas|Marianas salām]],<ref>[http://www.fpir.noaa.gov/Library/PRD/ESA%20Consultation/Marianas_Species_List_Jan_2015.pdf Pacific Islands]</ref> [[Japāna]]s krastiem un [[Komandoru salas|Komandoru salām]].<ref name=iuc/><ref>[https://web.archive.org/web/20140514093937/http://www9.ocn.ne.jp/~dorsals/honyu/azarasi.htm "Archived copy"] (japāņu valodā)</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://komandorsky.ru/mirounga-angustirostris-gill.html |title=Северный морской слон Mirounga angustirostris Gill, 1866 |access-date={{dat|2020|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200130204906/http://komandorsky.ru/mirounga-angustirostris-gill.html}}</ref> == Izskats un īpašības == Ziemeļu ziloņronis ir liela auguma [[roņi|ronis]], un par to lielāks ir tikai [[dienvidu ziloņronis]]. Kā visiem roņiem arī ziloņronim nav ārējās [[auss|ausis]]. Sugai raksturīgs [[dzimumdimorfisms]] — [[tēviņš|tēviņi]] ir izteikti lielāki nekā [[mātīte]]s (apmēram 3—10 reizes lielāki<ref name=adw/>). Tēviņa ķermeņa garums 4—5 [[metrs|m]], svars 1500—2300 [[kilograms|kg]], ļoti lieli tēviņi var sasniegt 3700 kg.<ref>Beer, Encyclopedia of North American Mammals: An Essential Guide to Mammals of North America. Thunder Bay Press (2004), ISBN 978-1-59223-191-1.</ref> Mātītes ķermeņa garums 2—3,1 m, svars 600—900 kg.<ref name=adw>[https://animaldiversity.org/accounts/Mirounga_angustirostris/ ADW: Mirounga angustirostris]</ref><ref name=viva>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vivanatura.org/Mirounga%20angustirostris.html |title=Viva Nature: Northern elephant seal |access-date={{dat|2020|03|02||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200920175614/http://vivanatura.org/Mirounga%20angustirostris.html }}</ref><ref name=oasis>[https://www.sdnhm.org/oceanoasis/fieldguide/miro-ang.html Ocean Oasis: Mirounga angustirostris]</ref> Ziemeļu ziloņronis kopumā ir tumši [[brūnā krāsa|brūns]], bet novērojama toņu dažādība. Uz muguras kažoks ir tumšāks, pavēderē gaišāks. Tēviņi parasti ir tumšāki nekā mātītes, kuras var būt arī ar rudu tonējumu. Matojums abiem dzimumiem ļoti īss, un neilgu periodu pēc vecā matojuma nomešanas tā nav vispār, jo kopā ar matojumu nolobās arī [[āda]]s virskārta.<ref name=adw/><ref name=viva/><ref name=oasis/> Tikko dzimuši mazuļi ir [[melnā krāsa|melni]]. Matojums nomainās uz gaišāku pēc tam, kad māte ir beigusi to zīdīt. Tēviņiem iezīmīga pazīme ir snuķis, mātītēm tāda nav. Salīdzinot abas [[ziloņroņi|ziloņroņu]] sugas, garāks snuķis ir ziemeļu ziloņronim. Snuķis sāk attīstīties, kad tēviņš sasniedz divu gadu vecumu, bet pilnībā ir attīstījies 8 gadu vecumā. Tēviņiem, salīdzinot ar mātītēm, ir arī lieli [[ilknis|ilkņi]], kurus izmanto savstarpējās cīņās.<ref name=adw/><ref name=viva/> Pakaļējās airkājas savienotas un vienmēr atrodas izstieptas uz aizmuguri (tās nevar palocīt apakšā zem ķermeņa). Priekšējās airkājas relatīvi īsas ar lokaniem [[pirksti]]em. Ziloņronis var pakasīties vai uzmest sev virsū [[smiltis]].<ref name=oasis/> === Ieniršana === Pirms ieniršanas ziloņronis no [[plaušas|plaušām]] izpūš visu gaisu un, atrodoties zem ūdens 20—70 [[minūte]]s, nepieciešamo [[skābeklis|skābekli]] uzņem no [[asinis|asinīm]] un ķermeņa audiem. Asinis ir bagātas ar [[hemoglobīns|hemoglobīnu]], bet audi ar [[mioglobīns|mioglobīnu]], kas nodrošina spēju uzkrāt lielu skābekļa daudzumu. Zinātniekiem izbrīnu izraisa arī dzīvnieka spēja nepārtraukti nirt — 24 stundas diennaktī vairākus mēnešus pēc kārtas. Iespējams, niršana ir sava veida gulēšana, jo šajā laikā to [[vielmaiņa]] ir ļoti lēna.<ref name=adw/> == Uzvedība == [[Attēls:Elephant_seals_(15362939955).jpg|thumb|240px|Uz sauszemes ziloņronis uzturas lielās kolonijās]] [[Attēls:Scarred_male_northern_elephant_seal_Mirounga_angustirostris_sleeping.jpg|thumb|240px|Matojuma maiņas laikā tēviņu agresivitāte vienam pret otru mazinās]] [[Attēls:Juvenile_elephant_seal_during_molt.jpg|thumb|240px|Matojums nomainās kopā ar ādas virsējo kārtu]] [[Attēls:Three_Mirounga_angustirostris_pups_nursing.jpg|thumb|240px|Mātīte zīda trīs mazuļus, no kuriem viens vai divi nav viņas pašas mazuļi]] [[Attēls:Male,_female_and_pup_Mirounga_angustirostris_10.jpg|thumb|240px|Drīz pēc mazuļa dzimšanas mātīte sapārojas atkal]] Ziemeļu ziloņronis 90% savas dzīves pavada okeānā un tikai 10% laika uz sauszemes, lai vairotos un mainītu matojumu. Turklāt jūrā dzīvnieks 90% laika pavada ieniris zem ūdens un 10% uz ūdens virsmas. Ziemeļu ziloņronis var ienirt ļoti dziļi: vidēji 500–600 m un līdz 1735 m.<ref name=boeu/><ref name=adw/> Uz un no ierastajām sauszemes apmešanās vietām dzīvnieki migrē divas reizes gadā. Pirmo reizi (no [[decembris|decembra]] līdz [[marts|martam]]), lai pārotos un dzemdētu mazuļus, otro reizi (dažas nedēļas laikā no [[aprīlis|aprīļa]] līdz [[augusts|augustam]]), lai mainītu kažoka matojumu. Otrā reize atkarībā no dzimuma un īpatņa vecuma notiek atšķirīgos laikos.<ref name=iuc/><ref name=adw/> Ziemeļu ziloņronis uz sauszemes uzturas smilšanās, oļainās vai dūņainās pludmalēs, visbiežāk izvēloties neapdzīvotu saliņu krastus. Okeānā tas ir vienpatis, bet uz sauszemes uzturas lielās kolonijās. Vairošanās sezonas laikā starp tēviņiem izveidojas stingra hierarhija, bet matojuma maiņas laikā agresivitāte mazinās.<ref name=adw/> === Ienaidnieki === Ziloņroņa galvenie ienaidnieki ir [[lielā baltā haizivs]] un [[zobenvalis]]. Tie galvenokārt uzbrūk jaunajiem dzīvniekiem, bet reizēm medī arī lielos tēviņus, ja tie ir savainoti vai citu iemeslu novājināti.<ref name=adw/><ref>[http://www.pelagic.org/montereybay/pelagic/greatwhiteshark.html White Sharks - Carcharodon carcharias]</ref> == Barošanās == Kad ziloņronis dodas jūrā baroties, tas bez atpūtas un [[miegs|miega]] nirst, medī un pārvietojas uz jaunām barošanās vietām.<ref name=adw/> Tēviņiem un mātītēm ir atšķirīgi barošanās ieradumi un barības izvēle. Tēviņi uzturas krasta tuvumā, katru gadu atgriežas vienās un tajās pašās barošanās vietās un galvenokārt barojas ar bentiskajiem organismiem pie okeāna gultnes. To medījums ir arī lielāks, piemēram, [[haizivis]] un [[rajas]]. Mātītes klejo, sekojot medījumam, un necenšas atgriezties vecajās barošanās vietās. Tās barojas atklātā jūrā ar pelaģiskajiem organismiem vertikālajā [[ūdens]] slānī, galvenokārt ar dažādiem [[bezmugurkaulnieki]]em, piemēram, [[kalmāri]]em.<ref name=boeu/><ref name=adw/><ref name=viva/> Kopumā ziloņroņi medī dažādas [[zivis]], [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]], kalmārus un [[himērveidīgās]] skrimšļzivis.<ref name=condit/><ref>[https://digitalcommons.odu.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=1389&context=biology_fac_pubs Energy-Rich Mesopelagic Fishes Revealed as a Critical Prey Resource for a Deep-Diving Predator Using Quantitative Fatty Acid Signature Analysis]</ref><ref>Morejohn GV, Beltz DM (1970). "Contents of the stomach of an elephant seal". Journal of Mammalogy. 51 (1): 173–174. doi:10.2307/1378554. JSTOR 1378554</ref> Salīdzinoši mātītes ienirst dziļāk nekā tēviņi, līdz 1735 m (vidēji līdz 500 m), un paliek arī ilgāk zem ūdens.<ref name=boeu/><ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3352920 Foraging Behavior and Success of a Mesopelagic Predator in the Northeast Pacific Ocean: Insights from a Data-Rich Species, the Northern Elephant Seal]</ref> Medījot zemūdens tumsā, ziloņroņi medījuma atrašanās vietu galvenokārt nosaka ar jutīgo [[vibrisi|vibrisu]] palīdzību un daļēji arī ar [[redze|redzi]].<ref name=boeu/> Kad ziloņroņi uzturas uz sauszemes, tie nebarojas (ne tēviņi, ne mātītes), bet izmanto zemādas [[tauki|tauku]] slānī ([[trāns|trānā]]) uzkrātās barības vielas.<ref name=adw/><ref name=viva/> Valda uzskats, ka ziloņronis nekad nedzer, bet nepieciešamo ūdeni izdala no taukiem. Turklāt ķermeņa funkcijām pietiek ar nelielu mitruma daudzumu, piemēram, [[urīns]] izdalās ļoti koncentrēts. Ziloņronis pirms iznāk krastā, saēdas akmeņus, bet, kad dodas atpakaļ jūrā baroties, no tiem atbrīvojas. Zinātnieki šo fenomenu nav īsti spējuši izskaidrot, bet to saista ar ilgstošo badošanos, kamēr dzīvnieki atrodas uz sauszemes.<ref name=adw/> == Vairošanās == Vairošanās sezona ilgst no [[decembris|decembra]] līdz [[marts|martam]]. Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā, bet visbiežāk pirmais mazulis dzimst 4 gadu vecumā. Tēviņi dzimumbriedumu sasniedz 6—7 gadu vecumā, bet ļoti reti sapārojas pirms sasnieguši 9—10 gadu vecumu. Ziemeļu ziloņronim raksturīga [[poliginija]]. Pirmie uz sauszemes ierodas tēviņi, katram ieņemot noteiktu pludmales teritoriju. Vēlāk, kad ierodas mātītes, dominantie tēviņi savā teritorijā pārņem kontroli pār noteiktu mātīšu grupu, nepieļaujot citu tēviņu tuvošanos.<ref name=adw/><ref name=riedm>Riedman ML, Le Boeuf BJ (1982). "Mother-pup separation and adoption in northern elephant seals". Behav. Ecol. Sociobiol. 11 (3): 203–213. doi:10.1007/BF00300063. JSTOR 4599535</ref> Veiksmīgs tēviņš vienā sezonā sapārojas ar 30—100 mātītēm.<ref name=leb>Leboeuf BJ (1972). "Sexual behavior in the Northern Elephant seal Mirounga angustirostris". Behaviour. 41 (1): 1–26. doi:10.1163/156853972X00167. JSTOR 4533425. PMID 5062032</ref> Mazāk dominanti tēviņi uzturas kolonijas malās, klejo apkārt un pie mazākās iespējas cenšas sapāroties, tādēļ tie nepārtraukti konfliktē ar dominantajiem tēviņiem. Ja mātītei tuvojas šāds tēviņš, tā skaļi rēc un sauc dominanto tēviņu, kurš nelūgto viesi padzen. Klejojošie tēviņi parasti bēg, bet reizēm iesaistās nežēlīgā, brutālā cīņā ar vēlmi pārņemt dominantā tēviņa [[harēms|harēmu]].<ref name=adw/><ref name=leb/> Spēcīgam tēviņam viņa dzīves laikā ir vairāk kā 500 mazuļu. Kopumā sapārojas tikai daži tēviņi un ir ļoti daudzi tēviņi, kas savā mūžā nesapārojas nevienu reizi.<ref name=leboe>Le Boeuf BJ (1974). "Male-male competition and reproductive success in elephant seals". Am. Zool. 14: 163–176. doi:10.1093/icb/14.1.163</ref> Tēviņu agresīvo cīņu karstumā mazuļi reizēm tiek nobradāti.<ref name=riedm/><ref name=leboe/> Pārošanās notiek apmēram 19 dienas pēc mazuļu dzimšanas. Parasti piedzimst viens, retumis divi mazuļi. Pirmos 3 mēnešus pēc sapārošanās embrija attīstība nenotiek, tādējādi grūsnības periods kopumā ilgst apmēram gadu. Tikko dzimis mazulis sver apmēram 47 kg. Pēc 24—28 dienām, kad māte to beigusi zīdīt, tas sver 147 kg un ir 1,5 m garš. Pēc zīdīšanas māte mazuli atstāj krastā un dodas jūrā baroties. Jaunie ziloņronēni veido nelielas grupas un uzturas krastā papildu 12 nedēļas. Šajā laikā tie iemācās peldēt un ik pa laikam iepeld dziļākos piekrastes ūdeņos, lai barotos. Ziloņroņu jaunajiem tēviņiem raksturīga "piena zagšana", ja ir iespēja, viņi zīž mātītes, kuras joprojām ir krastā un zīda savus mazuļus. Tādējādi mazulis aug stiprāks, veselīgāks un lielāks kā citi jaunie tēviņi, jo varējis ilgāk baroties ar trekno ziloņroņa [[piens|pienu]].<ref name=adw/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20200609103430/https://www.marinemammalcenter.org/education/marine-mammal-information/pinnipeds/northern-elephant-seal/ The Marine Mammal Center: Northern Elephant Seal] *[https://web.archive.org/web/20031208114906/http://www.pinnipeds.org/species/nelephnt.htm SCS: Northern Elephant Seal] *[http://www.eleseal.org Elephant Seal Research Group] [[Kategorija:Ziloņroņi]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] dyayhrca9bu4z0bzmlbj96663k82wcx 0 464931 4533080 4336591 2026-10-07T20:43:51Z ZANDMANIS 91184 /* Vēsture */ 4533080 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kārlaila | official_name = ''Carlisle'' | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Carlisle Cathedral seen from 3rd floor of Castle keep - geograph.org.uk - 3043053.jpg | image2 = Carlisle Citadel - geograph.org.uk - 2530159.jpg | image3 = Carlisle City Centre, Cumbria.jpg | image4 = }} | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_link = | flag_link = | shield_size = 80px | pushpin_map = Anglija#Kambrija#Lielbritānija | pushpin_label_position = | map_caption = <!-- | image_map1 = Blackpool UK locator map.svg | map_caption1 = Blekpūlas boro pašvaldība Lesteršīras grāfistē --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Lielbritānija}} | subdivision_type1 = Valsts daļa | subdivision_name1 = {{karogs|Anglija}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Ziemeļrietumanglija]] | subdivision_type3 = Grāfiste | subdivision_name3 = [[Attēls:Flag of Cumbria County Council.svg|20px]] [[Kambrija]] | subdivision_type4 = Unitārā pašvaldība | subdivision_name4 = [[Kamberlenda]] | established_title = Dibināta | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 24.56 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 70503 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 54 | latm = 53 | lats = 41 | latNS = N | longd = 2 | longm = 56 | longs = 11 | longEW = W | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = CA1-CA6 | iso_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 20 | website = {{URL|https://www.carlisle.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Kārlaila''' ({{Val|en|Carlisle}}; {{izrunā|kɑːrˈlaɪl}}) ir katedrāles lielpilsēta [[Anglija|Anglijā]], [[Kambrija]]s grāfistes galvenā pilsēta un [[Kamberlenda]]s unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes ziemeļos Īdenas upes krastos {{nobr|490 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. == Vēsture == Kārlaila ir sena pilsēta, kas pastāvējusi vēl pirms [[Romas impērija|romiešu]] iebrukuma Britānijā. Romieši nodedzināja britu pilsētu un tās vietā ap 73. gadu uzcēla '''Luguvaliumas''' (''Luguvalium'') cietoksni; tā nosaukums atvasināts no vietējā nosaukuma ''Luguwaljon'' — ‘[<nowiki/>[[Ķelti|ķeltu]] dieva] Lugosa spēka [pils]’. 2. gadsimta sākumā tika uzsākta [[Adriāna valnis|Adriāna vaļņa]] būvniecība. Tā nodrošināšanai upes ziemeļu krastā iepretī Luguvaliumai uzbūvēja '''Ukselodunumas''' (''Uxelodunum'') cietoksni, kas vēlāk tika ievērojami paplašināts, lai uzņemtu ''Ala Gallorum Petriana'' kavalērijas pulku. Cietoksnis tika pamests ap 138. gadu sakarā ar [[Antonija valnis|Antonija vaļņa]] būvniecību, bet atjaunots ap 165. gadu, pārbūvējot to par mūra cietoksni, lai aizsargātu Adriāna valni. Romieši pameta Kārlailu 4. gadsimta pašās beigās. Pēc romiešu aiziešanas Kambrijā nodibinājās Regedas karaļvalsts; tās galvaspilsēta tika dēvēta par '''''Cair Ligualid''''', vēlāk – '''''Caer-luel'''''; no ši nosaukuma cēlies mūsdienu nosaukums ''Carlisle''.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Celtic Culture : A Historical Encyclopedia. .|last=Koch|first=John T.|publisher=ABC-CLIO|year=2005}}</ref> Ap 730. gadu Regeda nonāca [[Nortambrija|Nortambrijas]] varā. Līdz gadu tūkstoša beigā Kārlaila palika nozīmīgs cietoksnis, par ko cīnījās vietējās varas, bet normaņu iekarojuma laikā 11. gadsimtā tā bija [[Skotija|Skotijas]] varā. 1092. gadā [[Viljams I Iekarotājs|Viljama Iekarotāja]] dēls Viljams Rufuss iebruka reģionā un iekaroja Kārlailu Anglijai. Jau 1093. gadā Īdenas dienvidu krastā bijušā romiešu cietokšņa vietā tika uzsākta Kārlailas cietokšņa būve. 1112. gadā tas tika pārbūvēts par mūra cietoksni, kā arī uzbūvēti pilsētas mūri. 1122. gadā tika dibināta augustīniešu priorija, kas 1133. gadā kļuva par [[Kārlailas katedrāle|Kārlailas katedrāli]]. 1157. gadā Kārlaila kļuva par Kārliolas (''Carlioliensis)'' grāfistes centru; 1177. gadā to pārdēvēja par Kamberlendu – ‘kambru zemi’. Kamberlendas iekarošana aizsāka vairākus karus starp angļiem un skotiem un Kārlailā vairākkārt mainījās varas un tā bieži tika nopostīta un izlaupīta. Robeža starp Angliju un Skotiju tika noteikta tikai 1237. gadā Jorkas līgumā. Dzīves nenoteiktība pierobežā nozīmēja, ka tās iedzīvotāji, kas bija radniecīgi viens otram, meklēja drošību, izmantojot savu spēku un viltību, un uzlaboja savu iztikšanu uz ienaidnieku rēķina. Šīs grupas bija pazīstamas kā «robežas rīversi» (''Border Reivers''), un Kārlaila bija lielākā pilsēta to teritorijās. Rīversi tik ļoti traucēja Skotijas un Anglijas valdībām, ka 1525. gadā [[Glāzgova|Glāzgovas]] arhibīskaps Gevins Danbars nolādēja visus pierobežas reiverus. 16. gadsimta vidū [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VIII]] valdīšanas laikā Kārlailas cietoksnis tika ievērojami pārbūvēts un nostiprināts. 17. gadsimta sākumā tika uzsākta sistemātiska cīņa ar rīversiem, kas turpinājās līdz pat 1681. gadam; daudzi no tiem negribēja atteikties no savām brīvībām un pārcēlās uz [[Īrija (sala)|Īriju]]. 1646. gadā [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] laikā Kārlailu uz laiku iekaroja skoti. 1707. gadā tika noslēgta ūnija starp Angliju un Skotiju, izveidojot [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritāniju]], bet Kārlaila vēl palika kā pierobežas garnizona pilsēta. Tas mainījās tikai 19. gadsimtā, kad rūpnieciskās revolūcijas ietekmē šeit attīstījās tekstilrūpniecība un mašīnbūve; iedzīvotāju skaits strauji izauga. Kārlaila kļuva par valsts rietumu krasta galveno dzelzceļa mezglu; tajā bija Eiropā lielākā dzelzceļa šķirošanas stacija. == Sports == Pilsētā bāzējas futbola klubs [[Carlisle United F.C.|''Carlisle United'']]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *{{wikivoyage|Carlisle|Kārlailas}} * [https://www.carlisle.gov.uk/ Mājaslapa] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas pilsētas]] [[Kategorija:Kambrija]] nnp7ghxunn6hqg1vru4jzyqo9xbi2zk 0 468117 4533114 4505978 2026-10-07T23:40:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533114 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Kleinbergs | attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png | att_izm = | apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks =[[Vilnis Ķirsis]]<br />[[Edvards Ratnieks]]<br />[[Māris Sprindžuks]] | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]] | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]] <small>(2012—2014)</small> * [[Progresīvie]] <small>(2017—pašlaik)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Gunita Kleinberga | bērni = trīs | profesija = sociālais darbinieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis un sociālās jomas eksperts, pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes loceklis. == Dzīvesgājums == 2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> 2013. gadā izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu "Samariešu atbalsts mājās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}</ref> V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskās vienības "Austrums"]] vecbiedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/avAustrums/posts/ar-patiesu-prieku-sveicam-m%C5%ABsu-vien%C4%ABbas-vecbiedru-kleinbergs-viesturs-st%C4%81joties-/1149840433848823/|title=🥳Ar patiesu prieku sveicam mūsu vienības vecbiedru Kleinbergs Viesturs stājoties Rīgas domes priekšsēdētāja amatā!|website=Akadēmiskā vienība "Austrums" - Facebook|access-date=2026-08-12|date=2025-06-25}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2006.<ref>[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]</ref> un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] [[Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs|Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra]] [[Ainars Baštiks|Ainara Baštika]] biroju.<ref>[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]</ref> 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības "[[Par labu Latviju!]]" [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.<ref>[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.] {{Novecojusi saite}}</ref> 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā "[[Gods kalpot Rīgai!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=|title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv|archive-date=2025-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250520103434/https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=}}</ref>. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopīgā saraksta. Iepriekš no "Progresīvie" saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču "Progresīvie" tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv|archive-date=2023-02-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230205135542/https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/}}</ref> 2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas "Progresīvie" saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē, kur ievēlēja arī V. Kleinbergu. 2025. gada 27. jūnijā viņš tika ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilnis Ķirsis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] c5lm3t0r9wi6ntwapj1mci774198tg8 0 474154 4532950 4381783 2026-10-07T16:32:35Z Cikis 43829 4532950 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Pētermuižas skola | native_name = | former_names = * ''Peterhof Schule'' * Pētermuižas pamatskola * Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola * Taurkalnes septiņgadīgā skola | alternate_names = | status = grausts | image = Petermuizas skola 19.gs.png | image_alt = | image_size = 250px | caption = Pētermuižas skola 19. gadsimta beigās | altitude = | building_type = skolas ēka | architectural_style = | structural_system = mūra ēka | owner = privātpersona (kopš 2020. gada) | current_tenants = atjaunošanā | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Valles pagasts}} | pushpin_map = | latd = 56.539448 | latNS = N | longd = 24.712850 | longEW = E | groundbreaking_date = 1878. gada pavasaris | start_date = 1878 | completion_date = 1878 | opened_date = {{dat|1878|11|05||bez}} | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = 2 | floor_area = 1171 m2 | architect = Nezināms | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Skola | numurs = 8572 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}} }} | references = }} '''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Atklāta 1878. gadā, skola darbojusies līdz 1964. gadam. Šajā laikā tā bija apkārtnē vienīgā skola, [[Valle|Vallē]] skolas nav bijis. Vēlāk ēka tikusi pārbūvēta un īslaicīgi izmantota kā tekstilrūpniecības fabrikas ēka. Ap 2006. gadu skola nodota Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstītam biedrības "Laikmets" projektam izveidot "Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”. Projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.<ref name="BDz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}</ref> == Ēka == === Sākotnējais veidols === Ēka ir divstāvu mūra nams. Pamatakmens likts aptuveni pusgadu pirms atklāšanas, un nams uzcelts nepilna gada laikā; par būvdarbu vadītāju laikraksts nosauc meistaru Šturmu (''Sturm'') no [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]].<ref name="LA1878" /> Ēkas apraksts, kas publicēts pusotru mēnesi pēc atklāšanas, ir viens no izsmeļošākajiem 19. gadsimta latviešu preses skolu ēku aprakstiem. Pēc tā nams ir divstāvīgs, 12 asis garš un 7 asis plats (aptuveni 25,6 × 14,9 m), un griesti abos stāvos ir 12 pēdas (aptuveni 3,7 m) augsti.<ref name="LA1878" /> Tos pašus izmērus divas dienas vēlāk atkārto [[Rīgas Lapa]].<ref name="RL1878" /> Fasādes galveno akcentu veidoja balkons, kas balstījās uz sešiem mūra pīlāriem ar velvēm starp tiem; uz to veda cementa kāpnes, margas bija no čuguna, un no ēkas uz balkonu varēja iziet pa stikla durvīm abos stāvos.<ref name="LA1878" /> Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.<ref name="Landsberga" /> Telpu izkārtojums pēc 1878. gada apraksta bijis šāds: apakšstāva vienā galā skolas istaba, kas aizņēma visu nama platumu un kuras rotātos griestus balstīja divi ar velvēm savienoti pīlāri; otrā galā piecas skolotāja istabas ar virtuvi un pieliekamiem kambariem; pa vidu silti priekšnami ar kāpnēm uz augšstāvu, ko sildīja skārda krāsnis. Augšstāvā bija četras lielas istabas skolēniem — divas zēniem un divas meitenēm —, kambari un virtuve.<ref name="LA1878" /><ref name="RL1878" /> === Pārbūves === Laikā starp 1945. un 1959. gadu jumta stāvā ierīkoti dzīvokļi skolotājiem un jumta dienvidu pusē izbūvēti seši smaili jumta logi.<ref name="DzB1959" /> Šos darbus saista ar skolas direktoru Vasiliju Iskrovu, kurš amatā stājās 1953. gadā.<ref name="Landsberga" /><ref name="KU1979" /> Kad 20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkoja tekstilkombināta „Astotais marts” filiāli, aizmūrēja logus, nopostīja dzīvžogus, ēkai piebūvēja piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus ar stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.<ref name="Landsberga" /> 1975. gadā prese rakstīja, ka kombināta ceha celtnieki ēkas „agrāko skaistumu burtiski bija izdemolējuši”.<ref name="KU1975" /> == Vēsture == Atklāta 1878. gada 5. novembrī kā '''Pētermuižas pamatskola''', tajā mācījušies 35 bērni — tikai mantīgāko šķiru atvases. 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.<ref name="BDz" /> 1915.—1916. gadā skolā Vācijas armija izvietoja karaspēka daļu. 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''. 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts, bet 1940. gadā pagastvalde nolēma to nosaukt par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', vēlāk — par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv">{{Tīmekļa atsauce |title = Piedāvā iegādāties Pētermuižas skolu Valles pagastā |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 |archive-date = {{dat|2021|05|18||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20210518051722/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 }}</ref> 1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot trešo stāvu — četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts, darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis. Tur dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām. Kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.<ref name="Landsberga" /> 1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles vidusskola (tagad [[Valles pamatskola]]). 1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nožēlojami. Arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši. 1970. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta «Astotais marts» filiāle — darbojies diega spolīšu tīšanas cehs, aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs, uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai. 1978. gada “[[Cīņa (avīze)|Cīņā]]” rakstīja: “Kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu. Šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina.”<ref name="Landsberga" /> 1975. gada 1. oktobra izdevums “Brīvība” (to izdeva [[Stokholma|Stokholmā]]) raksta: “Viens no nesakārtotības piemēriem: Pētermuižas skola. Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis, atceras skolotāja Ilga Iskrova: Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts", kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un galu tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka. Bet ir arī cits aspekts: šo kliedzošo nesaimnieciskumu savām acīm ir skatījuši vai to zin no nostāstiem visi [[Valle]]s iedzīvotāji. Nevienam vien šādi fakti veido uzskatu, ka nevīžība, nekārtība ir norma. Jā, diemžēl tā ir norma, padomju varas tipiska pazīme un nenovēršama saimnieciskā dzīvē.” Kad filiāle slēgta, 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]], dzejnieks [[Knuts Skujenieks]],{{nepieciešama atsauce}} sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ |archive-date = {{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20110102233659/http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ }}</ref> [[Valsts Kultūrkapitāla fonds]] atbalstīja biedrības "Laikmets" projektu izveidot "Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Pētermuižas skolā veidos amatu centru |publisher = Staburags |date = 2006.10.19. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://news.lv/Staburags/2006/10/19/petermuizas-skola-veidos-amatu-centru}}</ref> Diemžēl vēlāk projekts neturpinājās un tika pamests. 2020. gada jūlijā Vecumnieku novada domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtēta [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma “Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.<ref name="bauskasdzive.lv"/> 2020. gada nogalē ēka tika izsolīta izsolē, kur to iegādājās privātuzņēmēja. 2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi. == Attēlu galerija == <gallery> Pētermuižas skola (1878), 25.04.2011..jpg|Pētermuižas skola 2011. gadā PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas — 1. stāvs 2019. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valles pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] pekhjt79b7rxlc10yfk01deju7f2l04 4532951 4532950 2026-10-07T16:33:40Z Cikis 43829 Papildināts ar informāciju pēc periodika.lv analīzes 4532951 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Pētermuižas skola | native_name = | former_names = * ''Peterhof Schule'' * Pētermuižas pamatskola * Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola * Taurkalnes septiņgadīgā skola | alternate_names = | status = grausts | image = Petermuizas skola 19.gs.png | image_alt = | image_size = 250px | caption = Pētermuižas skola 19. gadsimta beigās | altitude = | building_type = skolas ēka | architectural_style = | structural_system = mūra ēka | owner = privātpersona (kopš 2020. gada) | current_tenants = atjaunošanā | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Valles pagasts}} | pushpin_map = | latd = 56.539448 | latNS = N | longd = 24.712850 | longEW = E | groundbreaking_date = 1878. gada pavasaris | start_date = 1878 | completion_date = 1878 | opened_date = {{dat|1878|11|05||bez}} | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = 2 | floor_area = 1171 m2 | architect = Nezināms | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Skola | numurs = 8572 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}} }} | references = }} '''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Atklāta 1878. gadā, skola darbojusies līdz 1964. gadam. Šajā laikā tā bija apkārtnē vienīgā skola, [[Valle|Vallē]] skolas nav bijis. Vēlāk ēka tikusi pārbūvēta un īslaicīgi izmantota kā tekstilrūpniecības fabrikas ēka. Ap 2006. gadu skola nodota Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstītam biedrības "Laikmets" projektam izveidot "Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”. Projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.<ref name="BDz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}</ref> == Ēka == === Sākotnējais veidols === Ēka ir divstāvu mūra nams. Pamatakmens likts aptuveni pusgadu pirms atklāšanas, un nams uzcelts nepilna gada laikā; par būvdarbu vadītāju laikraksts nosauc meistaru Šturmu (''Sturm'') no [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]].<ref name="LA1878" /> Ēkas apraksts, kas publicēts pusotru mēnesi pēc atklāšanas, ir viens no izsmeļošākajiem 19. gadsimta latviešu preses skolu ēku aprakstiem. Pēc tā nams ir divstāvīgs, 12 asis garš un 7 asis plats (aptuveni 25,6 × 14,9 m), un griesti abos stāvos ir 12 pēdas (aptuveni 3,7 m) augsti.<ref name="LA1878" /> Tos pašus izmērus divas dienas vēlāk atkārto [[Rīgas Lapa]].<ref name="RL1878" /> Fasādes galveno akcentu veidoja balkons, kas balstījās uz sešiem mūra pīlāriem ar velvēm starp tiem; uz to veda cementa kāpnes, margas bija no čuguna, un no ēkas uz balkonu varēja iziet pa stikla durvīm abos stāvos.<ref name="LA1878" /> Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.<ref name="Landsberga" /> Telpu izkārtojums pēc 1878. gada apraksta bijis šāds: apakšstāva vienā galā skolas istaba, kas aizņēma visu nama platumu un kuras rotātos griestus balstīja divi ar velvēm savienoti pīlāri; otrā galā piecas skolotāja istabas ar virtuvi un pieliekamiem kambariem; pa vidu silti priekšnami ar kāpnēm uz augšstāvu, ko sildīja skārda krāsnis. Augšstāvā bija četras lielas istabas skolēniem — divas zēniem un divas meitenēm —, kambari un virtuve.<ref name="LA1878" /><ref name="RL1878" /> === Pārbūves === Laikā starp 1945. un 1959. gadu jumta stāvā ierīkoti dzīvokļi skolotājiem un jumta dienvidu pusē izbūvēti seši smaili jumta logi.<ref name="DzB1959" /> Šos darbus saista ar skolas direktoru Vasiliju Iskrovu, kurš amatā stājās 1953. gadā.<ref name="Landsberga" /><ref name="KU1979" /> Kad 20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkoja tekstilkombināta „Astotais marts” filiāli, aizmūrēja logus, nopostīja dzīvžogus, ēkai piebūvēja piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus ar stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.<ref name="Landsberga" /> 1975. gadā prese rakstīja, ka kombināta ceha celtnieki ēkas „agrāko skaistumu burtiski bija izdemolējuši”.<ref name="KU1975" /> == Vēsture == === Pagasta skolu tīkls === Valles (vēlāk Taurkalnes) pagasta pirmā pagasta skola — Vasku skola — atklāta 1874. gada 15. decembrī, un Pētermuižas skola bija pagasta otrā skola.<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā pagastā darbojās četras skolas: Pētermuižas, Mežvidu, Kalna un Vasku skola, un Pētermuižas skola no tām bija lielākā.<ref name="TS1956" /> === 1878—1918 === Skola atklāta 1878. gada 5. novembrī plkst. 18.00 kā '''Pētermuižas pamatskola'''; pirmajā gadā tajā mācījušies 35 bērni.<ref name="LA1878" /><ref name="KU1979" /> Padomju laika publikācijās apgalvots, ka skolu varējuši apmeklēt galvenokārt turīgāko saimnieku bērni,<ref name="KU1979" /> taču 1891. gada laikraksta ziņā minēts, ka kādā nelaimes gadījumā bojā gājušie gani, no kuriem viens bija kalpa dēls, „bija vēl skolas gados”.<ref name="LA1891" /> 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.<ref name="BDz" /> 1895. gada decembrī skolā izplatījās difterija: saslima četri skolēni, no kuriem divi nomira, un skola uz nenoteiktu laiku tika slēgta.<ref name="BV1895" /> 1915.—1916. gadā skolā Vācijas armija izvietoja karaspēka daļu.{{nepieciešama atsauce}} === Latvijas Republikas laiks === 1922./1923. mācību gadā skolā mācījās 166 skolēni (1.—6. klasē) — vairāk nekā abās pārējās pagasta skolās; Vasku skolā tobrīd bija 134, bet Taurkalnes skolā 38 skolēni.<ref name="IMM1923" /> 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1930. gadā pagasta padome lūdza samazināt skolotāju skaitu Vasku un Pētermuižas pamatskolā; tobrīd Pētermuižas skolā bija 79 skolēni un četri skolotāji, un skolu valde lūgumu noraidīja.<ref name="ZB1930" /> 1926. gadā skolā viesojās Centrālās izglītības savienības ārpusskolas izglītības darbinieki, kuri to raksturoja kā vienu no astoņām apceļotajām pamatskolām; apmeklētāju bija tik daudz, ka klases telpas izrādījās par šaurām.<ref name="AI1926" /> 1928. gadā skola atzīmēja 50 gadu jubileju, par ko kreisās jaunatnes žurnālā „Jaunā Gvarde” publicēts asi kritisks raksts „Nost 50 gadu verdzības jubileju!”.<ref name="JG1928" /> Skolai darbojās 728. Taurkalnes-Pētermuižas [[mazpulki|mazpulks]], kura vadītājs bija skolas pārzinis Mārtiņš Zommers.<ref name="TS1956" /> 1936. gadā mazpulks Valles biedrības namā svinēja karoga svētkus.<ref name="ZB1936" /> 1938./1939. mācību gadā skolā darbojās kopgalds un kopmītne: pusdienās piedalījās 37 skolēni, kopmītnē dzīvoja 17.<ref name="BV1939" /> 1937. gadā Bauskas apriņķa skolu valde nolēma lūgt Izglītības ministriju pārdēvēt skolu par „Taurkalnes Pētera pamatskolu”.<ref name="ZB1937" /> 1940. gadā pagastvalde nolēma ierosināt pārdēvēt Pētermuižas skolu par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', bet līdzšinējo Taurkalnes skolu — par Taurkalnes Mežvidus sešklasīgo pamatskolu, argumentējot, ka Pētermuižas skola ir lielākā pagastā un atrodas tuvāk pagasta centram.<ref name="BVe1940" /> Vēlāk skola nosaukta par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts.{{nepieciešama atsauce}} === Padomju gadi un skolas slēgšana === 1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot jumta stāvā četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts un darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis, kurā dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām; kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.<ref name="Landsberga" /> 1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles astoņgadīgā skola (vēlāk vidusskola, tagad [[Valles pamatskola]]). Kā pārcelšanās iemesli minēts, ka jaunais ciema centrs izveidojies Vallē 4—5 km attālumā un ka vecā ēka „sen vairs neatbilda laikmeta prasībām”.<ref name="KU1968" /><ref name="KU1979" /> Pārcelšanās notika 1964. gada 1. septembrī ar svinīgu gājienu no Valles tautas nama uz jauno skolu.<ref name="KU1979" /> 1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nolaista; arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši.<ref name="Landsberga" /> === Tekstilkombināta filiāle === 20. gadsimta 70. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta „Astotais marts” filiāle — pēc novadpētnieces Līgas Landsbergas apkopotajām ziņām, diega spolīšu tīšanas cehs; aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs un uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai.<ref name="Landsberga" /> 1975. gada 1. oktobrī [[Stokholma|Stokholmā]] izdotais laikraksts „Brīvība”, pārstāstot Latvijā notikušu diskusiju, citēja skolotāju Ilgu Iskrovu: „Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis […] Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts”, kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un gala tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka.”<ref name="Briviba1975" /> Tā paša gada septembrī rajona laikraksts „Komunisma Uzvara” rakstīja, ka bijušās skolas „agrāko skaistumu, domādami rekonstruēt ēku par lielu rūpniecisku uzņēmumu, burtiski bija izdemolējuši kombināta „8. marts” ceha celtnieki”.<ref name="KU1975" /> Motīvs izmantots arī daiļliteratūrā: rakstnieka [[Aivars Kalve|Aivara Kalves]] darbā, kas 1978. gadā publicēts laikrakstā „[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]” un žurnālā „[[Karogs]]”, minēts, ka „kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu, šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina”.<ref name="Cina1978" /> Pēc filiāles slēgšanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai.{{nepieciešama atsauce}} === Mūsdienas === 2020. gada jūlijā Vecumnieku novada domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtētas [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma „Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 2020. gada nogalē ēka izsolīta, un to iegādājās privātuzņēmēja.<ref name="BDz" /> 2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi. == Skolas pārziņi un direktori == No skolas simts gadiem 93 gadus tajā strādāja trīs vadītāji.<ref name="KU1979" /> * '''Mārtiņš Grīnbergs''' (avotos arī ''Grünbergs'') — pirmais skolas pārzinis un skolotājs no 1878. gada, amatā vairāk nekā 30 gadus. Vadīja arī Valles dziedāšanas biedrības kori; 1895. gadā, pēc 15 gadu darba, kora vadību nodeva Vasku skolas skolotājam Zīvertam.<ref name="Balss1895" /> 1909. gada 14. oktobrī atzīmēti viņa 25 gadu amata svētki. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā nostājās revolucionāru pusē, bet revolūcijas atplūdu gados devās uz Maskavu.<ref name="KU1979" /><ref name="KU1977" /> * '''Mārtiņš Zommers''' (1888. gada 8. marts — 1956) — dzimis Bārbeles pagasta „Zommeros”, mācījies Bārbeles pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Pētermuižas skolā strādājis aptuveni no 1910. gada, par pārzini — līdz 1944. gada rudenim. Mācīja latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, dziedāšanu un rokdarbus, vadīja skolas kori, bija Valles draudzes ērģelnieks un 728. mazpulka vadītājs. 1935. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="VV1935" /> Apbedīts Pētermuižas kapos 1956. gada 8. janvārī.<ref name="TS1956" /> * '''Vasilijs Iskrovs''' — skolas direktors no 1953. gada 1. septembra, amatā 25 gadus. Viņa laikā ierīkoti jumta stāva dzīvokļi un vēlāk uzcelta jaunā skola Vallē.<ref name="KU1979" /> Skolā strādājusi arī skolotāja un dzejniece E. Murevska, kurai kreiso uzskatu dēļ nācies aiziet no darba.<ref name="KU1979" /> 1939. gadā pensija piešķirta skolas ilggadējai apkalpotājai Emīlijai Hofmanei.<ref name="PD1939" /> == Zināmi audzēkņi == * [[Teodors Zvejnieks]] (1884—?) — jurists, [[Tiesu palāta|Tiesu palātas]] civildepartamenta priekšsēdētājs; pirmās skolas gaitas sācis Taurkalnes Pētermuižas pamatskolā.<ref name="LonAv1954" /> 1935. gadā [[Draudzīgais aicinājums|Draudzīgā aicinājuma]] ietvaros dāvinājis skolas bibliotēkai 40 latu,<ref name="LK1935" /> bet 1937. un 1938. gadā bijis valdības pārstāvis šīs skolas izlaiduma aktos.<ref name="ZB1938" /> * '''Haralds Vecvagars''' (1910—1966) — dzejnieks un žurnālists, dzimis Valles „Jaunbrimtalos”, mācījies Vasku un Pētermuižas skolā; laikraksta „Cīņa” redakcijas darbinieks.<ref name="KU1980" /> * [[Jānis Andrups]] — literatūrkritiķis, mācījies Pētermuižas pamatskolā.<ref name="DzB1959" /> * [[Aivars Kalve]] — rakstnieks; atmiņās aprakstījis skolas pārziņa Zommera dziedāšanas stundas.<ref name="KU1979" /> * Sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ |archive-date = {{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20110102233659/http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ }}</ref> Skolas simtgades apskatā (1979) starp absolventiem minēti arī celtniecības ministrs Ivars Ulmanis, gleznotāja Zenta Muceniece, dzejnieks Eriks Lejietis, ķīmiķis Uldis Mikstais un ārste Aina Gasjūne.<ref name="KU1979" /> Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]] un dzejnieks [[Knuts Skujenieks]].{{nepieciešama atsauce}} == Skolas simtgade == Skolas simtgade atzīmēta 1979. gada 16. jūnijā, vienlaikus ar Valles kolhoza 30 gadu jubileju; skolas vēsturi apkopoja Taurkalnes ciema bibliotēkas vadītāja Dz. Zommere.<ref name="KU1979" /> Simtgadei tēlnieks [[Ojārs Feldbergs]] granītā izveidoja darbu „Piemiņas grāmata Valles (Pētermuižas) skolas simtgadei”.<ref name="DzB1983" /> == Attēlu galerija == <gallery> Pētermuižas skola (1878), 25.04.2011..jpg|Pētermuižas skola 2011. gadā PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas — 1. stāvs 2019. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2}} <references> <ref name="Landsberga">[http://manasvietas.blogspot.com/2017/04/petermuizas-skola-petera.html Līga Landsberga. Pētermuižas skola (Pētera skola, Taurkalnes 7-gadīgā, Valles 8-gadīgā)]</ref> <ref name="LA1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemēm. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 51 |date=1878.12.20. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=23382586&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="RL1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Rīgas Lapa, Nr. 297 |date=1878.12.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64478879&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LA1891">{{Tīmekļa atsauce |title=Kurzeme. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 29 |date=1891.07.17. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=8868325&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Balss1895">{{Tīmekļa atsauce |title=Ziņas. No Valles |publisher=Balss, Nr. 47 |date=1895.11.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=86941902&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BV1895">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Baltijas Vēstnesis, Nr. 293 |date=1895.12.28. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68379567&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="IMM1923">{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas pamatskolu saraksts. Jaunjelgavas apriņķis |publisher=Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4 |date=1923.04.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=48076067&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="AI1926">{{Tīmekļa atsauce |author=K. Slaucītājs |title=Pa Zemgales leišmali |publisher=Ārpusskolas Izglītība, Nr. 12 |date=1926.12.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=82048103&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="JG1928">{{Tīmekļa atsauce |title=Nost 50 gadu vērdzības jubileju! |publisher=Jaunā Gvarde, Nr. 2 |date=1928.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=46915044&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1930">{{Tīmekļa atsauce |title=Iekšzeme. Taurkalne. Lūdz samazināt skolotāju skaitu |publisher=Zemgales Balss, Nr. 293 |date=1930.12.25. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=50034489&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LK1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Plaši plūst draudzīgā aicinājuma ierosinātā straume |publisher=Latvijas Kareivis |date=1935.03.03. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=59978441&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="VV1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 19. saraksts |publisher=Valdības Vēstnesis, Nr. 262 |date=1935.11.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51629684&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1936">{{Tīmekļa atsauce |title=Taurkalne. Mazpulka karoga svētki |publisher=Zemgales Balss |date=1936.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64053940&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1937">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu dzīve Bauskas apriņķī |publisher=Zemgales Balss, Nr. 232 |date=1937.10.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=52561075&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1938">{{Tīmekļa atsauce |title=Valdības pārstāvji skolu izlaidumu aktos |publisher=Zemgales Balss |date=1938.05.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=58380162&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BV1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Būsim atsaucīgi mūsu jaunatnei |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 6 |date=1939.02.10. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60010304&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="PD1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Pašvaldību darbinieku gaitas |publisher=Pašvaldības Darbs, Nr. 8 |date=1939.08.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60885066&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BVe1940">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu nosaukumu pārdēvēšana Taurkalnē |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 7 |date=1940.02.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47169709&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LonAv1954">{{Tīmekļa atsauce |title=Teodoram Zvejniekam 70 gadi |publisher=Londonas Avīze, Nr. 408 |date=1954.03.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47936479&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="TS1956">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Banga |title=Mārtiņš Zommers |publisher=Trimdas Skola, Nr. 9 |date=1956.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=69417019&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="DzB1959">{{Tīmekļa atsauce |author=H. Vecvagars |title=Dzimtajā pusē |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 61 |date=1959.08.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=55122577&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1968">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Liepniece |title=Ar maizes šķēli vien nepietiek |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 119 |date=1968.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=63332804&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1975">{{Tīmekļa atsauce |author=D. Lisinska |title=Katrai sētai, visam ciemam |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 114 |date=1975.09.23. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65376875&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Briviba1975">{{Tīmekļa atsauce |title=Kā klājas lauciniek? |publisher=Brīvība, Nr. 8 |date=1975.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60883182&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1977">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Švēde |title=Paaudžu maiņas paroli meklējat |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 134 |date=1977.11.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65874212&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Cina1978">{{Tīmekļa atsauce |author=Aivars Kalve |title=Veltījums pērnajam rudenim |publisher=Cīņa |date=1978.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=61134613&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1979">{{Tīmekļa atsauce |author=Dz. Zommere |title=Uz dzimto pusi pamet skatu |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 71 |date=1979.06.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66332641&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1980">{{Tīmekļa atsauce |title=Haraldu Vecvagaru pieminot |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 40 |date=1980.04.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66771624&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="DzB1983">{{Tīmekļa atsauce |author=Vija Ulmane |title=«Tēlniecība man ir domāšanas veids» |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 17 |date=1983.04.28. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=56063608&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> </references> == Ārējās saites == * [https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/26390/ Valles pagasts. Pētermuižas skola] — fotogrāfija portālā „Zudusī Latvija” * [https://is.mantojums.lv/8572 Piemineklis Nr. 8572 „Skola”] Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datubāzē {{DEFAULTSORT:Petermuizas skola}} [[Kategorija:Valles pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Bauskas novads]] [[Kategorija:Latvijas skolas]] [[Kategorija:Celtnes Latvijā]] qcjutjw8ndvpj50i55lxns8hugh5hwg 4532952 4532951 2026-10-07T16:34:26Z Cikis 43829 precizējums pirmaja rindkopā 4532952 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Pētermuižas skola | native_name = | former_names = * ''Peterhof Schule'' * Pētermuižas pamatskola * Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola * Taurkalnes septiņgadīgā skola | alternate_names = | status = grausts | image = Petermuizas skola 19.gs.png | image_alt = | image_size = 250px | caption = Pētermuižas skola 19. gadsimta beigās | altitude = | building_type = skolas ēka | architectural_style = | structural_system = mūra ēka | owner = privātpersona (kopš 2020. gada) | current_tenants = atjaunošanā | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Valles pagasts}} | pushpin_map = | latd = 56.539448 | latNS = N | longd = 24.712850 | longEW = E | groundbreaking_date = 1878. gada pavasaris | start_date = 1878 | completion_date = 1878 | opened_date = {{dat|1878|11|05||bez}} | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = 2 | floor_area = 1171 m2 | architect = Nezināms | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Skola | numurs = 8572 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}} }} | references = }} '''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Ēka celta un atklāta 1878. gadā kā Valles pagasta otrā pagasta skola, un skola tajā darbojusies līdz 1964. gadam, kad tā pārcēlās uz jaunuzcelto skolu [[Valle|Vallē]].<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā tā bija lielākā skola pagastā.<ref name="IMM1923" /> 20. gadsimta 70. gados ēku sāka pārbūvēt tekstilkombināta „Astotais marts” filiālei; pārbūve netika pabeigta.<ref name="Briviba1975" /><ref name="Landsberga" /> Ap 2006. gadu skola nodota [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] atbalstītam biedrības „Laikmets” projektam izveidot „Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”, taču projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.<ref name="BDz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}</ref> == Ēka == === Sākotnējais veidols === Ēka ir divstāvu mūra nams. Pamatakmens likts aptuveni pusgadu pirms atklāšanas, un nams uzcelts nepilna gada laikā; par būvdarbu vadītāju laikraksts nosauc meistaru Šturmu (''Sturm'') no [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]].<ref name="LA1878" /> Ēkas apraksts, kas publicēts pusotru mēnesi pēc atklāšanas, ir viens no izsmeļošākajiem 19. gadsimta latviešu preses skolu ēku aprakstiem. Pēc tā nams ir divstāvīgs, 12 asis garš un 7 asis plats (aptuveni 25,6 × 14,9 m), un griesti abos stāvos ir 12 pēdas (aptuveni 3,7 m) augsti.<ref name="LA1878" /> Tos pašus izmērus divas dienas vēlāk atkārto [[Rīgas Lapa]].<ref name="RL1878" /> Fasādes galveno akcentu veidoja balkons, kas balstījās uz sešiem mūra pīlāriem ar velvēm starp tiem; uz to veda cementa kāpnes, margas bija no čuguna, un no ēkas uz balkonu varēja iziet pa stikla durvīm abos stāvos.<ref name="LA1878" /> Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.<ref name="Landsberga" /> Telpu izkārtojums pēc 1878. gada apraksta bijis šāds: apakšstāva vienā galā skolas istaba, kas aizņēma visu nama platumu un kuras rotātos griestus balstīja divi ar velvēm savienoti pīlāri; otrā galā piecas skolotāja istabas ar virtuvi un pieliekamiem kambariem; pa vidu silti priekšnami ar kāpnēm uz augšstāvu, ko sildīja skārda krāsnis. Augšstāvā bija četras lielas istabas skolēniem — divas zēniem un divas meitenēm —, kambari un virtuve.<ref name="LA1878" /><ref name="RL1878" /> === Pārbūves === Laikā starp 1945. un 1959. gadu jumta stāvā ierīkoti dzīvokļi skolotājiem un jumta dienvidu pusē izbūvēti seši smaili jumta logi.<ref name="DzB1959" /> Šos darbus saista ar skolas direktoru Vasiliju Iskrovu, kurš amatā stājās 1953. gadā.<ref name="Landsberga" /><ref name="KU1979" /> Kad 20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkoja tekstilkombināta „Astotais marts” filiāli, aizmūrēja logus, nopostīja dzīvžogus, ēkai piebūvēja piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus ar stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.<ref name="Landsberga" /> 1975. gadā prese rakstīja, ka kombināta ceha celtnieki ēkas „agrāko skaistumu burtiski bija izdemolējuši”.<ref name="KU1975" /> == Vēsture == === Pagasta skolu tīkls === Valles (vēlāk Taurkalnes) pagasta pirmā pagasta skola — Vasku skola — atklāta 1874. gada 15. decembrī, un Pētermuižas skola bija pagasta otrā skola.<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā pagastā darbojās četras skolas: Pētermuižas, Mežvidu, Kalna un Vasku skola, un Pētermuižas skola no tām bija lielākā.<ref name="TS1956" /> === 1878—1918 === Skola atklāta 1878. gada 5. novembrī plkst. 18.00 kā '''Pētermuižas pamatskola'''; pirmajā gadā tajā mācījušies 35 bērni.<ref name="LA1878" /><ref name="KU1979" /> Padomju laika publikācijās apgalvots, ka skolu varējuši apmeklēt galvenokārt turīgāko saimnieku bērni,<ref name="KU1979" /> taču 1891. gada laikraksta ziņā minēts, ka kādā nelaimes gadījumā bojā gājušie gani, no kuriem viens bija kalpa dēls, „bija vēl skolas gados”.<ref name="LA1891" /> 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.<ref name="BDz" /> 1895. gada decembrī skolā izplatījās difterija: saslima četri skolēni, no kuriem divi nomira, un skola uz nenoteiktu laiku tika slēgta.<ref name="BV1895" /> 1915.—1916. gadā skolā Vācijas armija izvietoja karaspēka daļu.{{nepieciešama atsauce}} === Latvijas Republikas laiks === 1922./1923. mācību gadā skolā mācījās 166 skolēni (1.—6. klasē) — vairāk nekā abās pārējās pagasta skolās; Vasku skolā tobrīd bija 134, bet Taurkalnes skolā 38 skolēni.<ref name="IMM1923" /> 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1930. gadā pagasta padome lūdza samazināt skolotāju skaitu Vasku un Pētermuižas pamatskolā; tobrīd Pētermuižas skolā bija 79 skolēni un četri skolotāji, un skolu valde lūgumu noraidīja.<ref name="ZB1930" /> 1926. gadā skolā viesojās Centrālās izglītības savienības ārpusskolas izglītības darbinieki, kuri to raksturoja kā vienu no astoņām apceļotajām pamatskolām; apmeklētāju bija tik daudz, ka klases telpas izrādījās par šaurām.<ref name="AI1926" /> 1928. gadā skola atzīmēja 50 gadu jubileju, par ko kreisās jaunatnes žurnālā „Jaunā Gvarde” publicēts asi kritisks raksts „Nost 50 gadu verdzības jubileju!”.<ref name="JG1928" /> Skolai darbojās 728. Taurkalnes-Pētermuižas [[mazpulki|mazpulks]], kura vadītājs bija skolas pārzinis Mārtiņš Zommers.<ref name="TS1956" /> 1936. gadā mazpulks Valles biedrības namā svinēja karoga svētkus.<ref name="ZB1936" /> 1938./1939. mācību gadā skolā darbojās kopgalds un kopmītne: pusdienās piedalījās 37 skolēni, kopmītnē dzīvoja 17.<ref name="BV1939" /> 1937. gadā Bauskas apriņķa skolu valde nolēma lūgt Izglītības ministriju pārdēvēt skolu par „Taurkalnes Pētera pamatskolu”.<ref name="ZB1937" /> 1940. gadā pagastvalde nolēma ierosināt pārdēvēt Pētermuižas skolu par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', bet līdzšinējo Taurkalnes skolu — par Taurkalnes Mežvidus sešklasīgo pamatskolu, argumentējot, ka Pētermuižas skola ir lielākā pagastā un atrodas tuvāk pagasta centram.<ref name="BVe1940" /> Vēlāk skola nosaukta par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts.{{nepieciešama atsauce}} === Padomju gadi un skolas slēgšana === 1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot jumta stāvā četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts un darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis, kurā dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām; kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.<ref name="Landsberga" /> 1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles astoņgadīgā skola (vēlāk vidusskola, tagad [[Valles pamatskola]]). Kā pārcelšanās iemesli minēts, ka jaunais ciema centrs izveidojies Vallē 4—5 km attālumā un ka vecā ēka „sen vairs neatbilda laikmeta prasībām”.<ref name="KU1968" /><ref name="KU1979" /> Pārcelšanās notika 1964. gada 1. septembrī ar svinīgu gājienu no Valles tautas nama uz jauno skolu.<ref name="KU1979" /> 1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nolaista; arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši.<ref name="Landsberga" /> === Tekstilkombināta filiāle === 20. gadsimta 70. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta „Astotais marts” filiāle — pēc novadpētnieces Līgas Landsbergas apkopotajām ziņām, diega spolīšu tīšanas cehs; aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs un uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai.<ref name="Landsberga" /> 1975. gada 1. oktobrī [[Stokholma|Stokholmā]] izdotais laikraksts „Brīvība”, pārstāstot Latvijā notikušu diskusiju, citēja skolotāju Ilgu Iskrovu: „Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis […] Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts”, kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un gala tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka.”<ref name="Briviba1975" /> Tā paša gada septembrī rajona laikraksts „Komunisma Uzvara” rakstīja, ka bijušās skolas „agrāko skaistumu, domādami rekonstruēt ēku par lielu rūpniecisku uzņēmumu, burtiski bija izdemolējuši kombināta „8. marts” ceha celtnieki”.<ref name="KU1975" /> Motīvs izmantots arī daiļliteratūrā: rakstnieka [[Aivars Kalve|Aivara Kalves]] darbā, kas 1978. gadā publicēts laikrakstā „[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]” un žurnālā „[[Karogs]]”, minēts, ka „kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu, šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina”.<ref name="Cina1978" /> Pēc filiāles slēgšanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai.{{nepieciešama atsauce}} === Mūsdienas === 2020. gada jūlijā Vecumnieku novada domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtētas [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma „Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 2020. gada nogalē ēka izsolīta, un to iegādājās privātuzņēmēja.<ref name="BDz" /> 2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi. == Skolas pārziņi un direktori == No skolas simts gadiem 93 gadus tajā strādāja trīs vadītāji.<ref name="KU1979" /> * '''Mārtiņš Grīnbergs''' (avotos arī ''Grünbergs'') — pirmais skolas pārzinis un skolotājs no 1878. gada, amatā vairāk nekā 30 gadus. Vadīja arī Valles dziedāšanas biedrības kori; 1895. gadā, pēc 15 gadu darba, kora vadību nodeva Vasku skolas skolotājam Zīvertam.<ref name="Balss1895" /> 1909. gada 14. oktobrī atzīmēti viņa 25 gadu amata svētki. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā nostājās revolucionāru pusē, bet revolūcijas atplūdu gados devās uz Maskavu.<ref name="KU1979" /><ref name="KU1977" /> * '''Mārtiņš Zommers''' (1888. gada 8. marts — 1956) — dzimis Bārbeles pagasta „Zommeros”, mācījies Bārbeles pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Pētermuižas skolā strādājis aptuveni no 1910. gada, par pārzini — līdz 1944. gada rudenim. Mācīja latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, dziedāšanu un rokdarbus, vadīja skolas kori, bija Valles draudzes ērģelnieks un 728. mazpulka vadītājs. 1935. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="VV1935" /> Apbedīts Pētermuižas kapos 1956. gada 8. janvārī.<ref name="TS1956" /> * '''Vasilijs Iskrovs''' — skolas direktors no 1953. gada 1. septembra, amatā 25 gadus. Viņa laikā ierīkoti jumta stāva dzīvokļi un vēlāk uzcelta jaunā skola Vallē.<ref name="KU1979" /> Skolā strādājusi arī skolotāja un dzejniece E. Murevska, kurai kreiso uzskatu dēļ nācies aiziet no darba.<ref name="KU1979" /> 1939. gadā pensija piešķirta skolas ilggadējai apkalpotājai Emīlijai Hofmanei.<ref name="PD1939" /> == Zināmi audzēkņi == * [[Teodors Zvejnieks]] (1884—?) — jurists, [[Tiesu palāta|Tiesu palātas]] civildepartamenta priekšsēdētājs; pirmās skolas gaitas sācis Taurkalnes Pētermuižas pamatskolā.<ref name="LonAv1954" /> 1935. gadā [[Draudzīgais aicinājums|Draudzīgā aicinājuma]] ietvaros dāvinājis skolas bibliotēkai 40 latu,<ref name="LK1935" /> bet 1937. un 1938. gadā bijis valdības pārstāvis šīs skolas izlaiduma aktos.<ref name="ZB1938" /> * '''Haralds Vecvagars''' (1910—1966) — dzejnieks un žurnālists, dzimis Valles „Jaunbrimtalos”, mācījies Vasku un Pētermuižas skolā; laikraksta „Cīņa” redakcijas darbinieks.<ref name="KU1980" /> * [[Jānis Andrups]] — literatūrkritiķis, mācījies Pētermuižas pamatskolā.<ref name="DzB1959" /> * [[Aivars Kalve]] — rakstnieks; atmiņās aprakstījis skolas pārziņa Zommera dziedāšanas stundas.<ref name="KU1979" /> * Sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ |archive-date = {{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20110102233659/http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ }}</ref> Skolas simtgades apskatā (1979) starp absolventiem minēti arī celtniecības ministrs Ivars Ulmanis, gleznotāja Zenta Muceniece, dzejnieks Eriks Lejietis, ķīmiķis Uldis Mikstais un ārste Aina Gasjūne.<ref name="KU1979" /> Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]] un dzejnieks [[Knuts Skujenieks]].{{nepieciešama atsauce}} == Skolas simtgade == Skolas simtgade atzīmēta 1979. gada 16. jūnijā, vienlaikus ar Valles kolhoza 30 gadu jubileju; skolas vēsturi apkopoja Taurkalnes ciema bibliotēkas vadītāja Dz. Zommere.<ref name="KU1979" /> Simtgadei tēlnieks [[Ojārs Feldbergs]] granītā izveidoja darbu „Piemiņas grāmata Valles (Pētermuižas) skolas simtgadei”.<ref name="DzB1983" /> == Attēlu galerija == <gallery> Pētermuižas skola (1878), 25.04.2011..jpg|Pētermuižas skola 2011. gadā PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas — 1. stāvs 2019. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2}} <references> <ref name="Landsberga">[http://manasvietas.blogspot.com/2017/04/petermuizas-skola-petera.html Līga Landsberga. Pētermuižas skola (Pētera skola, Taurkalnes 7-gadīgā, Valles 8-gadīgā)]</ref> <ref name="LA1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemēm. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 51 |date=1878.12.20. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=23382586&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="RL1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Rīgas Lapa, Nr. 297 |date=1878.12.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64478879&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LA1891">{{Tīmekļa atsauce |title=Kurzeme. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 29 |date=1891.07.17. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=8868325&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Balss1895">{{Tīmekļa atsauce |title=Ziņas. No Valles |publisher=Balss, Nr. 47 |date=1895.11.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=86941902&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BV1895">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Baltijas Vēstnesis, Nr. 293 |date=1895.12.28. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68379567&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="IMM1923">{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas pamatskolu saraksts. Jaunjelgavas apriņķis |publisher=Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4 |date=1923.04.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=48076067&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="AI1926">{{Tīmekļa atsauce |author=K. Slaucītājs |title=Pa Zemgales leišmali |publisher=Ārpusskolas Izglītība, Nr. 12 |date=1926.12.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=82048103&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="JG1928">{{Tīmekļa atsauce |title=Nost 50 gadu vērdzības jubileju! |publisher=Jaunā Gvarde, Nr. 2 |date=1928.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=46915044&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1930">{{Tīmekļa atsauce |title=Iekšzeme. Taurkalne. Lūdz samazināt skolotāju skaitu |publisher=Zemgales Balss, Nr. 293 |date=1930.12.25. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=50034489&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LK1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Plaši plūst draudzīgā aicinājuma ierosinātā straume |publisher=Latvijas Kareivis |date=1935.03.03. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=59978441&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="VV1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 19. saraksts |publisher=Valdības Vēstnesis, Nr. 262 |date=1935.11.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51629684&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1936">{{Tīmekļa atsauce |title=Taurkalne. Mazpulka karoga svētki |publisher=Zemgales Balss |date=1936.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64053940&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1937">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu dzīve Bauskas apriņķī |publisher=Zemgales Balss, Nr. 232 |date=1937.10.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=52561075&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1938">{{Tīmekļa atsauce |title=Valdības pārstāvji skolu izlaidumu aktos |publisher=Zemgales Balss |date=1938.05.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=58380162&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BV1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Būsim atsaucīgi mūsu jaunatnei |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 6 |date=1939.02.10. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60010304&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="PD1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Pašvaldību darbinieku gaitas |publisher=Pašvaldības Darbs, Nr. 8 |date=1939.08.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60885066&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BVe1940">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu nosaukumu pārdēvēšana Taurkalnē |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 7 |date=1940.02.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47169709&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LonAv1954">{{Tīmekļa atsauce |title=Teodoram Zvejniekam 70 gadi |publisher=Londonas Avīze, Nr. 408 |date=1954.03.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47936479&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="TS1956">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Banga |title=Mārtiņš Zommers |publisher=Trimdas Skola, Nr. 9 |date=1956.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=69417019&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="DzB1959">{{Tīmekļa atsauce |author=H. Vecvagars |title=Dzimtajā pusē |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 61 |date=1959.08.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=55122577&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1968">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Liepniece |title=Ar maizes šķēli vien nepietiek |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 119 |date=1968.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=63332804&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1975">{{Tīmekļa atsauce |author=D. Lisinska |title=Katrai sētai, visam ciemam |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 114 |date=1975.09.23. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65376875&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Briviba1975">{{Tīmekļa atsauce |title=Kā klājas lauciniek? |publisher=Brīvība, Nr. 8 |date=1975.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60883182&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1977">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Švēde |title=Paaudžu maiņas paroli meklējat |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 134 |date=1977.11.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65874212&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Cina1978">{{Tīmekļa atsauce |author=Aivars Kalve |title=Veltījums pērnajam rudenim |publisher=Cīņa |date=1978.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=61134613&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1979">{{Tīmekļa atsauce |author=Dz. Zommere |title=Uz dzimto pusi pamet skatu |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 71 |date=1979.06.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66332641&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1980">{{Tīmekļa atsauce |title=Haraldu Vecvagaru pieminot |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 40 |date=1980.04.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66771624&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="DzB1983">{{Tīmekļa atsauce |author=Vija Ulmane |title=«Tēlniecība man ir domāšanas veids» |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 17 |date=1983.04.28. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=56063608&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> </references> == Ārējās saites == * [https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/26390/ Valles pagasts. Pētermuižas skola] — fotogrāfija portālā „Zudusī Latvija” * [https://is.mantojums.lv/8572 Piemineklis Nr. 8572 „Skola”] Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datubāzē {{DEFAULTSORT:Petermuizas skola}} [[Kategorija:Valles pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Bauskas novads]] [[Kategorija:Latvijas skolas]] [[Kategorija:Celtnes Latvijā]] 8vtv49gi67fme8y4oo7p0dzqz1nuukj 4532958 4532952 2026-10-07T16:45:47Z Cikis 43829 4532958 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Pētermuižas skola | native_name = | former_names = * ''Peterhof Schule'' * Pētermuižas pamatskola * Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola * Taurkalnes septiņgadīgā skola | alternate_names = | status = grausts | image = Petermuizas skola 19.gs.png | image_alt = | image_size = 250px | caption = Pētermuižas skola 19. gadsimta beigās | altitude = | building_type = skolas ēka | architectural_style = | structural_system = mūra ēka | owner = privātpersona (kopš 2020. gada) | current_tenants = atjaunošanā | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Valles pagasts}} | pushpin_map = | latd = 56.539448 | latNS = N | longd = 24.712850 | longEW = E | groundbreaking_date = 1878. gada pavasaris | start_date = 1878 | completion_date = 1878 | opened_date = {{dat|1878|11|05||bez}} | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = 2 | floor_area = 1171 m2 | architect = Nezināms | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Skola | numurs = 8572 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}} }} | references = }} '''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Ēka celta un atklāta 1878. gadā kā Valles pagasta otrā pagasta skola, un skola tajā darbojusies līdz 1964. gadam, kad tā pārcēlās uz jaunuzcelto skolu [[Valle|Vallē]].<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā tā bija lielākā skola pagastā.<ref name="IMM1923" /> 20. gadsimta 70. gados ēku sāka pārbūvēt tekstilkombināta „Astotais marts” filiālei; pārbūve netika pabeigta.<ref name="Briviba1975" /><ref name="Landsberga" /> Ap 2006. gadu skola nodota [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] atbalstītam biedrības „Laikmets” projektam izveidot „Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”, taču projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.<ref name="BDz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}</ref> == Ēka == === Sākotnējais veidols === Ēka ir divstāvu mūra nams. Pamatakmens likts aptuveni pusgadu pirms atklāšanas, un nams uzcelts nepilna gada laikā; par būvdarbu vadītāju laikraksts nosauc meistaru Šturmu (''Sturm'') no [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]].<ref name="LA1878" /> Ēkas apraksts, kas publicēts pusotru mēnesi pēc atklāšanas, ir viens no izsmeļošākajiem 19. gadsimta latviešu preses skolu ēku aprakstiem. Pēc tā nams ir divstāvīgs, 12 asis garš un 7 asis plats (aptuveni 25,6 × 14,9 m), un griesti abos stāvos ir 12 pēdas (aptuveni 3,7 m) augsti.<ref name="LA1878" /> Tos pašus izmērus divas dienas vēlāk atkārto [[Rīgas Lapa]].<ref name="RL1878" /> Fasādes galveno akcentu veidoja balkons, kas balstījās uz sešiem mūra pīlāriem ar velvēm starp tiem; uz to veda cementa kāpnes, margas bija no čuguna, un no ēkas uz balkonu varēja iziet pa stikla durvīm abos stāvos.<ref name="LA1878" /> Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.<ref name="Landsberga" /> Telpu izkārtojums pēc 1878. gada apraksta bijis šāds: apakšstāva vienā galā skolas istaba, kas aizņēma visu nama platumu un kuras rotātos griestus balstīja divi ar velvēm savienoti pīlāri; otrā galā piecas skolotāja istabas ar virtuvi un pieliekamiem kambariem; pa vidu silti priekšnami ar kāpnēm uz augšstāvu, ko sildīja skārda krāsnis. Augšstāvā bija četras lielas istabas skolēniem — divas zēniem un divas meitenēm —, kambari un virtuve.<ref name="LA1878" /><ref name="RL1878" /> === Pārbūves === Laikā starp 1945. un 1959. gadu jumta stāvā ierīkoti dzīvokļi skolotājiem un jumta dienvidu pusē izbūvēti seši smaili jumta logi.<ref name="DzB1959" /> Šos darbus saista ar skolas direktoru Vasiliju Iskrovu, kurš amatā stājās 1953. gadā.<ref name="Landsberga" /><ref name="KU1979" /> Kad 20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkoja tekstilkombināta „Astotais marts” filiāli, aizmūrēja logus, nopostīja dzīvžogus, ēkai piebūvēja piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus ar stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.<ref name="Landsberga" /> 1975. gadā prese rakstīja, ka kombināta ceha celtnieki ēkas „agrāko skaistumu burtiski bija izdemolējuši”.<ref name="KU1975" /> == Vēsture == === Pagasta skolu tīkls === Valles (vēlāk Taurkalnes) pagasta pirmā pagasta skola — Vasku skola — atklāta 1874. gada 15. decembrī, un Pētermuižas skola bija pagasta otrā skola.<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā pagastā darbojās četras skolas: Pētermuižas, Mežvidu, Kalna un Vasku skola, un Pētermuižas skola no tām bija lielākā.<ref name="TS1956" /> === 1878—1918 === Skola atklāta 1878. gada 5. novembrī plkst. 18.00 kā '''Pētermuižas pamatskola'''; pirmajā gadā tajā mācījušies 35 bērni.<ref name="LA1878" /><ref name="KU1979" /> Padomju laika publikācijās apgalvots, ka skolu varējuši apmeklēt galvenokārt turīgāko saimnieku bērni,<ref name="KU1979" /> taču 1891. gada laikraksta ziņā minēts, ka kādā nelaimes gadījumā bojā gājušie gani, no kuriem viens bija kalpa dēls, „bija vēl skolas gados”.<ref name="LA1891" /> 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.<ref name="BDz" /> 1895. gada decembrī skolā izplatījās difterija: saslima četri skolēni, no kuriem divi nomira, un skola uz nenoteiktu laiku tika slēgta.<ref name="BV1895" /> 1915.—1916. gadā skolā Vācijas armija izvietoja karaspēka daļu.{{nepieciešama atsauce}} === Latvijas Republikas laiks === 1922./1923. mācību gadā skolā mācījās 166 skolēni (1.—6. klasē) — vairāk nekā abās pārējās pagasta skolās; Vasku skolā tobrīd bija 134, bet Taurkalnes skolā 38 skolēni.<ref name="IMM1923" /> 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1930. gadā pagasta padome lūdza samazināt skolotāju skaitu Vasku un Pētermuižas pamatskolā; tobrīd Pētermuižas skolā bija 79 skolēni un četri skolotāji, un skolu valde lūgumu noraidīja.<ref name="ZB1930" /> 1926. gadā skolā viesojās Centrālās izglītības savienības ārpusskolas izglītības darbinieki, kuri to raksturoja kā vienu no astoņām apceļotajām pamatskolām; apmeklētāju bija tik daudz, ka klases telpas izrādījās par šaurām.<ref name="AI1926" /> 1928. gadā skola atzīmēja 50 gadu jubileju, par ko kreisās jaunatnes žurnālā „Jaunā Gvarde” publicēts asi kritisks raksts „Nost 50 gadu verdzības jubileju!”.<ref name="JG1928" /> Skolai darbojās 728. Taurkalnes-Pētermuižas [[mazpulki|mazpulks]], kura vadītājs bija skolas pārzinis Mārtiņš Zommers.<ref name="TS1956" /> 1936. gadā mazpulks Valles biedrības namā svinēja karoga svētkus.<ref name="ZB1936" /> 1938./1939. mācību gadā skolā darbojās kopgalds un kopmītne: pusdienās piedalījās 37 skolēni, kopmītnē dzīvoja 17.<ref name="BV1939" /> 1937. gadā Bauskas apriņķa skolu valde nolēma lūgt Izglītības ministriju pārdēvēt skolu par „Taurkalnes Pētera pamatskolu”.<ref name="ZB1937" /> 1940. gadā pagastvalde nolēma ierosināt pārdēvēt Pētermuižas skolu par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', bet līdzšinējo Taurkalnes skolu — par Taurkalnes Mežvidus sešklasīgo pamatskolu, argumentējot, ka Pētermuižas skola ir lielākā pagastā un atrodas tuvāk pagasta centram.<ref name="BVe1940" /> Vēlāk skola nosaukta par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts.{{nepieciešama atsauce}} === Padomju gadi un skolas slēgšana === 1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot jumta stāvā četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts un darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis, kurā dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām; kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.<ref name="Landsberga" /> 1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles astoņgadīgā skola (vēlāk vidusskola, tagad [[Valles pamatskola]]). Kā pārcelšanās iemesli minēts, ka jaunais ciema centrs izveidojies Vallē 4—5 km attālumā un ka vecā ēka „sen vairs neatbilda laikmeta prasībām”.<ref name="KU1968" /><ref name="KU1979" /> Pārcelšanās notika 1964. gada 1. septembrī ar svinīgu gājienu no Valles tautas nama uz jauno skolu.<ref name="KU1979" /> 1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nolaista; arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši.<ref name="Landsberga" /> === Tekstilkombināta filiāle === 20. gadsimta 70. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta „Astotais marts” filiāle — pēc novadpētnieces Līgas Landsbergas apkopotajām ziņām, diega spolīšu tīšanas cehs; aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs un uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai.<ref name="Landsberga" /> 1975. gada 1. oktobrī [[Stokholma|Stokholmā]] izdotais laikraksts „Brīvība”, pārstāstot Latvijā notikušu diskusiju, citēja skolotāju Ilgu Iskrovu: „Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis […] Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts”, kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un gala tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka.”<ref name="Briviba1975" /> Tā paša gada septembrī rajona laikraksts „Komunisma Uzvara” rakstīja, ka bijušās skolas „agrāko skaistumu, domādami rekonstruēt ēku par lielu rūpniecisku uzņēmumu, burtiski bija izdemolējuši kombināta „8. marts” ceha celtnieki”.<ref name="KU1975" /> Motīvs izmantots arī daiļliteratūrā: rakstnieka [[Aivars Kalve|Aivara Kalves]] darbā, kas 1978. gadā publicēts laikrakstā „[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]” un žurnālā „[[Karogs]]”, minēts, ka „kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu, šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina”.<ref name="Cina1978" /> Pēc filiāles slēgšanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai.{{nepieciešama atsauce}} === Mūsdienas === 2020. gada jūlijā Vecumnieku novada domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtētas [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma „Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 2020. gada nogalē ēka izsolīta, un to iegādājās privātuzņēmēja.<ref name="BDz" /> 2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi. == Skolas pārziņi un direktori == No skolas simts gadiem 93 gadus tajā strādāja trīs vadītāji.<ref name="KU1979" /> * '''Mārtiņš Grīnbergs''' (avotos arī ''Grünbergs'') — pirmais skolas pārzinis un skolotājs no 1878. gada, amatā vairāk nekā 30 gadus. Vadīja arī Valles dziedāšanas biedrības kori; 1895. gadā, pēc 15 gadu darba, kora vadību nodeva Vasku skolas skolotājam Zīvertam.<ref name="Balss1895" /> 1909. gada 14. oktobrī atzīmēti viņa 25 gadu amata svētki. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā nostājās revolucionāru pusē, bet revolūcijas atplūdu gados devās uz Maskavu.<ref name="KU1979" /><ref name="KU1977" /> * '''Mārtiņš Zommers''' (1888. gada 8. marts — 1956) — dzimis Bārbeles pagasta „Zommeros”, mācījies Bārbeles pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Pētermuižas skolā strādājis aptuveni no 1910. gada, par pārzini — līdz 1944. gada rudenim. Mācīja latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, dziedāšanu un rokdarbus, vadīja skolas kori, bija Valles draudzes ērģelnieks un 728. mazpulka vadītājs. 1935. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="VV1935" /> Apbedīts Pētermuižas kapos 1956. gada 8. janvārī.<ref name="TS1956" /> * '''Vasilijs Iskrovs''' — skolas direktors no 1953. gada 1. septembra, amatā 25 gadus. Viņa laikā ierīkoti jumta stāva dzīvokļi un vēlāk uzcelta jaunā skola Vallē.<ref name="KU1979" /> Skolā strādājusi arī skolotāja un dzejniece E. Murevska, kurai kreiso uzskatu dēļ nācies aiziet no darba.<ref name="KU1979" /> 1939. gadā pensija piešķirta skolas ilggadējai apkalpotājai Emīlijai Hofmanei.<ref name="PD1939" /> == Zināmi audzēkņi == * [[Teodors Zvejnieks]] (1884—?) — jurists, [[Tiesu palāta|Tiesu palātas]] civildepartamenta priekšsēdētājs; pirmās skolas gaitas sācis Taurkalnes Pētermuižas pamatskolā.<ref name="LonAv1954" /> 1935. gadā [[Draudzīgais aicinājums|Draudzīgā aicinājuma]] ietvaros dāvinājis skolas bibliotēkai 40 latu,<ref name="LK1935" /> bet 1937. un 1938. gadā bijis valdības pārstāvis šīs skolas izlaiduma aktos.<ref name="ZB1938" /> * '''Haralds Vecvagars''' (1910—1966) — dzejnieks un žurnālists, dzimis Valles „Jaunbrimtalos”, mācījies Vasku un Pētermuižas skolā; laikraksta „Cīņa” redakcijas darbinieks.<ref name="KU1980" /> * [[Jānis Andrups]] — literatūrkritiķis, mācījies Pētermuižas pamatskolā.<ref name="DzB1959" /> * [[Aivars Kalve]] — rakstnieks; atmiņās aprakstījis skolas pārziņa Zommera dziedāšanas stundas.<ref name="KU1979" /> * Sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ |archive-date = {{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20110102233659/http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ }}</ref> Skolas simtgades apskatā (1979) starp absolventiem minēti arī celtniecības ministrs Ivars Ulmanis, gleznotāja Zenta Muceniece, dzejnieks Eriks Lejietis, ķīmiķis Uldis Mikstais un ārste Aina Gasjūne.<ref name="KU1979" /> Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]] un dzejnieks [[Knuts Skujenieks]].{{nepieciešama atsauce}} == Skolas simtgade == Skolas simtgade atzīmēta 1979. gada 16. jūnijā, vienlaikus ar Valles kolhoza 30 gadu jubileju; skolas vēsturi apkopoja Taurkalnes ciema bibliotēkas vadītāja Dz. Zommere.<ref name="KU1979" /> Simtgadei tēlnieks [[Ojārs Feldbergs]] granītā izveidoja darbu „Piemiņas grāmata Valles (Pētermuižas) skolas simtgadei”.<ref name="DzB1983" /> == Attēlu galerija == <gallery> Pētermuižas skola (1878), 25.04.2011..jpg|Pētermuižas skola 2011. gadā PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas — 1. stāvs 2019. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="bauskasdzive.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=Piedāvā iegādāties Pētermuižas skolu Valles pagastā |publisher=Bauskas Dzīve |date=2020.07.31. |accessdate=2020.12.30 |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 |archive-date={{dat|2021|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210518051722/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 }}</ref> <ref name="Landsberga">[http://manasvietas.blogspot.com/2017/04/petermuizas-skola-petera.html Līga Landsberga. Pētermuižas skola (Pētera skola, Taurkalnes 7-gadīgā, Valles 8-gadīgā)]</ref> <ref name="LA1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemēm. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 51 |date=1878.12.20. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=23382586&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="RL1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Rīgas Lapa, Nr. 297 |date=1878.12.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64478879&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LA1891">{{Tīmekļa atsauce |title=Kurzeme. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 29 |date=1891.07.17. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=8868325&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="Balss1895">{{Tīmekļa atsauce |title=Ziņas. No Valles |publisher=Balss, Nr. 47 |date=1895.11.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=86941902&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BV1895">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Baltijas Vēstnesis, Nr. 293 |date=1895.12.28. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68379567&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="IMM1923">{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas pamatskolu saraksts. Jaunjelgavas apriņķis |publisher=Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4 |date=1923.04.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=48076067&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="AI1926">{{Tīmekļa atsauce |author=K. Slaucītājs |title=Pa Zemgales leišmali |publisher=Ārpusskolas Izglītība, Nr. 12 |date=1926.12.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=82048103&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="JG1928">{{Tīmekļa atsauce |title=Nost 50 gadu vērdzības jubileju! |publisher=Jaunā Gvarde, Nr. 2 |date=1928.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=46915044&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1930">{{Tīmekļa atsauce |title=Iekšzeme. Taurkalne. Lūdz samazināt skolotāju skaitu |publisher=Zemgales Balss, Nr. 293 |date=1930.12.25. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=50034489&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="LK1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Plaši plūst draudzīgā aicinājuma ierosinātā straume |publisher=Latvijas Kareivis |date=1935.03.03. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=59978441&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="VV1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 19. saraksts |publisher=Valdības Vēstnesis, Nr. 262 |date=1935.11.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51629684&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1936">{{Tīmekļa atsauce |title=Taurkalne. Mazpulka karoga svētki |publisher=Zemgales Balss |date=1936.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64053940&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1937">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu dzīve Bauskas apriņķī |publisher=Zemgales Balss, Nr. 232 |date=1937.10.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=52561075&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="ZB1938">{{Tīmekļa atsauce |title=Valdības pārstāvji skolu izlaidumu aktos |publisher=Zemgales Balss |date=1938.05.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=58380162&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BV1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Būsim atsaucīgi mūsu jaunatnei |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 6 |date=1939.02.10. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60010304&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="PD1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Pašvaldību darbinieku gaitas |publisher=Pašvaldības Darbs, Nr. 8 |date=1939.08.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60885066&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="BVe1940">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu nosaukumu pārdēvēšana Taurkalnē |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 7 |date=1940.02.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47169709&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="LonAv1954">{{Tīmekļa atsauce |title=Teodoram Zvejniekam 70 gadi |publisher=Londonas Avīze, Nr. 408 |date=1954.03.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47936479&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="TS1956">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Banga |title=Mārtiņš Zommers |publisher=Trimdas Skola, Nr. 9 |date=1956.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=69417019&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="DzB1959">{{Tīmekļa atsauce |author=H. Vecvagars |title=Dzimtajā pusē |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 61 |date=1959.08.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=55122577&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="KU1968">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Liepniece |title=Ar maizes šķēli vien nepietiek |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 119 |date=1968.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=63332804&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="KU1975">{{Tīmekļa atsauce |author=D. Lisinska |title=Katrai sētai, visam ciemam |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 114 |date=1975.09.23. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65376875&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="Briviba1975">{{Tīmekļa atsauce |title=Kā klājas lauciniek? |publisher=Brīvība, Nr. 8 |date=1975.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60883182&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1977">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Švēde |title=Paaudžu maiņas paroli meklējat |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 134 |date=1977.11.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65874212&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="Cina1978">{{Tīmekļa atsauce |author=Aivars Kalve |title=Veltījums pērnajam rudenim |publisher=Cīņa |date=1978.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=61134613&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1979">{{Tīmekļa atsauce |author=Dz. Zommere |title=Uz dzimto pusi pamet skatu |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 71 |date=1979.06.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66332641&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="KU1980">{{Tīmekļa atsauce |title=Haraldu Vecvagaru pieminot |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 40 |date=1980.04.01 |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66771624&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="DzB1983">{{Tīmekļa atsauce |author=Vija Ulmane |title=«Tēlniecība man ir domāšanas veids» |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 17 |date=1983.04.28 |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=56063608&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/26390/ Valles pagasts. Pētermuižas skola] — fotogrāfija portālā „Zudusī Latvija” * [https://is.mantojums.lv/8572 Piemineklis Nr. 8572 „Skola”] Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datubāzē {{DEFAULTSORT:Petermuizas skola}} [[Kategorija:Valles pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Bauskas novads]] [[Kategorija:Latvijas skolas]] [[Kategorija:Celtnes Latvijā]] 9hu72y32kwzf9ug20pdg1v624fjs6dg 4532960 4532958 2026-10-07T16:48:37Z Cikis 43829 4532960 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Pētermuižas skola | native_name = | former_names = * ''Peterhof Schule'' * Pētermuižas pamatskola * Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgā pamatskola * Taurkalnes septiņgadīgā skola | alternate_names = | status = grausts | image = Petermuizas skola 19.gs.png | image_alt = | image_size = 250px | caption = Pētermuižas skola 19. gadsimta beigās | altitude = | building_type = skolas ēka | architectural_style = | structural_system = mūra ēka | owner = privātpersona (kopš 2020. gada) | current_tenants = atjaunošanā | location = {{vieta|Latvija|Bauskas novads|Valles pagasts}} | pushpin_map = | latd = 56.539448 | latNS = N | longd = 24.712850 | longEW = E | groundbreaking_date = 1878. gada pavasaris | start_date = 1878 | completion_date = 1878 | opened_date = {{dat|1878|11|05||bez}} | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = 2 | floor_area = 1171 m2 | architect = Nezināms | rooms = | parking = | url = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Skola | numurs = 8572 | grupa = Vietējas nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2006|02|22|N|bez}} }} | references = }} '''Pētermuižas skola''' ({{val|de|Peterhof Schule}}) ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis [[Pētermuiža (Valles pagasts)|Pētermuižā]], [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Valles pagasts|Valles pagastā]]. Ēka celta un atklāta 1878. gadā kā Valles pagasta otrā pagasta skola, un skola tajā darbojusies līdz 1964. gadam, kad tā pārcēlās uz jaunuzcelto skolu [[Valle|Vallē]].<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā tā bija lielākā skola pagastā.<ref name="IMM1923" /> 20. gadsimta 70. gados ēku sāka pārbūvēt tekstilkombināta „Astotais marts” filiālei; pārbūve netika pabeigta.<ref name="Briviba1975" /><ref name="Landsberga" /> Ap 2006. gadu skola nodota [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]] atbalstītam biedrības „Laikmets” projektam izveidot „Amatu apmācības centru ar seno būvdetaļu glabātuvi Valles pagasta Pētermuižas skolā”, taču projekts netika turpināts. Vairākus gadus ēka bija pamesta un atradās Vecumnieku novada pašvaldības pārziņā. 2020. gada nogalē ēka pārdota izsolē privātam īpašniekam.<ref name="BDz">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 |title=Bauskas dzīve. Pētermuižas skolu Vallē izsola par 3200 eiro |access-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210913215744/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/petermuizas-skolu-valle-izsola-par-3200-eiro-188250 }}</ref> == Ēka == === Sākotnējais veidols === Ēka ir divstāvu mūra nams. Pamatakmens likts aptuveni pusgadu pirms atklāšanas, un nams uzcelts nepilna gada laikā; par būvdarbu vadītāju laikraksts nosauc meistaru Šturmu (''Sturm'') no [[Jēkabpils|Jēkabmiesta]].<ref name="LA1878" /> Ēkas apraksts, kas publicēts pusotru mēnesi pēc atklāšanas, ir viens no izsmeļošākajiem 19. gadsimta latviešu preses skolu ēku aprakstiem. Pēc tā nams ir divstāvīgs, 12 asis garš un 7 asis plats (aptuveni 25,6 × 14,9 m), un griesti abos stāvos ir 12 pēdas (aptuveni 3,7 m) augsti.<ref name="LA1878" /> Tos pašus izmērus divas dienas vēlāk atkārto [[Rīgas Lapa]].<ref name="RL1878" /> Fasādes galveno akcentu veidoja balkons, kas balstījās uz sešiem mūra pīlāriem ar velvēm starp tiem; uz to veda cementa kāpnes, margas bija no čuguna, un no ēkas uz balkonu varēja iziet pa stikla durvīm abos stāvos.<ref name="LA1878" /> Ēkas abu galu fasāžu zelmiņus rotā mākslinieciski augstvērtīgi akmens kalumi, kuros izmantots spārnota eņģeļa motīvs.<ref name="Landsberga" /> Telpu izkārtojums pēc 1878. gada apraksta bijis šāds: apakšstāva vienā galā skolas istaba, kas aizņēma visu nama platumu un kuras rotātos griestus balstīja divi ar velvēm savienoti pīlāri; otrā galā piecas skolotāja istabas ar virtuvi un pieliekamiem kambariem; pa vidu silti priekšnami ar kāpnēm uz augšstāvu, ko sildīja skārda krāsnis. Augšstāvā bija četras lielas istabas skolēniem — divas zēniem un divas meitenēm —, kambari un virtuve.<ref name="LA1878" /><ref name="RL1878" /> === Pārbūves === Laikā starp 1945. un 1959. gadu jumta stāvā ierīkoti dzīvokļi skolotājiem un jumta dienvidu pusē izbūvēti seši smaili jumta logi.<ref name="DzB1959" /> Šos darbus saista ar skolas direktoru Vasiliju Iskrovu, kurš amatā stājās 1953. gadā.<ref name="Landsberga" /><ref name="KU1979" /> Kad 20. gadsimta 70. gados ēkā ierīkoja tekstilkombināta „Astotais marts” filiāli, aizmūrēja logus, nopostīja dzīvžogus, ēkai piebūvēja piebūves, paaugstinot kāpņu telpu līdz bēniņiem un nomainot fasādes logus ar stikla blokiem. Viens no spārnotā eņģeļa motīviem sabojāts, pusi no tā nocērtot un izveidojot durvis. Pārbūve netika pabeigta.<ref name="Landsberga" /> 1975. gadā prese rakstīja, ka kombināta ceha celtnieki ēkas „agrāko skaistumu burtiski bija izdemolējuši”.<ref name="KU1975" /> == Vēsture == === Pagasta skolu tīkls === Valles (vēlāk Taurkalnes) pagasta pirmā pagasta skola — Vasku skola — atklāta 1874. gada 15. decembrī, un Pētermuižas skola bija pagasta otrā skola.<ref name="KU1979" /> Starpkaru periodā pagastā darbojās četras skolas: Pētermuižas, Mežvidu, Kalna un Vasku skola, un Pētermuižas skola no tām bija lielākā.<ref name="TS1956" /> === 1878—1918 === Skola atklāta 1878. gada 5. novembrī plkst. 18.00 kā '''Pētermuižas pamatskola'''; pirmajā gadā tajā mācījušies 35 bērni.<ref name="LA1878" /><ref name="KU1979" /> Padomju laika publikācijās apgalvots, ka skolu varējuši apmeklēt galvenokārt turīgāko saimnieku bērni,<ref name="KU1979" /> taču 1891. gada laikraksta ziņā minēts, ka kādā nelaimes gadījumā bojā gājušie gani, no kuriem viens bija kalpa dēls, „bija vēl skolas gados”.<ref name="LA1891" /> 1889. gadā Pētermuižas skola kļuva par četrklasīgo skolu. 20. gadsimta sākumā to apmeklējuši ap simt bērnu.<ref name="BDz" /> 1895. gada decembrī skolā izplatījās difterija: saslima četri skolēni, no kuriem divi nomira, un skola uz nenoteiktu laiku tika slēgta.<ref name="BV1895" /> 1915.—1916. gadā skolā Vācijas armija izvietoja karaspēka daļu.{{nepieciešama atsauce}} === Latvijas Republikas laiks === 1922./1923. mācību gadā skolā mācījās 166 skolēni (1.—6. klasē) — vairāk nekā abās pārējās pagasta skolās; Vasku skolā tobrīd bija 134, bet Taurkalnes skolā 38 skolēni.<ref name="IMM1923" /> 1925. gadā izglītības iestāde pārdēvēta par '''Taurkalnes-Pētermuižas sešklasīgo pamatskolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1930. gadā pagasta padome lūdza samazināt skolotāju skaitu Vasku un Pētermuižas pamatskolā; tobrīd Pētermuižas skolā bija 79 skolēni un četri skolotāji, un skolu valde lūgumu noraidīja.<ref name="ZB1930" /> 1926. gadā skolā viesojās Centrālās izglītības savienības ārpusskolas izglītības darbinieki, kuri to raksturoja kā vienu no astoņām apceļotajām pamatskolām; apmeklētāju bija tik daudz, ka klases telpas izrādījās par šaurām.<ref name="AI1926" /> 1928. gadā skola atzīmēja 50 gadu jubileju, par ko kreisās jaunatnes žurnālā „Jaunā Gvarde” publicēts asi kritisks raksts „Nost 50 gadu verdzības jubileju!”.<ref name="JG1928" /> Skolai darbojās 728. Taurkalnes-Pētermuižas [[mazpulki|mazpulks]], kura vadītājs bija skolas pārzinis Mārtiņš Zommers.<ref name="TS1956" /> 1936. gadā mazpulks Valles biedrības namā svinēja karoga svētkus.<ref name="ZB1936" /> 1938./1939. mācību gadā skolā darbojās kopgalds un kopmītne: pusdienās piedalījās 37 skolēni, kopmītnē dzīvoja 17.<ref name="BV1939" /> 1937. gadā Bauskas apriņķa skolu valde nolēma lūgt Izglītības ministriju pārdēvēt skolu par „Taurkalnes Pētera pamatskolu”.<ref name="ZB1937" /> 1940. gadā pagastvalde nolēma ierosināt pārdēvēt Pētermuižas skolu par '''Taurkalnes sešklasīgo pamatskolu''', bet līdzšinējo Taurkalnes skolu — par Taurkalnes Mežvidus sešklasīgo pamatskolu, argumentējot, ka Pētermuižas skola ir lielākā pagastā un atrodas tuvāk pagasta centram.<ref name="BVe1940" /> Vēlāk skola nosaukta par '''tautskolu''', pēc tam — par '''septiņgadīgo skolu'''.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 1939. gadā skolā veikts kapitālais remonts.{{nepieciešama atsauce}} === Padomju gadi un skolas slēgšana === 1953. gadā skolas direktors Vasilijs Iskrovs paplašināja skolu, izbūvējot jumta stāvā četrus dzīvokļus skolotājiem. Skolai blakus esošajā ēkā bija internāts un darbmācības kabineti. To atveda kā guļbūvi ar baļķu ragavām. Augšā bija internāts, pa labi meitenēm, pa kreisi zēniem. Lejā pa labi bija dzīvoklis, kurā dzīvoja skolas pavāre ar divām meitām; kreisajā pusē bija kokapstrādes darbnīca.<ref name="Landsberga" /> 1964. gadā skola tika pārcelta uz [[Valle|Valli]], kad tur tika uzbūvēta jaunā Valles astoņgadīgā skola (vēlāk vidusskola, tagad [[Valles pamatskola]]). Kā pārcelšanās iemesli minēts, ka jaunais ciema centrs izveidojies Vallē 4—5 km attālumā un ka vecā ēka „sen vairs neatbilda laikmeta prasībām”.<ref name="KU1968" /><ref name="KU1979" /> Pārcelšanās notika 1964. gada 1. septembrī ar svinīgu gājienu no Valles tautas nama uz jauno skolu.<ref name="KU1979" /> 1969. gadā blakus ēkā kāds vēl dzīvoja, bet pati skolas ēka jau tad izskatījusies nolaista; arī sporta laukums un mācību izmēģinājumu lauciņi bijuši aizauguši.<ref name="Landsberga" /> === Tekstilkombināta filiāle === 20. gadsimta 70. gados Pētermuižas skolā ierīkota tekstilkombināta „Astotais marts” filiāle — pēc novadpētnieces Līgas Landsbergas apkopotajām ziņām, diega spolīšu tīšanas cehs; aizmūrēti logi, nopostīts dzīvžogs un uzcelta piebūve katlumājas ierīkošanai.<ref name="Landsberga" /> 1975. gada 1. oktobrī [[Stokholma|Stokholmā]] izdotais laikraksts „Brīvība”, pārstāstot Latvijā notikušu diskusiju, citēja skolotāju Ilgu Iskrovu: „Tur kādreiz bijis skaists parks, puķu dobes, tagad tas viss izbijis […] Ēka nodota tekstilkombinātam „Astotais marts”, kas tur iekārto filiāli. Nu jau trīs gadus ilgst būvdarbi, un gala tiem neredz. Var runāt par iesaldētiem līdzekļiem, mašīnām, kas rūs ārpusē, un apšaubāmo lietderību iekārtot cehu šādā nostūrī, kur nav brīva darbaspēka.”<ref name="Briviba1975" /> Tā paša gada septembrī rajona laikraksts „Komunisma Uzvara” rakstīja, ka bijušās skolas „agrāko skaistumu, domādami rekonstruēt ēku par lielu rūpniecisku uzņēmumu, burtiski bija izdemolējuši kombināta „8. marts” ceha celtnieki”.<ref name="KU1975" /> Motīvs izmantots arī daiļliteratūrā: rakstnieka [[Aivars Kalve|Aivara Kalves]] darbā, kas 1978. gadā publicēts laikrakstā „[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]” un žurnālā „[[Karogs]]”, minēts, ka „kāds Rīgas fabriķis pārbūvēja Pētermuižas veco skoliņu, šķiedās ar materiāliem un naudu bez jēgas un aprēķina”.<ref name="Cina1978" /> Pēc filiāles slēgšanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā īpašums nodots pašvaldībai.{{nepieciešama atsauce}} === Mūsdienas === 2020. gada jūlijā Vecumnieku novada domē pēc pašvaldības izpilddirektores Aigas Saldābolas ierosinājuma tika vērtētas [[Valle]]s pagastā esošā pašvaldības īpašuma „Pētermuižas skola” turpmākās izmantošanas iespējas, jo saskaņā ar attīstības plānošanas dokumentiem tā nav izmantojama pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai. Nekustamo īpašumu vērtēja tam īpaši izveidota komisija Vecumnieku novada domes saimniecības nodaļas vadītāja Aivara Petruševica vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Tiks veikta pašvaldības nekustamā īpašuma “Pētermuižas skola” Valles pagastā novērtēšana atsavināšanai |publisher = Vecumnieku dome |date = 2020.07.31. |accessdate = 2020.12.30 |url = https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/2881-domes-sede-skatitie-jautajumi }}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc komisijas atzinuma finanšu komitejas sēde nolēma atsavināt ēku izsolē.<ref name="bauskasdzive.lv" /> 2020. gada nogalē ēka izsolīta, un to iegādājās privātuzņēmēja.<ref name="BDz" /> 2021. gadā atjaunots un sakopts Pētermuižas skolas parks un uzsākti ēkas sakopšanas darbi. == Skolas pārziņi un direktori == No skolas simts gadiem 93 gadus tajā strādāja trīs vadītāji.<ref name="KU1979" /> * '''Mārtiņš Grīnbergs''' (avotos arī ''Grünbergs'') — pirmais skolas pārzinis un skolotājs no 1878. gada, amatā vairāk nekā 30 gadus. Vadīja arī Valles dziedāšanas biedrības kori; 1895. gadā, pēc 15 gadu darba, kora vadību nodeva Vasku skolas skolotājam Zīvertam.<ref name="Balss1895" /> 1909. gada 14. oktobrī atzīmēti viņa 25 gadu amata svētki. [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijas]] laikā nostājās revolucionāru pusē, bet revolūcijas atplūdu gados devās uz Maskavu.<ref name="KU1979" /><ref name="KU1977" /> * '''Mārtiņš Zommers''' (1888. gada 8. marts — 1956) — dzimis Bārbeles pagasta „Zommeros”, mācījies Bārbeles pagasta skolā un Bauskas pilsētas skolā. Pētermuižas skolā strādājis aptuveni no 1910. gada, par pārzini — līdz 1944. gada rudenim. Mācīja latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju, dziedāšanu un rokdarbus, vadīja skolas kori, bija Valles draudzes ērģelnieks un 728. mazpulka vadītājs. 1935. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref name="VV1935" /> Apbedīts Pētermuižas kapos 1956. gada 8. janvārī.<ref name="TS1956" /> * '''Vasilijs Iskrovs''' — skolas direktors no 1953. gada 1. septembra, amatā 25 gadus. Viņa laikā ierīkoti jumta stāva dzīvokļi un vēlāk uzcelta jaunā skola Vallē.<ref name="KU1979" /> Skolā strādājusi arī skolotāja un dzejniece E. Murevska, kurai kreiso uzskatu dēļ nācies aiziet no darba.<ref name="KU1979" /> 1939. gadā pensija piešķirta skolas ilggadējai apkalpotājai Emīlijai Hofmanei.<ref name="PD1939" /> == Zināmi audzēkņi == * [[Teodors Zvejnieks]] (1884—?) — jurists, [[Tiesu palāta|Tiesu palātas]] civildepartamenta priekšsēdētājs; pirmās skolas gaitas sācis Taurkalnes Pētermuižas pamatskolā.<ref name="LonAv1954" /> 1935. gadā [[Draudzīgais aicinājums|Draudzīgā aicinājuma]] ietvaros dāvinājis skolas bibliotēkai 40 latu,<ref name="LK1935" /> bet 1937. un 1938. gadā bijis valdības pārstāvis šīs skolas izlaiduma aktos.<ref name="ZB1938" /> * '''Haralds Vecvagars''' (1910—1966) — dzejnieks un žurnālists, dzimis Valles „Jaunbrimtalos”, mācījies Vasku un Pētermuižas skolā; laikraksta „Cīņa” redakcijas darbinieks.<ref name="KU1980" /> * [[Jānis Andrups]] — literatūrkritiķis, mācījies Pētermuižas pamatskolā.<ref name="DzB1959" /> * [[Aivars Kalve]] — rakstnieks; atmiņās aprakstījis skolas pārziņa Zommera dziedāšanas stundas.<ref name="KU1979" /> * Sporta fotogrāfs [[Zigismunds Zālmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title = Zigismunds Zālmanis piedāvā foto izstādi- Ātrums,Emocijas,Uzvaras |publisher = Poga |date = 2010.03.10. |accessdate = 2020.12.30 |url = http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ |archive-date = {{dat|2011|01|02||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20110102233659/http://fotografija.poga.lv/foto-izstades/zigismunds-zalmanis-piedava-foto-izstadi-atrumsemocijasuzvaras/ }}</ref> Skolas simtgades apskatā (1979) starp absolventiem minēti arī celtniecības ministrs Ivars Ulmanis, gleznotāja Zenta Muceniece, dzejnieks Eriks Lejietis, ķīmiķis Uldis Mikstais un ārste Aina Gasjūne.<ref name="KU1979" /> Skolā mācījies operdziedātājs [[Ādolfs Kaktiņš]] un dzejnieks [[Knuts Skujenieks]].{{nepieciešama atsauce}} == Skolas simtgade == Skolas simtgade atzīmēta 1979. gada 16. jūnijā, vienlaikus ar Valles kolhoza 30 gadu jubileju; skolas vēsturi apkopoja Taurkalnes ciema bibliotēkas vadītāja Dz. Zommere.<ref name="KU1979" /> Simtgadei tēlnieks [[Ojārs Feldbergs]] granītā izveidoja darbu „Piemiņas grāmata Valles (Pētermuižas) skolas simtgadei”.<ref name="DzB1983" /> == Attēlu galerija == <gallery> Pētermuižas skola (1878), 25.04.2011..jpg|Pētermuižas skola 2011. gadā PētermuižasSkola1.jpg|alt=Priekšpuse|Pētermuižas skola 2019. gadā PētermuižasSkola2.jpg|alt=Pētermuižas skola 2019. gadā|Skats no ēkas aizmugures 2019. gadā PētermuižasSkolaJumts.jpg|alt=Skats no augšas|Skats aizmugures pusē no augšas 2019. gadā PētermuižasSkola4.jpg|alt=Ēkas iekštelpas - 1.stāvs|Ēkas iekštelpas — 1. stāvs 2019. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="bauskasdzive.lv">{{Tīmekļa atsauce |title=Piedāvā iegādāties Pētermuižas skolu Valles pagastā |publisher=Bauskas Dzīve |date=2020.07.31. |accessdate=2020.12.30 |url=https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 |archive-date={{dat|2021|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210518051722/https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/piedava-iegadaties-petermuizas-skolu-valles-pagasta-187431 }}</ref> <ref name="Landsberga">[http://manasvietas.blogspot.com/2017/04/petermuizas-skola-petera.html Līga Landsberga. Pētermuižas skola (Pētera skola, Taurkalnes 7-gadīgā, Valles 8-gadīgā)]</ref> <ref name="LA1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemēm. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 51 |date=1878.12.20. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=23382586&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="RL1878">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Rīgas Lapa, Nr. 297 |date=1878.12.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64478879&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="LA1891">{{Tīmekļa atsauce |title=Kurzeme. No Valles |publisher=Latviešu Avīzes, Nr. 29 |date=1891.07.17. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=8868325&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="Balss1895">{{Tīmekļa atsauce |title=Ziņas. No Valles |publisher=Balss, Nr. 47 |date=1895.11.22. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=86941902&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="BV1895">{{Tīmekļa atsauce |title=No iekšzemes |publisher=Baltijas Vēstnesis, Nr. 293 |date=1895.12.28. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68379567&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="IMM1923">{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijas pamatskolu saraksts. Jaunjelgavas apriņķis |publisher=Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4 |date=1923.04.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=48076067&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="AI1926">{{Tīmekļa atsauce |author=K. Slaucītājs |title=Pa Zemgales leišmali |publisher=Ārpusskolas Izglītība, Nr. 12 |date=1926.12.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=82048103&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="JG1928">{{Tīmekļa atsauce |title=Nost 50 gadu vērdzības jubileju! |publisher=Jaunā Gvarde, Nr. 2 |date=1928.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=46915044&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="ZB1930">{{Tīmekļa atsauce |title=Iekšzeme. Taurkalne. Lūdz samazināt skolotāju skaitu |publisher=Zemgales Balss, Nr. 293 |date=1930.12.25. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=50034489&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="LK1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Plaši plūst draudzīgā aicinājuma ierosinātā straume |publisher=Latvijas Kareivis |date=1935.03.03. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=59978441&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="VV1935">{{Tīmekļa atsauce |title=Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 19. saraksts |publisher=Valdības Vēstnesis, Nr. 262 |date=1935.11.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=51629684&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="ZB1936">{{Tīmekļa atsauce |title=Taurkalne. Mazpulka karoga svētki |publisher=Zemgales Balss |date=1936.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=64053940&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="ZB1937">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu dzīve Bauskas apriņķī |publisher=Zemgales Balss, Nr. 232 |date=1937.10.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=52561075&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="ZB1938">{{Tīmekļa atsauce |title=Valdības pārstāvji skolu izlaidumu aktos |publisher=Zemgales Balss |date=1938.05.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=58380162&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="BV1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Būsim atsaucīgi mūsu jaunatnei |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 6 |date=1939.02.10. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60010304&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="PD1939">{{Tīmekļa atsauce |title=Pašvaldību darbinieku gaitas |publisher=Pašvaldības Darbs, Nr. 8 |date=1939.08.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60885066&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="BVe1940">{{Tīmekļa atsauce |title=Skolu nosaukumu pārdēvēšana Taurkalnē |publisher=Bauskas Vēstnesis, Nr. 7 |date=1940.02.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47169709&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="LonAv1954">{{Tīmekļa atsauce |title=Teodoram Zvejniekam 70 gadi |publisher=Londonas Avīze, Nr. 408 |date=1954.03.19. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=47936479&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="TS1956">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Banga |title=Mārtiņš Zommers |publisher=Trimdas Skola, Nr. 9 |date=1956.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=69417019&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="DzB1959">{{Tīmekļa atsauce |author=H. Vecvagars |title=Dzimtajā pusē |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 61 |date=1959.08.13. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=55122577&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="KU1968">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Liepniece |title=Ar maizes šķēli vien nepietiek |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 119 |date=1968.10.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=63332804&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="KU1975">{{Tīmekļa atsauce |author=D. Lisinska |title=Katrai sētai, visam ciemam |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 114 |date=1975.09.23. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65376875&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="Briviba1975">{{Tīmekļa atsauce |title=Kā klājas lauciniek? |publisher=Brīvība, Nr. 8 |date=1975.10.01. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=60883182&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1977">{{Tīmekļa atsauce |author=A. Švēde |title=Paaudžu maiņas paroli meklējat |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 134 |date=1977.11.05. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=65874212&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="Cina1978">{{Tīmekļa atsauce |author=Aivars Kalve |title=Veltījums pērnajam rudenim |publisher=Cīņa |date=1978.06.04. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=61134613&isArticle=true |accessdate=2026.08.30. }}</ref> <ref name="KU1979">{{Tīmekļa atsauce |author=Dz. Zommere |title=Uz dzimto pusi pamet skatu |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 71 |date=1979.06.16. |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66332641&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="KU1980">{{Tīmekļa atsauce |title=Haraldu Vecvagaru pieminot |publisher=Komunisma Uzvara (Aizkraukle), Nr. 40 |date=1980.04.01 |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=66771624&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> <ref name="DzB1983">{{Tīmekļa atsauce |author=Vija Ulmane |title=«Tēlniecība man ir domāšanas veids» |publisher=Dzimtenes Balss, Nr. 17 |date=1983.04.28 |url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=56063608&isArticle=true |accessdate=2026.08.30 }}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/26390/ Valles pagasts. Pētermuižas skola] — fotogrāfija portālā „Zudusī Latvija” * [https://is.mantojums.lv/8572 Piemineklis Nr. 8572 „Skola”] Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes datubāzē {{DEFAULTSORT:Petermuizas skola}} [[Kategorija:Valles pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] [[Kategorija:Bauskas novads]] [[Kategorija:Latvijas skolas]] [[Kategorija:Celtnes Latvijā]] tenyh2ftthgrx2d1q5dtpqkk5h3olq9 0 475595 4532901 3763214 2026-10-07T14:04:44Z Edis 27633 4532901 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''BioNTech SE'' | logo = [[Attēls:BioNTech Logo.png|200px]] | caption = | type = [[Eiropas komercsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2008. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Mainca]], [[Reinzeme-Pfalca]] | location_country = {{GER}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[biotehnoloģijas]] | products = aktīvie imūnterapijas līdzekļi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://biontech.de biontech.de] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Mainz.BioNTechSE.20200731.jpg|thumb|240px|''BioNTech'' galvenais birojs [[Mainca|Maincā]]]] [[Attēls:Covid19 vaccine biontech pfizer 3.jpg|thumb|140px|Pudelīte ar ''[[Tozinamerāns|BNT162b2]]'' vakcīnu]] '''''BioNTech SE''''' ir [[Vācija]]s [[biotehnoloģija|biotehnoloģiju]] uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas [[Mainca|Maincā]]. Uzņēmums ir dibināts 2008. gadā. ''BioNTech'' izstrādā un ražo aktīvos imūnterapijas līdzekļus, kas paredzētas pacientiem individuāli raksturīgām pieejām slimību ārstēšanā. Uzņēmums izstrādā [[zāles]], kuru pamatā ir [[mRNS]], izmantošanai kā individualizētu [[vēža imūnterapija|vēža imūnterapiju]], kā [[vakcīna]]s pret infekcijas slimībām un kā [[olbaltumvielu aizstājterapija|olbaltumvielu aizstājterapiju]] retām slimībām, kā arī inženiertehnoloģijas [[šūnu terapija|šūnu terapiju]], jaunu [[antiviela|antivielu]] un mazu molekulu imūnmodulatorus kā vēža ārstēšanas iespējas. 2020. gadā ''BioNTech'' kopā ar ''[[Pfizer]]'' izstrādāja [[RNS vakcīna|RNS vakcīnu]] ''[[Tozinamerāns|BNT162b2]]'', lai novērstu ''[[COVID-19]]'' infekcijas. ''BioNTech SE'' [[Amerikas depozitārā akcija|Amerikas depozitārās akcijas]] tiek kotētas ''[[Nasdaq]]'' fondu biržā (kods ''BNTX''). Lielākā akciju turētāja ir Štringmanna (''Strüngmann'') ģimene. Citi lielākie akcionāri: ''Fidelity Management & Research Company'', ''Invus'', ''Janus Henderson Investors'', ''MIG Fonds'', ''Redmile Group'', ''Salvia'' un vairākas Eiropas ģimenes.<ref name="BioNTech 2019.07.09" /> == Vēsture == Uzņēmumu ''BioNTech AG'' 2008. gadā dibināja turku izcelsmes ārstu pāris Ugurs Šahins (''Uğur Şahin'') un Ezlema Titedži (''Özlem Türeci''), Kristofs Hūbers (''Christoph Huber'') un citi investori ar ieguldījumu 150 miljonu euro apmērā. Uzņēmuma darbība bija vērsta uz individualizētas imūnterapijas tehnoloģiju un zāļu izstrādi un ražošanu. 2009. gadā tika iegādāts gēnu terapijas uzņēmums ''EUFETS'' (tagad ''BioNTech IMFS'') un uzņēmums ''JPT Peptide Technologies GmbH'', kas nodarbojās ar [[peptīdi|peptīdu]] bāzēties pakalpojumiem. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam ''BioNTech'' publicēja daudzus pētījumu rezultātus par [[RNS vakcīna|mRNA]] mehānismiem. Sākot no 2015. gada ar dažādiem uzņēmumiem un zinātniskām iestādēm tika noslēgtas sadarbības un komercializācijas programmas. Šajā laikposmā ''BioNTech'' iesniedza vairākus patentu pieteikumus un izstrādāja daudzslāņainu stratēģiju, lai aizsargātu savu intelektuālo īpašumu dažādās tehnoloģiju platformās un to piemērošanu vēža un citu nopietnu slimību ārstēšanā. 2016. gada aprīlī no Vācijas uzņēmuma ''4SC AG'' tika nopirkta pirmsklīnisko pētījumu nodaļa ''4SC Discovery GmbH'', kas iekļauta nesen dibinātā meitas uzņēmumā ''BioNTech Small Molecules GmbH''.<ref name="4SC 2016" /> 2018. gada augustā ''BioNTech'' slēdza sadarbība līgumu ar ASV uzņēmumu ''[[Pfizer]]'', lai izstrādātu mRNA bāzētas vakcīnas pret [[gripa|gripu]]. 2019. gada 4. janvārī akcionāri nolēma uzņēmumu reorganizēt no akciju sabiedrības (''AG'') uz [[Eiropas komercsabiedrība|Eiropas komercsabiedrību]] (''SE''). 23. janvārī tika paziņots, ka ''BioNTech'' no uzņēmuma ''MAB Discovery GmbH'' iegādāsies [[antivielas|antivielu]] veidošanas nodaļu. 8. maijā no ASV uzņēmuma ''MabVax Therapeutics Holding, Inc'' iegādāsies antivielu biznesu. 2019. gada septembrī ''BioNTech'' no [[Bila un Melindas Geitsu fonds|Bila un Melindas Geitsu fonda]] saņēma 55 miljonu ASV dolāru ieguldījumu ar iespēju vēlāk šo ieguldījumu summu divkāršot. 2019. gada 10. oktobrī ''BioNTech'' Amerikas depozitārija akcijas sāka kotēt ''[[Nasdaq]]'' ''Global Select Market'' ar simbolu ''BNTX''. Uzņēmums no [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējā publiskā piedāvājuma]] ieguva kopējos bruto ieņēmumus 150 miljonu dolāru apmērā. 2020. gada 16. janvārī ''BioNTech'' paziņoja, ka iegādāsies ASV uzņēmumu ''Neon Therapeutics, Inc.'', kas izstrādā inovatīvas [[antigēns|antigēnu]] bāzētas [[T šūna|T šūnu]] ārstniecības metodes; darījums pabeigts 6. maijā. 2020. gada 17. martā tika paziņots, ka ''BioNTech'' un ''[[Pfizer]]'' sadarbosies [[RNS vakcīna|RNS vakcīnas]] ''[[Tozinamerāns|BNT162b2]]'' izstrādē un ražošanā ''[[COVID-19]]'' infekciju profilaksei. Apvienotās Karalistes valdība 2020. gada 2. decembrī piešķīra pagaidu atļauju ''BNT162b2'' vakcinācijai Apvienotajā Karalistē. Dažas dienas vēlāk vakcīna saņēma ārkārtas apstiprinājumu arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, un Šveicē. Eiropas Komisija 2020. gada 21. decembrī apstiprināja ''BioNTech'' un ''Pfizer'' koronavīrusa vakcīnu saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras pozitīvu ieteikumu. Papildus COVID-19 vakcīnu izstrādei uzņēmums paplašināja savu onkoloģijas izstrādes programmu un zāļu ražošanas jaudas. 2022. gada februārī uzņēmums ieviesa modulāru sistēmu ''BioNTainer'', kas paredzēta uz mRNA balstītu zāļu decentralizētai un mērogojamai ražošanai dažādās vietās. Pirmā ''BioNTainer'' bāzētā ražotne tika atklāta 2023. gada decembrī Ruandā, [[Kigali]], kļūstot par ''BioNTech'' pirmo ražotni Āfrikā. Tajā pašā mēnesī ''BioNTech'' paziņoja par sadarbību ar Austrālijas Viktorijas štatu, lai [[Melburna|Melburnā]] uzbūvētu ''BioNTainer'' bāzētu klīniskā mēroga mRNA ražotni. 2023. gada 10. janvārī ''BioNTech'' vienojās iegādāties iegādājās Apvienotās Karalistes [[mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] tehnoloģiju uzņēmumu ''InstaDeep'', lai nostiprinātu uz mākslīgo intelektu balstīto pieeju zāļu izstrādē.<ref name="InstaDeep 2023.01.10" /> ''BioNTech'' jau kopš 2019. gada sadarbojās ar ''InstaDeep'' vēža zāļu izstrādē, un 2022. gadā paplašināja savu partnerību, lai izveidotu agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas ļautu atklāt bīstamus SARS-CoV-2 variantus. ''InstaDeep'' iegādes darījums tika pabeigts 31. jūlijā. 2024. gada decembrī par aptuveni vienu miljardu ASV dolāru tika iegādāts Ķīnas biotehnoloģiju uzņēmums ''Biotheus'', ar kuru jau bija noslēgts globāls licencēšanas un sadarbības līgums. 2025. gada jūnijā ''BioNTech'' iegādājās Vācijas biofarmācijas uzņēmumu ''CureVac'', bijušo konkurentu sacensībā par COVID-19 vakcīnu. Darījuma vērtība tika novērtēta aptuveni 1,25 miljardu ASV dolāru apmērā. Tajā pašā mēnesī ''BioNTech'' noslēdza partnerību ar ASV uzņēmumu ''Bristol Myers Squibb'', lai kopīgi attīstītu un komercializētu BNT327, kas pazīstams arī kā pumitamigs. Šis kandidāts tiek pētīts vairākos vēža klīniskajos pētījumos, un tā mērķis ir pastiprināt imūnreakcijas pret audzējiem. 2026. gada janvārī uzņēmums ''BioNTech'' sadarbībā ar [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitāti]] paziņoja par 50 miljonu ASV dolāru liela dzīvības zinātņu fonda izveidi. ''Penn-BioNTech Innovative Therapeutics Seed (PxB)'' fonds investēs sākumposma un A sērijas uzņēmumos, kuros universitāšu pētnieki izstrādā terapijas līdzekļus, diagnostikas metodes, digitālās platformas un pētniecības rīkus. 2026. gada maijā ''BioNTech'' paziņoja, ka pārtrauks COVID-19 vakcīnas ražošanu Vācijā, un nodos tās ražošanu uzņēmumam ''[[Pfizer]]'', jo pieprasījums pēc Covid-19 vakcīnām jau vairākus gadus samazinājās. Pārstrukturēšanas ietvaros ''BioNTech'' plānoja slēgt savas ražotnes [[Marburga|Marburgā]], [[Idāra-Oberšteina|Idāra-Oberšteinā]] un [[Singapūra|Singapūrā]], kā arī ražotnes, kas piederēja iegādātajam uzņēmumam ''CureVac''. Saskaņā ar žurnāla ''[[Der Spiegel]]'' informāciju, uzņēmums pārorientējas uz onkoloģiju. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="BioNTech 2019.07.09">[https://investors.biontech.de/news-releases/news-release-details/biontech-raises-usd-325-million-upsized-series-b-financing/ BioNTech Raises USD 325 Million in an Upsized Series B Financing to Further Advance Individualized Immuno-Oncology Pipeline] BioNTech SE, July 9, 2019]</ref> <ref name="4SC 2016">[https://investors.biontech.de/news-releases/news-release-details/biontech-acquires-operations-4sc-discovery-division BioNTech acquires operations of 4SC Discovery division] BioNTech, 29 April 2016</ref> <ref name="InstaDeep 2023.01.10">[https://www.instadeep.com/2023/01/biontech-to-acquire-instadeep-to-strengthen-pioneering-position-in-the-field-of-ai-powered-drug-discovery-design-and-development/ BioNTech to Acquire InstaDeep to Strengthen Pioneering Position in the Field of AI-powered Drug Discovery, Design and Development] InstaDeep, Jan 10, 2023</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://biontech.de/ BioNTech] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vācijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] [[Kategorija:Reinzeme-Pfalca]] fznebms1y18hxryazjk3rc9u7b8r9vp 0 495148 4532985 4349904 2026-10-07T17:29:29Z ~2026-54038-19 151550 /* */ 4532985 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Emīlija. Latvijas preses karaliene | attēls = Emilija Latvijas preses karalien.jpg | att_izm = 250px | paraksts = Plakāts | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[drāmas filma|drāma]]<br />[[daudzsēriju]] | režisors = * [[Kristīne Želve]] * [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvis Sīmanis]] * [[Gints Grūbe]] * [[Andis Mizišs]] | producents = * Gints Grūbe * Inese Boka-Grūbe | scenārija autors = * Ivo Briedis * [[Baņuta Rubess]] * Tabita Rudzāte * Aiva Birbele | galvenajās lomās = * [[Guna Zariņa]] * [[Juris Bartkevičs]] | mūzika = [[Kārlis Auzāns]] | operators = [[Andrejs Rudzāts]] | montāža = Andris Grants, Armands Žačs, Paula Popmane | studija = [[Mistrus Media]] | izplatītājs = [[Mistrus Media]] | izdošanas laiks = {{filmas datums|2021|9|20}} | ilgums = 53 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = }} '''"Emīlija. Latvijas preses karaliene"''' ir 2021. gadā izdota [[Latvija]]s daudzsēriju [[mākslas filma]], kas uzņemta par žurnālistes un izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi laika posmā no 1924. līdz 1941. gadam. Daudzsēriju drāma sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas.<ref>{{ziņu atsauce |title=Pirmizrādi piedzīvos jaunā daudzsēriju spēlfilma 'Emīlija. Latvijas preses karaliene |url=https://www.delfi.lv/kultura/news/screen/pirmizradi-piedzivos-jauna-daudzseriju-spelfilma-emilija-latvijas-preses-karaliene.d?id=53552681 |accessdate={{dat|2021|10|16||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |date={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> Filmu kopš 2021. gada rādīja kinoteātros un [[Tet|Tet+]], 2022. gadā filmu rādīja [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.emilijapreseskaraliene.lv/ |title=Filmas vietne |access-date={{dat|2022|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|04|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220424081741/https://www.emilijapreseskaraliene.lv/ }}</ref> Mākslas filmas sēriju nosaukumi: "Atpūta", "Mantinieks", "Pils", "Tiesa", "Apvērsums", "Nodevība". Septītā daļa — dokumentālā filma "Likteņi". Filma bija nominēta desmit [[2021. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvām]], no kurām ieguva trīs balvas — labākā daudzsēriju filma, labākā aktrise galvenajā lomā ([[Guna Zariņa]]) un labākais spēlfilmas operators ([[Andrejs Rudzāts]]) == Lomās == * [[Guna Zariņa]] — ''[[Emīlija Benjamiņa]]'' * [[Juris Bartkevičs]] — ''[[Antons Benjamiņš]]'' * [[Raimonds Celms]] — ''Jānis Benjamiņš'' * Enzo Leonardo Borneo — ''[[Juris Georgs Benjamiņš]]'' * [[Inga Ungure|Inga Tropa-Fišere]] — ''Annija Simsone'' * [[Uva Segliņa]] — ''Minna Tusnelda Simsone'' * [[Ligita Dēvica]] — ''Ede Simsone'' * [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] — ''Berta Āboliņa'' * [[Jēkabs Reinis]] — ''[[Vilis Lācis]]'' * [[Lauris Dzelzītis]] — ''[[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]]'' * [[Uldis Anže]] — ''[[Kārlis Skalbe]]'' * [[Kaspars Zāle]] — ''[[Jānis Ziemeļnieks]]'' * [[Dainis Gaidelis]] — ''Ernests Brusubārda'' * [[Edgars Ozoliņš (aktieris)|Edgars Ozoliņš]] — ''[[Jūlijs Lācis]]'' * [[Gatis Maliks]] — ''[[Pēteris Blaus]]'' * [[Arnolds Osis]] — ''[[Augusts Kirhenšteins]]'' * [[Artūrs Skrastiņš]] — ''[[Eižens Finks]]'' * [[Sandija Dovgāne]] — ''redakcijas sekretāre'' * [[Andis Strods]] — ''cenzors'' * [[Mārtiņš Upenieks]] — ''[[Vilhelms Munters]]'' * [[Pēteris Gaudiņš]] — ''Zviedrijas sūtnis'' * [[Kaspars Zāle]] — ''[[Jānis Ziemeļnieks]]'' * [[Anta Aizupe]] — ''Ilga Zvanītāja'' * [[Gints Andžāns]] — ''[[Mariss Vētra]]'' * [[Ģirts Krūmiņš]] — ''[[Alfreds Jēkabs Bērziņš]]'' * [[Mihails Karasikovs]] — ''tirgotājs Šmuškins'' * [[Ēriks Vilsons]] — ''Varbūta Kungs'' * [[Dace Vītola]] — ''Berta Pīpiņa'' * [[Uldis Siliņš]] — ''[[Vilis Jānis Lapenieks]]'' == Atsauces == {{atsauces}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2021. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] t4dhqyf2bx02uxmeu8t4zsiud10ljly 0 500456 4533026 4186319 2026-10-07T18:40:14Z Bai-Bot 60304 /* top */ wikifikācija, replaced: =en-US → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4533026 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Maltas vanags | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|1,8 miljoni}} | budžets = {{ASV dolārs|375 tūkstoši}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = {{USA}} | ilgums = 101 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1941|10|3}} | izplatītājs = ''Warner Bros.'' | studija = ''[[Warner Bros. Pictures]]'' | operators = [[Arturs Edesons]] | oriģinālnos = ''The Maltese Falcon'' | mūzika = [[Ādolfs Doičs]] | aktieri = * [[Hamfrijs Bogarts]] * [[Mērija Astore]] * [[Gladisa Džordža]] * [[Pēters Lorre]] * [[Bārtons Makleins]] * [[Lī Patriks]] * [[Sidnijs Grīnstrīts]] | scenārijs = Džons Hjūstons | producents = | režisors = [[Džons Hjūstons]] | žanrs = ''film noir'' | paraksts = | att_izm = | attēls = The Maltese Falcon (1941 film poster).jpg | imdb = }}'''"Maltas vanags"''' ({{Val|en|The Maltese Falcon}}) ir 1941. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[film noir]]'' filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Džons Hjūstons]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Hamfrijs Bogarts]], [[Mērija Astore]], [[Gladisa Džordža]], [[Pēters Lorre]], [[Bārtons Makleins]], [[Lī Patriks]] un [[Sidnijs Grīnstrīts]]. Filma ir balstīta uz [[Dešils Hemets|Dešila Hemeta]] 1931. gada grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Filma ir par [[Sanfrancisko]] privātdetektīvu (Bogarts), kurš uzņemas lietu, kas ir saistīta ar trīs noziedzniekiem, kuri sacenšas, lai iegūtu dārgu statueti. "Maltas vanags" pirmizrāde notika {{Dat|1941|10|3|5=bez}}. Filmu nominēja trim [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]] kategorijās [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā filma]], [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] (Grīnstrītam) un [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais adaptētais scenārijs]]. Filma bija viena no pirmajām 25 filmām, kuru 1989. gadā iekļāva ASV [[Kongresa bibliotēka]]s [[Nacionālais kino reģistrs|Nacionālajā kino reģistrā]] kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filmu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-1989-09-19-mn-347-story.html|title=ENTERTAINMENT : Film Registry Picks First 25 Movies|last=Facebook|last2=Twitter|website=Los Angeles Times|access-date=2022-01-04|date=1989-09-19|language=en|last3=options|first3=Show more sharing|last4=Facebook|last5=Twitter|last6=LinkedIn|last7=Email|last8=URLCopied!|first8=Copy Link|last9=Print}}</ref> "Maltas vanags" tiek uzskatīta vienu no ''film noir'' žanra aizsācējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerebert.com/reviews/great-movie-the-maltese-falcon-1941|title=The Maltese Falcon movie review (1941) {{!}} Roger Ebert|last=Ebert|first=Roger|website=https://www.rogerebert.com/|access-date=2022-01-04|language=en}}</ref> [[Attēls:SamConfrontBrigMaltFalc1941Trailer.jpg|none|thumb|O'Šonesija ([[Mērija Astore]]) un Speids ([[Hamfrijs Bogarts]])]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Džons Hjūstons}} [[Kategorija:1941. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Džona Hjūstona filmas]] [[Kategorija:Film noir]] [[Kategorija:Warner Bros. filmas]] [[Kategorija:Mistērijas filmas]] [[Kategorija:Detektīvfilmas]] [[Kategorija:Nacionālajā kino reģistrā iekļautās filmas]] 14zbrw4rl3i4ek1848jxhzdv5rq7utz 0 502303 4532926 3796557 2026-10-07T15:33:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532926 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada janvāris}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Trutorkonsekvensisa | official_name = ''Truth or Consequences'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = T or C | motto = | image_skyline = Main Street (5965276735).jpg | imagesize = | image_caption = Meinstrīta | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = ASV#Ņūmeksika | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 33 | latm = 8 | lats = 1 | latNS = N | longd = 107 | longm = 15 | longs = 10 | longEW = W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|ASV}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = {{karogs|Ņūmeksika}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = Sjerra | leader_title = Mērs | leader_name = Amanda Foristera (2022)<ref>[http://www.torcnm.org/departments/city_commission/index.php TORCnm. Members of city commission]. Skarīta 2022.01.28</ref> | area_total_km2 = 72.81 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = | population_footnotes = <ref name="CiDa">[http://www.city-data.com/city/Truth-or-Consequences-New-Mexico.html City Data]</ref> | population_total = 5753 | population_as_of = {{dat|2019|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | timezone = [[MST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = [[MDT]] | utc_offset_DST = -6 | area_code = 575 | website = {{URL|http://www.torcnm.org/}} | footnotes = }} '''Trutorkonsekvensisa''' ({{val|en|Truth or Consequences}}) ir pilsēta [[Ņūmeksika]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Sjerras apgabala administratīvais centrs. Saskaņā ar 2019. gada datiem pilsētā dzīvoja 5753 iedzīvotāju. Caur pilsētu tek [[Riogrande]]s upe, uz kuras blakus pilsētai izveidota Elefantbatas ūdenskrātuve (148 km²). Pilsētā ir oficiāli reģistrēts Amerikas kosmodroms ({{val|en|Spaceport America}}), kurš faktiski atrodas 32 km uz dienvidaustrumiem no pilsētas.<ref>[https://www.spaceportamerica.com/contact/ Spaceport America. Contact us]</ref> No kosmodroma savus startus veic ''[[Virgin Galactic]]'', ''UP Aerospace'' un ''Exos Aerospace''. Līdz 1950. gadam pilsēta saucās '''Hotspringsa''' ({{val|en|Hot Springs}}, "Karstie Avoti"). == Vēsture == Vietējie karstie avoti bija zināmi jau sen, un pirmā peldvieta šeit tika izveidota 1880. gados. 1910. gados tika izstrādāts Riograndes apkaimes apūdeņošanas un attīstības projekts, un 1916. gadā pie karstajiem avotiem tika izveidota Hotspringsas pilsētiņa. 1937. gadā tā kļuva par Sjerras apgabala galvaspilsētu.<ref name="Lund">[https://web.archive.org/web/20090324233954/http://geoheat.oit.edu/bulletin/bull23-4/art5.pdf Lund, John W.; Witcher, James C. (December 2002). "Truth or Consequences, New Mexico— A Spa City"] (PDF). GHC Bulletin.</ref> Šajā laikā pilsētā bija ap 40 peldēm aprīkotu karsto avotu, galvenokārt tie bija domāti pilsētas viesiem. 1950. gada martā Ralfs Edvardss, populārā [[NBC]] radio viktorīnas šova "Patiesība vai sekas" (''Truth or Consequences'') vadītājs, paziņoja, ka pārraidīs šo programmu tās 10. gadadienā no pirmās pilsētas, kas pārdēvēs sevi par godu viņa šovam; Hotspringsa oficiāli nomainīja savu nosaukumu 1950. gada 31. martā, un programma tika pārraidīta no turienes nākamās dienas vakarā.<ref name="Sierra">[https://sierracountynewmexico.info/truth-or-consequences/ "City of Truth or Consequences New Mexico: Hot Springs, Cool Town!"]. Sierra County New Mexico. Retrieved 2019-04-26.</ref> Edvards apmeklēja pilsētu maija pirmajā nedēļas nogalē nākamos gandrīz 50 gadus. Šis pasākums kļuva pazīstams kā "Fiesta" un galu galā iekļāva skaistumkonkursu, parādi un skatuves šovu. Pilsēta joprojām svin Fiestu katru gadu maija pirmajā nedēļas nogalē. Parādē parasti piedalās vietējās amatpersonas. == Klimats == Pilsētā ir vēss tuksneša klimats ([[Kepena klimata klasifikācija|Kepena]] ''BWk'') ar trim galvenajiem gadalaikiem. Vasaras sezona no aprīļa līdz jūnijam ir ļoti sausa un kopumā karsta ar lielām diennakts temperatūras svārstībām, jūlijā dodot vietu musonu sezonai, kas joprojām ir ļoti karsta dienā un ar karstākām naktīm, bet ir daudz mitrāka, ar negaisiem un lietusgāzēm. Ziemas sezonā no oktobra līdz martam ir maigas un saulainas dienas un aukstas līdz ļoti aukstas naktis ar neregulāriem nokrišņiem. Gada vidējais [[nokrišņu daudzums]] — 278 mm. Gada laikā vidēji 88,6 dienas temperatūra ir augstāka par 32,2 °C, 12,9 dienas augstāka par 37,8 °C, un 91,1 naktis nokrītas zem 0 °C. Temperatūra ir noslīdējusi zem 0 °F jeb -17,8 °C tikai divas reizes kopš 1951. gada, 1987. un 2011. gadā, un rekordzemais līmenis bija -21,1 °C 2011. gada 3. februārī. Visaugstākā reģistrētā temperatūra bija 44,4 °C 1994. gada 27. jūnijā. === Karstie avoti === Kopējā karsto avotu izplūde pilsētā ir ap 99 litriem sekundē.<ref name="Lund" /> 2008. gadā pilsētā bija 10 spa centri, pieci no tiem izmantoja brīvi plūstošus ūdeņus, bet pieci tos ieguva no akām. == Iedzīvotāji == Pēc 2019. gada datiem (ASV pieņemtajos statistikas rādītājos), 62,4% pilsētas iedzīvotāju bija baltie, 29,6% — latīņamerikāņi ("Hispanic"), 3,8% — indiāņi, 1,6% — aziāti, 1,0% — jauktas izcelsmes, 0,7% — melnie, 0,2% — citi.<ref name="CiDa" /> Saskaņā ar šo statistiku, vislielākie vidējie ienākumi uz mājsaimniecību pilsētā bija aziātiem un indiāņiem, viszemākie melnajiem un jauktās izcelsmes ļaudīm ar gandrīz trīskāršu starpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.city-data.com/races/races-Truth-or-Consequences-New-Mexico.html |title=CityData. Races in Truth or Consequences, New Mexico (NM) Detailed Stats |access-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220129010554/http://www.city-data.com/races/races-Truth-or-Consequences-New-Mexico.html}}</ref> Pilsētas kriminālais reitings, kas bija sācis pasliktināties 2000. gados un 2015. gadā gandrīz divkārt pārsniedza vidējo ASV līmeni, 2019. gadā bija samazinājies apmēram trīskārtīgi.<ref name="CiDa" /> == Attēli == <gallery> Truth or Consequences New Mexico City Hall.jpg|Pilsētas mērija Snowy Las Palomas Fountain (4240757149).jpg|Pie La Palomas karstajiem avotiem Truth or Consequences (19899207631).jpg|Vakars ielās Rio Grande River at Truth or Consequences NM.jpg|Riogrande Street art (31478476108).jpg|Ielu māksla </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.torcnm.org/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņūmeksikas pilsētas]] io2xtw52q44rodd8u5y0hmqvxgt4iax 0 510569 4533033 4281344 2026-10-07T18:44:37Z Bai-Bot 60304 wikifikācija, replaced: =en-GB → =en, =en-US → =en (3), it-IT → it using [[Project:AWB|AWB]] 4533033 wikitext text/x-wiki {{Motorsportista infokaste | Bilde = [[Attēls:Bandini1966cropped.jpg|250px]] | Paraksts = Bandīni 1966. gadā | Taut = {{ITA}} | Sez = {{F1|1961}}–{{F1|1967}} | Kom = ''Scuderia Centro Sud'', ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | Sac = 42 | Čemp = 0 | Uzv = 1 | Pjed = 8 | Pole = 1 | Apl = 2 | Pirm = 1961. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | Pēd = 1967. gada [[Monaco Grand Prix|Monaco ''Grand Prix'']] | Pirmu = 1964. gada [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | Pēdu = | Dzim = 1935 | Dzim_mm = 12 | Dzim_dm = 21 | Mir = 1967 | Mir_m = 5 | Mir_d = 10 }} '''Lorenco Bandīni''' ({{val|it|Lorenzo Bandini}}, dzimis {{dat|1935|12|21}}, miris {{dat|1967|5|10}}) bija [[Itālija]]s [[autosports|autosportists]], ''[[Formula 1]]'' pilots (1961—1967). Uzvarēja 1963. gada [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]], 1964. gada F1 [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kā arī 1967. gada [[Deitonas 24 stundu sacīkstes|Deitonas 24 stundu sacīkstēs]], pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandu. == Biogrāfija == Dzimis 1935. gada 21. decembrī Barkā, [[Itāļu Lībija|Itāļu Lībijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dx.doi.org/10.3886/icpsr09214.v2|title=New York Times Race Relations Survey, March 1987: New York City|website=ICPSR Data Holdings|access-date=2022-05-01|date=1990-05-01}}</ref> Tēvs nomira, kad Lorenco bija 15 gadi. Bandīni pameta mājas un atrada darbu kā mehāniķa māceklis Fredi darbnīcā [[Milāna|Milānā]].<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Henderson|first=Ian|date=1967-10|title=The Representative|url=http://dx.doi.org/10.1177/001452466707900105|journal=The Expository Times|volume=79|issue=1|pages=11–12|doi=10.1177/001452466707900105|issn=0014-5246}}</ref> Lorenco sākotnēji piedalījās motociklu sacīkstēs, bet pēc tam — autosacīkstēs. 1957. gadā viņš sāka piedalīties autosacīkstēs, braucot ar ''Fiat 1100'', ko bija aizņēmies. Bandīni talantu pamanīja Goliardo Fredi un nolēma viņu atbalstīt. Vēlāk, 1963. gadā, Bandīni apprecējās ar Goliardo meitu Margeritu, turpināja strādāt ģimenes garāžā Milānā.<ref name=":1"/> == Karjera == 1958. gadā Bandīni ar automašīnu ''Lancia Appia Zagato'' guva pirmo uzvaru ''[[Mille Miglia]]'' izturības autosacīkšu klasē, kā arī tajā pašā gadā ar ''Berkeley'' automašīnu uzvarēja 12 stundu sacīkstēs [[Monca]]s trasē. Pēc tam viņš sacentās ''Formula Junior'' autosacīkšu klasē. Bandīni iegādājās ''Volpini Formula Junior'' automašīnu un savās pirmajās sacīkstēs [[Sicīlija|Sicīlijā]] ieņēma trešo vietu. 1959. un 1960. gadā viņš brauca ar ''Formula Junior Stanguellini''. 1960. gadā viņš ieņēma ceturto vietu ''Formula Junior'' pasaules čempionātā.<ref name=":1"/> 1961. gadā Bandīni un viņa kolēģis, itāļu braucējs Džankarlo Bageti, abi pretendēja uz vietu ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā. ''Ferrari'' izvēlējās Džankarlo, un Bandīni pievienojās ''Scuderio Centro Sud'' komandai. Vēlāk, 1961. gadā, Bandīni aizvadīja savas pirmās pasaules čempionāta sacensības [[Spā-Frankošampa]] trasē, tomēr no sacensībām viņam nācās izstāties, jo automašīnai atklājās dzinēja defekts. 1961.—1962. gada ziemā viņš brauca ''Tasman Series'' sacīkstēs Austrālijā un Jaunzēlandē.<ref name=":1" /> 1962. gadā Bandīni tika pieņemts ''Ferrari'' komandā 1962. un 1963. gada sezonai, un viņš pārcēlās uz [[Maranello]], netālu no komandas galvenās mītnes. 1962. gadā viņš debitēja ar ''Ferrari'' [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], sacīkstēs iegūstot trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dx.doi.org/10.3886/icpsr09214|title=New York Times Race Relations Survey, March 1987: New York City|website=ICPSR Data Holdings|access-date=2022-05-01|date=1990-05-01}}</ref> 1963. gadā ''Ferrari'' nolīga Bandīni uz sporta automobiļu sacīkstēm. Kopā ar Ludoviko Skarfioti viņš tajā gadā uzvarēja [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]u sacīkstēs, ierindojās otrajā vietā ''Targa Florio'' sacīkstēs, ik pa laikam arī sacentās ''Formula 1'' ''Scuderio Centro Sud'' komandas sastāvā. Labo rezultātu virkne, tostarp piektā vieta [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā, pārliecināja ''Ferrari'' viņu paturēt kā ''Formula 1'' sacīkšu braucēju uz atlikušo sezonas daļu.<ref name=":1" /> 1964. gadā Bandīni aizvadīja savu labāko ''Formula 1'' sezonu. Viņš uzvarēja pirmajā [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] Zeltvegas trasē un vēl divas reizes izcīnīja vietu uz pjedestāla Vācijā un Itālijā. [[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] izcīņā Bandīni brauca otrais, ļaujot savam komandas biedram [[Džons Sertīss|Džonam Sertīsam]] pabraukt garām, lai Sertīss iegūtu pietiekami daudz punktus un iegūtu Pirmās formulas pasaules čempiona titulu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.snaplap.net/driver/lorenzo-bandini/|title=Lorenzo Bandini|website=SnapLap|access-date=2022-05-01|date=2015-04-18|language=en}}</ref> 1965. gadā Bandīni uzvarēja ''Targa Florio'' sacensībās. 1966. gadā sezonas vidū no ''Ferrari'' aizgāja Sertīss, Bandīni kļuva par komandas vadītāju. Tajā gadā viņam nepaveicās uzvarēt [[Francijas Grand Prix|Francijas]] un [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], kurās sākotnēji viņš bija līderis, bet mehānisku problēmu dēļ zaudēja pārsvaru.<ref name=":2" /> Bandīni ātrākais aplis bija Monako ''Grand Prix'' izcīņā ar 2,4 litru V-6 Ferrari, kur viņš guva otro vietu. Vēlāk sezonā Bandīni piedalījās ASV kinorežisora [[Džons Frankenheimers|Džonam Frankenheimera]] filmā ''Grand Prix'' (1966). Bandīni ieteica vietu Montekarlo trasē avārijas ainai filmā.<ref>{{Atsauce|title=Grand Prix|url=https://www.imdb.com/title/tt0060472/|publisher=Metro-Goldwyn-Mayer (MGM), Douglas & Lewis Productions, Joel Productions|date=1966-12-21|accessdate=2022-05-01|first=John|last=Frankenheimer}}</ref> Filmā ''The Making of Grand Pri'' aktrise [[Eva Marija Seinta]] ar rūgtumu atzīmēja, ka šajā vietā gadu vēlāk Bandīni sacīkstēs gāja bojā.<ref>{{Atsauce|title=Pushing the Limit: The Making of &apos;Grand Prix&apos;|url=https://www.imdb.com/title/tt0833610/|publisher=New Wave Entertainment Television|date=2006-07-11|accessdate=2022-05-01}}</ref> 1967. gadā Bandīni uzvarēja Deitonas 24 stundu sacīkstēs un Moncas {{nobr|1000 km}} sacīkstēs, abās sacīkstēs komandā ar [[Kriss Eimons|Krisu Eimonu]].<ref name=":2" /> == Nelaimes gadījums un nāve == 1967. gada 7. maijā Bandīni sacentās Monako ''Grand Prix'' izcīņā, kur 82. aplī, braucot otrais aiz [[Denijs Halms|Denija Halma]], viņš zaudēja kontroli pār automašīnu. Viņa ''Ferrari'' kreisais aizmugurējais ritenis atsitās pret aizsargbarjeru, izraisot nevienmērīgu slīdēšanu. Automašīna atsitās pret apgaismes stabu un sāka kūleņot.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://fampeople.com/cat-lorenzo-bandini|title=Lorenzo Bandini|website=Interesting stories about famous people, biographies, humorous stories, photos and videos.|access-date=2022-05-01|date=2019-05-18|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tā trāpīja pa salmu ruļļiem, kas bija trases malā, mašīnai tika pārrauta degvielas tvertne, un dzirksteles aizdedzināja degvielu. Bandīni bija iesprostots zem automašīnas. Palīgi apgāza viņa automašīnu vertikāli un bezsamaņā esošo Bandīni izvilka no degošā ''Ferrari'', pēc kā tas eksplodēja. Tiek uzskatīts, ka, cenšoties pacelt apgāzto automašīnu, degviela noplūda uz karstajām bremzēm vai izplūdes caurules un izraisīja eksploziju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1967/05/08/archives/hulme-takes-monaco-race-bandini-seriously-hurt-italian-operated-on.html|title=Hulme Takes Monaco Race; Bandini Seriously Hurt; Italian Operated On for Wound in Side and Severe Burns|work=The New York Times|access-date=2022-05-01|date=1967-05-08|last=Times|first=Michael Katz Special To the New York|issn=0362-4331|language=en}}</ref> Bandīni guva trešās pakāpes [[apdegums|apdegumus]] (vairāk nekā 70 % no ķermeņa), kā arī krūškurvja brūci un desmit krūškurvja lūzumus.<ref name=":3" /> Trīs dienas vēlāk, 1967. gada 10. maijā, 31 gada vecumā, Bandīni nomira Montekarlo slimnīcā. Bandīni bēres notika Redžo 13. maijā.<ref name=NewYorkTimesMay12>"Mass Held For Bandini", ''[[New York Times]]'', 12 May 1967, Page 56.</ref> Bēres apmeklēja {{sk|100000}} cilvēku.<ref name=NewYorkTimesMay14>"100,000 at Bandini Rites", ''New York Times'', 14 May 1967, Page S4.</ref> Vēlāk viņš tika apbedīts Lambrates kapsētā Milānā.<ref>[https://archive.today/20130218145236/http://www.gpx.it/smf/index.php?topic=1505.0;msg=52954 Photos of Bandini's tombstone]. Accessed 3 December 2012.</ref> 2019. gada filmā "[[Lemāna-'66: Lielais izaicinājums]]" Bandīni lomu attēloja aktieris Frančesko Bauko. == Komandas == Lorenco Bandīni savas karjeras laika darbojās piecās komandās: * ''Eugenio Dragoni''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motorsportmagazine.com/database/teams/eugenio-dragoni/|title=Eugenio Dragoni • Team History & Info {{!}} Motorsport Database|website=Motorsport Database - Motor Sport Magazine|access-date=2022-05-01|language=en}}</ref> * ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' * ''Lorenco Bandīni'' * ''North American Racing Team'' * ''Scuderia Centro Sud'' == Lorenco Bandīni trofeja == Lorenco Bandīni vārdā nosaukta balva ''Trofeo Lorenco Bandīni''.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=http://forix.autosport.com/8w/bandini-scarfiotti-giunti.html|title=8W - Who? - Lorenzo Bandini, Ludovico Scarfiotti, Ignazio Giunti|website=forix.autosport.com|access-date=2022-05-01}}</ref> Tā ir ikgadēja balva, ar ko godina atsevišķu personu vai komandu sasniegumus ''Formula 1'' autosacīkstēs.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hodgson|first=Thomas|date=2019-11-04|title=AI: More Than Human, Barbican, 16 May – 26 August|url=http://dx.doi.org/10.1080/20551940.2019.1681173|journal=Sound Studies|volume=6|issue=1|pages=99–103|doi=10.1080/20551940.2019.1681173|issn=2055-1940}}</ref> Balvu 1992. gadā iedibināja Frančesko Asirelli un Ticiano Samore no Brizigellas.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motorimagazine.it/lorenzo-bandini-storia-del-trofeo/|title=Lorenzo Bandini: la storia del trofeo istituito in suo onore|website=Motori Magazine|access-date=2022-05-01|date=2017-11-13|language=it}}</ref> Apbalvojuma trofeja ir keramikas replika Bandīni ''Ferrari 312/67'' automašīnai, ko rotā keramiķa Goffredo Gaeta veidots numurs 18.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oxfordtimes.co.uk/sport/9820200.senna-receives-bandini-trophy/|title=Senna receives Bandini Trophy {{!}} The Oxford Times|website=web.archive.org|access-date=2022-05-01|date=2019-08-12|archive-date=2019-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812150930/https://www.oxfordtimes.co.uk/sport/9820200.senna-receives-bandini-trophy/}}</ref> To, kurš saņems balvu nosaka ne tikai sasniegtie rezultāti, bet arī tas, kā panākumi gūti,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.espn.co.uk/blogs/motorsport/story/81289.html|title=Senna awarded Lorenzo Bandini Trophy {{!}} Formula 1 {{!}} F1 Blogs {{!}} ESPN.co.uk|website=web.archive.org|access-date=2022-05-01|date=2019-08-12|archive-date=2019-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812190616/http://en.espn.co.uk/blogs/motorsport/story/81289.html}}</ref> braucēja raksturs un pieeja sacīkstēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.autosport.com/f1/news/92036/rosberg-receives-bandini-trophy|title=Grapevine: Rosberg receives Bandini Trophy - F1 - Autosport|website=web.archive.org|access-date=2022-05-01|date=2019-08-12|archive-date=2019-08-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20190812190617/https://www.autosport.com/f1/news/92036/rosberg-receives-bandini-trophy}}</ref> Balvas saņēmēju nosaka žūrija, kuras sastāvā ir [[Autosports|autosporta]] [[Žurnālists|žurnālisti]] un bijušie ''Formula 1'' komandas dalībnieki.<ref name=":6">{{Publikācijas atsauce|last=Laughlin|first=Scott|last2=Niutanen|first2=Valtteri|last3=Stone|first3=Robert|last4=Otto|first4=Kevin|date=2018-08-26|title=Using the Field Flow Design Methodology to Create Safe Consumer Products|url=http://dx.doi.org/10.1115/detc2018-85643|journal=Volume 7: 30th International Conference on Design Theory and Methodology|publisher=American Society of Mechanical Engineers|doi=10.1115/detc2018-85643}}</ref> Iepriekš uzvarētāju noteica Brizigellas iedzīvotāju balsojumā.<ref name=":5" /> Uzvarētāju godina svinīgā ceremonijā Brizigellā, pilsētā, kur Bandīni kādreiz dzīvoja. Balvu pasniedz asociācija ''Associazione Trofeo Lorenco Bandīni''.<ref name=":6" /> Šis apbalvojums autosporta pasaulē tiek uzskatīts par ļoti prestižu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.carandbike.com/news/mahindra-racing-becomes-first-formula-e-team-to-win-lorenzo-bandini-trophy-1848558|title=Mahindra Racing Becomes First Formula E Team To Be Honoured At Lorenzo Bandini Trophy Event|website=carandbike|access-date=2022-05-01|language=English}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/sport/2014/sep/02/daniel-ricciardo-awarded-prestigious-formula-one-trophy|title=Daniel Ricciardo awarded prestigious Formula One trophy|last=Press|first=Australian Associated|website=the Guardian|access-date=2022-05-01|date=2014-09-02|language=en}}</ref> 1993. un 1994. gadā apbalvojums netika piešķirts, un neviens balvu nav ieguvis divas reizes, jo autosportistus var izvirzīt balvai tikai vienu reizi, lai dotu iespēju balvu iegūt citiem braucējiem.<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.crash.net/f1/news/61797/1/street-fighter-kubica-wins-top-award|title=Street fighter Kubica wins top award.|website=Crash|access-date=2022-05-01|date=2008-04-14|language=en}}</ref> == Atsauces == <references responsive="" /> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bandīni, Lorenco}} [[Kategorija:1935. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1967. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas autosportisti]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:Sacīkstēs bojā gājušie autosportisti]] 6zdgqqa9kd8sw2vmzsjuwag6zq9iu5k 0 515071 4533011 4227006 2026-10-07T18:30:38Z ZANDMANIS 91184 4533011 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mērija Astore | vārds_orig = ''Mary Astor'' | attēls = Mary Astor-1930s.JPG | attēla izmērs = | komentārs = Mērija Astore 1933. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1906|5|3}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Kvinsija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1987|9|25|1906|5|3}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1920—1964 | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = Autograph Mary Astor.svg | mājaslapa = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | apbalvojumi = [[Holivudas Slavas aleja]]<ref>{{cite web|url=http://www.walkoffame.com/mary-astor|title=Walk of Fame Stars, Mary Astor|website=walkoffame.com|publisher=Hollywood Chamber of Commerce|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403073055/http://walkoffame.com/mary-astor|archive-date=April 3, 2016|url-status=|access-date=December 1, 2016}}</ref> | dzimums = S }}'''Mērija Astore''' ({{Val|en|Mary Astor}}, dzimusi {{Dat|1906|5|3}}, mirusi {{Dat|1987|9|25}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Iespējams, vislabāk viņa ir pazīstama no lomas [[Džons Hjūstons|Džona Hjūstona]] ''[[film noir]]'' filmā "[[Maltas vanags]]" (1941). Savu karjeru sākusi 20. gados, filmējoties [[Mēmais kino|mēmajā kino]]. 1941. gadā par filmu ''[[The Great Lie]]'' saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[Dodsworth]]'' (1936), ''[[The Palm Beach Story]]'' (1942), "[[Satiksimies Sentluisā]]" (''Meet Me in St. Louis'', 1944) un ''[[Hush… Hush, Sweet Charlotte]]'' (1964). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Astore, Mērija}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] a8vqg4ers2p7ovhq1t85lnq00xs4njp 4533025 4533011 2026-10-07T18:40:04Z Bai-Bot 60304 /* top */ wikifikācija, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce, url-status= → dead-url= using [[Project:AWB|AWB]] 4533025 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Mērija Astore | vārds_orig = ''Mary Astor'' | attēls = Mary Astor-1930s.JPG | attēla izmērs = | komentārs = Mērija Astore 1933. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1906|5|3}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Kvinsija}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1987|9|25|1906|5|3}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1920—1964 | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | paraksts = Autograph Mary Astor.svg | mājaslapa = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | apbalvojumi = [[Holivudas Slavas aleja]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.walkoffame.com/mary-astor|title=Walk of Fame Stars, Mary Astor|website=walkoffame.com|publisher=Hollywood Chamber of Commerce|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403073055/http://walkoffame.com/mary-astor|archive-date=April 3, 2016|dead-url=|access-date=December 1, 2016}}</ref> | dzimums = S }}'''Mērija Astore''' ({{Val|en|Mary Astor}}, dzimusi {{Dat|1906|5|3}}, mirusi {{Dat|1987|9|25}}) bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Iespējams, vislabāk viņa ir pazīstama no lomas [[Džons Hjūstons|Džona Hjūstona]] ''[[film noir]]'' filmā "[[Maltas vanags]]" (1941). Savu karjeru sākusi 20. gados, filmējoties [[Mēmais kino|mēmajā kino]]. 1941. gadā par filmu ''[[The Great Lie]]'' saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Piedalījusies arī tādās filmās kā ''[[Dodsworth]]'' (1936), ''[[The Palm Beach Story]]'' (1942), "[[Satiksimies Sentluisā]]" (''Meet Me in St. Louis'', 1944) un ''[[Hush… Hush, Sweet Charlotte]]'' (1964). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Astore, Mērija}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1987. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] ged0p2gvog7t54eufi7xl4z135yzt8p 0 515203 4533113 3640649 2026-10-07T22:46:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533113 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vernašena | official_name = Վերնաշեն | settlement_type = | image_skyline = Վերնաշեն11.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Armēnija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ARM}} | subdivision_type1 = Marze | subdivision_name1 = [[Vajocdzoras marze]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1113 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+4|Armēnijas laiks]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 39 | latm = 47 | lats = 38 | latNS = N | longd = 45 | longm = 21 | longs = 48 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 1450 | website = | footnotes = }} '''Vernašena''' ({{val|hy|Վերնաշեն}}, {{izrunā|vɛɾnɑˈʃɛn}}) ir ciems [[Armēnija]]s [[Vajocdzoras marze|Vajocdzoras marzē]]. Atrodas Srkhonkas upes krastā reģiona centrālajā daļā. Attālums līdz reģiona galvaspilsētai [[Jehegnadzora]]i ir 4 kilometri. == Vēsture == Armēnijas vecākā viduslaiku [[Gladzoras Universitāte]] atradās netālu no Vernašenas. Tagad ciema centrā Svētā Hakoba baznīcā darbojas šīs universitātes muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://vayotsdzor.ruraltourism.am/en/gladzor/|title = Gladzor University's Historical-Cultural Museum|website = Rural Tourism|language = en}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Iedzīvotāji == Pēc 2011. gada tautskaites datiem Vernašenā bija 1113 iedzīvotāji, pārsvarā etniskie [[armēņi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = https://armstat.am/file/doc/99486813.pdf|title = Հայաստանի 2011 թ. մարդահամարի արդյունքները|website = Armstat|language = hy}}</ref> === Iedzīvotāju skaita dinamika === {| class="wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Gads !! Iedzīvotāju skaits |- | [[1831]] || 91 |- | [[1873]] || 311 |- | [[1897]] || 594 |- | [[1926]] || 590 |- | [[1939]] || 809 |- | [[1959]] || 812 |- | [[1970]] || 1073 |- | [[1979]] || 1137 |- | [[1989]] || 1228 |- | [[2001]] || 1255 |- | [[2011]] || 1113 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Vajocdzoras marzes apdzīvotās vietas}} [[Kategorija:Armēnijas ciemi]] 4wejc4sblh52zwgntoqjgef6xh54ksb 0 516483 4533167 4484605 2026-10-08T07:58:26Z ~2026-54101-17 151576 izlaboju kļūdas 4533167 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Proclamation of the Kingdom of Montenegro.jpg|thumb|250px|Karalis [[Nikola I Petrovičs]] ar karalieni Milenu Melnkalnes Karalistes proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā]] '''Melnkalnes Karaliste''' ({{val|sr|Краљевина Црна Гора}}) bija [[Balkānu valsts]], kas pastāvēja daļā no mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijas no 1910. līdz 1918. gadam. Piedalījās [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Tās galvaspilsēta bija [[Cetiņe]], naudas vienība Latvijas vēsture ';sajā karā Viss šeit ir ļotiu labi!! <gallery> Cetinje palace.jpg|Melnkalnes karaļa pils Cetiņē Kingdom of Montenegro Flag.png|Melnkalnes Karalistes karogs Balkan 1912.svg|Melnkalnes Karaliste (sarkanā krāsā) pirms Pirmā Balkānu kara Černohorské království v roce 1914.jpg|Melnkalnes Karaliste pirms Pirmā pasaules kara. Ar svītrojumu iezīmētas tās teritoriālās pretenzijas (1914) Montenegro campaign.png|Melnkalnes Karalistes okupācija 1916. gadā </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.terra.es/personal7/jqvaraderey/193818BK.GIF Kingdom of Montenegro in 1918]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120927020027/http://www.terra.es/personal7/jqvaraderey/193818BK.GIF |date=2012-09-27 }} * [http://www.worldstatesmen.org/Montenegro.html Montenegro] – World Statesmen {{Melnkalne-aizmetnis}} [[Kategorija:Melnkalnes vēsture]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] 5pymhy1l5p5ocs32j51dj40brf24o9p 4533169 4533167 2026-10-08T08:00:07Z NDG 132532 Reverted edits by [[Special:Contribs/~2026-54101-17|~2026-54101-17]] ([[User talk:~2026-54101-17|talk]]) to last version by InternetArchiveBot: reverting vandalism 4484605 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Proclamation of the Kingdom of Montenegro.jpg|thumb|250px|Karalis [[Nikola I Petrovičs]] ar karalieni Milenu Melnkalnes Karalistes proklamēšanas dienā 1910. gada 28. augustā]] '''Melnkalnes Karaliste''' ({{val|sr|Краљевина Црна Гора}}) bija [[Balkānu valsts]], kas pastāvēja daļā no mūsdienu [[Melnkalne]]s teritorijas no 1910. līdz 1918. gadam. Piedalījās [[Balkānu kari|Balkānu karos]]. Tās galvaspilsēta bija [[Cetiņe]], naudas vienība [[perpers]]. == Vēsture == 1910. gada 28. augustā [[Melnkalnes kņazs]] [[Nikola I Petrovičs]] pasludināja Melnkalnes Karalistes izveidi un 1912. gada 8. oktobrī pieteica karu [[Osmaņu impērija]]i, aizsākot [[Pirmais Balkānu karš|Pirmo Balkānu karu]], kura laikā Melnkalnes armija ilgstoši aplenca [[Škodra]]s cietoksni. [[Otrais Balkānu karš|Otrajā Balkānu karā]] Melnkalnes Karaliste karoja pret [[Bulgārijas Karaliste|Bulgārijas Karalisti]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Melnkalnes kampaņa]]s laikā 1916. gadā Melnkalnes Karalisti ieņēma [[Austroungārija]]s karaspēks. Karalis Nikola devās trimdā uz [[Itālija|Itāliju]], vēlāk [[Francija|Franciju]]. Pēc Pirmā pasaules kara, nodibinoties [[Dienvidslāvijas Karaliste|Serbu, horvātu un slovēņu karalistei]], Melnkalne 1918. gada 28. novembrī tika iekļauta Serbijā. <gallery> Cetinje palace.jpg|Melnkalnes karaļa pils Cetiņē Kingdom of Montenegro Flag.png|Melnkalnes Karalistes karogs Balkan 1912.svg|Melnkalnes Karaliste (sarkanā krāsā) pirms Pirmā Balkānu kara Černohorské království v roce 1914.jpg|Melnkalnes Karaliste pirms Pirmā pasaules kara. Ar svītrojumu iezīmētas tās teritoriālās pretenzijas (1914) Montenegro campaign.png|Melnkalnes Karalistes okupācija 1916. gadā </gallery> == Ārējās saites == * [http://www.terra.es/personal7/jqvaraderey/193818BK.GIF Kingdom of Montenegro in 1918]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120927020027/http://www.terra.es/personal7/jqvaraderey/193818BK.GIF |date=2012-09-27 }} * [http://www.worldstatesmen.org/Montenegro.html Montenegro] – World Statesmen {{Melnkalne-aizmetnis}} [[Kategorija:Melnkalnes vēsture]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] tj94sl0jxufre7kosyd4oa54tbqvnim 0 518885 4532900 4523846 2026-10-07T13:55:24Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4532900 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483510}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483510 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230083 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q46909406 | label = ''[[:d:Q46909406|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Ambeļi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ambeļu katoļu baznīcā | lat = 56.03805556 | long = 26.8475 | p625 = {{Coord|56.038056|26.8475|display=inline}} | vaid = 3238 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Ambeļu baznīca|Ambeļu Svētā Jura Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Ambe%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46909290 | label = ''[[:d:Q46909290|Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kampānu - Kusiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Kampāniem un Mazajiem Kusiņiem | lat = 56.024680795926 | long = 26.869431604291 | p625 = {{Coord|56.024681|26.869432|display=inline}} | vaid = 653 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909324 | label = [[Melnais kalns|Melnais kalns - pilskalns]] | name = Melnais kalns - pilskalns | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Putāniem un Greižām | lat = 56.060723630968 | long = 26.867256668183 | p625 = {{Coord|56.060724|26.867257|display=inline}} | vaid = 654 | wikipediauri = Melnais_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q46909363 | label = ''[[:d:Q46909363|Ubodišķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ubodišķu viduslaiku kapsēta | municipality = Ambeļu pagasts | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ubodišķos | lat = 56.041267031201 | long = 26.922841709847 | p625 = {{Coord|56.041267|26.922842|display=inline}} | vaid = 655 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ambe%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q47007677 | label = ''[[:d:Q47007677|Altāri (3)]]'' | name = Altāri (3) | municipality = Bebrene | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu baznīcā | lat = 56.06638889 | long = 26.13027778 | p625 = {{Coord|56.066389|26.130278|display=inline}} | image = Bebrenes%20bazn%C4%ABca%2013.jpg | vaid = 3244 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Bebrene }} {{monument | qid = Q47007666 | label = ''[[:d:Q47007666|Bebrenes senkapi]]'' | name = Bebrenes senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dainām | lat = 56.068752035746 | long = 26.123283831065 | p625 = {{Coord|56.068752|26.123284|display=inline}} | vaid = 657 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007668 | label = ''[[:d:Q47007668|Dagu senkapi]]'' | name = Dagu senkapi | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Dagiem | lat = 56.044809879666 | long = 26.11616167646 | p625 = {{Coord|56.04481|26.116162|display=inline}} | vaid = 658 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007669 | label = ''[[:d:Q47007669|Ezeru senkapi (Franču kapi)]]'' | name = Ezeru senkapi (Franču kapi) | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Ezeriem | lat = 56.051404586895 | long = 26.080688624573 | p625 = {{Coord|56.051405|26.080689|display=inline}} | vaid = 659 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007670 | label = [[Ilzes pilskalns]] | name = Ilzes pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Biteniekiem un Mālniekiem | lat = 56.040225830991 | long = 26.094953368156 | p625 = {{Coord|56.040226|26.094953|display=inline}} | vaid = 660 | wikipediauri = Ilzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007671 | label = [[Valaiņu pilskalns (Bebrenes pagasts)|Valaiņu pilskalns]] | name = Valaiņu pilskalns | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Valaiņiem | lat = 56.092954589835 | long = 27.059790368316 | p625 = {{Coord|56.092955|27.05979|display=inline}} | vaid = 9024 | wikipediauri = Valai%C5%86u_pilskalns_(Bebrenes_pagasts) | year = 5.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007672 | label = ''[[:d:Q47007672|Valaiņu apmetne un dobumakmens]]'' | name = Valaiņu apmetne un dobumakmens | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Valaiņi", pie Valaiņiem | lat = 56.053336 | long = 26.175593 | p625 = {{Coord|56.053336|26.175593|display=inline}} | vaid = 9022 | year = 11.–13. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007674 | label = ''[[:d:Q47007674|Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča]]'' | name = Grāfu Zībergu - Plāteru dzimtas kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Bebrenes katoļu kapos | lat = 56.071318762759 | long = 26.14858430188 | p625 = {{Coord|56.071319|26.148584|display=inline}} | image = Gr%C4%81fu%20Pl%C4%81teru-Z%C4%ABbergu%20kapli%C4%8Da%2C%2021.06.2020.jpg | commonscat = Plater-Sieberg chapel in Bebrene | vaid = 8708 | year = 1875. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007675 | label = [[Čamaņu kapu kapliča]] | name = Čamaņu kapu kapliča | municipality = Bebrenes pagasts | district = Bebrenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pašvaldības (Čamaņu) kapi | lat = 56.030412350848 | long = 26.149813475632 | p625 = {{Coord|56.030412|26.149813|display=inline}} | vaid = 8728 | wikipediauri = %C4%8Cama%C5%86u_kapu_kapli%C4%8Da | year = 1821. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bebrenes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909903 | label = ''[[:d:Q46909903|Dzejnieka Raiņa dzīves vieta]]'' | name = Dzejnieka Raiņa dzīves vieta | municipality = Birkineļi | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.816139113751 | long = 26.45663624385 | p625 = {{Coord|55.816139|26.456636|display=inline}} | image = Bir%C4%B7enele%20-%20Rai%C5%86a%20muzejs%202000-10-15.jpg | commonscat = Birkineļi Manor | vaid = 20 | year = 1872.-1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Birkine%C4%BCi }} {{monument | qid = Q46910555 | label = ''[[:d:Q46910555|Buivīšu pilskalns (Vecie kapi)]]'' | name = Buivīšu pilskalns (Vecie kapi) | municipality = Buivīši | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.125578407037 | long = 26.340875644516 | p625 = {{Coord|56.125578|26.340876|display=inline}} | vaid = 683 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Buiv%C4%AB%C5%A1i }} {{monument | qid = Q46909706 | label = ''[[:d:Q46909706|Robežnieku pilskalns ar apmetni]]'' | name = Robežnieku pilskalns ar apmetni | municipality = Demenes pagasts | district = Demenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Riču ezera ziemeļrietumu galā pie bij. Robežniekiem | lat = 55.710316067393 | long = 26.656511572048 | p625 = {{Coord|55.710316|26.656512|display=inline}} | vaid = 8921 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Demenes_pagasts }} {{monument | qid = Q16355113 | label = [[Dvietes apmetne]] | name = Dvietes apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Niedrēm, Dvietes upes labajā kr. pie iztekas no Dvietes ezera | lat = 56.056314438536 | long = 26.265051863295 | p625 = {{Coord|56.056314|26.265052|display=inline}} | vaid = 664 | wikipediauri = Dvietes_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007678 | label = ''[[:d:Q47007678|Grīvas ezera apmetne]]'' | name = Grīvas ezera apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie ietekas Grīvas (Skuķu) ezerā | lat = 56.069273 | long = 26.192319 | p625 = {{Coord|56.069273|26.192319|display=inline}} | vaid = 9020 | year = 3400.–2300. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q47007680 | label = ''[[:d:Q47007680|Slobodas apmetne]]'' | name = Slobodas apmetne | municipality = Dvietes pagasts | district = Dvietes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Dvietes palienes dabas parkā, Dvietes kanāla kreisajā krastā, pie Viesītes ietekas Dvietes kanālā | lat = 56.07032 | long = 26.187849 | p625 = {{Coord|56.07032|26.187849|display=inline}} | vaid = 9021 | year = 2300.–1500. g.p.m.ē. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dvietes_pagasts }} {{monument | qid = Q15218177 | label = [[Lašu pilskalns]] | name = Lašu pilskalns | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Eglaines krejotavas | lat = 55.95805556 | long = 26.115 | p625 = {{Coord|55.958056|26.115|display=inline}} | image = Vecla%C5%A1u%20mui%C5%BEas%20pils%20drupas%2C%2030.05.2015.jpg | commonscat = Laši Hillfort | vaid = 666 | wikipediauri = La%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007682 | label = ''[[:d:Q47007682|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3249 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007686 | label = ''[[:d:Q47007686|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3250 | year = ap 1805. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007688 | label = ''[[:d:Q47007688|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3251 | year = ap 1805. 1924. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007689 | label = ''[[:d:Q47007689|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Eglaine | district = Eglaines pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lašu luterāņu baznīcā | lat = 55.957077000053 | long = 26.129362999471 | p625 = {{Coord|55.957077|26.129363|display=inline}} | vaid = 3253 | year = ap 1800. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Eglaine_(Eglaines_pagasts) }} {{monument | qid = Q15218899 | label = [[Elernes baznīca|Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca]] | name = Elernes Kunga Jēzus debeskāpšanas Romas katoļu baznīca | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.890776387053 | long = 26.712947786496 | p625 = {{Coord|55.890776|26.712948|display=inline}} | image = Elerne%20church.jpg | commonscat = Church of the Ascension of Christ in Elerne | vaid = 6300 | wikipediauri = Elernes_bazn%C4%ABca | year = 1651., 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911193 | label = ''[[:d:Q46911193|Cilnis "Marijas pasludināšana"]]'' | name = Cilnis "Marijas pasludināšana" | municipality = Elerne | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Elerņas (Elkšņu) katoļu baznīcā | lat = 55.890738326753 | long = 26.71315814784 | p625 = {{Coord|55.890738|26.713158|display=inline}} | vaid = 3304 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Elerne }} {{monument | qid = Q46911483 | label = ''[[:d:Q46911483|Ezerstarpu senkapi]]'' | name = Ezerstarpu senkapi | municipality = Ezerstarpi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.133523199816 | long = 26.886982137327 | p625 = {{Coord|56.133523|26.886982|display=inline}} | vaid = 716 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ezerstarpi }} {{monument | qid = Q46909445 | label = ''[[:d:Q46909445|Galvānu senkapi]]'' | name = Galvānu senkapi | municipality = Galvāni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042112471154 | long = 26.849923759339 | p625 = {{Coord|56.042112|26.849924|display=inline}} | vaid = 646 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galv%C4%81ni_(Ambe%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909469 | label = ''[[:d:Q46909469|Gņilojas Ručejas senkapi]]'' | name = Gņilojas Ručejas senkapi | municipality = Gļinaruča | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.023240274217 | long = 26.940240778506 | p625 = {{Coord|56.02324|26.940241|display=inline}} | vaid = 647 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = G%C4%BCinaru%C4%8Da }} {{monument | qid = Q113483852 | label = ''[[:d:Q113483852|Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti]]'' | name = Ilūkstes jezuītu klostera komplekss un baznīcas fragmenti | municipality = Ilūkste | district = Ilūkste | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.97662 | long = 26.29893 | p625 = {{Coord|55.97662|26.29893|display=inline}} | image = I%C5%82uk%C5%A1ta%2C%20Rynak%2C%20Jezuicki.%20%D0%86%D0%BB%D1%83%D0%BA%D1%88%D1%82%D0%B0%2C%20%D0%A0%D1%8B%D0%BD%D0%B0%D0%BA%2C%20%D0%95%D0%B7%D1%83%D1%96%D1%86%D0%BA%D1%96%20%281901-14%29.jpg | vaid = 9310 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Il%C5%ABkste }} {{monument | qid = Q46910747 | label = ''[[:d:Q46910747|Ērģeļu prospekta fragmenti]]'' | name = Ērģeļu prospekta fragmenti | municipality = Jaunborne | district = Salienas pagasts<br/>Jaunborne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Jaunbornes katoļu baznīcā | lat = 55.866103999849 | long = 26.925525999814 | p625 = {{Coord|55.866104|26.925526|display=inline}} | vaid = 3266 | year = 17.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Jaunbornes baznīca|Jaunbornes Svētā Krusta atrašanas Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Jaunborne }} {{monument | qid = Q46910071 | label = ''[[:d:Q46910071|Janušanu senkapi]]'' | name = Janušanu senkapi | municipality = Jaunušāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.935363995745 | long = 26.441311098537 | p625 = {{Coord|55.935364|26.441311|display=inline}} | vaid = 672 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunu%C5%A1%C4%81ni }} {{monument | qid = Q15219035 | label = [[Jezupovas baznīca|Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca]] | name = Jezupovas Svētā Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | municipality = Juzefova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Pēteri" | lat = 55.92638889 | long = 26.72277778 | p625 = {{Coord|55.926389|26.722778|display=inline}} | image = Jezupovas%20Sv%C4%93t%C4%81%20P%C4%93tera%20un%20P%C4%81vila%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Peter and Saint Paul in Juzepova | vaid = 8713 | wikipediauri = Jezupovas_bazn%C4%ABca | year = 1936., 1958.-1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Juzefova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q11196513 | label = [[Kalkūnes pilskalns]] | name = Kalkūnes pilskalns | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, starp Laukugaļiem un Silmaļiem | lat = 55.82611111 | long = 26.46388889 | p625 = {{Coord|55.826111|26.463889|display=inline}} | vaid = 668 | wikipediauri = Kalk%C5%ABnes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909835 | label = ''[[:d:Q46909835|Kilušku senkapi]]'' | name = Kilušku senkapi | municipality = Kalkūnes pagasts | district = Kalkūnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kiluškos, pie Grantiņiem | lat = 55.829949360799 | long = 26.454185573951 | p625 = {{Coord|55.829949|26.454186|display=inline}} | vaid = 667 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalk%C5%ABnes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909942 | label = ''[[:d:Q46909942|Interjera dekoratīvā apdare un iekārta]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare un iekārta | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kalupes katoļu baznīcā | lat = 56.09694444 | long = 26.54388889 | p625 = {{Coord|56.096944|26.543889|display=inline}} | image = Kalupes%20katolisk%C4%81%20bazn%C4%ABca16.jpg | commonscat = Kalupe Roman Catholic Church (interior) | vaid = 3258 | year = 1882. 1913. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Kalupes katoļu baznīca|Kalupes Vissvētākā Altāra Sakramenta Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909996 | label = ''[[:d:Q46909996|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Kalupes pagasts | district = Kalupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Ķīšos (Ķeišos) | lat = 56.117675536707 | long = 26.539740068862 | p625 = {{Coord|56.117676|26.53974|display=inline}} | vaid = 669 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalupes_pagasts }} {{monument | qid = Q46911016 | label = ''[[:d:Q46911016|Kaķīšu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Kaķīšu pilskalns (Zamok) | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.896604489797 | long = 26.386066135739 | p625 = {{Coord|55.896604|26.386066|display=inline}} | vaid = 702 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911044 | label = ''[[:d:Q46911044|Kaķīšu senkapi]]'' | name = Kaķīšu senkapi | municipality = Kaķīši | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.898601799001 | long = 26.386895999332 | p625 = {{Coord|55.898602|26.386896|display=inline}} | vaid = 703 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ka%C4%B7%C4%AB%C5%A1i_(Sventes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911261 | label = [[Lasiņu pilskalns|Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni]] | name = Lasiņu (Lasenbekas) pilskalns (Gorodoks) ar apmetni | municipality = Lasenberga | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Lasenbekas muižā | lat = 55.854765874335 | long = 26.596468601795 | p625 = {{Coord|55.854766|26.596469|display=inline}} | image = Lasinu%20pilskalns-1-960x636.jpg | vaid = 712 | wikipediauri = Lasi%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Lasenbekas muiža]] | munwiki = Lasenberga }} {{monument | qid = Q46910037 | label = ''[[:d:Q46910037|Klajumu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Klajumu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Laucesas pagasts | district = Laucesas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Klajumiem | lat = 55.843969294776 | long = 26.503693550479 | p625 = {{Coord|55.843969|26.503694|display=inline}} | vaid = 671 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Laucesas_pagasts }} {{monument | qid = Q46909497 | label = [[Leperu pilskalns]] | name = Leperu pilskalns | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.036650126332 | long = 26.928674134013 | p625 = {{Coord|56.03665|26.928674|display=inline}} | vaid = 648 | wikipediauri = Leperu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q46909527 | label = ''[[:d:Q46909527|Leperu senkapi]]'' | name = Leperu senkapi | municipality = Lauku Ļāperi | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026657159529 | long = 26.923897528377 | p625 = {{Coord|56.026657|26.923898|display=inline}} | vaid = 649 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lauku_%C4%BB%C4%81peri }} {{monument | qid = Q47007706 | label = ''[[:d:Q47007706|Palazdiņu pilskalns]]'' | name = Palazdiņu pilskalns | municipality = Liellazdas | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.020349484879 | long = 26.294272094059 | p625 = {{Coord|56.020349|26.294272|display=inline}} | vaid = 686 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liellazdas }} {{monument | qid = Q46909558 | label = [[Baranaukas pilskalns]] | name = Baranaukas pilskalns | municipality = Lielā Baranovska | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.046217400504 | long = 26.859032844538 | p625 = {{Coord|56.046217|26.859033|display=inline}} | vaid = 650 | wikipediauri = Baranaukas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liel%C4%81_Baranovska }} {{monument | qid = Q46910097 | label = ''[[:d:Q46910097|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Līksna | district = Līksnas pagasts<br/>Līksna | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Līksnas katoļu baznīcā | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | vaid = 3263 | year = 1931. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABksna }} {{monument | qid = Q131160415 | label = [[Ļūbasta pilskalns]] | name = Ļūbasta pilskalns | municipality = Līksnas pagasts | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.942527777778 | long = 26.452722222222 | p625 = {{Coord|55.942528|26.452722|display=inline}} | vaid = 9522 | wikipediauri = %C4%BB%C5%ABbasta_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABksnas_pagasts }} {{monument | qid = Q16363144 | label = [[Markovas pilskalns]] | name = Markovas pilskalns | municipality = Markova | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918889671237 | long = 26.888363797121 | p625 = {{Coord|55.91889|26.888364|display=inline}} | vaid = 675 | wikipediauri = Markovas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Markova_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911510 | label = ''[[:d:Q46911510|Maskavas pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Maskavas pilskalns (Gorodok) | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.041312058542 | long = 26.804965174582 | p625 = {{Coord|56.041312|26.804965|display=inline}} | vaid = 717 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46911545 | label = ''[[:d:Q46911545|Maskavas senkapi]]'' | name = Maskavas senkapi | municipality = Maskovskaja | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.044811805261 | long = 26.799188181845 | p625 = {{Coord|56.044812|26.799188|display=inline}} | vaid = 718 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Maskovskaja }} {{monument | qid = Q46910300 | label = ''[[:d:Q46910300|Melderišķu senkapi]]'' | name = Melderišķu senkapi | municipality = Melderiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.938778575966 | long = 26.912136432505 | p625 = {{Coord|55.938779|26.912136|display=inline}} | vaid = 676 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Melderi%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910133 | label = ''[[:d:Q46910133|Muntišķu senkapi (Mēra kapi)]]'' | name = Muntišķu senkapi (Mēra kapi) | municipality = Munciški | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.08454585093 | long = 26.367094435506 | p625 = {{Coord|56.084546|26.367094|display=inline}} | vaid = 673 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Munci%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910579 | label = ''[[:d:Q46910579|Malagala apmetne]]'' | name = Malagala apmetne | municipality = Mālgals | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.172513611442 | long = 26.315251536104 | p625 = {{Coord|56.172514|26.315252|display=inline}} | vaid = 684 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81lgals }} {{monument | qid = Q4110154 | label = [[Vecračinas pilskalns]] | name = Vecračinas pilskalns | municipality = Naujenes pagasts<br/>Vecračina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.915<br/>55.914850618886 | long = 26.932222222222<br/>26.932359211285 | p625 = {{Coord|55.915|26.932222|display=inline}}<br/>{{Coord|55.914851|26.932359|display=inline}} | vaid = 681 | wikipediauri = Vecra%C4%8Dinas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Naujenes_pagasts<br/>Vecra%C4%8Dina }} {{monument | qid = Q46910334 | label = ''[[:d:Q46910334|Nitišu senkapi]]'' | name = Nitišu senkapi | municipality = Nitiši | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.892028264038 | long = 26.733927501693 | p625 = {{Coord|55.892028|26.733928|display=inline}} | vaid = 677 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Niti%C5%A1i }} {{monument | qid = Q4993833 | label = [[Nīcgales Lielais akmens]] | name = Nīcgales Lielais akmens | municipality = Nīcgales pagasts | district = Nīcgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Nīcgali un Vārkavu | lat = 56.15214987265 | long = 26.461463519661 | p625 = {{Coord|56.15215|26.461464|display=inline}} | image = N%C4%ABcgales%20Lielais%20akmens%202002-06-29.jpg | commonscat = Nīcgale Great Stone | vaid = 685 | wikipediauri = N%C4%ABcgales_Lielais_akmens | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcgales_pagasts }} {{monument | qid = Q46911579 | label = ''[[:d:Q46911579|Ostrovas senkapi]]'' | name = Ostrovas senkapi | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.054140530107 | long = 26.819427366536 | p625 = {{Coord|56.054141|26.819427|display=inline}} | vaid = 719 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911602 | label = ''[[:d:Q46911602|Višķu pilskalns (Gorodok)]]'' | name = Višķu pilskalns (Gorodok) | municipality = Ostrova | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.060983781937 | long = 26.839046849172 | p625 = {{Coord|56.060984|26.839047|display=inline}} | vaid = 720 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ostrova_(Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts) }} {{monument | qid = Q47007692 | label = ''[[:d:Q47007692|Zamečkas pilskalns (Ozolkalns)]]'' | name = Zamečkas pilskalns (Ozolkalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Avotiņiem un Stādiņiem | lat = 56.029936318852 | long = 26.289556655929 | p625 = {{Coord|56.029936|26.289557|display=inline}} | image = Zame%C4%8Dkas%20pilskaln%C4%81%2C%2024.06.2020.%20-%2050866517676.jpg | commonscat = Zamečka Hillfort | vaid = 687 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007693 | label = ''[[:d:Q47007693|Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]'' | name = Grantiņu senkapi (Priežu kalniņš) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.054610225627 | long = 26.204817508815 | p625 = {{Coord|56.05461|26.204818|display=inline}} | vaid = 688 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007695 | label = ''[[:d:Q47007695|Grantiņu senkapi II]]'' | name = Grantiņu senkapi II | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Grantiņiem | vaid = 9023 | year = 10.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007696 | label = ''[[:d:Q47007696|Kalnišķu (Dvietes) pilskalns]]'' | name = Kalnišķu (Dvietes) pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Kalnājiem (Speķiem) | lat = 56.049431414305 | long = 26.215130468487 | p625 = {{Coord|56.049431|26.21513|display=inline}} | vaid = 689 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007699 | label = ''[[:d:Q47007699|Lapsukalns - pilskalns]]'' | name = Lapsukalns - pilskalns | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Paradīzēm (Rajām) | lat = 55.970374556177 | long = 26.188648244837 | p625 = {{Coord|55.970375|26.188648|display=inline}} | vaid = 690 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007700 | label = ''[[:d:Q47007700|Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi]]'' | name = Rurānu Batarejas kalns - pilskalns un senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rurāniem | lat = 56.02580326663 | long = 26.209116684058 | p625 = {{Coord|56.025803|26.209117|display=inline}} | vaid = 691 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007701 | label = ''[[:d:Q47007701|Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns)]]'' | name = Sidrabiņu pilskalns (Šantas kalns) | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.016008610688 | long = 26.213348059848 | p625 = {{Coord|56.016009|26.213348|display=inline}} | vaid = 692 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007703 | label = ''[[:d:Q47007703|Sidrabiņu senkapi]]'' | name = Sidrabiņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sidrabiņiem (Kankariem) | lat = 56.018795670132 | long = 26.21168499364 | p625 = {{Coord|56.018796|26.211685|display=inline}} | vaid = 693 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007704 | label = ''[[:d:Q47007704|Varoņu senkapi]]'' | name = Varoņu senkapi | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Varoņiem un Grantiņiem | lat = 56.054113548142 | long = 26.203512917769 | p625 = {{Coord|56.054114|26.203513|display=inline}} | vaid = 694 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q47007705 | label = ''[[:d:Q47007705|Melnaiskalns - pilskalns un apmetne]]'' | name = Melnaiskalns - pilskalns un apmetne | municipality = Pilskalnes pagasts | district = Pilskalnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Senčiem un Ķirškalniem | lat = 55.98002245684 | long = 26.263296103878 | p625 = {{Coord|55.980022|26.263296|display=inline}} | vaid = 695 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pilskalnes_pagasts_(Aug%C5%A1daugavas_novads) }} {{monument | qid = Q46909773 | label = ''[[:d:Q46909773|Piparu senkapi]]'' | name = Piparu senkapi | municipality = Pipari | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.078838127862 | long = 26.728709521466 | p625 = {{Coord|56.078838|26.72871|display=inline}} | vaid = 662 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Pipari_(Dubnas_pagasts) }} {{monument | qid = Q12650390 | label = ''[[:d:Q12650390|Bārenes pilskalns]]'' | name = Bārenes pilskalns | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Paškānos pie Upītēm | lat = 56.10244 | long = 25.84628 | p625 = {{Coord|56.10244|25.84628|display=inline}} | vaid = 701 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q138514628 | label = ''[[:d:Q138514628|Baltmuižas kungu māja ar parku]]'' | name = Baltmuižas kungu māja ar parku | municipality = Prodes pagasts | district = Prodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 6298 | year = 1801., 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Baltmuiža (muiža)|Baltmuiža]] | munwiki = Prodes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910167 | label = ''[[:d:Q46910167|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Ribaki | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.951609839829 | long = 26.423193026384 | p625 = {{Coord|55.95161|26.423193|display=inline}} | vaid = 674 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ribaki }} {{monument | qid = Q46910360 | label = ''[[:d:Q46910360|Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi)]]'' | name = Rudanu senkapi (Franču kapi, Kara kapi) | municipality = Rudāni | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.907419336736 | long = 26.841044633078 | p625 = {{Coord|55.907419|26.841045|display=inline}} | vaid = 678 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rud%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46910612 | label = ''[[:d:Q46910612|Kerkūzu apmetne]]'' | name = Kerkūzu apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Kerkūzos | lat = 55.878401490531 | long = 26.926968883423 | p625 = {{Coord|55.878401|26.926969|display=inline}} | vaid = 696 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910647 | label = ''[[:d:Q46910647|Janomoles senkapi]]'' | name = Janomoles senkapi | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Jaunmoles | lat = 55.916339093934 | long = 26.912624432534 | p625 = {{Coord|55.916339|26.912624|display=inline}} | vaid = 697 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910684 | label = ''[[:d:Q46910684|Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče)]]'' | name = Upīšu viduslaiku kapsēta (Staroje kladbišče) | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie bij. Upīšiem | lat = 55.811117193998 | long = 26.941681052168 | p625 = {{Coord|55.811117|26.941681|display=inline}} | vaid = 698 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910715 | label = ''[[:d:Q46910715|Līdaku apmetne]]'' | name = Līdaku apmetne | municipality = Salienas pagasts | district = Salienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Līdakām | lat = 55.873793259498 | long = 26.929821409744 | p625 = {{Coord|55.873793|26.929821|display=inline}} | vaid = 699 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911303 | label = ''[[:d:Q46911303|Sarkaņu senkapi]]'' | name = Sarkaņu senkapi | municipality = Sarkaņi | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.995939280764 | long = 26.462113876818 | p625 = {{Coord|55.995939|26.462114|display=inline}} | vaid = 713 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sarka%C5%86i_(Vaboles_pagasts) }} {{monument | qid = Q46909587 | label = [[Greitas kalns|Skromaņu Greitas kalns - pilskalns]] | name = Skromaņu Greitas kalns - pilskalns | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.042736905588 | long = 26.89760949517 | p625 = {{Coord|56.042737|26.897609|display=inline}} | image = Greitas%20pilskalna%20valnis.jpg | commonscat = Skromaņi Greita Hillfort | vaid = 651 | wikipediauri = Greitas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46909614 | label = ''[[:d:Q46909614|Skromaņu senkapi]]'' | name = Skromaņu senkapi | municipality = Skromoni | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.037646942239 | long = 26.900388548968 | p625 = {{Coord|56.037647|26.900389|display=inline}} | vaid = 652 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skromoni }} {{monument | qid = Q46910825 | label = ''[[:d:Q46910825|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Skrudaliena | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Skrudalienas pareizticīgo baznīcā | lat = 55.814772000063 | long = 26.711984999227 | p625 = {{Coord|55.814772|26.711985|display=inline}} | vaid = 3268 | year = 19.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Skrudaliena }} {{monument | qid = Q46910788 | label = ''[[:d:Q46910788|Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče)]]'' | name = Voicišķu senkapi (Poļskoje kladbišče) | municipality = Skrudalienas pagasts | district = Skrudalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Pļaviņām | lat = 55.791808587283 | long = 26.694771949142 | p625 = {{Coord|55.791809|26.694772|display=inline}} | vaid = 700 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skrudalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46910387 | label = ''[[:d:Q46910387|Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne]]'' | name = Slutišķu viduslaiku kapsēta un apmetne | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.913102893529 | long = 26.885526849593 | p625 = {{Coord|55.913103|26.885527|display=inline}} | vaid = 679 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q46910411 | label = ''[[:d:Q46910411|Slutišku sādža]]'' | name = Slutišku sādža | municipality = Slutiški | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | vaid = 8986 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sluti%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q30183922 | label = [[Subates luterāņu baznīca|Subates Pestītāja luterāņu baznīca]] | name = Subates Pestītāja luterāņu baznīca | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | lat = 56.00111111 | long = 25.91361111 | p625 = {{Coord|56.001111|25.913611|display=inline}} | image = Subates%20evlut%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Subate | vaid = 6299 | wikipediauri = Subates_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1685. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007708 | label = ''[[:d:Q47007708|Subates pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Subates pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.006064318123 | long = 25.913232704116 | p625 = {{Coord|56.006064|25.913233|display=inline}} | image = Skats%20p%C4%81r%20Subati%2C%2020.04.2019.jpg | commonscat = Historic Centre of Subate | vaid = 7430 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007709 | label = ''[[:d:Q47007709|Altārdaļas sētiņa]]'' | name = Altārdaļas sētiņa | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3280 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007710 | label = ''[[:d:Q47007710|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3281 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007712 | label = ''[[:d:Q47007712|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3283 | year = 18.gs.s. 19.gs. 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007715 | label = ''[[:d:Q47007715|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3284 | year = 1853. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007716 | label = ''[[:d:Q47007716|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3285 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q47007718 | label = ''[[:d:Q47007718|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Subate | district = Subate | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Baznīcas iela 30 | locality = Subates luterāņu baznīcā | lat = 56.0010729 | long = 25.9139456 | p625 = {{Coord|56.001073|25.913946|display=inline}} | vaid = 3289 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Subate }} {{monument | qid = Q12649060 | label = ''[[:d:Q12649060|Arāju pilskalns]]'' | name = Arāju pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Arājiem | lat = 55.9118881 | long = 26.2616158 | p625 = {{Coord|55.911888|26.261616|display=inline}} | vaid = 704 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910894 | label = ''[[:d:Q46910894|Āpšukalns - pilskalns]]'' | name = Āpšukalns - pilskalns | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 55.902501774891 | long = 26.330892167666 | p625 = {{Coord|55.902502|26.330892|display=inline}} | vaid = 705 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910926 | label = [[Sudmaļu pilskalns|Sudmaļu pilskalns (Zamok)]] | name = Sudmaļu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Sudmaļiem | lat = 55.900829129364 | long = 26.34323249784 | p625 = {{Coord|55.900829|26.343232|display=inline}} | vaid = 706 | wikipediauri = Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910965 | label = ''[[:d:Q46910965|Timšānu pilskalns (Zamok)]]'' | name = Timšānu pilskalns (Zamok) | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Timšāniem | lat = 55.911347713232 | long = 26.30141099383 | p625 = {{Coord|55.911348|26.301411|display=inline}} | vaid = 707 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46910992 | label = ''[[:d:Q46910992|Turību senkapi]]'' | name = Turību senkapi | municipality = Sventes pagasts | district = Sventes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Turībām | lat = 55.88687614159 | long = 26.4019895535 | p625 = {{Coord|55.886876|26.40199|display=inline}} | vaid = 708 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sventes_pagasts }} {{monument | qid = Q46909806 | label = ''[[:d:Q46909806|Svilišķu pilskalns]]'' | name = Svilišķu pilskalns | municipality = Svilišķi | district = Dubnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.0915132111 | long = 26.745508443314 | p625 = {{Coord|56.091513|26.745508|display=inline}} | vaid = 663 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Svili%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911082 | label = ''[[:d:Q46911082|Ellernas Āboltiņu apmetne]]'' | name = Ellernas Āboltiņu apmetne | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Āboltiņiem | lat = 55.90138499735 | long = 26.719665270576 | p625 = {{Coord|55.901385|26.719665|display=inline}} | vaid = 709 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911121 | label = ''[[:d:Q46911121|Lipikišķu senkapi]]'' | name = Lipikišķu senkapi | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Lipikišķu Ozoliem | lat = 55.850749796673 | long = 26.740042231621 | p625 = {{Coord|55.85075|26.740042|display=inline}} | vaid = 710 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911158 | label = ''[[:d:Q46911158|Mednieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mednieku viduslaiku kapsēta | municipality = Tabores pagasts | district = Tabores pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Medniekiem un Sviklišķiem | lat = 55.835953068238 | long = 26.714152949962 | p625 = {{Coord|55.835953|26.714153|display=inline}} | vaid = 711 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tabores_pagasts }} {{monument | qid = Q46911336 | label = ''[[:d:Q46911336|Vaboles muižas apbūve ar parku]]'' | name = Vaboles muižas apbūve ar parku | municipality = Vabole | district = Vaboles pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.026484842039 | long = 26.461967095703 | p625 = {{Coord|56.026485|26.461967|display=inline}} | image = Vaboles%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2003.08.2018.jpg | commonscat = Vabole Manor | vaid = 9017 | year = 19.gs I.p., 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vabole_(ciems) }} {{monument | qid = Q10989039 | label = [[Līksnas katoļu baznīca|Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca]] | name = Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | municipality = Vaikuļāni | district = Līksnas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = "Draudzes māja" | lat = 55.99861111 | long = 26.39638889 | p625 = {{Coord|55.998611|26.396389|display=inline}} | image = L%C4%ABksnas%20Sv%C4%93t%C4%81s%20sirds%20Romas%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2C%2004.08.2018.jpg | commonscat = Sacred Heart church in Līksna | vaid = 8717 | wikipediauri = L%C4%ABksnas_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1909.-1913. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vaiku%C4%BC%C4%81ni }} {{monument | qid = Q46909642 | label = ''[[:d:Q46909642|Vecstupelišķu senkapi]]'' | name = Vecstupelišķu senkapi | municipality = Vecie Stupeliški | district = Ambeļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.040583037 | long = 26.904532739793 | p625 = {{Coord|56.040583|26.904533|display=inline}} | vaid = 656 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecie_Stupeli%C5%A1ki }} {{monument | qid = Q4161770 | label = [[Dinaburgas pils]] | name = Dinaburgas pils | municipality = Vecpils | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.9125 | long = 26.725 | p625 = {{Coord|55.9125|26.725|display=inline}} | image = Dinaburg4.JPG | commonscat = Dinaburga Castle | vaid = 680 | wikipediauri = Dinaburgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_(Naujenes_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911378 | label = ''[[:d:Q46911378|Sīķeles apmetne]]'' | name = Sīķeles apmetne | municipality = Vecsalienas pagasts | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Sīķelē, Daugavas krastā | lat = 55.885714879769 | long = 26.769867389913 | p625 = {{Coord|55.885715|26.769867|display=inline}} | vaid = 714 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecsalienas_pagasts }} {{monument | qid = Q46911645 | label = ''[[:d:Q46911645|Višķu senkapi]]'' | name = Višķu senkapi | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Višķu tehnikuma 1. māc. korpusa | lat = 56.063988403029 | long = 26.765157846744 | p625 = {{Coord|56.063988|26.765158|display=inline}} | vaid = 721 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911676 | label = ''[[:d:Q46911676|Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta]]'' | name = Višķu viduslaiku kapsēta (Baznīcas kapi) un baznīcas vieta | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 56.053971110885 | long = 26.791300763626 | p625 = {{Coord|56.053971|26.791301|display=inline}} | vaid = 723 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911708 | label = ''[[:d:Q46911708|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = [[Višķu baznīca|Višķu katoļu baznīcā]] | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3320 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911764 | label = ''[[:d:Q46911764|Sānu altāris]]'' | name = Sānu altāris | municipality = Višķi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-111 | address = Krāslavas iela 2 | locality = Višķu katoļu baznīcā | lat = 56.057832 | long = 26.7747971 | p625 = {{Coord|56.057832|26.774797|display=inline}} | vaid = 3324 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7i }} {{monument | qid = Q46911446 | label = [[Zabornajas pilskalns]] | name = Zabornajas pilskalns | municipality = Višķu pagasts | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = starp Zabornaju un Podgurji | lat = 56.087050096461 | long = 26.812299142982 | p625 = {{Coord|56.08705|26.812299|display=inline}} | image = Zabornajas%20pilskaln%C4%81.jpg | commonscat = Zabornaja Hillfort | vaid = 722 | wikipediauri = Zabornajas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vi%C5%A1%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q7917770 | label = ''[[:d:Q7917770|Vecsalienas muižas pils]]'' | name = Vecsalienas muižas pils | municipality = Červonka | district = Vecsalienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Červonkas pils | lat = 55.82611111 | long = 26.77166667 | p625 = {{Coord|55.826111|26.771667|display=inline}} | image = %C4%8Cervonka%20manor%20in%202000.jpg | commonscat = Vecsaliena manor house | vaid = 8963 | year = 1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecsalienas muiža]] | munwiki = %C4%8Cervonka_(Vecsalienas_pagasts) }} {{monument | qid = Q46911613 | label = ''[[:d:Q46911613|Špogu senkapi]]'' | name = Špogu senkapi | municipality = Špoģi | district = Višķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = Daugavpils-Rēzeknes šosejas kreisajā pusē | lat = 56.079189497365 | long = 26.735932293152 | p625 = {{Coord|56.079189|26.735932|display=inline}} | vaid = 715 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0po%C4%A3i }} {{monument | qid = Q47007707 | label = ''[[:d:Q47007707|Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi)]]'' | name = Elkšņu senkapi (Franču kapi, Kungu kapi) | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | locality = pie Elkšņiem | lat = 55.937440348353 | long = 26.164529613087 | p625 = {{Coord|55.93744|26.16453|display=inline}} | vaid = 665 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q130748363 | label = [[Keklišku pilskalns]] | name = Keklišku pilskalns | municipality = Šēderes pagasts | district = Šēderes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.857555555556 | long = 26.292722222222 | p625 = {{Coord|55.857556|26.292722|display=inline}} | vaid = 9604 | wikipediauri = Kekli%C5%A1ku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%A0%C4%93deres_pagasts }} {{monument | qid = Q46910501 | label = ''[[:d:Q46910501|Židinas senkapi]]'' | name = Židinas senkapi | municipality = Židina | district = Naujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-111 | lat = 55.918652165676 | long = 26.899385062404 | p625 = {{Coord|55.918652|26.899385|display=inline}} | vaid = 682 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C5%BDidina }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Augšdaugava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Augšdaugavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] 1zqsgeqym1vsip1jt6aojs8nnyhlyv5 0 522296 4532897 4041816 2026-10-07T13:30:35Z Kikos 3705 4532897 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Limerikas grāfiste |official_name=''Contae Luimnigh''<br/>''County Limerick'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Coat of arms of County Limerick.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Limerika]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Limerick.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=2756 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=918 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629148F13A3E055000000000001|website=web.archive.org|access-date=2022-09-27|archive-date=2018-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20181028033634/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629148F13A3E055000000000001}}</ref> |population_total=209536 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.limerick.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-LK |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=1210}} '''Limerikas grāfiste''' ({{Val|en|County Limerick}}, {{Val|ga|Contae Luimnigh}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas valsts dienvidrietumu daļā, robežojas ar [[Klēras grāfiste|Klēru]] ziemeļos, [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] – austrumos, [[Korkas grāfiste|Korku]] – dienvidos, kā arī [[Keri grāfiste|Keri]] – rietumos. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Limerika]] ({{Sk|102287}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir Ņūkāslvesta ({{Sk|7209}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] 1l9jpc6674fgmh9gybvkrj5vm9kgelo 4532898 4532897 2026-10-07T13:31:20Z Kikos 3705 4532898 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Limerikas grāfiste |official_name=''Contae Luimnigh''<br/>''County Limerick'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=Coat of arms of County Limerick.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Limerika]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Limerick.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=2756 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=918 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629148F13A3E055000000000001|website=web.archive.org|access-date=2022-09-27|archive-date=2018-10-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20181028033634/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE19629148F13A3E055000000000001}}</ref> |population_total=209536 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.limerick.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-LK |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=1210 }} '''Limerikas grāfiste''' ({{Val|en|County Limerick}}, {{Val|ga|Contae Luimnigh}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas valsts dienvidrietumu daļā, robežojas ar [[Klēras grāfiste|Klēru]] ziemeļos, [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] – austrumos, [[Korkas grāfiste|Korku]] – dienvidos, kā arī [[Keri grāfiste|Keri]] – rietumos. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Limerika]] ({{Sk|102287}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir Ņūkāslvesta ({{Sk|7209}} iedzīvotāji). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] rqzl29au3n5tvrhgo4ep753zodpk12i 0 522302 4532944 4041812 2026-10-07T16:27:52Z Kikos 3705 4532944 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Klēras grāfiste |official_name=''County Clare''<br/>''Contae an Chláir'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=County Clare Crest.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Enisa]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Clare.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=3450 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=532 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE1962914A213A3E055000000000001|website=web.archive.org|access-date=2022-09-27|archive-date=2018-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181027061557/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE1962914A213A3E055000000000001}}</ref> |population_total=127938 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.clarecoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-CE |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta|established_date=1565}} '''Klēras grāfiste''' ({{Val|en|County Clare}}, {{Val|ga|Contae an Chláir}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas valsts rietumos Atlantijas okeāna krastā, robežojas ar Golveju ziemeļos, Tiperēri – austrumos, kā arī Limeriku un Keri – dienvidos. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Enisa (pilsēta)|Enisa]] ({{Sk|25360}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir Šenona ({{Sk|9673}} iedzīvotāji). Tiek uzskatīts, ka grāfistes nosaukums cēlies no normaņu augstmaņa Tomasa de Klēra un Klēras pils. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}}{{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] eb3e6vhoq54suf96l58o83ok5ufzg72 4532946 4532944 2026-10-07T16:28:31Z Kikos 3705 4532946 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Klēras grāfiste |official_name=''County Clare''<br/>''Contae an Chláir'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=County Clare Crest.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Enisa]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Clare.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=3450 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=532 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE1962914A213A3E055000000000001|website=web.archive.org|access-date=2022-09-27|archive-date=2018-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181027061557/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE1962914A213A3E055000000000001}}</ref> |population_total=127938 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.clarecoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-CE |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=1565 }} '''Klēras grāfiste''' ({{Val|en|County Clare}}, {{Val|ga|Contae an Chláir}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas valsts rietumos Atlantijas okeāna krastā, robežojas ar Golveju ziemeļos, Tiperēri – austrumos, kā arī Limeriku un Keri – dienvidos. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Enisa (pilsēta)|Enisa]] ({{Sk|25360}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir Šenona ({{Sk|9673}} iedzīvotāji). Tiek uzskatīts, ka grāfistes nosaukums cēlies no normaņu augstmaņa Tomasa de Klēra un Klēras pils. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] mwyweznkf65923bs2oqsi4zcap8zy0o 4532947 4532946 2026-10-07T16:29:34Z Kikos 3705 4532947 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste |name=Klēras grāfiste |official_name=''County Clare''<br/>''Contae an Chláir'' |other_name= |settlement_type=Grāfiste |image_skyline= |imagesize= |image_caption= |image_flag= |flag_size= |image_shield=County Clare Crest.svg |shield_size=100px |image_seal= |seal_size= |nickname= |motto= |anthem= |capital=[[Enisa]] |largest_city= |official_language= |spoken_language= |image_map=Island of Ireland location map Clare.svg |mapsize= |map_caption= |subdivision_type=[[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] |subdivision_name={{Karogs|Īrija}} |subdivision_type2=[[Īrijas administratīvais iedalījums|Province]] |subdivision_name2=[[Manstera]] |leader_party= |leader_title= |leader_name= |area_footnotes= |area_magnitude= |area_total_km2=3450 |area_land_km2= |area_water_km2= |area_water_percent= |area_rank= |elevation_max_m=532 |population_footnotes=<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Geographic Changes - CSO - Central Statistics Office|url=http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE1962914A213A3E055000000000001|website=web.archive.org|access-date=2022-09-27|archive-date=2018-10-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20181027061557/http://census.cso.ie/sapmap2016/Results.aspx?Geog_Type=CTY31&Geog_Code=2AE1962914A213A3E055000000000001}}</ref> |population_total=127938 |population_as_of=2022 |population_rank= |population_density_km2=auto |population_blank1_title= |population_blank1= |population_blank2_title= |population_blank2= |timezone=[[Rietumeiropas laiks|WET]] |utc_offset=+0 |timezone_DST=[[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] |utc_offset_DST=+1 |website={{url|https://www.clarecoco.ie/}} |footnotes= |blank_name=ISO 3166 kods |blank_info=IE-CE |blank1_name= |blank1_info= |established_title=Dibināta |established_date=1565 }} '''Klēras grāfiste''' ({{Val|en|County Clare}}, {{Val|ga|Contae an Chláir}}) ir [[grāfiste]] [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras provincē]]. Atrodas valsts rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā, robežojas ar [[Golvejas grāfiste|Golveju]] ziemeļos, [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri]] – austrumos, kā arī [[Limerikas grāfiste|Limeriku]] un [[Keri grāfiste|Keri]] – dienvidos. Grāfistes administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir [[Enisa (pilsēta)|Enisa]] ({{Sk|25360}} iedzīvotāji), bet otra lielākā pilsēta ir [[Šenona (pilsēta)|Šenona]] ({{Sk|9673}} iedzīvotāji). Tiek uzskatīts, ka grāfistes nosaukums cēlies no normaņu augstmaņa Tomasa de Klēra un Klēras pils. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Īrija-aizmetnis}} {{Īrijas administratīvais iedalījums}} {{Īrijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas grāfistes]] d27sbdyawekrcd73ecum23kvc12se6p 0 522767 4533023 4532365 2026-10-07T18:39:08Z Pirags 3757 /* Vēlēšanas */ pap 4533023 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 15. |attēls = 15saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |beigas = ''TBA'' |priekšsēdētājs = |pr biedri = |frakcijas = * [[Apvienotais saraksts]] (41) * [[Latvija pirmajā vietā]] (17) * [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (10) * [[Progresīvie]] (10) * [[Jaunā Vienotība]] (7) |pirms = [[14. Saeima]] |pēc = [[16. Saeima]] }} '''15. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 15. sasaukums, kas savu darbību uzsāks [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] [[3. novembris|3. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs 2026|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|15. Saeimas vēlēšanas}} 15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 14 saraksti un tajās nobalsoja 806 641 vēlētāji jeb 51,79% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate|title=Vēlētāju aktivitāte — 15. Saeimas vēlēšanas|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita. 5% barjeru pārvarēja 6 vēlēšanu saraksti:<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-rezultati cvk.lv] dati pēdējoreiz aktualizēti 05.10.2026 12:23 </ref> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- | |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |283 892 |35,288% |41 |- | |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |105 198 |13,076% |17 |- | |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |94 211 |11,710% |15 |- | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |71 579 |8,897% |10 |- | |"[[Progresīvie]]" |63 382 |7,878% |10 |- | |[[Jaunā Vienotība]] |51 183 |6,362% |7 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietne] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:15. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 7y356lsk1h0odr5315g7kiv2foh35p5 4533034 4533023 2026-10-07T18:46:09Z Pirags 3757 /* Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā */ pap 4533034 wikitext text/x-wiki {{Saeimas infokaste |nr = 15. |attēls = 15saeima.svg |att_izm = |paraksts = |sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |beigas = ''TBA'' |priekšsēdētājs = |pr biedri = |frakcijas = * [[Apvienotais saraksts]] (41) * [[Latvija pirmajā vietā]] (17) * [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] (15) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (10) * [[Progresīvie]] (10) * [[Jaunā Vienotība]] (7) |pirms = [[14. Saeima]] |pēc = [[16. Saeima]] }} '''15. Saeima''' ir [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Saeima|parlamenta]] 15. sasaukums, kas savu darbību uzsāks [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] [[3. novembris|3. novembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/velesanu-kalendars|title=Vēlēšanu kalendārs 2026|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == {{main|15. Saeimas vēlēšanas}} 15. Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada [[3. oktobris|3. oktobrī]], vēlēšanās kandidēja 14 saraksti un tajās nobalsoja 806 641 vēlētāji jeb 51,79% balsstiesīgo pilsoņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/saeima-2026-aktivitate|title=Vēlētāju aktivitāte — 15. Saeimas vēlēšanas|last=komisija|first=Centrālā vēlēšanu|website=CVK — Centrālā vēlēšanu komisija|access-date=2026-10-05|date=2026-10-04|language=lv}}</ref> == Saeimas partijas un partiju apvienības termiņa sākumā == Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita. 5% barjeru pārvarēja 6 vēlēšanu saraksti:<ref>[https://www.cvk.lv/saeima-2026-rezultati cvk.lv] dati pēdējoreiz aktualizēti 05.10.2026 12:23 </ref> {| class="wikitable" |+ !Saraksta nr. !Kandidātu saraksta nosaukums !Derīgās zīmes !Procenti* !Vietas'''**''' |- |7. |[[Apvienotais saraksts|"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"]] |283 892 |35,288% |41 |- |8. |[[Latvija Pirmajā Vietā]] |105 198 |13,076% |17 |- |1. |[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]] |94 211 |11,710% |15 |- |5. |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |71 579 |8,897% |10 |- |14. |"[[Progresīvie]]" |63 382 |7,878% |10 |- |9. |[[Jaunā Vienotība]] |51 183 |6,362% |7 |} '''*''' ''Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.'' '''**''' ''Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātu.'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas tīmekļa vietne] {{Latvija-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} {{15. Saeima}} {{LR likumdevēji}} [[Kategorija:15. Saeima| ]] [[Kategorija:Saeima]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] 9ozwo8mcjyoqagybqld33xsmxnbfigt 0 523922 4532939 3708429 2026-10-07T16:18:28Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Enisa (pilsēta)]] uz [[Enisa]]: pamatnozīme 3708429 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Enisa | official_name = ''Inis''<br/>''Ennis'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ennis 01.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Ennis coat of arms.svg | pushpin_map = Īrija | pushpin_label_position = | latd = 52.8463 | longd = 8.9807 | latNS = N | latm = | lats = | longEW = W | longm = | longs = | nickname = | motto = | population_footnotes = | population_total = 25 276 | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Manstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Klēras grāfiste]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2016 | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | postal_code_type = | postal_code = | area_code = +353(0)65 | website = {{url|https://ennis.ie/}} | footnotes = | shield_size = | flag_size = }} '''Enisa''' ({{Val|en|Ennis}}, {{Val|ga|Inis}}) ir lielākā [[pilsēta]] [[Klēras grāfiste|Klēras grāfistē]], [[Manstera|Mansteras provincē]], [[Īrija|Īrijā]]. Enisā atrodas Klēras grāfistes [[pārvaldes centrs]]. {{Dat|2016}} pilsētā dzīvoja 25 276 iedzīvotāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Ennis}} {{Īrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] g6872ivgoyd94q9iwgatnlt7avwm2fw 4532941 4532939 2026-10-07T16:19:31Z Kikos 3705 /* ievads */ 4532941 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|cilvēkiem ar uzvārdu ''Ennis''|Eniss}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Enisa | official_name = ''Inis''<br/>''Ennis'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ennis 01.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = Ennis coat of arms.svg | pushpin_map = Īrija | pushpin_label_position = | latd = 52.8463 | longd = 8.9807 | latNS = N | latm = | lats = | longEW = W | longm = | longs = | nickname = | motto = | population_footnotes = | population_total = 25 276 | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Manstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Klēras grāfiste]] | area_total_km2 = | population_as_of = 2016 | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | postal_code_type = | postal_code = | area_code = +353(0)65 | website = {{url|https://ennis.ie/}} | footnotes = | shield_size = | flag_size = }} '''Enisa''' ({{Val|en|Ennis}}, {{Val|ga|Inis}}) ir lielākā [[pilsēta]] [[Klēras grāfiste|Klēras grāfistē]], [[Manstera|Mansteras provincē]], [[Īrija|Īrijā]]. Enisā atrodas Klēras grāfistes [[pārvaldes centrs]]. {{Dat|2016}} pilsētā dzīvoja 25 276 iedzīvotāji. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{wikivoyage|Ennis}} {{Īrija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par Īriju]] [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] mouj6ara2yxj8r4vkmtoxvtmhcw60c9 4532961 4532941 2026-10-07T16:54:26Z Kikos 3705 4532961 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|cilvēkiem ar uzvārdu ''Ennis''|Eniss}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Enisa | official_name = ''Inis''<br/>''Ennis'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ennis.jpg | image_caption = Fērgusas upe Enisā | image_flag = | image_seal = | image_shield = Ennis coat of arms.svg | pushpin_map = Īrija | pushpin_label_position = | latd = 52| latm = 50| lats = 47 | latNS = N | longd = 08| longm = 58| longs = 51 | longEW = W | nickname = | motto = | population_footnotes = | population_total = 27923 | population_as_of = 2022 | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Manstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Klēras grāfiste]] | area_total_km2 = | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | area_code = +353(0)65 | website = {{url|https://ennis.ie/}} | postal_code_type = Eircode | postal_code = V95 | footnotes = | shield_size = | flag_size = }} '''Enisa''' ({{val|en|Ennis}}, {{val|ga|Inis}} jeb ''Inis Cluana Rámhfhada'') ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras]] provincē, [[Klēras grāfiste|Klēras grāfistes]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts rietumos, Fērgusas upes krastos, aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Limerika]]s un 65 kilometrus uz dienvidiem no [[Golveja]]s. Pilsētas nosaukums īru valodā ''Inis'' nozīmē 'sala', kas saistīts ar upes ielokiem un salu, uz kuras 13. gadsimta vidū tika uzcelts un paplašināts [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteris.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=95 |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās 13. gadsimta sākumā un vidū ap O'Braienu gēlu valdnieku dinastijas atbalstīto [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri (''Ennis Friary''). Thomondas (''Tuadhthmhain'') karalistes valdnieki padarīja Enisu par savu galveno administratīvo un garīgo centru. 1612. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] piešķīra Enisai pilsētas hartu un tiesības rīkot tirgus, kas veicināja tās paplašināšanos un reģionālu tirdzniecības nozīmi. 18. un 19. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu politisko notikumu arēnu — 1828. gadā tieši Enisā par Lielbritānijas parlamenta deputātu tika ievēlēts katolis Danielss O'Konnels (''Daniel O'Connell''), kas paātrināja katoļu emancipācijas akta pieņemšanu visā Lielbritānijā. 20. gadsimta vidū netālu no Enisas tika izveidota [[Šenonas starptautiskā lidosta]], kas piesaistīja reģionam būtiskas ārvalstu investīcijas un veicināja strauju saimniecisko izaugsmi. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Enisa ir reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu, tūrisma un augsto tehnoloģiju centrs. Pilsētā atrodas Klēras grāfistes padome un reģionālās izglītības iestādes. Enisa ir pazīstama arī kā viens no nozīmīgākajiem īru tradicionālās mūzikas centriem valstī. Pilsētu šķērso nacionālā automaģistrāle M18, kas savieno Limeriku ar Galveju. Enisas dzelzceļa stacija nodrošina pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Limerika—Golveja. Apmēram 25 kilometru attālumā atrodas Šenonas lidosta. == Ievērojamas vietas == * Enisas klosteris (''Ennis Friary'') — 13. gadsimtā dibināts franciskāņu klosteris ar izcilām viduslaiku akmens kokgriezumu un kapu pieminekļu paliekām. * Svētā Pētera un Pāvila katedrāle (''Pro-Cathedral of Saint Peter and Saint Paul'') — 19. gadsimta sākumā celta neogotikas stila Romas katoļu katedrāle. * O'Konnela piemineklis (''O'Connell Monument'') — 1865. gadā pilsētas centrālajā laukumā uzceltais piemineklis par godu politiķim Danielam O'Konnela vēsturiskajai uzvarai vēlēšanās. * Klēras grāfistes muzejs (''Clare Museum'') — izvietots bijušajā klostera ēku kompleksā, iepazīstina ar reģiona vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdienām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] 0rk5gm6gcf4x83y7axrm8nin0sj3nrp 4532963 4532961 2026-10-07T16:54:56Z Kikos 3705 /* ievads */ 4532963 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|cilvēkiem ar uzvārdu ''Ennis''|Eniss}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Enisa | official_name = ''Inis''<br/>''Ennis'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ennis.jpg | image_caption = Fērgusas upe Enisā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Īrija | pushpin_label_position = | latd = 52| latm = 50| lats = 47 | latNS = N | longd = 08| longm = 58| longs = 51 | longEW = W | nickname = | motto = | population_footnotes = | population_total = 27923 | population_as_of = 2022 | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Manstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Klēras grāfiste]] | area_total_km2 = | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | area_code = +353(0)65 | website = {{url|https://ennis.ie/}} | postal_code_type = Eircode | postal_code = V95 | footnotes = | shield_size = | flag_size = }} '''Enisa''' ({{val|en|Ennis}}, {{val|ga|Inis}} jeb ''Inis Cluana Rámhfhada'') ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera|Mansteras]] provincē, [[Klēras grāfiste|Klēras grāfistes]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts rietumos, Fērgusas upes krastos, aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Limerika]]s un 65 kilometrus uz dienvidiem no [[Golveja]]s. Pilsētas nosaukums īru valodā ''Inis'' nozīmē 'sala', kas saistīts ar upes ielokiem un salu, uz kuras 13. gadsimta vidū tika uzcelts un paplašināts [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteris.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=95 |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās 13. gadsimta sākumā un vidū ap O'Braienu gēlu valdnieku dinastijas atbalstīto [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri (''Ennis Friary''). Thomondas (''Tuadhthmhain'') karalistes valdnieki padarīja Enisu par savu galveno administratīvo un garīgo centru. 1612. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] piešķīra Enisai pilsētas hartu un tiesības rīkot tirgus, kas veicināja tās paplašināšanos un reģionālu tirdzniecības nozīmi. 18. un 19. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu politisko notikumu arēnu — 1828. gadā tieši Enisā par Lielbritānijas parlamenta deputātu tika ievēlēts katolis Danielss O'Konnels (''Daniel O'Connell''), kas paātrināja katoļu emancipācijas akta pieņemšanu visā Lielbritānijā. 20. gadsimta vidū netālu no Enisas tika izveidota [[Šenonas starptautiskā lidosta]], kas piesaistīja reģionam būtiskas ārvalstu investīcijas un veicināja strauju saimniecisko izaugsmi. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Enisa ir reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu, tūrisma un augsto tehnoloģiju centrs. Pilsētā atrodas Klēras grāfistes padome un reģionālās izglītības iestādes. Enisa ir pazīstama arī kā viens no nozīmīgākajiem īru tradicionālās mūzikas centriem valstī. Pilsētu šķērso nacionālā automaģistrāle M18, kas savieno Limeriku ar Galveju. Enisas dzelzceļa stacija nodrošina pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Limerika—Golveja. Apmēram 25 kilometru attālumā atrodas Šenonas lidosta. == Ievērojamas vietas == * Enisas klosteris (''Ennis Friary'') — 13. gadsimtā dibināts franciskāņu klosteris ar izcilām viduslaiku akmens kokgriezumu un kapu pieminekļu paliekām. * Svētā Pētera un Pāvila katedrāle (''Pro-Cathedral of Saint Peter and Saint Paul'') — 19. gadsimta sākumā celta neogotikas stila Romas katoļu katedrāle. * O'Konnela piemineklis (''O'Connell Monument'') — 1865. gadā pilsētas centrālajā laukumā uzceltais piemineklis par godu politiķim Danielam O'Konnela vēsturiskajai uzvarai vēlēšanās. * Klēras grāfistes muzejs (''Clare Museum'') — izvietots bijušajā klostera ēku kompleksā, iepazīstina ar reģiona vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdienām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] i3jsq642o0vvgyhf5g2vfsh6omgc26r 4533006 4532963 2026-10-07T18:27:41Z Baisulis 11523 Izlaboti [[:Kategorija:Lapas ar vairākiem viena argumenta izsaukumiem veidnēs|argumenti]], izmantojot [[:en:User:Frietjes/findargdups|findargdups]] 4533006 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|cilvēkiem ar uzvārdu ''Ennis''|Eniss}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Enisa | official_name = ''Inis''<br />''Ennis'' | other_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Ennis.jpg | image_caption = Fērgusas upe Enisā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Īrija | pushpin_label_position = | latd = 52| latm = 50| lats = 47 | latNS = N | longd = 08| longm = 58| longs = 51 | longEW = W | nickname = | motto = | population_footnotes = | population_total = 27923 | population_as_of = 2022 | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Īrija}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Manstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Klēras grāfiste]] | area_total_km2 = | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | area_code = +353(0)65 | website = {{URL|https://ennis.ie/}} | postal_code_type = Eircode | postal_code = V95 | footnotes = | flag_size = }} '''Enisa''' ({{val|en|Ennis}}, {{val|ga|Inis}} jeb ''Inis Cluana Rámhfhada'') ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera]]s provincē, [[Klēras grāfiste]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Tā atrodas valsts rietumos, Fērgusas upes krastos, aptuveni 40 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Limerika]]s un 65 kilometrus uz dienvidiem no [[Golveja]]s. Pilsētas nosaukums īru valodā ''Inis'' nozīmē 'sala', kas saistīts ar upes ielokiem un salu, uz kuras 13. gadsimta vidū tika uzcelts un paplašināts [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteris.<ref>{{Grāmatas atsauce |last=Flanagan |first=Deirdre |title=Irish Place Names |publisher=Gill & Macmillan |location=Dublin |year=1994 |page=95 |language=en}}</ref> == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās 13. gadsimta sākumā un vidū ap O'Braienu gēlu valdnieku dinastijas atbalstīto [[Franciskāņi|franciskāņu]] klosteri (''Ennis Friary''). Thomondas (''Tuadhthmhain'') karalistes valdnieki padarīja Enisu par savu galveno administratīvo un garīgo centru. 1612. gadā karalis [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] piešķīra Enisai pilsētas hartu un tiesības rīkot tirgus, kas veicināja tās paplašināšanos un reģionālu tirdzniecības nozīmi. 18. un 19. gadsimtā pilsēta kļuva par nozīmīgu politisko notikumu arēnu — 1828. gadā tieši Enisā par Lielbritānijas parlamenta deputātu tika ievēlēts katolis Danielss O'Konnels (''Daniel O'Connell''), kas paātrināja katoļu emancipācijas akta pieņemšanu visā Lielbritānijā. 20. gadsimta vidū netālu no Enisas tika izveidota [[Šenonas starptautiskā lidosta]], kas piesaistīja reģionam būtiskas ārvalstu investīcijas un veicināja strauju saimniecisko izaugsmi. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Enisa ir reģionālais tirdzniecības, pakalpojumu, tūrisma un augsto tehnoloģiju centrs. Pilsētā atrodas Klēras grāfistes padome un reģionālās izglītības iestādes. Enisa ir pazīstama arī kā viens no nozīmīgākajiem īru tradicionālās mūzikas centriem valstī. Pilsētu šķērso nacionālā automaģistrāle M18, kas savieno Limeriku ar Galveju. Enisas dzelzceļa stacija nodrošina pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Limerika—Golveja. Apmēram 25 kilometru attālumā atrodas Šenonas lidosta. == Ievērojamas vietas == * Enisas klosteris (''Ennis Friary'') — 13. gadsimtā dibināts franciskāņu klosteris ar izcilām viduslaiku akmens kokgriezumu un kapu pieminekļu paliekām. * Svētā Pētera un Pāvila katedrāle (''Pro-Cathedral of Saint Peter and Saint Paul'') — 19. gadsimta sākumā celta neogotikas stila Romas katoļu katedrāle. * O'Konnela piemineklis (''O'Connell Monument'') — 1865. gadā pilsētas centrālajā laukumā uzceltais piemineklis par godu politiķim Danielam O'Konnela vēsturiskajai uzvarai vēlēšanās. * Klēras grāfistes muzejs (''Clare Museum'') — izvietots bijušajā klostera ēku kompleksā, iepazīstina ar reģiona vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdienām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] fkscmkumozm5pby3j49100bcf52jdvy 0 528590 4532915 4311184 2026-10-07T15:03:26Z Uzerana 147838 Uzerana pārvietoja lapu [[Ventspils 2. vidusskola]] uz [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola]]: Skola sākot ar 2026./2027. mācību gadu tikusi apvienota un pārdēvēta. 4311184 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ventspils 2. vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 |vieta = Kuldīgas iela 65, [[Ventspils]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Jānis Jēgers |skoleni = 533 (2022) |mlapa = http://2vsk.ventspils.lv/ }} '''Ventspils 2. vidusskola''' ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Kuldīgas ielā 65 [[Ventspils|Ventspilī]]. Skolā mācās 533 skolēni un strādā 49 pedagogi. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma – kods 21011111; * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] – kods 21015621; * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem – kods 21015821; * Vispārējās vidējās izglītības programma – kods 31016011 == Vēsture == Dibināta pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā kā skola ar krievu mācību valodu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ventspils skolas}} [[Kategorija:Skolas Ventspilī|V]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] fof50psirvmzh3h3brq7ur4fn4wug1e 4532923 4532915 2026-10-07T15:18:03Z Uzerana 147838 /* */Atjaunoti dati un rediģēts nosaukums. Pievienotas atsauces. 4532923 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 |vieta = Kuldīgas iela 65, [[Ventspils]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Sintija Birziņa |skoleni = 533 (2022) |mlapa = https://vtv.ventspils.lv/ }} '''Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola''' ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Kuldīgas ielā 65 [[Ventspils|Ventspilī]]. Skolā mācās 533 skolēni un strādā 74 pedagogi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtv.ventspils.lv/par-mums/skolotaji/|title=Skolotāji – Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|access-date=2026-10-07|language=lv-LV}}</ref>. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma – kods 21011111;<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtv.ventspils.lv/par-skolu/|title=Par skolu – Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|access-date=2026-10-07|language=lv-LV}}</ref> * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] – kods 21015621;<ref name=":1" /> * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem – kods 21015821;<ref name=":1" /> * Vispārējās vidējās izglītības programma – kods 31016011<ref name=":1" /> == Vēsture == Dibināta pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā kā skola ar krievu mācību valodu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ventspils skolas}} [[Kategorija:Skolas Ventspilī|V]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 5ohfh3q0rtfz667ztispwonc8rkbapi 4532929 4532923 2026-10-07T15:35:46Z Colbertson 108521 4532929 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ventspils Tehnoloģiju vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 |vieta = Kuldīgas iela 65, [[Ventspils]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Sintija Birziņa |skoleni = 533 (2022) |mlapa = https://vtv.ventspils.lv/ }} '''Ventspils Tehnoloģiju vidusskola''' ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Kuldīgas ielā 65 [[Ventspils|Ventspilī]]. Skolā mācās 533 skolēni un strādā 74 pedagogi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtv.ventspils.lv/par-mums/skolotaji/|title=Skolotāji – Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|access-date=2026-10-07|language=lv-LV}}</ref>. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma – kods 21011111;<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtv.ventspils.lv/par-skolu/|title=Par skolu – Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|access-date=2026-10-07|language=lv-LV}}</ref> * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] – kods 21015621;<ref name=":1" /> * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem – kods 21015821;<ref name=":1" /> * Vispārējās vidējās izglītības programma – kods 31016011<ref name=":1" /> == Vēsture == Dibināta pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā kā skola ar krievu mācību valodu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ventspils skolas}} [[Kategorija:Skolas Ventspilī|V]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 6n75h8i7ooy98zw5pwli0z9tc61mpvt 4532930 4532929 2026-10-07T15:36:07Z Colbertson 108521 Colbertson pārvietoja lapu [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola]] uz [[Ventspils Tehnoloģiju vidusskola]] 4532929 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ventspils Tehnoloģiju vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1945 |vieta = Kuldīgas iela 65, [[Ventspils]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Sintija Birziņa |skoleni = 533 (2022) |mlapa = https://vtv.ventspils.lv/ }} '''Ventspils Tehnoloģiju vidusskola''' ir vispārizglītojoša skola, kas atrodas Kuldīgas ielā 65 [[Ventspils|Ventspilī]]. Skolā mācās 533 skolēni un strādā 74 pedagogi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtv.ventspils.lv/par-mums/skolotaji/|title=Skolotāji – Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|access-date=2026-10-07|language=lv-LV}}</ref>. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma – kods 21011111;<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtv.ventspils.lv/par-skolu/|title=Par skolu – Ventspils Tehnoloģiju vidusskola|access-date=2026-10-07|language=lv-LV}}</ref> * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] – kods 21015621;<ref name=":1" /> * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem – kods 21015821;<ref name=":1" /> * Vispārējās vidējās izglītības programma – kods 31016011<ref name=":1" /> == Vēsture == Dibināta pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā kā skola ar krievu mācību valodu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Ventspils skolas}} [[Kategorija:Skolas Ventspilī|V]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 6n75h8i7ooy98zw5pwli0z9tc61mpvt 0 534204 4533004 4292420 2026-10-07T18:24:59Z ZANDMANIS 91184 4533004 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eva Marija Seinta | vārds_orig = ''Eva Marie Saint'' | attēls = Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Eva Marija Seinta 1951. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1924|7|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|6|1924|7|4}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1946—2021 | dzīvesbiedrs = Džefrijs Heidens | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva =1955: "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ("[[Ostā]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = [[Teātra pasaule (balva)|Teātra pasaule]] (1954)<br>[["Outer Critics Circle" balvas]] (1954)<br>[[Zelta zābaks (balva)|Zelta zābaks]] (2007) | dzimums = S }}'''Eva Marija Seinta''' ({{Val|en|Eva Marie Saint}}; dzimusi {{Dat|1924|7|4}}; mirusi {{dat|2026|10|6}}) bija bijusī [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Savā vairāk nekā 70 gadus ilgajā aktrises karjerā viņa ir saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]], kā arī nominēta [[Zelta globusa balva]]i un divām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]]. Seinta līdz savai nāvei bija vecākā dzīvā Kinoakadēmijas balvas saņēmēja, kā arī viena no pēdējām dzīvajām Holivudas Zelta laikmeta zvaigznēm. Savu kinodebiju piedzīvojusi 1954. gada [[Elija Kazans|Elija Kazana]] filmā "[[Ostā]]", kur piedalījusies kopā ar [[Marlons Brando|Marlonu Brando]]. Par šo filmu, kas saņēma astoņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s tai skaitā kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", Seinta saņēma Oskaru kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Vēlāk kopā ar [[Montgomerijs Klifts|Montgomeriju Kliftu]] un [[Elizabete Teilore|Elizabeti Teilori]] piedalījusies filmā "[[Reintrī apgabals]]" (''Raintree County'', 1957) un ar [[Dons Marijs|Donu Mariju]] [[Freds Cinnemans|Freda Cinnemana]] filmā ''[[A Hatful of Rain]]'' (1957), par ko viņa nominēta Zelta globusa balvai. Viena no viņas zināmākajām lomām ir [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] filmā "[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]". 1960. gados piedalījusies [[Oto Prēmingers|Oto Prēmingera]] vēsturiskajā drāmā [[Exodus (filma)|''Exodus'']] (1960), [[Normans Džuisons|Normana Džuisona]] komēdijā ''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' (1965), [[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]] drāmā ''[[The Sandpiper]]'' (1965) un [[Džons Frankenheimers|Džona Frankenheimera]] sporta filmā [[Grand Prix (filma)|''Grand Prix'']] (1966). Savas karjeras vēlākajā posmā attēlojusi vairākas lomas televīzijā, par lomu seriālā ''[[People Like Us]]'' (1990) saņēmusi arī ''Emmy'' balvu. Piedalījusies arī filmās [[Loving (1970. gada filma)|''Loving'']] (1970), ''[[Nothing in Common]]'' (1986), "[[Supermens atgriežas]]" (2006) un "[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'', 2014). Seinta nomira savās mājās [[Losandželosa|Losandželosā]] 2026. gada 6. oktobrī 102 gadu vecumā.<ref>{{cite web|last=Natale|first=Richard|url=https://variety.com/2026/film/news/eva-marie-saint-dead-north-by-northwest-1236903677/|title=Eva Marie Saint, 'North by Northwest' Star, Dies at 102|publisher=Variety|date=October 6, 2026|accessdate=October 6, 2026}}</ref><ref name=THR>{{cite web|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/eva-marie-saint-dead-on-the-waterfront-north-by-northwest-1236723906/|title=Eva Marie Saint, Graceful Star of the Silver Screen, Dies at 102|publisher=[[The Hollywood Reporter]]|date=October 6, 2026|accessdate=October 6, 2026}}</ref><ref>{{Cite web |last=Mahajan|first=Itti|title=Hollywood legend Eva Marie Saint, the voice of elderly Katara in 'The Legend of Korra,' dies at 102 |url=https://www.msn.com/en-us/entertainment/celebrities/hollywood-legend-eva-marie-saint-the-voice-of-elderly-katara-in-the-legend-of-korra-dies-at-102/ar-AA2dIj2y?ocid=msedgntp&pc=NMTS&cvid=6ac5e61bc1b842de997d1f08aceca2e7&ei=12 |access-date=2026-10-07 |website=[[MSN]] |date=October 7, 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seinta, Eva Marija}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] e0kelx807qppuur9dsgtj8gu3fe7olc 4533027 4533004 2026-10-07T18:41:25Z Bai-Bot 60304 /* top */ wikifikācija, replaced: {{cite web → {{tīmekļa atsauce (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4533027 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eva Marija Seinta | vārds_orig = ''Eva Marie Saint'' | attēls = Eva Marie Saint Promo Portrait, c. 1951.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Eva Marija Seinta 1951. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1924|7|4}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija|Ņuarka}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|10|6|1924|7|4}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1946—2021 | dzīvesbiedrs = Džefrijs Heidens | bērni = 2 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva =1955: "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ("[[Ostā]]") | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = [[Teātra pasaule (balva)|Teātra pasaule]] (1954)<br>[["Outer Critics Circle" balvas]] (1954)<br>[[Zelta zābaks (balva)|Zelta zābaks]] (2007) | dzimums = S }}'''Eva Marija Seinta''' ({{Val|en|Eva Marie Saint}}; dzimusi {{Dat|1924|7|4}}; mirusi {{dat|2026|10|6}}) bija bijusī [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Savā vairāk nekā 70 gadus ilgajā aktrises karjerā viņa ir saņēmusi [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] un [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]], kā arī nominēta [[Zelta globusa balva]]i un divām [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvām]]. Seinta līdz savai nāvei bija vecākā dzīvā Kinoakadēmijas balvas saņēmēja, kā arī viena no pēdējām dzīvajām Holivudas Zelta laikmeta zvaigznēm. Savu kinodebiju piedzīvojusi 1954. gada [[Elija Kazans|Elija Kazana]] filmā "[[Ostā]]", kur piedalījusies kopā ar [[Marlons Brando|Marlonu Brando]]. Par šo filmu, kas saņēma astoņas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s tai skaitā kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", Seinta saņēma Oskaru kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]". Vēlāk kopā ar [[Montgomerijs Klifts|Montgomeriju Kliftu]] un [[Elizabete Teilore|Elizabeti Teilori]] piedalījusies filmā "[[Reintrī apgabals]]" (''Raintree County'', 1957) un ar [[Dons Marijs|Donu Mariju]] [[Freds Cinnemans|Freda Cinnemana]] filmā ''[[A Hatful of Rain]]'' (1957), par ko viņa nominēta Zelta globusa balvai. Viena no viņas zināmākajām lomām ir [[Alfreds Hičkoks|Alfreda Hičkoka]] filmā "[[Uz ziemeļiem caur ziemeļrietumiem]]". 1960. gados piedalījusies [[Oto Prēmingers|Oto Prēmingera]] vēsturiskajā drāmā [[Exodus (filma)|''Exodus'']] (1960), [[Normans Džuisons|Normana Džuisona]] komēdijā ''[[The Russians Are Coming, the Russians Are Coming]]'' (1965), [[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]] drāmā ''[[The Sandpiper]]'' (1965) un [[Džons Frankenheimers|Džona Frankenheimera]] sporta filmā [[Grand Prix (filma)|''Grand Prix'']] (1966). Savas karjeras vēlākajā posmā attēlojusi vairākas lomas televīzijā, par lomu seriālā ''[[People Like Us]]'' (1990) saņēmusi arī ''Emmy'' balvu. Piedalījusies arī filmās [[Loving (1970. gada filma)|''Loving'']] (1970), ''[[Nothing in Common]]'' (1986), "[[Supermens atgriežas]]" (2006) un "[[Ziemas pasaka]]" (''Winter's Tale'', 2014). Seinta nomira savās mājās [[Losandželosa|Losandželosā]] 2026. gada 6. oktobrī 102 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Natale|first=Richard|url=https://variety.com/2026/film/news/eva-marie-saint-dead-north-by-northwest-1236903677/|title=Eva Marie Saint, 'North by Northwest' Star, Dies at 102|publisher=Variety|date=October 6, 2026|accessdate=October 6, 2026}}</ref><ref name=THR>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/eva-marie-saint-dead-on-the-waterfront-north-by-northwest-1236723906/|title=Eva Marie Saint, Graceful Star of the Silver Screen, Dies at 102|publisher=[[The Hollywood Reporter]]|date=October 6, 2026|accessdate=October 6, 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Mahajan|first=Itti|title=Hollywood legend Eva Marie Saint, the voice of elderly Katara in 'The Legend of Korra,' dies at 102 |url=https://www.msn.com/en-us/entertainment/celebrities/hollywood-legend-eva-marie-saint-the-voice-of-elderly-katara-in-the-legend-of-korra-dies-at-102/ar-AA2dIj2y?ocid=msedgntp&pc=NMTS&cvid=6ac5e61bc1b842de997d1f08aceca2e7&ei=12 |access-date=2026-10-07 |website=[[MSN]] |date=October 7, 2026}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise otrā plāna lomā (Oskars)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Seinta, Eva Marija}} [[Kategorija:1924. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Ņūdžersijā dzimušie]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Simtgadnieki]] 7q94da0gxy9e0cx9hcd4fj8ogusq05i 0 535530 4533089 4198277 2026-10-07T21:14:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533089 wikitext text/x-wiki {{Mākslas darba infokaste | title = Vasiļkivas majolikas gailis | image = Півник_васильківської_майоліки.png | artist = Protorjevs Valērijs Semenovičs, Protorjeva Nadja Juhimivna | year = 1960-1980 | material = majolika }} '''Vasiļkivas majolikas gailis''' ({{val|uk|Півник васильківської майоліки}}) ir dekoratīvs trauks, ko ražoja [[majolika]]s rūpnīca [[Vasiļkiva|Vasiļkivā]] un ko radījuši Valērijs Protorjevs un Nadja Protorjeva. Tas kļuva par noturības simbolu pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā]], kad izplatījās fotogrāfija ar vienu no sagrautajām mājām [[Borodjanka|Borodjankā]]: neskatoties uz to, ka dzīvoklis bija gandrīz pilnībā nopostīts, virtuves skapis pie sienas saglabājās. Uzmanīgāk to apskatot uz tā var pamanīt dekoratīvo majolikas gaili.<ref name="life.pravda.com.ua3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://life.pravda.com.ua/culture/2022/04/9/248169/|title=На кухонній шафі, яка вціліла після обстрілів в Бородянці, впізнали керамічного півника з Василькова|website=Українська правда _Життя|access-date=2022-04-09}}</ref> == Vēsture == Gaiļus ražoja majolikas rūpnīcā Vasiļkivā 20. gadsimtā no 60. gadu sākuma līdz 80. gadiem.<ref name=":03">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rukotvory.com.ua/rozmovy/chy-mozhlyvo-vidtvoryty-vasylkivskykh-pivnykiv/|title=Чи можливо відновити виробництво васильківських півників, одного з яких подарували Борису Джонсону?|website=Рукотвори|access-date=2022-04-12|archive-date=2022-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220425130842/https://rukotvory.com.ua/rozmovy/chy-mozhlyvo-vidtvoryty-vasylkivskykh-pivnykiv/}}</ref> Pēc tam, kad izdzīvojušais skapis ar gaili uz tās no sagruvušas mājas Borodjankā kļuva slavens visā pasaulē, Ukrainas mediji un cilvēki sociālajos tīklos sāka interesēties par šo mākslas darbu. Virtuves skapi pamanīja un nofotografēja [[Jeļizaveta Servatinska]] un Kijivas pilsētas domes deputāte Viktorija Burdukova pievērsa visu uzmanību tieši gailim.<ref name=":14">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/ukrainian/news-61059744|title=Історія кухонної шафки з півником: як одне фото з руїн Бородянки стало вірусним|work=BBC News Україна|access-date=2022-04-12|language=uk}}</ref> Gaili kopā ar skapi nogādāja Nacionālajā [[cieņas revolūcija]]s muzeja ekspozīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/229509-kuhonna-safka-z-borodanki-stala-nadbannam-nacionalnogo-muzeu-revolucii-gidnosti/|title=Кухонна шафка з Бородянки стала надбанням Національного музею Революції Гідності|last=Павлюк|first=Олег|website=Suspilne|date=2022-04-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maidanmuseum.org/uk/node/2137|title=Символ стійкості українців – кухонна шафа з керамічним півником із деокупованої Бородянки – відтепер є надбанням музейного фонду України|website=www.maidanmuseum.org|access-date=2022-04-17|language=uk}}</ref> == Autori == [[Attēls:Transferring_of_the_kitchen_cabinet_from_Borodianka_to_Maidan_Museum_(02).jpg|thumb| Keramikas gailis uz virtuves skapja sagruvušā mājā, [[Borodjanka]], 2022. gada aprīlis.]] Darbu sākotnēji kļūdaini piedēvēja Prokopam Bidasjukam.<ref name="life.pravda.com.ua3"/> Vasiļkovas majolikas rūpnīcas galvenais mākslinieks Serhijs Deņisenko uzskata, ka gaiļa autorība pieder Valērijam Protorjevam un viņa sievai Nadjai.<ref name=":03"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nv.ua/ukr/art/vasilkivska-mayolika-i-pivnik-ymovirnogo-avtorstva-prokopa-bidasyuka-shcho-pro-nih-vidomo-50232747.html|title=Півник з кухонної шафки в Бородянці. Як предмет Васильківської майоліки став символом стійкості України та прославився на весь світ|website=nv.ua|access-date=2022-04-12|language=uk}}</ref> == Simbols == [[Attēls:Васильківський_півник,_писанка.png|left|thumb|Lieldienu ola ar gaili.]] Virtuves skapis ar gaili, kas pārdzīvoja bombardēšanu un palika pie sienas, kļuva par stingrības un neatlaidības simbolu. Parādījās [[mīms]]: "Esi tik stiprs kā šis virtuves skapis".<ref name=":14"/> To min arī kā nepielūdzamā ukraiņu gara simbolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://horyn.info/news/vczililyj-keramichnyj-pivnyk-v-borodyanczi-stav-symvolom-nezlamnosti-ukrayinskogo-duhu/|title=Вцілілий керамічний півник в Бородянці став символом незламності українського духу|website=Горинь інфо|access-date=2022-04-12|language=uk}}</ref> Gailis redzams Oleksandra Grehova, Dimas Kovaļenko, Kaķa Inžira ilustrācijās. Pēc tā ir liels pieprasījums vietējos tiešsaistes tirgos. Gailis kļuvis par vienu no iecienītākajām slāviskajām Lieldienu olu dekorējumu tēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://i-ua.tv/society/31611-velykodni-podarunky-nashykh-pobratymiv|title=ВЕЛИКОДНІ ПОДАРУНКИ НАШИХ ПОБРАТИМІВ — Телеканал I-UA.tv|website=i-ua.tv|access-date=2022-04-25|date=2022-04-23|language=uk-ua}}</ref> [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministra]] [[Boriss Džonsons|Borisa Džonsona]] vizītes laikā [[Kijiva|Kijivā]] 2022. gada 9. aprīlī gan viņam, gan Ukrainas prezidentam [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiram Zelenskim]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://novynarnia.com/2022/04/09/pivnyky-2/|title="Півник – символ перемоги": як проста перехожа в Києві завдяки випадковості подарувала Зеленському і Джонсону символічні сувеніри|last=Дим|first=Нестор|website=Новинарня|access-date=2022-04-09|date=2022-04-09|language=uk}}</ref> pasniedza līdzīgus keramikas gaiļus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.golos.com.ua/news/157203|title=Джонсону подарували півника з відомої шафки, що вціліла у Бородянці|website=www.golos.com.ua|access-date=2022-04-09|language=uk|archive-date=2022-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20220409184146/http://www.golos.com.ua/news/157203}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Keramika]] [[Kategorija:Ukrainas kultūra]] fkcvlmdr1ksn5ru5myy4ecmms70cefn 0 539709 4533125 4505356 2026-10-08T02:07:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533125 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vjačeslavs Čornovils | vārds_orģ = ''В'ячеслав Максимович Чорновіл'' | attēls = НДУ 3 Чорновіл Вячеслав Максимович.jpg | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = Ļvivas apgabala padomes priekšsēdētājs | term_sākums = 1990. gada aprīlis | term_beigas = 1992. gada aprīlis | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = Mikola Horiņs <!------ Otrais amats ------>| amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dat|1937|12|24}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijivas apgabals|Jerki|td=Ukraina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1999|3|25|1937|12|24}} | mir_vieta = {{vieta|Ukraina|Borispiļa}} | apglabāts = | tautība = [[ukraiņi|ukrainis]] | partija = Ukrainas Tautas kustība (''Народний Рух України'') | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = Andrijs Čornovils, Tarass Čornovils | profesija = žurnālists | alma_mater = [[Kijivas Universitāte]] | reliģija = [[pareizticība]] | paraksts = Chornovil autograph.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Vjačeslavs Čornovils''' ({{val|uk|В'ячеслав Максимович Чорновіл}}; dzimis {{dat|1937|12|24}}, miris {{dat|1999|3|25}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] politiķis. PSRS laikos bija ievērojams [[disidents]], par ko 1960., 1970., un 1980. gados vairākkārt ticis arestēts.<ref name="TG">{{ziņu atsauce |last1=Marusenko |first1=Peter |title=Vyacheslav Chornovil obituary |url=https://www.theguardian.com/news/1999/apr/16/guardianobituaries |publisher=''[[The Guardian]]'' |date={{dat|1999|4|16||bez}}}}</ref> Sākotnēji strādāja par žurnālistu, bet par savu disidentisko aktivitāti tika atlaists un notiesāts uz piespiedu darbiem. Kopumā aizvadīja 17 gadus ieslodzījumā. Kļuva par vienu no vadošajiem Ukrainas neatkarības idejas atbalstītājiem un bija viens no pirmajiem [[Ukrainas Helsinku grupa]]s dalībniekiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=THE HELSINKI GROUPS, DECEMBER 1976 |url=https://chronicle-of-current-events.com/2016/01/31/43-6-the-helsinki-groups/ |website=chronicle-of-current-events.com}}</ref> Dibināja Ukrainas Tautas kustību, pirmo nekomunistisko partiju Ukrainā (1988). 1991. gadā kandidēja [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidenta]] amatam, tomēr zaudēja [[Leonīds Kravčuks|Leonīdam Kravčukam]]. Pēc 1994. gada kritizēja [[Leonīds Kučma|Leonīda Kučmas]] politiku un plānoja piedalīties 1999. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Gāja bojā autokatastrofā.<ref name="TG"/> == Biogrāfija == Dzimis lauku skolotāju ģimenē. Sākotnēji studēja filoloģiju [[Kijivas Universitāte|Kijivas Universitātē]], bet pēc pirmā semestra pārgāja uz Žurnālistikas fakultāti. 1958. gadā, pēc konflikta augstskolā, viņš pārtrauca studijas un devās uz domnu celtniecības projektu [[Mariupole|Ždanovā]]. 1960. gadā ar izcilību absolvēja universitāti, viņa diplomdarba nosaukums bija "Publicistiskais darbs par [[Boriss Hrinčenko|Borisu Hrinčenko]]". No 1960. līdz 1964. gadam strādāja vairākos [[Kijiva]]s un [[Ļviva]]s laikrakstos un televīzijas kanālos. 1964. gadā pārcēlās uz [[Višhoroda|Višhorodu]], kur piedalījās [[Kijivas ūdenskrātuve]]s būvniecībā. Tajā pašā gadā pabeidza doktorantūru un pretendēja uz aspirantūru Kijivas Pedagoģiskajā institūtā, taču politisku uzskatu dēļ viņam neļāva studēt. 1965. gada 5. septembrī kopā ar [[Ivans Dzjuba|Ivanu Dzjubu]] un [[Vasiļs Stuss|Vasiļu Stusu]] protestēja kinoteātrī "Ukraina" filmas "[[Aizmirsto senču ēnas]]" pirmizrādes laikā. Par piedalīšanos protestā viņu atlaida no darba un nopratināja milicijā. 1967. gada novembrī notiesāts uz sešiem gadiem stingrā režīma kolonijā. Pēc atbrīvošanas 1969. gadā strādāja par novērotāju [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatijas]] meteoroloģiskajā stacijā, par racēju arheoloģiskajā ekspedīcijā un par krāvēju Ļvivas dzelzceļa stacijā. No 1970. gada publicēja pagrīdes žurnālu "Ukraiņu Vēstnesis", par ko 1972. gadā tika notiesāts uz sešiem gadiem kolonijā un trim gadiem izsūtījumā. Sodu izcieta [[Mordvija|Mordvijā]] un [[Jakutija|Jakutijā]]. Atbrīvots 1978. gadā. 1980. gada maijā viņu atkal arestēja un izsūtīja uz Jakutiju. Atbrīvots 1983. gadā, bet [[Ukrainas PSR]] teritorijā varēja atgriezties tikai 1985. gadā. 1980. gadu beigās aktīvi piedalījās ukraiņu nacionālajā kustībā, kļūstot par [[Ukrainas Tautas kustības]] pirmo līderi. Vēlāk veicināja vairākas nacionāli orientētas akcijas. Viena no tām bija 1990. gada 21. janvāra cilvēku ķēde, kuru veltīja [[Apvienošanās akts (Ukraina)|Apvienošanās akta]] 71. gadadienai. 1991. gadā kandidēja Ukrainas prezidenta amatam, tomēr cieta sakāvi, uzvarot tikai [[Rietumukraina|Rietumukrainā]]. 1994. un 1998. gadā tika ievēlēts [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] no Ukrainas Tautas kustības saraksta, bija arī šīs partijas vadītājs. No 1995. līdz 1999. gadam bija laikraksta ''Час-Тіmе'' galvenais redaktors.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Каспрук |first1=Віктор |title=Від радянської до української: історичні зміни в українській журналістиці |url=https://ms.detector.media/presa-v-ukraini/post/14019/2015-08-21-vid-radyanskoi-do-ukrainskoi-istorychni-zminy-v-ukrainskiy-zhurnalistytsi/ |website=Детектор медіа |date={{dat|2015|8|21||bez}}}}</ref> 1999. gada 25. marta autokatastrofā Čornovila automobilis sadūrās ar [[KAMAZ]] smago automašīnu. Sadursmes rezultātā Čornovils un viņa palīgs Jevhens Pavlovs uzreiz gāja bojā.<ref name="TG"/> == Piemiņa == 2003. gadā [[Ukrainas Nacionālā banka]] izdeva Čornovila piemiņai veltītu 2 [[Ukrainas hrivna|hrivnu]] monētu. 2006. gadā Ukrainas prezidents [[Viktors Juščenko]] atklāja Čornovilam veltītu pieminekli. 2009. gadā tika izdota Čornovilam veltīta Ukrainas [[pastmarka]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20061219043401/http://www.ukrweekly.com/Archive/1999/149905.shtml Ukrainian Weekly newspaper biography] * [https://web.archive.org/web/20110522141817/http://mignews.com.ua/en/articles/221370.html Vyacheslav Chornovil's Death] * [https://web.archive.org/web/20070423040331/http://www.president.gov.ua/en/gallery/album/?paid=525 Pictures of the Monument] * [http://www.findarticles.com/p/articles/mi_qn4158/is_19990331/ai_n14217245 Obituary]{{Novecojusi saite}}, The Times * [http://www.library.ukma.kiev.ua/index.php?id=349 "He who awake the Stone state" (DVD) in the library of the Kyiv-Mohyla Academy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120301024141/http://www.library.ukma.kiev.ua/index.php?id=349 |date={{dat|2012|03|01||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čornovils, Vjačeslavs}} [[Kategorija:1937. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas žurnālisti]] [[Kategorija:Ceļa negadījumos bojā gājušie]] [[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Valsts ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ukrainas varoņi]] mlq83w23zmait9xasoyr0si52lzf3kb 0 560324 4533214 4375854 2026-10-08T11:15:39Z Zumalabe 43186 4533214 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džeikobs Elordi | vārds_orig = ''Jacob Elordi'' | attēls = JacobElordi-TIFF2025-01 (cropped 2).png | attēla izmērs = | komentārs = Džeikobs Elordi 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|26}} | dz. vieta = {{vieta|Austrālija|Brisbena}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2015—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Džeikobs Elordi''' ({{Val|en|Jacob Elordi}}; dzimis {{Dat|1997|6|26}}) ir [[Austrālija]]s [[aktieris]]. Kļuvis atpazīstams ar lomu ''[[Netflix]]'' filmu sērijā ''[[The Kissing Booth]]'' (2018—2021) un ''[[HBO]]'' seriālā "[[Eiforija (seriāls)|Eiforija]]" (''Euphoria'', 2019—pašlaik). 2023. gadā Elordi atveidoja [[Elviss Preslijs|Elvisu Presliju]] [[Sofija Kopola|Sofijas Kopolas]] filmā "[[Priscilla]]" (''Priscilla''), galveno lomu [[Emeralda Finela|Emeraldas Finelas]] psiholoģiskajā trillerī ''[[Saltburn]]'' un Radību [[Giljermo del Toro]] 2025. gada filmā "[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]". == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |2018 |''[[The Kissing Booth]]'' | |- |''[[Swinging Safari]]'' | |- |2019 |''[[The Mortuary Collection]]'' | |- | rowspan="3" |2020 |''[[The Kissing Booth 2]]'' | |- |''[[2 Hearts]]'' | |- |''[[The Very Excellent Mr. Dundee]]'' | |- |2021 |''[[The Kissing Booth 3]]'' | |- |2022 |''[[Deep Water]]'' | |- | rowspan="4" |2023 |''[[The Sweet East]]'' | |- |''[[He Went That Way]]'' |arī izpildproducents |- |''[[Saltburn]]'' | |- |"[[Priscilla]]" (''Priscilla'') | |- | rowspan="2" |2024 |"[[O, Kanāda!]]" (''Oh, Canada'') | |- |''[[On Swift Horses]]'' | |- |2025 |"[[Frankenšteins (2025. gada filma)|Frankenšteins]]" (''Frankenstein'') | |- | rowspan="2" |2026 |{{pending film|[[Wuthering Heights (filma)|Wuthering Heights]]}} |pēcapstrādē |- |{{pending film|[[The Dog Stars]]}} |filmēšanā |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Elordi, Džeikobs}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Brisbenā dzimušie]] pbqdmmw95vlhhg7mux0o1uekl1wmpri 0 563030 4533134 4388395 2026-10-08T04:43:35Z ZANDMANIS 91184 4533134 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Smoļina 1921. gada kartē.jpg|thumb|305px|Siricas apkārtne 1921. gada kartē]] [[Attēls:Smoļinas apkārtne 1798.jpg|thumb|305px|Siricas apkārtne 1798. gada kartē]] '''Sericas kauja''' ({{val|de|Schlacht an der Seriza}}, {{val|ru|Битва на Серице}}) notika [[1501]]. gada 27. augustā pie Sericas upes tagadējā [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Palkinas rajons|Palkinas rajonā]]. Pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais Livonijas karaspēks uzvarēja 40 000 vīru (pēc hronikas ziņām) lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku. == Kaujas norise == 1500. gadā sākās [[Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš]], kurā Livonijas Konfederācijas karaspēks iesaistījās 1501. gada augustā pēc tam kad [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]] 1. augustā nosūtīja uz [[Pleskava|Pleskavu]] lielu karaspēka vienību kņaza Vasīlija Šuiska un Daniela Peņko vadībā. 22. augustā krievu karaspēks sāka virzīties Livonijas robežas virzienā. Viņiem pretī 26. augustā devās Livonijas karaspēks [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] vadībā, un 27. augustā pie Sericas upes 27. augustā livonieši izcīnīja pārliecinošu uzvaru un 7. septembrī ieņēma [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] cietoksni. == Sekas == 1503. gada 25. martā [[Maskavijas lielkņazs]] [[Ivans III]] noslēdza pamieru ({{val|ru|Благовещенское перемирие}}) uz sešiem gadiem ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]], bet 1503. gada 2. aprīlī pamieru ar [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederāciju]]. 1509. gadā Rīgas arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nostiprināja [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pili]] aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem. 1920. gada [[Abrenes kauja]]s laikā Latvijas armijas uzbrukums apstājās apmēram 20 km attālumā no Sericas kaujas vietas, tādēļ tā palika aiz vēlāk novilktās [[Latvijas-Krievijas robeža]]s. == Hronikas liecības == [[Rusova Livonijas hronika|Rusova Livonijas hronikā]] par Sericas kauju rakstīts: <blockquote>"Mestris ar ordeņbrāļiem rīkojās uz kaŗu un noteiktā dienā ar visiem saviem spēkiem ieradās nometnē. Viņš cerēja, ka [Lietuvas dižkunigaitis] [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandrs]] darīs to pašu, bet neviens leitis neieradās. Tas notika tādēļ, ka Polijas ķēniņš [[Jans I Olbrahts|Jānis Alberts]], Aleksandra brālis, bija tikko miris, un Aleksandrs, lai saņemtu ķēniņa troni, bija aizceļojis uz Poliju. Livonijas stāvoklis, tāpēc ka viņas sabiedrotais to bija atstājis, bija ļoti gŗūts, jo viņa bija par vāju viena uzsākt kaŗu ar Maskavu.</blockquote> <blockquote>Bet Valters Pletenbergs, paļaudamies uz Dieva palīdzību, saziņā ar Livonijas kārtam, ķērās pie šīs lietas un 1501. gadā, ceturdienā pēc Bērtuļa dienas, ar 4000 bruņniekiem, diezgan lielu [[Landsknehts|landsknehtu]] un zemnieku skaitu un dažiem lielgabaliem, uzsāka kaŗa gājienu uz Krieviju. Drīzumā viņš sastapa 40.000 krievus, no kuŗiem daudzus nokāva un pārējos piespieda bēgt, un pakaļ dzīdamies atņēma viņš visus vezumus ar proviantu un kaŗa materialiem. Mestrim zaudējumu bija maz. Maskavas lielkņaza zeme pa lielākai daļai tapa izpostīta, izlaupīta un izdedzināta. Ostrovas, Krasnovas un Izborskas pilis tapa izlaupītas. Ivangorodā tapa nokauts daudz ļaužu un viss nodedzināts. Asinssērgas dēļ, kuŗa bija ieviesusies kaŗaspēkā, mestris devās atpakaļ uz Livoniju.</blockquote> <blockquote>Kamēr mestris kaŗoja Krievijā, kāds krievu kaŗaspēks iebruka Livonijā, kurš neturēja rokas dīkā, un ne mazāk kā mestris nodarīja skādes, laupīdams un dedzinādams. Kad mestris ar savu kaŗaspēku bija atgriezies no Krievijas ar lielu laupījumu un asinssērgas dēļ kaŗaspēks bija izkaisīts atsevišķās nometnēs, un pats miestris arī bija bīstami saslimis, tā ka katram bija drūmi ap sirdi, krievi atkal iebruka ar lielu kaŗaspēku Livonijā un galīgi izpostīja visu [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas biskapiju]] un pusi no [[Rīgas bīskapija|Rīgas biskapijas]]. Nopostīts tapa arī [[Alūksnes pilsnovads|Alūksnes]], [[Trikātas pilsnovads|Trikātes]], [[Ērģemes pilsnovads|Ērģemes]], [[Tarvastas pilsnovads|Tarvestes]], [[Vīlandes pilsnovads|Vilandes]], [[Laisas pilsnovads|Laizes]], [[Oberpāles pilsnovads|Oberpāles]], [[Virija]]s un [[Narva]]s apgabals. Ar sievām, jaunavām un maziem bērniem krievi apgājās tā, kā tas nav dzirdēts pat par turkiem. Krievi bija šinī laikā ap 40.000 cilvēku noslepkavojuši un aizveduši gūstā. Bet pie [[Helmetas pils|Helmetes]] krievi atkal cieta diezgan lielus zaudējumus. Šeit viņi pazaudēja 1500 vīru un virspavēlnieku kņazu Aleksandri Oboļenski. Šo uzbrukumu krievi bija sarīkojuši visā ātrumā, jo Livonijas kārtas nebija paspējušas savākt savu kaŗaspēku. Tas notika 1502. gada gavēnī.</blockquote> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.histrodamus.ee/?event=Show_main_layers&layer_id=107&lang=eng Interactive timeline of the Livonia–Moscow War (1501–1503)] {{coord|57|35|9|N|27|52|54|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:16. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:1501. gads]] 79pil1jxsvuoik6jsjovt249h555bve 4533135 4533134 2026-10-08T04:46:46Z ZANDMANIS 91184 4533135 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Smoļina 1921. gada kartē.jpg|thumb|305px|Siricas apkārtne 1921. gada kartē]] [[Attēls:Smoļinas apkārtne 1798.jpg|thumb|305px|Siricas apkārtne 1798. gada kartē]] '''Sericas kauja''' ({{val|de|Schlacht an der Seriza}}, {{val|ru|Битва на Серице}}) notika [[1501]]. gada 27. augustā pie Sericas upes tagadējā [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Palkinas rajons|Palkinas rajonā]]. Pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais Livonijas karaspēks uzvarēja 40 000 vīru (pēc hronikas ziņām) lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku.<ref name="Black90">''European Warfare, 1494-1660'', ed. Jeremy Black, (Routledge, 2002), 90.</ref> == Kaujas norise == 1500. gadā sākās [[Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš]], kurā Livonijas Konfederācijas karaspēks iesaistījās 1501. gada augustā pēc tam kad [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]] 1. augustā nosūtīja uz [[Pleskava|Pleskavu]] lielu karaspēka vienību kņaza Vasīlija Šuiska un Daniela Peņko vadībā. 22. augustā krievu karaspēks sāka virzīties Livonijas robežas virzienā. Viņiem pretī 26. augustā devās Livonijas karaspēks [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] vadībā, un 27. augustā pie Sericas upes 27. augustā livonieši izcīnīja pārliecinošu uzvaru un 7. septembrī ieņēma [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] cietoksni. == Sekas == 1503. gada 25. martā [[Maskavijas lielkņazs]] [[Ivans III]] noslēdza pamieru ({{val|ru|Благовещенское перемирие}}) uz sešiem gadiem ar [[Lietuvas dižkunigaitija|Lietuvas dižkunigaitiju]], bet 1503. gada 2. aprīlī pamieru ar [[Livonijas Konfederācija|Livonijas Konfederāciju]]. 1509. gadā Rīgas arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nostiprināja [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pili]] aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem. 1920. gada [[Abrenes kauja]]s laikā Latvijas armijas uzbrukums apstājās apmēram 20 km attālumā no Sericas kaujas vietas, tādēļ tā palika aiz vēlāk novilktās [[Latvijas-Krievijas robeža]]s. == Hronikas liecības == [[Rusova Livonijas hronika|Rusova Livonijas hronikā]] par Sericas kauju rakstīts: <blockquote>"Mestris ar ordeņbrāļiem rīkojās uz kaŗu un noteiktā dienā ar visiem saviem spēkiem ieradās nometnē. Viņš cerēja, ka [Lietuvas dižkunigaitis] [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandrs]] darīs to pašu, bet neviens leitis neieradās. Tas notika tādēļ, ka Polijas ķēniņš [[Jans I Olbrahts|Jānis Alberts]], Aleksandra brālis, bija tikko miris, un Aleksandrs, lai saņemtu ķēniņa troni, bija aizceļojis uz Poliju. Livonijas stāvoklis, tāpēc ka viņas sabiedrotais to bija atstājis, bija ļoti gŗūts, jo viņa bija par vāju viena uzsākt kaŗu ar Maskavu.</blockquote> <blockquote>Bet Valters Pletenbergs, paļaudamies uz Dieva palīdzību, saziņā ar Livonijas kārtam, ķērās pie šīs lietas un 1501. gadā, ceturdienā pēc Bērtuļa dienas, ar 4000 bruņniekiem, diezgan lielu [[Landsknehts|landsknehtu]] un zemnieku skaitu un dažiem lielgabaliem, uzsāka kaŗa gājienu uz Krieviju. Drīzumā viņš sastapa 40.000 krievus, no kuŗiem daudzus nokāva un pārējos piespieda bēgt, un pakaļ dzīdamies atņēma viņš visus vezumus ar proviantu un kaŗa materialiem. Mestrim zaudējumu bija maz. Maskavas lielkņaza zeme pa lielākai daļai tapa izpostīta, izlaupīta un izdedzināta. Ostrovas, Krasnovas un Izborskas pilis tapa izlaupītas. Ivangorodā tapa nokauts daudz ļaužu un viss nodedzināts. Asinssērgas dēļ, kuŗa bija ieviesusies kaŗaspēkā, mestris devās atpakaļ uz Livoniju.</blockquote> <blockquote>Kamēr mestris kaŗoja Krievijā, kāds krievu kaŗaspēks iebruka Livonijā, kurš neturēja rokas dīkā, un ne mazāk kā mestris nodarīja skādes, laupīdams un dedzinādams. Kad mestris ar savu kaŗaspēku bija atgriezies no Krievijas ar lielu laupījumu un asinssērgas dēļ kaŗaspēks bija izkaisīts atsevišķās nometnēs, un pats miestris arī bija bīstami saslimis, tā ka katram bija drūmi ap sirdi, krievi atkal iebruka ar lielu kaŗaspēku Livonijā un galīgi izpostīja visu [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas biskapiju]] un pusi no [[Rīgas bīskapija|Rīgas biskapijas]]. Nopostīts tapa arī [[Alūksnes pilsnovads|Alūksnes]], [[Trikātas pilsnovads|Trikātes]], [[Ērģemes pilsnovads|Ērģemes]], [[Tarvastas pilsnovads|Tarvestes]], [[Vīlandes pilsnovads|Vilandes]], [[Laisas pilsnovads|Laizes]], [[Oberpāles pilsnovads|Oberpāles]], [[Virija]]s un [[Narva]]s apgabals. Ar sievām, jaunavām un maziem bērniem krievi apgājās tā, kā tas nav dzirdēts pat par turkiem. Krievi bija šinī laikā ap 40.000 cilvēku noslepkavojuši un aizveduši gūstā. Bet pie [[Helmetas pils|Helmetes]] krievi atkal cieta diezgan lielus zaudējumus. Šeit viņi pazaudēja 1500 vīru un virspavēlnieku kņazu Aleksandri Oboļenski. Šo uzbrukumu krievi bija sarīkojuši visā ātrumā, jo Livonijas kārtas nebija paspējušas savākt savu kaŗaspēku. Tas notika 1502. gada gavēnī.</blockquote> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.histrodamus.ee/?event=Show_main_layers&layer_id=107&lang=eng Interactive timeline of the Livonia–Moscow War (1501–1503)] {{coord|57|35|9|N|27|52|54|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:16. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:1501. gads]] jq8b9m7y04quiquhb72bkd1qprt53sh 0 566915 4533152 4289287 2026-10-08T06:28:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533152 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Zinaīda Turčina | piktogramma_1 = Handball pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Handbols | vārds_orig = ''Зінаїда Турчина'' | attēls = Tetyana Kocherhina, Valentyna Lutayeva, Zinaida Turchyna 1980.jpg | att_izm = | paraksts = Turčina (pirmā no labās) 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā. <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{Dzimšanas datums un vecums|1946|5|17}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 180 [[centimetrs|cm]] | svars = 73 [[kilograms|kg]] <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = Kameņecas-Podoļskas Valsts pedagoģiskais institūts (1972)<ref name=INFOSPORT /> | universitāte = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{USSR}} | sporta veids = [[handbols]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = [[Igors Turčins]] <!------ Kluba informācija ------> | klubs = | numurs = | amats = | līga = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1962-1993 | klubs 1 = ''Spartaks'' (Kijiva) <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = | taut_sez 2 = | taut 2 = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = {{Medaļa|VOS}} {{MedalCountry | {{USSR}} }} {{Medaļa|Gold|[[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|Monreāla 1976]]|komanda}} {{Medaļa|Gold|[[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskava 1980]]|komanda}} {{Medaļa|Bronze|[[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|Seula 1988]]|komanda}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm|Pasaules čempionāti]]}} {{Medaļa|Bronze|[[1973. gada pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm|Dienvidslāvija 1973]]|komanda}} {{Medaļa|Silver|[[1975. gada pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm|PSRS 1975]]|komanda}} {{Medaļa|Silver|[[1978. gada pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm|Čehoslovākija 1978]]|komanda}} {{Medaļa|Gold|[[1982. gada pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm|Ungārija 1982]]|komanda}} {{Medaļa|Gold|[[1986. gada pasaules čempionāts rokasbumbā sievietēm|Nīderlande 1986]]|komanda}} }} '''Zinaīda Turčina''' ({{val|uk|Зінаїда Михайлiвна Турчина}}; dzimusi '''Stolitenko''' ({{val|uk|Століте́нко}}) {{dat|1946|5|17}}) ir bijusī [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[handboliste]], divkārtēja olimpiskā čempione, divkārtēja pasaules čempione, vairākkārtēja Eiropas čempionu kausa ieguvēja un vairākkārtēja PSRS čempione. [[PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare]] (1972). Klubu sacensībās viņa pārstāvēja Kijivas rokasbumbas komandu "Spartak". PSRS izlasē no 1965. līdz 1988. gadam aizvadījusi vairāk nekā 500 mačus.<ref name=KGP /> 2000. gadā [[Starptautiskā Handbola federācija|Starptautiskās Handbola federācijas]] veiktās aptaujas rezultātā viņa tika atzīta par 20. gadsimta labāko handbolisti. Kopš 1993. gada ir sieviešu handbola kluba ''«Спартак» імені І. Є Турчина'' prezidente.<ref name="INFOSPORT">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infosport.ru/person/gandbol/turchina-zinaida |title=ТУРЧИНА (СТОЛИТЕНКО) Зинаида Михайловна |accessdate=2024-03-27 |work= |publisher=infosport.ru |date= |language=ru }}</ref> == Sporta karjera == Zinaīda Stolitenko kopā ar vairākām savām klases biedrenēm 1959. gadā sāka trenēties handbolā pie trenera [[Igors Turčins|Igora Turčina]].<ref name=GAZETA>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/sports-newspaper/_devochki-ne-hoteli-chtoby-ya-vyhodila-zamuzh/151640 |title=Девочки не хотели, чтобы я выходила замуж |accessdate=2024-03-27 |work= |publisher=Gazeta.ua |date= 25 февраля 2007 |language=ru }}</ref> Pēc 3 gadiem uz šī kolektīva bāzes tika radīts handbola klubs "Spartaks".<ref>{{publikācijas atsauce |last= |first= |author= |date=2000-12-21 |year= |month= |title=Я ПРОЖИЛА ЗА ТУРЧИНЫМ, КАК ЗА ЗОЛОТОЙ СТЕНОЙ |trans_title= |journal=«Сегодня» |volume= |series= |issue=№ 243 (744) |page= |pages= |publisher= |location=Киев |url=http://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c22569bb004f58ab.html |language=krieviski |format= |archiveurl=https://web.archive.org/web/20231112063905/https://www.segodnya.ua/oldarchive/c2256713004f33f5c22569bb004f58ab.html |archivedate=2023-11-12 |accessdate= }}</ref> Viņa spēlēja šajā klubā bez pārtraukuma līdz 1994. gadam (no 1990. gada kā spēlējušā trenere). Šajā periodā Zinaīda Turčina kopā ar komandu uzvarēja 20 PSRS rokasbumbas čempionātos (1969-1982, 1984-1988), 13 reizes izcīnīja Eiropas čempionu kausu (1970-1973, 1975, 1977, 1979, 1981, 1983, 1985-1988).<ref name=KGP /> Kopš 1989. gada komandā spēlēja arī viņas meita. [[Padomju Savienība|PSRS]] handbola izlases komandas sastāvā Zinaīda Turčina piedalījās trijās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada olimpiskajā]] handbola finālturnīrā viņa spēlēja visos piecos mačos un iemeta kopsummā 22 vārtus,<ref name=KGP /> tai skaitā izšķirošajā spēlē pēdējā kārtā pret [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] 7 vārtus (PSRS—VDR 14:11), izcīnot savu pirmo olimpisko zelta medaļu. [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Maskava|Maskavā]] viņa piecos mačos guva septiņus vārtus un ieguva otro zelta medaļu. [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gadā]] četrdesmit divu gadu vecumā, piedaloties savās trešajās olimpiskajās spēlēs [[Seula|Seulā]], viņa piecās spēlēs guva vienus vārtus un ieguva bronzas medaļu. Papildus saviem olimpiskajiem panākumiem Turčina 1982. un 1986. gadā kļuva par pasaules čempioni.<ref name=KGP /> == Privātā dzīve == 1965. gadā Zinaīda Stolitenko apprecējās ar sava kluba galveno treneri [[Igors Turčins|Igoru Turčinu]] (1936—1993). 1971. gadā piedzima viņu meita Natālija, bet 1983. gadā — dēls Mihails.<ref name=GAZETA /> == Apbalvojumi un pagodinājumi == === PSRS === * [[Darba Sarkanā Karoga ordenis]] * [[Ordenis "Goda Zīme"]] * [[Tautu Draudzības ordenis]] === Ukraina === * [[Kņazienes Olgas ordenis]] 1.,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/26/2009 |title=Указ Президента України № 26/2009 від 16 січня 2009 року «Про відзначення державними нагородами України» |access-date=2015-07-29 |archive-date=2018-12-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181229075544/http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/26/2009 |dead-url=no }}</ref> 2.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1078/2002 |title=Указ Президента України № 1078/2002 від 29 листопада 2002 року «Про відзначення державними нагородами України чемпіонів та призерів Олімпійських ігор, тренерів та організаторів спортивного руху» |access-date=2015-07-29 |archive-date=2019-05-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190506111214/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1078/2002 |dead-url=no }}</ref> un 3.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://zakon4.rada.gov.ua/laws/show/1289/97 |title=Указ Президента України № 1289/97 від 22.11.1997 року «Про нагородження олімпійських чемпіонів відзнаками Президента України» |access-date=2015-07-29 |archive-date=2018-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180203064848/http://zakon4.rada.gov.ua/laws/show/1289/97 |dead-url=no }}</ref> pakāpe * [[Ordenis «Par nopelniem» (Ukraina)|Ordenis "Par nopelniem"]] 3. pakāpe<ref>[http://www.president.gov.ua/documents/15278.html Указ Президента України № 755/2012 від 25 грудня 2012 року «Про відзначення державними нагородами України»] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121231100945/http://www.president.gov.ua/documents/15278.html |date=2012-12-31 }}{{uk ikona}}</ref> * Kijivas Goda pilsone<ref name=KGP>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kmr.gov.ua/uk/content/turchyna-zinayida-myhaylivna |title=ТУРЧИНА ЗІНАЇДА МИХАЙЛІВНА |accessdate=2024-03-27 |work= |publisher=КИЇВСЬКА МІСЬКА РАДА |date=24.05.2001 |language=uk |archive-date=2024-03-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240327142129/https://kmr.gov.ua/uk/content/turchyna-zinayida-myhaylivna }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Turčina, Zinaīda}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kijivā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas handbolisti]] [[Kategorija:PSRS handbolisti]] [[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Goda Zīme" apbalvotie]] [[Kategorija:Ukrainas treneri]] [[Kategorija:Ar Kņazienes Olgas ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)]] [[Kategorija:1976. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1980. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki rokasbumbā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki rokasbumbā]] 0ovinbg5u797u9650tpmlzeg7vv7nn2 0 567172 4533052 4513345 2026-10-07T19:19:53Z Dainis 876 4533052 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Marina Vasiļevska | vārds_orig = ''Марина Василевская'' | attēls = Maryna Vasileuskaya - 2024 (cropped).jpg | att_izmērs = 240px | att_nosaukums = M. Vasiļevska 2024. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Baltkrievijas PSR]], {{URS}} (tagad {{BLR}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Oļegs Novickis]] | bērni = meita | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Kosmonauta infodaļa | kos_veids = | nodarbošanās = | nodarbošanās_tagad = | nodarbošanās_agrāk = | kos_koplaiks = 13 d 18 h 41 min | kos_iesaukums = 2023. gads | kos_misija = [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] | kos_kuģi = ''[[Sojuz MS-25]]''↑, ''[[Sojuz MS-24]]''↓ }} }} '''Marina Vasiļevska''' ({{val|be|Марына Вітальеўна Васілеўская}}; dzimusi {{dat|1990|9|14}}) ir [[Baltkrievija]]s pirmā [[kosmonauts|kosmonaute]]; bijusi aviācijas stjuarte. == Agrīnā dzīve un darba gaitas== Marina Vasiļevska piedzima {{dat|1990|9|14||bez}}. Pēc Minskas 151. vidusskolas beigšanas viņa profesionāli nodarbojās ar dejošanu, strādāja dažādus darbus. Marinas Vasiļevskas augstākā izglītība nav pieminēta nevienā no daudzajām intervijām. Baltkrievijā aizliegtais interneta portāls ''Zerkalo'' atrada informāciju, ka Vasiļevska ir ieguvusi augstāko izglītību specialitātē "menedžeris ekonomists" neklātienē privātajā augstskolā Minskas Inovāciju universitātē (tagad šī augstskola ir slēgta). Pati Vasiļevska minēja, ka 2024. gadā viņa iestājusies maģistrantūrā Vadības akadēmijā.<ref name="Zerkalo 2025-02-18" /> 2017. gadā Vasiļevska sāka strādāt lidsabiedrībā ''[[Belavia]]'' par stjuarti instruktori. == Kosmiskais lidojums == 2022. gada decembrī Baltkrievijā notikušajā atlasē Marina Vasiļevska tika izraudzīta starp sešām pretendentēm no vairāk nekā trim tūkstošiem sieviešu, kas vēlējās piedalīties lidojumā kosmosā ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz''. Pēc medicīniskiem izmeklējumiem Gagarina kosmonautu sagatavošanas centrā Krievijā viņa kopā ar [[Anastasija Ļenkova|Anastasiju Ļenkovu]] tika izraudzīta par kandidāti lidojumam kosmosā. 2023. gada 29. maijā Vasiļevsku apstiprināja kosmosa kuģa ''Sojuz MS-25'' pamatapkalpē uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]] (SKS) kā kosmiskā lidojuma dalībnieci. 24. jūlijā viņa sāka treniņus Kosmonautu sagatavošanas centrā Marinas Vasiļevskas kosmiskais lidojums sākās 2024. gada 23. martā, ar kosmosa kuģi ''[[Sojuz MS-25]]'', dodoties uz SKS [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija|21. viesekspedīcijā]]. Uz zemes viņa atgriezās kosmosa kuģī ''[[Sojuz MS-24]]'', lidojumā pavadot 13 dienas 18 stundas 41 minūti. == Kosmisko lidojumu kopsavilkums == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! [[Kosmosa kuģis]] ! Starts ! Nolaišanās ! Apkalpes biedri ! Pozīcija ! Ilgums ! Piezīmes |- | ''[[Sojuz MS-25]]''↑ | {{dat|2024|3|23|SK}} | | [[Oļegs Novickis]]{{br}}[[Treisija Koldvela Daisone]] | rowspan="2"| Lidojuma dalībniece | rowspan="2"| 13 d 18 h 41 min | rowspan="2"| [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] |- | ''[[Sojuz MS-24]]''↓ | | {{dat|2024|4|6|SK}} | Oļegs Novickis{{br}}[[Lorela O'Hāra]] |} == Vēlākā darbība == 2024. gada augustā Marina Vasiļevska kļuva par sabiedriskās apvienības "Baltkrievijas Miera fonds" valdes priekšsēdētāja vietnieci humānās sadarbības un sabiedrisko aktivitāšu jautājumos. Vienlaikus viņa strādā uzņēmumā ''ЭкоПромПанель'', kas nodarbojas ar jumtu un sienu sendvičpaneļu ražošanu.<ref name="Zerkalo 2025-02-18" /> == Privātā dzīve == 2025. gada jūlijā Marina Vasiļevska apprecējās ar Krievijas kosmonautu [[Oļegs Novickis|Oļegu Novicki]] (dzimis Baltkrievijā), ar kuru kopā 2024. gadā veica lidojumu kosmosā. 2026. gada jūlijā viņiem piedzima meita. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Zerkalo 2025-02-18">[https://news.zerkalo.io/life/91647.html Узнали о новом месте работы космической туристки Марины Василевской. Их сразу два: публичное и то, которое она не афиширует] Александра Реквисова, «Зеркало», 2025-02-18</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://astronaut.ru/as_belru/text/vasilevskaya.htm Марина Витальевна Василевская] astronaut.ru, {{ru ikona}} {{DEFAULTSORT:Vasiļevska, Marina}} [[Kategorija:Baltkrievijas kosmonauti]] [[Kategorija:Kosmonautes]] [[Kategorija:Baltkrievijā dzimušie kosmonauti]] 1gfnv5bq07ej5inxewmpn216blid3fw 0 571671 4532987 4496538 2026-10-07T17:45:47Z ~2026-54039-71 151551 4532987 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1999|9|13}} | birth_place = | caps1 = 5 | caps2 = 32 | caps3 = 0 | clubnumber = 23 | clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[CF Peralada|Peralada]] | clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[Girona FC|Girona]] | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Manchester City F.C.|Manchester City]] | countryofbirth = {{vieta|Spānija|Donbenito}} | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals1 = 3 | goals2 = 0 | goals3 = 0 | height = 173 | image = Pedro Porro France v Spain 7.24.26-108 (cropped).jpg | caption = Pedro Porro 2026. gadā | nationalcaps2 = 24 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 2 | nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21 | nationalteam2 = {{fb|ESP}} | nationalyears2 = 2021— | nationalyears1 = 2019—2020 | nationalcaps1 = 7 | pcupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | ntupdate = {{dat|2025|05|17|sk|bez}} | name = | playername = Pedro Porro | position = [[Aizsargs (futbols)|Labās malas aizsargs]] | years1 = 2017—2018 | years2 = 2017—2019 | years3 = 2019—2022 | years4 = 2019—2020 | caps4 = 14 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|Spānija}} [[Real Valladolid|Valladolid]] | goals4 = 0 | clubs5 = {{īre}} {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | years5 = 2020—2022 | caps5 = 53 | goals5 = 7 | clubs6 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]] | years6 = 2022—2023 | caps6 = 14 | goals6 = 2 | clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years7 = 2023 | caps7 = 15 | goals7 = 3 | clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | years8 = 2023— | caps8 = 105 | goals8 = 6 }} '''Pedro Antonio Porro Sauseda''' ({{Val|es|Pedro Antonio Porro Sauceda}}, dzimis {{Dat|1999|9|13}}) ir [[Spāņi|spāņu]] [[futbolists]], kurš spēlē [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsarga]] pozīcijā un pārstāv [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasi]]. Kopš 2023. gada Porro spēlē [[Anglijas Premjerlīga]]s komandā ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Iepriekš pārstāvējis Spānijas komandas ''[[CF Peralada|Peralada]]'', ''[[Girona FC|Girona]]'' un ''[[Real Valladolid|Valladolid]]'', Anglijas komandu ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un Portugāles komandu ''[[Sporting CP]]''. [[Spānijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2021. gadā. == Sasniegumi == '''Sporting CP''' * [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 2020—21 * [[Taça da Liga]]: 2020—21, 2021—22 '''Tottenham Hotspur F.C.''' * [[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]: [[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/21052025-kuriozi_varti_un_fantastisks_glabins_tote|title= Kuriozi vārti un fantastisks glābiņš: Totenhemai pirmā starptautiskā trofeja 41 gada laikā|accessdate=2025-05-22 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> '''Spānija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/pk_2026/20072026-cempione_tiek_gazta_spanija_papildlaika_i|title=Čempione tiek gāzta – Spānija papildlaikā ieņem Pasaules futbola troni|website=sportacentrs.com|date={{dat|2026|7|20|N|bez}}|access-date={{dat|2026|7|20||bez}}}}</ref> * [[UEFA Nāciju līga]] finālists: [[2024.—2025. gada UEFA Nāciju līga|2024—25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/futbols/naciju_liga/09062025-ronaldu_iesit_kosta_glabj_portugale_kaimi|title= Ronaldu iesit, Košta glābj, Portugāle kaimiņu cīņā pendelēs otro reizi triumfē Nāciju līgā|accessdate=2025-06-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Spānijas futbolists-aizmetnis}}{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Porro, Pedro}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbolisti]] [[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Girona FC spēlētāji]] [[Kategorija:Manchester City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Real Valladolid spēlētāji]] [[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Estremadurā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] lejm6w33fxuhn6eh0rnrw98chckx2bh 0 575408 4532906 4497240 2026-10-07T14:24:01Z Meistars Joda 781 4532906 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Andrejs Plakans''' (1940—2024) bija latviešu [[vēsturnieks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Vēl viena izcila vēsturnieka historiogrāfija ir noslēgusies"; mūžībā devies Andrejs Plakans |url=https://nra.lv/latvija/462654-muziba-devies-andrejs-plakans.htm |access-date=2024-07-10 |website=nra.lv |language=lv}}</ref> un sociālais [[antropologs]], [[Aiovas štata universitāte]]s profesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.keplers.com/book/9780810855151|title=Historical Dictionary of Latvia (Historical Dictionaries of Europe #60) (Hardcover) &#124; Kepler's Books|website=www.keplers.com|access-date={{dat|2024|07|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|01|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220104191809/https://www.keplers.com/book/9780810855151}}</ref> [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s ārzemju loceklis (1990), [[Ūmeo Universitāte]]s goda doktors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1940. gada 31. decembrī [[Rīga|Rīgā]] Alfrēda Plakana un viņa sievas Klāras, dzimušas Ozolas, ģimenē. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada jūlijā viņš kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz [[Trešais reihs|Vācijas]] okupēto [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabalu]]. Pēc kara dzīvoja DP nometnē [[ASV okupācijas zona Vācijā|ASV okupācijas zonā]], bet 1951. gadā pārcēlās uz [[Pensilvānija]]s štatu ASV. Mācījās Lankasteras Makkaskija vidusskolā (''J.P. McCaskey High School''), studēja Lankasteras Franklina un Maršala koledžā (''Franklin & Marshall College''), tad ieguva [[Hārvarda Universitāte]]s maģistra grādu, 1968. gadā sāka strādāt [[Bostona]]s koledžā. 1969. gadā aizstāvēja doktora grādu (''PhD'') par Nacionālo Atmodu Latvijā, 1850—1900. 1975. gadā kļuva par [[Aiovas štata universitāte]]s mācībspēku, 1982. gadā viņu ievēlēja par profesoru, vēlāk par Vēstures fakultātes dekānu. Atvaļinājuma posmos viņš nodarbojās ar pētniecību vairākās ASV universitātēs, kā arī [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. 2006. gadā pensionējās ar emeritētā profesora nosaukumu. Miris 2024. gada 4. jūlijā ''Atrium Village'' ciemata aprūpes centrā Hillā, [[Aijovas štats|Aijovas štatā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lensingfuneral.com/obituaries/obituary-listings?obId=32306372|title=Obituary information for Andrejs Plakans|website=www.lensingfuneral.com|access-date=2026-07-22|language=en}}</ref> Bija latviešu studentu korporācijas ''[[Fraternitas Academica]]'' biedrs no 1959. gada II. semestra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/lidakakarlis/posts/pfbid02pvErw4eyPiahCjdMgTEwtze9RKmds2L4CpyHCkQb3b9CEbMT4Vvw4fbbKiNN3CzSl|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-07-12}}</ref> == Darbi == * ''Kinship in the Past: An Anthropology of European Family Life, 1500-1900.'' B. Blackwell, 1984. * ''Family History at the Crossroads: A Journal of Family History Reader''. Edited by Tamara K. Hareven and Andrejs Plakans. Princeton University Press, 1988; Princeton Legacy Library, 2017. * ''The Latvians: A Short History.'' Hoover Institution Press, 1995. * ''Historical Dictionary of Latvia.'' Scarecrow Press, 1997. * ''A Concise History of the Baltic States.'' Cambridge University Press, 2011. * ''Experiencing Totalitarianism: The Invasion and Occupation of Latvia by the USSR and Nazi Germany 1939-1991.'' AuthorHouse, 2014. * ''East and Central European History Writing in Exile, 1939-1989.'' Edited by Maria Zadencka, Andrejs Plakans, and Andreas Lawaty. Brill, 2015. * ''The Reluctant Exiles: Latvians in the West after World War II.'' Brill / Verlag Ferdinand Schöningh, 2021. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2017) == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Plakans, Andrejs}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] lni6v1hqoa14swj9qcitkotw4jd0i2q 0 576661 4533060 4532871 2026-10-07T19:49:19Z Votre Provocateur 111653 4533060 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UnitedNationsconference.jpg|thumb|ASV prezidents [[Harijs S. Trumens|Harijs S. Trumans]]]] '''Sanfrancisko konference''', oficiāli '''Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par starptautisko organizāciju''', bija starptautiska sanāksme, kas notika 1945. gada aprīlī un jūnijā [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šīs konferences mērķis bija izveidot starptautisku organizāciju, kas veicinātu mieru un drošību pasaulē. Konferences rezultātā tika izstrādāta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) Harta, kas oficiāli izveidoja šo organizāciju. Šajā konferencē piedalījās pārstāvji no 50 valstīm, un tās laikā tika diskutēts un vienots par dažādiem jautājumiem, tostarp starptautiskās sadarbības veidiem, cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskās tiesiskuma principiem. Rezultātā tika izveidota ANO, kas oficiāli sāka darbību 1945. gada 24. oktobrī, pēc tam, kad ANO Hartu ratificēja [[Ķīna]], [[Francija]], [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un lielākā daļa pārējo dibinātājvalstu. == Dalībvalstis == * {{flaga|USA|1912}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] ** {{flaga|Filipīnas|1936}} [[Filipīnas]] * {{vieta|Austrālija}} * {{vieta|Beļģija}} * {{vieta|Bolīvija}} * {{flaga|Brazīlija|1889}} [[Brazīlija]] * {{vieta|Čehoslovākija}} * {{vieta|Čīle}} * {{vieta|Dānija}} * {{vieta|Dominikāna}} * {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Dienvidāfrika]] * {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Dienvidslāvija]] * {{flaga|Ēģipte|1922}} [[Ēģipte]] * {{flaga|Ekvadora|1900}} [[Ekvadora]] * {{flaga|Etiopija|1897}} [[Etiopija]] * {{flaga|Francija}} [[Francijas Pagaidu valdība]] * {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] * {{vieta|Gvatemala}} * {{vieta|Haiti}} * {{vieta|Hondurasa}} * {{flaga|Irāka|1924}} [[Irāka]] * {{flaga|Irāna|1925}} [[Irāna]] * {{vieta|Jaunzēlande}} * {{flaga|Kanāda|1921}} [[Kanāda]] * {{flaga|Ķīna|1928}} [[Ķīna]] * {{vieta|Kolumbija}} * {{vieta|Kostarika}} * {{vieta|Kuba}} * {{flaga|Libāna}} [[Libāna]] * {{vieta|Libērija}} * {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ** {{flaga|Indija|britu}} [[Indija]] * {{vieta|Luksemburga}} * {{flaga|Meksika|1934}} [[Meksika]] * {{vieta|Nīderlande}} * {{vieta|Nikaragva}} * {{vieta|Norvēģija}} * {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|Padomju Savieniba]] ** {{vieta|Baltkrievijas PSR}} ** {{vieta|Ukrainas PSR}} * {{vieta|Panama}} * {{vieta|Paragvaja}} * {{vieta|Peru}} * {{vieta|Salvadora}} * {{vieta|Saūda Arābija}} * {{flaga|Sīrija|1932}} [[Sīrija|Sīrijas Republika]] * {{flaga|Somija}} [[Somija]] * {{vieta|Turcija}} * {{vieta|Urugvaja}} * {{flaga|Venecuēla|1930}} [[Venecuēla]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO]] [[Kategorija:ASV vēsture]] 1b04usoka6f6knxn7kblo2k4wrcf1lq 4533130 4533060 2026-10-08T03:25:27Z JB82 5605 4533130 wikitext text/x-wiki [[Attēls:UnitedNationsconference.jpg|thumb|ASV prezidents [[Harijs S. Trumens|Harijs S. Trumans]]]] '''Sanfrancisko konference''', oficiāli '''Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par starptautisko organizāciju''', bija starptautiska sanāksme, kas notika 1945. gada aprīlī un jūnijā [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Šīs konferences mērķis bija izveidot starptautisku organizāciju, kas veicinātu mieru un drošību pasaulē. Konferences rezultātā tika izstrādāta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijas]] (ANO) Harta, kas oficiāli izveidoja šo organizāciju. Šajā konferencē piedalījās pārstāvji no 50 valstīm, un tās laikā tika diskutēts un vienots par dažādiem jautājumiem, tostarp starptautiskās sadarbības veidiem, cilvēktiesību aizsardzību un starptautiskās tiesiskuma principiem. Rezultātā tika izveidota ANO, kas oficiāli sāka darbību 1945. gada 24. oktobrī, pēc tam, kad ANO Hartu ratificēja [[Ķīna]], [[Francija]], [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un lielākā daļa pārējo dibinātājvalstu. == Dalībvalstis == * {{flaga|USA|1912}} [[Amerikas Savienotās Valstis]] ** {{flaga|Filipīnas|1936}} [[Filipīnas]] * {{vieta|Austrālija}} * {{vieta|Beļģija}} * {{vieta|Bolīvija}} * {{flaga|Brazīlija|1889}} [[Brazīlija]] * {{vieta|Čehoslovākija}} * {{vieta|Čīle}} * {{vieta|Dānija}} * {{vieta|Dominikāna}} * {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Dienvidāfrika]] * {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Dienvidslāvija]] * {{flaga|Ēģipte|1922}} [[Ēģipte]] * {{flaga|Ekvadora|1900}} [[Ekvadora]] * {{flaga|Etiopija|1897}} [[Etiopija]] * {{flaga|Francija}} [[Francijas Pagaidu valdība]] * {{flaga|Grieķija|1828}} [[Grieķija]] * {{vieta|Gvatemala}} * {{vieta|Haiti}} * {{vieta|Hondurasa}} * {{flaga|Irāka|1924}} [[Irāka]] * {{flaga|Irāna|1925}} [[Irāna]] * {{vieta|Jaunzēlande}} * {{flaga|Kanāda|1921}} [[Kanāda]] * {{flaga|Ķīna|1928}} [[Ķīna]] * {{vieta|Kolumbija}} * {{vieta|Kostarika}} * {{vieta|Kuba}} * {{flaga|Libāna}} [[Libāna]] * {{vieta|Libērija}} * {{flaga|GBR}} [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] ** {{flaga|Indija|britu}} [[Indija]] * {{vieta|Luksemburga}} * {{flaga|Meksika|1934}} [[Meksika]] * {{vieta|Nīderlande}} * {{vieta|Nikaragva}} * {{vieta|Norvēģija}} * {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|Padomju Savieniba]] ** {{vieta|Baltkrievijas PSR}} ** {{vieta|Ukrainas PSR}} * {{vieta|Panama}} * {{vieta|Paragvaja}} * {{vieta|Peru}} * {{vieta|Salvadora}} * {{vieta|Saūda Arābija}} * {{flaga|Sīrija|1932}} [[Sīrija|Sīrijas Republika]] * {{flaga|Somija}} [[Somija]] * {{vieta|Turcija}} * {{vieta|Urugvaja}} * {{flaga|Venecuēla|1930}} [[Venecuēla]] * ''{{vieta|Polija}} (nav klāt)'' == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ANO]] [[Kategorija:ASV vēsture]] a4sheafg5ys28x903l5ia8bg0s1xu7o 0 577773 4533201 4532255 2026-10-08T10:36:17Z Teatrālis 82063 /* Oktobris */ 4533201 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 0y0omr2xxpzq2zj71z5lsax1tudn8ql 0 582792 4533038 4330758 2026-10-07T18:50:12Z DJ EV 31928 4533038 wikitext text/x-wiki {{Varbūtību sadalījuma infokaste |name = Vienmērīgais sadalījums |type = density |pdf_image = [[Attēls:Uniform Distribution PDF SVG.svg|250px]] |cdf_image = [[Attēls:Uniform cdf.svg|250px]] |notation = <math>\mathcal{U} _{[a,b]}</math> |parameters = <math>- \infty < a < b < \infty</math> |support = <math>[a,b]</math> |pdf = <math>\begin{cases} \frac{1}{b-a} & \text{ja } x \in [a,b] \\ 0 & \text{citādi} \end{cases}</math> |cdf = <math>\begin{cases} 0 & \text{ja } x < a \\ \frac{x-a}{b-a} & \text{ja } x \in [a,b] \\ 1 & \text{ja } x > b \end{cases}</math> |mean = <math>\tfrac{1}{2}(a+b)</math> |median = <math>\tfrac{1}{2}(a+b)</math> |mode = jebkura vērtība intervālā <math>(a,b)</math> |variance = <math>\tfrac{1}{12} (b-a)^2</math> |mad = <math>\tfrac{1}{4} (b-a)</math> |skewness = <math>0</math> |kurtosis = <math>- \tfrac{6}{5}</math> |entropy = <math>\log (b-a)</math> |mgf = <math>\begin{cases} \frac{ \mathrm{e} ^{tb} - \mathrm{e} ^{ta} }{t(b-a)} & \text{ja } t \neq 0 \\ 1 & \text{ja } t = 0 \end{cases}</math> |char = <math>\begin{cases} \frac{ \mathrm{e} ^{ \mathrm{i} tb } - \mathrm{e} ^{ \mathrm{i} ta } }{ \mathrm{i} t(b-a) } & \text{ja } t \neq 0 \\ 1 & \text{ja } t = 0 \end{cases}</math> }} '''Vienmērīgais sadalījums''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir nepātraukts varbūtību sadalījums. Vienmērīgi sadalīts gadījuma lielums pieņem vērtības galīgā intervālā <math>[a, b]</math> un tā [[varbūtību blīvuma funkcija|blīvuma funkcija]] šajā intervālā ir konstanta. Tas nozīmē, ka jebkuriem <math>[a, b]</math> apakšintervāliem ar vienādu garumu piemīt vienāda varbūtība. Vienmērīgais sadalījums ir viens no vienkāršākajiem varbūtību sadalījumiem. Vienmērīgā sadalijuma blīvuma funkcija ir :<math> f(x) = \begin{cases} \frac{1}{b-a}, & \text{ja } a \le x \le b, \\[8pt] 0, & \text{ja } x < a \ \text{ vai } \ x > b. \end{cases} </math> Redzams, ka blīvuma funkcija nav atkarīga no gadījuma lieluma, līdz ar to intervālā <math>[a, b]</math> tā ir konstanta. Atbilstošā [[kumulatīvā sadalījuma funkcija|sadalījuma funkcija]] ir :<math> F(x) = \begin{cases} 0, & \text{ja } x < a, \\[8pt] \frac{x-a}{b-a}, & \text{ja } a \le x \le b, \\[8pt] 1, & \text{ja } x > b. \end{cases} </math> Vienmērīgi sadalīta gadījuma lieluma <math>X</math> [[Sagaidāmā vērtība|matemātiskā cerība]] <math>\operatorname{E}[X]=\frac{b + a}{2}</math>, bet [[Dispersija (statistika)|dispersija]] <math>\operatorname{D}[X] = \frac{(b-a)^2}{12}</math>. Visbiežāk tiek izmantots standarta vienmērīgais sadalījums, kura parametri <math>a=0</math> un <math>b=1</math>. Šī sadalījuma blīvuma funkcija intervālā <math>[a, b]</math> <math>f(x)=1</math>, tā matemātiskā cerība ir vienāda ar <math>\frac{1}{2}</math>. To plaši izmanto nejaušu skaitļu ģeneratoros — ja tiek ģenerēts nejaušs skaitlis intervālā <math>[0, 1]</math>, tad šim skaitlim piemīt standarta vienmērīgais sadalījums. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://encyclopediaofmath.org/wiki/Uniform_distribution ''Encyclopedia of Mathematics'' ieraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250119142131/https://encyclopediaofmath.org/wiki/Uniform_distribution |date={{dat|2025|01|19||bez}} }} {{en ikona}} * [https://mathworld.wolfram.com/UniformDistribution.html ''Wolfram Mathworld'' ieraksts] {{en ikona}} {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] ozfsbegpcwe7i89j8u00bk4qnzldycc 0 592375 4533178 4532582 2026-10-08T08:39:57Z ~2026-54107-47 151578 /* Politiskā darbība */ 4533178 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Natālija Ābola | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/36440-natalija-abola/|title=Natālija Ābola — 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}</ref> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|02|15}} | partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]]<small> (2019—2025)</small><br> * [[Saskaņa]]<small> (2025—2026)</small> * [[Suverēnā vara]]<small> (kopš 2026)</small> | profesija = [[žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja, politiķe | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | term_beigas = {{dat|2025|06|27}} }} '''Natālija Ābola''' (dzimusi {{dat|1953|2|15}}) ir [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas [[žurnāliste]], uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]", pēc tam kļuvusi par partiju "[[Saskaņa]]" un vēlāk arī "[[Suverēnā vara]]" biedri. == Biogrāfija == N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija [[latvietis]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no [[Baltkrievija]]s. Abi vecāki strādāja Rīgas tabakas fabrikā, kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref> Mācījusies [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolā]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], bet 6. klasē pārgāja uz [[Rīgas 36. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]], kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās [[Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā]], kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref>` == Karjera == Viņas ceļš televīzijā sākās [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA "ALTER A" (vēlāk "TV ALTER A"), producējot vairākas televīzijas programmas. Viens no ievērojamākajiem projektiem bija "[[Šoka šovs]]" (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem krievu valodā. 1998. gadā Natālija absolvēja [[Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu]] un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]] kopā ar [[Vladimirs Pozners|Vladimiru Pozneru]]. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti. == Politiskā darbība == 2018. gadā N. Ābola kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] (KDS) un "[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]" (GKL) apvienotā saraksta ([[Apvienība SKG]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/lsdspkdsgkl/5|title="LSDSP/KDS/GKL"|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai "[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]" (GKR). Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par Rīgas domes deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/natalija-abola|title=Natālija Ābola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2020. gada decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar savu izteikumu, kurā latviešus nodēvēja par "agresīvu nacionālo minoritāti". Šis paziņojums izraisīja sabiedrības sašutumu un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz pārrunām [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]]. Šī situācija radīja plašas diskusijas sabiedrībā par vārda brīvības robežām un politiķu atbildību par saviem izteikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/634152-vai-uz-audzinosu-sarunu-aicinas-ari-sos-jaukos-cilvekus-pec-izteikumiem-par-latviesiem-rigas-domes-deputate-natalija-abola-uzaicinata-uz-vdd|title="Vai uz audzinošu sarunu aicinās arī šos jaukos cilvēkus?" pēc izteikumiem par latviešiem Rīgas domes deputāte Natālija Ābola uzaicināta uz VDD|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-18|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot "sagrozīti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/636124-tas-ir-tiess-aicinajums-uz-slepkavibu-natalija-abola-pazino-ka-nosutijusi-valsts-prezidentam-vestuli-vinas-izteikumi-par-latviesiem-esot-sagroziti|title="Tas ir tiešs aicinājums uz slepkavību!" Natālija Ābola paziņo, ka nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli; viņas izteikumi par latviešiem esot sagrozīti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-01-07|language=lv}}</ref> 2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas "[[Saskaņa]]" frakcijai, pamatojot to šādi: "mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/647047-ieva-brante-pametusi-frakciju-nacionala-apvienibalatvijas-regionu-apvieniba|title=Ieva Brante pametusi frakciju "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-03-26|language=lv}}</ref> 2026. gadā kandidēja 15. Saeimas vēlēšanās no partijas [[Suverēnā vara]] saraksta un tika ievēlēta. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] hgfjvfzygk30toluo6qvb2kbbelv5tw 0 595444 4533106 4458036 2026-10-07T22:40:45Z Votre Provocateur 111653 4533106 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Здание парламента Казахстана.jpg|thumb|Kazahstānas parlamenta ēka]] '''Kazahstānas parlaments''' bija [[Kazahstānas Republika]]s divpalātu [[likumdevējs orgāns]], kas sastāv no: * Mažiliss — apakšpalāta, kurā ir 98 deputāti. Šī palāta ir atbildīga par likumprojektu izskatīšanu un pieņemšanu. * Senāts — augšpalāta, kurā ir 50 locekļi. Senāts pārstāv reģionu intereses un apstiprina augstākos valsts amatpersonu iecelšanas lēmumus. Parlaments pieņem likumus, ratificē starptautiskos līgumus un kontrolē valdības darbu. Kazahstānas valsts pārvalde ir prezidentāla, bet parlamentam ir nozīmīga loma likumdošanas procesā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kazahstāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] 7d53mumncsul58u7kssc0qarz65lvg0 4533108 4533106 2026-10-07T22:42:58Z Votre Provocateur 111653 4533108 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Здание парламента Казахстана.jpg|thumb|Kazahstānas parlamenta ēka]] '''Kazahstānas parlaments''' bija [[Kazahstānas Republika]]s divpalātu [[likumdevējs orgāns]], kas sastāvēja no: * Mažiliss — apakšpalāta, kurā ir 98 deputāti. Šī palāta ir atbildīga par likumprojektu izskatīšanu un pieņemšanu. * Senāts — augšpalāta, kurā ir 50 locekļi. Senāts pārstāv reģionu intereses un apstiprina augstākos valsts amatpersonu iecelšanas lēmumus. 2026. gadā Kazahstānas parlamenta divpalātu struktūra tika aizstāta ar jaunu vienpalātas likumdevēju — [[Kazahstānas Republikas Kurultājs|Kazahstānas Republikas Kurultāju]]. Kurultājs tika izveidots kā valsts augstākais pārstāvniecības un likumdošanas orgāns, apvienojot abu iepriekšējā parlamenta palātu funkcijas. Līdz ar to Mažilisa un Senāta darbība tika izbeigta. Kurultāja izveide bija saistīta ar Kazahstānas konstitucionālo reformu, kuras ietvaros tika mainīta valsts parlamentārā sistēma. Jaunās institūcijas galvenie uzdevumi ir likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un parlamentārās kontroles īstenošana. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kazahstāna-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] 9pz2qmrzjj99yxc1ffacn15ihh59t71 0 595826 4533215 4251902 2026-10-08T11:17:14Z Jānis U. 198 4533215 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Hamodus lutkevitshi zobs.JPG | att_nosaukums = ''Hamodus lutkevitshi'' simfīzais zobs | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Hamodus | ģints_lv = Hamodi | binomial = Hamodus Obruchev, 1933 | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Hamodi''' (''Hamodus'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') ģintīm. Ģinti 1933. gadā aprakstīja krievu paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]], pamtojoties uz [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], Jegļinkas strauta atsegumā, lužskas slāņos ([[burtnieku svīta]]) atrasto simfīzo zobu. Šīs ģints pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Živetas stāvs|živetas laikmetā]]. Ģinti pārstāv vienīgā suga '''''Hamodus lutkevitshi'''''. Suga izplatīta [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]]: [[Krievija|Krievijā]], Ļeņingradas un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalos]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]] burtnieku svītas nogulumos. Izņemot simfīzos zobus, citas šīs ģints pārstāvju atliekas nav zināmas. == Apraksts == Hamodu [[simfīzie zobi]] ir augsti, slaidi, ar harpūnveidīgu virsotni un paplašinātu, šķērsgriezumā ovālu, rupji krokotu pamatni. [[Zobi|Zobu]] augstums (1-9 cm) četras reizes pārsniedz uzpūstās pamatnes platumu. Zobu iekšējā puse ir ieliekta un ar iedobi pamatnē. Zobu ārējā puse ir izliekta. To virsma līdz pašai smailei ir klāta ar smalkām, gareniskām vadziņām. Zobiem ir dendrodontā tipa mikrostruktūra, kas ir līdzīga kā [[gliptolepji]]em.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 353. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] qx64ha9eqs6j8nky07ex2rmu85schdu 4533218 4533215 2026-10-08T11:19:04Z Jānis U. 198 4533218 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Hamodus lutkevitshi zobs.JPG | att_nosaukums = ''Hamodus lutkevitshi'' simfīzais zobs | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Holoptychiidae | dzimta_lv = Holoptihīdi | ģints = Hamodus | ģints_lv = Hamodi | binomial = Hamodus Obruchev, 1933 | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Hamodi''' (''Hamodus'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') ģintīm. Ģinti 1933. gadā aprakstīja krievu paleontologs [[Dmitrijs Obručevs]], pamtojoties uz [[Ļeņingradas apgabals|Ļeņingradas apgabalā]], Jegļinkas strauta atsegumā, lužskas slāņos ([[burtnieku svīta]]) atrasto simfīzo zobu. Šīs ģints pārstāvji dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Živetas stāvs|živetas laikmetā]]. Ģinti pārstāv vienīgā suga '''''Hamodus lutkevitshi''''' <small>Obruchev, 1933</small>. Suga izplatīta [[Galvenais devona lauks|galvenajā devona laukā]]: [[Krievija|Krievijā]], Ļeņingradas un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalos]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]] burtnieku svītas nogulumos. Izņemot simfīzos zobus, citas šīs ģints pārstāvju atliekas nav zināmas. == Apraksts == Hamodu [[simfīzie zobi]] ir augsti, slaidi, ar harpūnveidīgu virsotni un paplašinātu, šķērsgriezumā ovālu, rupji krokotu pamatni. [[Zobi|Zobu]] augstums (1-9 cm) četras reizes pārsniedz uzpūstās pamatnes platumu. Zobu iekšējā puse ir ieliekta un ar iedobi pamatnē. Zobu ārējā puse ir izliekta. To virsma līdz pašai smailei ir klāta ar smalkām, gareniskām vadziņām. Zobiem ir dendrodontā tipa mikrostruktūra, kas ir līdzīga kā [[gliptolepji]]em.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов, МОСКВА, ГЕОС, 2004., 353. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 3cz29b50yha5zhr7ezszj1dyvcbmik7 0 597648 4533088 4268343 2026-10-07T21:09:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533088 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Vasilijs Utkins | vārds_orig = ''Василий Уткин'' | attēls = Utkin 2019.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1972 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 6 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Balašiha|td=Krievija}} | m_dat_alt = | m_gads = 2024 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 19 | m_vieta = {{vieta|Krievija|Maskava}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | nodarbošanās = sporta žurnālists, komentētājs, publicists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vasilijs Utkins''' ({{val|ru|Василий Вячеславович Уткин}}, dzimis {{dat|1972|3|6}}, miris {{dat|2024|3|19}}) bija [[Krievija]]s [[sports|sporta]] [[žurnālists]] un [[komentētājs]], televīzijas un radio raidījumu vadītājs, kā arī aktieris un blogeris.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Unitology: General Director Sports.ru Dmitry Navosha |url=http://runetologia.podfm.en/43/ |access-date={{dat|2025|04|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120415053839/http://runetologia.podfm.ru/43 }}</ref> Kļuva pazīstams 1990. gadu vidū kā futbola komentētājs televīzijas kanālos [[NTV]] un NTV Plus un kā TV raidījuma "Futbola klubs" vadītājs, kuru pēc slēgšanas televīzijā līdz dzīves pēdējām dienām publicēja savā ''[[YouTube]]'' kanālā. 2004. un 2005. gadā ieguva TEFI balvu kategorijā "Labākais sporta komentētājs". 2010. gada 1. septembrī tika iecelts par NTV Plus sporta kanālu galveno redaktoru, ieņēma šo amatu līdz pat restrukturizācijai uz ''Match TV'', kuru viņš pameta 2015. gadā, kad atteicās strādāt ar [[Tina Kandelaki|Tinu Kandelaki]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Рутов |first1=Иван |title=Василий Уткин отказался работать под руководством Канделаки |url=https://www.topnews.ru/news_id_80619.html |website=topnews.ru |date={{dat|2015|8|11||bez}}}} {{Novecojusi saite}}</ref> No 2014. līdz 2015. gadam vadīja izklaides spēļu šovu "Lielais jautājums" kanālā STS. Strādāja par komentētāju ''Match TV'' (2015–2016) un ''[[Eurosport]]'' (2016–2017). Kā aktieris sadarbojies ar humora teātri ''Kvartet I''.<ref name="meduza">{{tīmekļa atsauce |title=Вася — великий Умер Василий Уткин. С ним прощаются его коллеги и друзья. Вот что они пишут |url=https://meduza.io/feature/2024/03/19/vasya-velikiy |website=[[Meduza]] |date={{dat|2024|3|19||bez}}}}</ref> Daudzi kolēģi, sportisti un plašsaziņas līdzekļi uzskata, ka Utkins radīja mūsdienu sporta žurnālistikas valodu un identitāti Krievijā, kā arī bija sava laika talantīgākais un atpazīstamākais krievvalodīgais futbola komentētājs.<ref name="meduza"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Каким мы запомним Василия Уткина |url=https://www.sports.ru/football/blogs/3229728.html |website=sports.ru}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Илющенко |first1=Георгий |title=«Наследие Уткина исполинских размеров!» Как друзья и коллеги прощаются с Василием |url=https://www.championat.com/football/article-5479600-umer-futbolnyj-kommentator-vasilij-utkin-proschalnye-slova-druzej-i-kolleg.html |website=championat.com |date={{dat|2024|3|19||bez}}}}</ref> Utkins arī bija pazīstams ar savām šokējošajām darbībām un izteikumiem, no kuriem daži pat izraisīja starptautiskus skandālus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Спортивный комментатор Уткин дал повод к международному скандалу - заявил, что хотел бы каждый день макать Лукашенко в унитаз |url=https://www.newsru.com/russia/25oct2013/utkin.html |website=newsru.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Олег Пирожков: «Уткин схватил рюмку водки и плеснул мне в лицо» |url=https://www.sports.ru/football/blogs/3166094.html |website=sports.ru}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title="НТВ-Плюс" защитил Уткина от "Терека" |url=https://persona.rin.ru/news/241292/f/ntv-pljus-zaschitil-utkina-ot-tereka |website=persona.rin.ru}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Слово "пердятлы" я придумал специально для ФК "Астана" - Василий Уткин |url=https://vesti.kz/kazfutbol/slovo-perdyatlyi-pridumal-spetsialno-fk-astana-vasiliy-utkin-210338/ |website=vesti.kz}}</ref> == Nāve == Vasilijs Utkins nomira 2024. gada 19. martā Pirogova slimnīcā Maskavā no [[plaušu artērijas trombembolija]]s.<ref name="meduza"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Умер спортивный журналист и комментатор Василий Уткин |url=https://www.fontanka.ru/2024/03/19/73354247/ |website=fontanka.ru}}</ref> 21. martā, pirms spēles starp [[Krievijas futbola izlase|Krievijas]] un [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasēm]], līdzjutēji ar klusuma brīdi godināja komentētāja piemiņu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Utkins, Vasilijs}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2024. gadā mirušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Krievu aktieri]] [[Kategorija:Sporta komentētāji]] [[Kategorija:Sporta žurnālisti]] [[Kategorija:Blogeri]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] k7zw8yrugz5i700eluvmgqmbl80ng28 0 600927 4533091 4513886 2026-10-07T22:21:49Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4533091 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristaps Kristers Ozols | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1999|03|30}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Kandava}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākais aktieris (2024) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = V }} '''Kristaps Kristers Ozols''' (dzimis {{dat|1999|03|30}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola|Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktieris. 2024. gadā saņēmis Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākais aktieris" par Konstantīna Trepļeva lomu izrādē "Nevienam nezināmā Marija" un Orlando de Buā lomu izrādē "Kā jums tīk" == Lomas teātrī == * Misters Smits / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Tobijs / [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Edvīns Klimanovs]] (2023); * Daniēls / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. Ralfs Liepa (2023); * Orlando de Buā / [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2024); * Jegoruška (Jegors Timofejevičs) / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Lomas / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Konstantīns Trepļevs / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Edgars Laidmanis / "Es arī te, kas man ir jādara" (koncertizrāde) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], rež. [[Endīne Bērziņa]] (2024); * Andžejs Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Iesildītājs / Lī Hols, Padijs Čajefskis "Nacionālais kanāls" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Matīss Kaža]] (2025); * Pelegrīns / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Lotārs, Zigmunds / [[E. T. A. Hofmanis|Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis]] "Smilšu cilvēks" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ralfs Liepa (2025); * Janka / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Inese Mičule]] (2025); * Konstantīns Trepļevs / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Skangala kungs, laupītājs Oto / Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks" Valmieras teātrī, rež. Toms Treinis (2026); * Monoizrāde / Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums" Valmieras teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026); * Kārlēns / [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]" Valmieras teātrī, rež. Elmārs Seņkovs (2026); * Džefs, loma / Kārlis Krūmiņš "Laipotāji" Valmieras teātrī, rež. Kārlis Krūmiņš (2026); * Lomas / [[Bertolts Brehts]] "Trešās impērijas bailes un posts" Valmieras teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2026) == Ārējās saites == * [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/kristaps-kristers-ozols/ Kristaps Kristers Ozols] Valmieras teātris * [https://izrades.lv/persona/kristaps-kristers-ozols-13224 Kristaps Kristers Ozols] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ozols, Kristaps Kristers}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kandavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] db69t7zuqamkdeltaycx74i9t8mpfjr 0 606896 4533092 4513884 2026-10-07T22:23:06Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4533092 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Elizabete Milta | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|09|12}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Ķekava}} | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = {{ubl|[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]] ([[Spēlmaņu nakts 2024/2025|2025]])}} | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākā aktrise (2025) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = S }} '''Elizabete Milta''' (dzimusi {{dat|2001|09|12}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktrise]]. Mācījusies [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējusi režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktrise. 2025. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2024/2025|Spēlmaņu nakts]]" balvu kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Marijas Šamrajevas lomu izrādē "Nevienam nezināmā Marija" un Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākā aktrise" par Ingas Bērziņas lomu izrādē "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" un Lindas lomu izrādē "Balta kleita". 2026. gadā saņēmusi "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Lauras Vingfildas lomu izrādē "Stikla zvērnīca". == Lomas teātrī == * Babete / "Ugunsblaktis" (pēc [[Makss Frišs|Maksa Friša]] lugas "Bīdermans un dedzinātāji") [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Maja / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Elizabete Hā / Mārtiņš Gūtmanis "Zudušo skatu darbnīca" [[Dirty Deal Teatro]], rež. [[Mārtiņš Gūtmanis]] (2023); * Alise / Klāvs Mellis "Garderobisti" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Paula Pļavniece]] (2024); * Lidija / Mariuss fon Maienburgs "Moceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Rota / Mariuss fon Maienburgs "Māceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Olīvija / [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Linda Kalniņa]] (2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Marija Šamrajeva / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Māte Inga Bērziņa / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Elvīra / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Linda / Pēc [[Inga Ābele|Ingas Ābeles]] stāstu motīviem "Balta kleita" LKA Miera ielā, rež., horeogr. [[Elīna Gediņa]] (diplomdarbs, 2025); * Līze / [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Inese Mičule]] (2025); * Marija Šamrajeva / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Kreonta meita Glauke, Korintiešu sievu korī / [[Eiripīds]] "Mēdeja" Valmieras teātrī, rež. [[Reinis Suhanovs]] (2025); * Laura / [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]" Valmieras teātrī, rež. Inese Mičule (2026); * Loma / Kārlis Krūmiņš "Laipotāji" Valmieras teātrī, rež. Kārlis Krūmiņš (2026); * Lomas / [[Bertolts Brehts]] "Trešās impērijas bailes un posts" Valmieras teātrī, rež. [[Indra Roga]] (2026) == Ārējās saites == * [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/elizabete-milta/ Elizabete Milta] Valmieras teātris * [https://izrades.lv/persona/elizabete-milta-13221 Elizabete Milta] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Milta, Elizabete}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ķekavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] rhvnk5t8zu9rdr9ibsre6rn2bsloqa8 2 618873 4532983 4517381 2026-10-07T17:21:25Z Meistars Joda 781 Nodzēsa lapu 4532983 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 10 619615 4533035 4531177 2026-10-07T18:46:42Z Dainis 876 4533035 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2619]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]]{{,}} 2 × [[Muduo]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[MTG-I2]] {{!}} [[Nancy Grace Roman Space Telescope]] {{!}} Zhishenxing 1 krava {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-9]] {{!}} [[EOS-05]] {{!}} [[CyBEEsat]]{{,}} [[FramSat-1]]{{,}} [[Platform 6]]{{,}} [[SpaceTeamSat1]]{{,}} [[TriSat-S]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Yaogan]] {{!}} [[Starshield|USA-644 — USA-666]] {{!}} [[BlackSky Gen 3]] {{!}} 3 × [[O3b mPOWER]] {{!}} [[Sentinel-3C]]{{,}} [[FLEX]] {{!}} 10 × [[Qianfan]] {{!}} 8 × [[Qianfan]]{{,}} [[EUHT JSW]] {{!}} [[Progress MS-35]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} [[Starshield|USA-668 — USA-684]] {{!}} 2 × [[Tianyi]] {{!}} [[Kosmos-2620]] {{!}} [[StriX]] {{!}} 4 × [[PIESAT-2]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Pengcheng Nanke-1]]{{,}} [[Chaozhisuan-1]]{{,}} 3 × [[Diting 01]]{{,}} 2 × [[Qinling]]{{,}} [[Yunxiao Tanluzhe]]{{,}} [[Pujiang-4]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[StriX]] {{!}} [[USSF-385]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-13]]''' <!-- -->[[ION SCV]]{{,}} [[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]{{,}} [[UASAT-NANO]]{{,}} 5 × [[Sateliot]]{{,}} 2 × [[GHGSat]]{{,}} 2 × [[Flock 4J]]{{,}} [[Tanager-2]]{{,}} [[F2G1]]{{,}} [[GOMX-5]]{{,}} [[Crimson-1]]{{,}} [[KENSAT]]{{,}} [[JACK-006]]{{,}} 3 × [[Lemur-2]]{{,}} [[GyeonggiSat-2A]]{{,}} [[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]{{,}} 2 × [[Watchdog-v0]]{{,}} 2 × [[Tomorrow-S]]{{,}} [[GuaraniSat-2]]{{,}} [[AE4LA]]{{,}} 2 × [[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[eLEAF-01]]{{,}} [[Blackwing Space Baby Bird]]{{,}} 3 × [[NewSat]]{{,}} [[Merlin-1]]{{,}} [[HERMES (pavadonis)|HERMES]]{{,}} [[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]{{,}} [[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]{{,}} [[Meridian FCL]]{{,}} [[GNOMES-10]]{{,}} 4 × [[ICEYE]]{{,}} [[ATHENE-1]]{{,}} [[OSSIE]]{{,}} 3 × [[MikroGlob]]{{,}} [[Altair-1]]{{,}} [[Element-1]]{{,}} [[SSPICY Otter]]{{,}} [[Reason-1]]{{,}} [[HotSat-3]]{{,}} W-8{{,}} W-9 <!-- --> [[USA-708]] {{!}} 5 × [[NeonSat]]{{,}} [[SLEDGE]]{{,}} [[GBSAT]]{{,}} [[PERSAT-02]]{{,}} [[UEL-Y-Sys]]{{,}} [[SD-1 SAT]]{{,}} [[E3_TESTER-KARI-2]]{{,}} [[DaejonSat-1]]{{,}} [[BEE-1012]]{{,}} [[JACK-007]]{{,}} [[CPSat]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 86nlotr4h7nhosfjg0978um7ia411id 0 619616 4533032 4531176 2026-10-07T18:44:37Z Dainis 876 /* Oktobris */ 4533032 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2-1b / Fregat]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2619]]'' (''Uragan-K № 7'', ''GLONASS-K № 19L''). * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]'', 2 × ''[[Muduo]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; * [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'' (''Meteosat-14''). * [[28. augusts]] — [[Shenzhou 23|Tiangong 11. ekspedīcija]]: [[Džu Jandžu]] un [[Džans Džijuaņs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[30. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaista orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]''. === Septembris === * [[1. septembris]]: ** nesējraķetes ''[[Zhishenxing 1]]'' (''Pallas-1'') pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista demonstrācijas krava; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Sofija Adeno]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-9]]''. * [[3. septembris]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Cesario]]''; ** ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''). * Septembra sākums — no militārā pavadoņa ''[[USA 584]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 643]]''. * [[5. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Spectrum]]'' palaisti pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]''. * [[6. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]], tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[10. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaisti 6 militārie pavadoņi ''[[Yaogan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-153'' palaisti 18 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-644 — USA-666]]'' (''Starshield Group 1-15''). * [[11. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Gen 3]]''. * Septembra vidus — no militārā pavadoņa ''[[USA 396]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[USA 667]]''. * [[13. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[O3b mPOWER]]''. * [[15. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' un ''[[EUHT JSW]]''. * [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]''. * [[17. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 25''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''USSF-259'' palaisti 17 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-668 — USA-684]]'' (''Starshield Group 1-16''); ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Tianyi]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz 2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2620]]'' (''GLONASS-K''). * [[19. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'' (''Hongtu 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: ''[[Pengcheng Nanke-1]]'', ''[[Chaozhisuan-1]]'', 3 × ''[[Diting 01]]'', 2 × ''[[Qinling]]'', ''[[Yunxiao Tanluzhe]]'', ''[[Pujiang-4]]''. * [[23. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'' (''SatNet LEO Group 26''). * [[24. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[26. septembris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USSF-385]]'' (''SBST R-3''). * [[28. septembris]] — ar supersmago nesēju ''[[Starship]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Oktobris === * [[1. oktobris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'' (apkalpe: [[Džesika Votkinsa]], [[Luks Deleinijs]], [[Džošua Kutriks]], [[Sergejs Teterjatņikovs]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter 18'') palaisti 3 orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]]'', pavadoņi: ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', ''[[UASAT-NANO]]'', 5 × ''[[Sateliot]]'', 2 × ''[[GHGSat]]'', 2 × ''[[Flock 4J]]'', ''[[Tanager-2]]'', ''[[F2G1]]'', ''[[GOMX-5]]'', ''[[Crimson-1]]'', ''[[KENSAT]]'', ''[[JACK-006]]'', 3 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[GyeonggiSat-2A]]'', ''[[Green Propulsion Dual Mode|GPDM]]'', 2 × ''[[Watchdog-v0]]'', 2 × ''[[Tomorrow-S]]'', ''[[GuaraniSat-2]]'', ''[[AE4LA]]'', 2 × ''[[Breizh Reconnaissance Orbiter|BRP]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[eLEAF-01]]'', ''[[Blackwing Space Baby Bird]]'', 3 × ''[[NewSat]]'', ''[[Merlin-1]]'', ''[[HERMES (pavadonis)|HERMES]]'', ''[[Terra Nova (pavadonis)|Terra Nova]]'', ''[[HORUS Star Tracker / LEAP-2]]'', ''[[Meridian FCL]]'', ''[[GNOMES-10]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', ''[[ATHENE-1]]'', ''[[OSSIE]]'', 3 × ''[[MikroGlob]]'', ''[[Altair-1]]'', ''[[Element-1]]'', ''[[SSPICY Otter]]'', ''[[Reason-1]]'', ''[[HotSat-3]]'', ''W-8'', ''W-9''. * [[2. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-708]]'' (''NROL-97'', ''SBST R-3''). * [[7. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Nuri]]'' palaisti pavadoņi: 5 × ''[[NeonSat]]'', ''[[SLEDGE]]'', ''[[GBSAT]]'', ''[[PERSAT-02]]'', ''[[UEL-Y-Sys]]'', ''[[SD-1 SAT]]'', ''[[E3_TESTER-KARI-2]]'', ''[[DaejonSat-1]]'', ''[[BEE-1012]]'', ''[[JACK-007]]'', ''[[CPSat]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[26. augusts]] — [[Tojohiro Akijama]] (秋山 豊寛, ''Toyohiro Akiyama''), Japānas žurnālists, veicis lidojumu kosmosā (dzimis 1942. gadā) * [[11. septembris]] — [[Vladimirs Bugrovs]] (''Владимир Евграфович Бугров''), PSRS, Krievijas inženieris, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1933. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] hrv356xnl07zbdhxo37f6o9um7dkcce 0 627812 4533176 4455841 2026-10-08T08:37:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533176 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Map chuvashia.png|thumb|Čuvašijas karte]] '''[[Čuvašija|Čuvašijas Republika]]''' atrodas [[Austrumeiropas līdzenums|Austrumeiropas līdzenuma]] austrumu daļā, galvenokārt [[Volga]]s labajā krastā, starp tās pietekām [[Sura (Volgas pieteka)|Suru]] un [[Svijaga]]. Teritorija — 18,3 tūkstoši km². Republikas teritorijas garums ir 190 km no ziemeļiem uz dienvidiem un 160 km no rietumiem uz austrumiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nbcrs.org/regions/chuvashskaya-respublika-chuvashiya/geograficheskoe-polozhenie|title=Географическое положение Чувашской Республики|date=2018.01.11|access-date=2025-02-26|archive-date=2024-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241003193217/https://nbcrs.org/regions/chuvashskaya-respublika-chuvashiya/geograficheskoe-polozhenie|dead-url=no}}</ref> Augstākais punkts virs jūras līmeņa — 286,6 metri. == Augsnes == Vērtīgas [[melnzeme]]s augsnes Čuvašijā koncentrējas vairākos galvenajos reģionos. Dienvidaustrumu daļā tās atrodas pie robežas ar [[Tatarstāna|Tatarstānu]]. Šajā zonā melnzemes veidojušās uz auglīgiem nogulumiem un ir īpaši piemērotas lauksaimniecībai, nodrošinot augstu graudaugu un tehnisko kultūru ražību.<ref name="tppchr.ru">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tppchr.ru/chuvashia/|title=О Чувашии|website=www.tppchr.ru|access-date=2026-04-03|language=ru|archive-date=2026-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260511123642/https://www.tppchr.ru/chuvashia/}}</ref> Dienvidrietumu daļā melnzemes izplatītas uz rietumiem no [[Sura (Volgas pieteka)|Suras]] upes. Šeit tās veido plašas lauksaimniecības teritorijas ar labvēlīgiem mitruma un temperatūras apstākļiem. Nozīmīgas melnzemes teritorijas atrodas arī starp upēm [[Lielais Civiļs]] un [[Mazais Civiļs]]. Šis starpupju reģions ir viens no auglīgākajiem Čuvašijā, kur augsnes struktūra un humusa saturs veicina intensīvu zemkopību. == Ūdens resursi == Čuvašijas ūdens resursus veido galvenokārt [[Volga]] un tās pietekas, kā arī ezeri un mākslīgie ūdenskrātuves. Lielākā un nozīmīgākā upe ir Volga, kas tek gar republikas teritoriju un kalpo kā svarīgs transporta, enerģētikas un ūdensapgādes avots. Tās hidroenerģētiskais potenciāls Čuvašijā nav pilnībā izmantots — tas tiek realizēts galvenokārt [[Čeboksaru HES|Čeboksaru hidroelektrostacijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cheges.rushydro.ru/|title=Чебоксарская ГЭС|website=cheges.rushydro.ru|access-date=2026-04-03}}</ref> No nozīmīgākajām Volgas pietekām jāmin [[Sura (Volgas pieteka)|Sura]] un [[Svijaga]], kurām ir būtiska loma reģiona hidroloģijā un lauksaimniecībā. Šīs upes nodrošina ūdeni apūdeņošanai un ietekmē vietējo ekosistēmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nbcrs.org/regions/chuvashskaya-respublika-chuvashiya/geograficheskoe-polozhenie|title=Географическое положение. Чувашская Республика - Чувашия|website=nbcrs.org|access-date=2026-04-03}}</ref> Vēsturiski Suras upē līdz 1969.—1970. gadam dzīvoja liela [[sterlete]]s populācija, kas liecina par labvēlīgiem ūdens kvalitātes apstākļiem tajā laikā. [[Attēls:Озеро Светлое (Чувашия) 03.jpg|left|thumb|Svetloje ezers]] Republikā ir arī vairāki nelieli ezeri, no kuriem pazīstamākais ir Svetloje ezers [[Kozlovas rajons|Kozlovas rajonā]], kas ir nozīmīgs rekreācijas un dabas objekts.<ref name="tppchr.ru"/> Kopumā Čuvašijas ūdens resursi ir svarīgi gan ekonomikai (enerģētika, transports, lauksaimniecība), gan ekoloģiskajai daudzveidībai. == Derīgie izrakteņi == Čuvašijas teritorijā nav lielu metālrūdu atradņu, taču reģions ir bagāts ar dažādiem nemetāliskajiem derīgajiem izrakteņiem, kuriem ir nozīmīga loma vietējā ekonomikā. Svarīgākās ir [[Fosforīti|fosforītu]] atradnes, kuru kopējie krājumi tiek lēsti aptuveni 148,7 miljonu tonnu apjomā. Fosforītus izmanto minerālmēslu ražošanā un tie ir būtiski lauksaimniecības attīstībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbchr.ru/ecolog/?p=329|title=Минерально-сырьевые ресурсы Чувашии — Виртуальный аграрный и экологический центр|access-date=2026-04-03|date=2018-12-26|language=ru}}</ref> Republikā ir arī ievērojamas [[Degošais slāneklis|degošā slānekļa]] atradnes ar krājumiem ap 199,1 miljonu tonnu. Šo resursu var izmantot kā alternatīvo kurināmo un ķīmiskās rūpniecības izejvielu. Plaši izplatītas ir [[kūdra]]s atradnes, kas veidojušās purvainajās teritorijās. Kūdru tradicionāli izmanto kā kurināmo, kā arī lauksaimniecībā augsnes uzlabošanai. Papildus sastopami arī celtniecības materiāli — māli, smiltis un grants, ko izmanto būvniecībā un ceļu infrastruktūras attīstībā. Kopumā Čuvašijas derīgie izrakteņi galvenokārt ir saistīti ar būvniecību, enerģētiku un lauksaimniecību, nevis ar smago rūpniecību. == Klimats == Čuvašija atrodas mēreni kontinentālā klimata zonā un ietilpst mežastepes un mežu dabas zonās. Vidējā daudzgadīgā gaisa temperatūra janvārī ir −13 °C; jūlijā +19 °C. Vidējais gada nokrišņu daudzums — 530—570 mm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čuvašija]] 3h4gn2635vjg59tep0iquhkpw1g6cxb 0 632466 4532986 4498051 2026-10-07T17:42:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532986 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Uldis Mierkalns | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1973 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{Latvija}} | tautība = | nodarbošanās = [[uzņēmējs]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Uldis Mierkalns''' (dzimis {{dat|1973|11|5}}) ir [[Latvija]]s [[uzņēmējs]]. Viņš ir mežu apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmumu grupas "[[PATA]]" vadītājs un dibinātājs. Pēc izglītības [[jurists]]. U. Mierkalns ticis iekļauts Latvijas bagātāko cilvēku saraksta pirmajā desmitniekā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki?nomob|title=Pietiek :: Jaunais „Miljonārs”: kuri šogad ir Latvijas visbagātākie cilvēki|website=pietiek.com|access-date=2026-05-21|archive-date=2026-05-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20260521185502/https://pietiek.com/raksti/jaunais_miljonars__kuri_sogad_ir_latvijas_visbagatakie_cilveki%3Fnomob}}</ref> ''[[Forbes]]'' 2019. gadā viņu iekļāva Latvijas desmit labāko uzņēmumu vadītāju—īpašnieku sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/press/forbes-2019.html|title=PATA — Forbes «Īpašnieku-vadītāju TOP-10», 2019 {{!}} pata.lv|website=pata.lv|access-date=2026-07-12}}</ref> 1999. gadā viņš dibināja SIA "PATA" un turpmākajos gados attīstīja to par privātu pilna cikla [[mežsaimniecība]]s un [[kokrūpniecība]]s uzņēmumu Latvijā, kura darbība aptver mežu apsaimniekošanu, kokrūpniecību, koksnes loģistiku, kokmateriālu tirdzniecību un finansēšanas pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pata.lv/|title=PATA – meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums|website=pata.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> U. Mierkalns 2001. gadā iegādājās mežizstrādes uzņēmumu SIA "Smiltenes MRS" (kopš 2022. gadā pievienots AS “PATA Strenči”). 2003. gadā "PATA" uzņēmumu grupā tika iekļauti [[Nasdaq Riga]] biržā kotētie kokrūpniecības uzņēmumi AS "Strenču mežrūpniecības saimniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nasdaqbaltic.com/lv/news/par-birzas-vertspapiru-sarakstiem-pec-2004-gada-1-janvara/|title=Par biržas vērtspapīru sarakstiem pēc 2004.gada 1.janvāra|website=Nasdaq Baltic|access-date=2026-06-29|language=lv}}</ref> (tagad — AS "PATA Strenči") un 2008. gadā AS "Saldus mežrūpniecība"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/instrument/LV0000101681/news|title=PATA Saldus {{!}} Market News — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2026-06-29|language=en}}</ref> (tagad — SIA "PATA Saldus"), būtiski paplašinot grupas kokapstrādes un zāģmateriālu ražošanas jaudas. 2012. gadā tika izveidota SIA "PATA TIMBER",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patatimber.lv/|title=Latvijā ražoti kokmateriāli un būvmateriāli {{!}} PATA|website=patatimber.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas attīsta specializētu kokmateriālu veikalu tīklu Latvijā un tiešsaistē, savukārt 2020. gadā dibināta SIA "PATA Finance",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://patafinance.lv/|title=PATA Finance – Kredītlīnija meža un lauksaimniecības zemes īpašniekiem|website=patafinance.lv|access-date=2026-06-29}}</ref> kas sniedz finansēšanas pakalpojumus meža īpašniekiem un lauksaimniekiem. 2026. gada maijā U. Mierkalns paziņoja, ka vairāk fokusēsies uz "PATA" grupas stratēģisko attīstību, īpašu uzmanību pievēršot digitālajai inženierijai, mākslīgā intelekta risinājumu integrācijai un dabas kapitāla pārvaldībai. Viens no šiem attīstības virzieniem ir projekts "PATA Carbon".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/pata-grupa-palielina-vadibas-komandas-lomu-uznemumu-ikdienas-parvaldiba|title=PATA grupa palielina vadības komandas lomu uzņēmumu ikdienas pārvaldībā|website=Dienas Bizness|access-date=2026-06-30|date=2026-05-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/company/pata-carbon|title=PATA Carbon {{!}} LinkedIn|website=www.linkedin.com|access-date=2026-07-04|language=en}}</ref> Viņš ir arī biznesa procesu digitalizācijas sistēmas "Oversee" idejas autors un tās biznesa arhitektūras izstrādātājs. Sistēma izstrādāta pēc LEAN principiem un paredzēta mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekiem, lai nodrošinātu pārskatāmību par darbinieku darbu un uzņēmuma resursu apriti arī laikā, kad īpašnieks nav uz vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theoversee.com/|title=Oversee – The eyes of your business|access-date=2026-07-04|language=en-US}}</ref> 2026. gada maijā uzņēmējs paziņoja, ka atstāj savu uzņēmumu SIA “PATA” un SIA “PATA Jēkabpils” operatīvo vadību. SIA "PATA" valdē darbu turpina Jānis Mierkalns un Diāna Suprunoviča, savukārt SIA "PATA Jēkabpils" valdē darbu turpina Jānis Mierkalns un darbu uzsāka Santa Rudzīte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120119372/uldis-mierkalns-atkapjas-no-ikdienas-vadibas-pata-uznemumos|title=Uldis Mierkalns atkāpjas no ikdienas vadības "Pata" uzņēmumos|website=Delfi|access-date=2026-05-21|date=2026-05-21|language=lv}}</ref> == Strīdi publiskajā telpā == 2020. gadā izveidojās publiska diskusija saistībā ar AS "[[Latvijas valsts meži]]" tehnoloģiskās koksnes darījumiem. 2020. gada maijā TV3 raidījums "Nekā personīga"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/52185359/no-lvm-koksnes-eksporta-uz-skandinaviju-krejumu-nosmel-privats-uznemums-vesta-raidijums|title=No LVM koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums, vēsta raidījums|website=Delfi|access-date=2026-07-04|date=2020-05-31|language=lv}}</ref> publicēja informāciju par iespējamiem pārkāpumiem AS "Latvijas valsts meži" tehnoloģiskās koksnes darījumos, kuros tika minēts arī uzņēmums “PATA Board”. Reaģējot uz to, uzņēmumi SIA "PATA" un SIA "PATA Board" vērsās pret raidījumu, oficiāli pieprasot atsaukt sižetā paustās, pēc viņu viedokļa, nepatiesās un maldinošās ziņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/316279-pata-un-pata-board-pieprasa-atsaukt-neka-personiga-paustas-10-nepatiesas-un-maldinosanas-zinas.htm|title="PATA" un "PATA BOARD" pieprasa atsaukt "Nekā personīga" paustās 10 nepatiesās un maldinošanās ziņas|website=nra.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]] un [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] veica pārbaudes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7005982/latvijas-valsts-mezu-aizdomigos-papirmalkas-darijumus-parbauda-valsts-policija-un-knab|title=“Latvijas valsts mežu” aizdomīgos papīrmalkas darījumus pārbauda Valsts policija un KNAB|website=Kriminālziņas|access-date=2026-07-04|date=2020-06-28|language=lv}}</ref> 2020. gadā Valsts policija ierosināja kriminālprocesu, taču 2020. gada decembrī prokurors atcēla lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu. Publiskajā telpā izskanējusī informācija par “PATA” grupas saimniecisko darbību pēc juridiskā izvērtējuma un Ģenerālprokuratūras lēmumiem tika atzīti par tiesiski nepamatotiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gulbim-izmaksato-kompensaciju-tur-noslepuma/|title=Gulbim izmaksāto kompensāciju tur noslēpumā|website=tv3.lv|access-date=2026-07-04|date=2020-12-20|language=lv|archive-date=2025-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20250911223240/https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/gulbim-izmaksato-kompensaciju-tur-noslepuma/}}</ref> 2020. gada decembrī tika publicētas ziņas par audita rezultātiem, kas parādīja trūkumus LVM darbībā. Šo trūkumu rezultātā bija izveidojies noslēgto līgumu disbalanss, taču nekāds nelikumības lietā netika atklātas.<ref name=":0" /> 2023. gada 19. decembrī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma lēmumu (protokols Nr. 62, 115. §) par AS "[[Latvijas valsts meži]]" ilgāka termiņa sadarbības līgumu cenu indeksācijas mehānisma korekciju, kurš attiecās uz visiem AS "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa sadarbības līgumu partneriem, nevis atsevišķiem uzņēmumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=348680|title=Ministru kabineta sēdes protokols|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Zemkopības ministrija norādīja, ka lēmuma mērķis bija stabilizēt koksnes tirgu, mazināt kokrūpniecības nozares konkurētspējas riskus un pielāgot ilgāka termiņa līgumu cenas aktuālajai tirgus situācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/lv/jaunums/valdibas-2023-gada-lemums-par-koksnes-tirgus-stabilizaciju-deva-vairak-neka-52-miljonus-eiro-papildus-valsts-budzeta-bezdarbiba-nestu-ap-50-miljonu-zaudejumu|title=Valdības 2023. gada lēmums par koksnes tirgus stabilizāciju deva vairāk nekā 52 miljonus eiro papildus valsts budžetā – bezdarbība nestu ap 50 miljonu zaudējumu {{!}} Zemkopības ministrija|website=www.zm.gov.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> Pēc vairākiem gadiem — 2025. gada 19. oktobrī TV3 raidījums "Nekā personīga" publicēja pirmo no vairākiem sižetiem par 2023. gada 19. decembra valdības lēmumu, kas bija saistīts ar AS "Latvijas valsts meži" ilgāka termiņa sadarbības līgumu cenu korekcijām kokrūpniecības uzņēmumiem. Sižetā tika minēti uzņēmumi "PATA" un "Kurekss", kas bija starp 14 nozares uzņēmumiem, kuriem pēc valdības lēmuma AS "Latvijas valsts meži" pārskatīja skujkoku zāģbaļķu cenas un piemēroja īstermiņa izsoļu vidēji svērto cenu, kas, saskaņa ar raidījumiem, varēja būt prettiesiska atbalsta sniegšana kokrūpniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/ar-slepenu-silinas-valdibas-lemumu-panak-ka-atsevisku-kokrupniecibas-uznemumu-intereses-lvm-neiegust-30-miljonus-eiro/|title=Ar slepenu Siliņas valdības lēmumu panāk, ka atsevišķu kokrūpniecības uzņēmumu interesēs LVM neiegūst 30 miljonus eiro|website=tv3.lv|access-date=2026-07-04|date=2025-10-19|language=lv|archive-date=2025-10-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20251023205318/https://tv3.lv/zinas/latvija/neka-personiga/ar-slepenu-silinas-valdibas-lemumu-panak-ka-atsevisku-kokrupniecibas-uznemumu-intereses-lvm-neiegust-30-miljonus-eiro/}}</ref> No savas puses uzņēmums "PATA Saldus" un “PATA Jēkabpils” paziņoja, ka tiražētie apgalvojumi par līgumiem neiztur faktu pārbaudi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/898102/versijas/120107656/gatis-zommers-tirazetie-apgalvojumi-par-kokrupnieku-ligumiem-neiztur-faktu-parbaudi|title=Gatis Zommers: Tiražētie apgalvojumi par kokrūpnieku līgumiem neiztur faktu pārbaudi|last=Zommers|first=Gatis|website=Delfi|access-date=2026-07-04|date=2026-02-21|language=lv}}</ref> Pēc publikācijām [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministrs]] [[Armands Krauze]] vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt Ministru kabineta pieņemtā lēmuma tiesiskumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/507185-zm-neveiks-ieksejo-parbaudi-par-atbalstu-kokrupniekiem.htm|title=ZM neveiks iekšējo pārbaudi par atbalstu kokrūpniekiem|website=nra.lv|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> 2026. gada martā [[Ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu. Starp desmit personām, pret kurām uzsākts kriminālprocess, bija arī U. Mierkalns un A. Krauze. Kriminālprocesa uzsākšanas brīdī nevienai personai netika piemērots aizdomās turētā statuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-kokrupnieku-lieta-10-personas-pret-kuram-sakts-kriminalprocess.a647143/|title=«Kokrūpnieku lietā» – 10 personas, pret kurām sākts kriminālprocess|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-21|language=lv}}</ref> Par krimināllietu publiskajā telpā izskanēja arī kokrūpniekus atbalstoši vērtējumi. Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents Jānis Apsītis publiski pauda viedokli, ka tā dēvētais "kokrūpnieku skandāls" ir mākslīgi uzpūsts un publiskajā telpā radītais priekšstats neatspoguļo pilnu situācijas kontekstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/710407-kokrupnieku-skandals-ir-maksligi-uzpusts-uzskata-latvijas-kokmaterialu-razotaju-un-tirgotaju-asociacijas-prezidents|title="Kokrūpnieku skandāls ir mākslīgi uzpūsts!" uzskata Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas prezidents|website=https://jauns.lv|access-date=2026-07-04|date=2026-05-27|language=lv}}</ref> Līdzīgu vērtējumu pauda arī žurnāla “Baltijas Koks” galvenā redaktore Dzidra Smiltēna, uzsverot, ka publiskajā telpā izskanējušajā vērtējumā nav ņemts vērā pilns nozares ekonomiskais un tiesiskais konteksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/viens-likums-viena-taisniba-visiem-3|title=Viens likums — viena taisnība visiem|website=LA.LV|access-date=2026-07-04|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mierkalns, Uldis}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] efgsy9x6witnvlhn6a8uinur8a0gtbq 0 633834 4532909 4482250 2026-10-07T14:36:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532909 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Tomāšs Araužu | image = Tomás Araújo USMNT v Portugal Mar 31 2026-40 (cropped).jpg | caption = Tomāšs Araužu 2026. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|2002|5|16}} | birth_place = {{vieta|Portugāle|Vilanova di Famalikana}} | height = 187 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | clubnumber = 44 | youthyears1 = 2010—2015 | youthclubs1 = {{flaga|POR}} Operário Famalicão | youthyears2 = 2015 | youthclubs2 = {{flaga|POR}} Evolution Soccer Academy | youthyears3 = 2015—2016 | youthclubs3 = {{flaga|POR}} Palmeiras FC | youthyears4 = 2016—2022 | youthclubs4 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | years1 = 2020—2022 | clubs1 = {{flaga|POR}} Benfica B | caps1 = 49 | goals1 = 3 | years2 = 2021— | clubs2 = {{flaga|POR}} [[S.L. Benfica|Benfica]] | caps2 = 66 | goals2 = 3 | years3 = 2022—2023 | clubs3 = {{īre}}{{flaga|POR}} [[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]] | caps3 = 22 | goals3 = 1 | nationalyears1 = 2017 | nationalteam1 = {{flaga|POR}} Portugāle U15 | nationalcaps1 = 4 | nationalgoals1 = 0 | nationalyears2 = 2017—2018 | nationalteam2 = {{flaga|POR}} Portugāle U16 | nationalcaps2 = 11 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2018—2019 | nationalteam3 = {{flaga|POR}} Portugāle U17 | nationalcaps3 = 18 | nationalgoals3 = 0 | nationalyears4 = 2019—2020 | nationalteam4 = {{flaga|POR}} Portugāle U18 | nationalcaps4 = 6 | nationalgoals4 = 0 | nationalyears5 = 2019—2020 | nationalteam5 = {{flaga|POR}} Portugāle U19 | nationalcaps5 = 5 | nationalgoals5 = 0 | nationalyears6 = 2021—2022 | nationalteam6 = {{flaga|POR}} Portugāle U20 | nationalcaps6 = 5 | nationalgoals6 = 0 | nationalyears7 = 2023—2024 | nationalteam7 = {{flaga|POR}} Portugāle U21 | nationalcaps7 = 10 | nationalgoals7 = 0 | nationalyears8 = 2024— | nationalteam8 = {{fb|POR}} | nationalcaps8 = 4 | nationalgoals8 = 0 | pcupdate = 07.06.2026. | ntupdate = 07.06.2026. }} '''Tomāšs Lemušs Araužu''' ({{val|pt|Tomás Lemos Araújo}}; dzimis {{dat|2002|5|16}}) ir [[portugāļi|portugāļu]] [[futbols|futbolists]], spēlē [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāv [[Portugāles futbola izlase|Portugāles futbola izlasi]]. Pašlaik spēlē [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīgas]] klubā [[Lisabonas "Benfica"]]. == Karjera == T. Araužu ir ''[[Lisabonas "Benfica"|Benfica]]'' jaunatnes akadēmijas audzēknis. 2021. gada decembrī debitēja kluba pirmās komandas sastāvā [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa]] spēlē pret ''[[SC Covilhã]]''. 2022. gada februārī aizvadīja savu pirmo spēli Portugāles līgā. 2022.—2023. gada sezonā viņš tika izīrēts citam Portugāles klubam ''[[Gil Vicente F.C.|Gil Vicente]]''. Pēc tam atgriezās ''Benfica'' un nostiprinājās komandas pamatsastāvā. Spēlējis dažādu vecumu Portugāles jauniešu izlasēs. [[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlasē]] debitēja {{dat|2024|11|18||bez}} [[UEFA Nāciju līga]]s spēlē pret [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rr.pt/bola-branca/noticia/clube-portugal/2024/11/18/tomas-araujo-e-tiago-djalo-muito-felizes-com-a-estreia-na-selecao/402049/|title=Tomás Araújo e Tiago Djaló "muito felizes" com a estreia na seleção|language=pt|date={{dat|2024|11|18|N|bez}}|website=rr.pt|accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}|archive-date={{dat|2026|05|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260513004212/https://rr.pt/bola-branca/noticia/clube-portugal/2024/11/18/tomas-araujo-e-tiago-djalo-muito-felizes-com-a-estreia-na-selecao/402049/}}</ref> == Sasniegumi == ;''Benfica'' * Portugāles līgas kauss: 2024—25 * [[UEFA Jaunatnes līga]]: 2021—22 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Portugāles futbolists-aizmetnis}}{{Portugāles futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Araužu, Tomāšs}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Portugālē dzimušie]] [[Kategorija:Portugāles futbolisti]] [[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]] [[Kategorija:Lisabonas "Benfica" spēlētāji]] [[Kategorija:Gil Vicente FC spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] n8p8eraucs6yi2evoxiiz9tdypeem6z 0 635915 4532957 4529011 2026-10-07T16:45:05Z ~2026-53932-11 151548 Tēva vārds bija LARIONS. 4532957 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Uļa | žanrs = [[drāmas filma|drāma]], [[vēsturiska filma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = * [[Guntis Trekteris]] | operators = * [[Vojteks Starons]] | mākslinieks = [[Ieva Jurjāne]] | mūzika = * [[Marko Veissons]] * [[Ramo Teders]] * [[Sīms Skepasts]] | izplatītājs = ''[[Acme film]]'' | aktieri = * [[Kārlis Arnolds Avots]] * [[Čulpana Hamatova]] * [[Aleksas Kazanavičius]] | attēls = ULYA-plakats.jpg | ilgums = 102 minūtes | valsts = * {{LAT}} * {{POL}} * {{EST}} * {{LTU}} | studija = ''[[Ego Media]]'' | scenārijs = * [[Andris Feldmanis]] * [[Līvija Ulmane]] * [[Kārlis Arnolds Avots]] | izdošana = {{Filmas datums|2026|5|21|Kannas|2026|9|15|Latvija}} | valoda = * [[Latviešu valoda|latviešu]] * [[Krievu valoda|krievu]] | montāža = [[Armands Začs]] | imdb = tt26751523 }} '''"Uļa"''' ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Latvija]]s, [[Polija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. Filmas sižets norisinās Latvijā 1960. gadu beigās un tas vēsta par leģendārās [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketbolistes]] [[Uļjana Semjonova|Uļjanas Semjonovas]] dzīvi. Galveno varoni atveido aktieris [[Kārlis Arnolds Avots]]. Filmas pirmizrāde notika 2026. gada 21. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] programmā ''[[Un Certain Regard]]'' ("Īpašais skatiens"). Filma saņēma 7 minūšu ilgas stāvovācijas, kā arī vairākas pozitīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/21.05.2026-foto-filma-ula-kannu-kinofestivala-ar-ovacijam-piedzivo-pirmizradi.a648229/|title=FOTO. Filma «Uļa» Kannu kinofestivālā ar ovācijām piedzīvo pirmizrādi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> Filmas pirmizrāde Latvijā notika 2026. gada 15. septembrī, un tā kļuva par skatītāko filmu Latvijā kopš filmas "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]", bet to nepārspējot.<ref>{{ziņu atsauce |title="Uļa" kļūst par skatītāko Latvijas filmu pirmajā izrādīšanas nedēļas nogalē kopš 2019. gada |url=https://sejas.tvnet.lv/8550396/ula-klust-par-skatitako-latvijas-filmu-pirmaja-izradisanas-nedelas-nogale-kops-2019-gada |accessdate={{dat|2026|9|23||bez}} |agency=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2026|9|22||bez}}}}</ref> Filma izvēlēta kā Latvijas [[Latvijas kandidāti Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Labākā starptautiskā spēlfilma"|kandidatūra]] [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā [[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākā starptautiskā spēlfilma"]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Latvijas pieteikums «Oskara» balvas nominācijai – Viestura Kairiša spēlfilma «Uļa» |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/18.08.2026-latvijas-pieteikums-oskara-balvas-nominacijai-viestura-kairisa-spelfilma-ula.a659288/ |accessdate={{dat|2026|9|7||bez}} |agency=lsm.lv |date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> == Sižets == Darbība risinās [[Latvijas PSR]] 1960. gadu beigās, filmas varone [[Uļjana Semjonova|Uļa]] aug nomaļā Latvijas lauku sētā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonā]] [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] ģimenē. Viņas neparasti garais augums liek tuviniekiem šaubīties, vai tik garai meitenei šajā pasaulē vispār būs vieta. Kad klases fotogrāfija nonāk basketbola treneru rokās, Uļa tiek aizvesta uz [[Rīga|Rīgu]], lai pievienotos slavenai basketbola komandai, tomēr meitenei nav viegli noticēt saviem spēkiem, pieņemt sevi un atrast īsto ceļu, lai no apmulsušas pusaudzes kļūtu par pasaules mēroga sporta personību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://egomedia.lv/lv/ulya/|title=UĻA|website=Ego Media|access-date=2026-07-21|language=lv}}</ref> == Lomās == * [[Kārlis Arnolds Avots]] — Uļa * [[Čulpana Hamatova]] — Natālija * [[Aleksas Kazanavičius]] — Larions * [[Arturs Krūzkops]] — Kārlis Karbergs * [[Kaspars Dumburs]] — Pauls Karpovičs * [[Šamils Hamatovs]] — Pāvels * [[Alise Dzene]] — Maija * [[Madara Viļčuka]] — Ilze * [[Dārta Cīrule]] == Apbalvojumi == [[Kārlis Arnolds Avots]] 2026. gada jūlijā par galveno lomu filmā saņēmis labākā aktiera balvu [[Jeruzalemes kinofestivāls|Jeruzalemes kinofestivālā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} [[Kategorija:2026. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Polijas filmas]] [[Kategorija:Igaunijas filmas]] [[Kategorija:Lietuvas filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] [[Kategorija:Filmas krievu valodā]] [[Kategorija:Latvijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Igaunijas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Lietuvas kopražojuma filmas]] [[Kategorija:Polijas kopražojuma filmas]] 786qw3jhog1d62m4rvdewn11nrvf33v 0 639251 4533081 4519765 2026-10-07T20:44:28Z ~2026-54154-19 151558 /* */ augums 4533081 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Edvards Egle | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2005|10|7}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 190 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | numurs = 1 | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------>| b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2022–2025 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]] | kl_sez 2 = 2025–pašlaik | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = | kl_sez 4 = | klubs 4 = | kl_sez 5 = | klubs 5 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Edvards Egle''' (dzimis {{dat|2005|10|07}}) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Liepāja]], bet iepriekš vairākas sezonas spēlēja [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes]] komandā, kas bija viņa pirmais klubs pieaugušo basketbolā. Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" A. Kraukļa VEF filiālē pie trenera [[Guntars Jonaņs|Guntara Jonāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/05052024-jonans_un_bs_riga_alfreda_kraukla_vef_pir|title=Jonāns un BS "Rīga"/Alfrēda Kraukļa VEF pirmo reizi uzvar LJBL U19 finālturnīrā|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-09-10|date=2024-05-05|language=lv}}</ref> Kopš 2022. gada spēlēja [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līga]]s klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], bet 2025. gada vasarā pārcēlās uz Kurzemi, pievienojoties [[BK Liepāja]], kas šajā vasarā piedzīvoja būtiskas sastāva izmaiņas. E. Egle ir pārstāvējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlases.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/242437/egle-edvards|title=Edvards Egle, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2026-09-10|language=en}}</ref> 2025. gada vasarā viņš spēlēja Latvijas U-20 izlasē, kas kļuva par Eiropas čempionāta B divīzijas uzvarētājiem un atgrieza Latviju A divīzijā arī šajā vecumā, līdzīgi kā tas izdevās pirms diviem gadiem ar U-18 izlasi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{DEFAULTSORT:Egle, Edvards}} [[Kategorija:2005. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] ejd1k8i1z2gl2trbgcurqrbnbtw1276 2 639702 4532956 4526667 2026-10-07T16:44:34Z Meistars Joda 781 4532956 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas diktore | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām. G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija. Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu. Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''. Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības. Viņa tika apbedīta Miķeļa kapos Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} h2ezzm1p6w8kpqddnb9tlqhjvt4dvgh 4532965 4532956 2026-10-07T16:57:11Z Meistars Joda 781 4532965 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām. G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta Miķeļa kapos Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} jcvgb90xqwxx3kfzodl5n3ohjncsot8 4532972 4532965 2026-10-07T17:06:00Z Meistars Joda 781 4532972 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} 3emunydz9btdt1bzrbqsmyp7y705y9c 4532982 4532972 2026-10-07T17:20:27Z Meistars Joda 781 Nodzēsa lapu 4532982 wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 4533159 4532982 2026-10-08T07:06:04Z Meistars Joda 781 4533159 wikitext text/x-wiki '''Uģis Segliņš''' (dzimis [[1963. gada 5. aprīlis|1963. gada 5. aprīlī]] [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu dramaturgs, dzejnieks, rakstnieks, žurnālists, tulkotājs un psihodrāmas speciālists. Viņš ir [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienības]] biedrs kopš 1991. gada. Segliņš 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā kļuva pazīstams ar dramaturģiskiem darbiem, no kuriem vairāki tika iestudēti Latvijas teātros. Vēlāk viņš pievērsies arī dzejai, prozai, tulkošanai un psihodrāmai.<ref name="literatura">[https://www.literatura.lv/personas/ugis-seglins Uģis Segliņš]. ''Literatūra.lv''. Latvijas Nacionālā bibliotēka.</ref> == Biogrāfija == Uģis Segliņš dzimis 1963. gada 5. aprīlī Rīgā. Viņš mācījies [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]], kuru absolvējis 1981. gadā. Pēc tam studējis [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, kuru absolvējis 1986. gadā.<ref name="literatura" /> Studiju laikā Segliņš sāka darboties Latvijas televīzijā. 1985.–1988. gadā viņš bija scenārija autors [[Latvijas Televīzija|LTV]] raidījumam ''Oriģināldramaturģija'', bet 1985.–1989. gadā veidoja scenārijus LTV portretraidījumiem par Latvijas kultūras darbiniekiem, tostarp [[Dina Kuple|Dinu Kupli]], [[Ņina Leimane|Ņinu Leimani]], [[Māra Zālīte|Māru Zālīti]], [[Baņuta Rubesa|Baņutu Rubesi]], [[Lelde Stumbre|Leldi Stumbri]], [[Veronika Strēlerte|Veroniku Strēlerti]] un [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņu Zīvertu]].<ref name="literatura" /> 1987. gadā Segliņš kļuva par [[Dailes teātris|Dailes teātra]] literārās daļas vadītāju. Paralēli žurnālista darbam viņš pievērsās dramaturģijai un teātra kritikai.<ref name="literatura" /> == Dramaturģija == Segliņa pirmā luga ''Kaktiņš'' publicēta 1987. gadā kopkrājumā ''Virtuss'', un tajā pašā gadā tā tika iestudēta [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]].<ref name="literatura" /> 1989. gadā žurnālā ''Teātra Vēstnesis'' tika publicēta luga ''Kādas sēdes gulta'', kas vēlāk tika iestudēta Jaunatnes teātrī. 1990. gadā žurnālā ''Jaunā Gaita'' publicēta luga ''Pasažieru ievērībai'', kas 1991. gadā tika iestudēta Dailes teātrī ar nosaukumu ''Gabalu gabals''. Par šo iestudējumu Segliņam piešķirta [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] prēmija par labāko oriģināldramaturģijas iestudējumu 1991. gadā.<ref name="literatura" /> 1990. gadā publicēta luga ''Trakts'', bet luga ''Biezpiensieriņš, pepsikola, sērkociņš un ola'' pirmizrādi piedzīvoja Rēzeknes Tautas teātrī 1993. gadā.<ref name="literatura" /> Segliņa agrīnajai dramaturģijai raksturīgi dažādi dramatiskās formas risinājumi, savdabīga valodas izmantošana un psiholoģiski niansēts tēlu attēlojums. Literatūras pētnieki viņa lugās izcēluši arī eksperimentēšanu ar dramatisko formu. Piemēram, ''Pasažieru ievērībai'' izmantoti viduslaiku morāles lugas elementi, savukārt ''Traktā'' apvienoti absurda un instalāciju teātra paņēmieni.<ref name="literatura" /> 21. gadsimtā Segliņš turpināja rakstīt dramaturģiskus darbus. 2012. gadā tapa luga-monologs ''Līgavainis'', kas tika iestudēta izrāžu apvienības ''Panna'' teātrī. 2018. gadā tapusi luga ''Optimists'', kas arī tika iestudēta Pannas teātrī.<ref name="literatura" /> == Darbs televīzijā == Segliņš 1980. gadu otrajā pusē un 1990. gadu sākumā bija saistīts ar vairākiem Latvijas Televīzijas projektiem. Bez raidījuma ''Oriģināldramaturģija'' un portretraidījumiem viņš bija scenārija autors 1992. gada animācijas filmai ''Ceļš'' ciklā ''Seserija'', kā arī LTV raidījumam ''Miedziņš nāk!'' 1992.–1993. gadā.<ref name="literatura" /> 1993.–1994. gadā viņš bija scenārija autors četrām cikla ''Fantadroms'' animācijas filmām — ''Pudelīte'', ''Saldējums'', ''Sacensības'' un ''Zemestrīca''.<ref name="literatura" /> == Literatūra == Segliņš literatūrā debitēja jau 1977. gadā, kad žurnālā ''Skola un Ģimene'' publicēts viņa dzejolis ''Ziedi apskauj mani...''.<ref name="literatura" /> 2011. gadā iznāca viņa prozas darbs ''Lieso laiku laimes formulas. Dienas un nedienas, ziņas un neziņas''. Grāmata veidota dienasgrāmatas formā un atspoguļo 21. gadsimta sākuma Latvijas sabiedrību un laikmetu.<ref name="literatura" /> 2012. gadā iznāca Segliņa dzejas krājums ''Sejas panti''.<ref name="literatura" /> == Tulkojumi un dziesmu teksti == Segliņš tulkojis dramaturģiskus darbus no krievu, angļu un citām valodām. Viņa tulkojumi iestudēti Dailes, Valmieras, Daugavpils un citos Latvijas teātros. Starp viņa tulkotajiem darbiem ir [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] ''[[Ķiršu dārzs]]'', [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] ''[[Precības (Gogoļa luga)|Precības]]'', Džozefa Keserlinga ''Arsēns un vecas mežģīnes'', Kena Ludviga ''Aizdodiet man tenoru'', [[Mārtiņš Makdonags|Martina Makdonas]] ''Spilvencilvēks'', [[Nikolo Makjavelli]] ''Mandragora'', Robina Moema ''Kalpotājs'', [[Moljērs|Moljēra]] ''Skopulis'', [[Jevgeņijs Švarcs|Jevgeņija Švarca]] ''Pelnrušķīte'', [[Ivans Turgeņevs|Ivana Turgeņeva]] ''Liekulis'' un [[Emīls Zolā|Emīla Zolā]] ''Terēza Rakēna''.<ref name="literatura" /> Dailes teātrī Segliņa tulkojumā iestudēta arī [[Leonīds Andrejevs|Leonīda Andrejeva]] luga ''Mīli mani!'' — pirmizrāde notika 2003. gada 24. aprīlī.<ref name="dailes1">[https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2002/mili-mani Mīli mani!]. Dailes teātris.</ref> 2002. gadā Dailes teātrī iestudēta Ivana Turgeņeva luga ''Liekēdis'' Segliņa tulkojumā.<ref name="dailes2">[https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2001/liekedis Liekēdis]. Dailes teātris.</ref> Segliņš ir arī dziesmu tekstu autors vairākām teātra izrādēm, tostarp ''Kazanovas mētelis'', ''Brālītis Karlsons, kas dzīvo uz jumta'', ''Pelnrušķīte'' un ''Mazais princis''.<ref name="literatura" /> == Psihodrāma == Vēlāk Segliņš profesionāli pievērsies psihodrāmai. Viņš psihodrāmu un sociometriju apguvis Moreno institūtā Latvijā un ieguvis psihodrāmas speciālista sertifikātu. Viņš vada individuālas un grupu nodarbības, tostarp izmantojot monodrāmas metodi.<ref name="seglins">[https://ugisseglins.lv/ Uģis Segliņš — psihodrāmas speciālists].</ref> Segliņš ir piedalījies arī Latvijas kultūras dzīves norisēs kā teātra eksperts. 2020./2021. gada Latvijas Nacionālā lugu konkursa žūrijā viņš darbojās kā literāts, žurnālists un psihodrāmas speciālists.<ref name="lnkc">[https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/20927/download 2021. gada publiskais pārskats]. Latvijas Nacionālais kultūras centrs.</ref> == Bibliogrāfija == === Proza === * ''Lieso laiku laimes formulas. Dienas un nedienas, ziņas un neziņas''. Rīga: Mansards, 2011. === Dzeja === * ''Sejas panti''. Rīga: Iespēju grāmata, 2013. === Dramaturģija === * ''Kaktiņš''. 1987. * ''Kādas sēdes gulta''. 1989. * ''Pasažieru ievērībai''. 1990. * ''Trakts''. 1991. * ''Biezpiensieriņš, pepsikola, sērkociņš un ola''. 1991. * ''Līgavainis''. 2012. * ''Optimists''. 2018. == Skatīt arī == * [[Latviešu dramaturģija]] * [[Latviešu literatūra]] * [[Latvijas Rakstnieku savienība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/ugis-seglins Uģis Segliņš] — Latvijas Nacionālās bibliotēkas Latvijas literatūras datubāzē ''Literatūra.lv'' * [https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/ugis-seglins?u=276 Uģis Segliņš] — Latvijas Radošo savienību padomes Mākslinieku reģistrā * [https://ugisseglins.lv/ Uģis Segliņš — psihodrāmas speciālists] n6ktjb1tsq7sumos694npxu077j223y 4533163 4533159 2026-10-08T07:21:46Z Meistars Joda 781 4533163 wikitext text/x-wiki '''Uģis Segliņš''' (dzimis [[1963. gada 5. aprīlis|1963. gada 5. aprīlī]] [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu ???'''''dramaturgs, dzejnieks, rakstnieks, žurnālists, tulkotājs un psihodrāmas speciālists'''''???. Viņš ir [[Latvijas Rakstnieku savienība|Latvijas Rakstnieku savienības]] biedrs kopš 1991. gada. Segliņš 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā kļuva pazīstams ar dramaturģiskiem darbiem, no kuriem vairāki tika iestudēti Latvijas teātros. Vēlāk viņš pievērsies arī dzejai, prozai, tulkošanai un psihodrāmai.<ref name="literatura">[https://www.literatura.lv/personas/ugis-seglins Uģis Segliņš]. ''Literatūra.lv''. Latvijas Nacionālā bibliotēka.</ref> == Biogrāfija == Uģis Segliņš dzimis 1963. gada 5. aprīlī Rīgā. Viņš mācījies [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolā]], kuru absolvējis 1981. gadā. Pēc tam studējis [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes]] Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā, kuru absolvējis 1986. gadā.<ref name="literatura" /> Studiju laikā Segliņš sāka darboties Latvijas televīzijā. 1985.–1988. gadā viņš bija scenārija autors [[Latvijas Televīzija|LTV]] raidījumam ''Oriģināldramaturģija'', bet 1985.–1989. gadā veidoja scenārijus LTV portretraidījumiem par Latvijas kultūras darbiniekiem, tostarp [[Dina Kuple|Dinu Kupli]], [[Ņina Leimane|Ņinu Leimani]], [[Māra Zālīte|Māru Zālīti]], [[Baņuta Rubesa|Baņutu Rubesi]], [[Lelde Stumbre|Leldi Stumbri]], [[Veronika Strēlerte|Veroniku Strēlerti]] un [[Mārtiņš Zīverts|Mārtiņu Zīvertu]].<ref name="literatura" /> 1987. gadā Segliņš kļuva par [[Dailes teātris|Dailes teātra]] literārās daļas vadītāju. Paralēli žurnālista darbam viņš pievērsās dramaturģijai un teātra kritikai.<ref name="literatura" /> == Dramaturģija == Segliņa pirmā luga ''Kaktiņš'' publicēta 1987. gadā kopkrājumā ''Virtuss'', un tajā pašā gadā tā tika iestudēta [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]].<ref name="literatura" /> 1989. gadā žurnālā ''Teātra Vēstnesis'' tika publicēta luga ''Kādas sēdes gulta'', kas vēlāk tika iestudēta Jaunatnes teātrī. 1990. gadā žurnālā ''Jaunā Gaita'' publicēta luga ''Pasažieru ievērībai'', kas 1991. gadā tika iestudēta Dailes teātrī ar nosaukumu ''Gabalu gabals''. Par šo iestudējumu Segliņam piešķirta [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] prēmija par labāko oriģināldramaturģijas iestudējumu 1991. gadā.<ref name="literatura" /> 1990. gadā publicēta luga ''Trakts'', bet luga ''Biezpiensieriņš, pepsikola, sērkociņš un ola'' pirmizrādi piedzīvoja Rēzeknes Tautas teātrī 1993. gadā.<ref name="literatura" /> Segliņa agrīnajai dramaturģijai raksturīgi dažādi dramatiskās formas risinājumi, savdabīga valodas izmantošana un psiholoģiski niansēts tēlu attēlojums. Literatūras pētnieki viņa lugās izcēluši arī eksperimentēšanu ar dramatisko formu. Piemēram, ''Pasažieru ievērībai'' izmantoti viduslaiku morāles lugas elementi, savukārt ''Traktā'' apvienoti absurda un instalāciju teātra paņēmieni.<ref name="literatura" /> 21. gadsimtā Segliņš turpināja rakstīt dramaturģiskus darbus. 2012. gadā tapa luga-monologs ''Līgavainis'', kas tika iestudēta izrāžu apvienības ''Panna'' teātrī. 2018. gadā tapusi luga ''Optimists'', kas arī tika iestudēta Pannas teātrī.<ref name="literatura" /> == Darbs televīzijā == Segliņš 1980. gadu otrajā pusē un 1990. gadu sākumā bija saistīts ar vairākiem Latvijas Televīzijas projektiem. Bez raidījuma ''Oriģināldramaturģija'' un portretraidījumiem viņš bija scenārija autors 1992. gada animācijas filmai ''Ceļš'' ciklā ''Seserija'', kā arī LTV raidījumam ''Miedziņš nāk!'' 1992.–1993. gadā.<ref name="literatura" /> 1993.–1994. gadā viņš bija scenārija autors četrām cikla ''Fantadroms'' animācijas filmām — ''Pudelīte'', ''Saldējums'', ''Sacensības'' un '''''Zemestrīc???a???'''''.<ref name="literatura" /> == Literatūra == Segliņš literatūrā debitēja jau 1977. gadā, kad žurnālā ''Skola un Ģimene'' publicēts viņa dzejolis ''Ziedi apskauj mani...''.<ref name="literatura" /> 2011. gadā iznāca viņa prozas darbs ''Lieso laiku laimes formulas. Dienas un nedienas, ziņas un neziņas''. Grāmata veidota dienasgrāmatas formā un atspoguļo 21. gadsimta sākuma Latvijas sabiedrību un laikmetu.<ref name="literatura" /> 2012. gadā iznāca Segliņa dzejas krājums ''Sejas panti''.<ref name="literatura" /> == Tulkojumi un dziesmu teksti == Segliņš tulkojis dramaturģiskus darbus no krievu, angļu un citām valodām. Viņa tulkojumi iestudēti Dailes, Valmieras, Daugavpils un citos Latvijas teātros. Starp viņa tulkotajiem darbiem ir [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] ''[[Ķiršu dārzs]]'', [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] ''[[Precības (Gogoļa luga)|Precības]]'', Džozefa Keserlinga ''Arsēns un vecas mežģīnes'', Kena Ludviga ''Aizdodiet man tenoru'', [[Mārtiņš Makdonags|Martina Makdonas]] ''Spilvencilvēks'', [[Nikolo Makjavelli]] ''Mandragora'', Robina Moema ''Kalpotājs'', [[Moljērs|Moljēra]] ''Skopulis'', [[Jevgeņijs Švarcs|Jevgeņija Švarca]] ''Pelnrušķīte'', [[Ivans Turgeņevs|Ivana Turgeņeva]] ''Liekulis'' un [[Emīls Zolā|Emīla Zolā]] ''Terēza Rakēna''.<ref name="literatura" /> Dailes teātrī Segliņa tulkojumā iestudēta arī [[Leonīds Andrejevs|Leonīda Andrejeva]] luga ''Mīli mani!'' — pirmizrāde notika 2003. gada 24. aprīlī.<ref name="dailes1">[https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2002/mili-mani Mīli mani!]. Dailes teātris.</ref> 2002. gadā Dailes teātrī iestudēta Ivana Turgeņeva luga ''Liekēdis'' Segliņa tulkojumā.<ref name="dailes2">[https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/2001/liekedis Liekēdis]. Dailes teātris.</ref> Segliņš ir arī dziesmu tekstu autors vairākām teātra izrādēm, tostarp ''Kazanovas mētelis'', ''Brālītis Karlsons, kas dzīvo uz jumta'', ''Pelnrušķīte'' un ''Mazais princis''.<ref name="literatura" /> == Psihodrāma == Vēlāk Segliņš profesionāli pievērsies psihodrāmai. Viņš psihodrāmu un sociometriju apguvis Moreno institūtā Latvijā un ieguvis psihodrāmas speciālista sertifikātu. Viņš vada individuālas un grupu nodarbības, tostarp izmantojot monodrāmas metodi.<ref name="seglins">[https://ugisseglins.lv/ Uģis Segliņš — psihodrāmas speciālists].</ref> Segliņš ir piedalījies arī Latvijas kultūras dzīves norisēs kā teātra eksperts. 2020./2021. gada Latvijas Nacionālā lugu konkursa žūrijā viņš darbojās kā literāts, žurnālists un psihodrāmas speciālists.<ref name="lnkc">[https://www.lnkc.gov.lv/lv/media/20927/download 2021. gada publiskais pārskats]. Latvijas Nacionālais kultūras centrs.</ref> == Bibliogrāfija == === Proza === * ''Lieso laiku laimes formulas. Dienas un nedienas, ziņas un neziņas''. Rīga: Mansards, 2011. === Dzeja === * ''Sejas panti''. Rīga: Iespēju grāmata, 2013. === Dramaturģija === * ''Kaktiņš''. 1987. * ''Kādas sēdes gulta''. 1989. * ''Pasažieru ievērībai''. 1990. * ''Trakts''. 1991. * ''Biezpiensieriņš, pepsikola, sērkociņš un ola''. 1991. * ''Līgavainis''. 2012. * ''Optimists''. 2018. == Skatīt arī == * [[Latviešu dramaturģija]] * [[Latviešu literatūra]] * [[Latvijas Rakstnieku savienība]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.literatura.lv/personas/ugis-seglins Uģis Segliņš] — Latvijas Nacionālās bibliotēkas Latvijas literatūras datubāzē ''Literatūra.lv'' * [https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/ugis-seglins?u=276 Uģis Segliņš] — Latvijas Radošo savienību padomes Mākslinieku reģistrā * [https://ugisseglins.lv/ Uģis Segliņš — psihodrāmas speciālists] axrlfoyyxn0n12uyaefn7d2r8kfvyx4 0 640200 4532980 4524863 2026-10-07T17:16:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532980 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Udo Leo Vite''' ({{val|de|Udo Leo Witte}}; dzimis {{dat|1907|11|8}} [[Odesa|Odesā]], miris {{dat|1942|1|20}} [[Radoma|Radomā]]) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes Latvijas [[Šahs|šahists]]. == Biogrāfija == Dzimis 1907. gada 8. novembrī (26. oktobrī pēc tolaik Krievijas Impērijā lietotā [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]) [[Odesa|Odesā]] vācu luterāņu ģimenē. Viņa tēvs bija Odesas otrās ģildes tirgotājs Oskars Bernhards Vite (''Oskar Bernhard Witte''), bet māte — Ludmilla Vite, dzimusi Cellentena (''Zellenten''). Ziņas par viņa dzimšanu atrodamas Odesas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes metriku grāmatā.<ref>[https://blackseagr.org/pdfs/st-petes/odessa-births-1908.pdf ''Odessa St. Paul Evangelical Lutheran Church birth records'', 1908, ieraksts par Udo Leo Witte.] {{Novecojusi saite}}</ref> Vēlāk dzīvojis [[Rīga|Rīgā]]. Latvijas oficiālajos avotos viņš minēts kā Udo-Leo Vite (''Witte''). Rīgā viņa dzīvesvieta bija Slokas ielā 19.<ref>''Valdības Vēstnesis'', ieraksts par Udo-Leo Viti (Witte), dzimušu 1907. gada 8. novembrī Odesā.</ref> 1930. gadu sākumā Vite nodarbojās arī ar izgudrošanu. 1932. gada 19. decembrī viņš Latvijā iesniedza pieteikumu izgudrojumam „putekļus sūcoša suka”. Latvijas valdības oficiālajā izdevumā izgudrotājs norādīts kā „Udo-Leo Vite, Rīgā”, un izgudrojumam piešķirts pieteikuma Nr. 245.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1138412.pdf ''Valdības Vēstnesis'', Patentu valdes paziņojums: „№ 245. Udo-Leo Vite, Rīgā. Putekļus sūcoša suka. 19. XII 32.”]</ref> 1939. gadā [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]] laikā repatriējies no Latvijas un nonācis Vācijas okupētajā [[Poznaņa|Pozenē]] (tagad Poznaņa). 1940. gada februārī—martā Vite piedalījās Pozenes meistarturnīrā, kurā spēlēja arī citi bijušie rīdzinieki [[Georgs Meiers]] un [[Nils Elisons]]. Turnīrā uzvarēja Georgs Meiers. 1940.—1941. gada Pozenes kara ziemas šaha čempionātā Vite spēlēja meistaru A grupā un ieguva trešo vietu, 16 partijās izcīnot 10,5 punktus.{{Nepieciešama atsauce}} Miris 1942. gada 20. janvārī [[Radoma|Radomā]], [[Polijas vācu okupācija (1939—1945)|Vācijas okupētajā Polijā]].<ref>[http://www.denkmalprojekt.org/2026/vl_deutsch-baltisches-gedenkbuch_l-z_wk2.html ''Deutsch-Baltisches Gedenkbuch'', ieraksts „WITTE Udo Leo”.]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Šahs-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vite, Udo Leo}} [[Kategorija:1907. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas šahisti]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Odesā dzimušie]] ggo5v5bh4filzbkd247qrl9hojp7tuj 0 640238 4532884 4527099 2026-10-07T12:18:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4532884 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{uzņēmuma infokaste | name = ''Tatra Trucks a.s.'' | logo = Tatra (Automobil) logo.svg | caption = | type = privātuzņēmums | industry = [[autobūve]] | foundation = {{unbulleted list | 1850 (dibināts) | 1897 (kā autobūves uzņemums) }} | founder = Ignazs Šustala | area_served = starptautiski | products = [[rati]], [[kariete]]s, [[vieglais automobilis|vieglie automobiļi]], [[kravas automobilis|kravas automobiļi]] | revenue = {{palielinājās}} [[Čehijas krona|CZK]] 5,4 miljardi (2016) | net_income = {{palielinājās}} CZK 482 miljardi (2016) | num_employees = 1658 (2016) | owner = {{unbulleted list | {{nowrap|''[[Czechoslovak Group]]'' (65%)}} | ''Promet Group'' (35%) }} | subsidiaries = | website = {{URL|tatratrucks.com}} }} '''''Tatra''''' ir [[Čehija]]s [[autobūve]]s uzņēmums, kas atrodas [[Kopršivnice]]s pilsētā. Uzņēmums, kas pieder kompānijai ''Tatra Trucks a.s.'', ir trešais vecākais transportlīdzekļu ražotājs pasaulē ar nepārtrauktu darbības vēsturi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=About the Company|url=http://www.tatratrucks.com/about-the-company/|website=Tatratrucks|language=en|access-date={{dat|2026|09|20||bez}}|archive-date={{dat|2023|07|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230725134540/https://www.tatratrucks.com/about-the-company/}}</ref> Uzņēmums dibināts 1850. gadā ar nosaukumu ''Ignatz Schustala & Cie''. 1890. gadā tas kļuva par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]] un pārdēvēts par ''Nesselsdorfer Wagenbau-Fabriksgesellschaft''. 1897. gadā uzņēmums izgatavoja automobili ''[[Präsident]]'' — pirmo Centrāleiropā un Austrumeiropā rūpnieciski ražoto automobili ar benzīna dzinēju. [[NW 2,5t|Pirmais kravas automobilis]] izgatavots gadu vēlāk — 1898. gadā. 1918. gadā uzņēmums pārdēvēts par ''Kopřivnická vozovka a.s.'', bet 1919. gadā tas nomainīja ''Nesselsdorfer'' zīmolu pret ''Tatra'',<ref>{{grāmatas atsauce|author1=Margolius, Ivan|author2=Henry, John G.| title=Tatra - The Legacy of Hans Ledwinka | location=Dorchester | publisher=Veloce Publishing | year=2015 | isbn=978-1-845847-99-9}}</ref> kas nosaukts par godu netālajiem [[Tatri|Tatru kalniem]] uz [[Čehoslovākija]]s un [[Polija]]s robežas (mūsdienās — uz Polijas un [[Slovākija]]s robežas). Starpkaru periodā uzņēmums ''Tatra'' ieguva starptautisku atpazīstamību ar pieejamu automobiļu sēriju, kuru pamatā bija [[centrālās caurules šasija]] un [[gaisa dzeses dzinējs]]; šī sērija aizsākās ar modeli ''[[Tatra 11]]'' (1923). Sākot ar modeli ''[[Tatra 77]]'' (1934) uzņēmums kļuva arī par pionieri automobiļu [[aerodinamika]]s jomā. Pēc 1938. gada [[Trešais reihs|Vācijas]] un Čehoslovākijas konflikta un [[Minhenes vienošanās]] Kopršivnices pilsētu okupēja nacistiskā Vācija, un ''Tatra'' ražošanas jaudas novirzīja militārajai ražošanai. Tādi kravas automobiļi kā ''[[Tatra 111]]'' (1942) bija nozīmīgi gan nacistiskās Vācijas kara centienos, gan pēckara atjaunošanas darbos Centrāleiropā un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Mūsdienās ''Tatra'' ražošana koncentrējas uz smagajiem bezceļu kravas automobiļiem, kuru pamatā ir gadsimtu ilga attīstības vēsture, ietverot centrālās caurules rāmi, neatkarīgo riteņu piekari un gaisa dzeses dzinējus. Uzņēmuma ražošanas klāsta pamatu veido ''[[Tatra 817]]'', kas paredzēts galvenokārt militārām vajadzībām,<ref>{{Ziņu atsauce |last=Lopatka |first=Jan |title=Czech defence group CSG wins $1 billion Asian truck deal, opens Slovak ammunition line |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/czech-defence-group-csg-wins-1-billion-truck-deal-opens-slovak-ammunition-line-2025-12-16/ |work=Reuters |date=2025-12-16 |access-date=2026-01-19}}</ref> un ''[[Tatra 158 Phoenix]]'' (''Tatra'' šasija ar ''[[DAF Trucks|DAF]]'' kabīni un ''[[Paccar]]'' šķidruma dzeses dzinēju), kas orientēts galvenokārt uz civilo tirgu. 2023. gadā uzņēmums plānoja saražot vairāk nekā 2000 kravas automobiļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.czdefence.cz/clanek/navstivili-jsme-spolecnosti-tatra-trucks-a-tatra-defence-vehicle|title=Navštívili jsme společnosti Tatra Trucks a Tatra Defence Vehicle|last=CZDEFENCE|website=www.czdefence.cz|access-date=2026-09-20|language=cs}}</ref> Laika posmā no 2023. līdz 2026. gadam ''Tatra'' ieviesa FCEV, hibrīda un BEV piedziņas sistēmas savos ''Force e-Drive'' transportlīdzekļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://csg.com/en/news/tatra-force-e-drive-hybrid | title=The new Tatra Force e-Drive Hybrid had its world premiere at the e-Salon 2024 in Prague | date=2024.11.04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.defensemagazine.com/article/world-premiere-of-tatras-first-fully-battery-electric-truck | title=World Premiere of Tatra's First Fully Battery-Electric Truck | date=2025.11.14 | access-date={{dat|2026|09|20||bez}} | archive-date={{dat|2026|08|30||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20260830080915/https://www.defensemagazine.com/article/world-premiere-of-tatras-first-fully-battery-electric-truck}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas uzņēmumi]] bd52rvvbo02hvcsvv26jll92hug9wld 0 640258 4533076 4525042 2026-10-07T20:13:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533076 wikitext text/x-wiki '''Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra''' ('''VSAA''') ir [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pakalpojumu jomā.<ref name="VSAA">[https://www.vsaa.gov.lv/lv/par-mums Par mums]. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.</ref> Aģentūras galvenie uzdevumi ir administrēt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, valsts pensijas un valsts sociālos pabalstus, kā arī nodrošināt personām informāciju par to sociālās apdrošināšanas tiesībām un veiktajiem maksājumiem.<ref name="Nolikums">[https://likumi.lv/ta/id/85311-valsts-socialas-apdrosinasanas-agenturas-nolikums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums] {{Novecojusi saite}}. ''Likumi.lv''.</ref> == Darbība == VSAA piešķir, aprēķina un izmaksā [[pensija|valsts pensijas]], sociālās apdrošināšanas pabalstus un valsts sociālos pabalstus. Aģentūra administrē vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku, bezdarbnieka un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus.<ref name="VSAA"/> VSAA kompetencē ietilpst arī atlīdzību piešķiršana saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa administrēšana un sociāli apdrošināto personu uzskaites nodrošināšana.<ref name="Nolikums"/> Aģentūra sadarbojas ar [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestu]], [[Nodarbinātības valsts aģentūra|Nodarbinātības valsts aģentūru]], [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi]] un citām valsts institūcijām, izmantojot to rīcībā esošo informāciju sociālās apdrošināšanas pakalpojumu administrēšanai.<ref name="Nolikums"/> == Vēsture == VSAA izveidota 1998. gadā, reorganizējot Valsts sociālās apdrošināšanas fondu. Aģentūras izveide bija daļa no Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmas reformas, kuras laikā tika ieviesta uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta pensiju un pabalstu sistēma.<ref>[https://www.vsaa.gov.lv/lv/vesture VSAA vēsture] {{Novecojusi saite}}. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.</ref> VSAA darbību regulē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums un sociālās drošības jomu regulējošie normatīvie akti, tostarp likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likums „Par valsts pensijām”.<ref name="Nolikums"/> == Struktūra == VSAA darbu vada direktors. Aģentūru veido centrālais aparāts un teritoriālās struktūrvienības, kas nodrošina sociālās apdrošināšanas pakalpojumu administrēšanu visā Latvijas teritorijā.<ref name="Nolikums"/> VSAA pakalpojumi ir pieejami arī elektroniski valsts pārvaldes pakalpojumu portālā ''[[Latvija.lv|Latvija.gov.lv]]''. == Ārējās saites == * [https://www.vsaa.gov.lv/ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras oficiālā tīmekļvietne] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] 7nm9wcavepk4rkwkzi0ff0gc1ak9r7o 0 640363 4532979 4526694 2026-10-07T17:10:26Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Latvijas cilvēki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532979 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Čukurs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1926|2|19}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2009|10|4|1926|2|19}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktors, dziedātājs, gleznotājs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Čukurs''' (dzimis {{dat|1926|2|19}}, miris {{dat|2009|10|4}}) bija latviešu televīzijas un radio diktors, dziedātājs un gleznotājs. Viņš bija viens no [[Latvijas Televīzija]]s pirmajiem diktoriem un ilgstoši strādāja Latvijas Televīzijā. Kopā ar [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]] vadīja pirmo televīzijas ziņu raidījuma [[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]" raidījumu 1962. gada 1. martā.<ref name="LTV60">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/panoramai-60 |title=Panorāmai – 60 |publisher=Latvijas Televīzija |access-date=2026-09-23}}</ref> == Dzīvesgājums == Valdis Čukurs dzimis 1926. gada 19. februārī Rīgā. Viņš mācījās Rīgas 33. pamatskolā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], kur skolotāja Dāvja Gailīša ietekmē pievērsās zīmēšanai. No 1940. līdz 1944. gadam Čukurs mācījās [[Rīgas komercskola|Rīgas komercskolā]], kā arī pie gleznotāja [[Mārtiņš Krūmiņš|Mārtiņa Krūmiņa]] apguva [[Glezniecība|gleznošanu]] eļļas tehnikā.<ref name="CesuBiblioteka">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1255 |title=Valdis Čukurs |publisher=Cēsu Centrālā bibliotēka |access-date=2026-09-23}}</ref> 1944. gada oktobrī V. Čukurs tika iesaukts [[Padomju armija|padomju armijā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš cīnījās Kurzemes frontē un 1945. gada martā tika smagi ievainots. Pēc izveseļošanās viņš dienēja rezerves bataljonā [[Auce|Aucē]] un spēlēja [[Trompete|trompeti]] [[Imants Kokars|Imanta Kokara]] vadītajā armijas pūtēju orķestrī.<ref name="CesuBiblioteka"/> No 1950. līdz 1955. gadam Valdis Čukurs bija tenors [[Jānis Ozoliņš (komponists)|Jāņa Ozoliņa]] vadītajā [[Latvijas PSR Valsts koris|Latvijas PSR Valsts korī,]] kur strādāja arī par programmu pieteicēju un inspektoru. No 1955. līdz 1958. gadam viņš mācījās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Vokālajā fakultātē, taču [[Balss saites|balss saišu]] slimības dēļ studijas pārtrauca.<ref name="CesuBiblioteka"/> No 1980, līdz 1992. gadam vadīja vīru vokālo ansambli "Senozols".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnbiedriba.lv/lv/par-biedribu/strazdumuizas-klubs/kolektivi/senozols/|title=Senozols - vīru vokālais ansamblis|website=Latvijas Neredzīgo Biedrība|access-date=2026-09-23|language=lv}}</ref> No 1954. līdz 1984. gadam Valdis Čukurs strādāja par diktoru Latvijas Televīzijā.<ref name="CesuBiblioteka" /> 1958. gada 19. martā Latvijas Televīzijas ēterā tika pārraidīts pirmais vakara ziņu raidījums, kurā piedalījās arī Valdis Čukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/events/valda-cukura-pieminas-vakars/|title=Valda Čukura piemiņas vakars|website=Memoriālo Muzeju Apvienība|access-date=2026-09-23|date=2022-12-11|language=lv}}</ref> 1962. gada 1. martā pirmo reizi tika pārraidīta "[[Panorāma (raidījums)|Televīzijas Panorāma]]", un to vadīja Valdis Čukurs un [[Laimdota Rone]].<ref name="LTV60" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latviesu-vakarinas-panorama-2|title=Latviešu vakariņas – “Panorāma”|website=LA.LV|access-date=2026-09-23|language=lv}}</ref> Latvijas Televīzijas vēstures apskatos Čukurs minēts kā viena no sabiedrībā plaši atpazīstamajām televīzijas sejām [[Latvijas PSR|padomju okupācijas periodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/250864-Latvijas-Telev%C4%ABzija |title=Latvijas Televīzija |publisher=Nacionālā enciklopēdija |access-date=2026-09-23}}</ref> Kādu laku viņš bija arī diktoru grupas vadītājs, kā arī diktoru konsultants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/tiekas-panoramas-jubilari/|title=Tiekas “Panorāmas” jubilāri|website=eDruva.lv|access-date=2026-09-23|date=2008-04-08|language=lv}}</ref> No 1969. līdz 1988. gadam Čukurs dziedāja [[Kamerkoris|kamerkorī]] "[[Ave Sol (koris)|Ave sol]]", ar kuru devās koncertceļojumos uz dažādām valstīm.<ref name="CesuBiblioteka"/> 1975. gadā viņš atsāka gleznošanu un mācījās Aleksandra Zviedra, vēlāk Andreja Ģērmaņa vadītajās studijās. Čukurs gleznoja dabasskatus, tostarp Cēsu apkārtnē, un rīkoja personālizstādes Rīgā un dažādos Latvijas novados,<ref>https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/zinas/kultura/vaives-tautas-nama-apskatamas-legendara-tv-diktora-valda-cukura-gleznas/pdf</ref> kā arī Zviedrijā un Vācijā. 2000. gadā viņa personālizstāde notika Cēsu galerijā "Mēness", bet 2004. gadā Cēsīs tika sarīkota kopizstāde ar J. Kalēju.<ref name="CesuBiblioteka"/> 1976. gadā Valdim Čukuram piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. 1984. gadā viņš pensionējās no darba Latvijas Televīzijā.<ref name="CesuBiblioteka"/> No 1989. līdz 1995. gadam Čukurs bija [[Rīgas dome]]s deputāts. Kopš 1994. gada viņš strādāja Cēsu Radio 3 par diktoru un valodas konsultantu.<ref name="CesuBiblioteka"/> 2001. gadā V. Čukurs saņēma [[Latvijas Kultūrkapitāla fonds|Latvijas Kultūrkapitāla fonda]] mūža stipendiju. 2003. gadā viņš saņēma balvu par mūža ieguldījumu televīzijā.<ref name="CesuBiblioteka"/> Valdis Čukurs miris {{dat|2009|10|4||bez}}, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Cukurs|title=Valdis Čukurs|website=timenote.info|access-date=2026-09-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čukurs, Valdis}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 843r1o9nxisg96bd397sqajinq1xy2r 4533059 4532979 2026-10-07T19:41:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533059 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Čukurs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1926|2|19}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2009|10|4|1926|2|19}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktors, dziedātājs, gleznotājs | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Čukurs''' (dzimis {{dat|1926|2|19}}, miris {{dat|2009|10|4}}) bija latviešu televīzijas un radio diktors, dziedātājs un gleznotājs. Viņš bija viens no [[Latvijas Televīzija]]s pirmajiem diktoriem un ilgstoši strādāja Latvijas Televīzijā. Kopā ar [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]] vadīja pirmo televīzijas ziņu raidījuma [[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]" raidījumu 1962. gada 1. martā.<ref name="LTV60">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/panoramai-60 |title=Panorāmai – 60 |publisher=Latvijas Televīzija |access-date=2026-09-23}}</ref> == Dzīvesgājums == Valdis Čukurs dzimis 1926. gada 19. februārī Rīgā. Viņš mācījās Rīgas 33. pamatskolā [[Grīziņkalns|Grīziņkalnā]], kur skolotāja Dāvja Gailīša ietekmē pievērsās zīmēšanai. No 1940. līdz 1944. gadam Čukurs mācījās [[Rīgas komercskola|Rīgas komercskolā]], kā arī pie gleznotāja [[Mārtiņš Krūmiņš|Mārtiņa Krūmiņa]] apguva [[Glezniecība|gleznošanu]] eļļas tehnikā.<ref name="CesuBiblioteka">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=1255 |title=Valdis Čukurs |publisher=Cēsu Centrālā bibliotēka |access-date=2026-09-23}}</ref> 1944. gada oktobrī V. Čukurs tika iesaukts [[Padomju armija|padomju armijā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš cīnījās Kurzemes frontē un 1945. gada martā tika smagi ievainots. Pēc izveseļošanās viņš dienēja rezerves bataljonā [[Auce|Aucē]] un spēlēja [[Trompete|trompeti]] [[Imants Kokars|Imanta Kokara]] vadītajā armijas pūtēju orķestrī.<ref name="CesuBiblioteka"/> No 1950. līdz 1955. gadam Valdis Čukurs bija tenors [[Jānis Ozoliņš (komponists)|Jāņa Ozoliņa]] vadītajā [[Latvijas PSR Valsts koris|Latvijas PSR Valsts korī,]] kur strādāja arī par programmu pieteicēju un inspektoru. No 1955. līdz 1958. gadam viņš mācījās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Vokālajā fakultātē, taču [[Balss saites|balss saišu]] slimības dēļ studijas pārtrauca.<ref name="CesuBiblioteka"/> No 1980, līdz 1992. gadam vadīja vīru vokālo ansambli "Senozols".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnbiedriba.lv/lv/par-biedribu/strazdumuizas-klubs/kolektivi/senozols/|title=Senozols - vīru vokālais ansamblis|website=Latvijas Neredzīgo Biedrība|access-date=2026-09-23|language=lv}}</ref> No 1954. līdz 1984. gadam Valdis Čukurs strādāja par diktoru Latvijas Televīzijā.<ref name="CesuBiblioteka" /> 1958. gada 19. martā Latvijas Televīzijas ēterā tika pārraidīts pirmais vakara ziņu raidījums, kurā piedalījās arī Valdis Čukurs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/events/valda-cukura-pieminas-vakars/|title=Valda Čukura piemiņas vakars|website=Memoriālo Muzeju Apvienība|access-date=2026-09-23|date=2022-12-11|language=lv}}</ref> 1962. gada 1. martā pirmo reizi tika pārraidīta "[[Panorāma (raidījums)|Televīzijas Panorāma]]", un to vadīja Valdis Čukurs un [[Laimdota Rone]].<ref name="LTV60" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latviesu-vakarinas-panorama-2|title=Latviešu vakariņas – “Panorāma”|website=LA.LV|access-date=2026-09-23|language=lv}}</ref> Latvijas Televīzijas vēstures apskatos Čukurs minēts kā viena no sabiedrībā plaši atpazīstamajām televīzijas sejām [[Latvijas PSR|padomju okupācijas periodā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/250864-Latvijas-Telev%C4%ABzija |title=Latvijas Televīzija |publisher=Nacionālā enciklopēdija |access-date=2026-09-23}}</ref> Kādu laku viņš bija arī diktoru grupas vadītājs, kā arī diktoru konsultants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/tiekas-panoramas-jubilari/|title=Tiekas “Panorāmas” jubilāri|website=eDruva.lv|access-date=2026-09-23|date=2008-04-08|language=lv}}</ref> No 1969. līdz 1988. gadam Čukurs dziedāja [[Kamerkoris|kamerkorī]] "[[Ave Sol (koris)|Ave sol]]", ar kuru devās koncertceļojumos uz dažādām valstīm.<ref name="CesuBiblioteka"/> 1975. gadā viņš atsāka gleznošanu un mācījās Aleksandra Zviedra, vēlāk Andreja Ģērmaņa vadītajās studijās. Čukurs gleznoja dabasskatus, tostarp Cēsu apkārtnē, un rīkoja personālizstādes Rīgā un dažādos Latvijas novados,<ref>https://www.cesis.lv/lv/novads/aktualitates/zinas/kultura/vaives-tautas-nama-apskatamas-legendara-tv-diktora-valda-cukura-gleznas/pdf</ref> kā arī Zviedrijā un Vācijā. 2000. gadā viņa personālizstāde notika Cēsu galerijā "Mēness", bet 2004. gadā Cēsīs tika sarīkota kopizstāde ar J. Kalēju.<ref name="CesuBiblioteka"/> 1976. gadā Valdim Čukuram piešķīra Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. 1984. gadā viņš pensionējās no darba Latvijas Televīzijā.<ref name="CesuBiblioteka"/> No 1989. līdz 1995. gadam Čukurs bija [[Rīgas dome]]s deputāts. Kopš 1994. gada viņš strādāja Cēsu Radio 3 par diktoru un valodas konsultantu.<ref name="CesuBiblioteka"/> 2001. gadā V. Čukurs saņēma [[Latvijas Kultūrkapitāla fonds|Latvijas Kultūrkapitāla fonda]] mūža stipendiju. 2003. gadā viņš saņēma balvu par mūža ieguldījumu televīzijā.<ref name="CesuBiblioteka"/> Valdis Čukurs miris {{dat|2009|10|4||bez}}, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Valdis-Cukurs|title=Valdis Čukurs|website=timenote.info|access-date=2026-09-24|language=lv|archive-date=2026-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260219152108/https://timenote.info/lv/Valdis-Cukurs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čukurs, Valdis}} [[Kategorija:1926. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] 8f18if01x0sdcaqhbbwojx7pa661psx 0 640373 4533171 4526591 2026-10-08T08:01:18Z Ivario 51458 /* */ ukraiņu valodas oficiālajā latīņu transliterācijā šis ir H burts 4533171 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = "DK Enerhetik" | Attēls = | Att_izm = 250px | Apraksts = | Fons = grupa | Dz_vārds = | Pseidonīms = ДК Енергетик | Dzimis = | Miris = | Vieta_dz = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | Vieta_mr = | Instrumenti = balss, ģitāra, basģitāra | Žanrs = [[postpanks]], [[alternatīvais roks]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2022—pašlaik | Izdevējkompānija = ''PLAN'', ''HVG'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''''DK Enerhetik''''' (arī '''''DK Energetik''''', {{val|uk|ДК Енергетик}}) ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[postpanks|postpanka]] grupa, kas izveidota 2022. gadā [[Kijiva|Kijivā]] un [[Brovari|Brovaros]]. Grupas sastāvā ir vokālists Jakivs Marnijs (''Яків Марний''), ģitārists Vsevolods Šutka (''Всеволод Шутка'') un basģitārists Oleksandrs Foļanskis (''Олександр Фолянський'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Grupa ir viena no pazīstamākajām jaunās paaudzes Ukrainas postpanka grupām. Plašāku ievērību tā ieguva ar dziesmu ''Енергетик'', albumiem ''Юність'', ''Шлях'' un ''Завтра'', kā arī pēc vairāku grupas dziesmu iekļaušanas datorspēlē ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]''.<ref name="suspilne.media">{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/940683-prirecenist-smert-ta-tureckij-vajb-8-znakovih-postpank-gurtiv-ukraini-i-svitu/|title=Приреченість, смерть та турецький вайб: 8 знакових постпанк-гуртів України і світу|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> == Vēsture == Grupa izveidota 2022. gada sākumā. Tās dalībnieki jau iepriekš bija darbojušies citos muzikālos projektos: Jakivs Marnijs — rokgrupā ''Марний (Marnij)'', Vsevolods Šutka — grupā ''MyInk'', bet Oleksandrs Foļanskis — grupā ''My*17''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Ideja par kopīgu postpanka projektu nostiprinājās 2022. gada pavasarī pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]], kad mūziķi uz laiku pārcēlās no Kijivas uz [[Ļviva|Ļvivu]]. Tur viņi sāka kopīgi ierakstīt demonstrācijas ierakstus postpanka stilā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rozmova.wordpress.com/2024/05/24/dk-enerhetyk/|title=Знайомимось: «ДК Енергетик» — гурт, що руйнує стереотипи про постпанк|date=2024-05-24|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Grupas nosaukums radies no kultūras nama „Enerhetik” ({{val|uk|Палац культури «Енергетик»}}) nosaukuma pamestajā [[Pripjata]]s pilsētā [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] tuvumā. Grupas dalībnieki bērnībā interesējās par Čornobiļas tematiku un datorspēļu sēriju ''[[S.T.A.L.K.E.R.]]''. Sākotnēji grupu bija paredzēts nosaukt vienkārši par ''Energetik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> 2023. gada februārī grupa izdeva savu pirmo singlu ''Енергетик''. Tajā pašā gadā tika izdoti divi studijas albumi — ''Юність'' un ''Шлях''. 2024. gada 20. septembrī grupa izdeva trešo studijas albumu ''Завтра''. Agrīnajos darbos grupa centās muzikāli atainot 1990. gadu pēcpadomju Ukrainas atmosfēru, savukārt albumā ''Завтра'' lielāka uzmanība pievērsta mūsdienu Ukrainas pieredzei un sabiedrības noskaņojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.ua/longlyst-naczvidboru-2025/6531-dk-energetyk/|title=ДК Енергетик|website=Євробачення Україна|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> 2024. gadā grupa ieguva ''Muzvar Awards'' balvu kategorijā „Jaunais vilnis — labākie jaunie vārdi rokmūzikā”. == ''S.T.A.L.K.E.R. 2'' == Vairākas ''DK Enerhetik'' dziesmas tika iekļautas Ukrainas uzņēmuma ''GSC Game World'' izstrādātajā datorspēlē ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]''. Tas veicināja grupas atpazīstamību arī ārpus Ukrainas. 2024. gadā grupa sadarbībā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmumu DTEK Čornobiļas slēgtajā zonā uzņēma videoklipu dziesmai ''Енергетик''. Tā kļuva par pirmo Ukrainas mūzikas grupu, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma tur uzņēma mūzikas videoklipu.<ref name="suspilne.media"/> == Ukrainas Eirovīzijas nacionālā atlase == 2025. gadā ''DK Enerhetik'' piedalījās Ukrainas nacionālajā atlasē 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam ar dziesmu ''Сіль'' („Sāls”). Grupa iekļuva atlases finālā un tajā ieguva 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/992607-akiv-marnij-podilivsa-istorieu-ak-opinivsa-u-vijsku-ta-ci-isnuvatime-dk-energetik-dali/|title=Яків Марний поділився історією, як опинився у війську та чи існуватиме "ДК Енергетик" далі|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> == Dalībnieki == * '''Jakivs Marnijs''' (''Яків Марний'') — vokāls; * '''Vsevolods Šutka''' (''Всеволод Шутка'') — ģitāra; * '''Oleksandrs „Fols” Foļanskis''' (''Олександр «Фол» Фолянський'') — basģitāra. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Юність'' (2023) * ''Шлях'' (2023) * ''Завтра'' (2024) * ''Квадрати'' (2025) === Mini albumi === * ''86.4 ФМ'' (2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{YouTube}} * {{Instagram}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:DK Energetik}} [[Kategorija:Ukrainas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Postpanka grupas]] tgljcoy6hg46ty6t1sg4jdilxe7ocwu 4533172 4533171 2026-10-08T08:10:00Z Ivario 51458 /* */ turpinot WP:UKROM 4533172 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''DK Enerhetik'' | Attēls = | Att_izm = 250px | Apraksts = | Fons = grupa | Dz_vārds = | Pseidonīms = ДК Енергетик | Dzimis = | Miris = | Vieta_dz = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | Vieta_mr = | Instrumenti = balss, ģitāra, basģitāra | Žanrs = [[postpanks]], [[alternatīvais roks]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2022—pašlaik | Izdevējkompānija = ''PLAN'', ''HVG'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''''DK Enerhetik''''' (arī '''''DK Energetyk''''', {{val|uk|ДК Енергетик}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovisionandfriends.com/en/performer/dk-enerhetyk/|title=DK Enerhetyk – Sil': Ukraine, Vidbir 2025 {{!}} Eurovision & Friends|access-date=2026-10-08|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://code-380.com/products/dk-enerhetyk-palindrom-skazhy-shchos-pohane-and-more-zacharovane-kolo-young-ukrainian-postpunk-2lp-limited-edition|title=DK Enerhetyk, Palindrom, Skazhy Shchos Pohane, and more — Zacharovane Kolo: Young Ukrainian Postpunk [2LP Limited Edition]|website=Code380|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[postpanks|postpanka]] grupa, kas izveidota 2022. gadā [[Kijiva|Kijivā]] un [[Brovari|Brovaros]]. Grupas sastāvā ir vokālists Jakivs Marnijs (''Яків Марний''), ģitārists Vsevolods Šutka (''Всеволод Шутка'') un basģitārists Oleksandrs Foļanskis (''Олександр Фолянський'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Grupa ir viena no pazīstamākajām jaunās paaudzes Ukrainas postpanka grupām. Plašāku ievērību tā ieguva ar dziesmu ''Енергетик'' ("Enerģētiķis")'','' albumiem ''Юність'' ("Jaunība")'','' ''Шлях'' ("Ceļš/Kustība") un ''Завтра'' ("Rīt") kā arī pēc vairāku grupas dziesmu iekļaušanas datorspēlē ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]''.<ref name="suspilne.media">{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/940683-prirecenist-smert-ta-tureckij-vajb-8-znakovih-postpank-gurtiv-ukraini-i-svitu/|title=Приреченість, смерть та турецький вайб: 8 знакових постпанк-гуртів України і світу|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> == Vēsture == Grupa izveidota 2022. gada sākumā. Tās dalībnieki jau iepriekš bija darbojušies citos muzikālos projektos: Jakivs Marnijs — rokgrupā ''Марний (Marnij)'', Vsevolods Šutka — grupā ''MyInk'', bet Oleksandrs Foļanskis — grupā ''My*17''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Ideja par kopīgu postpanka projektu nostiprinājās 2022. gada pavasarī pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]], kad mūziķi uz laiku pārcēlās no Kijivas uz [[Ļviva|Ļvivu]]. Tur viņi sāka kopīgi ierakstīt demonstrācijas ierakstus postpanka stilā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rozmova.wordpress.com/2024/05/24/dk-enerhetyk/|title=Знайомимось: «ДК Енергетик» — гурт, що руйнує стереотипи про постпанк|date=2024-05-24|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Grupas nosaukums radies no kultūras nama „Enerhetik” ({{val|uk|Палац культури «Енергетик»}}) nosaukuma pamestajā [[Pripjata]]s pilsētā [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] tuvumā. Grupas dalībnieki bērnībā interesējās par Čornobiļas tematiku un datorspēļu sēriju ''[[S.T.A.L.K.E.R.]]''. Sākotnēji grupu bija paredzēts nosaukt vienkārši par ''Energetik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> 2023. gada februārī grupa izdeva savu pirmo singlu ''Енергетик''. Tajā pašā gadā tika izdoti divi studijas albumi — ''Юність'' un ''Шлях''. 2024. gada 20. septembrī grupa izdeva trešo studijas albumu ''Завтра''. Agrīnajos darbos grupa centās muzikāli atainot 1990. gadu pēcpadomju Ukrainas atmosfēru, savukārt albumā ''Завтра'' lielāka uzmanība pievērsta mūsdienu Ukrainas pieredzei un sabiedrības noskaņojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.ua/longlyst-naczvidboru-2025/6531-dk-energetyk/|title=ДК Енергетик|website=Євробачення Україна|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> 2024. gadā grupa ieguva ''Muzvar Awards'' balvu kategorijā „Jaunais vilnis — labākie jaunie vārdi rokmūzikā”. == ''S.T.A.L.K.E.R. 2'' == Vairākas ''DK Enerhetik'' dziesmas tika iekļautas Ukrainas uzņēmuma ''GSC Game World'' izstrādātajā datorspēlē ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]''. Tas veicināja grupas atpazīstamību arī ārpus Ukrainas. 2024. gadā grupa sadarbībā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmumu DTEK Čornobiļas slēgtajā zonā uzņēma videoklipu dziesmai ''Енергетик''. Tā kļuva par pirmo Ukrainas mūzikas grupu, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma tur uzņēma mūzikas videoklipu.<ref name="suspilne.media"/> == Ukrainas Eirovīzijas nacionālā atlase == 2025. gadā ''DK Enerhetik'' piedalījās Ukrainas nacionālajā atlasē 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam ar dziesmu ''Сіль'' („Sāls”). Grupa iekļuva atlases finālā un tajā ieguva 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/992607-akiv-marnij-podilivsa-istorieu-ak-opinivsa-u-vijsku-ta-ci-isnuvatime-dk-energetik-dali/|title=Яків Марний поділився історією, як опинився у війську та чи існуватиме "ДК Енергетик" далі|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> == Dalībnieki == * '''Jakivs Marnijs''' (''Яків Марний'') — vokāls; * '''Vsevolods Šutka''' (''Всеволод Шутка'') — ģitāra; * '''Oleksandrs „Fols” Foļanskis''' (''Олександр «Фол» Фолянський'') — basģitāra. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Юність'' (2023) * ''Шлях'' (2023) * ''Завтра'' (2024) * ''Квадрати'' (2025) === Mini albumi === * ''86.4 ФМ'' (2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{YouTube}} * {{Instagram}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:DK Energetik}} [[Kategorija:Ukrainas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Postpanka grupas]] ejbn0tn6vg9cd52idbrzvj7bp3ythfe 4533197 4533172 2026-10-08T10:21:04Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[DK Energetik]] uz [[DK Enerhetik]]: Ja jau tā saucas uhrainiski... 4533172 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''DK Enerhetik'' | Attēls = | Att_izm = 250px | Apraksts = | Fons = grupa | Dz_vārds = | Pseidonīms = ДК Енергетик | Dzimis = | Miris = | Vieta_dz = {{vieta|Ukraina|Kijiva}} | Vieta_mr = | Instrumenti = balss, ģitāra, basģitāra | Žanrs = [[postpanks]], [[alternatīvais roks]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2022—pašlaik | Izdevējkompānija = ''PLAN'', ''HVG'' | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = V }} '''''DK Enerhetik''''' (arī '''''DK Energetyk''''', {{val|uk|ДК Енергетик}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurovisionandfriends.com/en/performer/dk-enerhetyk/|title=DK Enerhetyk – Sil': Ukraine, Vidbir 2025 {{!}} Eurovision & Friends|access-date=2026-10-08|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://code-380.com/products/dk-enerhetyk-palindrom-skazhy-shchos-pohane-and-more-zacharovane-kolo-young-ukrainian-postpunk-2lp-limited-edition|title=DK Enerhetyk, Palindrom, Skazhy Shchos Pohane, and more — Zacharovane Kolo: Young Ukrainian Postpunk [2LP Limited Edition]|website=Code380|access-date=2026-10-08|language=en}}</ref> ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[postpanks|postpanka]] grupa, kas izveidota 2022. gadā [[Kijiva|Kijivā]] un [[Brovari|Brovaros]]. Grupas sastāvā ir vokālists Jakivs Marnijs (''Яків Марний''), ģitārists Vsevolods Šutka (''Всеволод Шутка'') un basģitārists Oleksandrs Foļanskis (''Олександр Фолянський'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Grupa ir viena no pazīstamākajām jaunās paaudzes Ukrainas postpanka grupām. Plašāku ievērību tā ieguva ar dziesmu ''Енергетик'' ("Enerģētiķis")'','' albumiem ''Юність'' ("Jaunība")'','' ''Шлях'' ("Ceļš/Kustība") un ''Завтра'' ("Rīt") kā arī pēc vairāku grupas dziesmu iekļaušanas datorspēlē ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]''.<ref name="suspilne.media">{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/940683-prirecenist-smert-ta-tureckij-vajb-8-znakovih-postpank-gurtiv-ukraini-i-svitu/|title=Приреченість, смерть та турецький вайб: 8 знакових постпанк-гуртів України і світу|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> == Vēsture == Grupa izveidota 2022. gada sākumā. Tās dalībnieki jau iepriekš bija darbojušies citos muzikālos projektos: Jakivs Marnijs — rokgrupā ''Марний (Marnij)'', Vsevolods Šutka — grupā ''MyInk'', bet Oleksandrs Foļanskis — grupā ''My*17''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Ideja par kopīgu postpanka projektu nostiprinājās 2022. gada pavasarī pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]], kad mūziķi uz laiku pārcēlās no Kijivas uz [[Ļviva|Ļvivu]]. Tur viņi sāka kopīgi ierakstīt demonstrācijas ierakstus postpanka stilā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rozmova.wordpress.com/2024/05/24/dk-enerhetyk/|title=Знайомимось: «ДК Енергетик» — гурт, що руйнує стереотипи про постпанк|date=2024-05-24|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> Grupas nosaukums radies no kultūras nama „Enerhetik” ({{val|uk|Палац культури «Енергетик»}}) nosaukuma pamestajā [[Pripjata]]s pilsētā [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] tuvumā. Grupas dalībnieki bērnībā interesējās par Čornobiļas tematiku un datorspēļu sēriju ''[[S.T.A.L.K.E.R.]]''. Sākotnēji grupu bija paredzēts nosaukt vienkārši par ''Energetik''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/937043-nacvidbir-2025-gurt-dk-energetik-sil-u-tomu-so-zitta-ce-vicna-borotba/|title=Нацвідбір-2025: гурт "ДК Енергетик": "Сіль — у тому, що життя — це вічна боротьба"|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> 2023. gada februārī grupa izdeva savu pirmo singlu ''Енергетик''. Tajā pašā gadā tika izdoti divi studijas albumi — ''Юність'' un ''Шлях''. 2024. gada 20. septembrī grupa izdeva trešo studijas albumu ''Завтра''. Agrīnajos darbos grupa centās muzikāli atainot 1990. gadu pēcpadomju Ukrainas atmosfēru, savukārt albumā ''Завтра'' lielāka uzmanība pievērsta mūsdienu Ukrainas pieredzei un sabiedrības noskaņojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.ua/longlyst-naczvidboru-2025/6531-dk-energetyk/|title=ДК Енергетик|website=Євробачення Україна|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> 2024. gadā grupa ieguva ''Muzvar Awards'' balvu kategorijā „Jaunais vilnis — labākie jaunie vārdi rokmūzikā”. == ''S.T.A.L.K.E.R. 2'' == Vairākas ''DK Enerhetik'' dziesmas tika iekļautas Ukrainas uzņēmuma ''GSC Game World'' izstrādātajā datorspēlē ''[[S.T.A.L.K.E.R. 2: Heart of Chornobyl]]''. Tas veicināja grupas atpazīstamību arī ārpus Ukrainas. 2024. gadā grupa sadarbībā ar Ukrainas enerģētikas uzņēmumu DTEK Čornobiļas slēgtajā zonā uzņēma videoklipu dziesmai ''Енергетик''. Tā kļuva par pirmo Ukrainas mūzikas grupu, kas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma tur uzņēma mūzikas videoklipu.<ref name="suspilne.media"/> == Ukrainas Eirovīzijas nacionālā atlase == 2025. gadā ''DK Enerhetik'' piedalījās Ukrainas nacionālajā atlasē 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam ar dziesmu ''Сіль'' („Sāls”). Grupa iekļuva atlases finālā un tajā ieguva 6. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://suspilne.media/culture/992607-akiv-marnij-podilivsa-istorieu-ak-opinivsa-u-vijsku-ta-ci-isnuvatime-dk-energetik-dali/|title=Яків Марний поділився історією, як опинився у війську та чи існуватиме "ДК Енергетик" далі|website=Суспільне Культура|language=uk|access-date=2026-09-23}}</ref> == Dalībnieki == * '''Jakivs Marnijs''' (''Яків Марний'') — vokāls; * '''Vsevolods Šutka''' (''Всеволод Шутка'') — ģitāra; * '''Oleksandrs „Fols” Foļanskis''' (''Олександр «Фол» Фолянський'') — basģitāra. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''Юність'' (2023) * ''Шлях'' (2023) * ''Завтра'' (2024) * ''Квадрати'' (2025) === Mini albumi === * ''86.4 ФМ'' (2026) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{YouTube}} * {{Instagram}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:DK Energetik}} [[Kategorija:Ukrainas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Postpanka grupas]] ejbn0tn6vg9cd52idbrzvj7bp3ythfe 0 640620 4533121 4528516 2026-10-08T01:16:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533121 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = ''VirusTotal'' | logo_attēls = VirusTotal_logo.svg | lapas_attēls = | lozungs = | veids = Interneta drošība, failu un URL analizators | valsts = | īpašnieks = neatkarīgs (2004—2012)<br />''[[Google|Google LLC]]'' (2012—2018)<br />''Google Security Operations'' (2018—pašlaik) | izveidotāji = ''Hispasec Sistemas'' | darbību_uzsāka = [[2004. gads|2004. gada]] [[jūnijs|jūnijā]] | valodas = | komerciāla = Nē | reģistrācija = iespējama | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{URL|https://www.virustotal.com/}} }} '''''VirusTotal''''' ir [[kiberdrošība]]s [[tīmekļa vietne]], ko izveidojis [[Spānija]]s kiberdrošības uzņēmums ''Hispasec Sistemas''. Vietni izveidoja 2004. gada jūnijā, un ''[[Google]]'' vietni iegādājās 2012. gada septembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://techcrunch.com/2012/09/07/google-acquires-online-virus-malware-and-url-scanner-virustotal/|title=Google Acquires Online Virus, Malware and URL Scanner VirusTotal|last=Lardinois|first=Frederic|date=7 September 2012|publisher=[[TechCrunch]]|access-date=12 April 2013}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=7 September 2012 |title=Google buys cybersecurity startup VirusTotal |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/article/business/google-buys-cybersecurity-startup-virustotal-idUSL2E8K7HIG/ |access-date=28 March 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|author=VirusTotal Team |url=http://blog.virustotal.com/2012/09/an-update-from-virustotal.html |title=An update from VirusTotal |publisher=Blog.virustotal.com |date=7 September 2012 |access-date=3 June 2016}}</ref> Uzņēmuma īpašumtiesības 2018. gada janvārī tika pārliktas uz ''Google'' [[Meitasuzņēmums|meitasuzņēmumu]] ''[[Google Security Operations]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Cimpanu |first=Catalin |date=28 March 2025 |title=Alphabet launches VirusTotal Enterprise |url=https://www.zdnet.com/article/google-launches-virustotal-enterprise/ |access-date=28 March 2025 |website=ZDNET |language=en}}</ref> ''VirusTotal'' darbojas, izmantojot multiskenēšanu. Vietnē apvienoti daudzi [[Pretvīrusu programmatūra|pretvīrusu produkti]] un tiešsaistes skenēšanas programmatūras,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.virustotal.com/en/about/credits/ |title=Credits & Acknowledgements : About VirusTotal |publisher=VirusTotal |access-date=6 July 2014 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.virustotal.com/en/file/ccb66b558344adf146851e15dc0c54749c2fb5a74156187e84f0c921097e4350/analysis/1396457779/ |title=Example Report |publisher=Virustotal.com |date=2 April 2014 |access-date=3 June 2016}}</ref> ko sauc par līdzstrādniekiem (''contributors'').<ref>{{tīmekļa atsauce |date=21 November 2023 |title=Criminal IP Becomes VirusTotal IP and URL Scan Contributor |url=https://markets.businessinsider.com/news/stocks/criminal-ip-becomes-virustotal-ip-and-url-scan-contributor-1032838904 |access-date=28 March 2025 |website=[[Business Insider]] |language=en |archive-date={{dat|2025|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251029150938/https://markets.businessinsider.com/news/stocks/criminal-ip-becomes-virustotal-ip-and-url-scan-contributor-1032838904}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://support.virustotal.com/hc/en-us/articles/115002146809-Contributors|title=Contributors|website=VirusTotal}}</ref> 2018. gada novembrī Kibernacionālo misiju spēki, vienība, kas ir pakļauta [[ASV Kiberpavēlniecība]]i, kļuva par līdzstrādnieku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.cybercom.mil/Media/News/Article/1681533/new-cnmf-initiative-shares-malware-samples-with-cybersecurity-industry/ |title=New CNMF initiative shares malware samples with cybersecurity industry > U.S. Cyber Command > News |website=www.cybercom.mil |access-date=22 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200930004308/https://www.cybercom.mil/Media/News/Article/1681533/new-cnmf-initiative-shares-malware-samples-with-cybersecurity-industry/ |archive-date=30 September 2020 }}</ref> Apkopotie dati no šiem līdzstrādniekiem ļauj lietotājam pārbaudīt [[Datorvīruss|vīrusus]], kurus lietotāja paša [[pretvīrusu programmatūra]], iespējams, nav pamanījusi, vai arī pārbaudīt, vai nav kļūdaini pozitīvu rezultātu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.virustotal.com/sobre.html |title=About VirusTotal |publisher=Virustotal.com |access-date=3 June 2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100812025330/http://www.virustotal.com/sobre.html |archive-date=12 August 2010 }}</ref> Tīmekļa vietnē var augšupielādēt [[Datne|failus]] līdz 650 [[Megabaits|MB]] vai nosūtīt pa [[Elektroniskais pasts|e-pastu]] līdz 32 MB. Pretvīrusu programmatūras pārdevēji var saņemt failu kopijas, kas tika atzīmētas citās skenēšanās reizēs, bet tika apstiprinātas viņu pašu dzinējā, lai palīdzētu uzlabot programmatūru un līdz ar to arī ''VirusTotal'' iespējas. Lietotāji var arī skenēt jebkurus aizdomīgus [[Vienotais resursu vietrādis|URL]] un meklēt ''VirusTotal'' datu kopā. ''VirusTotal'' izmanto ''Cuckoo'' [[Smilškaste (kiberdrošība)|smilškasti]] [[ļaunprogrammatūra]]s dinamiskai analīzei.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://support.virustotal.com/hc/en-us/articles/115002146809-Contributors/ |title=Credits of VirusTotal |publisher=Virustotal.com |access-date=27 November 2021}}</ref> Žurnāls ''[[PC World]]'' izvēlējās ''VirusTotal'' par vienu no 100 labākajiem 2007. gada produktiem.<ref name="2007BestProducts">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.pcworld.com/article/131935/article.html?page=10 |title=The 100 Best Products of 2007 |last1=Dahl |first1=Eric |date=21 May 2007 |website=PCWorld |publisher=IDG Consumer & SMB |access-date=3 June 2016}}</ref> 2023. gada jūlijā ''VirusTotal'' publiski atvainojās pēc tam, kad viens no tā darbiniekiem netīšām atklāja 5600 ''VirusTotal'' klientu privāto informāciju, tostarp dažu ASV Kiberpavēlniecības, [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] un [[Nacionālās drošības aģentūra|NDA]] darbinieku e-pasta adreses.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Jessica |first=Lyons |date=21 July 2023 |title=VirusTotal: We're sorry someone fat-fingered and exposed 5,600 users |url=https://www.theregister.com/2023/07/21/virustotal_data_exposure_apology/ |access-date=28 March 2025 |website=[[The Register]]}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last=Martinez |first=Emiliano |date=21 July 2023 |title=Apology and Update on Recent Accidental Data Exposure |url=https://blog.virustotal.com/2023/07/apology-and-update-on-recent-accidental.html |access-date=28 March 2025}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Google]] [[Kategorija:Tīmekļa vietnes]] [[Kategorija:Pretvīrusu programmatūra]] [[Kategorija:Bezmaksas programmatūra]] 4xxtkqppl96vepbri6aqvybbq8ut5yt 0 640665 4533231 4532850 2026-10-08T11:32:35Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4533231 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Vieglatlētika | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Athletics pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} | dates = 1904. gada 4. jūlijs un 1904. gada 29. augusts — 3. septembris | num_events = 24 | competitors = 116 (visi vīrieši) | nations = 9 | teams = | prev = '''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Vieglatlētika 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]'''''<br />'''[[Vieglatlētika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Francis Field 1904.jpg|250px|thumb|[[Frānsisa Olimpiskais laukums]] bija vieglatlētikas sacensību galvenā norises vieta.]] '''[[Vieglatlētika]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]] bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētika]] bija iekļauta olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika 24 olimpiskās disciplīnās un 298 ne-olimpiskās disciplīnas, kurās startēja tikai vīrieši. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]] no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Agrāk pie vieglatlētikas pieskaitīja arī [[triatlons|triatlonu]], taču kopš 2021. gada [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] šo disciplīnu iekļauj [[vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sporta vingrošanas]] sacensību programmā ar nosaukumu [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/70020 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris| title=All-Around, Individual (Field Sports), Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Vieglatlētikā kopā startēja [[vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|116 sportisti]] no 9 valstīm. Pirmo reizi bija pārstāvētas [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanāda]] un [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kuba]]. Lai gan sacensībās piedalījās daži ārvalstu sportisti, tās būtībā bija ASV čempionāts, tomēr olimpiskās sacensības nebija 1904. gada [[Amatieru sporta savienība]]s čempionāts. Arī tas notika Sentlūisā, bet agrāk vasarā — 4. jūnijā.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Visi tā laika plašsaziņas līdzekļi vieglatlētiku uzskatīja par olimpisko spēļu galveno notikumu. Visvairāk olimpisko medaļu 66 (22 zelta, 23 sudraba un 21 bronzas) izcīnīja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] sportisti. [[Lielbritānijas]] sportsti izcīnīja divas olimpiskās medaļas (1 zelta un 1 sudraba). Bet [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Kanādas]], [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] un [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] sportisti izcīnīja pa vienai olimpiskajai medaļai. Skriešanas celiņš tika uzbūvēts īpaši olimpiskajām spēlēm un 1904. gadam bija ļoti moderns. Tā garums bija 536,44 metri (1⁄3 jūdzes) ar vienu ļoti garu taisni, četriem pagriezieniem un trim īsākām taisnēm. Celiņš tika izveidots [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes pilsētiņā Sentlūisā]] un bija veidots no izdedžiem (līdz pat 20. gadsimta 80. gadu vidum skriešanas celiņš saglabājās tā sākotnējā izskatā, bet tagad Vašingtona Universitāte to ir aizstājusi ar sintētisko segumu). == Disciplīnu kalendārs == {{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — Sacensības (kvalifikācija, atkārtojumi, pusfināli u.c.); {{Color box|#FFDF80| '''F''' |border=darkgray}} — fināls (medaļu izcīņa) {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:15em|Turnīrs || colspan=2|4. jūlijs || colspan=2|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || colspan=2|30. augusts <br/> (Otrdiena) || colspan=2|31. augusts <br/> (Trešdiena) || colspan=2|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || colspan=2|2. septembris <br/> (Piektdiena) || colspan=2|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- ! colspan=15| Skrejceļa disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F'''|| colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || style="background-color:#bbf3bb;text-align:center;"| ● || style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- ! colspan=15| Šosejas disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Laukuma disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| |- ! colspan=15| Kombinētās disciplīnas |- | align=left|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]] || colspan=2 style="background-color:#FFDF80;text-align:center;"| '''F''' || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| || colspan=2| |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === ;Skrejceļa disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''60 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Fejs Moltons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''100 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Natanjels Kārtmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hillmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hermans Gromens]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''800 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Emīls Braitkreics]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''1500 metri''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leisijs Hērns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''110 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frederiks Šūle]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tadeuss Šidlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Leslijs Ešbērners]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''200 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Kāslmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''400 metru barjerskrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Frenks Vollers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Podžs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''2590 metru šķēršļu krējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Deilijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''4 jūdžu komandu skrējiens''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džordžs Andervuds]] <br/> [[Deivids Kērtiss Mensons]] <br> [[Artūrs Lī Ņūtons]] <br/> [[Pols Pilgrims]] <br/> [[Hovards Valentains]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Sidnijs Hačs]] <br/> [[Leisijs Hērns]] <br/> [[Alberts Korijs]] <br/> [[Džims Laitbodijs]] <br/> [[Frenks Verners]]|USA|1904. gada vasaras}} | ''netika pasniegta'' |} ;Šosejas disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Maratons''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Hikss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alberts Korijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Artūrs Lī Ņūtons]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Laukuma disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Augstlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Semjuels Džonss (vieglatlēts)|Semjuels Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džarets Serviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Pauls Veinšteins]]|GER|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Denjels Frenks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Freds Englharts]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Augstlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Stenglengs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Tāllēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Billers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Trīssoļlēkšana no vietas''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Kings]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Stadlers]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Kārtslēkšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lerojs Semss]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lūiss Vilkinss]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Diska mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Nikolaoss Georgants]]|GRE|1904. gada vasaras}} |- | '''Lodes grūšana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Veslijs Ko]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Lorenss Feierbahs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''Vesera mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Devits]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | '''56 mārciņu svaru mešana''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džeimss Mičels]]|USA|1904. gada vasaras}} |} ;Kombinētās disciplīnas {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | '''Daudzcīņa''' <br /> {{DetailsLink|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left| [[Džims Laitbodijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || 1 || — || '''4''' |- | align=left| [[Ārčijs Hāns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Maiers Prinšteins]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3 || — || — || '''3''' |- | align=left| [[Harijs Hilmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Rejs Jūrijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| [[Ralfs Rouzs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || 1 || '''3''' |- | align=left| [[Džons Flenegens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Hovards Valentains]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | align=left| [[Artūrs Lī Ņūtons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1 || — || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Natanjels Kārtmens]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Alberts Korijs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Verners]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Frenks Vollers]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left| [[Viljams Hogensons]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 2 || '''3''' |- | align=left| [[Leisijs Hērns]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left| [[Roberts Stenglengs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 3 || '''3''' |- | align=left| [[Džordžs Podžs]] || align=left| {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || — || 2 || '''2''' |- |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta || style="width:6em|Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 23 || 21 || '''66''' |- | 2 || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1 || 1 || — || '''2''' |- | 3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|1 || — || — || '''1''' |- | rowspan=2|4/5 || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || — || — || bgcolor=E6CCB2|1 || '''1''' |- ! colspan=2| Kopā (5 valstis): || 24 || 24 || 23 || 71 |} == Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi == {| class="wikitable sortable plainrowheaders" |- ! Disciplīna !! Rezultāts !! Sportists (valsts) !! Datums |- | rowspan=3|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]] || align=center rowspan=3|7.0 || {{Valsts OS sportists|[[Klaids Blērs]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=3|1900. gada 29. augusts |- | {{Valsts OS sportists|[[Viljams Hogensons]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]] || align=center|21.6 || {{Valsts OS sportists|[[Ārčijs Hāns]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]] || align=center|49.2 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]] || align=center|1:56.0 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] || align=center|4:05.4 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]] || align=center|24.6 || {{Valsts OS sportists|[[Harijs Hilmens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]] || align=center|7:39.6 || {{Valsts OS sportists|[[Džims Laitbodijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]] || align=center|7.34 || {{Valsts OS sportists|[[Maiers Prinšteins]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 1. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšama]] || align=center|3.50 || {{Valsts OS sportists|[[Čārlzs Dvoraks]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 3. septembris |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]] || align=center|3.47 || {{Valsts OS sportists|[[Rejs Jūrijs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | rowspan=2|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] || align=center rowspan=2|39.28 || {{Valsts OS sportists|[[Martins Šeridans]]|USA|1904. gada vasaras}} || rowspan=2|1904. gada 3. septembris |- | {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]] || align=center|14.81 || {{Valsts OS sportists|[[Ralfs Rouzs]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 31. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]] || align=center|51.23 || {{Valsts OS sportists|[[Džons Flenegens]]|USA|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |- | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]] || align=center|10.46 || {{Valsts OS sportists|[[Etjēns Demarto]]|CAN|1904. gada vasaras}} || 1904. gada 29. augusts |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{pamatraksts|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Viegatlētikā startēja 116 sportisti no 9 valstīm. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' {{colbegin|3}} * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|89}} * {{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras|10}} * {{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras|5}} * {{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras|1}} * {{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras|3}} * {{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras|2}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|2}} {{colend}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Athletics at the 1904 Summer Olympics|Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|1904]] klkgkscl2pp971rwfvh9wkbf9fts7yi 0 640676 4533144 4532797 2026-10-08T06:04:53Z Vitaly P 25520 4533144 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste | vārds = Māris Ozoliņš | attēls = <!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --> | attēla_izmērs = 250px | attēla_paraksts = Māris Ozoliņš| | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvija]] | miršanas_datums = | miršanas_vieta = | dzīvesvieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis | dzīvesbiedrs = Vita Ozoliņa | bērni = 3 | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.10.2026-jaunie-saeimas-deputati-apgust-parlamenta-darba-kartibu-un-proceduras.a666617/|title=Jaunie Saeimas deputāti apgūst parlamenta darba kārtību un procedūras|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2026|10|8||bez}}|date={{Dat|2026|10|7||bez}}}}</ref>. Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, ilggadējs [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 56xqpkvczq25clw5fnoifx8wsqibimg 4533194 4533144 2026-10-08T10:16:24Z Egilus 27634 4533194 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Personas infokaste | vārds = Māris Ozoliņš | attēls = <!-- Ievieto faila nosaukumu, piemēram: Maris_Ozolins.jpg --> | attēla_izmērs = 250px | attēla_paraksts = Māris Ozoliņš| | dz_gads = 1979 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Jūrmala]], [[Latvija]] | miršanas_datums = | miršanas_vieta = | dzīvesvieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | pilsonība = {{LAT}} | nodarbošanās = portāla iAuto.lv redaktors, uzņēmējs, politiķis | dzīvesbiedrs = Vita Ozoliņa | bērni = 3 | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] }} '''Māris Ozoliņš''' (dzimis {{dat|1979|11|4}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]) ir interneta portāla ''iAuto.lv'' redaktors, uzņēmējs un politiķis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.10.2026-jaunie-saeimas-deputati-apgust-parlamenta-darba-kartibu-un-proceduras.a666617/|title=Jaunie Saeimas deputāti apgūst parlamenta darba kārtību un procedūras|last=Līcīte|first=Madara|website=[[lsm.lv]]|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs|LSM]]|access-date={{Dat|2026|10|8||bez}}|date={{Dat|2026|10|7||bez}}}}</ref> Pazīstams ar konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanu. == Biogrāfija un izglītība == Māris Ozoliņš dzimis Jūrmalā. Pamatizglītību ieguvis Pumpuru vidusskolā (1986–1994). No 1992. līdz 1994. gadam apguvis mežraga spēli Jūrmalas bērnu mūzikas skolā. Vidējo izglītību ieguvis Rīgas 3. vidusskolā (1994–1997). Studējis [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2001. gadā ieguvis Sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. Turpinājis studijas Latvijas Universitātes Tirgvedības un kvalitātes vadības institūtā, 2003. gadā iegūstot Sociālo zinātņu maģistra grādu vadībzinātnē. == Profesionālā darbība == Profesionālo darbību sācis 1998. gadā uzņēmumā SIA „Telia Latvija”. No 1998. gada novembra līdz 1999. gada jūlijam ieņēmis klientu menedžera amatu SIA „Baltijas Realizācijas centrs”. No 1999. līdz 2004. gadam bijis projektu direktors tiešā mārketinga uzņēmumā SIA „EON”. No 2004. gada septembra līdz 2009. gada jūnijam pildījis valdes locekļa un rīkotājdirektora pienākumus nekustamo īpašumu interneta medijā SIA „City24”. Viņa vadības laikā portāls ''city24.lv'' kļuva par vienu no apmeklētākajiem nozares resursiem Latvijā, un sadarbībā ar SIA „Mediju nams” tika izdots žurnāls „Īpašums un City24.lv”. Pēc 2009. gada pievienojies SIA „Jauni auto” kā stratēģisko projektu vadītājs. Kopš 2012. gada M. Ozoliņš ir specializētā Latvijas auto nozares portāla ''iAuto.lv'' redaktors. 2012. gadā viņš pārņēma nacionālā mēroga konkursa „[[Latvijas Gada auto]]” organizēšanas tiesības. Kopš 2024. gada darbojas arī konkursa „Latvijas Gada motocikls” žūrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/14930-iauto-lv-veckais-un-jaunkais-latvij|title=iAuto.lv – vecākais un jaunākais Latvijā|website=iauto.lv|access-date=2026-09-28|language=lv}}</ref> Kopš 2020.gada attīsta sludinājumu platformu ZIP.lv == Politiskā darbība == Politisko darbību sācis 2010. gadā, iestājoties Ģirta Valda Kristovska vadītajā partijā „[[Pilsoniskā savienība]]”. Pēc partiju apvienošanās 2012. gadā kļuvis par partijas „[[Vienotība (partija)|Vienotība]]” biedru, no kuras vēlāk izstājies pēc paša vēlēšanās. 2026.gada kandidē [[15. Saeimas vēlēšanas|15. Saeimas vēlēšanās]] no „[[Apvienotais saraksts]]” kā bezpartijiskais kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apvienotaissaraksts.lv/velesanas|title=15. Saeimas vēlēšanu deputāta amata kandidāti|last=saraksts|first=Apvienotais|website=Apvienotais saraksts|access-date=2026-09-28}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Kopš 1997. gada darbojas studentu korporācijā [[Lettgallia]], kur ieņēmis dažādus amatus, bet 2018.gadā izstājies pēc paša vēlēšanās. Daudzu gadu garumā bija viens no ikgadējās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] labdarības balles organizatoriem, nodrošinot sadarbību ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām studentu organizācijām. 2011-2012. gadā aktīvi līdzdarbojās sabiedriskajā kampaņā pirms [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|tautas nobalsošanas par grozījumiem Satversmē]], aicinot pilsoņus piedalīties un balsot par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. == Privātā dzīve == Māris Ozoliņš ir dzimis ārsta, izgudrotāja un politiķa [[Leopolds Ozoliņš|Leopolda Ozoliņa]] un ārstes Ievas Ozoliņas (dzimusi Daugule) ģimenē. Vecvectēvs no tēva puses ir latviešu pedagogs, folkloras vācējs un pētnieks [[Dāvis Ozoliņš]], savukārt vectēvs no mātes puses ir farmaceits, ilggadējs [[Mazsalaca]]s mērs [[Nikolajs Daugulis]]. Māris Ozoliņš ir precējies ar Vitu Ozoliņu. Ģimenē aug trīs bērni. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.iauto.lv/ iAuto.lv portāls] * [http://www.gadaauto.lv/ Konkurss „Latvijas Gada auto”] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] 22pkwduuhpb97h5e6bvfk1nfrhomlr3 0 640682 4532984 4532692 2026-10-07T17:23:42Z Lietotaajs 19361 4532984 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN}}</ref> * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US}}</ref> Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}</ref> * Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.<ref>{{Atsauce|title="Here's Hogg... DEENEY!" {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref name=":11">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}</ref> * Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}</ref> tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}</ref> * “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}</ref> Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika. * Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}</ref> Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana. * Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku. == Sods == [[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]] [[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]] [[File:Xherdan Shaqiri 2018.jpg|thumb|upright|[[Džerdans Šaķiri]] atzīmēja savu vārtu guvumu 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] līdzjutēju virzienā. ]] Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu): :''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''<ref name=":9">[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]</ref> Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma. Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.<ref name=":9" /> Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}</ref> Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.<ref name=":8" /> 1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref> Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.<ref name=":10">Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.</ref> Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.<ref name=":10" /> ''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}</ref> ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref> Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2009. gada Premjerlīgas spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ''City'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]] saņēma dzelteno kartīti par to, ka pēc vārtu guvuma noskrēja gandrīz visu laukuma garumu, lai svinētu vārtus tieši ''Arsenal'' līdzjutēju priekšā. Tas tika uzskatīts par pretrunīgu rīcību, jo Adebajors tajā pašā vasarā bija pārgājis uz ''Manchester City'' no ''Arsenal''.<ref name=":11" /> 2013. gada martā [[Atēnu AEK]] pussargs [[Jorgs Katidis]] pēc uzvaras vārtu guvuma pret ''[[Veria F.C.|Veria]]'' vērsa pret skatītājiem [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]]. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka nav sapratis šī žesta nozīmi, Katidim tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, viņam tika aizliegts spēlēt AEK komandā līdz sezonas beigām, kā arī tika noteikts mūža aizliegums pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi [[FIFA|starptautiskā līmenī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21822165|title=Greek footballer Giorgos Katidis banned for Nazi salute|work=BBC News|access-date=2026-10-05|date=2013-03-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/greek-soccer-player-gets-life-ban-for-nazi-salute/|title=Greek soccer player gets life ban for Nazi salute|work=CBS News|access-date=2026-10-05|language=en-US}}</ref> ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' uzbrucējam [[Nikolā Anelka|Nikolā Anelkam]] tika piespriesta piecu spēļu diskvalifikācija un naudas sods par to, ka viņš 2013. gada decembrī vārtu guvumu nosvinēja ar tā dēvēto ''quenelle'' žestu. Lai gan šis žests izraisīja diskusijas par tā saistību ar [[Antisemītisms|antisemītismu]], Anelka tika atzīts par nevainīgu antisemītismā vai antisemītisma atbalstīšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26326484|title=Nicolas Anelka banned and fined £80,000 for 'quenelle' gesture|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2014-02-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/apr/04/nicolas-anelka-quenelle-defence-not-racist|title='I'm no racist': Nicolas Anelka defends his quenelle goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2014-04-04|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/what-is-the-quenelle-nicolas-anelka-banned-for-fivematches-for-performing-gesture-in-premier-league-match-9158322.html|title=What is the 'quenelle'? Nicolas Anelka banned for five-matches for|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2014-02-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/west-bromwich-albion/10540809/Nicolas-Anelkas-quenelle-gesture-in-support-of-racist-friend-Dieudonne-causes-outrage-in-France.html|title=Nicolas Anelka's 'quenelle' gesture in support of 'racist' friend Dieudonné causes outrage in France|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 5, 2026|date=29 December 2013|language=en}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] izcīņas laikā [[Šveices futbola izlase|Šveices]] izlases spēlētāji [[Džerdans Šaķiri]] un [[Granits Džaka]], kurš arī ir Kosovas izcelsmes, savus vārtu guvumus nosvinēja, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — Serbijas līdzjutēju virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/22/serbia-switzerland-xherdan-shaqiri-world-cup-group-e-match-report|title=Switzerland’s Xherdan Shaqiri stuns Serbia with late breakaway|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-22|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2018/06/23/football/xherdan-shaqiri-granit-xhaka-eagle-goal-celebration-serbia-switzerland-world-cup-spt-intl/index.html|title=‘Provocative’ World Cup goal celebration ‘mixes sport and politics’ {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Sinnott|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/23/xhaka-and-shaqiri-goal-celebrations-bring-balkan-politics-to-world-cup|title=Switzerland's Xhaka and Shaqiri charged by Fifa over Serbia goal celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-switzerland-serbia-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-why-controversial-kosovo-serbia-albania-eagle-flag-a8413426.html|title=The Swiss media weren't happy with Shaqiri and Xhaka’s goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|language=en}}</ref> FIFA abiem spēlētājiem — Džakam un Šaķiri — piesprieda 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]] naudas sodu par „nesportisku uzvedību, kas ir pretrunā godīgas spēles principiem”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44606965|title=World Cup 2018: Switzerland trio avoid bans for 'eagle gesture' goal celebrations|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-albania-kosovo-serbia-fine-a8416466.html|title=Granit Xhaka and Xherdan Shaqiri are fined £7,632 for controversial goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en}}</ref> [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada AFC Āzijas kausa]] izcīņā Katarā astotdaļfināla spēlē [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases spēlētājs [[Aimens Huseins]] 77. minūtē saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts pēc tam, kad bija guvis savus otros vārtus pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas]] izlasi. Vārtu guvumu viņš nosvinēja, imitējot ēšanu no šķīvja — atsauci uz [[Mansafs|mansafu]], kas ir slavenākais Jordānijas ēdiens — Jordānijas izlases līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alarabiya.net/sport/arab-sport/2024/01/29/-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81-%D9%8A%D8%AE%D8%B7%D9%81-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B6%D9%88%D8%A7%D8%A1-%D9%81%D9%8A-%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D8%A7-%D9%88%D9%86%D8%AC%D9%85%D8%A7-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B1%D8%AF%D9%86-%D9%8A%D8%B3%D8%AE%D8%B1%D8%A7%D9%86-|title="المنسف" يخطف الأضواء في آسيا.. ونجما الأردن يسخران|website=العربية|access-date=2026-10-05|date=2024-01-29|language=ar}}</ref> Vēlāk [[Āzijas Futbola konfederācija]] paziņoja, ka tiesneša lēmums bija pareizs un vārtu svinības tika uzskatītas par pārmērīgām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81|title=بيان من اتحاد الكرة الآسيوي بشأن طرد مهاجم العراق أيمن حسين بعد احتفال "المنسف"|work=الحرة|access-date=2026-10-05|language=ar}}</ref> == Vārtu guvuma nesvinēšana == Atsacīšanās svinēt gūtos vārtus vai atturīga vārtu guvuma svinēšana futbolā nav nekas nezināms vai neparasts. Pirmajā gadījumā tas bieži tiek novērots, kad spēlētājs gūst vārtus pret savu bijušo klubu, īpaši pret klubu, kurā viņš sācis savu karjeru un/vai piedzīvojis savus lielākos panākumus, vai arī kur pirmoreiz ieguvis plašāku atpazīstamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/muted-celebrations-why-van-persies-code-conduct-sets-standard|title=Muted celebrations: Why Van Persie's code of conduct sets the standard|last=new|first=Nick Harper The trend for footballers refusing to celebrate goals against former clubs is nothing|last2=state|first2=but it's now in danger of getting out of hand Nick Harper assesses how we reached this sorry|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-06|date=2014-10-02|language=en|last3=Here|first3=Wonders Where the Game Goes from}}</ref> Tomēr šķiet, ka vārtu guvuma nesvinēšana pret bijušo klubu ir salīdzinoši nesena tendence. Ir vairāki dokumentēti piemēri, kad spēlētāji svinēja gūtos vārtus pret savu iepriekšējo klubu vēl pirms 2000. gadiem, kad šāda rīcība sāka tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu. Viens no slavenākajiem agrīnajiem piemēriem bija [[Deniss Lo|Denisa Lo]] patiesais sarūgtinājums pēc tam, kad 1974. gadā viņš guva vārtus, kas, iespējams, veicināja viņa iepriekšējā kluba ''Manchester United'' izkrišanu no augstākās līgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/jan/07/features.sport11|title=Denis Law kicks his old club when they're down|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2007-01-07|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Atturīga gūto vārtu svinēšana parasti notiek tad, kad tiek gūti goda jeb mierinājuma vārti spēlē, kuras iznākums faktiski jau ir izšķirts un komanda ir zaudētājos; svinības var arī nenotikt vispār, ja līdz spēles beigām atlicis pārāk maz laika un zaudējošā komanda vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt spēli. Tas notiek arī tad, ja vienā spēlē viena komanda ir guvusi daudz vārtu un spēles rezultāts vairs nerada šaubas; vēlāk gūtie vārti var tikt svinēti daudz atturīgāk vai arī netikt svinēti vispār.{{Nepieciešama atsauce}} === Atturīga vārtu guvuma svinēšana === Francijas futbolists [[Maikls Olise]], kurš ir pazīstams ar savu noslēgto un introverto raksturu, ir izcēlies ar atturīgu gūto vārtu svinēšanu. Viens no pirmajiem šādiem piemēriem bija viņa vēlie izlīdzinājuma vārti pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kad viņš 2023. gadā pārstāvēja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/18/crystal-palace-manchester-united-premier-league-match-report|title=Crystal Palace’s Michael Olise stuns Manchester United with late leveller|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2023-01-18|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Viņa atturīgie vārtu guvumu svinēšanas pirmsākumi meklējami bērnībā, kad pēc gūtiem vārtiem viņš „pielika pirkstu pie lūpām un skrēja atpakaļ savā pozīcijā, skatoties zemē”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/-si-en-finale-c-est-michael-contre-l-angleterre-ce-sera-michael-aux-origines-d-olise-a-hayes-dans-la-banlieue-de-londres-berceau-d-un-surdoue/1702465|title=Si en finale c'est Michael contre l'Angleterre, ce sera Michael : aux origines d'Olise à Hayes, berceau d'un surdoué dans l'Ouest de Londres|website=lequipe.fr|access-date=Oct 6, 2026|language=fr}}</ref> Kopš profesionālās karjeras sākuma viņa visbiežāk izmantotā vārtu svinēšanas forma ir „ar vienu roku aizbāzt vienu ausi, bet ar otru izdarīt žestu «ššš»”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/interactive/fifa-world-cup-stars-of-soccer-2026/player/michael-olise-france-forward/|title=Michael Olise: Stars of Soccer, World Cup 2026|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-06-26|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Viņa bijušie komandas biedri un treneri skaidrojuši, ka šāda atturīga uzvedība nav izrādīšanās vai augstprātības izpausme. Tā vienkārši izriet no Olises nevēlēšanās pievērst sev uzmanību — viņš vārtu gūšanu uztver kā sava darba sastāvdaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/|title=Jose Gomes: “Si fichan a Olise conseguirían a un Galáctico gigante”|last=Alonso|first=David|website=Diario AS|access-date=2026-10-06|date=2026-06-10|language=es}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7442732/2026/07/14/michael-olise-france-world-cup-different/|title=France’s World Cup star Michael Olise is a very different kind of footballer|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-07-14|last=James|first=Stuart|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Traumas == Lai gan tas notiek reti, vairāki futbolisti gūto vārtu svinēšanas laikā ir guvuši traumas. Šādi piemēri ir [[Paulu Djogu]] (kurš norāva pirkstu, kad tas aizķērās aiz žoga), [[Tjerī Anrī]], [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Fabjans Espindola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=150563610890620&set=a.166579029294526|title=Football - In 2008, Argentine footballer Fabian Espindola scored a goal for Real Salt Lake against Los Angeles Galaxy and celebrated by doing backflips. Unfortunately, he landed awkwardly on his ankle, got himself seriously injured and was taken off the pitch. To make matters worse, the goal was eventually disallowed for offside. The game ended in a 2-2 draw. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> (kurš svinēja gūtos vārtus, kas vēlāk tika anulēti aizmugures stāvokļa dēļ), kā arī [[Miši Batšuaji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-06-29/world-cup-celebration-kick-hits-belgium-batshuayi-in-the-face/9923324|title=Belgium striker falcons himself celebrating teammate's goal against England|work=ABC News|access-date=2026-10-06|date=2018-06-29|language=en-AU}}</ref> Indijas futbolists Pīters Bjaksangzuala 2014. gadā nomira no mugurkaula traumas pēc neveiksmīgi izpildīta kūleņa vārtu guvuma svinēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/indian-footballer-dies-after-somersault-celebration-goes-terribly-wrong-9805612.html|title=Indian footballer dies after somersault celebration goes terribly wrong|website=The Independent|access-date=2026-10-06|date=2014-10-21|language=en}}</ref> [[Nikolajs Millers]] savulaik guva traumu, svinot gūtos vārtus pret ''[[FC Augsburg]]''. Viņš atkārtoti griezās ap savu asi „helikoptera” stilā — līdz tam tas bija viņa raksturīgākais gūto vārtu svinēšanas veids. Medicīniskā pārbaude apstiprināja, ka uzbrucējs bija sarāvis labās kājas ceļgala priekšējo [[Krusteniskās saites|krustenisko saiti]]. Viņš nevarēja spēlēt 10 mēnešus, un pēc tam, kad viņa komanda izkrita no līgas, viņš klubu pameta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html|title=Rückkehr perfekt! Eintracht verstärkt sich mit "Fan" Müller|work=hessenschau.de|access-date=2026-10-06|date=2018-06-12|last=Germany|first=hessenschau.de, Frankfurt,|language=de-DE}}</ref> == Treneru svinības == Treneri un treneru štāba locekļi ir pazīstami ar savām īpaši emocionālajām vārtu guvuma svinībām. Dažas no ievērojamākajām svinībām ir šādas: * 1993. gada 10. aprīlī [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] vadītā [[Mančestras "United"|Mančestras]] [[Mančestras "United"|"United"]] Premjerlīgas spēlē bija zaudētājos ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]'' komandai, un līdz spēles beigām bija atlikušas tikai četras minūtes, kad [[Stīvs Brūss]] panāca izlīdzinājumu. Pēc septiņām kompensācijas laika minūtēm — tā dēvētā “Fergie Time”, atsaucoties uzskatam, ka Fergusona komandām reizēm tika piešķirtas papildu minūtes, lai gūtu vārtus, — Brūss 97. minūtē guva uzvaras vārtus. Fergusons izskrēja no [[Tehniskā zona|tehniskās zonas]] uz laukuma malu, bet viņa asistents Braiens Kids ieskrēja laukumā un lēca gaisā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/apr/10/vault-steve-bruce-headers-manchester-united|title=From the Vault: Manchester United, 'Fergie Time' and Steve Bruce's headers|work=The Guardian|access-date=2026-10-07|date=2013-04-10|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * 2004. gada Čempionu līgas astotdaļfināla spēlē starp ''Manchester United'' un ''[[FC Porto|Porto]]'', [[Žuzē Mouriņu]] vadītā ''Porto'' bija tuvu zaudējumam, kad [[Koštiņa]] guva vārtus 30 sekundes pirms spēles beigām, nodrošinot komandai uzvaru divu spēļu summā. Mouriņu izlēca no tehniskās zonas un, vicinot dūres gaisā, metās gar sānu līniju pie saviem svinošajiem spēlētājiem. Šī dramatiskā svinēšana tiek uzskatīta par brīdi, kad Mouriņu sevi pieteica pasaules futbola apritē.<ref>{{Atsauce|title=José Mourinho on his Porto touchline run at Old Trafford|url=https://www.youtube.com/watch?v=gOBLwejwPZ8|date=2015-12-08|accessdate=2026-10-07|last=UEFA}}</ref> * 2009. gada Čempionu līgas pusfinālā [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] vadītā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' vēl spēles izskaņā bija zaudētājos ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kad [[Andress Injesta]] no 20 jardu jeb 18 metru attāluma raidīja bumbu vārtos un nodrošināja ''Barcelona'' uzvaru divu spēļu summā, pateicoties [[Izbraukumā gūto vārtu noteikums|izbraukumā gūto vārtu]] priekšrocībai. Gvardiola, kas parasti šādi nerīkojās, sajūsmas pārņemts, aizskrēja gar sānu līniju uz vietu, kur viņa spēlētāji svinēja gūtos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/drogba-rages-as-chelsea-crash-out-in-blaze-of-fury-1680489.html|title=Drogba rages as Chelsea crash out in blaze of fury|website=The Independent|access-date=2026-10-07|date=2009-05-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{commons category-inline|Goal celebrations|Vārtu guvuma svinības}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] 7ddzyzdsudovivdrkd2dr0xpeccsd7c 4533131 4532984 2026-10-08T03:26:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 7 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.6 4533131 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}[[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29|archive-date=2017-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN|access-date={{dat|2026|09|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100603233147/http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global}}</ref> * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US}}</ref> Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}</ref> * Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.<ref>{{Atsauce|title="Here's Hogg... DEENEY!" {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref name=":11">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}</ref> * Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}</ref> tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}</ref> * “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}</ref> Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika. * Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}</ref> Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana. * Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en|archive-date=2018-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs}}</ref> * Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku. == Sods == [[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]] [[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]] [[File:Xherdan Shaqiri 2018.jpg|thumb|upright|[[Džerdans Šaķiri]] atzīmēja savu vārtu guvumu 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] līdzjutēju virzienā. ]] Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu): :''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''<ref name=":9">[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]</ref> Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma. Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.<ref name=":9" /> Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}</ref> Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.<ref name=":8" /> 1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref> Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.<ref name=":10">Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.</ref> Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.<ref name=":10" /> ''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}</ref> ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en|archive-date={{dat|2015|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration}}</ref> Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2009. gada Premjerlīgas spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ''City'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]] saņēma dzelteno kartīti par to, ka pēc vārtu guvuma noskrēja gandrīz visu laukuma garumu, lai svinētu vārtus tieši ''Arsenal'' līdzjutēju priekšā. Tas tika uzskatīts par pretrunīgu rīcību, jo Adebajors tajā pašā vasarā bija pārgājis uz ''Manchester City'' no ''Arsenal''.<ref name=":11" /> 2013. gada martā [[Atēnu AEK]] pussargs [[Jorgs Katidis]] pēc uzvaras vārtu guvuma pret ''[[Veria F.C.|Veria]]'' vērsa pret skatītājiem [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]]. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka nav sapratis šī žesta nozīmi, Katidim tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, viņam tika aizliegts spēlēt AEK komandā līdz sezonas beigām, kā arī tika noteikts mūža aizliegums pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi [[FIFA|starptautiskā līmenī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21822165|title=Greek footballer Giorgos Katidis banned for Nazi salute|work=BBC News|access-date=2026-10-05|date=2013-03-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/greek-soccer-player-gets-life-ban-for-nazi-salute/|title=Greek soccer player gets life ban for Nazi salute|work=CBS News|access-date=2026-10-05|language=en-US}}</ref> ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' uzbrucējam [[Nikolā Anelka|Nikolā Anelkam]] tika piespriesta piecu spēļu diskvalifikācija un naudas sods par to, ka viņš 2013. gada decembrī vārtu guvumu nosvinēja ar tā dēvēto ''quenelle'' žestu. Lai gan šis žests izraisīja diskusijas par tā saistību ar [[Antisemītisms|antisemītismu]], Anelka tika atzīts par nevainīgu antisemītismā vai antisemītisma atbalstīšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26326484|title=Nicolas Anelka banned and fined £80,000 for 'quenelle' gesture|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2014-02-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/apr/04/nicolas-anelka-quenelle-defence-not-racist|title='I'm no racist': Nicolas Anelka defends his quenelle goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2014-04-04|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/what-is-the-quenelle-nicolas-anelka-banned-for-fivematches-for-performing-gesture-in-premier-league-match-9158322.html|title=What is the 'quenelle'? Nicolas Anelka banned for five-matches for|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2014-02-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/west-bromwich-albion/10540809/Nicolas-Anelkas-quenelle-gesture-in-support-of-racist-friend-Dieudonne-causes-outrage-in-France.html|title=Nicolas Anelka's 'quenelle' gesture in support of 'racist' friend Dieudonné causes outrage in France|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 5, 2026|date=29 December 2013|language=en}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] izcīņas laikā [[Šveices futbola izlase|Šveices]] izlases spēlētāji [[Džerdans Šaķiri]] un [[Granits Džaka]], kurš arī ir Kosovas izcelsmes, savus vārtu guvumus nosvinēja, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — Serbijas līdzjutēju virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/22/serbia-switzerland-xherdan-shaqiri-world-cup-group-e-match-report|title=Switzerland’s Xherdan Shaqiri stuns Serbia with late breakaway|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-22|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2018/06/23/football/xherdan-shaqiri-granit-xhaka-eagle-goal-celebration-serbia-switzerland-world-cup-spt-intl/index.html|title=‘Provocative’ World Cup goal celebration ‘mixes sport and politics’ {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Sinnott|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/23/xhaka-and-shaqiri-goal-celebrations-bring-balkan-politics-to-world-cup|title=Switzerland's Xhaka and Shaqiri charged by Fifa over Serbia goal celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-switzerland-serbia-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-why-controversial-kosovo-serbia-albania-eagle-flag-a8413426.html|title=The Swiss media weren't happy with Shaqiri and Xhaka’s goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|language=en}}</ref> FIFA abiem spēlētājiem — Džakam un Šaķiri — piesprieda 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]] naudas sodu par „nesportisku uzvedību, kas ir pretrunā godīgas spēles principiem”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44606965|title=World Cup 2018: Switzerland trio avoid bans for 'eagle gesture' goal celebrations|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-albania-kosovo-serbia-fine-a8416466.html|title=Granit Xhaka and Xherdan Shaqiri are fined £7,632 for controversial goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en}}</ref> [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada AFC Āzijas kausa]] izcīņā Katarā astotdaļfināla spēlē [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases spēlētājs [[Aimens Huseins]] 77. minūtē saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts pēc tam, kad bija guvis savus otros vārtus pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas]] izlasi. Vārtu guvumu viņš nosvinēja, imitējot ēšanu no šķīvja — atsauci uz [[Mansafs|mansafu]], kas ir slavenākais Jordānijas ēdiens — Jordānijas izlases līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alarabiya.net/sport/arab-sport/2024/01/29/-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81-%D9%8A%D8%AE%D8%B7%D9%81-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B6%D9%88%D8%A7%D8%A1-%D9%81%D9%8A-%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D8%A7-%D9%88%D9%86%D8%AC%D9%85%D8%A7-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B1%D8%AF%D9%86-%D9%8A%D8%B3%D8%AE%D8%B1%D8%A7%D9%86-|title="المنسف" يخطف الأضواء في آسيا.. ونجما الأردن يسخران|website=العربية|access-date=2026-10-05|date=2024-01-29|language=ar}}</ref> Vēlāk [[Āzijas Futbola konfederācija]] paziņoja, ka tiesneša lēmums bija pareizs un vārtu svinības tika uzskatītas par pārmērīgām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81|title=بيان من اتحاد الكرة الآسيوي بشأن طرد مهاجم العراق أيمن حسين بعد احتفال "المنسف"|work=الحرة|access-date=2026-10-05|language=ar|archive-date=2024-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240917045403/https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81}}</ref> == Vārtu guvuma nesvinēšana == Atsacīšanās svinēt gūtos vārtus vai atturīga vārtu guvuma svinēšana futbolā nav nekas nezināms vai neparasts. Pirmajā gadījumā tas bieži tiek novērots, kad spēlētājs gūst vārtus pret savu bijušo klubu, īpaši pret klubu, kurā viņš sācis savu karjeru un/vai piedzīvojis savus lielākos panākumus, vai arī kur pirmoreiz ieguvis plašāku atpazīstamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/muted-celebrations-why-van-persies-code-conduct-sets-standard|title=Muted celebrations: Why Van Persie's code of conduct sets the standard|last=new|first=Nick Harper The trend for footballers refusing to celebrate goals against former clubs is nothing|last2=state|first2=but it's now in danger of getting out of hand Nick Harper assesses how we reached this sorry|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-06|date=2014-10-02|language=en|last3=Here|first3=Wonders Where the Game Goes from}}</ref> Tomēr šķiet, ka vārtu guvuma nesvinēšana pret bijušo klubu ir salīdzinoši nesena tendence. Ir vairāki dokumentēti piemēri, kad spēlētāji svinēja gūtos vārtus pret savu iepriekšējo klubu vēl pirms 2000. gadiem, kad šāda rīcība sāka tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu. Viens no slavenākajiem agrīnajiem piemēriem bija [[Deniss Lo|Denisa Lo]] patiesais sarūgtinājums pēc tam, kad 1974. gadā viņš guva vārtus, kas, iespējams, veicināja viņa iepriekšējā kluba ''Manchester United'' izkrišanu no augstākās līgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/jan/07/features.sport11|title=Denis Law kicks his old club when they're down|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2007-01-07|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Atturīga gūto vārtu svinēšana parasti notiek tad, kad tiek gūti goda jeb mierinājuma vārti spēlē, kuras iznākums faktiski jau ir izšķirts un komanda ir zaudētājos; svinības var arī nenotikt vispār, ja līdz spēles beigām atlicis pārāk maz laika un zaudējošā komanda vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt spēli. Tas notiek arī tad, ja vienā spēlē viena komanda ir guvusi daudz vārtu un spēles rezultāts vairs nerada šaubas; vēlāk gūtie vārti var tikt svinēti daudz atturīgāk vai arī netikt svinēti vispār.{{Nepieciešama atsauce}} === Atturīga vārtu guvuma svinēšana === Francijas futbolists [[Maikls Olise]], kurš ir pazīstams ar savu noslēgto un introverto raksturu, ir izcēlies ar atturīgu gūto vārtu svinēšanu. Viens no pirmajiem šādiem piemēriem bija viņa vēlie izlīdzinājuma vārti pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kad viņš 2023. gadā pārstāvēja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/18/crystal-palace-manchester-united-premier-league-match-report|title=Crystal Palace’s Michael Olise stuns Manchester United with late leveller|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2023-01-18|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Viņa atturīgie vārtu guvumu svinēšanas pirmsākumi meklējami bērnībā, kad pēc gūtiem vārtiem viņš „pielika pirkstu pie lūpām un skrēja atpakaļ savā pozīcijā, skatoties zemē”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/-si-en-finale-c-est-michael-contre-l-angleterre-ce-sera-michael-aux-origines-d-olise-a-hayes-dans-la-banlieue-de-londres-berceau-d-un-surdoue/1702465|title=Si en finale c'est Michael contre l'Angleterre, ce sera Michael : aux origines d'Olise à Hayes, berceau d'un surdoué dans l'Ouest de Londres|website=lequipe.fr|access-date=Oct 6, 2026|language=fr}}</ref> Kopš profesionālās karjeras sākuma viņa visbiežāk izmantotā vārtu svinēšanas forma ir „ar vienu roku aizbāzt vienu ausi, bet ar otru izdarīt žestu «ššš»”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/interactive/fifa-world-cup-stars-of-soccer-2026/player/michael-olise-france-forward/|title=Michael Olise: Stars of Soccer, World Cup 2026|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-06-26|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Viņa bijušie komandas biedri un treneri skaidrojuši, ka šāda atturīga uzvedība nav izrādīšanās vai augstprātības izpausme. Tā vienkārši izriet no Olises nevēlēšanās pievērst sev uzmanību — viņš vārtu gūšanu uztver kā sava darba sastāvdaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/|title=Jose Gomes: “Si fichan a Olise conseguirían a un Galáctico gigante”|last=Alonso|first=David|website=Diario AS|access-date=2026-10-06|date=2026-06-10|language=es|archive-date=2026-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260630050931/https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7442732/2026/07/14/michael-olise-france-world-cup-different/|title=France’s World Cup star Michael Olise is a very different kind of footballer|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-07-14|last=James|first=Stuart|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Traumas == Lai gan tas notiek reti, vairāki futbolisti gūto vārtu svinēšanas laikā ir guvuši traumas. Šādi piemēri ir [[Paulu Djogu]] (kurš norāva pirkstu, kad tas aizķērās aiz žoga), [[Tjerī Anrī]], [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Fabjans Espindola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=150563610890620&set=a.166579029294526|title=Football - In 2008, Argentine footballer Fabian Espindola scored a goal for Real Salt Lake against Los Angeles Galaxy and celebrated by doing backflips. Unfortunately, he landed awkwardly on his ankle, got himself seriously injured and was taken off the pitch. To make matters worse, the goal was eventually disallowed for offside. The game ended in a 2-2 draw. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> (kurš svinēja gūtos vārtus, kas vēlāk tika anulēti aizmugures stāvokļa dēļ), kā arī [[Miši Batšuaji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-06-29/world-cup-celebration-kick-hits-belgium-batshuayi-in-the-face/9923324|title=Belgium striker falcons himself celebrating teammate's goal against England|work=ABC News|access-date=2026-10-06|date=2018-06-29|language=en-AU}}</ref> Indijas futbolists Pīters Bjaksangzuala 2014. gadā nomira no mugurkaula traumas pēc neveiksmīgi izpildīta kūleņa vārtu guvuma svinēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/indian-footballer-dies-after-somersault-celebration-goes-terribly-wrong-9805612.html|title=Indian footballer dies after somersault celebration goes terribly wrong|website=The Independent|access-date=2026-10-06|date=2014-10-21|language=en}}</ref> [[Nikolajs Millers]] savulaik guva traumu, svinot gūtos vārtus pret ''[[FC Augsburg]]''. Viņš atkārtoti griezās ap savu asi „helikoptera” stilā — līdz tam tas bija viņa raksturīgākais gūto vārtu svinēšanas veids. Medicīniskā pārbaude apstiprināja, ka uzbrucējs bija sarāvis labās kājas ceļgala priekšējo [[Krusteniskās saites|krustenisko saiti]]. Viņš nevarēja spēlēt 10 mēnešus, un pēc tam, kad viņa komanda izkrita no līgas, viņš klubu pameta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html|title=Rückkehr perfekt! Eintracht verstärkt sich mit "Fan" Müller|work=hessenschau.de|access-date=2026-10-06|date=2018-06-12|last=Germany|first=hessenschau.de, Frankfurt,|language=de-DE|archive-date=2018-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180829142432/https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html}}</ref> == Treneru svinības == Treneri un treneru štāba locekļi ir pazīstami ar savām īpaši emocionālajām vārtu guvuma svinībām. Dažas no ievērojamākajām svinībām ir šādas: * 1993. gada 10. aprīlī [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] vadītā [[Mančestras "United"|Mančestras]] [[Mančestras "United"|"United"]] Premjerlīgas spēlē bija zaudētājos ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]'' komandai, un līdz spēles beigām bija atlikušas tikai četras minūtes, kad [[Stīvs Brūss]] panāca izlīdzinājumu. Pēc septiņām kompensācijas laika minūtēm — tā dēvētā “Fergie Time”, atsaucoties uzskatam, ka Fergusona komandām reizēm tika piešķirtas papildu minūtes, lai gūtu vārtus, — Brūss 97. minūtē guva uzvaras vārtus. Fergusons izskrēja no [[Tehniskā zona|tehniskās zonas]] uz laukuma malu, bet viņa asistents Braiens Kids ieskrēja laukumā un lēca gaisā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/apr/10/vault-steve-bruce-headers-manchester-united|title=From the Vault: Manchester United, 'Fergie Time' and Steve Bruce's headers|work=The Guardian|access-date=2026-10-07|date=2013-04-10|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * 2004. gada Čempionu līgas astotdaļfināla spēlē starp ''Manchester United'' un ''[[FC Porto|Porto]]'', [[Žuzē Mouriņu]] vadītā ''Porto'' bija tuvu zaudējumam, kad [[Koštiņa]] guva vārtus 30 sekundes pirms spēles beigām, nodrošinot komandai uzvaru divu spēļu summā. Mouriņu izlēca no tehniskās zonas un, vicinot dūres gaisā, metās gar sānu līniju pie saviem svinošajiem spēlētājiem. Šī dramatiskā svinēšana tiek uzskatīta par brīdi, kad Mouriņu sevi pieteica pasaules futbola apritē.<ref>{{Atsauce|title=José Mourinho on his Porto touchline run at Old Trafford|url=https://www.youtube.com/watch?v=gOBLwejwPZ8|date=2015-12-08|accessdate=2026-10-07|last=UEFA}}</ref> * 2009. gada Čempionu līgas pusfinālā [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] vadītā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' vēl spēles izskaņā bija zaudētājos ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kad [[Andress Injesta]] no 20 jardu jeb 18 metru attāluma raidīja bumbu vārtos un nodrošināja ''Barcelona'' uzvaru divu spēļu summā, pateicoties [[Izbraukumā gūto vārtu noteikums|izbraukumā gūto vārtu]] priekšrocībai. Gvardiola, kas parasti šādi nerīkojās, sajūsmas pārņemts, aizskrēja gar sānu līniju uz vietu, kur viņa spēlētāji svinēja gūtos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/drogba-rages-as-chelsea-crash-out-in-blaze-of-fury-1680489.html|title=Drogba rages as Chelsea crash out in blaze of fury|website=The Independent|access-date=2026-10-07|date=2009-05-06|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{commons category-inline|Goal celebrations|Vārtu guvuma svinības}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] nlxcqe7k4k5l3js40p51q5ur3j5o7gl 4533202 4533131 2026-10-08T10:50:12Z Lietotaajs 19361 4533202 wikitext text/x-wiki [[File:Cristiano Ronaldo 0876.jpg|thumb|upright|[[Krištianu Ronaldu]] izpilda savas slavenās ''Siuuu'' svinības, kas bieži tiek uzskatītas par vienām no ikoniskākajām un atpazīstamākajām vārtu guvumu svinībām sportā.<ref>{{Cite web | url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented | title=Cristiano Ronaldo's first Siuuu: When the celebration was invented | website=www.espn.com | access-date=1 June 2026 | archive-date=9 March 2026 | archive-url=https://web.archive.org/web/20260309080036/https://www.espn.com/soccer/story/_/id/43690266/cristiano-ronaldo-first-siuuu-celebration-was-invented }}</ref>]] Sportā '''vārtu guvuma svinības''' ir [[Vārtu gūšana futbolā|vārtu gūšanas]] atzīmēšana. Parasti to dara vārtu guvējs, un svinībās var iesaistīties arī viņa komandas biedri, treneris vai treneru korpuss, kā arī komandas līdzjutēji. Lai gan šis termins kopumā apzīmē vārtu guvuma svinības, tas var attiekties arī uz konkrētām darbībām, piemēram, spēlētāja krekla novilkšanu vai salto izpildīšanu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lev|first=Assaf|last2=Galily|first2=Yair|last3=Eldadi|first3=Omer|last4=Tenenbaum|first4=Gershon|date=2020|title=Deconstructing celebratory acts following goal scoring among elite professional football players|url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC7494092/|journal=PloS One|volume=15|issue=9|pages=e0238702|doi=10.1371/journal.pone.0238702|issn=1932-6203|pmc=7494092|pmid=32936807}}</ref> Svinības parasti ir izteiktākas sporta veidos, kuros tiek gūts mazāk punktu vai vārtu, piemēram, [[Futbols|futbolā]] un [[Hokejs|hokejā]], jo katram vārtu guvumam ir lielāka nozīme. Daudzas vārtu guvumu svinības ir kļuvušas leģendāras un iemūžinātas, piemēram, statujās ([[Tjerī Anrī]] un [[Bobijs Ors]]), reklāmās ([[Ronaldu]]), pastmarkās ([[Pelē]]), žurnālu vākos vai videospēlēs: [[Krištianu Ronaldu]], [[Gerets Beils]], [[Lionels Mesi]] un daudzi citi futbolisti ir attēloti ''[[FIFA (videospēļu sērija)|FIFA]]'' un ''[[EA Sports FC]]'' spēļu sērijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/fifa-14-celebrations-how-gareth-2268393|title=Fifa 14 celebrations: How to do Gareth Bale, Ronaldo, and Lionel Messi's signature moves|website=www.mirror.co.uk|access-date=2026-09-28}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.com/ABC_Univision/ABC_Univision/evolution-ea-sports-fifa-14-video-game/story?id=20028621|title=EA Sport's FIFA 14 Video Game Adds Likeness of Big Name Players|last=News|first=A. B. C.|website=ABC News|access-date=2026-09-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/8-new-celebrations-wed-love-see-fifa-18|title=8 new celebrations we'd love to see in FIFA 18|last=seasoning|first=Fraser Gilbert From Cristiano Ronaldo thinking to Danny Welbeck's liberal|last2=FIFA 18|first2=Fraser Gilbert serves up a selection of celebrations that deserve inclusion in EA's|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-28|date=2017-06-29|language=en}}</ref> == Svinības == === Vārtu guvuma dziesma === [[File:ACMilanultras2006curvasud.jpg|thumb|upright|Papildus dziesmas “Jump” atskaņošanai, ''A.C. Milan'' stadionā ''[[Sansiro|San Siro]]'' dažkārt pēc vārtu guvuma tiek aizdedzinātas arī signālraķetes.]] ''Vārtu guvuma dziesma'' jeb ''vārtu guvuma svinību mūzika'' ir īss mūzikas skaņdarbs, kas tiek atskaņots tādos sporta veidos kā [[futbols]] vai [[hokejs]] pēc vārtu gūšanas. Pirms dziesmas atskaņošanas, īpaši [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] (NHL), dažkārt atskan arī īpašs vārtu signāls jeb sirēna. Viena no šādām dziesmām ir [[Bellini (vācu grupa)|''Bellini'']] skaņdarbs “[[Samba de Janeiro]]”, kas tika izmantots kā vārtu guvuma dziesma ''[[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|UEFA Euro 2008]]'' turnīrā. ''[[Van Halen]]'' dziesma “[[Jump (Van Halen dziesma)|Jump]]” tiek atskaņota ikreiz, kad [[A.C. Milan]] gūst vārtus savā [[Sansiro|''San Siro'']] stadionā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958|title=The songs of soccer, from stadium anthems to Ronaldo's solo {{!}} DW {{!}} 08.06.2016|last=(www.dw.com)|first=Deutsche Welle|website=DW.COM|access-date=2026-09-29|language=en|archive-date=2018-10-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20181010011105/https://www.dw.com/en/the-songs-of-soccer-from-stadium-anthems-to-ronaldos-solo/a-19313958}}</ref> ''[[Blur]]'' dziesma “[[Song 2]]” tiek atskaņota dažos Vācijas un Austrijas klubos.<ref name=":1" /> Ziemeļamerikā bieži tiek atskaņota ''[[Glitter Band]]'' dziesma “[[Rock and Roll (Part Two)]]”. Ukrainas futbola kluba [[Doneckas "Šahtar"|Doneckas “Shakhtar”]] mājas stadionā ''[[Donbas Arena]]'' pastāv tradīcija pēc katra mājinieku vārtu guvuma atskaņot mūziku, kas atbilst vārtu guvēja tautībai. Piemēram, kad vārtus guva armēņu futbolists [[Henriks Mhitarjans]], tika atskaņota viņa tautieša [[Arams Hačaturjans|Arama Hačaturjana]] “[[Sabre Dance]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html|title=Sabre Dance by Henrikh Mkhitaryan|website=ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk|access-date=2026-09-29|archive-date=2017-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20171011072244/http://ukrainianfootball1894.blogspot.co.uk/2012/08/sabre-dance-by-henrikh-mkhitaryan.html}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2012/oct/22/henrik-mkhitaryan-shakhtar-donetsk|title=Henrik Mkhitaryan orchestrates Shakhtar Donetsk's great leap forward|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2012-10-22|last=Wilson|first=Jonathan|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Savukārt, kad [[Minhenes "Bayern"|Minhenes “Bayern”]] gūst vārtus ''[[Allianz Arena]]'' stadionā, tiek atskaņota [[Kankāns|kankāna]] mūzika. Hokejā vārtu guvuma dziesmu izmantošana ir ļoti izplatīta. Līdz 2012. gadam pēc Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba [[Monreālas "Canadiens"|Monreālas “Canadiens”]] vārtu guvuma [[Centre Bell|mājas spēlēs]] tika atskaņota ''[[U2]]'' dziesma “[[Vertigo (U2 dziesma)|Vertigo]]”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/|title=Habs Goal Song|website=Canadiens de Montreal|access-date=2026-09-29|language=en-US|archive-date=2011-07-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110714180430/http://fans.canadiens.nhl.com/community/topic/21263-habs-goal-song/}}</ref> [[Ņujorkas "Rangers"|Ņujorkas “Rangers”]] izmanto dziesmu “[[Slapshot]]”, ko sarakstījis [[Rejs Kastoldi]], ''[[Madison Square Garden]]'' mūzikas direktors. [[Čikāgas "Blackhawks"|Čikāgas “Blackhawks”]] un [[Notingemas “Panthers”]] pēc katra mājas spēlē gūta vārtu guvuma atskaņo ''[[The Fratellis]]'' dziesmu “[[Chelsea Dagger]]”. === Biežākās svinības === [[File:Nolito after Goal.jpg|thumb|upright|right|[[Nolito]] svin gūtos vārtus, aizskrienot prom no saviem komandas biedriem.]] [[File:Atlético de Madrid - 01.jpg|thumb|upright|right|[[Madrides "Atletico"|Madrides “Atlético”]] spēlētāji svin gūtos vārtus, visi kopā apskaujoties.]] [[File:CINvCHI 2017-06-28 - Andrew Wiedeman celebrates (cropped).jpg|thumb|upright|right|[[Endrū Vīdemans]] pēc tam, kad novilka savu spēles kreklu]] [[File:André Santos, Neymar and Ramires celebrate Neymars goal.jpg|upright|thumb|right|[[Neimars]], [[Ramiress]] un [[Andrē Santušs]] svin vārtu guvumu ar deju]] [[File:ECUADOR VS ARGENTINA (36956136633).jpg|thumb|upright|right|Pēc "krusta mešanas" [[Lionels Mesi]] bieži svin vārtu guvumu ar pa vienam pirkstam no katras rokas rādot uz debesīm, tādējādi veltot vārtus savai mirušajai vecmāmiņai.<ref name=":5" /> Spēlētāji bieži rāda uz debesīm, lai pateiktos Dievam vai pieminētu kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku.<ref name=":6" />]] [[File:Ronaldinho Gaúcho.jpg|thumb|upright|[[Ronaldiņu]] svin vārtu guvumu, vicinot abas rokas]] [[File:Gerrard celebrates his second goal v Everton.jpg|thumb|upright|[[Stīvens Džerards]] svin vārtu guvumu, sveicinot līdzjutējus. Spēlētāji bieži norāda uz saviem līdzjutējiem, salutē viņiem vai pamāj, savukārt daži mēdz provocēt pretinieku komandas fanus.]] * Spēlētāji grupā apskaujas laukumā, bet vārtu guvējs atrodas apakšā, vai arī spēlētāji lec cits citam uz pleciem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffingtonpost.com/2013/03/22/mario-balotelli-goal-brazil-italy_n_2933450.html?guccounter=1|title=Mario Balotelli Goal: Brazil, Italy Draw 2-2 (VIDEO)|website=Huffington Post|access-date=Sep 29, 2026|date=Mar 22, 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs skrien pie stūra karoga un, kliedzot, ar vienu roku turas pie karoga masta – līdzīgu svinību veidu, kad viņš spēlēja ''[[Fiorentina]]'', izmantoja [[Gabriels Batistuta]]. Tas iedvesmoja viņa dabiskā lieluma bronzas statujas izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html|title=Splitting a Pair|website=TIME.com|access-date=2026-09-29|language=en-us|archive-date=2019-03-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20190322104426/http://content.time.com/time/arts/article/0,8599,257149-2,00.html}}</ref> * Vārtu guvējs pieliek rādītājpirkstu pie lūpām, it kā liekot pretinieku līdzjutējiem un/vai kritiķiem apklust – [[Real Madrid CF|Madrides]] [[Real Madrid CF|"Real"]] uzbrucējs [[Rauls Gonsaless|Rauls]] šādā veidā iespaidīgi svinēja vārtu guvumu pret [[El Clásico|sīvākajiem konkurentiem]] ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' tās stadionā ''[[Camp Nou]]'', 1999. gadā.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/barcelona/2017/04/24/58fe5ed8ca47413f548b461c.html|title=Real Madrid-Barcelona: Celebrations in enemy territory|last=Español|first=En|last2=Español|first2=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-29|date=2017-04-24|language=en|last3=Shared|last4=Shared}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.egypttoday.com/Article/8/39224/When-Raul-ended-Madrid%E2%80%99s-humiliation-silenced-Nou-Camp|title=When Raul ended Madrid’s humiliation, silenced Nou Camp|website=EgyptToday|access-date=2026-09-29|date=2018-01-03}}</ref> Sākot ar [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausu]], [[Ronaldu]] izmantoja līdzīgu žestu, vicinot rādītājpirkstu pret skatītājiem, it kā norādot saviem kritiķiem, lai tie apklust. * Vārtu guvējs izliekas, ka šauj ar ložmetēju, kā to darīja [[Gabriels Batistuta]] un [[Edinsons Kavani]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/blog/2015/dec/04/golden-goal-gabriel-batistuta-for-fiorentina-v-arsenal-1999|title=Golden Goal: Gabriel Batistuta for Fiorentina v Arsenal (1999)|work=The Guardian|access-date=2026-09-29|date=2015-12-04|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs pagriež plaukstas locītavu pie auss, parasti to darot skriešanas laikā. Šo žestu daudzkārt, ja ne katru reizi, izmantoja [[Luka Toni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html|title=La mano di Toni sul Mondiale|website=it.uefa.com|access-date=Sep 29, 2026|date=Sep 9, 2005|language=it|archive-date={{dat|2016|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160610053753/http://it.uefa.com/news/newsid=337266.html}}</ref> * Vārtu guvējs metās uz zālāja, izstiepjot rokas un kājas. Tiek uzskatīts, ka to pirmo reizi izdarīja [[Jirgens Klinsmans]] neilgi pēc pievienošanās ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]''. Patiesībā Klinsmans šādi svinēja vārtus, ironizējot par savu, viņaprāt, nepamatoto reputāciju par simulēšanu, lai iegūtu brīvsitienus un 11 metru soda sitienus. Šis vārtu svinēšanas veids kļuva pazīstams kā “Klinsmans”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one|title=Jürgen Klinsmann: One-on-One|website=FourFourTwo|access-date=Sep 30, 2026|date=1 August 2004|language=en|archive-date={{dat|2014|11|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141129040300/http://www.fourfourtwo.com/features/j%C3%BCrgen-klinsmann-one-one}}</ref> * Vārtu guvējs bezrūpīgi aiziet vai aizskrien prom, ar pašpārliecinātu smīnu sejā, it kā sakot: “Es esmu labākais, tas bija viegli utt.” * [[Zlatans Ibrahimovičs|Ibrahimovičs]] popularizēja žestu, kurā abu roku pirksti tiek salikti sirds formā, svinot gūtos vārtus. Vēlāk šo žestu izmantoja arī [[Gerets Beils]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/finance/newsbysector/retailandconsumer/10042652/Gareth-Bale-plans-to-put-heart-goal-celebration-on-clothing-after-filing-trademark.html|title=Gareth Bale plans to put 'heart' goal celebration on clothing after filing trademark|website=telegraph.co.uk|access-date=Sep 30, 2026|date=7 May 2013|language=en}}</ref> [[Anhels Di Marija]] un [[Lorenco Insinje]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825|title=Napoli, Insigne: "I dedicate this goal to my wife. Manchester City?..."|website=calciomercato.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2019|05|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190522053550/https://www.calciomercato.com/en/news/napoli-insigne-i-dedicate-this-goal-to-my-wife-manchester-city-53825}}</ref> * Vārtu guvējs noskūpsta zeltnesi, kā to vienmēr darīja Rauls.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1|title=How to do the 12 new FIFA 18 celebrations – plus more of our favourites|work=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-10-06|language=en|archive-date=2018-10-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181012014455/https://www.fourfourtwo.com/features/how-do-12-new-fifa-18-celebrations-plus-more-our-favourites?page=0%2C1}}</ref> Precētie spēlētāji ar šo žestu sūta sveicienu savām dzīvesbiedrēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html|title=12 Trademark goal celebrations of footballers|website=in.news.yahoo.com|access-date=Sep 30, 2026|language=en|archive-date={{dat|2018|10|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011053735/https://in.news.yahoo.com/11-trademark-goal-celebrations-footballers-063602638.html}}</ref> [[Rivaldu]] arī slaveni izmantoja šo vārtu svinēšanas veidu [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausa]] ceturtdaļfināla spēlē pret [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]]. Līdzīgu žestu popularizēja [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]], noskūpstot plaukstas locītavu un pirkstus par godu savai sievai un bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/396001/why-luis-suarez-kiss-his-wrist-goal-celebration-atletico-madrid/|title=Why does Luis Suarez kiss his wrist when he celebrates a goal?|last=161385360554578|website=talkSPORT|access-date=2026-09-30|date=2022-12-02|language=en-gb}}</ref> * Vārtu guvējs noslīd uz ceļiem – šo vārtu svinēšanas veidu bieži izmantoja [[Didjē Drogba]] un [[Edens Azārs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/didier-drogba-smashes-ridiculous-free-kick-phoenix-rising|title=Didier Drogba smashes in ridiculous free-kick for Phoenix Rising|last=Phoenix –|first=James Kilpatrick The Ivorian is loving life at|last2=Screamers|first2=He's Still Scoring|website=FourFourTwo|access-date=2026-09-30|date=2017-08-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien apkārt, mainot roku leņķi un atdarinot lidmašīnu. Šo žestu popularizēja bijušais Brazīlijas uzbrucējs [[Kareka]], bet vēlāk itāļu uzbrucējs [[Vinčenco Montella]] tā dēļ ieguva iesauku “mazā lidmašīna” (''l'aeroplanino'' itāļu valodā).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html|title=European football's best nicknames|work=UEFA.com|access-date=2026-09-30|date=2014-01-27|last=uefa.com|language=en|archive-date=2017-10-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20171022212533/http://www.uefa.com/memberassociations/news/newsid=2045764.html}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Vincenzo Montella {{!}} Best Serie A Goals {{!}} Throwback {{!}} Serie A TIM|url=https://www.youtube.com/watch?v=dBsyIJUTd-o|date=2020-03-18|accessdate=2026-09-30|last=Serie A}}</ref> * Vārtu guvējs izpleš abas rokas un skrien taisni uz priekšu. Brazīliešu uzbrucējs [[Ronaldu]] savas karjeras sākumā bieži svinēja vārtus šādā veidā. Šī vārtu svinēšana kļuva par pamatu ''[[Pirelli]]'' 1998. gada reklāmai, kurā viņš ''[[Inter Milan]]'' formā aizstāja [[Kristus Pestītājs (statuja)|Kristus Pestītāja statujā]] attēloto Kristu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.corriere.it/cultura/17_giugno_21/pubblicita-con-la-maiuscola-fondazione-pirelli-corraini-5efebe1c-569c-11e7-a35b-7a875278503a.shtml|title=Pirelli e le metamorfosi della pubblicità|last=COLIN|first=GIANLUIGI|website=Corriere della Sera|access-date=2026-09-30|date=2017-06-21|language=it}}</ref> Zlatans Ibrahimovičs, kura elks bija Ronaldu, arī bieži svinēja vārtu guvumus ar abām izplestām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/international-football/2018/06/10/5b1d531e22601d2f1d8b45ba.html|title=LA Galaxy 3-0 Real Salt Lake: Ibrahimovic scores two headers and celebrates in customary fashion|last=Español|first=En|website=MARCA in English|access-date=2026-09-30|date=2018-06-10|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs šūpo rokas no vienas puses uz otru, it kā šūpotu mazuli.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=The Kingfisher football encyclopedia|url=http://archive.org/details/kingfisherfootba0000giff|publisher=London : Kingfisher|date=2010|isbn=978-0-7534-1961-8|first=Clive|last=Gifford|page=29}}</ref> Parasti tas nozīmē, ka vārtu guvējs nesen kļuvis par vecāku – neatkarīgi no tā, vai tas noticis pirmo reizi. Šo žestu pasaules uzmanībai pievērsa Brazīlijas uzbrucējs [[Bebetu]] (kopā ar komandas biedriem [[Romariu]] un [[Maziņu]]) [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] izcīņā pēc ceturtdaļfināla vārtu guvuma pret [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlandi]]. Viņš šādi atzīmēja sava dēla [[Mateušs Oliveira|Mateuša]] piedzimšanu divas dienas iepriekš.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global|title=First XI: World Cup celebrations|website=ESPN|access-date={{dat|2026|09|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|06|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100603233147/http://soccernet.espn.go.com/world-cup/columns/story?id=790168&cc=5739&ver=global}}</ref> * Vārtu guvējs ieliek bumbu zem sava krekla, tādējādi norādot uz tuvinieces grūtniecību. * Vārtu guvējs zīž īkšķi, tādējādi godinot savu bērnu(-us) vai simbolizējot to, ka gūtie vārti ir tikpat vienkārši kā bērnu spēle. Gadu gaitā tas ir kļuvis par leģendārā ''[[AS Roma|Roma]]'' futbolista [[Frančesko Toti]] "firmas zīmi" pēc gūtiem vārtiem, kā rezultātā viņš ieguva iesauku ''er Pupone'' (romiešu dialektā — „lielais bērns”).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html|title=Totti’s Goal Celebration Is For Wife Blasi - Calcio|website=www.footballitaliano.org|access-date=2026-10-01|language=en-US|archive-date=2010-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20100113115443/http://www.footballitaliano.org/2626/tottis-goal-celebration-is-for-wife-blasi.html}}</ref> [[Brunu Fernandešs]] bieži pēc īkšķa zīšanas novieto rokas uz ausīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://metro.co.uk/2021/03/07/bruno-fernandes-explains-goal-celebration-after-scoring-in-manchester-derby-14203915/|title=Bruno Fernandes explains goal celebration after scoring in Manchester derby|website=Metro|access-date=2026-10-01|date=2021-03-07|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs rāda uz debesīm, lai izteiktu pateicību [[Dievs|Dievam]] vai pieminētu mirušu cilvēku. [[Kakā]] vienmēr pateicās Dievam.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/12027/2374557/kaka-profile|title=Kaka profile|work=Sky Sports|access-date=2026-10-01|language=en-GB}}</ref> Arī [[Lionels Mesi]] svin vārtu guvumus līdzīgā veidā, veltot tos savai aizsaulē aizgājušajai vecmāmiņai.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/2705366-the-story-behind-lionel-messis-5-most-iconic-barcelona-celebrations|title=The Story Behind Lionel Messi's 5 Most Iconic Barcelona Celebrations|last=Matchett|first=Karl|website=bleacherreport.com|access-date=2026-10-01|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs paņem rokās kameru. [[Sons Hinmins]] pēc vārtu guvuma bieži izmanto šādu kameras imitācijas svinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/son-heung-min-celebration-what-is-the-meaning-behind-tottenham-stars-camera-gesture/1swct743e00az1jdg2eukkc4tt|title=Son Heung-min celebration: What is the meaning behind Tottenham star's camera gesture? {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2022-04-09|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs novieto rokas aiz ausīm, it kā censtos labāk sadzirdēt skatītāju reakciju.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolecho.co.uk/sport/football/football-news/everton-fans-unhappy-romelu-lukakus-13634711|title=Everton fans unhappy with Romelu Lukaku's goal celebration|website=www.liverpoolecho.co.uk|access-date=2026-10-01}}</ref> To parasti dara, kad spēlētāju spēles laikā izsvilpj un viņš pēc tam gūst vārtus, vai arī tad, kad spēlētājs atgriežas un gūst vārtus pret savu bijušo klubu. Tā, piemēram, [[Mančestras "United"|Mančestras „United”]] uzbrucējs [[Romelu Lukaku]] pēc vārtu guvuma pielika rokas pie ausīm pret ''[[Everton FC|Everton]]'' līdzjutējiem, kuri visas spēles laikā viņu bija izsvilpuši.<ref name=":4" /> Retos gadījumos šāds žests tiek vērsts pret kluba personālu, spēlētājiem vai amatpersonām dažādu iekšēju iemeslu dēļ. * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu deju, kurai parasti pievienojas arī komandas biedri. Iespējams, pirmais spēlētājs, kurš ar šādu svinēšanas veidu ieguva pasaules mēroga slavu, bija [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnas]] veterāns [[Rožē Milla]] [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]]. Viņš visus četrus savus vārtu guvumus atzīmēja, dejojot ap stūra karodziņu.<ref name=":3" />{{Novecojusi saite}} [[Pīters Kraučs]] izpelnījās uzmanību ar savām robota dejām pēc vārtu gūšanas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlases sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/5094114/Peter-Crouchs-robot-dance-and-the-10-funniest-goal-celebrations.html|title=Peter Crouch’s robot dance and the 10 funniest goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 1, 2026|date=2 April 2009|language=en}}</ref> Pieci [[Dienvidāfrikas futbola izlase|Dienvidāfrikas]] („Bafana Bafana”) spēlētāji neaizmirstami nodejoja „Macarena” stilā pēc komandas pirmo vārtu gūšanas [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatoday.in/sports/fifa-world-cup-2018/story/world-cup-2018-dazzling-goals-memorable-celebrations-and-the-dance-of-joy-1278096-2018-07-05|title=World Cup 2018: Dazzling goals, memorable celebrations and the dance of joy|last=Basu|first=Ritayan|website=India Today|access-date=2026-10-01|date=2018-07-05|language=en}}</ref> [[Antuāns Griezmans|Antuāna Grīzmana]] vārtu svinību deja „Hotline Bling” stilā tika izmantota 2016. gada „[[Puma (uzņēmums)|Puma]]” reklāmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goal.com/en/news/dancing-his-way-to-man-utd-this-griezmann-advert-is-brilliant/v4owm7q46git1en6jz435ucs1|title=VIDEO: Dancing his way to Man Utd?! This Griezmann advert is brilliant {{!}} Goal.com|website=www.goal.com|access-date=2026-10-01|date=2016-11-25|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma izpilda kādu akrobātisku priekšnesumu. [[Meksikas futbola izlase|Meksikas]] izlases uzbrucējs [[Ugo Sančess]] bija pirmais ievērojamais futbolists, kurš kļuva pazīstams ar [[salto]] izpildīšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2006/nov/22/comment.gdnsport3|title=Bravo Bernardo, from duffer to dubber|work=The Guardian|access-date=2026-10-01|date=2006-11-22|last=Hattenstone|first=Simon|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Sieviešu futbolā ar vārtu svinēšanu, izpildot salto, pazīstama arī [[Austrālijas sieviešu futbola izlase|Austrālijas]] izlases spēlētāja [[Sema Kerra]]. [[Nigērijas futbola izlase|Nigērijas]] futbolisti arī ir labi pazīstami ar salto izpildīšanu pēc vārtu gūšanas; īpaši [[Obafemi Martinss]], kā arī ļoti slavenais [[Džūliuss Aghahova|Džūliusa Aghahovas]] salto [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]] pēc vārtu guvuma pret [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]].<ref name=":2" /> [[Lomana Luāluā]] savulaik tika aizliegts izpildīt salto savā toreizējā klubā ''[[Portsmouth FC|Portsmuth]]'' komandā pēc tam, kad vienā no vārtu svinībām viņš savainoja pēdu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/p/portsmouth/4936354.stm|title=LuaLua faces scan on foot injury|access-date=2026-10-01|date=2006-04-23|language=en-GB}}</ref> * [[Miroslavs Kloze]] un [[Pjērs Emeriks Obamejangs]] arī ir pazīstami ar šāda veida svinībām, lai gan viņi to dara ar salto uz priekšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/soccer/borussia-dortmund/story/2794995/pierre-emerick-aubameyang-bvb-somersault-celebration-risk|title=Pierre-Emerick Aubameyang aware of Dortmund somersault celebration risk|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-02}}</ref> * Vārtu guvējs novelk savu kreklu. [[Rivaldu]] visbiežāk tā rīkojās Brazīlijas izlases spēlēs, turot kreklu labajā rokā un griežot to virs galvas. Kopš 2004. gada, saskaņā ar FIFA Spēles noteikumiem, tas tiek uzskatīts par pārmērīgu vārtu guvuma svinēšanu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html|title=Clarification of Law 12: Yellow Card for removal of jersey|work=FIFA.com|access-date=2026-10-02|date=2004-06-22|last=FIFA.com|language=en-GB|archive-date=2016-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20160525202133/http://www.fifa.com/development/news/y=2004/m=6/news=clarification-law-yellow-card-for-removal-jersey-92958.html}}</ref> par ko spēlētājam tiek piešķirta dzeltenā kartīte. [[Andress Injesta]] tika sodīts šādā veidā par savu vārtu svinēšanu [[2010. gada FIFA Pasaules kausa fināls|2010. gada Pasaules kausa finālā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html|title=World Cup final: Spain goal scorer Andres Iniesta pays tribute to Dani Jarque with t-shirt|work=Telegraph.co.uk|access-date=2026-10-02|last=By Telegraph staff and agencies|language=en|archive-date=2020-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200703184246/https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/spain/7884548/World-Cup-final-Spain-goal-scorer-Andres-Iniesta-pays-tribute-to-Dani-Jarque-with-t-shirt.html}}</ref> [[Hloja Kellija]] saņēma dzelteno kartīti [[2022. gada Eiropas čempionāta futbolā sievietēm fināls|UEFA Sieviešu Eiropas čempionāta 2022. gada finālā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gettyimages.co.uk/detail/news-photo/chloe-kelly-of-england-is-shown-a-yellow-card-by-the-news-photo/1412079349|title=Chloe Kelly of England is shown a yellow card by the referee Kateryna...|website=Getty Images|access-date=2026-10-02|date=2022-07-31|language=en-gb}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/sport/football/yellow-card-taking-shirt-off-footballers-rules-explained-chloe-kelly-celebration-1772383|title=Why footballers get a yellow card for taking their shirts off after Chloe Kelly's celebration|last=Finnis|first=Alex|website=The i Paper|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-US}}</ref> par svinībām, kuras mediji citādi slavēja kā “iedvesmojošas un spēku apliecinošas”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/62376808|title=Chloe Kelly: England winger's celebration praised for empowering women|work=BBC Sport|access-date=2026-10-02|date=2022-08-01|language=en-GB}}</ref> * Izplatīta alternatīva, kas gan bija biežāk sastopama 20. gadsimta 90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā, bija tāda, ka vārtu guvējs pacēla kreklu un skatītājiem parādīja zem tā uzvilktu [[T krekls|T-kreklu]] ar kādu vēstījumu. [[Romariu]] bieži izmantoja šāda veida svinības, katrā spēlē parādot citu vēstījumu. ''[[AS Roma|Roma]]'' uzbrucējs [[Frančesko Toti]] bieži šādā veidā svinēja vārtus pret ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' [[Romas derbijs|Romas derbijā]]. Kādā reizē viņš īpaši atmiņā paliekoši atklāja T-kreklu ar uzrakstu, kas itāļu valodā nozīmēja “Es jūs atkal apspēlēju!”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-|title=The A-to-Z of Francesco Totti|website=asroma.com|access-date=Oct 2, 2026|date=10 Jun 2016|language=en|archive-date={{dat|2019|12|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191220211348/https://www.asroma.com/en/news/2016/5/the-a-to-z-of-francesco-totti-}}</ref> * Vārtu guvējs izliekas šaujam ar kāda veida ieroci, mērķējot vai nu debesīs, vai uz kādu iedomātu mērķi. [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlases uzbrucējs [[Robijs Kīns]] reiz pēc spēles pret [[Saūda Arābijas futbola izlase|Saūda Arābiju]] izpildīja salto uz priekšu un noslēdza svinības, atdarinot loka šāvēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/149059-football-moves-90s-tried-to-copy-149059|title=The Archer and 9 Other Football Moves 90s Kids Tried To Copy|last=O'Leary|first=Conor|website=Balls.ie|access-date=2026-10-02|date=2014-10-31|language=en}}</ref> [[Ēģiptes futbola izlase|Ēģiptes]] un ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] bieži svin vārtu guvumu, atdarinot loka izšaušanu — viņš iztēlojas, ka velk loku, un pēc tam to atlaiž. Līdzīgi savulaik rīkojās arī bijušais [[PSG]] uzbrucējs [[Edinsons Kavani]]. * Komandas biedri apsveic vārtu guvēju, nometoties ceļos un izliekoties, ka spodrina viņa kurpi — ''[[Inter Milan|Inter]]'' komandas biedri [[Ronaldu]] bieži apsveica tieši šādā veidā.<ref>Collie, Ashley Jude (2003). ''World of Soccer: A Complete Guide to the World's Most Popular Sport''. The Rosen Publishing Group. lpp.&#x20;9.</ref> * Spēlētājs noguļas ar seju pret zemi, lai ''sujud'' jeb musulmaņu lūgšanas pozā pateiktos [[Dievs|Dievam]]. To galvenokārt dara musulmaņu spēlētāji. Ēģiptiešu uzbrucējs [[Mohameds Salāhs]] pēc vārtu guvuma šādi rīkojas, tāpat kā [[Santjago Himeness]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcnews.com/think/opinion/champions-league-final-liverpool-star-mohamed-salah-s-unapologetic-muslim-ncna877736|title=Opinion {{!}} The extraordinary case of Mo Salah, Europe's unapologetically Muslim soccer star|website=NBC News|access-date=2026-10-02|date=2018-05-26|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs salutē skatītājiem — vai arī izsmej publiku, kā to divreiz darīja [[Krištianu Ronaldu]] pēc vārtu guvuma pret ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'', ''[[Nou Camp]]'' stadionā — 2012. un 2016. gadā. Pēc vārtu guvuma viņš ar žestu aicināja skatītājus “nomierināties”.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs palecas un sit gaisā ar dūri — šāda svinēšana ir attēlota [[Pelē]] 1969. gada Brazīlijas pastmarkā, kas veltīta viņa 1000. karjeras vārtu guvumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalfootballcollection.org.uk/pele-1000-goals-first-day-cover/|title=Pele 1000 Goals First Day Cover {{!}} National Football Collection|last=NationalFootballCollection|access-date=2026-10-03|language=en-US}}</ref> Zviedrijas uzbrucējs [[Tomass Brolīns]] bieži svinēja vārtus ar lēcienu un pirueti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kristianstadsbladet.se/kristianstad/det-kanns-lite-som-vm-1994/|title=Det känns lite som VM 1994|website=Kristianstadsbladet|access-date=2026-10-03|date=2008-06-13|language=sv}}</ref> * Vārtu guvējs pārvelk kreklu pāri sejai — ar šādu svinēšanas veidu bieži bija pazīstams [[Fabricio Ravanelli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/newstopics/howaboutthat/4734042/Football-fan-recreates-goal-celebrations-with-Subbuteo-players.html|title=Football fan recreates goal celebrations with Subbuteo players|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=20 February 2009|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs ieskrien skatītāju pūlī. To parasti dara pēc ļoti nozīmīgiem vārtiem, piemēram, uzvaras vārtiem kompensācijas laikā. Viens no piemēriem ir [[Trojs Dīnijs|Troja Dīnija]] [[pēdējās minūtes vārtu guvums]] ''[[Watford FC|Watford]]'' komandas labā pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]'' 2013. gadā, kā rezultātā ''Watford'' iekļuva izslēgšanas spēļu finālā, kas notika Vembli stadionā.<ref>{{Atsauce|title="Here's Hogg... DEENEY!" {{!}} Best end to a football match EVER|url=https://www.youtube.com/watch?v=6TnKvlQ2h7s|date=2019-08-01|accessdate=2026-10-03|last=Super 6}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/championship/10052075/Watford-3-Leicester-City-1-agg-3-2-match-report.html|title=Watford 3 Leicester City 1 (agg 3-2): match report|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=12 May 2013|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs noskrien visa laukuma garumā. Slavens piemērs ir toreizējais ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]], kurš 2009. gadā to izdarīja pret savu bijušo klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''.<ref name=":11">{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/m/man_city/8252649.stm|title=Adebayor says sorry for goal celebration|access-date=2026-10-03|date=2009-09-12|language=en-GB}}</ref> * Daži spēlētāji, kuriem uz plaukstas locītavām vai apakšdelmiem ir [[Tetovējums|tetovējumi]], bieži tos noskūpsta, tādējādi izrādot cieņu tam, ko tetovējums simbolizē. Spāņu uzbrucējs [[Alvaro Negredo]] ir viens no šādiem piemēriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/manchester-city/10406537/Alvaro-Negredo-on-why-the-Premier-League-is-the-perfect-stage-to-showcase-his-talents.html|title=Alvaro Negredo on why the Premier League is the perfect stage to showcase his talents|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|date=26 October 2013|language=en}}</ref> tāpat arī urugvajietis [[Luiss Alverto Svaress|Luiss Svaress]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/premier-league/luis-suarez-reveals-double-meaning-of-trademark-goal-celebration-8457435.html|title=Luis Suarez reveals double meaning of trademark goal celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-01-18|language=en}}</ref> * “The Thierry Henry” jeb “Henrying” kļuva slavens, pateicoties uzbrucējam [[Tjerī Anrī]]. Viņš pēc vārtu guvuma vienkārši atbalstījās pret vārtu stabu, vienu roku atbalstot uz tā, bet otru turot uz gurna, radot iespaidu, ka ir noguris un/vai noguris no vārtu gūšanas. Šis žests pauda attieksmi “tas jau ir piedzīvots, tas jau ir izdarīts”. Šī poza kļuva populāra sociālajos tīklos, kur Anrī attēlu montēja dažādās situācijās — no atbalstīšanās pret [[Pizas tornis|Pizas šķībo torni]] līdz palīdzēšanai [[Muhameds Ali|Muhamedam Ali]] ar boksa maisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/thierry-henry-goal-celebration-for-new-york-red-bulls-sparks-henrying-trend-on-twitter-8836545.html|title=Thierry Henry goal celebration for New York Red Bulls sparks #henrying|website=The Independent|access-date=2026-10-03|date=2013-09-24|language=en}}</ref> * Vārtu guvējs sit vai sper pa stūra karogu. Nīderlandes uzbrucējs [[Klāss Jans Hintelārs|Klāss Jans Huntelārs]] pēc uzvarošā 11 metru soda sitiena realizācijas pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]] iesita pa stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/sport/soccer/world-cup-2014-netherlands-fightback-stuns-mexico-20140630-zsqc0.html|title=World Cup 2014: Netherlands fightback stuns Mexico|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2026-10-03|date=2014-06-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/10934442/Holland-v-Mexico-Klaas-Jan-Huntelaar-puts-Netherlands-into-last-eight-after-Arjen-Robben-wins-late-penalty.html|title=Holland v Mexico: Klaas-Jan Huntelaar puts Netherlands into last eight after Arjen Robben wins late penalty|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Austrālijas pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] bija pazīstams ar savu regulāro “ēnu boksa” svinību ap stūra karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-05-15/tim-cahill-fights-corner-flag/9762458|title=Tim Cahill fights corner flag|website=www.abc.net.au|access-date=2026-10-03|date=2018-05-15|language=en-AU}}</ref><ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/competitions/premier-league/6250946/Football-goal-celebrations-best-and-worst.html|title=Football's best and worst goal celebrations|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' uzbrucējs [[Paolo Di Kanio]] reiz salauza stūra karogu uz pusēm, iesperot tam pēc vārtu guvuma pret ''[[Leicester City FC|Leicester City]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x.com/WestHam/status/819646397917954049|title=RIP corner flag. Paolo Di Canio's celebrations went a bit overboard in our win over Leicester City #OnThisDay in 2002 🗓 #COYI|last=West Ham United [@WestHam]|website=Twitter|access-date=2026-10-03}}</ref> Tajā laikā tika uzskatīts, ka tie varētu būt itālieša pēdējie vārti kluba sastāvā pirms plaši apspriestās pārejas uz ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', taču pāreja tā arī nenotika. * Vārtu guvējs pēc iespējas plaši atver muti. [[Zinedins Zidāns|Zinedina Zidāna]] [[2002. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2002. gada UEFA Čempionu līgas finālā]] gūtie uzvaras vārti ar kreiso kāju izraisīja vienas no viņa emocionālākajām vārtu svinībām — viņš skrēja uz laukuma malu ar plaši atvērtu muti un sajūsmas pilns kliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.co.uk/football/uefa-champions-league/2/blog/post/3136868/zinedine-zidanes-perfect-volley-an-oral-history-of-his-2002-ucl-final-goal|title=Zinedine Zidane's perfect volley: An oral history of his 2002 UCL final goal|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-03}}</ref> Līdzīga sejas izteiksme bija Libērijas zvaigznei [[Džordžs Veā|Džordžam Veā]], kurš 1996. gadā ''[[AC Milan|Milan]]'' labā bija noskrējis gandrīz visu laukuma garumu un guvis vārtus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.planetfootball.com/nostalgia/forensic-analysis-george-weahs-solo-goal-verona-21-years|title=A forensic analysis of George Weah's wonderful solo goal for AC Milan|work=Planet Football|access-date=2026-10-03|date=2022-10-01|last=Victor|first=Tom|language=en-GB}}</ref> * Vārtu guvējs sūta skatītājiem gaisa skūpstu (to var darīt arī izsmejošā veidā). Alternatīvi — vārtu guvējs provocē skatītājus, skūpstot savas komandas emblēmu. 2009. gadā ''Barcelona'' kapteinis [[Karless Pujols]] to darīja, skūpstot Katalonijas karoga krāsās esošo kapteiņa apsēju ''Real Madrid'' līdzjutēju priekšā.<ref name=":7" /> * Vārtu guvējs norāda vai pamāj saviem līdzjutējiem — vai arī izaicinoši pamāj pretinieku faniem. Pēc vārtu guvuma pret ''Manchester United'' ''[[Old Trafford]]'' stadionā 2009. gadā, ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' uzbrucējs [[Fernando Torress]] pacēla roku ''United'' līdzjutēju priekšā un parādīja žestu ar pieciem izplestiem pirkstiem. Tas simbolizēja ''Liverpool'' piecus UEFA Čempionu līgas titulus, kamēr ''United'' tobrīd bija trīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/426223/harry-wilson-fernando-torres-five-times-manchester-united/|title=Harry Wilson did Fernando Torres’ ‘five times’ celebration after his goal against Manchester United|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs vēzē roku. [[Miks Čenons|Mikam]] [[Miks Čenons|Čenonam]] bija raksturīga “vējdzirnavu” kustība, atkārtoti griežot vienu roku. Dienvidkorejas spēlētājs [[Paks Čisons|Paks]] [[Paks Čisons|Čisons]] pēc vārtu guvuma pret Grieķiju 2010. gada Pasaules kausā veica “vējdzirnavu” kustību ar abām rokām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/world-cup/pictures/7823242/World-Cup-2010-goal-celebrations-in-pictures.html?image=1|title=World Cup 2010: goal celebrations – in pictures|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 3, 2026|language=en}}</ref> Divu roku “vējdzirnavas” bija arī [[Marseliņu Karioka|Marseliņu Kariokas]] raksturīgā vārtu guvuma svinēšana. * Vārtu guvējs noskūpsta kluba vai izlases emblēmu uz sava krekla, tādējādi apliecinot mīlestību un lojalitāti klubam vai valstij. Daži spēlētāji pat ir demonstratīvi skūpstījuši sava jaunā kluba emblēmu, gūstot vārtus pret savu bijušo klubu. Ievērojams piemērs ir [[Veins Rūnijs]], kurš noskūpstīja ''Manchester United'' emblēmu pēc vārtu guvuma pret savu bērnības klubu ''[[Everton FC|Everton]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs|title=Celebrating in style: We look at players who have revelled in goals against their former clubs|work=Sky Sports|access-date=2026-10-03|language=en|archive-date=2018-10-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20181011013944/https://www.skysports.com/football/news/11662/9684619/celebrating-in-style-we-look-at-players-who-have-revelled-in-goals-against-their-former-clubs}}</ref> * Vārtu guvējs palecas un vienlaikus apgriežas, abām rokām vērstām uz augšu, pēc tam piezemējas stingrā pozā ar abām rokām vērstām uz leju. Šis žests plaši pazīstams kā ''Siuuu''. To pirmais izpildīja [[Real Madrid CF|Madrides “Real”]] uzbrucējs [[Krištianu Ronaldu]]. Spāņu valodā tas nozīmē “jā”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://e01-marca.uecdn.es/en/football/2023/08/09/64d398b022601df71c8b458b.html|title=Siuuuu! Cristiano Ronaldo's most iconic celebration turns a decade old|website=MARCA|access-date=2026-10-03|date=2023-08-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talksport.com/football/956732/cristiano-ronaldo-celebration-siuu-meaning-origin/|title=Cristiano Ronaldo celebration: Origins of iconic move copied around the world|website=talksport.com|access-date=2026-10-03}}</ref> * Vārtu guvējs pēc vārtu guvuma uzliek masku. Agrāk tika izmantotas dažādas maskas. Daži no pazīstamākajiem piemēriem ir [[Kvinsijs Promess]], kurš valkāja sarkanu masku, [[Pjērs Emeriks Obamejangs]], kurš izmantoja Melnās panteras masku, un [[Dominiks Solanke]], kurš izmantoja [[Obito Učiča|Obito]] masku. == Sods == [[File:Giorgos Katidis (1).jpg|thumb|upright|[[Jorgs Katidis|Jorgam Katidim]] tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, un viņam uz mūžu tika aizliegts pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi pēc tam, kad viņš nosvinēja gūtos vārtus ar [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]].]] [[File:Paolo Di Canio playing at Tony Carr's testimonial, May 2010.jpg|upright|thumb|[[Paolo Di Kanio]] tika diskvalificēts un saņēma naudas sodu pēc tam, kad, spēlējot ''[[S.S. Lazio]]'' komandā, viņš nosvinēja vārtu guvumu ar fašistu sveicienu.]] [[File:Xherdan Shaqiri 2018.jpg|thumb|upright|[[Džerdans Šaķiri]] atzīmēja savu vārtu guvumu 2018. gada Pasaules kausa izcīņā, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — [[Serbijas futbola izlase|Serbijas]] līdzjutēju virzienā. ]] Saskaņā ar spēles noteikumiem (12. noteikumu): :''Lai gan spēlētājam ir atļauts paust prieku par gūtiem vārtiem, vārtu svinības nedrīkst būt pārmērīgas.''<ref name=":9">[https://web.archive.org/web/20100704211500/http://www.fifa.com/mm/document/affederation/generic/81/42/36/lawsofthegame_2010_11_e.pdf ''Laws of the Game''], 2010/2011, [[FIFA]]</ref> Pēdējo sezonu laikā [[FIFA]] ir centusies ierobežot dažus pārlieku aizrautīgus vārtu svinēšanas veidus. Ja spēlētājs pēc vārtu guvuma provocē skatītājus, ieskrien tribīnēs un/vai novelk kreklu vai ieliek bumbu zem krekla, tādējādi norādot uz grūtniecību, tiesnesis, visticamāk, viņam parādīs [[Soda kartīte|dzelteno kartīti]]. Tas var izraisīt lielas diskusijas, ja spēlētājam jau ir bijusi dzeltenā kartīte, jo šādā gadījumā viņš tiktu noraidīts no laukuma. Tomēr daži spēlētāji šo noteikumu mēģina apiet, pārvelkot krekla apakšmalu pāri galvai, pilnībā to nenovelkot, taču tiesneši ne vienmēr šādu pārkāpumu atceļ. Dažiem spēlētājiem ir piemēroti naudas sodi par šortu novilkšanu pēc vārtu guvuma. Ieskriešana skatītāju pūlī arī ir pārkāpums, par kuru pienākas dzeltenā kartīte, pamatojoties uz kategoriju “Apzināta spēles laukuma atstāšana bez tiesneša atļaujas”, kā noteikts 12. noteikumā.<ref name=":9" /> Spēlētājiem var tikt piemēroti arī naudas sodi par tādu T-kreklu atklāšanu, uz kuriem ir kāds skatītājiem adresēts vēstījums. Ievērojami piemēri ir [[Robijs Faulers]], kuram tika piemērots naudas sods par T-krekla demonstrēšanu, kas bija paredzēts, lai paustu atbalstu Liverpūles dokeru streikam. T-krekla dizainā vārds “docker” bija veidots, ''[[Calvin Klein]]'' “CK” logotipu iekļaujot vārdā “doCKer”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football-fowler-fined-for-show-of-support-1275535.html|title=Football: Fowler fined for show of support|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=1997-03-28|language=en}}</ref> Savukārt [[Tjerī Anrī]] [[UEFA]] piemēroja naudas sodu pēc tam, kad viņš novilka ''Arsenal'' kreklu un atklāja T-kreklu ar uzrakstu “For the new-born Kyd” (“Par jaundzimušo Kidu”). Šis vēstījums bija adresēts viņa draudzenei, grupas ''[[Texas (grupa)|Texas]]'' dziedātājai [[Šarlīna Spiteri|Šarlīnai Spiteri]], kura tikko bija laidusi pasaulē bērnu. 1999. gadā [[Robijs Faulers|Robijam Fauleram]] viņa klubs un [[Anglijas Premjerlīga]] kopumā piemēroja 60 000 sterliņu mārciņu naudas sodu par to, ka viņš pēc 11 metru soda sitiena realizēšanas pret ''[[Everton FC|Everton]]'' nosvinēja vārtus, nostājoties četrrāpus un imitējot [[Kokaīns|kokaīna]] šņaukšanu no baltās sānu līnijas. Lai gan tika uzskatīts, ka Faulers ar šo žestu reaģēja uz presē izteiktajām apsūdzībām par narkotiku lietošanu, toreizējais komandas treneris [[Žerārs Uljē]] apgalvoja, ka Faulers vienkārši imitējot “govi, kas ēd zāli”.<ref name=":8" /> 1998. gada janvārī ''[[Glāzgovas "Rangers"|Rangers]]'' pussargs [[Pols Gaskoins]] izraisīja nopietnas diskusijas pēc vārtu guvuma, kura svinību laikā viņš imitēja flautas spēlēšanu (simboliski atsaucoties uz flautas spēlēšanu lojālistu [[Oranžais ordenis|Oranžā ordeņa]] gājienu dalībnieku vidū) spēlē pret ''[[Glāzgovas "Celtic"|Celtic]]'' komandu, ''[[Celtic Park]]'' stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/football/44396.stm|title=BBC News {{!}} Football {{!}} SFA probes piper Gascoigne|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/sport/44813.stm|title=BBC News {{!}} Sport {{!}} Gazza faces flute fine|website=news.bbc.co.uk|access-date=2026-10-04}}</ref> Šis žests saniknoja ''Celtic'' līdzjutējus, kuri pirms tam viņu bija izsmējuši, un pēc incidenta ''Rangers'' Gaskoinam piesprieda 20 000 sterliņu mārciņu naudas sodu.<ref name=":10">Gascoigne, Paul; Davies, Hunter (2004). Gazza: My Story. 234. lpp. London: Headline Publishing.</ref> Pēc šī incidenta viņš saņēma arī nāves draudus no [[Īru republikāņu armija|Īru Republikāņu armijas]] (IRA) locekļa.<ref name=":10" /> ''[[Boca Juniors]]'' uzbrucējs [[Karloss Tevess]] [[2004. gada Copa Libertadores|2004. gada ''Copa Libertadores'']] turnīra laikā tika noraidīts no laukuma par vistas imitēšanu, svinot vārtu guvumu pret savu principiālo sāncensi ''[[River Plate]]''. Ar šo žestu viņš nepārprotami izsmēja pretinieku līdzjutējus, jo citu komandu fani ''River Plate'' dēvēja par „Gallinas” („vistām”) par to, ka komanda spēļu beigās mēdza zaudēt jau gandrīz nodrošinātas uzvaras.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2005/oct/19/theknowledge.sport|title=The most bookable acts of sarcasm ever|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2005-10-19|last=Dart|first=James|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> [[Paolo Di Kanio]] 2005. gadā, spēlējot ''[[Romas "Lazio"|Lazio]]'' sastāvā, izcēlās ar to, ka labējā spārna līdzjutējiem parādīja [[Romiešu sveiciens|fašistu sveicienu]]. Tā rezultātā viņam tika piemērots naudas sods un diskvalifikācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/1506262/Im-a-fascist-not-a-racist-says-Paolo-di-Canio.html|title=I'm a fascist, not a racist, says Paolo di Canio|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=24 December 2005|language=en}}</ref> ''[[Ipswich Town FC|Ipswich Town]]'' spēlētājs [[Deivids Noriss]] saņēma naudas sodu pēc tam, kad 2008. gada novembrī, svinot vārtu guvumu pret ''[[Blackpool FC|Blackpool]]'', izmantoja [[Roku dzelži|roku dzelžu žestu]]. Viņš veltīja šos vārtus bijušajam komandas biedram [[Lūks Makormiks|Lūkam Makormikam]], kurš bija ieslodzīts par nāvi, kas iestājusies bīstamas braukšanas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3418416/David-Norris-fined-by-Ipswich-Town-over-handcuff-gesture-to-jailed-footballer.html|title=David Norris fined by Ipswich Town over 'handcuff' gesture to jailed footballer|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/ipswich-town/3415915/Ipswich-fine-midfielder-David-Norris-over-handcuffs-goal-celebration-Football.html|title=Ipswich fine midfielder David Norris over 'handcuffs' goal celebration|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/norris-explains-handcuffs-celebration-1010716.html|title=Norris explains handcuffs celebration|website=The Independent|access-date=2026-10-04|date=2008-11-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration|title=Anger Over 'Handcuff' Celebration|website=news.sky.com|access-date=Oct 4, 2026|date=10 November 2008|language=en|archive-date={{dat|2015|05|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150518091923/http://news.sky.com/story/647817/anger-over-handcuff-celebration}}</ref> Līdzīgu naudas sodu par līdzīgu žestu saņēma ''Everton'' pussargs [[Tims Kehils|Tims Keihils]] 2008. gada 2. martā notikušajā spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/2293547/Tim-Cahill-says-sorry-for-handcuff-gesture.html|title=Tim Cahill says sorry for 'handcuff' gesture|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 4, 2026|date=5 March 2008|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/03/newsstory.everton|title=Everton defend Cahill goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-03|last=Roopanarine|first=Les|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2008/mar/05/newsstory.everton|title=Cahill regrets goal salute to jailed brother|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2008-03-05|last=Pidd|first=Helen|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Līdzīgs incidents notika ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' spēlē pret ''[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]'', kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Salomons Kalu]] guva divus vārtus un pēc tam sakrustoja rokas kopā ar savu Kotdivuāras komandas biedru [[Didjē Drogba|Didjē Drogbu]]. Vēlāk gan tika noskaidrots, ka viņš esot vēlējies izmēģināt jaunu vārtu svinēšanas žestu un ar to neesot paudis atbalstu kādam Kotdivuāras notiesātajam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2009/jan/29/kalou-chelsea-politics-goal-celebration|title=Kalou denies making political gesture after goals|work=The Guardian|access-date=2026-10-04|date=2009-01-29|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> 2009. gada Premjerlīgas spēlē starp ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' un ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'', ''City'' uzbrucējs [[Emanuels Adebajors]] saņēma dzelteno kartīti par to, ka pēc vārtu guvuma noskrēja gandrīz visu laukuma garumu, lai svinētu vārtus tieši ''Arsenal'' līdzjutēju priekšā. Tas tika uzskatīts par pretrunīgu rīcību, jo Adebajors tajā pašā vasarā bija pārgājis uz ''Manchester City'' no ''Arsenal''.<ref name=":11" /> 2013. gada martā [[Atēnu AEK]] pussargs [[Jorgs Katidis]] pēc uzvaras vārtu guvuma pret ''[[Veria F.C.|Veria]]'' vērsa pret skatītājiem [[Nacistu sveiciens|nacistu sveicienu]]. Lai gan vēlāk viņš apgalvoja, ka nav sapratis šī žesta nozīmi, Katidim tika piemērots 50 000 eiro naudas sods, viņam tika aizliegts spēlēt AEK komandā līdz sezonas beigām, kā arī tika noteikts mūža aizliegums pārstāvēt [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]] izlasi [[FIFA|starptautiskā līmenī]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-21822165|title=Greek footballer Giorgos Katidis banned for Nazi salute|work=BBC News|access-date=2026-10-05|date=2013-03-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/greek-soccer-player-gets-life-ban-for-nazi-salute/|title=Greek soccer player gets life ban for Nazi salute|work=CBS News|access-date=2026-10-05|language=en-US}}</ref> ''[[West Bromwich Albion FC|West Bromwich Albion]]'' uzbrucējam [[Nikolā Anelka|Nikolā Anelkam]] tika piespriesta piecu spēļu diskvalifikācija un naudas sods par to, ka viņš 2013. gada decembrī vārtu guvumu nosvinēja ar tā dēvēto ''quenelle'' žestu. Lai gan šis žests izraisīja diskusijas par tā saistību ar [[Antisemītisms|antisemītismu]], Anelka tika atzīts par nevainīgu antisemītismā vai antisemītisma atbalstīšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/26326484|title=Nicolas Anelka banned and fined £80,000 for 'quenelle' gesture|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2014-02-24|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2014/apr/04/nicolas-anelka-quenelle-defence-not-racist|title='I'm no racist': Nicolas Anelka defends his quenelle goal celebration|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2014-04-04|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/what-is-the-quenelle-nicolas-anelka-banned-for-fivematches-for-performing-gesture-in-premier-league-match-9158322.html|title=What is the 'quenelle'? Nicolas Anelka banned for five-matches for|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2014-02-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/sport/football/teams/west-bromwich-albion/10540809/Nicolas-Anelkas-quenelle-gesture-in-support-of-racist-friend-Dieudonne-causes-outrage-in-France.html|title=Nicolas Anelka's 'quenelle' gesture in support of 'racist' friend Dieudonné causes outrage in France|website=telegraph.co.uk|access-date=Oct 5, 2026|date=29 December 2013|language=en}}</ref> [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] izcīņas laikā [[Šveices futbola izlase|Šveices]] izlases spēlētāji [[Džerdans Šaķiri]] un [[Granits Džaka]], kurš arī ir Kosovas izcelsmes, savus vārtu guvumus nosvinēja, veidojot ērgļa žestu — etnisko albāņu simbolu — Serbijas līdzjutēju virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/22/serbia-switzerland-xherdan-shaqiri-world-cup-group-e-match-report|title=Switzerland’s Xherdan Shaqiri stuns Serbia with late breakaway|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-22|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/2018/06/23/football/xherdan-shaqiri-granit-xhaka-eagle-goal-celebration-serbia-switzerland-world-cup-spt-intl/index.html|title=‘Provocative’ World Cup goal celebration ‘mixes sport and politics’ {{!}} CNN|work=CNN|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Sinnott|first=John|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2018/jun/23/xhaka-and-shaqiri-goal-celebrations-bring-balkan-politics-to-world-cup|title=Switzerland's Xhaka and Shaqiri charged by Fifa over Serbia goal celebrations|work=The Guardian|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|last=Lowe|first=Sid|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-switzerland-serbia-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-why-controversial-kosovo-serbia-albania-eagle-flag-a8413426.html|title=The Swiss media weren't happy with Shaqiri and Xhaka’s goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-23|language=en}}</ref> FIFA abiem spēlētājiem — Džakam un Šaķiri — piesprieda 10 000 [[Šveices franks|Šveices franku]] naudas sodu par „nesportisku uzvedību, kas ir pretrunā godīgas spēles principiem”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/44606965|title=World Cup 2018: Switzerland trio avoid bans for 'eagle gesture' goal celebrations|work=BBC Sport|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/world-cup/world-cup-2018-granit-xhaka-xherdan-shaqiri-goal-celebrations-albania-kosovo-serbia-fine-a8416466.html|title=Granit Xhaka and Xherdan Shaqiri are fined £7,632 for controversial goal celebrations|website=The Independent|access-date=2026-10-05|date=2018-06-25|language=en}}</ref> [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada AFC Āzijas kausa]] izcīņā Katarā astotdaļfināla spēlē [[Irākas futbola izlase|Irākas]] izlases spēlētājs [[Aimens Huseins]] 77. minūtē saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts pēc tam, kad bija guvis savus otros vārtus pret [[Jordānijas futbola izlase|Jordānijas]] izlasi. Vārtu guvumu viņš nosvinēja, imitējot ēšanu no šķīvja — atsauci uz [[Mansafs|mansafu]], kas ir slavenākais Jordānijas ēdiens — Jordānijas izlases līdzjutēju priekšā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.alarabiya.net/sport/arab-sport/2024/01/29/-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81-%D9%8A%D8%AE%D8%B7%D9%81-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B6%D9%88%D8%A7%D8%A1-%D9%81%D9%8A-%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D8%A7-%D9%88%D9%86%D8%AC%D9%85%D8%A7-%D8%A7%D9%84%D8%A3%D8%B1%D8%AF%D9%86-%D9%8A%D8%B3%D8%AE%D8%B1%D8%A7%D9%86-|title="المنسف" يخطف الأضواء في آسيا.. ونجما الأردن يسخران|website=العربية|access-date=2026-10-05|date=2024-01-29|language=ar}}</ref> Vēlāk [[Āzijas Futbola konfederācija]] paziņoja, ka tiesneša lēmums bija pareizs un vārtu svinības tika uzskatītas par pārmērīgām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81|title=بيان من اتحاد الكرة الآسيوي بشأن طرد مهاجم العراق أيمن حسين بعد احتفال "المنسف"|work=الحرة|access-date=2026-10-05|language=ar|archive-date=2024-09-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20240917045403/https://www.alhurra.com/sport/2024/02/02/%D8%A8%D9%8A%D8%A7%D9%86-%D8%A7%D8%AA%D8%AD%D8%A7%D8%AF-%D8%A7%D9%84%D9%83%D8%B1%D8%A9-%D8%A7%D9%84%D8%A2%D8%B3%D9%8A%D9%88%D9%8A-%D8%B7%D8%B1%D8%AF-%D9%85%D9%87%D8%A7%D8%AC%D9%85-%D8%A7%D9%84%D8%B9%D8%B1%D8%A7%D9%82-%D8%A3%D9%8A%D9%85%D9%86-%D8%AD%D8%B3%D9%8A%D9%86-%D8%A7%D8%AD%D8%AA%D9%81%D8%A7%D9%84-%D8%A7%D9%84%D9%85%D9%86%D8%B3%D9%81}}</ref> == Vārtu guvuma nesvinēšana == Atsacīšanās svinēt gūtos vārtus vai atturīga vārtu guvuma svinēšana futbolā nav nekas nezināms vai neparasts. Pirmajā gadījumā tas bieži tiek novērots, kad spēlētājs gūst vārtus pret savu bijušo klubu, īpaši pret klubu, kurā viņš sācis savu karjeru un/vai piedzīvojis savus lielākos panākumus, vai arī kur pirmoreiz ieguvis plašāku atpazīstamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fourfourtwo.com/features/muted-celebrations-why-van-persies-code-conduct-sets-standard|title=Muted celebrations: Why Van Persie's code of conduct sets the standard|last=new|first=Nick Harper The trend for footballers refusing to celebrate goals against former clubs is nothing|last2=state|first2=but it's now in danger of getting out of hand Nick Harper assesses how we reached this sorry|website=FourFourTwo|access-date=2026-10-06|date=2014-10-02|language=en|last3=Here|first3=Wonders Where the Game Goes from}}</ref> Tomēr šķiet, ka vārtu guvuma nesvinēšana pret bijušo klubu ir salīdzinoši nesena tendence. Ir vairāki dokumentēti piemēri, kad spēlētāji svinēja gūtos vārtus pret savu iepriekšējo klubu vēl pirms 2000. gadiem, kad šāda rīcība sāka tikt uzskatīta par necieņas izrādīšanu. Viens no slavenākajiem agrīnajiem piemēriem bija [[Deniss Lo|Denisa Lo]] patiesais sarūgtinājums pēc tam, kad 1974. gadā viņš guva vārtus, kas, iespējams, veicināja viņa iepriekšējā kluba ''Manchester United'' izkrišanu no augstākās līgas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/sport/2007/jan/07/features.sport11|title=Denis Law kicks his old club when they're down|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2007-01-07|last=Smyth|first=Rob|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Atturīga gūto vārtu svinēšana parasti notiek tad, kad tiek gūti goda jeb mierinājuma vārti spēlē, kuras iznākums faktiski jau ir izšķirts un komanda ir zaudētājos; svinības var arī nenotikt vispār, ja līdz spēles beigām atlicis pārāk maz laika un zaudējošā komanda vēlas pēc iespējas ātrāk atsākt spēli. Tas notiek arī tad, ja vienā spēlē viena komanda ir guvusi daudz vārtu un spēles rezultāts vairs nerada šaubas; vēlāk gūtie vārti var tikt svinēti daudz atturīgāk vai arī netikt svinēti vispār.{{Nepieciešama atsauce}} === Atturīga vārtu guvuma svinēšana === Francijas futbolists [[Maikls Olise]], kurš ir pazīstams ar savu noslēgto un introverto raksturu, ir izcēlies ar atturīgu gūto vārtu svinēšanu. Viens no pirmajiem šādiem piemēriem bija viņa vēlie izlīdzinājuma vārti pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'', kad viņš 2023. gadā pārstāvēja ''[[Crystal Palace FC|Crystal Palace]]''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2023/jan/18/crystal-palace-manchester-united-premier-league-match-report|title=Crystal Palace’s Michael Olise stuns Manchester United with late leveller|work=The Guardian|access-date=2026-10-06|date=2023-01-18|last=Aarons|first=Ed|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> Viņa atturīgie vārtu guvumu svinēšanas pirmsākumi meklējami bērnībā, kad pēc gūtiem vārtiem viņš „pielika pirkstu pie lūpām un skrēja atpakaļ savā pozīcijā, skatoties zemē”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lequipe.fr/Football/Article/-si-en-finale-c-est-michael-contre-l-angleterre-ce-sera-michael-aux-origines-d-olise-a-hayes-dans-la-banlieue-de-londres-berceau-d-un-surdoue/1702465|title=Si en finale c'est Michael contre l'Angleterre, ce sera Michael : aux origines d'Olise à Hayes, berceau d'un surdoué dans l'Ouest de Londres|website=lequipe.fr|access-date=Oct 6, 2026|language=fr}}</ref> Kopš profesionālās karjeras sākuma viņa visbiežāk izmantotā vārtu svinēšanas forma ir „ar vienu roku aizbāzt vienu ausi, bet ar otru izdarīt žestu «ššš»”.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/interactive/fifa-world-cup-stars-of-soccer-2026/player/michael-olise-france-forward/|title=Michael Olise: Stars of Soccer, World Cup 2026|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-06-26|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> Viņa bijušie komandas biedri un treneri skaidrojuši, ka šāda atturīga uzvedība nav izrādīšanās vai augstprātības izpausme. Tā vienkārši izriet no Olises nevēlēšanās pievērst sev uzmanību — viņš vārtu gūšanu uztver kā sava darba sastāvdaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/|title=Jose Gomes: “Si fichan a Olise conseguirían a un Galáctico gigante”|last=Alonso|first=David|website=Diario AS|access-date=2026-10-06|date=2026-06-10|language=es|archive-date=2026-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20260630050931/https://as.com/futbol/primera/jose-gomes-si-fichan-a-olise-conseguirian-a-un-galactico-gigante-f202606-n/}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7442732/2026/07/14/michael-olise-france-world-cup-different/|title=France’s World Cup star Michael Olise is a very different kind of footballer|work=The New York Times|access-date=2026-10-06|date=2026-07-14|last=James|first=Stuart|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Traumas == Lai gan tas notiek reti, vairāki futbolisti gūto vārtu svinēšanas laikā ir guvuši traumas. Šādi piemēri ir [[Paulu Djogu]] (kurš norāva pirkstu, kad tas aizķērās aiz žoga), [[Tjerī Anrī]], [[Zlatans Ibrahimovičs]], [[Fabjans Espindola]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=150563610890620&set=a.166579029294526|title=Football - In 2008, Argentine footballer Fabian Espindola scored a goal for Real Salt Lake against Los Angeles Galaxy and celebrated by doing backflips. Unfortunately, he landed awkwardly on his ankle, got himself seriously injured and was taken off the pitch. To make matters worse, the goal was eventually disallowed for offside. The game ended in a 2-2 draw. {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-10-06|language=lv}}</ref> (kurš svinēja gūtos vārtus, kas vēlāk tika anulēti aizmugures stāvokļa dēļ), kā arī [[Miši Batšuaji]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2018-06-29/world-cup-celebration-kick-hits-belgium-batshuayi-in-the-face/9923324|title=Belgium striker falcons himself celebrating teammate's goal against England|work=ABC News|access-date=2026-10-06|date=2018-06-29|language=en-AU}}</ref> Indijas futbolists Pīters Bjaksangzuala 2014. gadā nomira no mugurkaula traumas pēc neveiksmīgi izpildīta kūleņa vārtu guvuma svinēšanas laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/news/indian-footballer-dies-after-somersault-celebration-goes-terribly-wrong-9805612.html|title=Indian footballer dies after somersault celebration goes terribly wrong|website=The Independent|access-date=2026-10-06|date=2014-10-21|language=en}}</ref> [[Nikolajs Millers]] savulaik guva traumu, svinot gūtos vārtus pret ''[[FC Augsburg]]''. Viņš atkārtoti griezās ap savu asi „helikoptera” stilā — līdz tam tas bija viņa raksturīgākais gūto vārtu svinēšanas veids. Medicīniskā pārbaude apstiprināja, ka uzbrucējs bija sarāvis labās kājas ceļgala priekšējo [[Krusteniskās saites|krustenisko saiti]]. Viņš nevarēja spēlēt 10 mēnešus, un pēc tam, kad viņa komanda izkrita no līgas, viņš klubu pameta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html|title=Rückkehr perfekt! Eintracht verstärkt sich mit "Fan" Müller|work=hessenschau.de|access-date=2026-10-06|date=2018-06-12|last=Germany|first=hessenschau.de, Frankfurt,|language=de-DE|archive-date=2018-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180829142432/https://www.hessenschau.de/sport/fussball/eintracht-frankfurt/rueckkehr-perfekt-eintracht-verstaerkt-sich-mit-fan-mueller,nico-mueller-rueckkehr-100.html}}</ref> == Treneru svinības == Treneri un treneru štāba locekļi ir pazīstami ar savām īpaši emocionālajām vārtu guvuma svinībām. Dažas no ievērojamākajām svinībām ir šādas: * 1993. gada 10. aprīlī [[Alekss Fergusons|Aleksa Fergusona]] vadītā [[Mančestras "United"|Mančestras]] [[Mančestras "United"|"United"]] Premjerlīgas spēlē bija zaudētājos ''[[Sheffield Wednesday F.C.|Sheffield Wednesday]]'' komandai, un līdz spēles beigām bija atlikušas tikai četras minūtes, kad [[Stīvs Brūss]] panāca izlīdzinājumu. Pēc septiņām kompensācijas laika minūtēm — tā dēvētā “Fergie Time”, atsaucoties uzskatam, ka Fergusona komandām reizēm tika piešķirtas papildu minūtes, lai gūtu vārtus, — Brūss 97. minūtē guva uzvaras vārtus. Fergusons izskrēja no [[Tehniskā zona|tehniskās zonas]] uz laukuma malu, bet viņa asistents Braiens Kids ieskrēja laukumā un lēca gaisā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/apr/10/vault-steve-bruce-headers-manchester-united|title=From the Vault: Manchester United, 'Fergie Time' and Steve Bruce's headers|work=The Guardian|access-date=2026-10-07|date=2013-04-10|last=Campbell|first=Paul|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * 2004. gada Čempionu līgas astotdaļfināla spēlē starp ''Manchester United'' un ''[[FC Porto|Porto]]'', [[Žuzē Mouriņu]] vadītā ''Porto'' bija tuvu zaudējumam, kad [[Koštiņa]] guva vārtus 30 sekundes pirms spēles beigām, nodrošinot komandai uzvaru divu spēļu summā. Mouriņu izlēca no tehniskās zonas un, vicinot dūres gaisā, metās gar sānu līniju pie saviem svinošajiem spēlētājiem. Šī dramatiskā svinēšana tiek uzskatīta par brīdi, kad Mouriņu sevi pieteica pasaules futbola apritē.<ref>{{Atsauce|title=José Mourinho on his Porto touchline run at Old Trafford|url=https://www.youtube.com/watch?v=gOBLwejwPZ8|date=2015-12-08|accessdate=2026-10-07|last=UEFA}}</ref> * 2009. gada Čempionu līgas pusfinālā [[Hoseps Gvardiola|Pepa Gvardiolas]] vadītā ''[[FC Barcelona|Barcelona]]'' vēl spēles izskaņā bija zaudētājos ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kad [[Andress Injesta]] no 20 jardu jeb 18 metru attāluma raidīja bumbu vārtos un nodrošināja ''Barcelona'' uzvaru divu spēļu summā, pateicoties [[Izbraukumā gūto vārtu noteikums|izbraukumā gūto vārtu]] priekšrocībai. Gvardiola, kas parasti šādi nerīkojās, sajūsmas pārņemts, aizskrēja gar sānu līniju uz vietu, kur viņa spēlētāji svinēja gūtos vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/sport/football/european/drogba-rages-as-chelsea-crash-out-in-blaze-of-fury-1680489.html|title=Drogba rages as Chelsea crash out in blaze of fury|website=The Independent|access-date=2026-10-07|date=2009-05-06|language=en}}</ref> * 2018. gada Premjerlīgas spēles starp ''Chelsea'' un ''Manchester United'' izskaņā, ''United'' treneris un bijušais ''Chelsea'' galvenais treneris Žuzē Mouriņu bija iesaistīts incidentā spēlētāju tuneļa zonā. Kad ''Chelsea'' spēlētājs [[Ross Bārklijs]] 96. minūtē panāca izlīdzinājumu, ''Chelsea'' treneris Marko Janni, svinot vārtus, aizskrēja garām ''Manchester United'' rezervistu soliņam un, savilcis dūres, pietuvojās ar tām Mouriņu sejai.<ref name=":12">{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/45928442|title=Jose Mourinho: Manchester United manager says he is not to blame for Chelsea scuffle|work=BBC Sport|access-date=2026-10-08|date=2018-10-20|language=en-GB}}</ref> Saniknotais Mouriņu piecēlās un mēģināja dzīties pakaļ Janni pa tuneli, taču iejaucās apsardze. Kad Mouriņu atkal apsēdās, ''Chelsea'' līdzjutēji atkārtoti un skaļi skandēja: “Fuck off Mourinho” (“Vācies prom, Mouriņu”).<ref name=":13">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balls.ie/football/jose-mourinho-touchline-fracas-399205|title=Jose Mourinho Reveals Aftermath Of Astonishing Touchline Fracas|last=Cooney|first=Gavin|website=Balls.ie|access-date=2026-10-08|date=2018-10-20|language=en}}</ref> Pēc spēles beigām Mouriņu devās pie ''United'' līdzjutējiem un viņus aplaudējot sveica. Atceļā uz tuneli viņš ''Chelsea'' līdzjutējiem pacēla trīs pirkstus, atgādinot, ka ar šo klubu viņš bija izcīnījis trīs Premjerlīgas čempiontitulus.<ref name=":12" /><ref name=":13" /> * [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018.—19. gada Premjerlīgas]] [[Mērzisaidas derbijs|Mērzisaidas derbijā]] ''[[Liverpool FC|Liverpool]]'' galvenais treneris [[Jirgens Klops]] ar savām svinībām spēles izskaņā izraisīja diskusijas. Kad [[Divoks Origī]] 96. minūtē guva uzvaras vārtus pret ''[[Everton FC|Everton]]'', Klops ieskrēja laukumā un apskāva vārtsargu [[Alisons Bekers|Alisonu]]. Vēlāk Klops atvainojās par savu rīcību, tomēr [[Anglijas Futbola asociācija]] viņam piesprieda 8000 mārciņu naudas sodu. == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == * {{commons category-inline|Goal celebrations|Vārtu guvuma svinības}} [[Kategorija:Futbola terminoloģija]] [[Kategorija:Futbola kultūra]] [[Kategorija:Sporta kultūra]] iago1xjbalw1e8wj6gvr0aqqof08wts 0 640900 4533008 4531190 2026-10-07T18:29:27Z Kleivas 2704 4533008 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Toms Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Toms Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Adams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|5}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|2}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56152 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] jucty4hy70vhfdn8qwjyc710yrp6rny 4533017 4533008 2026-10-07T18:35:23Z Kleivas 2704 4533017 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Toms Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Toms Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Adams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Toms Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Toms Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56152 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] pt16j8dzhta7i859y24uzmt64gti6sm 4533213 4533017 2026-10-08T11:14:56Z Kleivas 2704 4533213 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Tomass Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Adams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Tomass Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Adams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Adams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Adams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56152 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] 0d2b5j833og1jcqu7ynraf3qcoivmj8 4533238 4533213 2026-10-08T11:53:23Z Kleivas 2704 4533238 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Daudzcīņa vīriešiem |games = 1904. gada Vasaras |image = |image_size = |caption = |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 4. jūlijs |competitors = 7 |nations = 2 |gold= [[Tomass Kīlijs]] |goldNOC = GBR |silver= [[Ādams Ganns]] |silverNOC = USA |bronze = [[Trakstans Heirs]] |bronzeNOC = USA |win_value= |next = }} {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Daudzcīņa vīriešiem''' bija viena no 24 disciplīnām, kas tika aizvadīta [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensību ietvaros [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]]. Sacensības notika 1904. gada 4. jūlijā [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/56152 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=All-Around Championship, Men |accessdate=2026. gada 2. oktobris}}</ref> Šajā disciplīnā startēja 7 sportisti no divām valstīm. Šī bija vienīgā reize, kad [[daudzcīņa]], kas bija vēlākā [[desmitcīņa]]s priekštece, tika aizvadīta olimpiskajās spēlēs. Jautājums par to, vai šīs sacensības bija daļa no oficiālās olimpiskās programmas, ir bijis strīdīgs, taču [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] pašlaik to atzīst par oficiālu olimpisko notikumu. Šī bija viena no retajām vieglatlētikas disciplīnām, kur 1904. gada spēļu ietvaros [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] neizcīnīja zelta medaļu. Zelta medaļu ieguva [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] sportists [[Tomass Kīlijs]], sudraba medaļu ieguva amerikāņu sportists [[Ādams Ganns]], bet bronzas medaļu ieguva amerikānis [[Trakstans Heirs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html |work=Sports Reference|archive-date=2026. gada 2. oktobris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's All-Around Championship |accessdate=2020. gada 2. oktobris}}</ref> == Sacensību formāts == Daudzcīņas ietvaros sportisti startēja desmit disciplīnās, kuras visas tika aizvadītas vienā dienā: 100 jardu skrējiens, [[lodes grūšana]], [[augstlēkšana]], 880 jardu soļošana, [[vesera mešana]], [[kārtslēkšana]], 120 jardu [[barjerskrējiens]], 56 mārciņu svaru mešana, [[tāllēkšana]] un 1 jūdzes skrejiens. Punktu skaitīšana notika pēc īpašām tabulām, taču, tā kā sprintā laiks tika fiksēts tikai uzvarētājam, pārējiem dalībniekiem punktus 100 jardu un barjerskrējiena distancēs aprēķināja, novērtējot attālumu, par kādu tie atpalika no uzvarētāja. Par katru pēdu (foot), par ko dalībnieks atpalika no uzvarētāja, 100 jardu distancē no uzvarētāja punktiem atskaitīja septiņus punktus, bet barjerskrējienā — piecus punktus. Šīs sacensības notika jūlijā vingrošanas čempionāta ietvaros, nevis kopā ar pārējām vieglatlētikas disciplīnām. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! 4. jūlijs |- | style="background-color:#FFDF80| '''Fināls (medaļu izcīņa)''' |} == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Tom Kiely.JPG|70px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Ādams Ganns]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Truxton Hare.jpg|150px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Trakstans Heirs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === 100 jardu skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.8 || 790 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 769 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 11.0 || 748 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 5 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav ziāms'' || 720 |- | 6 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 713 |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.21 || 668 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 12.09 || 648 |- | 3 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 10.82 || 448 |- | 4 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.54 || 404 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.26 || 360 |- | 6 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 10.01 || 320 |} === Augstlēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Augstums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.68 || 672 |- | 2 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.65 || 640 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.62 || 608 |- | rowspan="2"|5/6 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |- | align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 1.52 || 480 |} === 880 jardu soļošana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 3:59 || 717 |- | 3 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:11 || 657 |- | 4 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:13 || 647 |- | 5 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:20 || 612 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 4:49 || 467 |} === Vesera mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 36.76 || 706 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36.28 || 687 |- | 3 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31.40 || 495 |- | 4 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29.11 || 405 |- | 5 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27.51 || 342 |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === Lodes grūšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.97 || 616 |- | 2 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.89 || 568 |- | 3 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 2.74 || 472 |- | 4 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2.44 || 280 |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nefinišēja'' || 0 |} === 120 jardu barjerskrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | 1 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 17.8 || 670 |- | 2 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 655 |- | 3 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 600 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || ''Nav zināms'' || 590 |} === 56 mārciņu svara mešana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 8.91 || 684 |- | 2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.59 || 475 |- | 3 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 7.22 || 418 |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.98 || 222 |} === Tāllēkšana === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Attālums (m) || Punkti |- | 1 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 6.07 || 652 |- | 2 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5.94 || 612 |- | rowspan="2"|3/4 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5.53 || 484 |} === 1 jūdzes skrējiens === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! Vieta || Sportists || Valsts || Laiks || Punkti |- | rowspan="2"|1/2 || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:40.0 || 589 |- | 3 || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 5:45.0 || 564 |- | 4 || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 5:51.0 || 534 |} == Rezultātu kopvērtējums == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! rowspan="2"|Vieta || rowspan="2"|Sportists || rowspan="2"|Valsts || colspan="10"|Punkti pa disciplīnām || rowspan="2"|Fināla <br/> punkti |- ! {{vert header|stp=1|100 jardu <br/> skrējiens}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|Augstlēkšana}} || {{vert header|stp=1|880 jardu <br/> soļošana}} || {{vert header|stp=1|Vesera <br/> mešana}} || {{vert header|stp=1|Lodes <br/> grūšana}} || {{vert header|stp=1|120 jardu <br/> barjerskrējiens}} || {{vert header|stp=1|56 mārciņu <br/> svara mešana}} || {{vert header|stp=1|Tāllēkšana}} || {{vert header|stp=1|1 jūdzes <br/> skrējiens}} |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Tomass Kīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 713 || 448 || 480 || 717 || 706 || 472 || 670 || 684 || 612 || 534 || '''6036''' |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Ādams Ganns]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 668 || 640 || 647 || 495 || 616 || 655 || 418 || 484 || 564 || '''5907''' |- | [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Trakstans Heirs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 790 || 648 || 480 || 612 || 687 || 280 || 600 || 475 || 652 || 589 || '''5813''' |- | 4 || align=left|[[Džons Holovejs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 769 || 320 || 672 || 717 || 342 || 568 || 590 || 222 || 484 || 589 || '''5273''' |- | 5 || align=left|[[Ellerijs Klārks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 748 || 360 || 608 || 657 || 405 || 0 || — || — || — || — || '''2778''' |- | 6 || align=left|[[Džons Graiebs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 720 || 404 || 608 || 467 || 0 || — || — || — || — || — || '''2199''' |- | 7 || align=left|[[Makss Emmerihs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 0 || — || — || — || — || — || — || — || — || — || '''0''' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == * {{Main|Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Daudzcīņā startēja 7 sportisti no 2 valstīm. ''Iekavās norādīts startējošo sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{valstsOS|USA|1904. gada vasaras|6}} * {{valstsOS|GBR|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/56152 Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem (''Olympedia'')] {{en}} {{Kombinētās disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Daudzcīņa]] p3qm9nttyq7x0vxry6zcyjmbx8ne544 10 640902 4533225 4531206 2026-10-08T11:26:05Z Kleivas 2704 4533225 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] | titlestyle = background:gold; | basestyle = background:gold; | state= {{{state|autocollapse}}} | liststyle = text-align:left; | listclass = plainlist |group1 = Desmitcīņa |list1 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Torps]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Helge Lēvlands]]|NOR|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Herolds Osborns]]|USA|1924. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1928]] — {{Valsts OS sportists|[[Pāvo Irjela]]|FIN|1928. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1932]] — {{Valsts OS sportists|[[Džeimss Baušs]]|USA|1932. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1936]] — {{Valsts OS sportists|[[Glenns Moriss]]|USA|1936. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1948]] — {{Valsts OS sportists|[[Bobs Matiass]]|USA|1948. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1952]] — {{Valsts OS sportists|[[Bobs Matiass]]|USA|1952. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1956]] — {{Valsts OS sportists|[[Mits Kempbels]]|USA|1956. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1960]] — {{Valsts OS sportists|[[Rafers Džonsons]]|USA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1964]] — {{Valsts OS sportists|[[Villijs Holdorfs]]|EUA|1960. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1968]] — {{Valsts OS sportists|[[Bills Tumijs]]|USA|1968. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1972]] — {{Valsts OS sportists|[[Mikola Avilovs]]|URS|1972. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1976]] — {{Valsts OS sportists|[[Brūss Dženners]]|USA|1976. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1980]] — {{Valsts OS sportists|[[Deilijs Tompsons]]|GBR|1980. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1984]] — {{Valsts OS sportists|[[Deilijs Tompsons]]|GBR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1988]] — {{Valsts OS sportists|[[Kristiāns Šenks]]|GDR|1984. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1992]] — {{Valsts OS sportists|[[Roberts Zmēlīks]]|TCH|1992. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|1996]] — {{Valsts OS sportists|[[Dens O'Braiens]]|USA|1996. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2000]] — {{Valsts OS sportists|[[Erki Nols]]|EST|2000. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2004]] — {{Valsts OS sportists|[[Romans Šebrle]]|CZE|2004. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2008]] — {{Valsts OS sportists|[[Braiens Klejs]]|USA|2008. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2012]] — {{Valsts OS sportists|[[Eštons Ītons]]|USA|2012. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2016]] — {{Valsts OS sportists|[[Eštons Ītons]]|USA|2016. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2020]] — {{Valsts OS sportists|[[Demjēns Vorners]]|CAN|2020. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — desmitcīņa vīriešiem|2024]] — {{Valsts OS sportists|[[Markuss Rūts]]|NOR|2024. gada vasaras}} {{colend}} |group2 = Pieccīņa |list2 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1912]] — {{Valsts OS sportists|[[Džims Torps]]|USA|1912. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1920]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēro Lehtonens]]|FIN|1920. gada vasaras}} * [[Vieglatlētika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pieccīņa vīriešiem|1924]] — {{Valsts OS sportists|[[Ēro Lehtonens]]|FIN|1924. gada vasaras}} {{colend}} |group3 = Daudzcīņa |list3 = {{colbegin|colwidth=25em}} * [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|1904]] — {{Valsts OS sportists|[[Tomass Kīlijs]]|GBR|1904. gada vasaras}} {{colend}} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Vieglatlētikas olimpiskās veidnes|olimpiskie čempioni]] </noinclude> seat29ca3ga7tnfwd8btomgp5vq4sgw 0 641027 4532883 4532867 2026-10-07T12:11:05Z Kleivas 2704 4532883 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 5 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 2 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 08ym46zqtdelnw5w67rbx70vzplmdcp 4532895 4532883 2026-10-07T13:06:00Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4532895 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hollovejs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 5 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 2 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] c8zeg4qsbaccnbp0t57b1j941bhlwzq 4533018 4532895 2026-10-07T18:35:45Z Kleivas 2704 4533018 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 5 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 2 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 7eaoeidcgwjqfh34zzzng3aszzv6fcm 4533024 4533018 2026-10-07T18:39:22Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis */ 4533024 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] pfrgw894q23wf8ulvq0l7k86wr8aq8v 4533046 4533024 2026-10-07T18:59:29Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4533046 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] h0y3dytpjj0pkl29osngvgg917yldfz 4533227 4533046 2026-10-08T11:27:17Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4533227 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 8czly2o4qkci2cb7tr8v7pmt1k3uduh 4533228 4533227 2026-10-08T11:30:57Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4533228 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Toms|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] sasy8qbugv8ozuo1bz2svd4768lntic 4533232 4533228 2026-10-08T11:32:57Z Kleivas 2704 /* Sportisti */ 4533232 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[vieglatlētika|vieglatlēti]], kuri startēja [[vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Sacensības notika no 1904. gada 4. jūlijā (daudzcīņa) un no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sportisti startēja 24 dažādās disciplīnās. Vieglatlētikā kopā startēja '''116 sportisti''' no '''9 valstis'''. Lielākā daļa sportisti, 89 vieglatlēti bija no ASV. Kanādas un Kubas sportisti pirmo reizi bija pārstāvēti vieglatlētikā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 28. septembris| title=Athletics at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ |archive-date=2026. gada 28. septembris |title=Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 28. septembris |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Athletics Results |accessdate=2026. gada 28. septembris}}</ref> Vairāki sportisti bija startējuši arī iepriekšējās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpisko spēļu]] [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Sportists || Pārstāvētā <br/> valsts || Vecums || Dzimums || Dalības <br/> reizes OS || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} || Pārstāvētās <br/> disciplīnas <br/> kopā |- | align=left|{{sortname|Klods|Allens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Andervuds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ervīns|Bārkers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Bēkons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Billers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Klaids|Blērs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīriets || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Bonegs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Braitkreics}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Brolijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hristoss|Cehuritis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Čedviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Deilijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Etjēns|Demarto}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Devits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Devlins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pīters|Dīrs}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Volters|Drejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Dross}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārls|Dvoraks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Džoiss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Džonsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Džonss|Semjuels Džonss (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Makss|Emmerihs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Englharts}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leslijs|Ešbērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Faulers|Roberts Faulers (vieglatlēts)}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lorenss|Feierbahs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Henrijs|Fīlds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Flemings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Flenegens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || 2 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Fojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Emīls|Freimarks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Denjels|Frenks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Furla}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Fūrers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Adams|Ganns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Garsija}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Korijs|Gārdners}} || align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lajošs|Genči}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || 23 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || || '''X''' || || || || || || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Nikolaoss|Georgants}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || '''2''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Graiebs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Hermans|Gromens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Gvinejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Sidnijs|Hačs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 1 || Vīriets || '''X''' || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Bērijs|Hariss}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ārčijs|Hāns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Hegermens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Trakstans|Heirs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Hekvolfs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Hennemens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Leisijs|Hērns}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Hikss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Harijs|Hilmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Viljams|Hogensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Holovejs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Harilaoss|Jannaks}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Rejs|Jūrijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Edvards|Karrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Andarīns|Karvahals}} || align=left|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Natanjels|Kārtmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Kāslmens}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kenedijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Kers}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kings}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tomass|Kīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || 34 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Ellerijs|Klārks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || 1 || Vīrietis || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || '''1''' |- | align=left|{{sortname|Gilberts Van|Klīvs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids|Knīlends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Veslijs|Ko}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hārvijs|Kons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Alberts|Korijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džims|Laitbodijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederics|Lorcs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Lordons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Joannis|Lungics}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Lurids}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Vords|Maklanahans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Deivids Kērtiss|Mensons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Jans|Mašiani}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Semjuels|Mellors}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Bēla|Mezē}} || align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Mičels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 40 || 1 || Vīriets || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || '''X''' || || '''X''' || '''X''' || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Persivals|Molsons}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Fejs|Moltons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Artūrs Lī|Ņūtons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 21 || 2 || Vīrietis || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || || || || '''3''' |- | align=left|{{sortname|Andrejs|Oikonomu}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džons|Okslijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Peks}} || align=left|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pols|Pilgrims}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Petrs|Pipiless}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Pīrss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Podžs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Gajs|Porters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maiers|Prinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 25 || 2 || Vīrietis || '''X''' || '''X''' || || '''X''' || || || || || || || || || || '''X''' || '''X''' || || || || || || || || || || '''5''' |- | align=left|{{sortname|Lausons|Robertsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Rouzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Johanness|Runge}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lerojs|Semss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Ričards|Senfords}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džarets|Serviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Maikls|Springs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Stadlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Roberts|Stenglends}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Martins|Šeridans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Tadeuss|Šidlers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frederiks|Šūle}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lens|Taunjane}} || align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Hovards|Valentains}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Georgijs|Vamkaitis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Varnels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Pauls|Veinšteins}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Dimitrijs|Velulis}} || align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Verners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Lūiss|Vilkinss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |- | align=left|{{sortname|Frenks|Volers}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align:center; font-size:100%;" |- ! Pārstāvētā <br/> valsts || Sportisti || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 60 metri vīriešiem|60 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 100 metri vīriešiem|100 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri vīriešiem|200 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metri vīriešiem|400 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 110 metru barjerskrējiens vīriešiem|110 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru barjerskrējiens vīriešiem|200 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 400 metru barjerskrējiens vīriešiem|400 metru barjerskrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2590 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2590 metru šķēršļu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4 jūdžu komandu skrējiens vīriešiem|4 jūdžu komandu skrējiens]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana vīriešiem|Augstlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana vīriešiem|Tāllēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana vīriešiem|Trīssoļlēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana no vietas vīriešiem|Augstlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana no vietas vīriešiem|Tāllēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — trīssoļlēkšana no vietas vīriešiem|Trīssoļlēkšana no vietas]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — kārtslēkšana vīriešiem|Kārtslēkšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — lodes grūšana vīriešiem|Lodes grūšana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vesera mešana vīriešiem|Vesera mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 56 mārciņu svaru mešana vīriešiem|56 mārciņu svaru mešana]]}} || {{vert header|stp=1|[[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''89''' || 10 || 9 || 4 || 10 || 10 || 7 || 5 || 5 || 4 || 6 || 10 || 19 || 4 || 7 || 7 || 4 || 4 || 4 || 6 || 5 || 7 || 6 || 5 || 6 |- | align=left|{{ValstsOS|AUS|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|RSA|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || || || 3 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GRE|1904. gada vasaras}} || '''10''' || || || || || || || || || || || || 9 || || || || || || || || 1 || 1 || || || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CAN|1904. gada vasaras}} || '''5''' || 1 || 1 || 1 || 1 || 2 || 1 || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || 1 || |- | align=left bgcolor=#ccccff|{{ValstsOS|CUB|1904. gada vasaras}} || '''1''' || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GBR|1904. gada vasaras}} || '''3''' || || || || || || || || || || 1 || || || || || || || || || || || || || || 1 |- | align=left|{{ValstsOS|HUN|1904. gada vasaras}} || '''2''' || 1 || 1 || || || || || || || || || || || 1 || 1 || || 1 || || || || || || || || |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''2''' || || || || 1 || 1 || 1 || || || || || || || || || || || || || 1 || || || || || |- ! align=right|Sportisti: || 116 || 12 || 11 || 5 || 12 || 13 || 9 || 6 || 5 || 4 || 6 || 10 || 32 || 5 || 9 || 7 || 5 || 4 || 4 || 6 || 6 || 7 || 6 || 6 || 7 |- ! align=right|Valstis: || 9 || 3 || 3 || 2 || 2 || 3 || 3 || 2 || 1 || 1 || 2 || 1 || 4 || 3 || 3 || 1 || 2 || 1 || 1 || 2 || 2 || 2 || 1 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417040657/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/ Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/ATH Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/athletics Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Cīkstoņi]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Vieglatlēti olimpiskajās spēlēs|1904]] 5e4urtbol0va5w1g1b0k3jcx26p6zuv 0 641037 4533117 4532456 2026-10-08T00:49:08Z Egilus 27634 Patīrīju no ūdens, lai teksts koncentrētos uz pašu muzikantu, nevis uz viņa skolotājiem, un patulkoju nosaukumus. 4533117 wikitext text/x-wiki '''Martins Velcels''' ({{val|de|Martin Welzel}} dzimis {{dat|1972|11|11}} Vehtā, [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu [[ērģelnieks]], muzikologs un mūzikas pedagogs, kurš strādā [[Šveice|Šveicē]]. == Biogrāfija == Velcels pirmo muzikālo izglītību ieguva [[Brēmene|Brēmenē]].<ref name="Biography">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.martinwelzel.ch/en/Biography/ |title=Biography |publisher=Martin Welzel |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref> No 1993. līdz 2001. gadam viņš studēja katoļu baznīcas mūziku Zāras mūzikas vidusskolā [[Zārbrikene|Zārbrikenē]]. Viņš mācījās ērģeļspēli, kora diriģēšanu, klavieru un klavesīna spēli. 1997. gadā viņš ieguva B-diplomu katoļu baznīcas mūzikā, bet 1999. gadā — A-diplomu. Tajā pašā gadā viņš ar izcilību ieguva koncertēšanas diplomu (''Konzertreife)'' ērģeļspēlē, bet 2001. gadā — solista diplomu ērģeļspēlē.<ref name="Biography" /> Pēc tam Velcels turpināja ērģeļu un klavesīna studijas [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitātē]] [[Sietla|Sietlā]]. 2005. gadā viņš ieguva mūzikas mākslu doktora grādu ar disertāciju par franču ērģelnieci un komponisti Žannu Demesjē (''Jeanne Demessieux''). Studiju laikā viņš saņēma [[Rotari|Rotari fonda]] stipendiju.<ref name="Biography" /> No 2006. līdz 2007. gadam Velcels uz laiku veica ērģeļspēles pasniedzēja pienākumus Zāras mūzikas vidusskolā.<ref name="Biography" /> No 2017. līdz 2021. gadam viņš pasniedza praktisko klavierspēli mūzikas skolotāju izglītības programmā [[Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitāte|Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē]].<ref name="Biography" /> No 2013. līdz 2021. gadam viņš bija asociētais ērģelnieks [[Minhene]]s Kaetāna baznīcā un Minhenes katedrālē, bet no 2021. gada novembra līdz 2022. gada augustam pildīja katedrāles ērģelnieka pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.muenchner-dom.de/index.php?id=30&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1158&cHash=ee5bc89e11fc221650faab0f23bd5c08 |title=Stellvertretender Domorganist Dr. Martin Welzel |publisher=Münchner Dommusik |date=2021-11-19 |language=de |access-date=2026-10-05 |archive-date=2021-11-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211122155357/https://www.muenchner-dom.de/index.php?id=30&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1158&cHash=ee5bc89e11fc221650faab0f23bd5c08}}</ref> Kā koncertērģelnieks Velcels ir uzstājies Eiropā, Krievijā, Dienvidāfrikā un Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="Biography" /> Ierakstu kompānijai [[Naxos]] viņš [[Trīre]]s katedrālē ieskaņoja trīs albumus ar [[Makss Rēgers|Maksa Rēgera]] ērģeļmūziku, kas izdoti 2005., 2008. un 2010. gadā.<ref name="Naxos6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.557338 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 6 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref><ref name="Naxos8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.570455 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 8 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref><ref name="Naxos10">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.570960 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 10 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref> 2023. gadā Velcels kļuva par katoļu draudzes galveno ērģelnieku [[Vila (Šveice)|Vilā]], Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kathwil.ch/wp-content/uploads/2023/06/Impuls_07_08_2023_web.pdf |title=Impuls 07/08 2023 |publisher=Katholische Kirchgemeinde Wil |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> Viņš ir arī koncertu cikla "''Toccatawil"'' mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stadtwil.ch/directories/vereinsverzeichnis/toccatawil |title=toccatawil |publisher=Stadt Wil |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> [[Sanktgallene]]s diecēzes baznīcas mūzikas skolā viņš māca ērģeļspēli, ērģeļu improvizāciju un liturģisko dziedājumu pavadīšanu pie ērģelēm, kā arī vada ērģeļu nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kirchenmusik-sg.ch/ueber-uns/lehrpersonen/welzel-martin |title=Martin Welzel |publisher=Diözesane Kirchenmusikschule St. Gallen |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 6''. Korāļfantāzija „Alle Menschen müssen sterben”, op. 52 Nr. 1; Seši trio, op. 47; Variācijas un fūga par oriģināltēmu, op. 73. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.557338, 2005.<ref name="Naxos6" /> * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 8''. Korāļfantāzija „Ein feste Burg ist unser Gott”, op. 27; Divpadsmit skaņdarbi, op. 80, Nr. 7 un 8; 30 mazas korāļprelūdijas, op. 135a, Nr. 11—30; Prelūdija un fūga fadiez minorā no op. 82, IV sējuma; Romance la minorā, WoO IV/11; Introdukcija un pasakalja re minorā, WoO IV/6. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.570455, 2008.<ref name="Naxos8" /> * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 10''. Prelūdija un fūga mi minorā, op. 85 Nr. 4; 52 vieglas korāļprelūdijas, op. 67, Nr. 39—52; Prelūdija un fūga soldiez minorā, WoO IV/15; Korāļfantāzija „Freu dich sehr, o meine Seele”, op. 30. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.570960, 2010.<ref name="Naxos10" /> == Publikācijas == * ''Jeanne Demessieux (1921—1968): A Critical Examination of Her Life''. ''Doctor of Musical Arts'' disertācija, Vašingtonas Universitāte, 2005. ''ProQuest Dissertations & Theses Global'', publikācijas Nr. 3178169. * “Petr Eben. Das Orgelwerk”. ''Musik & Ästhetik'', 13. sēj., Nr. 50, 2009, 109.—112. lpp. * “Organist an Notre-Dame de Paris. Eine Erinnerung an Pierre Cochereau (1924—1984) — zum 90. Geburtstag und 30. Todestag”. ''Organ — Journal für die Orgel'', 17. sēj., Nr. 4, 2014, 42.—45. lpp. * “Pierre Cochereau. Eine Würdigung zum 100. Geburtstag und 40. Todestag”. ''Musica sacra'', 144. sēj., Nr. 5, 2024, 296.—297. lpp. * “Die Mathis-Orgel (2024) in der Wallfahrtskirche Maria Dreibrunnen”. ''Bulletin St. Galler Orgelfreunde'', 44. sēj., Nr. 2, 2026, 4.—6. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.martinwelzel.ch/en/ Oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Vācijas mūziķi]] [[Kategorija:Ērģelnieki]] 9l7653gxwb0230dlhx954s3v61wu8dg 4533119 4533117 2026-10-08T00:54:12Z Egilus 27634 4533119 wikitext text/x-wiki '''Martins Velcels''' ({{val|de|Martin Welzel}} dzimis {{dat|1972|11|11}} Vehtā, [[Vācija|Vācijā]]) ir vācu [[ērģelnieks]], muzikologs un mūzikas pedagogs, kurš strādā [[Šveice|Šveicē]]. == Biogrāfija == Velcels pirmo muzikālo izglītību ieguva [[Brēmene|Brēmenē]].<ref name="Biography">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.martinwelzel.ch/en/Biography/ |title=Biography |publisher=Martin Welzel |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref> No 1993. līdz 2001. gadam viņš studēja katoļu baznīcas mūziku Zāras mūzikas vidusskolā [[Zārbrikene|Zārbrikenē]]. Viņš mācījās ērģeļspēli, kora diriģēšanu, klavieru un klavesīna spēli. 1997. gadā viņš ieguva B-diplomu katoļu baznīcas mūzikā, bet 1999. gadā — A-diplomu. Tajā pašā gadā viņš ar izcilību ieguva koncertēšanas diplomu (''Konzertreife)'' ērģeļspēlē, bet 2001. gadā — solista diplomu ērģeļspēlē.<ref name="Biography" /> Pēc tam Velcels turpināja ērģeļu un klavesīna studijas [[Vašingtonas Universitāte|Vašingtonas Universitātē]] [[Sietla|Sietlā]]. 2005. gadā viņš ieguva mūzikas mākslu doktora grādu ar disertāciju par franču ērģelnieci un komponisti Žannu Demesjē (''Jeanne Demessieux''). Studiju laikā viņš saņēma [[Rotari|Rotari fonda]] stipendiju.<ref name="Biography" /> No 2006. līdz 2007. gadam Velcels uz laiku veica ērģeļspēles pasniedzēja pienākumus Zāras mūzikas vidusskolā.<ref name="Biography" /> No 2017. līdz 2021. gadam viņš pasniedza praktisko klavierspēli mūzikas skolotāju izglītības programmā [[Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitāte|Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātē]].<ref name="Biography" /> No 2013. līdz 2021. gadam viņš bija asociētais ērģelnieks [[Minhene]]s Kaetāna baznīcā un Minhenes katedrālē, bet no 2021. gada novembra līdz 2022. gada augustam pildīja katedrāles ērģelnieka pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.muenchner-dom.de/index.php?id=30&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1158&cHash=ee5bc89e11fc221650faab0f23bd5c08 |title=Stellvertretender Domorganist Dr. Martin Welzel |publisher=Münchner Dommusik |date=2021-11-19 |language=de |access-date=2026-10-05 |archive-date=2021-11-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211122155357/https://www.muenchner-dom.de/index.php?id=30&tx_ttnews%5Btt_news%5D=1158&cHash=ee5bc89e11fc221650faab0f23bd5c08}}</ref> Kā koncertērģelnieks Velcels ir uzstājies Eiropā, Krievijā, Dienvidāfrikā un Amerikas Savienotajās Valstīs.<ref name="Biography" /> Ierakstu kompānijai [[Naxos]] viņš [[Trīre]]s katedrālē ieskaņoja trīs albumus ar [[Makss Rēgers|Maksa Rēgera]] ērģeļmūziku, kas izdoti 2005., 2008. un 2010. gadā.<ref name="Naxos6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.557338 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 6 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref><ref name="Naxos8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.570455 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 8 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref><ref name="Naxos10">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.naxos.com/CatalogueDetail/?id=8.570960 |title=Reger, M.: Organ Works, Vol. 10 |publisher=Naxos |language=en |access-date=2026-10-05}}</ref> 2023. gadā Velcels kļuva par katoļu draudzes galveno ērģelnieku [[Vīle|Vīlē]], Šveicē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kathwil.ch/wp-content/uploads/2023/06/Impuls_07_08_2023_web.pdf |title=Impuls 07/08 2023 |publisher=Katholische Kirchgemeinde Wil |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> Viņš ir arī koncertu cikla "''Toccatawil"'' mākslinieciskais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stadtwil.ch/directories/vereinsverzeichnis/toccatawil |title=toccatawil |publisher=Stadt Wil |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> [[Sanktgallene]]s diecēzes baznīcas mūzikas skolā viņš māca ērģeļspēli, ērģeļu improvizāciju un liturģisko dziedājumu pavadīšanu pie ērģelēm, kā arī vada ērģeļu nodaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kirchenmusik-sg.ch/ueber-uns/lehrpersonen/welzel-martin |title=Martin Welzel |publisher=Diözesane Kirchenmusikschule St. Gallen |language=de |access-date=2026-10-05}}</ref> == Diskogrāfija == * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 6''. Korāļfantāzija „Alle Menschen müssen sterben”, op. 52 Nr. 1; Seši trio, op. 47; Variācijas un fūga par oriģināltēmu, op. 73. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.557338, 2005.<ref name="Naxos6" /> * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 8''. Korāļfantāzija „Ein feste Burg ist unser Gott”, op. 27; Divpadsmit skaņdarbi, op. 80, Nr. 7 un 8; 30 mazas korāļprelūdijas, op. 135a, Nr. 11—30; Prelūdija un fūga fadiez minorā no op. 82, IV sējuma; Romance la minorā, WoO IV/11; Introdukcija un pasakalja re minorā, WoO IV/6. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.570455, 2008.<ref name="Naxos8" /> * ''Max Reger: Organ Works, Vol. 10''. Prelūdija un fūga mi minorā, op. 85 Nr. 4; 52 vieglas korāļprelūdijas, op. 67, Nr. 39—52; Prelūdija un fūga soldiez minorā, WoO IV/15; Korāļfantāzija „Freu dich sehr, o meine Seele”, op. 30. Klais ērģeles (1974) Trīres katedrālē. Naxos 8.570960, 2010.<ref name="Naxos10" /> == Publikācijas == * ''Jeanne Demessieux (1921—1968): A Critical Examination of Her Life''. ''Doctor of Musical Arts'' disertācija, Vašingtonas Universitāte, 2005. ''ProQuest Dissertations & Theses Global'', publikācijas Nr. 3178169. * “Petr Eben. Das Orgelwerk”. ''Musik & Ästhetik'', 13. sēj., Nr. 50, 2009, 109.—112. lpp. * “Organist an Notre-Dame de Paris. Eine Erinnerung an Pierre Cochereau (1924—1984) — zum 90. Geburtstag und 30. Todestag”. ''Organ — Journal für die Orgel'', 17. sēj., Nr. 4, 2014, 42.—45. lpp. * “Pierre Cochereau. Eine Würdigung zum 100. Geburtstag und 40. Todestag”. ''Musica sacra'', 144. sēj., Nr. 5, 2024, 296.—297. lpp. * “Die Mathis-Orgel (2024) in der Wallfahrtskirche Maria Dreibrunnen”. ''Bulletin St. Galler Orgelfreunde'', 44. sēj., Nr. 2, 2026, 4.—6. lpp. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.martinwelzel.ch/en/ Oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Vācijas mūziķi]] [[Kategorija:Ērģelnieki]] cia0md4ftw5vb878l3g4gah5rbnrnyg 0 641090 4532994 4532743 2026-10-07T17:55:38Z ZANDMANIS 91184 4532994 wikitext text/x-wiki [[File:An Officer and Private of the 52nd Regiment of Light Infantry, 1812.jpg|thumb|Britu 52. kājnieku pulka virsnieks un kareivis]] '''[[Napoleona kari|Napoleona karu]]''' laikā '''koalīcijas spēkus''' veidoja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] pretinieki: [[Apvienotā Karaliste]], [[Hābsburgu monarhija|Austrija]], [[Prūsijas Karaliste]], [[Spānijas Karaliste]], [[Neapoles Karaliste]], [[Sicīlijas Karaliste]], [[Sardīnijas Karaliste]], [[Nīderlandes Republika]], [[Krievijas Impērija]], [[Osmaņu impērija]], [[Portugāles Karaliste]], [[Zviedrijas Karaliste]], kā arī dažādas vācu un itāļu valstis dažādos kara posmos. Savā spēku kulminācijā koalīcija spēja [[mobilizācija|mobilizēt]] iespaidīgu apvienoto [[karaspēks|karaspēku]], kura kopējais skaits sasniedza aptuveni 1 740 000 cilvēku. Tas pārsniedza 1,1 miljona lielo franču karaspēku. Aktīvāko koalīcijas armiju sastāvs bija šāds: Austrija — 570 000; Lielbritānija — 250 000; Prūsija — 300 000; un Krievija — 600 000. == Lielbritānijas spēki == Savas varenības virsotnē [[Britu armija|Lielbritānijas armija]] sastāvēja no 250 000 karavīru. Tas ir ievērojams rādītājs, jo veidoja 2% no tā laika kopējā Lielbritānijas iedzīvotāju skaita. Nozīmīgas Lielbritānijas armijas sastāvdaļas bija [[Karaliskais vācu leģions]] (18 000 vīru), [[Melnie braunšveigieši|Braunšveigas karaspēks]], kā arī vairāki citi kontingenti no [[Franču emigrācija (1789–1815)|Francijas]], Šveices un Nīderlandes. Lai gan Lielbritānijai bija būtiska loma dažādās sauszemes militārajās kampaņās, jūrā Karaliskā flote bija dominējošais sabiedroto jūras spēku elements; tai izdevās sagraut Francijas jūras spēkus virknē nozīmīgu jūras kauju, kas kulmināciju sasniedza [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]] 1805. gadā. === Komandieri === {|align="right" |align="center" width="50%"|[[File:Arthur Wellesley, 1st Duke of Wellington by Robert Home cropped.jpg|100px]] |align="center" width="50%"|[[File:Henry William Paget, 1st Marquess of Anglesey by George Dawe.jpg|110px]] |- |align="center"|Velingtonas hercogs |align="center"|Sers Henrijs Pedžets |- |align="center" width="50%"|[[File:Lieutenant-General Rowland Lord Hill, 1819.jpg|100px]] |align="center" width="50%"|[[File:Sir John Moore by Sir Thomas Lawrence.jpg|100px]] |- |align="center"|Sers Roulends Hills |align="center"|Sers Džons Mūrs |} * [[Arturs Velzlijs]] * [[Roberts Kroufords]] * [[Tomass Greiems]] * [[Henrijs Pedžets]] * [[Roulends Hills]] * Sers [[Īzeks Broks]] * [[Steipltons Kotons]] * Sers [[Tomass Piktons]] * Sers [[Džons Mūrs (britu virsnieks)|Džons Mūrs]] * [[Villems I]], Nīderlandes spēku komandieris * Sers [[Edvards Pekenems]] * [[Džons Lemaršāns]] * [[Kolins Helkets]] * [[Kārlis fon Altens]] == Citi sabiedroto spēki == Kara sākumā sabiedroto spēku taktika atšķīrās no britu taktikas. Piemēram, viņi mēģināja izmantot kolonnas veidojumu, taču, tā kā cīņās pret frančiem gandrīz vienmēr cieta sakāvi, viņiem nācās izstrādāt citu sistēmu. Viņu pieeja kļuva arvien līdzīgāka britu sistēmai, lai gan pastāvēja arī atšķirības: prūšu kaujas ierinda bija trīs vīru dziļa, turpretī britu armijā tā bija divu vīru dziļa. === Austrijas impērija === [[File:Karl Mack von Leiberich.jpg|thumb|Karls Maks fon Leiberihs]] Spēku komandieri: * Karls Filips Švarcenbergs * [[Austrijas erchercogs Kārlis]] * Karls Maks fon Leiberihs * Erchercogs Austrijas Johans === Portugāles Karaliste === Portugāles armijai tajā laikā bija ļoti nepieciešama modernizācija. Tādēļ daudzi britu virsnieki pievienojās Portugāles armijai, kurā viņi kāpa pa dienesta pakāpēm. Viņi veidoja armiju pēc britu armijas parauga, izveidojot spēkus ar augstu kaujas garu un prasmēm. ''Kasadori'' (vieglās kājnieku vienības) bija tikpat efektīvas kā britu vieglās kājnieku vienības un cīnījās plecu pie pleca ar saviem sabiedrotajiem. Portugāļu vienības tika pievienotas britu pulkiem, un par apvienoto spēku komandieri kļuva Velingtonas hercogs. Spēku komandieri: * [[Viljams Bersfords]] * [[Fransišku Leite]] * [[Bernardims Freire de Andraže]] * [[Migels Pereira Forhazs]] * [[Karloss Frederiku Lekors]] * [[Fransišku Silveira]] === Prūsijas Karaliste === Spēku komandieri: * [[Gebhards Līberehts fon Blihers]] * Kārlis Vilhelms Ferdinands no Braunšveigas * Frīdrihs Ludvigs Hoenloe-Ingelfingens === Krievijas Impērija === {{main|1812. gada karš}} [[File:Barclay de Tolly (Dawe).jpg|thumb|upright|[[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]].]] Spēku komandieri: * [[Mihaels Andreass Barklajs de Tolli]] * [[Mihails Kutuzovs]] * [[Leontijs Benigsens]] * [[Pēteris Bagrations (ģenerālis)|Pēteris Bagrations]] * [[Pēteris Vitgenšteins]] === Spānijas Karaliste === {{main|Pireneju karš}} [[File:General Francisco Javier Castaños (Museo del Prado).jpg|thumb|Fransisko Havjērs Kastaņos]] Pēc Spānijas okupācijas un karaļa [[Fernando VII|Fernando VII]] un viņa ģimenes deportācijas uz Franciju Spānijas armija laikposmā no 1812. līdz 1814. gadam tika sadalīta vairākās daļās. * 1. armiju [[Katalonija|Katalonijā]] franči 1811. gadā izformēja, taču tā tika atjaunota, un 1813. gadā tās sastāvā bija 16 000 vīru ģenerāļa Fransisko Koponsa i Navijas vadībā. * 2. armija Valensijā tika sakauta un izformēta, bet 1813. gadā atkal izveidota no jauna ģenerāļa Elio vadībā, sasniedzot 30 000 vīru lielu skaitlisko sastāvu. Tajā tika iekļautas bijušās partizānu vienības, kuras vadīja ģenerālis [[Huans Martins Diazs|El Empesinado]]. * 3. armija Mursijā, kuras sastāvā bija 21 000 vīru, 1814. gadā atradās Pedro de Alkantaras Teljesa Hirona pakļautībā. * 4. armija, kuras skaitliskais sastāvs svārstījās no 30 000 līdz 46 000 vīru, atradās Velingtonas hercoga vadībā. * 5.–9. armija tika iekļauta 4. armijas sastāvā. 1813. gadā Spānijas karaspēka kopējais skaitliskais sastāvs bija aptuveni 160 000 vīru. Ļoti aktīvas bija arī spāņu partizānu vienības, kas 1812. gadā veidoja spēcīgāko spāņu militāro spēku daļu. Lai gan tās lielākoties darbojās patstāvīgi, to darbību koordinēja arī briti. Fuentesas de Onoro kaujā britu labajā flangā darbojās partizānu vienība. Spēku komandieri: * Fransisko Havjērs Kastaņos * Gregorio Garsija de la Kuesta * [[Hoakins Bleiks]] === Zviedrijas Karaliste === {{main|Ķīles miera līgumi (1814)}} == Literatūra == * Chartrand, René: ''Spanish Army of the Napoleonic Wars (3) 1812–1815'' (German translation and excerpt) Osprey 2002 {{ISBN|84-8372-786-2}} * Crauford, Alexander H.: ''General Crauford and his light division'' (reprint Naval & Military Press 2006) {{ISBN|1-84574-013-0}} * [[Philip Haythornthwaite|Haythornthwaite, Philip]]: ''Weapons & Equipment of the Napoleonic Wars'' Arms and Armour 1996 {{ISBN|1-85409-495-5}} == Ārējās saites == *{{cite web | url=http://www.napoleonguide.com/ | title=The Napoleonic Guide | access-date=3 December 2005 | author=Richard Moore}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Eiropas vēsture]] [[Kategorija:Napoleona kari]] 21hkkqtqom50ruqbhq5529bk8mfs97o 0 641101 4532879 2026-10-07T12:02:33Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Makss Emmerihs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Max Emmerich'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Makss Filips... 4532879 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Makss Emmerihs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Max Emmerich'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Makss Filips Emmerihs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|6|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | mir_dat = {{dat|1956|6|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (triatlons)]]}} }} '''Makss Filips Emmerihs''' ({{val|en|Max Philip Emmerich}}; dzimis {{dat|1879|6|1}}, miris {{dat|1956|6|29}} bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]] un [[vingrošana|vingrotājs]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[vingrošanas individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{cite web |url=https://web.archive.org/web/20170706231417/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/em/max-emmerich-1.html |title=Max Emmerich Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/max-emmerich |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=Max EMMERICH |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> 1909. gadā Emmerihs strādāja par bankas ierēdni ''Capitol National Bank'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], pēkšņi pazuda. Bankas amatpersonām radās aizdomas, tādēļ tika pārbaudīti viņa konti un piesaistīta Pinkertona detektīvu aģentūra, jo kļuva skaidrs, ka ir veiktas krāpnieciskas darījumu operācijas. Pinkertona detektīvs izsekoja Emmerihu līdz kādam motelim [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida]]s štatā, no kurienes viņš gatavojās doties uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], kur viņu aizturēja un nogādāja atpakaļ Indianā. Emmeriham, viņa cīņubiedram un olimpiskajam atlētam [[Harijs Princlers|Harijam Princleram]], kā arī vēl kādam līdzdalībniekam katram tika piespriests piecu gadu cietumsods par 40 000 ASV dolāru piesavināšanos. Pēc atbrīvošanas 1913. gadā viņš atgriezās pie grāmatveža darba.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78371 |title=Max Emmerich |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] ngqdussybnidb49okg1jm4ta82yfho3 4532882 4532879 2026-10-07T12:07:52Z Kleivas 2704 4532882 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Makss Emmerihs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Max Emmerich'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Makss Filips Emmerihs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|6|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | mir_dat = {{dat|1956|6|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (triatlons)]]}} }} '''Makss Filips Emmerihs''' ({{val|en|Max Philip Emmerich}}; dzimis {{dat|1879|6|1}}, miris {{dat|1956|6|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]] un [[vingrošana|vingrotājs]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[vingrošanas individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{cite web |url=https://web.archive.org/web/20170706231417/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/em/max-emmerich-1.html |title=Max Emmerich Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/max-emmerich |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=Max EMMERICH |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> 1909. gadā Emmerihs strādāja par bankas ierēdni ''Capitol National Bank'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], pēkšņi pazuda. Bankas amatpersonām radās aizdomas, tādēļ tika pārbaudīti viņa konti un piesaistīta Pinkertona detektīvu aģentūra, jo kļuva skaidrs, ka ir veiktas krāpnieciskas darījumu operācijas. Pinkertona detektīvs izsekoja Emmerihu līdz kādam motelim [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida]]s štatā, no kurienes viņš gatavojās doties uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], kur viņu aizturēja un nogādāja atpakaļ Indianā. Emmeriham, viņa cīņubiedram un olimpiskajam atlētam [[Harijs Princlers|Harijam Princleram]], kā arī vēl kādam līdzdalībniekam katram tika piespriests piecu gadu cietumsods par 40 000 ASV dolāru piesavināšanos. Pēc atbrīvošanas 1913. gadā viņš atgriezās pie grāmatveža darba.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78371 |title=Max Emmerich |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] gy7yl62j3u2u5152dh8za12r6hhjy3k 4532888 4532882 2026-10-07T12:37:17Z Kleivas 2704 4532888 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Makss Emmerihs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Max Emmerich'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Makss Filips Emmerihs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|6|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | mir_dat = {{dat|1956|6|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (triatlons)]]}} }} '''Makss Filips Emmerihs''' ({{val|en|Max Philip Emmerich}}; dzimis {{dat|1879|6|1}}, miris {{dat|1956|6|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]] un [[vingrošana|vingrotājs]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|vingrošanas individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{cite web |url=https://web.archive.org/web/20170706231417/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/em/max-emmerich-1.html |title=Max Emmerich Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/max-emmerich |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=Max EMMERICH |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> 1909. gadā Emmerihs strādāja par bankas ierēdni ''Capitol National Bank'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], pēkšņi pazuda. Bankas amatpersonām radās aizdomas, tādēļ tika pārbaudīti viņa konti un piesaistīta Pinkertona detektīvu aģentūra, jo kļuva skaidrs, ka ir veiktas krāpnieciskas darījumu operācijas. Pinkertona detektīvs izsekoja Emmerihu līdz kādam motelim [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida]]s štatā, no kurienes viņš gatavojās doties uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], kur viņu aizturēja un nogādāja atpakaļ Indianā. Emmeriham, viņa cīņubiedram un olimpiskajam atlētam [[Harijs Princlers|Harijam Princleram]], kā arī vēl kādam līdzdalībniekam katram tika piespriests piecu gadu cietumsods par 40 000 ASV dolāru piesavināšanos. Pēc atbrīvošanas 1913. gadā viņš atgriezās pie grāmatveža darba.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78371 |title=Max Emmerich |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] fon33xn0hp5fn674abr4oxiyrpuomj8 4532891 4532888 2026-10-07T12:55:03Z Kleivas 2704 4532891 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Makss Emmerihs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Max Emmerich'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Makss Filips Emmerihs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|6|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | mir_dat = {{dat|1956|6|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (laukuma dsisciplīnas)]]}} }} '''Makss Filips Emmerihs''' ({{val|en|Max Philip Emmerich}}; dzimis {{dat|1879|6|1}}, miris {{dat|1956|6|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]] un [[vingrošana|vingrotājs]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|vingrošanas individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{cite web |url=https://web.archive.org/web/20170706231417/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/em/max-emmerich-1.html |title=Max Emmerich Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/max-emmerich |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=Max EMMERICH |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> 1909. gadā Emmerihs strādāja par bankas ierēdni ''Capitol National Bank'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], pēkšņi pazuda. Bankas amatpersonām radās aizdomas, tādēļ tika pārbaudīti viņa konti un piesaistīta Pinkertona detektīvu aģentūra, jo kļuva skaidrs, ka ir veiktas krāpnieciskas darījumu operācijas. Pinkertona detektīvs izsekoja Emmerihu līdz kādam motelim [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida]]s štatā, no kurienes viņš gatavojās doties uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], kur viņu aizturēja un nogādāja atpakaļ Indianā. Emmeriham, viņa cīņubiedram un olimpiskajam atlētam [[Harijs Princlers|Harijam Princleram]], kā arī vēl kādam līdzdalībniekam katram tika piespriests piecu gadu cietumsods par 40 000 ASV dolāru piesavināšanos. Pēc atbrīvošanas 1913. gadā viņš atgriezās pie grāmatveža darba.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78371 |title=Max Emmerich |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] qr5wi51nnm0zxfnq8dnchdzeanszrvw 4533234 4532891 2026-10-08T11:34:34Z Kleivas 2704 4533234 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Makss Emmerihs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Max Emmerich'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Makss Filips Emmerihs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|6|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | mir_dat = {{dat|1956|6|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vingrošana olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (laukuma dsisciplīnas)]]}} }} '''Makss Filips Emmerihs''' ({{val|en|Max Philip Emmerich}}; dzimis {{dat|1879|6|1}}, miris {{dat|1956|6|29}}) bija amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]] un [[vingrošana|vingrotājs]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|vingrošanas individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja zelta medaļu.<ref>{{cite web |url=https://web.archive.org/web/20170706231417/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/em/max-emmerich-1.html |title=Max Emmerich Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050256/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/bl/clyde-blair-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/max-emmerich |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=Max EMMERICH |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> 1909. gadā Emmerihs strādāja par bankas ierēdni ''Capitol National Bank'' [[Indianapolisa|Indianapolisā]], pēkšņi pazuda. Bankas amatpersonām radās aizdomas, tādēļ tika pārbaudīti viņa konti un piesaistīta Pinkertona detektīvu aģentūra, jo kļuva skaidrs, ka ir veiktas krāpnieciskas darījumu operācijas. Pinkertona detektīvs izsekoja Emmerihu līdz kādam motelim [[Džeksonvila|Džeksonvilā]], [[Florida]]s štatā, no kurienes viņš gatavojās doties uz [[Dienvidamerika|Dienvidameriku]], kur viņu aizturēja un nogādāja atpakaļ Indianā. Emmeriham, viņa cīņubiedram un olimpiskajam atlētam [[Harijs Princlers|Harijam Princleram]], kā arī vēl kādam līdzdalībniekam katram tika piespriests piecu gadu cietumsods par 40 000 ASV dolāru piesavināšanos. Pēc atbrīvošanas 1913. gadā viņš atgriezās pie grāmatveža darba.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78371 |title=Max Emmerich |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] nv547r88ery8k5zcaucx0lhcwlextum 0 641102 4532880 2026-10-07T12:03:17Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Makss Emmerihs]] 4532880 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makss Emmerihs]] 8f88xect6g2zeeaz28n2rpafu8aw6dw 0 641103 4532881 2026-10-07T12:03:32Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Makss Emmerihs]] 4532881 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makss Emmerihs]] 8f88xect6g2zeeaz28n2rpafu8aw6dw 0 641104 4532889 2026-10-07T12:54:20Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džons Graiebs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''John Grieb'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Viljams... 4532889 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Graiebs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''John Grieb'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Viljams Graiebs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|11|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | mir_dat = {{dat|1939|12|10}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešu komandām|Komandu daudzcīņa]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (laukuma discipl.)]]}} }} '''Džons Viljams Graiebs''' ({{val|en|John William Grieb}}; dzimis {{dat|1879|11|19}}, miris {{dat|1939|12|10}}) bija amerikāņu [[vingrošana|vingrotājs]] un [[vieglatlētika|vieglatlēts]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[vingrošanas komandu daudzcīņā]] izcīnīja zelta medaļu un [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78482 |title=John Grieb |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/gr/john-grieb-1.html |title=John Grieb Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702031652/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/gr/john-grieb-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-grieb |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris |title=John GRIEB |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] 73ayamdkc9xceyomxgfr3cp2kmobltb 4532890 4532889 2026-10-07T12:54:49Z Kleivas 2704 4532890 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Graiebs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''John Grieb'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Viljams Graiebs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|11|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | mir_dat = {{dat|1939|12|10}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešu komandām|Komandu daudzcīņa]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (laukuma disciplīnas)]]}} }} '''Džons Viljams Graiebs''' ({{val|en|John William Grieb}}; dzimis {{dat|1879|11|19}}, miris {{dat|1939|12|10}}) bija amerikāņu [[vingrošana|vingrotājs]] un [[vieglatlētika|vieglatlēts]]. Startējis [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[vingrošanas komandu daudzcīņā]] izcīnīja zelta medaļu un [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78482 |title=John Grieb |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/gr/john-grieb-1.html |title=John Grieb Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702031652/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/gr/john-grieb-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-grieb |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris |title=John GRIEB |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Emmerihs, Makss}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] oxb59d90bxr5ei6z64wkimanh4wsbp6 4532894 4532890 2026-10-07T13:04:26Z Kleivas 2704 4532894 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Graiebs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''John Grieb'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons Viljams Graiebs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|11|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | mir_dat = {{dat|1939|12|10}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (1 zelta un 1 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|ASV}} [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]}} (USA) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešu komandām|Komandu daudzcīņa]]}} {{MedalSilver | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|Daudzcīņa (laukuma disciplīnas)]]}} }} '''Džons Viljams Graiebs''' ({{val|en|John William Grieb}}; dzimis {{dat|1879|11|19}}, miris {{dat|1939|12|10}}) bija amerikāņu [[vingrošana|vingrotājs]] un [[vieglatlētika|vieglatlēts]]. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] viņš startēja [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vingrošanas]] un [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās. Vingrošanas [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešu komandām|komandu daudzcīņā]] izcīnīja zelta medaļu un [[Vingrošana 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālā daudzcīņa laukuma disciplīnās vīriešiem|individuālajā daudzcīņā laukuma disciplīnās]] jeb triatlonā izcīnīja sudraba medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/78482 |title=John Grieb |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/gr/john-grieb-1.html |title=John Grieb Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702031652/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/gr/john-grieb-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-grieb |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris |title=John GRIEB |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Graiebs, Džons}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1956. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV vingrotāji]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vingrotāji 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vingrošanā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] egac62sz6p5mttompb5jq2hjp682afe 0 641105 4532892 2026-10-07T12:55:49Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Graiebs]] 4532892 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Graiebs]] dq9pkqsj56w289if5fb2f8xjvr0v9yq 0 641106 4532893 2026-10-07T12:55:59Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Graiebs]] 4532893 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Graiebs]] dq9pkqsj56w289if5fb2f8xjvr0v9yq 0 641107 4532903 2026-10-07T14:18:39Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = Vilnis Purēns | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1961|1|1}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās =... 4532903 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = Vilnis Purēns | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1961|1|1}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[pedagogs]], redaktors, mācību grāmatu autors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilnis Purēns''' (dzimis {{dat|1961|1|1}}) ir Latvijas pedagogs, mācību literatūras autors, pētnieks un redaktors. Viņš galvenokārt sarakstījis mācību grāmatas [[vēsture]]s, [[sociālās zinības|sociālo zinību]], [[sociālās zinātnes]] un citu sociālās un humanitārās jomas mācību priekšmetu apguvei. V. Purēns ir [[pedagoģija]]s doktors un [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/273483.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas Nr. 17, 2015. gada 1.–15. septembris|publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]|access-date=2026-10-06}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskoledza.lv/kontakti/akademiskais-personals/|title=Akadēmiskais personāls|publisher=Latvijas Kultūras koledža|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš ir arī [[RaKa|izdevniecības RaKa]] galvenais redaktors.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/par-mums|title=Par mums|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == Studējis [[Pedagoģija|pedagoģiju]] [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā]] (RPIVA). 2015. gadā viņš aizstāvēja promocijas darbu ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā'' un ieguva [[Doktors|doktora]] zinātnisko grādu pedagoģijā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.lu.lv/items/3611e5d1-8fab-4081-9de4-53488d036acf|title=Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā|publisher=Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs|access-date=2026-10-06|date=2015}}</ref> == Pedagoģiskā darbība == Profesionālajā darbībā V. Purēns pievērsies [[vēsture]]s un sociālo zinību mācīšanas metodikai. Viņš ir vēstures mācību grāmatu autors. 2011.–2013. gadā viņš piedalījās vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības kursos ''Latvijas un pasaules vēstures skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide''.<ref name=":3" /> Purēna pedagoģiskās pieejas pamatā ir [[Dialogs|dialoga]] izmantošana mācību procesā. Promocijas darbā izstrādātais modelis paredz skolēna aktīvāku iesaistīšanu mācību procesa veidošanā un vēstures zināšanu saistīšanu ar skolēna paša pieredzi.<ref name=":3" /> == Mācību literatūras autors == Pirmā V. Purēna sarakstītā grāmata - ''Latvijas ģerboņu grāmata'' izdota 1993. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatSkaist.pdf|title=100 grāmatas Latvijas skaistumā|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1996. gadā tai sekoja ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=No laikmeta uz laikmetu - Vilnis Purēns|url=https://www.luta.lv/books/no-laikmeta-uz-laikmetu-vilnis-purens-raka-9789984558479-us7k51wi2dsk7h93fjb054r8}}</ref><ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zagarins.net/gramatas/gram1999.htm|title=1999. g. izdotās grāmatas|website=www.zagarins.net|access-date=2026-10-07}}</ref>, ko sarakstījuši Vilnis Purēns, Agris Liepiņš un Zane Baķe. 1997. gadā iznāca Purēna veidots [[komikss]] ''Gadu kārtām Rīga auga'', ko izdeva ''Zvaigzne ABC''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramata.rcb.lv/book/26/26.1.html|title=Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu katalogs|publisher=Rīgas Centrālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1998. gadā iznāca mācību grāmata ''Latvijas vēsture'', bet 2001. gadā — ''Ievads vēsturē pamatskolai''. 2002.–2005. gadā tika izdots četru daļu mācību grāmatu cikls ''Pasaules vēsture pamatskolai'', kas aptvēra ievadu vēsturē un [[Senie laiki|senos laikus]], [[Viduslaiki|viduslaikus]], [[Jaunie laiki|jaunos laikus]] un mūsdienu vēsturi.<ref name=":3" /> 1999. gadā Vilnis Purēns izdeva metodisko darbu ''Kā mācīt vēsturi'', bet 2007.–2008. gadā — trīsdaļīgo mācību grāmatu ''Latvijas vēsture pamatskolai'' un tai paredzētās skolotāja grāmatas.<ref name=":3" /> V. Purēna mācību literatūras darbība nav aprobežojusies ar vēsturi. 2009. gadā viņš sarakstīja ''Politika un tiesības'', 2010. gadā kopā ar Daci Purēnu — ''Psiholoģija vidusskolām'', bet kopā ar Romānu Alhimionoku — ''Filozofija vidusskolām''. 2009. gadā kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu viņš izdeva arī ''Kulturoloģiju'', bet 2012. gadā kopā ar Rūtu Bugavičuti — ''Mūziku vidusskolām.''<ref name=":3" /> 2010. gadā iznāca ''Latvijas vēsture tavā kabatā'' un ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. 2015. gadā tika izdota ''Latvijas un pasaules vēsture'' vidusskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatVest.pdf|title=100 grāmatas Latvijas vēsturē|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbība pēc 2015. gada == Pēc [[Disertācija|doktora disertācijas]] aizstāvēšanas V. Purēns turpināja darbu mācību literatūras izstrādē, pievēršoties arī kompetenču pieejai izglītībā. 2017. gadā viņš izdeva skolotājiem paredzētu rokasgrāmatu ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Izdevums aplūko kompetences jēdziena attīstību izglītībā, mācību metodes un stratēģijas, kā arī caurviju prasmes un to izmantošanu mācību procesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://va.lv/sites/default/files/Bibliot%C4%93ka/Bibliograf.saraksts_digital%20week_2019.pdf|title=Bibliogrāfiskais saraksts|publisher=Vidzemes Augstskolas bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 2020. gadā Purēns izdeva metodisko materiālu pirmsskolai ''Es un citi, es un Latvija'', kas paredzēts sociālās un pilsoniskās jomas sasniedzamo rezultātu apguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29019613.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2020, Nr. 3|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš turpinājis veidot arī [[Sociālās zinības|sociālo zinību]] mācību literatūru. 2021. gadā iznāca ''Sociālās zinības 2. klasei'', Latvijas skolās tiek izmantota viņa mācību grāmata ''Sociālās zinības un vēsture 4. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31184096.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2021, Nr. 13|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/katalogs/open/Socialas-zinibas-un-vesture-4-klasei|title=Sociālās zinības un vēsture 4. klasei|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> 2025. gadā Vilnis Purēns kopā ar Intu Māru Rubanu izdeva ''Esi vesels, esi drošs!'' 1. un 2. klasei. Šie izdevumi paredzēti sporta un veselības mācības skolotājiem un ietver materiālus par fiziskajām aktivitātēm, veselību un drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-droshs-1klase/18270.html|title=Esi vesels, esi drošs! 1. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-dross-2-klase/18726.html|title=Esi vesels, esi drošs! 2. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2026. gadā izdotas divas Purēna mācību grāmatas ''Sociālās zinātnes I'' vidusskolām. Pirmā daļa aplūko identitāti sociālajās un ekonomiskajās attiecībās un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] uzņēmējdarbību, savukārt otrā daļa pievēršas valstij un demokrātiskai pārvaldei, [[uzņēmējdarbība]]i, valsts lomai ekonomiskajos procesos un starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-1dalja-vidusskolam/20732.html|title=Sociālās zinātnes I, 1. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-2dalja-vidusskolam/20733.html|title=Sociālās zinātnes I, 2. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2027. gada septembrī iznāca V. Purēna un Kristiāna Alhimionoka kopdarbs ''Teātra māksla 7.–9. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/katalogs/?__uri=lv%2Fgramata%2Fsilva-rerum-iv%2F10311.html&c%5B0%5D=57&p=0|title=Virja grāmatu katalogs|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbs Latvijas Kultūras koledžā == V. Purēns ir [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]]. Viņš ir iekļauts koledžas akadēmiskā personāla sarakstā.<ref name=":1" /> == Redaktora darbība == Vilnis Purēns ilgstoši darbojas arī kā redaktors. Viņš ir izdevniecības ''RaKa'' galvenais redaktors. Izdevniecība specializējas mācību, pedagoģiskajā un metodiskajā literatūrā.<ref name=":2" /> Kā galvenais redaktors norādīts arī vairākos viņa paša un citu autoru mācību izdevumu bibliogrāfiskajos aprakstos. Piemēram, 2010. gadā izdotās Daces Purēnas un Viļņa Purēna grāmatas ''Psiholoģija'' bibliogrāfiskajā aprakstā viņš norādīts kā galvenais redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/162720.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2010. gada novembris|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Publikācijas par vēstures didaktiku == Promocijas darba izstrādes laikā Purēns publicēja vairākus rakstus par vēstures mācīšanu un dialoga izmantošanu izglītībā. To vidū ir ''Dialoga metodoloģija un teorija izziņas procesā'' (2012), ''Izziņas intereses reālajā pedagoģiskajā procesā vēstures stundās Latvijā'' (2012), ''Dialogue as Way to Sustainable Education in Present Society'' (2013), ''Dialogical history lesson: a new challenge for the teacher'' (2013) un ''Skolotājs mācību dialoga veidotājs: pretrunas un iespējas'' (2014).<ref name=":3" /> == Bibliogrāfija == * ''Latvijas ģerboņu grāmata''. Rīga: Preses nams, 1993. * ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''. Rīga: RaKa, 1996. (kopā ar Agri Liepiņu un Zani Baķi) * ''Latvijas vēsture''. Rīga: RaKa, 1998. * ''Ievads vēsturē pamatskolai''. Rīga: RaKa, 2001. * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2002–2005. * ''Kā mācīt vēsturi''. Rīga: RaKa, 2006. * ''Latvijas vēsture pamatskolai''. 1.–3. daļa. Rīga: RaKa, 2007–2008. * ''Kulturoloģija''. Rīga: RaKa, 2009. (kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu) * ''Politika un tiesības''. Rīga: RaKa, 2009. * ''Psiholoģija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Daci Purēnu) * ''Latvijas vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Filozofija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Romānu Alhimionoku) * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2011–2014. * ''Latvijas un pasaules vēsture''. Rīga: RaKa, 2015. * ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā''. Promocijas darbs. Rīga: RPIVA, 2015. * ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Rīga: RaKa, 2017. * ''Es un citi, es un Latvija''. Rīga: RaKa, 2020. * ''Sociālās zinības 2. klasei''. Rīga: RaKa, 2021. * ''Esi vesels, esi drošs!'' 1.–2. klasei. Rīga: RaKa, 2025. (kopā ar Intu Māru Rubanu) * ''Sociālās zinātnes I''. 1.–2. daļa. Rīga: RaKa, 2026. == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Purēns, Vilnis}} 1p7zuysjsqx5jgx6dlz7jsvsofpjzer 4532904 4532903 2026-10-07T14:20:01Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532904 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = Vilnis Purēns | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1961|1|1}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[pedagogs]], redaktors, mācību grāmatu autors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilnis Purēns''' (dzimis {{dat|1961|1|1}}) ir Latvijas pedagogs, mācību literatūras autors, pētnieks un redaktors. Viņš galvenokārt sarakstījis mācību grāmatas [[vēsture]]s, [[sociālās zinības|sociālo zinību]], [[sociālās zinātnes]] un citu sociālās un humanitārās jomas mācību priekšmetu apguvei. V. Purēns ir [[pedagoģija]]s doktors un [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/273483.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas Nr. 17, 2015. gada 1.–15. septembris|publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]|access-date=2026-10-06}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskoledza.lv/kontakti/akademiskais-personals/|title=Akadēmiskais personāls|publisher=Latvijas Kultūras koledža|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš ir arī [[RaKa|izdevniecības RaKa]] galvenais redaktors.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/par-mums|title=Par mums|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == Studējis [[Pedagoģija|pedagoģiju]] [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā]] (RPIVA). 2015. gadā viņš aizstāvēja promocijas darbu ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā'' un ieguva [[Doktors|doktora]] zinātnisko grādu pedagoģijā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.lu.lv/items/3611e5d1-8fab-4081-9de4-53488d036acf|title=Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā|publisher=Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs|access-date=2026-10-06|date=2015}}</ref> == Pedagoģiskā darbība == Profesionālajā darbībā V. Purēns pievērsies [[vēsture]]s un sociālo zinību mācīšanas metodikai. Viņš ir vēstures mācību grāmatu autors. 2011.–2013. gadā viņš piedalījās vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības kursos ''Latvijas un pasaules vēstures skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide''.<ref name=":3" /> Purēna pedagoģiskās pieejas pamatā ir [[Dialogs|dialoga]] izmantošana mācību procesā. Promocijas darbā izstrādātais modelis paredz skolēna aktīvāku iesaistīšanu mācību procesa veidošanā un vēstures zināšanu saistīšanu ar skolēna paša pieredzi.<ref name=":3" /> == Mācību literatūras autors == Pirmā V. Purēna sarakstītā grāmata - ''Latvijas ģerboņu grāmata'' izdota 1993. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatSkaist.pdf|title=100 grāmatas Latvijas skaistumā|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1996. gadā tai sekoja ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=No laikmeta uz laikmetu - Vilnis Purēns|url=https://www.luta.lv/books/no-laikmeta-uz-laikmetu-vilnis-purens-raka-9789984558479-us7k51wi2dsk7h93fjb054r8}}</ref><ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zagarins.net/gramatas/gram1999.htm|title=1999. g. izdotās grāmatas|website=www.zagarins.net|access-date=2026-10-07}}</ref>, ko sarakstījuši Vilnis Purēns, Agris Liepiņš un Zane Baķe. 1997. gadā iznāca Purēna veidots [[komikss]] ''Gadu kārtām Rīga auga'', ko izdeva ''Zvaigzne ABC''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramata.rcb.lv/book/26/26.1.html|title=Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu katalogs|publisher=Rīgas Centrālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1998. gadā iznāca mācību grāmata ''Latvijas vēsture'', bet 2001. gadā — ''Ievads vēsturē pamatskolai''. 2002.–2005. gadā tika izdots četru daļu mācību grāmatu cikls ''Pasaules vēsture pamatskolai'', kas aptvēra ievadu vēsturē un [[Senie laiki|senos laikus]], [[Viduslaiki|viduslaikus]], [[Jaunie laiki|jaunos laikus]] un mūsdienu vēsturi.<ref name=":3" /> 1999. gadā Vilnis Purēns izdeva metodisko darbu ''Kā mācīt vēsturi'', bet 2007.–2008. gadā — trīsdaļīgo mācību grāmatu ''Latvijas vēsture pamatskolai'' un tai paredzētās skolotāja grāmatas.<ref name=":3" /> V. Purēna mācību literatūras darbība nav aprobežojusies ar vēsturi. 2009. gadā viņš sarakstīja ''Politika un tiesības'', 2010. gadā kopā ar Daci Purēnu — ''Psiholoģija vidusskolām'', bet kopā ar Romānu Alhimionoku — ''Filozofija vidusskolām''. 2009. gadā kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu viņš izdeva arī ''Kulturoloģiju'', bet 2012. gadā kopā ar Rūtu Bugavičuti — ''Mūziku vidusskolām.''<ref name=":3" /> 2010. gadā iznāca ''Latvijas vēsture tavā kabatā'' un ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. 2015. gadā tika izdota ''Latvijas un pasaules vēsture'' vidusskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatVest.pdf|title=100 grāmatas Latvijas vēsturē|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbība pēc 2015. gada == Pēc [[Disertācija|doktora disertācijas]] aizstāvēšanas V. Purēns turpināja darbu mācību literatūras izstrādē, pievēršoties arī kompetenču pieejai izglītībā. 2017. gadā viņš izdeva skolotājiem paredzētu rokasgrāmatu ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Izdevums aplūko kompetences jēdziena attīstību izglītībā, mācību metodes un stratēģijas, kā arī caurviju prasmes un to izmantošanu mācību procesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://va.lv/sites/default/files/Bibliot%C4%93ka/Bibliograf.saraksts_digital%20week_2019.pdf|title=Bibliogrāfiskais saraksts|publisher=Vidzemes Augstskolas bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 2020. gadā Purēns izdeva metodisko materiālu pirmsskolai ''Es un citi, es un Latvija'', kas paredzēts sociālās un pilsoniskās jomas sasniedzamo rezultātu apguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29019613.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2020, Nr. 3|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš turpinājis veidot arī [[Sociālās zinības|sociālo zinību]] mācību literatūru. 2021. gadā iznāca ''Sociālās zinības 2. klasei'', Latvijas skolās tiek izmantota viņa mācību grāmata ''Sociālās zinības un vēsture 4. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31184096.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2021, Nr. 13|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/katalogs/open/Socialas-zinibas-un-vesture-4-klasei|title=Sociālās zinības un vēsture 4. klasei|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> 2025. gadā Vilnis Purēns kopā ar Intu Māru Rubanu izdeva ''Esi vesels, esi drošs!'' 1. un 2. klasei. Šie izdevumi paredzēti sporta un veselības mācības skolotājiem un ietver materiālus par fiziskajām aktivitātēm, veselību un drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-droshs-1klase/18270.html|title=Esi vesels, esi drošs! 1. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-dross-2-klase/18726.html|title=Esi vesels, esi drošs! 2. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2026. gadā izdotas divas Purēna mācību grāmatas ''Sociālās zinātnes I'' vidusskolām. Pirmā daļa aplūko identitāti sociālajās un ekonomiskajās attiecībās un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] uzņēmējdarbību, savukārt otrā daļa pievēršas valstij un demokrātiskai pārvaldei, [[uzņēmējdarbība]]i, valsts lomai ekonomiskajos procesos un starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-1dalja-vidusskolam/20732.html|title=Sociālās zinātnes I, 1. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-2dalja-vidusskolam/20733.html|title=Sociālās zinātnes I, 2. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2027. gada septembrī iznāca V. Purēna un Kristiāna Alhimionoka kopdarbs ''Teātra māksla 7.–9. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/katalogs/?__uri=lv%2Fgramata%2Fsilva-rerum-iv%2F10311.html&c%5B0%5D=57&p=0|title=Virja grāmatu katalogs|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbs Latvijas Kultūras koledžā == V. Purēns ir [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]]. Viņš ir iekļauts koledžas akadēmiskā personāla sarakstā.<ref name=":1" /> == Redaktora darbība == Vilnis Purēns ilgstoši darbojas arī kā redaktors. Viņš ir izdevniecības ''RaKa'' galvenais redaktors. Izdevniecība specializējas mācību, pedagoģiskajā un metodiskajā literatūrā.<ref name=":2" /> Kā galvenais redaktors norādīts arī vairākos viņa paša un citu autoru mācību izdevumu bibliogrāfiskajos aprakstos. Piemēram, 2010. gadā izdotās Daces Purēnas un Viļņa Purēna grāmatas ''Psiholoģija'' bibliogrāfiskajā aprakstā viņš norādīts kā galvenais redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/162720.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2010. gada novembris|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Publikācijas par vēstures didaktiku == Promocijas darba izstrādes laikā Purēns publicēja vairākus rakstus par vēstures mācīšanu un dialoga izmantošanu izglītībā. To vidū ir ''Dialoga metodoloģija un teorija izziņas procesā'' (2012), ''Izziņas intereses reālajā pedagoģiskajā procesā vēstures stundās Latvijā'' (2012), ''Dialogue as Way to Sustainable Education in Present Society'' (2013), ''Dialogical history lesson: a new challenge for the teacher'' (2013) un ''Skolotājs mācību dialoga veidotājs: pretrunas un iespējas'' (2014).<ref name=":3" /> == Bibliogrāfija == * ''Latvijas ģerboņu grāmata''. Rīga: Preses nams, 1993. * ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''. Rīga: RaKa, 1996. (kopā ar Agri Liepiņu un Zani Baķi) * ''Latvijas vēsture''. Rīga: RaKa, 1998. * ''Ievads vēsturē pamatskolai''. Rīga: RaKa, 2001. * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2002–2005. * ''Kā mācīt vēsturi''. Rīga: RaKa, 2006. * ''Latvijas vēsture pamatskolai''. 1.–3. daļa. Rīga: RaKa, 2007–2008. * ''Kulturoloģija''. Rīga: RaKa, 2009. (kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu) * ''Politika un tiesības''. Rīga: RaKa, 2009. * ''Psiholoģija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Daci Purēnu) * ''Latvijas vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Filozofija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Romānu Alhimionoku) * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2011–2014. * ''Latvijas un pasaules vēsture''. Rīga: RaKa, 2015. * ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā''. Promocijas darbs. Rīga: RPIVA, 2015. * ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Rīga: RaKa, 2017. * ''Es un citi, es un Latvija''. Rīga: RaKa, 2020. * ''Sociālās zinības 2. klasei''. Rīga: RaKa, 2021. * ''Esi vesels, esi drošs!'' 1.–2. klasei. Rīga: RaKa, 2025. (kopā ar Intu Māru Rubanu) * ''Sociālās zinātnes I''. 1.–2. daļa. Rīga: RaKa, 2026. == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Purēns, Vilnis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] 0xfpw39bjehfk2zi9dx6mzq5apiw4fu 4532919 4532904 2026-10-07T15:10:10Z Meistars Joda 781 4532919 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = Vilnis Purēns | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1961|1|10}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[pedagogs]], redaktors, mācību grāmatu autors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilnis Purēns''' (dzimis {{dat|1961|1|10}}) ir Latvijas pedagogs, mācību literatūras autors, pētnieks un redaktors. Viņš galvenokārt sarakstījis mācību grāmatas [[vēsture]]s, [[sociālās zinības|sociālo zinību]], [[sociālās zinātnes]] un citu sociālās un humanitārās jomas mācību priekšmetu apguvei. V. Purēns ir [[pedagoģija]]s doktors un [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/273483.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas Nr. 17, 2015. gada 1.–15. septembris|publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]|access-date=2026-10-06}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskoledza.lv/kontakti/akademiskais-personals/|title=Akadēmiskais personāls|publisher=Latvijas Kultūras koledža|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš ir arī [[RaKa|izdevniecības RaKa]] galvenais redaktors.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/par-mums|title=Par mums|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == Studējis [[Pedagoģija|pedagoģiju]] [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā]] (RPIVA). 2015. gadā viņš aizstāvēja promocijas darbu ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā'' un ieguva [[Doktors|doktora]] zinātnisko grādu pedagoģijā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.lu.lv/items/3611e5d1-8fab-4081-9de4-53488d036acf|title=Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā|publisher=Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs|access-date=2026-10-06|date=2015}}</ref> == Pedagoģiskā darbība == Profesionālajā darbībā V. Purēns pievērsies [[vēsture]]s un sociālo zinību mācīšanas metodikai. Viņš ir vēstures mācību grāmatu autors. 2011.–2013. gadā viņš piedalījās vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības kursos ''Latvijas un pasaules vēstures skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide''.<ref name=":3" /> Purēna pedagoģiskās pieejas pamatā ir [[Dialogs|dialoga]] izmantošana mācību procesā. Promocijas darbā izstrādātais modelis paredz skolēna aktīvāku iesaistīšanu mācību procesa veidošanā un vēstures zināšanu saistīšanu ar skolēna paša pieredzi.<ref name=":3" /> == Mācību literatūras autors == Pirmā V. Purēna sarakstītā grāmata - ''Latvijas ģerboņu grāmata'' izdota 1993. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatSkaist.pdf|title=100 grāmatas Latvijas skaistumā|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1996. gadā tai sekoja ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=No laikmeta uz laikmetu - Vilnis Purēns|url=https://www.luta.lv/books/no-laikmeta-uz-laikmetu-vilnis-purens-raka-9789984558479-us7k51wi2dsk7h93fjb054r8}}</ref><ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zagarins.net/gramatas/gram1999.htm|title=1999. g. izdotās grāmatas|website=www.zagarins.net|access-date=2026-10-07}}</ref>, ko sarakstījuši Vilnis Purēns, Agris Liepiņš un Zane Baķe. 1997. gadā iznāca Purēna veidots [[komikss]] ''Gadu kārtām Rīga auga'', ko izdeva ''Zvaigzne ABC''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramata.rcb.lv/book/26/26.1.html|title=Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu katalogs|publisher=Rīgas Centrālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1998. gadā iznāca mācību grāmata ''Latvijas vēsture'', bet 2001. gadā — ''Ievads vēsturē pamatskolai''. 2002.–2005. gadā tika izdots četru daļu mācību grāmatu cikls ''Pasaules vēsture pamatskolai'', kas aptvēra ievadu vēsturē un [[Senie laiki|senos laikus]], [[Viduslaiki|viduslaikus]], [[Jaunie laiki|jaunos laikus]] un mūsdienu vēsturi.<ref name=":3" /> 1999. gadā Vilnis Purēns izdeva metodisko darbu ''Kā mācīt vēsturi'', bet 2007.–2008. gadā — trīsdaļīgo mācību grāmatu ''Latvijas vēsture pamatskolai'' un tai paredzētās skolotāja grāmatas.<ref name=":3" /> V. Purēna mācību literatūras darbība nav aprobežojusies ar vēsturi. 2009. gadā viņš sarakstīja ''Politika un tiesības'', 2010. gadā kopā ar Daci Purēnu — ''Psiholoģija vidusskolām'', bet kopā ar Romānu Alhimionoku — ''Filozofija vidusskolām''. 2009. gadā kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu viņš izdeva arī ''Kulturoloģiju'', bet 2012. gadā kopā ar Rūtu Bugavičuti — ''Mūziku vidusskolām.''<ref name=":3" /> 2010. gadā iznāca ''Latvijas vēsture tavā kabatā'' un ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. 2015. gadā tika izdota ''Latvijas un pasaules vēsture'' vidusskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatVest.pdf|title=100 grāmatas Latvijas vēsturē|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbība pēc 2015. gada == Pēc [[Disertācija|doktora disertācijas]] aizstāvēšanas V. Purēns turpināja darbu mācību literatūras izstrādē, pievēršoties arī kompetenču pieejai izglītībā. 2017. gadā viņš izdeva skolotājiem paredzētu rokasgrāmatu ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Izdevums aplūko kompetences jēdziena attīstību izglītībā, mācību metodes un stratēģijas, kā arī caurviju prasmes un to izmantošanu mācību procesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://va.lv/sites/default/files/Bibliot%C4%93ka/Bibliograf.saraksts_digital%20week_2019.pdf|title=Bibliogrāfiskais saraksts|publisher=Vidzemes Augstskolas bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 2020. gadā Purēns izdeva metodisko materiālu pirmsskolai ''Es un citi, es un Latvija'', kas paredzēts sociālās un pilsoniskās jomas sasniedzamo rezultātu apguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29019613.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2020, Nr. 3|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš turpinājis veidot arī [[Sociālās zinības|sociālo zinību]] mācību literatūru. 2021. gadā iznāca ''Sociālās zinības 2. klasei'', Latvijas skolās tiek izmantota viņa mācību grāmata ''Sociālās zinības un vēsture 4. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31184096.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2021, Nr. 13|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/katalogs/open/Socialas-zinibas-un-vesture-4-klasei|title=Sociālās zinības un vēsture 4. klasei|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> 2025. gadā Vilnis Purēns kopā ar Intu Māru Rubanu izdeva ''Esi vesels, esi drošs!'' 1. un 2. klasei. Šie izdevumi paredzēti sporta un veselības mācības skolotājiem un ietver materiālus par fiziskajām aktivitātēm, veselību un drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-droshs-1klase/18270.html|title=Esi vesels, esi drošs! 1. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-dross-2-klase/18726.html|title=Esi vesels, esi drošs! 2. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2026. gadā izdotas divas Purēna mācību grāmatas ''Sociālās zinātnes I'' vidusskolām. Pirmā daļa aplūko identitāti sociālajās un ekonomiskajās attiecībās un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] uzņēmējdarbību, savukārt otrā daļa pievēršas valstij un demokrātiskai pārvaldei, [[uzņēmējdarbība]]i, valsts lomai ekonomiskajos procesos un starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-1dalja-vidusskolam/20732.html|title=Sociālās zinātnes I, 1. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-2dalja-vidusskolam/20733.html|title=Sociālās zinātnes I, 2. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2027. gada septembrī iznāca V. Purēna un Kristiāna Alhimionoka kopdarbs ''Teātra māksla 7.–9. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/katalogs/?__uri=lv%2Fgramata%2Fsilva-rerum-iv%2F10311.html&c%5B0%5D=57&p=0|title=Virja grāmatu katalogs|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbs Latvijas Kultūras koledžā == V. Purēns ir [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]]. Viņš ir iekļauts koledžas akadēmiskā personāla sarakstā.<ref name=":1" /> == Redaktora darbība == Vilnis Purēns ilgstoši darbojas arī kā redaktors. Viņš ir izdevniecības ''RaKa'' galvenais redaktors. Izdevniecība specializējas mācību, pedagoģiskajā un metodiskajā literatūrā.<ref name=":2" /> Kā galvenais redaktors norādīts arī vairākos viņa paša un citu autoru mācību izdevumu bibliogrāfiskajos aprakstos. Piemēram, 2010. gadā izdotās Daces Purēnas un Viļņa Purēna grāmatas ''Psiholoģija'' bibliogrāfiskajā aprakstā viņš norādīts kā galvenais redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/162720.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2010. gada novembris|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Publikācijas par vēstures didaktiku == Promocijas darba izstrādes laikā Purēns publicēja vairākus rakstus par vēstures mācīšanu un dialoga izmantošanu izglītībā. To vidū ir ''Dialoga metodoloģija un teorija izziņas procesā'' (2012), ''Izziņas intereses reālajā pedagoģiskajā procesā vēstures stundās Latvijā'' (2012), ''Dialogue as Way to Sustainable Education in Present Society'' (2013), ''Dialogical history lesson: a new challenge for the teacher'' (2013) un ''Skolotājs mācību dialoga veidotājs: pretrunas un iespējas'' (2014).<ref name=":3" /> == Bibliogrāfija == * ''Latvijas ģerboņu grāmata''. Rīga: Preses nams, 1993. * ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''. Rīga: RaKa, 1996. (kopā ar Agri Liepiņu un Zani Baķi) * ''Latvijas vēsture''. Rīga: RaKa, 1998. * ''Ievads vēsturē pamatskolai''. Rīga: RaKa, 2001. * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2002–2005. * ''Kā mācīt vēsturi''. Rīga: RaKa, 2006. * ''Latvijas vēsture pamatskolai''. 1.–3. daļa. Rīga: RaKa, 2007–2008. * ''Kulturoloģija''. Rīga: RaKa, 2009. (kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu) * ''Politika un tiesības''. Rīga: RaKa, 2009. * ''Psiholoģija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Daci Purēnu) * ''Latvijas vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Filozofija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Romānu Alhimionoku) * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2011–2014. * ''Latvijas un pasaules vēsture''. Rīga: RaKa, 2015. * ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā''. Promocijas darbs. Rīga: RPIVA, 2015. * ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Rīga: RaKa, 2017. * ''Es un citi, es un Latvija''. Rīga: RaKa, 2020. * ''Sociālās zinības 2. klasei''. Rīga: RaKa, 2021. * ''Esi vesels, esi drošs!'' 1.–2. klasei. Rīga: RaKa, 2025. (kopā ar Intu Māru Rubanu) * ''Sociālās zinātnes I''. 1.–2. daļa. Rīga: RaKa, 2026. == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Purēns, Vilnis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] 5k479h5i2r24tkq07agpuld6chhpwzr 4532920 4532919 2026-10-07T15:10:42Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532920 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = | vārds_orig = Vilnis Purēns | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1961|1|10}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[pedagogs]], redaktors, mācību grāmatu autors | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Vilnis Purēns''' (dzimis {{dat|1961|1|10}}) ir Latvijas pedagogs, mācību literatūras autors, pētnieks un redaktors. Viņš galvenokārt sarakstījis mācību grāmatas [[vēsture]]s, [[sociālās zinības|sociālo zinību]], [[sociālās zinātnes]] un citu sociālās un humanitārās jomas mācību priekšmetu apguvei. V. Purēns ir [[pedagoģija]]s doktors un [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/273483.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas Nr. 17, 2015. gada 1.–15. septembris|publisher=[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]|access-date=2026-10-06}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskoledza.lv/kontakti/akademiskais-personals/|title=Akadēmiskais personāls|publisher=Latvijas Kultūras koledža|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš ir arī [[RaKa|izdevniecības RaKa]] galvenais redaktors.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/par-mums|title=Par mums|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == Studējis [[Pedagoģija|pedagoģiju]] [[Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija|Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā]] (RPIVA). 2015. gadā viņš aizstāvēja promocijas darbu ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā'' un ieguva [[Doktors|doktora]] zinātnisko grādu pedagoģijā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.lu.lv/items/3611e5d1-8fab-4081-9de4-53488d036acf|title=Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā|publisher=Latvijas Universitātes e-resursu repozitorijs|access-date=2026-10-06|date=2015}}</ref> == Pedagoģiskā darbība == Profesionālajā darbībā V. Purēns pievērsies [[vēsture]]s un sociālo zinību mācīšanas metodikai. Viņš ir vēstures mācību grāmatu autors. 2011.–2013. gadā viņš piedalījās vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības kursos ''Latvijas un pasaules vēstures skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide''.<ref name=":3" /> Purēna pedagoģiskās pieejas pamatā ir [[Dialogs|dialoga]] izmantošana mācību procesā. Promocijas darbā izstrādātais modelis paredz skolēna aktīvāku iesaistīšanu mācību procesa veidošanā un vēstures zināšanu saistīšanu ar skolēna paša pieredzi.<ref name=":3" /> == Mācību literatūras autors == Pirmā V. Purēna sarakstītā grāmata - ''Latvijas ģerboņu grāmata'' izdota 1993. gadā.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatSkaist.pdf|title=100 grāmatas Latvijas skaistumā|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1996. gadā tai sekoja ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''<ref>{{Grāmatas atsauce|title=No laikmeta uz laikmetu - Vilnis Purēns|url=https://www.luta.lv/books/no-laikmeta-uz-laikmetu-vilnis-purens-raka-9789984558479-us7k51wi2dsk7h93fjb054r8}}</ref><ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zagarins.net/gramatas/gram1999.htm|title=1999. g. izdotās grāmatas|website=www.zagarins.net|access-date=2026-10-07}}</ref>, ko sarakstījuši Vilnis Purēns, Agris Liepiņš un Zane Baķe. 1997. gadā iznāca Purēna veidots [[komikss]] ''Gadu kārtām Rīga auga'', ko izdeva ''Zvaigzne ABC''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramata.rcb.lv/book/26/26.1.html|title=Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu katalogs|publisher=Rīgas Centrālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 1998. gadā iznāca mācību grāmata ''Latvijas vēsture'', bet 2001. gadā — ''Ievads vēsturē pamatskolai''. 2002.–2005. gadā tika izdots četru daļu mācību grāmatu cikls ''Pasaules vēsture pamatskolai'', kas aptvēra ievadu vēsturē un [[Senie laiki|senos laikus]], [[Viduslaiki|viduslaikus]], [[Jaunie laiki|jaunos laikus]] un mūsdienu vēsturi.<ref name=":3" /> 1999. gadā Vilnis Purēns izdeva metodisko darbu ''Kā mācīt vēsturi'', bet 2007.–2008. gadā — trīsdaļīgo mācību grāmatu ''Latvijas vēsture pamatskolai'' un tai paredzētās skolotāja grāmatas.<ref name=":3" /> V. Purēna mācību literatūras darbība nav aprobežojusies ar vēsturi. 2009. gadā viņš sarakstīja ''Politika un tiesības'', 2010. gadā kopā ar Daci Purēnu — ''Psiholoģija vidusskolām'', bet kopā ar Romānu Alhimionoku — ''Filozofija vidusskolām''. 2009. gadā kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu viņš izdeva arī ''Kulturoloģiju'', bet 2012. gadā kopā ar Rūtu Bugavičuti — ''Mūziku vidusskolām.''<ref name=":3" /> 2010. gadā iznāca ''Latvijas vēsture tavā kabatā'' un ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. 2015. gadā tika izdota ''Latvijas un pasaules vēsture'' vidusskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lint.lv/upload/100grLatVest.pdf|title=100 grāmatas Latvijas vēsturē|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbība pēc 2015. gada == Pēc [[Disertācija|doktora disertācijas]] aizstāvēšanas V. Purēns turpināja darbu mācību literatūras izstrādē, pievēršoties arī kompetenču pieejai izglītībā. 2017. gadā viņš izdeva skolotājiem paredzētu rokasgrāmatu ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Izdevums aplūko kompetences jēdziena attīstību izglītībā, mācību metodes un stratēģijas, kā arī caurviju prasmes un to izmantošanu mācību procesā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://va.lv/sites/default/files/Bibliot%C4%93ka/Bibliograf.saraksts_digital%20week_2019.pdf|title=Bibliogrāfiskais saraksts|publisher=Vidzemes Augstskolas bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> 2020. gadā Purēns izdeva metodisko materiālu pirmsskolai ''Es un citi, es un Latvija'', kas paredzēts sociālās un pilsoniskās jomas sasniedzamo rezultātu apguvei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/29019613.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2020, Nr. 3|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> Viņš turpinājis veidot arī [[Sociālās zinības|sociālo zinību]] mācību literatūru. 2021. gadā iznāca ''Sociālās zinības 2. klasei'', Latvijas skolās tiek izmantota viņa mācību grāmata ''Sociālās zinības un vēsture 4. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31184096.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2021, Nr. 13|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.raka.lv/katalogs/open/Socialas-zinibas-un-vesture-4-klasei|title=Sociālās zinības un vēsture 4. klasei|publisher=Izdevniecība RaKa|access-date=2026-10-06}}</ref> 2025. gadā Vilnis Purēns kopā ar Intu Māru Rubanu izdeva ''Esi vesels, esi drošs!'' 1. un 2. klasei. Šie izdevumi paredzēti sporta un veselības mācības skolotājiem un ietver materiālus par fiziskajām aktivitātēm, veselību un drošību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-droshs-1klase/18270.html|title=Esi vesels, esi drošs! 1. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/esi-vesels-esi-dross-2-klase/18726.html|title=Esi vesels, esi drošs! 2. klase|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2026. gadā izdotas divas Purēna mācību grāmatas ''Sociālās zinātnes I'' vidusskolām. Pirmā daļa aplūko identitāti sociālajās un ekonomiskajās attiecībās un [[Ilgtspējība|ilgtspējīgu]] uzņēmējdarbību, savukārt otrā daļa pievēršas valstij un demokrātiskai pārvaldei, [[uzņēmējdarbība]]i, valsts lomai ekonomiskajos procesos un starptautiskajām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-1dalja-vidusskolam/20732.html|title=Sociālās zinātnes I, 1. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/gramata/socialas-zinatnes-i-2dalja-vidusskolam/20733.html|title=Sociālās zinātnes I, 2. daļa|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> 2027. gada septembrī iznāca V. Purēna un Kristiāna Alhimionoka kopdarbs ''Teātra māksla 7.–9. klasei''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.virja.lv/lv/katalogs/?__uri=lv%2Fgramata%2Fsilva-rerum-iv%2F10311.html&c%5B0%5D=57&p=0|title=Virja grāmatu katalogs|publisher=Virja|access-date=2026-10-06}}</ref> == Darbs Latvijas Kultūras koledžā == V. Purēns ir [[Latvijas Kultūras koledža]]s [[docents]]. Viņš ir iekļauts koledžas akadēmiskā personāla sarakstā.<ref name=":1" /> == Redaktora darbība == Vilnis Purēns ilgstoši darbojas arī kā redaktors. Viņš ir izdevniecības ''RaKa'' galvenais redaktors. Izdevniecība specializējas mācību, pedagoģiskajā un metodiskajā literatūrā.<ref name=":2" /> Kā galvenais redaktors norādīts arī vairākos viņa paša un citu autoru mācību izdevumu bibliogrāfiskajos aprakstos. Piemēram, 2010. gadā izdotās Daces Purēnas un Viļņa Purēna grāmatas ''Psiholoģija'' bibliogrāfiskajā aprakstā viņš norādīts kā galvenais redaktors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/162720.pdf|title=Latvijas jaunākās grāmatas, 2010. gada novembris|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|access-date=2026-10-06}}</ref> == Publikācijas par vēstures didaktiku == Promocijas darba izstrādes laikā Purēns publicēja vairākus rakstus par vēstures mācīšanu un dialoga izmantošanu izglītībā. To vidū ir ''Dialoga metodoloģija un teorija izziņas procesā'' (2012), ''Izziņas intereses reālajā pedagoģiskajā procesā vēstures stundās Latvijā'' (2012), ''Dialogue as Way to Sustainable Education in Present Society'' (2013), ''Dialogical history lesson: a new challenge for the teacher'' (2013) un ''Skolotājs mācību dialoga veidotājs: pretrunas un iespējas'' (2014).<ref name=":3" /> == Bibliogrāfija == * ''Latvijas ģerboņu grāmata''. Rīga: Preses nams, 1993. * ''No laikmeta uz laikmetu: Latvijas vēsture shēmās un kartoshēmās''. Rīga: RaKa, 1996. (kopā ar Agri Liepiņu un Zani Baķi) * ''Latvijas vēsture''. Rīga: RaKa, 1998. * ''Ievads vēsturē pamatskolai''. Rīga: RaKa, 2001. * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2002–2005. * ''Kā mācīt vēsturi''. Rīga: RaKa, 2006. * ''Latvijas vēsture pamatskolai''. 1.–3. daļa. Rīga: RaKa, 2007–2008. * ''Kulturoloģija''. Rīga: RaKa, 2009. (kopā ar Agnesi Ērgli un Inesi Sviestiņu) * ''Politika un tiesības''. Rīga: RaKa, 2009. * ''Psiholoģija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Daci Purēnu) * ''Latvijas vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Pasaules vēsture tavā kabatā''. Rīga: RaKa, 2010. * ''Filozofija vidusskolām''. Rīga: RaKa, 2010. (kopā ar Romānu Alhimionoku) * ''Pasaules vēsture pamatskolai''. 1.–4. daļa. Rīga: RaKa, 2011–2014. * ''Latvijas un pasaules vēsture''. Rīga: RaKa, 2015. * ''Pusaudžu izziņas intereses veidošanās dialoģiskajā vēstures mācību procesā''. Promocijas darbs. Rīga: RPIVA, 2015. * ''Kā attīstīt kompetenci: metodiskie ieteikumi, jaunos mācību standartus ieviešot''. Rīga: RaKa, 2017. * ''Es un citi, es un Latvija''. Rīga: RaKa, 2020. * ''Sociālās zinības 2. klasei''. Rīga: RaKa, 2021. * ''Esi vesels, esi drošs!'' 1.–2. klasei. Rīga: RaKa, 2025. (kopā ar Intu Māru Rubanu) * ''Sociālās zinātnes I''. 1.–2. daļa. Rīga: RaKa, 2026. == Atsauces == {{atsauces|2}} {{DEFAULTSORT:Purēns, Vilnis}} [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] 1iewbki0mxm3ol167q5h7o841zhx98t 0 641108 4532905 2026-10-07T14:22:31Z Plazmasspriegums 144902 Jauna lapa: '''LM-3''' bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR ZA]] Elfektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā izstrādāta universāla mazgabarīta [[Dators|elektroniskā skaitļošanas mašīna]]. Tā tika nodota ekspluatācijā ap 1961. gadu un bija viena no pirmajām Latvijā izveidotajām universālajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, un pirmā Latvijā izstrādātā elektroniskā skaitļošanas mašīna. LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akad... 4532905 wikitext text/x-wiki '''LM-3''' bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR ZA]] Elfektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā izstrādāta universāla mazgabarīta [[Dators|elektroniskā skaitļošanas mašīna]]. Tā tika nodota ekspluatācijā ap 1961. gadu un bija viena no pirmajām Latvijā izveidotajām universālajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, un pirmā Latvijā izstrādātā elektroniskā skaitļošanas mašīna. LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā zinātniskiem, inženiertehniskiem un rūpnieciskiem aprēķiniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617244%7Carticle:DIVL46%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Mašīnas izstrādi un pilnveidošanu veica Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta inženieri un konstruktori. Darbs notika E. Jakubaiša vadībā, bet vēlāk pie LM-3 pilnveidošanas strādāja galvenā inženiera V. Redko vadītā grupa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:890705%7Carticle:DIVL57%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> == Vēsture == LM-3 izstrāde notika laikā, kad elektroniskās skaitļošanas tehnika [[Padomju Savienība|PSRS]] vēl tikai veidojās. Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts bija sācis darbu pie automatizācijas un skaitļošanas iekārtām, tostarp iekārtas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijai]] un dažādiem rūpniecības automatizācijas projektiem. LM-3 tika izstrādāta kā divadresu diskrēta elektroniskā skaitļošanas mašīna. Tā tika nodota ekspluatācijā par godu Padomju Latvijas 20. gadadienai. Vienā no tā laika publikācijām norādīts, ka sākotnējais mašīnas ātrums bija aptuveni 30 operācijas sekundē, savukārt citos aprakstos minētas 50 operācijas sekundē. Mašīnas radīšana tika uzskatīta par nozīmīgu Latvijas PSR elektronikas un skaitļošanas tehnikas sasniegumu. Tā bija paredzēta galvenokārt zinātnisku un tehnisku aprēķinu veikšanai, nevis komerciālai vai sadzīves lietošanai. == Konstrukcija == LM-3 sastāvā bija: * barošanas skapis * atmiņas iekārtas; * vadības pults; * ievades iekārtas; * izvades iekārtas. Mašīnas elektroniskā daļa tika veidota no atsevišķiem subblokiem. Konstrukcijā tika izmantotas [[Elektronu lampa|elektronu lampas]], [[Diode|pusvadītāju diodes]], [[Rezistors|rezistori]] un citi tā laika elektronikas elementi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:771698%7Carticle:DIVL501%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Avotos minētais elementu skaits nedaudz atšķiras. Vienā aprakstā minētas aptuveni 900 elektroniskās lampas un 4500 pusvadītāji, citā — ap 800 lampu un 4000 pusvadītāju diožu. Mašīnā atradās arī aptuveni 10 000 rezistoru. Tās izgatavošana prasīja ap 100 000 lodējumu. Neraugoties uz nosaukumu "mazgabarīta", LM-3 pēc mūsdienu izpratnes bija ļoti liela iekārta. Tā aizņēma aptuveni 50 m² lielu telpu, un tās darbību nodrošināja apmēram 20 cilvēku liels kolektīvs, ieskaitot matemātiķus. == Atmiņa == Sākotnējā LM-3 atmiņas iekārta bija viens no būtiskākajiem mašīnas ierobežojumiem. Tā tika salīdzināta ar daudzu [[Magnetofons|magnetofonu]] kombināciju. Institūta speciālisti drīz pēc mašīnas nodošanas ekspluatācijā sāka darbu pie tās modernizācijas. Bija paredzēts sākotnējo atmiņas sistēmu papildināt ar ferrītu atmiņu. Plānotā rekonstrukcija ļautu aptuveni divkāršot atmiņas ietilpību un ievērojami palielināt skaitļošanas ātrumu. Vienā no publikācijām tika prognozēts, ka saskaitīšanas un atņemšanas operāciju ātrums varētu palielināties aptuveni 100 reizes, bet reizināšanas un dalīšanas operāciju ātrums — 200 un vairāk reižu. Vēlāk tika ziņots par plānoto LM-3 rekonstrukciju, kuras rezultātā mašīnas darbības ātrumu bija paredzēts palielināt aptuveni 100 reizes. Uzdevumi, kuru atrisināšanai sākotnēji bija nepieciešamas vairākas diennaktis, pēc rekonstrukcijas varētu tikt veikti dažu stundu laikā. == Programmēšana == LM-3 bija programmējama mašīna. Lai zinātnisku vai tehnisku uzdevumu varētu atrisināt ar datoru, matemātiķiem bija jāizveido programma, pārveidojot matemātiskās formulas un darbību secību mašīnai saprotamās komandās. Institūta matemātiķi J. Dambīša vadībā izstrādāja standarta programmu un palīgprogrammu bibliotēku. Tajā bija paredzētas biežāk izmantotās matemātiskās funkcijas, tostarp sinuss, kosinuss, kvadrātsakne un logaritms. Tika izstrādāti arī metodiskie materiāli, kas palīdzēja zinātniekiem apgūt darbu ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām. Viena no publikācijās minētajām grāmatām bija "Programmēšanas pamati uz divadresu elektronu skaitļojamām mašīnām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:794395%7Carticle:DIVL118%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> == Izmantošana == LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas institūtos un citās organizācijās, risinot sarežģītus matemātiskus un tehniskus uzdevumus. Mašīnu izmantoja fiziķi, astronomi un citu nozaru zinātnieki. Tā palīdzēja veikt aprēķinus, kuru manuāla veikšana prasītu ievērojamu laiku. LM-3 tika izmantota arī rūpniecībā. Tā palīdzēja sagatavot aprēķinu tabulas betona reaktoru projektēšanai uzņēmumam "[[Latvenergo]]". Rīgas vagonu rūpnīcas konstruktori izmantoja LM-3 jauno pasažieru vagonu stiprības aprēķinos. No vairākiem desmitiem iespējamo konstrukcijas variantu ar aprēķinu palīdzību varēja izvēlēties optimālo variantu, samazinot vagona svaru, vienlaikus saglabājot nepieciešamo izturību. LM-3 tika izmantota arī dažādu zinātnisku diferenciālvienādojumu un citu sarežģītu matemātisku problēmu risināšanai. == Rekonstrukcija == Pēc LM-3 nodošanas ekspluatācijā institūta speciālisti turpināja tās pilnveidošanu. Galvenais mērķis bija palielināt atmiņas ietilpību un skaitļošanas ātrumu. Svarīgākais modernizācijas pasākums bija ferrītu atmiņas ieviešana. Tika plānots uzlabot arī vadības iekārtas un citus mašīnas mezglus. Pēc modernizācijas tika paredzēts sasniegt līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē, kas būtu ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo LM-3 veiktspēju. Tika plānota arī izvades iekārtas pārveidošana, lai rezultātus varētu iegūt tieši nekodētā rakstā. Tas samazinātu nepieciešamību pēc papildu rezultātu dekodēšanas un padarītu mašīnu praktiskāku zinātniskajā darbā. == Nozīme Latvijas skaitļošanas tehnikas vēsturē == LM-3 bija nozīmīgs posms Latvijas elektronikas un skaitļošanas tehnikas attīstībā. Tā parādīja, ka Latvijas PSR zinātnieki un konstruktori spēja patstāvīgi izstrādāt sarežģītas elektroniskās skaitļošanas sistēmas. Atšķirībā no lielajām padomju skaitļošanas mašīnām, piemēram, [[BESM]] sērijas datoriem, LM-3 bija ievērojami mazāka un bija orientēta uz Latvijas zinātnisko un rūpniecisko iestāžu praktiskajām vajadzībām. LM-3 izstrāde veicināja programmēšanas, elektronikas, pusvadītāju tehnikas un skaitļošanas metožu attīstību Latvijā. Institūta darbinieki vienlaikus veica arī pētījumus par pusvadītāju elementiem, automātiku un analogajām skaitļošanas mašīnām. LM-3 tādējādi kļuva par vienu no agrīnajiem Latvijas datortehnikas attīstības piemēriem un par pamatu turpmākiem pētījumiem elektronisko skaitļošanas mašīnu jomā. == Tehniskie dati == {| class="wikitable" !Raksturlielums !Informācija |- |Nosaukums |LM-3 |- |Tips |Universāla elektroniskā skaitļošanas mašīna |- |Arhitektūra |Divadresu diskrēta skaitļošanas mašīna |- |Izstrādātājs |Latvijas PSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts |- |Lietotājs |Latvijas PSR ZA Skaitļošanas centrs |- |Nodošana ekspluatācijā |Ap 1961. gadu |- |Sākotnējais ātrums |Aptuveni 30–50 operācijas sekundē |- |Plānotais ātrums pēc modernizācijas |Līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē |- |Elektronu lampas |Aptuveni 800–900 |- |Pusvadītāji |Aptuveni 4000–4500 |- |Rezistori |Aptuveni 10 000 |- |Aizņemtā platība |Aptuveni 50 m² |- |Apkalpojošais personāls |Aptuveni 20 cilvēki |- |Atmiņas modernizācija |Ferrītu atmiņa |- |Galvenās pielietošanas jomas |Zinātne, inženierija, rūpniecība, matemātiskie aprēķini |} == Skatīt arī == * [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]] * [[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts]] * [[BESM]] * [[Dators|Elektroniskās skaitļošanas mašīnas]] skue4mpbuha8jy9i4zf4xdm63wfcucs 4532948 4532905 2026-10-07T16:30:03Z Egilus 27634 4532948 wikitext text/x-wiki '''LM-3''' bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR ZA]] Elfektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā izstrādāta universāla mazgabarīta [[Dators|elektroniskā skaitļošanas mašīna]]. Tā tika nodota ekspluatācijā ap 1961. gadu un bija viena no pirmajām Latvijā izveidotajām universālajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, un pirmā Latvijā izstrādātā elektroniskā skaitļošanas mašīna. LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā zinātniskiem, inženiertehniskiem un rūpnieciskiem aprēķiniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617244%7Carticle:DIVL46%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Mašīnas izstrādi un pilnveidošanu veica [[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta]] inženieri un konstruktori. Darbs notika E. Jakubaiša vadībā, bet vēlāk pie LM-3 pilnveidošanas strādāja galvenā inženiera V. Redko vadītā grupa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:890705%7Carticle:DIVL57%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> == Vēsture == LM-3 izstrāde notika laikā, kad elektroniskās skaitļošanas tehnika [[Padomju Savienība|PSRS]] vēl tikai veidojās. Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts bija sācis darbu pie automatizācijas un skaitļošanas iekārtām, tostarp iekārtas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijai]] un dažādiem rūpniecības automatizācijas projektiem. LM-3 tika izstrādāta kā divadresu diskrēta elektroniskā skaitļošanas mašīna. Tā tika nodota ekspluatācijā par godu Padomju Latvijas 20. gadadienai. Vienā no tā laika publikācijām norādīts, ka sākotnējais mašīnas ātrums bija aptuveni 30 operācijas sekundē, savukārt citos aprakstos minētas 50 operācijas sekundē. Mašīnas radīšana tika uzskatīta par nozīmīgu Latvijas PSR elektronikas un skaitļošanas tehnikas sasniegumu. Tā bija paredzēta galvenokārt zinātnisku un tehnisku aprēķinu veikšanai, nevis komerciālai vai sadzīves lietošanai. == Konstrukcija == LM-3 sastāvā bija: * barošanas skapis * atmiņas iekārtas; * vadības pults; * ievades iekārtas; * izvades iekārtas. Mašīnas elektroniskā daļa tika veidota no atsevišķiem subblokiem. Konstrukcijā tika izmantotas [[Elektronu lampa|elektronu lampas]], [[Diode|pusvadītāju diodes]], [[Rezistors|rezistori]] un citi tā laika elektronikas elementi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:771698%7Carticle:DIVL501%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Avotos minētais elementu skaits nedaudz atšķiras. Vienā aprakstā minētas aptuveni 900 elektroniskās lampas un 4500 pusvadītāji, citā — ap 800 lampu un 4000 pusvadītāju diožu. Mašīnā atradās arī aptuveni 10 000 rezistoru. Tās izgatavošana prasīja ap 100 000 lodējumu. Neraugoties uz nosaukumu "mazgabarīta", LM-3 pēc mūsdienu izpratnes bija ļoti liela iekārta. Tā aizņēma aptuveni 50 m² lielu telpu, un tās darbību nodrošināja apmēram 20 cilvēku liels kolektīvs, ieskaitot matemātiķus. == Atmiņa == Sākotnējā LM-3 atmiņas iekārta bija viens no būtiskākajiem mašīnas ierobežojumiem. Tā tika salīdzināta ar daudzu [[Magnetofons|magnetofonu]] kombināciju. Institūta speciālisti drīz pēc mašīnas nodošanas ekspluatācijā sāka darbu pie tās modernizācijas. Bija paredzēts sākotnējo atmiņas sistēmu papildināt ar ferrītu atmiņu. Plānotā rekonstrukcija ļautu aptuveni divkāršot atmiņas ietilpību un ievērojami palielināt skaitļošanas ātrumu. Vienā no publikācijām tika prognozēts, ka saskaitīšanas un atņemšanas operāciju ātrums varētu palielināties aptuveni 100 reizes, bet reizināšanas un dalīšanas operāciju ātrums — 200 un vairāk reižu. Vēlāk tika ziņots par plānoto LM-3 rekonstrukciju, kuras rezultātā mašīnas darbības ātrumu bija paredzēts palielināt aptuveni 100 reizes. Uzdevumi, kuru atrisināšanai sākotnēji bija nepieciešamas vairākas diennaktis, pēc rekonstrukcijas varētu tikt veikti dažu stundu laikā. == Programmēšana == LM-3 bija programmējama mašīna. Lai zinātnisku vai tehnisku uzdevumu varētu atrisināt ar datoru, matemātiķiem bija jāizveido programma, pārveidojot matemātiskās formulas un darbību secību mašīnai saprotamās komandās. Institūta matemātiķi J. Dambīša vadībā izstrādāja standarta programmu un palīgprogrammu bibliotēku. Tajā bija paredzētas biežāk izmantotās matemātiskās funkcijas, tostarp sinuss, kosinuss, kvadrātsakne un logaritms. Tika izstrādāti arī metodiskie materiāli, kas palīdzēja zinātniekiem apgūt darbu ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām. Viena no publikācijās minētajām grāmatām bija "Programmēšanas pamati uz divadresu elektronu skaitļojamām mašīnām".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:794395%7Carticle:DIVL118%7Cquery:LM-3|website=periodika.lndb.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> == Izmantošana == LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas institūtos un citās organizācijās, risinot sarežģītus matemātiskus un tehniskus uzdevumus. Mašīnu izmantoja fiziķi, astronomi un citu nozaru zinātnieki. Tā palīdzēja veikt aprēķinus, kuru manuāla veikšana prasītu ievērojamu laiku. LM-3 tika izmantota arī rūpniecībā. Tā palīdzēja sagatavot aprēķinu tabulas betona reaktoru projektēšanai uzņēmumam "[[Latvenergo]]". Rīgas vagonu rūpnīcas konstruktori izmantoja LM-3 jauno pasažieru vagonu stiprības aprēķinos. No vairākiem desmitiem iespējamo konstrukcijas variantu ar aprēķinu palīdzību varēja izvēlēties optimālo variantu, samazinot vagona svaru, vienlaikus saglabājot nepieciešamo izturību. LM-3 tika izmantota arī dažādu zinātnisku diferenciālvienādojumu un citu sarežģītu matemātisku problēmu risināšanai. == Rekonstrukcija == Pēc LM-3 nodošanas ekspluatācijā institūta speciālisti turpināja tās pilnveidošanu. Galvenais mērķis bija palielināt atmiņas ietilpību un skaitļošanas ātrumu. Svarīgākais modernizācijas pasākums bija ferrītu atmiņas ieviešana. Tika plānots uzlabot arī vadības iekārtas un citus mašīnas mezglus. Pēc modernizācijas tika paredzēts sasniegt līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē, kas būtu ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo LM-3 veiktspēju. Tika plānota arī izvades iekārtas pārveidošana, lai rezultātus varētu iegūt tieši nekodētā rakstā. Tas samazinātu nepieciešamību pēc papildu rezultātu dekodēšanas un padarītu mašīnu praktiskāku zinātniskajā darbā. == Nozīme Latvijas skaitļošanas tehnikas vēsturē == LM-3 bija nozīmīgs posms Latvijas elektronikas un skaitļošanas tehnikas attīstībā. Tā parādīja, ka Latvijas PSR zinātnieki un konstruktori spēja patstāvīgi izstrādāt sarežģītas elektroniskās skaitļošanas sistēmas. Atšķirībā no lielajām padomju skaitļošanas mašīnām, piemēram, [[BESM]] sērijas datoriem, LM-3 bija ievērojami mazāka un bija orientēta uz Latvijas zinātnisko un rūpniecisko iestāžu praktiskajām vajadzībām. LM-3 izstrāde veicināja programmēšanas, elektronikas, pusvadītāju tehnikas un skaitļošanas metožu attīstību Latvijā. Institūta darbinieki vienlaikus veica arī pētījumus par pusvadītāju elementiem, automātiku un analogajām skaitļošanas mašīnām. LM-3 tādējādi kļuva par vienu no agrīnajiem Latvijas datortehnikas attīstības piemēriem un par pamatu turpmākiem pētījumiem elektronisko skaitļošanas mašīnu jomā. == Tehniskie dati == {| class="wikitable" !Raksturlielums !Informācija |- |Nosaukums |LM-3 |- |Tips |Universāla elektroniskā skaitļošanas mašīna |- |Arhitektūra |Divadresu diskrēta skaitļošanas mašīna |- |Izstrādātājs |Latvijas PSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts |- |Lietotājs |Latvijas PSR ZA Skaitļošanas centrs |- |Nodošana ekspluatācijā |Ap 1961. gadu |- |Sākotnējais ātrums |Aptuveni 30–50 operācijas sekundē |- |Plānotais ātrums pēc modernizācijas |Līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē |- |Elektronu lampas |Aptuveni 800–900 |- |Pusvadītāji |Aptuveni 4000–4500 |- |Rezistori |Aptuveni 10 000 |- |Aizņemtā platība |Aptuveni 50 m² |- |Apkalpojošais personāls |Aptuveni 20 cilvēki |- |Atmiņas modernizācija |Ferrītu atmiņa |- |Galvenās pielietošanas jomas |Zinātne, inženierija, rūpniecība, matemātiskie aprēķini |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Datoru vēsture]] cafw6d53ozebighro6xbc383i8rcc63 4532953 4532948 2026-10-07T16:37:45Z Egilus 27634 Bija ievietotas nestrādājošas atsauces uz periodikas meklēšanas lapu. 4532953 wikitext text/x-wiki '''LM-3''' bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR ZA]] Elfektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā izstrādāta universāla mazgabarīta [[Dators|elektroniskā skaitļošanas mašīna]]. Tā tika nodota ekspluatācijā ap 1961. gadu un bija viena no pirmajām Latvijā izveidotajām universālajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, un pirmā Latvijā izstrādātā elektroniskā skaitļošanas mašīna. LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā zinātniskiem, inženiertehniskiem un rūpnieciskiem aprēķiniem. Mašīnas izstrādi un pilnveidošanu veica [[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta]] inženieri un konstruktori. Darbs notika E. Jakubaiša vadībā, bet vēlāk pie LM-3 pilnveidošanas strādāja galvenā inženiera V. Redko vadītā grupa. == Vēsture == LM-3 izstrāde notika laikā, kad elektroniskās skaitļošanas tehnika [[Padomju Savienība|PSRS]] vēl tikai veidojās. Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts bija sācis darbu pie automatizācijas un skaitļošanas iekārtām, tostarp iekārtas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijai]] un dažādiem rūpniecības automatizācijas projektiem. LM-3 tika izstrādāta kā divadresu diskrēta elektroniskā skaitļošanas mašīna. Tā tika nodota ekspluatācijā par godu Padomju Latvijas 20. gadadienai. Vienā no tā laika publikācijām norādīts, ka sākotnējais mašīnas ātrums bija aptuveni 30 operācijas sekundē, savukārt citos aprakstos minētas 50 operācijas sekundē. Mašīnas radīšana tika uzskatīta par nozīmīgu Latvijas PSR elektronikas un skaitļošanas tehnikas sasniegumu. Tā bija paredzēta galvenokārt zinātnisku un tehnisku aprēķinu veikšanai, nevis komerciālai vai sadzīves lietošanai. == Konstrukcija == LM-3 sastāvā bija: * barošanas skapis * atmiņas iekārtas; * vadības pults; * ievades iekārtas; * izvades iekārtas. Mašīnas elektroniskā daļa tika veidota no atsevišķiem subblokiem. Konstrukcijā tika izmantotas [[elektronu lampa]]s, [[Diode|pusvadītāju diodes]], [[Rezistors|rezistori]] un citi tā laika elektronikas elementi. Avotos minētais elementu skaits nedaudz atšķiras. Vienā aprakstā minētas aptuveni 900 elektroniskās lampas un 4500 pusvadītāji, citā — ap 800 lampu un 4000 pusvadītāju diožu. Mašīnā atradās arī aptuveni 10 000 rezistoru. Tās izgatavošana prasīja ap 100 000 lodējumu. Neraugoties uz nosaukumu "mazgabarīta", LM-3 pēc mūsdienu izpratnes bija ļoti liela iekārta. Tā aizņēma aptuveni 50 m² lielu telpu, un tās darbību nodrošināja apmēram 20 cilvēku liels kolektīvs, ieskaitot matemātiķus. == Atmiņa == Sākotnējā LM-3 atmiņas iekārta bija viens no būtiskākajiem mašīnas ierobežojumiem. Tā tika salīdzināta ar daudzu [[Magnetofons|magnetofonu]] kombināciju. Institūta speciālisti drīz pēc mašīnas nodošanas ekspluatācijā sāka darbu pie tās modernizācijas. Bija paredzēts sākotnējo atmiņas sistēmu papildināt ar ferrītu atmiņu. Plānotā rekonstrukcija ļautu aptuveni divkāršot atmiņas ietilpību un ievērojami palielināt skaitļošanas ātrumu. Vienā no publikācijām tika prognozēts, ka saskaitīšanas un atņemšanas operāciju ātrums varētu palielināties aptuveni 100 reizes, bet reizināšanas un dalīšanas operāciju ātrums — 200 un vairāk reižu. Vēlāk tika ziņots par plānoto LM-3 rekonstrukciju, kuras rezultātā mašīnas darbības ātrumu bija paredzēts palielināt aptuveni 100 reizes. Uzdevumi, kuru atrisināšanai sākotnēji bija nepieciešamas vairākas diennaktis, pēc rekonstrukcijas varētu tikt veikti dažu stundu laikā. == Programmēšana == LM-3 bija programmējama mašīna. Lai zinātnisku vai tehnisku uzdevumu varētu atrisināt ar datoru, matemātiķiem bija jāizveido programma, pārveidojot matemātiskās formulas un darbību secību mašīnai saprotamās komandās. Institūta matemātiķi J. Dambīša vadībā izstrādāja standarta programmu un palīgprogrammu bibliotēku. Tajā bija paredzētas biežāk izmantotās matemātiskās funkcijas, tostarp sinuss, kosinuss, kvadrātsakne un logaritms. Tika izstrādāti arī metodiskie materiāli, kas palīdzēja zinātniekiem apgūt darbu ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām. Viena no publikācijās minētajām grāmatām bija "Programmēšanas pamati uz divadresu elektronu skaitļojamām mašīnām". == Izmantošana == LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas institūtos un citās organizācijās, risinot sarežģītus matemātiskus un tehniskus uzdevumus. Mašīnu izmantoja fiziķi, astronomi un citu nozaru zinātnieki. Tā palīdzēja veikt aprēķinus, kuru manuāla veikšana prasītu ievērojamu laiku. LM-3 tika izmantota arī rūpniecībā. Tā palīdzēja sagatavot aprēķinu tabulas betona reaktoru projektēšanai uzņēmumam "[[Latvenergo]]". Rīgas vagonu rūpnīcas konstruktori izmantoja LM-3 jauno pasažieru vagonu stiprības aprēķinos. No vairākiem desmitiem iespējamo konstrukcijas variantu ar aprēķinu palīdzību varēja izvēlēties optimālo variantu, samazinot vagona svaru, vienlaikus saglabājot nepieciešamo izturību. LM-3 tika izmantota arī dažādu zinātnisku diferenciālvienādojumu un citu sarežģītu matemātisku problēmu risināšanai. == Rekonstrukcija == Pēc LM-3 nodošanas ekspluatācijā institūta speciālisti turpināja tās pilnveidošanu. Galvenais mērķis bija palielināt atmiņas ietilpību un skaitļošanas ātrumu. Svarīgākais modernizācijas pasākums bija ferrītu atmiņas ieviešana. Tika plānots uzlabot arī vadības iekārtas un citus mašīnas mezglus. Pēc modernizācijas tika paredzēts sasniegt līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē, kas būtu ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo LM-3 veiktspēju. Tika plānota arī izvades iekārtas pārveidošana, lai rezultātus varētu iegūt tieši nekodētā rakstā. Tas samazinātu nepieciešamību pēc papildu rezultātu dekodēšanas un padarītu mašīnu praktiskāku zinātniskajā darbā. == Nozīme Latvijas skaitļošanas tehnikas vēsturē == LM-3 bija nozīmīgs posms Latvijas elektronikas un skaitļošanas tehnikas attīstībā. Tā parādīja, ka Latvijas PSR zinātnieki un konstruktori spēja patstāvīgi izstrādāt sarežģītas elektroniskās skaitļošanas sistēmas. Atšķirībā no lielajām padomju skaitļošanas mašīnām, piemēram, [[BESM]] sērijas datoriem, LM-3 bija ievērojami mazāka un bija orientēta uz Latvijas zinātnisko un rūpniecisko iestāžu praktiskajām vajadzībām. LM-3 izstrāde veicināja programmēšanas, elektronikas, pusvadītāju tehnikas un skaitļošanas metožu attīstību Latvijā. Institūta darbinieki vienlaikus veica arī pētījumus par pusvadītāju elementiem, automātiku un analogajām skaitļošanas mašīnām. LM-3 tādējādi kļuva par vienu no agrīnajiem Latvijas datortehnikas attīstības piemēriem un par pamatu turpmākiem pētījumiem elektronisko skaitļošanas mašīnu jomā. == Tehniskie dati == {| class="wikitable" !Raksturlielums !Informācija |- |Nosaukums |LM-3 |- |Tips |Universāla elektroniskā skaitļošanas mašīna |- |Arhitektūra |Divadresu diskrēta skaitļošanas mašīna |- |Izstrādātājs |Latvijas PSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts |- |Lietotājs |Latvijas PSR ZA Skaitļošanas centrs |- |Nodošana ekspluatācijā |Ap 1961. gadu |- |Sākotnējais ātrums |Aptuveni 30—50 operācijas sekundē |- |Plānotais ātrums pēc modernizācijas |Līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē |- |Elektronu lampas |Aptuveni 800—900 |- |Pusvadītāji |Aptuveni 4000—4500 |- |Rezistori |Aptuveni 10 000 |- |Aizņemtā platība |Aptuveni 50 m² |- |Apkalpojošais personāls |Aptuveni 20 cilvēki |- |Atmiņas modernizācija |Ferrītu atmiņa |- |Galvenās pielietošanas jomas |Zinātne, inženierija, rūpniecība, matemātiskie aprēķini |} [[Kategorija:Datoru vēsture]] dl2zrhp4vw4fge1y2u6imd706o205h4 4532955 4532953 2026-10-07T16:43:09Z Egilus 27634 4532955 wikitext text/x-wiki '''LM-3''' bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR ZA]] Elfektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā izstrādāta universāla mazgabarīta [[Dators|elektroniskā skaitļošanas mašīna]]. Tā tika nodota ekspluatācijā ap 1961. gadu un bija viena no pirmajām Latvijā izveidotajām universālajām elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, un pirmā Latvijā izstrādātā elektroniskā skaitļošanas mašīna. LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Skaitļošanas centrā zinātniskiem, inženiertehniskiem un rūpnieciskiem aprēķiniem.<ref name="Liesma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7Cissue:771698%7Cpage:23|title=Par tiem, kas māca mašīnu domāt|website=Liesma, 1960 Nr. 4, 23. lpp.|access-date=2026-10-07}}</ref> Mašīnas izstrādi un pilnveidošanu veica [[Elektronikas un datorzinātņu institūts|Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūta]] inženieri un konstruktori. Darbs notika E. Jakubaiša vadībā, bet vēlāk pie LM-3 pilnveidošanas strādāja galvenā inženiera V. Redko vadītā grupa.<ref name="Liesma" /> == Vēsture == LM-3 izstrāde notika laikā, kad elektroniskās skaitļošanas tehnika [[Padomju Savienība|PSRS]] vēl tikai veidojās. Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts bija sācis darbu pie automatizācijas un skaitļošanas iekārtām, tostarp iekārtas [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijai]] un dažādiem rūpniecības automatizācijas projektiem. LM-3 tika izstrādāta kā divadresu diskrēta elektroniskā skaitļošanas mašīna. Tā tika nodota ekspluatācijā par godu Padomju Latvijas 20. gadadienai. Vienā no tā laika publikācijām norādīts, ka sākotnējais mašīnas ātrums bija aptuveni 30 operācijas sekundē, savukārt citos aprakstos minētas 50 operācijas sekundē. Mašīnas radīšana tika uzskatīta par nozīmīgu Latvijas PSR elektronikas un skaitļošanas tehnikas sasniegumu. Tā bija paredzēta galvenokārt zinātnisku un tehnisku aprēķinu veikšanai, nevis komerciālai vai sadzīves lietošanai. == Konstrukcija == LM-3 sastāvā bija: * barošanas skapis * atmiņas iekārtas; * vadības pults; * ievades iekārtas; * izvades iekārtas. Mašīnas elektroniskā daļa tika veidota no atsevišķiem subblokiem. Konstrukcijā tika izmantotas [[elektronu lampa]]s, [[Diode|pusvadītāju diodes]], [[Rezistors|rezistori]] un citi tā laika elektronikas elementi.<ref name="Liesma" /> Avotos minētais elementu skaits nedaudz atšķiras. Vienā aprakstā minētas aptuveni 900 elektroniskās lampas un 4500 pusvadītāji, citā — ap 800 lampu un 4000 pusvadītāju diožu. Mašīnā atradās arī aptuveni 10 000 rezistoru. Tās izgatavošana prasīja ap 100 000 lodējumu. Neraugoties uz nosaukumu "mazgabarīta", LM-3 pēc mūsdienu izpratnes bija ļoti liela iekārta. Tā aizņēma aptuveni 50 m² lielu telpu, un tās darbību nodrošināja apmēram 20 cilvēku liels kolektīvs, ieskaitot matemātiķus. == Atmiņa == Sākotnējā LM-3 atmiņas iekārta bija viens no būtiskākajiem mašīnas ierobežojumiem. Tā tika salīdzināta ar daudzu [[Magnetofons|magnetofonu]] kombināciju. Institūta speciālisti drīz pēc mašīnas nodošanas ekspluatācijā sāka darbu pie tās modernizācijas. Bija paredzēts sākotnējo atmiņas sistēmu papildināt ar ferrītu atmiņu. Plānotā rekonstrukcija ļautu aptuveni divkāršot atmiņas ietilpību un ievērojami palielināt skaitļošanas ātrumu. Vienā no publikācijām tika prognozēts, ka saskaitīšanas un atņemšanas operāciju ātrums varētu palielināties aptuveni 100 reizes, bet reizināšanas un dalīšanas operāciju ātrums — 200 un vairāk reižu. Vēlāk tika ziņots par plānoto LM-3 rekonstrukciju, kuras rezultātā mašīnas darbības ātrumu bija paredzēts palielināt aptuveni 100 reizes. Uzdevumi, kuru atrisināšanai sākotnēji bija nepieciešamas vairākas diennaktis, pēc rekonstrukcijas varētu tikt veikti dažu stundu laikā. == Programmēšana == LM-3 bija programmējama mašīna. Lai zinātnisku vai tehnisku uzdevumu varētu atrisināt ar datoru, matemātiķiem bija jāizveido programma, pārveidojot matemātiskās formulas un darbību secību mašīnai saprotamās komandās. Institūta matemātiķi J. Dambīša vadībā izstrādāja standarta programmu un palīgprogrammu bibliotēku. Tajā bija paredzētas biežāk izmantotās matemātiskās funkcijas, tostarp sinuss, kosinuss, kvadrātsakne un logaritms. Tika izstrādāti arī metodiskie materiāli, kas palīdzēja zinātniekiem apgūt darbu ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām. Viena no publikācijās minētajām grāmatām bija "Programmēšanas pamati uz divadresu elektronu skaitļojamām mašīnām".<ref name="Liesma" /> == Izmantošana == LM-3 tika izmantota Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas institūtos un citās organizācijās, risinot sarežģītus matemātiskus un tehniskus uzdevumus. Mašīnu izmantoja fiziķi, astronomi un citu nozaru zinātnieki. Tā palīdzēja veikt aprēķinus, kuru manuāla veikšana prasītu ievērojamu laiku. LM-3 tika izmantota arī rūpniecībā. Tā palīdzēja sagatavot aprēķinu tabulas betona reaktoru projektēšanai uzņēmumam "[[Latvenergo]]". Rīgas vagonu rūpnīcas konstruktori izmantoja LM-3 jauno pasažieru vagonu stiprības aprēķinos. No vairākiem desmitiem iespējamo konstrukcijas variantu ar aprēķinu palīdzību varēja izvēlēties optimālo variantu, samazinot vagona svaru, vienlaikus saglabājot nepieciešamo izturību. LM-3 tika izmantota arī dažādu zinātnisku diferenciālvienādojumu un citu sarežģītu matemātisku problēmu risināšanai. == Rekonstrukcija == Pēc LM-3 nodošanas ekspluatācijā institūta speciālisti turpināja tās pilnveidošanu. Galvenais mērķis bija palielināt atmiņas ietilpību un skaitļošanas ātrumu. Svarīgākais modernizācijas pasākums bija ferrītu atmiņas ieviešana. Tika plānots uzlabot arī vadības iekārtas un citus mašīnas mezglus. Pēc modernizācijas tika paredzēts sasniegt līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē, kas būtu ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar sākotnējo LM-3 veiktspēju. Tika plānota arī izvades iekārtas pārveidošana, lai rezultātus varētu iegūt tieši nekodētā rakstā. Tas samazinātu nepieciešamību pēc papildu rezultātu dekodēšanas un padarītu mašīnu praktiskāku zinātniskajā darbā. == Nozīme Latvijas skaitļošanas tehnikas vēsturē == LM-3 bija nozīmīgs posms Latvijas elektronikas un skaitļošanas tehnikas attīstībā. Tā parādīja, ka Latvijas PSR zinātnieki un konstruktori spēja patstāvīgi izstrādāt sarežģītas elektroniskās skaitļošanas sistēmas. Atšķirībā no lielajām padomju skaitļošanas mašīnām, piemēram, [[BESM]] sērijas datoriem, LM-3 bija ievērojami mazāka un bija orientēta uz Latvijas zinātnisko un rūpniecisko iestāžu praktiskajām vajadzībām. LM-3 izstrāde veicināja programmēšanas, elektronikas, pusvadītāju tehnikas un skaitļošanas metožu attīstību Latvijā. Institūta darbinieki vienlaikus veica arī pētījumus par pusvadītāju elementiem, automātiku un analogajām skaitļošanas mašīnām. LM-3 tādējādi kļuva par vienu no agrīnajiem Latvijas datortehnikas attīstības piemēriem un par pamatu turpmākiem pētījumiem elektronisko skaitļošanas mašīnu jomā. == Tehniskie dati == {| class="wikitable" !Raksturlielums !Informācija |- |Nosaukums |LM-3 |- |Tips |Universāla elektroniskā skaitļošanas mašīna |- |Arhitektūra |Divadresu diskrēta skaitļošanas mašīna |- |Izstrādātājs |Latvijas PSR ZA Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts |- |Lietotājs |Latvijas PSR ZA Skaitļošanas centrs |- |Nodošana ekspluatācijā |Ap 1961. gadu |- |Sākotnējais ātrums |Aptuveni 30—50 operācijas sekundē |- |Plānotais ātrums pēc modernizācijas |Līdz aptuveni 2000 aritmētiskajām operācijām sekundē |- |Elektronu lampas |Aptuveni 800—900 |- |Pusvadītāji |Aptuveni 4000—4500 |- |Rezistori |Aptuveni 10 000 |- |Aizņemtā platība |Aptuveni 50 m² |- |Apkalpojošais personāls |Aptuveni 20 cilvēki |- |Atmiņas modernizācija |Ferrītu atmiņa |- |Galvenās pielietošanas jomas |Zinātne, inženierija, rūpniecība, matemātiskie aprēķini |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datoru vēsture]] q0tyfbuh2f6p55kx4ozw1fpaq1ivjth 0 641109 4532916 2026-10-07T15:03:27Z Uzerana 147838 Uzerana pārvietoja lapu [[Ventspils 2. vidusskola]] uz [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola]]: Skola sākot ar 2026./2027. mācību gadu tikusi apvienota un pārdēvēta. 4532916 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola]] tvj3w6yobtao1k8xiinhmkwbjils96v 4532932 4532916 2026-10-07T15:36:57Z Colbertson 108521 Pāradresācija nomainīta no [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola]] uz [[Ventspils Tehnoloģiju vidusskola]] 4532932 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventspils Tehnoloģiju vidusskola]] gatjoudaa8yykitycpzpfvpk6jn5cds 3 641110 4532917 2026-10-07T15:03:27Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532917 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Uzerana}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 18.03 (EEST) sm1e1t05jdjx0sj9bbtuz9pwx2vji7x 0 641112 4532928 2026-10-07T15:35:13Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4532928 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | align = right | direction = vertical | header = 2024. gada pārdotākie<br />A klases automobiļi | image1 = Fiat-500-vorne2.jpg | caption1 = ''[[Fiat New 500|Fiat 500e]]'' (2020–pašlaik) | image2 = 2012 Fiat Panda Easy 1.2 Front.jpg | caption2 = Trešās paaudzes ''[[Fiat Panda]]'' (2011–pašlaik) | image3 = 2018 Toyota Aygo x-play VVT-i CVT 1.0 Front.jpg | caption3 = Otrās paaudzes ''[[Toyota Aygo]]'' (2014–2021) | image4 = VW high up! 1.0 BlueMotion Technology (Facelift) – Frontansicht, 21. April 2017, Düsseldorf.jpg | caption4 = Pirmās paaudzes ''[[Volkswagen Up!]]'' (2011–2023) | image5 = 2018 Kia Picanto 3 Automatic 1.2 Front.jpg | caption5 = Trešās paaudzes ''[[Kia Picanto]]'' (2017–pašlaik) }} '''A klase''' ir pirmā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā. Tajā ietilpst '''pilsētas automobiļi''' — vismazākā noteiktā vieglo automobiļu kategorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=European classification for vehicle category, based in UNECE standards |url=https://www.eafo.eu/knowledge-center/european-vehicle-categories |website=European Alternative Fuels Observatory |access-date=10 March 2019 |archive-date=12 December 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191212050900/https://www.eafo.eu/knowledge-center/european-vehicle-categories |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce| title= AUTOS ON MONDAY/Design; Little Cars in the Big Apple: Still Only a Good Idea |url= https://www.nytimes.com/2005/03/28/automobiles/28CARS.html |newspaper= The New York Times |date= 28 March 2005 |access-date= 2 March 2010 |quote= In Europe, the "city car" is a well-understood concept |last1= Patton |first1= Phil }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Motoring: The City car to be seen in |first=James |last=Ruppert |url=https://www.independent.co.uk/money/spend-save/motoring-the-city-car-to-be-seen-in-1177204.html |newspaper=The Independent |access-date=1 March 2010 |quote=(City cars) are meant to be cheap, small, easy to park and yet practical, with good manners on the open road |archive-date=6 November 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121106211702/http://www.independent.co.uk/money/spend-save/motoring-the-city-car-to-be-seen-in-1177204.html |dead-url=yes}}</ref> 2024. gadā A klases automobiļu pārdošanas apjoms veidoja aptuveni 4,2% no Eiropas tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=European sales 2018 Minicars |url=https://carsalesbase.com/european-sales-2018-minicar-segment/ |website=www.carsalesbase.com |access-date=8 February 2021 |date=February 2019 |archive-date=14 February 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190214205531/https://carsalesbase.com/european-sales-2018-minicar-segment/ |dead-url=yes}}</ref><ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce |title=European sales 2019 Minicars |url=https://carsalesbase.com/european-sales-2019-minicars/ |website=www.carsalesbase.com |access-date=15 July 2020 |date=February 2020 |archive-date=7 February 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200207014512/https://carsalesbase.com/european-sales-2019-minicars/ |dead-url=yes}}</ref><ref name="auto1">{{Tīmekļa atsauce |last=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}</ref> Tas ir aptuveni līdzvērtīgs [[Japāna]]s [[keikārs|keikāru]] (''kei car'') klasei. == Definīcija == 2021. gadā A klases kategorijas automobiļu garums svārstijās no aptuveni 2,7 metriem<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Smart fortwo 2015 dimensions |url=https://www.automobiledimension.com/model/smart/fortwo |access-date=14 October 2024 |website=automobiledimension}}</ref> līdz 3,7 metriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Toyota Aygo X dimensions, boot space and similars |url=https://www.automobiledimension.com/model/toyota/aygo-x |access-date=2024-10-14 |website=www.automobiledimension.com |language=en}}</ref> == Raksturojums == Eiropā A klases automobiļi vēsturiski gandrīz vienmēr ir bijuši [[hečbeks|hečbeki]]. Tomēr, pieaugot [[krosovers|krosoveru]] popularitātei, jaunie modeļi sākuši iegūt krosoveriem raksturīgu izskatu. Kā piemērus pilsētas krosoveriem var minēt ''[[Suzuki Ignis]]'' un ''[[Toyota Aygo X]]''. Citi virsbūves tipi, piemēram, [[sedans|sedani]], šajā klasē pārstāvēti ar ļoti nelielu modeļu skaitu, jo šādas formas parasti izrādās nepraktiskas, ņemot vērā tipiskos A klases automobiļu izmērus. Tradicionāli A klases automobiļus piedāvā tikai ar [[manuālā transmisija|manuālo pārnesumkārbu]]. Sākot ar 2010. gadiem, arvien biežāk pieejamas arī [[automātiskā transmisija|automātiskās pārnesumkārbas]]. Daži jaunāki modeļi visbiežāk izmanto [[bezpakāpju transmisija]]s (''CVT''), savukārt neliels skaits ražotāju piedāvā arī [[robotizētā manuālā pārnesumkārba|robotizētās manuālās pārnesumkārbas]]. A klases automobiļu dzinēju tilpums parasti ir robežās no 1,0 līdz 1,4 litriem, un tie ir konfigurēti kā [[trīs cilindru dzinējs|trīs]] vai [[četru cilindru dzinējs|četru cilindru rindas dzinēji]]. Jaunākos modeļos var būt uzstādīti dzinēji ar [[turbokompresors|turbokompresoru]] un/vai [[hibrīdauto|hibrīdsistēmas]], īpašu uzmanību pievēršot augstākai degvielas ekonomijai. == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]] 4ol7r5w02nfa9rjir0zj9phd7dx5o2h 0 641113 4532931 2026-10-07T15:36:07Z Colbertson 108521 Colbertson pārvietoja lapu [[Ventspils Tehnoloģiju Vidusskola]] uz [[Ventspils Tehnoloģiju vidusskola]] 4532931 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventspils Tehnoloģiju vidusskola]] gatjoudaa8yykitycpzpfvpk6jn5cds 14 641114 4532933 2026-10-07T15:37:04Z Baisulis 11523 Jauna lapa: [[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]] 4532933 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Automašīnu klasifikācija]] 5toukcnlj7fgixf6u650j0oahv8uqif 10 641115 4532935 2026-10-07T15:45:58Z Baisulis 11523 jauna veidne...... 4532935 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Eiropas automobiļu klases | title = [[Eiropas Komisija]]s [[Eiropas automobiļu klases|automobiļu klases]] | listclass = hlist | list1 = * [[A klase|A]] (mini automobiļi) * [[B klase|B]] (mazie automobiļi) * [[C klase|C]] (vidus izmēra automobiļi) * [[D klase|D]] (lielie automobiļi) * [[E klase (automobiļu klasifikācija)|E]] (biznesa klases automobiļi) * [[F klase|F]] (luksusa automobiļi) * [[J klase|J]] (paaugstinātas pārgājības automobiļi) * [[M klase|M]] (plaša pielietojuma automobiļi) * [[S klase|S]] (sporta kupejas) }}<noinclude> [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases|*]] </noinclude> itr6kofx3j1t2fngakhb8st1ammhiwc 0 641116 4532940 2026-10-07T16:18:28Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Enisa (pilsēta)]] uz [[Enisa]]: pamatnozīme 4532940 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Enisa]] sxlbhyma6bnpgx7bttty8rdwrjjpz33 3 641118 4532959 2026-10-07T16:46:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4532959 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=SkolotājaNG}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 19.46 (EEST) 4ctkpg8rlu6ruc38gsvm81houct0tgy 0 641119 4532970 2026-10-07T17:03:05Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Voldemārs fon Knīrīms]] 4532970 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Voldemārs fon Knīrīms]] 69strytj9o9ib6a8c5uolcyy0ng1i3y 0 641120 4532973 2026-10-07T17:06:40Z Meistars Joda 781 Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | taut... 4532973 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} 3emunydz9btdt1bzrbqsmyp7y705y9c 4532974 4532973 2026-10-07T17:07:21Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Lalvijas cilvēki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532974 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} [[Kategorija:Lalvijas cilvēki]] l321h7jrxn7var33g4ucev5vzrgkm91 4532975 4532974 2026-10-07T17:07:33Z Meistars Joda 781 noņēmu [[Kategorija:Lalvijas cilvēki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532975 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} 3emunydz9btdt1bzrbqsmyp7y705y9c 4532976 4532975 2026-10-07T17:08:06Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532976 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] o885kpbjxfuqr8fzl6e4tfzh1s3mjut 4532977 4532976 2026-10-07T17:08:39Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:2013. gadā mirušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532977 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] 0ieiqdrupix618ugij4p9x5vgmu1mq2 4532978 4532977 2026-10-07T17:09:41Z Meistars Joda 781 pievienoju [[Kategorija:Latvijas cilvēki]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4532978 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gerda Sinkēviča | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1933|8|7}} | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2013|2|5|1933|8|7}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas un radio diktore<ref>https://jauns.lv/raksts/zinas/130290-mirusi-latvijas-televizijas-ilggadeja-diktore-gerda-sinkevica-video</ref> | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Gerda Sinkēviča''' (dzimusi {{dat|1933|8|7}}, mirusi {{dat|2013|2|5}}; dzimusi '''Grīva''', vēlāk '''Kriķe''', '''Riekstiņa''') bija ārste un televīzijas diktore. Viņa bija viena no pirmajām [[Latvijas Televīzija]]s diktorēm un vairāk nekā 35 gadus strādāja televīzijā. Sinkēviča bija viena no pazīstamākajām Latvijas televīzijas personībām 20. gadsimta otrajā pusē. == Dzīvesgājums == Gerda Sinkēviča dzimusi 1933. gada 7. augustā. Viņas dzimtais uzvārds bija Grīva, viņas dzimta bija saistīta ar [[Kurzeme|Kurzemes]] [[Lībieši|lībiešu]] izcelsmes dzimtām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livones.net/musu-gerda-ari-libisko-saknu-liecibas/|title=“Mūsu Gerdā” arī lībisko sakņu liecības {{!}} Livones|access-date=2026-10-07|language=en-US}}</ref> G. Sinkēviča mācījās Rīgas 9. pamatskolā un Rīgas 2. vidusskolā. Skolas gados viņa piedalījās teātra pulciņos, dziedāja un dejoja. Gerdas Sinkēvičas pamatprofesija bija [[medicīna]]. Viņa kļuva par ārsti un strādāja [[Ginekoloģija|ginekoloģijā]], tostarp Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā Rīgā, kas vēlāk kļuva par [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu]]. 1956. gadā Sinkēviča iesniedza pieteikumu darbā televīzijā par diktori. Sākotnēji viņai bija paredzēts tikai aizvietot [[Laimdota Rone|Laimdotu Roni]], kura devās [[Dekrēta atvaļinājums|dekrēta atvaļinājumā]]. Tomēr pagaidu darbs pārauga vairāk nekā 35 gadus ilgā televīzijas karjerā. Kopā ar Laimdotu Roni, [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] un [[Uldis Deisons|Uldi Deisonu]] Gerda Sinkēviča bija viena no televīzijas skatītājiem vislabāk pazīstamajām ekrāna personībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/15.02.2024-zvaigznu-stundas-un-dzives-likloci-diktores-gerdas-sinkevicas-stasts.a543145/|title=Zvaigžņu stundas un dzīves līkloči. Diktores Gerdas Sinkēvičas stāsts|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Viņas ekrāna tēlu raksturoja elegance un rūpīgi izkopta āriene. [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Gerdu Riekstiņu, vēlāk Sinkēviču, min starp nozīmīgākajiem [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] diktoriem [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupācijas periodā]]. G. Sinkēviča bija pazīstama ar skaidru [[Dikcija|dikciju]], izkoptu latviešu valodu un raksturīgu, dzidru balsi. Viņas runas maniere un uzstāšanās kameras priekšā kļuva par paraugu vēlākajām Latvijas Televīzijas diktorēm. Vadīja arī bērnu raidījumus, tostarp raidījumu ''Gustiņš'', kur viņu iecienīja arī bērnu auditorija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzidzirdilatviju.lv/lv/search/photo/536996|title=Redzi, dzirdi Latviju!|website=www.redzidzirdilatviju.lv|access-date=2026-10-07}}</ref> Televīzijā Gerda Sinkēviča strādāja līdz 1992. gadam. 2023. gadā, atzīmējot G. Sinkēvičas 90. dzimšanas dienas gadskārtu, klajā nāca viņas ilggadējās kolēģes [[Anta Rugāte|Antas Rugātes]] dokumentālā grāmata ''Mūsu Gerda''. Grāmata stāsta par Gerdas Sinkēvičas dzīvi, darbu Latvijas Televīzijā un medicīnā, kā arī viņas personību un laikmetu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/kultura/musu-gerda-stasts-par-legendaru-tv-personibu.9926|title="Mūsu Gerda" — stāsts par leģendāru TV personību|last=LASI.LV|website=lasi.lv|access-date=2026-10-07|date=2023-12-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/27.12.2023-skatitaju-miletas-televizijas-diktores-gerdas-sinkevicas-dzivesstastu-atklaj-gramata-musu-gerda.a536783/|title=Skatītāju mīlētās televīzijas diktores Gerdas Sinkēvičas dzīvesstāstu atklāj grāmata «Mūsu Gerda»|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-07|language=lv}}</ref> Līdztekus darbam televīzijā Sinkēviča saglabāja ārstes profesiju. Viņas darbs medicīnā bija nozīmīga viņas profesionālās dzīves daļa. Sinkēviča epizodiski filmējās arī kino. Viņa piedalījusies [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] režisētajā 1974. gada filmā ''[[Uzticamais draugs Sančo]]''.<ref>https://www.imdb.com/name/nm13765433/</ref> Gerda Sinkēviča nomira 2013. gada 5. februārī 79 gadu vecumā pēc smagas slimības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/rubrika/radars/muziba-aizgajusi-televizijas-diktore-gerda-riekstina-sinkevica.178944|title=Mūžībā aizgājusi televīzijas diktore Gerda Riekstiņa-Sinkeviča|last=ir.lv|website=IR.LV|access-date=2026-10-07|date=2013-02-06|language=lv}}</ref> Viņa tika apbedīta [[Miķeļa kapi|Miķeļa kapos]] Rīgā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Riekstiņa, Gerda}} [[Kategorija:1933. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2013. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] jdc27im9bvimp2z53ixxhs7z59yxy61 0 641121 4532981 2026-10-07T17:18:56Z Meistars Joda 781 Pāradresē uz [[Gerda Riekstiņa]] 4532981 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gerda Riekstiņa]] l0d6yvl5q9h9a129exy0mryv50i2u18 10 641122 4532988 2026-10-07T17:48:15Z Treisijs 347 Jauna navigācijas veidne 4532988 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Kazertas provinces komūnas | title = Lielākās [[Kazertas province]]s komūnas | state = {{{state|autocollapse}}} | bodyclass = hlist | image = | group1 = 50 000+ | list1 = * [[Kazerta]] | group2 = 30 000+ | list2 = * [[Aversa]] * [[Kastelvolturno]] * [[Madaloni]] * [[Marčianīze]] * [[Santa Marika Kapuja Vetere]] | group3 = 20 000+ | list3 = * [[Kazale di Prinsipe]] * [[Mondragone]] * [[Orta di Atella]] * [[Sannikola la Strada]] * [[Sesa Aurunka]] * [[Trentola-Dučenta]] | group4 = 14 000+ | list4 = * [[Kapuja]] * [[Lusčiano]] * [[Sanfeliče a Kančello]] * [[Sanmarčellīno]] * [[Santamarija a Vičo]] * [[Santarpīno]] * [[Teverola]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 0tv4bri2061cvx202vja0z6y5ryw54j 0 641123 4532989 2026-10-07T17:48:41Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā 4532989 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kapuja | native_name = ''Capua'' | settlement_type = Itālijas komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Kampānija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Campania.svg}} [[Kampānija]] | subdivision_type2 = Metropole | subdivision_name2 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of the province of Caserta.svg}} [[Kazertas province]]}} | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 48.63 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gadā | population_footnotes = | population_total = 18070 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 41 | latm = 06 | lats = 20 | latNS = N | longd = 14 | longm = 12 | longs = 50 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 81043 | elevation_footnotes = | elevation_m = 25 | website = {{URL|https://www.comune.capua.ce.it/}} | footnotes = }} '''Kapuja''' ({{val|it|Capua}}, {{izrunā|ˈka.pu.a}}) ir [[pilsēta]] un [[Itālijas komūnas|komūna]] [[Itālija|Itālijā]], [[Kampānija]]s reģionā, [[Kazertas province|Kazertas provincē]]. Tā atrodas [[Kampānijas līdzenums|Kampānijas līdzenumā]] pie [[Volturno]] upes. Mūsdienu Kapuja neatrodas senās Kapujas vietā. Tā izveidojusies senās romiešu pilsētas ''[[Casilinum]]'' vietā, savukārt senā Kapuja atradās aptuveni 4 km uz dienvidaustrumiem, tagadējās [[Santa Marika Kapuja Vetere|Santa Marikas Kapujas Veteres]] pilsētas teritorijā. Senā Kapuja tika nopostīta [[saracēņi|saracēņu]] uzbrukumā 9. gadsimtā, un mūsdienu Kapuja tika dibināta 856. gadā ''Casilinum'' vietā pie Volturno pārejas. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tā izveidojās par nozīmīgu nocietinātu pilsētu un langobardu [[Kapujas firstiste]]s centru. Vēlāk pilsēta nonāca [[normaņi|normaņu]] varā un tika iekļauta [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas Karalistē]], saglabājot stratēģisku nozīmi, ko noteica tās novietojums pie Volturno un senā [[Via Appia|Apija ceļa]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Kazertas provinces komūnas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kampānijas pilsētas]] jx1vf9vli11bd7tepp9d39jteil8aa6 0 641124 4532990 2026-10-07T17:51:07Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kapuja]] 4532990 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kapuja]] 5qxv76k1gkvyjs9qmph96e37o5ve9m9 0 641125 4532993 2026-10-07T17:53:16Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Apija ceļš]] 4532993 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Apija ceļš]] 7yrwi6169sebf9e0cmpicscy945shuu 0 641126 4533000 2026-10-07T18:08:23Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Kapuja]] 4533000 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kapuja]] 5qxv76k1gkvyjs9qmph96e37o5ve9m9 0 641127 4533012 2026-10-07T18:31:30Z DJ EV 31928 Pāradresē uz [[Varbūtību masas funkcija]] 4533012 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Varbūtību masas funkcija]] kjw0kg7k3k18hmun903rx8z92pxi14k 0 641128 4533036 2026-10-07T18:47:08Z DJ EV 31928 Kādā brīdī būs jāmēģina salabot infokastes noformējums... 4533036 wikitext text/x-wiki {{Varbūtību sadalījuma infokaste | name = Ģeometriskais sadalījums | type = mass | pdf_image = [[File:geometric pmf.svg|400px]] | cdf_image = [[File:geometric cdf.svg|400px]] | notation = <math>\mathrm{Geom}(p)</math> | parameters = <math>0 < p \leq 1</math> labvēlīga iznākuma varbūtība | support = ''k'' mēģinājumi, kur <math>k \in \mathbb{N} = \{1, 2, 3, \dotsc\}</math> | pdf = <math>(1 - p)^{k-1}p</math> | cdf = <math>1-(1 - p)^{\lfloor x\rfloor}</math>, ja <math>x\geq 1</math>,<br /><math>0</math>, ja <math>x<1</math> | mean = <math>\frac{1}{p}</math> | median = <math>\left\lceil \frac{-1}{\log_2(1-p)} \right\rceil</math> <br /> (nav unikāla, ja <math>-1/\log_2(1-p)</math> ir vesels skaitlis) | mode = <math>1</math> | variance = <math>\frac{1-p}{p^2}</math> | skewness = <math>\frac{2-p}{\sqrt{1-p}}</math> | kurtosis = <math>6+\frac{p^2}{1-p}</math> | entropy = <math>\tfrac{-(1-p)\log (1-p) - p \log p}{p}</math> | fisher = <math>\tfrac{1}{p^2 (1-p)}</math> | mgf = <math>\frac{pe^t}{1-(1-p) e^t},</math><br /> <math>t<-\ln(1-p)</math> | char = <math>\frac{pe^{it}}{1-(1-p)e^{it}}</math> | pgf = <math>\frac{pz}{1-(1-p)z}</math> | parameters2 = <math>0 < p \leq 1</math> labvēlīga iznākuma varbūtība | support2 = ''k'' neveiksmes, kur <math>k \in \mathbb{N}_0 = \{0, 1, 2, \dotsc\}</math> | pdf2 = <math>(1 - p)^k p</math> | cdf2 = <math>1-(1 - p)^{\lfloor x\rfloor+1}</math>, ja <math>x\geq 0</math>,<br /><math>0</math>, ja <math>x<0</math> | mean2 = <math>\frac{1-p}{p}</math> | median2 = <math>\left\lceil \frac{-1}{\log_2(1-p)} \right\rceil - 1</math> <br /> (nav unikāla, ja <math>-1/\log_2(1-p)</math> ir vesels skaitlis) | mode2 = <math>0</math> | variance2 = <math>\frac{1-p}{p^2}</math> | skewness2 = <math>\frac{2-p}{\sqrt{1-p}}</math> | kurtosis2 = <math>6+\frac{p^2}{1-p}</math> | entropy2 = <math>\tfrac{-(1-p)\log (1-p) - p \log p}{p}</math> | fisher2 = <math>\tfrac{1}{p^2 (1-p)}</math> | mgf2 = <math>\frac{p}{1-(1-p)e^t},</math><br /> <math>t<-\ln(1-p)</math> | char2 = <math>\frac{p}{1-(1-p)e^{it}}</math> | pgf2 = <math>\frac{p}{1-(1-p)z}</math> }} '''Ģeometriskais sadalījums''' [[varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] ir diskrēts varbūtību sadalījums. Tas modelē eksperimentu, kurā atkārtoti tiek uzdoti neatkarīgi jā/nē jautājumi ar labvēlīga iznākuma varbūtību <math>p</math> līdz tiek iegūts pirmais labvēlīgais iznākums. Gadījuma lielums <math>X</math>, kas raksturo veikto mēģinājumu (jautājumu) skaitu ir sadalīts pēc ģeometriskā sadalījuma. Varbūtība, ka tiks veikti <math>k</math> mēģinājumi, jeb ģeometriskā sadalījuma [[Varbūtību masas funkcija|blīvuma funkcija]] ir <math display="block">P(X = k) = (1-p)^{k-1}p,</math> kur <math>k=1,2,3,4,\dots</math>. Kā piemēru ģeometriski sadalītam gadījuma lielumam var minēt eksperimentu, kurā tiek atkārtoti mests [[metamais kauliņš]], līdz tiek pirmo reizi uzmests 6. Veikto metienu skaits ir sadalīts ģeometriski ar <math>p=\frac{1}{6}</math>. Daudzos avotos ir sastopama alternatīva ģeometriskā sadalījuma definīcija, kurā tiek skaitīts nevis kopējais, bet gan neveiksmīgo mēģinājumu skaits. Šādi definēta gadījuma lieluma <math>Y</math> blīvuma funkcija ir <math>P(Y=k) = P(X=k+1) = (1 - p)^k p</math>, kur <math>k=0,1,2,3,\dots</math>. Līdz ar to, izmantojot ģeometrisko sadalījumu, ir būtiski pievērst uzmanību, kura definīcija ir lietota. Ģeometriskais sadalījums ir [[Eksponenciālais sadalījums|eksponenciālā sadalījuma]] diskrēts analogs. Tāpat to var uztvert kā [[negatīvais binomiālais sadalījums|negatīvā binomiālā sadalījuma]] speciālgadījumu. == Īpašības == Ģeometriski sadalīta gadījuma lieluma <math>X</math> [[Sagaidāmā vērtība|matemātiskā cerība]] ir <math>\frac{1}{p}</math>, bet [[Dispersija (statistika)|dispersija]] — <math>\frac{1-p}{p^2}</math>. Zīmīgākā ģeometriskā sadalījuma īpašība ir "atmiņas trūkums" ({{val|en|memorylessness}}), tas ir, <math>P(X>n+k\mid X>k)=P(X>n)</math> visiem <math>n, k=0,1,2,\dots</math>.<ref>{{Cite book |last1=Dekking |first1=Frederik Michel |url=http://link.springer.com/10.1007/1-84628-168-7 |title=A Modern Introduction to Probability and Statistics |last2=Kraaikamp |first2=Cornelis |last3=Lopuhaä |first3=Hendrik Paul |last4=Meester |first4=Ludolf Erwin |date=2005 |publisher=Springer London |isbn=978-1-85233-896-1 |series=Springer Texts in Statistics |location=London |page=50 |language=en |doi=10.1007/1-84628-168-7}}</ref> Tas, ka iepriekš veikti <math>k</math> neveiksmīgi mēģinājumi, neietekmē varbūtību, ka līdz labvēlīgam iznākumam būs nepieciešami vēl <math>n</math> mēģinājumi — iepriekš veikto neveiksmīgo mēģinājumu skaits neietekmē turpmāko mēģinājumu skaitu, kas nepieciešami labvēlīga iznākuma iegūšanai. Ģeometriskais sadalījums ir vienīgais diskrētais varbūtību sadalījums, kam izpildās šī īpašība (vienīgais nepārtrauktais sadalījums ar šo īpašību ir eksponenciālais sadalījums). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://mathworld.wolfram.com/GeometricDistribution.html ''Wolfram Mathworld'' ieraksts] {{en ikona}} {{Matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Varbūtību teorija]] [[Kategorija:Statistika]] rq2v14howm1t7se2dtat4quwlvl876f 0 641129 4533039 2026-10-07T18:55:27Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džons Holovejs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Jack Holloway'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons "Dž... 4533039 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Holovejs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''Jack Holloway'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons "Džeks" Holovejs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|12|9}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1950|10|15}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kanzasa|Topīka}} | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons "Džeks" Holovejs''' ({{val|en|John "Jack" Holloway}}; dzimis {{dat|1878|12|9}}, miris {{dat|1950|10|15}}) bija īru izcelsmes amerikāņu vieglatlēts. 1904. gadā Holovejs emigrēja uz [[ASV]] un pievienojās Ņujorkas Īru-amerikāņu sporta asociācijai (GNYIAAA). Lai gan viņš bija Īrijas pavalstnieks (līdz ar to tajā laikā formāli Lielbritānijas pavalstnieks), piederības šai organizācijai dēļ viņš 1904. gada Olimpiskajās spēlēs tiek uzskatīts par ASV sportistu. Holovejs startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņas]] disciplīnā, kur viņš izcīnīja 4. vietu.<ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ho/jack-holloway-1.html |title=Jack Holloway Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20131206145757/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ho/jack-holloway-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-holloway |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=John HOLLOWAY |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69158 |title=Jack Holloway |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> Pēc olimpiskajām spēlēm Holovejs apmetās uz dzīvi netālu no [[Sentluisa]]s, ieguva darbu dzīvības apdrošināšanas nozarē un pievienojās [[Misūri Sporta klubs|Misūri atlētu klubam]] ''(Missouri AC''). Atlikušo mūža daļu viņš nodzīvoja ASV vidējos austrumos. 1918. gadā Holovejs iestājās ASV armijā un kalpoja Armijas un sporta labklājības dienestā. 1920. gadā viņš dienestu pameta un [[Topīka|Topīkā]], Kanzasas štatā, atvēra vakarskolu bijušajiem karavīriem. Viņš bija šīs skolas direktors piecus gadus, pirms atgriezās dzīvības apdrošināšanas biznesā. Holoveja mazmeita [[Kitija Salivena]] bija pazīstama īru aktrise un izcilā īru aktiera [[Mailo O'Šī]] otrā sieva. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Holovejs, Džons}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] lg3vg6e9wleigd6t7q4jnud80t4rw90 4533042 4533039 2026-10-07T18:57:02Z Kleivas 2704 4533042 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Holovejs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | piktogramma_2 = Gymnastics pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Vingrošana | vārds_orig = ''John Holloway'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons "Džeks" Holovejs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|12|9}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1950|10|15}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Kanzasa|Topīka}} | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons "Džeks" Holovejs''' ({{val|en|John "Jack" Holloway}}; dzimis {{dat|1878|12|9}}, miris {{dat|1950|10|15}}) bija īru izcelsmes amerikāņu vieglatlēts. 1904. gadā Holovejs emigrēja uz [[ASV]] un pievienojās Ņujorkas Īru-amerikāņu sporta asociācijai (GNYIAAA). Lai gan viņš bija Īrijas pavalstnieks (līdz ar to tajā laikā formāli Lielbritānijas pavalstnieks), piederības šai organizācijai dēļ viņš 1904. gada Olimpiskajās spēlēs tiek uzskatīts par ASV sportistu. Holovejs startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņas]] disciplīnā, kur viņš izcīnīja 4. vietu.<ref>{{cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ho/jack-holloway-1.html |title=Jack Holloway Olympic Results |access-date=2026. gada 7. oktobris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20131206145757/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ho/jack-holloway-1.html |archive-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-holloway |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 7. oktobris | title=John HOLLOWAY |accessdate=2026. gada 7. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69158 |title=Jack Holloway |work=Olympedia |access-date=2026. gada 7. oktobris}}</ref> Pēc olimpiskajām spēlēm Holovejs apmetās uz dzīvi netālu no [[Sentluisa]]s, ieguva darbu dzīvības apdrošināšanas nozarē un pievienojās [[Misūri Sporta klubs|Misūri atlētu klubam]] ''(Missouri AC''). Atlikušo mūža daļu viņš nodzīvoja ASV vidējos austrumos. 1918. gadā Holovejs iestājās ASV armijā un kalpoja Armijas un sporta labklājības dienestā. 1920. gadā viņš dienestu pameta un [[Topīka|Topīkā]], Kanzasas štatā, atvēra vakarskolu bijušajiem karavīriem. Viņš bija šīs skolas direktors piecus gadus, pirms atgriezās dzīvības apdrošināšanas biznesā. Holoveja mazmeita [[Kitija Salivena]] bija pazīstama īru aktrise un izcilā īru aktiera [[Mailo O'Šī]] otrā sieva. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Holovejs, Džons}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] o4dpek60f7hnx52fy7zkvs4cyfa88th 0 641130 4533040 2026-10-07T18:55:44Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Džons Holovejs]] 4533040 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džons Holovejs]] a23qcck56utb8kx8x52iz6c81c718os 0 641131 4533045 2026-10-07T18:59:06Z Grāmatas 151524 Jauna lapa: {{Infobox musical artist|vārds=Daniel Caesar|attēls=|dzimis={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|5}}|dzimšanas vieta=Toronto, Ontario, Kanāda|īstais vārds=Ashton Dumar Norwill Simmonds|žanri=[[R&B]], [[souls]], [[neo-souls]]|nodarbošanās=dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents|aktīvs=kopš 2014. gada|izdevniecība=[[Republic Records]]}} '''Daniel Caesar''' (īstajā vārdā '''Ashton Dumar Norwill Simmonds'''; dzimis 1995. gada 5. aprīlis|1995. gada 5. ap... 4533045 wikitext text/x-wiki {{Infobox musical artist|vārds=Daniel Caesar|attēls=|dzimis={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|5}}|dzimšanas vieta=Toronto, Ontario, Kanāda|īstais vārds=Ashton Dumar Norwill Simmonds|žanri=[[R&B]], [[souls]], [[neo-souls]]|nodarbošanās=dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents|aktīvs=kopš 2014. gada|izdevniecība=[[Republic Records]]}} '''Daniel Caesar''' (īstajā vārdā '''Ashton Dumar Norwill Simmonds'''; dzimis [[1995. gada 5. aprīlis|1995. gada 5. aprīlī]] Toronto, Ontario) ir [[Kanāda|kanādiešu]] dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. Viņš galvenokārt pazīstams ar savu darbu [[R&B]] un neo-soula mūzikā. Caesar plašāku atpazīstamību ieguva ar dziesmām ''Get You'', kurā piedalās [[Kali Uchis]], un ''Best Part'', kurā piedalās [[H.E.R.]]. Par ''Best Part'' viņš kopā ar H.E.R. 2019. gadā saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy">{{cite web|url=https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/|title=Daniel Caesar|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> == Dzīve un karjera == Ashton Simmonds dzimis Toronto un uzaudzis [[Ošava|Ošavā]], Ontario. Viņa tēvs Norwill Simmonds ir gospelmūziķis un mācītājs. Caesar uzauga reliģiskā vidē un bērnībā dziedāja tēva draudzē. Viņa muzikālo attīstību būtiski ietekmēja gospelmūzika un souls.<ref name="Apple">{{cite web|url=https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019|title=Daniel Caesar|publisher=Apple Music|access-date=2026-10-07}}</ref> 2014. gadā Caesar izdeva savu pirmo minialbumu ''Praise Break''. 2015. gadā tam sekoja otrais minialbums ''Pilgrim's Paradise'', kas palīdzēja viņam iegūt plašāku ievērību Kanādas R&B mūzikas vidē.<ref name="Universal">{{cite web|url=https://universalmusic.fr/artistes/31829803612|title=Daniel Caesar|publisher=Universal Music France|access-date=2026-10-07}}</ref> 2017. gadā tika izdots Caesar debijas studijas albums ''Freudian''. Albumā iekļautas dziesmas ''Get You'', ''We Find Love'', ''Blessed'' un ''Best Part''. ''Freudian'' tika nominēts Grammy balvai kategorijā "Labākais R&B albums", savukārt ''Get You'' tika nominēta kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy" /> 2019. gadā Caesar izdeva otro studijas albumu ''Case Study 01''. Albumā piedalījās vairāki ievērojami mūziķi, tostarp [[Brandy]], [[Pharrell Williams]] un [[John Mayer]].<ref name="Apple" /> 2021. gadā Caesar piedalījās [[Justin Bieber]] singlā ''Peaches'', kurā piedalījās arī [[Givēon]]. Dziesma tika izdota Bībera albumā ''Justice'' un kļuva par vienu no Caesar komerciāli veiksmīgākajiem ierakstiem. ''Peaches'' tika nominēta vairākām Grammy balvām, tostarp gada ieraksta un gada dziesmas kategorijās.<ref name="Grammy" /> 2023. gadā tika izdots Caesar trešais studijas albums ''Never Enough''. Caesar norādīja, ka albuma tapšanu ietekmējusi izolācija Covid-19 pandēmijas laikā un pārdomas par slavu, attiecībām un atbildību.<ref name="GrammyNever">{{cite web|url=https://www.grammy.com/news/daniel-caesar-never-enough-new-album-interview-responsibility-fame-sex/|title=Daniel Caesar On ‘Never Enough’ And The Pressures Of Responsibility, Fame & Sex|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07|date=2023-04-07}}</ref> 2025. gadā Caesar izdeva ceturto studijas albumu ''Son of Spergy''. Albums turpināja viņa iepriekšējo darbu reliģisko un personisko tēmu izpēti.<ref name="Apple" /> == Mūzikas stils == Daniel Caesar mūzika apvieno mūsdienu R&B, neo-soulu, soulu un gospelmūzikas ietekmes. Viņa dziesmās bieži tiek apskatītas mīlestības, attiecību, ticības, pašizziņas un personiskās izaugsmes tēmas.<ref name="Apple" /> Caesar muzikālo stilu būtiski ietekmējusi viņa bērnība reliģiskā vidē un gospelmūzika. Viņa ierakstos tradicionālie gospelmūzikas elementi tiek apvienoti ar mūsdienu R&B producēšanu.<ref name="GrammyNever" /> == Apbalvojumi == Daniel Caesar ir saņēmis vienu Grammy balvu un kopumā bijis nominēts Grammy balvai deviņas reizes.<ref name="Grammy" /> 2019. gadā viņš kopā ar H.E.R. saņēma Grammy balvu par dziesmu ''Best Part'' kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="GrammyWinner">{{cite web|url=https://www.grammy.com/awards/61st-annual-grammy-awards-2018/|title=61st Annual Grammy Awards|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> 2022. gadā Caesar tika nominēts piecām Grammy balvām par dalību dziesmā ''Peaches'', tostarp gada ieraksta, gada dziesmas un labākā mūzikas video kategorijās.<ref name="Grammy" /> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Freudian (albums)|Freudian]]'' (2017) * ''Case Study 01'' (2019) * ''Never Enough'' (2023) * ''Son of Spergy'' (2025) === Minialbumi === * ''Praise Break'' (2014) * ''Pilgrim's Paradise'' (2015) == Ievērojamākās dziesmas == * ''Get You'' — ar Kali Uchis * ''Best Part'' — ar H.E.R. * ''Japanese Denim'' * ''Blessed'' * ''Cyanide'' * ''Love Again'' — ar Brandy * ''Peaches'' — Justin Bieber, Daniel Caesar un Givēon * ''Do You Like Me?'' * ''Always'' * ''Superpowers'' == Skatīt arī == * [[R&B]] * [[Neo-souls]] * [[Kanādas mūzika]] * [[Grammy balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/ Daniel Caesar] — Grammy Awards * [https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019 Daniel Caesar] — Apple Music 8j0fchxil8mr0wgrsyjlrrh4gvk08aq 4533051 4533045 2026-10-07T19:10:11Z Egilus 27634 4533051 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Nelabots mašīntulkojums|due=5|due_date=12.10.2026}} {{Infobox musical artist|vārds=Daniel Caesar|attēls=|dzimis={{dzimšanas datums un vecums|1995|4|5}}|dzimšanas vieta=Toronto, Ontario, Kanāda|īstais vārds=Ashton Dumar Norwill Simmonds|žanri=[[R&B]], [[souls]], [[neo-souls]]|nodarbošanās=dziedātājs, dziesmu autors, ierakstu producents|aktīvs=kopš 2014. gada|izdevniecība=[[Republic Records]]}} '''Daniel Caesar''' (īstajā vārdā '''Ashton Dumar Norwill Simmonds'''; dzimis [[1995. gada 5. aprīlis|1995. gada 5. aprīlī]] Toronto, Ontario) ir [[Kanāda|kanādiešu]] dziedātājs, dziesmu autors un ierakstu producents. Viņš galvenokārt pazīstams ar savu darbu [[R&B]] un neo-soula mūzikā. Caesar plašāku atpazīstamību ieguva ar dziesmām ''Get You'', kurā piedalās [[Kali Uchis]], un ''Best Part'', kurā piedalās [[H.E.R.]]. Par ''Best Part'' viņš kopā ar H.E.R. 2019. gadā saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy">{{cite web|url=https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/|title=Daniel Caesar|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> == Dzīve un karjera == Ashton Simmonds dzimis Toronto un uzaudzis [[Ošava|Ošavā]], Ontario. Viņa tēvs Norwill Simmonds ir gospelmūziķis un mācītājs. Caesar uzauga reliģiskā vidē un bērnībā dziedāja tēva draudzē. Viņa muzikālo attīstību būtiski ietekmēja gospelmūzika un souls.<ref name="Apple">{{cite web|url=https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019|title=Daniel Caesar|publisher=Apple Music|access-date=2026-10-07}}</ref> 2014. gadā Caesar izdeva savu pirmo minialbumu ''Praise Break''. 2015. gadā tam sekoja otrais minialbums ''Pilgrim's Paradise'', kas palīdzēja viņam iegūt plašāku ievērību Kanādas R&B mūzikas vidē.<ref name="Universal">{{cite web|url=https://universalmusic.fr/artistes/31829803612|title=Daniel Caesar|publisher=Universal Music France|access-date=2026-10-07}}</ref> 2017. gadā tika izdots Caesar debijas studijas albums ''Freudian''. Albumā iekļautas dziesmas ''Get You'', ''We Find Love'', ''Blessed'' un ''Best Part''. ''Freudian'' tika nominēts Grammy balvai kategorijā "Labākais R&B albums", savukārt ''Get You'' tika nominēta kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy" /> 2019. gadā Caesar izdeva otro studijas albumu ''Case Study 01''. Albumā piedalījās vairāki ievērojami mūziķi, tostarp [[Brandy]], [[Pharrell Williams]] un [[John Mayer]].<ref name="Apple" /> 2021. gadā Caesar piedalījās [[Justin Bieber]] singlā ''Peaches'', kurā piedalījās arī [[Givēon]]. Dziesma tika izdota Bībera albumā ''Justice'' un kļuva par vienu no Caesar komerciāli veiksmīgākajiem ierakstiem. ''Peaches'' tika nominēta vairākām Grammy balvām, tostarp gada ieraksta un gada dziesmas kategorijās.<ref name="Grammy" /> 2023. gadā tika izdots Caesar trešais studijas albums ''Never Enough''. Caesar norādīja, ka albuma tapšanu ietekmējusi izolācija Covid-19 pandēmijas laikā un pārdomas par slavu, attiecībām un atbildību.<ref name="GrammyNever">{{cite web|url=https://www.grammy.com/news/daniel-caesar-never-enough-new-album-interview-responsibility-fame-sex/|title=Daniel Caesar On ‘Never Enough’ And The Pressures Of Responsibility, Fame & Sex|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07|date=2023-04-07}}</ref> 2025. gadā Caesar izdeva ceturto studijas albumu ''Son of Spergy''. Albums turpināja viņa iepriekšējo darbu reliģisko un personisko tēmu izpēti.<ref name="Apple" /> == Mūzikas stils == Daniel Caesar mūzika apvieno mūsdienu R&B, neo-soulu, soulu un gospelmūzikas ietekmes. Viņa dziesmās bieži tiek apskatītas mīlestības, attiecību, ticības, pašizziņas un personiskās izaugsmes tēmas.<ref name="Apple" /> Caesar muzikālo stilu būtiski ietekmējusi viņa bērnība reliģiskā vidē un gospelmūzika. Viņa ierakstos tradicionālie gospelmūzikas elementi tiek apvienoti ar mūsdienu R&B producēšanu.<ref name="GrammyNever" /> == Apbalvojumi == Daniel Caesar ir saņēmis vienu Grammy balvu un kopumā bijis nominēts Grammy balvai deviņas reizes.<ref name="Grammy" /> 2019. gadā viņš kopā ar H.E.R. saņēma Grammy balvu par dziesmu ''Best Part'' kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="GrammyWinner">{{cite web|url=https://www.grammy.com/awards/61st-annual-grammy-awards-2018/|title=61st Annual Grammy Awards|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> 2022. gadā Caesar tika nominēts piecām Grammy balvām par dalību dziesmā ''Peaches'', tostarp gada ieraksta, gada dziesmas un labākā mūzikas video kategorijās.<ref name="Grammy" /> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Freudian (albums)|Freudian]]'' (2017) * ''Case Study 01'' (2019) * ''Never Enough'' (2023) * ''Son of Spergy'' (2025) === Minialbumi === * ''Praise Break'' (2014) * ''Pilgrim's Paradise'' (2015) == Ievērojamākās dziesmas == * ''Get You'' — ar Kali Uchis * ''Best Part'' — ar H.E.R. * ''Japanese Denim'' * ''Blessed'' * ''Cyanide'' * ''Love Again'' — ar Brandy * ''Peaches'' — Justin Bieber, Daniel Caesar un Givēon * ''Do You Like Me?'' * ''Always'' * ''Superpowers'' == Skatīt arī == * [[R&B]] * [[Neo-souls]] * [[Kanādas mūzika]] * [[Grammy balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/ Daniel Caesar] — Grammy Awards * [https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019 Daniel Caesar] — Apple Music fdij27qfjf0o6k4ibqhzx95ot1h0s8z 4533054 4533051 2026-10-07T19:24:18Z Grāmatas 151524 Pārveidoju savu tekstu attiecīgi no paziņojuma, draudot dzēst lapu. 4533054 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Nelabots mašīntulkojums|due=5|due_date=12.10.2026}}'''Daniel Caesar''' (īstajā vārdā '''Ashton Dumar Norwill Simmonds'''; dzimis '''1995. gada 5. aprīlī''' [[Toronto]], Ontario) ir [[Kanāda|kanādiešu]] dziedātājs un dziesmu autors. Viņš galvenokārt izpilda [[R&B]] un neo-soula mūziku. Plašāku atpazīstamību Caesar ieguva ar dziesmām ''Get You'', kurā piedalās [[:en:Kali_Uchis|Kali Uchis]], un ''Best Part'', kurā piedalās [[:en:H.E.R.|H.E.R.]]. Par dziesmu ''Best Part'' Caesar un H.E.R. 2019. gadā saņēma [[Grammy balva|Grammy balvu]] kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy2">{{cite web|url=https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/|title=Daniel Caesar|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> == Biogrāfija un muzikālā darbība == Ashton Simmonds ir dzimis Toronto un uzaudzis [[Ošava|Ošavā]], Ontario. Viņa tēvs Norwill Simmonds ir gospelmūziķis un mācītājs. Bērnībā Caesar dziedāja tēva vadītajā draudzē, un gospelmūzikai bija nozīmīga loma viņa muzikālajā attīstībā.<ref name="Apple2">{{cite web|url=https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019|title=Daniel Caesar|publisher=Apple Music|access-date=2026-10-07}}</ref> 2014. gadā Caesar izdeva savu debijas minialbumu ''Praise Break''. Nākamajā gadā tika izdots minialbums ''Pilgrim's Paradise'', kas piesaistīja lielāku uzmanību viņa mūzikai.<ref name="Universal2">{{cite web|url=https://universalmusic.fr/artistes/31829803612|title=Daniel Caesar|publisher=Universal Music France|access-date=2026-10-07}}</ref> 2017. gadā iznāca Caesar debijas studijas albums ''Freudian''. Tajā iekļautas dziesmas ''Get You'', ''We Find Love'', ''Blessed'' un ''Best Part''. Albums tika nominēts Grammy balvai kategorijā "Labākais R&B albums", bet ''Get You'' — kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="Grammy2" /> 2019. gadā Caesar izdeva savu otro studijas albumu ''Case Study 01''. Tajā piedalījās arī tādi mūziķi kā [[:en:Brandy_Norwood|Brandy]], [[Pharrell Williams]] un [[John Mayer]].<ref name="Apple2" /> 2021. gadā Caesar piedalījās [[Justin Bieber]] dziesmā ''Peaches'', kurā dzied arī [[:en:Giveon|Givēon]]. Dziesma tika iekļauta Bībera albumā ''Justice'' un kļuva par vienu no Caesar līdz šim veiksmīgākajiem komerciālajiem ierakstiem. ''Peaches'' tika nominēta vairākām Grammy balvām, tostarp kategorijās "Gada ieraksts" un "Gada dziesma".<ref name="Grammy2" /> 2023. gadā iznāca Caesar trešais studijas albums ''Never Enough''. Intervijā Grammy Caesar stāstīja, ka albuma tapšanu ietekmēja Covid-19 pandēmijas laikā piedzīvotā izolācija, kā arī pārdomas par slavu, attiecībām un atbildību.<ref name="NeverEnough">{{cite web|url=https://www.grammy.com/news/daniel-caesar-never-enough-new-album-interview-responsibility-fame-sex/|title=Daniel Caesar On ‘Never Enough’ And The Pressures Of Responsibility, Fame & Sex|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07|date=2023-04-07}}</ref> 2025. gadā Caesar izdeva ceturto studijas albumu ''Son of Spergy''.<ref name="Apple2" /> == Mūzikas stils == Daniel Caesar mūziku galvenokārt raksturo R&B un neo-soula ietekmes. Viņa daiļradē jūtama arī gospelmūzikas ietekme, kas saistīta ar viņa bērnību un uzaugšanu reliģiskā vidē.<ref name="Apple2" /> Caesar dziesmās bieži tiek skartas mīlestības un attiecību tēmas, kā arī jautājumi par ticību, personisko izaugsmi un pašizziņu.<ref name="NeverEnough" /> == Apbalvojumi == Daniel Caesar ir saņēmis vienu Grammy balvu. Viņš vairākkārt ir ticis nominēts šai balvai dažādās kategorijās.<ref name="Grammy2" /> 2019. gadā Caesar kopā ar H.E.R. saņēma Grammy balvu par dziesmu ''Best Part'' kategorijā "Labākais R&B izpildījums".<ref name="GrammyWinner2">{{cite web|url=https://www.grammy.com/awards/61st-annual-grammy-awards-2018/|title=61st Annual Grammy Awards|publisher=Grammy Awards|access-date=2026-10-07}}</ref> 2022. gadā Caesar tika nominēts vairākām Grammy balvām par dalību dziesmā ''Peaches'', tostarp kategorijās "Gada ieraksts" un "Gada dziesma".<ref name="Grammy2" /> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[:en:Freudian_(album)|Freudian]]'' (2017) * ''Case Study 01'' (2019) * ''Never Enough'' (2023) * ''Son of Spergy'' (2025) === Minialbumi === * ''Praise Break'' (2014) * ''Pilgrim's Paradise'' (2015) == Ievērojamākās dziesmas == * ''Get You'' — kopā ar Kali Uchis * ''Best Part'' — kopā ar H.E.R. * ''Japanese Denim'' * ''Blessed'' * ''Cyanide'' * ''Love Again'' — kopā ar Brandy * ''Peaches'' — kopā ar Justin Bieber un Givēon * ''Do You Like Me?'' * ''Always'' * ''Superpowers'' == Skatīt arī == * [[R&B]] * Neo-souls * Kanādas mūzika * [[Grammy balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.grammy.com/artists/daniel-caesar/186956/ Daniel Caesar] Grammy Awards * [https://music.apple.com/us/artist/daniel-caesar/1019899019 Daniel Caesar] Apple Music * 4rt3hf71z835apao1n9ez9dnyvovx9j 0 641133 4533055 2026-10-07T19:25:02Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par apdzīvotu vietu Itālijā 4533055 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ponte Budžanēze | official_name = ''Ponte Buggianese'' | settlement_type = komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Pistoijas province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 29.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gadā | population_footnotes = | population_total = 8917 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 50 | lats = 27 | latNS = N | longd = 10 | longm = 44 | longs = 51 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 51019 | elevation_footnotes = | elevation_m = 18 | website = {{URL|http://www.comune.ponte-buggianese.pt.it/}} | footnotes = }} '''Ponte Budžanēze''' ({{val|it|Ponte Buggianese}}, {{izrunā|ˈponte budd͡ʒaˈnese}}) ir [[Itālijas komūnas|komūna]] [[Itālij|Itālijā]], [[Toskāna]]s reģionā, [[Pistoijas province|Pistoijas provincē]]. Tā atrodas [[Valdinjevole]]s ({{val|it|Valdinievole}}) līdzenuma centrālajā daļā, un komūnas teritorija ir pilnībā līdzena. Ievērojamu tās dienvidaustrumu daļu aizņem [[Fučekkio purvājs]] ({{val|it|Padule di Fucecchio}}), viena no nozīmīgākajām iekšzemes mitrāju teritorijām Itālijā un būtisks apkārtnes dabas un kultūrainavas elements. Ponte Budžanēzes apdzīvotā vieta galvenokārt sāka attīstīties no 16. gadsimta vidus līdz 17. gadsimta sākumam, pakāpeniski apgūstot agrāk mitrās un purvainās līdzenuma teritorijas. Līdz 1883. gadam tā ietilpa [[Budžāno]] ({{val|it|Buggiano}}) komūnā, bet {{dat|1883|6|1||bez}} kļuva par patstāvīgu komūnu. Nozīmīgi vietējās identitātes elementi ir Fučekkio purvājs, ''Madonna del Buon Consiglio'' svētnīca ar [[Pjetro Annigoni]] un viņa skolnieku freskām, kā arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] piemiņas vietas, kas saistītas galvenokārt ar 1944. gada [[Fučekkio purvāja slaktiņš|Fučekkio purvāja slaktiņa]] upuriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] i9cg76r3gs2x7hmnhpdy5kx4mddpuht 4533057 4533055 2026-10-07T19:25:59Z Treisijs 347 4533057 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ponte Budžanēze | official_name = ''Ponte Buggianese'' | settlement_type = komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Itālija#Toskāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{ITA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Tuscany.svg}} [[Toskāna]] | subdivision_type2 = Province | subdivision_name2 = [[Pistoijas province]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 29.53 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2026. gadā | population_footnotes = | population_total = 8917 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 50 | lats = 27 | latNS = N | longd = 10 | longm = 44 | longs = 51 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 51019 | elevation_footnotes = | elevation_m = 18 | website = {{URL|http://www.comune.ponte-buggianese.pt.it/}} | footnotes = }} '''Ponte Budžanēze''' ({{val|it|Ponte Buggianese}}, {{izrunā|ˈponte budd͡ʒaˈnese}}) ir [[Itālijas komūnas|komūna]] [[Itālija|Itālijā]], [[Toskāna]]s reģionā, [[Pistoijas province|Pistoijas provincē]]. Tā atrodas [[Valdinjevole]]s ({{val|it|Valdinievole}}) līdzenuma centrālajā daļā, un komūnas teritorija ir pilnībā līdzena. Ievērojamu tās dienvidaustrumu daļu aizņem [[Fučekkio purvājs]] ({{val|it|Padule di Fucecchio}}), viena no nozīmīgākajām iekšzemes mitrāju teritorijām Itālijā un būtisks apkārtnes dabas un kultūrainavas elements. Ponte Budžanēzes apdzīvotā vieta galvenokārt sāka attīstīties no 16. gadsimta vidus līdz 17. gadsimta sākumam, pakāpeniski apgūstot agrāk mitrās un purvainās līdzenuma teritorijas. Līdz 1883. gadam tā ietilpa [[Budžāno]] ({{val|it|Buggiano}}) komūnā, bet {{dat|1883|6|1||bez}} kļuva par patstāvīgu komūnu. Nozīmīgi vietējās identitātes elementi ir Fučekkio purvājs, ''Madonna del Buon Consiglio'' svētnīca ar [[Pjetro Annigoni]] un viņa skolnieku freskām, kā arī [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] piemiņas vietas, kas saistītas galvenokārt ar 1944. gada [[Fučekkio purvāja slaktiņš|Fučekkio purvāja slaktiņa]] upuriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Toskānas pilsētas]] rpq6damlkpzspwafjr4pf36w6bf9u83 0 641134 4533056 2026-10-07T19:25:42Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ponte Budžanēze]] 4533056 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ponte Budžanēze]] 12dy36xdqgw80tasu82ldz8di22xp1r 0 641135 4533062 2026-10-07T19:51:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Metroseksuālis''' ir apzīmējums vīrietim, kurš īpašu uzmanību pievērš savam izskatam, personīgajai kopšanai, apģērbam, modei un dzīvesveidam. Šis jēdziens galvenokārt saistīts ar pilsētu kultūru un patēriņa paradumiem. Metroseksualitāte pati par sevi neapzīmē konkrētu seksuālo orientāciju — par metroseksuāli var tikt uzskatīts gan heteroseksuāls, gan homoseksuāls vai biseksuāls vīrietis.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/ar... 4533062 wikitext text/x-wiki '''Metroseksuālis''' ir apzīmējums vīrietim, kurš īpašu uzmanību pievērš savam izskatam, personīgajai kopšanai, apģērbam, modei un dzīvesveidam. Šis jēdziens galvenokārt saistīts ar pilsētu kultūru un patēriņa paradumiem. Metroseksualitāte pati par sevi neapzīmē konkrētu seksuālo orientāciju — par metroseksuāli var tikt uzskatīts gan heteroseksuāls, gan homoseksuāls vai biseksuāls vīrietis.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Vēsture == Terminu ''metroseksuālis'' 1994. gadā ieviesa britu žurnālists un rakstnieks Marks Simpsons (Mark Simpson) rakstā ''Here Come the Mirror Men'', kas 1994. gada 15. novembrī tika publicēts laikrakstā ''The Independent''. Simpsons ar šo jēdzienu raksturoja jaunu pilsētu vīriešu tipu, kuram bija raksturīga pastiprināta interese par modi, personīgo izskatu, kosmētiku, ķermeņa kopšanu un patēriņu.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/here-come-the-mirror-men/ |title=Here Come the Mirror Men: Why the Future is Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Vārds ''metroseksuālis'' ir veidots no vārda ''metropolitan'' ("metropoles, lielpilsētas") un vārda ''sexual'' ("seksuāls"). Sākotnēji jēdziens tika izmantots galvenokārt, lai raksturotu urbanizētā un patērētājorientētā dzīvesveida ietekmi uz tradicionālajiem priekšstatiem par vīrišķību.<ref>{{cite web |url=https://www.etymonline.com/word/metrosexual |title=metrosexual |website=Online Etymology Dictionary |access-date=2026-10-07}}</ref> 1990. gadu beigās termins vēl nebija plaši izplatīts, bet 2000. gadu sākumā tas kļuva populārs plašsaziņas līdzekļos un mārketingā. 2002. gadā Simpsons atkārtoti pievērsās šim jēdzienam interneta žurnālā ''Salon'', kur kā vienu no spilgtākajiem metroseksuāļa piemēriem minēja angļu futbolistu Deividu Bekhemu. Pēc tam termins kļuva plaši pazīstams ārpus Apvienotās Karalistes.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/meet-the-metrosexual/ |title=Meet the Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |date=2002-07-22 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Raksturojums == Metroseksuāļa tēls parasti ietver rūpes par sejas un ķermeņa ādu, frizūru, apģērbu un fizisko formu, kā arī interesi par modi un kosmētikas līdzekļiem. Būtiska jēdziena sastāvdaļa ir arī vēlme rūpīgi veidot savu publisko tēlu un izskatu. Sākotnējā Simpsona koncepcijā metroseksualitāte bija saistīta ne tikai ar ārējo izskatu, bet arī ar vīrieša pašuztveri un patēriņa kultūru.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/about/ |title=About Mark Simpson |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Metroseksualitāti nevajadzētu uzskatīt par seksuālās orientācijas apzīmējumu. Jēdziena sākotnējā un vēlākajā lietojumā vīrieša seksuālā orientācija netiek uzskatīta par tā galveno pazīmi.<ref>{{cite journal |title=The Metrosexual: Gender, Sexuality, and Sport |website=JSTOR |access-date=2026-10-07}}</ref> 2000. gados metroseksuāļa tēls kļuva īpaši izplatīts reklāmā, modes industrijā, sporta un izklaides medijos. Tas atspoguļoja plašākas pārmaiņas priekšstatos par vīrišķību, tostarp pieaugošu vīriešu interesi par modi, ķermeņa kopšanu un personīgo izskatu.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vīrišķība]] * [[Dendijs]] * [[Macho]] * [[Dzimumu lomas]] * [[Patērētāju kultūra]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Vīrišķība]] [[Kategorija:Subkultūras]] [[Kategorija:Neoloģismi]] ddujaqsi6r99aro6tw25lfx40kk1obz 4533063 4533062 2026-10-07T19:51:45Z Votre Provocateur 111653 4533063 wikitext text/x-wiki '''Metroseksuālis''' ir apzīmējums vīrietim, kurš īpašu uzmanību pievērš savam izskatam, personīgajai kopšanai, apģērbam, modei un dzīvesveidam. Šis jēdziens galvenokārt saistīts ar pilsētu kultūru un patēriņa paradumiem. Metroseksualitāte pati par sevi neapzīmē konkrētu seksuālo orientāciju — par metroseksuāli var tikt uzskatīts gan heteroseksuāls, gan homoseksuāls vai biseksuāls vīrietis.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Vēsture == Terminu ''metroseksuālis'' 1994. gadā ieviesa britu žurnālists un rakstnieks Marks Simpsons (''Mark Simpson'') rakstā ''Here Come the Mirror Men'', kas 1994. gada 15. novembrī tika publicēts laikrakstā ''The Independent''. Simpsons ar šo jēdzienu raksturoja jaunu pilsētu vīriešu tipu, kuram bija raksturīga pastiprināta interese par modi, personīgo izskatu, kosmētiku, ķermeņa kopšanu un patēriņu.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/here-come-the-mirror-men/ |title=Here Come the Mirror Men: Why the Future is Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Vārds ''metroseksuālis'' ir veidots no vārda ''metropolitan'' ("metropoles, lielpilsētas") un vārda ''sexual'' ("seksuāls"). Sākotnēji jēdziens tika izmantots galvenokārt, lai raksturotu urbanizētā un patērētājorientētā dzīvesveida ietekmi uz tradicionālajiem priekšstatiem par vīrišķību.<ref>{{cite web |url=https://www.etymonline.com/word/metrosexual |title=metrosexual |website=Online Etymology Dictionary |access-date=2026-10-07}}</ref> 1990. gadu beigās termins vēl nebija plaši izplatīts, bet 2000. gadu sākumā tas kļuva populārs plašsaziņas līdzekļos un mārketingā. 2002. gadā Simpsons atkārtoti pievērsās šim jēdzienam interneta žurnālā ''Salon'', kur kā vienu no spilgtākajiem metroseksuāļa piemēriem minēja angļu futbolistu Deividu Bekhemu. Pēc tam termins kļuva plaši pazīstams ārpus Apvienotās Karalistes.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/meet-the-metrosexual/ |title=Meet the Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |date=2002-07-22 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Raksturojums == Metroseksuāļa tēls parasti ietver rūpes par sejas un ķermeņa ādu, frizūru, apģērbu un fizisko formu, kā arī interesi par modi un kosmētikas līdzekļiem. Būtiska jēdziena sastāvdaļa ir arī vēlme rūpīgi veidot savu publisko tēlu un izskatu. Sākotnējā Simpsona koncepcijā metroseksualitāte bija saistīta ne tikai ar ārējo izskatu, bet arī ar vīrieša pašuztveri un patēriņa kultūru.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/about/ |title=About Mark Simpson |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Metroseksualitāti nevajadzētu uzskatīt par seksuālās orientācijas apzīmējumu. Jēdziena sākotnējā un vēlākajā lietojumā vīrieša seksuālā orientācija netiek uzskatīta par tā galveno pazīmi.<ref>{{cite journal |title=The Metrosexual: Gender, Sexuality, and Sport |website=JSTOR |access-date=2026-10-07}}</ref> 2000. gados metroseksuāļa tēls kļuva īpaši izplatīts reklāmā, modes industrijā, sporta un izklaides medijos. Tas atspoguļoja plašākas pārmaiņas priekšstatos par vīrišķību, tostarp pieaugošu vīriešu interesi par modi, ķermeņa kopšanu un personīgo izskatu.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vīrišķība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Subkultūras]] imf5c4ucfovvbsry64ho08c65hxw2m9 4533064 4533063 2026-10-07T19:52:44Z Votre Provocateur 111653 4533064 wikitext text/x-wiki '''Metroseksuālis''' ir apzīmējums [[vīrietis|vīrietim]], kurš īpašu uzmanību pievērš savam izskatam, personīgajai kopšanai, apģērbam, [[mode]]i un dzīvesveidam. Šis jēdziens galvenokārt saistīts ar pilsētu kultūru un [[patēriņa kultūra|patēriņa paradumiem]]. Metroseksualitāte pati par sevi neapzīmē konkrētu [[seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]] — par metroseksuāli var tikt uzskatīts gan [[heteroseksualitāte|heteroseksuāls]], gan [[homoseksualitāte|homoseksuāls]] vai [[biseksualitāte|biseksuāls]] vīrietis.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Vēsture == Terminu ''metroseksuālis'' 1994. gadā ieviesa britu [[žurnālists|žurnālists]] un rakstnieks [[Marks Simpsons (rakstnieks)|Marks Simpsons]] (''Mark Simpson'') rakstā ''Here Come the Mirror Men'', kas 1994. gada 15. novembrī tika publicēts laikrakstā ''[[The Independent]]''. Simpsons ar šo jēdzienu raksturoja jaunu pilsētu vīriešu tipu, kuram bija raksturīga pastiprināta interese par modi, personīgo izskatu, [[kosmētika|kosmētiku]], ķermeņa kopšanu un patēriņu.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/here-come-the-mirror-men/ |title=Here Come the Mirror Men: Why the Future is Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Vārds ''metroseksuālis'' ir veidots no vārda ''metropolitan'' ("metropoles, lielpilsētas") un vārda ''sexual'' ("seksuāls"). Sākotnēji jēdziens tika izmantots galvenokārt, lai raksturotu [[urbanizācija|urbanizētā]] un patērētājorientētā dzīvesveida ietekmi uz tradicionālajiem priekšstatiem par [[vīrišķība|vīrišķību]].<ref>{{cite web |url=https://www.etymonline.com/word/metrosexual |title=metrosexual |website=Online Etymology Dictionary |access-date=2026-10-07}}</ref> 1990. gadu beigās termins vēl nebija plaši izplatīts, bet 2000. gadu sākumā tas kļuva populārs plašsaziņas līdzekļos un [[mārketings|mārketingā]]. 2002. gadā Simpsons atkārtoti pievērsās šim jēdzienam interneta žurnālā ''[[Salon (žurnāls)|Salon]]'', kur kā vienu no spilgtākajiem metroseksuāļa piemēriem minēja angļu [[futbols|futbolistu]] [[Deivids Bekhems|Deividu Bekhemu]]. Pēc tam termins kļuva plaši pazīstams ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/meet-the-metrosexual/ |title=Meet the Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |date=2002-07-22 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Raksturojums == Metroseksuāļa tēls parasti ietver rūpes par sejas un ķermeņa ādu, [[frizūra|frizūru]], apģērbu un fizisko formu, kā arī interesi par modi un kosmētikas līdzekļiem. Būtiska jēdziena sastāvdaļa ir arī vēlme rūpīgi veidot savu publisko tēlu un izskatu. Sākotnējā Simpsona koncepcijā metroseksualitāte bija saistīta ne tikai ar ārējo izskatu, bet arī ar vīrieša pašuztveri un patēriņa kultūru.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/about/ |title=About Mark Simpson |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Metroseksualitāti nevajadzētu uzskatīt par seksuālās orientācijas apzīmējumu. Jēdziena sākotnējā un vēlākajā lietojumā vīrieša seksuālā orientācija netiek uzskatīta par tā galveno pazīmi.<ref>{{cite journal |title=The Metrosexual: Gender, Sexuality, and Sport |website=JSTOR |access-date=2026-10-07}}</ref> 2000. gados metroseksuāļa tēls kļuva īpaši izplatīts [[reklāma|reklāmā]], modes industrijā, sporta un izklaides medijos. Tas atspoguļoja plašākas pārmaiņas priekšstatos par vīrišķību, tostarp pieaugošu vīriešu interesi par modi, ķermeņa kopšanu un personīgo izskatu.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vīrišķība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Subkultūras]] c4z4i2shtk02qie74jsalhlkgie1erx 4533065 4533064 2026-10-07T19:52:57Z Votre Provocateur 111653 4533065 wikitext text/x-wiki '''Metroseksuālis''' ir apzīmējums [[vīrietis|vīrietim]], kurš īpašu uzmanību pievērš savam izskatam, personīgajai kopšanai, apģērbam, [[mode]]i un dzīvesveidam. Šis jēdziens galvenokārt saistīts ar pilsētu kultūru un patēriņa paradumiem. Metroseksualitāte pati par sevi neapzīmē konkrētu [[seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]] — par metroseksuāli var tikt uzskatīts gan [[heteroseksualitāte|heteroseksuāls]], gan [[homoseksualitāte|homoseksuāls]] vai [[biseksualitāte|biseksuāls]] vīrietis.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Vēsture == Terminu ''metroseksuālis'' 1994. gadā ieviesa britu [[žurnālists|žurnālists]] un rakstnieks Marks Simpsons (''Mark Simpson'') rakstā ''Here Come the Mirror Men'', kas 1994. gada 15. novembrī tika publicēts laikrakstā ''[[The Independent]]''. Simpsons ar šo jēdzienu raksturoja jaunu pilsētu vīriešu tipu, kuram bija raksturīga pastiprināta interese par modi, personīgo izskatu, [[kosmētika|kosmētiku]], ķermeņa kopšanu un patēriņu.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/here-come-the-mirror-men/ |title=Here Come the Mirror Men: Why the Future is Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Vārds ''metroseksuālis'' ir veidots no vārda ''metropolitan'' ("metropoles, lielpilsētas") un vārda ''sexual'' ("seksuāls"). Sākotnēji jēdziens tika izmantots galvenokārt, lai raksturotu [[urbanizācija|urbanizētā]] un patērētājorientētā dzīvesveida ietekmi uz tradicionālajiem priekšstatiem par [[vīrišķība|vīrišķību]].<ref>{{cite web |url=https://www.etymonline.com/word/metrosexual |title=metrosexual |website=Online Etymology Dictionary |access-date=2026-10-07}}</ref> 1990. gadu beigās termins vēl nebija plaši izplatīts, bet 2000. gadu sākumā tas kļuva populārs plašsaziņas līdzekļos un [[mārketings|mārketingā]]. 2002. gadā Simpsons atkārtoti pievērsās šim jēdzienam interneta žurnālā ''Salon'', kur kā vienu no spilgtākajiem metroseksuāļa piemēriem minēja angļu [[futbols|futbolistu]] [[Deivids Bekhems|Deividu Bekhemu]]. Pēc tam termins kļuva plaši pazīstams ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/meet-the-metrosexual/ |title=Meet the Metrosexual |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |date=2002-07-22 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Raksturojums == Metroseksuāļa tēls parasti ietver rūpes par sejas un ķermeņa ādu, [[frizūra|frizūru]], apģērbu un fizisko formu, kā arī interesi par modi un kosmētikas līdzekļiem. Būtiska jēdziena sastāvdaļa ir arī vēlme rūpīgi veidot savu publisko tēlu un izskatu. Sākotnējā Simpsona koncepcijā metroseksualitāte bija saistīta ne tikai ar ārējo izskatu, bet arī ar vīrieša pašuztveri un patēriņa kultūru.<ref>{{cite web |url=https://marksimpson.com/about/ |title=About Mark Simpson |last=Simpson |first=Mark |website=Mark Simpson |access-date=2026-10-07}}</ref> Metroseksualitāti nevajadzētu uzskatīt par seksuālās orientācijas apzīmējumu. Jēdziena sākotnējā un vēlākajā lietojumā vīrieša seksuālā orientācija netiek uzskatīta par tā galveno pazīmi.<ref>{{cite journal |title=The Metrosexual: Gender, Sexuality, and Sport |website=JSTOR |access-date=2026-10-07}}</ref> 2000. gados metroseksuāļa tēls kļuva īpaši izplatīts [[reklāma|reklāmā]], modes industrijā, sporta un izklaides medijos. Tas atspoguļoja plašākas pārmaiņas priekšstatos par vīrišķību, tostarp pieaugošu vīriešu interesi par modi, ķermeņa kopšanu un personīgo izskatu.<ref>{{cite web |url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/books/features/how-the-new-new-man-won-2291367.html |title=How the new New Man won |website=The Independent |date=2011-06-01 |access-date=2026-10-07}}</ref> == Skatīt arī == * [[Vīrišķība]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Socioloģija]] [[Kategorija:Subkultūras]] 59qgx4xu8p3zv5mt65z87qn3f2xnxps 0 641136 4533066 2026-10-07T19:54:01Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Frizūra''' ir cilvēka [[mati|matu]] veidojums, ko nosaka matu [[garums]], griezums, forma, sakārtojums un dažkārt arī [[matu krāsošana|krāsa]]. Frizūru var veidot, mainot matu garumu un formu, izmantojot dažādus [[frizieris|frizieru]] pakalpojumus, kā arī [[matu kopšanas līdzeklis|matu kopšanas līdzekļus]] un [[kosmētika|kosmētiku]]. Frizūras ir nozīmīga cilvēka ārējā izskata sastāvdaļa un dažādās sabiedrībās var būt saistītas ar mode|m... 4533066 wikitext text/x-wiki '''Frizūra''' ir cilvēka [[mati|matu]] veidojums, ko nosaka matu [[garums]], griezums, forma, sakārtojums un dažkārt arī [[matu krāsošana|krāsa]]. Frizūru var veidot, mainot matu garumu un formu, izmantojot dažādus [[frizieris|frizieru]] pakalpojumus, kā arī [[matu kopšanas līdzeklis|matu kopšanas līdzekļus]] un [[kosmētika|kosmētiku]]. Frizūras ir nozīmīga cilvēka ārējā izskata sastāvdaļa un dažādās sabiedrībās var būt saistītas ar [[mode|modi]], [[kultūra|kultūras]] tradīcijām, [[sociālā identitāte|sociālo identitāti]], reliģiju vai sociālo statusu. Frizūru izvēli var ietekmēt arī laikmeta modes tendences un individuālā gaume. == Vēsture == Frizūras cilvēki veidojuši jau kopš [[senatne|senatnes]]. Dažādās civilizācijās matu garumam, to sakārtojumam un rotāšanai bija atšķirīga nozīme. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] izplatītas bija dažādas sarežģītas frizūras, bet [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizūras bieži bija saistītas ar sociālo stāvokli un reliģiskajām tradīcijām. 19. un 20. gadsimtā frizūru mode kļuva arvien daudzveidīgāka. Attīstoties profesionālai [[frizieris|frizieru]] nozarei un matu kopšanas līdzekļu ražošanai, radās arvien vairāk dažādu matu griezumu un veidošanas paņēmienu. 20. gadsimtā frizūras būtiski ietekmēja arī kino, mūzikas industrija un masu mediji. == Frizūru veidi == Frizūras var klasificēt pēc matu garuma, formas un veidošanas paņēmiena. Izplatīti ir īsi, vidēji gari un gari mati, kā arī dažādi [[matu griezums|matu griezumi]], piemēram, [[bobs (frizūra)|bobs]], [[piksijs (frizūra)|piksijs]], [[Mohoks|mohoks]] un citi. Frizūras var būt taisnas, viļņainas vai [[lokas|cirtainas]], kā arī veidotas ar dažādiem matu aksesuāriem. == Skatīt arī == * [[Mati]] * [[Frizieris]] * [[Matu griezums]] * [[Matu krāsošana]] * [[Mode]] [[Kategorija:Frizūras]] [[Kategorija:Mati]] [[Kategorija:Personīgā higiēna]] 0f2qoyg5pd08afpizswsihlm96robqc 4533067 4533066 2026-10-07T19:54:24Z Votre Provocateur 111653 4533067 wikitext text/x-wiki '''Frizūra''' ir cilvēka [[mati|matu]] veidojums, ko nosaka matu [[garums]], griezums, forma, sakārtojums un dažkārt arī [[matu krāsošana|krāsa]]. Frizūru var veidot, mainot matu garumu un formu, izmantojot dažādus [[frizieris|frizieru]] pakalpojumus, kā arī [[matu kopšanas līdzeklis|matu kopšanas līdzekļus]] un [[kosmētika|kosmētiku]]. Frizūras ir nozīmīga cilvēka ārējā izskata sastāvdaļa un dažādās sabiedrībās var būt saistītas ar [[mode|modi]], [[kultūra|kultūras]] tradīcijām, sociālo identitāti, reliģiju vai sociālo statusu. Frizūru izvēli var ietekmēt arī laikmeta modes tendences un individuālā gaume. == Vēsture == Frizūras cilvēki veidojuši jau kopš [[senatne|senatnes]]. Dažādās civilizācijās matu garumam, to sakārtojumam un rotāšanai bija atšķirīga nozīme. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] izplatītas bija dažādas sarežģītas frizūras, bet [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizūras bieži bija saistītas ar sociālo stāvokli un reliģiskajām tradīcijām. 19. un 20. gadsimtā frizūru mode kļuva arvien daudzveidīgāka. Attīstoties profesionālai frizieru nozarei un matu kopšanas līdzekļu ražošanai, radās arvien vairāk dažādu matu griezumu un veidošanas paņēmienu. 20. gadsimtā frizūras būtiski ietekmēja arī kino, mūzikas industrija un masu mediji. == Frizūru veidi == Frizūras var klasificēt pēc matu garuma, formas un veidošanas paņēmiena. Izplatīti ir īsi, vidēji gari un gari mati, kā arī dažādi matu griezumi, piemēram, [[bobs (frizūra)|bobs]], [[piksijs (frizūra)|piksijs]], [[Mohoks|mohoks]] un citi. Frizūras var būt taisnas, viļņainas vai [[lokas|cirtainas]], kā arī veidotas ar dažādiem matu aksesuāriem. == Skatīt arī == * [[Mati]] * [[Mode]] [[Kategorija:Mati]] mz94uw530jo5kn6dvsrrcz6u8tan5b9 4533068 4533067 2026-10-07T19:54:55Z Votre Provocateur 111653 4533068 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Old Chinese woman with elaborate hair style. John Thomson. China, 1869. The Wellcome Collection, London.jpg|thumb|Ķīniete ar sarežģītu frizūru 1869. gadā]] '''Frizūra''' ir cilvēka [[mati|matu]] veidojums, ko nosaka matu [[garums]], griezums, forma, sakārtojums un dažkārt arī [[matu krāsošana|krāsa]]. Frizūru var veidot, mainot matu garumu un formu, izmantojot dažādus [[frizieris|frizieru]] pakalpojumus, kā arī [[matu kopšanas līdzeklis|matu kopšanas līdzekļus]] un [[kosmētika|kosmētiku]]. Frizūras ir nozīmīga cilvēka ārējā izskata sastāvdaļa un dažādās sabiedrībās var būt saistītas ar [[mode|modi]], [[kultūra|kultūras]] tradīcijām, sociālo identitāti, reliģiju vai sociālo statusu. Frizūru izvēli var ietekmēt arī laikmeta modes tendences un individuālā gaume. == Vēsture == Frizūras cilvēki veidojuši jau kopš [[senatne|senatnes]]. Dažādās civilizācijās matu garumam, to sakārtojumam un rotāšanai bija atšķirīga nozīme. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] izplatītas bija dažādas sarežģītas frizūras, bet [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizūras bieži bija saistītas ar sociālo stāvokli un reliģiskajām tradīcijām. 19. un 20. gadsimtā frizūru mode kļuva arvien daudzveidīgāka. Attīstoties profesionālai frizieru nozarei un matu kopšanas līdzekļu ražošanai, radās arvien vairāk dažādu matu griezumu un veidošanas paņēmienu. 20. gadsimtā frizūras būtiski ietekmēja arī kino, mūzikas industrija un masu mediji. == Frizūru veidi == Frizūras var klasificēt pēc matu garuma, formas un veidošanas paņēmiena. Izplatīti ir īsi, vidēji gari un gari mati, kā arī dažādi matu griezumi, piemēram, [[bobs (frizūra)|bobs]], [[piksijs (frizūra)|piksijs]], [[Mohoks|mohoks]] un citi. Frizūras var būt taisnas, viļņainas vai [[lokas|cirtainas]], kā arī veidotas ar dažādiem matu aksesuāriem. == Skatīt arī == * [[Mati]] * [[Mode]] [[Kategorija:Mati]] s8vyb2abrakqy59zzu23evwd06fdmpo 4533069 4533068 2026-10-07T19:55:06Z Votre Provocateur 111653 4533069 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Old Chinese woman with elaborate hair style. John Thomson. China, 1869. The Wellcome Collection, London.jpg|thumb|Ķīniete ar sarežģītu frizūru 1869. gadā]] '''Frizūra''' ir cilvēka [[mati|matu]] veidojums, ko nosaka matu [[garums]], griezums, forma, sakārtojums un dažkārt arī [[matu krāsošana|krāsa]]. Frizūru var veidot, mainot matu garumu un formu, izmantojot dažādus [[frizieris|frizieru]] pakalpojumus, kā arī matu kopšanas līdzekļus un [[kosmētika|kosmētiku]]. Frizūras ir nozīmīga cilvēka ārējā izskata sastāvdaļa un dažādās sabiedrībās var būt saistītas ar [[mode|modi]], [[kultūra|kultūras]] tradīcijām, sociālo identitāti, reliģiju vai sociālo statusu. Frizūru izvēli var ietekmēt arī laikmeta modes tendences un individuālā gaume. == Vēsture == Frizūras cilvēki veidojuši jau kopš [[senatne|senatnes]]. Dažādās civilizācijās matu garumam, to sakārtojumam un rotāšanai bija atšķirīga nozīme. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] izplatītas bija dažādas sarežģītas frizūras, bet [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizūras bieži bija saistītas ar sociālo stāvokli un reliģiskajām tradīcijām. 19. un 20. gadsimtā frizūru mode kļuva arvien daudzveidīgāka. Attīstoties profesionālai frizieru nozarei un matu kopšanas līdzekļu ražošanai, radās arvien vairāk dažādu matu griezumu un veidošanas paņēmienu. 20. gadsimtā frizūras būtiski ietekmēja arī kino, mūzikas industrija un masu mediji. == Frizūru veidi == Frizūras var klasificēt pēc matu garuma, formas un veidošanas paņēmiena. Izplatīti ir īsi, vidēji gari un gari mati, kā arī dažādi matu griezumi, piemēram, [[bobs (frizūra)|bobs]], [[piksijs (frizūra)|piksijs]], [[Mohoks|mohoks]] un citi. Frizūras var būt taisnas, viļņainas vai [[lokas|cirtainas]], kā arī veidotas ar dažādiem matu aksesuāriem. == Skatīt arī == * [[Mati]] * [[Mode]] [[Kategorija:Mati]] 68mxgsoh86hosg9u3j5mza284mxoe8r 4533072 4533069 2026-10-07T19:59:56Z Votre Provocateur 111653 4533072 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Old Chinese woman with elaborate hair style. John Thomson. China, 1869. The Wellcome Collection, London.jpg|thumb|Ķīniete ar sarežģītu frizūru 1869. gadā]] '''Frizūra''' ir cilvēka [[mati|matu]] veidojums, ko nosaka matu [[garums]], griezums, forma, sakārtojums un dažkārt arī [[matu krāsošana|krāsa]]. Frizūru var veidot, mainot matu garumu un formu, izmantojot dažādus [[frizieris|frizieru]] pakalpojumus, kā arī matu kopšanas līdzekļus un [[kosmētika|kosmētiku]]. Frizūras ir nozīmīga cilvēka ārējā izskata sastāvdaļa un dažādās sabiedrībās var būt saistītas ar [[mode|modi]], [[kultūra|kultūras]] tradīcijām, sociālo identitāti, reliģiju vai sociālo statusu. Frizūru izvēli var ietekmēt arī laikmeta modes tendences un individuālā gaume. == Vēsture == Frizūras cilvēki veidojuši jau kopš [[senatne|senatnes]]. Dažādās civilizācijās matu garumam, to sakārtojumam un rotāšanai bija atšķirīga nozīme. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] izplatītas bija dažādas sarežģītas frizūras, bet [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizūras bieži bija saistītas ar sociālo stāvokli un reliģiskajām tradīcijām. 19. un 20. gadsimtā frizūru mode kļuva arvien daudzveidīgāka. Attīstoties profesionālai frizieru nozarei un matu kopšanas līdzekļu ražošanai, radās arvien vairāk dažādu matu griezumu un veidošanas paņēmienu. 20. gadsimtā frizūras būtiski ietekmēja arī kino, mūzikas industrija un masu mediji. == Frizūru veidi == Frizūras var klasificēt pēc matu garuma, formas un veidošanas paņēmiena. Izplatīti ir īsi, vidēji gari un gari mati, kā arī dažādi matu griezumi, piemēram, [[bobs (frizūra)|bobs]], [[piksijs (frizūra)|piksijs]], [[Mohoks|mohoks]] un citi. Frizūras var būt taisnas, viļņainas vai cirtainas, kā arī veidotas ar dažādiem matu aksesuāriem. == Skatīt arī == * [[Mati]] * [[Mode]] [[Kategorija:Mati]] mqnvfk5ifcwr362sdyclyuetckfjtrd 3 641137 4533070 2026-10-07T19:56:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4533070 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Juris Teders}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 7. oktobris, plkst. 22.56 (EEST) 45v729xyqv0c1gjs5uqqwqtly2b0via 0 641138 4533073 2026-10-07T20:02:48Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Frizieris''' ir [[profesija|profesijas]] pārstāvis, kas nodarbojas ar [[mati|matu]] griešanu, veidošanu, kopšanu un dažkārt arī krāsošanu. Frizieris strādā ar dažāda garuma un veida matiem un veido [[frizūra|frizūras]] atbilstoši klienta vēlmēm, matu īpašībām un aktuālajām [[mode|modes]] tendencēm. Friziera darba pienākumos var ietilpt matu mazgāšana, griešana, žāvēšana, veidošana, krāsošana, balināšana un ilgviļņu veidošana. Frizier... 4533073 wikitext text/x-wiki '''Frizieris''' ir [[profesija|profesijas]] pārstāvis, kas nodarbojas ar [[mati|matu]] griešanu, veidošanu, kopšanu un dažkārt arī krāsošanu. Frizieris strādā ar dažāda garuma un veida matiem un veido [[frizūra|frizūras]] atbilstoši klienta vēlmēm, matu īpašībām un aktuālajām [[mode|modes]] tendencēm. Friziera darba pienākumos var ietilpt matu mazgāšana, griešana, žāvēšana, veidošana, krāsošana, balināšana un ilgviļņu veidošana. Frizieri var specializēties arī noteiktās jomās, piemēram, vīriešu matu griešanā, sieviešu frizūrās vai matu krāsošanā. == Vēsture == Matu kopšana un veidošana ir praktizēta jau [[senatne|senatnē]]. Senajās civilizācijās ar matu kopšanu nodarbojās īpaši amatnieki. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija izplatītas dažādas frizūras, kā arī matu kopšanas un veidošanas tradīcijas. [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizieru darbu daļēji veica bārddziņi, kuri nodarbojās gan ar matu griešanu, gan bārdas skūšanu. Vēlāk izveidojās specializēta friziera profesija. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties pilsētu kultūrai, modes industrijai un kosmētikas ražošanai, friziera profesija kļuva plaši izplatīta. == Skatīt arī == * [[Frizūra]] * [[Mati]] [[Kategorija:Mati]] mrbugrzg62vbprxiywhowog2d4opdk9 4533074 4533073 2026-10-07T20:04:03Z Votre Provocateur 111653 4533074 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HairAcademy.jpg|thumb|Franču friziera karikatūra Parīzes Frizieru akadēmijā, kurā viņš veido tā laika modē esošu sarežģītu frizūru, 18. gadsimts]] '''Frizieris''' ir [[profesija|profesijas]] pārstāvis, kas nodarbojas ar [[mati|matu]] griešanu, veidošanu, kopšanu un dažkārt arī krāsošanu. Frizieris strādā ar dažāda garuma un veida matiem un veido [[frizūra|frizūras]] atbilstoši klienta vēlmēm, matu īpašībām un aktuālajām [[mode|modes]] tendencēm. Friziera darba pienākumos var ietilpt matu mazgāšana, griešana, žāvēšana, veidošana, krāsošana, balināšana un ilgviļņu veidošana. Frizieri var specializēties arī noteiktās jomās, piemēram, vīriešu matu griešanā, sieviešu frizūrās vai matu krāsošanā. == Vēsture == Matu kopšana un veidošana ir praktizēta jau [[senatne|senatnē]]. Senajās civilizācijās ar matu kopšanu nodarbojās īpaši amatnieki. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija izplatītas dažādas frizūras, kā arī matu kopšanas un veidošanas tradīcijas. [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizieru darbu daļēji veica bārddziņi, kuri nodarbojās gan ar matu griešanu, gan bārdas skūšanu. Vēlāk izveidojās specializēta friziera profesija. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties pilsētu kultūrai, modes industrijai un kosmētikas ražošanai, friziera profesija kļuva plaši izplatīta. == Skatīt arī == * [[Frizūra]] * [[Mati]] [[Kategorija:Mati]] sy3cj3e2z9f2xxqli2pl7sj3n0t43l0 4533075 4533074 2026-10-07T20:04:49Z Votre Provocateur 111653 4533075 wikitext text/x-wiki [[Attēls:HairAcademy.jpg|thumb|Franču friziera karikatūra Parīzes Frizieru akadēmijā, kurā viņš veido tā laika modē esošu sarežģītu frizūru, 18. gadsimts]] '''Frizieris''' ir [[profesija|profesijas]] pārstāvis, kas nodarbojas ar [[mati|matu]] griešanu, veidošanu, kopšanu un dažkārt arī krāsošanu. Frizieris strādā ar dažāda garuma un veida matiem un veido [[frizūra|frizūras]] atbilstoši klienta vēlmēm, matu īpašībām un aktuālajām [[mode|modes]] tendencēm. Friziera darba pienākumos var ietilpt matu mazgāšana, griešana, žāvēšana, veidošana, krāsošana, balināšana un ilgviļņu veidošana. Frizieri var specializēties arī noteiktās jomās, piemēram, vīriešu matu griešanā, sieviešu frizūrās vai matu krāsošanā. == Vēsture == Matu kopšana un veidošana ir praktizēta jau [[senatne|senatnē]]. Senajās civilizācijās ar matu kopšanu nodarbojās īpaši amatnieki. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Senajā Romā]] bija izplatītas dažādas frizūras, kā arī matu kopšanas un veidošanas tradīcijas. [[Viduslaiki|Viduslaiku Eiropā]] frizieru darbu daļēji veica bārddziņi, kuri nodarbojās gan ar matu griešanu, gan [[Bārda|bārdas]] skūšanu. Vēlāk izveidojās specializēta friziera profesija. 19. un 20. gadsimtā, attīstoties pilsētu kultūrai, modes industrijai un kosmētikas ražošanai, friziera profesija kļuva plaši izplatīta. == Skatīt arī == * [[Frizūra]] * [[Mati]] [[Kategorija:Mati]] 9gerqll5e7kssa1abj6cvb84v0decmf 0 641139 4533077 2026-10-07T20:27:58Z Baisulis 11523 jauns raksts....... 4533077 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | align = right | direction = vertical | width = 220 | image1 = Ford_Fiesta MK7 Facelift IMG_6676.jpg | caption1 = ''[[Ford Fiesta]]'' hečbeks | image2 = Peugeot e-208 facelift Auto Zuerich 2023 1X7A1204.jpg | caption2 = ''[[Peugeot e-208]]'' hečbeks | total_width = | alt1 = }} '''B klase''' ir otra mazākā kategorija [[Eiropas Komisija]]s noteiktajā [[vieglais automobilis|vieglo automobiļu]] [[automobiļu klasifikācija|klasifikācijas]] sistēmā un tos parasti dēvē par "mazajiem automobiļiem".<ref name="EEC Merger Procedure2">{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |url=http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf |website=europa.eu}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Impact on the Competitiveness of the European Automotive Industry of Potential FTA with India and ASEAN |url=http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |dead-url=yes |archive-url=https://web.archive.org/web/20130429040531/http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/automotive/files/projects/report_fta_india_asean_en.pdf |archive-date=29 April 2013 |website=europa.eu |page=8}}</ref> Pēc pārdošanas apjoma B klase [[Eiropa|Eiropā]] ir trešā lielākā. Saskaņā ar ''JATO Dynamics'' datiem 2024. gadā tas veidoja 15,5% no kopējā automobiļu pārdošanas apjoma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Munoz |first=Felipe |date=30 January 2025 |title=European new car market growth in 2024 driven by hybrids and Chinese brands |url=https://www.jato.com/resources/media-and-press-releases/european-new-car-market-growth-in-2024-driven-by-hybrids-and-chinese-brands |access-date=15 May 2025 |website=JATO}}</ref> B klasē ietilpst automobiļi ar dažādiem virsbūves tipiem: [[hečbeks]], [[sedans]], [[universālis]], [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]], [[plaša pielietojuma automobilis|plaša pielietojuma]] (MPV) un [[krosovers]]/[[paaugstinātas pārgājības automobiļis|apvidus automobilis]] (SUV).<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Nicholas |date=21 December 2020 |title=Best of 2020: B-Segment |url=https://www.nst.com.my/cbt/2020/12/651150/best-2020-b-segment |access-date=2 March 2021 |work=New Straits Times}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=21 October 2013 |title=My segmentation |url=https://fiatgroupworld.com/my-segmentation/ |access-date=2 March 2021 |work=Fiat Group World}}</ref> B klasi uzskata par Eiropas ekvivalentu [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] plaši izplatītajai [[subkompaktais automobilis|subkompakto automobiļu]] kategorijai, Ķīnas '''A0 klasei''', kā arī Apvienotajā Karalistē lietotajam apzīmējumam '''supermini''' (attiecībā uz B klases hečbekiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|year=2013|title=Motor Industry Facts 2013 |url= http://www.smmt.co.uk/wp-content/uploads/SMMT-2013-Motor-Industry-Facts-guide.pdf?9b6f83 |access-date=17 August 2013 |publisher=The Society of Motor Manufacturers and Traders |page=28}}</ref><ref name="Jacobs" /><ref>{{grāmatas atsauce|last1=Maxton |first1=Graeme P. |url= https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt |title=Time for a Model Change: Re-engineering the Global Automotive Industry |last2=Wormald |first2=John |date=2004 |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-83715-6 |page=[https://archive.org/details/timeformodelchan0000maxt/page/17 17] |access-date=19 July 2017}}</ref> == Definīcija == Eiropas klasifikācijas klases nav balstītas uz izmēra vai svara kritērijiem.<ref name= "EEC Merger Procedure">{{Tīmekļa atsauce |title=Regulation (EEC) No 4064/89 - Merger Procedure |website=europa.eu |url= http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/decisions/m1406_en.pdf}}</ref> Praksē B klases automobiļus raksturo kā tādus, kuru garums ir aptuveni {{nobr|3,7—4,2 m}}, lai gan šie rādītāji var atšķirties atkarībā no virsbūves tipa, tirgus un ražošanas perioda.<ref name="Jacobs">{{grāmatas atsauce|last=Jacobs |first=Andrew James |url= https://books.google.com/books?id=1hTrCgAAQBAJ&dq=Subcompact+144+and+164.99+inches+These+cars+are+considered+as+within+the+B-segment+in+Europe+and+sometimes+called+Superminis+there&pg=PA33 |title=The new domestic automakers in the United States and Canada: history, impacts, and prospects |publisher=Lexington Books |year=2016 |isbn=978-0-7391-8826-2 |page=33 |access-date=19 July 2017}}</ref><ref name="Felipe2012">{{Tīmekļa atsauce|last=Felipe |first=Munoz |date=15 May 2012 |title=Learning about cars: the 'B' segment |url= https://fiatgroupworld.com/2012/05/15/learning-about-cars-the-b-segment/ |access-date=29 January 2022 |work=Fiat Group World}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Meadows |first=Jordan |title=Vehicle Design: aesthetic principles in transportation design |date=2017 |publisher=Routledge |isbn=978-1-138-68560-4 |pages=39–40 |url= https://books.google.com/books?id=ipU4DwAAQBAJ&pg=SA3-PA39 |access-date=29 September 2018}}</ref> Atsevišķos gadījumos viens un tas pats automobilis dažādos tirgos var būt klasificēts atšķirīgi.<ref name="Felipe2012"/> ''[[Euro NCAP]]'' transportlīdzekļu klasē ar nosaukumu "supermini" līdzās B klases automobiļiem ietilpst arī mazāki [[A klase]]s automobiļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Latest Safety Ratings |url= https://www.euroncap.com/en/ratings-rewards/latest-safety-ratings/?selectedClasses=1202&allProtocols=true&selectedMake=0&selectedMakeName=Select%20a%20make&selectedModel=0&selectedStar=&includeFullSafetyPackage=true&includeStandardSafetyPackage=true&selectedModelName=All&selectedProtocols=34803,30636,26061,24370,1472,5910,5931,-1,14999&allClasses=false&allDriverAssistanceTechnologies=false&selectedDriverAssistanceTechnologies=&thirdRowFitment=false|access-date=31 January 2019 |website=euroncap.com|language=en}}</ref> Apvienotajā Karalistē terminu "supermini" plašāk lieto, apzīmējot B klases [[hečbeks|hečbekus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=What is a supermini?|url= https://www.parkers.co.uk/what-is/a-supermini/ |access-date=7 February 2019 |website=Parkers}}</ref> Šis termins radās 1970. gados kā neformāls klasifikācijas apzīmējums,<ref>{{Ziņu atsauce|last=Waymark |first=Peter |date=30 May 1977 |title=Basic design changes are the only way to cut car costs |page=16 |work=The Times}}</ref> un līdz 1977. gadam to regulāri izmantoja britu laikraksts ''[[The Times]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last1=Waymark |first1=Peter |date=5 May 1977 |title=Motoring |url= http://find.galegroup.com/ttda/infomark.do?&source=gale&prodId=TTDA&userGroupName=buc_ttda&tabID=T003&docPage=article&searchType=BasicSearchForm&docId=CS553877669&type=multipage&contentSet=LTO&version=1.0|access-date=2 December 2014 |website=[[The Times]] |page=33}}</ref> Līdz 80. gadu vidum tas Apvienotaja Karalistē bija kļuvis jau par plaši lietotu terminu.<ref name="Which12">{{publikācijas atsauce|date=October 1984|title=Which? Car Supplement |journal=Which? |publisher=Consumers' Association |page=5}}</ref><ref name="mann 1986">{{grāmatas atsauce|last=Mann |first=D |url= https://books.google.com/books?id=TcQ7fUuJdcAC&q=B-segment++supermini+-immunology+-biology&pg=PA176 |chapter=Car definitions and forecast methodology |title=Automotive Plastics & Composites – Worldwide Markets & Trends to 2007 |publisher=Elsevier |year=1999 |isbn=978-0-08-052774-1 |page=176 |access-date=18 August 2013}}</ref> Vācijā terminu "mazie automobiļi" ({{val|de|Kleinwagen}}) Federālā transportlīdzekļu pārvalde atzinusi par līdzvērtīgu B klasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Fahrzeugklassen – IPEK-Glossar |url=https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |access-date=21 June 2021 |website=ipek.kit.edu |archive-date=26 March 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230326023544/https://www.ipek.kit.edu/glossar/index.php?title=Fahrzeugklassen |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Kleinwagen 2021/2022: Marktübersicht mit Daten und Preisen |url= https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |dead-url=no |access-date=22 June 2021 |website=Motor1.com|language=de|archive-url=https://web.archive.org/web/20190421181012/https://de.motor1.com/features/345143/kleinwagen-2019-neue-city-flitzer/ |archive-date=21 April 2019 }}</ref> 2020. gadā šī klase veidoja 15,1% no visām valstī reģistrētajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=8 January 2021 |title=Kraftfahrt-Bundesamt - Fahrzeugzulassungen - Pressemitteilung Nr. 02/2021 - Fahrzeugzulassungen im Dezember 2020 - Jahresbilanz |url= https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |work=KBA|archive-url=https://web.archive.org/web/20210111023504/https://www.kba.de/DE/Presse/Pressemitteilungen/2021/Fahrzeugzulassungen/pm02_2021_n_12_20_pm_komplett.html?nn=3033666 |archive-date=11 January 2021 }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:12-01-03-autostadtl-by-RalfR-31.jpg|thumb|''[[Autobianchi A112]]'' tiek uzskatīts par supermini klases pionieri, vēl pirms B klases termina ieviešanas]] [[Attēls:Renault_Clio_(47311505501).jpg|thumb|Pirmās paaudzes ''[[Renault Clio I]]'' (1990—1998)]] Termins "supermini", kas radās vēl pirms B klases termina, parādījās Apvienotajā Karalistē 1970. gados, kad autoražotāji centās izstrādāt jaunu modeli, kas pārspētu 1959. gadā klajā laisto un nozīmīgo ''[[Mini]]'', bet žurnālisti mēģināja klasificēt šāda veida automobiļus.<ref>{{Ziņu atsauce|last=Webb |first=Clifford |date=11 August 1976 |title=Leyland management denies 'pushing too hard' over output |page=15 |work=The Times}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=18 August 1976|title=Plans for super Mini |page=1 |work=The Times}}</ref> Par pirmo moderno supermini klases automobili plaši tiek uzskatīts ''[[Autobianchi A112]]'', ko ražoja no 1969. gada. Tam sekoja ''[[Fiat 127]]'', ''[[Renault 5]]'', ''[[Volkswagen Polo]]'' un ''[[Honda Civic]]'' — automobiļi, kas ir līdzīgi gan pēc koncepcijas, gan izmēriem. Uzskatīja, ka šie supermini jeb B klases automobiļi piedāvā augstāku komforta un ērtību līmeni, vienlaikus saglabājot ''Mini'' raksturīgo drošību un stabilitāti, ko nodrošināja priekšpiedziņas un šķērseniski novietota dzinēja konfigurācija. Tas nozīmēja arī hečbeka virsbūves un nolokāmu aizmugurējo sēdekļu ieviešanu. Uzskatīja arī, ka 1970. gadu naftas krīze veicināja supermini klases automobiļu tirgus daļas pieaugumu.<ref name="Felipe2012"/> 1976. gadā ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' laida klajā ''[[Ford Fiesta]]'', kas kļuva ļoti populārs.<ref name="Hagerty UK-2015">{{Tīmekļa atsauce|date=4 March 2015|title=The Rise of the Superminis |url= https://www.hagerty.co.uk/articles/the-rise-of-the-superminis/ |access-date=2 March 2021 |work=Hagerty UK |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Stone |first=Matt |date=28 May 2020 |title=Ford Fiesta USA 1976-2019: Now Gone But Not Forgotten By Enthusiasts |url= https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |dead-url=no |access-date=2 March 2021 |work=Ford Performance|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624204607/https://performance.ford.com/enthusiasts/newsroom/2020/05/fiesta-history.html |archive-date=24 June 2021 }}</ref> Šī klase kļuva populāra 1980. gados.<ref name="Hagerty UK-2015" /> Līdz 80. gadu vidum termins "supermini" bija nostiprinājies kā oficiāls [[automobiļu klasifikācija]]s apzīmējums<ref name="mann 1986"/> un vēlāk iekļauts [[Eiropas Komisija]]s klasifikācijā kā B klase.<ref name= "EEC Merger Procedure"/> 1990. gada ''[[Renault Clio]]'' un 1983. gada ''[[Fiat Uno]]'' bija nozīmīgi modeļi supermini jeb B klasē, jo abi ieguva "[[Eiropas Gada auto]]" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Review of the Clio story for the launch of Clio V - Renault Group |url= https://www.renaultgroup.com/en/news-on-air/news/clio-story-relive-the-success-of-the-best-selling-french-car-in-history/ |access-date=19 June 2021|website=renaultgroup.com|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fiat Uno |url= https://www.autozine.org/Archive/Fiat/classic/Uno.html |access-date=19 June 2021 |website=autozine.org}}</ref> ''Clio'' aizstāja ilgstoši ražoto ''[[Renault 5]]'', lai gan modelis palika ražošanā līdz pat 1996. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=25 years of the Renault Clio - picture special |url= https://www.autocar.co.uk/car-news/new-cars/25-years-renault-clio-picture-special |access-date=19 June 2021 |work=Autocar |language=en}}</ref> 1993. gadā otrās paaudzes ''[[Nissan Micra]]'' (''K11'') kļuva par pirmo Japānas autoražotāja modeli, kas ieguva "Eiropas Gada auto" balvu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Koch |first=Jeff |title=European Car of the Year 1993: Nissan Scores a First |url= https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |dead-url=no |access-date=19 June 2021 |work=Hemmings|archive-url=https://web.archive.org/web/20210624203218/https://www.hemmings.com/stories/article/european-car-of-the-year-1993-nissan-scores-a-first |archive-date=24 June 2021 }}</ref> 1999. gadā "Eiropas Gada auto" balvu saņēma ''[[Toyota Yaris]]'', kas izcēlās ar augstu jumta līniju, ļaujot palielināt plašumu salonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Burt |first=Matt |date=16 April 2020 |title=How the original Yaris was a game-changer in 1999 |url= https://mag.toyota.co.uk/original-yaris-game-changer-1999/ |access-date=19 June 2021 |work=Toyota UK Magazine |language=en}}</ref> Vēl viens ievērojams modelis ir ''[[Opel Corsa]]'', kas 1998. gadā kļuva par visvairāk pārdoto automašīnu pasaulē, pateicoties plašajai pārstāvniecībai dažādos pasaules tirgos. Tajā gadā pārdoti {{sk|910839}} šī modeļa eksemplāri, no kuriem 54 procentus veidoja pārdošanas apjomi Eiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Opel/Vauxhall Corsa European sales figures |url= https://carsalesbase.com/europe-opel-corsa/ |dead-url=no |access-date=21 June 2021 |website=carsalesbase.com |date= 29 January 2014 |language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20200628225645/https://carsalesbase.com/europe-Opel-Corsa/ |archive-date=28 June 2020 }}</ref> Tas pārspēja ''[[Toyota Corolla]]'' (ar {{sk|906953}} pārdotām vienībām) un ieņēma pirmo vietu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Gasnier |first=Matt |date=16 January 1999 |title=World 1998: GM Corsa the best-selling car in the world |url= https://bestsellingcarsblog.com/1999/01/world-1998-opel-corsa-the-best-selling-car-in-the-world/ |access-date=21 June 2021 |work=Best Selling Cars Blog|language=en}}</ref> === Drošība un veiktspēja === Šīs klases automobiļu drošības aprīkojums ir uzlabojies. 1995. gadā gan benzīna, gan dīzeļdzinēja B klases automobiļos bija uzstādīti tikai aptuveni 40 procenti no minētajām drošības sistēmām (sānu trieciena aizsargstieņi, vadītāja un pasažiera drošības spilveni, sānu drošības spilveni, [[bremžu pretbloķēšanas sistēma|ABS]], elektroniskā bremzēšanas sistēma, stabilitātes kontrole), savukārt līdz 2010. gadam šis rādītājs vidēji pārsniedza 90 procentus. Tas liecina par būtisku transportlīdzekļu drošības uzlabošanos šajā laika posmā, neskatoties uz to, ka B klases automobiļu cena (koriģēta atbilstoši inflācijai) vidēji pieauga attiecīgi par 6 procentiem (benzīna dzinēja modeļiem) un 15 procentiem (dīzeļdzinēja modeļiem).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=40 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}</ref> [[Eiropas Savienība]]s un ''JATO'' pētījumi liecina, ka laikposmā no 1995. līdz 2010. gadam B klases automobiļu vidējā maksimālā jauda ir palielinājusies par 40 procentiem, savukārt to vidējais kopējais svars tajā pašā periodā pieaudzis tikai par aptuveni 20 procentiem. Degvielas patēriņš ir samazinājies par aptuveni 20 procentiem, bet jaudas un svara attiecība ir palielinājusies par 15 procentiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Effect of regulations and standards on vehicle prices |url= https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |dead-url=no |work=European Union |page=37 |type=pdf|archive-url=https://web.archive.org/web/20190424083947/https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/transport/vehicles/cars/docs/report_effect_2011_en.pdf |archive-date=24 April 2019 }}</ref> == Virbūvju tipi == Hečbeks ir šajā klasē populārākais virsbūves tips.<ref name="Felipe20192">{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |first=Munoz |date=8 July 2020 |title=These were the top-selling cars in 2019. Ram 1500 was 12th |url=https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20200729113133/https://fiatgroupworld.com/2020/07/08/these-were-the-top-selling-cars-in-2019-ram-1500-was-12th/ |archive-date=29 July 2020 |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}</ref> Lai gan vairums šo automobiļu ir aprīkoti ar piecām durvīm, daudzi Eiropas tirgum paredzētie hečbeki tiek piedāvāti gan trīs, gan piecu durvju versijās. 2007. gadā 31% Eiropas pircēju izvēlējās B klases hečbekus ar trim durvīm. Līdz 2016. gadam šis rādītājs samazinājās līdz 13%, mainoties tirgus prioritātēm un priekšroku dodot lietojamībai un praktiskumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Motionlab Marketing |date=22 June 2017 |title=Europe says goodbye to 3-door Hatchs |url=https://www.jato.com/europe-says-goodbye-3-door-hatchs/ |access-date=30 May 2021 |website=JATO}}</ref> Tādēļ līdz 2010. gadu beigām vairāki ražotāji Eiropā pārtrauca piedāvāt savu B klases hečbeku modeļu trīs durvju versijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Radu |first=Mihnea |date=16 April 2018 |title=Peugeot 208 3-Door to Be Discontinued Soon, Just Like the Rest of Its Rivals |url=https://www.autoevolution.com/news/peugeot-208-3-door-to-be-discontinued-soon-just-like-the-rest-of-its-rivals-125019.html |access-date=3 March 2021 |work=autoevolution |language=en}}</ref> Citi šajā klasē Eiropā pašlaik pieejamie [[virsbūve]]s tipi ir [[sedans]] (piemēram, ''[[Dacia Logan]]''), [[universālis]] (piemēram, ''[[Dacia Logan|Dacia Logan MCV]]'' un ''[[Škoda Fabia|Škoda Fabia Combi]]'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=20 years of the Škoda Fabia Combi: A real success story |url=https://www.skoda-storyboard.com/en/press-releases/20-years-of-the-skoda-fabia-combi-a-real-success-story/ |access-date=19 June 2021 |work=Škoda Storyboard |language=en}}</ref> un [[kupeja (virsbūve)|kupeja]]/[[kabriolets]] (piemēram, ''[[Mini Hatch|Mini Cooper Cabrio/Convertible]]'').<ref name="Felipe20192" /> === ''Hot hatch'' === {{vairāki attēli | align = right | total_width = 340 | image1 = 2019 Volkswagen Polo GTi Plus TSi S-A 2.0.jpg | caption1 = ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' | image2 = 2020 Toyota GR Yaris.jpg | caption2 = ''[[Toyota GR Yaris]]'' }} B klases hečbeku versijas ar uzlabotu veiktspēju sauc par "karstajiem hečbekiem" (no {{val|en|Hot hach}}). Pie pašreizējiem piemēriem pieder septītās paaudzes ''[[Ford Fiesta|Ford Fiesta ST]]'', ''[[Hyundai i20|Hyundai i20 N]]'', ''[[Peugeot 208|Peugeot 208 GTi]]'', ''[[Suzuki Swift|Suzuki Swift Sport]]'', ''[[Toyota GR Yaris]]'', sestās paaudzes ''[[Volkswagen Polo|Volkswagen Polo GTI]]'' un daudzi citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tudor-Lane |first=Adam |date=9 June 2016 |title=Why a hot hatch is the perfect all-round car |url=https://carwitter.com/why-a-hot-hatch-is-the-perfect-all-round-car/ |access-date=21 June 2021 |work=Carwitter |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=The Top 10 Best Hot Hatches In 2021 (And The Ones That Don't Quite Cut It) |url=https://www.carthrottle.com/post/the-top-10-best-hot-hatches-in-2020-and-the-ones-that-dont-quite-cut-it/ |access-date=21 June 2021 |work=Car Throttle |language=en}}</ref> {{clear}} === ''MPV''/minivens === {{vairāki attēli | align = right | total_width = 340 | image1 = 2014 Fiat 500L Lounge 1.4.jpg | caption1 = ''[[Fiat 500L]]'' (2012–2022) | image2 = Opel Meriva (B) – Frontansicht, 12. Juni 2011, Ratingen.jpg | caption2 = ''[[Opel Meriva]]'' (2003–2017) }} B klases [[plaša pielietojuma automobilis|plaša pielietojuma automobiļi]] (''MPV'') (dēvēti arī par ''mini MPV'' vai ''B-MPV'') ir B klases hečbeku augstākas un/vai garākas versijas, kurās īpašs uzsvars likts uz salona ietilpību un praktiskumu.<ref name="Felipe-2012">{{Tīmekļa atsauce |last=Felipe |date=17 September 2012 |title=Learning about cars: the 'B-MPV' Segment |url=https://fiatgroupworld.com/2012/09/17/learning-about-cars-the-b-mpv-segment/ |access-date=28 May 2021 |work=Fiat Group World |language=en}}</ref> Piemēri ir ''[[Citroën C3 Picasso]]'', ''[[Fiat 500L]]'' un ''[[Ford B-Max]]''.<ref name="Felipe-2012" /> {{clear}} === Krosovers/''SUV'' === {{vairāki attēli | align = right | total_width = 340 | image1 = 2018 Ford EcoSport front 2.24.18.jpg | caption1 = ''[[Ford EcoSport]]'' | image2 = 2017 Audi Q2 Sport TDi 1.6 Front.jpg | caption2 = ''[[Audi Q2]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Motionlab Marketing |date=1 March 2016 |title=Audi Q2 is here to shake B-SUV segment |url= https://www.jato.com/audi-q2-is-here-shake-b-suv-segment/ |access-date=28 May 2021 |website=JATO}}</ref> | image3 = | caption3 = }} B klases [[krosovers|krosoveri]] jeb [[apvidus auto]] (dēvēti arī par subkompaktajiem krosoveriem, mazajiem apvidus auto<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Top 10 best small SUVs 2020 |url=https://www.autocar.co.uk/car-news/best-cars/top-10-best-compact-suvs |access-date=13 January 2021 |work=Autocar |language=en}}</ref> vai ''B-SUV''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=B-SUV Archives |url=https://www.jato.com/tag/b-suv/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20160921181554/http://www.jato.com:80/tag/b-suv/ |archive-date=21 September 2016 |access-date=13 January 2021 |work=JATO}}</ref>) ir krosoveri vai apvidus auto, kuru izmēri ir līdzīgi tradicionālajiem B klases automobiļiem vai nedaudz lielāki par tiem<ref name="JATO-2018">{{Tīmekļa atsauce |date=11 June 2018 |title=A-SUVs are coming |url=https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |access-date=13 January 2021 |work=JATO |archive-date=14 January 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210114031022/https://www.jato.com/a-suvs-are-coming/ |dead-url=yes}}</ref> un kuri bieži vien būvēti uz tās pašas platformas, ko izmanto B klases hečbeki vai sedani.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=24 April 2012 |title=Prepare for the mini-SUV invasion... |url=http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |access-date=29 August 2012 |work=Top Gear |archive-date=22 October 2012 |archive-url=https://web.archive.org/web/20121022170926/http://www.topgear.com/uk/car-news/peugeot-crossover-renault-clio-2012-04-23 |dead-url=yes}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nissan Juke 1.5dCi Tekna Review |url=http://www.autocar.co.uk/car-review/nissan/juke/first-drives/nissan-juke-1.5-dci-tekna |access-date=24 May 2017 |work=Autocar}}</ref> Analītiķi B klases apvidus automobiļus parasti neiekļauj tradicionālo B klases automobiļu pārdošanas rādītājos.<ref name="Felipe20192" /><ref name="IHS Markit-2018">{{Tīmekļa atsauce |date=29 January 2018 |title=SUV-B segment to drive crossover growth in Europe |url=https://ihsmarkit.com/research-analysis/suv-b-segment-drive-crossover-growth-europe.html |access-date=13 February 2021 |work=IHS Markit}}</ref> 2019. gadā B klases apvidus automobiļi veidoja 22% no kopējā apvidus auto pārdošanas apjoma pasaulē.<ref name="Felipe20192" /> == Electromobiļi == [[Attēls:2018 Renault ZOE.jpg|thumb|''[[Renault Zoe]]'' ir viens no pirmajiem B klases elektromobiļiem Eiropas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=8 April 2021|title=These are all the electric cars eligible for the UK's £2,500 plug-in car grant|url=https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20210327124906/https://www.driving.co.uk/car-clinic/buying-guide/cars-eligible-uk-plug-in-grant/|archive-date=27 March 2021|access-date=22 June 2021|website=Driving.co.uk|language=en}}</ref>]] Viens no pirmajiem masveida tirgum paredzētajiem B klases [[elektromobilis|elektromobiļiem]] Eiropā bija ''[[Renault Zoe]]'', kuru izlaida 2012. gadā. ''Zoe'' globālais pārdošanas apjoms 2016. gada jūnijā sasniedza {{sk|50000}} vienību atzīmi,<ref name="Zoe50K">{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=1 August 2016|title=Renault Zoe and BMW i3 Join The 50,000 Sales Club|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/renault-zoe-and-bmw-i3-join-the-50000-sales-club/|access-date=1 August 2016}}50,000).</ref> bet līdz 2020. gada martam — {{sk|200000}} vienību.<ref name="Top10PEVs2016">{{Ziņu atsauce|last=Cobb|first=Jeff|date=31 January 2017|title=Tesla Model S Is World's Best-Selling Plug-in Car For Second Year in a Row|website=HybridCars.com|url=http://www.hybridcars.com/tesla-model-s-is-worlds-best-selling-plug-in-car-for-second-year-in-a-row/|access-date=4 February 2017}}</ref><ref name="Renault2017_2019">{{Tīmekļa atsauce|date=April 2020|title=Ventes Mensuelles - Statistiques commerciales mensuelles du groupe Renault|url=https://group.renault.com/finance/informations-financieres/chiffre-cles/ventes-mensuelles|access-date=17 May 2020|website=Renault.com|language=fr}}</ref> Šim piemēram sekoja arī citi ražotāji: ''[[Groupe PSA]]'' 2019. gadā prezentēja ''[[Peugeot e-208]]'' un ''[[Opel Corsa-e]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Renault ZOE Vs Peugeot e-208 Vs Opel Corsa-e: Compared|url=https://insideevs.com/reviews/368200/renault-zoe-peugeot-e208-opel-corsa-e/|access-date=23 June 2021|work=InsideEVs|language=en}}</ref> savukārt ''Honda'' laida klajā ierobežota apjoma modeli ''[[Honda e]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Honda e all-electric supermini: UK pricing starts from £26k|url=https://www.carbuyer.co.uk/news/160094/honda-e-all-electric-supermini-uk-pricing-starts-from-ps26k|access-date=23 June 2021|website=Carbuyer|language=en}}</ref> bet ''Mini'' — ''[[Mini Electric]]''.<ref name="Autocar">{{Tīmekļa atsauce|title=Electric supermini shoot-out: Mini Electric vs two rivals|url=https://www.autocar.co.uk/car-news/features/electric-supermini-shoot-out-mini-electric-vs-two-rivals|access-date=23 June 2021|work=Autocar|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas automobiļu klases}} [[Kategorija:Eiropas automobiļu klases]] 0v0wsg7gkk2hw0hps8ay8smlf69tc39 0 641140 4533078 2026-10-07T20:39:53Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidist... 4533078 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | binomial = Ventalepididae <small>Lebedev & Luksevics, 2018</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepīdi''' (''Ventalepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām, kuras aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Dzimtu izdalīja 2018. gadā krievu paleontologs [[Oļegs Ļebedevs]] un latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]], par pamatu ņemot vācu paleontologa [[Hanss Pīters Šulce|Hansa Pītera Šulces]] 1980. gadā izveidoto ''Ventalepis'' ģinti, kuras pārstāvji tika atrasti [[Venta]]s atsegumā pie Ketleru mājam, [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[ketleru svīta]]s nogulumos. Dzimtu parstāv tikai ventalepju ģints ar vienīgo sugu ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small>. == Apraksts == Ventalepīdi ir samērā lielas [[zivis]], kuras ķermeni sedz biezas, ieapaļi rombiskas [[zvīņas]]. Taisnās anterodorsālās un anteroventrālās malas veido strupu stūri. Zvīņas pārklājamā daļa no atklātās daļas tiek nodalīta ar seklu vadziņu. Zvīņas, kas satur [[sānu līnija]]s kanālu, veido gar ķermeni garenisku ķīli. Neapklātā virsma ir klāta ar koniskiem zobiņiem. Sānu līnijas kanāls zvīņās veido īsus atsevišķus kanālus, kur turpretī seismosensorie kanāli uz [[galva]]s [[segkauli]]em veido daudzskaitlīgas sazarotas vagas.<ref>Lebedev, O. and Lukševičs, E. (2018) ''New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage''. Acta Geologica Polonica, 68(3), 437–454., 441. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] dxivlwnkysj3t12p400l256xytx65y0 4533083 4533078 2026-10-07T20:48:23Z Jānis U. 198 4533083 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas vairoga</br>''postparieto-supratemporal'' kauls | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | binomial = Ventalepididae <small>Lebedev & Luksevics, 2018</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepīdi''' (''Ventalepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām, kuras aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Dzimtu izdalīja 2018. gadā krievu paleontologs [[Oļegs Ļebedevs]] un latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]], par pamatu ņemot vācu paleontologa [[Hanss Pīters Šulce|Hansa Pītera Šulces]] 1980. gadā izveidoto ''Ventalepis'' ģinti, kuras pārstāvji tika atrasti [[Venta]]s atsegumā pie Ketleru mājam, [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[ketleru svīta]]s nogulumos. Dzimtu parstāv tikai ventalepju ģints ar vienīgo sugu ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small>. == Apraksts == Ventalepīdi ir samērā lielas [[zivis]], kuras ķermeni sedz biezas, ieapaļi rombiskas [[zvīņas]]. Taisnās anterodorsālās un anteroventrālās malas veido strupu stūri. Zvīņas pārklājamā daļa no atklātās daļas tiek nodalīta ar seklu vadziņu. Zvīņas, kas satur [[sānu līnija]]s kanālu, veido gar ķermeni garenisku ķīli. Neapklātā virsma ir klāta ar koniskiem zobiņiem. Sānu līnijas kanāls zvīņās veido īsus atsevišķus kanālus, kur turpretī seismosensorie kanāli uz [[galva]]s [[segkauli]]em veido daudzskaitlīgas sazarotas vagas.<ref>Lebedev, O. and Lukševičs, E. (2018) ''New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage''. Acta Geologica Polonica, 68(3), 437–454., 441. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 673yazowqmflc1bru9mgz36nfqessyo 4533085 4533083 2026-10-07T20:51:38Z Jānis U. 198 4533085 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas vairoga</br>''postparieto-supratemporal'' kauls | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | binomial = Ventalepididae <small>Lebedev & Luksevics, 2018</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepīdi''' (''Ventalepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām, kuras aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Dzimtu izdalīja 2018. gadā krievu paleontologs [[Oļegs Ļebedevs]] un latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]], par pamatu ņemot vācu paleontologa [[Hanss Pīters Šulce|Hansa Pītera Šulces]] 1980. gadā izveidoto ''Ventalepis'' ģinti, kuras pārstāvji tika atrasti [[Venta]]s atsegumā pie Ketleru mājam, [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[ketleru svīta]]s nogulumos. Dzimtu parstāv tikai [[Ventalepji|ventalepju]] ģints ar vienīgo sugu ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small>. == Apraksts == Ventalepīdi ir samērā lielas [[zivis]], kuras ķermeni sedz biezas, ieapaļi rombiskas [[zvīņas]]. Taisnās anterodorsālās un anteroventrālās malas veido strupu stūri. Zvīņas pārklājamā daļa no atklātās daļas tiek nodalīta ar seklu vadziņu. Zvīņas, kas satur [[sānu līnija]]s kanālu, veido gar ķermeni garenisku ķīli. Neapklātā virsma ir klāta ar koniskiem zobiņiem. Sānu līnijas kanāls zvīņās veido īsus atsevišķus kanālus, kur turpretī seismosensorie kanāli uz [[galva]]s [[segkauli]]em veido daudzskaitlīgas sazarotas vagas.<ref>Lebedev, O. and Lukševičs, E. (2018) ''New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage''. Acta Geologica Polonica, 68(3), 437–454., 441. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 4ze86hedd1v8b2n0fp6si2pmwdz1988 4533086 4533085 2026-10-07T20:52:23Z Jānis U. 198 4533086 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas vairoga</br>''postparieto-supratemporal'' kauls | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | binomial = Ventalepididae <small>Lebedev & Luksevics, 2018</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepīdi''' (''Ventalepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām, kuras aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Dzimtu izdalīja 2018. gadā krievu paleontologs [[Oļegs Ļebedevs]] un latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]], par pamatu ņemot vācu paleontologa [[Hanss Pīters Šulce|Hansa Pītera Šulces]] 1980. gadā izveidoto ''Ventalepis'' ģinti, kuras pārstāvji tika atrasti [[Venta]]s atsegumā pie Ketleru mājam, [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[ketleru svīta]]s nogulumos. Dzimtu pārstāv tikai [[Ventalepji|ventalepju]] ģints ar vienīgo sugu ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small>. == Apraksts == Ventalepīdi ir samērā lielas [[zivis]], kuras ķermeni sedz biezas, ieapaļi rombiskas [[zvīņas]]. Taisnās anterodorsālās un anteroventrālās malas veido strupu stūri. Zvīņas pārklājamā daļa no atklātās daļas tiek nodalīta ar seklu vadziņu. Zvīņas, kas satur [[sānu līnija]]s kanālu, veido gar ķermeni garenisku ķīli. Neapklātā virsma ir klāta ar koniskiem zobiņiem. Sānu līnijas kanāls zvīņās veido īsus atsevišķus kanālus, kur turpretī seismosensorie kanāli uz [[galva]]s [[segkauli]]em veido daudzskaitlīgas sazarotas vagas.<ref>Lebedev, O. and Lukševičs, E. (2018) ''New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage''. Acta Geologica Polonica, 68(3), 437–454., 441. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] at44cjsurnesaglewa0vokjentxcqg1 4533087 4533086 2026-10-07T20:54:36Z Jānis U. 198 4533087 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas ''postparieto-supratemporal'' kauls (iekšskatā un ārskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | binomial = Ventalepididae <small>Lebedev & Luksevics, 2018</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepīdi''' (''Ventalepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām, kuras aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Dzimtu izdalīja 2018. gadā krievu paleontologs [[Oļegs Ļebedevs]] un latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]], par pamatu ņemot vācu paleontologa [[Hanss Pīters Šulce|Hansa Pītera Šulces]] 1980. gadā izveidoto ''Ventalepis'' ģinti, kuras pārstāvji tika atrasti [[Venta]]s atsegumā pie Ketleru mājam, [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[ketleru svīta]]s nogulumos. Dzimtu pārstāv tikai [[Ventalepji|ventalepju]] ģints ar vienīgo sugu ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small>. == Apraksts == Ventalepīdi ir samērā lielas [[zivis]], kuras ķermeni sedz biezas, ieapaļi rombiskas [[zvīņas]]. Taisnās anterodorsālās un anteroventrālās malas veido strupu stūri. Zvīņas pārklājamā daļa no atklātās daļas tiek nodalīta ar seklu vadziņu. Zvīņas, kas satur [[sānu līnija]]s kanālu, veido gar ķermeni garenisku ķīli. Neapklātā virsma ir klāta ar koniskiem zobiņiem. Sānu līnijas kanāls zvīņās veido īsus atsevišķus kanālus, kur turpretī seismosensorie kanāli uz [[galva]]s [[segkauli]]em veido daudzskaitlīgas sazarotas vagas.<ref>Lebedev, O. and Lukševičs, E. (2018) ''New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage''. Acta Geologica Polonica, 68(3), 437–454., 441. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 2p06x7oj38y8duu73pmgfl6qxsrsjqf 4533199 4533087 2026-10-08T10:21:47Z Jānis U. 198 4533199 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas ''postparieto-supratemporal'' kauls (iekšskatā un ārskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | binomial = Ventalepididae <small>Lebedev & Luksevics, 2018</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepīdi''' (''Ventalepididae'') ir viena no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] (''Rhipidistia'') dzimtām, kuras aizvēsturiskie pārstāvji dzīvoja [[Devons|devona]] periodā. Dzimtu izdalīja 2018. gadā krievu paleontologs [[Oļegs Ļebedevs]] un latviešu paleontologs [[Ervīns Lukševičs]], par pamatu ņemot vācu paleontologa [[Hanss Pīters Šulce|Hansa Pītera Šulces]] 1980. gadā izveidoto ''Ventalepis'' ģinti, kuras pārstāvji tika atrasti [[Venta]]s atsegumā pie Ketleru mājam, [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[ketleru svīta]]s nogulumos. Dzimtu pārstāv tikai [[Ventalepji|ventalepju]] ģints ar vienīgo sugu ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small>. == Apraksts == Ventalepīdi ir samērā lielas [[zivis]], kuras ķermeni sedz biezas, ieapaļi rombiskas [[zvīņas]]. Taisnās anterodorsālās un anteroventrālās malas veido platu leņķi. Zvīņas pārklājamā daļa no atklātās daļas tiek nodalīta ar seklu vadziņu. Zvīņas, kas satur [[sānu līnija]]s kanālu, veido gar ķermeni garenisku ķīli. Neapklātā virsma ir klāta ar koniskiem zobiņiem. Sānu līnijas kanāls zvīņās veido īsus atsevišķus kanālus, kur turpretī seismosensorie kanāli uz [[galva]]s [[segkauli]]em veido daudzskaitlīgas sazarotas vagas.<ref>Lebedev, O. and Lukševičs, E. (2018) ''New material on Ventalepis ketleriensis Schultze, 1980 extend the zoogeographic area of a Late Devonian vertebrate assemblage''. Acta Geologica Polonica, 68(3), 437–454., 441. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] m7isn124y7sweavmhmjdsvad4w1ba4d 6 641141 4533082 2026-10-07T20:45:02Z Jānis U. 198 Ventalepis ketleriensis postparieto-supratemporal kauls (ārskatā un iekšskatā). Ventas krasts pie Ketleru mājām, Kuldīgas novada, Skrundas pagastā, Latvijā, Augšdevons, famenas stāvs, ketleru svīta. 4533082 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ventalepis ketleriensis postparieto-supratemporal kauls (ārskatā un iekšskatā). Ventas krasts pie Ketleru mājām, Kuldīgas novada, Skrundas pagastā, Latvijā, Augšdevons, famenas stāvs, ketleru svīta. == Licence == {{PD-self}} iqjwdj6w94jxekarm4e8p3hklvg3q73 0 641142 4533084 2026-10-07T20:49:34Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Ventalepīdi]] 4533084 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventalepīdi]] 4f30331idt9zytx3s4854ihaht4oow8 0 641143 4533093 2026-10-07T22:28:24Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' (dzimusi [[1976. gada 11. aprīlis|1976. gada 11. aprīlī]] Akmolinskas apgabalā, [[Kazahijas PSR]], [[PSRS]]) ir Kazahstānas valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi [[Kazahstānas Republikas Finanšu ministrija|Kazahstānas finanšu ministra]] vietniece un [[Kazahstānas Republikas parlaments|Kazahstānas Republikas parlamenta]] [[Mažilis]]a deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolinskas apg... 4533093 wikitext text/x-wiki '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' (dzimusi [[1976. gada 11. aprīlis|1976. gada 11. aprīlī]] Akmolinskas apgabalā, [[Kazahijas PSR]], [[PSRS]]) ir Kazahstānas valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi [[Kazahstānas Republikas Finanšu ministrija|Kazahstānas finanšu ministra]] vietniece un [[Kazahstānas Republikas parlaments|Kazahstānas Republikas parlamenta]] [[Mažilis]]a deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolinskas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «STIM», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja TŌV «JURGАL», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «Altyn Egin». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par [[Kazahstānas finanšu ministrs|finanšu ministra vietnieci]]. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti [[Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilis]]a VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par [[Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilis]]a Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās [[Kazahstānas konstitūcija|Kazahstānas Republikas konstitūcijas]] stāšanos spēkā un [[Kazahstānas Republikas parlaments|parlamenta]] likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja [[Eirāzijas Nacionālā universitāte|Eirāzijas Nacionālo universitāti]] ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kazahstānas politiķes]] [[Kategorija:Kazahstānas ekonomistes]] [[Kategorija:Kazahstānas parlamenta deputāti]] [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas PSR dzimušie]] 8m3gn4gtz7doirka3c1ym6gaq49c11m 4533094 4533093 2026-10-07T22:29:56Z Votre Provocateur 111653 4533094 wikitext text/x-wiki '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' (dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] 6nf3c2mwqklb6rege5vm3j9iqc1kn9t 4533095 4533094 2026-10-07T22:30:06Z Votre Provocateur 111653 4533095 wikitext text/x-wiki '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' (dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] 0hyq5ftjh4mz9eep4zllz9qo1717i7n 4533096 4533095 2026-10-07T22:31:04Z Votre Provocateur 111653 4533096 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = [[Kazahstānas Republikas Mažiliss|Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa]] deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[kazahi|kazahiete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' (dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] kfvrqs3px7zu1dhaq4dug3u4d17zueq 4533097 4533096 2026-10-07T22:31:48Z Votre Provocateur 111653 4533097 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = [[Kazahstānas Republikas Mažiliss|Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa]] deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] atc0m2tyn428kcuztinh96g8yjhyrpz 4533098 4533097 2026-10-07T22:32:02Z Votre Provocateur 111653 4533098 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = [[Kazahstānas Republikas Mažiliss|Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa]] deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] l8gxwsyrr8leatl82qzd1828brrf0n0 4533099 4533098 2026-10-07T22:33:14Z Votre Provocateur 111653 4533099 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] 4030ks7aob6zygb9ndkb64py5tfl17y 4533100 4533099 2026-10-07T22:34:07Z Votre Provocateur 111653 4533100 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte. No 2026. gada oktobra — Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] 2wvo2bim7wskjmx1q5buap2940b3cmw 4533101 4533100 2026-10-07T22:35:05Z Votre Provocateur 111653 4533101 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats4 = Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece | term_sākums4 = sākot no 2026. gada oktobra }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte. No 2026. gada oktobra — Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece. == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] 2tdy31wdik67m7w6l5im94qq96cc0sb 4533102 4533101 2026-10-07T22:36:01Z Votre Provocateur 111653 4533102 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats4 = Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece | term_sākums4 = sākot no 2026. gada oktobra }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte. No 2026. gada oktobra — Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lada.kz/kazakhstan-news/159167-novym-zamestitelem-ministra-oborony-kazakhstana-naznachena-tatiana-saveleva.html|title=Новым заместителем министра обороны Казахстана назначена Татьяна Савельева — Lada.kz|website=www.lada.kz|access-date=2026-10-07|date=2026-10-07|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] akmoe61ujxfof6s25x8jd8g7g31gf3e 4533103 4533102 2026-10-07T22:36:52Z Votre Provocateur 111653 4533103 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Tatjana Mihailovna Saveļjeva | vārds_orģ = ''Татьяна Михайловна Савельева'' | attēls = Татьяна_Савельева_(2023-07-12).jpg | att_izm = 250px | term_sākums = 2023. gada 28. marts | term_beigas = 2026. gada 1. jūlijs | amats = Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = Mažilisa Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja | term_sākums2 = 2024. gada 14. februāris | term_beigas2 = 2026. gada 1. jūlijs | amats3 = Kazahstānas finanšu ministra vietniece | term_sākums3 = 2016. gada 5. aprīlis | term_beigas3 = 2023. gada 28. marts | ministrs3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1976|4|11}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Kazahijas PSR|Akmolas apgabals|td=Kazahstāna}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[krieviete|krieviete]] | partija = | dzīvesb = | profesija = [[ekonomists|ekonomiste]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | amats4 = Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece | term_sākums4 = sākot no 2026. gada oktobra }} '''Tatjana Mihailovna Saveļjeva''' ([[Kazahu valoda|kazahu]]: ''Татьяна Михайловна Савельева''; dzimusi 1976. gada 11. aprīlī [[Akmolas apgabals|Akmolas apgabalā]], [[Kazahijas PSR]]) ir [[Kazahstāna|Kazahstānas]] valsts amatpersona un ekonomiste. Bijusi Kazahstānas finanšu ministra vietniece un Kazahstānas Republikas parlamenta deputāte. No 2026. gada oktobra — Kazahstānas aizsardzības ministra vietniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lada.kz/kazakhstan-news/159167-novym-zamestitelem-ministra-oborony-kazakhstana-naznachena-tatiana-saveleva.html|title=Новым заместителем министра обороны Казахстана назначена Татьяна Савельева — Lada.kz|website=www.lada.kz|access-date=2026-10-07|date=2026-10-07|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zakon.kz/stati/6534123-chto-izvestno-o-novom-zamministra-oborony-tatyane-savelevoy.html|title=Что известно о новом замминистра обороны Татьяне Савельевой|last=Житникова|first=Оксана|website=www.zakon.kz|access-date=2026-10-07|date=2026-10-07|language=ru}}</ref> == Biogrāfija == Tatjana Saveļjeva dzimusi 1976. gada 11. aprīlī Akmolas apgabalā, Kazahijas PSR. Savu darba karjeru viņa sāka 1992. gadā, strādājot par sekretāri starptautisko privāttiesību jomā uzņēmumā «Biro komerciālajiem sakariem». No 1994. līdz 1995. gadam viņa bija preču pārzinis ražošanas un komercfirmā «''STIM''», no 1995. līdz 1996. gadam — pārdevēja ''TŌV'' «''JURGАL''», bet no 1996. līdz 1997. gadam — sekretāre ražošanas kooperatīvā «''Altyn Egin''». 1999. gadā Saveļjeva sāka darbu [[Astana|Astanā]]. No 1999. līdz 2002. gadam viņa strādāja par Astanas pilsētas Finanšu pārvaldes budžeta galveno speciālisti. No 2002. gada maija līdz oktobrim bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Valsts budžeta departamenta Republikas budžeta izstrādes nodaļas galvenā speciāliste. No 2002. līdz 2005. gadam viņa bija galvenā speciāliste, bet no 2005. līdz 2007. gadam — Republikas budžeta programmu izvērtēšanas nodaļas vadītāja. No 2007. līdz 2008. gadam Saveļjeva bija Vidēja termiņa prognožu analīzes un veidošanas un budžeta politikas pārvaldes vadītāja vietniece. 2008. gadā viņa strādāja par Budžeta politikas pārvaldes galveno ekspertu Kazahstānas Ekonomikas un budžeta plānošanas ministrijas Budžeta politikas un plānošanas departamentā. No 2008. līdz 2009. gadam viņa bija direktora vietniece, bet no 2012. līdz 2014. gadam — Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas un prognozēšanas departamenta direktore. No 2014. līdz 2016. gadam Saveļjeva bija Kazahstānas Finanšu ministrijas Budžeta plānošanas departamenta direktore. 2016. gada 5. aprīlī ar Kazahstānas Republikas valdības lēmumu Nr. 175 viņa tika iecelta par finanšu ministra vietnieci. == Darbība parlamentā == 2023. gada 15. februārī ar Kazahstānas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu Nr. 43/719 Saveļjeva tika izvirzīta par kandidāti Kazahstānas Republikas parlamenta VIII sasaukuma deputātes amatam. 28. martā viņa tika reģistrēta kā deputāte un atbrīvota no finanšu ministra vietnieces amata. 2024. gada 14. februārī Saveļjeva tika ievēlēta par Kazahstānas Republikas parlamenta Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāju. 2026. gada 1. jūlijā viņas deputātes pilnvaras tika izbeigtas saistībā ar jaunās Kazahstānas Republikas konstitūcijas stāšanos spēkā un parlamenta likvidēšanu. == Izglītība == 1994. gadā Saveļjeva absolvēja Akmolinskas celtniecības tehnikumu, iegūstot tehniķa–menedžera kvalifikāciju. 2001. gadā viņa absolvēja Sakenas Seifullina vārdā nosaukto Akmolinskas agrāro universitāti, iegūstot izglītību ekonomikā un vadībā. 2007. gadā viņa absolvēja Eirāzijas Nacionālo universitāti ekonomikas specialitātē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] hphhuej9amhni9rg7d1bbopa9dhszlc 0 641144 4533104 2026-10-07T22:39:55Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas parlaments, kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un M... 4533104 wikitext text/x-wiki '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas parlaments, kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa. Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas likumdošanas varu. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] 7prptsef0difd73b6jo5j1ehdq3e476 4533105 4533104 2026-10-07T22:40:12Z Votre Provocateur 111653 4533105 wikitext text/x-wiki '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas parlaments, kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa. Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas likumdošanas varu. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] 87mb6gs84q8mou7f0kmrev707bqke5j 4533107 4533105 2026-10-07T22:42:27Z Votre Provocateur 111653 4533107 wikitext text/x-wiki '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas [[parlaments]], kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa. Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas likumdošanas varu. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] h3zmmj59d7uhdjyx308v3n9udtip6f9 4533109 4533107 2026-10-07T22:43:52Z Votre Provocateur 111653 4533109 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Majilis during Tokayev's annual speech (44879).jpg|thumb]] '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas [[parlaments]], kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://quryltai.kz/ru/home|title=Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}</ref> Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas likumdošanas varu. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] n63mseqzd9mvmbvnrgp1u6m4br56z40 4533110 4533109 2026-10-07T22:43:57Z Votre Provocateur 111653 4533110 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Majilis during Tokayev's annual speech (44879).jpg|thumb|Kazahstānas Republikas Kurultājs]] '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas [[parlaments]], kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://quryltai.kz/ru/home|title=Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}</ref> Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas likumdošanas varu. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] bqud2nmlfnicoll4d6134q686mobmv2 4533111 4533110 2026-10-07T22:44:34Z Votre Provocateur 111653 4533111 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Majilis during Tokayev's annual speech (44879).jpg|thumb|Kazahstānas Republikas Kurultājs]] '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s vienpalātas [[parlaments]], kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://quryltai.kz/ru/home|title=Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}</ref> Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas [[Likumdošanas vara|likumdošanas varu]]. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] c8t3emdv8c2gmd7pizrp46ua0tqhysu 4533112 4533111 2026-10-07T22:45:02Z Votre Provocateur 111653 4533112 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Majilis during Tokayev's annual speech (44879).jpg|thumb|Kazahstānas Republikas Kurultājs]] '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s [[vienpalātas parlaments]], kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://quryltai.kz/ru/home|title=Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}</ref> Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas [[Likumdošanas vara|likumdošanas varu]]. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] 890idnppye6r4iiocefo462b7iiyjsa 4533132 4533112 2026-10-08T04:37:29Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kazahstānas Republikas Kurultājs]] uz [[Kazahstānas Republikas Kurultajs]] 4533112 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Majilis during Tokayev's annual speech (44879).jpg|thumb|Kazahstānas Republikas Kurultājs]] '''Kazahstānas Republikas Kurultājs''' ({{val|kk|Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}) ir [[Kazahstāna]]s [[vienpalātas parlaments]], kas īsteno likumdošanas varu. Tas izveidots 2026. gada 1. jūlijā pēc jaunās Kazahstānas konstitūcijas stāšanās spēkā, kas tika pieņemta 2026. gada 15. marta referendumā. Kurultājs aizstāja iepriekšējo divpalātu [[Kazahstānas parlaments|Kazahstānas parlamentu]], kas sastāvēja no Senāta un Mažilisa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://quryltai.kz/ru/home|title=Қазақстан Республикасының Құрылтайы}}</ref> Kurultājs sastāv no 145 deputātiem, kurus ievēlē pēc proporcionālās vēlēšanu sistēmas. Pirmā sasaukuma vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Kurultāja izveide bija paredzēta jaunajā Kazahstānas konstitūcijā, kas paredzēja pāreju no līdzšinējās divpalātu parlamentārās sistēmas uz vienpalātas likumdevēju. Jaunā konstitūcija stājās spēkā 2026. gada 1. jūlijā, līdz ar to izbeidzot iepriekšējā parlamenta darbību un izveidojot Kurultāju. Pirmās Kurultāja vēlēšanas notika 2026. gada 23. augustā. Tajās tika ievēlēti 145 deputāti, kas veidoja Kurultāja I sasaukumu. Kurultājs īsteno Kazahstānas Republikas [[Likumdošanas vara|likumdošanas varu]]. Tā kompetencē ietilpst likumu pieņemšana, valsts budžeta apstiprināšana un citas konstitūcijā noteiktās parlamenta funkcijas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] 890idnppye6r4iiocefo462b7iiyjsa 0 641145 4533133 2026-10-08T04:37:30Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Kazahstānas Republikas Kurultājs]] uz [[Kazahstānas Republikas Kurultajs]] 4533133 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kazahstānas Republikas Kurultajs]] siz2guf8hokknhrwozqbf1oy34hfuhx 0 641146 4533173 2026-10-08T08:10:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šenona | official_name = ''Shannon''<br/>''Sionainn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Rth Shannon Town 02.10.12R e... 4533173 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šenona | official_name = ''Shannon''<br/>''Sionainn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2 | image1 = Rth Shannon Town 02.10.12R edited-2.jpg | image2 = Shannon Airport 2020-07-12 01.jpg | image3 = Treacys Hotel, Shannon.jpg }} | image_caption = Pilsētas panorāma; Šenonas lidostas terminālis; Viesnīca Šenonā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Īrija | latd = 52| latm = 42| lats = 14 | latNS = N | longd = 08| longm = 51| longs = 50 | longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IRL}} | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Manstera]] | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Klēras grāfiste|Klēra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 10256 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 6 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Eircode | postal_code = V14 | website = {{url|https://www.clarecoco.ie/}} | footnotes = }} '''Šenona''' ({{val|en|Shannon}}, {{val|ga|Sionainn}} jeb ''Baile na Sionainne'') ir pilsēta [[Īrija|Īrijā]], [[Manstera]]s provincē, [[Klēras grāfiste]]s dienvidaustrumos. Tā atrodas [[Šenona]]s estuāra krastā, aptuveni 18 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Limerika]]s un 22 kilometrus uz dienvidiem no [[Enisa]]s. Šenona ir viena no jaunākajām pilsētām Īrijā, kas strauji attīstījās 20. gadsimta otrajā pusē līdzās [[Šenonas lidosta|starptautiskajai lidostai]]. Pilsētas nosaukums cēlies no [[Šenona]]s upes, pie kuras estuāra tā atrodas. Šenonai 1982. gadā tika piešķirts oficiāls pilsētas statuss. == Vēsture == Atšķirībā no vairuma citu Īrijas pilsētu, Šenonai nav senu viduslaiku vai gēlu sakņu — tā tika plānoti uzbūvēta 20. gadsimta 60. gados pārpurvotā teritorijā blakus Šenonas starptautiskajai lidostai. Lidosta tika atklāta 1945. gadā un kļuva par svarīgu starpnacionālo pārlidojumu un degvielas uzpildes punktu starp [[Eiropa|Eiropu]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. 1959. gadā blakus lidostai tika izveidota pasaulē pirmā Šenonas Brīvā ekonomiskā zona (''Shannon Free Zone''), piedāvājot nodokļu atvieglojumus ārvalstu investoriem. Lai nodrošinātu mājokļus tūkstošiem strādājošo, blakus rūpniecības zonai tika uzsākta jaunas pilsētas būvniecība. Desmitgažu laikā Šenona izauga par nozīmīgu apdzīvotu vietu ar modernu plānojumu, daudzdzīvokļu un privātmāju mikrorajoniem, skolām un tirdzniecības centriem, 1982. gadā iegūstot pilnvērtīgas pilsētas statusu. == Saimniecība un transports == Mūsdienās Šenona ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskās uzņēmējdarbības, loģistikas, aviācijas un augsto tehnoloģiju centriem Īrijas rietumos. Pilsētas brīvajā ekonomiskajā zonā darbojas desmitiem starptautisku tehnoloģiju, inženierijas un finansu uzņēmumu. Pilsētā atrodas Šenonas starptautiskā lidosta, kas ir trešā noslogotākā lidosta Īrijas Republikā. Gar pilsētu iet galvenā autošoseja N18/M18, kas savieno [[Limerika|Limeriku]] ar [[Enisa|Enisu]] un [[Golveja|Golveju]]. == Ievērojamas vietas == * Šenonas starptautiskā lidosta (''Shannon Airport'') — vēsturiski nozīmīgs aviācijas mezgls un pirmā beznodokļu tirdzniecības joslas (''Duty Free'') izveides vieta pasaulē. * Banrati pils un tautas parks (''Bunratty Castle & Folk Park'') — netālu esoša 15. gadsimta nocietināta pils un brīvdabas muzejs, kas atspoguļo Īrijas lauku dzīvi 19. gadsimtā. * Šenonas estuārs (''Shannon Estuary'') — plaša upes grīva ar dabas takām un putnu vērošanas vietām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.clarecoco.ie/ Klēras grāfistes padomes oficiālā vietne] (angliski) {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Īrijas pilsētas]] rnq0i3p09o9nuw3szmorckg9udi80ay 3 641147 4533189 2026-10-08T09:18:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4533189 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=RTC3443}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 8. oktobris, plkst. 12.18 (EEST) dhisuepw0k8kmintnk11zhm544upo20 0 641148 4533198 2026-10-08T10:21:04Z Egilus 27634 Egilus pārvietoja lapu [[DK Energetik]] uz [[DK Enerhetik]]: Ja jau tā saucas uhrainiski... 4533198 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[DK Enerhetik]] eywj4814y660fi08vzb6skomveo8hh9 0 641149 4533203 2026-10-08T11:01:37Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas ''postparieto-supratemporal'' kauls (iekšskatā un ārskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthy... 4533203 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas ''postparieto-supratemporal'' kauls (iekšskatā un ārskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | ģints = Ventalepis | ģints_lv = Ventalepji | binomial = Ventalepis <small>Schultze, 1980</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepji''' (''Ventalepis'') ir [[Porolepjveidīgās|porolepjveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]]. Ģinti 1980. gadā izveidoja vācu paleontologs [[Hanss Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu ''Ventalepis ketleriensis'' no Ventas atseguma pie Ketleru mājām, [[Famenas stāvs|famenas stāva]], [[ketleru svīta]]s nogulumos ([[Skrundas pagasts]], [[Kuldīgas novads]], [[Latvija]]). Nosaukums veidots no Ventas upes, kur tika atrastas šīs ģints pārstāvju paliekas, un no grieķu vārda "''lepis''" - zvīņa. Ģinti pārstāv vienīgā ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small> suga, kas nosaukta Ketleru māju vai ketleru svītas vārdā, kur tika savākts paleontoloģiskais materiāls ar šīs sugas fosilijām. == Apraksts == Ventalepji ir samērā lielas [[zivis]], kas zināmi pēc atsevišķiem galvas kauliem un zvīņām. Kaula zvīņas ir augastas (23 līdz 54 mm augstumā), un tām ir ieapaļi rombiska forma. Ar blakus zvīņām pārklājamā virsma ir plata, iet gar priekšējo un augšējo malu un no brīvās (neapklātās) virsmas ir atdalīta ar seklu vagu. Brīvā virsma ir klāta ar sīkiem kosmīna dentikliem ar kaudāli orientētām virsotnēm. Iepriekšējo zobiņu ģenerāciju nav. Zvīņas ar sānu līnijas kanālu ir izlocītas līdz 140° leņķī, veidojot stūrainu ķermeņa profilu.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 357. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] 2xb5vgbux59usp1xdiyp0xek5f5upid 4533208 4533203 2026-10-08T11:05:39Z Jānis U. 198 4533208 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' galvas ''postparieto-supratemporal'' kauls (iekšskatā un ārskatā) | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | ģints = Ventalepis | ģints_lv = Ventalepji | binomial = Ventalepis <small>Schultze, 1980</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepji''' (''Ventalepis'') ir [[Porolepjveidīgās|porolepjveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]]. Ģinti 1980. gadā izveidoja vācu paleontologs [[Hanss Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu ''Ventalepis ketleriensis'' no Ventas atseguma pie Ketleru mājām, [[Famenas stāvs|famenas stāva]], [[ketleru svīta]]s nogulumos ([[Skrundas pagasts]], [[Kuldīgas novads]], [[Latvija]]). Nosaukums veidots no Ventas upes, kur tika atrastas šīs ģints pārstāvju paliekas, un no [[grieķu valoda]]s vārda "''lepis''" - zvīņa. Ģinti pārstāv vienīgā ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small> suga, kas nosaukta Ketleru māju vai ketleru svītas vārdā, kur tika savākts paleontoloģiskais materiāls ar šīs sugas [[Fosilijas|fosilijām]]. == Apraksts == Ventalepji ir samērā lielas [[zivis]], kas zināmi pēc atsevišķiem [[galva]]s kauliem un [[Zvīņas|zvīņām]]. Kaula zvīņas ir augastas (23 līdz 54 mm augstumā), un tām ir ieapaļi rombiska forma. Ar blakus zvīņām pārklājamā virsma ir plata, iet gar priekšējo un augšējo malu un no brīvās (neapklātās) virsmas daļas ir atdalīta ar seklu vagu. Brīvā virsma ir klāta ar sīkiem [[Kosmīns|kosmīna]] dentikliem ar kaudāli orientētām virsotnēm. Iepriekšējo zobiņu ģenerāciju nav. Zvīņas ar [[sānu līnija]]s kanālu ir izlocītas līdz 140° leņķī, veidojot stūrainu ķermeņa profilu.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 357. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] eyelpxpqwu4ag9vvm8fjdzglunqp67k 4533210 4533208 2026-10-08T11:08:48Z Jānis U. 198 4533210 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis zvīņa.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' zvīņa | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | ģints = Ventalepis | ģints_lv = Ventalepji | binomial = Ventalepis <small>Schultze, 1980</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepji''' (''Ventalepis'') ir [[Porolepjveidīgās|porolepjveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]]. Ģinti 1980. gadā izveidoja vācu paleontologs [[Hanss Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu ''Ventalepis ketleriensis'' no Ventas atseguma pie Ketleru mājām, [[Famenas stāvs|famenas stāva]], [[ketleru svīta]]s nogulumos ([[Skrundas pagasts]], [[Kuldīgas novads]], [[Latvija]]). Nosaukums veidots no Ventas upes, kur tika atrastas šīs ģints pārstāvju paliekas, un no [[grieķu valoda]]s vārda "''lepis''" - zvīņa. Ģinti pārstāv vienīgā ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small> suga, kas nosaukta Ketleru māju vai ketleru svītas vārdā, kur tika savākts paleontoloģiskais materiāls ar šīs sugas [[Fosilijas|fosilijām]]. == Apraksts == Ventalepji ir samērā lielas [[zivis]], kas zināmi pēc atsevišķiem [[galva]]s kauliem un [[Zvīņas|zvīņām]]. Kaula zvīņas ir augastas (23 līdz 54 mm augstumā), un tām ir ieapaļi rombiska forma. Ar blakus zvīņām pārklājamā virsma ir plata, iet gar priekšējo un augšējo malu un no brīvās (neapklātās) virsmas daļas ir atdalīta ar seklu vagu. Brīvā virsma ir klāta ar sīkiem [[Kosmīns|kosmīna]] dentikliem ar kaudāli orientētām virsotnēm. Iepriekšējo zobiņu ģenerāciju nav. Zvīņas ar [[sānu līnija]]s kanālu ir izlocītas līdz 140° leņķī, veidojot stūrainu ķermeņa profilu.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 357. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] qfucamkndvz0uouv93385sksw02k3v3 4533211 4533210 2026-10-08T11:10:53Z Jānis U. 198 4533211 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 280px | attēls = Ventalepis ketleriensis zvīņa.jpg | att_nosaukums = ''Ventalepis ketleriensis'' zvīņa | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | apakštips = Vertebrata | apakštips_lv = Mugurkaulnieki | infratips = Gnathostomata | infratips_lv = Žokļaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Sarcopterygii | virsklase_lv = Daivspurzivis | klase = Rhipidistia | klase_lv = Ripidistijas | kārta = Porolepiformes | kārta_lv = Porolepjveidīgās | dzimta = Ventalepididae | dzimta_lv = Ventalepīdi | ģints = Ventalepis | ģints_lv = Ventalepji | binomial = Ventalepis <small>Schultze, 1980</small> | iedalījums = | kategorijas = nē | sinonīmi = }} '''Ventalepji''' (''Ventalepis'') ir [[Porolepjveidīgās|porolepjveidīgo]] zivju ģints, kuras pārstāvji dzīvoja [[Augšdevons|augšdevonā]]. Ģinti 1980. gadā izveidoja vācu paleontologs [[Hanss Pīters Šulce]], aprakstot jauno sugu '''''Ventalepis ketleriensis''''' no Ventas atseguma pie Ketleru mājām, [[Famenas stāvs|famenas stāva]], [[ketleru svīta]]s nogulumos ([[Skrundas pagasts]], [[Kuldīgas novads]], [[Latvija]]). Nosaukums veidots no Ventas upes, kur tika atrastas šīs ģints pārstāvju paliekas, un no [[grieķu valoda]]s vārda "''lepis''" - zvīņa. Ģinti pārstāv vienīgā ''Ventalepis ketleriensis'' <small>Schultze, 1980</small> suga, kas nosaukta Ketleru māju vai ketleru svītas vārdā, kur tika savākts paleontoloģiskais materiāls ar šīs sugas [[Fosilijas|fosilijām]]. == Apraksts == Ventalepji ir samērā lielas [[zivis]], kas zināmi pēc atsevišķiem [[galva]]s kauliem un [[Zvīņas|zvīņām]]. Kaula zvīņas ir augastas (23 līdz 54 mm augstumā), un tām ir ieapaļi rombiska forma. Ar blakus zvīņām pārklājamā virsma ir plata, iet gar priekšējo un augšējo malu un no brīvās (neapklātās) virsmas daļas ir atdalīta ar seklu vagu. Brīvā virsma ir klāta ar sīkiem [[Kosmīns|kosmīna]] dentikliem ar kaudāli orientētām virsotnēm. Iepriekšējo zobiņu ģenerāciju nav. Zvīņas ar [[sānu līnija]]s kanālu ir izlocītas līdz 140° leņķī, veidojot stūrainu ķermeņa profilu.<ref>Татаринов Л.П., Новицкая Л.И., ''Бесчелюстные и древние рыбы. Справочник для палеонтологов, биологов и геологов,'' МОСКВА, ГЕОС, 2004., 357. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Ripidistijas]] ecrmhgaz0hs9uyqiddzfmdwl7wjtqch 0 641150 4533204 2026-10-08T11:02:25Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Ventalepji]] 4533204 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventalepji]] ibrrkz6jl5fwpcea5ncz0ubysprqrs1 6 641151 4533209 2026-10-08T11:07:35Z Jānis U. 198 Ventalepis ketleriensis zvīņa (ārskatā). Ventas krasts pie Ketleru mājām, Kuldīgas novada, Skrundas pagastā, Latvijā, Augšdevons, famenas stāvs, ketleru svīta. 4533209 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Ventalepis ketleriensis zvīņa (ārskatā). Ventas krasts pie Ketleru mājām, Kuldīgas novada, Skrundas pagastā, Latvijā, Augšdevons, famenas stāvs, ketleru svīta. == Licence == {{PD-self}} 20eu5fv6u1wgb6k2gceh20vuquwxv38 0 641152 4533212 2026-10-08T11:11:57Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Ventalepji]] 4533212 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ventalepji]] ibrrkz6jl5fwpcea5ncz0ubysprqrs1 0 641153 4533216 2026-10-08T11:17:30Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kīlijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kiely'' | attēls = Tom Kiely.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|8|25}} |... 4533216 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kīlijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kiely'' | attēls = Tom Kiely.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1951|11|6}} | mir_viet = | tautība = īrs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs''' ({{val|en|Thomas Francis "Tom" Kiely}}; dzimis {{dat|1869|8|25}}, miris {{dat|1951|11|6}}) bija īru vieglatlēts. Kīlijs izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā]], pārstāvot [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]], kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/thomas-francis-kiely |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 8. oktobris |title=Thomas Francis KIELY |accessdate=2026. gada 8. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69218 |title=Tom Kiely |work=Olympedia |access-date=2026. gada 8. oktobris}}</ref> == Biogrāfija == Kīlijs ir dzimis [[Balīnīla|Balīnīlā]], [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri grāfistā]], tagadējās [[Īrija]]s teritorijā, kas 1869. gadā bija daļa no [[Lielbritānija]]s teritorijas. Viņš mācījās Balinīlas Nacionālajā skolā, kur sāka nodarboties ar [[gēlu futbols|gēlu futbolu]], [[hērlings|hērlingu]] un [[vieglatlētika|vieglatlētiku]]. Kīlijam kopumā ir izcīnījis 53 sporta titulus, tostarp 38 [[Gēlu sporta asociācija]]s un [[Īrijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempiona titulus. Viņš arī divreiz uzvarēja ASV čempionātā [[daudzcīņa|daudzcīņā]] un piecas reizes izcīnīja Lielbritānijas čempiona titulu [[vesera mešana|vesera mešanā]] [[Anglijas amatieru sporta asociācija]]s čempionātā (1897., 1898., 1899., 1901. un 1902. gadā).<ref>{{cite news |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000901/19010708/059/0003 |title=The Amateur Championships |work=Huddersfield Daily Examiner |date=8 July 1901 |via=British Newspaper Archive |access-date=31 July 2024}}</ref> Ārpus sporta laukuma Kīlijs spēlēja [[vijole|vijoli]] un [[flauta|flautu]], kā arī bija prasmīgs īru dejotājs.<ref name = SRSports>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417114318/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Tom Kiely | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Kīlijs piedalījās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā, sacenšoties [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]], kas sastāvēja no 100 jardu skrējiena, lodes grūšanas, augstlēkšanas, 880 jardu soļošanas, vesera mešanas, kārtslēkšanas, 120 jardu barjerskrējiena, 56 mārciņu smaguma mešanas, tāllēkšanas un 1 jūdzes skrējiena. Visas desmit disciplīnas norisinājās vienā dienā. Viņš izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno olimpisko spēļu vēsturē.<ref name = SRSports/> becoming the first multi-event track and field champion in the [[Modern Olympic Games]].<ref name = SRSports2>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Amerikā viņam tika izteikti vēl vairāki piedāvājumi pievienoties ASV vai Lielbritānijas komandai. Tomēr viņš vēlreiz atteicās un visos paziņojumos presei skaidri norādīja, ka olimpiskajās spēlēs pārstāvēs tikai Īriju. Tā kā 1904. gadā Īrija nebija neatkarīga valsts, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] viņu 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pieskaita pie [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās komandas]].<ref name = SRSports/> Viņš mira 1951. gada 6. novembrī savās mājās Karikonnšūrā un apbedīts Balīnīlas kapos. Viņa piemiņai pie pilsētas baznīcas ir uzstādīts memoriāls, ko atklāja 1970. gadā. 2016. gadā viņa izcīnītā zelta medaļa tika izstādīta Gēlu sporta asociācijas muzejā izstādes "Īrijas olimpieši" ietvaros.<ref name = SFB>{{cite web | url = http://sportforbusiness.com/irelands-olympians-at-the-gaa/ | title = Ireland's Olympians at the GAA | accessdate = 30 March 2020 | publisher = Sport for Business}}</ref == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kīlijs, Tomass}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 68kl101bepfiesjprku4xrg22jt0bnj 4533222 4533216 2026-10-08T11:22:12Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4533222 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kīlijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kiely'' | attēls = Tom Kiely.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1951|11|6}} | mir_viet = | tautība = īrs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs''' ({{val|en|Thomas Francis "Tom" Kiely}}; dzimis {{dat|1869|8|25}}, miris {{dat|1951|11|6}}) bija īru vieglatlēts. Kīlijs izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā]], pārstāvot [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]], kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/thomas-francis-kiely |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 8. oktobris |title=Thomas Francis KIELY |accessdate=2026. gada 8. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69218 |title=Tom Kiely |work=Olympedia |access-date=2026. gada 8. oktobris}}</ref> == Biogrāfija == Kīlijs ir dzimis [[Balīnīla|Balīnīlā]], [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri grāfistā]], tagadējās [[Īrija]]s teritorijā, kas 1869. gadā bija daļa no [[Lielbritānija]]s teritorijas. Viņš mācījās Balinīlas Nacionālajā skolā, kur sāka nodarboties ar [[gēlu futbols|gēlu futbolu]], [[hērlings|hērlingu]] un [[vieglatlētika|vieglatlētiku]]. Kīlijam kopumā ir izcīnījis 53 sporta titulus, tostarp 38 [[Gēlu sporta asociācija]]s un [[Īrijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempiona titulus. Viņš arī divreiz uzvarēja ASV čempionātā [[daudzcīņa|daudzcīņā]] un piecas reizes izcīnīja Lielbritānijas čempiona titulu [[vesera mešana|vesera mešanā]] [[Anglijas amatieru sporta asociācija]]s čempionātā (1897., 1898., 1899., 1901. un 1902. gadā).<ref>{{cite news |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000901/19010708/059/0003 |title=The Amateur Championships |work=Huddersfield Daily Examiner |date=8 July 1901 |via=British Newspaper Archive |access-date=31 July 2024}}</ref> Ārpus sporta laukuma Kīlijs spēlēja [[vijole|vijoli]] un [[flauta|flautu]], kā arī bija prasmīgs īru dejotājs.<ref name = SRSports>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417114318/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Tom Kiely | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Kīlijs piedalījās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā, sacenšoties [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]], kas sastāvēja no 100 jardu skrējiena, lodes grūšanas, augstlēkšanas, 880 jardu soļošanas, vesera mešanas, kārtslēkšanas, 120 jardu barjerskrējiena, 56 mārciņu smaguma mešanas, tāllēkšanas un 1 jūdzes skrējiena. Visas desmit disciplīnas norisinājās vienā dienā. Viņš izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno olimpisko spēļu vēsturē.<ref name = SRSports/> becoming the first multi-event track and field champion in the [[Modern Olympic Games]].<ref name = SRSports2>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Amerikā viņam tika izteikti vēl vairāki piedāvājumi pievienoties ASV vai Lielbritānijas komandai. Tomēr viņš vēlreiz atteicās un visos paziņojumos presei skaidri norādīja, ka olimpiskajās spēlēs pārstāvēs tikai Īriju. Tā kā 1904. gadā Īrija nebija neatkarīga valsts, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] viņu 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pieskaita pie [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās komandas]].<ref name = SRSports/> Viņš mira 1951. gada 6. novembrī savās mājās Karikonnšūrā un apbedīts Balīnīlas kapos. Viņa piemiņai pie pilsētas baznīcas ir uzstādīts memoriāls, ko atklāja 1970. gadā. 2016. gadā viņa izcīnītā zelta medaļa tika izstādīta Gēlu sporta asociācijas muzejā izstādes "Īrijas olimpieši" ietvaros.<ref name = SFB>{{cite web | url = http://sportforbusiness.com/irelands-olympians-at-the-gaa/ | title = Ireland's Olympians at the GAA | accessdate = 30 March 2020 | publisher = Sport for Business}}</ref == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kīlijs, Tomass}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] rrv6p6m0d1lf510rfr5f6i6b0lw3jmn 4533230 4533222 2026-10-08T11:31:41Z Kleivas 2704 4533230 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kīlijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kiely'' | attēls = Tom Kiely.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1951|11|6}} | mir_viet = | tautība = īrs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Gymnastics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vingrošana]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs''' ({{val|en|Thomas Francis "Tom" Kiely}}; dzimis {{dat|1869|8|25}}, miris {{dat|1951|11|6}}) bija īru vieglatlēts. Kīlijs izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā]], pārstāvot [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]], kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/thomas-francis-kiely |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 8. oktobris |title=Thomas Francis KIELY |accessdate=2026. gada 8. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69218 |title=Tom Kiely |work=Olympedia |access-date=2026. gada 8. oktobris}}</ref> == Biogrāfija == Kīlijs ir dzimis [[Balīnīla|Balīnīlā]], [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri grāfistā]], tagadējās [[Īrija]]s teritorijā, kas 1869. gadā bija daļa no [[Lielbritānija]]s teritorijas. Viņš mācījās Balinīlas Nacionālajā skolā, kur sāka nodarboties ar [[gēlu futbols|gēlu futbolu]], [[hērlings|hērlingu]] un [[vieglatlētika|vieglatlētiku]]. Kīlijam kopumā ir izcīnījis 53 sporta titulus, tostarp 38 [[Gēlu sporta asociācija]]s un [[Īrijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempiona titulus. Viņš arī divreiz uzvarēja ASV čempionātā [[daudzcīņa|daudzcīņā]] un piecas reizes izcīnīja Lielbritānijas čempiona titulu [[vesera mešana|vesera mešanā]] [[Anglijas amatieru sporta asociācija]]s čempionātā (1897., 1898., 1899., 1901. un 1902. gadā).<ref>{{cite news |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000901/19010708/059/0003 |title=The Amateur Championships |work=Huddersfield Daily Examiner |date=8 July 1901 |via=British Newspaper Archive |access-date=31 July 2024}}</ref> Ārpus sporta laukuma Kīlijs spēlēja [[vijole|vijoli]] un [[flauta|flautu]], kā arī bija prasmīgs īru dejotājs.<ref name = SRSports>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417114318/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Tom Kiely | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Kīlijs piedalījās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā, sacenšoties [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]], kas sastāvēja no 100 jardu skrējiena, lodes grūšanas, augstlēkšanas, 880 jardu soļošanas, vesera mešanas, kārtslēkšanas, 120 jardu barjerskrējiena, 56 mārciņu smaguma mešanas, tāllēkšanas un 1 jūdzes skrējiena. Visas desmit disciplīnas norisinājās vienā dienā. Viņš izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno olimpisko spēļu vēsturē.<ref name = SRSports/> becoming the first multi-event track and field champion in the [[Modern Olympic Games]].<ref name = SRSports2>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Amerikā viņam tika izteikti vēl vairāki piedāvājumi pievienoties ASV vai Lielbritānijas komandai. Tomēr viņš vēlreiz atteicās un visos paziņojumos presei skaidri norādīja, ka olimpiskajās spēlēs pārstāvēs tikai Īriju. Tā kā 1904. gadā Īrija nebija neatkarīga valsts, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] viņu 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pieskaita pie [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās komandas]].<ref name = SRSports/> Viņš mira 1951. gada 6. novembrī savās mājās Karikonnšūrā un apbedīts Balīnīlas kapos. Viņa piemiņai pie pilsētas baznīcas ir uzstādīts memoriāls, ko atklāja 1970. gadā. 2016. gadā viņa izcīnītā zelta medaļa tika izstādīta Gēlu sporta asociācijas muzejā izstādes "Īrijas olimpieši" ietvaros.<ref name = SFB>{{cite web | url = http://sportforbusiness.com/irelands-olympians-at-the-gaa/ | title = Ireland's Olympians at the GAA | accessdate = 30 March 2020 | publisher = Sport for Business}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kīlijs, Tomass}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 8lrumwwspkn85iv7uyza7epusseczl7 4533233 4533230 2026-10-08T11:34:15Z Kleivas 2704 4533233 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kīlijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kiely'' | attēls = Tom Kiely.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1951|11|6}} | mir_viet = | tautība = īrs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs''' ({{val|en|Thomas Francis "Tom" Kiely}}; dzimis {{dat|1869|8|25}}, miris {{dat|1951|11|6}}) bija īru vieglatlēts. Kīlijs izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā]], pārstāvot [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]], kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/thomas-francis-kiely |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 8. oktobris |title=Thomas Francis KIELY |accessdate=2026. gada 8. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69218 |title=Tom Kiely |work=Olympedia |access-date=2026. gada 8. oktobris}}</ref> == Biogrāfija == Kīlijs ir dzimis [[Balīnīla|Balīnīlā]], [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri grāfistā]], tagadējās [[Īrija]]s teritorijā, kas 1869. gadā bija daļa no [[Lielbritānija]]s teritorijas. Viņš mācījās Balinīlas Nacionālajā skolā, kur sāka nodarboties ar [[gēlu futbols|gēlu futbolu]], [[hērlings|hērlingu]] un [[vieglatlētika|vieglatlētiku]]. Kīlijam kopumā ir izcīnījis 53 sporta titulus, tostarp 38 [[Gēlu sporta asociācija]]s un [[Īrijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempiona titulus. Viņš arī divreiz uzvarēja ASV čempionātā [[daudzcīņa|daudzcīņā]] un piecas reizes izcīnīja Lielbritānijas čempiona titulu [[vesera mešana|vesera mešanā]] [[Anglijas amatieru sporta asociācija]]s čempionātā (1897., 1898., 1899., 1901. un 1902. gadā).<ref>{{cite news |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000901/19010708/059/0003 |title=The Amateur Championships |work=Huddersfield Daily Examiner |date=8 July 1901 |via=British Newspaper Archive |access-date=31 July 2024}}</ref> Ārpus sporta laukuma Kīlijs spēlēja [[vijole|vijoli]] un [[flauta|flautu]], kā arī bija prasmīgs īru dejotājs.<ref name = SRSports>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417114318/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Tom Kiely | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Kīlijs piedalījās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā, sacenšoties [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]], kas sastāvēja no 100 jardu skrējiena, lodes grūšanas, augstlēkšanas, 880 jardu soļošanas, vesera mešanas, kārtslēkšanas, 120 jardu barjerskrējiena, 56 mārciņu smaguma mešanas, tāllēkšanas un 1 jūdzes skrējiena. Visas desmit disciplīnas norisinājās vienā dienā. Viņš izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno olimpisko spēļu vēsturē.<ref name = SRSports/> becoming the first multi-event track and field champion in the [[Modern Olympic Games]].<ref name = SRSports2>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Amerikā viņam tika izteikti vēl vairāki piedāvājumi pievienoties ASV vai Lielbritānijas komandai. Tomēr viņš vēlreiz atteicās un visos paziņojumos presei skaidri norādīja, ka olimpiskajās spēlēs pārstāvēs tikai Īriju. Tā kā 1904. gadā Īrija nebija neatkarīga valsts, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] viņu 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pieskaita pie [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās komandas]].<ref name = SRSports/> Viņš mira 1951. gada 6. novembrī savās mājās Karikonnšūrā un apbedīts Balīnīlas kapos. Viņa piemiņai pie pilsētas baznīcas ir uzstādīts memoriāls, ko atklāja 1970. gadā. 2016. gadā viņa izcīnītā zelta medaļa tika izstādīta Gēlu sporta asociācijas muzejā izstādes "Īrijas olimpieši" ietvaros.<ref name = SFB>{{cite web | url = http://sportforbusiness.com/irelands-olympians-at-the-gaa/ | title = Ireland's Olympians at the GAA | accessdate = 30 March 2020 | publisher = Sport for Business}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kīlijs, Tomass}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 7vduulyct7ibxbxfhk40tni07y6k44p 4533235 4533233 2026-10-08T11:42:07Z Kleivas 2704 /* Biogrāfija */ 4533235 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Tomass Kīlijs | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''Thomas Kiely'' | attēls = Tom Kiely.JPG | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1869|8|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1951|11|6}} | mir_viet = | tautība = īrs | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Lielbritānija}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|GBR}} [[Lielbritānija]]}} (GBR) {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|Vieglatlētika]]}} {{MedalGold | [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]] | [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|Daudzcīņa]]}} }} '''Tomass Frēnsiss "Toms" Kīlijs''' ({{val|en|Thomas Francis "Tom" Kiely}}; dzimis {{dat|1869|8|25}}, miris {{dat|1951|11|6}}) bija īru vieglatlēts. Kīlijs izcīnīja zelta medaļu [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā]], pārstāvot [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritāniju]], kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/thomas-francis-kiely |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 8. oktobris |title=Thomas Francis KIELY |accessdate=2026. gada 8. oktobris}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/69218 |title=Tom Kiely |work=Olympedia |access-date=2026. gada 8. oktobris}}</ref> == Biogrāfija == Kīlijs ir dzimis [[Balīnīla|Balīnīlā]], [[Tiperēri grāfiste|Tiperēri grāfistā]], tagadējās [[Īrija]]s teritorijā, kas 1869. gadā bija daļa no [[Lielbritānija]]s teritorijas. Viņš mācījās Balinīlas Nacionālajā skolā, kur sāka nodarboties ar [[gēlu futbols|gēlu futbolu]], [[hērlings|hērlingu]] un [[vieglatlētika|vieglatlētiku]]. Kīlijam kopumā ir izcīnījis 53 sporta titulus, tostarp 38 [[Gēlu sporta asociācija]]s un [[Īrijas Amatieru vieglatlētikas asociācija]]s čempiona titulus. Viņš arī divreiz uzvarēja ASV čempionātā [[daudzcīņa|daudzcīņā]] un piecas reizes izcīnīja Lielbritānijas čempiona titulu [[vesera mešana|vesera mešanā]] [[Anglijas amatieru sporta asociācija]]s čempionātā (1897., 1898., 1899., 1901. un 1902. gadā).<ref>{{cite news |url=https://www.britishnewspaperarchive.co.uk/viewer/bl/0000901/19010708/059/0003 |title=The Amateur Championships |work=Huddersfield Daily Examiner |date=8 July 1901 |via=British Newspaper Archive |access-date=31 July 2024}}</ref> Ārpus sporta laukuma Kīlijs spēlēja [[vijole|vijoli]] un [[flauta|flautu]], kā arī bija prasmīgs īru dejotājs.<ref name = SRSports>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417114318/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ki/tom-kiely-1.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Tom Kiely | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Kīlijs piedalījās 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Sentluisā, sacenšoties [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — daudzcīņa vīriešiem|vieglatlētikas daudzcīņā]], kas sastāvēja no 100 jardu skrējiena, lodes grūšanas, augstlēkšanas, 880 jardu soļošanas, vesera mešanas, kārtslēkšanas, 120 jardu barjerskrējiena, 56 mārciņu smaguma mešanas, tāllēkšanas un 1 jūdzes skrējiena. Visas desmit disciplīnas norisinājās vienā dienā. Viņš izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par pirmo daudzcīņas čempionu moderno olimpisko spēļu vēsturē.<ref name = SRSports/><ref name = SRSports2>{{cite web | url = https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-url = https://web.archive.org/web/20200417171728/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/ATH/mens-all-around-championship.html | archive-date = 17 April 2020 | title = Athletics at the 1904 St. Louis Summer Games:Men's All-Around Championship | accessdate = 30 March 2020 | publisher = SR Sports}}</ref> Amerikā viņam tika izteikti vēl vairāki piedāvājumi pievienoties ASV vai Lielbritānijas komandai. Tomēr viņš vēlreiz atteicās un visos paziņojumos presei skaidri norādīja, ka olimpiskajās spēlēs pārstāvēs tikai Īriju. Tā kā 1904. gadā Īrija nebija neatkarīga valsts, [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] viņu 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pieskaita pie [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās komandas]].<ref name = SRSports/> Viņš mira 1951. gada 6. novembrī savās mājās Karikonnšūrā un apbedīts Balīnīlas kapos. Viņa piemiņai pie pilsētas baznīcas ir uzstādīts memoriāls, ko atklāja 1970. gadā. 2016. gadā viņa izcīnītā zelta medaļa tika izstādīta Gēlu sporta asociācijas muzejā izstādes "Īrijas olimpieši" ietvaros.<ref name = SFB>{{cite web | url = http://sportforbusiness.com/irelands-olympians-at-the-gaa/ | title = Ireland's Olympians at the GAA | accessdate = 30 March 2020 | publisher = Sport for Business}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kīlijs, Tomass}} {{Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — kombinētās disciplīnas vīriešiem}} [[Kategorija:1869. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Īrijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas vieglatlēti]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie zelta medaļnieki]] 8fcjesyf38mcu8hyml8zqm7dc0htfmk 0 641154 4533217 2026-10-08T11:18:02Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Tomass Kīlijs]] 4533217 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tomass Kīlijs]] 6hs1kelq7tl1ma1u3emqmksw18n09da 14 641155 4533219 2026-10-08T11:20:45Z Kleivas 2704 Jauna lapa: [[Kategorija:Vieglatlēti]] [[Kategorija:Īrijas sportisti|Vieglatlēti]] 4533219 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Vieglatlēti]] [[Kategorija:Īrijas sportisti|Vieglatlēti]] mf7l5fa2l59vpwf4fzb3o6lxs4ie2ks 14 641156 4533220 2026-10-08T11:21:44Z Kleivas 2704 Jauna lapa: ''Kategorijā iekļauti '''Lielbritānijas sportisti, kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1904]] [[Kategorija:Lielbritānija sportisti|1904]] 4533220 wikitext text/x-wiki ''Kategorijā iekļauti '''Lielbritānijas sportisti, kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1904]] [[Kategorija:Lielbritānija sportisti|1904]] arlc5eeq67vkx8ypnwxefovg4e8irpp 4533221 4533220 2026-10-08T11:21:53Z Kleivas 2704 4533221 wikitext text/x-wiki ''Kategorijā iekļauti '''Lielbritānijas sportisti, kas startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Sentluisa|Sentluisā]].'' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc valsts]] [[Kategorija:Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Sportisti 1904]] [[Kategorija:Lielbritānijas sportisti|1904]] 0hto2166wt3646xzsndc43ox5fo44dp 14 641157 4533223 2026-10-08T11:23:19Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: [[Kategorija:Futbola videospēles]] 4533223 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola videospēles]] hsnoir4o2pv3pzu594w0mstzl33unnq 10 641158 4533224 2026-10-08T11:25:10Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānijas 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = auto... 4533224 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānijas 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Tomass Kīlijs]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group2 = {{osv|Vieglatlētika|1904|vasaras|image=yes}} | list2 = * [[Džons Deilijs]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes|Medaļnieki]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> 8t10bws3adwiton9oxmf17shv7vgmz3 14 641159 4533226 2026-10-08T11:26:22Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: [[Kategorija:Futbola kultūra]] 4533226 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Futbola kultūra]] i3z3x5xqlt8zrepzxjs0505ymomosg1 0 641160 4533236 2026-10-08T11:43:06Z Lietotaajs 19361 Jauna lapa: {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta video spēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2... 4533236 wikitext text/x-wiki {{Labošanā}}{{Videospēļu sērijas infokaste | title = FIFA | bilde = Easports fifa logo.svg | bilde_izm = 220px | apraksts = Logo no 2020. līdz 2023. gadam | genre = [[Sporta video spēle]] | developer = ''Extended Play Productions'' (1993–1997)<br>''[[EA Vancouver]]'' (1997–2022)<br> ''[[EA Romania]]'' (2016–2022)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''Refactor Games'' (2026) | publisher = ''[[EA Sports]]'' (1993–2023)<br>''[[ENVER]]'' (2026)<br>''[[Delphi Interactive]]'' (2026) | release = Katru gadu, 1993–2022 | first release version = ''[[FIFA International Soccer]]'' | first release date = 1993. gada 15. decembris | latest release version = ''[[FIFA Heroes]]'' | latest release date = 2026. gada 24. jūnijs | platforms = [[Mega Drive/Genesis]], [[Amiga]], [[MS-DOS]], [[N-Gage (device)|N-Gage]], [[32X]], [[Sega CD|Mega-CD/Sega CD]], [[Master System]], [[Game Gear]], [[Sega Saturn|Saturn]], [[GameCube]], [[Gizmondo]], [[PlayStation (console)|PlayStation]], [[PlayStation 2]], [[PlayStation 3]], [[PlayStation 4]], [[PlayStation 5]], [[PlayStation Portable]], [[PlayStation Vita]], [[Super NES]], [[Nintendo 64]], [[Nintendo DS]], [[Nintendo 3DS]], [[Wii]], [[Wii U]], [[Nintendo Switch]], [[Nintendo Switch 2]], [[Game Boy]], [[Game Boy Color]], [[Game Boy Advance]], [[3DO]], [[Windows]], [[iOS]], [[Java Platform, Micro Edition]], [[Android (operating system)|Android]], [[Xperia Play]], [[Xbox 360]], [[Xbox (console)|Xbox]], [[Xbox One]], [[Xbox Series X/S]], [[Windows Phone]], [[macOS]], [[Zeebo]], [[Google Stadia|Stadia]]<ref>{{cite web | url=https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | title=Five EA Games are coming to Google Stadia | first=Islem | last=Sharouda | date=29 April 2020 | publisher=Gamereactor | access-date=12 October 2020 | archive-date=2 August 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210802165917/https://www.gamereactor.eu/five-ea-games-are-coming-to-google-stadia/ | url-status=live }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |title=Google's ambitious Stadia gaming service is finally getting 'Madden' and 'FIFA' this winter |website=[[Business Insider]] |access-date=27 May 2020 |archive-date=24 May 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200524112022/https://www.businessinsider.com/google-stadia-madden-fifa-gaming-online-streaming-2020-4 |url-status=live }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |title=Google Stadia gets PUBG, with Star Wars, Madden, and FIFA arriving later this year |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=28 April 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428180312/https://www.theverge.com/2020/4/28/21239809/google-stadia-pubg-launch-ea-games-fifa-star-wars-madden-nfl-release-date |url-status=live }}</ref><ref>{{Cite web |url=https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |title=EA bringing Madden, FIFA, and Star Wars games to Google Stadia |website=[[Polygon (website)|Polygon]] |date=28 April 2020 |access-date=27 May 2020 |archive-date=4 June 2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200604225833/https://www.polygon.com/2020/4/28/21239634/ea-google-stadia-madden-fifa-star-wars-jedi-fallen-order |url-status=live }}</ref> }} '''''FIFA''''' bija [[Futbols|futbola]] simulācijas videospēļu franšīze. No 1993. līdz 2022. gadam to izstrādāja ''[[EA Vancouver]]'' un ''[[EA Romania]]'', bet izdeva ''[[EA Sports]]''. Pēc četru gadu pārtraukuma tā atgriezās 2026. gadā ar divām spēlēm: ''[[FIFA Heroes]]'', ko izstrādāja un izdeva ''[[ENVER]]'', un ''[[FIFA World Cup: Launch Edition]]'', kas tika izlaista platformā ''[[Netflix]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c93w7dp42z2o|title=Fifa video game to return after four years in Netflix exclusive|website=BBC News|access-date=2026-10-08|date=2025-12-17|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.co.uk/gaming/story/_/id/46464024/fifa-heroes-announcement|title=FIFA reveals first licensed game since EA Sports split|website=www.espn.co.uk|access-date=2026-10-08}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{Commons category|FIFA (video game franchise)|FIFA (videospēļu franšīze)}} * [https://www.easports.com/fifa Oficiālā mājaslapa] {{En ikona}} * [https://web.archive.org/web/20101004235609/https://www.ea.com/uk/football/ EA Sports Football] {{En ikona}} [[Kategorija:FIFA (videospēļu sērija)]] [[Kategorija:Futbola videospēles]] [[Kategorija:FIFA]] a1ealb5r1tpz5a7vxloy6v5axdco2a6 0 641161 4533237 2026-10-08T11:44:58Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Tomass Kīlijs]] 4533237 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Tomass Kīlijs]] 6hs1kelq7tl1ma1u3emqmksw18n09da